Padomi filatēlistiem by Krišjānis Salmiņš

Adr*,t fl"hfi?fa',r,

LATIIJAS \'ALSIS IZDEvNIECIBA RICA I962

$a:6S 01640

f,, O3onrE!ur COBETbI @I.,IJIATETI4CTAM na1Bnfi cxoe rocynapcrBeHsoe

x3na,enbcrBo

H, ,arruckoM

r36ke

PRIEKSVARDS

VakD zimeiis I. OzolinS. Redakiors E. Silrnanis. Maksl. r€drkiors A. Lipins. Tehn. redaklors J. Cak5s. Koreklore I. Valdmane. Nodoia saliksan.i 1962. g.7. aprili. Pa.akstiia iespiesanai 196?. g. Il. jnlija. Papira lormats 84X108/32. 3,27 liz.

hseiodl; 5,33 uzsk. jespiedl.: 5,36 izdevn. l. lO

000 eks.

15309.

Maksa 17 ka!.

Metiens

Lsivilas Valsts izdevnleciba Riga, Padomju bulv. 21. Izdcvn. Nr. l5{94-Ksp347. Iespi.sla Latvijas PSR KultEras

lilinistriias Poligrefiskas r0pniecibas parvaldes 2. tipogreilje .Sovebkaja Latvija' Riga, Dzirnavu iela 57. P,srli Nt. 1237. 338r6S

Pastmarku pEtiSana, apstradaSana un kartoiana ir lnteresanta, saisto5a nodarbiba. I(aisligi pastmarku kriJFJI ir bijuSi daudzi ieverojami cilveki, piemeram, rakstnleks Maksims Gorkijs, izcilais fiziologs akademi[is lvans Pavlovs, kreisera <<Varjag> komandieris Vsevolods (udpevs, pazistamais metalurgs akademi{<is Ivans Bardlns, iev€rojamais vacu un starptautiskas siradnieku kustibas darbinieks Vilhelms Piks, dziedonis Enriko Karuzo urr neskaitami citi. Padomju zeme pastmarkam ir liela nozime darlafauZu ideolofiskaja alldzinaian4 jo musu pastmarkas nav tikai pasta nodevas apmaksas zrmes, bet tas ir ari savdabigs propagandists un agitators. Lai veiksmigi krEtu padomju pastmarkas, jastude Dzimtenes v€stufe, ekonomika, kxltura, verigi jaseko Komunistiskas partiJas un padomju valdibas i,zvi,rzlto uzdevlmu izpildei, ka ari starptautiskaj iem notikumiem. Pastmarku kr6lana pieradina pie kartibas, neatlaidibas, precizitates, vclcina labas makslinieciskas gaumes izveidoianos. Pilnigi pretejiem merkiem filatElija kalpo kapitalistiskajEs valstis, kur ta'galvenok5rt ir spekulacijas un ledzivoSanas avots. Daudzas kapitalistiskajas zemes ar pastmarku palidzibu izplata faSistiskas un citas reakcloneras idejas, cenias saindet cilveku apzi4u ar reli-

l I I I

$ijas

mdtrriem,

radit naidu pret socialistiskas

nometnes

zemem utt.

Pretstata kapitalistiskajam valstim pastmarku kraSana misu zemC parkepusi individualisma slieksni un savu attistibu saista ar kolektivu, ar biedrisku palidzibu un savstarpeju informaciju. Daudz daZada vecuma un profesiju padomju cilvâ&#x201A;Źku savus valas briZus velti filatelijai. Pastmarku kraSanu seviS\<i iemileju5i musu iaunieii. Gramata <Pa. domi filatelisiiem> vi$iem n6ks talka ar praktiskiem padomiem. Gramata ir apkopoti visperigie kra6anas noteikumi, pastastits par pastmarku kvalitati, kolekciju veidiem. Atsauksmes un ierosinajumus par 5o gramatu ludzam sutit Latvijas Valsts izdevniecibas Kalendaru un sporta

literatlras redakcijai Riga, Padomju bulvari 24.

NO PASTMARKU VESTURES

I)lrttlrr llitslil v(irtszimju un pastmarku izdosanai biia

lotl sv rlgn rrozintc p sta sakaru attistiba. Tadel. runlUot prlr pnstmarkErir, nevar isumd nepieminet pasta sltknru nttistibu. Sic iautdiumi ir cieii viens ar'otru

lstitl. PlrmEs pasta stacijas tika izveidotas senaja Kina _ vnlrf,k ncka 700 g. pirms musu Fras. Tes iekarioia; Iai atr&k pErsltitu imperatora un valdibas ierFd4u paveles lln rikojumus. Pasta piegades itrums biia noteikts 200-250 km diennakti. To nogadaja bez apstajas dienu un nakti, mainot zigne5us un zirgus. . Par senEs Grieliijas pasta darbibu ir saglabajuS6s rakstiskas ziqas sengrieku vesturnieku Herodota (ap 4Q!,-425. g. pirms musu eras) un l{senofonta (ai 430.-355. g. pirms mlsu Fras) darbos. Mutvardu paYoles un riko.iumus te nosutija ar speciSliem vestne5iem. Slm darbam izvelejas specigus uir izlurigus cilvekus. Noreti vEstneSu pienakumus izpildija olimpisko spElu rn

uzvarEteji.

Pasta sakari labi bija izveidoti senaja Romas impe. rlJn. Svarigakajos centros uz provindu rekina xzturâ&#x201A;Źja pasta stacijas ar zinneSiem un zirgiem. Senaja Roma pastaveja ari diZas kugu satiLsmes pa trm pieg5daja paslu. PiemFram, no Spallnljas. Ari -Kartagas nlJus un bija kuSu satiksme uz Austrumaziju. Viduslaikos, kad pieauga garidzniecrbas loma, baznlca-izveidoja klos.teru kurjeru dienestu. Pasta s[tijumu

plogadi veica muki. Viduslaikos pastavFja ari 1a saucamais universitS3u pasts, Daudzam universitatem bija savi kurjeri, kas restules nogaddja pat Srpus valsts robeZam. 4

Eiropa vispopularakas bija Romas pavesta un Han' zas pilsetu savienibas pasta iestddes. Pedeja uzturejr pasLa satiksmi ari ar Rigu. Sdkot ar XIV gs., gandriz katra Rietumeiropas pilsela bija savi pasta kurjeri. Doma par specialu pasta vertszimju ievie5anu, uz kurem butu redzams, ka pasta parsfrti5anas nodeva ir samaksata iepriekS, radas XVII gs. vidn. 1653. gade Parizb nodibinaja pilsetas pasiu. To- vadija Renuars de Vileije. Lai pasta pakalpojumi bItu pi6ejami pla5akam iediivotnju masam, vir,ra laika-.ierii<oj a pasta kastites, kuras veitules varâ&#x201A;Źja iemest jebkLfa laika. tas ir pirmais zinamais tada veida pasakums EiroDe. Parizb noteica vienotu oasta nodevu, bet 1653. gada'8. augusta izdeva specialas pasta vertszimes -- bardroles, ir kuram apstiprinaja.' ka sntrtajs samaksdiis nodevu. Bandroles ailiki ap sutijrmu vai ievietoja sutijuma. Nododot sutijirmu ailresatam, pastnieks .bandroli par;rema atpakal, 1ai'to nevarâ&#x201A;Źtu atkartoti izmantot. ' -Lai koitroletu slttjumu piegades irtrumu, Anglijas Ealvenais Dasl.meistars HPinrihs Bi6ops ierosinaja vestui-es aoztmogot ar kalendara zimogu, kuram biir apla Iorma' l3 inm Skersgriezuma. Zrmogs ar svitru tika pardalrls divas d;las: Aug5eja dala ar diviem burtiem ipzimeia menesi, bet apak5â&#x201A;Źja - ar arabu cipariem dienu. Zimogu saka pielietot'1661. gada 19. aprili. 1683. sada Londcjna nodibinaja pilsetas pastu vPennv Posl>, kas pilsetas robeZds par I peniju piegadeje vii nu vestuli, vai ari lidz vienai anglu mErcinai (454 g) smagu paciqu. Pasta zimogu ar atzimi, ka pasta nodeva samaksdta, ari visoirms slka lietot Londonas pasta (1. zimijums) Sadu iimogu uzspieda uz aploksnes. kad rdreshts sa' maksdja pa"sta nodevu. VFstujes piegzldatajs uz vest-ules uzspieda otru zimogu, uz kura bija noradrts piegades Iailis: augseja dala atzime M (no rita) vai Af (pecpusdiena). bet apakSeja dald stunda. 1818. gada 3. decembri Sardrnija izdeva zimogotus paptra uz huram bija uzspiests oasta papirus - is, ZS loksnes, vai 50 centesimiem. Sadi vertsvertszimirgs par papiri biji paredzeti privatpersonu korespondencei. Berlines pilscias pastei XIX gs. pirmaja puse lietoja specialas numure(as pasta kviSu markas, kuras lzsnledza

v6stules nosltitajam, kad tas bija samaksaiis oasta no_ cvu, un uz tds uzspieda nodoSanas datumu.' _.Vlena no ekonomiski specigakajam valstim XIX ss. r,rltl(uma bija Anglija. Jau XIX gs. vidn vairah nekd ou-se tds lcdzivotaju bija pilsetnieki. Daudzas pilsetas. oieme_ lur, LiverpIlC,.iedzivotEju skaits pieauga'seviiki' sirauii. Srrjn pilseta laika no 1790. gada lidz-1821. gidam tis

w PENIVT

t. zlm. <Dockvra, zimogs, kur tro 1089. g. Ietoii Londonas Dastd.

psllelinajas vair6k neka divas reizes. Minetaia perioda pnplo5inEjes privato personu sarakste, kas sakaru iested6m izvirzija arvien lielakas prasibas. Tomer p-asta sakaru attrsli'bu Anglija kaveja vestulu nos[itisanas augste cena. Iedzivotaii he visii labnrit lrmnntoja valsts pasta iesla2u pakalfojumus. Kdds Gjazgovas tirggtajs i836. gada ar'valsti pasta stirpniecibu blJn nosrltijis 2068 vFstules, bet citdda'veida, piemdram, lrmantojot gar5mbrauceju pakalpojumus, - 5861 vestu ll. noteikumos bija paredzets, ka par vestules no-,.Pastavar rfltiSnnu maksaL aritas sa4Fmejs. Tidel daudzi centlc aspritigi izdom6t, ka vEstuli ;osltit I'etak. par to rtasto kada epizode. Pastnieks atnesis vestuli k6dai iaunrtl meitenei viesnrcas apkopejai un pieprastjii 2

ft".

plt

vcstttlcs nositisanu bija pat atlauts iemest naudu pnrirr krstitc. Uz Sadas vestu)es pasta nodala ar sarknnrr zinruli izdarija atzimi, ka pasta nodeva samaksdta. Pnslr notlcvas lielums visos gadijumos bija viendds. I)rrsttlarku izdo5ana iezimeja radikalu luzumu ta16klJn prrsta sakaru attistiba. Pantrinajhs vestulu parsutldrrnrrs tempi. Anglijas pasta reforma ieintereseja ari clltts vrrlstis, un apm6ram divos gadu desmitos pastmarkns tlkl izdotas visas valstis (2. un 3. atteli). Driz vien Dlfrnts pastmarkas iznaca Sveice: 1843. gada 2. marti Clrlltt,s kantona un ta pasa gada l. oktobri - ZenFvas Braknntonii. 1843. gada l. augusta pastmarkas izdeva ,lllJd, ltt4$. gada * Belgija, Francija un Bavarij6. Vlons no vecakajiem Eiropa ir Krievijas pasts. Jau Xlll (s. Krievzeme bija iekartotas specielas pasta star'l.lns un izb[r,eti pasta ce]i. Pastu un ier€d4us klauSu kartii ar zirgiem pasta ratos vai kamanas parvadaja ,o,lrnlcki (4. attels). XIV gs. kpazistcs ieviesa naturalo nodevu, saskaqd 0t ktlru visam apdzivotajam vietam, pagastiem, sadZam bl.ln lEplegada produkii garam braucoSiem ieredgiem. ' Ivana ITI (1462.-1505. g.) valdisanas laikd Krievija lfveldoja visu valsti aptvero(u pasta trklu, jo pasta parvoBtrna klau5u kdrta lielo attalumu de! vairs neapmierin6Jn valsts parvaldes prasrbas. 40 -100 verstu alstalumI vicnu no otras iekarioja pasta slacijas. Krlevija pasta siacijas bija organizetas labak neka rlaudz[s Eiropas valstis. Arzemnieki a[zinigi izleicas par rak0rtl plaSo'vErienu un dtrumu. Kads arzcmnieks, kas 1667. gida apmekleja Krieviju. bija loti pzirsteigts par Dlitn kurjeru pZrvieto5anas atrumu, kuri attalumu no Nnvgorodis lidz Maskavai veica 72 stundas. Ai 1630. gadu, cara Mihaila valdiSanas laika (1813.-1645. g.), jaunpier,remtajiem pasta vedeiiem vaIttdzcJa Maskava nodot zverestu, un tikai pec tam viqi ilrrks[cja sakt darbu. Pasta vedejiem divas reizes gadS tllsksffjn <cela naudu> par nobrauktajam verstim, tadbl kntrd pasta stacija ikvienam no virliem bija iekartota (vefstu gramata>. Pasta staciju darbu vadrja Pasta stacllu prikazs, kas atradds ,\{askava. Prikaza ari bija rtielstu gr-mata>, kura atzimeja pilsetas un attalumus rlnrp tfrm.

Silinus. Meitene vestuli uzmanigi aplnkojusi no visam pusem un atdevusi atpakal, aizbildinoties, ka vi4ai nav tadas naudas summas. Izradijas, ka viqa bija vienojusies ar savu draugu par attiecigu zimju valodu. Norunatas zimes vi0s atteloja uz aploksnes, un, izlasot tas, vestule nebija vajadziga. 1837. gada Anglijas pasta reformators R. Hills publiccja savu darbu par pasta reformam. Vi45 ierosinaja pazemindt maksu pasta sitijumiem, vienkarSot pasta operacijas, ka ari p6rdot aploksnes un vestulu papiru ar iespiestu viena penija vertszimi. Velak R. Hills lika pastprieksa izdot uzlimejamas pasta vertszlmes markas.

Par uzlimejamas pastmarkas izgudrotaju uzskata grdmatu izdevFju un spiestuvju ipalnieku Dlemu Calmeru, kas izgatavoja pirmas pastmarkas zim€iumu. D. ealmera izgudrojumu sava ierosinajuma izmantoja R. Hills. R. Hi1la priekBlikums guva lielu atsaucibu. 18'!0. gada 10. janvari to ieviesa dziv6. Saskaqa ar jauno pasta reformu par r/2 unces (16 g) smagas vestules nositi5anu bija jdmaksa viens penijs, par vienas unces peniji. un par katru nakoSo smagu vFsluli - divi unci divi peniji. VFstulu svars bija ierobeZots lidz - Vienlaicigi izdeva aploksnes ar viena penija 600 g. vertszimi. Uz aploksn6m, kas izgatavotas pec makslinieka Malredi z'r-mFjuma, bija icipiesta to'pdrdoSanas cena. Filatelijas vFsture Sis aploksnes sauc par Malredi aploksn€m.

Pirma pastmarka pasaule iznaca 1840. gada 6. mai.ia (1. attels). Par to, kidu apversumu tas radija Anglljgs pasta sakaru talakaja attistiba, raksluro sadi skaifli: '1839. gada bija nbs[tits 75,9 mi)joni v€stulu. bet miljoni. 1840. gade - 168,7 Paitmarku iznakSanas laika pastaveja divi veslulu pirsritisanas apmaksas noteikumi. Uzlimejot uz vestules pastmarku, noiutitais iepriekS samaksEja pasta nodevu. Tadas vestules devcja par franko vEstulEm. Vienlaikus var€ja nosutit ari testules ar pecmaksu. Tas bija ta saucamAs porto vestules. Uz 5iddm vEstulem pasta iestade ar zilu zimr;Jri uzrakstija parsuti5anas nodevas lielumu, ko 'tajadzlja samaksat tEi sa+emejam. Anglija 8

Jau 1660. gada caur Rigu gzija pasta trase, .kavu savienoja

kas Mas-

ar Brandenburgas pasta trasi, talak ta gdja uz Memeli (Klaipedu), Klevi un beidzas Amsterdama. Pastu no Maskavas lidz Amsterdamai nogeidaja

dienis.

Vdrds_ <pasts>

Krievijas veslure pirmoreiz pieminers pamiera liguma ar Poiiju, kas tika noslegts 1667. gada Andrusovo ciem5, netalir no S molenskas.-Krieviju irunas pErstaveja viens no [a laika progresl vdkaj iem valsts darbiniekiem' bajars Afanasijs" Ord ins'-NaSdokins - pieprasija (5. attels). VipS liguma ieklaut paragrafu par pastu. Bez s[[niecrbu diplomzi t iska jam koiespo'ndenr:em rienojes- ari privdto v6stulu pais[ti6anu.'AtseviSkos paragrafos _par bija paredzeti pasta apmaiqras noteikumi. PFc-Sis _vieno(anas Krievija i:odibinala jaunu pasta trasi no Maskav-a_s IIdz SmoleirsJ<ai un tdtaI uz poliju. pec A. Ord in a--NaSdokina noradijuma pasta vedejus "ieiFrpa specrzlos lormas telpos. Daudz jaunu pasakumu pasta satiksmes uzlaboiand veica Petera I valdisanas laika (1696.-1725. g.), kad ne vien izbiveja daudzas jaunas pasta stacijas, "papla5indja pasta celus, bet izveidoja ari lauka pastu, ka's apkalpoja armijas dalas. Kad 1703. s. nobibinaia Peterburgu, starp to un Maskavu ilveidoja jaunu iatiksmes celu un iekirtoja daudzas stacrlas. ..PFtera I Iaika Krieviia bija jau seSas regularas pasta satiksmes linijas. Latviju Skersoja tris pasta celi: viens no Pdterburgas caur Terbatu. Qigu un Jelgavu lidz Tilzitei; otrs no Rigas caur Pleskavu uz Maskavu, treSais no-Rigas uz Pernavu. Kade 1698. gada rikojumd bija nosacits, ka maksa par tirgotaju vestulu nositiSanu lemama pec to svara. Pasta gramatas bez atzlrnCfi par nosutitajuun noslltisa'svaru. nas datumu izpildija ari aili .par siitijuma Atzimes par paaugstinatu maksu izdarija uz siitijuma. To iekaseja, nododot sltijumu. adresatam. 1736. gada, .carienes Annas Ivanovnas (1730.1740. g.) valdrSanas laikzi, tika izdots rikojums par iaunu pasta liniju ierikosanu no Tobolskas uz Jekaterinburgu un Kunguru, ke ari no Ptlterburgas uz Kazaqu, \iZgijnovgorodu un Maskavu. Rikojuma bija teikts, ka pastu ailauts pie4emt ari no privatpersonam. pusi no

Dlltr burl

pers0tiSanas izdevumiem sedza nosrltitajs, olru

adresEts.

Krievija darbojeis jau 574 pasta stacijas ar 3900 zirgiem, bija izveidota regulara pasta satiksme itarp Maskavu un peterburgu. Peterburga bija ari mezgla punkts starp Viborga s-Zviedrijas un Narvas-RtEar-lvl6meles pasta trasem. Reizi nedela pastu no Pltcrburgas nos[tija ari uz daudzam citdm pilsetdm. 1760. gnda

1783. gada 14. novembri Katnna

(1762.-1796. q.)

lrdevn ukazu par vienota pasta tariia ievie5anu visa Krlcvlias teritorija: vienas lotes (12,8 g) smagas vestulo! pers ti5anai vienu kapeiku par I00 verstrm, divli knpeikas par 100-200 verslim un par katrAm ne-

kola.lem 100 verstim vienu kapeiku. V6stulu nos[tis ana uz alialekem vietam maksaja lOtl dargi, tadel 1807. gada noteica, ka augstaka maksa, Dtrr0tot vestules lielSke attalumd. nedrikst parsniegt d0 knpeikas. 1843. gada par vienas lotes smagas vestul6! persr-lti6anu noteica apmaksu l0 kapeiku apmer2. Lal uzlabotu pasta darbu, 1831. gada s6ka izveidot tl soucamo brivo pas1u. Valsls pardeva pasta staciju urturG5anas tiesibas lidz5inejiem pasta vedFjiem un ari elttm personam. Pasta vedejiem maksdja par nobraukto

kllometru skaitu, pie kam So maksu paaugstinaia. Vlqlom atlava iekaset naudu par privEto personu parvGIflnu.

Posta staciju turetaju pienakumi un tiesibas bija no!acltas specialas instrukcijas. PasaZieriem nebija tierlbu apturEt pasta ekipaZas pFc savas vFleSanas. Pastnlckl braucot signalize.ja ar tpaSiem radzi4iem, lai pretlmbraucEji doiu celu. TapaI vir;ri signaliz6ja. tuvojoties

ktrtEjai pasta stacijai, lai tur savlaicigi sagatavotu ,lrEus. Ari atp[tas ilgums stacijEs bija stingri nosacits.

Jaun6 kartiba pahtrindja pasta pbrsutrianu. Pagaju5a gadsimta piecdesmito gadu sakuma pasta eklpElas kur:sFja jcu pa l7 linijam, kuru kopgitrums rsshiedza 10000 versiu (7. attels). Pa dzelzcelu paslu Krievijii sdka parvadat 1838. qada novembri, pFc dzelzcela lrnijas atklaSanas starp P6terbdrgu un Carskoje Selo. Szkot ar 1851. gadu' pastu Dlrvest s;ka ari uz iairnatklirtas Maskava s-Peterburgrs ilzolzcela linij:rs. bei XIX gs. beigas to teica jau pc 25

ft,

dzelzcela linijam, kuru kopgarums sasniedza l7 000 verstu (7. attels). Pasta ekipaZu liniju no pFterburgas caur Narvu, _lerDalx, Ktgu un Jelgavu likvideja pec dzelzcela hni_ Jas al"ktasanas. 1889. gad:i izbeidza pasta ekioaZu sa_ tiksmi starp Rrgu un Cesim. Lrdz pirmajam imperialis_ llska1am karam pasta ekipa)as kurseja likai iur, kur tuvuma nebija dzelzcelu. Lai vienkarSotu veslulu nosurisanu, 1845. gada decembrr Peterburgas un Maskavls oilsetas Da;te saka pdrdot aploksnes, uz kuram biia iisoiestas'5 kaoeiku markas. Ar 5o vFrlszimi apstipiinaja, ka pasla nodeva 1-opa!.sa tq ieprieks. Ta 6i1a pirrira pasia vFrtszrme Krievije. SELoi ar 1848. gadi I."decembri, aploksnes ar iespiestam 10. 20 un 30- kapeiku markam iietoia visa Krievijas teritorija (8. a11elsi. Tds bija paredzbtis I, 2 vai 3 lotes smagas vestules nosutrsanai. l848. gadzi ar apkartrak_slu nosacija. ka jaizvieto pasia kastiies, lai ves[ules bLitu iespejams noautlt jebkura Iaikui. 1857. gada I0. decembrr iznaca Krieviias oasta depariamenta aphbrtraksts par 0astmarku ieviesirru_ Tai:i bija teikts, .k_a_ paslmarku paidosana jauzsdk nekavej'oties._ bet pielikuma pievienoti jauno pasla vertszrmiu pardoianas un uzglabaSanas noleikumi. pirmas pas-t_ markas bija paredzâ&#x201A;Źtas tikai iekjzemes vienk5riieni sitijumiem. bet par pacipu un starptaulisko vestulu nirsirtiSanu bija jama'ksa naudzi. Va'lstspapiru izgaiavlianas ekspedicija izdeva l0 kapeiku. bei nedaudz velak 20 un 30 kapeiku pasrmarkas (9. altels). Pastmarku izdoSana guva iedzivoiaiu vidu nedalitu atsaucrbu. Pastmarkas piika daudz labak neka aozimo_

gotas aploksnes. I857. gada pardeva 10510 oastmarkas 1878. gada 67,3 miljonui. bet tAaZ. ga'da jau ap 122 miljoni -pa stma rku. Krievijas pastmarkas 60 gadu laikd saglabaia pirmas pastmarkas ztmejumu un formu. un telegr5la ieslSdes cariskas Krievijas teri, .Pr:t3 lorija bija izvietoias loti nevienmerrgi. Vairak neka g0 procenti no tam atradas valsts Eiropas dala un galvenokart tikai pilsFlas. Daudziem iedzivotaiiem sak"hru oakalpojumi pieejami. I913. gada "bija 76t8 paita -nebija_ un telegrafa noda las. t2

Clra valdiba pasta un telegrafa

Pnr l0nekumu avotu,

tai

iestades uzskatiia

atvera tikai lur, kur lcguvn pelnu. 1913. gada visas Krieviias pasta iestadec tkrv6 1i1u pelrlu 40,6 miljonu rublu apmerii. . .. Cnrlsl<aja Krievijb pista iestadFs darba ilgums nehlJfl normets, daZkart darbiniekiem biia jasiredl t4 l6 ltund0s un pat vFl ilgak. PFc oiicialaiiem datiem. " 76_ procenti pasta un telegrafa da rbinieku saqema marlku ntalgojumu neka zemes raceji un melnstradnieki. Y:^L Lenlns rakstd <Par Krievijai ekonomisko dzivi> Lapec

1002. gadE rakstij a:

.. cGluZi tdpat nevar nokluset ari io, ka valsts aizvien rtlprf,k_ ekspluatF pasta-te)egrala ieredpu darbu: agrdk vlnl IErzinaja likai pastu,-tad pietika klEt telegiafu, lagad viqiem uzkrava ari vFl ietaupijumu pieqemEanas llfl lzsnieg5anas operacijas (atceresimies, ka no 4781 kalor * 37.18 ir pasta-telegrala kases). Briesmigu darba anrpllndzinatib_as pastiprindSanu. darba dienas" pagarindlnnu.- Ink, ko las nozime lielum Iielajam "siko

pfitta.tclegrafa ka)pot:iju vairumam. Bet attiecrba uz Vlqu fllgu valsts skopoias ka vissikstekais kulaks: oa. Ilntu zcrnikajiem, iesaci,liem kalpotaiiem tipk maksaias hurtlski bada algas un tad vel noteikt, bezsalisa oakaoiu grnrltrclja ar pielikumiem pa lvartam va"i p.-usrublitift, plo kom perspektivai uz niicrgu pensiju pec detrdesmiI ;tlec(lcslnit gadu ilgas juga vi'ik5dnas ir vel stiprak javorrlzlnn 5is istenais <ierednu proletarials>.* 'iziaisija dzives un aa'rba afstatji pama. . Neclelamie tttttt pnsta darbinieku neapmierinairbu. Kad 19b5.'sada okktbrl sakas Viskrieviias oolitiskais streiks. taia niedalll6t rrri pasta un telegraii darbinieki fl0. a1i'elsi_ Ari Fohrtrflrn burZuaziski dimokrdtiskajE revoluciid un I-iellr Okkrbra socialisl.iskas revohlciiis diends aktivu cinitiJtt dndris kopa ar stradniekri ihiru gaia sakaru thrhlnlcki. l)dr' Oktohra revoluciias uzvaras oadomiu valdlba izvlt'rlJr atbilrligu uzdevdmu padirit pislu, teleionu - darbalauZu llll t(,logrl[u pieejamu plaSEm maszim. Biia lItndrt pnvisnm jauna socia]istiska sakaru sistFma. - izpilditu, sakaru uzpFmumos l,nl $o rrzrlcvumu godam

V, L [.ct1ins, Raksli, 6. s6j., 72. Ipp.

ieviesa.visu progreslvo no citu valstu pieredzes, ka ari veica daudz jaunu pasakumu. Vissavientbas Centralas Izpildu Komitejas sede 1918. gada 29. aprili V. l. Lenjns noradija. lia "sociaIisms bez pasta. te)egrala un maSinam ir vistuk6iika fraze>* (11. att6ls). Sini pa5a mEnesi V. I. lepins parakstija dekretu <Par Padomju republikas pasta un telegrafa parvaldes organizesanu>, kas lika pamatus jaunajai valsts sakaru sistemai. Vadoiaja darba sakaru uznEmumos izvirzlja apzinlgakos darbiniekus no zemako pasta ierednu vidus. Intervencijas un pilso4u kara gados daudzas pasta iestades bija izpostitas, nedarbojas transports. Vietam pasla sakari bija pzirtraukli pilnrgi. Tomcr, ncraugotics uz grutib5m. 1919. un I920. gada ai[era 1528 jaunas pasta nodalas. Pâ&#x201A;Źc pilsoqu kara Tautas Komisaru Padome pieqema vairakus nozlmtgus lemumus par pasta darbibu. Padomju valdiba garanteja pasta s[tijumu neaizskaramibu un droSibu, kA ari nosacija pasta darbinieku personigo atbildtbu par sutijumu piegadi. SeviS\a veriba tika pfuversta laukiem: nodibinaja pasta afenturas, noorganizeja celojo5o pasiu, pasta piegades darba iesaistija jaunus kadrus pastniekus. Jau 1925. gada oktobri - lauku darbojas 4249 celojoSa pasta nodalas, kas apkalpoja 43 403 apdzivotas victa s. Ar PSRS Tautas Komisaru Padomes 1931. gada 9. mrrta limumu pa.la piegddi laukos uzdeva kolhozu pasLniekiem. Lauku iedzir-otaji saka regulari saoemt sutijumus. Pasta piegadF ptaSi izmantoja automasinas. dzelzcelu, lidmaSrnas (12. attels.l. Vacu faiisti sakaru iestadem nodanja smagus zaudejumus. Okupetaja teritorija iebruceji izpostija transporia hdzeklus, pasta iestaZu â&#x201A;Źkas un invintaiu. Musu zemF vacu laSisli iznrcinaja ap 36 000 sakaru uzqemumu. Pec Lielzi Tevijas karr sakaru darbinieki veica milzigu dalbu. lai ne tikai aijaunotu. bet ari lalak pilnveidotu socialistisko sakaru sistemu. Jau 1950. sada'ta biia pilnrgi atjaunola. Pasta lrniju kopbjais grrLrms pieau[a par 8 procentiem, lani skaita avioliniju - par 134 pro:entiem. * V. I.fe4ins, Raksti,27. sej.,270. lpp.

. Vlrrlluhikd vcriba mtsu valsti tiek pieversta lauku ai4klllt ttkl p plaSinaSanai. 1958. gadd salidzinalumd qf l{}l:1. gil(lll sakaru iestaZu skaits bija palielinajies 7,{l n,lzcs, pic kam gandriz 80 procen[i no tam atradas lx

kos.

Socillistiska sakaru sistema ar savu organizCtlbu, tlttrhrt brmaim, ka ari iedzrvotaju apkalpoSinas meto(lr,lt ul(likali atiliiras no kapitalistiiko zemju sakaru tlF[(,rlIs. Valsts plSnosanas organu pardomaias darbilnrI roznlteta izveidots visu valsii aptveross sakaru hkl.. ,ltt r'rtllsknjd Krievija pasl.a uzrlemumu lielaka dala atra(hi lilropirs dalas pilsetes. tad tagad tie aptver visatidlfikos prrrlornju zemes sturiSus. Pasla uz4eniumi iekartoti rlnttrlzns tldds vielas, kur agrdk to nemaz nebija, sevlAlll ttrcionalajas republikas-un a pgr ba los. l)lrtns Lielbs Oktobra socialisliskas revolucijas UzItr,kl,ltt bija tikai 44 sakaru uz4emumi, turklai lauku

lntlztvotiijicm te pastu nepiegadajr. Tagad I zbeLiIttr l)Sl{ sakaru uznemumu ikaiti srlldrinajunra ar l{f ll, gadu palielinajies 22 reizes, bet ap 80 procentu no tlntlt npkalpo lauku iedzrvotajus. Kazrhijzi 1920. gada Itlll tlkai 250 sakaru uznFmumi. Tagad to skaits parrIlo(lz i]000. Pasta liniju kopejais garums (azahija pientl(lzls vairak neka 3 reizes. Srx'iAlistiskaios sakaru uznemumos plaSi ievies meItnnlzaciju un automaiizdciju, zirgu iransportu jau gan(lrlz nomainijuSi mehanizFtie lransporta lrdzekli. Pieme. fflln, lnllsu republika 1961. gada 91,7 procenti no visam prtHt0 trasFm bija mehanizFtas. bet septipgades beigas tnolurnlzaci.ias Iimenis sasniegs 98 procentus. 1965. gada r.kBpluatacija nodos jauno Rigas galveno pastu. Pasta tfltijututl talakai transporte5anai uz staciju pielietos slidlr,t lt

I s.

Srrharrr uzqemumu skaita pieaugumu musu zeme rakrlttt'o sckojoSie dati: ja 1913. gada bija 7618 sakaru uzll(,lllllmll, tad 1920. gada to skaits sasniedza 13600, lllll4. g;l(la 44 900 un 1954. gada 53 000. 1961. gada

llrllrll zcmi- bija jau 62 898 sakaru- uzlemumi. l)rrrlornju. Savienibas I(omunistiskas partijas

Progrrrtttrr paredz vel vairEk attislrt sakaru lidzeklirs, pasia lrlngrrrki plaSi izmantojot aviSciju, elektriskos dzeJzielus. flrlrtts lransportu. l5

Itttttlt l,,Irt,

ar ncparlrxul(tu i.nu. pric scrija. ieipie5i6. ,, t,iri.,n.

hL,t Yclal,os rJrr,lo"

l0lll), grrrlrr rl;rZrrs pfll,lrr,

marli-u

Nltt'll Jtitslnrlrkas ipspieZ uz paptra ar Lrclcn.zrmem. .. l,rlr [(tcllszltnont sauc gaiiakas IIrrrIrr,,I)IrItII, _cip:]ru jot.

rpt'r'lttli

PASTMARKU IZGATAVOSANA UN KLASIFIKACIJA

Ka iespieZ un perfore pastmarkas Pastmarku iespieSanai lieio daZadu 5[ir4u papiru. Piembram, pirmie Korejas Tautas Demokratiskas Republikas marku izdevumi iespiesri uz avrZu papira. da. Zas ciias valstis lietots pat cigaresu paprrs. UngErijd I955. gada sakarE ar aluminija rlpniecibas 20 gadu iubileju izdota pastmarka, kuras virsma parklata ar aluminija foliju. DaZkart pastmarku iespieianai izmantots otra pusd apdrukats papirs. PiemCram, burZuaziskas Latvijas pirmis pastmarkas iespiestas uz pirmajd pasaules kara lietotajem k a rtem. Padomju Savieniba lielaka dala pastmarku iespiestas uz vienkarSa pap\ra, mazak uz krita un plana papira. Ir arl markas, kas iespiestas uz kokvilnas papira. Markas iespieZot ar metalografisko papemienu, izmanto blivdka papira 511irnes. Sim iespieSanas veidam nepiecie5ams izturigaks papirs, jo iespie5anas process noris pie sam6ra liela spiediena. Uz krtla papira iespiestajam markam raksturigs spidums, kas daleji zId, ja pastmarku samitrina. Parasti izmanto baltas krasas papiru, bet nereti lieto ari citu nokrasu krita papir[, piemeram, krema kr6sa. Uz plena papira izgatavotajam markam limes puso var labi saskatit markas zimejumu un krasu. Daudzam PSRS pastmarkam papirs ir loti plans, gandriz caurspr-digs.

DaZas PSRS pastmarkas ir ar krasainu fonu, kas veidots no vilqveidigam linijam. Sakot ar 1945. gadu, iznakuias nedaudzas marku sCrijas ar krAsainu tiklot6

vJi Iiniju

irlrst ra da

ffi5rr l, rlrn,

Iietas uz DaDirc zlme. ve;dzi. Tas rodas. pxplrx

lltld3 kvadratu rdenszImes,

lfl+#r*r

it0rtc+ A.IA'AA 3. zim. Ronbveida ldenszimes.

,ln lcspir',Jloksne ar- uden)zimem ie5Dicjanas nrocesi lllrllnu_ lcvictota nepareizi, tad iespejanias daZadl ieida tfinnszimju atSkiribas, piemeram.'h"orizontalas un iei tlkfllns, apgrieztas jeb ;cgarnes IzSlllr_rJivus udenszimju veidtrs plrketyeirla urr r1. xlvl{k[s frdenszimes. Ja visa loksne- veidola i1r vir.nadu lttl)nrl tuktu rakstu. tad tas ir parketreirla rldenszirnes. Alrr,vlSkals Udenszimes redzamas uz krtras Das{tnrrl(as h,t .t1osl(igts zimejums. Uz PSRS pas{mJrl(am ir likai l)nfkoIv('l(lir udenszimes. Atse\,iskas uderrszirn,.s sa--tooa, lltIi. z daudzam pagzijuiaji gadsimrenr izdoiriam past_ lllIrklfilr, . piemeram, uz pirmalam cir.iskds 'Kriei.ilt. Irlrlnlr rkiim. . l.lz I)S RS pastmarkan sastopami seii rldenszimju

vl lr ll.

firrrrs kvadrati. Pirrno reizi ar <adam !den-zimrrrr

r ).1.

/ttlt(,lIIns) iznaca 40 rublu pastmarkr. I928. un l9_t9. lrrln rr i'r'rils kvrJratu udenszimem irdotts lir'rako norni. ttnltt ..- l, 3, 5 un 10 rublu pastmarkas.

Itcllk

sastopamas paslmarkas

rombveida udens-

rllllEnt, (;r. zimejumsr. tJz iada papira iASlic"ras lrii It'r,{il lzrlcvLrmr pastmarkas. r' lrn,l,,rrl I ll lalisli.n)

Starp padomju pastmarkam il serija, kas iespiesta papira ar kvadratu un le4l1u udenszimem (.1. zimCjums). Ta ir 1930. gada septembri izdota marku serija ar diriZabla attclojumu uz jaunceltr;u fona un lozungu:

<Piccgadi detros gados!> VisbieZdk sastopamas pastmarkas ar paklaja udenszrmem (5. zimejums). Sadas markas iespiestas no 1925lidz 1935. gadam. DaZas pastmarku serijas, piemCram,

Vll|rtt Pitslirv (r:s p;rclmarku iespicianas veidi nltl{lrph'rh,s, glrrrlspicdes un dobspiedec, kuri atski_ I'nt 0I kr, lirr,l;i vcida allFls no iespiedio -nas liek pe'-llnilr ltz l)llIil'il (7. zlmciums). . . Arrgstsplcde lovillumu iegus{ no iespiedlorntas relIltr ;lrrrrrrgslindjumiem. MaSrnas velmes krasu uzklai llktl ltz llerll {8. zimeium.l, bet zemakajds vielas krdsd tt$lrklflsl. Itspiesanas procesa ar Lras'u apt<liiie--oa-

dttgstlIlfljlIni dod novilkumu, ]:c t [lu'llliiiiltilii, "';11:, o'J;it,,1fl11'; lrnrirr(, ir la, kr nelie{c,las pastmar-

ktli ll

lr,s Prrsi ir nedaudz manamas t'ru, 'lirrrrt,r las bieZi vien vrt.ari nernrkrrlrl, scvislii tad. ja pasrmrrkai

Ir,rltlt rlftrlrrras paaugsr indiunra kont[-

4. zim. Kvadratu un

le0hr

i. zr'm. Paklaja

tlo

ridef,szimes.

tre5ais standarta izdevums, iespiestas uz papira ar irdenszimem un bez udenszimem. Ar paklaja udenszrmem ir ari 1932. gada iespiestas Mongolijas un l9ll4.1936. g. izdotas Tuvas pastmarkas. Vienai 1950. gada izdotajai Uzvatas svetkiem veltitajai 40 kapeiku markai ir sirpja un emura udenszimes (6. zilnejums). 1960. gada izdotas pastmarku serijas <PSRS flora> vienai pastmarkai ir leql,<u udenszimes. Pcc 1935. gada visa. Padomju Savienibas pastmar kas. izpemot ieprjeLS pierninCtas. izdotas bez !denszimem. Ari daudzas citas rralstrs, piemeram, Francija,

I(anada, pastmarkas izdod bez udenszimem. Pastmarkas ar udenszimem un bez udenszimâ&#x201A;Źm, ja tir zimejumi ir vienadi, uzskata par daZadam. PSRS pasimarku kataloga Sadam pastmarkam ir atsevi5ki numuri. Pasimrrkas iespleZ da2adas ie'piedlehnikds Piemeranr. pirmais PSIIS .lrrrrlrrrtr pa5tmrrku izdevum. iespiesis glud.piedi un rugstspiede. Starp p:lstmalkam da2:ida ieipiodirna biozi ricn ir lik mrzu alikinba, ka. pavirsi aplukojot, to neieverojam. Tapec pastmarku katalogos ir norEdits, kE pastmarka iespiesta.

tJrzt{l

lil

Itme.

Attgslspir.,lc pas{mlrkrs iespicZ U !rvtlT vai lrklaines {tujolipiju)

ndenszimes^

r Ll

b^a

kllfu.lrrrrr. kiltr,lrrrrr.

:-,lfl ,::'fi:,-xl l,rrstrrrirlliiint kas iespieslas at rvllt'tt liliSr..iirrr, zrnrcjrrms reidols bic2ik no svitrdm un lrovllkrllx):i nrv {!,nu pd|eju. Trl,lairres kliSeja< izgatavo. utll(lnllzitncjunlu Iologra[eiol" clur specialu rasiru ieb ltkl/llrl (1). zimcjumst. ka"- uz kliSejas zrmeiuma aLtiilu rrrlrrlu slkus rlr2ad;r lieluma punktirl6s, ar ko panak rltl tnr lrrnsaf iom uz gaiiakiem lo4iem. Qash i iio6r_ ar rfurrflrlu l)unktu skairu viena kvadralcentimetrd: iu viena hvr(lllrtr'orllimetrd vairak punkiu (60 80 un "oai vel \'ltlt'nl(), jo precrzaks jr aliels. Selis!i sLaldri tiklrines 'lapec pttttkll .;t.tvcidojas uz gludr paprra. vlxrrl hh.2i icspieZ uz kirta pafrie.

ffi W;l,Wfu l. ,xn,

'18

markai

/_tri ww7hnililMtm gludspledes

^fl,{sispn,drs,

VmilMMilVIililil]

dobspiedes iespiedior

u par^ugi.

Ilrvlllill''rlir(lrir I,rrlrrlzrlru. CrUrrijas cili drs uzl\er a1Itrltt r'lrrliir [., Iirs un pdrnes lo uz paprri] loLsni. Ari

Augstspiedumam rakstungs nevienmerigs hras:ls sla4a segums uz iespiedelementiem: vidu tas ir plZinaks, bet n.ralas biezaks, kas izr,eidojas tapec, ka kli5eja - Sadas kli5ejas novilkumam ir skaidras ir reljelaina. konturas. Augsispiedd iespiestas 1958. gada iz-dotas P. eaikovska vijolnieku un pianistu konkursam un Vissavieni'

'rlrr,llr,rl'l,,rlrrrtr;r ;rttcll izveidoSanai pletiefo rastru. Sddi lr,rph,slrrrrr pastnrark-m punkti bez palielinamd stikla Hlllll Hlrrkrl;rri, jo 1ie loti smalki. Kiasu nevienmerigs il.HllIl\ Il tt(,lii 'risclie\pieduma nav novl.rojilme lrr,,lr,lo* H:rrlos ul.e{ieipiedrrm. gusl arvieir plaSaku

lll, rlllr, s. zim. AuEstsDled€s shematiskals atta' lojums.

9. zim. Raslrs

bas lauksaimniecibas izstadci veititas

l)r,bsplcdcs shernatiskais

ffi

attalolums. ll.zim.

Dobspledes rastra shEma.

argstspledel,

ofsetam

1rh,Ik.Irrjtttttrt. 196U. g;rdd izdolds XVII Olimpiskajam iIch,Ir \(,llita5 ma|kas iespieslas ofseliespiedume. Sadd [,ltttlkrr k'spiests an uzraksts vienai no 5im pastmarkam. (ilttrlspicdc fotoiipiju pielieto reti. Ar to gan var Irr,r'lzl i(,sficst attFlu. kura labi redzami visi pusto4i, lrtrl Itrxcss noris sarnera leni. Ar fototipijas parlemienu Itll17. glrld iespieslas VlaJinrira Iljiia !e;rina 87. dzimtrrttrrs rlicrra i veltitas markas. l)obspied€ novilkumu iegus{ no iospiedIormas, kura rrllclr irlro(lrs evis uz izcilpiem ka augstspiedc. bel parlrlllttrr.ltttnos. Iespie5anas procesa padzilinejumos ieklust lrtflrtt, lias pafnes zimejumu uz papira (10. zimejums). l,rri ir,girtu attelu ar pusloqiem, uz iespiediormr. atlr,lr v(,i{1,) no sikem da2ada lieluma un dazEdr dzilumr lrr.rlrlluttt 100 uz vienu kvadratcentimetru - 70 vai (ll. alntcjrms). Dobspiede krasa uz daZiem papiriem rrr,rlurrrlz izplirst. 1960. gada izdotas pastmarkas ar krievu r.p lrl,ltli(,1(,gal G. Minha allelu iespieslas saja ichnik;r. l)ohspir'rlci picskaita ari metalograiiju, kas ir riens tto vlsvccakajiem iespieSanas veidiem. Pastmarkas zi|ll(-.lrIIl irr griez€jkaltu iegrave Vara vai terauda plaksne.

daudzkrasainas

markas.

Augstspiede (no salikuma vai kli5ejam) iespieZ ari daZadus iastmaiku uzrakstus. Piemeram, 1957. gada decembrt iznaca K. Ciolkovskin veltita pastmarka ar uzrakstu melna krasa: <4. X 57. g. Pirmais pasaul€ maksligais Zemes pavadonis> (13. attcls). Gludspiede iespiedformai ir gluda virsma. _ Slm iespieduma \reidam-pieskaita litograliju, ofsetiespiedurnrL un fototipiju. Litograiija ir vecakais gludspiedes palcnliens. Uz lirosraiGka akmens gludas r:irsmas. kas iepriekS apsira' data ar skabem, ar specialu taukaintt vielu uzkldj atlblr novilkumu. Ietelmejot rkmeni ar krasu, apkldjas likri zim€juma vietas, bct parejam vietam krasa -nepielip iespiestu pastmarl<u otra puse attela kontil' Litoiraiiski "nav iespiesias pafira. kE tas verojams augs[spiede. ras toti IidZigs ir rri olsetiespiedurns. tikai ieqpieianr .notiek nevis lie:i no isspied[ormrs. bet ar gumiju 20

Papiru pirms iespie5anas samitrina. Darba procesa dzilak iegravet-s \,ieias papira iespieZ dzilak, seklakas sek 1ak. Papirs izZustot nedaudz deformejas, t6pEc Sadi iespiestas markas viena no otLas daZkart at5\iras ar attela lielumu. Markas otra puse atbilstoii zimcjumam manams reljefs, Ar 5o parlemienu iespiesias 1958. gada izdolas marhu serijas ar V. I. leqina un Kar]a Marksa attâ&#x201A;Źliem. Aphlkojol markas, kas iespiestas ar metalografisko paqemienu, rodas iespaids, l<a uz tam uzklata bieza krdsas karta. Pec attelu iespicianas pastmarku loksnes parklaj ar limi. To r.eic ar specialu maSinu, kas loksnes rrienlaikus ari izidve. Pastmarku perioreSana. Atkariba no perforacijas maSinu iekartojuma uz darbgalda marku perforAcijas process var bnt daZads. Iz5l,rir tris galrrenos perlolacijas paqernienus: \emmveida, ramjveida un linijveida. Pielietojot (emmveida pa+emicnu, adatas perlore'

jam6 ma(ina ievieto \emmveidigi. Vispirms perforii rienu marku rindu no lrim puscm, pec tam pakapeniski

rakosas rindas. Kommveidr tobojumu rar iroicihf !aLli: pastmar)<u loksnes viena vai abas pretejas malas ir perforetas, ieskaitot marku loksnes malas, bet abas sanrt nralas nrv perloretas. Da2ka'l pastmarku Ioksncs abu sanu malu robojumc malds il viens papildu roblni. Jr paslmJrkas loksne ir SrurdLr par perloracijas ma5tnas rdalu izliotojumu. periorilr tieL rri rionl lok.nes santt mala (14. attels) . Ramjveida perforacija. Pielietojot 5o pa4emiegu vienlaikus perfore loksnes horizontalas un vertikalas rindas. oie Lam loksnu malas parasli netiek per[oretas. :ddas'pa.trnark:rs izcelrs ar io. ka pareizi perforctas visas detras markas malas un visiem sturlSiem ir pareiza forma. Pielietoior linijveida marku perioracijas-papemietlu. loksni apslrada divos paqemienos: vienu rindu pec otras vertikali; pea tam horizontali, I-inijrreida robcjuma marku lokanes malas ir perforetas no visam detram puscm. Sadam pa<tmrrkdm nav parcizi \'pidoti strtriii robi4i biezi izLrrl (15. rttdls). io " sturu Augslak minetie perloracijrs palemieni ir vi>pla(ak pazistimi. Ta periore ari vl.i. PSRS pr.tmarkas. DaZ-

IfIl. lnrlo!rlrlfls flr'z(.Iljrr I)a(ir]rarkrs. kac par[oretas Bltttll, l)II lI' rkrli ,'r';rrlijr ni pastmarku katalugus. . KrflJol prrslrturrkirs, irrslopam ari neperforltrs

prrstrnnrkils. l)irnras pastmarkrs nebiia periore. llr, lo 1x,r'ftrrrtlij,rs nl:lSinu izgudroja ve1ak. Anglija pirllllr t'ulrultrs I):lsl.rnirrl<as paradijas l4 gadus pei pirma. lrlrlttl l'krrr lzrLri;rIl;rs - 1854. gatla. Krii.r'ijd - I85c. gfrrln, . l(lrrnlnk,r, t. i., lidz 1900. gadrm izdoio pxstntarku loklnon rtlstirtunti starp pr.tm:rku artelicm bija loti nh(lEl - ;rl) 2 :J rnm. trdel griezto marku nraliqrs ir llttftr, N,r lillsisliajam pastmaikSm griezlas mrrk:rs a. fllellf,r

ItlAlAttt tttrtlir,rrrnr piesl,xirema. pie retumienr. . AII ;x'rhJos qadLrs izdolns gripztds pastmJtkas. Drudl0r vrrlslrs, pir:rneram. Ungdrija, Francija. bieZi vien Ittlurl rolxrlrr un grieztu paslmarku scrijas ar ri"nadu lllll$lttttlr. MLrrlelnajam grieztajam paslmarkEm ir pl:rllt tttltllr.rns. Kolekcijai izvelas tddu. eLsemplarrrs. ku?lFltt vlsrrs lrralir.:as ir rir"nadd pl:rlun 5.

K& lcdnla pastmarkas un citas pasta vertszimes

. Ar pirsl;r vcrt:zimim rpmrksr daZadus pasla sull,llllllrs rrn past,r opAraciju dokumontus. ParJomju Sa-

Vlotlllttt rl,lrgrrs ladas pastmrrkrs. kas izdotrs pec lg6l. Piemiram. ar 4 kapeiku pastmarku aplllAkrA vlcnkarSu lidz 20 g smagu vestuli, ar l0 kapeiku Ddrttnflr'liU - ierak.titu vesluli. bet ar 3 Lapeiku pastftafklr - vienkarsu lidz 50 g smagu bandroli. Lidzigs tnflfn lr ari sDUjumiem uz tautas demokratijas valstim. Vlstt s0tiiumu veidiem musu zeme var iz-mantot jebkltltt pastntarku. Turpreti daudzas citas valstis daladlem pnxtn sittijumiem, ka rri pasla dienesta rajadzrbam iz ihrtl rl:rZirtlas prslmarhas. PiemFram, iespieddarbiem. !0t'tsstr lli umiem, pecmaksas sutijumiem, paci4am un tltl$rn siUiumiem, ka ari pasta dienesta vajadzibam llrltttns ntarkas, kuras ciiiem sutijumiem izmantot nevar. 'li'ltrgra[a, telefona"un daudzas citas markas tagad zau. tlolttlas savu nozrmi un Ias lielo reli. turpreli Jienesta. ltlrrtnrrksrrs un specialas grisa prsla mrrkrs lielo vel rlrrttrlzt s va lstis.

IA(l[ l. jirnvdrn,

.ik,

lrSllS stantlaria pastmarku formats, krasas utt zilflollutts ttctturinds vrirakus gadu>. Parasti io iormals lf l8,5X2li mnr (19. allcls). Pazlstamas markrs ar pSllS t(ttbo1,ra, Krem]a tor4a, ra\etes, zinatnieku attellnttt pleskaitamas pie standarta izdevumiem. lllrrntlrJas pastmarku zimCjumi izveidoti makslinier,lrkl, turrrku formats un krasas loti dai.Adas. PSRS sperlAlu lzrlcvumu pastmarkas pa lielakajai dalai izdotas t6l()j()Sos iormatos: 18,5X26 mm, 26X37 mtn ttn ll0 X 42 nllr. Piemi4as pastmarkas daudzas arzemju vnlBtlH, picrnFram. Vacijas Demokrdtiskaja Republika. ivr,ke rr.,:.. lielo tikai ierobezolu laiku. l)lrnrii piemir.ras pastmarka iznaca 1871. gada Peri talklrlfl ar l,irras-Ka1lo clzelzcela linijas atkla5anu. Eifoltn plrmas 6adas pastmarLas iznaca Grieliijb 1896. Udiltl ptr godu pirmajam modclnljam olimpiskajam ip0lenr (20. attels). Drtttlzas valstis izdod pastmarkas, kuru pardoianas r'flln lr lielaka par pasta sutijumu nodevu. Starpiba pafsrlzotn kEdam noteiktam merhim, piemeram, tuberkulotes npkaro5anai. Parasti uz Sadam pastmarkam ir lerDlcsll divi skaitli, piemeram, l0-.r2. Pirmais skaitlis dlti.lrr(, l)flsta nodevu, olrs - piemaksu. Tomer filatelllrtn vt,s[urc ir zindmi gadijumi. ka,l piemaksas sttmma

Visas izdotas pasta v€rtszlmes, tapat ka naudas zi, ir oficiali dokumenti, un to viltoSanu vai izmantoSanu launprattgiem nolukiem aizliedz likums. Katru pasta vertszrmi :uzlTme u,z sutijuma vai pasta. veidlapas. Par pasta vertszimju izlietoSanas kartibu un dzF5anu pasts izdod attiecigu instrukciju. Uz katras pas'a vertszrmes ir sekojoSi uzraksti: valsls nosaukums, noradijums, ka ta ir pasta vertszime, nominalvertiba un izlietoianas veids. Kapitalistiskaj as valstis bez valsts pasta izdotajam rertszrmem ir an da2adu citu resoru un orivdto oasie kanlonr izdorhs pasta vFrtszimes. Carisk'aja Kriivija. piemCram, pastmarkas izdeva apri4[u zemsles. Privato pasla kantoru izdotas p'astmarkas da2adas valslis plaSi izplatrlas bija pagajuiaja gadsimta. Tagad tas sastopamas, piemeram, NorvEgija, Danije, turklet sam€r, reti ( 16. attels). Starp pasta vertszim€m galveno vietu ie+em pastnrarLac. Tas icdala irijas grupas: l) markas, kuras pardod pasta jebkurai personai; 2) markas, kuras gan lieto pasta iestades, bet neizmanto sutijumu apmaksai; 3) specialas pasta markas, kuras izsniedz tikai noteiktam iestad€m vai organizacijam vai ari izmanto pasta dienesta vajadzibam. Musu valsti lieto tikai pirmes grupas pastmarkas. Visplaihk pastmarl<as izlieto iekizemes un starptarrlisko vcstLrlu percutr!anai. TomFr ne vienmFr visEs valstis pastmarkas dereja ka iekizemes, ta ari starptautiskajam vestulem. Ta, piemEram, Turcija 1876. gadA izdotas pastmarkas, kas bija derigas tikai iek5zeme, ka ari tadas, kas bija paredz€tas tikai starptautiskajiem sutimes,

lli

prtslttrntkas nemaz naY uztadll2. l)lrtnris labdaribas pastmarkas izdoias 1897. gada ArilInlliA, Uz 3im pastmark5m piemaksas vertiba nebija norfl(l(tr. Pec <SievieSu pairioliskas biedrrbas' iniciallvrti 1905. gada Krievija izdeva detras pastmarkas kelrtt nr tris kapeiku piemaksu palidzibas snieg5anai kflovtt,iapinu kara kritu5o karavtru gimenem. Tas bija plf mfi s labdaribas pastmarkas Eiropa. l{)i}0, gade Latvija izdota labdaribas pastmarku serllu rlzt'inicka Ja4a Raiqa piemipai 12). altFls). Sotlliiii, Franciid, Holande un da2as citas valstis lllrt(lnz ik qadus izdod labdar'ibas pastmarkas tuberkulirtr,s npkaro5anai un Sarkanajam Kru'tam. PSRS pirtttnr lrb(li)ribas pastmarkas izdotes 1921. gada (22. al' lFli), Pac l930. gada Sadas pastmarkas vrirs neizdeYa. l)rrLkart ncpieciesamrbas gadijumos sutijumu ap' nlnkilrl izlicto ari cita veida markas, piemeram, kraikasu lllnfkfls nn zimogmarkas un pat naudas zimes, tapat ari

jumiem.

Dazds valstis. piemeram, Francija. Belgija un ASV. pasta pardod ar noleiktu uzrakslu iepriekS dzistas plst markas tadu iestaZu vajadzibam, kurdm ir |oti plaSa saraksti5anas (17. zittels). Sadas pastmarkas ar kalendera zimogu nedzeS. SeviS[i izplatitas tadas pagtmarkas ASV. Pirmf,s grupas pastmarkas dalas standarta -- [tasu tiraZas (18. attels) un pieminas jeb jubilejas pastmarkes. 24

speciAlas pasta vertszimes, tzdarot uz tam attiecigu uzrakstu. Piemeram, 1927. gadi musu zeme ar rrz-rlkslu <<floqrogaq napxa> parderra iepriekSejos gados izdotas

s markr: 123. atlclsl. Slarp pirmas grupas pastmarLam ir drudz Id,lu, kts izmantolamas lika i atseviskiem :utrjuinu veidiem. .a) Bandrolu markas. Tadrs. piemcram. izdolas 1891. qadd Turcijzi. Cehoslovakijd 1934. gadri paradijes mcrkas tirdzniecrbas iirmu iespieddrrbu la-sutis;rnai (24. al tels). bt Sikpaku rrn paku mrrkar. Sdd;r. mrrkas izplatitrs Belgija. Irdlija un cirur. Arsevisllac valstis dazadicm sutijumu veidiem izdotas atSfirlgas pastmarkas. Ta, piemeram, Somija iznakuSas pastmarl<as sutijumiem ar autobusu, Belgija pa dzelztelu utt. (25. attels). c) Laikrakslu -pastmarkas izdotrs eehoslovakiia. .Ausirija, AS\'. Laikrrkslu prslmrrLas lierotas vri nu alseviS[u iaiLraksiu. v;ri aii Iaihrrkslu sripu parsu{r5anai. Sadas markas izdotas ari Padomju Latr,ija 1940. gada (26. attels). d) Telegrala markas izdotas Austrija, Ungarija, Belgijir. Lieiola: ari Pelerburga 1865. grda (27. allEls). e) Telefonr m I rlra s. f) Pastmarkas steidzamiem sutijumiem. Izdotas ari Padomju Savienrba 1932. gada (28. a11els). g) Icrlkstrio siJtriLlml paslmrrkas. kuras agrak lie" luja Kolumbija un Panama (39. rlielsl. h) Verls<uirjumu pastmnrkas, kr. izdota. Kolrrmp

iema ksa

bila un Holande.

i) Pastmarkas s[tijumiem ar kugiem bija izplatitas Danija un Flolande. Tadas izdotas ari cariskaja Krie, vija sutrjumiem ar Xrievijas kugniecibas un lirdznie. cibas biedrrbrs kugiem (30. altela). j) Gaisa pasta pastmarkas izplatitas daudzas val, slrs, arr Padomju Savicniba. .\,\lsu zeme gaisa pasta

s0tijumiem derrgas rrr paras{as prslrnarkas-, turpietim da2as citas r,alstls tiek lielolas tikai Sim s[tiiuma veidam parcdzetds markas t3l. at{els,1. 1922. gada j[1ije Krievijas Federacija izdotas pirmes gaisa pasia pastmarkas ar uzrakstu: <<Bosayuaar noqra PC@CP". Uzraksls izdarrts uz bijuSajdm cariskas Krievijas lonsulata markam. Ar tam apmaksaja

||llettr 'l'lrrtl,rr l(,)nlisaridtfl un r'itu padomju organizaJU tllnttlnlrr kr rlcs prrn tlc nccs, kuras parsltija ai gaisa Dlt[tt tto lir,Ilttr|s lrz Maskavu (32. attels). Minetzis Dllltttrrrhrrt prtt'rltv;r Iikai Maskavas galvenajd pasta. Flfttto gllsrr insta nrarku serija iznaca tOZ+. ga"aa jutila. k) [)rr)rrs virlstis lrislas rperozrba specialas piegzides lrllltttnrkls, li s nor6dir, ka sutijums nododams perso-

illll

ntlnrrlltrrrrr.'Id, pierncram, Cehoslovakija t937. gada

lrdolar prrslrrrarkas. kura: lrmeja uz aploksne> blaku-

pltirlrJflrn (33, attels). Plc olrts pastmarku grupas vispirms

pieskaitamas

Fltntnknns p;rstmarkas. Tds uz vestuldm uzlimF pasla lelllrlt,, lrr rrrlresats nav samaksljis vai ari samaksaiis dllill rrlrlrjrrrrra tarilu 134. rltbls). Padomju Savieniba Flflttar plcntaksas lastmarkas iznaca 1923. gade. Sim holftknttr lzntirntoja 1918. gada izdotas pastmarkas ar Uff[krllL ll)25. grd- izdevr spcciah. piemaksas pasimlflni (illi, irlt('ls). Tagad musu zemc piemaksrs pastfilllhflr nrrlzrl,r,l, bct. ja sulijums apmaksZls nepareizi. lllt6 ttzrpk'7 picntaksas spiedogu un iaix i, r'r'ist, |qltrltltt, lirrrlrr s:rrnrksajamr rdresalam. Dnlllrltt virklil;as un srbiedrisko iestdzu srrtijumiem dturhnr vllstis, picmFram. Vacijas DemokrAtiskrja Re' gUhllkn rrrr ttngarijri, izdod dienesta pastmarkas (36.4t16lr), Trls I rasti izlieto iekizemc., bet dazkbrt ari lhlpin u llsknjicnr s[tijumiem. Cariskaja Krieviia I909. ttrt l{)ll. gade izdeva licsu pastmarkas l5 kapeiku llrll (iqfllhll, krs hija paredzeta. liesu dokumentu piegldei. AiV lztlrt:rs spccialas paslmarkas krajkasu dokumentu plruotllnnni. l)nlhs valstis ir ari specialas pastmarkas, kuras uzllm6lol rrz rtplrrlisnes pastr nodeva nav jamakse. Spanije lll$ll. g, lzrl,,tas pastmarkas dcpuiatu, bet 1916. gada lIl lnltttlortt sarakstei, Francija militarajam amat'

|lFltrlnlt I tl. At'l lrrtrlttr Dastam un karaviru veslulcm da2as valslis

llptrrlrrr srrr,ci;rlas Dasimarka-. Pirmoreiz g2d2 veida nlnrknr lzil,,tirs I90i. g:rde Francija ar uzrakstu uz pa-

fflrtnlilt

t)ilstrnarkam.

Tielnlri grupa ietilpst ziedojumu pastmarkas.

brlllt

l[littt

kuras

ttrrrh,virs aptttaksai nelieto. bet lrme blakus paras' prtstrlirrkam ttu dzeS ar pasta halendarr zrmogu

llk

Bez 1am ir an piemaksas ziedojumu pa.lmarkas. Tas lie1o, jr noslritajs. trz aploksnes nav 'uzlimejis ziedo iuma prstmarku. Aliiecr[o kampanu ]ajka. oiemeranr Sarlrna Krusta populariTeianas'nedelb ar.zemes ziedoiumu \ ai piemaksas ziedoiumu pastmarkas lietoiamas obligati. Par Sim paslmarliSm iegltie lidzekli tiei nodoti daZadiem fondiem vai organizacijam. Nekdda ga,jr-luma nednksI jaukt ziedojumu pastmarkas ar lablarrbas pastmarkam, par kurah bijd minets iepriekS. Sajd grupei ierindo ari Iialija izdotzis pasta nodevLl markas. Saska6a ar Italijas pasla noteikuiriem uz orivato pasta ieslaZu piegadEtiem sltiiumiem idlime oasta nodevu marLas, turklSI vFstulu nosritisanai izdolas'markas atS(iras no tdm, kas paredzetas par.i4u parsutiSanai. Sntijumu apmaksai nelieto zemik minetas pastmarkas.

Pa<tmarkas atpakalsrrtijumiem. Sadas pastmar.kasa)_daZes valstis lime uz vestulcm un pakdm, ja t?s

nosutamas atpakal. . b) Atlaujas pastmarkas, kuras gaisa pasta sitijumiem, piemâ&#x201A;Źram, lietoja 1948. gaaa Vacijas Federativaja Republika Starptautiskii importa un iksf.'rla asociacija. c) Pasta iek(Fja dienesla pastmarkas. kas, pieme. ram, izdotas .1952. g. PoriugzilF. Tas limF uz visiem pasta iekSeja dienesta sI tijum iem. . d) AprE[inu pastmarkas, kuras izmanto tikai pasta dienesta vajadzibam (37. attels). Holandâ&#x201A;Ź 1923. gadh daZEs lielakas pilsetas aprefinu pastmarkas lietola pasta pacinu persutrsanai. Austrijd 1948. gada izdotas specialas.apre[<inu pastmarkas par naudas sutijlmu piegndi nral

e) Nodoklu markas filatelistu sutijumiem tz drzemem. Padomju Savienibd Sadas markas izdotas no 1922.

lidz

1934. gadam. Pastmarkam loli lidzigas ir ziedojumu markas, kuras gan limE uz aploksnem, bet pasta neapzimogo. So marku lieto5ana nav obligita. Pirm5s ziedojumu markas iznica i904. sada Deniie tuberkulozes apkarosanai. Li, dzekli. kas i6gIli no zii'doiumu marku realizFsanas, tiek izlietoti daZEdicm palidzibas [ondiem. piemâ&#x201A;Źram. Sar.

lr.ttnJunr l(t'ttstrrtrt, tubt'r'krrlozcs apkaroSanai, pieminel,Ju cnllnloclbll (3tt. att[ls).

l,ldzlgrrs lr lri rcklanlu rnarkas (vinjeles1, l<uras boz rttnksrts iz1:la[a daladas valsts iesLade! un sabiedrlrk0i orgnniziicijas. Rekldmu markas ari hmF uz aphrkr 0rtt. llh,lll vicn vinjetes ir veltir"as tilateliiai. {urislltxllt, rLrr['llr t'irZojumu reklameSanai.. Ar ziedoiumu un fghlAtttlt mnrknrl fil;rtclisti papildina tematiskas kolek r,llm (110, {rttills). l)rrlktlrt kri pasta vertszimes izmanto arl zimog. m[Ikar, S{Lltts markas IilatFlisli kr5j un ievieto l<olekcirlvl[kl tr(|, ja tas uzlimeias uz v?slulem. 1918. gada llr pnrlottrJtt (r'lcviji ka pasta vertszrmes izmantoja cariska: Kfl0vllrti zlnlogmarkas. Interesanli atzrmet, ka dazu lltlgvttttttt Arrglijas standarta masu lira2as paslmarkas lleto nrt ki zimogmarkas. Uz Sadam pastmarkdm telsts: POSTAGE lpastsl un REVElarDloltr sckoioSs (v[lsts "icnakumi).

Nl)E

Plo pasta vdrtszimem pieskaita aploksnes un pa(tlcsplestajam pastmarkam. Uz Srm pasta vertstlm6m ntsovi5kas pastmarkas nav jalime, ja to svars Ui nor{ltl5anas veids aibilst pasta tarifa likmei. Skalctrs un tematiski bagEtas ir makslinieciskas lplokrnes nr iespiestajam marfem. Sadu aplokinu kreitdl pusC lespiests attels vai zimejums. PSRS Sakaru mfnlttrl.ln izdod ari mEks]inieciskds pastkartes, kuru VlGnf, pus(l ir attels. bet otrd puse iespiesta pasl'

kltlcr nr

fk6.

Pactkartc ar iespiestu altelu kreisajd pusE un lfrplortu pastmarku pirmoreiz iznaca 1882. gada BavafUl, M0su zeme pirms Liela Tevijas kara izdotas loti detldr!! 56das pastkartes, bet pFdFja laika - aploksnes frf lorplostll marku un attFlu. Aploksnes un pastkarles ar iespieslrjam pastmarkam lrdotac dnZEdiem sltiiumu veidiem, piemcram, ierakstitlom, galsa pasta, starptauiiskajiem siitijumiem. Dnlns aploksnes un pastkartes ar iespiestajAm mark[ltt lzdotas tikai kadem Saurakam mer(im vei kides lortEdos vajadzibam. Padomju Savieniba, piemeram. lldotn icrnkstita tiesu pavFste. pastkarte ar atbildes talontt lzzlpu pieprasisaiai adresir galdb, ierakstits paziDoJltnts par pasta sitijumu sanem5anu utt.

fr-

Da2karl pasts izdod iespieslas un oast-nav aploksnes i,artes. par kuru nosuLisanu iamiksd. pirma iinoelialisiiska pasaules kara laikzi ca-riskaja Krievija izilolas pa.sikartes kara gustekrlu sarakst6i. Liela"Teviias kara laika iespieda aploksnes un pastkarres karaviru sarakstei ar_ piederigajlem un otradi. kurtr parsItisana bija bez maksas (40. attdls). .. AlseviSliu iestalu un organizaciju ricibd ir lrankacijas maSinas ar kalendara- zimogi6rn. oiemeram. Latvijas PSQ Valsrs bibliotekai, Latiiias psR ReDdblikriniskajai paterFtEju biedrrbu savieni'bai (sk. 54. aLtelu). Sddi apzimogotas aploksnes noslta bez markam. io slhjumus apmaksa organizaciia, kuras ricibe ir zimoss. Da)tarl pasta lieto ari speci;lu kalendera zimogu .-ar icrakstu, ka pasta nodeva samaksata. So zimosl nospiedumi. uzlimejamAs pasta birkas, uz kuram ii atzimes par nodevas samaksu, tapat ari zimogu nospiedumi ar uzrakstu -bezmaksas> pi;skaitami tii;telijai doku. mentiem. kradanas objekti ir ne tikai pasta verts-

,,-::1'111i':1, _ l) pasta kalendara rlum i:

piemaksas zimogu nospie-

2) pasta spiedogu nospiedumi; (41. attels), . 3) pasta_ birkas ierakstitiem(42. 1iem, pecmaksas, gaisa

apdroSina-

pasta atrFls), paku un cila leida sutijumiem (43. attels); l) telegramu. pasta un telegrdfa parvedumu, paku. sulijumu izsniegSanas pazinoiumu ui citas veidlinas: 5r starptaulGkie attjildes ialoni 144. altels).

FILATELISTA INVENTARS UN PASTMARKU APSTRADASANA

Filatelista inventars

Katra filatelista riciba jabrit rokasgrAmatai

pastnepiFciesamakas iiqas p0r pastmarkam: izdosanas gads un daZkart ari datums, lCrlJas nosaukums, pastmarku skaits serija, to krasa, IOmlnalA vertiba, zlmFjuma autors un citi dati. Padomiu Stvleniba izdols pastmarku katalogs <PSRS pastmar-

llllrku katalogam. kura ietverias

ktt,

(45. attels), kura iespiesti aii pastmarfu attdli. M0su zeme lieto ari Leipcisa (Vziciiai Demokratiskaid Ropublika) izdoto vispasiulei pistmarku katalofu (LIPSIA>. Izveidojot koLekcij.r, ieleicams lietol. tikai vienu katnlogu, jo pastmarku numeracija tajos at3[iras. T6, plcm6ram, PSRS pastmarku kataloga Vispasau)es izstadel Brisele vel{itAs grieztAs un roboias pastmarkas re[lstrEtas ar daiddiem numuriem 1Nr.2180-2)81 grieztng, 2182-2183 robotasr. bet <LIPSIA.' kataioga ar vlenu numuru (Nr. Nr. 2081-2082 A un B). Tom6r, lai nopietni un dzili studetu pastmarkas, ar katalogu vien vâ&#x201A;Źl nepietiek, bet regulari jalasa literatiira pnI filateliju, jaseko notikumiem filatdlijS, jdveic patitavigi petijumi. Plrms kataloqa lieto6anas rupigi j:iizstude te ievada rlnla, kura ir doii paskaidrojumi'in iaisinajumu zimes. l)relcja gadijumzi, meklejoL paslmarkas, kuras izdolas vnlrikkart un kuru izdevumi ar kaul ko at5kiras cits no cltit, var bieZi vien kludities. Pastmarku katalogi nordda ari uz raksiurigakajam vl(nAda zimejuma pastmarku at5[iribEm, piemeram, 3t

kresas, papiru, udenszimju, limcs krasu, iobojumu vai rri zrn ejum;r izpil,les zina. Tonter li.lts insnei.rnEs prslmarku rLS[irrbis visparrg;iis prs{marku kitilogs rieaptver. Pastmarku katalogos ir ari ziqas par iespejamiein pastmarku viltojumiem un bleZi vien pazimes, Iias noradr, ar ko villotds prslinrrkJS rts[iras no islaidm. Katra kolekriunarr ricrba jabur pincerei 112. zimejums). Ar to jaiemacds rikoties ta, iai pastmarkas nehtltu

ffiIr6 12,

tryrs tE','

zim, Pinc.tL.

rr pirksliam. Jt trl lolas ir lrr.ls, uz paslr]tal.krrrvien p:liks sika. sliediu Jali4a., un tas marl.u n,,lraiprs. \emoi pastmrrkll rr I)irkslient. 1(] q.p 52bnjar ielocit vai pat saplFsl. Ar pa:tmarku robir-u nrn|ildju {Lj. zintci ms) nu-

IIE'3

.Jaflpm

:akr-robiQu skailu 20 milirnplros."P.enroram. jr rolroiums 13:14, tad tas nozlmc, ka pastmarkas aug5Ojai un apakiejai malai ir 13, bet sanu halam l1 robini. Relak .flslopamrs paslmnrl,as rr jauktn vai kortlrini(o 'oboirmu. sadi perloreto nrsrnrnrku krtr.ri malai v;rr bu_t , iladaks robipu sknirs.'Sint gldrjurnd -obojumu rosaka vispirms augiejai malai, bet pec tam- parcjam malam pr,lL:lcnx radrtaja krrslrbr. rirzicna. Ar robir;ru mir;ia.iLr robi4u sl<ailu nosrka mehalisLi. Pacrmrrku uzliek uz mcrltajr 1a. lri prslmarkas robir.ri sakrislu rr me-rtajr ieJrlam. Iedrlu linijam jdalr,,,,lr., robiqu r iclu. Palielinamo siikll {llnl)" l'ci,r pa>t-n:rku zin-ejrrmu apJirkoSanri. iesfie,lumr tehrilils noircrslnri, I(ludu noteikianai, neskaidru zimogu nospieduntu izlasiSanai (14. zimejums). Ieteicamaka ir divkarteja lidz tr.iskar.teja pa lielin a juma 1u pa. Ar milimel|r nr:ru nocaIr pas{ntarkrs all.clr lic lurrrrr. Bieli r ien milimeira mcrs ir uz robi0u mcrrreia

illll,2 rylrh trllllE|l

.kalas. Ickartoinl k"lekciju. milimerrr mcrs. tanat t

fl rsluTls. seYtsk'nAp'ecresrms.

iEa!o

tlEe%

rys

tl8" 58

@t4AAIEAltcrhqf c(Ac-

HOHTOPA HOr,I3A

13.

zlm. Robtrr mEritars.

il I' ri'||I trhtrlllr !.|r

Udenszrmju mekleSanai lieto melnu iotografa vanni4u ar gludu virsmu. Vannind ieliek pastmarku ar ltmes pusi uz augSu. Lai saskatitu udenszimes, markai uzpilina tirito benzinu vai eteri. Lietojot Sis vielas, jaievero, ka ne visas pastmarkas drikst samitrinat ar benpar to ir noradijumi katalogos. Lietoiot zrnu vai eteri

llokanltcs. lim[ias lapu abas puses, 1ad starp albuma lnpitn llck divas starplapas. Srtkrlit6s pastmarkas izvieto pastmarku albumos. Tas vnf.lzvietot divejddi: albuma ai iespiestiem laukumiem ttlrrrku icvictosanai un uz paiizgatavoram albuma lapam. . .(olckcijas izvietoSana'uz ieipieslajam albumarla'pam lr .loll crta. Albums seviSfi noder vispbrigo un valstu kolokrl,lu veido6anai. Taiu iespiestds lipas" aptver tikai lArltt linamu laika posmu, uri velakas'markL emisijas lIrlA ulbuma ievietot' nevares. Tadel albums papildinnins lr prl5lzga tavotaja m lapam vai ari- lagaidai [uni.r ir-

tktr

14.

zim. Palleunamais stlkls.

tirito benzinu, jdrikojas loti piesardzigi, jo tas atri uzliesmo. Tikpai nepieciesams ka pastmarku katalogs ir ari

pastmarku ai)baiamais alburirs. Tani ievieto diblikatus, bet bieZi vien ari tikko iegitas pastmarkas. Pastmarkas nedrikst ievietot karbinas, serkociqu kastites, burtnicas, jo tas var atri sabojat. Nelietotas pastmarkas, lai tas nesaliptu, pirms ievieto5anas albuma viegli ierive ar talku. Pastmarku aizbaiamo albumu Iilatelists var izgatavot pats. Sim nolukam nepiecie5ams caurspidigs paprrs (pauspapirs vai celo[ans), kartons albuma lapu izgatavoSanai. klisteris papira slremeliSu piellme5anai. Caurspidigo papiru sagriez apmeram l8 milimetru platas sloksnites. To garumam jdbnt albuma lapu plaiumS. Sloksnites apakie.lo malu tris milimetru platuma noklaj ar planu klistera kartu. .Pirmo sloksniti piellme apmCram 40 mm attaluma no aug5ejas malas, katru nako5o - ar piecu milimetru atstarpi. Lai sloksnites pilnigi pieliptu, lapu paliek zem preses. Limes kartu uz sloksnitem neva-jag- klat parak biezu, jo zem svara ta izkliedesies un pie lapas var pielipt visa sloksnite. Pei apZu5anas lapas s6nu malas aplime ar izturi= gdku papiru vai kalikbnu. Izgatavojot aizb-a'iamos albttmus, t'dievero, lai lapas nebutu no parak bieza kartona. Starp katru albuma lappusi ievieto pauspapira starplapu, 1ai, albumu 51,<irstot, nesabojitu pastmarkas. Ja 34

puDild la pas.

AlburnE ar iespiestajam lapam nav paredzeta vieta flpk)ksnom, ka ari' citierir filatelilas dokuinentiem. Tadel kirlokclonari, kuri izmanto iespieitas lapas, albumu dali kArt pflpildina ar baltam lapam. Tas'ieviero tur, kur Hlfod0s attiecigais pastmarku izdevums. Papildlapas lfmsnto ari atskirigu pasrmarku ievietoianai,'kas nav n(,rddltas albuma. .. Po(lcjd laikS arvien lieldku atsaucrbu gust kolekcllar, kns izvielotas uz albuma lapam, kurai nav ieratllll ltukumi pas{marku izvietosanai. TEdos albumos koltkclJas iespejams izvieiot pec savas izvFles. l)rtrrtstas albuma lapu kraias ir melna un balta. Pec artfn l)lrsaules kara uz baltajam albuma lapam bija pien$tllli lzvictot klasiskds pasimarkas un citas pasta verts,lmcr, kas attiecas uz So periodu, ka afl petljumu un rpnrl6ltis kolekcijas, bet uz'melnajdm albunia Iipam lzVlrtojt modernas kolekcijas tematiskas un dokumenlll6i, Pcdeja laika iecienitas- baltas, krdma, ziloqkaula lln' (lzcltenas krasas albumu lapas. Kolekciju veido no lietotam vai ari no nelietotem pflrlnlrrrkam. Tomer nav ieteicams komplektet vienu serl,lt no liclotem un nelietolam pastmaikam. Nelietoto pastmarku apstrida5ana Kolokciondru vidE loti pla5i izplatita nelietoto pastmarku krESana. Pastmarkas, kas saglab5ju5as tada stavokll, kfidd tas pardotas pasta iestades, tilalFlisti deve Pflr noll0totam. Sadam pastmarkdm ir tira un skaidra ltr

ft,,

krasa, to otra puse apklata ar limi, tds ir nesalocttas, nesasmErCtas. Daikdrt tz nelietotam pastmarkam ir specials caurspidigs uzraksts, kas nomazgajas, ja pas]marku saslapina. Piemeram, Krievija no 1909. lidz izdotas standarta pastmatkas, uz kurdm ).-1917.. gadam iespicsls caurspidigs krila uzraksts. Tas atdalijas, pastmaiku mazgajot. Ar Sadu palcmienu grib6ja noverst pastmarku atkartotu lieto(anu. Nelietotas pastmarkas bieZi vien deve par nedzestam pastmarkam. Par nedzestam pastmarkam var uzskatit ari tadas, kas bijuSas piestiprinatas ar pastmarku turetajiem, ir kadreiz samitrinatas vai ari no kuram nomaz-

gata lime. Kolekcionari pastmarku kvalitati un vertibu nenosaka tikai pec ta, vai ta ir lietota vai nelietota, bet qem vera arI iespieduma kvalitati, krasu svaigumu, raugas, cik simetriski pastmarka perforeta. Augslvertigas pastmarkas kvalitaies apzimeianai lieto tris terminus: lieliska, izlases vai luksus eksemplSrs. Sveices filatFlists

Cueni pat izstradzijis specialu tabulu, pec kuras kvaliiSti nosaka procentos. Novecojies kolekcionaru uzskats, ka nelietoto pastmarku kolekcija ievietojamas tikai nedzâ&#x201A;Źstas pastmarkas ar limi, pedeji laika ilraisijis plaias diskusijas. Daudzi filatelisti naliu6i pie atzinas. ka pasimarka'_ja tai nav limes. vel nezaudd pasta vertszimes nosaukumu' ladu marku vel nevar uzikatit par bojatu un kolekcijai nederigu. Daudzas valstis, kur ir mitrs, silts klimats, piemeram, I(ina, izdotas pastmarkas bez limes. Tadas valstis daudzi kolekcionari pastrnarkam, kuram ir lime, to nomazga, lai matkas nesaliptu. Ja nedzbstai pastmarkai ir lrme. bet td jau. limela albumb. tad japarbauda, vai paslmarku luretajs pieli-

mets pirmoreiz'vai vairakkart. BieZi -starp nedzestam oastmarkdm. kas albuma limetas vairdkkzirt, sastopamas iAdas, kuram bojEjuma viela nosegta ar marku turetdju' Nelielotas pis[markas no marku loksnes atdah ar sekojoiu panemienu: pirms nopleSanas noloka loksnes roboiuma'liniiu un pFc 1am atdala. Ja pastmarku noplcS' loksni nenolokot. var noraut robigus.

Pnrlnrnrkrs turEtija atdaliSana. No nedzestas past. nlarkrs lrtdnlot markas turet6ju, marku nedrikst iegiem" rl6t u(l0nt, jo tad var atdalities lime. Filatelisti plrasti llnto $rrdrr papemienu: neliela plastmasas vai'stikla itrtttclttrr rlibcna ieklaj vairakas kartas dzespapira, kuru ttl'ltlltcli vni oti4u samitrina. Trauciga nedrikst but lieka llrlntur, Jo trrs var paslmarku apklet ar udeni un sabojat lllltl, l,z slrnitrinata dzespapira pastmarkas jzvieto citu llttl ltlrrkus - ar atlblu uz leju. Kad lime samitrinaia, partlllrrrku izpem no trauciga, :uzliek uz srikla plekrnlInr lln, uzmanigi piespiezoI ar serkocinu, ar pinceti nltlttln pastmarkas turetaja aLliekas. Ja markai otra ltllrd lI vfli[akas turetdju kartas, tas atdala prkapeniski. ll0r'.lrrtt.t prrsl.marku novieto Zaveties uz sausa' dzFspaplra,

llR

liek zem preses. Sallpu$o pastmarku atdali5ana. Katram filatElistam lArlttrr, ka salipuSas pastmarkas ar plFsanu nekad neizrlrlqlcs r[(lalit, tas vairak vai mazak nesabojuijot. ,lt pastmarkas salipuias ar limes pusem, tds izvieto llt lrtllllrlnata dzCSpapira ar attela pusi uz leju. Kad llm6 .iflmitrinajusies, pastmarkas aLdala ar pinceti. Tont6r hlori vien gadas, ka pastmarku robiqu iietas limes Plli6 lokliist Idens un tur paliek spidigi traipi. . ,ln salipu5o vietu nav daudz, var lietot citu paqettthull. - Salipusas pastmarkas novieto zem karsta- glurlnkln. Mltrums atri iztvaiLo. Pec tam pasimarkas viEsli pflllccot uz vicnu vai otru pusi. tas atdalisies. Ja vieia lrntJ0nllcnli Ias neizdodas, karseSanu atkarto. Tadu iaInveto, ka pastmarku nedrikst karset ilgi, un to atd;liIttntt Jiiveic loii uzmanigi, jo citadi markas var sabojdt,lrr pustmarkas stipri salipusas, tad vienigais paiei,flli l)flrJ(imiens ir tas iegremdet udeni. Protams, -tados grrrlt,jrrnros uz paslmarkam hme nesaglabdsies, tolies tas 116l(lzot

ttr,urlxrlujas.

Nelletoto pastmarku uzglabd5ana. Lai noverstu ;ttttiltttrrrktt salipSanu, tas jauzglaba siltas, sausas tel;rnr, Strl|rrja temperatilras mai4a veicina pastmarku

erllpsrrnrr.

Nr,llutotas pastmarkas nedrikst noslogot. Gaiss, ka

rltlflllls, parasti satur maz mitruma, [adbl pastmarku flllrtrrrrrrs ictcicams uzglabat

vertikali un bie/i irrskirstit.

Lietoto pastmarku aPstrddaiana

Daudzi kolekcionari kraj lietotas pastmarkas. Tas iegit daudz vieglak neka nelietotas, jo prasa mazak lidleklu. Bet ari ar tam japrot pareizi, saudzigi apieties, lai nesabojatu jau pirms ievieto3anas kolekcija. Dzestu pastmarku kvalitdte. Kalendara zimoga nospiedumam uz dzestas pastmarkas jabrlt skaidram, nesasmeretam, labi izlasamam. Nav ieteicams ievietot kolekcija pastmarkas ar slikti salasamu pasta kalendara zimogu. Kolekcijai izraugas tadas pastmarkas, uz kuram Trmogs ttzspiests apak50ja labajri vai kreisaja puse. bet ne pastmarkas centra. Krdjot agrdko izdevumu pastmarkas, it sevii!i klasiskas, Iiolekc-ijai atlasa ari iatlrs pastmarkas, uz kuram zimoga nospiedums atrodas pastmarkas centra, jo agrak zrmogojuma vietai nepie' versa uzmanibu. Ja uz markam attelotas pazistamu personu $imetnes, PSRS pasta noteikumi aizliedz ar z1mogu sasmeret attela se.ju. DaZas valstis, piem€ram, eehoslovakija un Vacijas Demokratiskaja Republika, Iieto specialas pasta birkas, kuras noradits, ka pastmarkas jazimogo saudzigi (46. attels). Pastmarkai atd ahiana no aploksnes. Pirms aldala pasimarku, nopietni jrapsver. vai tas ir lietderigi. jo bieii vien ari aploksne var but loti interesants un vertlgs kolekcijas dokumenls. Piemeram, aploksnes ar pirmo

pastmarku lzdevumiem ir daudz retakas neka atseviSkas pastmarkas (47. aitels). loti nozimigas ir ari aploksnes vai pastkartes ar daZadiem pasta vai citu iestaZu spie' dogibm. Ja pastmarkas no-tiem atdalitas, tas zaude savu vertibu. Tapat, piemeram, ja uz aploksnes ar Rigas skatu uzlim€ta pastmarka no PSRS savienoto republiku galvaspilsetu serijas ar Rigas attelu, Sada aploksne bus daudzk-art interesantaka neka atsevi5\a pastmarka Aploksnes ar specielajiem kalendara zimogiem ari ievieto kolekcija. Ja pastmarka no aploksnes tomer janogem, to netEdi gadijuma nedrikst noplest. Pastmarka parasti ir planaka par aploksni. Nople5ot pastmarku, cieSak pielipuSas vietas neatdaltsies no aploksnes un pastmarka saboiasies. Ja aploksni srglabat nevelas, tad no tas izpleS to da]u, uz kuras uzlimeta pastmarka.

J.rl trtrlllttrr plstrtatku no aploksnes, pedejo nesabosekojo5u paq[mienu: uz pastmarkas uzliek

lUot, lloto

llolrtrrrlrrr nlhilstoSu samitrinatu dzespapirul kad lime tImlttlrtnlusl0s, pastmarka viegli atdalisies. lretltttlrrkas no papira atdala Sadi: tas iegremde lrltthfl nt tlk,ttl un gaida, kamer aidalisies papirs. Tol<rr daZas markas udeni zaude ne tikvien fllGf lElr,vlro, t[vtt krnxll, l)lrt sakrbso ari citas. Nekadi gadijumi tllV lrrk,h'rrttrs nrilfcct pastmarkas, kas iespiestas uz hlltr DnItrl, Jo tds zaudd raksturigo spidumu. No Idens llleris rrrt rnrrkas, kas iespiestas ar anilinkrdsam. Saiht pnrttntrkls jiatliek alsevis(i. To atdali6anai no llato (:ltu paIamienu. lllfllfI ' 'lrrrtrttrrrkrr atdali5anai no papira var izmantot pallltlr f{rk)grfllir vanni4as, kuras pirms lietoSanas rIpigi lllktlo. l,rrstrnarkas iegremde silta udeni pakapeniski, nlhl nnr: r'lt s lrn raugas, lai tds apkldtu udens. Udenim Dhvlntto rrcrlaurlz varamas sals, io tad pastmarkas neitutln rlvtr ko5umu. Udens nedrikst but nekdd2l gadinevajag iegremdet loti l[ml -dlUtlr kursts, Vicnajoreize lraukanetiks apkldtas ar udeni visas 1ad Dlrstmnrku, Hf,, nlrlrrlttt no papira. tas var sabojal. llarttttnrkas, no kuram paprrs jau nopemts, iegremdc otrd tnrukii, lai lime atdalitos pilnigi. Pec apm€ram l5 mlnlitotn tiis iznem no trauka un novieto uz avlir lapim tl fltlFlfl l)nsi uz leju. I(ad pastmarkas vel ir mitras, tas l$poJrrttts Izgludinat un izlaisnot. Pec apllt6anas markas novlt,k) uz halta papira vai dzcspaprra, liekot Iapas citu 0llrl vlrs0, no augias un apakSas apklaj ar kartonu un Itrtli If,vitios 2-3 stundas. Pec tam markas parvieto kldl grnmatd un liek zem svara. Pnltntarkas, kas zaude krasu vai kraso citas, udeni ncl0glorn(l(, bet lauj tam peld€t trauka virspuse ar atlila pusl uz augSu. P€c limes samitrinaianas tas atdala ln) pirl)lrr ttn ievie{o otre trauka. Atdalot pasimarku no palplln, vlcnmEr jaaLceras, ka jaatdala papirs no pastItlerkIx, hot ne otradi. llr krita papira iespiestas pastmarkas ideni neieillr[l(lc, hct pielieto ta saucamo sauso mazgaianu. Uz rfrfirltrlnfltfl dz(r5paprra paslmarkas saliek ar attela pusi tl, ttltgiu, Kad pastmarkai pielipudais papirs kluvis llllhH, lrs vkrgli atdalisies. Lidzigi jdrikojas ar izgriez-

ft,:

tajam pastmark5m, ja tuvu markai ar tinti vai fimisko ztmuli rakstits teksts. Vispirms cenSas pec iespejas vairak iSda teksta atdalit, bet pFc tam rikojas, ki noradits iepriek6. No Sddi mazgetam pastmarkZrm limi noqem ar szmitrinatu vates pici4u. MazgdtEs markas noliek uz dzespapira, tas neapklajot. un pei noZuSanas ievieto starp grematas lapam. Tauku triipus var noneml ar eteri vai lirito benzinu. Lietojot benzinu, jabnt loti piesardzigiem. jo daudzas pastma rka s benzina zaudF krasu. Ja iauku vai el!as plankumiqr! ir mazs un nav redzams attela puse, tad pieriek pastmarku vairakas reizes iegremdet benzinS vai eteri vai ar vates picigu rupigi saslapinat taukaino vietu. Taukainas vietas var iztirit ari ar magnezijll. Uz pastmarkas limes pusE uzber nedaudz magnezija un pec tam to samitrina ar tirito benzinu. I(ad magnezijs izZuvis, to nollem. Lai noqemtu lielakus tauku traipus, pastmarku vairikkart pilnigi iegremde ar benzinu pilditd traucipa. Ja traips nav atdaliiies. pa0emienu pielieto atkartoli. Lielus traipus tomei izdodas atdalit visai reti. _ No pastmarkam nevar atdalit rusas plankumus. Sedas pastmarkas nav ieteicams turet kolelicija, jo tds var sabojaI ari citas. Griezto pastmarku atlase pastmarkas, lapat ka perioretas, kolekcija - Griezlas ievieto pa vienam eksemplaiam. Ja grieztzis pastmarkis bijuSas lietoSana pastzi neilgu laiku, tas ievieto kolekcijd ar visu aploksni vai aploksnes izgriezumu, turklat dzestas. kaut iri kolekcionais krzij tika'i nedzEstas pastmarkas.

DaZkart starp grieztajam pastmarkam var atrast ta saucamas apgrieztas markas, t.i., robotas markas, kurdm nogriezti robiqi. Lai noteiktu, vai pastmarka ir apgriezla, to uzliek uz lidzrgas perforetas; ja griezta marka pilnigi nosedz per[oreto," ieskaitoi tEs maTi4as, tad ta ir ista. Tomer Seds paQemiens nav dro5s, jo sastopamas perforetas paslmarkas ar loti platEm milipam. 'Tados gadijumos ieteicams konsulteties ar ekspertu.

Partmnrku, aplok5su un pastkar5u sakartoSana

Plelmarku sakirtoiana aizbeiamos albumos. Pastmflrkns pirms ievietoianas kolekcijn sakarto aizbaZamos varl[os v0i albumos. Katram filatelistam jaievero, ka kolokcllls pamatmaierials no dublikatiem jaatdala. Lai holokchrrtlrs vienmbr zinatu, kadas pastmarkas ir viqa kolokclJl, pastmarku kateloga nosvitro at[iecigos nullllltufi, Jiisastada ari trukstoSo pasl.marku saraksls, Ve(l()tlns p6c seriju nosaukumiem vai kataloga numurl0m,

Alzhillamos albumos pastmarkas ievieto pa valstim

Itt lrnfikSanas hronologiskaja seciba, neskatoties uz to, Vll kolckcionars iecerejis veidot sislematisku vai temalhku kolekciju. Sadam sakarlojumam ir pagaidu rak-

rtlrt,jo

kolekciju velak izvieto uz albuma lapem. [,nslmarkas aizbai.ama albuma lapas ievieto no kreirlr uz lnbo pusi. Ja krej lietotas un nelietotas pastmarhar, kntrrr no Siem veidiem saliek atseviSllas rindas. Pnltntnrkas ar teksta. zimcjuma un kresu klndam, kas fedUlls lcspieSanas procesa, ievieto atsevi([bs lapas. htttrnt plevicno zimiti ar paskaidrojumu par attiecigajam hlflrl&nr, AizbdZama albume nedrikst izdarit nekadus lornksttts, tapat rakstit uz pastmarkam. Lai varetu atri ramr,kldt un pErskatit pastmarkas, kalrZ Iapa ieleicams lsvlokrt z,imiti ar paskaidrojumu, kadas pastmarkas hvlototns. Pnstntarkas Sadd albumi ievieto citu citai blaklrs vai lorlnttdz nosedzot. Liekot blakus, t6s jaizvrelo ar 2-3 mlllmetru atstarpi, lai, izqemot no albuma kadu pastmeIku, ncsabojatu robiqus. Sakartojot pastmarkas ta, lai 16r cltn cltu parsedz, ar katru n6ko5o japarklaj apmEfant trcsii dala no iepriek5ejas. Alzhil*rnri albuma nekad nevajag salikt vairdkas ;iErltttrrrkrrs citu zem citas. jo tzidd gadijuma aizbaiamas rlokrt lr.,l lzstiepsies un pastmarkas neturisies, turklat lllFhllvFtri nlhuma pastmarkas gruti parskatit. Nnv llettlcrigi glabat bojatas pastmarkas, jo tdm tlflv nokfldns v6rtibas. Sddos gadijumos uzglabe vienigi lrtll fotnr vai ari vecas pastmarkas un tIs restaurâ&#x201A;Ź. Fnnttnrrtkas, kuru istums ir ap6aubams, parbauda

lllal6llets ckspcrts. Parbauditajdm pastmarkam otri

rtm

puse liek attiecigas atzimes stingri nosacrta kartibe, ke ar1 izsniedz apliecibu par pastmarkas parbaudi. Pastmarku dublikdtu uzglabaiana. Ja dublikatu krajums nav liels, tos sakarto aizbaZamos albumos. Daudz vienadu pastmarku var ievietot aploksnes. Uz katras aploksnes uzraksta, kadas markas taja atrodas, vai ari uzlimâ&#x201A;Ź vienu no pastmarkam uz aploksnes. Ja ir vairaki

Dlltmfltku no albuma lrpas rai atdalot turetaiu, robirlus ylf urbojet. Ir ari ab-ds puses ar limi apklati paslmarku tuf6t6ll, kas, piestiprinot pie markas. nav jasaliec. Pnrtmarku nedrikst nokla t ar limi un pieltmel. pie llbumn lapas. Lime, it ipaSi silikatu lime, saed pastmfilklf , plclimetas pastmarkas bez tam ir loti grlti iz0tlttt tl() alburna rai parbaudrt to kvalitziti. Pnntmnrku turctajus pielrme likai tam pastmarkSm.

hlrtt

*Zzz

,,./zr.

nePdre/zt

oore/2/

rs- znr. Paslmarku plelimâ&#x201A;Ź5.na.

simti vienadu pastmarku, tas ertak sagrupet pa simts eksemplSriem paciga un parlimet ar paplru, bet jauzmanas, lai nesabojatu pastmarku robi4us. Paciqas ievieto kartona kastites. Pastmarkas pie albuma lapem piestiprina ar td sauca-

majiem pastmarku turetajiem, kuru viena puse ir apklata ar limi. Vispirms no turetaja noloka apmeram 2 mm platu mali4u, ko piestiprina pie pastmarkas augSejas pi" malas 2-3 mm lejpus robiniem un apakSejo dalu

albuma lapas. Pastmarku turetzija augsejo sauro malinu nedaudz apslapina labaja puse, bet apak5ejo plato puse. Nepareizi rikojas kolekcionari, malu - kreisaja kas pastmarku tureiaju piehme pastmarkas vidn, jo tad nav iespCjams, nesalokot pastmarku, aplukot tas otru pusi (15. zimejums). Pareizi pielimetas pastmarkas var parlimet vairakkart, neatdalot pastmarku turataju. Nelietoto pastmarku pielimeianai ir speciali pastmarku turetaji, kuri ciesi nepielip un ir viegli atdalami. Turetaju nedrikst pielimet loti tuvu pie robi4iem, jo, nopleSot

lovicto kolekcija, bet dublikatus izvieto aizbaZamos llburnos. [,oti popularas ir paslmarku aizbaiamis kablllurs, kuras, lietojot. pastm a rkas, nav jdlrme. Aplok54u un pastkafSu atlase. Ja uz aploksnem un Dtatknrtcrn iespiesti pastmarku atteli, tos neizgrieZ, bet hohkclje ievielo visu aploksni vai paslkarii. No aploklnGl nodzeS visu, kam nav nekada sakara ar pastu. NoDnrelzi dara tie, kas nosvitro adresi. Tas padara aplOkinl loti neglitu, un lidz ar 1o ta zaude savu vFrtibu. Nlkidli gadijuma adresi nedrikst ari izkasil, izgriezt Yll noscgt ar tinti. Ja tas nepiecieiams, adresi parsedz lf bnltu, necaurspidigu paptru un ta malas pielime ar

rku Dlltm '

turctaj u. Aploksnos un pastkartes pirms ievietoianas kolekcija l0plgl notira, Iai nebuiu nekadu lraipu. To veic ar mtkslu drEllnro gumiju. Ja aploksne srburztjusies, Lo izgludina tI kurstu gludekli. Tados gadijumos zem aploksnes pallqk snnritrinatu kartonu, bet aplbksnei virsl uzliek psllru, Gludeklis nedrikst blrl- loli karsts, jo tad papirs ki gruzdet. Kolckcijas ievieto nesagrieztas aploksnes un ievero f*ojo5o: pa pastu nostrttias aploksnes izmanto dzestoPrsta itt nonosiititas - nedzesto pastmarku kolekcijds. (gaisa r0ttlumu daZadu piegides veidu ilustrbSanai D0![r, lerakstita. steidzama (48. attels), bandrole, pieif,eknns, pccmaksas) aploksnes, ja tas stipri neparsniedz nnrflito flplokslu izmerus, apgrieZ pFc iespejcs mazak. Aplrrksnt's fltver limejuma \ iela vai ari atgrieZ ar iliircm ttri lobkrrras sanu malas. Jn kolckcija iei'ietojamas aploksnes un pastkrrtes ir ttp(lfiu(lz lepldstas, tad tas no otras puces saltme ar paslmFrku turetaj u. levltttojot kolekcijzi aploksnes. jaraugas, lai tes atbllrttr vlsicm noteikumicm. Ta. piemeram, uz ierakstrlas

ft*'

jablt pasta birkai vai kadai citai atzimei, ka ieraksiita, un pienEkSanasr dienas kalendara zi-

vCstules

ta ir

mogam.

Sfltijumi, uz kuriem nav pastmarku, bet ir tikai pasta iestaZu atzimes, piemEram, kalendara zimogs, spiedogs vai uzraksti ar roku, kolekcija ir nozlmigi. Ja filatelists pats tadus nekrdj, tos var izmantot apmair;rai. Aploksnes un pastkartes ieteicams uzglabat kartotekas kastites, starp atsevi5[<6m materialu grupam ievietojot starplikas. Ja uz aploksnes ir interesants kalendara zrmoga nospiedums, bet aploksne bojata vai s'asmerCta, jasaglaba zimoga nospieduma izgriezums, kuram jlbit taisnstrlra Iorma, vienalga, kads ari nebUtu zimogs. Ap zimogu atstaj ap 10*20 mm bnvu malirTu. Nedrikst sagriezt tadu pasta dokumentu, kam ari otra puse ir noztmigas pasta atzimes.

KOLE(CIJU VEIDI

tplstmarku iznakSanas gadu desmitos

pasta

krEJa bez jebkadas klasifikacijas, bieZi pat 'objekta m ir kada vertiba. Aprile, val leg[tajam tdcsmit gadu ilga laika posmd pec pirm6s iastlzntk5anas _ izveidoj5s viens galveniis kolekciju rlstematiskes kolekcijas. vlgu izdoto pastmarku skaits sniedzes pari t[krtoliem, sEkas specializeSanes atseviSku konUn valstu grupu pastmarku, kd ari citu filaiâ&#x201A;Źlijas kr65an6.

pazistami Sadi sistematisko kolekciju tPtrejes, valstu, specialas un petijumu. Bez miIr ari temaliskas. dokumentdlds. gaisa pasta. un spiedogu nospiedumu, ka ari pasta birku, u, c. kolekcijas. kolekciju veidiem nav stingri nodalitu robeZu, rodas jauni ierosinajumi. Briva filatElijas kirto5ana Iauj meklet jaunas formas koleknE, kas bagatina filatelistu pieredzi. Koleklauj spriest par to, kadai grupai to vislabdk

Vispdfdjas kolekcijas

r kolekcijas pastmarkas sakerto pa valstim hronologiskaja seciba, nemeklejol nemeklejot krasu un FDtlnag hronologiskajd l_rtlklribas pastmarkai ar vienadu zimejumu. Kolek.hvloto ari aploksnes un pastkartes ar'iespiestajam

markam. Sis kolekcijas, ka jau atzimets ieprieks, ir visvecekas, un no tam attlstiju5ies citi kolekciju veidi. Visparejas kolekcijas iedala ari sikak: vispasaules, atseviSku kontinentu un valstu grupu kolekcijas. piemcram. Eiropas, taulas demokralijas lrlstu, Skandina-

k(,1(,kr'ilas veido no savas zemes paslmarkam. hllmrrkrrs rl vienddu zimejumu Sada kolekcijE klasiilCl l()ll ilkl - ar visam iespejamam atS[iribzim. Turklzit

lldlr

l0leh(,lla l(,vl(,to ne tikai atsevisIas paslmarkas, bet an hltllnltllrrr prr ltorizontEliem un verl.ikaliem pariem vai

vrl as.

Pilnrga visparejas visas pasaules, pat atseviS[u kontinenlu un ralsiu grupu kolekcijas sakraSana nav iespejama. jo kla>isko pastmarku klust arvien mazak. Tadel lilalelisti Iisparejam kolekcijdm pastmarkas kraj vai nu no kada ziriama' gada. uri noiikrrnr. piemeram, pec 1900. gada vai pec 1945. gada izdotas utt. Visperejas Lolekcijas izvieto uz iespicslam tsk. l. pielikumu) vai ari pasizgrtavordm (sk.2.pielikumu) albuma lapam. Kolekcija ievieto dzestas un nedz6stas pastmarkas vai arr jauktas serijrs. Kolekcijas vdrtrba ir lielaka, ja ti pilnigzika un albuma mazak iuk(u lielu.

Valstu kolekcijas

Valstu kolekcijas pastmarkas izvieio to izdo5anas hronologiskaja kartlba, vadoties pec kaialoga grlvena iiem numuriem. Sadas kolekcijas izmanlo prslmarkas ar raksturrqbkrjam atsf irrbam, piemeram. at dazad'am udenszimem. perloraciju. krasu. Kolekciju veido no dzbs tam vai ari nedzâ&#x201A;Źstam markam. Tas izvieto vai nu uz iespiestam, vai ari uz pa5izgatavotem albuma lapam. teteicrms kalrai pastmarku serijai pievienot paskaidrojumus. noradol pastmarku izdoSanas datumu. serija. nosaukumu vai izdosanas merli, iespie(anas veidu, udenszimes, robojumu, zimcjuma autoru un, ja iespeiams, ari tireZu. Minetas zirlas var airast pastmarku katalogos un lilateliias z u rnd los. Specielas kolekcijas 5pecralala kolekcrJa ievlelo pec lespelas visas kadas zinamas valsts pastmarkas un citas pasta vartszimes-

lll. zim.

!702. gada lietota Rigas pllsâ&#x201A;Źtas pasta zimoga nospledums.

tltlkrnorn, blokos pa ietri vai se5i (49. attels). Veidojot Ittotll zt,tttcs speciSlo pastmarku kolekciju, vadas pcc PIRS prrstn:arku kataltiga, siki icvcrojoi-visus Iaja millllor norarlijumus. Kolekciju papildina ari ar tadam ptlll urktt atSlSiribam. kas nav minetas kalaloga. Kolekcljas nozimigu vietu ierada vestulem. kas nor0lllnr plrms pirmo pastmarku izdoSanas, seviSfi, j'r lll llllt lr pasta zimogu nospiedumi vai arr citas pa:ta rltltnss (16. zimejums). Sadi materiali ilustre pasta atlltllbnn vtisturi. Tdpat kolAkcije ipvie{o vestules vai aplokrttnr nr klasiskaiam markam, ka ari no ladiem vclako lelktt pcriodiem. kas loti nozrmigi lilatelija. Piemeram. Pil{S kolekcija nebus pilniga, ja iani (ruks aploksnes no lBl7, lltlz 1924. gadam, no Liela TFvijas kara laika. llptt nrl 1961. gadzl srititas vestules. kas apmaks5tas ar birrlcksttjos gados izdotajam pastmarkam.' . lltz tlm kolekcijzi ievieto ari veslules. kas piegddatas rlnll.rll: pa gaisa pastu. izsniegtas personigi adrisatam. rlFl(lrrtnli nos[titas ar kurjeru, [apat ari vbatsvestules un Fl$ltleksns vestules, naudas parvedumu un cilas pasla vrlrllepns un birkas. Ko)ekcijis veidoSana plasi izmanto flIl plrnlknrtcs un aploksnes rr iespiestaiam markdm. llnf kntrtr kolekciiri ievieioto dokumentu filalelisis srki tIrrkal(ho ta vestr]ri. Kolekcljas materialu izvieto uz paSizga{avotam allrtttnn lnpdm, vFlams qaiia krasd. Uz k"atras albuma llplr vlspirms izvieto vai nu lietotas, vai ari nelietotas

.,6

lfr

pastmarkas, pec tam papildina ar atrastajam 5a izdevuma atskiribam, pie kam to dara zinama secibe: vispirms ievieto markas ar daZadu perfor6ciju, tad ar dal,6.dAm udenszimem, papiru, krasu niansem, iespiedkl[dam utt. Pastmarkas ar perforacijas at5firibnm velams ievietot ar sanu un apak5ejam vai aug5ejam mali4am pa pariem vai blokos pa detri, seviSl,<i, ja pastmarkas at5[iras ne ar robiqu skaitu 20 milimetros, bet ar to, ka tas perforetas. Pastmarkas ar udenszimju atS[iribam ari ieteicams kolekcija ievietot ar sanu maliqam, jo uz tam labak redzamas udenszimes, sevi5l,<i, ja pastmarkas uzllklas uz melnas pamatnes. Ar udenszimju ats[iribam pastmarkas vel izvieto Sadi: vienu pastmarku pielimd ar att6la pusi uz leju un blakus pievieno visu marku seriju ar tddu pa5u udenszimi. Ja udenszimes rz olradi apgriestas pastmarkas vEji redzamas, tad ar mikstu zimuli viegli iezime to konturas. DaZkart [denszimju kontlras uzzlme tieBi uz albuma lapa s. Pastmarkas ar krasu at5lliribam ievieto ar visam krEsu niansem, kas nav minetas katalog5.

TematiskEs kolekcijas

tr laika .filaielija izplarrrs jauns, progresn.ahs u koletciju kraSanrs veids .' temaiiskis kolekt daudzi kolekcionari deve ari par. modernajem RIqE notikusalas.paslmarku izslades eksponetas

,.tematiskas .kolekcijas, piemeram, oFalisma

tVlspasaules jaunatries' uri studentu festivailr.. n fauna>, launa>, _<_tsaltijas <Baltijas jura Un miera jura>. itra _ miera iurar. Ka Ke liekstl. a_pmekletaju grematAs, Sis kolekcijas guvu-

atzinibu.

Pefrjumu kolekcijas

P6tijumu kolekcijas parasti veido no savas zemes pastmarkam dn pasta dokumentiem par kadu zinamu laika posmu un konkrâ&#x201A;Źtu temu, piemeram, PSRS standarta masu izdevuma pastmarkas, 1961. gada naudhs mainas laika lietotas pasta vcrtszrmes. Sadas kolekcijas vienidas pastmarkas ievieto vairakkdrt: gan ar aploksnem, gan ar pastkartCm, gan ari atsevisbi, turklat ar visam iespejamim atskiribam. Pareiza materiSlu atlase un to sakarto5ana prasa d,audz laika, ki ari plaSas zinaSanas. un pieredzi. Ar Sidu kolekciju veidoSanu nodarbojas pieredzâ&#x201A;Źju5i filatelisti un pCtijumus veic ilgaka laika posmd. 4A

I valstis iznak ne tikai pastmarkas, bei ari citi lzdevumi; specidlas apioksnes. Dastkartes. nic_ lar ,blokl. ari lieto specialus snecialrrs kalenddra t"t"'i.tr." zimosus,r-^i,," '-OlOXl, ka arl objektus slstemaliskas l0! lgl oDJeKrus sistemailskas kolekciias kolekcijas ietvaros ieivaros"ncnenrntot._Pat daleja visu dokumen[u kolekcija pa. to neperska{amu. Sis apstaklis ierosinaja inelilet lormis kolekciju veido'sana. FiirtFli,il;;';;;; stttdEt pastmarku zimcjumu srturu un io izteik{

I Frdornl

lllrl(tlistionr

kolekcija. Pirmie tematisko kolekciju krdianas ierosinataji bija padomju filalelisli. Sistematisko .kolekciju krajeji uzskattja ternatisko kolekciju veido5anu par niekoianos, par vieglpratigu attieksmi pret filat€liju. Visa pasaule par 5o jautajumu vairakus gadus notika interesantas debates. Diskusijas rezumeja 1954. gada, kad Starptautiskd konstruktivas filatelijas savieniba (FIPCO) sava V kongresa piencma nolikumu par tematiskajam kolekcijirm. Tagad katra pastmarku izstade tematiskas kolekcijas ie4em tadu pa(u vietu ka sistematiskas, turklat teniatisko kolekciju ekspozicijas tajas ir iespejams izveidot daudz uzskatdmak. Tematiska kolekcija atbilst nosaukumam tad, ja ar dokumentu izvcli, to sakartojumu un paskaidrojumiern skaidri saprotama tas t€ma. Sadas kolekcijas pastmarkas nekdrto pec to izdo5anas gadiem, pa valstim, s€rijam un nominaliem, bet ta, lai labak izieiktu temas sa

turu.

Kolekcijas iekartosanu katrs veic pec savas gaume:

un izdomas. Daudzi noteikumi, kas jiievero.

veidojot sistemdtisko kolekciju, piemeram, pilnu seriju komplekpastt€Sana,Sajas kolekcijas nav svangi. Tie5i oiradi marku s6riju izvieto5ana bieZi vien ir preteja sistematisko kolekciju karto5anas noteikumidm. Lai varetu interesantak un Iabik izveidot tematisko kolekciju, to ieteicams papildinat, piemeram, ar aploksnem, uz kuram iespiestas markas, kalendara zimogu nospiedumiem, skatu kariem. Sadu kolekciju veido5ana, ja tas papildina temu, var sekmigi 'izmantot daZddas vin-

atiskajdm nepieskaita arI kolekcijas ar sam pastmarkam, kuru izdoSana veliita noteik-

jetes.

Kolekcijai derigos dokumentus iedala iilat€listiskos

un nefilai€listiskos. Filatelistiskie dokumenti ir

aplok-

snes ar iespiestajam markam, aplokSqu izgriezumi, pirmo

dienu aploksnes, parastie, specialie un frankacijas maSinu kalendara zimogu nospiedumi, pastmarkas ar'klrldam, pirmie pastmarku iespiedumi, maksimumkartites. Iek6rtojoi kolekciju, iespEjams plaSi variet ar iilatEIistisko dokumentu izvieto5anu. Ies5ceju kolekcijds, prolams, sadu objektu ir mazak. Filatelistisko dokumentu -kails par tedem populerem tFmam. ke. piemeram, cinir par mieru. maksligie Zemes pavadopi. sports, daudzkalt parsniedz izdoto pastmarku skaitu. Piemeram, 1960-

lllltlo Podomju

lll

Savienrbas

un taurai

demokrati-

.rablcdtiskie un poliiiskie darbiniekir, filatelf pllnlgi skaidrs. kadas pastmarkas izraudzities. Ut . tcmatiska jam kolekcijam artiecas nerakstilais t lll<ums_ vispirms krii savas zemes pastmarhnf,Itige -Padomju Savienrbrs pasrmarku kldsta 5t

var izveidot ncskaitami daudz tematisko kolekciju, piemFl am: K. Markss un Fr. Engelss. V. l. Leoins. Lieli Oklobrr socidlistiska revolucija, Padomju Socidli'tisko

Reoubliku Savieniba. PSRS - varcna industriala un pidgresivas lauksa imn ieciba s lieh alsts, ietirojamakio cilv"eki. padomiu iaunalne, PsRS ordeli un merlala:. PSRS galraspilse'a. [iziska ku]turr trn Maskava citas. un sports ' Temu vislabak izvelciies tadu, kuru var veidot regulari rn ilgaka laika posma. Daudzas valstis,- piemeram, krai lema'iiskas kole[<ciias par kosmiskas telpas apguSedar kolekciias, i<as iesakla. ar tadiem objektiem. =anu. Las \elliti pirmajiem padomju maksligajiem Zemes prradoqiem, 6cc gidu desmiiiem bus loli interesantas. Visieteiiamak rcidot Lolekciju par iematu, kas tuv' kolekcionara interc.em un d.lrbam, gadu plflsma objeklu klasiu arvien papildinot. Tadas temas ir: <Cir;a pa1 mierx un tautu'diaudzibu>, <Socialisms uzvar>, <<Pirme Padomju Savientbas septiqgade>, <Skola un komjau' natne> un daudzas citas. Izveloties 5auru, noslegtu tcmu, jadoma ari par to, ka to paplaSinat, ja kolakcijas iekartoSana pabeigta. Piemeram, tema <Vispasaules izstade Briselâ&#x201A;Ź> bija populara 1958. gadb, bct lagad jau novecojusi Parveido jot to par kolak.ijr .Vispasaules izstades>, lurpmak bu' iespeja' objektu irrajumu papildinit ar jaunicm izdevumiem-

Ie.ikot pastmarku atlasi kolekcijai'r,/islirms jaizstud' aLtieclsa liieratura. Tas Dairclz izraudzities pestmarkat un labiL.ilfrasl to allelus. Picmeram. kolekciju <PSRS seplingades'plans un ld izpilde nav iespejams sakartot. ia' koi-ekcionars nezina s6ptingades plana uzdevumus neseko scpli4grde. plana izpildes gaitai. Pastmirkil kolei<cijai iziaugas, vadoties no pastmarku zimejumiem un ari no satura. piemeram, uz vairZrLam PSRS pastmarkam attelota Ziemas- pils. PFc zt meirma sddu Drstmarku var izmentot kolekcija <Arhi lekiuras pieminekli>, bei p6c tas satura - kolekcijas Dar Lielo Oktobra sociSlistisko revoluciju. ' \'eidr.rjot tematisku kolekciju, jaievero Sidi noteikumi: srlvend vieta kolekciid iaierada pastmarkai, jadod isi, -1emai a{bilstoSi pr'kaidrojumi. lietiSki, kolokciia'

llltltttrrlifls jaizraugii' llbilstosi visparejiem kraianrs holclktt trticr:t. Tematiskajas kolehcijzis ievielo lietotaq

Ifl

rai

ttollctotas pastmarkas. l(lrl l<olekcionars ir sakrajis savai temai atbilstoSas pltrltllrrrlils, sakas jauns dalbr posms sakrala ilfHtdrlfllfl tematiska sakertosana. Tas izvieto- aizbeiama {lhlmm tridii kdrtiba, kada nolemts ievietot koiekcija. Vlr,ttlrrk'rgi sagatavo paskaidrojumu tekstu. Allrttnta pastmarkam jziblt pdrskatemam un jaatbilst Vhlcnl izvicto5anas noteikumiem. Pastmarku izvielojumu !ltbnllmos albumos vel nevar saukt par istu kolekciju. tglt nrrv iespejams nedz veidot attiecigus uzrakstus, ntttl, lrn uzrak-tit paskaidrojumus. ka lo var albuma lana,

lrr,c Si d,rrb;r paveik!rnr. .al: i"Lartol ilbumu. VisltlftttH izgatavo liiullapu. Uz tas uzraksl.a lemas nosaukUntu vai moto un papildinr ar iz{eiksmigu zimbjumu. 'Iltttllrpa lidzrgi gramatas vdkam izsaka kolekcijas noldllkumu. Albuma lapu izveido5ana ir viens no atbildigakajiem llldovumiem, bet reize arl interesantakais posms kolekr,llxr lckaltoiana. Sakuma ne vienmer izdodas atrast vlillbeko pastmarku izvietoianrs variantu. tddel daZklltt trdkas lapas pdrlabot vai paI m{rinil. lirmatiskajai kolekcijai nevar izmantot lapas, uz kuIlnt lttladlti laukumi pastmarku izvietoianai. Kolekciollll'[ lllrasti pastmarkas izvielo pec sar as gaumes, [emot v6rd Dastmarku skaitu, kads ir vipr riciba (sk. 3. pie' llkutttrrl. [-ai pastmarkas neloc]tos un neburztlos, lapAm lliczakam par paslmarku. J.apu lielums var bul llb0l (leIIrls. Iotcicams izmaniot sla\'lurmata lapas 27X30 cm llsltrrrrll. h,krirt,r.iot lapr, jaraugas, kad. bus las kop.kats. 1'tpoc k'tcicams pas(markas, tas nepielimejol vairakas Irllnx l)ritkertot. kam6r atrasls \i.labaka s izvieto5anas vdrlnIls. Vclams pal ieprieki izgatavot atseviShu lapu chh'nr.

brokus. aploksne., pastkartes, l,lalulirrs objektus kfl flrl llolaka formata- pastmarkas novieto lapas apakfolA tre5(lnlA. Ja kolekcionEram trlkst hadas prslmarkas. kllIflr fornlflts ir zindms. fllliecigaja lapa iezimF vielu un lllnrhtt l()lilni) tad, kad to iegust.

Pastmarkas \zvieto tz albuma lapam paraleli tas malam, bet nekada gadijuma slipi vai aplveidigi. Vaclr Iilatelists V. Posers ieteic viena laBa ievietot ne mazak

k6 5 pastmarkas. Ap katru pastmarku, lai ta labek izceltos, izveido I mm biezu ramiti. RamiSa linijas I r/:-2 mm attalum?i no markas arejam malzim vispirms viegli. iezime ar zr muli, pec tam apvelk ar melnu tu5u. Lapas numurF apak5€ja kreisajd stlri vai lapu otri puse. Uzrakstiem un paskaidrojumiem jabnt labi izlasa-

miem, vienk5r5iem, bez labojumiem. Tas kolekcionErient sagada daudz rupju, jo ne katram uzreiz padodas. Ietei' cams paskaidrojumus raksti't ar rakstammaiinu tie5i uz lapas. Teksts, kas rakstits uz cita papira, bet pec tanr izgriezls un uzlimets uz albuma lapas, neatstaj labu ieipaidu. Uzraksti japieska4o attiecigai temai. Ja kolek' cija veltita tehniskai temai, vClams tehniskais raksts, bet ja kolekcija ir par kultrlras, mdkslas vai lidzigu tEmu, ieteicamaki ir kursivie burti. Paskaidrojuma tekstam zem pastmarkas jdbnt isam. ne vair5k par 2-3 rindinhm. Uz gaiSam albuma lapam var but uzraksti ari bruna, peleka un citu mierigu krasu toqos. Visa albuma uzrakstus un paskaidrojumus veido viena krasa. Paskaidrojuma teksta burtus ieteicams rak' stit ar 2-3 mm lieliem burtiem, virsrakstu burius mm lielus. Atstarp€m starp tekstu jeblt apmeram 6-7 2/3 no burtu lieluma. Paskaidrojuma tekstu neraksta lidzigu tekstam, kadr ir uz pastmarkas, bet gan ar {o papildina pastmarkas atteln izteikto domu. Labs papildinajums albuma lapa var but ar pastmarku tematiski saistits zim6jums, tadu

nevajag zim€t parek lielu,

lai

neizdalilu

ncr

kolekcijas. Tematisko kolekciju ieteicams arvien rfipigi parskatit, papildinat ar jaunam pastmarkam un citdm pasta vertszimem. Kolekcionaram rlpigi jastude tematikai atbil-

stoia literat[ra.

Tematisko kolekciju krd6ana palietina filat€lista zinaun paplaSina vi4a intere(u loku. Katra jaunieg[tEt pastmarka ierosina petit tas zimejumu, noskaidroi, kadam nolnkam td izdota un iegut sikakas zi4as. Sanas

Dokumentalas kolekcijas

ncntelas kolekcijas izveido lidzigi tematiskatajEs plaiak izmanto neJilatelistiskos dokumenmtram, fotografijas, plakd'tus, skrejlapas, laiklzErlezumus, serkociqu kastiSu etil.retes, ieejas plaSu kolekciju ir diezgan grnti, jo filat€jdblt bagatam ,materialam. Piemeram, dokukolekcija <VI Vispasaules jauriatnes un stuvEls> var izmantot visas festivalam velUt6s

kas, izstddes blokus, specialo zimogu nospieaploksnes un skatu kartes ar iespiestajam marari nefilatelistiskos dokumentus - iestivala fesIi1ag, ieejas kartes, skrejlapas. ielugumus, llbnieku apliecibas, biletes uz festivala sarikoju-

utt, pla5u dokumenlSlu kolekciju var veidot par teSRS tautu spartakiades>, kura var plaSi izmanto nefilatel istisko materialu klastu un papildinat jEm spartakiad€m veltitajiem izdevumiem. Specialas gaisa pasta kolekcijas

!a pasta sutrjumu kolekcijas izveidosanai ir loli lespejas. Sadu kolekciju ieksejais izkartojums t loti daZads. To var veidot hronologiska seciba, of katras valsts izdotas specialas gaisa

pasta pa atseviSfu rkas. Var sakartot ari tematiski ar lidsitijumu piegades veidiem, piemeram, gaisa baloniem, lidgrieZiem. la pasta kolekcijd atseviS[i ievieto pastmarku !6rljas, ka arr aploksnes un pastkartes ar 5rm l, kas s[titas ar gaisa pastu. Vestules, uz kuram ta a pasta pastmarkas, bet kas nav nosltitas ar Pastu, kolekcija neievieto. Kolekcijai pievieno ar plstu sntitas aploksnes un pastkartes, ja uz tdm ictls pastmarkas, tapat ari aploksnes un pastlf lespiestaiam markam, ja tas nosititas ar gaisa

Sauraka nozare gaisa pasta sutijumu kolekcioneiana

ir pirmas dienas lidojuma vestulu kraiana. Arklaio{ launu gaisr 5aiiksmc: linijrr. bieZi vipn pirmaje diene rr Iidmairnu parsuta ari paslu. Tadu sutrjumu dzesanri nercti lieto specialu halenrlara zlmogu \ai ari pieminas

-picdogu (50. atlelsr. Tapat tos lieio arr uz pirma|e diena ienakuiajiem gaisa pasta sulijumiem. Piemeram. gaisa satiksmes hnijas Parize-Maskava un MaskavaParize atklSSanas diena Parize 1958. gada 3. augusita lietoja piemiqas spiedogu, bet Maskava 3. un 4. au[usta specialus kalendara zimog[s. Vestules, uz kuram ir specialie pirmo dienu lidojuma kalendara zimogi, bet kas nav parsutitas ar gaisa pastu, kolekcija neievieto. lnteresantas, jau ,,,esturiskas ir ar diriZabli sutito vestulu kolekcijas (51. attels). Sadi sntijumi bija |oii populari trisdesmitajos gados. 1930. gada seplembrl PSRS izdotas pirmas gaisa pasta pastmarkas ar diriZabla attelu, bet 1934. gada vesela serija. Vestulu parsntiSanai agrak izmantoja ari gaisa baIonus. Pirmas vestules ar gaisa balonu nosutltas vacufrandu kara laika 1870. gada. Francijas galvaspilsetas - laikA, Parizes aplenkuma no 1870. gada 13. septembra lidz 1871. gada 21. janvarim, ar gaisa baloniem pars[trts ap 2,5 nriljoni vestulu (52. aitels). Caisa pasta balonus, galvenokdrl IilalFlijas populrrizeSanas noluka, izmanfo ari vel tagad, piemeram, Polija, Austrija, Vacija s Federarrvajzi Repu bli ka. Retak gaisa pastam lieto planierus un pasia rakeies. Ari Sadi vestules parasti nosula tikai srkald ar da2adiem filatelijas pasakumiem (53. attels). Pasta kalendira zlmogu un spiedogu nospiedumu kolekcijas

Pasta zimogi ir vecaki neka pastmarkas. Arheologiskie izrakumi liecina, ka EgiptC ap 2575. g. pirms mtsU eras iietoti zimogi ar pilsetu apzimCjumiem. Lai kontroletu pastnieku darbu, Anglija saka lietot datuma kalendara zimogus. Kd vecakaii Tinams, sakot ar 1661. gada 19. aprili Jarmuta lietotais kalendara zimogs. 56

l3vlJn vccakais pasta kalendara zimogs pazistams 16, glrla 3. aprtla ar sekojoiu tekstu: <Sankt-Peter-- l78li. gada 3. aprih>. nrll dr pasta zimogu tika apstiprinats, ka iepriekS, tetlt pirs[tisanas nodeva. Pec pastmarku iznakItnlogus seka lietot pasta vertszimju dzeianai.

ll plrnrflja pastmarku

iznakianas perioda

df tlnti, bet zimogu iespieda

tds

blakus.

!kttJos gados pastmarku dzâ&#x201A;Ź5anai saka pielietot lllogus. Tads pirmo reizi pielietots Amerikas Sa-

lstis

1881. gade.

zinlogu forma un ieraksta saturs var but lotl Uz <laZiem pasta zimogiem, piemeram, ir ierakV6stulcs nositiSanas veidu (pa gaisa pastu, stei) vrrl par sutijuma nodevas samaksu. Ipatneji ir u tna5inu kalendara zlmogi, ttz kuriem ir nosuvai ari kadas reklamas, aicinajuma teksts IttFls) . krrlcntlara zrmogus iedala diva. grupas; palasiln spocialajos. Parastie kalendara zimogi satur gtzlrncs: datumu, daLkarl pat stundu, vietas nosauttn litoru. Uz visiem PSRS teritoriia lietotajiem t'n zimogiem ir ari valsts nosaukums. Apgabalu, DY0dtt tru [epubliku centros, ka an apgabalu, novadu. f0ubllkns paklautibas Daklautibas piisetu Diisetu lietoiana Iietoiana ir kalenddra zrilDUbllkrts ar strrndu apzimejumu. ill'Pnltl kalendara zrmogus, uz kuriem bez daluma un dltll nosnukuma ir an cits teksts, bet tam nav sakara ff p0rtu, sauc par specialajiem kalendara zimogiem. piemiqas un r-ekrek' ierJala piemilas tperllllos kalendara zimogus iedala - tDaelUlos parrsiajiem ar lorno Specialie atskiras hmU-rttttog,,s. frlltu ttrr lzvcidojumu. Rigas galvenais pasts Padomju l,tlvlhi XX gadadiena 1960. gada 21. jnlija pasta sfrtilllmlti rlzl,sfl ar ipatneju zimogu. Tam bija uzraksls .l,flvllrlr PSR XX gadi.' un zimejumd - plivojoi. It61lp1lilrr l.rrtviJas karogs virs Rigas. Tas bija specidlai. ltlltttlUnr krrk,Idira zimogs. Piemir]rs zimogi apgroziba zimogu sddu ziI tlnZkdrt tikai vienu dienu. Ja Sadu lrrlku, tlnZkirt ltIt nellCr nsllgu lrrlkrr, varetu parlleto vttlt'ttkts vttlt'ttkrts (lienas, tad tas veidots ta, lai varetu tnllnlt (lutrtnltr. Piemi4as zimogi bieZi vien bez teksta r{ttlI IIt z]nr(,illnlu. DaZkari lieto \rairrku krasu zimo-

gus, piemeram. Cehoslor akija. Spe,.ib lo zrmogu lorm , ir daiada: ovala. taisnstura, r'ombreida, trijstura. Piemeram, Lietuvas PSQ galvenaja pasta sakara ar Pa

domju Lietuvas XX gadadienu lietoja l.aisnsrura zimogu. Alaskavas galvenaja pasta - A. Cehova 100. dzimsana: gadadiend 1960. gada 29. janvari ziriogu. - ovalu Eiropas vecakais specialais piemi4as zimogs ir Anglija 1862. gada lietotais ar sekojoiu ierakstu: <Starp tautiska izstader ([nternational Exibitation). I(rievija pirmo reizi piemir;ras kalendara zimogu lietoja 1881. gada $iZ4ijnovgorodas gadatirgu un ari iurpma. 19 1922 kajos gadatirgos. ArI Rigas r[pniecibas izstade 1901. gadii lietoja piemiqas zimogu, ar kuru dzdsa pasta sulijumus specia li 5im nolukam iekarrotaia ptst;r 17. zim. Plrma Padomju Sanodalzi. Padomju Savieniba pir sDedelA kalendara mais piemi4as zimogs lietots vtenibas zi oga Rospledums. 1922. g. 19. augusta ar Sddu tekstu: <Filatâ&#x201A;Źlijas diena>> (17. zirrâ&#x201A;Źjums). Pedejos gados Padomju Savieniba piemipas zimogi ieguvuii loti lielLr popularitati. Tie veliiti izcilakajiem notikumiem musr

Vilr

zemC.

DaZkart piemi4as zlmogus iespieZ ne tikai melna, bet

rri cilas kresas. piemeram. sarkana. zala. leteicams k-al tikai tadas aploksnes ar krasainiem pieminas zimogrr nospiedumiem, kas nosutrtas ierakstitas.

Piemi4as kalendara zimogi at5lliras no pieminas spiedogiem. Spiedogus nelieto pastmarku dze5anai, bet Ltzspiei. 112 aploksnes zlmogam blakus vai ari otfa puse. Satura un izveidojuma zila pasta piemiqas spiedogi daZkart loti lidzrgi specialajiem zrmogiem. tedel biezi vien kolekcionari kludas. Aploksnes, uz kuram pasl markas dzestas ar piemi4as spiedogu, kolekcija neievieto. Piemi4tas zimoglem pieskaita arl pirmas dienas zi, mogus, kurus lieto kEdu jaunu pastmarku izdevumu dze5anai, bet vienigi to iznakSanas diend. Sadus zrmo gus lieto eehoslovakija, Polija, Sveice.

zimogi daLkarl 'tar but vienadi vairakas piemeram, vestulu nedelu zimogi. Tadus dâ&#x201A;Źr'ii

7as,

un reklamas teksta, kuru var mainlt. kErt pasta uz sfltijumiem uzspiez aicinAjuma spie Latvije I940. gadd no 12. ltdz 15. j ijam lietoja u ar Sadu {ekslu: <Visi ka viens piedalieties v6lE5anes, balsojot par Latvijas darba tautas Par mieru, par maizi, par tautas brivibu!> 6ls). pasta zimogu un spiedogu nospiedumi ir derigi tm. Tomer filatelistiem jaievero, ka var izmantot nospiedumus, kas labi izlasami un nesasme(66. attels). Zimogu nospiedumus kraj ar visam tn6m vai ari to izgriezumus (sk. 4. pielikumu). r tpecielo rncciiln nzstr zimorrrr kolekciju kolekciiu veido pasta kalendara zimogu ,kgnEm vai pastkartem, tad kraj eksemplerus, kuri I rr diviem kalendira zimogiem, pie kam viens no lllv uz pastmarkas. Sada kolekcijd ievieto ari piel- lploksnes un pastkartes, kas dzestas ar specialo zlmogu. kolekcionari irneziqe, kadas aploksnes vis-

n jdnoskaidro kaira kolekcija

ievietojama nospieduma pielietosanas veids un ilgxms,

leteicams kolekcijzi ievietot zimogu no-

vlsEm esosaiam literu atSfiribam. Specialo

tdtrra zimogu kolekcijas tlskE izvietojum6.

klrto

hronologiski

Piemiqas un reklamu spiedogus nekrej izgrieztus, _ bez visas aploksnes pilnvertigs

tas nav

objekts. Ja pGmi4as spiedogs uzspiests aploksnes otra puse, kolekaija ievieto divas aploksnes: vienu ar skata pusi un otru ar sp

ied

ogu.

MaksimumkartiSu kolekcijas mak$imumkartit€m sauc pastkartes, kuru skata

Aploki4u un pastkar5u kolekcijas Aploksnes un pastkartes ar iespiestajam markam karto to izdoSanas hronolofiskaja seaiba. DaZkart vienkdrias aploksnes un paslkartes atdala no makslinieciskajam. PedFjas var kartot ari tematiski. Aploksnes izvieto pa divam uz vienas albuma lapas un piestiprina ar fotosturi6iem. Kolekcion6rs noskaiaro aplokir;ru izdo5anas gadu, tiraZu un lieto5anas ilgumu. Ta saucamas pirmo dienu aplokslu kolekcijas uzsEka krdt nesen. Pirmas dienas aplolsnes ir tadas, uz kurdm uzlimcles pastmarkas dzeslas to izdoSanas pirmaja diena. Uz Sadam aploksnem uzlimeto pastmarku noniinelv€rtiba daZkart parsniedz sutijuma apmaksai nepiecieSamo summu. Ja serija sastav no seSam un vairak pastmarkdm, tas lim6 uz vairakam aploksnem. Daudzas valslrs, piemeram, Polijzi. Cehoslovakija, jaunas paslmarku serijas iznhkdanas diend izdod ari specidlas makslinieciskas aploksnes, kuru zimojums itbilst izdoto pastmarLu serijai. (raj kd pa pastu sutitas, ta ari nelietotas aploksnes IIn pastkartes. Speciales kolekcijas

Pie 5adam kolekcijam pieskaita vestulu (aplokS4u) kolekcijas, kuras nosutitas ar kugiem, pasta vrgonied, kara lalka utt. I(olekcijas veido arr no pasta birkam. Paskaidrojuma Ieksta norAda, kad un cik- ilgi ras lierotas. Kolekcija ievieto vai nu nelietotas pasLa birkas, vai ari kopa ar aploksnFm, pastkartFm un iesai$ojumiem. ja tie neparsniedz albuma lapu izm€rus. Album6 birkas sagrupe vai nu pa valsiim. vai an pa sutijumu veidiem. Specialas kolekcijas veido ari no pastmarkam ar kuponiem (57. attels). 60

, velams pat ar specialo zimogu. Piemeram, artes attelots kads ievErojams cilv6ks, tad uz uzlimete pastmarka jddzes attelota cilveka tg vai mirsanas vieta, vai arl tur, kur tas vis'voJls. Ja uz pastkartes atlelota gleznas repropaitmarka jadzes tur, kur atrodas gleznas orikur dzivojis un stradajis gleznas autors. n maksimumkartitcm iab[t pastkartes lieluma. maksimumkartit€m veido specielu maksimum' kolpkciju, kura tas grupe pa valstim. Otrs kra5ainaksimumkaitisu kartoiana pec kolekciol ds tvllGtas temas, piemeram, gleznu reprodukcijas, un arhitekttras pieminekli, pasaules ieverojacllv6ki. tes izmanto ari tematisko pastmarku papildinaSanai (58. attels) .

pirma Iilatelijas liieratura, pastmarku a saturigaka. Sini laika saka dibinat pastu biedribas. Par pirmo filatelistu biedribu gada Londona nodibinato <Karalisko fila-

<<Francijas pastmcrku kraj€ju biedrrba.. Parize 1874. gada. ari Maskava nodibinaja pasimarku kraInieresanti aizlm€t, ka tas dibinaSanas 6 piedalijes tikai 20 cilvekj. bet lagad Maskavas kolekcionaru biedriba apvieno vairak nekzi 4000 r>>.

FILATELIJA KADREIZ UN TAGAD

Sakumd pasimarkas krdja dekorativiem nolukiem. Bie)i vier tzis limeja uz rakstamgaldiem, lampu aba2[ riem, koleriem, lietussargiem, veikalu izkartnem. 1851. gada kads Londonas pastmarku lirgotajs publiceja avize sludinajumu, kura starp cilu bija minFts, ka veikals de. LorFfs ar 800 000 pastmarkam. Pirmo divdesmit gadu laika pEc pastmarku iznaksa. nas, kamer vel nebija izstradati noteikumi par to kvalilati, pastmarkas nevFrigi noplesa no aploksnem vai ves-

lulFm, nepievEr5ot nekadu veribu tam, ka pastmarkas sa. hojaja. Bieli vien markam apgrieza robiqrus, lai bitu redzams tikai attels. Pastmarkas kolekciju albumos ielimeja ar limi. Nepareizi rikojas ari pastmarku tirgotaji, piemeram, 1860. gade kada \trujorkas firma piedivaja holekciondriem pasimarku krajumus, kas ar kniepadatam bija piestiprinzitas pie deliSiem. Pirmie raksii par pastmarkam publiceti 1840. gada .Anglijas Zurnalos. Ari pirmais filatelijas Zurnals <Mene5a sludinajumu lapa>> iznaca Anglija 1862. gada. TanI pa5zi laika izdevr ari pirmos pastmarku katalogus. 1861. gada Parize iznaca kada frantu kolekcionara sasladrlais pastmarku katalogs *Catalogue des Timbres Poste>>. 1862. gadd Brisele - Moena kalalogs. Vienlaicigi saka izgatavot pastmarku albumus, uz kuru biezajam papira lapam bija iezimeti laukumi pastmarku izvietoSanai. Velak izdeva albumus ar pastmarku zimejumiem. Vel tagad plaSi pazistams vacu pastmarku rlbums <Schaubek>., kas iznaca 1870. gada. Krievijzi pirmais ilustretais paslmarku albums ar atleliem izdots Peterburga 1889. ga da.

Daudzas Padomju Saviembas pilsCtas, piengrada, Riga, BakI, (ali4ina, Minska darionaru biedrrbas un sekcijas, kuras sastav aktivu biedrufilatelija saka lietot 1864. gada pec frandu M, Herpina ierosin6iuma. Lidz tam laikam tiem sauca tikai papira naudas zimju kolek-

JuIE gadsimta septi4desmilajos gados daudzas ilemeram, Vacija, Francija, Bulgarija nodibinaja 3 muzejus. 1884. gada ari Peterburga pie Pasia Efa muzeja, kas tagad saucas par A. Popovr sakaru muzeju. atvera lilatelijas nodalu. Si mua vertszimju kolekcija paSreiz ir viena no bagamfisu zeme (59. aitels). I At pastmarku kraSanu sakas ari to popularizerde Drezdene organiz€ja pastmarku izstadi" 870. a plaBu kolekciju. Ari Pariz€, Vine un Ber'ikotas lidzigas izstades. Pirmo starptautisko izstadi organizeja Vines filat€1istu klubs VelSkos gados pastmarku izstades saka rikot:

l'plrmd pasaules kara daudzas zemFs saka rikot plraules pastmarku izstades. Siem notikumiem

nlnas pastmarkas. Izstades eksponeja ne tikai paslmarkas. Det kolekcionaru laDaKas labakds paslmarkas, bet zemju kolel{clonaru zemJu tesoru un muzeju kolekcijas, ka ari filatelijas un inventaru. BieZi vien reize ar visas pasauItmarku izstadem notika ari Starptautiskas filateOfganlzacijas (FIP) kongresi, kuros apsprieda [a nozimigus filaielijas jautajumus.

Mlsu zeme iilatelisti jau no pirmajiem Padomju valsts pastave5anas gadiem veic nozimigu darbu. 1922. 'gada kolekcionari apvienojas Viskrievijas filatelistu bi'edr:'}?. 1924. gada notika 5is biedribas I kongress. Sini laika biedriba sastaveja 643 biedru, neieskaitot jaunos filat€listus, kas darbojas atseviS[a sekcija. 1922. gada saka iznakt iurnala '<<CosercK ia qu a re"rucr> pirmie numuri. Ar 1928. gada 14. jnliju 5o Zur. nalu pardeveja par <<Cosercxuft Ko,'r,qe(uuoHep>>. 1924. gada pirmaja Vissavienibas pastmarku izstide .Maskava blakus daudzam pastmarku hronologiskajinr kolekcijam bija eksponetas pa temdm sagrupetas kolek cijas, piemeram, par etnografiju, dabas zinatn€m, vesturi, astronomiju. Padomju filatelisti

1925. gada plaSi apsprieda Zlatoustas jauno iilatelistu pulciqra izvirzito platformu: <Ko

un ka krdt>. Tas autori nosodija retumu fetiSismu, nosaucot to par rantje filateliju i.rn ierosinaja krat past-

markas ne hronologiski, bet pa temam, petot pastmarkLr izdevumu vesturisko, poliiisko vai ekonomisko raksturu. Vairums filatelisiu jauno plaiformu uzqema |oti atsaucigi. Padomju filatElistu ierosinejumam par tematisko kolekciju kradanu bija loti liela starptautiska nozime. Pec otra pasaules kara tematiskas kolekcijas tika atzitas

visd pasaule. Peckara gados musu zeme filatelistu darbiba sakl plaSi aktivizeties, seviS[i gatavojoties VI Vispasaules iaunatnes un studentu festivalam. 1957. gada Maskava notika pla5a starptautiska izstade <VI Festivals-Mas kava> (60. attels), kura piedalijas 36 valstu parstavji. Padomju Iilatelisti guva izcilas sekmes izcinijl - viqiSudrab:r 4 zella, 12 sudraba un 19 bronzas medalas. medalu par specialo kolekciju <Latvijas pastmarkas> ieguva Rigas iilatelists. 1958. gada Padomju Savieniba atzimeja Krievija-s pirmas pastmarkas izdoSanas 100. gadadienu. Jubilejas laika le4ingrada A. Popova Centralaja sakaru muzeja notika pla5a pastmarku izstade, kura apmekletaji vareja iepazities ar unikalu pastmarku kolekciju. Taje pa5a gada tika dibinati jauni kolekcionaru kolektivi, un to dalibnieku skaits ar katru gadn palielina6{

l. gada_ I. novembri Padomju Savieniba bija jau tu kolekcionaru biedribas un 15 pilsetds - koru klubi. Organizatorisko darbu sekm€ Galvenais s -t_aqt94s, kas ar pasia vertszimCm apgada ari filatelistu pulci4ui. gade Rigri pie Lalvijas Republikaniskas Arod. ,adomes Kultufas Padomes riama nodibinaja nodibineiia kolekcioKulturas nama ju, kas apvienoja 450 biedru. 1960. gadri 1o un nodibinZja Rigas pilsetas kolekiionaru rilatelistu pulcir;i pulcini nodibinati ari Liepaia. Filatelistu Liepaia, DauJelgavS. Valmiera, Ventspili, Kuldiga.' Latvija pirmzi Iilat€lijas izstzide notika Ga_du vdlzik tika nkota Baltijas republiku

izstaa;, kur; pi;;; .i.iiiiiiii'i.;*ffii:t "iit,bet tematisko kolekieguva igau4u filatelists, l€ mlsu-republikas parstavis par kolekciju <FaUpuri>. Savas darbrbas laika LRAP Kulturas olekcionaru sekcija bija organizejusi arr vairdkas 8C

izstddes.

I ari sistemetisko kolekciju kraSanas iespejas

lzsmeltas. No plaSu vairaku valstu kolekcijam Dlreia uz tz atsevi(liu atseviSku valstu grupu sruou kolekciiu kolekciju krala pereja Jlnl novada notiek plala specializacija, sevisIi tomes atseviSku izdevumu vai zinama laika psEtmarku kraSane. pastmarku kraSanai attistas ari citu filater krElana un sistematizaci ja. Sinis kraaanas d vel ir maz literaturas un jdveic vFl daudz to a izpilditu. lllr lall$ll.nr

Filatelistu apvienibas butu lietderlgi veidot tolektivas kolekcijas;. veicot plaSus p6tijumus daZad6s fiiat6lijas nozares. Sada kraBanas forma ir vel jauna, bet ta ir daudz progresivaka, tai ir daudz.pla5akas' iesp6jas labu kolekciju veidoBana. Plg5u kolektivo kolekciju radtSana ir jasak jau tagad. Filatelistu saimei japulcina klat jauni papildinejumi. . Nodarbibu saturam ir jabnt mcrktiecigam un a

udzino5am.

lA'odulu sAvIENiBAS

PASTMARKAS

.pirmajam padomju pastmarku iznak6anas Caturs ietvera aktuilakos padomju cilv6ku

momentus. Padomju pastmarka -uzdevumu izveidoizpildes un valdibas izvirito un agitatoru. Pastmarku siZeti ne iniisu valsts ieverojamikos notikumus, bet

man jaatzime tas, skaistas, vel vairak visp6r ir kultur6li.-Esmu seviS|i ieprieka to saturs neierobeZojas tikai ar ieveror personibu atteloSanu. Padomju pastmarku ll pdrstdv6ti ari d,ai,adtt citu _naciju ievero' Sis starptautiskds sadarbibas gars dara kura to veicina...>, r pastmarkas augsti novertetas dazadas starplistades, piemeram, Vacijas Demokratiskaje Polii6. eeh<islovakiia. IiSliia. Italiia. lii6. eehrislovakiia. d6mju valsts paitive5anas gadi bija loti is cinities gan pret iekSejo kontrrevol[ciju, .nterventiem. Komunistiski partija Dartiia organilnterventiem. .us un zemniekus Oktobra revollcijas iekaSidos apstaklos jaunas pastmarAr 1919. gada l. janv6ri.saskana ar

:ii

parakstito dekretu bija atlauts persitit 15 g smhgas vienkar6as un starptau1921. biia speka spEkd lidz 1921. cs. Min6tais in6tais dekrets bija r. Sai6 laika smag6k6m vestulEm izKrievijas pastmarku, tepat ari krajun krajkasu konlrolmarku kraiumus.

liiiz

Pilsogu kara laika no metropoles bija atSfirti Talie Austrumi, kur vietejie padomju organi izdeva savas pastmarkas. Piemeram, 1920. gada Blagove5denskas pie

Amuras Tautas revolucionara komiieja izdeva piecu pastmarku seriju ar originaliem zimejumiem bez robiniem.

Oktobra revolucijas 5. gadadiena Talo Austrumu Republikas Revolucionara komiteja izdeva jubilejas pastmarkas. 1923. gade iznAca ietras daZadas pastmarkas ar uzrakstu uz KPFSR 1922. gada decembri izdolajam pastmarkam (61. attels). Tas lietoja l1dz 1924. ga[am, kad visd Padomju Savienibas teritorija ieviesa vienveida pastmarkas. Lidz 1923. gadam ari GruzijS, ArmeniJd un Azerbaidiana bija savas pa st markas. Vienu no pilso4u kara asi4ainakajam lappus€m ierakstija anglu okupanti. Interventi nogalinaja 26 Bakn komisarus: S. Saumjanu, A. DZapatidzi, V. Poluhinu un citus. Vipu vidn bija ari latvieSu tautas dels EiZens Bergs. Baku komisaru pieminai 1933. gada izdota pastmarku sCrija. Ari izcilako pilsoqu kara varoqu V. eapajeva (62. att6ls), N. Sdorsa, S. Lazo, G. Kotovska att6li iemuZinati pastmarkes. Pirmes KPFSR pastmarkas iznaca lg2l. gada 15. augusta. Sini laika varonigaja cina jau bija atvairrti iek5€jas kontrrevolicij as un arvalstu interveniu uzbrukumi. Sakas ilgajos kara gados sagrautas saimniecibas atjaunosana, ko ari parada pirmas padomju pastmarkas. Uz 40 rublu pastmarkas, kas izveidota pec makslinieka .F. Ksidiasa orifinala, simboliski izteikia proletariata atbrivoSana no kapitZrlisma jrlga: dzivespriecigs un energijas pilns stradnieks izstiepis preti lecoSai saulei savas muskulotas rokas, zem vi4a kajam atrodas uzvarFtais briesmonis (63. altFls). Uz citlm 5is se- kapitdlisms rijas pastmarkam makslinieks V. I(uprijanovs att€loja stradnieku un zemnieku darba elementus un - laktu reveseri, arklu un izkapti, bel uz 20 rublu pastmarkas dzama stradnieku 51.<iras un darba zemniecibas braligas savienibas simbols sirpis un amurs. Uz nako5as seri- izdotas jas pastmarkam, kas 1921. gada septembri, attClota kulturas un makslas emblema (64. attels). Oktobra revotucijai teltitas pastmarkas iznAca lg2l.

gade, kad pilmo" reizi sr"ikr. srinFja

mierrgos

, Uz ovala vairoga leco5as saules staros ir uz{KPFSR> un,jubilejas gadskaitli < 1917.- 1921.>. ll, gada daudzi zemes rajoni cieta no sausuma. ,'norietnas grufibas pilsatu iedzivotaju apgade ar U. Bada cieieju arbals[iSanai 1921.. 1922. un 1923. serijas. pastmarku senlas. labdaribas pasrmarKu ls valfaKas vairakas laDoarlDas Itdotas u pastmarku lreSaja izdevumd pirmo reizi uzraksts <Visu zemju proletarieii. savienojie66, attels). gada Oktobra revol[cijas 5. gadadiena iznaca i sErija ar stradnieka attelu, kas iekal akmeni iadskaitlus. Tas izgatavotas pec izcila, daudzu pastmarku autora makslinieka I. Dubasova 'Ati 1927., 1932., 1942., 1947. un pec Lam seizdotas Oktobra revolucijai veltitas past66. attels). Uz Oktobra revolucijas 40. gadaotas tris serijas seriias un divi bloki. Uz viena bloka tdotas fclzl att€lots kreiseris <<Aurora>, kura Saviens aunas pasaules sakumu. Uz daudzam Oktobra tl veltitajam pastmarkam redzams geniekis Padomju valsts dibinatajs VlaIta vadonis

llJlls

!en1ns. Lenins.

pastmarkas ar uzrakslu PSRS> iznaca iugustd sakard ar pirmo Viskrievijas laukun majr[pniecibas izstadi Maskava. Uz

Sis s6rijas pastmarkam attelots traktors

pa-

lauksa imniecibas nakotnes darba simbols. Tant l, kad tikko bija iesakta lauksaimniecibas atjaunoraloiana bija grlts un atbildigs uzdetfaktoru 'ltcu gadiem PSRS Eiropa ienema Iz gadl€ TrEu jau Jau pec 12 vlctu traktoru raZo5ana. reizi pastmarka ar Vladimira Iljiaa Lenina zinriia makslinieks [. Dubasovs, lznaca 1924. lanvaii foz. allFls). 1952.. 1954. un 1956. gada lnam veltito izdevumtt pastmarkas a{ainotas imlko padomiu makslinieku V. Serora. l. Vasil, Sokoldva, I."Brodska un citu gleznu reprodukFavlsatn mlsu zeme izdotas vairak neka 300 Lonlnanr veltitu pastma rLu. ItlomJu pastmarkas iznakuSas art sakara ar daialov6r'oiainarn jubilejam. 1925. gadi izdotas divas arkas, kas veltitas- Zindtlu Akademijas dibinriSa-

nas 200. gadadienri. Tajas redzama pSRS Zindlnu Aka_ demijas Fka ler;ringrada un viens uo orosresivhka iiem

XVIII gadsimta zindtniekiem

Lbmdnosor.. tirn - M. ari izcilajam krievu zinatniekam veltitas vairdkas vela_ kos, gados izdolSs pastmarkas un 1962. gada izdota 3 pasrmarku seflla. I825. gadri Pdterburga Senata laukuma notika dekabrislu sacelSanas. Dekabristu piemipai izdotas detras pastmarkas: tns no tem I925. gaila, viena sad;. - J9S0.dEkab_ Uz pedejas atteloti car.a patvildibas nonavEtie ristu krstrbas vaditaj.i K. Rilejevs, p. Kahovskis, p. pes_ telis. S..Muravjovs-Apostols -un M. Besl uievs:Rj umins (68. a ttels ) . . Pirma_s krievu revolucijas 20., 25. un 50. gadadien5s lznaca plemtnas pastmarkas. uz kurem attEloti brunu zPotjomkins>, sarkanais karogs uz barikadem \ugis Presga, rer,olucionaru mitirts (69. attEls). I926. gade izndca pieminas pastmarkas sakara ar esp.erantistu kongresu l"epingrada, bet 1927. gada _ serija, veltita Starptautiskaiai gaisa pasta konTerencei. kas notika Haga pbc P;do;ju Savienibas ierosi_ naJuma.

Musu zemes ekonomikai veltitas pastmarkas pirmo reizi.iz-naca 1929. gadzi (70. attels). Tas aicinaja riarbaIaudis Komunisriskds partijas izvirzito uzdevumrj izpildei. Pec .V. i- [.epina ierosmes 1920. gade izstiadaja _ va_lsts _elektrifikacijas lGOELRO) plEnu.-Padomju varis laika ka pinno uzcela V. I. fefina Volhovai hidroelektrostaciju ar 64000 kilovatu iaudu. 1929. sada rre. iaja standartu izdevuma izndca "3 rub]u pastirarka ar. Volhovas HES zimejumu (71. att6ls). i95i. gada atkal iznaca pastmarka ar Volhovas HES, uz kiras citeti V. I. fe4ina vardi: <Komunisms re ir padomiu - GOELRb vara plus visas zemes elektriiikdciia>. olana pieqemSanas 40. gadadiena I961. [ada atztmeta ar divam pastmarkem, uz kuram redzama V. I. Lenina statuja un PSRS eleklritikecijas generdla karre. Karlis Markss pirmo reizi uz PSRS pastmarkam attelots _1933. gada sakara ar vi4a 50. navei dienu (72. al. t6ls), bet divus gadus velak arr Fridrihs Enselss i73. attels). 1933. gada iznac2 tris pastmarku selija, kis bija 70

iia V. Vorovska, V. Volodarska, U. Uricka piemibet nakamaios gados ar J. Sverdlova. M Frunzes' irour. fV. Baum"anu, F. DzerZinska atteliem Ari

ieverojamu Komunistiskas partijas. un Par valdibas vailitdiu atteli paraditi pastmarkas darbu sta.sta rr padomju cilvitku palaizliedzigo saba izd;tas desmit gaisa pasta pastmarkas. kas J deluskinieiu glzibsanai (74. attels-).. 1934. gada llu ilrd ledus Saspieda tvaikoni <eeluskins), uz pold-rie Drossirdigie polarie itrahzis zinatniska ekspedicija. DroSsirdigie diradas apkalpi, ku$a un loceklus Eii izslaba eksped,rcijad airada-s uz dreifeio6a ledus gabala. Uz pastmarkam ;ti Padomiu Savienibas Varoqa nosaukuma iegukuta kapte"inis V. Voroqins, zinatniskas ekspedrcijas lidotaji. tai; O. Smits un vairaki polarie i. gada tika pabeigta ' Maskavas metro - pirmas celfrlieciba; Sirir notikumam veltita speciala pastic.ij, (zS. attels). Pastmarkas *rijas. ar Maska metro irluista" ari i938., 1947., 1950- un 1952. gadd' 1935. sads filateliia ieverojams ar to, ka aprili izSts n sporla pastmarliu sFriju (76. -atle1s1.Y..4avjalova -Tagad. raikas, kirras veidotas .p6c niakslinieka rdla. ii vienas no retdliaiam sporta lematika. Sporveltiti art daudzi citi PSRS pastmarku izdevumi, aitEloti daZadi sporta veidi un disciplinas. P6c .hatnes ierosinaiuma lzstradaja padomju fiziskds kuh[ras ko-rn-' a5anas sistemas'pamatu *;e;;';";;;b;.fi-rn - fiziskas aizsardzibai>. GDA bsns rzuuLar pastmarkas, kas izdotas piecas pasLrllalKas, veltllas plecas :ksam veltitas eksam ^a> veltitas pada. Pirmo reizi Olimpiskalam spelem 1957. gada. Tarii pa5a gadd izdeva irkas iznaca-pastmar-ku 5rarplll Starppastmarku s6riju sakara ar III serlju sporta ristu istu sporta iiam iarnatt"= draudzibas' spelem Maskava. Par tLmatiku izdots vairak neka simI pastmarku. dienai 7 z. sada c,ada atklaia A. A Prrikina dzimianas dienai Puikina 100. dzimsanas 'tlklaia izs-iadi. Sakaia ar so notikumu izdeva pirmo spemEksliniecisko piemilras bloku ar divam -pastmar-bez robiniem. iapiezrme, ka Padomju Savienibd ls 6etru pastmarku bloks iznaca 1932. gadd sakara Vissivienibas filaielijas izstadi llaSkav6. rju Savienibas piedaiisanas 1937. gada Starpja "izstride ParTze htzimeta ar divam pastmarkem'

iu ciiu

Uz _vienas_no 1am attelota

V. Muhinas skulplurala kompozicija <Stradnieks un zemnieks, fZZ. att&il -Ari'ii.. dalrsaras \ujorkas (1939. g.) Bri."le;i i9"5'8. s.i \ii. pasaules tzstades atzimetas ar specialiem pas-tmarkrr

izdevumiem.

.1938. -gadd izdota komjarrnatnei vellrta Daslmarku serija. Uz 195t. gada iziakuias p"rt;;;kr!-;t,#i, V...I. Lenins KKJS Viskrievijas ttt' tonsieia- d;i;;;"i; vrdu. 5-tnr kongrese Vladimirs Iljiis leica veslur'isko runu <Jaunatnes savienibas uzdevumi..,,Jrrn;;;-i;i;; ,lab0t

pjrmajiem komunisriskbs sabiedrrbas cc L_enlns, laJtem starp miljoniem celaju. par kadiem iabut katram

taunrel,m, katrai jaunietei.>* pieci valdibas"aobalvoiumi i9l!f1"31r", .liecina..ka ra godam pitda tiete lefina nora orJ u mus (/6. attCls). . Nodevigais vdcu faSistu iebrukums musil zeme oar trauca padomju cilveku miengo jauncelsmes daibu. . Haoomlu cttvekiem necas ar ieroiiem rokes staties Dz imtenes. aizslavj_u rindas 179 artels.l .--pa dorn-li, Aiiiil, sagrava teDru.ceJU karapulus un izn.icinaja 1os faSistiskis vacrla_s perekli Berhne. Sis.ve.turiskais laiks attFlol_ aauozas paslma -rka s. kara nodibinajas vairdkas iauia, , Pec_Liela Tevijas demokratiJas valstis. Tautas demoi<ratiias valsUs aii ielvertas musu zemes pastmarku lg5l. gada izdoras"rniri;i'..pasimarkas arlelors -, U1 yigl1. miera Jrarplautlskas premijas laureats iehu publicists komunists Juliuss Fudiks. padomiu Iasilaiiem oazistamo darbu. <Reportala ar cilpu liaklai, l. F;i[; J;;L.fi;;. atrazdamies vicu ia5istu cietuma. Gramatas oedeiie v_irdi: <Cilveki, es jus mrleju! Esiet modiii, ;i;;"i;i;i c,nltres par mieru. lai nekad vairs nebitu kara un naves nometpu. _ _1959. gada speciEla pastmarka velllta tataru dzei nrekam Padomju Savienrbas Varonim Musam Dlalilam 16_u. allets ) . Komunists M. DZalils Lieta Teviias kara Iarka _nokluv_a vacu faiistu glstb. Tur Musa Djalils or_ gantzeJ_a padomju gustekqu begsanu un veica lielu oropagandista darbu. Tomer ar nbdeveja palidzibu iaiist,

V. I.Lenins, Raksti,3l. sej.,25l. tpp.

vlUl (larbibu. Moabita cietuma Berlind

Irl

dzejnieku

plrnrs naves soda izpildrSanas Musa Dlalils.

.' .

'l'd dlens nuhs, kad, oitlus tiesas tauta, lt t rwledums raisnigs, barg. un ciets. Un los es, loi monai dziesmai lautu

tld llccinieham tiesas zdla iet.

krljumu <No Moabita burtnicas> lg n6ves pieihrra Le$ina premiju.

dzej-

fldl

lznaca Padomju Savienibas Varonim gerntam D. KarbiSevam veltita pastmarka. Liela sekuma cilas ar vacu iebrucCjiem feneralis tlka kontuz6ts un krita gfrsta. Vacu fa5isti t izcilo inZenierzinat4u speci6listu kal, D. KarbiSevs atteicas lauzt Dzimtenei '08tu, par ko hitlerieii vi4u neZeligi spidzinaja. 17, februdra nakti Mauthauzenas koncentr6cijas galmA 12 grddu sale padomju patriotu apu iidens struklu tik ilgi, kamer vin5 perverllsteki. 38dd musu zerne svinEja slavenu jubileju Savicnibas Komunistiskas partijas 50. gadagodu 5im izcilajam notikrmam izdotas divas is, [Jz tdm lepina bareljefs un Vladimira I]jida eKo tlarit?>, <Divas taktikas socialdemokratis,l0cljEr, <Solis uz priek5u, divi soli atpakal>,

lrms un

empiriokriticism

rttSll (81. attcls).

s> un

laikraksta

1949. gadu, padomju pastmarku tematikE

lku vletu sak ielemt jauni temati - cila .par tttutu sadarbibu, mieriga lidzaspastive5ana ), Padomju Savieniba ci4a pret jauna kara nnv viena. To atbalsta visa socidlistiska no-

un politisko varentbu llo mlcro laba. Miera cinitaju rindas iesaistas Azi,ltlkns tln Latiqamerikas valstis. Septigpadsmit p6cEados Azija un Afrika apmeram 40. jaunas suverCvilrlls, kas atbrivojuias no kolonialisma jnga, sak ,l plc(lulities starptauliskaja dzive (83. attels). Miera Demokratiskas Vispasau]es Demokretiskas lcguldiiumu dod Vispasaules olu ieguldijumu l[olu nes FiderEcija un Starptautiska Demokratiska lr &nr savu milzigo malerialo

72 I

;,'W[lixi;!:,, ;: ;:gt#,,,.i: j u, 5

ga d

bi, ej as

u=g!l!.,.-i"1;"i,jii,'lili,,:,X"J,:f [fr ili:,'i:iJ::,fr1

,[:.,:,ry't"ilqi]"'rs,,,"itdl?+ii[%-:i:,*l ;:i *dy #*mti:' ::l ffi ;* ;^rpq,1;' $:t *;, il-i,lul"; f x'{: r',,-#al [; ;*", It.: ri -} ,.,'.=,5, fl

,it s

iffi tfl

-',,]ffi r-t;;tqirffi

*:ffi ffi l;liiie

f,l * iilq [tlip,. "* 4;;x i i'Jii y"rr i !! I; lti{ -trE iil#:':"#[r i1,"",#gl=li,gi?[ r'it

lx'r

flixtu i,ffi :::::l:lr Hermar1a r,,"+i',"ili?,X,?Bl1., L,..1,."",i,,i! ;H!â&#x201A;Źifl i,'ffr B;5:,.,A

IillJi

"irili#ir:i'=Ji"1"*1";;';,,3*r*t5 Jli,ti: I'st:

3j|,jir !rq:il:3"fl: Jfi t:i:x ; j,"fl1"; i"xl '*il

li11ffi ";,'ii* !l

ffi

i'il?,t^r* r#: -,ni+q fui#liii! L{f . [[t"ffi * $h3 k* fd [ ar]ffi **i*inrt.'lv ;r I lii ,'j*r:'},XJ,il"'i,,:?,J jlillfi l'.:f*iff m: fl L,:,"{i:t!iir,fl rir?::,#r$*sfi'?. ilhiffl Ti H:r**tfx: 74

Pavlovu,

Midui'inu,

Mendelejevu,

M. Glinku, P. e aikovski, gleznotajus V. PeReoinu un daudzus citus. Ir ari daudz pastkas veltitas izcildkajiem cilvckiem arvalstis. siarotautiskds strailnieku kustibas izcilajiem Geoisam Dimitrovam un Marselam KaShnam. ucion5rei Rozai Luksemburgai, Afrikas lautu lolam varonim Palrisam Lumumbam, irrn[u ziini F. Zolio-Kiri (88. atlclsr, rmerikanu vrlsts B. Franklinam, izgudrotdjiem un zinatniekam, E. Toridelli, d. Darvinam, A. Humbolrakstniekiem V. lgo, H. Ibsenam, dzejA. Mickevidam un Q. Tagorem, komponistiem rtam, J. Haidnam, R. Snmanim, F. Listam, Jam Rembrantam, Zurnhlistam M. Glezam. l. sada aususta apritdia 40. gadu. kop( iznaca natomiu pistmarlia. iidz lubil".1as dienai Palaipaslmarku valda2adu pastmarku 2ti00 dazadu Savieniba izdotas ap 2600 rkE 50 miljardu eksemplaru tiraZa. 'maie Dadomiu varas pastatesanas laika 1919. gada I pisimarka! neizdeva, jo sini periodir vienkarSas un pastkartes parsntija bez maksas uz valsts 'mEs Padomiu Latvijas pastmarkas iznaca 1940' I alvllas gerDona PadomJu Latvijas lr Padoinju $erboqa attelu. 20. oktobri ar rms izdeva 20 un 40 sahtrmu, veldk ari citu vertibu lorkas (89. atiels). Izdota ari pastkarte ar ie,spiestu ru pastmarku. Ar 1941. gada janvari musu resak; lietot Padomju Savieniba. paslmarkas. omiu Savienibas Sakaru minislrija vairakus past' lzdivumus veltriusi Padomiu Latvijai. Sakara ar u Latvijas 10. ladadienu 1950. gada pec mdksli' . Andriicva zrmciuma izdota pastmarku serija. , r,n .isam maikam..llz lli atteloti Rigas r Latviias PSR Arodbiedribu Latvijas republikanis' vaqomes M.inistru, , Padomes PSK lvllnlslru Latvijas _PSR padomis nams. Latvijas )adomes nams, Tautas dzejnieka Jiria Raiqa piemineklis Raiqa , Valsts operas un baleta teatris (9-0. attels)' Laivaisis uniiersiiates un Latvijas PSR Zinatnu Akaos 6kas. Ari Padomiu Latviias 20. gadadiena izpicmigas pastmarka pec makslinieke V Zavjalova

zimejuma, uz kuras attclols sli;rts uz Rigu no Komiaunatnes krastmalas (91. attcls). . I-alvieSu dzejnicka, tautas cposa <LadplFsis> autora Andreja_pumpura 120. dzimsanas dienE iziaca oieminas marka, kas,izgatavota pec mdkslinieka V. Kovilova zi_ m:tuma .(92. altels). A. pumpura jubilejas dieni Risas priseras kotekcionaru biedriba izdeva iubileias aolok-sni un i-zgatavoja specialu piemipas spiedLEu. 6ez tam no vairakam padomju Savieiibas oastmarku serijam^ atseviskas pastmarkas' veitit;; vtlat.,t94/. ga.da 9. februeri izneca pastmarkaj ar sa_ vrenolo repubtiku gerbopu atteliem. Uz vienas no tdm pSR gerbonis. fr ri -puSa attElots .Latvijas sria'Ld.i; pasrmark? ar (emeru sanatorijas attelu (93.-attFls). bet ryJc. gada ar Latvijas pSR paviliona attElu VissavrenlDas lau ksaimnieclba s izstEdF Maskavi. Uz vienas no Lielas Oktobra socialistist<as revoJucila; ;0 ;;.i1: dienai veltitajam pas{markam i"arrr. -pi"a"rrnlii f^#_ Jas_ gerbonts. strednieks un zemnieks nacionalaia teroa. grlg iznaca. pastmarkr uluii*-n-SR';;i;i;1?,19: p setas Klgas attClu. ..--,S_agaidot Padomju Savienibas Komunistiskas oartiias XXI.I kongresu. ISRS Sakaru ilral", io ,ir'ii] sllnteciskas aploksnes un 2 pastkartes ar iesDiestaiam marram^ b l _miljonu eksemplaru lieie un b o'astmaiku serrlu l9 mrllonu eksemDld.ru tirai,a fq4 ,tiatc\ PS,KP XXII kongresa atklaSanm dLna-_'itiOr. r/. oKloDrr lznaca originala,paslmarka, kas iesoiestinran uz

p;J;i;' I;i:

.i",.tiiij

aluminija .folija. peC marlLirie.tiiia' ;.;;;"r.#; i; preska,tAma pie miniatrlru Sedevriem. paitmarkas I?I,Ka arrers_ lzv_et0o1s ta. ka, aplikojot to no daZadam ousemmatnas ztmejuma enu kontlras un rodas kombinita at_' lela

iespaids. Mdkstinieks V. Zav.laiovs pasG;;i;;;i;diuma arrelojis kosmisko kugi, ka! tr"r,:;;i.r;;. ;;"i" srmDotrze1ot padomju tautu veikumu komunisma celtnie|-ly1.-_uz pastmarkas iespiesls iids leksts: <SLAVA PSKP! SLAVA PADOMJU TAUTAI:> DaZas dienas veldk iznaca t<ongiesam veltita Dast_ -ix y:_t kr . ?!. t i po_gra f i sku u zra ks t u : .. pSx p ii r,oi"i#" r rets ) ._ Kongre_sa laika Kremla kongresu pili gal_ .{.yc.. .a yenata paste, cenlrElajd telegrafa un viesnica's ndr.i_ kava> pasta nodald lietoja specialu kalenda.a ,i*"gu. 76

Laikraksti un ;urnali l.

<CoBercKuii $l,rare"lucr>. Opran Cosercxoil dfi,'larefl Ilcr!iqe_

cKoii accoqiraurln, 1924-1927

tt.

2. "Coeercxaq Kynbrypa-. yro,loK +l|,lare,r l'r. 1959-1962 rr' 3. CoBer.I{ar xnuNuai ropros,ln. CrpaHnqKIr (o,lJteKufioHepa' 1959-1962 rr. --+. Sr.n,t"r Express. Fachzeitschriii lilr Philatelie und andere ' Sum,ii"tg"Ui"{i. Beriin, Zentrale Kommision Philatelie, l. 14 Jahrg' (

IZMANTOIA LITERATDRA

947- l 960) . 5.(Du,rare,rrcr. OpraH no,lbcxoit Qeaepaux rfu,rarerrcroe'

Cro ,er pycc(olfr noqroBofi Mapxu. MocKsa. lgbg

,roxeHH, Ha pyccr{oM sTsrr'e. 1960 r.

llll. ,4aitrcc. Paccrar o Co8ercxoii noqroBoii MapKe. CBs3bu3Aat. MocriBa. lg55 . M. C. Aa,.npoaa. Or sMr-rtxra .(o caMo,lera. CBr3Eu3Aar, i949 :. .. 4. BHcrasxa, nocBsureHHaq 100-,1cr to BBeAeHH, B poccr.tu nepBoii rr_oqroBofi Map,(H. Kparx ii nyreBo4rirerb. ",l"nrripul,--ii!g ;,. - 5. ll- la xec. Kar r'o6rrpars roqronue Maproi. L4sa. Motrotras 2.

t aapaHq, i958 r. .. 6, Cosercttrrn noqToBr,re Maf,K

,UocKBa.

19.57

Coctan,rcno

K, O,

TaKoesbtv,

7. noqroeue rvrapxa.CCCp. Kara.tor. fraBHas QH,lare,lhcrsqe_

. (oHTopa. Moc(Ba. lg5g r c(ac

IETEICAMA LITERATURA

& CoBercr.(xe noqrosbrc MapKu. L[errpa,rsuufi My3efi cBesl Hr{, . C. ^ nonoBa..lIeHHHrpan, A. lg5g'r. 9- floqrooue Mapxr KrrraficKofi HapoaHofl pecny6,1fir<[. Ul3rareJl6crBo-_rrrreparypbr Ha rqocrpafiHux i:urax. Ilerui, 19Sg ;.-^lO. ll(. Grallert. Erdball ohne Grenzen. Leipzig, 1958. l9S8tl.

Y. Grallert, Einf:Jlhrung in die Briitrnark;kunde.

Kleines ABC der Brieimarke.

FIPC_O Inlernationaler Verband ftir konstruktive philateliefiir die Aussiellung von Mol itsammtunle;'A.' " '- " '*

.14. -Reglafient

.15. FIPCO.REGLAMENT nach

fiir

Ausstellung uoin Sa-mlungon

Sondergesichlspu nklen. Cruppe u.

! I{lickis,

B. Somorous.

Ka iespie; gramatas. LVI,

17. PSR Savienibas Sakaru ministrija.

p""t, not"if,u.i,

Liesma. Jaurajiem lilatelistiem' 1960.-1962 s'

Krievu valoda:

Leipzig,

ll/. Pose,'. Wie geslalte ich meine Motivsimmlung. Leipzig. ,^_^12. Mtt. ert. Johannes Roland. . 13. lV.^A-ra ,Leipzig. 1960.

LatvieSu valod a:

.g-

i6Se-.

L Cro ,rer pvccKoii noqroBofi mapxu, 1958 r. i. u. n. !ri,ir"r. Paccxa: o Cosei,'xoii noqroBoi Mapxe,CB,3b1955 r. rBnar. Moc(Ba. -'^ i. ,t. ,0,odr"". Katr co6 parb notlros6re MapKh, H:tr Moro.aar

. fBapanr,

1958 r.

4. Conercxae noqrosHe Map(x. CocraBJIeIro K.

Moc(Ba, 1957 r. 5. Pad. Eepaa1.Kuil. 1959 '"""6'r.

TaKoeBblM-

.reM paccxasblBalor MapKIt. Aerrli3|

xxgxga, ToproB,ri>. ExeMeqr'rHblfi xypHan

Bce_

"Cn."."*,o o6'6er,lrHeHI-rf, kHxxHafi ToproBnu. fnaB 3aar MDHIrcrep' coros;oro crBa xv"'t6Tvpbr CCCP. CTpaHx'r(fi lio,l,reKulroHepa.

7. Cos6icxaa xy,rsrypa. Oprau MIrHHcrepc,Ba l(yJlbryP-bl LLLr paoorHuRoB UeHTpa,lhHoro xor'lurera npo$e,cloHa,lbHoro coo3a xy,16Typu. YroroK Qa,T are,lucra.

Il 78

S..\TU

PriekSvards

\o paslmarkJ verr r,... !l.1n19.,ku.izgurato.inauni,tu,iiiiaci;" tllitellila in\,e-ilars.,r ndslma rL apsir,dos:t,i.,.

tU veidi.

^ole{ct kadreir un r10rd FilalFliia

Padomju

Liter.rtrir/

v,on,b

a, ,, i.in,,rt,i,

.3 ,5 . 16 . 3l .4s .62 .67 .78

Plrmi

s Lt lbrlHnlJa t840, t. 6. rn.Ut. sirelks 1005. g, okloDfl. & 1856. g, 3, marli,

pastrnarka

Plrma Plrme

,1880.

r. l.

jenvad,

Prstr k rl.te XVIII Is. uz Ps ts.pl.ml0as paslmarkas, krs v.ltlta l(.lcvlrrs nes paslmarkrs 100 grdu jrbl tesla de(Adc Da dzelrcalu ut plQmlgas Doskrarkr!. kas vlltltr (rlc" s plrmas pastmarkas 100 grdu kes veltita (rlevuas plrmes Plrlni rkr. Izdotr 1858. g, l. janveri. pastm.rkl. PlrmajE modernaiam OllmplskoJam spll6m velliti velliti plemlors Dlemlors ,t. Grl.HiS 1800. grd5. Prsta lrljjngs XIX gs. uz PSRS plemltr.s pastrnarlss, kas velUti l(rlcvlrrs n6s Dastmarkas

100

gadu lrbllelel.

',l

rtt.

Aploksne

ar lespl.sto marku. Izdota Krlcvlja

ll. alt.

1840. gada,

rsoclnllsms be, pasta, telegrAtr un masin6ln Ir vistukaaka lrize,_ no (rlcvtjas plrmns pastmarkas 100 Srdu lobll.rrs sErUas. 12. att. fiodernlc pasia lransporta ladzekll. Pastmarka no (rievljas plrrnas 100 gadu jubllejas sarljns. 13.

{tt. Tlpograflski

lesplcsls uzralsts.

PSRS slandarla lzdevuma Dlrm5 oaslmarka.

Prlvnlr pasta kantor! psslrnarla. Izdota Letoctfa

(VacUAt.

Prslmrrka ar leprlellEiu dzEsumr. lzdola ASV; masu tlraras plstmrrka. lzdola Vaclhs Demotrattshte ReDubltkl. !,rbdarilas paslmarkâ&#x201A;Ź ar pl.maksu Le0ingradr! ptEdos ctelutaji.m.

Shnd.rtr

Labda_ribas pastmarka,

sitijrm!

veltite dzejnleka Jaqr halqa ptemtlit. tzdot.

pastmarka.

tzdotr Kaf,adi

t8?5. gada.

Latvtra

pastmarka. Izdota DanlJe 1907. r.d6.

lzdota Izdole

Ceho

1025. gada.

as ReDubllka

1945. gada.

Imtrlecibrs lzstad.l velti!5s pastmarlx

.ri- PSRS oastkarle karaviru saraksl.l Llel:r Tevljas kara lalla'. iii. iiiiiai oi-.rratlskaja Rcpubltka ar I{urjeru nosulrra 'teldzanra r'5r!re

Mffi'*q

blrka teraksriltem snrrjunrtem. tzdota vacrjas Dcmokrarrskaja Republrra. 1.1."f!. {2, .tt. ti._1" PSRS past. btrka gatsa pasia sutiJumt.m.

,zdo,. ceho !i'1. !iln{s}".$!-,j1i",}#i;*',?:,1,.i'.""'#n"J:}..1,#.i.'"';t:f;; rrovaLtia I937. oeda pa-srmirrka ar kuponu. rrdota re58. sadt. X'l;,-,.Tli" ii:".'il'iii.""j'. qiii: b'ronrem rra-n.u'vecu kara r.rt6 r870.-r8zr. s

:: * ll t9ls

44. 45.

atl. Slarplauriskals atbttd.s tatons, tzdols tndotrizi,e. alt. PSRs paslmarku katatoqs.

{7. att. Aploksnc 61.

uz Jelgavu.

ar (rtâ&#x201A;Źvjjas olro pastmarkr,

ali. Ar dirlZabll (Crais Cepelins!

Vestule

nositita

lSS8.

1931. g6da nositita vastule.

gada no Rigas

ar A Popova Ctnlrala sataru muztjr Le(lngradA attel! .-I:ii . Pastrilarka ;;:i;,.t, ar PsRs V. l Lenlns valsrs blbliolctias itas attElu lurir l957 -.'.iilii izitade dYl Festlval\-masliava'' iiiioi.nii.la lllaietliascaDajevs lzdora rs{{. sada. rz pasimarrtas, kas i''i"i;jr.iiii-rut'"., r-*i-'"i.i,"ii V. pasimart(n lrdora le2J. gada. republikas iii. ii]" 1921. sad.. lrdota eiiinma oaaomju Dastmarka -,ii 'i;-ii;;rlia ai rizrakstu: dYlsu ,emju proleldrle(1. srvlenoJlellcs!. *t Oelitrtstu plcmlqal 1950. gada lzdola paslhart{a

gadd

POSTSIGEI.FLUGPAR AVION

6iil.t*"*u'-*n+a Notlondung [6 'or Sonn'I:

$.3s,12

v.*,

h t/.;tt

l/&"-h,^

So NNEBERG/

8:- 1C..6.195?

ERIIfM^8ff N.A'SSIEI,IUNG

I\2-r- "t^lktu l{ ,YL

t I

all. Pa\ikarte ar kalcrr.rra zrmoeu. *a\ nosntrra qatra {atlksnres trnrr!s B!dap(ita-Ma.ka!a atkliL!anas drana rsrs. Eada. -- all. Ar planle.l rsi7. gada vactja, Demokrari-skaja ReDUbtrka

50.

s:r.

nosErira vEsiut.

7r.

atl. Frldrlha Engelsa plâ&#x201A;Źmhlal veltite pastmarle. lzdota

1035. gada.

rtt. StarDtaull$kljal lzsladcl ParizE vcliitd pa5tmarka lzdola 1938 !|adi' ai. ;ii. Plrnid oastmirka ar v l Lcqlna atlelu 66. efi. LtGlas Oktobra soclallrtlskas revolncljas 30. gadadlenol velnta pa'tmarllr' .rt rfi (nllnrtrs ud ma'ksl!5 emblen'a tiz pastrnrrkas, kas lzdola ls2l qaoa, to. eit- 1041. qada tzdot5 Dastmarka saliara ar LlClo TEvljas karu io- etl. Plrmal-al olecradel vellrtn pa\nnarlia. Itdola 1S29. gade. 77.

;;. ;ii: i,;;i;i;i":' ;;niti t<omiiui't"tt"m, ras stradE rntnr.u iau cortn.s. 19s8. gade.

rzdotr

\ \

\Y* O 54.

alt, Vaslrte ar ,rantAcajas malinas katendiira zimoga

" ir'!1.';;59"t*' 00. ait-

lSoS- aadn

rr (arla

marksa kapa

rlt.r,

revotn.tjat vettita pastmrka.

nosptedumu.

Hrrrer' kaps.ttr Londona. rzdot,

m. att. Padomlu Savlenibas Varotrlm Mrsam D;alllam veltltl prstm.rk.. att. Plrmas sDorta sartlas oaslmarkas

?s.

ai. eii. p".t'nirki. v.ltita'fllai.lUal un mleram. lzdota ls00 gada. 71. !tt- Prsttnarka !r Volhovas HES attatu lzdola 1929 gada. zs. iii. miitta,"s metro Flrmas *artas ccltnlecibal veltitn pastmarka'

Paslmarka, vettita plrmaiam kosmonaulam, Padomjr Savleribas Varonlft Juruam Gsgarlnam, Izdota lsol. gada. veltila lldotajam kosmonautam, PadomJu Savl.nibts vatonlrn Hcrmanlm Tltovam. lzdota 1801. gada. 05. alt. PSXP XXll l(oflEresr atklAs&nal vâ&#x201A;Źltit6 pastmarka ar uzr.kstu .XXII cae3A KIrCC]. ?4. att. Past ark.. vetiila aclusklnlelu slablanal. i0. ett. Padornjr Lstvljas x gadadlenal vellrta pastmarla. Izdota 1060. gada

85.

rtt.

88. att. Paslmarka,

50,

att. Aploksne ar speciale kat. dArs zimogs nosptedumr.

9' plrma pedomiu mdkslilt Zâ&#x201A;¬mt! pavrdo0r pAl'llanrl' Itdolr *- lff';Ii"Xt lzcrlriam zrnalnr.kam F 2olro-Khi veltile paslmlrkr' lzdota ress srdl' i,"uo,l*"0n. *,'iin"j',i.ffi ru/ arqa' ei, att. pastmirha rr Kemcru salatorUa-s illclu l,oot' pumpurem v'llll' pl'' iiarclani 02 rtt. LltvlGJI tlulas eposa ',""p'----iiiidr"ln mloa! Drstmarfta. pdl' re. iiili'"iJ,ii'il-iiiirlrs pirm6 pastmarka Ldot! r0{o E{.

nosplcdum!. Nosntits l0{0,

g. jnltll

rtt.

pdstmark.,

v.liita

:?:iii:in*lir;i.tlllf fl'l',Jlmtl'"",!ii'*ffi

l i

I l

I I t

i I

f,,l

lii

Ej!l.ll"l[! ill'l?",'#",.i1i.""x1d'|'na'|

rzdo,a,963. srd6.

m,fli*f*ili:ilii":i*l.jii{rf.I*::rtii*:Iri??i'.".*y,..?#llll""* Vlsperares kolekctJas tcspte6te lapr.

ffiffiffi

VlspiraJ& kolekclr.! paslzgstrvote l.pr.

lcmall6ftI! tol.tclrr.

lap&,

'ji

Pasta zlmogu lolekcllr3

laDA.

Padomi filatēlistiem

Articles inside

Padomi filatēlistiem