Debesis Kur tu atradīsies, kad būsi atmodies otrpus nāvei?
Terijs Roberts
Debesis Kur tu atradīsies, kad būsi atmodies otrpus nāvei?
Terijs Roberts
Grāmatā, ja vien nav norādīts citādi, izmantoti citāti no Latvijas Bībeles biedrības 2012. gadā izdotā Bībeles tulkojuma latviešu valodā (© Latvijas Bībeles biedrība, 2012). Bībeles citāti, kas atzīmēti ar norādi NLT, ir tulkoti no Tyndale House Publishers. (2004). Holy Bible: New Living Translation. “Text edition”—Spine. (2nd ed.) Wheaton, Ill.: Tyndale House Publishers. Lietots ar atļauju. Visas tiesības ir aizsargātas. Terry Roberts
Coming Soon: Heaven
When you wake up on the other side of death, where will you be?
Terijs Roberts
Drīzumā: Debesis
Kur tu atradīsies, kad būsi atmodies otrpus nāvei? Copyright © 2015 by Terry Roberts Faith Christian Family Church All Rights Reserved © Jelgavas kristiešu draudze “Godība” Izdevums latviešu valodā, 2018 © AV druka Izdevuma latviešu valodā makets, 2018 Visas tiesības, ieskaitot tiesības uz šīs grāmatas vai tās daļas pavairošanu, ir aizsargātas. ISBN: 978-9934-8606-7-6
Šī grāmata ir veltījums Rebekai — manai sievai jau vairāk kā 30 gadus. Mani ir apbūrusi viņas mīlestība un ticība man. Viņa ir dāvana no Dieva.
Esmu dziļi pateicīgs Rendijam Elkornam (Randy Alcorn) par grāmatu “Debesis” (“Heaven”) un Polam Skenlonam (Paul Scanlon) par sprediķu sēriju “Debesis ir manas mājas” (“Heaven is My Home”). Viņi iedvesmoja mani studēt un izveidot sprediķu sēriju, kā rezultātā tapa šī grāmata.
Saturs Ievads.........................................................................7 Ja es nomirstu pirms pamostos...................................9 Viņš domāja par tevi................................................ 17 Un kā ar elli?............................................................25 No šejienes uz mūžību..............................................33 Tev tas patiks........................................................... 45 Jaunas debesis un jauna zeme................................... 53 Kāds ir mūsu mērķis mūžībā?...................................63 Kāds pašlaik ir mans mērķis?....................................69 Debesis ar nepacietību gaida tavu ierašanos!.............75 Kāpēc gan ne?..........................................................79 Ko citi ir teikuši par mūžību.....................................85 Vieta tev................................................................... 91 Tālākām studijām ...................................................95
Ievads Vairumam cilvēku interesē debesis. Nesen tapušās filmas, grāmatas un personīgās liecības no cilvēkiem, kuri tur bijuši, radījuši mūsos ziņkāri par to, kas ir patiess un kas nē. Vai debesis vispār ir? Kādas tās ir? Kurš tur nokļūs? Vai tur būs dzīvnieki? Vai mēs tur varēsim ēst? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem mēs vēlamies saņemt atbildes. Šīs grāmatas nolūks ir palūkoties uz debesīm ar svaigu skatu un, iespējams, pat mest dažus izaicinājums tām idejām un priekšstatiem, kas mums ir bijuši par pēcnāves dzīvi. Iespējams, ka mūsu izpratni par debesīm ir veidojusi kultūra, filmas, dziesmas vai kāda cita cilvēka spilgtā iztēle. Kaut arī visi šie stāsti var būt labi sarunu temati, sēžot ap ugunskuru, tie visi var būt arī nepatiesi. Es 2013. gadā sludināju sprediķu sēriju ar nosaukumu “Drīzumā: Debesis”. Vēsts tika labi uzņemta un šķita, ka dzirdētais kristiešiem deva cerību par viņu nākotni un tiem, kuri nebija kristieši, lika pārdomāt savējo. Šī grāmata ir rezultāts sludinātajai sprediķu sērijai. Ja tu nepiekrīti maniem secinājumiem, tad vismaz atspēko tos ar pamatojumiem no Bībeles. Es ceru, ka tu tiksi izaicināts nolikt pie malas tradicionālo domāšanu, kas nav pamatota Bībelē. Domāšana “ārpus rāmjiem”, bet ne ārpus Bībelē teiktā, ir noderīga. Tā kā es nekad neesmu pabijis debesīs, tad es nevaru tev sniegt savu liecību par tām. Bībelē atrodams −7−
stāsts par kādu cilvēku, kurš tur bija un arī atgriezās, lai redzēto pastāstītu mums. Viņš bija augsti izglītots cilvēks, kuram varēja ticēt un kuru jau vairākus tūkstošus gadu augsti vērtē kristieši gandrīz katrā denominācijā. Protams, ka šis cilvēks ir apustulis Pāvils. Viņš atstāsta gadījumu, kad pabija “trešajās debesīs” un redzēja to, kas cilvēciskiem vārdiem grūti izstāstāms. Viņa stāsts kopā ar visu pārējo Bībeli būs par pamatu mūsu studijām. Ja jau debesis patiešām ir un mēs Dieva klātbūtnē tur pavadīsim mūžību, tad būtu jauki noskaidrot, kas mūs sagaida. Es ceru, ka šajā grāmatā ietvertā vēsts sniegs atbildes uz dažiem taviem jautājumiem un dos tev jaunas ilgas pēc tavas mūžīgās nākotnes. Draudzes gans Terijs Roberts 2015. gada februāris
−8−
Ja es nomirstu pirms pamostos Daudziem no mums bērnībā tika mācīta šī lūgšana pirms gulētiešanas: “Ja es nomirstu pirms pamostos, es lūdzu, lai Tu, Kungs, paņem manu dvēseli.” Tagad man tā šķiet slimīga un biedējoša lūgšana, lai to lūgtu pirms acu aizvēršanas tumšā istabā. Kaut arī šīs lūgšanas mērķis ir sniegt mierinājumu, tipiskam četrgadniekam šāda doma varētu šķist mokoša. Kurš vēlas domāt par nāvi, īpaši jau tieši pirms aizmigšanas? Kas notiek tad, kad mēs nomirstam? Par šo jautājumu ir aizdomājies gandrīz ikviens cilvēks visos vēstures laikos. Daudzi ir izdomājuši savas versijas par pēcnāves dzīvi un to, kas ir tur, otrā pusē. Ķēniņš Salamans Bībelē raksta: “… Dievs ir ielicis mūžību cilvēku sirdīs, taču daudzi nespēj ieraudzīt visu Dieva darbu kopumu no sākuma līdz galam.” (Salamans Mācītājs 3:11 NLT — New Living Translation Bībeles tulkojums angļu valodā).
Roka dziedātājs Džeksons Brauns (Jackson Browne) ir pateicis gandrīz to pašu kādā 1970. gadu dziesmā. “Es nezinu, kas notiek, kad cilvēki nomirst. Lai cik ļoti es censtos, to nespēju aptvert. Tas ir kā dziesma, ko dzirdu skanam savās ausīs, bet nespēju nodziedāt, taču nevaru neklausīties tajā.” (No Džeksona Brauna sarakstītās dziesmas “For a Dancer”. Autortiesības: Swallow Turn Music.) Dievs ir
−9−
Drīzumā: Debesis
ielicis mūžību cilvēka sirdī, taču tas to nespēj līdz galam aptvert (Salamans Mācītājs 3:11). Mūsu prāts izmisīgi cenšas atritināt ideju par mūžību. Kā kaut kas var turpināties mūžīgi? Skolā dabas zinības nebija mans mīļākais priekšmets, bet es atceros kādu stundu sākumskolā par to, kā dažādi materiāli reaģē uz gaismu. Pilnīgi caurspīdīgi materiāli ļauj visai gaismai spīdēt tiem cauri. Necaurlaidīgi materiāli neļauj gaismai spīdēt tiem cauri. Tie uzsūc gaismu un pārvērš to siltumā. Daļēji caurspīdīgi materiāli ļauj daļai gaismas spīdēt tiem cauri. Mēs nevaram skaidri redzēt caur šādiem materiāliem. Priekšmeti otrpus daļēji caurspīdīgam materiālam šķiet neskaidri un mazliet izplūduši. “Mēs tagad redzam neskaidri, kā raudzīdamies atspulgā, bet tad — vaigu vaigā; tagad es atzīstu daļēji, bet tad atzīšu pilnīgi, kā es pats esmu atzīts.” (1. korintiešiem 13:12). Šķiet, ka mēs visi zinām, ka ir kaut kas vairāk, bet mūsu cilvēciskās maņas neļauj mums aptvert to, kas tas ir. Pasaulē zināmajām galvenajām reliģijām nav vienota skatījuma par pēcnāves dzīvi. • Budisti tic nirvānai, kas ir nebūtības stāvoklis. • Indusiem tās ir pagarinātas brīvdienas starp reinkarnācijām. • Ideja par šķīstītavu radās trešā gadsimta filozofu prātos kā otrā iespēja atbrīvoties no grēkiem tiem, kuri ir − 10 −
Ja es nomirstu pirms pamostos
jau miruši. Šīs idejas pirmsākumi nav atrodami Bībelē, bet to izdomāja teologs Klēments no Aleksandrijas vairākus simtus gadu pēc Jēzus Kristus. (Viņa ideja tika vēl paplašināta.) Pēc viņa domām visi tie, kuri nebija pietiekami labi, lai dotos uz debesīm, varēja iziet cauri šķīstošai ugunij, lai tādējādi attīrītu savas dzīves un sirdis no atlikušā ļaunuma. Doma par šķīstītavu varētu būt aizgūta arī no Platona un citiem viņa laika rakstniekiem, kuri ticēja, ka dažas ļaunas dvēseles var tikt “izārstētas”, īslaicīgi izciešot sodu pēcnāves dzīvē. Dzejnieks Dante šķīstītavu attēloja kā kalnu, kurā dvēseles cenšas uzrāpties, lai sasniegtu paradīzi. • Musulmaņu teroristi tic, ka, kļūstot par teroristiem-pašnāvniekiem, viņi tiks ievesti pēcnāves svētlaimē, kur viņus sagaidīs 72 jaunavas. Pēc viņu domām paradīze ir kā mūžīga harēma, kurā miesai tiek dota pilna brīvība. • Anihilationisms māca, ka cilvēki pēc nāves tiek pilnībā iznīcināti un ka elles nav. • Universālisms ir ticība, kas māca, ka visi cilvēki mūžību pavadīs kopā ar Dievu, neatkarīgi no viņu ticības. Universālisti netic ellei kā tādai, bet tikai mūžībai kopā ar Dievu. Tā ir “piespiedu glābšana” ikvienam. Bībelē mācītais ir pretrunā visām šīm tikko minētajām ticībām. Tajā skaidri atrodama mācība par mūžību ar divām iespējām — vai nu ar Dievu vai šķirtiem − 11 −
Drīzumā: Debesis
no Dieva uz visiem laikiem. Vienkārši izsakoties, Dievs dod cilvēkiem izvēli starp debesīm un elli. “Un tad Viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet Labo Vēsti ikvienam visās vietās. Tie, kuri ticēs un tiks kristīti, tiks izglābti. Bet tie, kuri atsakās ticēt, tiks notiesāti.”” (Marka 16:15–16, NLT — New Living Translation Bībeles tulkojums angļu valodā).
Jēzus Jāņa evaņģēlija 17. nodaļas 3. pantā mums ir devis mūžīgās dzīves definīciju: “Bet mūžīgā dzīvība ir tā, ka tie pazīst tevi — vienīgo, patieso Dievu un Jēzu Kristu, ko tu esi sūtījis.” Mūžīgā dzīve ir mūžīga dzīvošana, taču tā ir arī dzīvošana no savas iekšējās būtības. Tā ir Dieva pazīšana un no jauna savienošanās ar Viņu. Ādams un Ieva grēkojot tika šķirti no Dieva. Mūžīgā dzīve nozīmē pazīt Dievu, bet nāve — būt atšķirtam no Dieva. Garīgā nāve ir garīga atšķirtība no Dieva; fiziskā nāve ir atšķirtība no sava fiziskā ķermeņa, kaut arī tavs gars un dvēsele turpina dzīvot un būt pie apziņas. Mūžīgā nāve ir ieiešana mūžībā pēc fiziskās nāves, nepazīstot Dievu un esot šķirtam no Viņa mūžīgi. Bībele to sauc par “otro nāvi”. “Laimīgs un svēts ir tas, kam ir daļa pie pirmās augšāmcelšanās; otrajai nāvei pār viņiem vairs nav varas, bet tie būs Dieva un Kristus priesteri un valdīs ar viņu tūkstoš gadu.” (Atklāsmes grāmata 20:6). − 12 −
Ja es nomirstu pirms pamostos
“Tiesājot tos, kas nepazīst Dievu un nepaklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam. Viņi visi saņems sodu — mūžīgo pazušanu, tiks šķirti no Kunga un viņa varenās godības.” (2. tesaloniķiešiem 1:8–9).
Šis vienkāršais princips apstiprina to, cik būtiska ir vēsts par glābšanu un mūžīgo dzīvību. Ikviens kaut kur dzīvos mūžīgi. Bībelē nav atrodama mācība par to, ka pēc nāves mēs pārstājam eksistēt (anihilationisms) vai ka atgriezīsimies uz zemes kā kaut kas vai kāds cits (reinkarnācija). Jēzus, uzceldams Lācaru no mirušiem, mums deva cerību uz mūžību, sacīdams: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?” (Jāņa 11:25–26). Mēs turpināsim dzīvot pat tad, kad fiziski nomirsim, jo fiziskā nāve nav beigas. Uz jautājumu, kur tu dosies pēc nāves, ir svarīgi atrast atbildi, pirms tu nomirsti fiziski. Pēc tam, kad būsi fiziski nomiris, būs par vēlu izvēlēties. Izvēlies Jēzu un mūžīgo dzīvi. Mūžība kopā ar Viņu ir daudz labāka par mūžību bez Viņa. Esot Jēzus Kristus sekotājam, ir iespējams dzīvot, nebaidoties no nāves. Kaut kur mūsu visu prātos neliek mieru jautājums par to, kur mēs pavadīsim mūžību. Tu vari dzīvot mierā tad, kad šis jautājums ir atbildēts un tava mūžība ir skaidra. Patiesībā tu nemaz neesi gatavs dzīvot, kamēr neesi gatavs mirt. − 13 −
Drīzumā: Debesis
atkal ļāva tai lidot. Zēns jautāja tēvam, kāpēc viņš biti atlaidis, bet tēvs, atvēris savu plaukstu, parādīja dēlam bites dzeloni. Bite var joprojām atrasties mašīnā kopā ar tevi, bet tās dzeloņa vairs nav. Nāve pazaudēja savu dzeloni tad, kad tā iedzēla Jēzum. “Kur, nāve, tava uzvara? Kur, nāve, tavs dzelonis?” (1. korintiešiem 15:55). Sakārto savu mūžīgo likteni, uzticoties Jēzum; lai viņš piedod un izglābj tevi. Tad tu atlikušo dzīvi varēsi dzīvot brīvs no nāves bailēm. Jēzus izbaudīja nāvi, lai mums nekad vairs nebūtu no tās jābaidās. Jēzus Kristus ir ticis galā ar nāvi. Viņš to uzvarēja, un nāvei tās dzelonis ir atņemts.
− 16 −
Viņš domāja par tevi “Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt? Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu.” (Jāņa 14:1–3). Jēzus šos vārdus runāja neilgi pirms tam, kad Viņš devās pie krusta. Viņš skatījās pāri emocionālajām un garīgajām sāpēm, kas Viņu sagaidīja, uz nākotni pēc Savas augšāmcelšanās un pēc tavas augšāmcelšanās. Viņš devās pie krusta, paciezdams kaunu un lūkodamies uz to prieku, kas Viņu sagaidīja. Šis prieks bija par tevi un mani, kuri būsim kopā ar Viņu mūžībā, baudot Viņa nāves, apglabāšanas un augšāmcelšanās augļus un rezultātus. Viņš bija nācis no debesīm un gatavojās doties tur atpakaļ. Viņš nevēlējās iet mājās viens. Kāds ir teicis, ka šie Jēzus vārdi ir varenākais jebkad dotais apsolījums par varenāko vietu, ko kāds varētu iztēloties, un šo apsolījumu ir devis varenākais jebkad dzīvojušais cilvēks. Jēzum bija savs iemesls, kas deva spēku iziet cauri grūtībām un pārbaudījumiem. Mums ir tieši tāds pats iemesls. Mēs izturam prieka dēļ, − 17 −
Drīzumā: Debesis
“Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā, no kā ikviena cilts (angl. — ģimene) debesīs un virs zemes iegūst savu vārdu.” (Efeziešiem 3:14–15).
Tev būs tieša fiziska pieeja Dievam Bībelē ir mācīts, ka mūžībā Dievs pats dzīvos starp cilvēkiem. Tā ir pārsteidzoša doma. Jēzus Savā Kalna sprediķī teica: “Laimīgi sirdsšķīstie, jo viņi Dievu redzēs.” (Mateja 5:8).
Jēzum sniedza prieku doma, ka tu un es, būdami Viņa sekotāji, piedzīvosim Tēvu tāpat, kā to darīja Viņš. Jēzum bija cerība, ka mēs mūžību pavadīsim kopā ar Viņu Viņa Tēva namā. Viņš teica, ka dodas turp, lai sagatavotu to mums. Šī doma deva Jēzum spēku karāties pie krusta; tas bija prieks par to, ka tu mūžībā būsi kopā ar Viņu. Jēzus, atdodot Savu dzīvību, domāja par tevi un mani. Pirms aiziešanas, Jēzus ļoti skaidri pateica, ka vēlas, lai mēs debesīs būtu kopā ar Viņu. Runādams par to, ka Viņš nāks, lai ņemtu tevi un mani līdzi uz turieni, kur Viņš būs, Jēzus domāja par krustu un tuvojošos nāvi. Jēzus spēja izciest atšķirtību no Tēva un nāvi, jo Viņš domāja par mums.
− 24 −
Un kā ar elli? Aptauja, kas tika veikta 2003. gadā, atklāja, ka 64% amerikāņu domā, ka pēc savas nāves dosies uz debesīm, bet mazāk par 1% domā, ka ies uz elli. Jēzus par elli ir runājis vairāk nekā jebkurš cits Bībeles autors. Kāpēc tas bija svarīgi? Patiesībā, kāpēc nāve vispār ir vajadzīga? Šīs grāmatas sarakstīšanas nolūks ir iepazīt un izpētīt nākamo laiku brīnumus Dieva klātbūtnē. Lai mēs varētu godīgi novērtēt mūžību ar Dievu, ir svarīgi aplūkot arī alternatīvu. Šī alternatīva ir elle, būt atšķirtam no Dieva un atstātam vienam uz mūžību. Domas par to vien, ka kāds mīļš cilvēks vai draugs turp dosies, var radīt gandrīz fiziskas mokas. Iepriekšējā nodaļā mēs definējām nāvi kā atšķirtību. Mūsu fiziskā ķermeņa atšķirtība no mūsu gara ir fiziskā nāve; mūsu gara atšķirtība no Dieva ir garīgā nāve; un mūžīga atšķirtība no Dieva ir, kā Bībele to dēvē, “otrā nāve”. “Tiesājot tos, kas nepazīst Dievu un nepaklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam. Viņi visi saņems sodu — mūžīgo pazušanu, tiks šķirti no Kunga un viņa varenās godības.” (2. tesaloniķiešiem 1:8–9).
− 25 −
No šejienes uz mūžību Beigu laiku notikumi bieži vien ir strīdus objekts Bībelei ticošiem Jēzus sekotājiem. Mūsu domas var atšķirties par to, kas precīzi notiks pēc brīža, kurā dzīvojam pašlaik, līdz brīdim, kad iestāsies mūžība, bet cerams mūsu gala rezultāts sakrīt. Ja tu nepiekrīti šeit uzskaitīto notikumu secībai, atceries, ka mums būs visa mūžība, kurā varēsim viens otru palabot! Uzgaidi, tev patiks tas, kas notiks tālāk. Šīs grāmatas rakstīšanas laikā izplatījās baumas par Jēzus drīzo atnākšanu, jo šogad būs “asiņainais” Mēness un notiek tautas apvienošanās, kā pravietots Vecajā Derībā. Izraēlas premjerministrs tikko izdeva aicinājumu visiem ebrejiem, lai kur viņi būtu, atgriezties Izraēlā, lai izvairītos no nākamajām vajāšanām. Šie un vēl daudzi citi pašreizējie notikumi liek aizdomāties, ka Jēzus varētu atnākt pat pirms šī grāmata būs pabeigta. Tas varētu tā būt. No otras puses viņš varētu atnākt pēc simts gadiem. Kā mans vācu draugs saka: “Pat arī tad, ja šī nav pēdējā paaudze, tā ir mana pēdējā paaudze!” Mums būtu jādzīvo tā, it kā Jēzus nenāktu mūsu dzīves laikā, taču mums ir jābūt gataviem satikties ar Viņu jau šodien, ja Viņš nāktu. Svarīgākais jautājums ir šāds — kas notiks pēc tam? Ko mēs kā kristieši varam sagaidīt vai no kā baidīties, ja − 33 −
Kāds pašlaik ir mans mērķis? Mēs zinām savu pasakaino nākotni, bet kas mums būtu jādara tagad? Bībeles vēsts skaidri runā par to, lai nenovirzāmies no sava patiesā aicinājuma un nolūka. Pāvils vairākās vietās saka, lai pievēršam savas sirdis, prātus un jūtas tām lietām, kas ir augšā. Labākais veids, kā paskaidrot to, kas ir gudrība, ir šāds — tā ir spēja zināt un darīt to, kas ir vissvarīgākais. Pāvils teica filipiešu draudzei dzīvot tā, it kā viņi nebūtu no šejienes. “Bet mēs piederam debesīm (mēs esam debesu pilsoņi — NLT, New Living Translation Bībeles tulkojums angļu valodā), no kurienes mēs ar pacietību gaidām glābēju
Kungu Jēzu Kristu, kas pārmainīs mūsu zemības miesu un darīs to līdzīgu viņa godības miesai, darbojoties tam spēkam, kas spēj visu pakļaut viņam.” (Filipiešiem 3:20–21). Viņš saka, ka, kaut arī mēs pašlaik dzīvojam uz šīs planētas, mūsu pilsonība ir kaut kur citur. Es kalpoju kā draudzes gana palīgs Glāzgovā, Skotijā, kad man bija pāri divdesmit. Lai es, Amerikas pilsonis, varētu tur atrasties, draudzei vajadzēja mani uzaicināt un tad piereģistrēt vietējā policijā. Uz mani kā uz “ārzemnieku-rezidentu” attiecās vairāki ierobežojumi. Mēs uz zemes esam ārzemnieki-rezidenti. Mums ir jāpatur prātā, ka mēs šeit dzīvojam kā ārzemnieki. Tu esi uzticīgs un lojāls tai valstij, kurai tu piederi. Manā − 69 −
Drīzumā: Debesis
tu celies un ēd!” Viņš atbildēja: “Kamēr bērns bija dzīvs, es gavēju un raudāju, jo domāju — varbūt Kungs apžēlosies par mani un bērns dzīvos. Bet nu viņš ir miris — kam man vairs gavēt? Vai es varu atsaukt viņu atpakaļ? Es gan došos pie viņa, bet viņš pie manis neatgriezīsies.”” (2. Samuēla grāmata 12:16–23).
Lukrejs (Lecrae, kristīgā repa izpildītājs) — “Ja kļūdos attiecībā par Dievu, tad esmu izniekojis savu dzīvi. Ja tu kļūdies par Dievu, tad esi izniekojis savu mūžību.” Jēzus — ““Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt? Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu. Kurp noeju es, jūs ceļu zināt.” Toms viņam sacīja: “Kungs, mēs nezinām, kurp tu ej. Kā mēs varam zināt ceļu?” Jēzus viņam sacīja: “Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība. Neviens nenāk pie Tēva kā vien caur mani.”” (Jāņa 14:1–6).
“Tad Jēzus viņai sacīja: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība. Kas tic uz mani, tas dzīvos, kaut arī viņš mirtu! Un katrs, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam! Vai tu tici tam?”” (Jāņa 11:25–16).
− 90 −
Vieta tev “Jūsu sirdis lai neiztrūkstas! Ticiet Dievam un ticiet man! Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums sacītu, ka es eju jums vietu sataisīt? Kad es būšu aizgājis un vietu jums sataisījis, es nākšu atkal un ņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs būtu tur, kur es esmu.” (Jāņa 14:1–3). Kāds ir teicis, ka šis ir varenākais jebkad dotais apsolījums par varenāko vietu, ko kāds varētu iztēloties, un šo apsolījumu ir devis varenākais jebkad dzīvojušais cilvēks. Jēzus deva ļoti specifisku un ļoti personisku apsolījumu mūžībā būt kopā ar Viņu. Debesīs tu nekad nejutīsies ne savā vietā, jo tās ir radītas tev. Tās ir tava vieta. K. S. Lūiss ir teicis: “Ir bijuši brīži, kad man ir šķitis, ka mēs neesam pelnījuši debesis, taču arvien biežāk es uzdodu sev jautājumu, vai dziļi savā sirdī mēs esam kaut ko citu vēlējušies tik ļoti … tava vieta debesīs šķitīs radīta tev un tikai tev, jo tu tiki radīts, lai tajā justos kā roka cimdā.” Aizdomājoties par mūsu mājām mūžībā ar Dievu, mēs bieži aizraujamies, domājot par to, kā tur izskatīsies. Esmu pārliecināts, ka ainavas, smaržas un fiziskā pasaule bez lāsta būs pārsteidzoša mūsu maņām. Taču − 91 −
Vairumam cilvēku interesē debesis. Nesen tapušās filmas, grāmatas un personīgās liecības no cilvēkiem, kuri tur bijuši, radījuši mūsos ziņkāri par to, kas ir patiess un kas nē. Vai debesis vispār ir? Kādas tās ir? Kurš tur nokļūs? Vai tur būs dzīvnieki? Vai mēs tur varēsim ēst? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem mēs vēlamies saņemt atbildes. Šīs grāmatas nolūks ir palūkoties uz debesīm ar svaigu skatu un, iespējams, pat mest dažus izaicinājums tām idejām un priekšstatiem, kas mums ir bijuši par pēcnāves dzīvi. Iespējams, ka mūsu izpratni par debesīm ir veidojusi kultūra, filmas, dziesmas vai kāda cita cilvēka spilgtā iztēle. Kaut arī visi šie stāsti var būt labi sarunu temati, sēžot ap ugunskuru, tie visi var būt arī nepatiesi. Es ceru, ka tu tiksi izaicināts nolikt pie malas tradicionālo domāšanu, uzzinot, ka tā nav pamatota Bībelē. Domāšana “ārpus rāmjiem”, bet ne ārpus Bībelē teiktā, ir noderīga. Savās sirdīs mēs vēlamies tādu mūžību, kādu Dievs to ir paredzējis. K. S Lūiss ir teicis: “Ja es sevī atrodu vēlmi, kuru nekas šajā pasaulē nespēj apmierināt, tad visiespējamākais skaidrojums tam ir šāds — es tiku radīts citai pasaulei.” Debesis ir īstas, un mēs drīzumā tās redzēsim!
Terijs Roberts (Terry Roberts) Terijs Roberts ir draudzes gans Misūri, ASV. Pirms viņš ar sievu Rebeku kļuva par draudzes ganiem, Terijs kalpoja kā misionārs Skotijā. Viņam ar sievu ir precējies dēls un meita. Terijs ir absolvējis Rhema Bībeles koledžu, kā arī Fantbānas (Fontbonne) un Rīdžentas (Regent) Universitātes. Terijs un Rebeka nesen atzīmēja savu 30 gadadienu “Ticības Kristiešu Ģimenes draudzes” (Faith Christian Family Church) ganu amatā. Kalpojot Dievam, viņi ir daudz ceļojuši uz dažādām valstīm. Ar Teriju var sazināties, rakstot e-pastu uz adresi: terry@fcf.net vai draudzes mājas lapā: www.fcf.net. ISBN 978-9934-8606-7-6
9 789934
860676