Apskates vietas un personības Liepājā
Liepājas Centra sākumskolas 6.aklases skolēnu
PĒTNIECISKAIS DARBS
2015.GADA OKTOBRIS Kritēriji: Vārds, uzvārds, klase 1 punkts Virsraksti 1 punkts Vietas/personas apraksts (saviem vārdiem 5-7 teikumi) 12 punkti Vietas/personas attēls 3 punkti 2 reklāmas par vietām pilsētā, lai aicinātu cilvēkus tās apmeklēt 6 punkti Noformējums 3 punkti: Arial Virsraksti 14 pt, centrēts Teksts 12 pt, nolīdzinātas malas Pareizrakstība 4 punkti
Ance Jaunskalže un Airisa Grīsle 6a
Liepāja Universitātes ēka Valdemāra ielā 4 Liepājas Universitāte dibināta 1954. gadā. Tās sākotnējais nosaukums - Liepājas Pedagoģiskais institūts. Kopš 1998. gada - Liepājas Pedagoģijas akadēmija. Liepājas Universitāte ir lielākā augstskola Kurzemē, kurā iespējams studēt 34 studiju programmās. Liepājas Universitāte ir Liepājas un Kurzemes izglītības, zinātnes un kultūras simbols.
Memoriāls holokausta upuriem 1941.gada jūlijā Šķēdes kāpās – ziemeļos no Liepājas – tika noslepkavoti gandrīz visi Liepājas ēbreji. Šķēdē atrodas divi pieminekļi – viens padomju laika, ar uzrakstu latviešu un krievu valodā, kas vēsta, ka “šeit 1941.-1945.gados hitleriskie iebrucēji zvēriski nogalināja vairāk nekā 19000 Liepājas pilsētas iedzīvotājus. Mūžīgā piemiņa Padomju patriotiem.” un otrs – memoriāls marmora veidā, ko 2005.g. uzcēla Liepājas ēbreju kopiena pēc tēlnieka Raimonda Gabaliņa projekta. Tas ir lielākais Holokausta upuriem veltītais memoriāls Latvijā. 2005.g.3.jūnijā notika memoriāla atklāšana, kurā ar uzrunu uzstājās Holokaustu Liepājā pārdzīvojušais Džordžs Švābs (ASV).
Jānis Mencis Jānis Mencis ir dzimis 1914. gada 4. maijā 1934. gadā beidzis Rīgas Skolotāju institūtu. 1960. gadā — Latvijas Valsts universitātes Matemātikas fakultāti. 1977. Gadā. J. Mencis ir strādājis par skolotāju Rīgā un Liepājā. Bijis matemātikas profesors izdevis vairākas matemātikas grāmatas pamatskolai, sākumskolai un vidusskolai. J. Mencis televīzijā ir vadījis raidījumus skolēniem par matemātiku, piemēram, 1986. gadā viņš vadīja raidījumu "Matemātika 1. klasei". Jānis Mencis nomira 96 gadu vecumā, 2011. gada 31. janvāra vakarā. Arī tagat skolās mācās no J. Menča grāmatām.
Liepāja Universitātes ēka Valdemāra ielā 4 Liepājas universitātē katru gadu notiek zinātnieku nakts, 25. Septembrī. Visi laipni aicināti apskatīt un iepazīt zinātni par kādu noteiktu tēmu katrā gādā (2015. Gaisma, 2014. Kristāli,2013. Ūdens)
Memoriāls holokausta upuriem
Šī ir viena no piemiņas vietām, kuru ir iecienījuši arī tūristi. Tur ir divi pieminekļi viens kuru uzcēla padomju laika, ar uzrakstu latviešu un krievu valodā, un otrs – memoriāls marmora veidā, ko 2005.g. uzcēla Liepājas ēbreju kopiena pēc tēlnieka Raimonda Gabaliņa projekta.
Linda Mirčenko un Katrīna Vinokūrova 6.A klase
Jūras pasta baložu stacija. Jūras pasta baložu staciju cēla no 1899. gada līdz 1890. gadam. Tas tika celts priekš 450 pasta baložiem, kas nogādāja un atgādāja pastu jūrā esošajiem kuģiem. Tā arhitektu neviens nezināja, taču celtniecība izmaksāja 10,6 tūkstošus krievu rubļu. Līdz 1. Pasaules karam Liepājas Jūras un Cietokšņa pasta stacijas trenēja baložus īpašos uzdevumos, lai baloži pastu nogādātu precīzi un ātri! Vēl trīsdesmitajos gados Latvijas armija uzturēja baložus. Staciju tūristi drīkstēja aplūkot tikai no ārpuses.
Jūras pasta baložu stacija atrdodas Liepājā Karostā, Pulokveža Brieža ielā 6. Diemžēl šo ēku var apskatīt tikai no ārpuses.
Jāņa Čakstes laukums. Jāņa Čakstes laukums atrodas Liepājā, to ieskauj K.Valdemāra, J.Janševska, Alejas un Rožu iela. Tā platība ir 1.36ha. Sākotnēji Jāņa Čakstes laukums tika izmantots karavīru apmācībām un parādēm. No 1013. gada līdz 1914. gadam laukumā tika izveidota terase ar zālienu un tur ierīkoja arī atpūtas soliņus. Bet tikai 20.gadsimtā sāka ierīkot apstādījumus. 1978.gadā Imantam Sudmalim laukumā tika uzcelts piemineklis. Laukumā var apskatīt dažādu mākslinieku darbus. Čakstes laukumā var rast pulcēšanās vietu ap 2000 cilvēkiem. Čakstes laukums priecē ar savām strūklakām.
Jāņa Čakstes laukums atrodas Liepājā to ieskauj 4 dažādas ielas K.Valdemāra, J.Janševska, Alejas un Rožu iela. Tur uz metāla plāksnēm ir izgrebti dažādu zināmu cilvēku teikti aforismi. Ir iepēja apskatīt strūklakas, apsēsties uz soliņiem un izbaudīt skatu. 2018.gadā Latvija svinēs savu simtgadi un Jāņa Čakstes laukumā vasaras mēnešu trīs piektdienu vakaros piedāvās bezmaksas koncertus.
Olafs Gūtmanis Olafs Gūtmanis ir dzimis 1927. gada 10. janvārī Liepājā. Olafs Gūtmanis bija rakstnieks un dzejnieks. Viņš Latvijā ir strādājis par transportstrādnieku, koristu Liepājas teātrī, žurnālistu vietējā avīzē, ugunsdzēsēju un Rakstnieku Savienības Liepājas nodaļas vadītāju. Olafs Gūtmanis ir bijis Liepājas nodaļas valdes priekšēdētājs un kā arī tika ievēlēts par deputātu pilsētas padomē. Viņš ir sarakstījis vairākas dzejoļu grāmatas. Ir tulkojis arī cittautu literārus darbus, gan dzeju, gan lugas, kuras varēja skatīties Liepājas teātrī. Tika izdota arī viņa atmiņu grāmata “Dzīves grāmata” par viņa bērnu dienām līdz pat izsūtījumam. Olafa Gūtmaņa dzīves ceļš apstājās 2012.gada 4. decembra rītā.
Linards Semuškins, Raimonds Bercis 6.a
Spoku koks Spoku koks ir novietots pie koncertzāles „Pūt vējiņi’’ ieejas kā satikšanās vieta. Šis „Spoku koks’’ ir 6m garš un ir veidots no 4 tūkstošiem metāla sliekšņiem un ir apgaismots ar viss dažādām krāsu lampām. Zem soliem ir ierīkota mūzikas sistēma ar Liepājas populāriem dziedātājiem. Šo koku izveidoja Reinis Kuncītis. Koku izveidoja 2014. gada 29. Augustā Liepāja
*REKLĀMA* Apmeklēt var visu diennakti un tur ir laba atpūtas vieta tūristiem vai iedzīvotājiem.
Ūdenstornis Ūdenstornis ir veidots 1894. gadā Liepājā un uzcelts 1895. Gadā. Šis tornis 1920. Gada piederēja Krievijas Kara ministrijai. Tā augstums sasniedz 37 metrus. Ūdens no dziļurbuma tika sūknēts ar tvaika sūkņiem un tika padots Karostas iedzīvotājiem trīs reizes dienā. Mūsdienās ūdens tiek sūknēts ar elektrosūkņi. Vēl līdz šim dienām ir saglabājušies vecie sūkņi no torņa būvēšanas laikiem.
*REKLĀMA* Ļoti vēsturiska militārā bāze kura ir celta 1905. gadā un ir lielākā militārā bāze Baltijā.
Mārtiņš Freimanis
Mārtiņš Freimanis ir dzimis 1977. gada 7. februārī Liepājā un miris 2011. gada 27. janvārī. Dzīvojis un pabeidzis vidusskolu Aizputē. 2011. gada 18. janvārī Freimanis smagas elpceļu saslimšanas dēļ tika ievietots Latvijas Infektoloģijas centrā, kur 2011. gada 27. janvārī plkst. 1.20 aizgāja no dzīves
Silva Laure, Enia Jansone, Marta Zomerovska 6a
Piemineklis bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem. Piemineklis bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem atrodas Jūrmalas parkā, Kūrmajas prospekta galā. Piemineklis bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem celts 1977.gadā. Pieminekli veidojis tēlnieks Andrejs Terpilovskis kopā ar arhitektu Gunārs Asaris. Piemineklis uztādīts bojā gājušiem zvejniekiem un jūrniekiem - skumjās mūžam gaidošas, sērojušas sievites tēls, kas pacēlusi roku virs acīm un veras tālu apvārsnī, simbolizējot visas mātes, sievas, līgavas, māsas un mīļotās, kuru vīrieši nav atgriezušies no jūras brauciena un palikukuši dzelmē. Piemineklis, kā piemiņas zīme vispirms atteiktos uz zvejniekiem, kas šajā krastā gadsimtiem dzīvojuši un atdevuši savas dzīvības Jūras mātes ziņā. Piemineklis tika uzcelts par daļējiem zvejnieku kolhoza "Boļoševiks" un Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes līdzekļiem. 20 metru garā bronzā lielais piemineklis uz vairākus metrus augstā postamenta atrodas kāpas galā vairākus desmitus metrus aiz kādreizējās Kūrmājas. Šis smilšu valnis laikā no 1937. līdz 1938. gadam tika uzmests no apkārtējo kāpu smiltīm, lai pilsētas daļu aizsargātu no jūras un klejošām kāpām. Skulptūrā attēlota sieviete, kas, roku pacēlusi, raugās selgā. Bronzas atlietais tēls novietots uz 11m augstas pamatnes, kas apšūta ar Sāmsalas dolomītu. Padomju pkopācijas laikā līdz pat sešdesmito gadu sākumam tur gar jūru stiepās dzeloņstiepļu žogs, bet pie vaļņa stāvāja vairāki lielgabali. Divdesmit gadus par mātes pieminekli un tās apkārtnes kopšanu rūpējās "Boļševiks", bet tad nāca lielo pārmaiņu laiks, zvejnieku kolhozs pārtapa par akciju
sabiedrību "Kursa". Tirgus ekonomikas apstākļos tā vairs nevēlējās vienpusīgi apsaimniekot pieminekli un apmēram 1000 kvadrātmetru platību ap to, un ar sabiedrības valdes 1998.gada janvāra lēmumu atteicās "no īpašuma tiesībām uz tai piederošo objektu - pieminekli", kā arī lūdza "Liepājas pilsētas domi to pārņemt savā īpašumā". Tobrīd bija priekšlikums kopīgu apsaimniekošanu uzticēt "Kursai", Liepājas ostai, Speciālajai ekonomiskajai zonai, piedaloties arī pašvaldībai. Tagad situācija ir tāda, ka aprūpe uzticēta Liepājas Ceļu pārvaldei, tā ir izstrādājusi pieminekļa postamenta renovācijas projektu un tāmi, kas paredz, ka tas tiks apšūts ar Itālijas granīta plāksnēm. Projekts nodots Pilsētas domes izpilddirektora aparātam finansiālo līdzekļu piesaistīšanai un dokumenta tālākai virzīšanai.
Rodrigo Fomins Rodrigo Fomins, jeb Igo ir viens no Latvijā pazīstamākajiem dziedātājiem. Viņš ir dzimis 1962.gada 29.jūnijā Liepājā. Igo karjera sākās 1978.gadā, kad viņš iestājās grupā „Corpus”, kurā viņš darbojās līdz 1980.gadam. Grupa tika formēta Grobiņas pagastā, un tā spēlēja smago roku un jauno vilni (mūzikas žanru). Tajā piedalījās tādi mūziķi kā Ēriks Ķiģelis, Ainars Virga un citi. Kad Igo pameta grupu, viņš pievienojās citai, noteikti vairāk pazīstamai grupai „Līvi”, kurā viņš piedalījās no 1980.gada līdz 1984.gadam. Grupa „Līvi” izpldīja smago metālu un smago roku. Šajā grupā piedalījās tādi mūziķi kā Aivars Brīze, Ainars Virga, Dainis Virga un citi. Rodrigo savas karjeras laikā ir vēl piedalījies grupās:: „Liepājas kvartets”, „Remix”,”Rīga” un pašlaik viņš joprojām piedalās grupā „Liepājas brāļi”, kurā darbojas arī viņa brālis – Ivo Fomins. Igo ir strādājis kopā ar Latvijā slaveniem komponistiem, tādiem kā: Raimonds Pauls, Imants Kalniņš un citi. Igo, dzīvojot Liepājā, ir pabeidzis Liepājas Mūzikas vidusskolas vokālo nodaļu, vēlāk Emīļa Melngaiļa mūzikas skolas vijoles klasi un Latvijas Mūzikas akadēmijā pabeidzis video un kino režijas studijas.. Igo ir izdevis vairāk nekā 12 solo mūzikas albumus, kuros vispopulārākās dziesmas ir „Nepiesauc mani vēl”, „Kā senā dziesma”, „Brīva Diena”. Savas karjeras laikā Igo ir arī piedalījies rokoperā „Lāčplēsis”, tēlojot galveno – Lāčplēša lomu. 1997.gadā Igo piedalījās Zigmāra Liepiņa operā „Parīzes Dievmātes Katedrāle”. 2007.gada beigās Igo kopā ar dziedātāju LadyBird uzstājās galvenajā lomā uzvedumā „Angel and Devil”
.
Liepājas Peldu iestāde Vecā peldu iestāde celta 1860.gadā, to nosauca par Nikolaja Peldu iestādi. Jaunā Cara Nikolaja vārdā nosauktā peldu iestāde tika celta 1902.gadā, pēc P.M. Berči doriešu stila projekta. Uz peldu iestādi varēja nokļūt ar tramvaju. Jaunajā peldu iestādē bija 30 greznas istabas, kurās bija siltās jūras vannas kas bija domātas dziedniecībai, garaiņu un īru pirtīm. Pēc tam, kad Liepājas ezerā tika atklātas dziednieciskās dūņas, tur tika uztaisīja nodaļa dūņu vannām, tika ierīkotas arī ogļskābes vanna un sēra vannu nodaļa. Pēc otra pasaules kara tika veikts vērienīgs remonts. 1978.gadā pie sanatorijas tika atrasts pazemes ezers ar vērtīgu minerālūdeni, ko joprojām izmanto Centrālajā slimnīcā dziednieciskajām vannām. Iestāde darbojās līdz 1994.gadam. Pie kūrmājas ielas pieder arī "Gulbju dīķis" ar mazu saliņu un tiltiņu lai uz tās tiktu.
Peldu iestādes otra puse
Peldu iestāde
Reinis Kuršis 6a Latvijas mūziķu slavas aleja Slavas aleja tika atklāta 2006. gadā. Tajā šobrīd atrodas aptuveni 50 plāksnes ar mūziķu plaukstu nospiedumiem. Turpat blakus agrāk atradās Liepājas pirmā rokkafejnīca, kura tika slēgta 2013. gadā. Līdzās ar slavas aleju tika atklāta arī Liepājas Rokkafejnīcas ģitāra, kura arī tika pārvesta uz Rīgu. Slavas alejā ir populāru mūziķu oriģinālie plaukstu nospiedumi. Piemēram, Imantam Kalniņam, un Igo.
Sv. Annas luterāņu katedrāle Šī baznīca ir vecākā Liepājā. Ēka ir tikusi celta 1587 gadā, bet tornis celts no 1688. līdz 1693. Gadam, bet ēka un tornis tikuši pārbūvēti 19. Gadsimta otrajā pusē. Pārbūves projekta autors ir Makss Pauls Berči. Baznīcā esošās ērģeles ir trešās lielākās Latvijā. Ēka ir iekļauta Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Ēvalds Rimbenieks
Ēvalds Rimbenieks ir dzimis 1888. gada 10. Aprīlī ‘’Rimbeniekos.’’ (Tagad Gramzdas pagasts.) Ēvalds Rimbenieks bijis Latvijas baptistu mācītājs, un sabiedriskais darbinieks. Bijis Latvijas finanšu ministrs aptuveni divus mēnešus. Pēc tam ticis ievēlēts 3 un 4 saeimā. Un ilggadējs Liepājas domes priekšsēdētājs. No 1922. gada līdz 1928. gadam, un no 1934. gada līdz 1940. gadam. Miris 52 gadu vecumā, kad ticis izsūtīts uz Vjatlaga soda nometnēm, kur ticis, nošauts. Liepājā par godu Ēvaldam Rimbeniekam ir gan iela, gan piemineklis, kas ir, atklāts 2008. gadā.
Matīss Lapinskis, Kristers Greitāns 6a
• Liepājas himnas tēlu skulptūras Kūrmājas prospektā uzstādītas bronzas skulptūras, kurās iemūžināti Liepājas himnas "Pilsētā, kurā piedzimst vējš" tēli – Laivinieks, Vārna, Dzintara latvieši, Telefonists un Cilvēku mežs.
Liepājas Himnu izveidoja Imants Kalniņš 1973.gadā veltīdams to Latvijai.
• Sv.jāzepa Romas katedrāle Sākotnēji Liepājā ir bijusi neliela koka baznīca, kas tikusi uzcelta 1508. gadā un veltīta Svētās Annas godam. Tai bijis melna akmens altāris, bet dievnama dārzu noslēdzis akmeņu žogs. Pirmais Liepājas dievnams bijis Grobiņas baznīca filiāle. Ap 1560. gadu, kad tas bijis sabrukšanas stadijā, pārgājis luterāņu rīcībā.
• Aleksandrs Vēgners Aleksandra Vēgnera darbs „Liepājas pilsētas vēsture”, kurš izdots Rūdolfa Pūces izdevniecībā pirms 115 gadiem – 1898. gadā - ir pirmais lielākais dažādu Liepājas pilsētas vēstures avotu pētījumu apkopojums un sniedz unikālas ziņas par pilsētas vēsturi arī mūsdienās.
Reklāma Tātad aicinām uz Svētā Jāzepa Romas katedrāli uz lūgšanām… Pēc lūgšanām būs bērniem dažādas atrakcijas kā arī varēs par brīvu dabūt pusdienas.
Reklāma Tātad aicinām jūs uz Liepājas Himnas Tēlu skulptūras atklāšanu… Atklāšana sāksies 12:00. Kā arī vakarā 20:10 varēsiet noklausīties koncertu Liepājas Lielajā Dzintarā!
Dāvis Links, Juris Jankovskis 6.A Ainars Virga. Ainars Virga (dzimis1964. gada 6. aprīlī Liepājā). Ainars Virga ir rokmūziķis, solists un dziesmu autors. Mācījies liepājas 1. Vidusskolā. Mūzikas skolā atguvis vijoles spēli. Ainars Virga 5 gadu vecumā sāka spēlēt vijoli, vēlāk pašmācības ceļā atguvis ģitārspēli , kuras pamatus aināram iemācījis ēriks ķiģeli. 12 gadu vecumā virga spēlēja ansambļa vabolītes, kura mēdza dziesmu tekstiem sarakstīt melodijas, iedvesmojoties no ārzemju rok grupām. Ainars virga ir divreiz precējies un divreiz
šķīries.
Karostas cietums.
Ēka celta 20.gadsimta sākumā kā Karostas hospitālis. Kopš 1905. gada revolūcijas šo ēku visas varas izmantojušas kā militārpersonu disciplinārsodu izciešanasvietu. Karostas cietums savas funkcijas veicis līdz 1997. Gadam, pēd;ejie ieslodzītie bija Latvijas jūras spēku nososdītie kareivji. Mūsdienās cietumā ir ierīkots muzejs ar vēsturisku izjūtu iegūšanas izklaides iespējām.
Promenāde
Padomju laikos te bija slēgta zona, taču pēdējo gadu laikā kanālmala ir kļuvusi arvien apdzīvitāka. Ar katru gadu tā kļūst sakoptāka, un jau šobrīd promenāde ir izveidojusies par jauku pastaigu vietu dienā un atraktīvu nakts centru vakara stundās. Viesnīcas „Promenade Hotel" vestibilā iekārtota ļoti jauka mākslas galerija. Iesakām apskatīt! Katru gadu Promenādē norisinās viens no vērienīgākajiem tradicionālās kultūras pasākumiem Latvijā – festivāls „Līvas Ciems”. Festivāls apvieno etno mūziku, tradicionālo kultūru, mākslu un amatniecību.
Ja gribat atpūsties un uzināt par karostas cietuma vēsturi.Karostas cietumā var iet eskursijās un pastīties izrādi aiz restēm vell sajūtu labirints ziemeļu fortos,Spiegu spēle Bēgšana no PSRS, Ziemeļu forti un karosta un pats pēdējais nakšņošana Karostas cietumā Liepāja, Karosta, Invalīdu iela 4, +371 26369470, info@karostascietums.lv Atvērts jūnijā, jūlijā, augustā katru dienu 9:00-19:00 maijā un septembrī katru dienu 10:00-18:00.
promenāde ir mākslas muzejs un arī viesnīca, šajā vietā ir kafejnīcas un
restorāni un pat koncert zāles.
Mākslas muzejs
Vecā Ostmala 40, atrodams foajē telefons: +371 634 88288,
fakss: +371 634 88588
darba stundas katru dienu, no 7:00 līdz 24:00
Viesnīca
Pavisam kopā ir 56 piecu zvaigžņu istabas
Darbalaiks: katru dienu, no 7:00 līdz 24:00
Laura Kukuka un Guneta Grundmane 6.A
Liepājas Rožu laukums tiek dēvēts par Liepājas sirdi vai Liepājas simbolu. Rožu laukums atrodas pilsētas centrā. Laukums ir 0,44 ha liels, to veido centrālā dobe ar rozēm, no kā laukums arī ieguvis savu nosaukumu un ap laukumu izvietoti koki un soliņi. Rožu laukumā atrodas 500 dažādu stādu. Par Rožu laukumu grupa Līvi ir sacerējuši dziesmu kuras nosaukums ir ,,Rožu laukums”. 18. gadsimtā Rožu laukuma vietā atradās Jaunais tirgus. 1910. gadā pēc tam kad tirgus tika pārcelts uz savu tagadējo vietu, vietējā vara izlēma veidot atklātu parku ar apstādījumiem un nosaukt šo parku par ,,Rožu laukumu”. 1911.gadā starp labākajiem darbiem tika izvēlēts Georga Kūfalta veidotais projekts ,, Rožu laukums’’.
Trīsvienības katedrāle ir viena no viss populārākajām tūristu apskates vietām. Trīsvienības katedrālē atrodas viss lielākās ērģeles Latvijā. Kurām ir 131 reģistrs, 4 manuāli un vairāk nekā 7000 stabuļu. Tās būvētas 1758. gadā, un 2008. gadā tās nosvinēja savu 250 gadu jubileju. Pašlaik šīs ērģeles ir 1765 gadus vecas.
Eduards Tisē dzimis 1897. gadā 13. aprīlī Liepājā. Šī iela ir nosaukta Eduarda Tisē vārdā jo šis cilvēks ir bijis ļoti slavens aktieris. Šis cilvēks ir filmējies Berlīnē, Meksikā, Maskavā. Par visām filmām šis cilvēks ir ieguvis zelta diplomus. Mākslinieks nomira 1961. gada 18. novembrī Maskavā. Viņš ir apbedīts. Eduarda Tisē vārdā ir nosaukta iela dzimtajā Liepājā. Par Tisē ir uzņemta dokumentālā filma "Eduards Tisē".[
Elīza Iesalniece, Agneta Valtere 6.a
Liepājas Universitātes ēka Valdemāra ielā 4 2013.gada 14.septembrī, pulksten 11:45 Liepājas Universitātes telpās K. Valdemāra ielā 4 atklāja izstādi par Nikolaja ģimnāziju. Šīs ēkas arhitekts Pauls Makss Berči, kurš projektējis šo ēku kā mācību iestādi. Jaunceltne tika iesvētīta 1885. gada 12.janvārī. Pirmais ģimnāzijas direktors bija Alberts Volgemūts. Pirms ēkas būvniecības Alberts Volgemūts kopā ar arhitektu Paulu Maksu Berči devās uz ārzemēm, lai iepazītos ar dažādu mācību iestādēm. Pirms trīs gadiem pašvaldība nodeva informāciju Liepājas Universitātei, ka tā ir sliktā tehniskajā stāvoklī un tajā būtu nepieciešams veikt renovācijas darbus. Ēku ikdienā apmeklē aptuveni vairāk nekā 200 studenti, un parasti ikdienā tiek aizņemtas visas telpas.
Memoriāls holokausta upuriem 1941. gada 29.jūnijā Raiņa parkā nošāva ap 300 ebrejiem, kurus sākotnēji apraka aizsargtranšejās, bet vēlāk – vēl nacistu okupācijas laikā – pārapbedīja ebreju kapos. Holokaustu pārdzīvojušais Kalmans Linkimers bija pierakstījis savā dienasgrāmatā, ka šīs pārapbedīšanas laikā atraktajos grāvjos atrada iepriekš, 1941. Gada jūnija beigās – jūlija sākumā arestētos ebrejus. Raiņa parkā padomju laikos nogalināšanas vietā tika uzstādīts piemineklis ar uzrakstu latviešu un krievu valodā: ’’Šeit vācu okupanti 1941. gadā noslepkavoja daudzus padomju patriotus’’.
Jānis Mencis Jānis Mencis ir dzimis 1914.gada 4.maijā Valmieras apriņķa Braslavas pagastā, toties miris 2011.gada 31.janvāra vakarā Liepājas slimnīcā. J.Mencis bija latviešu matemātiķis, ilggadējs pasniedzējs Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, matemātikas mācību grāmatu autors un emeritētais Latvijas zinātnieks. J.Mencis ir strādājis par skolotāju Rīgā un Liepājā. No 1964. gada līdz 1999. gadam J.Mencis bijis Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas katedras vadītājs, profesors un docents. J.Mencis ir vadījis raidījumus skolēniem par matemātiku.
Reklāma Liepājas Universitāte atrodas Liepājā Valdemāra ielā 4. Tā atrodas Liepājas centrā un to ir iespējams apmeklēt gan darba dienās, gan arī brīvdienās. Šo ēku vēl joprojām apmeklē studenti un pasniedzēji. Aicinām iestāties Liepājas Universitātē!
Reklāma Šis memoriāls holokausta upuriem ir uzbūvēts Liepājas Raiņa parkā. Šo memoriālu var aplūkot. Lai arī tas tika uzcelts ļoti sen, uz viņa vēl joprojām var salasīt burtus. Svētku dienās pie šī memoriāla var aizdegt svecīti vai nolikt puķes.
Roberts Čukurs, Franks Sēlietis Pētertirgus. Lielākais Liepājas un otrs lielākais Latvijas tirgus, kurā vienmēr plašā izvēles ogas, augļi un dārzeņi. Puķes, labumi. Arhitekta L.Melvila projektētais un jūgendstilā celtais tirgus pailjons ir viens no skaistākajiem Eiropā! Tas atklāts 1910 gadā. Arhitekta uzdevums nebija viegls tirgus paviljonu bija jāiebūvē starp trim baznīcām Sv.Annas baznīcu austrumos Sv.Jāzepa katedrāli rietumos un Sinagogu, kas kādreiz atradās uz dienvidiem no Pētertirgus. Paviljonam bija tam laikam ļoti novatorisks veidols. Jumta izbūve ar lelajiem logiem nodrošināja labu apgaismojumu.
Pētera 1 namiņš. Pētera I namiņš atrodas Kungu ielā 24. Par Pētera 1 namiņu to sauc tāpēc ka tur 1697 gadā apmetās Krievijas cars Pēteris 1. Pētera 1 namiņš ir viena no vecākajām koka dzīvojamām mājām Liepājā.
Žanis Pelcmanis. Viss grūtākajos kara apstākļos par skolas direktoru strādāja Mārtiņš Grīnbergs fizikas skolotājs. Mācības no 1942. līdz 1944.gadam notika dažādu pilsētas iestāžu istabās un pat dzīvokļos. Saimniecības pārzinis Jānis Labrencis kurš arī trakajos kara gados nepameta skolas istabas rūpējās par lietu vērtību saglabāšanu. Saglabājies šāds baumas otrā stāva klases telpā iemesta granāta, kuru Labrencis satvēris un izsviedis pa logu tā izglābdams skolu no lieliem postījumiem.
Elvis Enkuzens un Edvards Miezītis 6.a.
Ziemeļu mols un forti Ziemeļu mols un forti atrodas Karostā – Liepājas mikrorajons. Mols ir gandrīz 2000 metrus garš un aptuveni 7,5 metrus plats. Molu cēla nedaudz vairāk kā divus gadus. Ziemeļu mols ir viens no iemesliem, kāpēc Liepāja ir tūristu pilna. Kad esi izstaigājis molu vari iegūt neiedomājami jautru pieredzi fortos, kas atrodas netālu. Forti ir arī ļoti īpaša vieta dēļ tā, ka tie ierindojas daudzos pasaules topos. Uz Liepāju ir bijuši daudz zinātnieki no citām valstīm, tas viss pateicoties mūsu īpašajai pilsētai!
Amatnieku nams Amatnieku nams ir īpaša vieta ar īpašiem cilvēkiem, jo ir vajadzīga liela apņēmība, lai darītu visu pa vecam. Visapkārt taču ir tehnoloģijas, un darītu visu bez tām ir sarežģīti un smagi. Tomēr ir daudzi cilvēki, kas grib kaut ko no tā visa iegūt sev. Šādu vietu Latvijā nav daudz, tāpēc cilvēki apciemo šo vietu arī no citurienes. Mūsu pašu namā ir kopā 16 amatnieki.
Jānis Grodums Jānis Grodums dzima 1958.gada 10.jūnijā. Jānis Grodums bija slavenās rokgrupas „Līvi” vokālists un basģitārists. Diemžēl šis cilvēks vairs nav starp dzīvajiem. Viņš nomira 2010.gada 15.jūnijā, piecas dienas pēc savas dzimšanas dienas. Basģitārists nomira no hepatīta. Uz savas dzīves beigām Jānis bija kopā ar modes mākslinieci Elitu Patmalnieci. Grodums mūža laikā oficiāli precējies tikai vienu reizi. Laulībā viņš pavadīja 15 gadus. Viņam ir arī dēls Elviss Grodums. Viņa dēls dzima 1978.gadā.