PORUKA DVĒSELES NOSKAŅAS KRĒSLAINĀS DIENĀS by Krišjānis Salmiņš

I.\ \

PROT. DR. MED.

H. BUDULS

PORUKA DVESELES NOSKANAS

KRESLAINAS DIENAS

! I

; l\

-'-

PRIEKSVARDS

'lrrl.rl{'i

I'rlr'l{ir

Mana broiura par Poruku Jlnivi4a garigas dzlves krEslainas dienf,s iau kopi ilgaka laika izpdrdota' Nemot vora lasitaju lielo interesi par iautajumiem' kuri far temata apskatiti, es atradu par lietderigu no jauna stdties pie tas paBas vielas apstradaBanas' Soreiz es to tomcr izdariju pa dalai no cita viedokla' kapec man nacas pilnigi no jauna parstradat broBuru, patapinot no agraka apcereiuma tikai svarigakos materialus. Nododot 5o dalbu lasitajiem, palieku ceriba, ka ari Soreiz manas pirles nebus bijulas gluZi veltigas. Sinr darba es galveDa karta meginaju, dibinoties

uz Poruka raZoiumu analizi, attolot liela

dvcseles

sf,pju dzejnieka tra$edijas izcel5anos un norisinaBanos daZados posmos, ka ari gribeju vienam otram lasitajam piepalrdzet orienteties dazas Poruka dzejas savadibas, kutras stav ciesaka sakara ar dzeinieka personibas tra$isko likteni. Rig6, janvari 1925. g.

H. BUDULS.

dziv6 un dzeja visur spld cauri daZas vipa ipatnibas, al. kuFam vi45 atslfrrds no ikdieni6|a cilveka un kulu del lielais dzejnieks mums mai it ka no kadas citas pasaules, Porukam bija neparasti labi attistitas intelektualds spdjas ar seviBki bagatigu fantaziju. Dzejnieka dzilEm jtrtam piemita melancholiska nokrasa; vi4as to noveda pie asaru kulta: ,Asaras ir poezijas purpurainas pules", un pie tieksmes pCc daZkArt nemanama, bet intuitivi pa5os dv6seles dzilumos nojau3ama skaistuura un labuma. Griba Porukam bija nepastdviga unvaji attlstita. Vi+a iekBejd pasaule bieii vien nebija piern6rota arejas pasaules parddibam, pie kam, pirmkErt, Poruka iekBejd pasaule izrddija stipru tieksmi atdalities no arejas un dzivot savu ipatneju dzivi, samora maz rckinoties ar arejiem apstakliem, un, otrkdrt, dzejnieka iekEejas pasaules saturs bieZi vien neattaisnoja vi4a personigAs dzives veidu, kupu raksturoia tieksme pdc izsmalcinatas dzrves baudas, nerckinoties ar materialiem apstdkliem un dzives tieSamibu. Sadu dvoseles strukturu, kulas dlgli pa dalai pamanami jau Poruka bcrnib6, nevar apzrmet par harmonisku, un vi4as dof Poruks laik' pa laikam sanaca stipra konfliktA ka pats ar sevi, ta ari ar savu apkartni. Agrak par citdm minetam dvcseles rpatnibam dzejniekd, jau 14 gadus veca zcnA, skaidri pamanama vi+a savada jtrtu pasaule, kuya to vâ&#x201A;Źlak cieBi saista pie vagnerisma. Zrmigi, ka Porlu zvejnieka ideja Porukam raduses jau 14. mlZa gada. Ap Bo paBu laiku sik pa daJai jau

IDoruka dveseles

-"1

pafidities vi4a vaja spoja piemoroties dzrves tieBahibai. Tomcr Poruks nobeidz ar labaln sektnem ap-

ri4!a skolu, kaut gan pddeja loii maz piemErota vi4a patiesam intelektualdm un jutu tieksrncm. Pcc tam

vi4E noklust zem sava mecenata, matelntrtikas skolotaja H. fon Vesterma4a iespaitta. leki karn Sis iespaids srkumos pastavejis, IIdz Sim nav vispusigi noskaidrots. Neapstrldams ir, ka Vesterrna4a gariga atmosfera Porukam ir radusâ&#x201A;Źs nenomaczrma tieksme noskaidrot savu ,neskaidro filozofiju' un ka Vestermanis Porukam ir ari sagadajis lidzeklus, ko braukt uz arzemem un iegtrt attiecigu izglrtibu. 'Iaatzimo, ka ap Bo laikmetu sarakstitos Poruka dzejolos bieZi vien sptd cauri pesimisms, kuy5 dzejnieku reizem noved Itdz izmisumam, piemâ&#x201A;Źram dzejolr: ,Sapnis' (1890): ,Es visur esmu nievats I Pat draugi mani ldd ! Tik mf,tes kaps, kd liekas, V6[ draudzibu man rf,d."

,Akmenstcls( (1891): ,Kas mani dzen pa klaju lauku, Kas mani spieZ pa smiltim brist ? Nedz ceribas, nedz sap4u jauku Vairs nav; 6[iet debess kopa krist". gfltas iek5ej6s ct4as laika Porukam ir Sinr Bet raduses vi4a nakotnes nojauta un vi4B ir tajd atradis pats sevi,jo talpa5a dzejoli talakdzeinieks mksta: ,Es palikSu pie sava drauga, Es palik5u kur gari mtt; Man citur nava darba lauku, Man visur darbs iz rokam sltd.

Vaj ilgi klrdisu poc tevis, Tu, Dievu cirstais akmens tols? DrIz draugs to dos, ka cits nav devis, Drz pieri sktrpstrs muzas dcls . . .' Gadus 25-30 vElak, jau sava mtria pievakare,

Poruks, pardzlvodams savas garigas dzrves kroslainas dienas, piemineja Vesterma4a vardu gandriz tikai negativa nozrmc. No Ba apstakla vien tomer nevar taisit kaut kddu noteiktu slcdzienu par Vesterma4a negativu iespaidu uz Poruku, bet vi43 neizslcdz varbutibas, ka aiz ta var slepties kaut kadi hdz sim nenoskaidroti fakti, kupiem uz Poruka velako likteni vareja btrt zinams iespaids. Pateicoties Vestermanim, Poruks 1893. gada nokluva uz Drezdeni. Virla dzejnieks atrada foti piem6rotu atmosferu savas garigas pasaules dlglu attistibai visd kupluma. Ir grtrti zrlet, par ko Poruks btrtu garigi izaudzis bez Drezdenes, bet tas Poruks, kulu mos pazrstam un daZkdrt apbrinojam, ir radies, jutis un cietis Latvijd, bet jtrtu un cieianu filozofiiu un dailumu macijies pazit galvena kartd Drezdene. Atmi4as par Dredzenes laiku dzrvi un iespaidiem attelotas loti daudzos Poruka darbos, no kuliem specieli minams: ,Mans celojums uz Elbflorencin, bet nekur vi4as nav tik pla6i un plastiski atdzrvinatas, kd 2 Poruka manuskriptos, kufi uzrakstiti pa slimo5anas laiku Strendu psichiatdska slimnica 1908. un 1909. gadaun kuyi glabajas minetas slimnicas arltrivE. Sava agraka darba par Poruka garigas dzrves kreslainam dienam es ievietoiu tikai vienu manuskriptu, kE ari mazu dalu no Poruka otrA rokraksta, Soreiz es te tulkojumd no vacu valodas pievedu abus manuskriptus bez izlai-

7-: dumiem. Poruka personibas un vi4a darbu petitajam minetie Poruka uzzlmejumi, kufi attolo galveno vi4a autobiografijas dalu, un kuyi var noderet par daudzu Poruka raZojumu pla5u komentaru, ir loti vertigs un neatsverams materials: vi45 dod iespcju Poruka dzlves gdjumu un daudzus vi4a darbus petot, atbalstities un manipulet ar faktiem, un vienii otra vietA izvairities no mineiumiem un zlleiumiem. Pirmais manilskripts veltits vairak makslas jautajumiem, otrA Poruks koph ar to attclo diezgan slki :rri savu privato dzlvi arzem6s. Pirmais manuskripts skan: ,Erinnerungen aus meiner Dresdener Schulzeit. Studien zur Dresdener Dramaturgie (1893-1894).,Almi4as no maniem Drezdenes skolas laikiem. Drezdenes dramaturgijas studijas." 1893. un 1894, gads man paliek neaizmirstami. 1893. gada sal(umA es nonacu Drezderrd, lai iestatos karaliska Zaksijas muzikas konzervatorija par skolnieku. Ta ka es lsi pirms tam biju iepazinies ar liel: pilsotu un visas Vacijas galvas pilsetu Berlini, tad Drezdenes pilsEia pati par sevi sAkuma man nespoja dot neko imponejoSu, bet gan turpretim vi4a man likas btrt veca un galigi iegrimusi savd pilsonibd. Tadus internacionalus restoranus un Kafbs kA Berlines restorans ar ziemas darzu ,Hotel Centrala,,Cafd Passage" ar raibo un interesanto bazaru starp ielam: ,Unter den Lindenu un ,Behrenstrasse,n kur vir,ras nobeidzas Fridricha iela, Drezdene es nekur nevareju atrast. Bet toreizejais Drezdenes muzikas konzetwatorijas direktors profesors EiZens Krancs, mani uz4emot sava skola, teica, ka man nevajagot intereseties par lieliem hotefiern urr restoraniem, ia es gribot palil<t par krietnu muzikas skolotaju; virlS dornaja, ka no

manis nevarot iztaisit kapelmeistara vaj komponista, bet gan muzikas skolotaju. Mani uzticeja kddam konzervatorijas skolotajam Albertam Klugem, kuyu profesors Krancs man seviil;i ieteica un man stingri paveleja vi4am visur paklausit. Tapat man vaiadzeja censties nesamgtinat kada cita kunga, profesora Ri6bitera dztvi, bet uzcrtigi apmeklet stundas vilra klaso. Kluges kungs bija izdaudzinats ka moderns klavieru skolotajs, turpretim profesoru RiSbitera kungu varda p6c es pazinu jau no Rigas, jo iepriek6 es biju drusku nodarbojies ar ska+u mdcibu pie Rigas pilsotas teatra kapelmeistara Otto Lozes un ploti biju vingrinajies pie attiecigiem, RiSbitera sarakstitAs gramati4as uzdevumiem. Es pazinu ari Richtera ska4u macibas gramatu, bet man bil gruti nokl[t lrdz nodaJai ,,Modulationen", Otto Loze, ku13 bija pazrstams ka krietns kapelmeistars, pats sarakstija priek6 manis uzdevumus un palidzeia mar vi4us atrisinat teoretiski un praktiski, bet vi43 bij |oti nodarbinats. Manas stundas tika noturetas agri no rlta, kad vi4am krietni nebij laika priekB manu noiClojami vdji atlisinato uzdevumu caurskatidanas urr izlabosanas, lai es nokltrtu pie gffitAs klavieru spclesanas, no kulas man drebu]i gflja pa kauliem. Lidz tam laikam es uz klavierem biju izpildiiis tikai spanieSu vaj turku brrvo muziku. Ar pirmo pamata macibu vijoles spcle5and_ es iepazinos pie kada Rigas Pilsotas teatra muzi\a Sahd, attiecibd uz klavierem es pazinu kauli4us, izSlrru vi4us kA baltos un melnos, un sevi5hi melnajie kauli4i ne visai krietni gribeja skanet zem maniem pirksJiem. Bet kad man sAkaplnst bailu sviedri, pie kam es Sumana ,Kinderszenenu parak mociju, man likas, itkf, Lozes kungs mani

gtibetu pamudinat vinu, priekizlnigo un parkrietrlu atrasto Vagnera dirigentu loti ltrgt tos ptrius gabalus man nospelet priekia, ko vi4i daZreiz izdarija ar pianisia veiklibu. Gruta un lldz izsumisumam novedoia spcle5ana, ar kuru cs varcju tizdzrt veselas lauZu masas no zales vaj zalona, kar likas, Lozes kungam imponeja: vaj nu virlS tal ntrada rnuziku, vaj ari mans protektors un matematikas un fizikas skolotajs Vestermanis vir,rn kabaiu bij licis ieshdet kddiem zelta gabaliern. Loze tlaudziem makslas audzek4iem bij gruti pieietarns, bet mani tas laipni uzrlema sava dzlvoklt Jura ielx. Un tl es iedomajos, ka man ir drusku davlnas priekd rnuzil<as, ko l)rezdenc profesors Riibitels apstrrdeja. Profesors RiSbiters bij jau vecaks kungs, un vir,ra paradurns bija no katras stundas pusi nokavet, un otra pusstunda tas novilkrr mEteli rrrr nolika lepuri. sasveilinaj5s ilr skolniel<iern un apiautajas par vir,ru veselibu un iaklibu, pavirii, bet pâ&#x201A;Źdejo kltrdiqu atzimeiot, caurskatijd skolnieku tlarbus. VipI skarbi un stingri apgajas ar kadiem para maziem un jauniern fleitistiem un oboistiem, jo tam katru gadu vajadzeja sagatavot zinamu skaitu krietnu, pie tam pieticigu muzifu priek3 zaksijas orlestriem, kurpretim arzemniekiem, kuli skaitijas par vir,ra skolniekiem, bij vairak tiesiba noklausities

zak5u pliek5nesuma, vaj ari sedet kA vi4u krietnas clarbibas aculieciniekiem. Bez manis bij vcl viens paris stipru t6vi4u, kuyi, kd likas, bij dezertejuii no Amerikas vaj Angliias un kupiem profesora Ri5bitera kunga klase scdot bij dota sevi5[a tiesiba taisit apstulbotu gimi Ta ka es atteicos no Srm tiesibam un drodi komponeju, un jaunas kompozicijas Ri5biteram celu priek5a ieskatei un apbrtnoBanai, virp5 mani no-

tureja par krievu maskotu kapelmeistaru, kugS vi4u it ka gribetu izjokot. Riibiters sadalija klasi, kuld es atrados, vairakas nodalas. Maza klases istaba mos palikim beidzot tikai trrs vaj detri skolnieki un stari; vi4iem viens no maziem fleitistiem; tiem RiSbitet's katras desmit minutes (tas skatij,ls bieZi sava kabatas pulkstenr) uzbruka ar tadiem izteicieniem, no kuSiem pat man no saniem noraugoties gdja drebuji pa kauliern. Dalreiz sarunas bij interesantas. Ri5biters seviil;i nrrleja strrstit par Johann.esu Bramsu un par kadrr kapehneistaru Stnidtu jeb Srnillu Danciga raj Libeka. Bramsu virlB nepavisam nevareja ciest. Vi45 dornaja, ka las savas kornpozicijas esot netikai auksls un rresaprotgms. bet ari Skobigs. Slnitltam jeb Smittam (viens Smitls ir palicis prrztstatns ar dziesrnu parrakstiBanu priekS klavierem) tam bij ko parmest vi4a lielas k-jas. Lielas kajas laikam kave pie muzikas. Klavieru spcle5ana, skanu m.iciba un dziedaSana es atrados pamata skola; citi priek5meti, ar kulieln man bij dari5ana, piedereja pie vidus- un augstskoias. Ta ka es gribeju komponet, tad profesors RiSbiters dornaja, ka rrran vajagot griezties pie profesora Feliksa Drezekes, jo tas vislabaki vareiot parbaudit rnanas kompozicijas un dot par vi4dm savu spriedumu. Ar Drezeki es iepazinos ka ar komponistu Drezdenes galma opera, kupd tika uzvesta virla opera ,Herratu. Bez tam es no Drezekes biju dzirdejis kadu mariu uz Drezdenes Beved6re, kur diri$eja kapelmeistars Trenklers. Abi gabali atstaja uz mani dzilu, ja pat varenu iespaidu, un es gflju uz Drezekes priekSlasijumiem vienmer ar svetsvinibu un godbijibu, jo vi4d, neraugoties uz savu humoru un sarkastiskam piezrmem, bij nopietns vrrs un liela un cela stila

)

komponists no galvas lldz kajaln; tikpat liels vi45 bij kl muzikas vcstures pazinejs un kriti\is. Tikai Richarda Vagnera lielo darbu asa un parak speciala kritika vi4am neizdevas, visrnaz, izqemot daZus har'monijas vajumus un originalkludas, viu6, pcc manam domam, nevareja nekur Vtrgneram pie\erties. Drezeke ir bijis Richarda Vagnera un Lista draugs, un tas laikam tapec, ku Dlezeke bij taisijis vispirms Vagnera rnuzikdramas ,'l'ristan und Isolden korekturu, un Vagneri jau pie laika izgl,ibis no daZa instrumentacijas vajuma, vir,ru bij plirlabojis ari ,Tanheizera" un ,Lohengrina"; tomer tas vareja Vagneri tik neZ6ligi kritizet, celot priek5a uz klavierem nepareizas vietas, citada balsu vadiba (Stimmenfiihrung) un citadi harmonizetas, it kd Vagners ka skolnieks scdetu vi4a kompozicijas klasc un vi4a noklausitos ka veca meistara. Par Franci Listu lns runaja loti apdomigi un vi4a kompoziciias piemineja tada toni, no kupa vareja taisit sledzienu, ka vip6 ir Listam, tapat ka Vagneram, palicis parada skaidra nauda, Kd zinams, Lists ir ar saviem aizdevumiem skaidra nauda padarijis par atkarigiem no sevis visus muzikas pasaules'ta laika cilvekus ka vecos, ta ari jaunos. Un td ka vi!5 pie koncertfli$eia spoleja fenomenali, it ka kads burwis, tad neviens neieclro5inaiEs piedurties pie vi4a kornpoziciiam ar asu kritiku. Vi4a orlestra gabali, ka piem6ram ,Die heilige Elisabethn, pavisam nav slikti; sahdzinot tos ar Vagnera un Drezekes lieliem orl5estra gabaliem, vi{ri liekas naivi un nevarigi. Trrrpretirn vipa kompozicijas priekts klavierem buLLr meistara gabali, ja viqas nebutu klasiska smalkuma maisijums ar barbarisku makslinieka straujumu un auksto tlemonisko mdZoBanos, karn uav neka ko-

neia ar nonietnu. tstu makslu. Ungarijas rapsodiju' iiii"" ,in5 il improvizeiis un interesanti apslrddaiis iztlevumos un' variacijas. g1uti pieskaitil' pie "airat,os' kiasiskas muzikas ; Lisla kompozirijas ir . mirdzoSi muzikas sabali, kuri pilniga tc,'hniska izpildijumd var loti aizsribt un pastavigi lelinrt uz publikas piekriBacha savienojums &anu v"ai nai saiustnirratsrtttos' "pittrigi urt vareni. Lista savienojums iFuse) s[ah ccli, izlie"kas it ka no [abrtlienr sasaistits pavediens, ku15

tatlu acurnirkli rLaud partrukt. Tlpat

Bethovena zonate noved Istas muzikas sferas, kurpretim kads Lista saUats miis ved no vienas bedrcs otrEt' cilveku iF tu vila pa skaqu grzivjiem. pr-e- kflm mudZet "iuS mudi krusti un alsauksanas zrmes. Kad nonak lloz llnpariias aoburtAs oils vartiem, kur Ungalijas mukdrla miesigi iit<-as rlrincdsei, kuli pilnigi -bet -arredzamh tikumiem, morali un iemrleiuses viriskiba, haznicis dosmu iesproslola vis5aurakas formas utt visobiektiva[a stdvdkli, vajadzetu radiI istu lnuziku' tur Lists 5ur un lur sarauslitas taklls parada vinas nabadzioo eksistenci. Butu loti interesanti zinat. vaj Hanstii6i<s Vlne tapat tris ltdz i'etras dienas no vietas varetu klausitiels Lista muzika, ka vi4E Vagnera muziku Baireutd gluZi labi panesis ilgaki par nedelu ! Es labak klausos iris dienas Vagneri neka vienu dienu Ustu. Pats pat' sevi saprotams. ka Listl ka klavieru makslinieku' kalrs vcle[os vaj katru dienu dzirdet' Cik naivi 5r pieztme ari neizk'lausitos. ar vi4u lomer netiek noslâ&#x201A;Źpia patiesiba, ka Lists il biiis veseligs sava laika sars.'kuri visti pilnibd parddiias jau pala mu2a un ki tads tas muzika radija ikdienitsku; kur' vins kdrhs oie vesturiskas vielas apstradasartas, lur vipB netika'galh ar pasaules vesturi. lldz ko vinS vvvvvvvvvvvvvvvvvv:=:a-:=:L-

, ,__g

nerakstija un nerunaja franciski. Ja6aubas, vaj vi45 sava muia ir lietojis tadus vacu vardus ka: ,Gr2ifinu un ,Durchlaucht", kuyi katram srnalkam maksliniekam sacel sapes roku locitavas, bet gan vi45 bieZi btrs lietoiis vardus: ,la duchessen, ,la comtesseu, ,Magnificenz', ,,Exellenzn, jo tie atspoguloias viqa ttras un gfuti un rtrpigi apstradatas kompozicijas. Neraugoties uz visu to, jaatzrst, ka ne katrs Balaika komponists ir spcjigs ta komponet, kd ir komponejis Francs Lists, un proti bez kltrdam. Un kd Feliks Drezeke ari necentas piedufiies pie Franca Lista, tas vir,ram pavisam negribeja izdoties. Bet man tas ir izdevies, ka cienijamais lasitajs pats par to var parliecilaties. Un proti, Lists kompozicija ir rrkojies Sddd karta: kur vi45 netiek gala ar rnelodiska temata harmonizaeiju, tur vir,ri |eras pie savienojumiem (Fuge), vaj ari pie koutrpunkta ar tikko aprcltinamu sareZfftumu; kur vi4am vajag rddit istu temata. iistradajurnu r.ur turpinat uzsrikto, tur vir,rB taisa pauzes, leras pie pirkstu vingrinajumiern un etidu cilpam, kuyas vi45 uzdrdZ loti augstu, un nogremdc veselu to+u masu atkal dzili leja. Es jau Drezdene skatijos uz vipu Saubigi, hdz ko es pamaniju, ka vi4a l<ompozicijas da2as vieias ir gluZi pldnas, kurpretim tas vietas, kupas vi4as liekas but loti biezas un platas, baida lasitaju vaj spcletaju, jo akorda vtkstolu aptvert vienigi ar divam rokam pavisam nav iespejams. Tddi klavieru gabali aizreida uz sevi3\am dflvanam prieki orlestra gabaliem, kur instrumentu ievietojums kori vaj priekS zolo, kopd ar vi4u divklrteju pavairoianu. ka konhpunkts vaj mailras punkts, ar agraka pccska+u pusatrnoduias oll;cstra rindas, kuy5 sastav no jaunus rnotivus un vietu iegustoBiem ska-

i { .

alst6j uz klausilaju aizraunigiem instrumentiem - daZu jo5u iespaidu. Varbut td Lista klavieru gabalu var uzskatit ka lielaka or\estra gabala skici. Ja4em vora, ka lielaku muzikas gabalu skices daZreiz skan |oti drvaini, tikai nopietna temata dzila aptverdana lasitajam vaj klausitajam pahdz tikt pdri atseviSfai vietai, bez kam meistaru parprastu, no kuFa vienmdr sagaida genialu un varenu. Td ka neatgadijas piemcrota labvoliga brrZa, lai es varetu sekot profesora Ri3bitera padomam: uzmeklet ievcrojamo komponistu profesoru Feliksu Drezeki, es vizites termi4u atliku uz volakiem laikiem, kad es cereju vi4am pasniegt para dziesmas ar paBa tekstu un kompoziciju. Drezeke bij gptrti pieietams un gribeja ielaisties dariBanas tikai ar tieSarn apdavinatiem un talantigiem muziliem, ko es muzikas skolobiiu dzirdejig no vi4a skolniekiem taia Kraw6-Sneidera un komponisla- L. Bitnera, kuyi bij pazrstami Drezdenes lietprateju aprindas ka krietni muzilti. Es biju nodomajis dzejot lielu muzikdramu ,Ileraklesn, prieki kulas es uzmetu daZas skices, ka: ,Herakles in KalS'don" un ,Die Einweihung des Herakles in die Mysterien von Eleusis*. Kadu dramatisku fragmentu ,Reinhold Lenzn, kupu es biju iau Riga uzmetis un tal- paSa laika jau pie malas nosviedis, es nodevu intendancratam Dr. Kopel-Elfeldam, kupi biia karali6ka Zaksijas galma teatra dramaturgs. f)r, Kopel-Elfelds manu mc$inajurnu atzina par vtiju priek5 tam, lai to varetu likt uzvest, bet vi45 atrada to par talantigu darbu un rnani pcc iespejas pabalstija ar brivbiletem galma operas un skatuves nama apmekleBanai Neistadtc, deva man ltdz rekomendacijas rakstu pie krievu

,r I

siit"Da barolta Mengdena un pie tolaik Urezdene loti cildinata galma akiiera Emila Dracha, kuyu vi4i man ieteica kll mana arorla biedri urr proli ka dzeiniekuManas vizites pie Emila Dracha,' kulu vclali Minchene piemekleja liela nelaime, parasti tika izlaistas. Drachs teica, ka vi4B pdrbaudiSol rnanas dramatiskas skices ,Reinhold Lenz" no skatuves mdkslinieka viedokla. ViqS aizbildinajas ar nevalu, bet apsoliia manis neaizmirsl, tapec ka Dr. Kopel-Eltelda- rek6mendacija skaneja priekS manis loti labvcligi. Tas sa !.u vardu tureja, jo isi pec tam, rroeiol. Dr. KorelElfelda kunga kantori pe,. vizitkarles, uz kupas vilri rakstija savu.attiecigo rikojumu galma operas kasei, es sanemu ielugumu vieni vaknrir iirade sedet inlendancloZa. To vakaru es eleg;rnli uzr.irlos, uzvilku pat cimdus un ar puksto5rr sirtli iegaju intendancloZd. kur es pa visri izrEtles laiku se eiu ar nopielru grmi. Mani seviS[i ir)tereseia varenais or[estrs, ku;"rr vienu i.ellislu es prrzinu personisi. bct orkestn es nevareju to ierautlzit; laikarn Sinnerikunss. kupS konzervatorija pasniedza violoni'ello stundXs, mana priekJa bij tikai izlielijies, ka vipts esot Drezdenes varenS galma or[eslra loceklis. jo es ar vinu para vakarus biju pavadijis vlna pagrabos, kur reibums mhkslinieka sirdis aizved veliBanos nasauleun pec lam da2katt sarunas nor.isinas nopieina toni, pj9 kam vi!5m nav piegrieiama nopielnalia ieveriba. Sirmeri. vi4a negodighs meloSanas del, es velak sava latvie5u drama ,HernhutieSi', latvie5u novada eaur lo padariju nornirsligrr. ka es !ntrigrntu,urr atslurnto tlr-amas varones mrlako nosaucu par Sirrncri un ta1 pasa laika vi4u tctoiu ka nelaimigu dzersanas upuri. Tur biia Petri ar savu pirrno vijoli un

Gricmachers. ar violondello, toreizeja Drezdenes galma [r'alnr orl;eslra zu-aig?ne. Vi4u es personigi nepizinu. Muzikr lilektoram Sucha kungam vaiadzeiidiriOet. bet pie rliri$enla pultes laikam bija ga-lma ftapelrfreistars

llagens. Es diri$entu pavisam n-eieveroiu un raidiiu savus skatus uz skatuves augstakhm sfeiam, kur uiveda kadu operu, kulas nosaukumu es esmu aizmiryis, jo mans galvenais uzdevums bij intendancloiA sEdel pieklajigi un cienisi, ka tas dzeiniekam piederas. Vaj nu uzveda kEdu modernu "italieiu operu, vaj ari vienu no Karla Maria von Webera operam, likai tas man ir palicis atmiqa, ka es biiu pausam talu no [am, ]ai izs[irlu dzimumu ka makslinieku personalA, ta ari publikd. prieki manis bij viss viena alga, vai ias bii damas. vaj kungi, galvenzi lieta bij sviniba un i.ildenais makslas burvigums, kupa pretim dvei romieBu takts

rn tura klausitaju padara cildenaku un skubina vi4u rrz lubam lietam. Cods, kzidu man par5dija. vieiu ierirrlol intendanelo2a, man sagadaia' daiu" skausi. Ta ka es gribe.iu pa lielakai d;lai apm"klet galfra operu,- tapoc ka vind bieZak uzveda Richarda'Vagnera darbus, kir tur ot.l;estrs {erreralmuzikrli rektoia Sut'hrr. varlibir spelejrr lieliski. kJa vareni dziedaja urr izpil.diilr s vus Iriekirresrrrnus Tereze Malten, Witich rurr ,Sirvanrrc (Chavunne), Perons un Antes, kuyi kopa rrr Sr.irk.rrrirnlt.li sptrleja Vagnera lomds. Es pavisam uurz picgriezrr veribas tealra izradem, kui Emils l)rachs, Klara Zaalbach un skaista Basti ridija savu burvigurnu, Lrn pat Kircha kungs, kul5, kd daudzinaja, parspcja Drachu, manr nevareja modinat dzlvu interesi ! (Kirchs mefinaia pakaldarit Matkovskim. bija kritu edot palicis bAls un daimonisks, un taisni

:=:=:=:z:z:<iu-vvv=:<:=:=:z:<-rvvvvvvvvvv:=

vi+a dEl es izvairijos no izradem, jo vi4S spoleja slimigi un neladzigi). Par godu Emilam Dracham un Basti sarikoja ovaciias. Basti es klusib6 tureju par $eneralintendanta grafa Platena mtlako, kulE ar komponistu baronu Kaskelu volak izccla Eriku Vedekind iz vi4as zelta Supla un viqu uz viena rAviena padarija ieverojamu, kas man bij pavisam nesaprotami: es biju konzervatorija bieZak dzirdejis Eriku Vedekind Zenf-Georgi reiijd, un vi{ra man vâ&#x201A;Źl vairak nepatika neka veca karbe Kaminski kundze, pie kuyas es dzrvoju Gerichts ield Nr, 25 un kuya mani apzaga un apkrdpa. Td ka ari noslopumainais grafs Lukners, kA likas, bij nosl0dzis ar Basti slepenu kontraktu, es tureiu par pratigaku, vi4ai atgriezt muguru putnu plava pie Drezdenes, kur man bij izdeviba ar to personigi iepazlties. Pieklajibas pec es apmekleju teatra izrades vairakas reizes, lai nezaudetu savas brivbiletes, jo no manis gribeja izaudzinaI skatgVcs dzejnieku. Es redzeju Drachu vi4a Sekspira un Sillera rlrarna sptdoSas lomas; tas bij techniskd ziqd sasniedzis pilnibu, nogludinats aktieris. Vi4am pcc kadas "Hamletau izrades, kuta tas sp6leja titullomu, izjudza zirgus, kad vi!6 ar savu kundzi p6c izrades gribeja braukt uz maju. Basti aizvien nacas spElet pikantas un gandrlz klusibA nekrietnas lomas, kur milestiba taisAs izvErsties fiziska trakulibd, par ko ndkas ilgi un daudz pardomat. Zaalbach spcleja savu ,Jungfrau von Orleans ccli un tlri, bet viqai personigi bij kautkas histerisks, kas man nepatika. Labak man vi4a patika ka Marija Stuart. Ar to ir izsmelta mana Drezdenes Neistadtdramaturgija. Qetes ,Faustan I. un IL dalu uzveda

galma operas namd Altstadto. Si izrade bij vislielisknkir, kadu es jebkad esmu sava muZh iedzejis, [.]rrrils [)achs speleja Faustu. Tagad slaveno Eriku Vedekind es domajos dzirdejis galma operd ,Vindzoras jautras sievasu ka Flut kundzi. Bet var but. ka es vipu esmu dzirdejis ari kE Rozini gabali ,Seviljas bf,rzddzinisn. Es pat nezinu, vaj vi4a diied varones zopranu, vaj ari ir koloraturdziedataja. Konzervatorija vi4a dziedaja k6du ariju ar smalkakas koloraluras techniku, bet vEji un neveikli. Jadoma, ka Suchs savai laulatai draudzenei par splti velali vi4u ir pataisijis par izveicigu, graciozu un gaisu trrr:ino5u primadonnu, kas manam klavieru skololajrm Albertam Xlugem gan nebus patieis. jo vip6 bija vi4a iemilejies hdz ausim un 1893.gada iakumd bij vi4as pavaditajs uz klavierem pie lomu iestudedanas; tas gadaja par Vedekind t6viski, hdz ta nonaca citu labvelu aizgddnieciba. Tagad vi4a dziedot lidiski un ja mana griba nebutu, teicot ar Richardu Vagneri :,Niewiedererwachens wahnlos holdbewusster Wunsch", tad es vi4u vâ&#x201A;Źletos redzet un dzirdet kd nakts karalieni ,Zauberfldte" ar vi4as kala asti. Mans ieskats (Ansicht) ir, no kulu prepozicija ,ien (,an") daireiz ar v ru tiek at5kiita -no ,skats* (,Sir:ht"), l<u neviena koloraturdziedataja nevar pdrslxrt lielisko siniorinu F.rande5inu Prevosti (Prevosti es osrnlr putcicibu parada par manAm spEiam dzietliriirrra, klrl rlirrr 'l'erbata pie profesora CiZa kunga prrsrritrlzir r lzir.:rliritnas slundas. Lielo ariju no operas -l)r.tersbrrrgel Canrevalschwieten":,t{nxaxt, unlurrrri r,, ut L ru 6r,r",rt ? Ha Oouranrt .sonxy nn.rt !( es dziedaju ka ar basu, ta ari ar baritonu un tenoru ar vissptdoBako koloraturu un tas man ienesa

daudz naudas. kupu man lomcr nolauDiia iEauni. Sajnsminajoties priekS kautkddas dziedataias vir vet dzilak pagrimt neka ieverojamais velerinararsls LTukuma un Bauska). tq, ko man sniedza neizradamA drama ,,Rein.hold _ - 4" Lenzu, es biju apmierinats. Skidu veida uizrmetam dramatiskam dzejojumam -Herakles... kulu es gribeju. parstrhdat priekS kadas lurpmakas .urikd.amas teksta, nebiia tadu panakumu. kddus es biirr gaidiiis. Profesoram Adotfam Sternam. literaturas v"asturniekam un dzeiniekam Drezdene mans dzeioiums drusku patika: Sterns konzervatorija lureja priekSlasijumus literaluras vesture, un viBam vareia Uut lieti5(a interese priekB latvieSu dzejisk:i elemerrta parveidoianas vacu izteiksme. Manus dzejnieciskos me$inaiumu.s vi4i pr.otams tureja par improvizacijam, kufas es biju uzraksliiis zem DreTdencs m6kslas na_ sa.ules icspaida pa grie[u rnitolugijas stude5anas laiku. pie stipra pieplurlrrrnr. kulj ;ilistijas sakdri ar Vagnera ferrna rriski- rn itologiski uzbuveio trilodiiu ,Der Ring der Nibelungerr... biez slingras tormui-,i, disciplinas. vairak aiz Glanla ko(eteilnas, kti ari aiz dzejisku bri2u vajadzibas. Adolfarn Sternam l_,iia draudzigi sakari ar pazlslamiem dzejniekiem Ludvigu rrn Freitagu un vi4S ka dzejnieks ai lielako rupib-u g[_ oala par savas vacu laulas garigo baribu. Si tauta rr.nokluvusr pre sava lagadeja sldvoklaar dzelzs uz_ crtibu. nenogurstoSu darbu un slvam ctDam. bel Sternam maz bija iemesla lidzcietibu par5dii man un tuvaki .iepa-zrties.ar mani, pavisam niepaztstamu Er_ zemnieku, kldu lields pasakainas Krievijasdelu, kurd celres no mazas tautas cilts, no latvieSiem. Ta ka Drezdene arzemnieki. tapat ka Londona un parize,

hl:.,1,,i un aizvien grib but Iietaki, nek:i palie_ [.. lit(l auloritales un ieveroiamas perionas lri,').i ir. pn.t _vipiern auuriga. uiuniei" uli-iu ii.I;l; rir rr.lrl{ttr prekraptas un apmanilai. Adolfam ttiUn l,r]il silva damu draudze, pie krrlas skaitiiasSterj loii rrrrgslrrs tlamas. un. izpemoI irur"'pri"[SiuJ1rrnil. l)r'r.zrI'rres Politechnika un muzikas ,ri if.rir""J ilz,i] srirs Kr)lzervalorua. vinS maz ielaidas darisanas ar rx.nr vrQa darba vlrie5u dzimuma cienilriiem. kas virrrrrr.pierlavaja savus raZojumus. Tor;;ri;;ii;'Si";;? r<lrfil oarha istaba paslAveja no lielas privalbibliols_ Krts. ar. rzgreznojumiern ie1,qp6j2mu rakitnieku kruiu r(.ru vetd.a. bet vicnkiir5rm mehelem, mani uznema oriluozrgr. un virlS bulu mani ievilcis inleresanlh sa_ nrnii. ja es.butu iztureiies arustu leOroSat<l. "iJ it srsrrsAnas vin( vare.ia man. lapat ka Mefislofeis ia_ ,llrsln lnatam skolniekam -Fausia-. rrrana alburna ieraksu( svangos laltDu vardus : Sr.ientis bonum cl Inalum ! .eloSanls. daudziem p,il;-,-i;;j;; .Pec.ilgas Ur uau(tzkafiejas vilianus savas eeribas a[kal at_ "s F czos pre prolesora RiSbilcra.kuri, ma|lialkal Irrruma redzol. rro pri,,kiem S.it,"io ,n;n nai;iiisavA vas kundzes skaislo panzionarepri l.otourafiias. Bet "rl llxtenrs.parverta vi4a gara stEvokli, u"n es redzeiu orosslrdrgo veco prol'esonl, kuli vienmer bii oalic"is launs, pcdejo reizi ap 1893. gatla ziernas *dlti"_ urezdenes rupniecibas nama, kur muzikdireklors Trenklers labdaribas noluka deva fra,f , f.o nceriu.' 'firl veda Moearta Jupitera zimfoniju. ,, -pr"i"""* n]S_ -bij orlers, nosCdinatas .sedol gafa galda gala, ap ku;.u crosr vrena pie otras vipa dailds un palikamas oan_ zronarenes, izskatijls ka bcrniern baiatisi ansv'ctits parnarchsi mani vi4i pavisam vairs negiiUell ievc_ illl:ll11, sr,)il- (l(.

i i

:' t1

)

#^::-,<==,*to zvereju vispiekldjigakd un cclaka karta uz to atbildet.. lls piira reizes no vi4as izvairijos, jo mana

rot. Es un mans toreizejais draugs, ku$ vElak palika par manu lielako ienaidnieku, laga nelikdands d6| par kadu bohemieti, komponists un kapelmeistars Oskars Hieke, vir,ra draugs, skolotajs Blums no Tamcs tns jauni mf,kslas entuziasti sEdeixm randes - tuvuma, un ja es nemaldos, tad vi4d ar RiSbitera Hieki pdrmainija para vardus, pie kam tas, nodzilinajies programa, ar labas rokas radamo pirkstu braukaja pa apdrukato papira gabalu vaj nu izlabodams drukas kludas, vaj ari programai piekrizdams' Man tar reizc vajadzeja piecelties un prof. RiSbiteru uzaicinat pie glazes alus, un vi45 btrtu manu lugumu paklausijis, jo vir,ra damas apgajas ar to ka ne ar visai mlfu kavalieri. Tai reize man bii dzejiska zimpatija pret kokles spcletaju Fridu Girod, kupa Trenklera kapelâ&#x201A;Ź radija savas speles burvigumu. Kas ir bijusi Beatrise priek5 Dantes, parto vaiadzeja priek3 manis tapt burvigai Fridai Girod no NelStetinas. Bet liktenis 6il lcmis citadi. Kddreiz ,Cafd Metropolu,J<ur vi4a pcc kada priekBnesurna bij nonakusi ar lielu lauru vai4agu, Trenkler kundzes pavadiba' mcs sagajamies tuvak, bet es biju loti stipri piesvi\oiies, jb es tar vakara bez alus un vina izdzeru divas pudeles Sampanie5a gluZi viens pats; citadi es butu licis sevi damam priekSa stadit, un varbut es butu vi4u pa4emis lidzi uz Krieviju, jo vi4a bij visadi mrla; galma baznica nepareizas takls del ta bij izkritusi cauri pie sUngra dirigenta un operas ,Die Folkunger" komponetaja Ed. Kredmera, bet par to vi4a spideia vairak ar saviem zolo priek5nesumiem uz liokles uz Brlla terasas un rupniecibas nama; bieZi vi4a uz mani uzmeta mllus skatienus, kupus es tureju par nevainigako mrlestibas piedavajumu, un par

apkakle nebija gluZi trra; beidzot, kad es aizbraucu rro I)rezdenes uz Berlini, vi4a ar k?idu damu bii man lrrlzi atbraukusi, un mcs salikamies Biuer-. "Caf6 Urrler den Linden. Toreiz es nodarboios BCra sramalu veikala vis-i-vis ,Ca[F Bauer".' Frida Ci"rod spcleja savu kokli fenomenali un tik aizraujosi, ka man vel 5o baltu dienu ausrs skan daZas tdktis no vir;as programas gabaliem, ka piemcram no ,Der Sylphidentanz'. O, Liebe, wie bist du so sch<in i Kada vasarA es skaista junija vaj julija diena izbraucu uz Majoriem Rigas jurmal6. Ei <ievos uz Horna darzuuz koncerlu. Piepeii programir lasu, ka uzstdsies kokles spcletaja Frida Cirod. Es domaiu, ka la bus man Ldzi atbraukusi uz Krieviju, un es gribeju ar vi4u runat. Toreiz tur par kapelmeistaru"bii vaj nu Bullerjans, kuyu es pazinu personigi, vai ari Prills. kula kapele es pazinu vairakus mu7il;us.- Ar viqu vidutajibu es gribeju nokltrt pie Fridai Girod. Bet vipa nemaz neuzstajas un laikah bija aizlaiduses lapas, vaj ari ar polu giafiem un baroniem speleia ]atviesu pazistamo rolalu: ,Tur man, lur mair, tur man trkas, tur man dzrvot neapnlkas !" Vi4as.biedrene un pavadone uzstaiEs vj4as vieta un dziedaia Agates arijrr iz ,Frei5ica". Fridu Girod es redzeiu pedejo reiri Riga uzSuvorova ielas kanala tilta. Vida naca no pilsetas un manis vairs nemaz nepazina. Ar asaram acrs es caur aleju tuvojos Pilsetas teatrim. Man prata naca skaistie vardi: ,O, schiine Zeit, o, Seligkeit, Wie liegst du fern, wie liegst du weit !n

,4,

(Ak, skaistais laiks, ak saldais prieks, Cik tali jus, kas jus vairs sniegs.)

Nakoba maruskript- Poruks runa ne tikai par makslas las jautajumiern, iautaiumiern. bet ne mazak ari pal nal savu siwrr personigo dzlvi Drezdene, un tapâ&#x201A;Źc vi45 ir [oti v6rtigs augBE pievestd manuskripta papildinajurns. Tulkojuma no vacu valodas vi45 skan: ,Kdda jauna |elneriene, kupa kalpoja kada mazakA restoranE iepretim Rezidences teatrim Cirkus iela, man silti ieteica 5o teatli. Ar restorana rpaBnieka Tepicha kunga starpniecibu es iepazinos ar 5a savrup- t-eatra maksliniekiem. Para aktieriem bija pie Tepicha savs paslti vigs galds. pie kuga ari manipieaicinaja. Muzikasskolotajs Kraw6-5neiders, agrakais Drezdenes konzelvaloriias skolnieks, loti pDlejAs, lai mani iepazrstinatu ar landrichtera Dr. jur. Henniga kungu, Iiu1E, ka tikas, bija Rezidences teatra padonies loceklis. Tepicha restorana loli bieii sastapa kidrr Forlela kgrr, klda loli iecienita tieslietu ieredqit tlelu rrrr Dr. jur. Henniga kgu. Restorans bija foti prirnitivs un vienkarSs, beisvaiga alus un ari Rezidences teatra tuvutna dcl, stipri alrmeklels. Neliel5s mdkslinieku, lileratu urr ieredfu prirsibas lika pilnigi apmierinatas ar to, ka bija labaki ierrkota kAda istabaprieki pastdvigiern restorana apmekletajiem. Ta ka Tepicha krodzi4a tuvuma atrodas landgerichls. pret kulu jaizturas ar bijaBanu un cienibu, kd ari.veterinarinstituls, lad daZ5s dienas krodzi4s ir par loli interesantu tas Drezdenes iedzlvotaju <ialas satiksanas lokalu, kupa uz mani atstaja druaku Baubigu iespaidu. Mal bija gods bxt bieZi koira ar landrichteia Dr.-jur.- Henniga kgu, bet tA ka man jau bija daZi parddi, tad es vi4a klatbutno biju loti atturigs un nedrois,

jo Drezdene tiesu iestades neZeligi spaida parddu

taisitajus, kupiem paBiem nav nekada lpaBuma vaj kapitala. Kadreiz es pat uzdroEinajos aplinkus landrichtera kungam apjautaties par Sdddm lietam, bet vi45 krodzinh neielaidas sarunas par hdzigiem tematiem, un man nekas cits neatlika, k6 uzsdkt atkal sarunu par alu un par vi4a merenu lietoBanu, un 6o jautajumu tad kldteso5ie pamatigi iztirzaja ar lielu lajtrsmu. Kads noslcpumains apkartklejojois kungs, kuyd teicas piederot pie diZciltigiem, un kulS runaja par diZciltigiem radiem Baltija, rnani denunceja, it kes slcpjot savu latvisko tautibu. Tas mani pa dalai aprnulsinaja, tapoc ka daZds Drezdenes aprindas mani tureja par.krievu un ka ar ladu ari ar mani apgdjds un mani cienija. Minetais kulgs, kuld bija kads tauzendkinstlers un tai pasa laikd fotografs, specialists momentuz4emian[, mani apzlmeja par zemnieku, kaut gan ari es pats devejos par zemnieku, jo es esmu latvieBu zernnieka Jckaba Poruka un vipa sievas Llzes Poruk, dzimudas Krasti+ dcls, no Druvienas Prcdeliem Vidzeme, Valkas apri4kr, bet akademiskas izglrtibas, kE ari rakstnieka un Zurnalista nodarbosanas dEl ieguvis sava zila ievoribu un likumigi nokluvis literatu i\iri; man nav vajadzigs plitities ar to, lra mani vecaki ir latvieBu zemnieki ! Sve5uma nopietni p-rruna tddas lietas tikai tad, kad il nodomats appreceties, vaj ari ja vajadzigs leSiti meties. Citadi, ja neviens neprasa, pie kddas 5liras katrs pieder, nav vajadzigs koketet ar krustamo zlmi. Patiesibd man vareja darit tikai pelnitu godu, ka es ka zemnieka dCls DrezdenC Tepicha vaj Mardnera krodzi46 pie alus glazes iegulrr iespaidigu vietu pie daZam intimam personam, kas nodarbojas ar zinatni

-L^:^::===ffi un makslu privata al(ademiska

Sa varda nozim'. 27mejolies uz zi4ojumlt par lnanu personibu, dzim5anas vietu un materialienr apstakliern es biiu tik patiess. ka tie p5ra l<reditori. kuli mani paradu del hodeva tiesai.nespeja dibinoties uz tso vliigo vietu, neko man padarit. I3ez tam es biju K rievijas irilnieciba stddijies priekia, uzradijis savu pasi, kapec launi cilveki, Iiuri mani gribeja nomelnot par kidpnieku, tika pilniei apkaunoti. Tarande bija jauni baltieSi Matv6, Baldu-'s un LukaSevics ka meikopibas studenli, kuJi pazina mani personigi. Konzervalolija kEds Beka kungs no Rigas studeja skatuves mhkalu. ViBS pazina"mani personigi. kaul gan tas bija ieskatos, it ka las kailetu vi4a godam, ja tas arrnani saietos: es biju pret vi4u loti atturigs. karl las man stadijas prielisa' kd bankas direktoia dels no Rigrs. Pai Beliu neratnie konzervalorijas audzek0i un-nudzcknes daiadi nirgajds. Drossirdigs aizstlvis manas kirrtas .,n nardas hdzeklu jautajrrrnos bija karrrliskas Zaksijas konzervatorijas direktors profesors EiZens Kranis, tas mau spaida aizdeva pat naudu, kupu es vir;am taisni termi4a atdevu. Bez tam mani loti labi.ieredzeja konzervatorijas ieredpi Espigs un Jans: ta ka vilii mani 5ad tad ievi3[i-paglAba no launpratigiem paipuikam un vazanl;em (Weibsgesindel), par lo es vioiem Be izsaku siltu Jn izjustu pateicibu. l(Eda Jeger jaunkundze no Sveices. kula studeia dziedaBanu, Iabi saprata, ka es neesmu turigs vaj bagatsl vi4a.mani tureja par rstu makslinieku un mani sevi5ki laipni sveicinaja. kad es sedeju direktora uzgaidama istdba ar noluku runat par psichodramu. Muzikas viela toreiz Dt'ezdeno bija gandriz neizsmefama. Katru vakaru vareja pret mcienu rnaksu

noklausities koncertos. Karaliskds Zaksijas kozervatorijas skolnieki aizvien sa4em brrvkartes, ja vi4i ir izveicigi, bet Sad tad tie spiesti samaksat par ieeju koncertzalo vai galerija, kad nav brtvkarSu un kad uzstajas loti ievdrojami makslirlieki. 1893. un 1894. gada Drezdene uzturejas Antons Rubin5teins. Vi+am par godu Galma opera uzveda vi4a operas: ,Stepju berni" un ,Demonsu, pie kam vi+S pats uzstajas ka dirigents. Ar grfltibam es sadabuju bileti tresa balkond ieejai uz ,Stepju bcrnu" izradi un uz vienu koncertu, kuld Rubiniieins dirifeja lielisko or[estri. Bet vaj nu RubinBteins atrada orllestri par nepietieko5u izpilditaju skaita zi+d, val ari vi4am pretim dv6sa sveds gars no Drezdenes galma operas, vi4S, kd likds, nebija apmierinats ar orl;estri un diri$eja it kd Seneralmâ&#x201A;Źginajuma, kula pielaista ari publika. Par to vi4d poc oficialas programas beigam uz neatlaidigu publikas, Seneralintentanda un galma kapelmeistara lugumu lika uznest uz skatuves fligeli un pdri pusnaktij lieliski un aizgr[bjoii spoleja daZas fantazijas. Antonu RubinSteinu es biju dzirdejis jau konzervatorija, kur vi+S konzervatorijas mEcekliem, ka pats aizraudamies no muzikas, ta ari aiz zimpatijas pret muzikas skolniekiem, cela priekdd daZas fantazijas, kupas klausitajus it kd apstulbinaia un kas visu hdz Bim dzirdeto pArspdja. Pâ&#x201A;Źc Rubinsteina spcles man likas, it ka es butu gulejis un sap4ojis par ska4u pasakaino pasauli. RubinBteins deva mums Drezdenes konzervatorijas skolniekiem vienu koncertu par brivu. Tas bija svetdiend vaj piektdiena. Rubin5teins piebrauca dro5kd pie konzervatorijas kopa ar Rapoldi-Karer kundzi, izkdpa no ratiem labd gara stavokll un iz-

---=:<:<:=:<:z:vvvvvvv

c6la Rapoldi-Karer kundzi kli lelli un zem rokas to ieveda konzervatoriias labakas telpas. pa to laiku lnes ziqkarigie skolnieki slcidzarnies pa lrepem augid un spiedarnies iekia mazi zald, krrla bi.ia kd bas-tin piebasta. Es jau laikus iz4emu ieeias karti, citadi es nebutu pavisam iekluvis zalo. RrrbinEteinu zal6 ienakot pavadi.ia zem rokas direktors l(rancs un pieveda to pie fligr'la. Tad Rubin5teins rsi ,jautaia:'Ko lai es spcleju ? Nevienam nebija drrBas atbildet uz vina jaulajumu. Beidzot vinB pals izsklras, ko mums celt priekS5. Ka likas, Demons sana,la konflikl;i ar Lohengrinu, kuyS tar laika dzrvojis Drezdene. Brabantes Elza ar Tamaro pa lo laikrr hdutsas kukas karaliskas Zaksijas galma maizrriea, krrnel vipu rnrlakie ne2Fligi sava slarpa plesas. Strrphrrrli Arrtons IiubinJteirrs rrztulejas rlir.ektora plof. Kr.anr.e piepemamA istailar; tur atradas liels grezns fligeli, pie kupa prol. Krarrcr kurrgs irizvieri rrrali eks"aminija. RubirrStr.irrs grrirlijir srrjrrsrrrirntirs rlirrrras rrn velejas, Iai tas to apkarnptrr rrir sl<rrpslilrr. Sar rroluka "las vienmFr tureja sava [uvrrmit kldrr Jesupov iirunkundzi. kupa kopa ar kadu Etelku vai Elelg, Deinona komponetaju buiojol, r.entuihs viena otrir p rspet; Jesu. po.v pildijusi Ruhintsteinam papirosus. 'pie kam vipa sekretars viesojies pie viesnicas .Europdischer Hofvirskelnera. sr viesnica atrodas Prdgirs iela un izskatas ka kada pils. Vina ari es bijrr reiz iemaldijies .izpirkt glazi alus. Neveiklam 'un tikumigam Zaksijas. ja-unavam nebija duias Rubiniteinu skup"stit, io.vin5 izskatijas kE akls. un vipu ieraugot gandrrz vaj varela sakt raudal. Pa korrcerla taik"u kiialiska g,alma. opera Rubiniteinu nepieredzeti godinaja. Krietni pcc pusnakts vol aizsutija pcc puke;, pilsota

ttverir pulgu veikalus un galma operA izcelAs nepieretlzeta sajusma, kad Rubiniteinu apraka pul6s ki kadu seno Romieti. Es tur pirmo reizi dabuju redzet, ki Vdcija godina lielu mikslinieku. Bez Rubiniteina klavielu koncertiem es vel dzirdeju slaveno dziedataju Lillianu Zanderson, kupa man ka sieviete loti patika, t[ ka es pat nacu uz savadam domam, ka vi4a man btrtu loti piernerota sieva. Zanderson kole$is kdds vijoles spcletajs Gabrilovids vaj Gligoroviis loti labi spcleja, un ja es nemaldos, tad Zanderson uzstajas kopa ar Zarazalt kEdd koncerta. Ta ka es pavadiju kadas dienas Bodegd, tad es tie5am nezinu, vaj es biju nogdiis rz Zarazala koncertu, val ari konzervatorists Piersons no Minchenes (vi4S bija vecs drezdenietis), kupB bija no izskala Zarazrlam loti hdzigs, bija man- priek5d spClejis. Katra zir,ri spEleja Pablo Zarazata ,Zigeunerweisenu; koncerts notika Muzu maja; ta ir 6rzemnieku viesnica, bet tanr ir skaista koncertu zale. Mtrzu maja es pietaisijos pie kadas diZciltigas gimenes Ldvis of Menar no Igauniias, kupa mekleja mdjskolotaju, vaj ari es mekleju pâ&#x201A;Źc skolotaja vietas. Kdds vietu apgadatajs Raikova kungs ,Invalidendankan ierednis Drezdeno pret niecigu atlidzibu gadaja par mani ka tevs. Uz vi4a ieteik5anu es iekfuvu daudzas vasarnicas, pat ari pihs, kur ar mani dzina nepatrkamus jokus. Mani gribeja apskatit gluZi kailu, vaj man .neesot nelaba adas slirniba. Mani varot pie4emt par audzinataju vaj maias skolotaju tikai ar noteikurnu, ja es esot gluZi vesels. Es neielaidos pat, ka man rtkli apskata, un ta ka es visapkart redzeju iz6abeiudus un glevus kungus, kupi paii biia viss cits kas, bet tikai ne

)

veseli,.tad es tai lietai taisiju galu un aizbraucu uz 'l'arandi pie Buchma4a kunga un notreiu viesnic5 divas istabas,-kur es omuligi i"ka""Albert-Salons tojos un nodevos bur5rr dzlvei, dabas oeti-Sanai un Zaksijas korporaciju iekirtas studesanai. ' Kaas itirns un gafa auguma burSs Huberts Crundmanis tina man par aizstavi un klusu draugu prel" viltisiem hil_ tie5iem un Silva4iem, kuri iau"pe'c piecafi sldzem atus. bija piedzeruSi un izaicinija liuyu kairu uz dueli. kas l"ikai atradas vi4u tuvuma. t irti uzcitisaun krietnam medniekam Matvd kungam naeas kitru nedelu ar tiem kauties. Tarando es.-aizmirsu varenos Cricmachera, Rapoldi, Deringa un nemmeL kvartelus, Malleni kEr Brunhildi -un Isoldi. Friiu Girod uz Brlla Terasas, Cdu Skinki un si"* a. sviestu un maizi. cr(igi dzEru pret alus kunoniem pilzenes alu "Alberla zatona". b;l prel skaidru'naudu lokalos: nDeutsches Haus-, ,, Waid rnan nsheil" -Burpkeller" - urr- peklotavas rlarzir. Visstiprakf iemesan-a notika bruZt restorana, krrr alus biia'vel qluii svaiEi un nenorudzis. Tarandd ar piemeroiu rnh"kslu viesis lqkalpoja Ciri[es primadonna Ge ich jaunkundze. Pec koncertiem sartkoja deiu un paslaisa5anos na 'l'arandes me2a parku tumSam ali,jam. " pie irim rzpriecam es nepiedalijos, bet gilju kalnos, kur vaka_ ros bija loti skaisti. Visa daba inan iztikEs kd liela debesu ddvan-a, tdpat kA pati acs. t<u1a viau ieai un apbnno. Ja, ,visa radiba dzrvo no saismas"k:i Sillers saka: ari es tad dzivoiu no salsfras: Juil las jaunavas citi burii man deguna p.i?t Sa uir.auu prom. Buchmanis par mani bija iaslavisi norai. zejies., VinS mrleja stristit par Zalisijas-prusijas ka1u, Jo vl4s ka zaksietis un Austrijas sabiedrotais bija

p6mis lidzdalibu kayd pret Prusiju un ka lauva cinijies kauja pie Kenigracas. Buihmanis kddu dienu bija rnani atradis piedzeru5u gulta aizmisu5u. oie kam durvis es biju atstajis neailslegtas. VI4S izteica domas, ka es nebeigBol laba gala, la es citiem studenLiem lidzi dzivosot, jo lie esot pilnigi launam oadevu5ies. Es kadzi dienh nopirku dze"lzdcela biieti un^ aizbraucu uz Bavarijas pusi. Man bija klal ap llUU marku naudas un es gribeiu izdarit rsu eelojumu. Es uzaicinaju kddu iaunu Suveiu no poniapeles man braukf hdzi uz Freiburgu, baireutu vii Mincheni, bet vi4a teica, ka ar marii nevarot jokot, jo kads vecs pulkvedis eivil5 vipas draudzen"ei izj teicie.s (sveldien5s .Popiapeles un Tarandes skul;i salasijas dejas lokalos, kur es iepazinos ar daiam darnam): ,Ja Jns Sim jaunam eilvekam nolauDisal vipa naudu, tad Jus nokliisat Kastana panonLiliuma Berline.' Tada kdrta skulSis patika Tarandc un atgriezas. atpakaf uz Popdapeli, bet es netiku talak par para piestatnem uz Bohemijas pusi. Tur es p-ara dienu. uzl.urejos kada vasalas panzijA. pEc tam,'kad es biju bildinljis kddu anglieti un amerikanieti, nenosledzot laulibas kontrakta. es atkal atgriezos pie

Buchma4a Tarande. No cildinamiem arienes skatuves darbiniekiem. kqi pa lo laiku, kamer es uzturejos Drezdene, viei sojEs 5al m zu pilsetd, seviSki al.zlmeiami ir Eleonore Duze ar vi4as ilalie5u trupu. Adatberts Matkovskis. Fridrichs Hase no Berlin-es un Sveighofers. Ils_ nevaru skaidri alcereties, vaj Fridrichs Ha'se viesojds karaliskd Zaksiias teatrl, bet tikai [o es zinu. ka vipl apmekleja profesoru Kranca kungu Drezdenes konzervatorija. Tas sarunajas ar skai-uves mak-

slas skolniekiem un skolniecem, daZu no vi4iem tas parbaudiia, zimejoties uz vi4u talantu un pieteica Drezden6 savu viesodanos. Ta ka man skatuves mhksla mazak inlereseja neka opera, tad es siki nesekoju leatra reperluaram ar (;ildinamAm viesu izradem. Varbtrt ka Fridrichs Hase bija atbraucis ka lietplatejs, lai Konzervalorijas skatuves skolas vaditaju Senf-Georgu uzvaditu uz labaka cela, jo vipd savu skolu. ka likas, bij stipri nolaidis un tas figureja. vairak ka reZisors neka skolotajs. ku15 macafka skolniekiem jaiestude savas lomas. Katra zi4d nacas grut sameklet iim nolukam piemerotu skolotaju, jo katram apdavinatam aktiepam knapi ir brrvs -liilis savu -lomu- iestudeSanai, un bez Saubam ari pats Senf-Georgi bij nemiera ar to, ka vi4am reiaki deva izdevibu spâ&#x201A;Źlet teatrr, lai neatvilktu vi4u no korrzevatorijls ka rnar.ibrs speku. Tir ka es Eaid lielit neeSlntt I({Inl)ctellls. tarl es trtluk par viqU negribu runat. Matkovskis viesoi:ts llaskol4ikova loma kada drama,.ku;ir lri.iir p;rrslriirlirtrr per. Doslojevska romana: ,,IIPc, ryrr.r, rri,. rr rrirr;.r r;irrit .,. Man nebija izdevibas redzet uz skatuves ne Matkovski, nedz ari Duzi. Duzei tat reizE biia izdeviba sDrdet ar vi4as lomu -Kameliju dama." " Es labprfrt 'gribeiu redzet vi4as spoli, jo ta ir tik slavena, bet piimkait ieeias karte maksaia 20 markas. un otrkiirt. runaiaka viga uz skatuvis lietoSot ilalu valodu, in ta La es italiski vairak neprotu kA: ,mia cara.signorina, maccaroni, salami, piccicatoln, tad es tureju fiar prdtigaku aiziet uz Mar5nera restoranu Landhaus iela-,lai pamatigi paestu un izdzerlu phra gkizes pilzenera, neka ie[ uz operu .un tur noskatities Duies spele. Slavenais komi[is Sveighofers viesojas kEda sairada

rllrrrr;r; .7,wr.i gliickliche Tage." So komediju ir srrrrrl<stiiis Sr.ntlls vaj Blumentals. vaj ari intendancprrrkrrrrricl<s I)r. Kopels-Elfelds. Katra zi4a Drezderrcs rrrirkslts pasaules sanitarpadomnieks pie laika

Iriirr prrnrpr:jies par labu komi[i, kupa uzdevums biia des Nibelungen, jo l)r'czrlcnes makslas pasaule savas parak lielas n6pir.lrribirs del pilsEtas virsparvaldes padomei [ikds hlslirrrrir. Sveighofers speleja sprdo5i. un pirmo reizi rrs rlabuju redzet tstu komiki. Nakosa sezona uzveda krulu citu komediju, piedaloties ta laika kola repetitomrn jaunam komponistam Pitricham. Ja es nemaltlos, Hummels ir komponejis kadu operu I'itrichs, kuy5 tar laika bija vel par jaunu un"Mara." nepietlzivojuSu, lai tas spetu paciest aizkulisu intrigas- un sekmigi vi46m pretoties, bija pasteidzies sakomponet operu ar tadu paSu nosaukumu. Avizes qrieza publikas veribu uz jaun6. [oti apdavinaLa liomponista operas nosaukumu, bet pacdla jautajumu, vaj nebtrtu ieleicams operu nosauk[ ..Maras" vieta par,Margu.* Pilrichs bija ar mieru operas nosaukumtr grozii, ia vi4u tikai uzvestu. Operu Lrzveda. bet izcelas jucek!tg, jo viena publikas dala gribeia dzirdet operu ,Mara", otra operu ,Marga.u Es bijr.r priek5 operas ,Marga.n Bet es nepaspcju noskatities Pitricha operas u.i-veduma, jo rnans draugs Hieke bija aizqâ&#x201A;Źmles naudu no galma operas koya pirrna dziedataja Gedlicha un vi4a kundzes, kuya ari bija pirm[ dziedataja korl, pie kam Hieke bija vi4iem nepareizi attolojis lietas apstdklus. Vi45 teicis, ka ,l1kam krievu tilistramu, ka mani biia apzlmejubas daZas norvegu (larnas, vajagot naudas. Hieke sa46mis naudu no rnakslinieku para, pats to bija izterejis, nopâ&#x201A;Źrkot (l(,1 l,r(.tsl)uru galma opera Ring

-tI

\ I ,

cilindri, cimdus un pulkste4a fedi. Pdc tam tas devies cel- uz Bohemiju ar noluku izllgties no jaurrirs bohernietes mates, ar kuyas meitu es korespondeju par mllestibas lietam, vi4as meitas roku. No

turienes Hieke atbrauca jautra gara stavokh un marl piedIvaja patapinatas naudas atlikumu, kufS sastaveja taisni no viena daldega. Ar 5o dalderi mâ&#x201A;Źs, sast3rpuiies pie ,Cafd Centralu ieejas, abi steidzamies uz Sefelielu, kuya kada mums abiem pazlstama dama tureja damu panzionu. Tur mes tikam vala no mtrsu daldega, jo Hieke to atdeva majas pakalpigajam un uzmarrigajam Sveicaram. Sa rrotikuma del es izvairijos no galma operas apmekle3anas, jo nav nekadas nozrrnes sddet Drezdenes galma operA ar netrru sirdsapzir;u. Ta paia notikurna d6l es pirtraucu iet svctdienus baznica noklausities dievkalpoiana. Bet kad es 18{)i}. grtla Ziernas svetkos sa4emu vestuli no llohonrijas, I<u1a rrraui iepr.iecinaja, tad es saku staigat uz Kltrstt baznicu rroklttrsities baznicas koncertos. Ja grib loklausitics rlievkalpojuma ar pacilatAm jutam, tad jaiaubas, vaj ir-labi aprneklet galma baznicu, ja vdlu naktr iet uz Sefelielu, kur ielas staigules piekopj savus tumSos veilralus. KonzervaiodjA loti stingri raudzijas uz tikumibu, un ari pie prcf. Kranca kunga es biju pazaudejis savu agrako labo slavu, jo vi45 knapi at+cma manu sveicinajumu. Hieke domaja, ka tas ta esot nokaveto dat'bu d6l, bet man par 5o lietu ir cita dziesma jadzied. Bija loti dakli skolnieki, kuyi vol lielaka mera neka es bija ieguvuBi direkcijas neuzticibu. Ari uzpaiuHieki jau noraudzijas ka uz kadas uderrs dziedinatavas pacientu un bieZi vi4s runaja par kadu brinurnarstu Slezijas kalnajos. Kadas mazas pilseti4as birger.mei-

slirls lhherrriil, kur Hieke bija uzstajies koncerta ;tr'prrrir sirvir:rn kolegiem, ir droli par vilru sudzejies, jrr viqrrr rrodova ka sava4gotu vilra vecmatei un tam krrlrr litil<rr biia noliegts uzdzrvot. Pa to laiku Hieke korrrlxrueia kadu dziedaSanas gabalu (Singspiel), kup vitjirrlzeja uzvest zoolo$iskl dArua DZ mete4iem, Es I lit.ki diezgan bieZi apmekleju. VipB man spâ&#x201A;Źleja plir.kirr izvilkumusklavierem no,Tanheizera,",,Skreiola holandieBa' un ,,Demona." Ils vi4a snel6 nol<lausijos ar pacilatam itrtam. Ap 5o laiku es bieii sast.rpos ar jauno bohemieti, kufu panzija foti stinqri rrzraudzija. Es vi4u ludzu piedalilies kEdd svetdierras izbraukurna. Bohemiete ari apsolijas man braukt lrdzi. Noteikta svetdiena mcs sastapamies pcc iepriekEejas norunas kAda konditoreji, kula atrodas blakus karaliskai pilei Pils ield. Konditorejd, kur vakliia stingra katoiu disciplina un kur uzraudzija sarnrlejusos payus, vi4a ki katoliete bija pietiekosi ap\eriga, lai mani liecinieku klatbtrtnc uzrunatu ar tu uu +emtu pie rokas. Vaj til<ai jebkad ir no l)rezdenes vecas pilsetas dalas brtrucis uz jauno pilselas tLi[u vel kiids zoliditks ierntleiies jnunnis paris, klt cs un ilun:r bohcrnictc, piili tagad noplestam, lret Iar lail<u vcl liotoianrarn Augusta tiltam, sedot vicrr,irr(ir rlloil<ir? Sirule sPrtleia spilgti, jau bija sacics lrirvtstrs. Mes uohlaucarrr krida meZa restorana, ittlirirlirrrr krri,icri. izrlzenrrn glazi sarkana vlna un krrj:rrrr irlgriezirrrrir.s utpaka! Drezderre. Hieke biia piekriipts, io vilrS gribeja jauno bohemieti precet, bet es labprat nerunaju par precesanos: apstakli, kados es atrados sava dzimtend, stivoklis, kada bija nokluvuii rnani vecaki, neatl8va rnan tikt pie varda. Es atmetu domas par preceianos ul izturejos ]oti ::#

pasi vosi, bet Sad tad es satikos ar manu sirdsmtlo bohemieti, kamor vi4as mate neieradas Drezdene, lai Iiktu meitu vOI stingraki uzraudzit. Hieke dzina tik ilgi intrigas, kamcr man ndcf,s aiziet no dzrvokla Landhaus iela. Es parcclos pie viqa krustmates vaj mhsicas, kufa izlreja istabas Materni iela. Yienigi Materni vdrda labad, par godu kddreiz slavenai dziedatajai Materni, es aizgdju dzlvot uz attalo Annas baznicas laukumu, kur ar mani apgajas pavisam noZclojama karta. Sakara ar Minchenes izstadi Drezdene un Gerharda Hauptma4a sap4aina dzejojuma ,Hanelen uzvedumu, es iepazinos ar Drezdenes jau}dibinama laikraksta ,f)eutschl. Wacht" redaktoru. Si laikraksta athildigam redaktoram Dr. Seitllam (daZi man teica, ka vi4S esot zaksietis, citi, ka tas esot bavarietis) bija vcsels pulis hdzstr':rdniel{u no Vtnes (laikraksts, kri likas, biitr Austrijts oficiozs zem zocialdemokratu rnaskas). Visi viqri bijrt antizemiti. 'Bet laikraksta galvenais akcionars bija ktds godigs izraelietis, pie tam vel komercienrats, ar kupu es para reizes dzeru kopa alu Salvatora bruzl. Seidls man deva paskaidrojumus par laikraksta apstdkliem, kuy5 ietureja zocialdemokratisku virzienu, un ta ka notikumi apstiprinaja viqa vardus un ta ka vi4! visur patureja virsroku, kur bija runa par laikraksta veikala dariSanam, tad es Atri no ta novirzijos prom, un salasijis savas mantas, kadas es visa steiga vareju sameklet, es aizbraucu uz Berlini. Tur es gribeju atrast darbu, jo es sa4cmu no Rigas vestuli ar pazilrojumu, ka turpmak es vairs naudas nesa4elnSot. Es ierados Berline ar divam markam kabata, pcc [am. kad es lriiu samaksajis par savu arzernes

pie Hokaft kundzes

Landhaus iela simts mar-

kas, Cela naudu 10 markas zeltd es palieneju no

kadas pazlstamas damas Margulies kundzes, Gerichts iela, kuyas es vi4ai vol So balt' dienu esmu paradf,. Margulies kundze bija Artura Sopenhauera cienitaja, vi4as meita Roza bija apdavinata skolniece konzervatorija. Es pie vi4am jutos ka maja, un vi4as mani vienmcr loti laipni uz4cma, kaut gan dzlvoja diezgan trtrcigi no kadiem maziem ienakumiem. Ja es vi4u adresi zinatu, es viqam labprat aizstrtitu tAs desmit markas, jo citadi virlas mani var noturet par negodigu cilveku. Vi4u kaimi4iene, lietus sargu luveja Kaminski kundze ir marr 25 rnarkas parada. Btltu vclams, ka Kaminski kundze sarnaksatu Margulies kundzei pusi no SIs zumas. Drezden6 no manis bieZi izspieda naudu: sairnnieces par patcretam oglem, kd ari skrodeli aiz cita iemesla. Atriebdanies par to, es paliku parada drcbniekam Polersarn. Kads |oti ievorojams drEbnieku meistars, kuyam es samaksaju rclinu par uzvalku un biksem t[li+ pie uzvalka sa4emBanas, rnan velak par viqu piesutija rE\inu. Es vi4am uzradiju kvitetu relinu un szlvu pasi, poo karn vi4B pieklajigi atvainojas. Lidzigas lietas dalija r:igaru tilgotaji, kufi man piesrrliju tlrblku, cigarus un papirosus. Restoranu, vicsrrict trrr kafcinicu sairnnieki un llelneli iinr- zi+a bijl ncvainojanri. Nekad es nemaniju, ka vi4i taisi los no lnlrris p gEret vairak kd tiem pienacas. Mans mtlais vicsis Drezdenâ&#x201A;Ź bija naudas vestulu izndsatajs. .Es vareju stundam ilgi sodet pie loga, gaidot uz naudu. Berlines viesnica ,Zum griinen Baum" pruiu naudas vâ&#x201A;Źstulu iznosatais reiz bija iebazis koridora manu durvju priekaa manos zaba-

kos vestuli ar teku par simts divdesmit markam. Tas tik biia laimigs alradums!

piecam

'[a es Berlino Ta ka es Berlind gribeju galvena kartA kzirtA nodarboties; -ka l(a Zurnalists, Zurnalists, tad es biju nodomajis savu publicisia darbibu iesiikt ar kadas broiuras broiuras izdoEanu- TaT paia laika es gribeju nodarboties kad5 grAmatu apgddniecibd un tad iepazities ar isto Zurnalfuta darbibas lauku, iestajoties kada redakcija ka korespondents un uz4emoties iesniegt ziqojumus avizei p6c izbraukumiem svetdienAs uz provinci, vai ari turpat Berlines apkartnc uz Splndavu, Polsdamu, -Sarlotenburgu. Par noZeloianu man nebija vajadzigd kapitala un bez tam ari vacu valod5 es biju neveikls. Kada dama. kupa lureja savu kalejnir.u Ber.lines r.enlrE, biia ar mieru marri precet, vina gribeja man paradit sivus vertspapirus uu teica, ka bez kafeinicas, kuru ta bija saqernrrsi trz rcrrli pltr rnererru rnaksu uz vairakicrn gitrlierrr, (.sr)l ll) 1O,t)Uo rnitrkrr ltra kapitala: vi4rt glibot rrrirrri prr.r.r,I lrr rrrrteilrrrrrru. kt es lapiu prr vi4ts grxligrr l<ornparriorr tr; sairnniecibd tai esot dari$ana vienigi alttuurarn, caur ko ce[oties lieli zautlejutni. jo kafeini,'as aprnekletrrji nonrugolies uz vir.lu ar zinamam aiz(lomam. Paliesiba liel hija lutla: mineta dama zinaja, ka es nodarbojos Berir grAmatnicA, kaut gan likai pagaidrrrn. La- teikt rrz izmFginasanu, ka es biju no Vidzemcs un ka es bijtr Drezdene tra mEkslas skolnjeks piedzrvojis neveikimi. Kafejrricls rpa5nier.ei es likos pievilcigaks io vairak vFI irpcr., ka es flprneklo.iu khdu labaku virra utr rrzko2amo vcikalu _lJerlines galvena iela,Unter den Linden", kupd apkalpoja galvena karta militarpersonas. Darna, lia likns, domaja, ka rnan ir daudz- pazi4u labakas aprindas un ka es butu noderiga persona, liuya vareiu =:z:<:z:=Y::-::=:<:=-\z

=_vvvy:=:z:ivv

vv_v:-:<s<:=>:

viqas maz5s kafejnicas slavu pacelt un lokalu nildit ar labako apriudu publiku. Dima biia kada a&ente un viga gribeja dzirdet manas domas par So iietu. Bet es atradu par pareizaku nolidzinat re[inu viesnica .Zum grtinen Baum'Xrauzeniela, kul3 alradas auaiminet-as mazas kafejnicas Luvuma, un parcelos u, Soiejas ielu, Renca cirkus luvuma. 'fui es aometos nie kadas saimnieces, kula rnan deva la.it Bokaiio _6ekampronun un manu gultu ielika pasakaini maza istabina. ta ka es knapi vareju elpot-. Es te negribu iesakt stastu par Berlines iautrflrn

sievam, jo _vi45 nav interesants. Cita.li tas bii"a Drezdene. kur kadas labako aprindu danras rnari uzlika Iielu parbaudi,iumu. Tas notika.Cafe Central.. Nav nekadu Saubu. ka vaj nu prot, Kranca laulath draudzere bija par tnani stristijusi da2am rlarnam kE pal kadu pakLduSu :irzemnieku, vaj ari mana mtla boherniele bija apjukuma savai muzikas skolotajai sirdi atklaiusi par.rnanam vestulem, kupds bija runa pa. karstu milestibu. va,i ari kEds par rnani" bija sutize.iies, ka es konuekventi rretprne'k le.lot dcias s[undrr tric galrna operas balptmeistara. Es sa4Frnu l)r,ezrlerios ..Citfi Cerrtrirl*. kirs rrlr.rxlirs pie ..Altrrurrkl.., rrovir.sllelrterir rrzlrir.irlrirrrlrr vir.rilrrr sr.krrl l<irrlir savrrrlta islaba, io pirrir rlrrrrrirs lolirclnlir.sirl rrr:rrri rrrrrat. Ej rtomairr_ k;t Irts lrtts I rzrt Mirrurrli,'s rrrr Alrrtija Mir.ltel, kuy"as rrttn rtlrtkrvtr rnicra. l.ls sekoirr \elneiam un teicu, ka rnar llilz rrrrrrlirs pie rrrkirs. (elrrei.s rnan ielikasarria pala zr.lll tlirlrirlus rrr vi45 rnani ieveda loti maiE alseviil<rr istalrinir. kupa alrodas lrepu tuvumd, I(as verla rru parterir vidus lelpam. Kamir es nrr tur serleiu 1', 4tvn,,,, vaj kresla, nevierra darnl nerrcliias. lidz beidzol es galigi pierlzdros. l-ieta biin ta, ka liel:<:?Yv-vvvv:=:/-vv!,vvvvYvv]Y-,vvvvv.:<:=:=

38 I

I i

i g){

I I

ners bija uz mani greizsirdigs. Es gandnz katru dienu aprnekleju. kafeinicu, sedeju bufetes istabei. un pie bufetes diZojris l<atla rnamzelle, viena no skaistakim darnam Drezdend, kuFa es biju iemflejies. Varbrrt,

ka vi4a par mani noraizejrls, jo kad es atkal atgriezos bufetes istabd. kur pie sierrarn lrarajds visskaistakas gleznas un kur. var sapqot Lapat kr{ Arabija vaj Andaluziid, es ieraudziju. ka darna pie bufetes bija gluZi bala. Es biju ta piedz6ries, ka kelneri mani iecela droska. Es aizbraucu maja un dzcru talak rnanus pasa vlnus, kulus liku nest no kada Kestnera kunga vrna pagrabiem un no kadas firmas karala JA4a iel6 gn proti pa ducim vaj diviem dudiem pudelu reiz6. Sai laika es norreju smalku pianino; rnans saimnieks Fiia tapsetajs un dekorators, vi4B bija viselegantaka karta izgreznojis zali, kupu es apdzlvoju. Es 6iju notlevies greznai dzrvei, katlu dzrvoiuSi vecie fenikiedi Tiru, Sidarra un Kartagine. Tualetes galds pie liela zales spogula liij izgleznots ar Zukovska ,Parsi{alau gleznu reprodukcijam, ar ilir:hrrda Vagnera, Artura Sopenhauera, Qcies fimetnem, un kakla staveja pilnas vrna pudeles, kurpretim visas iztuk5otis es saimniecei liku uzglabat, Ta dzrvoju es priekB mtlestibas, vina un dziesmam un nestaveju ar profesoru Risbitera kungu vairs nekfida sakara. Vi+S bija pie manis nostrtijis Hieki un licis mani pat lngt, atkal ndkt uz stundam. Es apsolijos to darit, bet man tas bij g6ut, io-man uz sirds bija kads noslepums. tis siudeju DZordano Brurro dztves gajumu: Bruno vipa nerstais draugs Mocenigo Venerija bija nodevis katolu fanati[u rokEs, es lasiju arasaram acis, (.ik g;.uti un lrucigi virlS dzlvolis Parize ka profesors; macijos Gdtes

,Faustu( no galvas, lasiju Ivana Turge+eva stAstus, noveles un romanus, poc daudzakiem autoriem slki izrak4ajos pa grie[u mitoloSiju, lai varetu iesald muzikdramu ,Herakles", uzmelu galvenos vilcienus ,Die Einweihung des Herakles in die Mysterien von Eleusisn, ar zinamdm sekmem komponeju prieki ,Heraklesn Ceisa iesvcti5anas dziesmai muziku: ,Sei eingeweiht in die Liebe des ewigen Leberrs. in,die Liebe der himmlischen Ferne, wo der Gdlter Ahnen sind, wo blinken die goldenen Sterne !" Valoda skan komiski un par vi4u var smieties, bet vlns bija tik varens, ka es |oti dzivi priek5d stddijos Dejaneiru Kalidon6, ta ka mllestibA nogrimuiais upju dievs Achelons klakd\inaja ar mâ&#x201A;Źli, un tar vieta, kur Herakles paradas pie Kalidonas karaliskas pils vf,rtiem, es uzdrazu uz pianino kauli4riem para tAdus akordus, kupu dâ&#x201A;Źl mani btrtu apskaudis pats Richards Vagners. Herakles viela ir tik bagata un apgadata ar visu vajadzigo, ka no vi4as var lasit ka no gatavas partituras, Visparigi muzika nopietna viela sakumf, ir itka marmora klucis, kupu apstrddajot un taI pasd laikd vi4u saudzejot, lai nesaboiaiu formu, vi4a paBa var atrast palaugu un vndi5anu darbA. Vfllas stundf,s es nodevos briesmn rornanu lasiiunti. Lielo romanu: ,Der llayrische Iliesel" es izlasiju no sakurna ltdz beigam. Tas ir Bavarijas agrarpolitisks un zocialdemokratisks vilurns, ar kupu proletariatam nodomatais sfecifikums tiek pasniegts romana veida. Bez tam tAds briesmu rornans ir kaitigs veselibai, un Sadu romanu kaisliga lasiSana liecina par netikurnibu un par moralisliu sarnaitalanu. Sai lektirai par sekam bij tas, ka es palc6los uz ieverojarno pasaules restoranu ,Societdn, kul es apgadajos ar mllakoun pats speleiu laupitaju

#:Y.:=:=:==:u=-:=:=:==:zvY-vvv---

virsnieku, un Llzite vaj Grieti+a, kup manr kaisligi iemrleias. palrrlzeja rnan dzerl vinu. Mes abi apmEklejam poprrlaro .Fi1chhausi", kur Cdienu porciias ir vel rnazakas nekA Sarfes Etablisementa, ' â&#x201A;Źddrir un qzeram divata, ar vArdu sakot, mes dzivojdm d la Vagners, tqisni kA Sigmunds un Siglinde ,Walkirc.* Kad Poruks savu manuskriptu nobeidiis, vi4am, kd liekas, pa5am ir kritusi acls barak liela ait<tatitra. Tapâ&#x201A;Źc tas manuskripta beigAs taisa sekosu piezlmi, kulu vir1S. tomer ir parslrrfojis. acim redzol". iats buparliecibA. ka ta nestdv dams pdrliecibd, nesthv tuvakd sal.ara salrara ar ar-tematrr tematu. jau es te esmu uzrakstijis, ,Tadf,.kadu - druka5anai. Celas nu jautajums. vaj gan neder dr-r"t<st ladas Iielas rakstit, kuyu nedr-lksteiu drukat"? Uz to varrr mierigi atbildet, ka rrepalrkamais iespaids, kupS rodas.lasot privalas milesl.ibas lielas. krrlas nopielnienr larrdirn llavisirnr neirrrporrF, ir jrrrr gan siikta lieta, bct r.ilvckir rlzivr. lil i('krtrtotit. kir neviel)s dzeirricks rrcvrrr. ;rirr.st.vi ptslirslil likiri skaistas lietas. srrvrr lrr'trDir rlarlrir !LIi.rIIIIrIJ.l rrrrrl \Valrrhcillvurtrllell oazas Qele r!rv!r varc .l)ir.lilrrrrg utIlt da2as patiesibas vietl iz sirvus rlzrves ielir.is rlzeiu. lrskaiita un ccla mAksla dzejai un izdomai likt ta sakust kopA ar Istenibu. Istenibu, ka dzeja dzcja p6c pic iespoias iespFjfls liekas btt but vcl vEl is[erstinaka, naka. nekd neka pati Dati rsteniba- Bel milestibas mileslihas prieks nrioks lietarn lictarn gn patiesiem notikumiem ir vailak vorts, nel(a visi dailie vlrdi un farisejiskd liekulo5ana. Ebreiu senatnes spldekli, fariseji, noliedza visu tumSo un slikto sava vidu, vi(li tik ilgi strddaja pret ledzamo rs[erribu. kulai vajadzeja reformu, lrdz Tittrs un Vespasians viegli ar vi4iern izr6l;inajas. Ja Jeruzalemes sulr.ri nebulu melojusi un ja apustuli nebllu Iik asi un neieligi uzhrukuii judiem un Herodrr izpriecas valdiianai Jeruzalerne, jo vi4i paii piedereja

pie Izraela tautas, tad abas puses btrtu glabtas, jo romieBi nekur nebij tik toleranti ka Kanaana, kur nogatavojas Sis tas skaists un patiess. Renana ,Jezus dziven ir ta gramata, kuya manl sacela bailes ka Drezdeno, ta ari vclak Riga. Vi46 ir gribejis tauta glabt uzticibu un ticibu uz Jezu Kristu caur to, ka vi45 Jezus Kristus personu ir uzskatiiis tikai kd idealu cilveku, lai tautas masas gldbtu no garidznieku kartas liekuliem, vai ari lai vi4as aizsargatu no iezuitiskiem tautas vado+iem, kuyi katrd laika ir gatavi v'rdos Jezu Kristu slavet par Dievu tautas prieksa, bet savds sirdls viqi ir neticigakie krdpnieki, kuli ironize par Kristus evanSelijumu un vairak par visu citu ciena to pa5u veco zelta telu. IzlikSanas un nepatiesiba ir visbtstarnakais, kas vien var bot. Man liekas, ka Renanam, ka vecas DZordano Bruno macibas atjaunotajam, bij smalkaks talants, neka filozofam Bruno, kulB ari bija spiests patiesibu noliegt, un ka vi4E ka Jezus Kristus dievibas noliedzejs nonaca konflikta ar ticibu, mdginot piemdrot savu rnAcibu un Jezus Kristus evan$elijumu praktiskam dztves vajadzibam. Renans bus gan pazinis Jezu Kristu ka Dievu, jo citadi vi+d nebutu tik dzejiski un skaisti apstr-dajis tematus: ,Jezus dzlve" uu ,,Apustuli". Kristus paredzeja Jeruzalemes izpostiBanu zem viena noteikuma, un vi+am piiimet par bargo spriedumu, kulB iziet uz Jeruzalernes izpostisanu. Kristus maciba un vi4a evangelijums nopef t-du literaturu, kadas paraugus es Se esmu devis. Bet vecais testaments rnudiet mudZ no rnilestibas lietam. Lai Mozus un Arons man par

to nerlem |auna".

Poruka darba un sajusmas periods arzemcs izbeidzas, kd ro atmi+am redzams, jau ap 1893. gada

vvvvv -:=.:a-v-:z:z=-:<:z:zY.=:<-::g:z-vvvv

)

Zienras svetkicrn, un 1894. gada dzejnieks sak jau tlit'zuau pasivi peltleI pl dzrves straumi, krietni nezirrttlarns, lio tahli iesiikt. I)oruks celo no vienas vietas uz otru, [epas te pic vierru rlarba, tepie otra, beL nekur tas neiegust pastiiviual<a apmierinaiuma urr pilnigaku sekrrrjrr. l)uruks pirLlrlirrrr, lo arzetnctn dzirntene, gan Arejo, gall at,i iekleiJ apstaklrr spiests. VirSB ap to laiku ir garigi stipri sagfausis sakara ar savierrr darrdzienl un straujielr paidzr voi u rn iern trzemcs. 'l'as atspogulojas dirudzos vi4a darbos, piemeram 1894. gada sacereta dzejolr,Aklais dzejnieks". 189ti. gadA uzral(stita st-sta: ,Sirdsillrsti laudis* -:: Poruks starp citu raksta: ,,Cik skaisiu ipaBibu uav udenirl ! Vislkaistaka lirit, skalot priekirnetus, pie kam sevi ii])uret, tapt par salnazgarn! kLrl.as katr.s uzska[a ar liehjLrrnu un splrrrj [iIrn virsir. ]let rrrr riderrs atstiri lllies{s - sarnazgirs, prrrvcr!ts 11ar.igir stirvoklt, pat:e!asuaisos un krrI irlkirl l,.irrp lrrs liir p,.r'1,,, Irri rto i;rrrrlr trr.itu zernes Iurrriirs l<rrrlis. []n ir pirli r piriiln l)iornlt ari daZA cilvekar. Nevilr aiz I<irislillrs, nevis rrczinatltnts, ko dtrra, ne, itiz trrilrtrs pl'int:ipa dtis lalrs rnetas netlraja -cilveku sadzrves peUta, lai to skalotu un tiritu. Zinams, paBam pie tam jatop netrraln, asirrs sagiftejas, prati top tumBi, bet dzineklis uz trribu giniia nekarl neiznikst. Vi45 top gars un pacelas piu.-gadu sirntenlern un tukstoBiern, kauiu gan ari vi4a rni-esas trud nellrujrr zenles klept . .. Kas saista skaidro udeni pie netlram srniltirn? i(as labo pie fauna? Vienigi grlba uz darbibu! Turnsanngaisma, netrriba un spoclriba, lautrs rur labs: muZarn i[<iro5ies ne![iratni zobu rati, vicns olra tve}darni un griezdamies, tie dzen visu pasaLrles miriilnt." :<=:=.Y,-:<.

j=:<:zy-=:<!ryv:::3---,yy-v::::,].:=y_v:

1905. gada uzrakstita dzejoh: ,Tu prasi, koparnesun, Pomks pastasta: ,Tu prasi, ko parnesu, mamulit, No sveiuma piemilrai majas? Sirds sdp, viss, ko es mantojis, Ir nogururns }olras un kajars. Un kabatd saZ4augts balts mutauti+f, Tas asaras allaZ ir mircis, Un kaltusi maizes garoza, Par pedejo grasi ko pir, is. Tumis sapnis manA pagatne dus; DzilS klusums jurns scta valda ; SkalB jaunibas saucierrs parnostas, Kad scdu pie veca galda.* Fragmenta: ,Iz manas dzrvesu Poruks starp citu raksta: Izstudejis mrlestibas, Draudzibas un makslas bnti, Nervozs atpakal es braucu, Str.ldat Latviiai par slavu." Lrdzigas domas attelotas ,llurvju plpc", ka ari vol daZos citos Poruka razojumos. f)rezdenes laiku atrni4as Poruks rcalos urr skaidros vilcienos attâ&#x201A;Źlo atrnosferu, kuya ir nobriedusi vi4a dzeja, bet sevii[i vi4a skaistakais un noz]migakais darbs: ,Perlu zveinieks'. Poruks 5o darbu uzrakstijis dliz p6c atgrieSanas atpakal sava dzimtenâ&#x201A;Ź (1895. g.). Porfu zvejnieka Poruks atdztvinajis vi4am k:rdreiz tik tnvus un daikdrt milus tâ&#x201A;Źlus: Anniju Michel, Oskaru Hieki, Rosu Margulies. Tur ir atdzejoia teika par Heraklesu, tur il misterioza Richarda Vagnera itleju un darbu slavinaiana. Po-

ir uzrakstijis ,,Porlu zvejniekus ka 23 gadus vecs iauneklis. Por[u zvejnieks Ansis Vairogs ii poruks pats, ko Ansis Vairogs jut un ciei, to-Sat laikd pardzlvo ari pats Poruks. Niede saka: ,Raksti ar savAm asinim, un tu redzesi, ka asinis ir gars.n pâ&#x201A;Źrlu zvejnieku Poruks ir rakstijis ar savam-flsinim, un tapEc Perlu zvejniek5 nav gfiiti saskatit Poruka dvCslles vissmalkakas sttgas. Ansis nav varonis darbos. bel varonis ar sirdi. Vi45 ir jUtu cilveks, atzldams, ka ,,j[las ir tik vienigd dzrve, kula mus augstak par ikdieni5ko pacel.u Ansis ir sapnotais. Vina dzri,es saturs ir sap4i. Skaistakos brlZus vi45 pavada sap4oigt,.no sapr.riem tas tikai laik' pa laikam pamoitas. Vi45 dzrvo sevl; arejA dztve vir,ram ir nenoitrnigaka: ,Nakts vaj diena, man tas viena alga! Es mllu saplrot, un-- neviens, nc otrs mani tajos nebiil netrauce, izrlernot cilvekus, kuli mituirn tlazbild nepatik." AuBa dveseles saturs ir mllestiba, kuyu pavada dzilas un tragiskas skurnjrrs: ,Ari man 3r melancholija nav garatn grijusi. Man i;kiel, Si melancholiia nhk -hdz ai rnilejtibu musu sirdls, jeb vi4a varbut ir viena un ta pati,n ,Mllestiba ir prieka pilnas s:ipes, saldas sapes.,, An5a Vairoga rntlesLibai ir muiibas rakslurs un vina atmodina dvFseli urr ielosina to uz paipiepilruks

attistosas pasaules pasm6r\is. - -.Visi citi prieki un sapos mairras. aug un nikst, mrlestiba nekad-"

,Vaj tagad mds nedzivojam kd paradizE ? Mcs satiekamies, kopE klusejam, kopd sap4ojam un atkal iziliyamies.n ,Ansis nespeja tapt viriBlsis, vi4am bija japaliek ka bernam." Sakara ar to Ania mllestibai ia kada savada nokrasa. drrkst tikai Ists un pilnigs vlrietis mr"Sievieti let. Citadi SI mllestiba top visadd vIzE tra$iska." AnEa dvdseli Si tragisma nojauta nekad neatstaj: ,Kur 1-sta mllestiba, tur ir miesas ndve vaj SkirBanas no visa, kas cilveku saista pie launuma. Idealai mrlestibai nav sapreceianas saprotama, Si pcdeja ir miesigu baudijurnu pereklis, kur jaunas pasaules bedas un grdki tiek izperinati. Ista mtlestiba ir kd miegs, ku15 aizmidzina cilveku uz nekad atmo5anos. Ista mrlestiba ir atsveiina5anas, attalinasanas no pasaules ul savienoianas ar dievibu.n ,MUsu mllestibas dai[umu sp6j vienigi glabt nave jeb labprdtiga Sl;ir5ands.n bija miris, vila milestibas nakti miris.u "AnsisVairoga augstakais dzlves mCrkis un uzAnia devums ir atrast sevi paiu. ,,Esi tik sev palarn, tas irklusd, savii pa5a dvEsele nogrerndcjies ! 'l'av[ dvâ&#x201A;Źselo ir viss tas pats, ko tu pie citieur rnekld! Kapec iu uzbazies citiern? Topi ka ntl<ts, aizslcgta, nesaprotama citiem, topi kluss," Tiids pats egocentrisms ir ari AnEa mates ideals. ,Es jtrtos laimiga, viena pati, mirdama sev, tapat kA sev dzivoju; mcs lai gan rada, tomcr nespcjam viens otra laimi hdziust." ,Kapec es 5e biju. kapec SIs pasauligas maipas, rrezinu: gluZi par mhpiem es vi4as tomer neturu; varbut debess tieiarn tik uz pasaules, ka uz cieta

diSanos.

idealai, i\rstai mllestibai trukst greiz. _._ "Istqi, si{ipa,s. Sr mrlestiba jr gqlsnla, visas eso5as,- sevr

I i

_-&

pamata var pastavet , . Viens otram izstasftt jau neka nevar, tapcc iDti pats, dzlvo pats I ari tev reiz naks lairne, kur tev gribesies mirt, uz mtrZibu Slsirties no visa, kas pieder pasaulei, un tik tad tu visu sapratisi, kur tava mele paliks strva, acis aizdarisies, un dvesele gaviledama, ka nu reiz brrva, atskanos it ka brrniB[i jauka ska4a mtriigf, univerzuma, pasaules izplatijuma. n Ansis Vairogs nav vtri5libai radits, Vi4am visu muzu japaliek ka bcrnam. Tapoc AnEa gariga atkariba sakuma no mates, bet vclak no poezijas. ,Kamer Ansim bija mdte miruse, vi4B ilgaku laiku jutds ka atstats. Bet tagad vi4a acis saka no jauna apskaidroties, viqB sajuta, ka debess vi4am bija jaunu mati strtijuse, kupa vi4u tdlak audzinaja, ta bija poezija, Sr mtriigi jauna debess vieBqa, kuya daZu labu rnirstigo tlarijuse lairnigu, vi4u pa brtniSlligrirn arenr vadirlzrrna. Poezij,i dzeja ir diezgan vare[a, lai katrarrr vientultnr rai(liiu visdzivako pasauli. Istd poezijd viss top itleals, viss paradas, pec ka dvosele ilgojuscs. ,Ansis nogrima domas un aizdarija acis. Sai tumsa, kula vi4a gara priekBa izplatijds, neredzami gari saka aust krasu pie krasas : .fantazija aljaunoja sen sap+os nogrimuSo, sen no tagadnes aizmirsto pagatni." Ansis Vairogs nonak stavokh, ka vi4u vcrdzina ideali, pie kam realas sadzives sajtrta pamazam vairak un vairak ztrd. Specieli Richarda Vagnera darbi Ansi noved ekstazes stavoklr, no kuya vi4B neredz nekadas citas izejas kE nivi. ,Izoldes tlziesma pie Tristana hka Ansr sacela ilgo5anos pdc naves. PriekBkararn noveloties, Ansis

jutiis daudz daudz bagataks, nekapirmak. Agrak vi4i bija til< dztvojis, bet tagad vi4E bija ari miris ! Miris un lornor dzlvotajs,- ka visi lielie gari, kuli ar vienu krlju Ec uz pasaules, un ar otro aiz kapa." ,Maia parnAcis, vi4E nodevas svâ&#x201A;Źtam jtrtam. Vi4a istaba hdzinaias mazam luglanas namam . . , It ka uz ko svarigu sagatavodamies, viOE jtrtam nogrirna vaj hdz pasaules vidum, hdz dievibai, it kd tai pazirpodams, ka vi4B ir kahu bridi gatavs aiziet

rro Sas pasaules. Ar Sdddm konsekvencem iutu un prata dzlve Ansis Vairogs resp. Janis Poruks bija nonAcis arkartigi parsplletd idealisma stEvokh. Ansis biia pavisam aizgdjis no realas dzlves. Par vi4u Zenta kddteiz izteic dzilo un rugto patiesibu: ,Tu m1l0 idealus, kd tads tu nekad nespesi patiesos cilvekus mtlet.( Ari pats Ansis Vairogs par sevi saka: ,Es mtlu sap4ot un ne viens ne otrs mani tajos nebdt netraucc, iz4emot cilvekus, kugi manim daZbrrd nepatrk.n ,Es esmu sadztvei nelietoiams cilveks." ,Mana agrak rnilcta teica, ka es nlajot vi4ai kd nave, kil launs gars.u ,.Ia lii kttrs dzlvotu, ka es, tad pasaule jau sen bttrr bojli giljuse." 'l'a1xx: ir pilnigi konsekventi, ka Ansis Vairogs, pasirulo sasnietlzis, ko viqam lemts sasniegt, aiziet uz savlrn (lzirntarn mf,jarn. Vi45 saka Annai: ,Els zinu, ka tu mani atstasi, ja, tu piel;ersies dzivei un dzlvibai, es zinu, ka musu tnlakie cefi Slgirsies. Es nedusmo5os: es btr5u laimigs; es aizie5u turp, no kurienes esmu nf,cis: uz garu valsti, pie

;--------, 49

nelaimigiern $enijieur, kupi muZam neapmierinati Elst oa oasaules iireni; ia speBtt runat, es vi4iem leik5u, iio i'",nu blidi laimigs Lilit, lai ari vi4i taptu cilveki. naktu pasaule mllet.' Ansis Vairogs drlz vien pamazaln ka svece izdes un izdziest:

-Ansis biia milis, lai gan tas vel dvaioja. Bet tdlu iau nhve vairs nebija. Rul<as bija gluZi izdiluenerfiski sakniebtas lnpas biia slabanas. Sai, lsrak il ka "butu iau visu izrunajuSrs. kasbija jarunh; acis biia iekriluias, izdzisu5as, it ka butu visu redzejuSas. kds lam biia jaredz. Un ari ausis, ari vi4as bija varenas ska4ras dzirdejuias un it kd kurlas tapuBas,. jo Ansis vairs nedzirdeja troksni uz ielas, kuyS vi4u aicinaja: ,Nac dzlvot, nac dzrvot! .n ialsrrrlelais ideitlistns, ku13 Poiuka bija attistiiies Dlez,it'rrcs irl)slrrkl,,s, sr'viSlSi paloicolies Richarda Vau',.r,t ttrtkslrti lit'zi,'ttittll, ttt litiku slk vi46 atslulit. l'rrts l\rlrrks ir sirirrtis, kit Vitgtt"ra lnaksla var atstit uz jutigicrrt cilvekir:tn nelabveligu iespaidu un Anrras rnuli teikt: vin5 ' liek arcilveks (Richards Vagners) var novesl kalru intiso"Tas nie ArDratibas. * " " V'nsneriskas melafiziskas tieksmes, kulas tik spil[li atipoguloias ,Perlu zvejnieka", drtz sdk zaudel sirvi spilgtumu, un turpmakos darbos Porukssak par tam runat daudz atturigaki, d,aireiz pat ne bez zinamas ironijas. Stasta: .Sapnis vasaras naklls' kurs sarakslits I895 gada, Poruks vielam bez vi4am paraslas smalkjutibas un gracijas ironizo par idealistiem un sap4otajiem. Starp citu vi46 raksta: .Luk, t<a tartt cilvekam iet ! Kads pabuio sappulaia vaj idealista vaigu. utt vi43 doma: tairtlebe5[iga

brrtne, kas tevi, tik augstu vlru budo, bet patiesibd lrr nuv nrkada augsta butne, 'tas ir ods ! Lnk' ka nrcs visrr sappos neredzam ! Murgi. viss murgi: m-iisu icrraitls un d-raudziba, musu budas unkodieni!Labak r:si viens: paskaties koBaja daba, pabrinies, strAda ! 'l'art tevi nemocrs murgi un blc4as ! . .n Stasta ,Vecais muzikanlsu, kuya siZets 4em1s no Poruka novdrojumiem Drezdene un ku13 uzrakstits tikai gadu velak par -Perlu zveiniekuu. Poruks ar Muembzines muti liek izteikt tsutna savu agrako idealu pasaules formulejumu attiecibi uz makslu : .Es esmu dztvibas sakums, pasauli uz darbibu dzeroSais 0eniis! Es esmu abzolulais dailurns, kufu sasnieul. karn pieglauzties ir katra alorrra, kalras butnes rner[is un griba.-M r lesliba ir mans spogulis' kaisliba ir manim kal"pojoSa verdzene, ienaids, skaudiba un greizsirdiba ir maiim vdrtu sargi, kuf nelaui katram pie manis nokllt, Bet kuyu es apmekleiu, tas top neizsakami laimigs.n Tal paSa reizâ&#x201A;Ź Poruks liek muzikantam Bitneram pashidinat ar sparnota elrgela vardiem: ,Mnemozines vcl neviens dzrvais nav redzejis. Vinu redz tnireii, ttitriorlitttlicil0s vr'itlus ull ('ila dzlve. Muzu rrrlle prrlrr,lis lik visli, l;rkajarn maksliniekam, las ir litnr, liul'4,,t tto rrilves nav bailes, kuyS dzejo navi, rlzrvotlarns, un dztvibtt, mirdams.n 'l'alirk l)orttks loti zlmiga karta liek ne tikai izsvicst veco tnuzikantu rto paradizes jeb no Mnemozines valstibas, bet ari Bitnerarn pa gaisu laiZoties uz io valstibu savus loceklus nosaldet. Bitneram Varbul dzejnieks -ar mirstul vi4a ideals ir Agate. -sengrie[u jedziena: nKrr)dg nodomu ir no pazlstama

,..1

parsavu idealu izvdlejies otro pusi, ne skaistumu, bet labumu. Vecais muzikants nesap4o par AnBa Vairoga metafizisko mrlestibu, bet noZclo veca puida likteni, jusmo par familijas laimi, un Poruks liek Bitneram sava mUZa pedejd bridi izteikt zimigos vArdus: ,Laimigs tas, kupd prot makslu ar realo dzrvi )gci d,1aild6c ioreiz

tas

saskaUot.(

TAda pati atvadisanas no ,Perlu zvejniekas idealiem saskatama ari daZos citos Poruka darbcs, kupi sarakstiti ap tiem padiem gadiem, piemdram stdsta ,Atraitne' (1896.), tdpat slAstE: pilsn "Maldu (18e7. g.). Drezdenes dzive ir piepalldzejusi pacelt Poruka irlealu pasnuli nesaredzamos augstumos, bet vi4a nav varejrrsi do idealll pnsa,,11 noskaqrot un tai pie5kirt trz ilgal<rr liril<u notcil<trr nokrirsu un viengabatainibu. Virl prrt lcil<1, lcr io idt:irlll<i ir I)ortrks agra jauniba uz rlitlatn liolanr lrrrrrlziiics, io altirrrigi stipfaka mera vâ&#x201A;Źlak, jrtu gan tlvcsclcs kroslairras rlicnas, vi4a'ir radusies renl<cijt prot agr.akiinr rnalgarn un dzilam jutam un dornam. Ar to izskaidroiams, ka Poruka dzeju lasot, mEs it ka staigajam pa vecu klusu un

brtnis[igi jauku parku, kur silia un mrliga saul6 caur svaigam pavasara koku lapam un smarZigiem ziediem augstu, augstu pacelas balti torpi, bet kur vietvietam, kaut gan samera reti, nejausi uzduyamies uz kadu piekalnitE noslepuSos, ziediem pErklatu pagrabu ar pusatvertam durvim, no kupa dvCB preiim auksts un pa dafai piesmacis ziemas nevedinatais galss. PiernCra del 4emsim trrs ziedo4a aprakstus: vienu no zveinieka" (1895. g.), otru no dzejola: ,Jau,Per[u atkal viltigie ziedi( (1905. g.), treSo no 52

dzejola: ,Ziedonis' (1906. g.). zvejnieks" sa"Porlu kas al iirdu vasaras atmodas t6lojumu: ,Kad ziedo4a saule atspld, kad mrlestiba tiklab cilveku sirdts, ka ari zilaja debesi ar neizsakamu prieku ligsmo, tad nav laika jautat un pratot: kapcc mcs esam, ieb kapcc pasaule ir? Viss, kam dvcsele, gavilE hdz ar to, kas tik brrni5li jauki nacis mus

apciemot! . . Ziedon, ziedon, cik neizteicams tu esi! Tavs burvigums parvarc visas sirZu sapes, mcs stavam tavA priekSa, nesaprotam, ko tu gribi, ko nozlmo tava atkartodamies atnaksana, nezinam, kapcc tas ta ir, ka prdtnieki un dabas petnieki mums zernes un saules satiksmi izskaidro, rrezinam, kapec gads pcc gada aiziet un tomer Se kas vi4am lldzigs paliek un valda, nezinam ta visa, bet baudam, baudam saldi visu, kas musu lutam saldi pieglauZas. Jntas sa4em un apsveic visus ziedo4a pavadorlus, it kii tie vi4am veci pazir,ras butu. SveSi, nesaprotami, un tomâ&#x201A;Źr tik draudzigi un laipni. Ja, jiitas ir tik vienigfi dzrve, kula m[s augslak par ikdieniS[o pacel, - vi+am pasauld visdzilakas saknes ! . . Gaujas upes llai l)uikoias vel arvien vairak! Ziedons davria tik d:rutlz, ka l:rkstigalas uncitiputni ttoviut:jrt aiz pricl<a notlllctics, lo redzedami, un skaJi pit alkit,ritrtt rrrr lit,;rirrrr grrvilr:ja. ,l)tr tlirrrrlz prit,ktr un laimes Be pasaule: vaj 1ik ikkalls viqrrr prot cienit?u domaja Vairogu Ansis, kupi Caujas rnala, zale atgulies, ilgi nomoda budams biia sapryojis. Yi4S sapqoja, ka visi, kupi jauni milo un kupi tiek urlleti.' 'fo paSu tematu, bet pavisam citadi, Poruks attclo dzeiA ,Jau atkal viltigie ziedi* (1905. g.):

Ja pEdejos Poruka dzeiofus salldzinam ar citeto fragmentu no ,Pdrlu zvejnieka', tad tikai var dzili skumt par neZ6ligo likteni, kup dcl Senialais dzejnieks, ,ar dzejoliem, nosarcis, redakcijd ndk.' Par mtlestibu Poruks ,P6rlu zvejniekd" starp citu raksta: ,Ania vcleBanas bija piepildijuscs t Vi4B bija

,Jau atkal viltigie ziedi Iz k6ju Pamesla lien, Jau mufl;a putni4i Atkal Surpu skrien. Ziedonis atkal ka Zids Din{eias, lai mrlet sdk, Atkal dzejnieks ar dzeioliem, Nosarcis, redakcijd ndk.

bezgaligilaimigs...

Atkal mtla pasaule Nevainibas lomu spclo' Atkal daba nelaimei Smaididama laimi v6lc.(

Vel vairak bezgarEiba un banalitate nEkoEd gada (1906.) ziedo4a raksturoiuma:

,Ziedip6 ar ziedu Ziedain6 Avskoti skuva. Jusmi4a peleka teoriia

Aiz setas puva. Puzil6i Zillers ar kandaku

Puzifoja; Trimpus ar Trimponi Svif,ainc iesvilloja. Gradizers radiia tusdesmitvienu, Govti45 izstrCba verda Pienu ! Zukeri gdja pa mdiam kratit, Daid labd ar' biia ko skatit: eetras kdjas un ?etras rokas Siena d[unr sviedros lokas I Konradi4B ar Rikardiqu smcia' Baltaitas pie lazda aizas bl6ja.n

paradas

,Saldais sapni, neizkllsti, Milestibai nebtrs zust I Paliec muZibai par prieku, Liec jel visiem sevi just I Saldais sapni, tavas arcs Visi augstie gari mlt, Visi, visi apskaidroti Manii mllestibd spid . . .n Un talak : ,Vi4E noskupstija Annas pieri. ,Vairak 1nes cilveki nespcjam, Ansis runaja talak, ka mrlet. SI ir musu sirZu krasa, kula ari dievibas greznaia varaviksne vietu ie4em. St dievii;[a varavrksne, laime atsptd, kad mums mrlestibas asa|as list un turklat viqas saule sprd . . . Milet un tad muZam klusu ciest I . . .* Tulpretirn frag,nenta ,Iz manas dzlves. (1906. g.) Poruks saka : ,Un par lielu vlru butu Tie6am es ar' vienreiz ticis, $ievieles ja nedzrvotu SinI varga bcdu zemc ! Sievietes, tas ir, kas groza

Zcnu likteni un vr-rus Padara par lielam babam, KaB ta babo savu dzrvi !' ,Mrlestiba, milestiba ! Ta bij mana manitaja.' Poruka krcslaino dienu dzeja bieZi_ sastop uzkrito3u estetiskas gaumes trukumu. Si parxdiba pelna seviEl;u ievEribu un vi4a vedama tuvaka sakara ar Poruka garigo slimibu. loti interesanti, ka Sads estetiskas gaumes trukums redzami sprd caud 1895. gada sarakslitA siAstila: ,Sapnis vasaras naktru. Minetais stasts iesakas ar seko5u izcilus dailu ziedo4a vakara teloiumu : vakara vesma aizskar viegli manu pieri."Ziedo4a la ir pedeja, ko es vel apzinadamies sajutu, Viss cits jau paztrd: tumiais sils, par kupu pacelas zilais debess ar sapptrinarn zvtrigznern, siena iknni6, iz kula izplusl pei: baudittiicrrr slaJrstoia siena un kaltuSo pu[u snrarZir, savatlais padehesis - pazud ar sudrabailam vrletrr, kugB taisni virs rnanis augstu gaisa lidoja urr kulu es apskal.iju, il ka veledamies, lai tas mani aiznestu talu, tErfu projam, uz turieni, kur ziedoqa dzimtetre un uz kurieni vilB driz atpa-

izzinat, tad pagaidi, kamcr es aizmiegu. Man ir aizmdrSiga galva ! Esmu vi4as vardu aizmirsis. Pagaidam es vi4u nosaucu par ,sparnoto lrgavu ln . . , Miega es esmu daudz pritigaks, man daudz vairak atmi4as, neka nomoda. Pacieties, man vEI drusku kas japardoma, tad es pdrvilklu savus vecos svarkus par galvu, seviSli par degunu, kad - tas !lldzot, miegs nenakot . . . Drlzi bnSu aizmidzis Jau parvelku vecos svarkus par galvu; gala svarku kulite, kula dienas laika sptd ka Zrdu bikses, apkldj manu degunu. Bet kas ta par smarZu, kupu es saoiu ! Kulitc laikam bus palikudas maizes druskas. Papriek5 tds jaizbel . . . Beidzot taiu ir viss kdrtibd,

tik jaaizmieg ! . . . Ak, cik saldi ir duset ! Es nupat aizmiegu ! Ardievu, iu iauna pasaule ! Ardievu, tu mqnas laimes izpostitaja, tu nekrietna pasaule, tu . Es nespoiu vairs talak lamaties, es aizmiegu ! . , ." St, un vitrrai lielakE vaj mazaka mera lrdzigas v01

citzrs vietas mineta stasti+A pOc sava veidojuma atgadina daudzus Poruka st5stus un dzeias, kuli saraksliti vipa mtria perleios gados. k d [o iau viscaur bijl sagrabusi dvdsolcs l<r'esla. 'l'irpor: ir. jadoma, ka l)onrka slinriba ir sirkrrsi rlrgl un parnazam laist saknos rrz visirnr pusr:rrr jatr llaios Poruka talanta zierltr litil<os. Irrtcrcsirrr(i, ka ap tiem pa5iem gadiem, kad sarakstits stirslir,li: ,Sapnis vasaras naktrn, Poruka bicii vierr atskan izmisuma un stipri sagraustas un satricillatas (lveseles atskapas, kuyas iet6rptas vairakos dzejolos. Dzejoll ,Noladetaisn, kuys sacerets 1895. gada, Poruks raksta:

kaf dosies. Yiss pazud miega migla, laikam es iemigu!. . .n Tdlak Poruka telojums vietam paliek stipri banals un bezgarBigs, piâ&#x201A;Źmcram Sada vieta slasta: -Tit ,Bet kas tad 5I sparnota lrgava ldrla ir?" tu. daila lasitaja. jautasi. ja jau sis garlaicigas plapas lasot nebusi savas ar.tipas aizverusi uz laicigo dusu. Ludzu, pacieties ! Es esmu vir.ras valdu aizmYr.sis. Ja tu tie5iim tik zipkariga butu un gribetu vi4as vardu

,57

{

)

,Sen draugi mani atstdjudi, Pic cita l<rtrtirn mIlA dus, Un gari dvcsli apsEdu5i, Man rada lastrr atvarLrs. ,Tur aprakta ir tava laime, Tur prieks tev irprdtibd smej, Tur tavas pasaul's saprateji Pa tumsas Erem as'ras lej ! Bedz, nelaimigais, t6lu projam, Kur sap4i visu aizmirst liek, Tik aizmirstiba rloladetie Pie saldas pestidanas tiekn. . . Un gadiem apkdrt meklet klidu, Poc pestiSanas, miera es, Bet aizmirstibas genijs bedza No noladeta dv6sele r. Fls salpju tomer neaizmirstu, Kaul gan lnirrr allaZ pnlti zrid, Ka aprnrirrits es rnokarn rnaju, Mtru grillas izrrrisrrlitrn but; Prorn, atpaka[ uz tumSo vietu Man drlzi jaaizstaigA biis Ap sevi vi|4ojot jau redzu Es gara lastu atvarusu.

Es veltigi lukoju sap4ot, Es izsap4ots mtrZibas t61s(. Kdda cita Poruka dzejoll, ku15 ari uzrakstiis 1896. gadd, lasam: ,Bet manas krutrs tum3as iutas, Kd izdegu5as elles tvaiki Smok sap4aini; uz maniem vaigiem Klus bali pagajuiie laiki." 1897. gada Poruks raksta: ,Es ntkstu un mirstu Pamazam, Bet vaidet vairs nevaidu sen: Es zinu, ka kalstoiie koki Iz sevis atvases dzen.u Tikko citetos un vcl daZos citos vi4iem lielakf, vaj mazaka mora hdzigos darbos, kuli sarakstiti ap liem pa5iem gadiem. Poruks attElo kadu savadu drumu dvcseles tukBumu, ku15 reizem vipu par4em, un kadu baigas nakotnes nojautu, DaZos 1899. un 1900. gada nodrukatos Poruka darbos iatt alrodam diezgan rakstrrligrr vi4a slimibas aprakslu, kattt ltan rsa lrn saraustita veirl;i. No 1tt9i). grrda raZoiumiern Poruka slirrribir ulslxrgrrlojrts vir.1a rornttnri,Rigan. [,oti snvirrls ir llolttrt'lit Lttlttleua trps; vi+a nav glrrt srskatit gllvotttts vilt:iettos paiu Poruku. Roherts il sllil<s jaunehlis ar' lurnBam acim, bruniem rntrticrn, al paslavigu ironisku smaidu uz lupam, cienigu un lepnu gaitu. Vir,ri laiku pavada koncertos, teatros, izbraukurnos, smalkakas restoracijas, ir makslas un literaturas cienitajs un pazinejs. Jau menesi pcc pilngadibas sasniegianas tas saiut ,gurdenumu irn ramas galvas s8pes". Vi4S dzlvo savadu origi-

Poruks 1896. gadd dzejo:

,Kd sapnis tu naci uz mani, Pirms satumsa mana nakts : Pie manam laimigAm dienam Tu nesi vEI laimi klirt. Un tagad dzifajd tu[rsa Vi45 sapnis man butu dargs:

,l-

neiu dzlvi, tlriz ka vientulis, drlz ar draugiem, "kupi dzrvoja t pat kh vipS, bez galvenh merk;, bc, rripern". Roberlam arvienu ir kada _Lotos puke", bet tas-.vi4am sak apnlkt. ,Roberts redzeja, ka St sievie5u kar'ta, kupa savam brivam domam un darbibu. bez dzilakiem dzrves un pasaules uzskatiem, ka nepra5a dzlvi saboja, viltodama milestibu un speledarna tealri visos kakios, ir brstama. Sts "dziedaiajas" bajaderas, artislienes, visparigi sievietes, kulas nav kapitalu ipaSnieces, vaj notlikta darba strErtlnieccs, kugas tomer terpjas ztd5, ja, Bis viss dzlves lumiais valSftibas un nieku atvars. kula vi4a ,,Lotos pukes" zredela, ka tas nav spejigs pasniegl pilnigam vir.ielim. lrrasisu cil-.ekam. vajadzigo dztves rolalu, kula rnus glabj no agras izsamisanas un pasaules nicilra-

stigalun stingri nozverinajis bnt vi4am uzticigai, notiek saderina5anas turpat vari6t6 zalond ceturksni prieki detriem rlta. SinT momentd Roberta Landena dveselC ieskanas ari kada cita stlga: ,Roberts iedomaia savu m6sicu AImu, un vi4am palika tAs ;cl. ViBS zinaja, cik loti ta vi4u mlleja. Bet kas Robertu no vir;as atbaidija, ta biia vi+as svota tikumiba, dievbijiba un leniba. Un BI Ernsonete Alrna bija pavisam kas citst Ar to vi4B vareja baudit dztvi, ltgsmoties ! Masica Alma bija auksts marmora tels ar melnu krusti4u uz krutim, un iI Sansoneto Alma bija pate dztviba, kaisliga, skaista, glitu balsi. . . Tur nebiia vairs ko daubities, Roberts izvâ&#x201A;Źlejds sev dzivibu.( PCc pAra m6neiiem Roberts, atveselodamies no akutas garigas slimrbas Landenu muiZa, dzirdot savu masicu Almu Zclojoties par vi4as sievietes ilgu nepiepildi5anos, bez talakas pardoma5anas Almai piedavx savu roku: paliec mieriga, Be mana roka, liec savu roku "Bet vi4r- un apsoli, vai tu gribi tapt mana sieva?" Atkal uz karstam pedam notiek jauna saderina5aniis. Ko dara un kas noliek ar ,Zvicdlijas lakstigaluu Alnrrr pcr: sarlerintrlanus virri6l6 zalona, par [o romarr:l arrtors nurrirr ne puSu pldsia vairda. Robertam Landcnarn, ka liekas, ir. gandrlz viena alga, vaj ta ir Sarrsollctc, vai ari rnasica, kad tikai vi4a ir Alma. tsr: t drlz pec salaula5an-s ar mdsicu Almu Roberta kopdzlve ar savu sievu sdk nopietni jukt, jo Roberts sap4o par Vagnera operu dziedataju Gross jaunkundzi, sak ap vi4u lakstoties un kadreiz patetiski atkhj tai savu rn estibu: ,Es jos no pirma

Banas."

Ansis Vairogs rnrl rlveseli bez sievietes, .l,irrrrlerrs sir.r'ir.li lr,.z r

Roberts

lvesr.I.s:

- ,l(rrJ'i zcrrrcs virsrr klrtlir sioviele atrod idealu, tas ir.vergs. glcvtrli.s. lrrlx.lrr vrrrorris. Ku13. turpretitn, sievir'le nrekle ideitlu trrr rrcalrurl, lils slav daudz augstak, tas ir valonis". Par saviem agrakiem uzskatiem Sai lieta Roberts tomer pastasla: mana mrlakli, gribeja tikai zeltu un atkal "Vi4a,gribeju zellrr.lnes likai gaiu un atkal garu". Roberts Landens, alrazdamies vari6l6 salon5 pie SampanieSa pudeles, apsolas -Zviedrij;rs lakstigalhi" Sansonelei Almai iedhvinal vissmalkako Xaukaziedu jostu, uz alru roku uzaicina Sansoneti cefot viqam }dz uz arzemern, bet ja iansonete ta velas, virlam nekas nav prelim liklies ar lo salaulalies kaut kur Leilos vaj arzemes. Pcc tam, kad Roberts ir ,lak-vvvvvvvv\.,^...%vvvvvvvvvvv

,/-.

acu milkla, l<ur es Jus ieraudziju, mtlu. Jus esiet pirmii sieviete, kuyu es lieiam m1lu". Tomcr lieta paliek tikai iai tragi-kontediias faze, jo Gross jaunkundzes sirds pieder citlrn, kas ari Rober[am labi bija zinams mllestibas atkla5anas br.tdI. Roberts visu laiku sap4o par dzives augstakiem problemicm un ideali, m. bet tirr plia lailia dzrvo laisku baudu dzlvi. Tas josmo par Baironu. Ztmigi, ka Roberta Landena dzrves apstEkli pa dafai minialurir algadina Bairona alliecigo slAvokli. Tomâ&#x201A;Źr Roberts Lander:s paliek neizveidotas Bairona kari-

citus aplaimot, bet nezin kd to izdarit, vi45 glib nrtlet, bet nezin ko un kupu. Landens vecakais

katuras pakapd: l<ur Bairons izrada neparasti spilgtu personibu un ar visu kl'uti sacelas pret pagatnes Onam, ka ari pret pastavodo, tur Roberts Lairdens ludz savu krustt6vu vi4am sameklet td teikt garigu lietu aizbitdni, dlaugu, ,ku1B vi4u varetu tA-sakbt atgriezt pit: dziv(ls, varbut vi4u prrlliecinat, ka vi4E sitvits Iurrriirs tbrrrirs ir rnal<liiies, ka pirsaule, dzlve ir karrt l<as lielisks, jirtrlis". l)abas zinibu kandidats Vltols rx)(l(nnaiis Ilobcr'trr l,anrlcrru,at(labui cilvecei, ka bagatnieku un ka cilveliu, kug no dabas lieliski pamatots un tomCr velak no tas atstats'. Tdlak Vltols saka : ,Nekas nav briesmigaki, kd kad cilveham jadz7\o tz savas jaunibas idealu gruvediem, drupam. Tie e4[e]i, par kupiem mate pie vi4a gulti4as ir dziedajusi, vi4am vair:s neradas. Vi4i izsamist". Roberta Landena gariga dzrve ir viscaur izidksleiusi. ViqS ir nejauii tapis par tirgotaju un fabrikanlu. bt't larn nav trel<Adas intereses par tirdzniecibu. Vir,rS grib kaut ko darit, bet nezin ko, vi4B grib celot, bet nezin kurp un kapec, vir,ri grib

raksturo Robertu 56diem vardiem: ,Tu esi viens no tiem vrriem, kuyiem zenzibela, parsmalcinata daba, kuri rsleniba nav arpratiqi. bel krrpi ncatrod dzrve nekad apmierinrjuma. Sodien vi4i domd t6, rltu citadi. Vakar tie dztvoia kaislibam padevuBies, rrtu, parrtu tie noZelo savus grckus un ir nelaimigi. Tu neesi kauls no musu kauliern un miesa no musu rniesas. Tev vajag rnainit pasiavigi dzrves vietu, jo tava daba to pagdr. Tu neesi radits kustibai uz vietas, bet kustibai no vietas uz vietuu. Roberts Landens ir padalai kEdreiz bijuia cdla tdla ruina. Kdds lis tcls sikumos izskatijies, no ruinas diezgan gftrt to rekonstruet vaj uzminet, bet romana ir daZi aizradijumi, ka vi45 ir lielakd vaj mazakA mora atgf,dinajis Ania Vairoga garigo btrtni. Ari Roberti Landena var saskatit vagnelisma pcdas. Ansr Vairoga atspogulojas vagnerisma pozitivd, RobertA Landena vagrerisma negativa dala. Ja nu iomel Iloberts radikali atSkiras no Ania Vairoga, tad tas gan ltrikanr tapc<:, kit pa to laika sprrtli, kupS llagiriis stirlp ,l'orlu zvcjrr icka" trn ,,lligts" sarakstiSanu, l)orrrkir rlvcsclo ir rrorisirtirirriits ratliltalas parmaiBas, ir rrolikrrsi tluiir zir,rir rovolrrr.ija. Vi4a mus Boreiz irrlttt'sc Iikai liklal, ciklll tai sakars ar dzejnieka girrig:rs vt.sclibas stiivol< li. Kir jau augirr ltzir)ets, ap 1896. un 1897. gadu l)orrrks sirk ririsities vala no sava pArsprleta idealisrna. Ap io pliu laiku vi4a dvesele atskan paguruma, un gariga ncspeka melancholiskas ska4as. Poruks gan pa dalai aiziet no vecas pasaules, bet dvcseles

6.?

nespeka dcl nevar krietni iedzivoties iaun6 oasaulejaunos apsttiklos. Tas patiek pusceld. Ansis ^Vairoes parverSas par Robertu Landenu Landena oerson'a Poruks ir sapinies savos jaunibas sap4os un cietis kalastrofu. Romana vi45 jau'diezgan neva"Riga"idealu flgi noraugas savu agrako gruveios. Heraklesu, par kupa clqu ai Achelonu d6l Deianeiras oie Kalidonas karaliskas pils vartiem kadreiz iusm'oia Ansis Vairogs un kupam pats poruks ar tddu ai"zgrdbtibu kadrciz komponeia muziku iesvetilanai Eleisisa misteriias, Roberta acis ir tikai "diedelnieks". sievietibd idealu mekletajs ir nvergs, glevulis un tupelu varonis". Agrak gars, tagad miesa. Krasas parmai4as Roberta idealu pasaule notiek -. _ blakn.s vina garigas veselibas satricinajumiem. Bnlir.m Roherts paliek Arpriiligs,'truko, sasaui sitvtr Ievil rrrr .slrltiglr rrrrleslihlrs. dzeinieka Heinei lrikli, krrr.u Arrsis Vrrir.o.rs Irrr. prrr. srrvu. grib padarit sr,v glrlrr. irrs-lirrl<livi rro.irrrrzrltrins, k;r nakolne vi4a rlvesr,le strgiritltrrrrs vcl kirrrl kirs lurnitrks un baigaks. lloberta gnrigo slinribu poruks apraksta ladi: laika Roberts, slirnibas De,.. nekur ao_ kartnE"Pirma netaisija vizites, caur ko viss drrz nats no sevis naca gaisma. Landens meginaja Robeita stavokli apslepl", bet tas nebiia iesieiams. io nedeiais iztureias tik savadi pret sviiiem, lia drri uien ,lisa apkdrtnc runaja. ka jaunais Landens neesot pie pitna prata." svilpot . . .,Roberts .sdk-a svilpo{. Vi4S qribeja jautri,. bel svilpo5ana vipam atskaneja 'briesmigi, sa usmrgr. . ,,Kd drprdtigs Roberls gluneja uz bildem. Ta-s nekustejas, palika vienaldzigas, ka biiuSas..

,Ak, tdds tu esi! auksts, nejntigs pret sava dela cieSanamln Roherts iekliedzds un satvera atkal revolvem un mcrkeja uz tcva bildi." ,Pa vi4a galv[ daudij6s domu bultas, un karstas itrtas vi|qoia vipa krntrs. Vi+6 vairs nejutds cilveks, bet plass tuksums, kufa iz taluma sapltrst milzigas asi4u straumes. Alkohols Robeltam bija at4dmis vajadzigo trdeni. Tagad vi4a miesas dedza un karsa. Vi45 atradds ne gluZi detiriskd stavokh, bet tas bija nenoliedzamas alkohola lietoBanas sekas.u ,KopS kada mcnesa Roberts dztvoja uz laukiem, Landenu muiZa, Vi45 biia kluss, atturigs un izturejAs ta, ka neviens beidzot nemanija, ka vi45 garigi slims. Sikumd vi4B izcieta bai[u jutas, jutas vajats, bet lauku gaisa, kartigu dzivi vedot, vi45 pamazam atspirga.n ,Pats Roberts saprata it labi savu stavokli. Bet vi4am Sr slimiba likas ka negaiss, kurE pariet, un tad ir jaiestajas jaukam laikam. Vi+B sdka ceret uz nakotni." ,Es tevi milu (Roberts saka Almai), qem mani, es varu un gribu tevi skupstit, tevi apkampt, manis pdc, llimigs b[t, het es zinu, ka es atl<al reiz satikSos al virpu, liclo nclainri, briosrnibu ." ,'l'u suvti nevlinil)ai dornl un tici, ka es tevi dariSu lairnigu. Vtlbtr[, uz kadu laiku, bet tad vi4a n6ks atkal, lielii, nenover5ama nelaime, un viss, viss sadrups."

,,'l'ad smicdamies vi45 devds atkal pa trepem notureja par arprdtigu. Bailu sviedrus svrzdama, vi4a steidzas Robertam pakal. ,Dro3i vien Roberta slimiba atkartojas, vi4am ir uznakuias hahrcinacijas.n Alma nodomaja.u

leja. AIma to

I I

: Roberts pats

ved savu garigo slimibu

sakard

ar patolofisku iedzimtibu, ar pdrmeribam alkohola lietosana un ne mazaka mera ar vilsanos jaunibas sapnos, ar jaunibas idealu izgaiBanu.

,Visa pasaule meloja briesmigi, un es meloju lldz ! Saki, vaj tur nav jatop airpratigam, jasdk dzert, €st, dzert un atkal 6st un dzrvot tikai ta lilla?" Raksturigi ir, ka slimibas sakumf, Roberts sp€j noslcpt uz kddu laiku savu rsto stdvokli, ka to neviens nepamana; ka slimiba pie kErtigas dztves pariet, vaj ari vismaz ieveroiama mcra mazinas, un ka, beidzot, slimiba ir zinama mErA periodiska, kas laik' pa laikam atkartojas; vi4a savienota ar halucinacijarn un vajaSanas murgiem. Par pa5u arpratibas butibu Poruks raksta tai

un neizpetita

slirnas dv€seles

"Noslcprrnrtrina Srrarlztncs rlarh,,jits, lai ra(litu sveSus veidzive. rlus. Acis ir rtizsl,gtas, bcl cilvcks tomcr redz. Milzu teli pucclits cilvt'ka icklicrtcs acu priekSil.'Tie

apdraud nclaimigo viljibus rnocekli. Nav vairs debess, nav zelnes, bet vienhdziga lnrtiba, ttlr cilveks sevl sajut visas pasaules vielas saskaldijumu pretibas, kaisligos ienaida spckos, trakojoios energijas vi|4os." Par pieradijumu tam, ka tikko citeto vietu rakstidams Poruks ir vadijies no saviem personigiem dvcseles pardzlvojumiem, var starp citu noder:et sekodais apstaklis.

Poruks savos darbos vairakds vietds attolo to savado dv€seles stdvokli, kuli vi4B ir katrreiz nonacis, lldz ko tas stajies pie savu domu un jtrtu izveidosanas un ieterpsanas dzej6. Visreljefaki tas ir uzzrmets stasfir,ra: ,Krusttcvs Davis* (1900.) :

,Turu jau labu brldi spalvu rok5. Uz galda, man priekda balts papirs, bet roka vol neviuas par to, jo gribai trukst dro5a pamata: domas uznak, bet tad tufir,r izgaist, Un visi toloiamie iedomu priek3meti Sodien kustas aiz miglai4a pltvura, bez kadas kf,rtibas. Notikumiem trlkqt vienibas. Ari galvena ideja pati tada nespeciga. Sodien nevar.. . Gribeju sakt hulnoristisku stastu zem tilula: ,skrodeyu dienas Silamados.n Tie3am, gara acim redzu, ka Andrievs ar palso iebrauc pagalma, kE tas palapzinigl sdZ uz skrodepu lades, un ka meistars pats, jautrs un lokans, ar olektes meru roka, pa vartiem ienak svilpodarns. Bet abu meistara maceklu nevaru un nevaru iedomas sameklet. Vi4u sejas man jau ta ka veidojas, bet vi4as parklai stereotipiski, neaprakstami smaidi. Tolies dzirdu it gai6i- abu nelieiu z6nu 4irgaianos par Annu., kuya stav klcts augsa, Ioga un nosatkusi pukoias par abiem skrodereniem, kuli nocclu5i trepes. Neka, Sodien 5r viela v€I nav nogatavojusies !u No 51s raksluligas vietas redzam, ka Porukarn, kaut ko ievcroiamu rakstot, ir uznacis savads gaiiredzibas stavoklis. Porttks tlaudztts tik brlniSki skaidri un rr:ljcfi uzzrnletos telus ta tad ir it ka aprakstijis un koptrjis uo l<rrrltts sitvarlas ainavas, tula vi4a gtrrigri acu pliekia katrciz pac6lusies, ltdz ko dzejrrieks rslrr brtrlr ir [erit's pie spalvas. Mirretitrrt gitiiictlzibrrs faklam Poruka gariga tlzrve ir lrijusi ttri redzama negativa noztme, jo vi4a

I l,

tr\

vcicinujttsi halucinaciju attlsti5anos, kuyas pie Poruka gariuas slirnibas izveido6anas spoleja ievcrojamu lomu.-- Poruka intima slimas dveselerl dzlves tdlojuma ir uz mata tas pats attclots' ko vi43 par

sevi raksta stasii4a ,Krusttovs Davisn; starpiba patikai iekd tam, ka dvoseles normala stavokli teli, kuli dzeinieka garigo acu priekBd ir paceluSies, ir bijuSi daili izveidoti un harmoniski savstarprji sagrupeti, turpretirn dvcseles slirnigd stdvoklt vi4i ir pie4â&#x201A;Źmu5i kadu savadu atbaidoSu veidu un visi sapluriuBi kaut kddd neizveidota, primitivd psichisko paradibu chaosa. Ievcrojot visu tikko teikto, varam diezgan droii apgalvot, ka tas dvdseles stavoklis, kupi raksturo Roberta Landena slimigos pardzrvojumus, ir Porukam biiis gluZi labi pazlstams un ka vini to aprakstijis taisni ta, kA tas to pats sava dvdseld izjutis. Ir foti interesanti, ka taja paSa gadA, kad Porrrks sarakslijis romanu .Riga*. paradas kads vi4a stasts zem nosaukuma: ,Dzejnieks", kupa atkal daudz kas zrrneias uz paia stas;tiq:r autotu, piemcram iada victir. I)zoirricl<s Mirrnirlons ir dzrvotlams uz laukicrn salal<s(iiis (lz{.i{)ln I(r,liunrrr ar nosaukumu: ,Saprli un paticsibiru. ,llcI pilsetir [)ir glamatu pArdotavatn kteiojot, tas tt:ult uz rlorntrn iestaties skola, jo visur vi4am lika rnanit, ka drrrsku vairak izglttibas un zina6anas vilam vajadzetu. Mirmidons iest[ias aprilka skola, kuyas kursu tas beidza p6c diviem gadiem. Tad vi45 kluva viszernakais ierediris, norakstitajs kdd[ valdes kanc]eia. Pamazam tas uzdieneja drusku augstaku iinu, bet kluva arvienu balaks, un vila dzejoli sdka izdvaBot h[a dvesmu. Vi4a dzeja vairs nebija ta siltd, drudZaiua speka, kas katru lasitaju par4â&#x201A;Źma, ja tas lasija Mirmidona agras jaunibas dzr:iolus. Tagad publika gan Mirrnidona rakstus vairak pazina, ja, Mirmidonu vareia saukt par pazrStamu tlzejnieku, bet katrs vi4u ientda, starv

ka tas ar savu dzeju lasitajd sacela tadas jntas, kAdas cilveku pdr4ern, kad tas redz sve5u lrli, pie kuya nevar nedz asaras liet, nedz ari smieties. KatrA dzejoli Mirmidons lasitaiu it ka pie matiem vilka uz liku kambari, lai tas skatas, kads izskatas iilveks, kuyB ir tapis abzoluti labs, kuli vairs negrcko, kufB cauri un cauri ir pawCrties itleala Bet pec gadiem Mirmidons apstajas rakstit. Vi45 tika pansionets, un no 5t laika vi45 mcdza klusi sap4ot. Ta bija lieliska dzrve, kuFu vi45 sava dvesele veda. Vi43 vareja aizdarit acis un sap4ot p6c paiikianas par augstiem kalniern, uz kuyiem valda maZigs sniegs un ledus, un dvesele, kufa cela uz augstumiem, uz kupiem ilgas tevi kd celtin cel, salst vientufa uz kailas klints, bez sp6ka, bez pahga. Bet kas tad Mirmidonam liedz sapqot par ioZainam ielejam, kupas pildas ar siltiem iiedo4a tvdikiem un ar saules gaismu, kula ar vislielako izBlcrdibu pJlst par ielejas dzlvojoso grecinieku galvam ? Mirmidons sap4o ari par tadam lietam. Un tomcr, tas viss nav vecpuiia dzejnieka poezija ! VecpuiBa rlzeiriekrr , poezija ir urlens un h llas, haltaa linu rlritrrasl Sopr.rrs rurv srrrirlkal<i julis. kolrlxlredarns savas rnazrukirs vitj Mocarts savus tnertrtetus, ka Mirrnitlons, girnr alvir:rrrr rn irzl4irrlalnies un uzvilkdams vaj katru strrrrrlrr [rr,u velu. Manis pCc lai ari butu allauls ptl ballo vclrr valkat melnu gayu zrda manleli. kirdrrs rrcstr svelcelnieki vaj muki. Ta, luk, ir poezija, rltzgirl un atktrl lnazgat katru putekliti no rokam, l<uyas jauniba aizskaru5as grecigas lietas. Urt sedel pie gaiSa loga baltas linu dianas, un raudzities. k, saule lec !( Ka citeta vieta zrmejas uz pa$a stasta autoru, tapec,

par to lieoina Mirmidona dztvesgaluma vienadiba ar Poruka attiecigo biografijas dalu (apriq[a skola, slks ierodnis, papildinaBanEs izglrtiba), ka ari galvena karta tas, ka Mirmidons ir bijis sap4otajs, parspllets idealists, ka vi43 mil domas kaveiies pie tam paiam idejam, kuyas Poruks cildina savos darbos, piemei'am: ,Sirds5krstie laudis" (udens),,Dzimtencn (mazgaSanAs no putekliem), ,Ballas dranas", .,Balta roz,,-. Ja nu tas te, tad te no liela svara dzirdet Poruka toreizejo paSkritiku un vel vairak savas nlkotnes nojautu, kas ietorpta Sados vdrdos : ,Vilra dzeia vairs nebiia ta silta, drudlainf, speka, kas katru lasitaju pdr+6ma, ja tas lasija Mirmidona agrds jaunibas dzejofus.u Poruks pastrista, ka ,pcc gadiem Mirmidons apstajas rakstit.( No ta redzam, ka Poruks ir ap to laiku foti labi sapratis, kas ar vi4u notiek un tikpat labi parodzcjis, l<as aI vi4u notiks ndkotnc. Viena zina tlzejnieks varbut il up 1899. g. skatijies par daudz pesirnistiski uz silvlr nakolni un proti, ka tur.nav izteikta ceriba, ka tlzejnicks p6c krl/.es parcieianas atkal ilgaku laiku spcs dornat, just uu rakstit gandrlz tapat ka vi45 savas rakstniecibas ziedu un jaunibas aizraudanf,s laikmetd to ir darijis. Bez til<ko minetiern ari vel darrdzi citi fakti liecina, ka Poruka dvdseles pardzrvojumi 1899.-1901.g. ir bijusi seviifi gynti. Ta, piemoram, 1899. gada

sacercta dzejoh: ,Pie loga ziemas naktiu lasam:

Tu zila

debess,

Jus zvaigZ4u dzirkstes, Kas jums 5o gaismu mtrZam dod ? Man gaisma dzisa, Pa dzilu tumsu Vairs sirds sev prieka neatrod."

Stastiua

,Atkalredzedands", kur$ uzrakstits 1900. gada, Pomks apraksta makslinieka Artura garigu saslimBanu un vi4a ievietoSanu psichiatriska iestAdo. ,Galvas sapes, miega trukunrs, uzbudinajums un ropes par nAkotni, tas viss mani dienu no dienas moka. Es zinu pats, ka dnz vien lnani aizvedrs zalajd nama." ,Mana sievi4a man neslapi neka. Vi4a man atklaia arstu dornas par rnani. Alma nran teica, ka -rsti vi4ai paregojuBi: mani ddzurn6 parlernSot gara vajiba.* ,[r jau par vâ&#x201A;Źlu, mamir; . . . Es esmu pilnigi salausts un sagrauzts. Tu zini, kads idealists cs biju. Un tapoc pasaule ir manim nerirnstoSi kpavusi smagas nastas uz kamie5iem .n

,Bet kop5 neilga laika viss ir citadi tapis. Mana sirds un mana dv6sele ir tukdas. Es savu

garigo bagatibu esmu izlEjis pasaules priek5a. Vi4a rnanus idealus samina krljam, vi4a tos min vel Sodien . . , Redzi, tu manim stastiji ka bernam par Pestitaju Tu rnanim sttlstiji pal debess mantam. Un es to 4arnu pie sir<ls. Es kritiu sevim mantas, ko kodes rrn r'aisil norlraitir, llt-.t llastule rnani izsmeja, ta mani sturndija rrn grrrnrliia . . 'l'ad pamazam nomira rnlnl vists celas iirtas. I)amazam es tapu garigs rninrrris. Un dzeiisktts gleznas vietii mana roka glib tikai zinrot irkrnenus, akstus, neZcligus akme+us." .l)vesoles ctllurna, sajusuribas, to man vairs nav, Pnsaule tos ir manl nol<avusi.( ,Piepeii viqi salima. Pinzele izkrita vi4am iz rokam. ,Nav ne mazakas hdzibas - - es vairs nevanr rnans talants heidzies-'

li 1l

II 1i I

,{ 1l

,Alma," Arturs dvesa, atzvelies krOsla un savadi ,ta stunda nak. . Man jatop par citu cilveku . . . Tu zini, pasaule to grib . . -. -Beidzot smaitlidams,

taiu ir

jaklausa.n

vArdus runadams, Arturs izgaja, nojcidia, ka Artura slimiba tuvojas.n -Zalaja namzl, kA R. arprAtigo namu sauc, maza istabiph- scd Arturs. Durvis aizslcgtas. logs aizrestots. Cietumnieks Vi45 izmisis vaimand un lauza rokas. Bet piepeii vir;S uzgavile: par kalniem trauc iauniba uz balta kumela, un bâ&#x201A;Źrnibas -:-= Eurp ticiba, ceriba, vi4as cclumi mirdz taluma ka debeiligi brinumi .( Makslinieka Artura liktenis, kuys pat daudzos slkumos atgadina pasa stasti4a autora likteni, gadu vElak aizler ari Poruku, io 1901. gada ari vi4u nogarlaia,,Zalaja narnir(. 'faprrt ka Ar.trrrarn llirrzelt: krrt iz rokam, tE ari . _ .,Nesaprotamus Almai pirskrâ&#x201A;Źja Ealkas par miesu. Vi4a

I)oruklrrr iau irp iiorrr gatlit.ur iz pirksli"m reizem shk s.lrdel vipa zelta s;ralva, pierneiarn 1g00. g. uzrakstita dzejoli: ,Pie vakara, kad krosla tumsti. ,Pie vakara, kad krCsla tumst, Nak mulBiba mtla, salda; Ta smaida un paija man vaigus, Es piecelos no rakstamgalda. Pie rakstamgalda sap man sirds, Tur forma un logika valda, Es spieZu pieri un nopii5os, Nak muf[iba mtla un salda -. . ,Ko doma un raksti, nac teju dzert,( Ta jautra mul[iba maca,

,Ndc, viri4, atstdj mullibas, Man kaut kas pratA naca . Tu zini, ka mazais vel pagani4S, Tas jakristi, par to nu gada; Tu aizmirsti sievu un dcli4u, Un tikai priekd sevis stradii!" Pie vakara, kad krâ&#x201A;Źsla tumst, Top mulliba tik gudra : Ta parliecas par Snpuli Pie zena sarta, mudra." nDzimtencu, l<uyS uzrakstits 1901. gada, - Stasti4a pa vardam lasam sekoSu: ,,Piepeii -man vardu radas bailes no sevis pasa. Es s-ku dornat td, kd neviens cits nedomaja un pastavigi manim iznaca [ildas ar citiem. Arvienu tie domaia citadi, nekE es. Ap to paau laiku es apkeros, ka ari muzika manim vairs nepatika td, kE agraki. Virtuozu sp6le manim izlikas nepareizos laika pa4emienos saiaustita un viltota. Un cilveku dailums manis vairs neaizgraba, jo es jautaju: kas gan vi4iem mit iekSiene? Lielpilseltr nami un baznicas vairs manim neizr-dija tddu greznumu, ka agrak. Un kad runaja par dzifumiem, kuyi rDtisu zorrre rneroti, tad es savilk[ nicinoii lupas: ,Kas tas viss lrret rlcbess tetpu dzilurnu?( . ,Neizprotamii kirrta (lvesclle bija piesavinajusies citu, daudz, daudz lielal<u mCrauklu. Un ka- lasts gg]eja uz munirnt pleciern: es jutos piespiests visur izlielot Io iatrno merauklu. Pie ta visa es pats nebiju kluvis ne labaks, ne dzilaks domam, ne -jutigaks jutarn, kluvis launaks. Bet no briesmi - laisni esesbiju gas- merauklas nevareju atsvabinaties. Pal pasauli es saku uzlukot ar nicinaSanu, varelu teikt ari ar lldzcietibu.

,Sai lietai vaiaga darit vienreiz galu!n es domaju un spiedu cieii rokarn pieri. Bet briniSkigas idealu bildes, kupas manu gara acu priekdE bij coluBas, neglibeja izzust. Augsti, augsti balti tor4i rEdiiEs manim jaunas, mrligakas saules spiduma, nekA musu saules spiedoBais spoiurns modz btrt, un laimigi srnaido5i cilveki, darrdz slaikaki un dailaki nekd mes, baltns dranas un palmu zadem rokas, kapa pa vecu, bet zalokipu liepu aleju kalna, kur mirdzeja baliie muri. Un ska4ras, kuyas pluda no kalna lejup, hdz gas Ergelu -ska+am, ielcja manr neizsakamu saldumu

,Tas ir sapnis !n es domaju, bet tnlif pdrliecinajos, ka las nav sapnis, jo atveris acis es redzeju savu vienkar5o istabi4u, un lampa dega uz galda. ! 5t pasaule !u "l'ui ,f)ornas es notiesaiu visus un katru. Ari pais sr:vis cs nctarrpijrr. Manas driilurs bija sviedru pilnas. Marr vc[rr rrehija rliezgan bllta. Un neizsakqmas slapes nrzrni piirqcrna: os gribcju rnazgaties un atkal mazgaties, lloskalot podejo netlro putekli un uztcrpt jaunas, rolu smarZigas dranas Un tad es butu laimigs, laimigs, viens pats, un nevajadzetu nekddas mllakas. Vi4as visas ir briesmigi garlaicigas un apnrkst daudz. atraki, neka skats vienmuliga, 1cn6. lietus lijiend. Bet tdda spodriba, kuya es varetu mirdzet ka princis pasaka, ta mani daritu neizsakami laimigu. Neviena vieniga putekli5a ne uz miesam, ne uz drAnam, Un ar nevainigu, i\istu sirdi I . . . ,Es siku sevi iekSl;igi un arigi aplukot. Nekad manas acis nebija tik skaidras biju5as. Es mazgaju ilgi. ilgi rokasl bel gluZi lTras es viqas nevaleju dabut, Udens nebija gluZi tus, rnazgajamais trauks

tapat, un uz dviela vietvietam redzeju dzeltenus lau-

kumus. Visa mana istaba bija riebigi nek,rrtiga: visur netrrumi un nolaidibau. ,Ta ir slimiban, es beidzot nospriedu, ,cs esnlu

anormals. Mani nervi ir pdrsprleti. Cilveks, apdoma tadu, ka abzolutas tlribas un spodribas nemaz nav!" ,Bet es atminejos redzejis kalnos neizsakami skaidrus avotus un augstie baltie tor4i atkal manim paridijas. Un tur nebija neviena rnelnumi4ra!" ,Nelietis tu esi, vairak nekas !" ta atskaneia manl, ,,tu neesi neka laba darijis. Tu esi nejauks radijums! Tava balss skan neskaidri, tu klepo un izsptauj. Tavas iek5as ir netrrumu pilnas. Tu aprij kuito4u miesas, tu runa nekrietnus vardus un tavi smiekli ir 4irgas !* ,Slimiba! slimiba!' es konstateju un mdginaiu aizstavet savu pasauligo btrtibu un esamibu, ,kaut nu varetu tikai aizmigt ! Rita es pa' sauli uzlukoBu ar citadam acimlu Bet meraukla, ar kulu es jau dienam biju meroiis dzlvi, laudis, namus, la mani saka ap krulim i4augt. upes - un kokus. Tikai savrr labumu tu esi noziedznieksl esi ,Tu mekleiisl runajis un ntksliiis par iriertliem rtn pals neesi tos cieniiis !u ,,Vclns, kltlu galu trs ionakti ltetnSu ! nevar r,ln lrevirr grrlet !" es ittl<al pitrcâ&#x201A;Źlos, iededzu lampu un iesirl<rr lasit. Ilet bailr:s rnani neatstdia. ir iil'priitibtlu es domaju, ,,mana sirdsap"'l'n ncskitirlraka, neka tiem citiern, kupi zetn zir,ra ntv 5i jurntl gLrl. llct, luk, ka es parspileiu ! Vai tas nav traki? Juu otru nakti 5itf,. Bds iastalga vairak pa bnvrr gitisu un iasvieZ grdmalas kakta. To, Iuk, padara visi iie komponisli, poeli, pratnieki un gleznotaji ! Viens parspilc vairak par otru. Un mds

dol pievediSu vienu Poruka vestuli, kula

sAkarn beidzot dorrat aigarniski, noejam pavisam no ce[a .u ,,Ret tikhdz es biju izputis lampu, kad baltie tor4i atkal pacolds. Un maigas laimibas ska4as pltrda no augSienes. Viens no gEjejiem apstalas un lukojas uz mani.* Atceroties, kas teikts piezlmc pie romana ,Rigau par Poruka normalas gaiSredzibas pf,rie5anu patologiska dveseles st5vokh, var teikt, ka ari stasti4u ,Dzimtenâ&#x201A;Ź( rakstot Porukam ir bijusi dariBana ar viqa paraslas gaiBredzibas pArieianu halucinacijas, kuJu paradiSanas ir dzejnieku slipri apmulsinajusi. Uzturedamies Terbatas psichiatriskd klinika, Poruks dalreiz stEstija par savadiem sap4iem, kuyi vi4u mokot jau ilgaku laiku, pat jau no bErnibas; to I)oruks apraksta ali dalos savos tlarbos. Pec paBa rlzejrrit:l<t vartlir:nr liorn vir,ra saJrr;iern piernitot savada lpitiibrt, tliritrrlrrs pricl<irrrcIrrs rrrr liettrs attelot.loti skaittri, pat vcl tlzrval<i, rrckt vir;ri rromoda budarns varot los ar savietn rnauekliern aptver.t. Sap4u saturs esot aizvien kaut kas stavoSs arpus ikdienibas: kaut kada augsta persona, piem. Sv. Peters,kads cits no jau sen mir.udiem gariem, kaut kads senatnes templis; daZreiz sap4u saturs esot parak divains un alstaiot uz dzejnieku foti nospiedoiu iespaidu. Tdlak Poruks medza stastit, ka vi4arn bieii nakoties parak gftrti at3kirt un teikt, vaj viqb kadu gadijumu piedzrvojis isteniba, vaj ari .tikai sapnr. Sappojot vi4i pal ar valejAm acim. Sddi par dzejnieka personibu Poruka muZa vakar["sapsi4 bij ieguvuSi tik stipru varu, ka vir,rB tiern pieBlira objektivu nozrmi un savA riciba bieii vi4iem piemcrolas. Te piemera

5o rindi4u rakstitajam.

adreseta

,Terbata, 3. janvarr 1911. g. IToti cienits doktora kungs ! Ludzu atlauiiet vienu notikLrmu likt Jums

pie sirds. Aizvakar naktr es ledzeiu sapni, proti: Monlovija, Afrika, kur atlodas kads

hernhutieSu jeb bra[u draudzes nams, tiek turets kflds nEgeris kada ald, kugS esot gribejis mani nokaut. Vi4am kads misionars st,islijis, ka Krieviid, (Vidzemo), dzlvojot ka(ls Poruks, t. i. es, kuyB sarakstijis dramu ,,Henrhutie5i", kurd esot dots padoms saieSanas namu nojaukl un ta vietd uzcelt fabriku. Misionars uzaicinaiis negeri mani uzmeklet un noslepkavot, tas dabujis vajadzigo naudu no misionara, kurd bijis Rigas pils6tas vacietis, luteranis un nEsaiis Marti+a Lutera fotografiju kabata, kupu arvien rAdijis ncgeriem, lai to pieltrdzot. NCgeris bijis jau gatavs celot uz Vidzemi, kad to vacu rrtl anglu kLrgu kaptei4i iclikrrSi kuga pakala, pec tarn to piesejrrii pic sllrbir l<irtllt l<lirriu aizti, krrr tirs rnilstoI lrlrlt. Vir.ri lurlzoI I)icvu dienu rrrr rnl<ti rrrr osoI vel rlzrvs, bet izskatoties p6c rncslrr tirrpirs. Marr lir:kas, ka to nc$eri vajarlzclu glabt, bet izlunat vir.ram, lai mani nenokirrr.i. Augsteieniba J. Poluks" No irs vestules redzam, ka Poruka .sapr,ri", pirrnkart, ir loti fantastiski, un ka dzeinieks vi4iern piegriei visnopietnako ieveribu un vi4iem tapat tic, ka realiem, objektiviem piedzlvojumiem. Nevar teil(t,

:=:<:=:u:=:=:u::Y:vvvvvvvvYYY:=:=:=:=:z:z:u

I L

i i I

I I 1

i I

. 1

I I I

ka nevierrs no tiom savadiem pdrdzivoiumiem, kulus Poruks apzime par saprliem, nepiederetu pie pâ&#x201A;Ź-deiicm varda tsla nozitne. At'i tro Poruka autobiografijas i,'rrrriculum vitae), krrpa pi, vesla zemak, redzam, ka fantazijas vai iedomu speia Porukam ial -agra bcrniba ii bijusi loti dziva un attclojusi priek-Smetus un notikumus foti reali, novezdama dzejniellu reizem hdz ta deveto pseidohalucinaciju stEvoklim. .B"i bieZi tur', kur slimais dzeinieks runa par saviem savadiern sapqiem, lieta grozas ap istam ha!gc-in-aciiam, kuram uz slitnnieka personibu ir daudz lielaks iespaids. rreka parastiem sap4iem, un kulam slim' rriei<s aizvien likai rsu laiku spei pretolies ttn nepiegrlezl viglm ohiektivas nozlmes. '' Stailip3 ka ,bzimlene- pavedina uz tlomam, jau ir Porukam halucinacijas d[iras tikko aprakstitAs -io gabalu rakstot uu ka vilri tql laikA-pcdeIlijuB.rs piegli.zis olriektivas itviribas un ir prel rrrv vel iiriu 'virlrrrrr nrcgirrijis kr;'oi itr k,Iiskicm pletejiem pierStlijurrricttr. li'z sitvittlitttt salt4it'nt un ltalutinacljant ,Dzinrlene* vel peltta ieverilrtt slirsti4it urrlora apgal'. oiums, ka vipa personibu rloLikuSas lielas parmaiua-s, ka vina persbniba iLl{a pieserrlusi pavisarn citu ieidu, pie kam 6rs parrnaillas stasta autora saceluSas lielas b;iles un vi4B sacis nodoties pa5novcro5anai. Pie tuvakas iepazidanas ar Poruka biografiju pavisarn negribot acls knt savadais fakts, ka gandriz kalrs ieverojamaks dzejnieka pardzlvoiums un piedzrvoiums ir alradis dzejisku ietFrpumu vi[a rakitos. Riizem tadi pdrdzrvojumi un piedztvojutni nelaika rlZr-riumos ir ielikti gandriz pilnigi kaili, reali, bez .iebkf,tla fanl.azijas izpui[<ojunra. Ar to vismaz pa dalai izskaidrojarns, ka Porukam trukst galaku

darbu. io vi0a pardztvoirlmi, vi4a julu vil$i ir isi un straiii. un lldz ko tie ir sasniegu3i savu kulminaciias punktu, tlzejnieks atri cenBas savu julu un domu iinludurnu uzzimet uz papira, bet hdz ko vilnis Skist - tuli4 dzejniekam spalva krrt iz pirkstiem. Par So lietu es kadas reizes runaju ar nelaiki. un vini oar saviem darbiem domaia, ka lie pa lielakai dalai neesot izstradali un noheigti, bet uzmetuma veida. To pa5u Poesot iesniesti pirma 'ari daias vestules. Kad Poruks Terrrrks naitasta batas' osichiatriskd klinika daZreiz veselurn dienam suleia'un sarlaikoias sava istaba un kad vipam jauIaia, kapec" tas n-eka neraksta, tad nelailiis tzidris oiedra atbildet, ka prieki tam neesot vielas, ""iz6s io uzturoties slimnica, vilSneka jaurra rrepiedzivojot, "oar ko derelu rakstit. To pa3u Poruks raksta ari haios savos slastos: kada laikd vi45 diezgan bieii iclojas par savas dzives tuk5umu un vienmuIibu. un tadas- reizFs viqS galvena karta raksta par irrviem asrakiem pdrdztvoiumiem, kupi spilgtaki uzrrlabaiui;ie"s dzeii'ieka atmi[a no bcrnibas, kad, ka i.inarris, ayrkrrtires parildihils un nolikumi seviSki tlzivi iesrrieirts iattntts ttn per icspiti,licnt alksloias s,rrir,l,etris. At'i slirttttirrts ltit slitttilttts rerrrisijas laiku Poruks ir pirutsli ltrtveiies pio savas pagatnes gai-

itnr

rttrnitlattt.

Jt nit it:voro So cieJo dzeinieka pardzrvoiumu sakaru tr vi4tt raZojumu saturu, tad no tam taisams tlibinats sprierlurns, ka ari Poruka slimigie pâ&#x201A;Źrdzrvojumi pi daltl blis atradu5i savu izteiksmi viqa literarisftos ritirtiutnos. kA tas aug5a sikaki aprirdits. Savadi, ka"ap lo laiku. ka sdk par'Sdities Poruka krcslaino dienu pirmie vâ&#x201A;Źstneii, dzejnieks top

*---------# I

j I :

I I I

I I

loti raligs. Vi45 foti kaisligi un drudiaini attrsta stvus idejas un tds aizstav pret viqa patiesiem, bet nr:roti ari iedomatiem pretiniekiem un nelabvcliem. Poruka darbos arvienu bieZaki un bieZaki sak parti-

dities savada domu konstrukcija, un nereti apstr6dajtrrniem tematiem ir kaut kdds drausmigs saturs. Dzejnieks ap 5o laiku jau labi paredz, ka vi4a rakstrrieka spejas iet uz beigam, ko vi4S raksturigzi kdrta izteic vairakos dzejolos. Ta piemdram 1903. gadA Poruks raksla: drebo3u roku

"Ar rakstija patiesibu, Vi4i Ar sapo5u sirdi Vi4i radija rnrlestibu. Ar lrrrnirrrr un koktr

'l'ic

Yiq11 izvarliia; Vir,ri r rk;r urr rrriril, Nr:virrrs llr rrcrtltrriit." r

l)zr.iolr,,llrrkslrricl<s" (llX)ll.) lirsrrnr:

,tlz

1x:rkrirrs litptrs

ViqB vair.s nelakslija; Maza eljas lampu rlzisa, Uz podcjts lapas asara rita. ... Par visu, visu tas bij rakstijis, (ian raksturus, gan tlarbibu bij devis; Gan domas refleksijds veidojis, Gtrn zirnejis pâ&#x201A;Źc dabas, gan fantazeiis, [)r'ieki lapas pedejds tam vArdu truka. Uz virlas rita asara Sala un auksta raudata; Un gdva bez speka uz rokam shga."

Dzejolt ,,Vakars. (1S04.) Poruks raksta: 'lur aug5a. kur reiz es gribeiu braukt' Baltsva"rkos tbrpts, no kFrubiem vests, Deg mana Pirma skaidriba. Tai mana sirds bii nolemta' Nu sirds no tumsas aplemta' Tur zvaigznes slars vairs neiesprd' Ta nemti'vairs' ta nld un nttl Tur muZiga, muZiga nakts.u l,aik' oa laikam Poruks llokltlst gai5akd gara .tauokli un'raksta ka senak labit gaume rrn slingra ievero.,torn, ui.ri"na. Starp tdrliem vFlaka pcrioda (190iJ.), rlra'nas" minami: tlarbiem -Balta* iamakiem '-ii.nr.i"""i, vaiqags- (l9uJ.). "Ncbijuiais rrn divi l.'*"i,lii; iigo+.i. -v'iesis- (1905.r, ,Zella adata- (1905.). .Ziliziru. sirrlsdedze' (1905.) un daZi citi' Stiistos. kurus Poruks uzraksLiiis pec 1905' gada' izncrnut varbtit kddus 2 vai Lrts. visos spld caurt ,r:r'ri,,;rs slimihas DazJrnes. Vietam Poruka dornu galalliecigas i,- i':,,,**iun,r ii tik skairlri izteikls. ka rlorrtt.t grtitas il[-ii o,ttio vitt trorleret pal tipiskrt . ri'ii,i,'.i,,,,tit t,i, rrlt'r'rl kirrlir slrc''iitlir psi''ltillriiits Inl,'illrs irutrttitl:t' l'il, Ii('lncl'itlll' lll(|7' i-lrt'lil llzrill(slila siirrlrt: .llrirl;t l(rtlllttititrllt ltirtttit rttttlt iltklutiba" l'o-

'.,,rl-i,t 'iltli Ja, ia' : ,'l'tr,i ,'s tr,' tts'tt' ezelis! grekiem iiiiii* tto taviern tttitttitn pitttrttt. v.r'itis V",i,','fi, r,, 'iittt,'s. l)llr lo Iu tnanim naves ir'-vi,irr* rrrrl, klitis vientt asarrl- ne' lasirno.manis .lri,,1,i l.ljririrri ''n,111' tttrtttis k,t ;;;;Jiri 1te. no pe![es, kupa. lietava saknritis ni,' rlotncs sliek3qr' Es pazinu kadu greclniet<i, tuirr sarr('it pat' Ilzclmani' Viqa sieva matttm -Y:81

ll l i l

un maizes leiz ie(lnviliit nlltleli vlna. Zavetu zivi laulato pari i'r"ir,'l' r'r"''i,,'i,iii.rn, t a,t es Ezelrnasa otru ar smejos' a.i 'i"ia" vienu es ar retlzeiu' ,i, Kam Iu to ,;"r,i;i;;. li, At'rut'r,', Sanla l(lara! savam paun iet iro.iiii Vin". zinagoga paL'itrlu iz Pirtcl<eratn a"""i"* Soibfroni,r, es Ezelmasa kabala-s "r,i'i" kundzei Aiz pateicibas i##t ,"i'oot"* rakstus' "1Jii Klara Ahiahama a Scnta i.a""r^ii, pie mavairs nav lirgotais ilii't"'i"irin ,inus saklu lagau l{a Nczin' jauks laiks! cik Ai, nii radiiios. -^"^ iii"tira irst ata.i vu; karls skelmis .tteskalas

Vaj-papagais nektrabit .notes' Vinaln liesam rt' lnutiteju lormulu Pa)ili" n.osunr. Karl is rnonotoni galvu' nokal 'l(o. vrsu vlns lestinai miJai, tad vinB Apo: *Apo: [srlmil: Capol Da mans nav iemhciiies, ,t,,,,r'" ii"-t"r":' tis irrrrtrriir: 'Apo' r'ik .svetdienu i.-""i,i, ,,",ii,'ui,i,,'l "Ap6 ttlril'M)iettit ! trrrh ! lcienal i'', licirrttt ltirtttltis skanis.izskar i,r",,i r..titf Vi, kit 'l rlrtz kit S' galtdrlz ka VI ,l,rz klr Il. rlttz 'r,l! ' ill'dolnal ;uur 71po! ttevrtL ltttl kir. til<iti vilrritl.Apo' llelarz KrlstoQu ? vliarlzeia iirtttll Ia inurritrr kirric izqi'rrltllns'Ar pulniern ir daZreiz bainica! -*- get ari iat slimibas perioda Porukam uznaca laik' ;;-laika; diezgan gaiti slarpbrrZi' kulos tas.ir iad tld dzeiojis, ka ari sarakstiiis savas augsa ,plevestAs lrtminas par Drezdene pavadlIlem gaurerrr' Samera liela dvcieles skaidriba atspogulolas l-orux4 ar";o1o.d 'Veslaliene- (191 1t'. ["J"]i ' "Savel-kot koph vistt lrdz Sim leiklo' lsi varam *acit. ka Poruks ir garigi slimoiis jau sen' sell pirms irrn. ka.l nar vilrislimoianu dabuja kaul ko zlnat

"f'ui.i.*=-.:rr*mu? Lura. ei tam noliku priekla?

plniakas airrindas. Cik labi llelaikis spclls

savu

tlvdseles stavokli noslopt no ildzcilvekiem, liecina dzrve' xad;k;i;ii riksturisais gariilums dzeiniekabiedrenel par muZa vioa kad dzeinieks, rqiz rrt'laikis srva vira qara slimibu nenat'is lle prilta' prasrlls no savirs laulatas draudzenes solijumu, ka gflduuma' la vini saslimtu ar gara slimihu. la lanl iedos naves apzuics. po.uka si&a uzskatiiuse [o par io]u. un.lalka ilHilka Tikai izpildit. In'(. soliiusi io veleSanos laulatai' draudzertci kadi-t grtrtd brid'i ii"i"i"ft""u"ui laiks'' i"iuLLuii"t, .Vai lagad nav iau -ral<stiia ''-" ari savrt muZa dautlz F"o.ot ""oi,erijkategorilas ped"jrts no dala Viena diends. kreslainirs raksliem ir, ku jau augSa flizrddits' sitstopitma sl.arp ra.Nstl liell dzeinieka kriiSgakarn rlzeias perletn'. ('rlr dzeirrieka tikai noderel var un tivi zubiek ir narak" ru" specialam raksturoiu.mam' Atkal ;^i;;'"raiojumi, "ilni ari saistiti ar dazadam malou kaut gan iiti -lomdr savd domu gajiena vier,n -o"do ideiam, Poruks ,,irrriri,i"ti dn slc,lzienos konzekventhki' var par ko domaja. i^.l^r, .ii*iu, daudz par kulieln minelsspriesl augsa iau lo daiiem fakLiem, domas Savas itaiu l'oruka darbu attie(igd analize. irrr u"l.i,r,, slilnibu butibtl. par psichiskas ettergiias roiil,rirn riclaiIa rlzt'itticks. illl'irsrl;tttties slilnlllra' tlzzli,,"iit li,a,i grtt'itl<rr"rrrkstir, l<tt;'tt lttlkrtittttrit ie pievedu'

Garl slitttttickar sap$ain'i dzlve' .l iI +tt l'oIuka' I)rrirrtli psi, hiskris elrergiias -raksturigakie-,lraut'eirrrrti aizvi"it saistili ll saslimuBu kermeni'. Ve.sels kertnerris, vesels organisms darboias vesellgli sllms organisms ritda slilrrlgas darbibas, vai ar cltlem varv-v----v-#

(liern sitkot, psi('hiskir energiia' kulu rad,a slim-.s nr.rr:rnisnrsaiivien darbojas acgarna veloa' r\or'-,rr.fiUas intelekts atrod un apsLlprlna par ''Xi,* nepleclesamal .,.".r,i- '," nar tAdAm' kas piemCrota p-a[s ne tikai Hilii."l i"il{'t"r."-piJ'r-"m 'irganisms jeb veselibas paias il;;' ;.;;-;";jisas "k"isten"-e" lXi?ir.',-i"-'utti""'ieo vi4u normu visas pedeio. sta-

" rJ I tsll;.9H, ijili: ruH*x j:I}"n:, iutklat dod dztves veselibu'":"!,''i'Tft

liliJr.t it""

"i".r.-rada p-.ieku pie darba, mrlestibu pret- prei"i"r-*'i"rrii, "r.i, arpasau)i tada saskara'

puri"r. ar i,jii"iiriiiiiiii liesamibai kd kaut kas i."j"ri;i';i;;'-pii*"'oi" kafla Tdpat iila" Ji.aoti"koi<a un vissaprotamakd 'gui=t.'' ta darboias- ari

i;;""q"i;H" id;; up t"ui un rada darbibas' o"i,'['"[J'"t".'giia savu apka-rtne tikai caur vi4am ka maigas' rrn tir. [*rr""ir. ciliem cilvekiem ",ir,ilkas ar ,]iii.,t ., u,,. ttztttr.l sitvtt vi.nibtt par tagadejEs spl'iotltttttus silvrrs ,,ii' irr,,r"r sp('kit ii)i't,',.''i,'ri,r,,i,'i.ttt rttt li''kitrt' lit't .ik srnalkas u-n

?r' irs grrrigrrs rlitrltibrrs' kttYas apmeram .tr s p sa.sr lrsr('tIrs"r."iu,,* u'zskiiamas par rupjukatn' nekil vlq slirna gara taisrri piera'la d^.bibarn' ffi;';;;;gti.; ko par-kaut uzskatams rosibas. Pie tam gars nav ku!"l polencialu,' pslctris"taLs errcrgiias ii;;"-k; nar I"t..;i,r"ai viiankzrrt ap galvu' smadzellu sunllr,as ka ari kermcnr pasa' ;;r';d;b;t visapkart feimenim' ka pinnatneuzlukoiama it H"i.i;';;;.;i;;""n".eiiu top tdlak viua rr""r%iiu produkri' i;iJ';;i;;;il -*t-'tuii kula energiiu' garigu s.atit '#Lt.liii" arr val nomac energiju 3o Ja taiak. ir"t"ir. ,tLit var tad trauce' karG ;I"*il;""iil' rriiiiba

[.aiii"i. ::!#

"iuaa no prala noteiktais ka netop sasniegts - ---"Yj=:4<-i=:=:=:=

dabiskais merfis, kuyu energiiai nolemts sasniegl' cllC^"" to nu, piemeram. celas. ka tur' -kur kads veks nrdtisi irn lietiski uzruttajatrts' tnineta energrla pre Kam i* iiti"toiu priek5 uzputigas kluseianas' ironiska savilkt fruskulus g-,I,i; rli;i piirt'it..(lala..no Turpretinr smlitla uri'pdspilticiga rrcx zinainarir mer[im nolemlas beL vitlas energuasprleKts art val nosark5anas' stipras izlietota oriekts 'rrliurn tui=u*" sle(lziens, ka vina ir I'i't ri.ir6". trliii" ii"ii,it sl'ipra'-silai dariltt savu iespaidu uz

;H^';;.;;i

"lt gariga energii ir tik ,di;l'i"r"^"di;;:*6uirJi, ka viqu var salrdzlnat ar lott vaina un urieziqa, -"or.t"iu,,o kermettt' pedeio sai i#ii." ;"i;. liiiu, tur' kur tai valaun un apdedzirta vieta ansvilina arerrr ilnaianiekam iedzelt ar kodigu runu va; ,arl ar srieziEam un sekmigam intrigam' - Yt$-a alz59r oaz-

nairi kerileni. kas vinu radiiis' par nozelosanu tadu lfermenr Ieiz oat navigi, --[i-""iii; ia SI darbiba atsttij uz par ta.deveto paiikt nevar vairs i"..^frir, laupits' gribas itkir bel' kungu. dr"tibu ilfi;i&;ped.eia.butu kam naliek p"ar citas varas ieroci' bez -ui,riprau.ii pat ladtt' Kaulu radioaktiviI.irr"lr"iliniiiekuist'ttrr lrup, kl liekls' dibirtata i^i"'" r.r.r o-r--ii"iat,,ib,r*' Vietttttt't ir korrstaleiatrta se\1s'{as .""",'iias izstaroiittlil tttt litttt kerttleIa vlelam' KuFas puZqi' kuri iJ':lii,[,,ii ;,iiii".ii, J"'r'ii""'aditi" pat tiek kuli ari vsi l;,;;ii,i';;i,';;;""iuiiirr,ii.r,'t,., en.erSadai-sllmlgal narnesti uz citiertt [crtlteqieln' 'gijai rte vi, ,,,r,.r jubul. psichiskai' Psichlska energlla' kn liekas. ro(las smaoze4u centros' seviS[i tad' kad

;;

oala ,.,".vu zubstan,'e, bet it lpaBi cildenaka mlesas :';;^"dr;;;;;nem saisinu un siltumu' ar. lsimisku pro"".i ri.u*, mateiiias dalu parversot miesas or-

ganiska siltuma, ko drlkstetu nostadit hdzas sadegBanas procesam cilvelra l;ertnenl. Smadze4u centri ar nervu vidutajibu savienojas ar katru miesas dalu un visa \ermenl vada vi4a kustibas, pie5\i1 katrai darbibai, kas lermenim jaiztlara, vi4as tpatnejo nokrasu, un pastavigi ved do darbibu saska4a ar apkartni un novortc dadto un daramo, zimeioties uz darbibas nepiecieSamibu, iemeslu un mcrlfi. Ka individuela psichiskd enerfija paia individa neatstai jeb iz vi4a neizgaro, lai piemcram parietu uz kadu citu lermeni, kuli varetu poc kimiskiem principiem pie sevis stiprak saistit psichisko energiju, neta pirmatnejais ori$inallermenis, tas liekas btrt dibinats uz stipras [eime4u savadibas. Piemcra dâ&#x201A;Źl 4emsim kddu iilveku A un saltdzinasim vi4u ar cilveku B. Ir viegli pierlidit, ktr B psichiska energija, kuyu apzrrncsim itr burtietn l'i b (!l index b), ta attiecas pret A psichisko cnergiju, l<ttpu apzrmesim ar burtienr Il a (11 inttex a), krt viss Il \ermenis' pret visu A l,<errneni. Tdpat kl A ttn Il trevar savstarpigi vienu pret otru izdeldet kf, hdzigus lielumus (kuyi, pats par sevi saprotams, nav lidzigi), tapat nevar A energijas vairumu apmainit pret B energijas vairurnu lid skaita, ta ari lpasibas zi+a lidzigus lielumus. (Ka fenomeni vi4i ir nemainami, bet kE numeni pavisam ne !). MEciba (Lehrsatz). Divi individueli \erme4i attiecas vierrs pret otru ta, ka viqu psichiskas ener$ijas vairumi sava starpa, jeb izteicot to formula:

K(A):K(B)-Ea:Eb!

Lai to apraditu, rlemsim divus |errne4us, par kuyiem zinam, ka tie analitiski un sintetiski pilnigi

pazistami. Bez tam vi4i ir nosvâ&#x201A;Źrti ne tikai ka tadi, bet ari pec vi!1u sastiivrialam, pat pec vi4u elementiem, kulus vigi sevr satur jeb no kuyiem vi4i pastdv. Tikai individuel:i dvdsekr, kupiri nav svara un kula pastav no kaut ka tada, karn tilds iespaids uz vi4ai attieciilo miesu, ka pedcjtt palick indifcrenta statikd gulot, stavot, scdot, miet'l vlj kttslihas stavoklr, zimejoties uz zemes pievilklanas spcku, zlmejoties uz psichisko elementu eterisko vaj gazveidigo elernentu reciproko svaru. Varbut 5o psichisko elementu mdrl;is atrodas neizmorojatnos itugstumos, kurp vi4i tiecas ar visu speku, ka pielnerartl gazveidigais elements trde4radis, ta ka smagas dalas top nestas augiup no gazveitligarn, kurpretim pcdeias top vilktas lejup no smagam dalam. No tam tad riu rodas apbfinojams produkts, kup6 veikli un prdtigi kustas, pcc patikdanas runa un pcc patiksanas cieB klusu. Tada karta mcs abus \erme4us noverojarn kti divus mums pazlstamus lielumus, tikai abas dveseles paliek kd divas nepazrstamas vienibas, kufas mes varam apzirnet ar x ull y. Ttl ka virlas abas, t. i. tlvdsclcs, jauzskata par tatliirrr vienibant, ku1:rs rrav ;rbzolLrIi viettit otliti lldzigas, bet ir speciIiski da7.rdas, larl vitlas it :tt' kartits skititlietn nostatlanras lii(lii riu(lir, ktrl'rt l<itlrai atsr:viS[ai vienibai pal iezrrrri ir sitvs irrk'kss pricl<i at5[iribas no citam vierrihrrrn. 'l'irrlt rirrrlit rlqltutu saslidalna l(A bezgaliua, bct zirarnir laikr eta perioda noslcdzama ka galiga, tapirc ka visa psichiska energija zemes virsu ir noteikta pec vi+as s-vara, pcc vi4as daudzuma un nec inrlividu sl<ai[a. Sadu nezinatnLt vienibu rilrda iagadrre pFc gadiem top jzdzesla, kas noti"k caur navi, un vi4as vieta rodas caur dzimianu jauna rinda.

l i

Ka pie apaugloianas zinams Sis smalkas enerfiias vairums, kaut ari foti neliels, vispirms pariet uz sievieti un vdlak uz dzemdejamo bernu, to vajadzetu

ProduktivE lSerme4u materijas masa ta attidrias pret ener$jas masu, ko mal.erija produc6, ka Y. Sis koeficients, domajams, vienmer paliek tas pats. Zinama individueld l;erme4a materiias vairuma attieciba pret vipa psichiskds energijas masu ir t: tEdA kart.i da-

drikstet uzskatit par patiesu. Tadd kdrta mums nepazlstamu vienibu rinda, lai gan vi4as uzskata par pazrstamdm, vi4u dzlvibas procesu dcl visur atskaitamas mazas dali4as, gadijuma, ja katra vieniba neparkApj vi4as matematiskd lieluma un nav tapusi piemdram par 1{n vaj par 1*m*n. Nevienam cilvekam nedr-rkstetu but 1r/z dveseles, vaj ari 1,6, vaj 1,7 dveseles, kas btrtu jau lldziga gandrtz divdm dveselem, bet pilns viens ir Istais katras dvEseles apzimetajs. Izklausas drusku jocigi, kad runa par dveselem. Ir kada veca maciba, kuya dveselem pec ndves liek celot vaj nu uz debesim, vaj ari ell6. Vieniba cilvekam ir dota, kupa darbojas kA dvosele no daudzienr miljoniem sastdvoSu vienibu rindd, un So vienibu val tikti pâ&#x201A;Źc tnuZigiern rnaterijas un enerfijas likunrierrr stistit vaj nrr kaida cita enerfija, pierneram lirniskh karta, vaj ari vi4a var izstarot lldzigi gaismai pret bezgaligi talAm telpas sienam, vai ari pari par tAm mums pilnigi nezinama. Tapat kA numeni sastada vienibu briniE[igu rindu, kulas nav savstarpigi eliminejamas, tapat cilveku dveseles sastada vienibu rindu, kuyas visas apzrmejamas ar indeksiem, lai vi4as varetu atSlirt vienu no otras. Tas izklausas gan pargudri un komiski, bel ir uzskaLigi. Ja visu zemes lodes psichisko energiju (iel'ekinol" Se ari dztvnieku psichisko energijrr), ku;"a visur paslavigi ir viena un ta pali. apzlmesim ar ME, tad psichiskls energijas kopmasas spiediens uz katra cilveka ir adgarni proporcionals katra atsevi5\a individa preto5anas aktivuma spckam.

M m : M.,e : eX "

bulam.E:

Er,l.

vaj ari to

vardos

izteicot: individuelo l;erme4u vielas vairurna attieciba pret vi4u psichiskf,s ener$ijas vairumu, dalita uz katra atseviifa individa masas attiecibu pret 5ts masas psichiskAs ener$ijas vairumu, lrdzinas dalitam

produktam no visu individuelo lermequ materijas un atsevi3Ba lerme4a ener$ijas uz produktu no visas psichiskds energijas vairuma un atseviil;a individuela [erme4a materijas masas. Se ir japiezrme, ka pie materijas saltdzinaBanas ar energiju var runat tikai par attiecibam, kurpretim ir neiespejami uzst6dit lldzibu starp materijas masu vaj lielumu un masas

energijas daudzumu.

TiI tad izliekas, it kA uzstEdita rnariba bftu tikai hipoteze. Ilet i ievero, ktr katra individueld kermenl ir taisrri tikdaudz psi<:hiskas enerfijas, cik vi43 rada savu iptiibu ar darbibu, kuya celas caur arigu, no p:rit [elrne4a noteikto materijas dalas pareju energiias veidii, tatl attieciba $ nav nostddarna piemâ&#x201A;Źriun ltdzas cilveka kau]u svara samEram ar vi4ra rnilestibu, kup vi45 spci paradit, bet lietu vajaga uzskatit ta, ka visu individuelo [erme4u materijas vairumu var dalit uz psichiskas energijas vairumu, tapcc ka psichiska ener$ija ir materiias

89 i

,Lt

produkls ieb raZojums, pie karn matedja dalas un ctttrkldl frtktora, kuyarn energijas raksturs, iespaidu rlitllr enerf;ijas veidu. So faktoru var uzskaiil par starpniecisko vienibu starp materijas vairumiem un ener$iias daudzumu. PriekB tam, lai materiju plrv6rstu par ener{iju, vajag energijas. Piemeram, m3, kuy5 parveriams par ener$iju, vajag vai nu ugunT sadedzinat, vaj ari Bimiski izkauset, piemoram ar sliipekla skabi vaj sorskabi. Faktors, ku16 caur kaut kddu noslepumainu darbibu parvorB energiia ja ne ari visu materiju, tad vismaz vilras dalu, ir vi4a darbibas intensil'uma dol matematiski pazistams, pieder pie fizibet sava butiba nepaztstams,, - vi4B kalds Igimijas lietam. Sintetiski 4emot vi46 ir kd integrals, analitiski ka diferencials. Bet ta ka man augstakils mirtematikas rclinurni ir pavisam nepazistlrni, tad es priekS tarn, lai materijas zinamas rntsas s:rlrrlzirur[rr ar enerfiias rlaudzumu, lietoju seI<oSts strgas pllrgrr li(lzibu. 'l'arrku sveces gali45, kupS sadeg, ir uz nratrr trrlzigs tuer{ijai, kulal tas uguni sadegdams parvilEas. Uguns, ko aizdedzina ar serkoci4a pahdzibu, rada darbibu, caur kulu norisinas materijas dalas pareja energija. Iededzinam[s uguns stiprums ir piemcram mt, krqa ener{ija paliek kd faktors pa visu degEanas laiku. Ja visa tauku svece ir sadeguse, tad iznicinata svece, no kugas nel<as vairs nav redzams, ir p6rvorsta energijA, kas noticis caur uguns karstumu, un ta tad var uzstAdit lrdzibu: s:e (s-x- e), kur s nozrmc sveces vielu, kurpretim e no vi4as dabuto ener-

- citur, paliek giju. Ari Je, tapat ka visur

likBanu speka starp vi4am abam, un ta tad hdziba starp materijas un enerfiiias ]ielumiem iespeiama.

Sacleguids sveces atliekas var vcl talak sadedzinat, pelnu nelielo vairumu tapat parvcrst mums neledzama energiia, ld kA vflram gluii droii rakslit lldzibu: m:e, la e ir radies no visr m. vaj ari mn : en, pie kam n apzrmo abu rindu hdzigo loceklu lieiumu ekvivalenCi, kulu var attrstit no attie..M clDas . " ja palokosimies, vaj energiju savukart var Bet parvcrst materija, vaj piemeraln no en energiias vairumu var radit tauki sveci, tad dro5i var teikt, ka vismaz vajadzetu paiet gadu simte4iem, hdz kadam varetu izdoties izdarit tadu meistara darbu. Taisni Bis apstaklis nu izskaidro, ka individuels \ermenis, kuyB caur organisma nomakianu ar varrnacigiem procesiem cieB, zaud6 no savas masas vaini[<, nekh to at]auj norma, lai 5o lieko masas dalu parverstu tada ener$ja, kufa kaitc ari paiam !ermenim, no kupa vi4a radusies, pie kam ta rada iekaisumus, tnrrnus, kas it' pavistrn nedabiski un rniesai pavisrm novajadzigi; encr$ija, kupa ir p.roduceta liclaka nlorai, nekrl to ptrfer nepieciesamiba un lietderiba, rtitv rlithuittnl al.pakal materija. kas miesti gajusi bojii i viUlt sprd hdzigi malduguttij par cilveka draguto tniesu utt kopd ar iekBejo psichisko energiju, vaj ari viena pati par sevi rada halucinacijas] irajukuinu, nejauiu apstaBanos pie ie5anas vaj aii pie iitam kustibam, stostiSanos, apiukumu u. t. t' Ja Sb nomaldijuEos energiju varetu cilveka l;ermenim atdot atpakal, tad cilveks butu izarstets, vai ari vis-

sp6ka

Roberta Maijera likums par materijas un energiias neiznlcibu, pat par stingras vienibas pastdvigu pa-

vv----vvvv-vvv-

t tt

t I

maz varetu novcrot, vaj kaut kdda vara vaj spcks neatkarto [erme4a maitaBanas mEfinajumu! Ka individa ener$ija nekur neiet bojd un pie jebkupiem apstakliem nekad neies boia ta ir pa. tiesiba, Tomer ne vienmor vi4a rada kautko veselu: dvcseles un gam abnormitates pa lielakai daJai dibinas uz 5is energijas dalamibas principiem te energija saistita ar vi4ai attiecigo kermeni un- tanr darbojas tikai kadas dalas veidd, teiksim piemcram eelroo vaj 86/eo: SI dala, kd domajams, var pamazinaties pat lidz 0,5, pie kam btrtu konstatejama l5erme4a pilniga trieka, ku$ varetu izdarit tikai vairs loti mazas kustibas. Celas jautajums, kur nu ir palikusi iztmkstosf, ener$jas dafa ? Kadi elementi vi4u ir pie sevis saistiju5i, vaj kdda vara ir vi4us paslepus aizvcdusi? Kas â&#x201A;Źd skdbu, aizvien taisa skabu Armi, kas 4ern dnrsku no melnas tintes un ar to nosrnOre sev AImi, uz to rnedz noraudzities ar uzmanibu. Ja kiuls Efidrurns ir sarkans, tad par to zin, ka vi4d ir sevi uz+emis sarkanu krasu, Kdrumnieku pazlst pec vi+a saklam, ka medus, lnpam, un tas, kuyi izrdda sava s[ma cilveka raksturu, neapzinigi izteic savu individuelo raksturojumu, tas ir laupitajs, kuyi ar varas darbiem vaj lielu viltibu ir uzvarejis savu lidzcensoni. Cr4a d6| pastdveBanas bieZi novero tamltdzigus piemorus. Bet ari tur ir iau japieBem, ka pieviltam, nomAktam vai nu ir vdjB raksturs, vaj ari ka vi4B ir atradies cita aizsardzibd, kula viqam ir atlemta, un tapec vi45 ir kfuvis par kaitigo apstaklu upuri. Tiedais slimibas pamatiemesls liekas blt pirmkdrt miesas un hdz ar to gara parpuleiana un otrkart daZadas bakteriju sugas, seviSki zifilisa, tifa, iarlacha un difterita bakterijas. Par

briesmicu riksti, a kup cilvece tiek Bausla, jauzskata piemcram spitaliba. kupa cilveku, kas ar vi4u saslimat. nokaui miesigi un garigi un kupa liek drebet izbailEs gfula likte4a aculieciniekiem. Ar vdrdu sakot. eatvenais dveseles jeb gara slimibu iemesls ir vinali papriek5u ejo3a miesas saslimSana. Staigajot aizliegtus celus, cilveks it ka noklnst ciua ar bafteriiam, kupas Sos celus apsargi. Bakteriias ir blstamas seviilSi gluZi veseliem organismiem, kurpretim paslimas personls ar fiifti, kas atrodas vi0u miesai, top aizsargatas no [alakas saslimsanas. Se, kur energijai vajadzetu radil preto' Sanos kaitigdm bakterijam, bieZi vien gadas, ka vi4a nEdeidm turklat vcl izpalrdz, pie kam vipa rada ba.sitl"tas bailes, glevilibu un-drumas domas, kas iniesu vol vairak vajina, at4em ceribu uz nakoio dzlvi, un iads cilveks ienaidnieka priek5d galigi izblainejas kd vdrgulis. Katra bakteriia- ir ndviga cr4u, kup pret vir,ru ved no vi4as caur en-erfisko -organisms. Kadu postu gan nevar padarit aizl5ertais nervu zistemi un smadzencs lipiga slimiba ! DaZreiz ievrinoiums vaj augons smadzencs. vaj ari kaut kur t'ilur ualvas ickJiene var pitdrtril gatrdenu visu psichisko- enelgiitr: micsa iztlilst uu beidzot iestajas ruave. Pats-pat' sevi saprotitttts, ka te ar enel'fiju vieu neko rrevat' icsiikt, lai ictraidnieku, bacili, apkayotu. Te vajag slrcr:ifisktr lltlzeklu ieb radikali rlziedinoSu ztlu, kuytis tietojamas kd iekSltigi' ta ari arigi. Jrr ilr energisku irtdu augo4u dziedinaianu, kui'os rnurliet rrrrrdi energiiu gaudino5ris un noma,o5ds bakt('riias, slirnibu izdziedina. tad psichiskd enerfiia toD atkal normala. "Tomei psichiskris slimibas. kuras galvena kAdd vvvvvvvvvvvvvvvvvvvY:z:z:=:=:z:z:=:

I l i

#ffi ru lipigu slimibu pamata, tikpat ka

nepieder paradas visgJutakie psichiskEs ener$ijas saslimianas zimptonri. Ista garigE saslim5ana caur psichiskas energijas szrjukumu notiek pavisam citada cela. Ycsture nrums stEsta par Jezu no Nacaretes, par Nluhamedu.

izcelas

nisku. nadebeSos izdaritu [olografisku uznlllnumlt ,,;rneiana notiek it ka ar ntazu skrejoSu gaismas parnes ttz acs lecu mazo i.o.rn"r., Dalidzibu, 'vinB tiek kuli palielinaLs lltlz lologratiski uzIelu- kur nemtd nriekBmeta dibiskam lieluttlitm. Ar iadu mechanisku uzuemumu piepalldzibrr, kupi izdarili no

pie rnrisu galvena temata, lai gan vi4as

Marti4u Luteri, Kalvinu un Konfuciju, kupi, tapat ka slavenais Zoroasters, viscaur ir bijuii nekas vairak, ka gpriti slimi psichopatologi. Ticiba uz pardabigdm lietam katru acumirkli noved psichisko enerfiju uz rnaldu celiern. Gars ir paradis gFntos brrZos gaidit no debesim drkartigu palldzibu. Ja 51 palrdziba nendk, tad sasiimst ka gars, ta miesa, un Badu ticetaju galvas pildds ar murgiem. Ko cilveks ikdieniBllx dzivo apzrmo par Dievu, tas ir vlrieBa psichiskas energijas caurmâ&#x201A;Źra trps uz kaut kadas planetas, cilveka tcla personificets. Ceiss vaj Jupiters bija pariulijuiies liclas planetas Jupitera spektrzi ka turierrcs irrtcli{crrces tt!li, tiiptrt ku rnusu dienAs tai noluka scviilgrr kirr'ta glirgrrlirvota telegrafa drats un apalats nofonr l<irtr[ l<rr1'rr Ibkrglafijrr. Mazak pazrstams liekas but fakLs, ku rnakor.ri pie zinamas temperaturas un pie zinama strivokla Laisa galvanoplastiskus (fotografiskus) veselu peisaiu uz4omumus un ar staru piepalidzibu dabuto ainu atri parnes uz aci, pat tad, ja pcdejd ir aizvcrta. Sads galvanoplastisks ainavu uzncmums vislabak izdodas naklt, kad padebe5i pie debesim ir sakryauti biezos sla4os. Pie visa ta ir nepiecieSami vajadzigs sauss laiks, jo migla vaj smagi rnako4i ir slikti pie tarn vajadzigo elektrisko straumju novaditaji. Es esmu divas reizes piedzrvojis Bddu galvanoplastisku fotografeBanu daba : un proti Strendos, Ccsls un Sigulda. Sadu mecha-

j I

iL ka no putnu eleklriskiem padebeSicm, -slrenius, esmuunredzeiis Siguldu' Cesis nersnekLives ' 'Nav nekads brlllums utt trekas iarrlrs' lla Sddi salvanoplasl iski teli sasttierlz musu zPlni pal rto slav;rait z.nim. Musu kaimipu - musu situlcs zislemas ntarrilu jedzrvotaiu - lrpi, pal ntlalttku pasaulu lrpi i"klust ltrlz muttts lelu veida ar irdzivotaiu "staru piepalidT.ibu un rcl altls[fl.. gaisrnas .seviSki iad, kad ferrnenis allodas tniera laj snaudoia -stavokli. skaislas reprodukciias. Klasisktts glezrliecibas lini. ka Dielndram Madonna della Sedia. Sikstinas IVirtonnad un citu trpi ir celu3ies no zvaizgnem un rrtlod acu varavtksnite loti labi izdevu5os uz4cmumu' iedzlvotaiu psichiIr uenoliedzams, ka musu zemes skl crrerEiia ir kooeia ar cilu (lebess llerrnr'4u ietlztu,,Lrriu usi,lhisko eireigiitr. Ieveroiot iadrr psichisktts ,.,,,",jtii,i" l<,rnilru. krr ili vispirli ettergijits viettibtl, ir rri,il'liiarrr*. l<it ('r'isrt vrti Alxrlrtttlt t('li ir lluklrlvuSi Irrlz zr,tttci tto cilitttt ItIIIttcIItttt. k,r ''ilvcki ir tllreiuSi rrirr l)ir.vit uirut,liiitti,rs tttt vittit'ttt pru godu celuSi 'itrlrrlrrs. Urr irrrls (:qiss tttt Apolons nav biju5i ne, kls' ili, l<rt ciltt ;tlitrtetu iedzrvotaji. Xalra Iieiba rrz l)i.vu it' lrlt't1its.' 'l'.rrli tElu pasaulu apdzrvotaji, l:rrri irrtt'liuctt.es lrll varils zi4a slav lalu pari musu z,rnes r:ilvckietn. trav nekadi Dievi, bet tbdas pasas iz.nrcisas bulnes. ka cilveki. Ja uz kaut kadas lielas siavzvaigzttes viqas iedzrvotajs sasniedz 3000 mustr

I I

-----.J*--v------

tik specigs vecis mums var btrt par varenu Dievu, ku$ gan laikam stipri amizejas par nlusu lirg5anam un religiskdm dziesmam. Pasiules bezgaligas telpds, pasaules univerzuma nav neviena Dieva, bet tur valda mechanikas likumi, kuli tik stipri un neapgaZami, ka katrs dievs un katra dieviete bailEs un briesmas grieZ virliem celu un viltigA kdrta 5os likumus nosauc par likteni. ReliSija un religiskas lielas uz mr.lsu zemes ir neaprefinami daudz maksajuSas, un pie tam nekas nav sasniegts. KristigE ticiba ar saviem paradoksiem zemes gadus, tad

novedusi lielu dalu psichiskds ener$ijas adgarniskd

stavokll. Sa adgarniskuma dcl ir nonakts lidz daudziem energijas traucejumiem. Katrs kaps pieder pie arprdtibas. Gandrrz katram kalam zemes virsu par iemeslu ir bijusi religija un reliSiski jautajumi.

ir rniers, lad valda meli un apmaniSaua. un liatru varmicigi apstradata. Uz Ia cilveccs sajrrkumir pa- lielakai rialai dibinas psir:hiskas cnr:rf iias [r.:ruc<tiurni zemes virsu. Cilveki, kupi ir psit:hiski gluZi vescli, var psichiski saslimt un p-ie tam loti nopietni. To vislabaki ir pieradijusi Jir

a_r:urnirkli psichiskd enerfija top

frandu revolucija. Krievu revluciju 1905. gada visur pavadija arpratiba; lielakd da[a cilveku paliku traki, pazaudeja milestibu pret savu paiu dzimtu, mekleja pec nejodzigAm parmai4am valsts un sabiedribas dzrvc, kapja pcc bilvibaB un visur laupija brivibu, pie kam vi4i gribeja uzspiest savas graliaZas citiem. Zeme ir it ka kads noziedznieks, ka arpratigais mDsu saules zistemas planetu starpa. Zemes virsu ga1 laikam nav neviena vieniga gluZi nomala cilveka tik lield m6rd psichiskd energija ir novadita - cela no Ista un varmacigi apstrAdata.

Kristigds valdibas iestides atsaucas uz kristigo

ticibu. Bet ltdz ko kdds grib dzrvot pcc kristigas ticibas macibas, vi4u varmacigi apstrAda. Ne daudz labaki ir sveiticibnieki, kh judi un muhamedaqi.

Budismam ir kdds zinatnisks pamats. Vi45 ir dibinats priek5 mongolu nabadzigam d[iram, kur top

sludinata izturiba un pacietiba, smaga darba stradaVipi cilveces nabadzigdm I[iram maca provizoriskos tikumus un ltdzeklus. Ja cilveki ir sasnieguii savll mdrki, zrmejoties uz laicigam mantam, uz familijas laimi, tad vipus ved pie miera un omulibas reliSija, kur redz mandari+us staigalot kd idealus, par kuyiem nevar pacelties neviens mirstigais. Laikam gan visiem bus zinams, ka daZadas ticibas un reli$ijas ir izccludas it ka sapni un ka vi4as sap4aino dzlvi kultivC. Smagie mechanikas likumi, likumi, kugi parvalda materilu un ener$ju, dro5i vien neprasa nekadu sap+u. sap4u. Tada Tada gadijuma vi4i lielakais. kltrdas varetu,r. lielakais, kludas regulet resulet regulet diena, diena. nomoda. Se nav runa tikai par tadiem sap4iem, ar kuliem jasastopas gulot, bet te iet runa par sap4ainu stavokli, kufa slirnaiii psichiskt errerfij;r uzskata par likurrriem nrlldigus apgrrlvoirr rrr rrs. 'fii ka katrs r:ilveks prata un strpraianas virrrla tikti zetn ta var parakstities, ko vigi ptts il. pi(xlzivojis, redzejis, dzirdejis un saitrtis, tttl katra ticiba uz pardabigAm lietam ir vicglpratiba, ja ne rrr.pratiba. Ko gan lai pardzivo ar:rr rxrntri srnirdzenâ&#x201A;Źs, ja visai smadze4u zistemai jatic visvisadarn neredzamam lietam ? Zem reli{ijas qogmas iespaida, kur mudZet mudZ pravie5i, apusluli, dievi, dievrnates un svCtie, kuyus mirstigais cilveks loti reti dabtr redzet miesiga veida, cilveks maldas Sflna crnti del pastave5anas.

96 97

)

=::# apkart

it ka

sapnr, bez gribas un novardzis. Ar ladu tukiu vielu piepilditds galvas, kupas citadi psichiski gluii veselas, noklust murgos, drudzr un rnrlqos, kuli paladas seviSBi rniega un proti sapnl. Pie smadze4u buves ir novcrojams kaut kas savads. Ka liekas, ne visas smadzenes uz reizi dabu zinat, kur cilveks atrodas un kas ar vi4u notiek, tomâ&#x201A;Źr acs redz, kur cilveks iet. SeviEli gara slimie noder tam par pierddijumu, ka vi4u nervu zistema, visas vi4u smadzenes nepazlst sava bodiga stdvokfa. Bet brrZiem briesmigs sapnis slimniekam parada bcdigo stavokli, kuya tas atrodas: vi45 atmostas trrcedarns un drebedams, plosas un trako, dragadams visu ap sevi. Tas var notikt piepeBi, bez kam to paredzetu ilrsts. Trl daia slepkaviba, da7a pa5slepkaviba ir jarrzsl<irtu kit tadu sap4u sekas. Garii slima cilveka psichisl<ir t:nctgijt ir ta satx)iata vaj noviiiinata, kt ;ricticl< vicna viettiga sa1x1a, lai gara slimam liktu visn vir,rir rnrriu stuigtl rrz itxkrrnrr paaugstinajuma. DaZs sapr,ro ptr Kristrr, krrlS grib vir,ru vest debesis. Kristus izliekas tik vilinoii ticarns, ka sapnotais pec tam maina visu savu stavokli un piemcro vi4u sapnim. Viq$ droBi nonak hdz ubaga spie[im vaj ari noklflst arpratigo nama. Kads cits sap4o par velnu, kuys vi+am apgada naudu un skaistus sku\us zem noteikuma, ka vi4am janoliedz sava lsta daba. SeviB\i dzcrajiem ir rafineti un klasiski sap4i. Tur daZreiz norisinas vesela drama, kulu der uzrakstit. Kamor sirgst tikai atseviifas personas, ir viegli slirnos atSl;irt no veseliem. Bet daZreiz saslimst vesels |auZn bars, liela sabiedriba, pie kam vi4i viens par otru galvo un tik stipri turas kopa, ka nevienam neizdodas vi{rus atraut no murgiem, kuyi

bieZi izviilirrs visptastakii nekrietniba un melos. Tadi slirnnieki il kirlttinttieki clttttlt utt dzerBana, apgâ&#x201A;Źrba un rnrlr'stilrt. Vilti trorlilrirrrt slr'petrtt biedribu. un lE tlrr2s attusts kttttgs riti rllttttit vclli t'enSas. lai tiktu rrzn,,rnti iitrLt rh'lr,'ikiuli sitlrictlt'ilr:t.'l'trr Krislus pie vinrr orfiiitrrt nrtt'rt,lrti l<it grctitticl<s, l<ttl nelrukst ari ui.tlz,rr'tritr'urtt'irlztticktt.'l'rtrl Krislrts pitts vitrla vissirltlrrk:rs rrtrliislilrls orgiiits. 1t,'ttt llitltglt llt'rtttts ttn ar ttitirrtirttttt rullit l)ilr ttostttakttiilttt likutttiltits oriel<Bslrtviicttt. So aiprittibtr krisliglt lritzrrila jrtu ilni oar,"[. bet vina itopelna itr lo lielas ttitttdas ,ii,r',al. Katrs, kas nav ipejigs vcsl io pal;tidnigo clzivi, liek uzskaLits par nesp.ligu rntlc.slibit. .Xa 5e iamekle lielakas dalas glulo gara slirnibu galvenais ivots - lo aprakslit ir mans noluks. (TurPmak vdl).' CiksorieZams lto raksla gala pieliktds piezrmes: pasaules uz-Turnmak'vEl.' slima dzeinie-ka slimais mantrskripla-ir pievesta ptaiaks, un strtJ i. daudz uttctotu tikui kada dali no- vir1a. Tomdr Poruks rakstiski netika vElak savu domu ttllaki attlstiiis' Par naiu slirno filozoliitr, prtt' vit,ltts prrvit'iihrr un ifi,rsirkn" kottzel< v.ttt'es lt'ttkttttttt ir lieki runal plagrozas ap iaki. l)rtttrlzas utkstrt ltiotrrittelas lietas pbdejo nouz vi4i karn slirrrihtt,'pic oitsa dz,'iricka iauuas lilozol'isl<i utr visirarejos dabas un sadz'ves tru[utnos rrteklt'ltec vi4as iemesliem. Liela ieveriba ir oierrr:iczlir itti slDniem, un dzejnieks vinu lielo i.siaiiu uz viua ves'elihas maita3anu indirekta karla stiJri rrzsver. 'l'e der atcereties, kas augia Leikts nozttni slima dzeinieka gariga dzive' nui "arnu dzlva lantazija atspogulojas vir.ra uzskatos i'oruka' vvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvv\#

savstarpejam attiecibam. Astronomija sp6l6 dzejnieka murgu idejds ieverojamu lomu. Kidd citt rakstd slimais dzejnieks par to mksta : ,Katrs astronoms spej izsaukt daZadus garus. Cilveka psichisko ener$iju ta var izmantot, ka vi4a, kulai ir ideals virziens tad, kad sastopas |aund un laba virziena psichiskds enerSiias, rada savadas parEdibas, starp kupdm ir pazistams Kristus, Budas un daZadu sv6to tipi. Psichiska enerAija zemes virs[ spele daudz lielaku lomu, neka zinatnieki to doma, Psichiskas ener$ijas kopums uz zemes lodes ir tik liels un vi4as spoks ir tik varens, ka vi4a varetu radit ne tikai briesmigas v6tras, orkanus, bet pie parliecinatas veco likumu noliegBanas un pie pavisam citrt virziena pie4emdanas ta varetu pacelt zemes lodi un vi4rr aiznest cita ptrsaulCl vipa ir tik spOciga, kir ta varotu speleties irr zemes lodi, kd okeana vil4i spelcjas ar kufi. lirz dzrvu cilvcku psichiskas enerSijas vet ir mirulu psit:hiska enerfiija. Cilveku miljartli ir miru5i. bet vi4u psichiska eneqfija ir palikusi uz zemes lodes un rada seviB[u organiskas ener$ijas potencialu virs zemes. Nekrietnais pseudoastronoms Vestermanis ir izlietojis savas zinadanas launiem noItrkiem. Bez tam viqB, kd nedabigas mtlestibas principa lpadnieks, nopirkdams par naudu laudis caur saviem a{entiem un piemanitiem valdniekiem, kulus vi4S pdrdeva katram Zldam, socialistam un anarli. stam, ir sagrabis savas rokas daudz energijas, publikd ir ienesis milzigi daudz melu, tapcc ka vi4S veselam pulim ir devis iniciativi domat pec viqa Semala un tureties pie viqa viedokla. Sis Vestermaqa lrdzek-tis nav vienkards hipnotisms un nav elementara publi-

kas sugestija. Vi45 rtkojas ar meliem tapat ka ar sinus un cosinus f[nkciiam. Astronomija katrs inteli{ents un ieverojams cilveks ir vesela }auZu pu}a priekBstdvis. Miru5o intelektuali psichiska ener{ija, sasniegusi zinamu merl;i vaj augsturnu, paliek tadd stAvokli, ka raugas uz savu dzimurnu kar uz iemllotu priekimetu un vi+u sarga dienu un nakti, lai sveBa enerSija nebarotos ar baltam dvcselern, lai vipa tds nepostitu, nepartrauktu statikas, zlmejoties uz skaistumu un idealu. Vestermanim ir laimejies 1907. g, sagrAbt zemes lodes psichisko energiju savas rokas, kad vi45 parddijf,s ar kadu darnu uz Jupitera un tur uzdevas par dabigu viru, kuy5 neesot pederasts. Vestermanis, tada karta iekarodarns zemes lodes un Jupitera psichiskas energiias robeZas, kaut ari vi4B ir pederasts, ka to zin daudzi cilveki, savu noslcpumaino un nedabigo funkciju noslcpa no citdm planetam un veikli sajaukdams melu zistemu ar subjektivas un objektivas butibas apliecina5anas zistemu, uz kadu laiku ieguva balsi pie zemes lodes valdibu un valdnieku iecelSanas. Bet driz tika novcrotas Vesterma4a darbibas brstamas sekas. Astronoms nedrikst rnelot, jo citadi vi4i ne redz pareizi, nedz ari pareizi dzird. Tikai laisrrs un paticsibu rnllojo5s cilveks var but l)ar astronornu. l)asaul6, cik redzams, pastav likurns vaj notcikurns, ka tas, kuy5 ar acim ir sasniedzis gaismu un par to, ko ir redzejis, nestasta taisnibas savarn intelektam un citiem cilvekiem, ir pelnijis :tklumu, jo gaismas princips ir rddit paiieso btrtibu un neko nenoslcpt, ko tiedi redz lietas, darbibas un stavoklos. Tikai tad, kad astronoms stingri turas pie likumiem, iev6ro taisnibas principu un patiesibas mllestibu, vi4am debesu spldeklos at-

/oo

707

par astronomiju un par daiadu univerzuma zistemu

#=# veras grandiozas perspektives, k'.' I qi"gi,lTl9ari daudz nelaimes, ur .iuoa, valelrurlar bei nlllnll lln oauuz "J""ttri-u, ta lielas ar savu daireiz un i"-,'"i iii"ui ir esoisti -kamer musas 'I"J,' peles iegnst gal' vai muSas 1,"'-uu.o. varu, spEku un -kustibu

;;;;";;-i-

pi;

. . ." univerzuma ..",-

veielu pasaulu

vadiBanas

i'iuuota eufat4a darbojas tikai slima dzejnieEa -no -ritenibas apzi4as tur neka neredz' Se trnturiiu' domam . ir i;;'*rni;. lu vu.i"t-uni. pec dzeinieka radlla' novFroiumi un vaiatais, vina satvenais . ka rdemurgu lrdz k6 Poruks mineia Vesl'ermana vardtr, oazar un. istenibu ias vina apzi4a izspieda llopa. daZadiem fanlaziias izpludurniem pdrvatdlla vlsu. oze].

nieka dveseli. i'(linilill Poruks bieZi nodarbo,;as ar zrmeja daidaiadas $-eometriskas' L.ir"r"rnil.. VinB 'studeSinas

vaiadzigas figulas' Noi"i.oii"i^iir. uu i,'ilitts lllrikles nar sAvas nodarboBanhs noluku dzeino redzams .ik bet iii'k,ui iir,:rirl ',n,l"uu. "iirl izk'iktittrt rlotnattt.' latl.viqa astroni,'iiL,,',i',,,tktiplos

pi"'

rrorrii . sltt,liiitttl l)itr pilttlilttl lolnet' hllit k da,noslepa.no-ait,u itleii. Varlrirt rreluillis rtr astrollomUasvlns varbul vajatajus'. savus grib6ja apkarot iidzihu

Iai cilvekus.at;ie zvaigznem pec pahdzibas'vi45 caur aslrovarbut ili;;i; ;; melie-m un viitibai: virsu zemes iekartu labaku sasniegt io*iio "u."iu las skaidrus un un ,!i,.o. -;;lik" tlilvekus p"adarit ttrus Poruks noslcpums' slima dz;inieka ;i;. .ar sriezas

savu'astronoiniias sludeianu algadinaja .kadu .cllu ilroratitru cilveliu un proti nelaimigo dzirnavnleku Milteri."kuru dzeinieks labi tclojis sava stasta: 'Her-

netuurn mobile". ""'--K;';i-;; Poruka slimas filozofijas zistema loti daudi zubjeitiva utr vel vairak fantazijas, tad lomer

vina oieder pie Lirdiertt slirnir dzeinieka- r-qZojumietn' kJros'lietu rstenibas apziqli. kant ari dazkart nepavieta' Bet.Sad ;;;ff ;';;lat;ri, ut,Lt"io .erlzarna un tadus laikIrrritts tii(lus i;;i-;"i;lki; ;"1Jz.ivoia gl t1Z! palika riltr..'r.u'a"uioS savos spri"tltun"s lyttditzaoam no rru vtti vienigi ieklivs un lik{is vadities ii,rziiam un halucinacijam. vitj ari tt, sttvas. vleg-las' it ki .oarni"rn apbalvotas fanlaziias..rrtt. 1tv1em-l1n tastiskiern sapniem. Porukatn hrl (az ull sKrru halucinaciias rin iluziias' Par vila r.dzes hillu('lna('rioin lau nhrliecinaiamies rto lhs vielits dzllrrrek.r I'aK'-i;. ffi "uins .ut a'= it ka no ptttnLt perspektives r'edz.eiis Strehius, Cesis un Sigulrlrt' Visvitrrilk.,rar.zu irn'nenatiktsanu nelail;im sagadajn vina g rsils ltuzlla bllmaar visdm vi4as tleskaitlrmam konzekvencem' pasniedzaka vi4a-m likas. utiii", ii,-ir"i"r"["," miem edienicm ir kdda pavisam sveSa un savaoa jatrla.JL"iI. L" G- i. pi"tiLtu ktat gifts' Pirmais Du protams i1"""'r.ui tadils tiizcs Porukam radas, p.rellcls urr pie edieniem kas viqanr Sifti iautaiums. 'ii;r,lzr" noluka tas darils? Tur nelaiiiis Drezt oeva.sa-

v,ri fanLaziiai pilltu hrlviltu, un k' sls

lanrazrlai,

viriaiirlir's rnurgr' ,iiirli" cntj gairt latlrts srrreigiti rrrt ilrrzijas slim' iiirs hrrlrr'irrrii kir,l iiii"i"n,,3' kiltl vlUaslel ""r,,i,,,i, l.lt'tttt.tlls' svcis vt'l ir nieka nr'r's,,ttil,lti kritiskas ttrt ii:';'r,l;';,.,;l,i; "r" slirirrri.krr itpzirltt unkad lar vlngras' ltsas pictiekr-rJi ir ,r",rt,t st,c'iits v,'l sve:t yn l'-t^i',,,, ii,i'iiiiii',, i',ri, iits'tiktrr' kit prrsonibai tlabisks t'1,'tttr,ttls. itiztttrettts rto lloslrprlnasalro" 1!-'ll^" neplevel t lttits pret savu slimillu un nenor- .ilirnlrieks rrcibas savas ari nedz dornu, soun ,""to"',i" ,,.,tir,tt- un neDlstavigam viga apzipas -paradibaltt' ii"ilu nuir.i"u"iias l[i iluziias ir inlensivas un pa--:.-:z-:z:=----:#vvvvvvvvvvv\=

702

/03

stAv ilgaku lai\u no vietas, tad slimnieks pie vi4dm sak pierast, sak uzskatit tds par normalu paradibu sav -dvesele un beidzot lauj vi46m iespaidot ari savas domas un darbus. Poruks pEdeia laika vairs neturcja halucinaciju un iluziju par sve5iem elementiem sava- dvdsele, kapec no vi4am iztekosds murgu idejas bij pastAvigas, konzekventas un zistemaTizetas. . - Par paSu vaja5anu sakams. ka vi4u pcc slimniel{a domam izdara las nieka Las nersonaspersonas, ar krrrim kupam slimniekam agrak ir bijis kads-kontakts jeb sai{ars. TapEc vajaBanu vispirms ka vi4am -lzejnieks uzskata vaja6anu luvaki stavoBo cilveku darhrrdarbu. Vai Vaj ari slimniolzn slimnieks qesaprol to lietu ta, it ka rikojums virju vajat izietu no kaut kadam augstam personam, no kAdAm k6ddm iestadem, iestadem. no kadam atklAlam atklatam vaj ari ari noslepumainam biedribarn, un vipam tuvu stavoSie cilveki it ka butu tikai akli ierot:i pic rninelo rrzdevurnrr izpildiSanas; vai ari bcidzol slirnrrieks rlorrrir. krr vaiaianas inicialive iziel" tuo viqtr savr,jiern, bel lie pie sirvu nodomu izveBanas sauc pirlrgir tlitiadirs icslades, irprnelodami un aprunadarrri vajajarno upuri pie pedejrirn. Se pievediSu vairakas Poruka vdstules kronoloAiskti kirtibri. kups labi alspogulojas daidaZadas slimA dzeinieka murgu idejas: gan greizsirdibas, gan vajadanai, gan lielmanihas u. t- t- -

tad laipni ltrdzu neuzskatit to lietu ta, ka es 5aI lieta gribetu neaicinati iemaisities. T6 kd es ka rakstnieks esmu privata persona, tad ari manai vestulei ir pilnigi privals rakstrrrs, un es viqu rakstiju tikai tadcl. ka daiadu lautas kustibu d6l man ir nepelnitA karta nodariti lieli zaudeiumi. mekleBanu,-

Ar augstcienibu

Janis Poruks-,,

Minetd karte adreseta Strendu psichiatriskis slimnicas toreizejam direktoram Dr. med. A. Bora kgm. ,Strendos,5. junijd 1909. g. Zcloianas un sudzibas. 1. Kads ir sabojajis manu vijoli, uz kulas bija uzraks[s:,Antonius Slradinarius Cremonensis faciebat_ anno 1700*, par ko es pa$cru zaudejuma athdzibu. 2. Vecakd Zolsirdiga m6sa Simson un Rut jaunkundzes izplatot pai mani baumas, ka man jeu esot Bopavasar atfauts iestddi atstat, bet ka es negribot_-to darit (liecinieki: pulkste4taisitajs Sipols un kads Vanckera kgs Strenr)os).

3. I)r. 1'rejs, Slrentu vajpratigo

slirnnicas

Godats doktora kungs ! Sodien es norakstiju profesoram CiZa kgm T6rbala valeju karti, kqd es dariju profesora-kgu kd specialistu uzmanigu uz CCsim. ka uz sarisi "slimu eilveku perekli. Ja sakarh ar So karti"iev;ditu iz-

asistents. rlzt'lzsr.r'lir Pieslirlrre rrzkritoii uzvedas un ar to kaite rnusu iestarlos labai slavai. 4. tidieni un dzâ&#x201A;Źrieni, kupus man pasniedz, parasti ir no galvenas inkvizitores Simson-un kdda vipas mrltrla, katla jauna igauqa, samaitali un manai veselibai loti kaitigi. Attieciba uz edieniem, esludzu dot man maz, bet labus. 5. Saska4d ar jauno valsts satversmi es, ka viens no galveniem reformatoriem nakotnes religijas

/o4

/o5

,Ccsrs, 18. jutija 1908, g.

un mrlestibas lauka, pagEru jaunu un pikantu damu kii metresi vai konkubini, lai es varetu kartigi piekopt dabigu fizisku mtlestibu un lai man nebrtu ja-

kaut gan tas ir mcfinajis pietaisities manai sievai, lai politiski diskreditetu mani un manu familiju. Bez tam Brandesa riciba atrodas visas iestades atslcgas, vi45 viens pats iet kantori, rakqaias tur papiros un izpauZ auemniekiem neizpauZamas administrativas lietas, kas nav likai allauls, bet gan turprelim stingri aizliegts. Arzemes var dabut zinat tikai to, cik talu to auauj likums. Strendos, 14. junija 1909. g.

nrxlodas garigam onanismam.

6. Trakais skroders man uzbruka un pieprasija paskaidrojumu, it kd es butu musu vecako masu Simson nosaucis vaj nolamajis par m-u. Vi4d teica, ka mani par to sitiSot krusta. Es nekad neesmu vecakas masas lamajis. Tikai reiz ziema es prasiju pagalma slimnieku kopejai jokodams: ,Kur ir Danke jaunkundze ? ar ko es it ka butu merkejis uz

Janis Poruks."

vecako masu." ?. Sejienes igau4i un igaunietes sirgst ar tum5iem religijas murgiem, kufos vi4i daZreiz mani briesmigi apvaino, ar mani nekdetni apietas un mani apmcta dubfiem. Grieta te daireiz ir iz4dItiurns, bet vi4ai par to ir, ka liekas, darisana ar L'urbaineu. " Strcnrlos, 5. iuniiii 1{}01). Augstcienibt Atronyrnus.n

"I;oti

106

Es esmu noverojis, ka cilveki, kuli par mani Se iestadc, vaj ari citur arstiem un poli-

ir zi4ojuii

,I;oti godats direktora l<ungs ! Es turu par savu pienflkumu Jums pazi4ot, ka

ma5inmeistars Brandes, kuyd nav Krievijas pavalstnieks, ne tikai atlaujas iejaukties iestades parvaldes lietds, bet ari pats personigi uzstAias kd administrators. Ta ka Krievijas likumi pavisam aizliedz tirdu rrcibu arzemniekiem, kuyiem bez tam nav sevi5fu pilnvaru un kupi var btrt loti kaitigi kA musu dzimtenes, ta ari iestades iedztvotaju interesem, tad man ir tas gods Jtrs, loti godatais direktora kungs, darit uzmanigus, ka man nav ar Brandesu nekadu sakaru,

godats direktora kungs

cijas iestddem, lai mani turetu stingra arstu uzraudzibd, privatds aprindas par mani sprieZ gluZi citadi un uzdod pavisam citas personas par manas gustniecibas ierosinatajiem; tap6c es Jtrs, loti godatais direktora kungs, ludzu pageret, lai katrs zi4ojums un katra sudziba par mani notiktu rakstiski un ietu caur Jusu rokam. SeviSltri izvairas rakstisl{i par mani sudzeties mana sievas mate Ann:r Peterson ktlze, mans sievas bralis [lurlolfs Petersons un Berzonu familija Cists. Privtti vi4ra izplata pal rnani daZadas mulfigas pirsakas un daZas aprindas runa par manu godigurnlr rrn novainibu. Ari mutiskas Cesu pilsotas galvas llerzona sudzibas, kufam esot kauns skaitities pal rnanu svailli, ir nederigas; minetas sudzibas vi4S esot iesniedzis vi4a ekselencei gubernatora kgm. Borzonam vajag rakstiski iesniegt savu sudzibu, parakstot zem tam savu pilnu vdrdu, jo citadi strdziba var izrddities divdomiga. No Valkas,

707

kur dzivo Bâ&#x201A;Źrzona radinieki, bieii nak privatas pa-

vcles musu iestddes slimnieku kopejiem, kuyas attiecas specieli uz mani. Igau4i un igaunietes, kuf te dabujuBi vietu, neizslcdzot Ruitalu, un kupi pa lielakai dalai nak no Valkas un kuliem 5e iet omuligi, centigi izpilda lields BErzonu familijas un vi4a plaBi izplatitds partijas vcleBanos. Te Strenios ir Austri4u familija ieguvusi nelagu slavu, ka ta uz vi4u radinieku Bdrzonu y6le5anos ir par mani izplatijusi nekaunigus melus it tpaBi pag5ju5a gadd, Ta ka es paredzu, ka ar Ccsu pilsotas galvu notiks tas pats, kas ir noticis ar Tukuma pilsotas galvu Kremani, tad es ar vi4u gribu mazak ielaisties dariSan6s, nekA varbut viqi to doma. Bez tam man ir vol kdda lieta, kufa butu uz-

skaltnra prr patiesu. Vaj galu gald nav gadijies, kit irrsrr kalgrtaji, l. i. slimnieku kopeii un kopeias urv nliln to stustijrrli, ko Jus, [oti godats direktora kgs, vaj Jrrsrr pilnvtrotuis rrrsts nran likuii pateikt. Var but, ka gatlijuurii, ja larla nolaidiba btrtu notikusi, mani varetu izdaudzinat par nepaklausigu, kas

mani Jflsu acls nostaditu slikta gaisma. DaZreiz 5e notiek tadas lietas, ka es esmu spiests ilgaki novorot pretrunu un tria prata pielaistu nekartibu paradibas. Jums, direktora kgs, ir nepiecie5ami vajadzigs piegriezt nopietnaku ieveribu kopeju izteicieniem, neka pacientu izteicieniem, vaj ari aizdomam un izdomam, bet Istenibd notiek, ka daireiz ari slimniekiem ir taisniba. Visprdtigakais ir nogaidit, kamcr parak augsti laika vi|4i rimsies. Strendos, 14. junija 1909. g. Janis Poruks.u

708

,I7oti godats direktora kgs ! Par noZolosanu man atkal jaleras pie spalvas un Jums, direktora kgs, rsi iaziso, ka dodien pusdienu odot es atradu materializetas milestibas p6das foti pievilcigas, mirdzoSi taukainas zafgani-dzeltenas krasas virskartas veida, kufa parklaja pankukas. Neraugoties uz to, es pankukas notiesaju, kaut gan jau iepriek6 es nojautu kaut ko |aunu. Poc vienas stundas pie manis paâ&#x201A;Źdijas vieglakas sagiftesands simptomi. Es loti ltrdzu, t. i. ja es drrkstetu Jns Sai lietd lEgt, uzraudzit tas personas, kuyas uztraucas vaj pat sak trokSqot manu sudzibu dcl par manu odienu sabojaBanu. Bet var ari but, ka daZa laba persona, kupai dariBana ar edieniem, man paslepus iedod seviElas zdles, kulas pieskaitamas $iftim, lai es bez kautreaanas uzdroii[atos vilai atklat savu mllestibu. Ta ka seviifi arzeniks pazrstams ka hdzeklis pret skatuves un kaujas drudzi, tad var but, ka es vi4u bieZi esmu dabujis. Cik esmu dzirdejis, tad ari aiz greizsirdibas un skaudibas lieto daZadas giftis, kas ir loti bcdigi. Ka garidznieki savos reliSiskos murgos pielaistu tadas lietas, tas nav dornajarns, ktut grn Rorna esol trzglabata krxla kaste ar Livonijas bazrricas prr:paratiern, kuyu nol0ks izgreznot rniro+u galvrrs. 'l'irs uzskatarns ka reakcijas veids pret luteragiern, kufi katolus apvaino inkvizicijas. Man il zinams, ka galidznieki sevi*l;i ciena ,ta Kunga Jezus Klistus seviSfi padevigu kalponi' Rut jaunkundzi, kupt nodarbinata iestades saimnieciba, ka ari Simson jaunkundzi. Ir kauns, ka Jezus Kristus vdrdi piekopj tadas lietas, kuyas izdara tikai drprdtigi, samaitati un izvirtg6i cilveki un proti: nozafosanu. Cosu pils0ta ir galvenais Sadu neliesu pereklis.

,I Bet liekas, ka vi4iem pakaldaritaju grupas ir nodibinajuSf,s ari Rigd, Valmiera un Valka. Es nevaretu pasniegt savam lielakam ienaidniekam pat pilites, neviena grama giftes. Vismaz es skatos uz iadiem cilvekiem, kufi ar to dzen nelietibas, ka uz nelaimi giem f,rprdtigiem, kuyi fiziski ir pietiekoii stipri, lai pa pasauli klejotu zem veselibas maskas, vaj ari kuyi klusi sed sava kakta, ar pacilatu pa5apzi4u, atzrstot 6adu noza]o6anu par svarigu darbu, O sancta simplicitas ! Cogito ergo sum! Strenios, 2. julija 1909.

pie kauliem. Cilveki, pat ari t0di kungi, kd Dr. Treijs un vi4a radinieki rttgrilt rritkt pie prAta. Viqi dom{, ka tie, nes\istibrr rrrr l<r'apiirnu pabalstot laulibas dzlvE, darot labu tltrhrt, l,ls visrr to panesu miedga prata, bel ja larl prrlis srrk izlitrlil viegli redzamas gai'iga tratrccjtrnra l)irzuncs, larl Io nevar uzskatit pal atseviiku, iat lictit gltrii tteic;rtlrr lxrrsorru vainu, seviSki tatlu, kit cs, ku;'rtrrr citrr grt.l<rr del bieZi ir nai(iies svi st.

Augstcienibd Janis Poruks."

Visas te pievestas vestules Poruks rakstijis ap [o paiu laiku, karl vi4l uzzrrnejis savas atmi4as pal l)r'cztlcrro ptvutiitiern ga(liern. Nalkoia vostule rakstitrr (l(tsrs, p0c Stlerrirr slirlnicas atsta5anas. ,,Iroti godats rloktora kgs! Ccsu pilsdtas galva Bcrzona kgs uzdro5inas manu sievu Ernestini savest kopa ar daZiem virieSiem. SeviSli iejienes krievu partija ir tajas domas, ka Bdrzonam esot uz to tiesiba. Te manu sievu uzaicina piekopt fizisku mrlestibu kzids kapitans I,{ese, latvietis Cesu apkartne, te atkal citi varo4i, Ta ka mana sieva sakot no 1905. gada ir pazl-stama ka dama, kuFas mllestiba atkliiti katram pieietama, tad man nakas gftrti izpatikt visiem viqas mtlakiem. Sevi5ki cenbas rnanu sievu aplaimot ZrliSu familija Strenios. Es pavisam neesmu tik briesmigi greizsirdigs, bet uz ilgaku laiku 5i draiskuliba man [elas

/70

t {

I)atulzi tto Jttsrt l<ok,[iern ir lit:li rrclicSi. 'l'ri piemelarn Sntilgirs krrngs, krrds irrsts Oesis, ku15 gantlrtz katrtt rlit'rtu ir pietlztrrics. Sirn vtrir,rarn sava udens dzierlniecibas iesttrde ir tlirliSana ar slimam sievietern, kupu gribai tas pal'ak paklausa. Bez tarn liekas, ka vi45 izlieto savu trdens dziedniecibas iestf,di lapat ka Bcrzons un Paukuls Latvieiu Biedribas namu Ccsts par atklatu mrlestibas iestddi, jo citadi veikals nesokas. LIdz ko Berzonam, Dances kundzei, manai svainenei zobarstei Peterson un ari i'nanai sievai pcc m estibas baudas vairs nepatrk uz mani skatities, tie uzaicina . ttrIit gorodovoju vaj arstu man uz ielas sekot. Sejienes krievi un latvieBi vispirigi vairs negrib atzit nekadas laulibas. Vi+i milestiba viens otru ta pazlst, ka tie, kufi ar 3o lietu nav iepaztstinati, riek skaititi par lopiem. Lieli barbari Sar lieta ir ari Zrdi. Vi4i nevar iztikt bez vtrieSu un sievie5u save5anas kopA. Vclak tas viss smagi atriebsies. tstrtu labi, ja Jtrs, doktora kungs, paslep5us atbrauktu uz Ccsim un de izdaritu mazu reviziju, jo Si nekrietnd rrciba ir smagas garigas slimibas simptoms, Es Jums par to nevaru samaksat, bet varblt vainigie Jus piekukulos. Tadu naudu var mierigi iebdst kabata, jo Siem nelieBiem

tIl

naudas parpilniba un tie dzlvo uz nebddu, Bet lrret mani, ludzu, iztureties saudzigi, jo citadi izndks licls skandals. Augstcieniba Cosls. 3. maija 1910..

Janis Poruks.

Tadas pa5as veslules Poruks uzrakstiiis Tdrbatas psichialrisk6 -klinikA 19t0. gada. Ari oii,as .eaia*i alspgulojas da2daZadas murqu ideias. starn kuram dominejo5u vietu atkal iegem vaiaBanas muisi. Kadd vestulE Poruks raksta : -Mana sievas mate vairakas reizes nielika nie dzerieniem sliprus pilienus vai pulverus. furu" pieg:rdrja ZI(li. un lrdz ko es pahzeros no sauas"iiui .i"vas tJrhrrrtir.m tlzerieniem. es sAku ielaisties miegzi, nuu tiuI<il ntilnt stevir linirs ar kaleiviiem, seviSIi rrl ol'ir.ir.rir.rrr, krr;.rr rrrrlrrl<ir ll hi.irr, lrri nb virliem iz_ Irrglos rliriarlrrs liosilr:rs pr.icki tir.rn, kas atradas vrr.tr..lo unlznir.krr rrrr gtrridzrrit.krr irizsardzibti. (lrtils, kit rrriura sievtr rrrtrrri lri,iir rrllrnelojusi vaiIzra_ nu pie guhr.r,rralora, vaj ari pie rrifa tlVit"r- t,i"s I.905. gada novembra menesl uz visaugstako paveli lika mani aizvesl uz Dr. Sdnfelda stifrnicu. kapec priekd .,manis . vajadzeia tik augstas pavcles, es irezinu. Man liekas, ka iandarrneiija, klpa no 1g94. s. mani.pazina k6 stingru fteizara in Xrievijas likumii piekriteju. briesmigajd 1905. gada par mani ir nastzisl.ijusi pie visaugstaka gaiha. t<a par latvi65u rakslnieku. kug valdibai vaietu darit pikalnoiumusbel es izradijos par gtu2i vaiu politiki ,n iui.iutu pastalu, un, ka Iiekas, zvcrinrts -advokats Veinberss un macitajs Zanders bij nodevuSi par mani sliktis

112

lieeibas, un mani pieskaitija pie problematiskienr cilvekiem, seviSfi tapec, ka mans sievas brdlis visur r.ela.par-mani neslavu, ka es gribot tikt par latvie5u karali. Pâ&#x201A;Źc daudzErn un smiekligdm inlrigam mani atzina par arpratigu, lai gan par karali es-negribeiu ne zinat. Bet mani ienaidrrieki bij slipri uri es uz vi+a maiestates pavEli vairakas reizes tiku arestets un alsllits vaj rru Burp pie Junrs ('ferbatE), vai ari uz Strendiem pie doktora Bera. Es par io Iictu rairakas reizes runaju ar manu sievu. uz kupu es noraugos kA uz galveno vaininieci pie visam tam karaliskam blâ&#x201A;Ź4am, pie visas tas lielmanibas un vajaSanas manijas, par. kupu man tika stastits . . . . .n Tikko citeta vcstu16 ir vieta, kur slimais dzeinieks savu vardu saisla ar karala vErdu. Ari daZoi citos manuskriplo-s ir saslopami lielmanibas murgi. Kada raksta Poruks ziqo : . .,Man jaatzistas, ka ir daudz cilveku, kuyi nopietni raugas uz mani ka uz karali. Cik mair zinams, tnd skolas skolnieki un skolnieces mani ir izvcleju5i par dzejnieku karali, bet tas nepatika nedz macjtaiiem, tredz iandarrniem (kuyi Ki'ieviiu gribeja parverst par r.epuhlikrr). .1907. gatkl rnani tieSarn ieiela par ktrrrli. [.lz (bsitrr rrtllr.ttl:a llnr*i rrn veda sarunas at' rtrirrri ptrl jirrrrrrr kirrirllt vlrlsti. Saktrrrrir es irrubiios, dorrrirrlir rrrs, krr pir. rrrirrris :rlsrrtitit' priiii ir Viluma- ll. spiegi. lrel rlrrz r.s pirr.lir.r.irrujos, ka lieta ir j.r F.ilopits v:rlrlrrir.ki iirrr laika saiuta nonopielna. iaviem alistokralierrr sirvtrlu rtuksturnu. Un ta ka tautas biia loti drrrnpigas, ttd valdnieki vaj valdnieku patlonre rrolerna saukt uz jaunnodibinatd tro4a kadu no larrlas. kulS pirzrtu visas tautu kuslibas un krrrS pie laika aizsargalu r.aldnieku savienibas poziciias.

#====:<Sar nolrrka daZiem garidzniekiem bii uzticets savakt zilras DAr lru zemes-, Skotu zemes, Norvefijas. Zvietlliias'un Baliiias zemniekiem, kur pie pcdeiiem vel urrii,.is oalriarihalisms un kur zeni-gani vel lidz 5o brrltdien'' ir piepaturejuii stingru likumiblt ka savu idealu un eana spi,eki. Lilitenis bij nolcmis, ii8 mani papriek5 ievct'eia par tadu ganu, lai gan es ka st udents' dzlvoiu ne visai tikumigi .... .' Karaliskr.rma apziga Poruka dvoselb pa slimibas laiku nebija pastdviga parxdiba. Arl pats tas celS' kzlda slimiis dzeinieks iedomajas nokluvis pie sava karaliskuma. lieiina vairak lam par labu. ka te ir vairak dariSana ar nelai[.a patolofiskas fanlazijas rotalaSanos. neka ar pdrliecinala karaliskuma apzipu. 'l'orner slirna dzeiniika dvdselc Sad tad parnirdzeja ttzirkstclilei no lir:lmanibas ltpzilas, pie kuJas rra 'vir.rrr rlrrhigi ttovcrlir vi4a vajaSlnas rna4i, io aizvien rr,,tir:k, kri tikrri tugsti stitvolas Persollas apskaui, vli pnt vrrjir, kttrltt'etittt ntaziettt t:ilvel<iem reti kiids picgliei ievet'ibtr. uu daZaPorukarn likris, l<a vi4u vajii dattdzas un irlejas sr:mrrrgu itle NelailSa murgu ttn iestades. Nelaila rlas Dersuttas â&#x201A;Źrsonas un viSki lielu lomu speleia vi4a agrakais labvelis.un mecenats Vestermdnis.- Poruks sava mtrZa pcdeja uosma uzskaliia Vestermani par visniknako savu ienaidniel<u. Visterma4a vards-figureja daurlzos I'oruka manuskriptos, kuli sarakstiti pa slimoiattas laiku. KttdEr vidla slimais dzejnieks raksla: no,, . . . Katrs brstas no Vesterma4a $ifts un zalo5anas. Zem Vestermaga iespaida dzivo dartdz n, dabisku cilveku, kuJi rnaitd savus bernus. aiztredzina majas, zog un pat nokauj cilvekrs l\'{acitais S. un T. ir krituB-i no Vesterma4a rokas. Vestermanis --Y.#:=:Z---v-Y-vv

-vv

prrgereia rro tttitcil:tjiettt rnulus, un proti, ka vi15 ir dnhisks vrls rrrr tlzrvu likai ar sievtr lauliba' ka pederasti ir citi, bet saikrlrnit lloviens no macitaiiem negribeia mclol. l"txlcrs hii viens tro tiem mdcitaiieii.r, l<u1i pur zitttlttttt al.ltrlzibu izlukstija dokurnentu, ka pedelasti nitv vticicltt still'l)il, hot starp latvieiiem. Citadi vilam rlruurluju Ititvt:' l)otlorits[u klubs ir tas, kupi apdlatrtl l<atrtt, kits 4ettt tttittti sttvit apsarrlziba. ll t-rarligi, kit loti itptlirvittitti vrri gr.rtt kttkttlus ttrt pardtrrl sitvu gorlu. Luk vieltkltrii nevitiltrlzeltt ttrr Vesterrna4a bities, bet gatt vitram tlot fiifti, vaj ari kaut kfids butu Savis uz tadu noziedzniehtt, bet vi4a sier,rr butu ielicis pie cukam.u Klinika dzivojot Poruks pierddiia, ka vi4B nejutds vol apmierinats, ia tas dabuja tikai td..teikt platoniski s-ekot savam mdqu idejam, bet vi45 briZiem centas vienu vaj otru no vir,ram realizet, cik klinikas apstdkJi tam to atlava. Tddi slimnieki dzlvo daZkart ii loti brstami, ja vir,ru murgu idejas saiet pretei\ibfls ar kadu iestadi vaj ari ar kadu- personu. Ja pec V. Egli5a izteicieniem Poruks jau 1905. gada rtn nodevis polit:iiai kadu vtru, sakirmi apturejis -slirna rizeilriekit tlotttrtttt it lii btriu bijis pec ku15 vi4a pretiniekrr,zocialislrt ttzltrukuttltt per,sonificejumi', tt<l al tnrtt'gu itlejtt llierlerrrianos spoka sliliais dzejnicks pie iztlevigiern apstak[iern butu spâ&#x201A;Źjigs rncginal irerilizct katlu lro vi4Am, ia ari ne paiu itiirtastiiko, piotnerttn Vestermani noiaut utt vi4a ielikt pie cukarnu, tad torncr daudzas citas, "sievu izvedarnas idejzrs, bet ari loti negativas' zI'r''ioqlak uz vi4u konzekveucem. mejoties . Poruks, ka no pievestiem dokumentiem redzams, pa slirnibas laiku bieli neuzticeids nevienam cilse-

:## lram, ar kuru tam biia kau{ k6da dari6ana. Tadas reizâ&#x201A;Źs vins savai fantazijai dod pilniguvaluuo medz runal par loti pla5dm un sareT$itdm intrigam, kupas pcc vi4a domam notiekot daiadas aprindas un kuyu ilolnks esot dabut vi4u prom no dzives skatuves' Poruka murgi vi4a dvcselc pa dalai iau bija savesti noteiktd zistema un versas vienmer pret apmcram personam, ka to rada ari nakoSa vostule' tam padam -.Augstl godatai medicinalai valdei un Terbatas Psichiatris-kas klinikas gaslronomiskai komiteiai TErbatd.

IToti cienits doktora kungs garigds, pnSfa un kunga lietas ! - Pazrdams Jusu labo sirdi un godkriribu' kadu Jums raksta priek5a Balliias baronu klubs un ZIdu pintiki, zlmejoties uz mani, Jani Jekaba delu Poruku' iakstnieku un Turnalistu, es esmu ar mieru Jus no' saukt par rstu virlsts parlotnltieku utr Jus sveieinat ka eksilenci, ja Jurns its i'irras tikti bulu un ia no Jusu $rmja to varetu nolasit; bet par noZeloBanu Jus vel neesiet kolegiju registrators, kupS zin' ka manai sievai vajag Jtrsu kanlorl nosutit vai ari lur nodot politiskas uzticamibas un tikumibas- apliecibu, kamcr-Jis mani vâ&#x201A;Źrtejat pcc vi4as vostules un pec Dr. med. Brezovska izteicieniem; tapat ltrdzu tadas pa5as apliecibas pieprasit ari no (ilam persorlam. kuras manei lieLh ir vai nu kaut khdi ,apsudzetaji'. vaj ari "liecinieki'; t,idas liecibas nekddi nedrikst bui novecoju5as, bet ja vi4as ir pagarinatas, tad vi4as vajag apgadat ar kada Zandarmerijas oficiera parakstu un guber4as pilsctas iandarmerijas valdes irmogu, jo mans liktenis no tam atkarajas un es atrodos psichiatriskd klinikd. Cem, ka Jus, doktora

kunss. [o paiu pieprasisat no manas mates, manam mas"am uri mairiein trrltliem, tapat no Teikma4a' bijula Cesrr pilsetrts galvits, llo rnallas sievas masam un brdlienr tin no viqas tniltes (ntt 'feikrna4a -tap6c' ka mana sieva pie viqa ir ptr nlil{ko, bet vi4i pats mani ir apmcloiis), bet rnatr tllarrsat katru dienu ost pa divam vaj trirrr silfonr. Tcrbata. 15. novernbrl l1)10. g. Augstcienibil,l. Poruks.n Ne bez intereses ir fakts, ka daireiz Poruks savas vaia5anas un vispdrigi rrrurgtt ideiits ieterpa savada formd, ta katadu rakstu lasol pasa dzejnieka nersoniba Dirma acumirkli ne visai duras acls. Sis instaktis tii<ai var pastiprinat sledziettus, ka Poruks sivas sUmibas prodlromilo vai vispari pirmas sladiias var but atleiojis savos rakitos. Te pievedu kal(lu iro Sts Bkiras nelai[a raZojumiem: ,PSICHOPATOLOqIJA I. (Fantazija ro J. Porukz.) Uzdevums. Kdds jauns oficieris ir iedornaiies- ka vinu lrrrot nar llavariils kitritli, io viq!. lit"pat kzr lJavaliias khrllis Otlri. sajrrlol llieku'.lrrlz i<o ar Sautcni rncrfejot ttz citvel<icm. Oficieris ir ka 5r liela nav nor' nietiekoSi vescls, l:ti sitllrasttt, 'lai nrala, hel il pitr hailigrt, 1t:tt' to pastastitu khdarrr arslartt. Ileiilzot vipE grieias pec palidzibas pie lidrlas lattlalas sievas, krilai las atkllli savu mllestibu un kugu tas pieruna, vi4as vlru uzradit aryti-em, \-a tgs sevi lurol ohr tsavariias nelaimigo karali Ludviki II' Sirn virant^par visu [o nav ne mazaka jed-ziena' kamcr kada diena vi4a sievas brdlis tam saka, ka zi-

namas aprindas, kuras grozoties oficieri, runajot, ka vigu turot par karali. Svainis tam nepiegrili nekitdas ievdri6as un dzrvo mierigi talak. Bet kad ir lrlsaka liek atkartola, vilS pa to tik ilgi pardoma, iidz nak pie sledziena. ka vaj nu vi4a ir iernrlejusies slima Toskanas Luize, kupa bija kadu iaiku par Zaksijas karalieni, jo vi4B ir par to laiku uzlurejies Diezdeno, kad Toskanas Luize, tagadejd Toselli kuudze, lika fotografet jaunus vrrieBus, lai sastaditu sel' laimes luteklu un mliestibas cienigu jauneklu albumu; vaj ari slimais karalis, ku15 sarakstijies ar dzejnieku nollkd pddejam pieradit, ka dzejnieks vairak apskauZams neka karalis, ir dabujis lasit kadu no dzejnieka foti fantastiskam dzejam. Vaj ari treBkart te iet runa par loti slipetu karalisku politiku, kulas noluks taisit karalim r,;klamu, kad lauta sak labi iusties ropublikanisl<t gtrra stavokli. Minetais vtl's domli Sl urr tii, kitlttel ttal< pic ltttrliccibas, ka vi4u ir aprurelojis un :rpnrrrajis pie tits zerncs Inajestates kdds hornoseksuels cilveks. biiulais vint skolotajs augstskold, ku1'S tam if uzbazies ar savas rlllestitras pieka davajumu. Tas ir hipnotizejis daZus zenus liekas tar noluki,lai ari pie publikas uzturetu -sp6ka ticibu uz vrra iedomato karaliskumu un pcdeia patie mineto vlru savas spolcs izvostavesanu - lai Tas viqram izdodas. Vi45 caur to letu par karali. tds zimes lnajestatc modina greizsildibas jutas, kurd tset ta td kd ka mapavel mineto vrru padarit nekaitigu. Bet jestates laulata draudzene vir;u sauc par ,le Petitn, kurpretirn vi4a nogalinamo dzejnieku liek titulet par Ansi I ,,le Grand", un bez kautre5anas pazi4o, ka vi4ai no ta esot viens dEls, bet patiesiba ta dzeinieku no visas sirds neieredz, tapec, ka tas viqu

aizlcris ar kadu no saviem literariskiem darbiem, hct la ir Dar zernlr. lai rlzeirtieku uzaicinatu pie sevis un ar-vipu p,'rs,,trigi izrckittalos; tad minetais vlrs liek notiesats ttz rritvi kit nekaunigs nabags, tiek atrrlkts, ltcl lrt'irlzol rtltiekrls tttt izrtkts iz kapa, lai tas apkirrrltlrt kittlrt sievilli, krtlir il lrricsrrtigi nejauka uri kLrJii neglib Ittvoties rtoviotts viriotis. Ziiramais vtrs, rlzejttiolis, kttltt ir grihoittli ier:elt par karali, izpilda to, ko tto vi4a 1rt[er" Vilri parlara visrrejaukriko sievieti gJutu, ttttltrtr to vilrrr pi,'ltrlzitlir serralires varouiem, jo vili ir apluglttiis pttlli. 'l'r's nu atkal sace| daudz skaudibas utt greizsirtlibas,

kamer oficieris, kup5 tur sevi par I3avtrriias kalali Otto, dabtr pavoli dzejnieku aizvest klda psichiatr! ska iestad6,- ka Bavarijas Ludvi\i II. Oficieris to izdara un dabu par to pilnu rnaku naudas no homo-

kuyi ka kadas apdroBinadanas seksuela profesbra, -fre n eralrcprezen tarrt s tas zemes mati. t. i. biedribas vi4as majestali, il apdro5inajis par lieiu zumu naudas. Bez tam oficieris salrem paru skaistu masictl prieki mrleslibas, kuyu uzdevums ir no vi4a galvas izdzlt prieku pie cilveku Bauianzrs. Nelairnigo dzejnickLr sapnr retlz Bavat'ijas kat'alis Lurlvifis II ult dod tarn padorntr salakstit lrrolttrtt par ttakolnes reliriiu, ko vieglpr:r ligrt is tlzt'.itti,'ks at'i izrlara. Bet d).e'lnir.ku gllbi Sv. l)eteris pals, jo nepatiesas vestLries del izar viegli izcell.ies pasaules ka$, tapcc ka zt,rnes karali top rirpt',itigi un traki no dusmam, kr neviens no zernakarn dlSirarn negrib tapt par karali un uzskata par riebigu un kauna pilnu lietu, likt uz godigas galvas aplraipilu kroni. Caur lo visas pasaules garidznieki top par vi4a ienaidniekiern, kupi v14u pielldzina velnam un tam uzkraun neticavevvvvvvvvvvvvvvvvvY-Y:=:=:<-==i=

118

! Kd ir lrstejarns

oficieris no prieka sajuiarras pie cilveku Baudanas, resp. pie morkeEanas ar Bauteni uz vi4iem ? Ka atsvabinaties no domam, ka klds homoseksuels docents vai profesors uzvedas homoseksueli un pats to tur par nekrietnibu un kaunu, bet aiz mazdu5ibas to uzkraun citiem, vai ari uzmetas par mllako apgadataju cildenam augstam damam, par galveno intrigantu vesela valstl un grib savus apsudzetajus aptraipit ar Iielako negodu ? Kd var atsvabinaties no tadiem velniem, kqi patiesiba ir kamli vaj leizari, bet kqi reklamas dcl citiem piesola savu aptraipito kroni? Caur to, ka damu pasaule pieludz kareivjus, lieta noklrist tik talu' ka daZs labs oficieris sajut nenormalu prieku, kad vi4i morko uz cilvekiem , , . . Es ar to nobeidzu savu psichopatolo$sko skici, pie kam uzstadu jautajulnu: vaj mani i6da majestatu, kareivju, profesoru un damu izaicinajuma del, kuriem visur ir parsvars un kupi ar mani var darit, kd tie grib, var uzskatit par garigi normalu ? Vaj ari ta ir tlri drossirdiba un viriJlsiba, bet ne praktisk[ ?' Slimd dzeinieka domas un raZojumos bieZi fantazila ta sakusa kopa gan ar istenibas apzi4u, gan atkal ar murgu idejam, ka daikart gTtrti nacas teikt' kur beidzas tsteniba un kur sfikas fantaziia vaj murgi. PaSa dzejnieka apziqd bieZi vien tadas robeias nemaz nebija. Piemera dcl te no nelailla samora vienkarsu lietu aprakstiem pievediEu kEdu vietu, kula slimais dzejnieks no sava viedokla telo Cosu pilsor,ru dzIvi. VinS raksta : ,Gandrlz visi Cesu kungi dztvo pdc veco vacu Zurnalu romaniem: tur katru ritu izdala lomas no rnas lietas

kada romana, un katram nepiecieBami vajag paklausit un Dadoties kaut kfldas vecas livu baroneses rikoiumidm, vai ari kada vera tauku lutera4u mticitaia puirclem, ko$ ka ,e"s barons ttn visparigi kd Vi' dzemes muiZnieks domt, ka vi4a amats pastav iekd tam, ka tas kaut kddi uzjautrina publiku. Td- kE teatra izrade katru dienu rnazai pilsetai dargi rnaksa, tad Cesu kungi bija izdornaju5i katru r:[u izdaliI lomas no kaua kalda vecir vacu romana. Kadreiz ari man bija tas gods, spolet kaut kadu lornu, bet es esmu briesmiss tukBu vacu romanu kriti[.is un es nepadevos ierirloto autoru domam, kapec mani izslddza no aktieru sastAva. lr jabrinas. kapcc pilsetas prieksstdvji vienmcr velas spclet gdvenas Jomas no Biem romaniem, bet citien izdala pavisam sliktas, ta ka pat negribas spclet. Vini ar sevi6k! patiku spclc thdus romanus, kur daudz nEkas buioties un mrlet. Reiz vi4i spcleja A. Niedras romanu: ,Lrduma dumos'; tur kdds Grauds mrl vecu baronesi. Bet 5i baronese pastdvigi izlaboia veselu romana noda[u, aizvilka Giaudu uz pirti, un tur abi aizsledzAs kAda istab6, kqas vi4i agrak neatstaia, karner Gralrda lornu spelejoSo advukattt Ttrikrnarti viqa sieva ar vatu neaizveda uz m,iiu.( Pa slinrolarrts laikrr l'oruks, k[ iau augid mi. nets, reizem pralika tri pilnigi obiektivs sevis un apkdrtnes noveiotujs. Dzejnieks titlt.rs brtZos sprieda rtlu)i pareizi, scviilli par larlaln lietam, kulas nestaveia sakara ur viga nruia pedejo gadu pardzrvojurniem. Par lo I'|ti skaistu liecibu nodod augga pievestas dzejnieka Drezdenes atmi4as. Bet l-rdz ko lieta grozijds a1i pcdejo gadu piedzrvoiumiem, slimais dzejniet<s aizvien uz vietas tapa zubiektivs un likas vavvvvvvvvvvvvv#

120

zal;us. Viss tas nesaskaneja ar vec5 krusttova iekartu. Mans krusttevs tad manam tovam lika priekid mdju atstat un izmacities pie kaut kada tirgotaja tirgoties

to laiku iemllejas kaimi4u Trruma Kleivu Krasti4u meita, kuya tika doveta par skaistuli, un appleceja to pret savu vecaku gribu. No Sls laulihas ir bez manis, Jarla Poruka, dzimu$i mani brali: Karlis, Julijs, Augusts Jckabs un misas: Anna un l)ruilija. Mans br'dlis Julijs Augusts nomira 1886. g., bet visi citi vel ir dztvi. Es, Jdnis Poruks, pirmo izglltibu baudiju mdjd pie krustmates un mates. Tur es pushdz izmdcijos lasit, un poc tam mani novecla Druvienas pagasta skolf,, kad biju knapi 12 gadus vecs. Ar maci5anos man gaja loti gptrti. Sevi5ki man neveicds re[inaBana un ticibas macibas, kulu es ari tagad nesaprotu. Naktrs skola mos gulejam uz gndas Es acis aizvcris fantazeju par leizariem un karalienem; likas, ii ka es redzetu varo+us: Harribalu, Aleksandru Lielo, Kiru, Maledonijas Filipu un Napoleonu I. Miega it ka kaut kads savads gars lika man rlemt roka dvieii, sasiet viqa mezglu '.rn ar to sist savus aizrnigudos biedrus, uz kulierrr es rroltrudziios kii uz dniigiern lrareivjicrn. Miisrt skolotaju 1{alnilrrr rnâ&#x201A;Źs silrx,iirr l)ilt vilsrticl<rt. lls Iliiu loti rnaztr ilugurna lln izslialiios rrcicrlzigi srrricl<ligs. Mirrrs bcr'rribits tllinrgs rrrr rirrlirriolis l(allis, l<rt1'tr cs irr:elu pat' feldrnarialrr, tapec kir vilri biia gattvs ar visiem plcsties, zierna rrrarri ttrpintja uz letlus. ViBS un vcl kads Jckabs S., kuli bijrt tikai feldvebels, krava man pa girrri, un ururr katllriz uznaca lielas bailes, kad viqi rnan rrzkrita. Tolner neraugoties uz to) es aiz kadas itlejas un plincipa tulejos pie plâ&#x201A;Źianas un pie klujam, un biju viqras par vadoni, tapEc ka es iabi pazinu vietejo geoglafiju, gandrrz katru akmeni un

122

123

dities vienigi no savdm murgu idejam.

aizvien - Poruks iespaidiem; visrnrlak kavejies pie savas bcrnibas pie tiern vi4B- labprat m6dza pakaveties ari pa slimoSanas laiku. Se pievedi5u Poruka isu autobiografiju, l<upu vi45 uzrakstiia Torbatas psichiatriska klinika un no kuyas nesamcrigi lielako daiu dzejnieks veltijis savas bcrnibas aprakstam.

,Tdrbata, 29. zeptembrr 1910. g. Curriculurn vitae. Es, Jf,nis JEkaba ddls Poruks, esmu dzirnis 1. oktobrl 1871. g. Vidzemc, Valkas apri4\r, Tirzas draudz6, I)ruvienas pagasta Prcdelos. Mans t6vs Jokabs Poruks, I(riijd4a Poruka un Edes Poruk, dzim. 'l'ocup d6ls ir dzimis Druvienas meZkunga Svilare rnuiZa, kur mans l{rusttovs bii pie meZkulga par I0rrlnir'l<rr rtlr rrodrrrbojirs sovii[i itr lopkopibu. Manam Icvirrrr jarr rro pairrs ltcrrriltits liij l<;risliba uz rnediSalu trn vir.rI velojirs trrgr[ rtriz ptr trelsalgu. ISet likds, ktr rnans tevs al iauterri nkojus parakrlloii, un tapâ&#x201A;Źc tas krietni nepatika l)ruvientts rnuiZas rpa5r eklm baronarn Jozefam Volfam, kupS vcleia vi4u nodot skold pie Tirzas draudzes skolas skolotaja, I<ur tas izmacijas pareizi latviski lasit un rakstit, pa druskai vacu valodu un re\inasanu. PCo tam vi4B atgriezas mAja, lai turpaltdzetu savam tcvam. Mans krusttovs bij loti uzcrtigs cilveks. Vi45 redzeja, ka manam t0vam prats maz nesas uz zemkopibu, jo tas bieii at-

staia arklu un zirgu tiruma, skreja uz maju pcc Sautenes un Saudija gan varnas, gan baloZus, gan

ar liniem vaj labibu. Bet maus tevs pa

## koku, ka man bij laba redze un ari tapoc, ka labi platu novcrtet laiku. Tikai vienreiz es nokaveju stundu. Visi mani biedri, kuli bij iev6rojami ka stipri uu dtrBigi skolnieki, klasd bieZi tika kaunoti slilrtas uzveiands dcl, neraugoties uz to, ka vi4ri macibas zinaia foti labi. Man bija milzigs prieks, ka skolotajs manis neizsauca, kad vi45 skolniekus izklaudinaja kada nedarba dol. Reiz skolotajs rnani bara par to, ka es spoleiu crgeles, kapcc man uznaca briesmiga melancholija un es saslimu. Ar m6eibam pie tam man gaja loti gfati. Seviski r0llinaBana, krievu un vacu valodas man izlikds par kddu inkviziciju. Es mrleiu lasit latviski. Es lasiiu visadas gramatas, kidas tikai man gadijds pie rokas. Tapoc es patiesibA izmdcijos loti labi lasit un vienmor dabuju par lasiSanu pieci (pie mums skolotajs piecu vieta lika vienu: viens bija augstakais numurs). Ticibas nrdcibu es nevareju ieredzet Jarr no padas bOrnibas plet bibeli un lutera4u dziesmam es sajutu kaut ktrtlu lgnurnu, kufas man izklausij&s pec vilku gaudo6atrrts. Es skatijos uz katru skolnieku, kq5 maciias bau5lus, ka uz mu[[i, kas nezin, ko dara. Bet es izturejos dievbijigi kd skola, ta ari mdjd tapcc, ka citadi es botu bijis pazudis cilveks: mani vecaki un citi zemnieki mana dzimtenc bija briesmigi fanatili religijE. Vi4i cauram dienam un naktim ludza Dievu, steneja, raudaia, cits citu skupstija, bet daZreiz iz$6rbds pavisam kaili un 16kaja kd nelabie vaj nu maias darza, vaj ari Tirzie5u hernhutiedu saie5anas pagalmd. Ari mani vi4i reiz izgErba kailu, ar pirkstiem uz vedera vilka daZadas zrmes, nolika man blipas uz plikas miesas un poc tam ka zvori vi4as apriia, gaudodami pie lam savas briesmigas dziesmas pal pastara tiesu, par gr6kiem un

daiadiem Diekiem. MEs berni uzcelam mana teva meZa na5i savu haznictt. Mans hrElis Karlis spredikoia par pasautes galu. lrrdza par feizarieni mr]a un smatk-i bitsr, bet t's izpildiju erf,elu vietu' uz kufdm sndleia matta tnitsa Attntt Ncrarrgoiies uz ladu manu rr'"nai'iv, izlut'elattos. skokrlais mrrl) ti( ibits mdcihas lil<i numulu "loti lrrbiu, ull trlgarl I)ievu mierh aizsaiuJais macitais P. glastiia nttttti rrr savrr nolddeto ioiiu. Atklati iakot, rltatt daZreiz, rerlzot arpraligus kristicos, it rpa5i lulerapus, palika nel;rhi. nevareju ieredzet. Bet kri lirgotaii ?rdr. mani pie sevis ar savatn pte('etn, utr es vini saistija "'s no vinierir pirku daZadas lietigas, sevi'(.ki mazus spoguliSus un plpes, kaut gan plpet bii noliegts. Muir mziia dairdzi prpeja pipi: rnans krusttevs, vina puisis, mans t6vs, kada vecene - ,PQterq mite'- lPot'ers bij pie tcva Pai 81ml: un viqs ari oroeia). mana rnate un es ar brali Karli. No pagasta izstaios kzi divu meite4u brutgans' karrt iLblis "sK. un-M. K. Pcdejir gada pagasta skola es kddas E. iemileios kada ieveroiama latvielu dzeinieka un komponisla tnasa. Es- gt'ibeju vir;u precet, bel liktenis- bij nolEmis citadi Mani aizsutiia uz -Liezeres draudzei skolu. 'fur es rnaciios diezgau labi, bet ar'r lur manas ziltaiartas rrebii diezin cik labas. zinihirs rrran liktis but ilka l)epicietamas. Visvairak es iernrleirr lileralrtltt: r's lasiju vacu klasikus un vi4os sanratu pitt vlirirk, neka citi. Es salrdzinaiu Geti ar Siileri ,'i, alratlu, ka Sillers stav daudz augstak par Geti un krr viDa laioiumos alrodam daudz vairak haurliirrma, neka- Getes rakstos, kuJa -Egmontsn rtn ,,Getcs fon Berlihingens' ir aukstas konslrukcijas, beL ne isti dzejiski raksturojumi. vvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvvv.*

,24

mainam. na viga slimoianas laiku tam biia nepiei'omer slimd dzejnieka garigas dztves "i"ll."'liLta. tuksnesi bii vel sastopami zali laukumi' kufus looroiam apsbrdeia agrakas dzej ieka apzi4as spozle p.reirn iitti" ilari un kulos no apakSzemes slanlem Sie velgnre'. ,ii'a?'ar,"io, atspirtizinoiei un uzluroia ilk:r aizZostaveja laiku ilgu [.ii-irf."riit laufiumi psli un n6r'ietinati preL barbariskiem iebrttkumietn ttturgi 3li;;^;"'rn;k;;ers6niba. TomFr maldi un apgabalus liclakus un li"loku" .."ilrairi i"t "-iu zeme, tos vienu pet otra pama-orntina iln kultiv6td ,ain "nirrverzdami luksnesi. tset kad sal Inurgu kafa dzeinieks uz bridi novillia kala bruqas' ""n"I*Sui. savas rotas un sapes un atkal.ati.rfi-"i"s "ir*iisa sen pardzlvotam gaiSam dienanl'. llelam sriezas' pie llKa fioma. un dzilam jutarn, lad slimais dzelnteks no uruu."ia giadialora sapni, un kaul. ganparun slavoklr "ur"oiu viiam'pusem ielenkts' aizmirsa savu a),roiu"[a sapnT savrs pagatnes gaiBos-.bri2ls' ,!oli zrrnici. ka lhds gaiSums dvdsele atsprdelis art maKslrri,,k"am Arturam (stasti0a,AtkalreclzeSitnas")' Ha(l vi r;u parqâ&#x201A;Źnrusi dviseles kresl:r' ' i',rtls rraiis slltr'i atslttrl ttrt l)'rrttklt rlvcsrk's' kitrl t,,*t,,,Iri,i lirvrr 1u',1,'i', tliirhrt: .V'slirli.rr'"''

No Liezeres mani aizsutija uz Ccsim, uz pilsettrs skolu, kupa es uzcitigi nodarbojos un kulu pabeidztr ar labam sekmem. Nobeidzu es ari Riqas Politechniska instituta sagatavoSanas klases, studeiu I)rezdenes Konzervatorija; vienu laiku biiu par Rigas Politechniskd institula studentu un pie tam trrni paBa laika nodarbojos pie latvieSu avizem utr Zurllaliem l<a Zurnalists un ral<stnieks, hdz kamdr mali srika vaiat url nomakt manas bijuias sievas mrlal(ie, teroristi un iandarmi. Man 1eica, ka es esot slims. Slims jau gan ir katrs cilveks, bet es neesmu Vestermanis, kupS sava vieta slimnicas ievieto citus. Tagad es taisni uz 5a noladeta pederasta iniciativi atrodos slimnica. Svotais Antonij un Julian Atkritej, pah(lzat man ! Ar to nobeidzu savu dzrves aprakstu, kura norisinajusies pa lielahrii dalai turn5a zerne V

irlzorue. "

Krrrl lasa irs tlzoirricka arrtobiogltrfijas pirrno rlalrr, lirtl ncvilrrs grlirla rrirl< ir[[itxrigits viotas Porttka pie l(nipskas",,,l)vescles kurnedirli", stastos: "Kuuja u. tl. c., ku1'os, ka ledzams, dzejnielrs zvaigzne" "Rrta dzrvi un reali tolojis dautlzus no savienr belrriloti bas piedzlvojumiem un pardzrvojumiem. Pedeja minetas Pomka autobiografijas dala il parak tsa un patolo$iski zubjektiva, un ta atspogulo daZadas murgu idejas, par kuFan jau agrak diezgan daudz runats. Te skaitlri redzams, ka slimais dzejnieks speja viena un tal pa5a laika bnt o'ojektivs un zubjektivs. Poruks pa slimibas laiku domaja loti daudz rur daZadi par savu stavokli, jo podejais vilam Ikas btrt vel jauns, sveis un neaprasts, un tapoc vi4a inteusivii doma5ana, ka vecas apzirlas piemdro5ana jauniem pardzivojumiem un neparastam personibas par-

Kttrtr sltrltrllts llll rli('llils tttt tnetleii ril") Krrlir lrizict {ilrli rttt dztve'} l.rtll rrtrllislcirs ttittr:s tnittttli sil. tll bi.idzrrs tnicsittn bLrve'l 'fits tlzisuias Sauras telpas liek, Un al<meqrts klai tam Pari' -.J-!,------------

126

127

Tul ilgi sap4ots un dusets tiek,

Tur atptrSas zemes bari. To tevi un lnates debesis cel, Tie mirdz tur zvaigZ4u rota, Tie milzigas bumbas pa telpam vel, Tur laime rnl I nesapnota. Kas zemes virso tad cilvekiern liek

Tik

Sauras formas dzrvot, To apskaust, no ka tik maz tiem tiek, Tie varetu augSup plrvot !

naves segu daZs sedzas ar', Ta dvesele aizlido projam Uz tâ&#x201A;Źviem un matem, kur tnirdzet var, Lai miesas ar' aiziet bojd. Ko rnilestibas kalpone, Ko Vestnliene dornii ? 'l ;r plirsit rtlilz l,er' viliottiettt, Ko rLrrit tic silrttitiit Ilotttit. 'l'ir zcllrr rrrr rLrvrrrrrs izrlrtlit Slilrp rit.I''iil'tIl. ttitl,itgi,'ttt \.isrts. 'l'a vistt to aplatno treditra, Ko dara patricietes ! To konzuli sveicina laipnigi Un oratori to slave. Ta saka uz vi4iem: luk sievietes Tik aplam to vcderu pilda Ar galu, ar maizi un dzorienietn, Tiin pirtis bez gala sildal Tur pelas un mazgaits romietes Al Tiberas udeni baltas, Tits grezuojas td kii dievietes, i(arst rnlla. bet izliekas saltas, Bet vina dzerulna izversas

128

Par lolribas leprezentantem, Un <rilkrr vakar[ auiaias

rniosirtn elegantam'

.l{arls gals bus Romai ?" pat Cezars teic, ,,|)at svatrlictts zeltu jau Plite", llr llrttltts dzilu malku veic lz kitttsa un miegam sprte. St'rr rlzrvo lrt zetnes bare4ti, 'l'i,. lrgsrrri tet'ze un mtle:

'l'ik drtrrni stav Romas cietumi,

'l'ur cietuntnieks restes v]le. To Cezars jau ilgi ieslâ&#x201A;Źgtu tur, 'l'am mati un barzda toP balti' Tas oratols Flavijs, ka acis bur, Kas kapa uz tribines stalti. VinB teica: ,,'fas vecais JuPiters Ar' sak iau uzdzrvot zali, KE Albalongas fleksibers, Tas skolniecei uzsauc skali: ,, Nar', rllana mlla. alrlusie. l'ie tnattatn k rrr lirll hrrvi, At' tttlttlicttt lnitlicttt trrllrii' '' I.ls rkrirr Icr, Plirirr rlzrvi I 'l't t vitri zcllit :ll)l()( rrs llr'sl, IIrt tlrtllitlitttct,ttts itlt l<itliltt. grrllrr vcsl 'l'r r vitti tt uttti I(it ttt't ltlzigtt tttt rrli lr r !". . . Itr.l lrrlrrk l,'lrrr iis vis rrl liliit,

'l\r ( l'zitts l icltt tltit likt, 'l':lnr lrlr \'ils Iltltils girrr prr l il<a, lJct rtovis t rttttt lil< rr ili rrit.

Jirrr dosrttil. qarltts trts t icttt tttit srnttl<, 'l'rurr vaTas kitias il kalIus,

129

Ka suns tas melnu putru lok, Tarn rniesas lop zilas un sallas. Luk. Sonakl tam laimeias restes Iauzt Un izbegt no cietuma lauka, Tas slinkajiem sargiem liek talak snaust Un b6g iz Romas ka auka.

***

Pie tempfa pagalma vartiem Nakti vcla cietumnieks klauvc; Vestaliene suta sargu, Lai tas jautd, kas tur trokSr.ro?

,Kas tik vOla naktl

dauzas

Te, pie miera tempta vartiem Vaj ta nava piedzeruia Pa

lrir.ieSa palaid n iba

Jeb kads nonraltlijies sveitr ieks Mekle Scitirtr dusas vietrr'?,, ,,1,'litviis, orittot.s, cs cstlu," (lietrrrrrrrieks sirrrc stiplir lrals r, ,Cielumnielis es llornt bijrr, Bet kas nokratit prot vairrs, DzelZu restes izlauzt rokarn. Neaptraipitas ar as'nim, Tas vismaz ir bnves cienigs !" jls meklejat tad Beitan?. "Ko tam skarba balst jautd. Sargs ,Elaviju es nepazistu, Likumus es augsti cienu!. ,,Likumiem ir liela vara. Vir,ru iespaids ir bez gala, Bet ja paragrafi rraitla Viens ar otru siav it nikna, Tad var uzelpot it brlvi,

130

Tad yrie tenrp[a virtiem klauvet Var it drosi vela naktl. Un ko iusu templi gribu, 'l'O jris manim varat jautat. Katl es biju vcl mazs ze4l;is, Nr ruesu es Vestalienei Cetridesrnit zelta drachmas, Lai man dzrve laime butu. Bet rnan laimes vieta deva I)ievietes tik skarbu dzIvi. Tapoc atprasu es naudu, Lai es varu talak celot, Bet ja manim nemaksasiet, Salauzi5u templa vartus ! Jo es desmit gadus srnaku Tumsa cietuma kd nelga ! Zinu, ka Tev, templa sargam Iraid vairak stipru biedru, Kas var mani viegli noveikt, Atkal novest droia vieta, Bet tatl savas ternp]rr sictras Aptraipitrr nelictigi ,lirs ar savitrtt tuolrlrru lol<irrrr, li r r;'rrs lrrr.ir rrr.lirisrrilrirs.

l'tttvirr,ilrrrs sviltit l{illsrrs!" lirlirk," sirr.gs lirrrr lr.ir:ir, "li.girl ,, Nclirirr igiris l,'lrrr,,ii, lxrgrrt, Lik rurrs lrizlir,rlz virrtrrs irlvcr.t!" .Mcli," l,'llvi.is sl<rrrbi s:urr:a, ,l,ik rrrrrs irllirrri ktrlr.trrrr llorrrir, Ioiet lerrrplr, pi<rlrrgt tlievrrs, Lai Ias buttr rlierrrr, rrakti, 'l'apec dcg julls svetits uguns,

1,7

Ka lai katrs Pie tf,s sildas Ja kads izsalcis bez gala,

Izslapis ir savas mokas, To jums mrli vaiag uz4emt' Sl6gt ka draugu savf,s rokas. Bet man liekas, ka ius modei Pakal dzenaties un dievus Taisat jas ar savam rokam! Ja itrs taisat temPla setu Apliart un tas vartus slcdzat' Tad ir laikam dieviem bailes' Ka tos nePa4em kads zaglis? Kur par Cezaru var sudzet, Aizraait uz vi4a klndam ? Kur var sirZu jutas izteikt Cilveks, kugarn trav ne milizes, Nav tttxlz trtit tltils, ntltlz al" tlraugu, l{tt1tt Jrrpitcrs liek valits, f itlxxr ka to lxrl J)iIr tlllllt, I( u1a aizliegta rro vitllt Un vel vairak ir no Vestas, Stingri aizliegta priekB visiern ?" sauca, ,, Dzirdu,' Vestaliene jel vartus, atdari tarn ,Sargs, Tas ir cclais, dargais Elavijs, Vi4am dodu aPsardzibu !" Sargs nu vartus vala vera' Flaviis pa tiem templl gaja Ta k[ varonis, ta skrandas Likf,s rrtrl gaisma mirdzot. Yi45 pie altara uz cefietn Dzili aizgrabts zemc krita, l';tleicas Par lielo laimi.

gvvvvvvvv

Ka tam pahdzibu sniedza. 'l'ad vi4S piecclas un teica: ,Afrika pie Nilas krastietn Dztvo Ibis, klaiga dzâ&#x201A;Źrves, Tur par visiem dieviern valda Vecakais, tam liela vara ! Rokas tur tas lielu rttngu, Izpep dievus ta kE ze4[us, Ja tie cilvekus sak nerro[ Un tos iedzen taisni pekle. Tur mit Oziris, kas lopus Aizstlv, ja tos aplaln moka. Izida. kas sapes nesa Savas grulas mates tniesas, Ja to cilvekiem par daudzi. Turp es ludzu dienam, naktim, Kamdr Varenais man deva Lielu spoku visos kaulos, Un es lauzu dzelZu restes, Cietumu es nikni pelu, Ja tur iebai goda vtrtt. Kam6r negods staigit l)r'ive. Bet nu miers I es Vcstalirrtttri Paleir:os, tit glrtbit Ilttttttt, Jo Iai tlraurlt: itt ttitir ltticl< i. Krrli viltibtr grilr vitjir l. Ari (hzitritrtt tlrtttttl ltticstttts, Virlit foniis Ilorttai glitittto, Kur ta ttr',lictigrl rlzlvi l'iokopi ttgurl visis ntalils. Vir;a liktr:rris ir izspriests, Un kr nokaus vitla draugi, Kulienr apnik vinu slavet, vvv

y -:=-=j=i<i<:-=r=:=:

vvvvvvv......,,\.^#vvvvvvvvvv

t33 132

,lo tie paii slavas karo. Lai tas labak bcg iz Romas; GalieSi to augsti ciena,

Ka tas kaTa nelaupija Vi4iem mates, sievas, meitas, Vi4am pieminekli c6la. Roma valda izvirtiba, Prom iz Romas, talak begdu Ritu, parltu - pavisam; es buiu Bet ne ienaidnieks Savai tdvijai, to mrlu,

Ari

sve5uma, to zveru, BnSu uzticams lldz navei !n Flavijs salima, tam miegu Templa dzifais miers nu deva, Un vi4i lauzas savos sap+os Ienaidnieku bararn cauri, Kamer nokluvit lrdz kaparn, Kulu Jupiters tarn laka. Bet vi4i kupit ttcielrda, Atgriezas un gaja talak, Kamâ&#x201A;Źr nokluva ltdz jupai, Kuyas vil4i srnagi Salca. Un vi45 nosodas uz krasta, Dziedaja par udens dzelmem Un par vif4u baltam putam Un par tf,|[m laim,es salam.

Flavijs aizbEga no Romas, Ziemelos tas kalnos kapa, Kur skrej strauias, dzilas upes, Ieraudamas kokus dzelmes, Salkdamas caur klinBu aizam,

134

Ielaizdarnas udens masas Turnia, dzila iufas k10p1. Flavijs sevirn budu cela Augsti Alpos; stingras klintis Pamats viqa budai biia, Un ta tikurns Visur vi4arn laimi guva. I-n viql pema sevim sievu. Celrr tautieti no Alpiem, !n ta dzemdeja tam dolus Cetrus gabalus it staltus; Ari vdlak divas meitas Liktenis tam pie5l;irt steidza. Savus bernus audzinaja VipS tik stingri. tikumigi, Ka tie visur prieklzrmigi Staigaja pa dzrves celu.

Pcc Vestalienes Poruks neka vairs netika rak-

stijis. Par noZcloBanu no ,Vestalienesn ir uzglabajuscs tikai nepilna puse, kurpretim pirmri dala ir

iznrcinata, Barbari slvi uzbrukir Ronrai, rrrr l)oruks atkal pamodas no sava glurliatt)iit sill)!it. Viqi ttmostoties ierarulzija lstcttilttt tttt tttkrl sitl<tt jostitrs ar rnurgll ka1'a lrrrrrllnr, un krtrl cs kitrlloiz itpjtttttttjtts par .,Vestitlicniu, pir. l<ttpits rlzt:itticks lrii pielicis klat loLi dz.ejisku rrn skiristrr sirvu glarlirttoru saplttt telojurnu, lad slirniris tlzcjrtir:ks paklusatn tttt savatli srnaitlirlitnrs ptsttstijt, krr viqi ,Vrstulicniu esot silcis iznrt:inat. jo iis esot sarakstijis uz rnanuskripta tukBarn lapas pusern certzut'iti cauri nclaiZatnas lietas. Galu gallt tlzejnieks bij ar rnieru nodot glabliana neiznrcinato rnanuskripta dalu, kupa uz daZitm bri-

135

r var)l lapas pusern tie5am redzamas dzilas barbaru uzbrukunra pâ&#x201A;Źdas.

I'oruks ir ,Vestalien6" diezgan plaSos vilcienos, smalka un neuzkrrtoia karta attelojis pats savas dzrves lielo tragediju. Zlrnigi, ka Jupiters Flavijarn izracis kapu, bet Flavijs nav ielrdis kapa; tas trizbodzis no

Rohas, sevim uzcclis budu augstos Alpos un tikurnigi un tuvu dabai stavodu itlilisku dzrvi dzivodarns vâ&#x201A;Ź[ muZa vakara piedzrvoiis klusu un ilgstodu laimi' Poruks savas krcslainas dienas bieZi vien ir sap4ojis par tadu klusu un intirnu dzivi, kuga viltarn dziedinatu vi4a bruces un retas, ko dzrve lam situsi. 'l'a starp citu 1908. gada vilS raksta: ,,Silgala es nrajir;u L:rltpt at scvint uzceltu, Nrrt lettr ttzzcll ttcatlttutu, Alxrlilcs strrrlilrt. .lit.1t | 1t1i1 (lzt\rllll Ils Ittr sitvir rttlt iittlt, Sava tlat zlt trtttlze Itt SpoT.us zelta attoltrs." Sis Poruka pedejais dztves sapnis, tapat ka daudzi citi, nepiepildijas: dzejnieks nepaguva uzcelt silgala maji4u, un ari tas netika pari kapam, ,kttpu Jupiters tarn raka." Ja ,Vestalieni' sahdzina ar Poruka daudziem prozaiskiem viqa muza vakara rakstitiem raZojumietn, kupi pilni murgu un maldu, un ia 4em vera, lia Porukam muZa pievakarc lstu draugu, ka likas, bii palicis loti aprobeZots skaits, tad nevi[us prlta nlk Poruka dzejols: ,Dzeja - rnana hgava': I

,,'l'ov srtrtrt prrl;rr vairlags galva, l<at alir:ltt'i ttcis tttirtlzi lltt lrtvtt it, tt li,'stttlts ttlittti At' lrrtrriiIigrr s1x'l<tt spilrlz. l(ittl victtlttlig;t l{ilklil l)('gtl Nrl ltasitttlcs t's ttit'vltls, sttticts, I(rrtl rlirikirll rlzlvt's ;lpttlil sltttttlit Nlittt rllarrgi ltirlttlzilttt lict lz,-'l'trl vit'gli rttrlati ltt tlttrvis, Kit sitpttis ltt rtz ttt;ttti ttit,. Utt Inanitn t'okrr silti spiciot, 'l'u brtniiI1igi stnrtitlit srtr'. -r:=: Tad piespieZu es sitvtt gttlvtt Pie tavas smariojoSas kt'ttts; Un maua izslripuse tlvEslt: No tevis jautru tlziesrntt lttdz." Vai ari pratd nak kada cita Poruka dzeja urr ploti : ,Paula Velldna piemi4ai," kur starp citu lasatn: ,Ai, dzeialai, dzeja! tu mlklainr puke. Tu drgsti un zalo uz sirZtt tntdiertt. Tu rnuZiga jauniba zietlola ptr[e' Nu ziedi par' llietttirltt ilsitttt 1IItttIicttt." Poruks ar savtt ,,Vcslltlictri" ill<ir lxtt slttti visiern vejicttt tut vclLitttt, l<rr1i ilgtts gittltts ttotttiltril un lxrsliiri vittit gltigos slxrl<trs, pitrlittliitr' kit virli kti ilzt:jrrit,l<s llrlz pairtttt lxrtlt'iitltt ttt[7tt tliettitnt nebiia gluli rttiris. IJrt ja l'ortrkarlt barItr ]elnts llodzivot ilgaktr tttttltt ttrt ja vigi pietuletos pie-. loti regularis tlztves kitrtibas, iad iad tad vin3 vdl, ka iionrrjaurs, trztakstitu ari kautko vertigu. Poruks slirnnicas vicnntâ&#x201A;Źr ir atspirdzis. Pa pcdeio uztureStrnas laiku klinikl sakum[ tas iutas dautlz sliktaki

## 136

137

:-ar Poruka raioiarrirs veidu un stilu pedejos virla darbos. Kaut girn I\rrrrks bija sarakstijis lielaku vairumu ,lfrlrisrnrr" on klul l1irn kirtram no vilriem ir savas n ('r'osiur tirs llrrscs, tirrl lorner turu par lietderigu It' pit:,'r'sI til<ai rlrrirts rro vipiotn, ka paius

nn ari objektivi 4emot virla garigais

st&voklis bija ievErojarni sliktaks neka vi4a rnuZa pedeios meneBos. 'l'ornet dzejnieks Zclojas par kadu savadu smagumu organisma un par fizisku un garigu nogurumu. Dzeinieks jau gandrlz visam bij atrnetis ar roku, un gandriz ne prieki kEdas visparejas lietas nevareja uzliesmot vila jntas. Vi4a apzi4a vairs tikpat knedarbojiis tie savadie cilveka garigie spdki, kuli stav sakara ar mllestibu uz dzrvi, ar tiekSanos pcc

dzlves mer\a

rakslrrrigrrk,,s rrrr,rrigirrirlrrkos.

,t,,n,,.,r,r;,',"',li,l',,:]l;i',l ii,llll .""'t GestttlttttelI vott Joh. l'orttk. ,l)ie Laune verderben heisst: Jernautlctt tlitt'att zu erinnern, dass unter tlen Rlttmettbt'elttlt Mist llr'-

pddeja atzlBanu un sapraSanu. Poruks parasti vairs nevareja saiusminaties par savu dzeiu, bet raZoja aizvien flegmatiski un aukstasinigi. Vi4B Bo savu trukumu labi apzinajas, jo kAda iesakta rnuzikdrarna vir.ri saka : Liebe ist ntithig, "Dieden Zweck zu erkennen Um l]rrrl um drrs Ziel wiedcr zu finden". IJet I)orrrkirrrr virils rrcbijir spal{a So savu truktrrntt rrovcrsl. ', 't

graben ist."

,Das Bromkaliutn ist ein Mittel gegen die Aufregung, die Aufregung ist ein Mittel gegen die -Erstamung, die Erstarrung ist ein Nlittel in der iibereilterr Flucht gegen den Feind, und der Feind ist ein Mittcl gegen die eigenen schlimmen Seiten,die schlimrnen Seiten sind Mittel gegen die aufdringlichen Freuntle (wctttl

Beidzot no Pomka rnanuskriptiern pievediSu hirdus vi4a ,aforismusu, kuli ari liecina, ka rcizem slimaja dzejniek[ vi4a domas darbojf,s foti skaitlri un viqa sledzieni bii |oti noteikti, stingri logiski un vietam pat dzildomigi, kaut ari daZreiz foti fantastiski. Ta kd visi augbi pievestie dzejnieka raZoi::mi originala sarakstiti pa nesamcrigi lielakai dafai vacu valoda un daZi krievu valoda, iz4ernot vienu r,6stuli un ,,Vestalieni", kupi uzrakstiti latviski, un [ape(. kr Sie raZojumi Se iespiesti kri lrrlkojumi. tad -aforismus" pievcdiSu originala. lai lasitaji dabutu kaut ari no Siem rsiem gabaliqiem pilnigi iepazrties

man Gliick in der Liebe oder vieI Grrltl httl) rrrrrl die aufdringilichen F'rertntlc sirrrl <lie Millrrl gtrgtrtt tlir' eingebildete Seligl<eit tlet l,irrlx' zttttt Wt,ilr, rvits unmotivirt ist. itbcl itt tlct' lrrlrtrt rlitltlr' (lllllsttttt:tiutt der gcgeuseitigcrt Mit tt:ltrit rkcit tlt'r l)ittgtr tttttttittclhrrr ztrliissig, stt l(ittltt cs ttittc llr',iltt: vtttt gtrgoltseitigetr Nlitteln gt:trt:rr ltis zttttt llrotttkalitttn, woitlhes vielleicht tlurclt <lie Attflegttng tlel Mtlltschen gestittbert rtrrd veretkrlt rverdt:u kautt."_

foller ist errenso verniinftig, wie ein "-!lin er hat nur die schlechte Eigenschaft, Verniinftiger, 139

1:l8

dem Verniinftigen gegeniiber anders zu erscheinen, als er in der Wirklichkeit ist, d. h. sein Phaenomen rcllriill sich zu seinerrr Nournerrorr irt umgekehrter Lage, wie das Phaenomen zum Noumenon des Vern0nftigen, wenn die allgemeine Vernunft es erlaubt.'

Pâ&#x201A;Źdeja ,aforisrna" tlzeinieks, cik redzams, izteicis savu personigo credo ka pret NiecBi, ta ari plet Vagrreri, irrgti un kodigi ironizedams par-pirmo,- bct saiirsrrrina,litini"s prieki vagnerianera. un ka pa dirliti pats persorrigi ir,lttnuttlatnies vir.ra loma. la ltti vitgnelianera tipu pa tlalai patapinadams no savas persolliqts (lzlves. llez augilt tnittetiem raZoillmieln Porttks sltrlt rnuia petleioi merteJos vel rneginaja io to r;rkslil' bel bieii nlizve,la sava pasakuma gala: lit vit.ti i.'sitlrrt

* Unterschied zwischen einem Nietzsche,,Der aner und Wagnerianer ist der, dass der Nietzscheaner schon am friihen Morgen iibermenschlich viel pl.rilosophiert, wlihrend der Wagnerianer dann noch ruhig schliift, um am Abend das Lied an den Abendstern aus dern ,Tarrnh[user" zu spielen (oder auch zu singen, rvenn ein Arzt und ein Gesanglehler ihm das erlauben), wo dann also Zarathustra spricht ztr dern schon schlafenden Nietzscheaner: Ueltelrrrerrsr,lt, rlcine Lehre ist widernrfen, geh in " rlerr lictslorr Sr:lrlirl' rkrs Ikrhclscirts, in das Ueberwclrlt'rr cirrl{r'rvcilrtcl llcllcrr, rlie ir tlor' Ikrberliebe ihle rrrrk:r't. l'irllit sllr.irlrclrr rrril ihrrrn I)r'lxrrhiinrlen, tla liergt die Sonne tlel l,lrlicrrrrlnis tlcs cigcnctt Ich verfinstert von dern Montle der seligen Ucbt:rna<rht der ewigen Liebe zur Gtitteldiirnrnerrng, hole sie herauf, damit sie leuchtet in der Friihe des aufgehenden Dunkels und triff im Traum den nach Wahnfried in Bayreuth wandelnden Wagnerianer, der dir das Vorspiel zum ,Parsifal" vorspielen wird, um das erste Werk der Kunst ,,Das Liebesverbot" zu begreifen, wobei der Nietzscheaner wie ein hypnotisierter zur Genealogie der Moral sich wendet, wiihrend der feine Wagnerianer den Riicken ebenso der Moral rvie der Genealogie kehrt und in den Romkeller tandert, um daselbst Bier zu trinken.(

rakstit. bet atmeta kadu muzikdramu vatcu valo(lir: ,,I'lirr Gastmahl der Giitter' Ein X{usikdraula itr tlrci ,\ttlz0gen-; uzrukstiia un velak izlltcinltiit kittltt sl;tslit,ttt ,,l,tiots-, kuli ai savtt raksturu rtlqarlitritiit rtttgirt pievesto gabali4u:,,Psichopatologija" utr kttlitttt ttrr-bila nek6das literariskas vortibas. Slirnibrts dr'l dz"inieka dvesele izceluSies pltrrlztr',,ittrtti ltltritl< rlittttlz

rroriarbinaia nelaiIa domas. il Iia pilrrrgi ltltt's trrr rnrtrgu ideialn las jlllas tikrri r'"ti, kirl,r'' irli irr' Iir Zodanu Porukarn piltleia lail<ii grr,irr qrtttsi' (irt;rttrt ejot jamiu, ka l'rlrtrks ltri 1tt'tl'itts tttttiit tttcttlils riksliirr ris,r !rrli rtlri. rr, li,, ttclrtlrr'.irt rttr ".rttt'lttz tt' 1"' Ircrtrrp,,irr. tttt rlz,'itri, k;t ip;tlrrt litt:rpi ritt'r'.i;t s''k"l vir.rit ilrrlrrziias vt'ililrtttt kttslilritttl tttl vir.trt rlotttrt rrtrai giriliti. \ii"l,lrligi ltrtt l'ot ttl<ir grrri;1rr stitvokli vit;lt ttrttirt vak:rrir .iisitl<lt. lirt llts rri'lril itlrsl<ittt2itttls. l)zt'jttirrl<trtt srrkir r','rizitttti itgrllLtkt l<r'ilislio slrcitt tttlit ar ttzbaz,ipilltlr rltlll'gu iik:irrrrt: vitli sltt'ictlrttttos itizvielr biilt ilttt tritr iris llll vi...'illll l.t,.tttot sitttlttit rtltivi lrelrriiIig'. Sitvr, ,lztv, lrrs izrrtrlijit ,irtrr Itti risu. lilts res.ltl rilveku intr:t'csc, ievelojatntt vienaldzibu utt itrtereses trukur)ru. Slirnaja dzeinieka pcdejos gattos ievirrirvvvvvvvvvvvvvvvvY:z:=:=:=::<.v.*

l/,

iami bij

uz leiu ari vi4a etiskas un ... . Poruks--mira 12. juniia 1911. gada (pec veca stila) 50. muia gada. Par samc16 agras ndves -savri

noslrdejuBas esteliskas jutas.

iemeslu jauzskata kada fiziska rakstura stimiba, ar kupu vi46 sirga ilgus gadus. Kaut gan vi4a nestaveja tieBd sakara ar nelaila garigo- slimibu, tom6r la -redzalni nomaca dzejnieka organismu. Ari alkohola lieto5ana pastiprinata mera ir ne tikai piepaIldzeiusi Poruka muiu salsinat, bet ne mazaka mira ari garigas krcslas attlsti5anos veicinat. Ja Poruka dzive nebutu 5o nelabvâ&#x201A;Źligo momentu, tad, bez Baubam, vi45 nodzivotu galaku muZu. Bet ari tada gadijumd uz vi4a lurpmako garigo dzrvi varetu attiecinql . to pa5u. ko dzejnieks kadreiz teicis par Ansi Vairogu un proti: ,Ansis bija miris, kaut gan vin5 vcl dva5oian. Tas Porukam,'kx aug6d redlzejarn, ntrv n:icis negaidot: dzejnieks jau 1896. gadA, piezlmo pie stastiqa ,Vecnis muzikantsu izteic sekoSos liktenigos valdus: ,Ists rnakslinieks nevar nekad laimigs but, jo vi4am ir ideali, kuyi nav zemes virstr sasniedzarni, pcc kupiem sniedzoties vi4i ja ne dreji - dzlv6, tad iekieii 4em tragisku galu."

t42

&.,,

ti r$

t L'

: ! t,

I { t: