Liepājas vēsture

KULTŪRVĒSTURISKĀS VIETAS LIEPĀJĀ NOZĪMĪGĀKĀS PERSONĪBAS LIEPĀJAS VĒSTURĒ 6.A KLASES SKOLĒNU DARBI 2014./2015.M.G.

Estere G큰탑a, Anna Tomele

Piemiņas zīme Imanuelam Kantam

Imanuels Kants ir dzimis1724.gada 22.aprīlī Kēnisbergā (tagad Kaļiningrada), miris 1804.gada 12.februārī.Imanuels Kants bija vācu filozofs no Prūsijas. Viņu uzskata par lielo Apgaismības filozofu. Viņa darbs būtiski ietekmēja romantisma un ideālisma filozofijas skolas XIX gadsimtā. Piemiņas zīme atrodas Bārinu ielas un Darza ielas krustojuma, Liepājā.

Manēža

Manēža atrodas Liepājas Karostā Zemgales ielā. Manēžā tika rīkotas dažādas pieņemšanas garmizona matrožiem. Manēža celta no 1903. gada līdz 1904. gadam. No bijušās zirgu izjādes un ģimnastikas manēžas pāri palikuši vairs tikai sienu mūri, kas neskatoties uz postījumiem un aprakstītajām sienām liecina par seno krāšņumu. Savulaik tā jumtu klājuši stikla dakstiņi.

Jānis Lūsēns

Jānis Lūsēns dzimis 1959.gada 7.aprīlī Liepājā. Viņš ir latviešu komponists. Dibinājis insrumentālo mūzikas grupu Zodiaks. Viņš ir pazīstams ar sacerētajām operām un muzikālajām izrādēm. 2009. gadā saņēmis Triju zvaigžņu ordeni.

Elīna Bērziņa un Mare Ērika Belta

Piemineklis bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem Piemineklis bojā gājušiem jūrniekiem un zvejniekiem. Tas atrodas Kūrmājas prospekta galā, pie pašas jūras. Tas ir celts 1977. gadā, tēlnieki - A. Terpilovskis un G. Asaris. Piemineklis celts uz smilšu vaļņa jūrmalā, kas sabērts 1937. - 1938. gadā, tīrot ostu. Skulptūrā attēlota sieviete, kas, roku pacēlusi, raugās selgā. Bronzā atlietais tēls novietots uz 11 metrus augstas pamatnes, kas apšūta ar Sāmsalas dolomītu.

Peldu iestāde Liepājas peldu iestāde jeb sākotnēji cara Nikolaja vārdā nosauktā peldu iestāde ir celta 1902.gadā, doriešu stilā pēc P.M. Berči (Bertchy) projekta. Apmeklētāji varēja tur nokļūt ar tramvaju, kas gāja tieši gar pašu peldu iestādi.

Vēstures avoti vēstī, ka Liepājai jau 19.gadsimta sākumā bija labas peldvietas un kūrorta slava. Par izcilu atpūtas vietu to atzinuši pat Krievijas cari, viņu vizītes pēc tam pamudināja daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā. Parka apstādījumus pārvērta krāšņā parkā, netālu no peldu iestādes jeb vannu mājas uzcēla arī kūrmāju ar koncertdārzu. Atpūtnieku skaits strauji palielinājās.

Arī padomju gados kūrorta tradīcijas neizzuda, kaut arī kļuva pieticīgākas un publika – pavisam atšķirīga. Jūrmalas parkā izveidoja sanatoriju "Liepāja", kur atpūsties un izbaudīt ārstnieciskās procedūras brauca no visas plašās Padomju Savienības, un skaļa līksmība parka zonā skanēja līdz rītausmai, vienīgi pludmali naktīs apmeklēt bija liegts, to cītīgi apsargāja padomju robežsargi.

Tagad peldu iestāde ir privātīpašums un stāv neapsaimniekota. Šis objekts atrodas Peldu ielā 59.

Rodrigo Fomins (Igo) Igo jeb īstajā vārdā Rodrigo Fomins (dzimis 1962. gada 29. jūnijā Liepājā) ir latviešu dziedātājs. Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā viņš mācījās vijoļspēli. Bet jau 16 gadu vecumā sāka dziedātāja karjeru. Viņš kļuva par pirmo īsto Latvijas rokdziedātāju. 1980. gados, dziedot vispirms grupā „Līvi”, tad grupā „Remix”, viņš kļuva par vienu no populārākajiem Latvijas dziedātājiem. 1990. gados viņš uzsāka solo karjeru. Igo ir sadarbojies ar 20. gadsimta otrās puses Latvijas pazīstamākajiem komponistiem Raimondu Paulu, Imantu Kalniņu un Zigmāru Liepiņu.

1988. gadā viņš izpildīja galveno lomu Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā „Lāčplēsis”. Tā kļuva par vienu no Latvijas Atmodas simboliem. Ar dziesmu „Atgriešanās” no šīs rokoperas Igo vēl aizvien noslēdz katru savu koncertu. Tai ir īpaša nozīme viņa dzīvē, kopš viņš 2000. gadā cieta ļoti smagā autoavārijā, pēc kuras viņš spēja ne vien atgūties, bet arī atgriezties uz skatuves.

1990. gados Igo Liepājā atvēra pirmo mūzikas klubu Latvijā, kas saucās „U.t.t.”.

Igo raksta mūziku un dzeju, izdevis dzejas grāmatas.

Igo māte, liepājniece Irina Tīre ir slavena fotogrāfe un grafiķe.

Kultūrvēsturiski pieminekļi ir jāsaglabā, lai citi neaizmirsu savas tautas vēsturi.

Daniela Skvorcova un Beatrise Blūma

1. Latvijas mūziķu Slavas aleja; 2. Sv. Annas luterāņu katedrāle; 3. Evalds Rimbenieks.

Latvijas mūziķu Slavas aleja

Adrese: Slavas aleja atrodas Liepājā, Zivju ielā.

Apraksts: Slavas aleja tika atklāta 2006.g. Alejā apskatāmas 35 plāksnes ar mūziķu plaukstu attēlojumiem bronzā. Reizē ar Slavas aleju tika atklāta arī 3,8 metrus augsta ģitāra - simbols, pie kura turpmāk droši vien fotografēsies gan mūziķi, gan viņu pielūdzēji un Liepājas viesi.

Sv.Annas luterāņu katedrāle:

Adrese: Sv.Annas baznīca atrodas Kuršu laukumā 5/6.

Apraksts: Liepājas Sv. Annas baznīca ir vecākais dievnams Liepājā. Kā vēsta E. Rotermunda hronika, pirmā koka baznīca pabeigta 1597. gadā un vairākas reizes celta no jauna un pārbūvēta. 18. gs. beigās baznīcas tornī iespēra zibens un pilsētas arhitekts Makss Pauls Berči uzbūvēja jaunu torni, kas kļuva par augstāko celtni pilsētā. Šodien Sv.Annas baznīcā atrodas trešās lielākās ērģeles Latvijā.

Evalds Rimbenieks

Adrese: piemineklis atrodas Ē.Rimbenieka ielā Apraksts: Evalds Rimbenieks dzīvojis no 1888 līdz 1943.gadam. Viņš bija Latvijas baptistu mācītājs un sabiedriskais darbinieks. Bija Latvijas finanšu ministrs, kā arī ilggadējs Liepājas domes priekšsēdētājs. Kad Rimbenieks vadīja pilsētu, viņa laikā tika uzceltas daudzas ēkas Liepājā, piemēram, Latviešu biedrības nams, Draudzīgā aicinājuma pamatskola (šodien 5.vidusskola), Lutera baznīca Jaunliepājā.

Kāpēc jāsaglabā kultūrvēsturiskie pieminekļi?

Kultūrvēsturiskie pieminekļi jāsaglabā tāpēc ka, tā ir mūsu Liepājas vēsture. Mēs rūpējamies par seniem vēstures pieminekļiem (sv. Annas baznīca), un ceļam jaunus vēstures pieminekļus savām nākošām paaudzēm (Slavas aleja, Rimbenieka piemineklis). No baznīcas mēs varam mācīties vēsturi, bet nākošām paaudzēm mēs atstāsim informāciju par Liepājas pilsētas spilgtākām personībām.

Dans Hūns, Rihards Konovalovs

ZIEMEĻU FORTI Cietoksnis tika būvēts 19.gadsimta beigās,20.gadsimta sākumā, lai pasargātu Liepājas jūras kara bāzi iespējamā ienaidnieka uzbrukuma gadījumā. Nocietinājumu sistēma apjoza visu pilsētu.

1908.gada novembrī Liepājas cietoksni likvidēja, jo atzina, ka tā celtniecība bijusi stratēģiska kļūda. Daļu lielgabalu demontēja un aizveda uz Kauņas cietoksni Lietuvā, daļu pārkausēja. Artilērijas baterijas, pazemes būves un pulvera noliktavas mēģināja spridzināt, taču tas nedeva gaidīto rezultātu un tā cariskās Krievijas jaunākā un modernākā cietokšņa paliekas ir saglabājušās līdz mūsdienām.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka Pamatakmens skolas ēkai likts 1910.gada 22.maijā, klātesot Kurzemes gubernatoram Leonīdam Kņazevam. Ēkas arhitekts Ludvigs Melvils, celtnieks – būvuzņēmējs Semjons Klepeņins. Jūgendstilā celtā skolas ēka pabeigta 1912.gadā, un tajā sāka darbu krievu plūsmas meiteņu ģimnāzija, kurā mācījās arī dažas latvietes. Šajā periodā skolu beidza arī mūsu novadniece – ievērojamā latviešu rakstniece un filozofe Zenta Mauriņa. Un tikai 1919.gada septembrī šajā ēkā mācības uzsāka Liepājas reālģimnāzija ar klasi, kurā mācību priekšmetus mācīja latviešu valodā, tomēr paralēli strādāja klases ar krievu un vācu mācību valodu.

Pauls Maksis Berči Pauls Makss Berči dzimis 1840.gada 1.janvārī Vācijas pilsētā Štrausbergā, netālu no Berlīnes. Audzis būvnieku ģimenē. Mācījies Berlīnes reālskolā un pirmās iemaņas būvniecībā ieguvis pie tēva - Johana Frīdriha Eduarda Berči.

Ap 1859.gadu Pauls Makss Berči ieradies Rīgā. Atradis darbu Rīgas pilsētas arhitekta Johana Daniela Felsko birojā.

1865.gadā Berči uzsāk darbu Daugavpils – Vitebskas dzelzceļa inženieru birojā Daugavpilī, kur turpina strādāt līdz 1871.gadam.

Agate JurÄ?enko, Sintija Grosberga

Promenāde Promenāde atrodas ielā - Vecā ostmala 40. Tā ir tuvu Liepājas ostai. Šajā vietā atrodas restorāns ‘’Piano’’. Šī vita ir ļoti iecienīta. Cilvēki labprāt uzturas šajā viesnīcā.

Ainārs Virga Ainārs Virga ir rokmūziķis. Viņš ir dzimis 1964. gada 6. aprīlī Liepājā. Šogad viņam apritēja 50 gadu jubileja. Uzstājies ļoti daudzās Latvijas pilsētās. Mācījies Liepājas 1. vidusskolā.

Mūzikas skolā apguvis vijoles spēli. Absolvējis E. Melngaiļa mūzikas vidusskolas kordiriģentu nodaļu.

Karostas cietums Karostas cietums atrodas Karostā - Invalīdu ielā 4. 20. gadsimtā Karostas cietums bijis paredzēts kā hospitālis, bet to ne reizi neizmantoja. Vēlāk tas sāka darboties kā cietums, bet tagad kā ekskursiju vieta. Šajā vietā spokojās tā sauktā ‘’ baltā dāma’’. Ekskursiju biežākais vadītājs ir Juris Raķis. Šajā vietā esmu bijusi arī es, un man ļoti patika.

Keita Ķīnasta un Marta Lūcija Nazārova

Kārļa Ulmaņa apmešanās vieta Liepājā

Kārlis Ulmanis apmetās mazā mājā Toma ielā 52.

Kārļa Ulmaņa māja ir diezgan maza bet omulīga un kopta no ārpuses.

Kārlis Ulmanis šajā mājā apmetās 1919 gadā. Patiesā dzīvesvieta ir Rīga.

Cilvēki kas tagad ir apmetušies šajā mājā ir lepni par to ka kādreiz tur dzīvojis prezidents Kārlis Ulmanis.

Oskara Kalpaka tilts.

Oskara Kalpaka tilts atrodas pāri kanālam- Karostā. Šis tilts ir pārveidots 1906 gadā. Oskara Kalpaka tilts atveras pa 90 grādiem kad pienāk vai izbrauc kuģi. 1. Pasaules kara sākumā tika saspridzināta tilta ziemeļu konsole. Savas pastāvēšanas laikā Oskara Kalpaka tilts tika vairākas reizes bojāts.

Mirdza Ķempe.

Mirdza Ķempe ir slavena dzejniece un tulkotāja.

Mirdzas Ķempes īstais vārds ir Mirdza Austra Alma Ķempe. Mirdza Ķempe ir dzimusi 1907.gada 9.februārī, Liepājā, mirusi 1974.gada 4.decembrī, Rīgā. Par godu Mirdzai Ķempei tika nosaukta iela – Mirdzes Ķempes iela.

Mūsuprāt kultūrvēsturiskie pieminekļi ir jāsaglabā, lai mēs un mūsu nākošās paaudzes zinātu vairāk par dzīvi kas ir noticis pagātnē.

Roberts Lauris un Emīls Ozoliņš

Ziemeļu mols un forti, Amatnieku nams, Jānis Grodums

Ziemeļu mols un forti Ziemeļu mols ir 1800 metrus garš un 7,35 metrus plats. To cēla vairāk nekā divus gadus. Mols nodrošina Liepājas ostas aizsardzību no ziemeļiem pret vētrām. Mols ir iecienīta pastaigu vieta visiem tūristiem un pašiem liepājniekiem.

Forti tika uzbūvēti, lai nosargātu jūras krastu un pilsētu no pretiniekiem.

Forti apjož visu Liepājas pilsētu. Fortos arī atrodas pazemes bunkuri.

Adrese: Jātnieku iela, Karosta, Liepāja.

Amatnieku nams Amatnieku nams dibināts 2007. Gada 7. Novembrī. Tas dibināts ar mērķi saglabāt Kurzemes novada amatniecības tradīcijas. Amatnieku namā ir sekojošas darbnīcas: aušana un tautas tērpu izgatavošana, tekstilmozaīka, rotkaļi, filcēšana un cepuru izgatavošana, pīšana no klūdziņām, dzintara apstrāde, ādas plastika, gleznošana un mīksto rotaļlietu izgatavošana, kā arī iesācēju līmenī ir podnieka darbnīca un dziju krāsotava.

Adrese:Dārza iela 4/8, Liepāja

Jānis Grodums Jānis Grodums ir dzimis 1958. Gada 10. Jūnijā, bet miris 2010. Gada 15.

Jūnijā, bija latviešu mūziķis, grupas „Līvi” vokālists, grupā spēlēja basģitāru. Grupai viņš pievienojās 1976. Gadā.Viņš aizrāvies ne tikai ar mūziku, bet arī ar fotogrāfēšanu. 2010. Gadā norisinājās viņa pirmā fotoizstāde. Pēdējos 2 savus dzīves gadus viņš nodzīvoja kopā ar modes mākslinieci Elitu Patmalnieci.

Jānis Grodums mira 15. Jūnijā Rīgā no hepatīta.

Kāpēc vajag saglabāt kultūrvēsturiskos pieminekļus?

Tos vajag saglabāt Jo, tie palīdz mums saprasts kas, ir noticis pagātnē apgūt zināšanas kas, varbūt mūsdienīgiem cilvēkiem nebija zināmas vai arī mācīties no tām, uzlabot un nepieļaut tās pašas kļūdas kuras mūsu senči pieļāva. Atrast mistēriju atbildes (vai un) vēl vairāk jautājumus par tām. Uzlabot un izlabot kultūras šaubīgajās(os) atbildēs jautājumos.

Maija Ose

1.Liepājas Universitātes ēka Valdemāra ielā 4 2.Memoriāls holokausta upuriem 3.Jānis Mencis

Liepājas Universitātes ēka

Šo ēku 19.gs. otrā pusē sāka celt Liepājā - Krišjāņa Valdemāra, Republikas un avotu ielas krustojumā. Šī ēka tika celta pēc pasūtījuma no 1883-1885. gadam kā zēnu ģimnāzija. Arhitekts Makss Pauls Berči to projektējis kā izteiktu neorenesanses arhitektūras stila trīs stāvu celtni. Šī ēka ir nozīmīga Liepājai, jo tā ir attīstīta vieta mācībām. Šī universitātes ēka ir arī valsts nozīmīgs piemineklis „Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs".

Memoriāls holokausta upuriem.

1941.gada jūlijā Šķēdes kāpās – ziemeļos no Liepājas – tika noslepkavoti gandrīz visi Liepājas ebreji.

Memoriāls ir veltīts II Pasaules kara laikā nogalināto Liepājas cilvēku piemiņai un veidots kā simboliska Menorā. Tā kontūras izgatavotas no Kurzemē savāktiem laukakmeņiem un bluķiem. Bluķos iekalti uzraksti.

2005.g. 3.jūnijā notika memoriāla atklāšana. Šī vieta ir celta par godu noslepkavotajiem ebrejiem.

Jānis Mencis

Jānis Mencis ir dzimis 1914.gada 4.maijā un miris 96 gadu vecumā, 2011.gada 31.janvāra vakarā.

Jānis Mencis ir strādājis par skolotāju Rīgā un Liepājā.

No1964. Līdz 1999.gadam bija Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Matemātikas katedru vadītājs. Izdevis vairākas ar matemātiku saistītas grāmatas.

Jānis Mencis televīzijā ir vadījis raidījumus

skolēniem par matemātiku. Jānim Mencim ir divi bērni.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi Kultūrvēsturiskie pieminekļi ir jāsaglabā, lai mēs, mūsu bērni un mūsu bērnu bērni varētu tos apskatīt un secināt, kā mēs ātrāk esam dzīvojuši, mācījušies utt.

Nikola Anna Pelnēna

Pauls Maksis Berči ir dzimis 1840.gadā Vācijā un miris 1911.gadā. Berči bija Liepājas galvenais arhitekts no 1871.gadā līdz 1902.gadam. Arhitekts ir projektējis daudzas slavenas romānikas, gotikas stila ēkas Liepājā, kā piemēram Sv.Annas Baznīcu, Liepājas dzelzceļa staciju un vairākas citas ēkas. Berči projekti ir atrodami arī citās Kurzemes pilsētās, taču visslavenākās ēkas ir tieši Liepājā. Diemžēl, liela daļa no viņa projektētajām mājām ir uz sabrukuma sliekšņa un tām ir vajadzīga rekonstrukcija.

Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas ēka ir celta 1912.gadā kā arhitekta Luija Melvila projekts.

Celtnei ir aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Ēka ir atzīta kā viena no visskaistākajām jūgendstila celtnēm Eiropā. Kādreiz celtne bijusi izmantota kā krievu meiteņu ģimnāzija un tās nosaukumi ir daudzreiz mainījušies, taču laika gaitā tā palikusi pie pašreizējā nosaukuma. Ģimnāzijā aktīvi notiek ēkas rekontrukcija un skola ir pārkrāsota baltā krāsā. Iestāde atrodās Ausekļa ielā 9, Liepājā.

Liepājas ziemeļu forti ir būvēti 19.gadsimtā. 20. gadsimta sākumā forti bija izmantoti kā cietoksnis, lai pasargātu teritoriju no iespējamā uzbrukuma pilsētai. 1908.gadā cietoksni likvidēja, jo tas tika atzīts par stratēģisku kļūdu. Liela daļa celtnes palieku ir saglabājušās un joprojām apskatāmas Jātnieku ielā, Karostā.

Kāpēc jāsaglabā kultūrvēsturiskie pieminekļi? – Es domāju, ka tos ir jāsaglabā, lai atstātu liecības par pagātnes notikumiem, arhitektūru un cilvēkiem.

Izmantotie avoti - http://www.latvia.travel/lv/ziemelu-forti, http://lv.wikipedia.org/wiki/Pauls_Makss_Ber%C4%8Di, http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/rekonstrueta-liepajas-valsts-1.-gjimnazijaseka.a96574/

VERONIKA ZALCMANE UN AGIJA BUREŅA

Jūras pasta baložu stacija

Pulkveža Brieža iela 6

Pasta baložu stacija celta 1899-1900. Karosta kā pastāvīga pilsētvide radās 19.gadsimtā.Baložu stacijai ir trīs stāvi, plus bēniņi. Tagad šī ēka ir apskatāma tūristiem. Šī ēka ir 114 gadus veca. Šo ēku ir jāsaglabā lai cilvēki zinātu par šo ēku vairāk informācijas.

Jāņa Čakstes laukums

Alejas iela No 1948.gadā laukums ieguva Komjaunatnes laukuma nosaukumu.

Laukumā skatāmi mūsdienu mākslinieku darbi. Mūsdienas laukums atkal nes Latvijas Republikas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes vārdu.

Lai tūristi zinātu par šo cilvēka darbiem un tā izpratni.

Olafs Gūtmanis

Olafs Gūtmanis dzimis 1927.gada 10.janvārī, Liepājā. Olafam Gūtmanim tika svinēta 85.gadu dzimšanas dienu. Vinš tulkojis latviski cittautu literātu darbus.

Marija Anriete Neimane, Linda Bubiere PiemiŅas zīme Imanuelam Kantam

Piemiņas zīme Imanuelam Kantam atrodas Bāriņu un Dārza ielas krustojumā.

Tur savulaik atradusies privātā tipogrāfija, kur 1790. gadā tika iespiesta slavenā Imanuela Kanta grāmata „Spriešanas spējas kritika”. Piemineklis tika atklāts 2008. gadā. Tas ir viens no slavenākajiem apskates objektiem Liepājā.

Ir uzskatīts, ka Kants ir savulaik apmeklējis Liepāju, taču īstu pierādījumu par to nav. Ideja par plāksnes uzstādīšanu Liepājā pirms vairākiem gadiem nākusi no kādas cilvēku grupas Vācijā, kas īpaši interesējās par Kantu.

Manēža

Liepājas manēža atrodas karostas apvidū.

Parastās manēžās zāles iekšpuse bijusi visai pieticīga – saliekama skatuve un soli, zāģskaidu grīdas segums . Manēža tika celta no 1903. līdz 1904. gadam. Netālu no manēžas atradās neliela pareizticīgo Manēžas baznīca, kurā ir saglabājies betona cokols no manēžas. Manēžā tika rīkotas oficiālas pieņemšanas un goda maltītes.

Manēžā varēja ietilpt vairāk nekā 4000 cilvēku. Tā izdega un tās jumts tika nopostīts ll Pasaules kara laikā.

Jānis Lūsēns

Jānis Lūsēns ir komponists, veģetārietis. Dzimis Liepājā, 1959. gada 7. aprīlī.

Jaunākais mūzikls „Sniega karaliene”. Izglītību ieguvis Jāņa Ivanova kompozīcijas klasē, kā arī Liepājas 1. vidusskolā Emīļa Melngaiļa mūzikas vidusskolas teorijas nodaļā.

Jānis Lūsēns bija tas kurš dibināja instrumentālo mūzikas grupu „Zodiaks. 2009. gadā ieguva Triju Zvaigžņu ordeni.

Kāpēc jāsaglabā kultūrvēsturiskie pieminekļi?

Marija: Es domāju, ka kultūrvēsturiskie pieminekļi ir jāsaglabā tāpēc, ka mūsdienu jaunatne ļoti ātri mēdz aizmirst par vēsturiskiem notikumiem, faktiem u.t.t. Ja nerūpētos par to lai kultūrvēsturiskie pieminekļi paliktu, tad ātri vien mēs aizmirstu par vēsturē un kultūrā svarīgiem notikumiem par kuriem mums atgādina šie pieminekļi.

Linda: Es domāju ka kultūrvēsturiskie pieminekļi ir jāsaglabā, tāpēc ka tie ir uzcelti kaut kam vai kādam par godu un, lai atcerētos pagātni par visdažādākajiem notikumiem mūsu valstī. Ja nebūtu pieminekļi mēs neko daudz neatcerētos par mūsu vēsturi un arī svarīgiem, traģiskiem vai brīnišķīgiem notikumiem.