MIDASA PIESKĀRIENS LĪDZSVAROTS SKATĪJUMS UZ BIBLISKO LABKLĀJĪBU
KENETS E.
HEIGINS
MIDASA PIESKĀRIENS
LĪDZSVAROTS SKATĪJUMS UZ BIBLISKO LABKLĀJĪBU
MIDASA PIESKĀRIENS
LĪDZSVAROTS SKATĪJUMS UZ BIBLISKO LABKLĀJĪBU
KENETS E. HEIGINS
Grāmatā izmantoti citāti no Latvijas Bībeles biedrības 2012. gada izdotā Bībeles tulkojuma latviešu valodā (© Latvijas Bībeles biedrība, 2012). Oriģināltekstā, ja vien nav norādīts citādi, ir izmantots Bībeles teksts no King James Version Bībeles tulkojuma angļu valodā. Kenneth E. Hagin The Midas Touch / Latvian Paperback edition 2011 Informācijai rakstiet: Kenneth Hagin Ministries P.O. Box 50126 Tulsa, OK 74150-0126 USA
Kenneth Hagin Ministries P.O. Box 335 Islington (Toronto), Ontario Canada, M9A 4X3
Kenets E. Heigins
MIDASA PIESKĀRIENS
Copyright © 2000, 2011 RHEMA Bible Church AKA Kenneth Hagin Ministries, Inc. All Rights Reserved First edition 2000. Paperback edition 2011. © «Ed Brancamp Ministries, Inc.» © Jelgavas kristiešu draudze «Godība» Izdevums latviešu valodā, 2017 © «AV druka» Izdevuma latviešu valodā makets, 2017
ISBN: 978-9934-8606-8-3
Saturs
IEVADS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 1
“SŪTI TAGAD LABKLĀJĪBU” . . . . . . . . . . . .13
2
MUMS DOTĀ VARA FINANŠU JOMĀ . . . . . . .27
3
VAI JĒZUS BIJA NABAGS? . . . . . . . . . . . . . . 47
4
LABKLĀJĪBAS NOLŪKS . . . . . . . . . . . . . . . 67
5
VAI SLUDINĀTĀJIEM BŪTU JĀDZĪVO LABKLĀJĪBĀ? . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .89
6
IZVAIRIES NO PATIESĪBAS SAGROZĪŠANAS UN NEPAREIZAS PIELIETOŠANAS . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 119
7
LĪDZSVAROTA UN VESELĪGA MĀCĪBA . . . . 157
8
DIVDESMIT ČETRI PRINCIPI NO VĒSTULĒM PAR NAUDU, DOŠANU UN LABKLĀJĪBU . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 181
9
STAIGĀ GAISMĀ . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 205
I e va d s
IEVADS
“Midasa pieskāriens” ir teiciens, ko cilvēki mēdz lietot, runājot par ambiciozu un šķietami veiksmīgu personu — “viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas zeltā!” Šis teiciens parasti tiek lietots ar apbrīnu un gandrīz vai skaudību, atzīstot kāda cilvēka prasmes un veiksmi sasniegt finansiālus mērķus un sakrāt materiālas vērtības. Grieķu mitoloģijā vēstīts, ka Midass bija Frīģijas valdnieks, kurš dzīvoja astotajā gadsimtā pirms mūsu ēras. Viņš bija ļoti bagāts, un viņam piederēja vairāk zelta nekā jebkuram citam pasaulē. Viņš glabāja zelta monētas un stieņus velvēs zem savas pils un katru dienu pavadīja garas stundas, pārcilājot un pārskaitot savas bagātības.
7
8
MIDASA PIESKĀRIENS
Taču, lai cik daudz zelta Midass sakrāja un nolika savās velvēs, viņam nebija gana. Viņš vēlējās arvien vairāk un vairāk un veltīja daudz laika, sapņojot par to, kā iegūt vairāk zelta. Leģenda vēsta, ka kādu dienu Midasa priekšā parādījās būtne, tērpta baltā apģērbā, apsolot piepildīt viņa vēlēšanos. Daudz nedomādams, valdnieks vēlējās iegūt “zelta pieskārienu” — lai viss, kam viņš pieskartos, pārvērstos par zeltu. Nākamajā rītā pamostoties, Midass atklāja, ka viņa lina gultas pārklāji bija pārvērtušies tīrā zeltā! Viņš izbrīnā noelsās un izleca no gultas. Tad viņš pieskārās gultas stabam, un tas kļuva par zeltu. “Tā ir patiesība,” valdnieks sauca. “Man ir zelta pieskāriens!” Viņš skrēja pa pili, pieskaroties sienām un mēbelēm, kas gadījās ceļā; un viss, kam pieskārās viņa roka, pārvērtās zeltā. Izgājis dārzā, viņš devās no krūma uz krūmu, pieskaroties rozēm un citiem ziediem, kas visi pārvērtās par zeltu, izraisot smaidu valdnieka sejā. Lielākā daļa cilvēku atceras tieši šo leģendas daļu. Daudzus apbur doma par spēju ar vienu pirksta pieskārienu radīt zeltu — neierobežotu bagātību. Acīmredzot, tieši par to cilvēki domā, pieminot “Midasa pieskārienu”. Taču mīts par Midasu šeit nebeidzas ar vārdiem — un visi dzīvoja laimīgi līdz mūža galam.
Vai, saņemdams gribēto, tu gribēsi to, ko būsi saņēmis? Beidzot, noguris no sajūsmas pieskarties dažādām lietām, kas pārvērtās zeltā, Midass apsēdās, lai šo to palasītu pirms tiks pasniegtas brokastis. Grāmata, kuru viņš paņēma, momentāni
IEVADS
9
pārvērtās par zeltu. Tad viņš centās ēst persiku, putru un maizes šķēli, bet tie visi pārtapa par zelta gabaliem! Pat ūdens viņā krūzē kļuva par zeltu. Valdnieka satraukums pieauga. “Kā es turpmāk varēšu paēst, ja pat mans ēdiens pārvēršas par zeltu?” viņš raizējās. Tieši tajā brīdī telpā ienāca Midasa meita Aurēlija. Viņa bija vienīgā, kuru valdnieks mīlēja tikpat stipri kā zeltu. Aurēlija pieskrēja pie sava tēva, apkampa un noskūpstīja to. Midasam par šausmām, viņa kļuva dīvaini nekustīga un no mīlošas, smaidīgas mazas meitenes pārtapa zelta statujā. Pārņemts no viņa acu priekšā notiekošajām šausmām, valdnieks ciešanās vaimanāja. Viņš bija ieguvis to, ko prasīja, bet pēkšņi saprata, ka nevēlas to, ko bija saņēmis. Par laimi arī šīs vēl nav Midasa leģendas beigas. Šim stāstam ir turpinājums.
No jauna atklājot patiesās bagātības Pēkšņi parādījās būtne tērpta baltā un jautāja: “Valdniek, Midass, vai tu tagad esi vislaimīgākais cilvēks?” “Ak, nē,” valdnieks ievaidējās, “es esmu visnožēlojamākais no visiem radījumiem.” “Kā tad tā? Vai tad es neapmierināju tavu vēlmi pēc zelta pieskāriena?” “Jā, bet tas tagad ir kļuvis man par lāstu,” Midass raudāja. “Esmu zaudējis visu, ko jebkad esmu patiesi mīlējis.”
10
MIDASA PIESKĀRIENS
“Vai tu gribi teikt, ka zelta pieskāriena vietā tu labāk kā dāvanu vēlētos saņemt maizes garozu vai ūdens glāzi?” vaicāja spīdošā baltā būtne. “Ak, jā!” Midass iesaucās. “Es būtu gatavs atdot visu pasaules zeltu, lai tikai atgūtu savu meitu.” Leģenda vēsta, ka baltā būtne teica Midasam doties uz kādu ūdens avotu, kas nomazgās viņa zelta pieskārienu. Viņam bija jāatnes šī avota ūdens un jāuzšļaksta savai meitai un citiem priekšmetiem, kurus viņš vēlējās atgūt iepriekšējā izskatā. Patiesība ir tāda, ka mēs nedzīvojam pasaku pasaulē. Nav tāda Midasa pieskāriena vai maģiskas materiālas veiksmes formulas. Tomēr visas iespējas ir tiem, kuri vēlas būt centīgi un uzticami, darot darbu ar savām rokām un prātu. Tāpat arī ir bibliski principi, kas attiecas uz labklājību, un svētība, ko Dievs apsola Savā Vārdā.
Atrodi līdzsvaru starp galējībām Savā vairāk nekā 65 gadu ilgajā kalpošanas laikā esmu bieži aplūkojis jautājumu, kas saistīts ar ticīgu cilvēku labklājību, nemitīgi uzsverot līdzsvarotu, Rakstos pamatotu pieeju. Esmu vērojis dažādas mācības un rīcības, kas ir gan palīdzējušas, gan likušas šķēršļus Kristus Miesai. Esmu redzējis dažus uzticamus Dieva vīrus, kuri ir ieturējuši pareizu virzienu un rūpīgi virzījušies uz priekšu ar patiesību, kas atrodama Vārdā, un Garu, kā rezultātā ticīgo pulks ir piedzīvojis varenas svētības. Diemžēl esmu redzējis daudzus citus, kuri, galējību vadīti, ir novirzījušies no ceļa un tā rezultātā pilnībā sagrāvuši savas kalpošanas, un nodarījuši pāri un likuši vilties daudziem ļaudīm.
IEVADS
11
Mana pieredze, kas attiecas praktiski uz ikvienu Bībelē aplūkoto tēmu, ir šāda — ir viens galvenais patiesības ceļš, kura abās pusēs ir maldu grāvji. Draudze ne vienmēr ir bijusi labs auto vadītājs, jo tai bieži vien ir bijušas grūtības palikt ceļa vidū. Lai kurp tu dotos pa Bībeles ceļu, varēsi atrast cilvēkus grāvī gan vienā, gan otrā ceļa pusē. Draudzes vēstures gaitā ir redzētas galējības gandrīz katrā pamatpatiesībā vai mācībā, ieskaitot tādas tēmas kā kristības, augšāmcelšanās, trīsvienība, kalpošanas dāvanas, dievišķā dziedināšana un dzīvošana ticībā. Tēma par naudu un labklājību nav izņēmums. Vienā grāvja pusē tu atradīsi tos, kuri māca, ka Jēzus dzīvoja galējā nabadzībā, ka nauda ir ļauna un ka bibliskajai labklājībai nav nekā kopīga ar materiālām lietām. Un otrā grāvī ir cilvēki, kuri māca, ka ticības galvenais fokuss ir kļūt bagātam, ka Dievam galvenokārt rūp mūsu materiālā labklājība un ka nauda ir patiesā garīguma mērs. Kur ir patiesība? Tā atrodama tālu prom no abām galējībām. Pašreizējā pārpilnības laikmetā atbildīgu kristiešu līderu vidū pieaug satraukums par sajukumu, maldiem un ekstrēmismu, kas vairojas ap labklājības vēsti. Manī ir mudinājums uzrunāt Draudzi kopumā par šīm lietām, jo īpaši pievēršoties finanšu un došanas tēmai. Šī grāmata ir centieni sniegt skaidrību un izpratni tiem, kuri patiešām meklē pareizo patiesības ceļu par biblisko labklājību. Es nojaušu, ka ir liels cilvēku skaits gan kristiešu, gan citu cilvēku vidū, kuri, līdzīgi kā Midass, ir atklājuši, ka par naudu nopērkamās lietas nespēj sniegt paliekošu prieku un ka labklājība bez mūžīga mērķa ved uz vilšanos un neapmierinātību.
12
MIDASA PIESKĀRIENS
Vēlos dalīties ar jums patiesībā, ko esmu mācījies, rūpīgi studējot un pielietojot Dieva Vārdu un cītīgi klausoties Svētā Gara balsī. Es lūdzu Dievu, lai šajā grāmatā ietvertās patiesības palīdzētu jums iegūt līdzsvarotu, praktisku un bibliski veselīgu izpratni par labklājības tēmu, kā arī palīdzētu saglabāt līdzsvaru ceļā uz labāko, ko Dievs jums ir paredzējis. — Kenets E. Heigins
Pir m ā noda ļ a
“SŪTI TAGAD LABKLĀJĪBU” “Ak, Kungs, glāb jel mūs, ak, Kungs, liec, lai mums izdodas (angl. — Glāb mūs tagad, es lūdzos Tevi, ak, Kungs; ak, Kungs, es lūdzos Tevi, sūti tagad labklājību)!” —Psalms 118:25 Es ticu labklājībai. Jā, un ar to es domāju garīgu un fizisku veselību, kā arī materiālu jeb finansiālu svētību. Es ticu, ka apustulis Jānis, sacīdams: “Mīļotais, es tev novēlu, lai tev visnotaļ labi klājas (angl. — lai tu plauktu) un ir laba veselība, kā tas jau ir tavai dvēselei.” (3. Jāņa 2), ar to domāja trīs konkrētas dzīves jomas — materiālo, fizisko un garīgo. Viņš dedzīgi vēlējās, lai mēs zeltu un plauktu jeb piedzīvotu labklājību katrā mūsu būtības aspektā. Pareizs
13
Otr ā noda ļ a
MUMS DOTĀ VARA FINANŠU JOMĀ Pavadīdams laiku Dieva Vārdā un gavēdams, es turpināju gaidīt uz Kungu attiecībā par savām finansēm, un Viņš man teica: “Dodies uz Iesākumu grāmatu.” Tagad, kad biju labprātīgs un paklausīgs, Kungs rādīja man, kā sakārtot savu domāšanu, lai tā sakristu ar Dieva Vārdu. Es zināju, ko Viņš domāja, sacīdams, lai dodos uz Iesākumu grāmatu. Viņš ar to domāja 1. Mozus grāmatu. Kungs turpināja man stāstīt, ka Viņš izveidoja pasauli un visu tās pilnību. Viņš to radīja. Viņš man teica: “Tad es radīju savu cilvēku — Ādamu.” Un Dievs redzēja, ka cilvēkam nav labi būt vienam, tāpēc Viņš radīja Ievu. Kungs man teica: “Es devu tev varu pār visu, ko biju radījis.” (1. Moz. 1:26, 28). Pār ko? Pār visu, ko bija radījis!
27
28
MIDASA PIESKĀRIENS 1. MOZUS 1:1, 26–30 1 Sākumā Dievs radīja debesis un zemi. 26 Un Dievs teica: “Taisīsim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības, lai tas VALDA pār zivīm jūrā un pār putniem debesīs, un pār lopiem, un pār visu zemi, un PĀR VISIEM RĀPUĻIEM, KAS RĀPO PA ZEMI!” 27 Un Dievs radīja cilvēku pēc sava tēla, pēc Dieva tēla viņš radīja to — vīrieti un sievieti viņš radīja! 28 Un Dievs viņu svētīja un teica: “Augļojieties un vairojieties, piepildiet zemi un pakļaujiet to — VALDIET pār zivīm jūrā un putniem debesīs, PĀR VISU, KAS DZĪVS UN RĀPO PA ZEMI!” 29 Un Dievs teica: “Redzi, es jums dodu visus stādus, kas briedina sēklu, kas ir uz visas zemes, un visus kokus, kuru augļi briedina sēklu, — tie ir jūsu ēdamais! 30 Un visiem zemes zvēriem un debesu putniem, un visiem, kas rāpo pa zemi, kam dzīvības elpa, lai ir par barību visādi zaļoksni stādi!” Un tā ir.
Pēc tam, kad Kungs bija man parādījis Psalmu 50:10–12 un 1. Mozus 1. nodaļu, Viņš teica: “Ir vēl viena rakstu vieta, kurā teikts: “Man sudrabs un man zelts! Saka Pulku Kungs.” (Hag. 2:8).” Viņš turpināja: “Tas viss man pieder ne tāpēc, ka ir Manā īpašumā, bet tāpēc, ka Es to esmu radījis.” “Kā Tev šķiet, kam es radīju lopus uz tūkstoš kalniem? Kam es radīju sudrabu un zeltu? Kam, pēc tavām domām, es radīju pasauli un visu tās pilnību? Vai velnam un viņam padotajiem? Nē. To visu es radīju savam cilvēkam Ādamam.” “Taču,” Kungs turpināja, “Maniem ļaudīm ir nepareiza domāšana.” Redzi, velns var pārvaldīt naktsklubu, un viņam padotie neiebilst iztērēt tūkstošiem dolāru izgaismotas reklāmas uzstādīšanā,
MUMS DOTĀ VARA FINANŠU JOMĀ
29
lai visi zinātu, kas tur atrodas. Taču, ja kāds uzstāda glītu zīmi pie baznīcas, radīsies ļaudis, kuri pret to iebildīs. Velns ir aizmiglojis viņiem acis. Kā tas nākas, ka velnam un viņa padotajiem pieder lielākā daļa sudraba un zelta, kaut arī Kungs to radīja Ādamam? Vai esi kādreiz par to domājis? Kungs teica: “Sudrabs un zelts nav domāts velnam un viņa padotajiem. Es to radīju Savam cilvēkam Ādamam, taču Viņš Mani nodeva.” Ādams sevi pārdeva velnam! Viņš visu atdeva sātanam. LŪKAS 4:5–8 5 Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam VISAS PASAULES VALSTIS. 6 Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, JO TAS MAN IR DOTS, un, kam vien gribu, es to dodu. 7 Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.” 8 Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.”
Brīdī, kad Dievs radīja Ādamu, Ādams vienā ziņā kļuva par šīs pasaules dievu, jo Dievs radīja pasauli un visu tās pilnību un nodeva to viņam (1. Moz. 1:26, 28). Taču 2. korintiešiem 4:4 mēs lasām, ka velns ir šīs pasaules dievs. Taču tas tā nebija iesākumā. Kā viņš kļuva par šīs pasaules dievu? Ādams nodeva Dievu un pārdeva sevi velnam. Ādamam nebija morālu tiesību nepaklausīt Dievam un pārdot sevi velnam, taču juridiski viņam šādas tiesības bija. Ievēro to, kas teikts Lūkas 4. nodaļas sestajā un septītajā pantā. Mēs zinām, ka Ādams atdeva savu varu velnam, jo velns
66
MIDASA PIESKĀRIENS
Jēzus kalpošanas noslēgumā Jēzus mācekļi liecināja, ka viņiem nekad nekas nav trūcis. Jēzum bija smalkas drēbes, jo, pēc krustā sišanas, par tām tika mesti kauliņi. Es ticu, ka šie fakti no Rakstiem nepārprotami pierāda, ka Jēzus bija cilvēks, kurš dzīvoja labklājībā, nevis nabadzībā. Ar to es nesaku, ka Viņš dzīvoja izšķērdīgu vai ekstravagantu dzīvi — tā nebūtu patiesība. Tomēr, atrodoties uz zemes, Jēzus vajadzības bija apmierinātas, un Viņš spēja darīt to, ko Dievs no Viņa bija prasījis. Jēzus labklājībai nevajadzētu mūs pārsteigt. Vecajā Derībā bija apsolīta labklājība tiem, kuri dzīvos Dieva gribā (skaties 5. Mozus 29:8; Jozua 1:7; 1. Ķēniņu 2:3; 1. Laiku 22:13; 2. Laiku 20:20 un 26:5; Ījaba 36:11; Nehemijas 1:11 un Psalms 1:1–3). Kā tev šķiet, vai Jēzus dzīvoja Dieva gribā? Protams. Viņš pats Jāņa 6:38 teica: “Jo es neesmu no debesīm nācis, lai darītu savu gribu, bet tā gribu, kas mani ir sūtījis.” Kā tev šķiet, vai Tēvs turēja Savu Vārdu un svētīja Jēzu par to, ka Viņš dzīvoja saskaņā ar Tēva gribu? Pavisam noteikti! Ceturtajā Mozus grāmatā 23:19 teikts: “Dievs nav cilvēks, ka melos … Vai tad viņš runā un nedara, vai sola un nepilda?” Jēzus nebija nabags. Viņš dzīvoja labklājībā saskaņā ar Ābrahāmam doto derību.
Cetu rtā noda ļ a
LABKLĀJĪBAS NOLŪKS Es rūpīgi tev paskaidroju to, kāpēc es ticu, ka Jēzus dzīvoja labklājībā. Tomēr Viņa labklājība nebija mērāma pēc lielu bagātību un pasaulīgu mantu daudzuma. Viņš nedzīvoja pilī ar zelta istabām, no kurām nolūkojās uz saviem laukiem, kas pilni ar lopiem un aitām. Viņa dzīvesveids nebija izšķērdīgs vai ekstravagants, un Viņu nevadīja mantas kāre vai vēlme iegūt vairāk. Tomēr mazā valstiņā, kuru pārvaldīja Romas varenā vara un kur cilvēki bija apspiesti un ekspluatēti, Jēzus personīgās vajadzības bija apmierinātas. Viņš varēja atļauties brīvi ceļot pa valsti, darot Sava Tēva darbu. Viņš pat spēja uzturēt duci mācekļu, kuri ceļoja kopā ar Viņu pa Galileju un citiem apkārtējiem reģioniem.
67
68
MIDASA PIESKĀRIENS
Kāpēc Jēzum bija salīdzinoši tik daudz līdzekļu? Pateicoties šiem līdzekļiem, Viņš spēja darīt Dieva gribu. Iespējams, tu esi dzirdēji teicienu: “Ja Dievs vada, tad Viņš arī gādā.” Es ticu, ka iemesls, kāpēc kristietis gribētu dzīvot labklājībā, ir šāds — darīt Dieva darbu un Dieva gribu. Kas ir Dieva griba? Jāņa evaņģēlijā 3. nodaļas 16. un 17. pantā pavisam vienkārši pateikts: “Jo Dievs tā pasauli mīlēja, ka deva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas viņam tic, nepazustu, bet tam būtu mūžīgā dzīvība. Jo Dievs sūtīja savu Dēlu pasaulē, nevis lai tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur viņu tiktu glābta.” Dieva galvenā vēlme ir glābt pazudušos! Šī iemesla dēļ Viņš sūtīja Savu Dēlu. Bībele ļoti skaidri atklāj to, ko Jēzus darīja, būdams uz zemes. Mateja 9:35 teikts: “Jēzus gāja pa visām pilsētām un ciemiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas slimības un kaites.” Jēzus ir mūsu lielais piemērs. Mums būtu jādara tas pats, ko darīja Viņš. Viņa mērķim vajadzētu būt mūsu mērķim. Jēzus teica: “Patiesi, patiesi es jums saku: kas tic man, tas darīs tos darbus, ko es daru, un vēl lielākus par šiem darīs, jo es aizeju pie Tēva.” (Jāņa 14:12).
Sakārto savu motivāciju Vai mēs varam sagaidīt, ka dzīvosim labklājībā? Jā, varam, jo arī Jēzum tā bija. Taču tas nozīmē, ka arī mūsu motīviem attiecībā uz labklājību ir jābūt tādiem pašiem kā Viņam. Jēzus vēlas, lai Viņa ļaudīm, ieskaitot sludinātājus, būtu pārpilnība, lai tie varētu iet un mācīt, sludināt un dziedināt cilvēkus pasaules ciemos
LABKLĀJĪBAS NOLŪKS
69
un pilsētās vai palīdzēt to darīt citiem. Dieva acīs labklājība ir līdzeklis pasaules evaņģelizācijai. Kāpēc mēs vēlamies dzīvot labklājībā? Vai tam pamatā ir mūsu vēlme kalpot citiem vai sev? Vai mēs dzenamies pēc labklājības, lai palīdzētu finansēt Dieva darbu vai baudītu dzīves greznību — lielas mājas, iespaidīgas mašīnas, dārgas drēbes, izsmalcinātu ēdienu un izklaides? Es nesaku, ka Dievs sagaida, ka mēs dzīvojam ar trūcīgiem, tik tikko pietiekamiem līdzekļiem. Tiem, kas dara Dieva gribu, vairākās Vecās Derības rakstu vietās apsolīta labklājība — pārpilnība jeb tik daudz, ka paliek vēl pāri. Psalmā 35:27 teikts: “Lai līksmo un gavilē, kas vēl man taisnību, kas vienmēr saka: liels ir Kungs, viņam tīk, ka kalpam labi!” (angl. — Lai Kungs ir paaugstināts, kuram ir prieks par Sava kalpa labklājību.). Vai Dievs ir paaugstināts tad, kad mēs dzīvojam trūkumā, no rokas — mutē? Nē. Vai Viņš tiek pagodināts tad, kad tu dzīvo izšķērdīgi, koncentrējot visu savu uzmanību un laiku uz naudu un pasaules bagātībām? Nē. Mūsu dabīgajā dzīvē ir jābūt līdzsvaram un veselam saprātam. Lasot evaņģēlijus un studējot par Kristus dzīvi, mēs ieraugām Cilvēku, kurš staigāja pa ciematu un pilsētu ielām, pats maksājot ceļa izdevumus. Viņš jutās ērti starp vienkāršiem ļaudīm, un Viņš palīdzēja nabagiem. Tai pašā laikā Viņš jutās kā mājās, esot kopā ar bagātiem un ietekmīgiem ļaudīm. Viņš ciemojās farizeju un reliģisko līderu mājās, kā arī pie grēciniekiem, kā, piemēram, muitnieka Caķeja. Pirmo minēto brīnumu Jēzus paveica kāzu svinībās Kānā. Tur Viņš pārvērta vairākus lielus ūdens traukus vīnā, ko izdalīt viesiem (skaties Jāņa 2. nodaļu).
80
MIDASA PIESKĀRIENS
Taču, ja viņi neatlaidās, apsolītās svētības atnāca. Reizēm viņi ievēroja to, ka Dievs bija “atstādinājis rijēju” no viņu dzīvēm — mašīna vai citas iekārtas vairs neplīsa tik bieži vai viņu bērni neslimoja tik daudz, kā rezultātā samazinājās rēķini par ārstēšanos. Ja viņi strādāja celtniecībā vai bija zemkopji, darbs netika apturēts sliktu laikapstākļu dēļ. Bieži vien papildus ienākumi ienāca no pilnīgi negaidītām vietām. Iespējams, ka viņi saņēma algas pielikumu, iespēju strādāt papildstundas vai varbūt pat prēmiju! Citi liecināja, ka ir ieguvuši apdrošināšanas atmaksu, nomaksājuši vecu parādu vai saņēmuši mantojumu. Gala rezultātā tad, kad viņi maksāja savas desmitās tiesas, viņiem bija vairāk finanšu un viņi dzīvoja labāk. Kā arī lielākā daļa cilvēku tika svētīti garīgi ar ciešākām attiecībām ar Dievu, fiziski ar veselību un mentāli un emocionāli ar lielāku prieka un labklājības sajūtu. Bībelē teikts: “Kunga svētība dara bagātu, paša pūliņi nedod neko (angl. — Kunga svētība dara bagātu un nepievieno skumjas).” (Sal. pam. 10:22).
Dot desmito tiesu vai nedot? Gadiem ejot, laiku pa laikam cilvēki man ir vaicājuši, vai desmitās tiesas došana joprojām attiecas uz Draudzi šodien? Viņi saka: “Jaunajā Derībā par to ir ļoti maz kas teikts. Vai draudžu ganiem un citiem kalpotājiem būtu jāsludina un jāmudina dot desmito tiesu, ja jau Jaunajā Derībā ir tik maz informācijas par šo tēmu? Vai uz kristiešiem attiecas Vecās Derības bauslība?” Tā ir taisnība, ka Jaunajā Derībā desmitā tiesa ir pieminēta ļoti maz. Mateja un Lūkas evaņģēlijos ir minēts vienīgais gadījums, kad par to kaut ko saka Jēzus. Tomēr šajā gadījumā Jēzus skaidri apstiprina Savu ticību par desmitās tiesas došanu:
LABKLĀJĪBAS NOLŪKS
81
MATEJA 23:23 (The Living Bible tulkojums angļu valodā) 23 Jā, vai jums, farizeji, un jums, jūs garīgie vadītāji — liekuļi! Jo jūs dodat desmito tiesu no pēdējās mētras lapas savā dārzā, bet neievērojat svarīgo — taisnību, žēlsirdību un ticību. Jā, jums būtu jādod desmito tiesu, bet jums nevajadzētu atstāt nepadarītu svarīgāko.
Jēzus norāja Sava laika liekulīgos reliģiskos vadītājus, kuri neievēroja tādas vitāli svarīgas daļas bauslībā kā taisnību, žēlsirdību un ticību, bet tai pašā laikā rūpīgi maksāja desmito tiesu no pēdējās lapas savā dārzā. Jēzus ar to pateica, ka naudas došana neaizstāj pareizu dzīvošanu. Dievs ir ieinteresēts cilvēka sirdī daudz vairāk par naudu. Taču Jēzus teica, ka cilvēkam būtu jādod desmitā tiesa. Kaut arī lielākā daļa Bībeles atsauču par desmito tiesu atrodamas Vecajā Derībā, tomēr pirmo reizi tā netika pieminēta bauslībā. Bausība vien to neregulēja. Desmitās tiesas došana pašā sākumā bija kā ticības rīcība, un ticība pārspēj abas — gan Veco, gan Jauno Derību! “Ticībā” mums būtu jādod arī šodien. Tai nevajadzētu būt burta kalpībai, bet gan ticības solim. Pirmās Mozus grāmatas 14. nodaļā stāstīts par to, ka Ābrahāms maksāja desmito tiesu Melhisedekam, kas bija Sālemas ķēniņš un Visaugstākā Dieva priesteris, un tas notika 400 gadus pirms Mozus un bauslības. Acīmredzot, maksādams desmito tiesu, viņš to nedarīja tāpēc, ka likums to prasīja, jo viņš dzīvoja pirms bauslība tika dota. Arī Īzaks un Jēkabs dzīvoja pirms bauslības un maksāja desmito tiesu (1. Moz. 14:19–20; 28:22). Ābrahāms ticībā maksāja desmito tiesu Melhisedekam, Visaugstākā Dieva priesterim, kurš bija Kristus prototips. Mēs to
90
MIDASA PIESKĀRIENS
nomaksāt savus rēķinus. Daži, redzot kalpotāju, kurš finansiālās situācijas dēļ ir tik acīmredzami nomākts, nevēlējās palikt viņa draudzē. Jo vairāk draudze nedeva naudu savam ganam, jo sliktāks kļuva tās finansiālais stāvoklis, jo lielāku trūkumu tā piedzīvoja. Būdams evaņģelizācijas darbā 50 gadus, esmu vienmēr mudinājis draudzes labi rūpēties par saviem ganiem. Katrā man zināmajā gadījumā tie, kuri rūpējās par savu ganu, plauka un zēla gan garīgi, gan finansiāli. No otras puses, esmu redzējis dažus sludinātājus — nelielu skaitu ganu, evaņģēlistu un citu kalpotāju, kuri ir nepareizi izmantojuši savu stāvokli un ietekmi, lai tādējādi pāri visam citam meklētu pārmērīgu personīgo finansiālo ieguvumu. Viņu mantkārība un manipulēšana ir nodarījusi pāri Kristus Miesai un devusi neticīgajiem kritiķiem munīciju, ar ko uzbrukt un diskreditēt Dieva darbu. Ir pienācis laiks kalpotājiem un ticīgajiem izrāpties no abiem maldu grāvjiem un nostāties lielceļa vidū — tur, kur Dievs ir paredzējis mums atrasties. Rakstos atrodams skaidrs pamatojums bibliskajai labklājībai visiem ticīgajiem, taču nepareizi motīvi un nepareiza šo patiesību lietošana var radīt klupšanas akmeņus un ievainojumus daudziem.
Rūpes par vēstnesi Bībelē — gan Vecajā, gan Jaunajā Derībā daudzviet ir runāts par to, kā būtu jāatbalsta kalpotāji. Viena no vissvarīgākajām un informatīvākājām rakstu vietām atrodama apustuļa Pāvila pirmajā vēstulē draudzei Korintā.
VAI SLUDINĀTĀJIEM BŪTU JĀDZĪVO LABKLĀJĪBĀ?
91
1. KORINTIEŠIEM 9:7–11, 13–14 (Paplašinātais Bībeles tulkojums) 7 ... Kurš karavīrs jebkad ir devies karā uz sava rēķina? Kurš stāda vīna dārzu un neēd augļus no tā? Kurš rūpējas par ganāmpulku un nebauda tā doto pienu? 8 Vai es to saku tikai kā cilvēks? Vai tad bauslība neapstiprina šo pašu principu? 9 Jo Mozus bauslībā ir rakstīts: Tev nebūs aizsiet muti vērsim, kurš kuļ labību. Vai tad Dievs rūpējas [tikai] par vēršiem? 10 Vai Viņš runā nepārprotami un pilnībā mūsu dēļ? [Bez šaubām] tas ir rakstīts mūsu dēļ, jo arājam būtu jāar cerībā, un kūlējam jākuļ, sagaidot, ka viņam būs daļa pie ražas. 11 Ja mēs esam jūsu vidū sējuši garīgu labumu [sēklu], [vai tas ir pārāk] daudz, ja mēs pļaujam no jūsu materiālajiem labumiem? 13 Vai jūs nezināt, ka tie, kuri ir pieņemti darbā, lai kalpotu templī, saņem ēdienu no tempļa? Un tie, kuri rūpējas par altāri, ņem dalību pie altāra [pie ziedojumiem, kas ir atnesti]? 14 [Pēc tā paša principa] Kungs ir norādījis, ka tiem, kuri sludina labo vēsti (Evaņģēliju), būtu jādzīvo (jāsaņem savu uzturu) no Evaņģēlija.
Citā tulkojumā 14. pantā teikts: “Pēc tā paša principa Kungs ir pavēlējis, ka tiem, kuri sludina labo vēsti, būtu jāsaņem sava iztika no tiem, kuri pieņem Evaņģēliju.” (Phillips Bībeles tulkojums angļu valodā). Vēstulē Galatiešiem 6:6 uzsvērta šī pati patiesība: “Lai tas, kurš saņem pamācību [Dieva] Vārdā, dalās visās labās lietās ar savu skolotāju [ziedojot, lai viņu atbalstītu].” (Paplašinātais Bībeles tulkojums angļu valodā). Phillips Bībeles tulkojumā šis pants skan šādi: “Cilvēkam, kurš saņem kristīgu pamācību, vajadzētu būt labprātīgam ziedot sava skolotāja iztikai.” Pirmajā vēstulē Timotejam 5:17 The Living Bible tulkojumā teikts: “Ganiem, kuri labi dara savu darbu, būtu jāsaņem laba alga un viņi būtu augsti jāvērtē, īpaši tie, kuri smagi strādā gan
Dev ītā noda ļ a
STAIGĀ GAISMĀ
Šajā grāmatā esmu padalījies ar dažām mācībām par biblisko labklājību, kuras esmu apguvis kalpošanas gadu laikā. Esmu centies pasniegt veselīgu, praktisku, līdzsvarotu pieeju šai svarīgajai tēmai, visu sacīto balstot uz stipro Dieva Vārda pamatu. Mans nolūks, rakstot šo grāmatu, ir sniegt skaidru, Rakstos pamatotu patiesību par labklājību — patiesību, kurai es ticu no visas sirds. Mīlestības garā izsacīdams to, kas ir mācīts Bībelē, kas ir pareizs un patiess, es ceru, ka varu palīdzēt visiem ticīgajiem pretendēt uz dārgajiem Dieva apsolījumiem un izvairīties no maldu, ekstrēmisma, sajukuma un melu grāvjiem abās ceļa pusēs. Savas kalpošanas pašā sākumā es cīnījos ar nabadzības un trūkuma radītajiem ierobežojumiem, līdz es sapratu, ka Dievs patiešām vēlas, lai es “baudītu zemes dāsnumu” (Jes. 1:19). Es
205
206
MIDASA PIESKĀRIENS
atklāju, ka Dievs bija man apsolījis zelt un plaukt ikvienā manas būtības jomā — garīgi, fiziski, materiāli un finansiāli. Mēģinot noskaidrot un iegūt gaismu tur, kur ir pārpratumi, mēs padziļināti aplūkojām to, vai Jēzus zemes dzīve bija dzīve nabadzībā vai labklājībā. Otrajā nodaļā mēs apskatījām 10 neapstrīdamus faktus no Rakstiem, kas pierāda, ka Jēzus nedzīvoja trūkumā un sakāvē. Viņš dzīvoja labklājībā, kas nozīmē, ka Viņam vienmēr bija nepieciešamie līdzekļi, lai darītu Dieva darbu un piepildītu Dieva gribu. Mēs arī veltījām veselu nodaļu, studējot vitāli svarīgo jautājumu par labklājības nolūku. Katram ticīgajam ir uzticēta atbildība piepildīt Jēzus doto Lielo Uzdevumu — sludināt Evaņģēliju visā pasaulē un visai radībai. Mums ir vai nu jāiet pašiem, vai jāpalīdz sūtīt kādu citu savā vietā. Abos gadījumos nepieciešami ievērojami līdzekļi. Iešana vai citu sūtīšana ir patiesais labklājības nolūks. Dieva plānā ietilpst Viņa ļaužu apgādāšana ar spēku un visu nepieciešamo, lai viņi paveiktu Dieva darbu un dzīvotu uzvarā. Mēs aplūkojām sēšanas un pļaušanas likumu, visos laikos nemainīgās patiesības par desmito tiesu un lielu skaitu labus un noderīgus iemeslus došanai. Šie ir dzīvi mainoši, pārveidojoši principi veiksmei un uzvaras pilnai dzīvei. Mēs izskatījām tik ļoti būtisko jautājumu par piedienīgu atbalstu vietējai draudzei, kādam konkrētam kalpotājam un kalpošanām, un Dieva vīru un sievu atbildības, meklējot šo atbalstu. Visi šie jautājumi ir atklāti aplūkoti Dieva Vārdā. Informācija ir bez piepūles pieejama tiem, kuri patiešām vēlas Kunga vadību.
STAIGĀ GAISMĀ
207
Piektajā nodaļā es runāju par vairākām konkrētām problēmām, kas Kristus Miesā ir radījušas apjukumu un pārpratumus. Mans nolūks nav apsūdzēt vai kādam uzbrukt. Bieži vien esmu nonācis pie secinājuma, ka tiem, kuri atrodas vienā vai otrā grāvī, nav jābūt sliktiem cilvēkiem. Viņi bieži vien nomaldās no ceļa tad, kad viņu degsme pārspēj viņu saprātu. Tomēr šajā grāmatā esmu runājis par ļaunprātīgām un kļūdainām rīcībām, kas skaidri pārkāpj tiešo un konkrēto Bībeles mācību. Dieva Vārds ir skaidrs, un vienīgā atbilde uz maldiem ir patiesība. Jēzus teica: “Un jūs iepazīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jāņa 8:32). Viscaur šajā grāmatā esmu centies uzsvērt līdzsvarotu un veselīgu mācību, sniedzot visu Dieva padomu. Papildus manām studijām un atklājumiem, esmu parādījis dažu to vareno Dieva vīru gudrību un pieredzi, kurus gadu gaitā esmu apbrīnojis un cienījis. Ārkārtīgi svarīga daļa šajā grāmatā ir astotā nodaļa, kurā atrodami 24 principi no Vēstulēm par naudu, došanu un labklājību. Es iesaku pārlasīt un studēt šos Rakstu principus atkal un atkla no jauna. Man šķiet, ka tiem vajadzētu būt atzīmētiem tavā Bībelē un tu varētu arī daudzus no šiem pantiem iemācīties no galvas. Taču vissvarīgākais un labākais, ko varu darīt tavā labā, ir norādīt uz Jēzu. Ja tu joprojām cīnies ar šaubām un pārprātumiem, ja tu jūties kā iekritis grāvī vai tev nepieciešami tālāki norādījumi — Jēzus ir tava atbilde! Viņš teica: “Es esmu pasaules gaisma. Kas seko man, tas nestaigās tumsā, bet tam būs dzīvības gaisma.” (Jāņa 8:12).
208
MIDASA PIESKĀRIENS
Dievs vēlas, lai tev būtu visa nepieciešamā informācija un zināšanas, lai dzīvotu uzvarā un spēkā. Viņš ir teicis Savā Vārdā: “Sauc mani, un es tev atbildēšu, un es vēstīšu tev lielas un apslēptas lietas, ko tu nezini.” (Jer. 33:3). Es iedrošinu tevi jau šodien saukt uz Kungu. Lai Viņš dod tev atziņu un izpratni par Viņa Vārdu. Staigāšana Dieva Vārda gaismā uzturēs tevi līdzsvarā gan labklājības jomā, gan ikvienā citā dzīves jomā.
MIDASA PIESKĀRIENS VAI ESI KĀDREIZ VĒLĒJIES, LAI VISS, KAM TU PIESKARIES, PĀRVĒRŠAS ZELTĀ? Mītiskais ķēniņš Midass vēlējās, lai viss, kam viņš pieskaras, pārvēršas zeltā. Taču, saņemdams to, ko vēlējās, viņš drīz vien saprata, ka nevēlas to, ko bija saņēmis! Savu gandrīz 70 gadu ilgajā starptautiskās kalpošanas laikā Kenets E. Heigins bieži ir aplūkojis tēmu par ticīgo labklājību. Grāmatā “Midasa pieskāriens” viņš skaidro, ka mācības, kas nesaskan ar Rakstiem, ir iemesls tam, kāpēc kristietis nonāk līdz nabadzības domāšanai vai nelīdzsvarota uzsvara likšanai uz naudu un mantu. Abi šie stāvokļi ir bīstami grāvji dzīves ceļā. Mācītājs Heigins akcentē līdzsvarotu, biblisku pieeju, kas palīdzēs uzņemto kursu saglabāt ceļa vidū. Iespējams, ka esi aizdomājies par to, kāpēc tu nepiedzīvo Dieva svētības tādā mērā, kā vajadzētu. Iegūstot Dieva Vārdā pamatotu viedokli par naudu un labklājību, tu ieraudzīsi vairāk Dieva spēka darbības katrā savas dzīves jomā.
Kenets E. Heigins (Kenneth E. Hagin) ir kalpojis Dievam gandrīz 70 gadus no brīža, kad 17 gadu vecumā Dievs brīnumainā veidā viņu dziedināja no deformētas sirds un neārstējamas asins saslimšanas. Kaut arī mācītājs Heigins 2003. gadā devās mājās pie Kunga, viņa izveidotā kalpošana turpina svētīt ļoti daudz cilvēku visā pasaulē. “Keneta Heigina kalpošanas” (Kenneth Hagin Ministries) darbs ietver bezmaksas ikmēneša žurnāla The Word of Faith izdošanu, RHEMA Bībeles apmācības centru, RHEMA absolventu un starptautisko kalpotāju asociāciju, RHEMA neklātienes Bībeles skolu un RHEMA kalpošanu ieslodzījuma vietās. Mācītāja Heigina dēls Kenets V. Heigins (Kenneth W. Hagin) kopā ar sievu Lineti Heiginu (Lynette Hagin) ir vieni no vadītājiem iknedēļas televīzijas pārraidē RHEMA Praise, darba dienu radio programmā Rhema for Today un Living Faith konferencēs, kas tiek organizētas visā pasaulē. ISBN 978-9934-8606-8-3
9 789934
860683