Mīlestība - ceļš uz uzvaru by Draudze «Godība»

K enets E . Heigins

Mīlestība

C E Ļ Š U Z U Z VA R U

K enets E . Heigins

Mīlestība C E Ļ Š U Z U Z VA R U

Grāmatā izmantoti citāti no Latvijas Bībeles biedrības 2012. gada izdotā Bībeles tulkojuma latviešu valodā (© Latvijas Bībeles biedrība, 2012). Kenneth E. Hagin Love The Way to Victory

Informācijai rakstiet: Kenneth Hagin Ministries P.O. Box 50126 Tulsa, OK 74150-0126 USA

Kenneth Hagin Ministries P.O. Box 335 Islington (Toronto), Ontario Canada, M9A 4X3

Copyright © 1994 RHEMA Bible Church AKA Kenneth Hagin Ministries, Inc. All Rights Reserved © «Ed Brancamp Ministries, Inc.» © Jelgavas kristiešu draudze «Godība» Izdevums latviešu valodā, 2015 © AV druka, Izdevuma latviešu valodā makets, 2015

ISBN: 978-9934-8089-7-5

Saturs 1. nodaļa

Dievišķās mīlestības raksturojums .......................... 5

2. nodaļa

Dievišķā mīlestība: jaunpiedzimšanas pierādījums ............................... 47

3. nodaļa

Mīlestība — Jaunās derības bauslis ........................ 71

4. nodaļa

Dievišķā mīlestība piedod ..................................... 105

5. nodaļa

Ieguvumi, ko sniedz dzīvošana mīlestībā ........... 147

6. nodaļa

Nerīkošanās mīlestībā var atstāt ietekmi uz tavu veselību ....................... 177

7. nodaļa

Iztiesā sevi — un tu netiksi tiesāts ....................... 217

8. nodaļa

Mīliet savus ienaidniekus ...................................... 249

1. nodaļa

DIEVIŠĶĀS MĪLESTĪBAS RAKSTUROJUMS

Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šīs trīs; bet LIELĀKĀ NO TĀM IR MĪLESTĪBA [angl. — žēlsirdība]. — 1. korintiešiem 13:13 Kas nemīl, nepazīst Dievu, JO DIEVS IR MĪLESTĪBA. — 1. Jāņa 4:8 Bībelē teikts, ka Dievs ir mīlestība. Tur arī teikts, ka mīlestība ir lielāka par ticību un cerību. Tā kā Dievs ir mīlestība, tad mums būtu jāuzzina, kas ir mīlestība — dievišķā mīlestība. King James Version Bībeles tulkojumā 1. korintiešiem 13:13 vārds «mīlestība» ir tulkots kā «žēlsirdība». Patiesībā

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

man žēl, ka vārds «agapē» tika iztulkots kā «žēlsirdība», jo tas neatklāj pilnīgu šajā pantā lietotā grieķu valodas vārda nozīmi. Skatoties vārdnīcā, vārds «žēlsirdība» skaidrots kā augstsirdīga labvēlība pret kādu vai cilvēkmīlestība. Tomēr šeit lietotais grieķu vārds «agapē» nozīmē dievišķā mīlestība. Visur citur Jaunajā derībā vārds «agapē» ir tulkots nevis kā žēlsirdība, bet mīlestība. Piemēram, 1. Jāņa 4:8 burtiski teikts: «Dievs ir agapē.» Citiem vārdiem sakot, Dievs ir mīlestība. Tātad vārds «agapē» nozīmē dievišķā mīlestība. Kas ir agapē jeb dievišķā mīlestība? Pirms atbildu uz šo jautājumu, ļauj man tev pastāstīt ko interesantu par Dieva mīlestību. Bībelē teikts, ka mīlestība ir lielāka par cerību un ticību (1. kor. 13:13). Kāpēc Dieva mīlestība ir lielāka par ticību un cerību? Pirmkārt, ticība nedarbosies bez mīlestības. Citiem vārdiem sakot, ticības darbošanās ir atkarīga no mīlestības. Galatiešiem 5:6 teikts: «Jo Kristū Jēzū neko neiespēj nedz apgraizīšana, nedz neapgraizīšana, bet gan ticība, kas darbojas caur mīlestību.» Tagad tu jau redzi, ka mīlestībai ir jābūt lielākai par ticību, ja reiz ticība nespēj darboties bez tās. Lai ticība darbotos, ir nepieciešama mīlestība. Otrkārt, ticība nedarbosies bez cerības. New English Bībeles tulkojumā Ebrejiem 11:1 teikts: «Ticība piešķir substanci mūsu cerībām.» Tev vispirms uz kaut ko ir jācer, lai tava ticība spētu piešķirt cerībai substanci jeb matēriju. Tātad ticība ir atkarīga arī no cerības.

Dievišķās mīlestības raksturojums

EBREJIEM 11:1 1 TICĪBA ir cerības pamatā [angl. — Tagad ticība ir ceramo lietu substance], tā pārliecina par neredzamām lietām.

Redzi, ja tu ne uz ko neceri, tad tava ticība nevar darboties, jo tai nav mērķa vai objekta, par ko ticēt uz Dievu. Tieši tāpēc ticība nevar darboties bez cerības. Tāpat arī ticība nevar darboties bez mīlestības. Tas ir iemesls, kāpēc Bībelē teikts, ka mīlestība ir lielāka gan par ticību, gan cerību (1. kor. 13:13). KORINTIEŠIEM 13:1–3 1 Ja es runātu cilvēku un eņģeļu mēlēs, bet man nebūtu mīlestības [dievišķās mīlestības], es būtu kā dunošs varš vai šķindoša kimbala 2 Un, ja man būtu pravietošanas dāvanas un es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus un ja man būtu tāda ticība, ka es varētu kalnus pārcelt, bet man nebūtu mīlestības [dievišķās mīlestības], es nebūtu nekas. 3 Ja es visu savu mantu izdalītu un savu miesu atdotu, lai varētu lepoties, bet man nebūtu mīlestības [dievišķās mīlestības], es nebūtu nekas.

Bībelē teikts, ka pat tad, ja mūsos izpaustos visas Gara dāvanas, tās bez Dieva mīlestības mums nesniegtu nekādu labumu! Tās visas būtu nenozīmīgas. Padomā par to! Ja mēs saprastu visus noslēpumus, un mums būtu visa iespējamā atziņa un ticība, bet mūsos nedarbotos un no mums neplūstu Dieva mīlestība, viss iepriekš minētais

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

mums nesniegtu nekādu labumu! Pat došana nabagiem un pašuzupurēšanās ir nenozīmīgas, ja motivācija šādai rīcībai nav mīlestība. Tikai Dieva mīlestības motivēta tava rīcība sniegs tev labumu. Tu jau droši vien esi pamanījis, kāpēc dievišķā mīlestība ir tik svarīga un kāpēc Bībelē salīdzinājumā ar ticību un cerību tā tiek dēvēta par lielāko. Bībelē varam izlasīt, ka tikai no mīlestības — Dieva mīlestības mūsos, cilvēki uzzinās, ka esam Viņa mācekļi. Bībelē nav teikts, ka no mūsu ticības vai cerības visi cilvēki zinās, ka esam Viņa mācekļi. Nē, tikai no Dieva mīlestības, kas izpaužas mūsos un caur mums, visi zinās, ka mēs esam kristieši. JĀŅA 13:35 35 JA JUMS BŪS MĪLESTĪBA SAVĀ STARPĀ, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.

Kā pasaule uzzinās, ka esam kristieši? No tā, ka mēs mīlam cits citu!

Mīlestības raksturojums Ja jau dievišķā mīlestība ir tik svarīga, tad mums vajadzētu noskaidrot, kāda tā ir. Tu, protams, saproti, ka dievišķā mīlestība nav tāda pati kā dabīgā, cilvēciskā mīlestība. Dabīgā, cilvēciskā mīlestība nakts laikā var pārvērsties naidā, bet Dieva mīlestība nekad nebeidzas.

Dievišķās mīlestības raksturojums

Dieva mīlestības raksturojumu mēs varam atrast Pirmajā vēstulē korintiešiem 13. nodaļā: KORINTIEŠIEM 13:4–8 4 Mīlestība ir PACIETĪGA, mīlestība ir LABVĒLĪGA, tā NAV GREIZSIRDĪGA; mīlestība NELIELĀS, tā NAV UZPŪTĪGA. 5 Tā NAV NEPIEDIENĪGA, NEMEKLĒ SAVU PAŠAS LABUMU, NESKAIŠAS, NEPIEMIN ĻAUNU. 6 Tā NEPRIECĀJAS PAR NETAISNĪBU, bet PRIECĀJAS PAR PATIESĪBU. 7 Tā PANES VISU un UZTICAS VISAM, tā CER UZ VISU un IZTUR VISU. 8 MĪLESTĪBA NEKAD NEBEIDZAS, praviešu dāvanas izsīks, mēles norims, un atziņa izzudīs.

Redzi, Dieva mīlestība ir lielāka par visām Pāvila šeit uzskaitītajām lietām. Tā ir lielāka par pravietojumiem, mēlēm un atziņu. Kāpēc tā ir lielāka? Jo vienu dienu viss izsīks un izzudīs. Mums tas vairs nebūs nepieciešams. Tomēr Dieva mīlestība nekad nebeigsies. Debesīs nebūs runāšanas mēlēs, pravietošanas, gudrības vārda vai Gara dāvanu izpausmju. Tās visas būs beigušās. Tomēr mīlestība — dievišķā mīlestība, paliek mūžīgi. Tā nebeigsies, jo Dievs ir mīlestība, un Viņš ir mūžīgs! Dieva mīlestība ne tikai paliks mūžīgi, bet Bībelē arī teikts, ka tā izturēs visu, kas varētu rasties tās ceļā. Ko nozīmē izturēt visu? Paplašinātajā Bībeles tulkojumā teikts: «Mīlestība iztur zem jebkā un visa, kas nāk…» (7. pants). Tās cerības ir negaistošas, un Dieva mīlestība nekad nebeigsies.

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Tagad izlasīsim šo rakstu vietu no Paplašinātā Bībeles tulkojuma, kur redzams precīzāks dievišķās mīlestības raksturojums. KORINTIEŠIEM 13:4–8 4 Mīlestība iztur ilgi un ir pacietīga un laipna; mīlestība nekad nav skaudīga un nevārās aiz greizsirdības; tā nav lielīga vai uzpūtīga, nedz tā izturas augstprātīgi. 5 Tā nav iedomīga — uzpūsta no lepnības; tā nav rupja (nepieklājīga), un tā neuzvedas nepiedienīgi. Mīlestība [Dieva mīlestība mūsos] neuzstāj uz savām tiesībām vai viedokli, jo tā nemeklē savu labumu; tā nav ātri aizvainojama, kaprīza vai viegli aizkaitināma; tā neņem vērā pret to izdarīto ļaunumu — tā nepiemin pret to izdarītās pārestības. 6 Tā nepriecājas par netaisnību un negodīgumu, bet priecājas, kad taisnība un patiesība uzvar. 7 Mīlestība pastāv zem jebkā un panes jebko, kas nāk, tā vienmēr ir gatava ticēt labākajam katrā cilvēkā, tās cerības ir negaistošas jebkādos apstākļos un tā pacieš visu [nekļūstot vājāka]. 8 Mīlestība nekad nebeidzas — nekad nekļūst vājāka vai nenoveco un neizbeidzas. Pravietošana — [dievišķās gribas un nodoma izskaidrošana] tiks piepildīta un izbeigsies; mēles izbeigsies; atziņa — izbeigsies [tā zaudēs savu nozīmi un tiks aizstāta ar patiesību].

Es vēlētos kaut kristieši veltītu laiku šai rakstu vietai un ļautu tai «uzsūkties» viņu prātos un sirdīs. Daudzas viņu problēmas atrisinātos, ja viņi dzīvotu šo pantu gaismā.

4. nodaļa

DIEVIŠĶĀ MĪLESTĪBA PIEDOD

Viena no īpašībām, kas raksturo dievišķo mīlestību, ir spēja piedot. Piedošanas attieksme ir klātesoša vienmēr, kad izpaužas Dieva mīlestība, jo mīlestība un piedošana iet roku rokā. Redzi, lai no dievišķās mīlestības gūtu sev kādu labumu, tev tā vispirms jāsāk praktizēt. Piedošana ir viens no veidiem, kā varam praktizēt Dieva mīlestību. Praktizējot mīlestību, tā spēj augt un attīstīties. Citiem vārdiem sakot, mīlestības praktizēšana rada rezultātus. Tā ne tikai rada rezultātus, bet sniedz varenu atalgojumu ne vien šajā dzīvē, bet arī nākamajā. Vēlos, lai tu ieraugi, kaut ko, ko Pāvils par dievišķās mīlestības praktizēšanu rakstīja Efezas draudzei. Tas attiecas uz visiem ticīgajiem. Man patīk to pateikt sekojoši — Svētais

106

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Gars runāja šo garīgo patiesību caur apustuli Pāvilu uz ikvienu ticīgo. EFEZIEŠIEM 4:32 32 Esiet krietni [angl. — laipni] cits pret citu un žēlsirdīgi [angl. — labsirdīgi], PIEDODIET VIENS OTRAM, kā Dievs Kristū ir piedevis jums.

Kāda ir dievišķā mīlestība? Uzdodot šo jautājumu, tu patiesībā jautā, kāds ir Dievs, jo Dievs ir mīlestība. Dievišķā mīlestība ir pilna ar laipnību un labsirdību, tā vienmēr ir gatava piedot. Bībelē mums dota pavēle būt laipniem vienam pret otru. Šis pants ir adresēts kristiešiem. Vai tas nav dīvaini, ka Svētajam Garam ir jāsaka jaunpiedzimušiem cilvēkiem būt laipniem vienam pret otru? Viņš zināja, ka tā laika un mūsdienu cilvēki šajā ziņā neatšķirsies. Tā vietā, lai ļautu Dieva mīlestībai viņus vadīt, ticīgie pārāk bieži ir ļāvuši dominēt savai miesai un neatjaunotajam prātam. Man reizēm šķiet, ka cilvēki šo rakstu vietu pārprot, domādami, ka viņiem ir jāpiedod tikai tiem, kuri izturas laipni pret viņiem. Ja cilvēki ir laipni un labsirdīgi pret mums, tad arī mums pret viņiem ir jābūt laipniem un labsirdīgiem. Viņi iztulko šo pantu nepareizi, domādami, ka pret tiem, kuri mums ir nodarījuši pāri un runājuši par mums sliktu, mēs varam nocietināt savas sirdis un varam pat sākt viņus aprunāt. Tomēr Bībelē tā nav teikts. Šajā pantā nav arī teikts: «Piedodiet viens otram, ja pārkāpums nav pārāk liels. Bet, ja cilvēki ir daudz jums

Dievišķā mīlestība piedod

107

darījuši pāri, tad varat viņiem arī nepiedot.» Tur taču tā nav teikts, vai ne tā? Tomēr pārāk bieži cilvēki šo pantu praktizē tieši tā.

Svēttapšana Dievs zināja, ka mums nepieciešams atgādināt, lai esam laipni cits pret citu, jo mēs dzīvojam ķermenī, kas vēl nav izpirkts. Iekšējais cilvēks piedzimst no jauna, bet ārējais paliek tāds pats, kāds tas vienmēr bijis. Miesa nevēlas būt laipna, labsirdīga vai piedodoša. Paldies Dievam, ka, nokļūstot debesīs, mums būs jauns ķermenis. 1. KORONTIEŠIEM 9:27 27 Bet es šaustu un paverdzinu savu miesu, lai, sludinādams citiem, pats nekļūtu atmetams.

Kaut arī Pāvils bija jauns radījums, arī viņam bija jāpakļauj savs ķermenis iekšējam cilvēkam. Ikreiz, kad pakļaujam savu ķermeni un darām to paklausīgu savam garam, mēs dzīvojam svētumā Dieva priekšā. Liela daļa cilvēku domā, ka šis pants attiecas tikai uz seksuālajiem grēkiem. Protams, ka tas attiecas arī uz to, bet ir vēl daudz citu jomu, kurās mums savu ķermeni jādara pakļāvīgu savam garam. Šis pats princips attiecas uz svēttapšanu. Tava miesa nevēlas būt laipna pret citiem, īpaši tad, ja viņi pret tevi neizturas tieši tā, kā tu domā, ka viņiem būtu jāizturas. Tava miesa vēlas viņus nolamāt un atriebties.

108

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Tomēr tev ir jāpakļauj savu miesu, jo pretējā gadījumā tu nokļūsi problēmās. Tu nebūsi spējīgs rīkoties dievišķajā mīlestībā, ja pār tevi dominē miesa. Tava ticība nedarbosies, ja tu nedzīvosi mīlestībā. Svēttapšana iesākas ar brīdi, kad iemācāmies dzīvot mīlestībā un pakļaut savu miesu. Līdz pat paraušanas dienai tev būs jātiek galā ar savu veco, neizpirkto dabu, kas atrodas tavā miesā, jo tā netika pārveidota. Kamēr tu būsi uz šīs zemes, tikmēr Dievs neko nedarīs ar tavu ķermeni; Viņš kaut ko jau ir izdarījis ar tavu garu. Tev pašam būs jātiek galā ar savu ķermeni un prātu. Tā ir tava kā kristieša atbildība. Redzi, svēttapšana nav vienreizējs piedzīvojums, pēc kura viss ir paveikts. Svēttapšana ir nebeidzams dzīves veids visas dzīves garumā, kas saistīts ar savas miesas kontrolēšanu, prāta atjaunošanu un dzīvošanu dievišķajā mīlestībā. Pārāk daudzi kristieši ļauj savai miesai viņus kontrolēt un vadīt. Pēc tam viņi brīnās, kāpēc nesaņem labāko no Dieva savās dzīvēs. Ir neiespējami rīkoties dievišķajā mīlestībā un tajā pašā laikā ļaut savai miesai valdīt pār tevi. Ja vēlamies paklausīt Bībelē rakstītajam, mums būs jāļauj iekšējam cilvēkam mūs vadīt, lai mēs spētu būt laipni, labsirdīgi cits pret citu un piedotu viens otram. Pateicoties dievišķajai mīlestībai, iekšējam cilvēkam piemīt šīs īpašības. Mums būs jāpraktizē piedošana tāpat, kā Dievs Kristū ir piedevis mums. Mums kā kristiešiem ir «jāietērpjas» Kristū, un tas attiecas uz mūsu ārējo cilvēku. Tas nenotiek automātiski.

Dievišķā mīlestība piedod

109

ROMIEŠIEM 13:14 14 bet tērpieties Kungā Jēzū Kristū, un rūpēs par miesīgo neizdabājiet iekārēm [angl. — nedodiet ieganstu miesai piepildīt viņas kārības].

Tikai «ietērpjoties» Kristū un nedodot ieganstu miesai, mēs būsim spējīgi piedot viens otram tāpat, kā Dievs Kristū piedeva mums.

Dievišķā mīlestība piedod un aizmirst Kā lai mēs piedodam tā, kā piedod Dievs? Bībelē teikts, ka Dievs ir mīlestība. Tā pati mīlestība, kāda ir Dievs, caur Svēto Garu ir tikusi izlieta mūsu sirdīs jeb mūsu iekšējā cilvēka garā. Kāda ir šī mīlestība? Vai tā ir dabīga, cilvēciska mīlestība? Nē, tā ir dievišķa mīlestība. Viena no dievišķās mīlestības īpašībām ir spēja piedot. Paskatīsimies Dieva Vārdā, kā Dievs piedod. Dievišķo mīlestību raksturo vēl kas — tad, kad Dievs piedod, Viņš aizmirst! Tad, kad mēs atgriežamies no saviem pārkāpumiem un lūdzam Dievam piedošanu, Viņš izdzēš mūsu pārkāpumus un vairs neatceras mūsu grēkus. JESAJA 43:25 25 Es — es esmu tas, kurš IZDZĒŠ TAVUS NOZIEGUMUS pats sevis dēļ un NEPIEMIN tavus grēkus.

110

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Arī Jaunajā derībā Dievs no jauna mums atklāj to, kā Viņš piedod. EBREJIEM 8:12 12 Jo es būšu žēlīgs pret viņu pārkāpumiem un NEPIEMINĒŠU VAIRS VIŅU GRĒKUS.

Kā Dievs piedod? Šajās rakstu vietās teikts, ka brīdī, kad lūdzam piedošanu, Dievs vairs neatceras mūsu grēkus. Vairs neatceras! Šajā pantā nav teikts: «Es pieminēšu visu, ko tu jebkad esi darījis, un atgādināšu to tev ikreiz, kad par to iedomāšos.» Vai vari to saprast? Kā būtu tad, ja ikreiz, kad mēs lūgtu Dievu, Viņš mums atgādinātu visu, ko pagātnē esam darījuši? Tas mums pilnībā laupītu ticību, vai ne tā? Mēs nemitīgi justos vainīgi par savu pagātni. Mēs nenāktu Viņa priekšā ar drosmi, lai kaut ko saņemtu, jo mēs nemitīgi justos vainīgi. Vai tu priecājies par to, ka Dievs piedod un aizmirst? Paldies Dievam, ka šajā pantā teikts, ka pēc piedošanas lūgšanas, Dievs vairs nepiemin mūsu grēkus! Bībelē teikts, ka Viņš ir uzticams un taisns mums piedot (1. Jāņa 1:9). Reizēm vīriem un sievām ir tieksme atgādināt otram pagātnē izdarītās kļūdas. Tā rīkodamies, viņi nespēs veidot labas attiecības. Tam visam vēl klāt — nemitīga otra izdarīto kļūdu un neveiksmju atgādināšana sagraus viņu lūgšanu dzīvi un apturēs viņu ticību.

5. nodaļa

IEGUVUMI, KO SNIEDZ DZĪVOŠANA MĪLESTĪBĀ

Bībelē skan pamudinājums mums visiem dzīties pēc mīlestības un izvirzīt Dieva mīlestību par savas dzīves augstāko mērķi (1. kor. 14:1). Ir jābūt iemeslam, kāpēc Dievs vēlas, lai dzīvošana dievišķajā mīlestībā kļūtu par mūsu dzīves prioritāti. Patiesībā rīkošanās mīlestībā sniedz brīnišķīgus ieguvumus un labus rezultātus. Piemēram, es jau vairāk kā 65 gadus esmu dzīvojis dievišķajā veselībā. Galva man pēdējo reizi sāpēja 1933. gada augustā. Tagad jau ir par vēlu, lai sāktu sāpēt! Es nelielu sevi; es lielos ar Jēzu un Viņa Vārdu. Lūdzu, nepārproti mani. Man ir bijušas dažādas iespējas. Pēdējās galvas sāpes, ko atceros, centās man «piesieties» 1977. gadā. Es tikko kā biju izbraucis no RHEMAS biroja stāvlaukuma.

148

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Pēkšņi man sāka sāpēt galva. Es teicu: «Sātan, pārstāj! Jēzus Vārdā tev ir jāaiziet!» Pie nākamā līkuma galvas sāpes bija mitējušās. Tā bija pēdējā reize, kuru atceros, kad palaidu garām iespēju iegūt galvassāpes. Visos šajos gados esmu slimojis tikai tad, kad neesmu to laikus pamanījis, neesmu rīkojies mīlestībā vai neesmu paklausījis Dievam. Ikviens solis ārpus mīlestības ir grēks. Ikreiz, kad kļūdījos, es, cik vien ātri varēdams, to nožēloju un no jauna dzīvoju mīlestībā un paklausībā. Parasti brīdī, kad izsūdzēju izdarīto, es tiku dziedināts. Es ar to nedomāju, ka man bija jāgaida vairākas dienas līdz visi simptomi izzuda. Es vai nu momentāni biju dziedināts, vai ceļā uz atveseļošanos. Būdams kalpošanā jau vairāk kā sešdesmit gadus, esmu teicis, ka reizēs, kad mana ticība nedarbojās vai manas lūgšanas netika atbildētas, es vispirmām kārtām meklēju, vai manā dzīvē nav nepiedošanas. Es nesaku, ka visas slimības un vājības ir nepiedošanas sekas, bet tas būtu pirmais, ko es šādā gadījumā meklētu. Lūdzu, nepārproti mani. Ja cilvēkiem vajadzīgas zāles, lai viņi tās lieto, protams, ārsta uzraudzībā. Patiesībā, ir cilvēki, kurus esmu sūtījis pie ārsta, kad viņiem tas bija nepieciešams, un pat pircis viņiem zāles. Ja man būtu nepieciešams aspirīns, es to iedzertu, ja nespētu saņemt dziedināšanu nekādā citā veidā. Redzi, ieguvumi, ko sniedz dzīvošana mīlestībā, ir tik labi, ka es vēlos, lai jūs tos piedzīvotu. Šajos ieguvumos ir ietverta veselība un dziedināšana. Labākais laiks, kad mācīties dzīvot mīlestībā, ir jaunībā, lai pēcāk visu mūžu

Ieguvumi, ko sniedz dzīvošana mīlestībā

149

varētu rīkoties dievišķajā mīlestībā un baudīt svētības, ko tā sniedz. Dzīvošanu mīlestībā es uztveru ļoti nopietni. Mīlestība ir Dieva mums dāvātais ceļš uz labklājību garā, dvēselē un ķermenī. Dzīvošana mīlestībā ir veids, kādā piedzīvot labklājību ikvienā dzīves jomā. Kāda ir mīlestība? Mīlestība nedara ļaunu savam tuvākajam. Tas nozīmē — nevienam, un jo īpaši tai vajadzētu darboties kristiešu vidū.

Rīkošanās mīlestībā ir noderīga Tagad aplūkosim rakstu vietu, kurā runāts par atalgojumu, ko sniedz rīkošanās mīlestībā. Dzīvot mīlestībā ir dievbijīgi, vai ne tā? Lasot rakstu vietu Pirmajā vēstulē Timotejam, aizstāsim vārdu «dievbijība» ar dzīvošanu dievišķajā mīlestībā. TIMOTEJAM 4:8 8 jo miesīgā vingrināšana ir visai maz noderīga, BET DIEVBIJĪBA [dzīvošana mīlestībā] IR NODERĪGA VISĀS LIETĀS, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves APSOLĪJUMS.

Pāvils, Svētā Gara iedvesmots, to rakstīja Timotejam. Te runātājs nav tikai Pāvils. Tā nav cilvēka ideja. Svētais Gars to pateica visiem kristiešiem ikvienā vietā. Dievs mums saka, ka dievbijība ir noderīga visās lietās. Mēs nerīkotos nepareizi, lasīdami šo rakstu vietu šādi: «Dzīvošana mīlestībā ir noderīga visās lietās.» Kāpēc Bībelē

150

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

teikts, ka miesas vingrināšana ir visai maz noderīga? Jo tai ir dots apsolījums atmaksāties tikai tagadējā dzīvē. Tomēr par dievbijību teikts, ka tā ir noderīga visās lietās. Kad dievbijība ir noderīga? Vai tā mums noderēs tikai tad, kad nonāksim debesīs? Nē, tā ir noderīga tagadējā un arī nākamajā dzīvē. Tieši tāpēc dievbijība jeb dzīvošana mīlestībā sniedz mums ieguvumu visas mūsu dzīves garumā, un, ja dzīvosim Dievam un rīkosimies dievišķajā mīlestībā, mēs būsim ieguvēji arī tad, kad nonāksim debesīs. Dzīvot Dievam nozīmē ievērot Viņa Vārdu. Ja vēlies dzīvot Dievam, tev būs jāievēro Viņa baušļi. Kādus baušļus mums jāievēro Jaunās derības laikā? Tāds ir tikai viens, un tas ir mīlestības bauslis! Tieši tāpēc dzīvošana dievišķajā mīlestībā ir noderīga. Rīkošanās mīlestībā atmaksājas. Tā atmaksājas ne tikai šajā dzīvē, bet arī nākamajā.

Ļaunuma turēšana uz kādu sagraus tevi! Esmu jau vairāk kā piecdesmit gadus sludinājis un praktizējis Marka 11:23 un 24 teikto. Esmu ieguvis pārsteidzošus rezultātus, rīkojoties saskaņā ar Jēzus teikto garīgo patiesību šajos pantos. Tomēr līdz ar Marka 11:23 un 24, es esmu praktizējis arī 25. pantu, kurā runāts par piedošanu. Vienmēr esmu atteicies turēt pat vismazāko naidu, ļaunumu vai nepareizas sajūtas pret kādu. Reizēs, kad ienaids vai ļaunas domas par kādu cenšas iezagties manā sirdī, es momentāni tieku ar tām galā! Es to

Ieguvumi, ko sniedz dzīvošana mīlestībā

151

nepacietīšu ne mirkli. Es to nepacietīšu tieši tāpat, kā domu kādam kaut ko nozagt vai nogalināt kādu. Nepareizas domas par citiem cilvēkiem sagraus mani. Attiecībā uz nepiedošanas vai naida turēšanu sevī es būtu tikpat piesardzīgs kā pret indes dzeršanu vai klaburčūskas ņemšanu rokā. Nepiedošana un nepareizas jūtas pret kādu ir nāvējošākas par jebkuru indi vai klaburčūsku! Es ticu, ka tieši tas ir iemesls, kāpēc visus šos gadus esmu varējis dzīvot tā sauktajā dievišķajā veselībā. Es tagad nelielu sevi. Es lielos ar Jēzu un to, ko Vārds spēj paveikt! Tieši tāpēc tu nedzirdēsi mani kritizējam savu brāli vai kādu citu kalpotāju. Jau vairāk kā piecdesmit gadus neviens nav dzirdējis mani kritizējam kādu. Es to nedarīšu! Dažreiz es sniedzu konstruktīvu kritiku, bet destruktīva kritika ir nepareiza. Konstruktīva kritika paredzēta, lai ļaudīm palīdzētu. Tomēr pat tad, kad sniedzu konstruktīvu kritiku, es nesaucu nevienu vārdā. Vēlos jums ko pateikt par Dieva svētībām mūsu dzīvēs — ja vēlies būt vesels, tev jārīkojas mīlestībā un jāuzmana sava mēle! Pēteris mums sniedz padomu, kādā veidā praktizēt Vārdā teikto par dzīvošanu mīlestībā. PĒTERA 3:8, 9 8 Un beidzot esiet visi vienprātīgi, pilni līdzjūtības, BRĀĻU MĪLESTĪBAS, sirds iejūtības, pazemības, 9 neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, lamas ar lamām, bet — tieši otrādi — dodiet svētību, jo jūs esat aicināti, LAI IEMANTOTU SVĒTĪBU!

8. nodaļa

MĪLIET SAVUS IENAIDNIEKUS

Visos evaņģēlijos Jēzus ir runājis par lūgšanu un devis mums principus, pēc kuriem vadoties, mūsu lūgšanas būs efektīvas. Tomēr interesanti, ka evaņģēlijos Jēzus pirmais apgalvojums par lūgšanu attiecas uz lūgšanu par ienaidniekiem. Mēs redzēsim to, ka lūgšanai par ienaidniekiem ir ļoti liela saistība ar rīkošanos dievišķajā mīlestībā. No tā arī būs atkarīgs, vai mūsu lūgšanas tiks atbildētas, vai nē. MATEJA 5:43–48 43 Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un NĪSTI SAVU IENAIDNIEKU. 44 Bet es jums saku: MĪLIET SAVUS IENAIDNIEKUS un LŪDZIET PAR TIEM, kas jūs vajā,

250

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

45 ka jūs topat sava debesu Tēva bērni; jo viņš liek saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un lietum līt pār taisniem un netaisniem. 46 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai arī muitnieki nedara tāpat? 47 Ja jūs sveicināt vienīgi savus brāļus, ko gan īpašu jūs darāt? Vai arī pagāni nedara tāpat? 48 Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu tēvs ir pilnīgs.

Reizēm cilvēki nezina, par ko lūgt. Mirklīti padomā par to. Šie ir pirmie mums teiktie Jēzus vārdi par lūgšanu. Pirmais, par ko Viņš teica mums lūgt, ir mūsu ienaidnieki! Lai iegūtu labāku izpratni par Jēzus teikto, mums jāsaprot, ka Viņš to teica jūdiem. Lai izprastu šīs rakstu vietas nozīmīgumu, tev ir jāzina jūdu vēsture. Izlasot pirmās piecas Bībeles grāmatas, tu sapratīsi, ka jūdi bija ļoti zinoši bauslībā. Bet, vai tu ievēroji, ka Vecās derības bauslība nemācīja izraēliešiem par mīlestību, žēlastību vai piedošanu attiecībā pret ienaidniekiem? Bauslībā tu neatradīsi mācību par to, kā mīlēt savus ienaidniekus. Tā vietā tu atradīsi atriebību un sodu. Redzi, bauslības laikā darbojās šāds princips: «Aci pret aci, zobu pret zobu.» (2. Mozus 21:24). Pat lasot Dāvida psalmus, tu redzēsi, ka viņš lūdza pret saviem ienaidniekiem. Viņš centās panākt, ka Kungs viņus ienīstu tāpat, kā viņš tos ienīda. Tieši tāpēc Jēzus, iesākdams mācīt par dievišķo mīlestību, teica: «Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku.» (43. pants). Jūdi tieši to vien bija dzirdējuši.

Mīliet savus ienaidniekus

251

Vecā derība bija vienīgā Bībele, kas jūdiem bija, un arī tā nebija visiem. Vecās derības bauslība tika uzrakstīta uz rakstu ruļļiem, un tā tika lasīta sinagogā sabatā. Jūdi vien bija dzirdējuši to, ka viņiem jāmīl savs tuvākais un jāienīst ienaidnieks. Tomēr tagad Jēzus pateica kaut ko pavisam pretēju. Jūdi nekad nebija dzirdējuši par mīlestības bausli — dievišķās mīlestības bausli. Neviens nekad agrāk nebija dzirdējis par Dieva mīlestību, līdz Jēzus pats sāka ļaudis par to mācīt. Pirmā reize, kad jūdi dzirdēja par dievišķo mīlestību, bija tieši tad, kad Jēzus teica: «Bet es jums saku: «Mīliet savu ienaidniekus…»» Tu spēsi mīlēt savus ienaidniekus tikai tad, ja būsi piedzimis no jauna un tavas sirds daba būs izmainīta. Lai mīlētu savus ienaidniekus, nepieciešama dievišķā mīlestība. Brīdī, kad tavs gars piedzimst no jauna, tas tiek radīts no jauna Kristū Jēzū. No tā brīža tu esi spējīgs mīlēt savus ienaidniekus. Tieši tāpēc jūdi nespēja Jēzu saprast, jo viņiem nebija jauna daba. Līdz šim viņiem bija mācīts par Dieva tiesu, un viņi nebija dzirdējuši par Dieva mīlestību, piedošanu un iežēlošanos. Viņiem tas bija kaut kas jauns. Atgriezīsimies pie mūsu rakstu vietas Mateja 5. nodaļā un paanalizēsim Jēzus teikto. Pirmkārt, mums jāsaprot, ka Jēzus runāja par nobriešanu dievišķajā mīlestībā. Paskaties 48. pantu: «Tad nu topiet pilnīgi, kā jūsu debesu tēvs ir pilnīgs.» Neizrauj šo pantu no konteksta un necenties panākt to, kas tur nav teikts. Vārds «pilnīgs» šeit nozīmē nobriedis.

252

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Jēzus zināja, ka neviens nevar būt tik pilnīgs kā Dievs. Jēzus centās pateikt, ka mums visiem būtu jāpieaug un jākļūst pilnīgiem jeb nobriedušiem dievišķajā mīlestībā! Ievēro, ka Jēzus mums teiktie vārdi nav ieteikums. Viņš norādīja un pamācīja mūs nobriest jeb pieaugt dievišķajā mīlestībā! Lai mēs nobriestu dievišķajā mīlestībā, kurš mums būtu jāmīl? Vai tikai tos, kuri mīl mūs? Nē, Jēzus teica, ka mums ir jāmīl savus ienaidniekus, un tādējādi mēs pieaugsim jeb nobriedīsim Dieva mīlestībā! Savus ienaidniekus! Jūdi agrāk neko tādu nebija dzirdējuši. Pēc tam Jēzus paskaidroja, kas ir mūsu ienaidnieki. Viņš teica: «…mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā [angl. — svētījiet tos, kuri jūs lamā, dariet labu tiem, kas jūs ienīst, un lūdziet par tiem, kas ļaunprātīgi jūs izmanto un vajā jūs].» (44. pants) Tātad ienaidnieki ir tie cilvēki, kuri evaņģēlija dēļ mūs lamā, ienīst, izmanto un vajā. Kas mums būtu jādara ar saviem ienaidniekiem saskaņā ar Jēzus teiktajiem vārdiem? Vai mums būtu viņiem jāatriebjas un jāatdara? Nē, mums tos ir jāmīl, jāsvētī, jādara labu un jālūdz par viņiem. Šeit ietvertā doma ir sekojoša — ja mēs šo visu darīsim tiem, kuri mūs ienīst, mēs nobriedīsim jeb pieaugsim dievišķajā mīlestībā. Tādējādi mēs rīkosimies tā, kā rīkojas mūsu debesu Tēvs.

Mīliet savus ienaidniekus

253

Parādi saviem ienaidniekiem Dieva mīlestību Atceries, ka 1. Jāņa 4:8 teikts, ka Dievs ir mīlestība. Bībelē ir arī teikts, ka Dievs ir pilnīgs jeb nobriedis mīlestībā. Dievs mīl Savus ienaidniekus, un, ja mēs būsim tādi, kāds ir Viņš, tad mums būs jāmīl savus ienaidniekus. Vai Dievs mīl Savus ienaidniekus? Jā. Piemēram, Jaunajā derībā mēs lasām, ka Dievs mūs mīlēja tad, kad vēl bijām grēcinieki vai Golgātas krusta ienaidnieki. ROMIEŠIEM 5:8–10 8 Bet Dievs savu mīlestību uz mums parāda ar to, ka Kristus par mums nomiris, kad mēs vēl bijām grēcinieki. 9 Jo vairāk tagad, kad esam attaisnoti viņa asinīs, mēs tiksim caur viņu izglābti no dusmības. 10 Ja, būdami Dieva ienaidnieki, guvām izlīgumu ar Dievu viņa Dēla nāvē, daudz vairāk, būdami izlīguši, tiksim izglābti viņa dzīvībā.

Dievs mums saka darīt to pašu, ko darīja Viņš. Mums ir jāmīl savi ienaidnieki tieši tāpat, kā Viņš mīlēja savējos. Kā mēs varam mīlēt savus ienaidniekus? Viens no veidiem ir svētīt viņus tad, kad viņi mūs lamā. Vai Dievs tā darīja? Jā. Dievs izlēja Savas svētības, dodot mums Dāvanu — Savu Dēlu, Jēzu Kristu, kā Glābēju tad, kad mēs vēl bijām grēcinieki. Pat pirms mēs tikām glābti, Dievs Jēzū mums piedeva. Protams, ka mums bija jāpieņem Dieva dotā glābšana,

276

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

Dariet tāpat citiem Jēzus ir teicis vēl ko par ienaidnieku mīlēšanu. Viņš lietoja citus vārdus, bet patiesībā runāja par to pašu tēmu. MATEJA 7:12 12 VISU, KO JŪS GRIBAT, LAI CILVĒKI JUMS DARA, tāpat dariet arī jūs viņiem; JO TĀ IR BAUSLĪBA un pravieši.

Citiem vārdiem sakot, Jēzus pateica, ka tev nav jāuztraucas par to, kā piepildīt bauslību ar visiem tās likumiem, pietiek ar to, ka tu dari to, kas Vārdā teikts. Tu piepildīsi mīlestības bausli, izturēdamies pret citiem tā, kā tu vēlētos, lai citi izturas pret tevi. Vai vēlies, lai visi tevi mīlētu? Protams. Tad arī tev visi ir jāmīl, ieskaitot tavus ienaidniekus. Ja vēlies, lai tavi ienaidnieki tevi mīlētu, tev viņi ir jāmīl pirmajam, neatkarīgi no tā, kā viņi izturas pret tevi. Visu, ko tu vēlies, lai cilvēki darītu tev, tev ir jādara viņiem. Vai tu vēlies, lai lamu vietā cilvēki tevi svētītu? Tad svētī viņus pat tad, kad viņi tevi lamā. Vai tu vēlies, lai cilvēki darītu tev labu, nevis ļaunu? Tādā gadījumā dari viņiem labu tad, kad viņi tev dara ļaunu. Vai tu vēlies, lai cilvēki lūdz par tevi pat tad, kad esi kļūdījies vai pateicis par viņiem kaut ko tādu, ko nevajadzēja teikt? Tad lūdz par cilvēkiem pat tad, ja viņi ir tavi ienaidnieki vai ir pateikuši ko sliktu par tevi.

Mīliet savus ienaidniekus

277

Redzi, tieši šādi darbojas dievišķās mīlestības bauslis. Patiesībā mīlestības bauslis un Zelta likums ir viens un tas pats: «Dari citiem to, ko tu vēlies, lai viņi darītu tev.» Tas ir tieši tas pats, kas: «Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.» Mēs dzirdam daudz runu par Zelta likumu, bet redzam ļoti maz rīcības! Miesa vēlas rīkoties sekojoši: «Dari citiem, pirms viņi dara tev.» Šķiet, ka daudzi kristieši tā dara! Viņu mērķis ir otru nolikt pie vietas. Šādi kristieši nerīkojas kā viņu debesu Tēvs. Pirms daudziem gadiem šāds cilvēks man palīdzēja manos dievkalpojumos, tomēr pēc tam, kad ieraudzīju viņa patiesos motīvus, viņš ilgi neuzkavējās manā kalpošanā. Šķita, ka viņš caurām naktīm prātoja, kā no cilvēkiem izdabūt naudu. Tajā laikā mēs sapulču noturēšanai izmantojām kādas lielas Pilna evaņģēlija draudzes zāli. Sapulču budžetā ietilpa ikdienas radio programma, sludinājumi avīzē un mūsu pašu izdevumi. Šis cilvēks sapulču laikā sniedza paziņojumus, bet es aiz skatuves kādā telpā lūdzu Dievu un gaidīju laiku, kad man būs jāsāk sludināt. Mēs abi bijām vienojušies, ka naudu, kas paliks pāri pēc visu vajadzību nosegšanas, mēs sadalīsim savā starpā un tas būs atbalsts mums. Sapulces ilga četras nedēļas. Kad otrā nedēļa bija pagājusi, šis cilvēks pienāca pie manis un teica: «Mums jau ir visa nepieciešamā nauda, lai nosegtu visus izdevumus. Bet neteiksim to cilvēkiem, jo viņi tik daudz dod. Turpināsim teikt, ka mēs joprojām vācam naudu radio pārraidēm un sapulču izdevumiem.»

278

MĪLESTĪBA – CEĻŠ UZ UZVARU

«Nē,» es atbildēju, «tā būtu melošana. Mēs tā nedarīsim.» «Bet mēs tādējādi palaidīsim garām iespēju,» viņš teica. «Mēs te varētu diezgan labi nopelnīt.» Es atbildēju: «Nē, mēs to nedarīsim, jo esam cilvēkiem jau pateikuši, kā rīkosimies, un no tā neatkāpsimies.» Viņš uz to teica: «Es esmu tas, kurš stāv priekšā un savāc ziedojumus, un es turpināšu to darīt.» «Nē, tu to nedarīsi,» es teicu. «Telpā, kurā es lūdzu, ir skaļrunis, un, ja es dzirdēšu tevi ko tādu sakām, es iznākšu uz skatuves un pateikšu ļaudīm, ka tu melo.» «Es saku tev, ka tu tādā veidā daudz palaidīsi garām,» viņš teica. «Es redzu, ka tu ilgi neizdzīvosi!» Lieki teikt, ka tā bija pēdējā reize, kad viņš manā dievkalpojumā savāca ziedojumus. Kaut kā neviens jau gadiem nav dzirdējis par šo cilvēku, bet es joprojām turpinu sludināt Vārdu! Man tomēr kaut kā izdevās izdzīvot, runājot patiesību un darot citiem to, ko es gribētu, lai viņi dara man. Daži ļaudis aizņem sevi ar to, kā pārspēt otru pāridarījumos. Tā vietā viņiem vajadzētu censties pārspēt citus mīlestībā! Mums ir jācenšas saprast, kā mēs varam būt cilvēkiem par svētību! Mums pašiem sev būtu jājautā: «Kā lai es svētīju citus? Kā es varu izdarīt citiem ko labu?» Vai esi kādreiz par to aizdomājies? Ja tu paanalizētu Mateja 7:12, tad tu patiešām saprastu, ko Jēzus šajā pantā cenšas pateikt.

Mīliet savus ienaidniekus

279

MATEJA 7:12 12 Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem; jo tā ir bauslība un pravieši.

Patiesībā Jēzus saka: «Ja vēlies, lai ar tevi notiek labais, tu dari labu citiem.» Šis apgalvojums pilnībā sakrīt ar Rakstiem, jo Bībelē teikts: «Nepievilieties, Dievs nekļūs par apsmieklu — ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.» (Gal. 6:7). Ar to mēs atgriežamies pie tā paša principa — rīkojies Dieva mīlestībā un saņem labāko no Dieva savai dzīvei. Ikviens no mums vēlas no Dieva saņemt visu to, kas Viņam ir mūsu dzīvēm. Bet, vai tu saproti, ka, tikai dzīvojot Dieva mīlestībā, tu būsi spējīgs sasniegt no Dieva labāko tavai dzīvei. Ļauj Dievam izmainīt tavu dzīvi ar Savu mīlestību, lai tu varētu būt par svētību citiem visur, kur ej. Tu dari labu citiem, ja vēlies, lai Dievs dara labu tev. Ceļš uz uzvarošu dzīvi ir dzīvošana Dieva mīlestībā!

Izvirzi Dieva mīlestību par savu augstāko mērķi! Dievs Savā Vārdā mums ir teicis, lai izvirzām Dieva mīlestību par savas dzīves augstāko mērķi. Paplašinātajā Bībeles tulkojumā teikts šādi: «Dedzīgi dzenieties un meklējiet iegūt [šo] mīlestību — alkstiet to sasniegt un, lai tā kļūst par jūsu augstāko mērķi…» (1. kor. 14:1). Tomēr, cik daudzi no mums godīgi varam teikt, ka esam izvirzījuši Dieva mīlestību par savas dzīves augstāko sasniegumu un mērķi? Savā grāmatā «Mīlestība — ceļš uz uzvaru» mācītājs Heigins atklāj, kāpēc Dieva mīlestība mūsu dzīvēs ir tik būtiska. Viņš raksta: «Atbilde uz tik daudzām dzīves problēmām ir atrodama šajā apgalvojumā: Dieva mīlestība nekad nezaudē! Tieši tāpēc, iemācoties dzīvot mīlestībā, arī tu nekad nezaudēsi. Es nerunāju par cilvēcisko mīlestību, bet gan par dievišķo — Dieva mīlestību mūsos.» Mācītājs Heigins māca to, kā ļaut Dieva mīlestībai, nevis mūsu miesai vai neizpirktajai domāšanai, dominēt mūsu dzīvēs. Tāpēc dodies pretim savas dzīves augstākajam mērķim un iemācies to, kā, dzīvojot dievišķajā mīlestībā, tu vari izmainīt pat šķietami neiespējamas situācijas savā dzīvē!

Kenets E. Heigins (Kenneth E. Hagin) ir kalpojis Dievam gandrīz 70 gadus, no brīža, kad 17 gadu vecumā Dievs brīnumainā veidā viņu dziedināja no deformētas sirds un neārstējamas asins saslimšanas. Kaut arī mācītājs Heigins 2003. gadā devās mājās pie Kunga, tomēr viņa izveidotā kalpošana turpina svētīt ļoti daudz cilvēku visā pasaulē. «Keneta Heigina kalpošanas» (Kenneth Hagin Ministries) darbs ietver bezmaksas ikmēneša žurnāla The Word of Faith izdošanu, RHEMA Bībeles apmācības centru, RHEMA absolventu un starptautisko kalpotāju asociāciju, RHEMA neklātienes Bībeles skolu un RHEMA kalpošanu ieslodzījuma vietās. Mācītāja Heigina dēls Kenets V. Heigins (Kenneth W. Hagin) kopā ar sievu Lineti Heiginu (Lynette Hagin) vada iknedēļas televīzijas pārraidi RHEMA Praise, iknedēļas radio programmu Rhema for Today un Living Faith ISBN 978-9934-8089-7-5 konferences, kas tiek organizētas visā pasaulē. ISBN: 978-9934-8089-7-5

9 789934 808975 >