Renesanse | Arch hist. IV by Matijs Babris

ARHITEKTŪRAS VĒSTURE III kurss I semestris

JANUARY 25, 2016 RTU ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTE Lekt. DACE KALVĀNE | Stud. MATIJS BABRIS

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

1 SATURS 2

Ievads ........................................................................................................................................................... 4

Agrīnā renesanse..................................................................................................................................... 4 3.1

Florence ............................................................................................................................................. 5

3.1.1

Filippo Brunelleschi ............................................................................................................ 6

3.1.2

Leons Batista Alberti ........................................................................................................12

3.1.3

Citi arhitekti .........................................................................................................................14

3.2

Venēcija ...........................................................................................................................................16

3.3

Milāna ...............................................................................................................................................20

3.3.1 4

Donato Bramante...............................................................................................................20

Attīstītā renesanse ................................................................................................................................22 4.1

Roma .................................................................................................................................................22

4.2

Vatikāns ...........................................................................................................................................24

4.2.1

Rafaēls Santi .........................................................................................................................25

4.2.2

Baltazars Perucci ...............................................................................................................27

4.2.3

Antonio Da Sangallo..........................................................................................................28

4.2.4

Mikelandželo .......................................................................................................................29

Vēlīnā renesanse - Manierisms........................................................................................................32 5.1.1

Viņjola.....................................................................................................................................32

5.1.2

Džordžo Vazarri..................................................................................................................36

5.1.3

Bortolomeo Amanati ........................................................................................................37

5.1.4

Džulio Romano....................................................................................................................38

5.1.5

Jakopo San Sovino .............................................................................................................39

5.1.6

Mikele sanmikele ...............................................................................................................39

5.1.7

Antonio da ponte................................................................................................................40

5.1.8

Vinčenco Skamocci ............................................................................................................40

5.1.9

Palladio ..................................................................................................................................40

Renesanse Francijā...............................................................................................................................46 6.1.1

Bluā pils .................................................................................................................................46

6.1.2

Chateau de bury .................................................................................................................47

6.1.3

Šamboras pils. .....................................................................................................................47

6.1.4

Šenonso pils .........................................................................................................................48

6.1.5

Fontenblo pils......................................................................................................................48

6.1.6

Ūdens pils ..............................................................................................................................49

6.1.7

Anē pils...................................................................................................................................49

6.1.8

Tillerī pils ..............................................................................................................................50 Lapa 1 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

6.1.9

Luvras pils.............................................................................................................................50

6.1.10

Vogēzu laukums .................................................................................................................50

6.1.11

Luksemburgas pils ............................................................................................................51

Renesanse Vācijā ...................................................................................................................................51 7.1.1

A. Dīrera pilsēta karalim .................................................................................................51

7.1.2

Muehlheim ............................................................................................................................51

7.1.3

Fuggerai ciemats Augsburgā .........................................................................................52

7.1.4

Hildesheima ģilde ..............................................................................................................53

7.1.5

Leipcigas Rātsnams...........................................................................................................53

7.1.6

Rotenburgas rātsnams ....................................................................................................54

7.1.7

Ķelnes Rātsnams ................................................................................................................54

7.1.8

Schutting haus .....................................................................................................................55

7.1.9

Brēmenes rātsnams ..........................................................................................................55

7.1.10

Eslingenas vecais rātsnams 1589.gads. ....................................................................56

7.1.11

Padebornas Rātsnams .....................................................................................................56

7.1.12

Pellerhouse ...........................................................................................................................56

7.1.13

Svētā Mihaela baznīca Minhenē ...................................................................................57

7.1.14

Minhenes rezidence ..........................................................................................................57

7.1.15

Augsburgas Rātsnams 1618 ..........................................................................................58

7.1.16

Perlaha tornis ......................................................................................................................59

7.1.17

Štutgartes vecā pils ...........................................................................................................59

7.1.18

Heidelberga pils..................................................................................................................59

7.1.19

Ašafenburgas pils 1605 – 1614....................................................................................59

Renesanses arhitektūras izplatība Nīderlandē .........................................................................60 8.1.1

Briseles rātsnams 15. gs. pirmā puse ........................................................................61

8.1.2

Luvēnas rātsnams..............................................................................................................61

8.1.3

Rātsnams Audinarde ........................................................................................................61

8.1.4

Leidenas rātsnams ............................................................................................................62

8.1.5

Gente .......................................................................................................................................62

8.1.6

Miesnieku nams Hārlemā ...............................................................................................63

8.1.7

Antverpenes rātsnams.....................................................................................................63

8.1.8

Emdenas rātsnams ............................................................................................................64

8.1.9

Leidenas rātsnams ............................................................................................................64

Renesanse Skandināvijā .....................................................................................................................64 9.1.1

Glimminghus ........................................................................................................................64

9.1.2

Malmoehus ...........................................................................................................................65

9.1.3

Malmes rātsnams. ..............................................................................................................65 Lapa 2 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

9.1.4

Kronborgas pils ..................................................................................................................65

9.1.5

Koldinghus ............................................................................................................................66

9.1.6

Arsenāls .................................................................................................................................66

9.1.7

Alus Brūzis Kopenhāgenā...............................................................................................67

9.1.8

Frederiksborgas pils .........................................................................................................67

9.1.9

Roskildes doms ...................................................................................................................68

9.1.10

Birža Kopenhāgenā ...........................................................................................................68

9.2

Pilsētplānošana ............................................................................................................................69

9.2.1 10

Kristiānija..............................................................................................................................69

Renesanse Spānijā ...........................................................................................................................69 10.1.1

Salamankas universitāte .................................................................................................69

10.1.2

Kārļa V pils Granadā .........................................................................................................70

10.1.3

Tavera slimnīca ..................................................................................................................70

10.1.4

Alkazars Toledo pilsētā ...................................................................................................71

10.1.5

Grenādas katedrāle. ..........................................................................................................71

10.1.6

Eskoriāls ................................................................................................................................71

10.1.7

Valladolid katedrāle..........................................................................................................72

Dažādi ...................................................................................................................................................73

11.1

Pirmā testa rezultāti...................................................................................................................73

11.2

Otrā testa rezultāti ......................................................................................................................74

11.2.1

Vinjola un Vazari ................................................................................................................74

Lapa 3 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2 IEVADS Jauno laiku arhitektūras vēsture. Stils veidojies viduslaikā. Renesanse.   

Renesnanse Baroks Klasicisms

I semestris – galvenokārt renesanse.   

Dace Kalvāne t. 29480702 Dace.Kalvane@arcconsult.lv

Skices – par izskatāmajām tēmām. Galvenie arhitekti, objekti. Brīvā skiču formātā, optimāli uz a4 lapām. Vēlams iešūt mapē vai parakstīt katru lapu. Uz skicēm noteikti jānorāda nepieciešamā informācija.    

Objekts Arhitekts Valsts Laiks

2016

citu klasiķu darbus, lielu nozīmi atkal iegūst proporcija, fakts, ka cilvēks stāvot uz abām kājām ierakstās taisnstūrī un riņķī, sekojoši arī ēkām, kurās cilvēki uzturas jāizriet no cilvēkam atbilstošām pamatformām. Vērojamas daudzas izmaiņas visās dzīves jomās. Renescita – Vasari – atdzimšana. Parādās pavisam citas vērtības. Viduslaikos cilvēks nebija visu lietu mērs. Mazs un salīdzinoši pasīvs. Renesanses laikā cilvēks kļūst par arhitektūras, mākslas, literatūras un visu lietu centrālo mēru. Renesanses laika periodā parādās pavisam citas metodes un principi it visās mākslas jomās. Svētais vakarēdiens – Santa Maria de La Gracia – Viens no ļoti būtiskiem polihromiem gleznojumiem ar neizmērojamu kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm. Tajā parādās jaunas iezīmes. Perspektīve ir renesanses atklājums, arhitekta Bruneleski darbībā.

Izvairāmies no nevajadzīgiem komentāriem uz skicēm. Papildus skicēm būs objekta arhitektoniskā analīze. Mēģinām izprast principus ar kādiem arhitekts ir projektējis. Varam izvēlēties objektu, kurā paši esam bijuši. Terminoloģija – Nepieciešama, lai varētu izteikties pietiekami profesionāli. Testi – iespēja sekot līdzi informācijas apguves līmenim. Salīdzināt objektus, raksturojumi, daiļrade. Svarīgi iemācīties raksturot būvi. Eksāmens – divi jautājumi – teorija un skice no galvas.

3 AGRĪNĀ RENESANSE

Ilustrācija 3-1 “Svētais vakarēdiens”

Gotikas laika gleznās mērogs cilvēkiem tika mainīts tieši ar cilvēku izmēriem, bet nebija matemātiski precīza perspektīva. Dāma ar Sermuli. Leonardo Da Vinči glezna – Pasūtījuma darbs. Prototips turpmākai portretu glezniecībai. Datējams ar 15. gs. beigām. Arī tēlniecībā bija jūtamas lielas izmaiņas.

Jaunā stilistiskā sistēma ienāk kā uzslāņojums ne kā jauns stilistisks elements. Proporcija un cilvēka mērogs renesansē kļūst par vienu no pamatelementiem. Pētot Vitrūvija un Lapa 4 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Renesanses laikā personība varēja izpausties. Viduslaikos cilvēkam bija niecīgāka vērtība. Cilvēks tolaik nebija visa centrā. Renesanses laikā humānisms caurvij visas dzīves jomas. Cilvēks ir visa centrā. Ar Renesansi Eiropā sākās pilnīgi jauns periods gan atklājumos, gan arhitektūrā. Džordžio Vazari – art de segnum – secina, ka augstākais uzplaukums arhitektūrā ir bijis antīkās mākslas periods. Pēc Vazari domām pēdējās iezīmes, kas parādījušās 13. gadsimta beigās sākušās ar Džotto, kas novērsās no Bizantijas stila.

Ilustrācija 3-2 “Dāma ar Sermuli”

Dāvids – Mikelandželo. Atšķirīgi no iepriekšējiem laikmetiem skulptūrā vērojams pārmērogs. Fiziskā pievilcība, auguma proporcija. Renesanses laikā parādās interese par to, kas norisās aiz individuālā redzes loka. Kristofera Kolumba brauciens pāri Atlantijas okeānam. Braucieni bija vairākkārt. Pamazām tika atklāta jaunā pasaule. Vasko de Gamma – jauns tirdzniecības ceļš uz Indiju. Galvenais mērķis De Gammas ceļojumam tiešie kontakti ar Indiju, iegūt nosacīti lētākas garšvielas Eiropā. Apceļoja apkārt Āfrikai. Nikolajs Koperniks – heliocentrisma teorija. Saule ir visuma centrā un ap to rotē planētas. Rotācijas līnijas tomēr nebija aplis, bet pati ideja, ka eksistē kaut kas vairāk par mūsu ideju bija novitāte, kas parādījās renesanses laikā. Galileo Galilejs idejas piekritējs.

arī

heliocentrisma

Leons Batista Alberti – Renesanses laika periodā cilvēki bija Ģēniji vairākās jomās, kuru izpaudās ar savu novitāti.

1. 1250 – 1400 – protorenesance – sava veida jaunā dzīves atmoda 2. 1420-1500 – agrīnā renesanse, jeb Quatrtorcento – tieksme pēc reālisma, un matemātiskas precizitātes. 3. 1500 – 1525 – dižrenesanse “Cinquecento” 4. 1525 – 1570/1600 – Vēlīnā renesanse, manierisms (attīstās paralēli renesansei)

3.1 FLORENCE 1406. gadā iekarojot Pizu, Florence ieguva jūras ostu. Jutās tik stipra, ka varēja izaicināt Milānu un Luku karā. Šeit koncentrējas galvenokārt mākslinieki. Francijas karalis ieņem Florenci, gāž republiku. 16. gs. sākumā Mediči tiek gāzti, tad atkal atjaunoti, garš laika periods, kad Florencē mainās vadošās aristokrātu ģimenes. Būtiski, ka 16. gadsimtā tika ierobežota politiskā brīvība. Mediči – izveido Džovanni di Mediči – veiksmīga savos komerciālajos darījumos. Attīstījās visā Rietumeiropā. Bija ne tikai galvenie pasūtītāji, bet arī noteica gaumi visā Florences pilsētā un Itālijas ziemeļu daļā.

Lapa 5 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Florence ir pilsēta, ko pazīstam jau no viduslaikiem. Plānojuma struktūra skaidri parāda galvenās attīstības stadijas. Pilsēta veidojas pēc antīkās Romas plānojuma principiem – taisnstūris ar centrālo laukumu. Ielas veidotas taisnā leņķī, veidojot taisnstūrveida kvartālus. Plānojumā iekļaujas katedrāle, kas izvietojas pilsētas vienā stūrī. Baptistērijs un kampanile – saglabājas Florences centrā, vecajā romiešu pilsētas daļā, viens no pirmajiem arhitektoniskajiem ansambļiem.

2016

Pilsēta tiek paplašināta, kļūst samērā blīva savā apbūvē. Jaunie objekti izvietojas ap vēsturisko centru. Pallacco Vecchio – Aristokrāti pa ēku augšējiem stāviem varēja pārvietoties, nenoejot līdz ielas plaknei. Nokļūt varēja samērā tālu. Florence izteikti attīstījās 15. gadsimtā. Šie klosteru un baznīcu kompleksi, kas izvietojas apkārt baznīcas centrālajai daļai ir būtiskākie, kas veidoti 15. gadsimta laikā.

Santa kroče klosteris - viens no būtiskākajiem centriem, kas izveidojas pilsētas paplašināšanas teritorijā, izvietots vairāk uz ziemeļiem – arhitektoniska pilsētvide ar laukumu un baznīcu, atradeņu patversmi.

Ilustrācija 3-5 "Pallacco Vecchio"

3.1.1 Filippo Brunelleschi

Ilustrācija 3-3 "Santa Kroče Klosteris"

Santa Maria Novella – saturā gotiska baznīca.

Santa Maria del Fiore – sāka celt 13. gadsimta beigās ar vērienu, ko ar tā laika konstruktīvajiem risinājumiem nevarēja atrisināt. Pēdējā izstrādes posmā Frančesko Talenti, paplašina jomu krustojuma punktus. Baznīca saskaras ar būtisku konstruktīvu problēmu – kā būvi pārsegt. Jomu krustpunkti parasti bija samērā koncentrēti. Visā Itālijas teritorijā valdīja nosacīta sacensība.

Ilustrācija 3-6 "Santa konstruktīvais risinājums" Ilustrācija 3-4 "Santa Maria Novella"

Maria

del

Fiore

Jomu krustpunktā astoņstūra celtne. Baznīca, kas tiek būvēta ir tik plaša, ka ar Lapa 6 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

koka elementiem jomu krustpunktu vairs nav iespējams pārsegt. 1404. gadā pilsēta pirmo reizi saskārās ar problēmu. Florencei draudēja iespēja zaudēt savu tēlu, kļūstot par apsmieklu apkārtējo pilsētvalstu lokā. Paaugstinot cilindrisko daļu, sienas kupola bāzē ir tik plānas, ka neviens nespēj piedāvāt ticamu konstruktīvu risinājumu šai problēmai.

2016

Ilustrācija 3-8 "Brunneleski atradeņu patversme"

Ēkas fasāde, kas orientēta pret laukuma pusi rada iespaidu par sabiedriskas ēkas tēlu. Lodžija – segta ārtelpa, kas ierobežota no vairākām pusēm. Atverās pret laukumu, pasvītrojot ēkas sabiedrisko raksturu.

Ilustrācija 3-7 "Santa Maria del Fiore"

Brunneleski pēc antīkās arhitektūras mantojuma studijām Romā, apguvis orderu sistēmu sāk darboties pie Doma kupola problēmas. Kaut arī Brunneleski nebija reālas pieredzes būvniecības darbā. Kupols beigās tiek realizēts ar divām čaulām. Brunneleski pats arī ne tikai sniedza arhitektonisko risinājumu, bet viņam tika piešķirta pilnvara izvēlēties marmoru ar kuru veidot galvenās ribas. Brunneleski darbības laikā ~17 gados dzima arī vairākas novitātes, piemēram, kā uzlabot materiālu padevi, izmantojot apvēršamu zobratu. Brunneleski iedvesmojās arī no gotikas arhitektūras kā organizēta proporcija katrai velvei, lai varētu sadalīt slodzi uz punktveida balstiem. Brunneleski bija ļoti bagāts savā radošajā darbībā. Viens no zināmākajiem darbiem – atradeņu patversme. Pilnībā realizēta tikai pēc arhitekta nāves. Ospedale Degli Innocenti

Ilustrācija 3-9 "Atradeņu patversme – plāns b/m"

Komplekss sarežģīts pēc savas uzbūves shēmas. Telpas galvenokārt kārtojas ap iekšējo pagalmu, pieslēdzas iekšējam pagalmam radot papildus iespēju kvalitatīvākam telpu izgaismojumam. Telpas labāk bija veidot ar galeriju, jo temperatūra Florencē bija augsta. Apartamenti kārtoti ap iekšējo pagalmu. Galvenā ieeja ved tieši uz pagalma centru, no kurienes plūsmas sadalās uz vairākām telpu grupām. Šeit arhitekts izmantojis senu konstruktīvu paņēmienu – buru veida velvi.

Ilustrācija 3-10 "Atradeņu patversme - griezums"

Ēkas griezumā, iekšējā pagalmā veidojas pavisam cita proporcija. Šeit telpas tiek Lapa 7 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

dažādotas. Reprezentācijas telpas parasti izvietotas pie ielas ar ievērojami augstāku telpu augstumu. Lodžija savukārt ir nedaudz pacelta virs laukuma līmeņa. Fasādei nav noteikta centra, bet ir skaidri nolasāmi divi līmeņi, kuri tiek atdalīti ar dekoratīvu antablementu 1 . Pilastri ar taisnstūra šķērsgriezuma, parasti veidoti pēc kolonnu shēmas.

2016

augstāka un ierakstās attikas līmenī. Sienas daļa virs vaiņagojošās dzegas – paredzēta bareljefiem vai uzrakstiem.

Ilustrācija 3-12 "Paci kapella"

Ilustrācija 3-11 "Atradeņu patversme - fasādes dalījums"

Logu ailu dekoratīvā apdare - Frontoni un sandriki. Brunneleski, strādājot pie fasādes proporcijas bija ļoti labi izpētījis seno orderi. Pilastri ir ievērojami lielāki kā kolonnas. Brīvstāvošās kolonnas savā mērogā atšķiras no pilastra, kas kalpo kā pirmā stāva mēroga elements. Bareljefu tematika ir skaidri nolasāma – atradeņi, jeb bērni, kuri tika uzņemti šajā ēkā. Ēka varēja uzņemt līdz pat 1000 atradeņiem. Kopumā ar ordera proporcijām strādāja vairāki renesanses laika arhitekti. Iekšējie pagalmi kļuva par neatņemamu sastāvdaļu, lai varētu regulēt temperatūru ēkas iekšienē. Pazzi chapel – Praktiski brīvstāvoša ēka klostera Santa kroče pagalmā. Pretī ēkas ieejai redzam atvērtu pirmā stāva līmeni un centrā akcentētu arku, kas ir daudz Antablements – orderi vaiņagojošā daļa, sastāv no Arhitrāva, frīzas joslas un dzegas – vaiņagojošās joslas, kas sienu pasargā no 1

Attika ir kā starplika virs antablementa, dekorēta ar plastisku fasādes profilējumu. Humānisms, kas attītās renesanses laika arhitektūrā. Par proporcijas galveno centru ņem cilvēku. Cilvēki meklē proporcijas centrāli simetriskai ēkai. Telpa veidojas ap cilvēku. Latīņu krusta baznīcas kļuva vecmodīgas. Kapela noslēdzas ar nelielu altāra daļu.

Ilustrācija 3-13 "Paci kapella - plānojums & arhitektoniskā uzbūve"

Apmeklētāju plūsma no klostera pagalma. Apmeklētājs nonāk klostera pagalmā. Altāris ir nedaudz pacelts virs kapelas, kas pasvītro skatu perspektīves likumus. Baznīca savās proporcijās ir ļoti matemātiski precīzi izrēķināta. Jāteic, ka arī pārsegumā Brunneleski ir piemērojis samērā precīzu pussfērisku kupolu. Ja mēs analizējam kupolu no gotikas skatu nokrišņiem un klasiskajā orderī kalpo kā vaiņagojošā daļa.

Lapa 8 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

punkta, vērojam, ka tur manāmas nesošās ribas. Šeit parādās sienu posmi ar logiem, kas izgaismo zemkupola telpu.

2016

Kapellai piekļaujas atvērta ārtelpa. Virs ieejas ass izvietojas kupols, kas ir ievērojami zemāks kā telpas kupols un pasvītro dinamiku, kas veidojas pārvietojoties no pagalma uz kapelas centru. Brunneleski interjeros ļoti raksturīgs ir kolorīts – pērļu gaišais tonis, kas mijas ar vieglu violeti pelēku toni, kas savukārt akcentēja ordera elementus. Logu ailas profilējums tika veidots askētisks, pārdomāts un skaidri definēts. Kapela netika pabeigta arhitekta dzīves laikā, bet sākotnējā iecere tika realizētas samērā tiešā veidā, bez ievērojamām izmaiņām.

Ilustrācija 3-14 "Paci kapella - fasāde"

Fasādē mēģināts savietot ordera elementus, it sevišķi attikas posmā, kur galvenajās balstu nesošajās vietās parādās pilastri, kas tiek grupēti pa diviem un Lizēnas 2 , kas tik izvietotas starp šiem pa pāriem veidotajiem pilastriem. Fasāde tiek ģeometriski dalīta un kļūst vizuāli atraktīva. Orderis tiek perfekti proporcionēts īstajā vietā.

San Lorenco bazilika Florenē. Veidots ar bazilikālu griezumu, ar transeptu. Viduslaikos transepts bija domāts augšdzimušajām ģimenēm. Jaunajā koncepcijā galvenokārt aristokrātija veido kapelu ap transeptu. Veco sakristēju projektēja Bruneleski. Ar turīgo florenciešu kapelām interjerā vienotība tiek sadrumstalota.

Ilustrācija 3-16"San Lorenco Bazilika interjers"

Ilustrācija 3-15 "Paci kapella - interjers"

Bruneleski pēc antīkās romas piemēru parauga izstrādāja tīrāku un racionālāku iekštelpu plānojumu, sākot baziliku plānot kā kvadrātu, kā moduļu sistēmas pamatelementu. Baznīcas sākotnēji tika paplašinātas ar kapelām sānu jomos. 1419. G tiek izstrādāts oriģināls baznīcas plāns. Sānu kapelas pievieno 1440 gadā. Pievienojot sānu kapelas, kuras ir puse no sānu joma, veidojas matemātiska

Lizēna – plakans izvirzījums sienā, šauras, vertikālas joslas formā. 2

Lapa 9 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

proporcija. Matemātiskā proporcija bija Bruneleski paraksts. Baznīca diemžēl netika īstenota līdz Bruneleski nāvei. Pēc viņa nāves darbu turpināja Antonio Manetī. Visa baznīca praktiski kļūst par Medeči dzimtes baznīcu, jo visas kapelas veltītas Mediči dzimtes locekļiem.

2016

pabeidza viņa skolnieks. Kupolā ir vēlākā laika gleznojums, vainagojošā daļā ir laterna, gleznojumus izveidoja baroka laikā. San Spirito bazilika 1436 - Nedaudz atšķirīgs dizains, atrodas pretējā Arno upes krastā. 3 jomu baznīca. Pēc Bruneleski nāves viņa darbus pārņem viņa skolnieks Monetī, 16.-17. Gs mijās noris vēlākas pārbūves. Transeptam šeit arī ir 3 jomi. Visi sānu jomi ir apjozti ar kapelām, kas ir veidotas puslokā, tās tiek izvietotas starp balstiem. Pusapaļai sienai jomu malās ir vairāki ieguvumi. Pirmkārt, sienas varēja būt ļoti plānas, otrkārt, veido perfektu perspektīvas proporciju.

Ilustrācija 3-17 "San Lorenco bazilika - plānojums"

Fasāde netika nobeigta. Fasādes dalījumam jātspoguļo bazilikālo griezumu, tomēr visi iecerētie risinājumi netika realizēti. Pārsegumā ir veidots kesonu veida pārsegums. Jomu krustpunktā paceļas kupols, tam ir sfēriska forma, praktiski puslode. Bruneleski bija iecienījis ģeometriskos pamatelementus. Perfekti proporcionēta skatu perspektīve, veroties uz kādu no sānu travejām. Pārsegumā izmantots kesons3, akcentēts veidots ar profilētām maliņām. Griestu kompozīcijas ir nākušas mantojumā no viduslaiku mantojuma. Veidota arī neliela starplika starp kolonas kapiteli un arkas pēdu – imposts, kas ir arhitektoniski konstruktīva detaļa, kas sadala ailas vai starplika starp sienu vai balstu un arkas pēdu. Izmantots klasiskais orderis. Iecienīts bija askētiskais rokraksts ar pērļu baltām sienām. Kupols tika izveidots vēlāk, to

Ilustrācija 3-18 "San Spirito bazilika - plānojums"

Brunelleski sākotnēji veidoja fasādes dalījumu, kur sānu joms ir puse no vidusjoma. Sānu kapela ir nedaudz zemāka par sānu jomu. No pretējā joma puses var redzēt perfekti projektētu perspektīvi. Fasādei sākotnēji bija domāta cilindra veida velve, bet īstenoja kesona tipa pārsegumu. Jomu krustpunktā atrodas kupols, kuru risināja nedaudz līdzīgi kā Paci kapelā. Kupola nesošā konstrukcijā dominē akcentētās ribas, starp kurām izvietotas

Kesons - ģeometriskas formas iedziļinājums griestu vai velvju apakšējā virsmā 3

Lapa 10 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

logu rindas. Vēlāk kupolu palielināja tīri optiski, lai veidotu baznīcas akcentu. Apvienot ārējo kapelas vienā sienā, nebija Bruneleski ideja, viņš gribēja izcelt katru atsevišķu kapelu. Līdzīgi kā san Lorenco, arī šeit ir pielietots imposta princips. Vainagojošam kupolam ir akcentētas nesošās sijas. Interjerā parādās sandriķi – elementi virs logiem, trīsstūra vai pusloka formā ar profilētu apmali. Katra konstruktīvā elementa pielietošana, tiek akcentēta ar tumšāku krāsu. 16.gs. jomu krustpunktā tiek novietots altāris. Tas praktiski izjauc Bruneleski sākotnējo kompozīciju ar perfektām proporcijām. Sienu dalījums ir akcentēts ar ordera elementiem. Masaccio, Sv Trīsvienība, Santa Maria Novella baznīcā – freska, atspoguļo cilindriskas velves perspektīvu telpas dziļumā. Mitrā svaigā apmetumā uzgleznota glezna.

Ilustrācija 3-20 "San Maria Degli Angeli plāns"

Pasūtītājs, mūks Traversāri nāca no Ravennas turīgas ģimenes. Traversāri vērsās pie Bruneleski ar lūgumu izveidot būvi ar pilnīgi simetrisku plānojumu. Radītais baznīcas plānojums veidots uz 8 stūra bāzes, kur pie katra stūra piekļaujas kapela un katrai kapelai ir pusloka apsīda. Pa ārējo perimetru šadi tiek iegūts 16 stūris. Uz centrālā 8 stūra tiek novietots kupols, kas ir humānisma idejas pamats, ienākot telpā, cilvēks ir visa centrā. 1439. Gadā mūks pēkšņi mira, tāpēc centru tā arī neīstenoja, un baznīca aizgāja bojā.

Ilustrācija 3-19 "Mazačo - Svētā trīsvienība gleznas uztveres telpiskā shēma"

1425-1427/28. Freska attēlo vairākus līmeņus. Virs sarkofāga ir teksts – Es biju kas tu esi, un es būšu kas tu esi. Daudzi mākslinieki atzīmē, ka pūles apgūt telpu ir salīdzināmas ar mūsdienām, tomēr mūsdienās vairāk tiek meklēti materiāli. San Maria Degli Angeli 1427 – 1436. Ap 1434 gadu Bruneleski sāka darbu pie centrāli simetriskas būves plāna.

Ilustrācija 3-21 "Santissima Annunciata plāns"

Lapa 11 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Santissima Annunciata - Baznīcas austrumu kapela 1444. Kora daļa tiek risināta centriski. Tā ir veidota ar 8 pusapaļām kapelām. Renesanses laika arhitekti nemitīgi studēja antīkās Romas arhitektūru. Simetriskām celtnēm cilvēku ar telpiskiem līdzekļiem virzīt uz altāra daļu nav iespējams, tādā veidā tiek akcentētas humānisma idejas, nevis viduslaiku domāšana. 3.1.2 Leons Batista Alberti 1404-1472 Nācis no Florences ģimenes, bērnību pavadījis prom no Florences. Izceļas ar savu vispusīgo izglītību. Populārākais viņa darbs ir „10 grāmatas par arhitektūru”. Savās 10 grāmatās pievērsās Vitrūvija atziņu un tēžu analīzei. Alberti ir mēģinājis vērst uzmanību Vitrūvija proporciju teorijai. Alberti projektētās ēkas ļoti pamatojas uz proporciju teorijas. Viens no populārākiem arhitektiem diletantiem. Viņa saikne ar arhitektūru bija teorijā.

Ilustrācija 3-22 fragments"

"Palacco

Ručelai

fasādes

Palacco Ručelai 1446-1451 – Šeit arhitekts nepievērsa uzmanību kvartāla izveidei, bet galvenā uzmanība ir vērsta tieši fasādes proporcijai. Vērojams gan horizontālais, gan vertikālais dalījums. Horizontāli būvapjoms sadalīts 3 līmeņos, pie ordera pilastriem izmantoti dažādi orderi. Pirmajā – dorisko, otrajā – jonisko, trešajā stāvā – korintisko. Orderi tiek lietoti, lai izceltu stāvus. Starpdzegas

2016

pasvītro ēkas horizontālo dalījumu. Logu ailām ir pusloka pārsegumi, tiek dalītas ar nelielu antablamentu. Logi veidoti līdzīgi kā biforija logi.

Ilustrācija 3-23 "Palacco Ručelai kvartāla plāns"

Palazzo ir veidota tā, ka telpas organizētas ap iekšējo pagalmu, jo klimats ir pietiekami saulains un karsts. Fasāde ir veidota ar akmens rustiem. Princips ir tāds, ka rusti paliek smalkāki virzienā uz augšu. Visu daļu harmonija tiek sasniegta tad, kad nevar neko noņemt vai pielikt. San Francesco 1446 .g. Saukts par Malatestiano templi. Transepts šeit ir neattīstītā formā. Atšķirīgi risināti sānu jomi kā kapelas, kuras atveras uz vidusjomu. Garenjoms tiek noslēgts ar kora daļu, kuram ir pusloka apsīda. Veidojas cita rakstura iekštelpa. Ārējā sānu sienā ir izvietotas nišas, kurās ievieto sarkofāgus, kuri bija domāti humānistu Malatestes mācekļu apglabājumiem. Proporcija un telpiskais risinājums nedaudz atgādina romiešu triumfa arku.

Ilustrācija 3-24 "San Francesco"

Lapa 12 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Santa Maria Novella – 1456 -1470 Dominikāņu baznīca, sākta īstenot kopā ar klosteri. Netālu no laukuma, ar ieceri tajā rīkot festivālus. Alberti risina baznīcai jaunu fasādi. Baznīca kļūst par smalki pārdomātu grafisku zīmējumu. Fasādē paredzētas 6 nišas sarkofāgiem. Alberti ir atradis moduli, tas ir kvadrāts, kas atrodas zem centrālā rozes loga, pēc tā tiek projektēta visa fasāde. Alberti ievieš dekoratīvo volūtu, kas plastiski apvieno divus baznīcu stāvus, tā kļūst par ļoti būtisku baroka laika arhitektūras elementu.

2016

Ilustrācija 3-26 "San Andrea"

Veidojot plānojumu, Alberti ir izveidojis lielākus sānu altārus, kas atveras ar dekoratīvu pusloka arku. Skaidri nolasāma sistēma. Līdzīga shēma ir jomu krustpunktā. Simetriski risināta joma krustpunkta daļa. Pamat kompozīcijā ir veidota pēc Romas triumfa arkas motīva. Alberti ir pirmais, kurš aizsāka lielā kārtojuma ordera lietojumu, kas apvieno 2 vai vairākus stāvus, kas kļūst par galveno mēroga elementu.

Ilustrācija 3-25 "Santa Maria Novella fasāde"

Daudzkrāsaina marmora inkrustācija. Gaišais tonis ar tumšo piešķir fasādei citu kolorītu, nekā tikai grafiskais izpildījums. Viduslaiku baznīca no 13. Gs kalpo kā čaula. San Andrea – 1427 – 18.g. Īstenota jau pēc Alberti nāves. To īsteno vairākos etapos, jomu krustpunktu izveido pirmajā etapā, baznīcu nobeidz 18. Gs ar kupola izveidošanu. Paplašināts transepts, garenjomu abās pusēs izvietotas kapelas. Veidojas telpiskas kabatas uz abām vidusjoma pusēm. Tādā veidā tiek paplašināts galvenais joms. Galveno jomu pārsedz ar cilindra veida velvi ar kesona veida dekoratīvo apdari.

Ilustrācija 3-27 "S. Sebastian Mantujā"

S.Sebastian Mantujā 1460-1470 Alberti šeit mēģinājis proporcionēt ne tikai fasādi, bet arī ēkas plānu. Kvadrāts tiek sintezēts ar grieķu krusta plānojumu. 3 zari tiek nobeigti ar apsīdām. Ieejas daļā veidots nartekss. Pēc Alberti nāves būve nav nobeigta. Dekoratīvās dzegas piešķir Lapa 13 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

pārdomātu arhitektonisku risinājumu. Fasāde risināta ar ģeometriskiem līdzekļiem. 3.1.3 Citi arhitekti Palazzo Riccardi 1444 – 1460 Arhitekts – Mikelandželo Florence. Praktiski pirmais palacco, kuru īsteno Florencē. Ēka kļūst par prototipu palacco izveidei. 3 ēkas stāvi.

2016

kalpotāju telpas. Reprezentācijas zāle novietota uz ielas pusi. Fasādes dekoratīva apdare tiek veidota ar akmens rustiem, kuri pirmajā stāvā ir robusti, 2. Stāvā bloki ir slīpēti, 3. Līmenī apdare ir praktiski vienā plaknē ar minimālu šuvju daudzumu. 1659 gadā ēku pārdeva Riccardi ģimenei 1680 gadā ēku paplašināja, pievienojot esošai rezidencei. Pievieno papildus 7 logu asis, kura tiek nodēvēta Palazzo Medici Riccardi. Liela nozīme ir vainagojošai dzegai. Šajā gadījumā tā ir 1/8 fasādes augstuma – 2.5m.

Ilustrācija 3-28 "Palacco Ricardi Florencē"

Visos palazzo galvenais akcents bija iekšējais pagalms. Ieeja tiek organizēta no ielas puses, nonākot iekšējā pagalmā, kur izklīst pa vertikālām komunikācijām. 1. Stāvā bija pieņemšanas telpas, tirdzniecības platības, saimnieka kabinets. 1. Stāva telpas bija vispārējai lietošanai, viesu uzņemšanai, bieži ar staļļiem vai dārza telpām.

Ilustrācija 3-30 "Palacco Strozzi fasādes notinums"

Palacco Strozzi 1489 – 1505 Arh. Bendetto da Majano. Nobeidza arh. Kronaka. Princips ir stipri līdzīgs, 3 stāvi atdalīti ar starpdzegām. Viena no retajām palacco, kura ir risināta kā brīvstāvoša ēka.

Ilustrācija 3-31 "Palacco Strozzi plan" Ilustrācija 3-29 "Palacco Riccardi plāns"

2. Stāvā reprezentatīvās telpas un guļamistabas. 3. Stāvā izvietotas guļamtelpas un kalpotāju telpas vai tikai

Telpas izvieto ap iekšējo pagalmu. Telpas tiek izgaismotas ar pakārtoto saules gaismu. Simetriskā veidā tiek izvietotas kāpnes. Fasādē izveido attikas stāvu, kurš ļoti veiksmīgi kalpo Lapa 14 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

utilitārām vajadzībām. Attikas stāvs paslēpts aiz greznās vainagojošās dzegas. Dominē fasādes rustveida apdare. Dzegas pārkare ir 2.1m, 1/13 daļa no fasādes augstuma.

2016

centrāla kvadrāta. Interjerā atgādina Konstantinopoles piemēru. Fasādē un interjerā parādās iezīmes, kuras akcentēja Bruneleski.

Palacco Gondi Florencē 1490. Arhitekts Džuliano da Sangallo, 17. Gs beigās arh. Antonio Maria Ferri. Mēģinājis spēlēties ar fasādes apdares elementiem. Daudz akcentētāki ir pusloka logu pārsedzes izveide fasādē. Izteiktas ir arhivoltas ap lokiem un durvju ailām.

Ilustrācija 3-34 "Santa Maria della consolazione Todi"

Ilustrācija 3-32 "Palacco Gondi fasāde"

Madonna delle carceri 1485-1491 Arh. Džuliano da Sangalo. Praktiski baznīca ir grieķu krusta plānojuma baznīca ar vienādiem zariem, jomu krustpunktā risināts kupols ar sfērisku pārsegumu un nesošām ribām. Viena no pirmajām, kas plāna un fasādēm atspoguļo perfekti simetrisku celtni.

Svētais vakarēdiens Santa Maria Della Grazie ēdamzālē. 1495-1498. Leonardo da Vinci. Agrā bērnībā tiek nodots studijām. Ātri parāda ģēnija dotības. Interese par visām dzīves sfērām parāda viņa ģenialitāti. Kompozīcijā dominē perspektīvā kompozīcija. 1452-1519 dzīvošanas gadi. Dzīves laikā izstrādātas ļoti daudz skices jebkurā sfērā. Rakstījis spoguļrakstā, lai izlasītu vajadzēja spoguli. Leonardo meklēja iespējas kā vienā pilsētā savienot divas transporta plūsmas, viena no idejām bija plūsmas izvietot vienu virs otras.

Ilustrācija 3-33 "Madonna della carceri"

Santa Maria della consolazione Todi pilsētā. 1508 – 1607 Arhitekti Antonio Da Sangallo jaunākais un Cola da Caprarolam Nucgeke Sabnucheli. Ar savu masīvo būvapjomu ir īstenots meistara sapnis par centrālo plānojumu. Plānā grieķu krusts. Piekļaujas pie plāna

Ļoti liela interese bija anatomija studijas. Secējot cilvēkus iepazina cilvēku anatomiju. 15. Gs iepazina visus cilvēka orgānus, tai skaitā arī sirds darbību. Kustības izpēte deva impulsu viņa izgudrojumiem tehnikas jomā. Izdomājis mašīnas ritošās ass prototipu, tanka prototipu, dubultā korpusa prototips. Upes kuģa prototips. Lidmašīnu prototipi.

Lapa 15 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

3.2 VENĒCIJA Atšķiras no Florences dzīves stila un arhitektūras. Venēcijā pazīstam vairākus objektus. Uz 15. gadsimta vidu dominē gotika un Bizantijas arhitektūras iezīmes. Bizantijas agrā renesanse. Arī šajā periodā arhitektūrā soli pa solim ienāk jaunās iezīmes. Venēcija jau samērā ilgu laiku bija viens no nozīmīgākajiem centriem tirdzniecības jomā. Lielākā daļa tirdzniecības ceļu gāja caur ūdeni. Kontakti attīstījās 11. un 14. gadsimtā, kad paralēli politiskajai fāzei bija vērojama intensīva kulta celtņu celtniecība.

2016

gadsimtu, realizētas par republikas un labdarbības biedrību līdzekļiem. Darbojās arī lobijs. Pirmajā stāvā ēkās izvietojās noliktavas un virtuves. Otrā un trešajā stāvā – dzīvojamās telpas un guļamistabas. Pilsēta ir ārkārtīgi blīvi veidota. Kvartāli ir dalīti pēc ģeogrāfiskās situācijas. Starp kanāliem ir neregulāras formas. Ēkas realizētas pēc samērā vienkāršiem principiem. Korpusu ēkas ar 4 korpusiem vai piekto korpusu pāri pagalmam. Ja raugāmies uz nedaudz greznākām būvēm, pirmā ko vērts aplūkto ir Palaco Ca’d’Oro

Bazilikas centrālsimetriskas un daudzkupolu. Plašs kulta celtņu spektrs. Venēcijā daudz apgrozījās amatnieki, tirgotāji un jūrnieki. Šis plašais diapazons ietekmē arī arhietktūras izveidi. Atšķirībā no Florences daudz atvērtāka arhitektūra. Venēcijas arhitektūru galvenokārt nosaka klimatiskie apstākļi. Venēcija ir būvēta uz Salām vai seklā Lagūnā. Venēcijas pilsētas centrālā daļa atrodas nošķirti no jūras, kas nosaka arī arhitektūras izveidi. Zemes gabali ir blīvi un neregulāri, izvietoti gar mazajiem un lielajiem kanāliem. Tādējādi veidojas divi kanālu tīkli. Ūdens klātbūtne arī nosaka arhitektūras raksturu. Arhitektūra ir daudz atvērtāka, jo Venēcija atrodas uz ūdens. Logu proporcijas ir ievērojami lielākas kā tās bija Florencē. Venēcija ir arī viens no centriem, kur norit karnevāli, sekojoši arhitektūrai ir svinīgāks raksturs ar arhitektoniski bagātāk rotātām fasādēm. Ēkas būvēja uz pāļiem, tām vajadzēja būt vieglākām. Netiek būvētas no masīva akmens, būvē no ķieģeļa un apšuj ar dekoratīvām flīzēm. Sakarā ar to, ka Venēcijā apgrozījās dažādu jomu ļaudis, Venēcijā samērā ātri parādās cita tipa ēkas. Šīs ēkas tika būvētas sākot ar 12.

Ilustrācija 3-35 "Palacco Ca'd'Oro fasāde"

Palaco Ca’d’Oro 15. gadsimta I puse – gotikā dominējošās smailloka arku formas. Liesmojošās gotikas iezīmes. Iezīmēta ailas vaiņagojošā daļa. Ieskatoties sīkāk tomēr redzam, ka fasādes apdarē vērojamas arī atsevišķas romānikas arhitektūras iezīmes. Smailloka arkas aizvieto pusloka arkas. Arhitekts – akmeņkalis – Bortolomeo. Veido pirmo stāvu un interjeru. Otro un trešo stāvu veidojis meistars Matejo. Fasāde ir asimetriska. Neraugoties uz to, ka plānojums bija samērā simetrisks, pārbūvējot vecāku rezidenci, izdala asimetriski noslēgtāko fasādes daļu. Otrajā stāvā reprezentācijas – guļamtelpas. III stāvs vaiņago būves masīvu. Ar šo ēku ienāk dekoratīvā formu valoda. Fasādē izmantots Veronas sārtais Lapa 16 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

marmors. Ēkas pasūtītājs – San Marko prokurors, viens no noteicošajiem politiskajiem cilvēkiem. Pats vadīja būvniecības darbus. Fasādē daudz izmantots marmors un zeltījums. Fasādes ažūrā daļa, kur vērojama piecu asu sistēma. Pateicoties uzirdinātai fasādei lieliski darbojas gaismēna.

2016

Lai pārliecinātos par fasādes plastiku, ordera elementu dalījuma princips – fasādes dalījums pa vertikāli. Stāvu dalījums tiek pasvītrots ar starpdzegām. Šis ir viens no pirmajiem renesanses piemēriem, kur ir jūtama izteikta dekorativitāte. Pilsētas vide izcēlās kā fons dažādām aktivitātēm. Tā rezultātā fasādes ir daudz dekoratīvākas kā Florencē. Palacco ieskicēja pamatelementus ar kuriem tiek realizētas vairākas fasādes. Saglabājas pamatsistēma – dalīt stāvos. Sānu fasādes apjomi.

Ilustrācija 3-36 "Palacco Vendramin Calergi fasāde"

Palacco Vendramin Kalerdži 1481 – 1509.g. Pirmās izteiktas renesanses iezīmes. Fasādes proporcijā sānu jomi veidoti mazliet nošķirti. Salīdzinājumā – Palaco Ručelai arī šajā piemērā katrs stāvs ir akcentēts ar ordera pilastriem, šajā gadījumā pilastri tiek izvirzīti vēl vairāk. Fasāde kļūst aktīvāka un dinamiskāka.

Pirmie stāvi, kas tiek organizēti kā ieejas ēkās tiek atvērti uz kanāla pusi, lagūnu. Ūdens līmenim ceļoties, pirmais stāvs praktiski mēdz būt zem ūdens. Fasādē parādās vertikālie koka elementi. Pirmie stāvi ļoti bieži ir pakļauti ūdens līmeņa svārstībām.

Venēcijas piemēros parādās tendence maksimāli atvērt ēku pret pilsētu un apkārtējo vidi. Arī šeit redzam, ka logi tiek organizēti tā, lai tiktu atvērti līdz lejai – franču tipa balkoni. Dod iespēju piekļūt ārtelpai. Balkonu izveide ievieš jaunus konstruktīvus elementus – konsoles. Pasvītro fasādes dalījumu. Balkoni tiek izvietoti uz dekoratīvām konsolēm. Balkonu margas balsta nelielas kolonnas. Ja raugāmies uz fasādes dekoratīvo apdari, arī šeit fasādē ir savietoti divi dažādi mērogi. Pa vidu logiem – imposts – Biforais logu dalījums. Starpdzegās dekoratīvi marmora elementi.

Ilustrācija 3-37 "San Michele M.Kodučči"

San Michele – 1469. g. Isola sala. Baznīca ir iepriekšējā laika perioda. Maoro Kadučči. Fasādē arhitekts ievieš jaunu kompozīciju, kur fasādes apvieno liektie elementi, kas izriet no pusloka motīva. Lapa 17 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Šajā fasādes motīvā parādās vaiņagojošais elements, kas noslēdz vertikālo loku fasādē. Fasādē saglabājas vertikālais rozes loga motīvs. Ieejas portālā arhitekts nebaidās izmantot arhitektonisku profilējumu ailas portāla apdarē. Virs fasādes tiek likts vertikāls trīsstūra elements. Mauro Kaduči ar šiem stila elementiem turpina strādāt arī pie savas nākamās baznīcas.

2016

rotāti. Orderu pilastri iezīmē arī logu ailas. III līmenis noslēdzas ar dekoratīvo dzegu. Noslēdzošais motīvs – pusloka arka – arkveida timpanons. Fasādes pirmajā līmenī ir izteikta koloristika līdz pat melnam marmoram. Dekoratīvā apdare parasti bija dekoratīvā apšūšana.

Ilustrācija 3-39 "Dodžu pils fasāde uz Rio di Palacco pusi M. Kodučči"

Ilustrācija 3-38 "San Zaccaria M.Kadučči, A. Gambelli”

San Zaccaria – 1448. gads - Antonio Gambbelli – 1483. gads - fasādes dekoru izveide – Mauro Kaduči. Plānojumu nebija iespējas mainīt, bet bija brīvība darboties ar dekoratīvo fasādes apdari. Pirmajā līmenī galvenokārt ir strādājis pirmais arhitekts. Mauro pievienojies tieši pie augstākajiem līmeņiem. Fasādes vaiņagojošajā daļā parādās tas pats motīvs tikai ar daudz izteiktāku plastiku un dekoratīvo apdari. Jomi fasādē tiek akcentēti ar fasādē izvirzītiem pilastriem, kas ieskicē jomu platumus. Fasādē parādījies horizontālais jomu platums. Jau otrajā līmenī redzam ka šie paši izvirzītie balsti ir samērā dekoratīvi

Dodžu pils fasāde uz Rio di Palacco. Pēc 1484. gada, arhitekts – M.Kodučči Pils daļa, kas paveras pret austrumiem atveras pret kanālu un noslēdz pagalma perimetrālo apbūvi. Pagalms ir veidots noslēdzot teritoriju gar kanālu. Fasādē sintezēti vairāku arhitektu rokraksti. Fasādes dalījums raksturīgs M. Kodučči. II līmenī loki ar arkveida pārsedzi. Augšā kvadrārveida fasādes atveres.

Ilustrācija 3-40 "Tornis ar astronomisko pulksteni San Marko laukumā"

Tornis ar astronomisko pulksteni San Marko laukumā. 1496 – 1499.g. Prototips citiem astronomiskajiem Lapa 18 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

pulksteņiem Eiropā. Centrālā daļa no Lazurīta, uz tā spēcīgi izceļas figūras ar apzeltīto virsmu. Vaiņagojošā daļā – pulksteņu spēle. Interesanti atzīmēt, ka laikabiedrs P.Lombordo pēcāk piebūvējis klāt ēkas fasādi līdz dzegas līmenim. 18. gs. Džordžio Vasari vēl pievieno papildus stāvu.

2016

Santa Maria Dei Mirakolli baznīca 1481.-1489.g. arh. Pjetro Lombardo un dēli Pirmā “īstā” Renesanses celtne Venēcijā. Altāra daļa ir pārsegta ar burveida kupolu, baznīcas joms, kura sienas veidotas ar marmora inkrustāciju, pārsegts ar piekārtiem koka cilindrveida griestiem. Interjera un eksterjera apdare veidota ļoti saskaņoti. Kesonveida griestu zeltījums un tumšais krāsojums rada smagnēju efektu, kas kontrastē ar plašo, gaišo telpu. Altāra daļa – kvadrātveida telpa, ko sedz kupols. Paceļas virs ēkas apjoma – ēkas arhitektoniskais akcents. Pirmajā stāvā korintiskais orderis

Ilustrācija 3-41"Scuola Grande di San Marco P.Lombardo & M.Kodučči"

Scuola Grande di San Marco Sant Džovanni E’Paolo laukumā 1488.1490.g. arhitekts Pjetro Lombardo, Līdz 1495.g.arhitekts Mauro Kodučči. Celta par labdarības līdzekļiem – ēka, kur organizēt dažādas mācības, novietot slimnīcu. Pirmajā stāvā – zāles telpas nodarbībām. Lielākās sabiedriskās telpas novietotas sānu masīvā. Zemākā daļa galvenokārt paredzēta dienesta telpu prasībām. Kaut arī ēka konstruēta no asimetriskiem apjomiem, tā tomēr veidota kā vienots komplekss. Dekoratīvā apdare gan vertikālā, gan horizontālā virzienā. Fasādē ordera pilastri. Ēka vaiņagojas ar pusloki aploci. Vaiņagojošie timpanoni rada specifisku siluetu. Ēkas fasāde sastāv no divām asimetriskām daļām – Trīsasu fasāde ar pakāpienveida timpanoniem. Ieejas portāli orientēti uz galveno mācību telpu – zāļu zona akcentēta ar pusloka arku. Otrā stāva līmenī novietota dekoratīva arhivolta. Nišas pirmajā stāvā rada perspektīvu sajūtu. Blakus portālam ir piezemētāka sajūta.

Ilustrācija 3-42 "Dodžu pils fasāde”

Dodžu pils 15.gs. Antonio Riccu – viens no vadošajiem arhitektiem Venēcijā. Tēlnieks un izcils jūras inženieris. Uzticēja realizēt dažādas aizsardzības būves, lai aizsargātu pilsētu no ūdens. Dodžu pils pārbūve galvenokārt skar daļu, kas atrodas aiz galvenās fasādes. Korpuss, kas paverās gar palacco daļu. Uz gigantu kāpnēm tika izvietotas skulptūras. 54 x 25 metri – zāles lielums. Bartalome Bon 15. gadsimtā izveidoja eju starp san marko katedrāli un Dodžu pili, akcentējot un balansējot arhitektonisko veidolu starp divām būvēm. Izveidots pulksteņu motīvs. Dodžu pils, ko atceramies no fasādes un viduslaikiem, iekšējā pagalmā ir pavisam atšķirīga savā formu valodā. Gigantu kāpnes ar divām skulptūrām noslēdz kāpņu laidu ar skatu uz austrumu

Lapa 19 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

korpusu. Dodžu pils tiek pārbūvēta arī vēlākos periodos. Venēcijas arhitektūrā ir ļoti plašs un virtuozs dekoratīvo elementu lietojums. Ēkas integrē apkārtējā vidē. Smalka arhitektoniskā formu valoda. Tika ņemtas vērā arī gleznieciskās īpašības, piemēram ēku atspulgs ūdenī u.tml.

3.3 MILĀNA Ļoti konservatīva pilsēta. Milānā līdzīgi kā Venēcijā bija samērā attīstīta ekonomika, ko īpaši var attiecināt uz zīda rūpniecību. Milānā dominēja tirgotāju ģimenes. Šeit jāpiemin tie objekti, kas attiecas uz renesansi. Atšķirībā no venēcijas attīstīta ražošana, kas organizēta uz individuālu meistarību, ceha princips. Ierobežota ekonomiskā un politiskā attīstība.

2016

Pret iekšējo pagalmu atvērta. Telpas ir apēnotas. Arhitektoniskā formu valoda askētiska un līdzsvarota savā izpausmē un vienkāršībā. Autors ieskicējis liela mēroga sabiedrisko ēku izveidi. 3.3.1 Donato Bramante Dzimis Urbino pilsētā. Iepazinies ar vienu no tā laika tirāniem – Ludoviko Sforcu, kas kļūst par viņa galveno pasūtītāju. Vairāk kā 20 gadu garumā Bramante strādā Milānā pie vairākiem sabiedriskajiem objektiem. Divi daiļrades periodi. Milāna – sākotnējais periods. Roma – dižrenesanse, atstāj lielu ietekmi uz Itāliju un visu Eiropu. Bramantes darba un radošo ideju augstākais sasniegums.

Ēkas, kas vēlāk pārbūvētas – stipri vien neinteresantākas.

Ilustrācija 3-44 "S. Maria Presco san Satiro Bramante"

Ilustrācija 3-43 "Ospedale Maggiore"

Santa Maria Presco san Satiro Viens no pirmajiem arh. objektiem. Atspoguļo renesanses laika arhitektu meklējumus pēc centrālsimetriskas būves ar ideālu plānojumu. Plānojums, kas iezīmē centrālsimetriskas ēkas būtību.

Ospedale Majore sabiedriska ēka ar interesantu plānojuma funkcionālo un arhitektonisko izveidi. Centrālais lielais pagalms un četri iekšējie pagalmi. Telpas izvietotas pa ārējo perimetru veidojot pārejas iekšējā pagalmā un to struktūru. Ēka paredzēta kā slimnīca – ārstniecības iestāde. Daudz aizgūts no agrīnās renesanses, piemēram atradeņu patversmes ar Brunneleski ieviesto pusloka arkādi.

Ilustrācija 3-45 "Santa Maria Presco san Satiro"

Lapa 20 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Kopumā pavisam neliela piebūve. Pati baznīca ir būvēta agrāk bez Bramantes. Plānā kvadrātveida telpa, kas sintezēta ar grieķu krusta plānojumu. Plāna kompozīcija atspoguļojas arī būvapjomā. Pirmā stāva līmenī visaptveroša fasāde.

tiek

2016

ailas ar atsevišķu logu valodu. Sauc par Bramantes arkādēm.

veidota

Otrā stāva līmenī atspoguļots krusta formas plānojums. Otro līmeni noslēdz poligonāla laterna. Apjoms, ja to skatītu atrauti no kopējā kompleksa izceļas ar ļoti pārdomātu shēmu.

Ilustrācija 3-47 “Santa Maria de la Grazie Bramante”

Santa Maria de la Gracia – svarīgākais darbs Milānā. Bramante nonāk viduslaiku baznīcas vidē. Gotisks plānojums un telpiskā struktūra. Bramante ir izveidojis zemkupola telpu un kora daļu. Niansēta ir arī fasādes dekoratīvā apdare. Kora daļā Bramante ļoti veiksmīgi ir proporcionējis jomu krustpunktu. Kvadrāta viena mala sakrīt ar baznīcas trīs jomiem.

Ilustrācija 3-46 "Santa Maria presco San Satiro plāns - Bramante"

Kapellas izvietotas pa diagonāli. Bramante studējot centrālsimetriskas telpas proporcijas turpinājis attīstīt šo principu, strādājot pie Svētā Pētera katedrāles Romā. Plānā grieķu krusta formas ir segtas ar cilindra formas velvēm. Vaiņagojošā laterna ir poligonālas formas.

Vietā, kur tradicionāli būtu jomu krustpunkts ir izveidots kvadrāts ar uz šķērsass izvietotām divām pusloka apsīdām. Ja pavērojam daļu, ko izprojektējis Bramante, varam iztēloties centrālsimetrisku apjomu. Rodas sajūta par plašu, centrālsimetrisku telpu ar izvērstu kupolu.

Pusloka apsīdas tiek izvietotas zem logiem un ierakstās vienā apjomā pirmā stāva līmenī. Tādējādi ir ļoti sabalancētas konstruktīvās un arhitektoniskās būvmasas. Kora daļā Bramante arī pielicis savu roku. Izveidota 90 centimetru dzila niša ar perspektīves principiem veidota bilde, radot iespaidu par telpas dziļumu, kas ir ievērojami dziļāks par dabā esošajiem 90 centimetriem. Sant Ambrogio klostera krusta eja. Sākotnēji realizēta ar diviem pilnīgi dažādiem stāviem. Izmantotas divas logu

Ilustrācija 3-48 "Santa Maria de la Grazie plāns & griezums”

Lapa 21 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Bramante ir ne tikai veiksmīgi proporcionējis kupola un jomu daļu, bet arī atradis savdabīgu izteiksmes valodu. Pamatā plānā ir kvadrāts, kas atbilst vidējiem trīs jomiem, kas tiek akcentēts fasādē ar transepta pusloka apsīdām un fasādē tā ir sava veida tektoniskā artikulācija kā fasāde ir uzirdināta. Vainagojošajā daļā virs kvadrāta paceļas uz cilindriskas bāzes sfērisks kupols, kas veidots pēc principa ar iespēju apiet apkārt pa augšējo jomu. Tas ieskicēja jaunu tendenci. Vecais princips jaunā izpildījumā. Eksterjerā baznīca pārsteidz ar savu harmonisko veidolu. Ēka veidota viduslaikos. Veiksmīgi sasaucas sarkanā ķieģeļa detaļas ar baltakmens apjomiem, kas veido atšķirīgu stilistiku un veiksmīgi harmonē viena ar otru. Galvenās būvapjoma aprises un artikulācija būvapjomā. Fasādes augšējos līmeņos. Skatā no kora daļas, veidojot ķieģelī fasādi ar profilētiem ķieģeļiem un lazētiem elementiem iespējams radīt ļoti smalku fasādi. Fasādē parādās arī apaļie logi, kas interjerā traktēti pavisam citā dekoratīvā sistēmā. Jomu krustpunktā atbalsta arkas veidotas kā dubultās arkas, kas iet pa visu perimetru iezīmējot galveno jomu krustpunkta vietu. Līdzīgi kā iepriekš fasādē, arī šeit vērojams apliecinājums faktam, cik veiksmīgi apvienota dekorativitāte interjerā un eksterjerā ar savstarpēji harmoniskām detaļām.

2016

ēkas no agrākiem gadsimtiem. Panteons, Adriāna mauzolejs u.c. Atsevišķās vietās pilsēta bija piedzīvojusi uzslāņojuma kārtu vairāku metru augstumā. Roma savulaik bija viena no plaukstošajām pilsētām ar zaļumiem un ūdeni. 15. gadsimtā pilsēta ir pilnīgi nolaista. Liela daļa pētnieku ir ieinteresēti antīko pieminekļu studijās. Antīkās būves pārvērtās par akmens lauztuvēm. Skulptūras un dekoratīvos elementus dedzināja, lai iegūtu kaļķi. 15. gadsimtā parādās pirmās pozitīvās vēsmas. 20-tajos gados atjaunoja Romas maģistrātu, kas rūpējās par tiltiem un ielām. Pāvests Jovgeņijs IV. Pateicoties tam tika pasargāts kolizejs un Panteons. Pirmie rekonstrukcijas mēģinājumi datējami pirms 15. gadsimta. Paredzēja rekonstruēt 40 nozīmīgākās baznīcas. Svētā Pāvila bazilikas pārbūve. Pāvests Siksts IV – talantīgs organizators – pilsētas atjaunotājs – pateicoties viņam uzbūvēta arī Siksta kapela. Maģistrāta komisijā ieveda celtniekus un juristus. Attīrīja pilsētu no nejaušās apbūves. Uz 15/16. gadsimta miju Roma bija nelabiekārtota teritorja. Antīkās drupas mijās ar nelabiekārtotām teritorijām. 1503. gads Pāvesta Jūlija valdīšanas laiks. Vatikānā un citur iesaistīti ārkārtīgi daudz arhitekti, kas no Milānas un Florences pārcēlās uz Romu. Tur sāka attīstīties dižerenesanse. Visattīstītākais laika periods Itālijā.

4 ATTĪSTĪTĀ RENESANSE 4.1 ROMA Roma 15. gs. beigās ir ļoti savdabīga pilsēta. 15. gadsimtā Romas iedzīvotāju skaits bija sarucis līdz 500 tūkstošiem iedzīvotāju. Bija saglabājušās tikai dažas

Lapa 22 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

dalījums trīs līmeņos. Ordera pilastri apvieno līmeņus vienā kompozīcijā. Pakārtoti atikas līmeņi. Galvenā fasāde, kas pavērsta pret divām ielām tiek akcentēta ar ieejas portāliem un stūrus akcentējušiem rizalītiem 4 . Katrs arhitekts ieviesis savu rokrakstu. Pie būves strādājuši vairāki (5) arhitekti.

Ilustrācija 4-1 "Palacco Kančelarija"

Palacco Kančelarija – viena no pimajām renesanses ēkām. Nosaukumu ieguva pēc bīskapa kancelejas. Jaunā gadsimta meistardarbs. Apkopo labāko no iepriekšējiem gadu desmitiem. Ēka ir ārkārtēji liela pēc savas konfigurācijas. Ar diviem iekšējiem pagalmiem. Ēka iekļauj sevī nelielu daļu no vecākajām Romas baznīcām. Telpas grupējās ap diviem iekšējiem pagalmiem ar fasādes orientāciju pret pilsētu.

Tempjetto Maria della Pače klosterī 1502.g. arh. Bramante (1444. – 1514.) Bramantes projektēta – izteikta renesanes laika būve. Leģenda vēsta, ka būvēta Svētā Pētera kapa vietā. Izteikti tīrs renesanses centrālsimetrijas paraugs.

Ilustrācija 4-3 "Tempjetto" Bramante

Zem pirmā stāva telpas atrodas kapa vieta – kripta. Pirmais stāvs tiek noslēgts ar ārējo kolonnu rindu virs kā izvietojas balkons ar balustrādi pa visu perimetru. Ilustrācija 4-2 "Palacco Kančelarija ātrijs"

Palaco tiek veidota uz divām paralēlām asīm. Veidota ar diviem portāliem, kas atveras pret apkārtējo pilsētas vidi. Vērojot fasādes nākam pie atziņas, ka fasādes risinājumos atkal ir aizgūtas idejas no Florences un Alberti darbības. Apspēlēts ordera mērogs fasādes izveidē. Stāva augstums iezīmēts ar ordera augstumu. Fasāde vairs nav apdarināta ar raupjiem akmens rustiem. Smalkāks šūnakmens profilējums. Fasādes

Nelieli kolonnu tipa elementi, kas apjož visu perimetru. Otrais stāvs veidots ar nelielu atkāpi no perimetra. Kupolu cilindra daļa, kas izgaismo zemkupola cilindra daļu. Vaiņagojošā daļa – laterna, veidota baroka laikā. Pavērojot plānojuma izteikti skaidro risinājumu, ļoti skaidri nolasāmas abas asis. Logu ailas tiek risinātas pa diagonāli. Nišas veidotas ar sfērisku noslēgumu. Pirmajā un otrajā stāvā. Veiksmīgi uzirdina fasādi.

Rizalīts – izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā. 4

Lapa 23 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Galvenā kompozīcija veidota no asu krustpunkta radiālā veidā. Viens no retajiem piemēriem, kur ordera elementi ir sakārtoti tik perfektā sistēmā. Bramantes sākotnējā ideja bija veidot kapellu, kas ierakstās radiālā pagalmā. Svētā Pētera katedrāle – Mūsdienās redzamais variants ir rezultāts vairākām pārbūvēm. Bramante bija pirmais būvmeisters, kas ķērās pie Svētās pētera katedrāles projekta. Tika nozīmēts par galveno arhitektu Romā. Viens no dominējošajiem spēcīgajiem arhitektiem.

2016

4.2 VATIKĀNS Belvedēra pagalmi. Būtiskāki celtniecības darbi veidoti pāvesta Jūlija laikā. Paredzēts pagalms skulptūrām. Pāvests savāca daudzas antīkās skulptūras. Būtībā antīkās skulptūras uz 16. gs. laiku bija sava laika lielākā kolekcija visā Eiropā. Pāvests piesaista Bramanti pie vatikāna paplašināšanas. Veiksmīgi tiek savienoti esošie būvapjomi ar vatikāna dārziem.

Ilustrācija 4-5 "Vatikāna paplašināšana”

Bramantes sākotnējā ideja – realizēt trīs dažādus līmeņus. Iespējams iedvesmojies no Leonardo da Vinči. Mēģināja risināt pilsētbūvnieciskus risinājumus ar kanālu tīklu zem ielas.

Ilustrācija 4-4 "Svētā Pētera katedrāle - plāns Bramante"

Atsaucoties uz Humānistu renesanse laika idejām, jomu krustpunktus ar vaiņagojošo kupolu un pilnīgi vienādiem zariem. Pa diagonāli izvietotas kapelas. Kupols tika plānots ar nelielu cilindrisko bāzi, biezu čaulu un vaiņagojošo laternu. Nelieli balstu šķērsgriezumi uz lieliem plāniem. Mikelandželo tālākā etapā krietni sabiezināja balstus un Svētā Pētera Katedrāle izmainījās savā kompozīcijā. Bramante katedrāli veidoja centrāli simetrisku.

Perfekts fons. Galvenās kāpnes ved uz vidējo līmeni. Oriģināli Bramante bija plānojis akcentēt galveno asi. Lielās pils un parka kompozīcijas viedo pilsētu ap sevi balsties uz pamata kompozīcijas. Abās pusēs tiek izveidotas kāpnes ar lēzeniem pakāpieniem, kas noved augstākajā līmenī, kur ass tiek noslēgta ar ieapaļu nišu – eksedru. Pusloka arkas forma ar pusloka pārsegumu. Noslēdz iekšējo pagalmu kompozcijas asi. Bramante izcēlies ar pilsētbūvniecisko vērienu un plašumu. Veido harmonisku ansambli. Skicēs redzam korpusu, kas izvietojas pagalma sānos. Fasādes arhitektoniskā dalījuma struktūra. Bramante mēģinā piemērot savu fasādes dalījuma ritmu, kam parādās nedaudz atšķirīga shēma kā iepriekšējos palacco piemēros. Lapa 24 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Apvienoti divi fasādes līmeņi. Attālumi pa pāriem grupētajiem pilastriem ir ievērojami mazāki kā starp nākamo pāri. Kalpo kā dekoratīvais elements. Dekoratīvā dzega iet cauri kā apvienojošais elements. Apjož pagalmu pa visu iekšējo perimetru. Kompozīcija izjaukta ar šķērspagalmiem. Citādi kā Bramante sākotnēji to bija iecerējis. Vatikāns šodien ir viens no lielākajiem kompleksiem ar daudziem mākslas darbiem un skulptūrām, tādējādi uzlabojums ar šķērskorpusiem ir vērtējams kā samērā racionāls. Vatikāna paplašināšanā piedalījies arī Džuljano Sangalo. Būvniecība gāja ilgi. Antonio Da Sangalo un Džuljano da Sangalo savā starpā bija radi 4.2.1 Rafaēls Santi Vatikānā paplašināšanā piedalījies arī Rafaēls Santi- viens no sava laika talantīgākajiem ģēnijiem, runājot par freskām.

2016

Arhitektoniskā vide tiek ļoti precīzi izzīmēta. Ieskatoties sīkāk kopējā attēlā, atsevišķas izpausmes ir grūti nodalāmas. Sīkāk izkadrējot atsevišķus tēlus, skaidri redzams, ka Rafaēls meistarīgi izdalījis cilvēku raksturu. Katram cilvēkam raksturs pausts caur kustībām. Skaidrs, ka Rafaēls bijis ļoti talantīgs fresku meistars, jo mācējis salīdzinoši nelielajā sienas apjomā radīt iluzoro telpas dziļumu, veidojot izcilas telpu grupas dažādās kustībās. Rafaēls paralēli gleznotāja karjerai bija arī veiksmīgs mākslinieks. Jauni dekoratīvie paņēmieni.

Ilustrācija 4-7 "Palazo Caffarelli fasāde - Rafaēls Santi"

Palaco Vidoni Kaffarelli - atšķirīgs fasādes ritms, kompozīcija un plastika. Pirmajā stāvā saglabāts raupjais fasādes apdares veids – horizontāli akcentētas joslas – rusta imitācija, veiksmīgi integrētas portālos, kur šīs joslas pāriet slēgakmens kontūrās.

Ilustrācija 4-6 "Atēnu skola - Rafaēls Santi"

Rafaēla gleznas – atēnu skola, ietver visus populārākos un zināmākos tēlus. Freskās Rafaēls īsteno kompozīciju. Attēlo arhitektonisko pilsētvidi ar ļoti precīzu detalizāciju. Tiek saskaņoti mērogi starp dažādiem atspoguļotajiem tēliem. Visa Atēnu skola atspoguļo cilvēku grupas arhitektoniskā vidē.

Logu ailas ar dekoratīviem sandrikiem5. Otrajā stāvā parādās cita tipa kompozīcija. Starp logu ailām izvietoti divi ordera pilastri, grupēti pa pāriem. Starp tām atrodas logu ailas ar lineālu pārsedzi. Starp otrā stāva un trešā stāva logiem parādās atikas logi, kas šajā gadījumā ļoti veiksmīgi ieslēgti otrā stāva ordera kārtojumā, kopumā tos ietverot vienā fasādes apjomā.

Sandriks – neliela konsole ar loga ailas pārsegu. 5

Lapa 25 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Plastiskos pilastrus aizstāj lineārie. Trešā stāva līmenis ir ievērojami zemāks. Kopējo kompozīciju noslēdz grezna vaiņagojošā arka.

Ilustrācija 4-9 "Palazzo Giovanni Batista del Akvila fasāde - Rafaēls Santi"

Ilustrācija 4-8 "Villa Madama - Rafaēls Santi"

Villa Madāma – liela ietekme uz nākamajiem arhitektiem. Villa Madama. Būtībā šī villa ir interesanta ar to, ka ēka risināta kā taisnstūrveida būve ar akcentētu ieejas fasādi caur atraktīvu pusloka ailu pāri. Ēka labi risina dažādos līmeņus ar dārza piekļaušanos ēkai. Ēka ir gluži kā slūžas starp dažādiem līmeņiem. Arī šeit Rafaēls ir realizējis samērā atraktīvu arhitektonisko risinājumu. Interesanta ir tieši fasādes dekoratīvā artikulācija. Dinamiski liektā fasādes forma parāda pavisam citu raksturu. Izvietota starp ordera pilastriem, dekoratīvo dzegas fragmentu, jeb sandriku. Proporciju spēle ar ordera elementiem ir harmoniski risināta. Rafaēls šajā ēkā ir īstenojis visbrīnišķīgākos sienu un plafonu gleznojumus. Jauna formu valoda. Griestu velves polihromajā gleznojumā, akcentēta krusta velves uzbūve, kur īpaši uzsvērta konstruktīvā daļa ornamentālā sistēmā.

Palacco Džovanni Batista del Akvila veidojot priekšlaukumu gājusi bojā ēka. Skaidri nolasāmas galvenās ieejas asis, kas izvietojas starp pusloka arku motīviem, kas grafiski sadala fasādi ailās. Starp pusloka arkām izvietojas ordera pilastri. Starpdzegas ritms dominē visā ēkā piešķirot vairākus līmeņus. Vertikālās asis skaidri nolasāmas. Fasāde ir saglabājusi logu asis. Starp logu ailām izvietojas nišas, kas papildus uzirdina sienas plakni un ļauj izvietot skulpturālus elementus. Stāva ierobežojošais elements – starpdzega iet cauri un seko katram fasādes izvirzījumam. Virs pilastra izvirzīti Sandriki. Sandriki sajūgti ar loga ailu, kas kā dekoratīva lenta apvieno logus un sandrikus vienā sistēmā. Salīdzinoši neliela mēroga logi. Atikas stāva sienas plakne kalpo kā vieta, kur izvietot dekoratīvos bareljefus kā galvenos akcentus. Vaiņagojošais stāvs augstuma ziņā ievērojami zemāks kā vidējais stāvs. Dekoratīvi paneļi starp logu ailām. Fasādi noslēdz vaiņagojošā dzega. Caur šo ieskanās vairākas dekoratīvās nianses. Dekorativitāte ir ļoti iecienīta un bieži vien lietota. Runājot par Romu noteikti jāpiemin Baltazars Perucci

Lapa 26 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

uzmanība veltīta arī grīdas inkrustācijai ar dažādu krāsu marmoriem, kas bagātina visu kopējo dekoratīvo apdari.

Ilustrācija 4-10 "Villa Farnezīna plāns – B.Perruci"

4.2.2 Baltazars Perucci Villa Farnezina. Paralēles ar Alberti darbiem. Parādās tenndence ēkām piešķirt daudz dekoratīvāku ārējo fasādi. Lielāka uzmanība tiek veltīta interjeriem. Lielā kārtojuma orderis. Divstāvu ēka, kurā savietojas vairāki stāvi. Interjerā jūtamas tendences no citu autoru darbiem. Apgleznotas ēkas galvenās konstruktīvās daļas. Atsevišķas sižeta līnijas – stāstījums par konkrētu tēmu.

Ilustrācija 4-12 "Palazzo Massimo - B.Perruci"

Palacco Massimi, Perruci savā darbībā mēģinājis meklēt jaunus paņēmienus. Objekts ko redzam attēlā saukts par palacco masini. Īpatnējā gruntsgabala forma sniegusi arhitektam iedvesmu veidot fasādi liektā formā. Centrā atrodas lodžija, kas plānota tam, lai centrā trūcīgi ļaudis varētu patverties no dabas untumiem. Ja ieskatāmies fasādes dekoratīvajā apdarē. Arhitekts mēģinājis sekot priekšrakstiem par fasādes dekoratīvo apdari. Dominē tendence likt pilastrus pa pāriem. Sienas veidotas ar rustveida dalījumu.

Ilustrācija 4-11 "Villa Farnezina - B.Perucci"

Iluzorās ailas. No ieejas portāla paveras skata perspektīva, kas it kā beigtos laukos ar skaistiem zaļumiem. Siena ir plakana, bet perspektīva dod ilūziju par papildus telpas plašumu, kas varētu attīstīties telpas dziļumā. Dekorativitāte, būtiska ir attieksme pret fasādes galveno dalījumu – orderu pilastri un vienkāršas logu ailas, kas labi iesēžas kopējā kompozīcijā. Liela

Ilustrācija 4-13 "Palacco Massimo fasāde B.Perruci"

Lapa 27 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Raugoties augšējos stāvos dekorativitāte pazūd virzienā uz augšējo stāvu. III un IV līmenī logu ailas samazinās un noslēdzas ar dekoratīvo dzegu. Ēka izvieotota savādas formas grunts gabalā. Ēkas fasāde seko ielas līkumam samērā plašā mērogā. Ēkas komplekss aizņem samērā lielu teritoriju.

2016

fasādēm. Iekšējais pagalms veidots pret iekšējo asi. Vertikālās komunikācijas risinātas atsevišķi, ietvertas ēkas būvapjomā. Augšējā stāvā manām telpas, kas virknējas ap iekšējo pagalmu. Apēnotas ar galerijām, kas apjož pagalmu.

Ja skatāmies uz plānojuma kompozīciju, redzam, ka saglabājušies iekšējie pagalmi ap ko funkcionāli grupējas telpas. Pret ielas pusi pavērsti pagalmi ar funkcionālajām un reprezentācijas telpām. Praktiski visas saimniecības vajadzības akcentējas pagalma vidū. Telpu grupas ar augstvērtīgāku interjeru. Veroties uz dekoratīvo telpu apdari, redzam, ka pirmais lodžijas piemērs smalki rotāts ar dekoratīviem elementiem, centrā akcentējot ieeju uz iekšējo pagalmu. Ieejas portāls rotāts ar savu dekoratīvo apdari, izceltām volūtām. Turpinot interjera apskati, redzam, ka lielākā daļa telpu dekorētas ar kesona griestiem. Sienu plaknēs izvietojas gan logu, gan durvju ailas. Otŗā stāva lielais pagalms. Piano Mobile. Peruci veidojis arī meklējumus par lineāra rakstura apbūvi, bet tām ne vienmēr ir augsti arhitektoniska kvalitāte.

Ilustrācija 4-14 "Palacco Farnese fasāde"

4.2.3 Antonio Da Sangallo Palacco Farnēze – pierakstīta jaunākajam. Šeit piesaistīts arī Mikelandželo. Palaco Farnēze ir ēka, kas šajā gadījumā veidota kā būve, kas ieskauj iekšējo pagalmu un ierakstās ar

Ilustrācija 4-15 "Palacco Farnese plāns"

Augšējos stāvos pagalma sienas kalpo kā telpu ārsienas ar logiem. Fasādē pamatkompozīcijā sintezētas renesanses tradīcijas ar rustveida elementiem, kas piešķir smagnējību un nopietnību. Virzienā uz augšu katrā stāvā savā proporcijā samazinās laukums logu ailām. To formu spēle ir harmoniski sabalansēta, katrā stāvā veidojot atsevišķu logu kompozīciju. Fasāde ir nedaudz papildināta ar Mikelandželo balkonu virs galvenās ieejas, uzsverot galveno fasādes centru, kas labi eksponējas pilsētvidē. Raugoties uz fasādes kompozīciju, pirmais stāvs ir salīdzinoši vienkāršs. Tiek dubultots pilastrs – mikelandželo ideja. Baroka arhitektūras aizsākums. Attiecinot uz Palacco, pie palacco būvniecības bija ķēries arī Mikelandželo. Iekšējā pagalma dekoratīvajā apdarē katram pilastram veikta dubultošana un vairākkāršošana. Fasādes dekoratīvie elementi logu ailas veido kā dekoratīvas un akcentētas formas ailas. Apakšā akcents, izmantojot konsolveida elementus, kas izvietoti uz konsolēm. Vairāki atzīmē, ka šajā ēkā akmeņi ņemti no vecajām Romas ēkām. Lapa 28 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

4.2.4 Mikelandželo Viens no renesanses laika interesantākajiem meistariem. Mikelandželo ir dzimis 1475. gadā Toskānā. Ģimene ātri pārceļas uz Florenci. Dzīvojis līdz 1564.

Ilustrācija 4-16 Mikelandželo"

"Mediči

dzimtas

kapella

2016

apdari. Mainīgā gaismēna padara telpu pietiekami atraktīvu apmeklētājam. Ieejas mezgla telpa ar mainītu augstumu piešķir pavisam citu vidi. Mikelandželo ļoti meistarīgi prata atrisināt kāpņu bloku. Talanta iezīmes visspēcīgāk nolasās skulpturālajā jomā. Kāpnes veidotas ar trijiem laidiem. Sānu laidi veidoti lineāri, savukārt vidējais kāpņu laids veidots ar viegli izliektiem, konveksiem pakāpieniem, kas ir sava veida stilistikas raksturojums. Salīdzinoši neliels pārvietošanās laukums no ieejas zālē. Trīs laidi, kas uzved uz lasītavas telpu.

Mediči dzimtas kapella – spēja iekļauties agrīnās renesanses formu ietvaros, veidojot interjera plastisko apdari, kas ļoti labi iederās baznīcas kopējā arhitektoniskajā struktūrā.

Ilustrācija 4-18 "Laurencija bibliotēka Florencē kāpņu telpa - Mikelandželo"

Ilustrācija 4-17 "Laurenciāna bibliotēka Florencē Mikelandželo"

Laurenciāna bibliotēka. Florence. Atraktīva ar savu arhitektonisko risinājumu. Telpa izvietota vienā līmenī, klostera dziļumā. Interesanti, ka ieejas mezgls ir izvietots telpas galā. Dubultā augstumā kā pati lasītavas zāle. Mikelandželo izveido lasītavu ar ērtu piekļuvi. Plāna konfigurācija ir savdabīga ar sistemātisku sienas irdinājumu caur ordera pilastriem un plastisku sienas

Mikelandželo tiek uzskatīts par baroka arhitektūras tēvu. Izliekti pakāpieni renesansē nebija vēroti. Izliekts un ieliekts kļūst par Baroka pamatelementiem. Konveksas un 6 konkāvas formas . Mākslinieks ļoti efektīvi ir spējis risināt arī pakāpienu augstumu, kas veiksmīgi ierakstās vestibilā, kura augstums ir liels, samērojot to ar lasītāju zāli. Veiksmīgi artikulētas arī paša vestibila sienas. Siena veidota ar logu ailām. Arī šajā vestibilā Mikelandželo ir apspēlējis situāciju, kad telpā ieplūst gaisma, bet ne visa sienas plakne ir apdarināta ar aklajām logu ailām.

Konvekss – izliekts, Konkāvs – ieliekts

Lapa 29 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Bibliotēkas telpā dabīgo logu apgaismojums. Kur dabīgie logi nav iespējumi veidotas ailas kā aklie, slēgtie logi. Ņemot vērā, ka šis ir vestibils, telpa ir divreiz augstāka kā plata. Atkal parādās iecienītā metode, dekoratīvos elementus dubultot. Nišā tiek izvietoti ordera pilastri, kas tikai ar savu plakni pieskaras nišas dziļākajai sienai, uzirdinot sienas plakni ar papildus gaismēnas akcentu. Kāpņu laidam augstumu maiņas vietā izvietota dekoratīvā volūta. Zemākais līmenis apvienots ar augstāko. Vidējais laids risināts ar kāpņu margu tā sākuma un beigu posmā, papildus uzsverot sākumu un vai kustības maiņu. Sānu laidi ir ar lineāriem pakāpieniem. Mainīgi apdares elementi ar apvienotu atbalsta sienu, kas apvieno pakāpienus vienā apjomā.

Ilustrācija 4-19 Mikelandželo"

"Kapitolija

laukums

Kapitolija laukums - Mikelandželo bija vairāk mākslinieks, gleznotājs un tēlnieks, bet Romā tiek piesaistīts pie kapitolija kompleksa pārbūves. Kapitolija laukuma izveide un ēku kompleksa renovācija. Pie šī kompleksa Mikelandželo saskarās ar divām vecajām ēkām. Palacco un konservatoru pils, kas izvietotas savādā leņķī. Mikelandželo nonāk pie secinājuma kā ēkas veidot vienotā

2016

kompleksā, paredzot pretēju ēku ar trapecveida laukumu. Bramante un Mikelandželo savā starpā nebija draudzīgās attiecībās. Neraugoties uz visu, atsevišķas idejas kolēģu starpā tiek transformētas. Kapitolija laukuma atvērtajās kāpnēs. Tiek izveidotas kā divlaidu kāpnes pirmajā līmenī, kas sakrīt ar fasādes galveno asi. Virs tās paceļas fasādes zvanu tornis. Mikelandželo izveido tikai fasādes daļu, pievienojot divus rizalītus7. Lielā kārtojuma orderis apvieno otro un trešo līmeni. Veidojot kapitolija muzeja apjomu, nedaudz tiek mainīts ritms nesošajiem balstiem. Fasādes risinājums bez centra, bet vienlaidus ar nesošajiem balstiem un vienlaidus kolonnām. Eleganta konstrukcija, kur pilastri kā galvenais elements un starpdzega ar brīvstāvošām kolonnām. Otrajā stāvā pilastrs ar dubulto ēnu. Raksturīgs elements Mikelandželo un baroka arhitektūrai. Fasādes apjoms, kuram Mikelandželo piešķir septiņas asis, tiek segts ar dekoratīvo dzegu, ko akcentē brīvstāvošas skulptūras galveno balstu vietās. Mikelandželo pamata koncepcija laukumam ir simetriska kompozīcija kā galvenā simetrijas ass – Palacco. Marka Aurēlija skulptūra pārvietota uz laukuma optisko centru. Laukumam savdabīgs un brīvas formas plānojums. Laukuma kompozīciju noslēdz dekoratīva balustrāde, ko varētu uzskatīt par sava veida pandusu jeb rampu. Vēl interesanti, ka Mikelandželo veidojot šo ēku bijis vienalga kas šajā ēkā atradies, galvenais, lai pilsētas vide ir savā starpā saskaņota. Sarežģītais laukuma zīmējums realizēts vēlāk. Ovāls laukums un ovāls elements

Ēkas izvirzījums pilnā tās augstumā.

Lapa 30 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

kā plāna dekoratīvais elements parādās tieši baroka laikā. Pandusa motīvs ved uz kapitolija laukumu ar vaiņagojošo torni uz simetrijas ass un balustrāde ar skulptūrām abās pusēs.

Ilustrācija 4-20 "Siksta kapelas griestu gleznojums - Mikelandželo"

Siksta Kapella – Dominē kompleksā pēc Vatikāna paplašināšanas. Arī mūsdienās, mainoties pāvestiem, tur noris kardinālu sēdes. Siksta kapella ir viens no piemēriem, kur Mikelandželo tiek degradēts savā kvalifikācijā. Uzdevums ir kā pasūtījums no Pāvesta Jūlija II. Tā vietā, lai strādātu pie katedrāles jaunbūves, Mikelandželo tiek norīkots gleznot griestu fresku. Sākoties renesansei Roma bija netīra un piesārņota pilsēta. Skulptūras dedzināja, lai iegūtu kaļķi. Aktivitātes, kas sākās ar 16. gadsimtu atdeva Romai tās sākotnējo raksturu. Bramante un Mikelandželo bija vieni no lielākajiem pretiniekiem. Bramante ņēmis akmeņus arī no antīkajiem pieminekļiem. Mikelandželo no sākuma marmorā ieraudzījis skulptūru. Diemžēl dažādu politisku iemeslu dēļ daudzas viņa skulptūras gājušas bojā. Mikelandželo esot ļoti vīlies, kad viņam lūdza izstrādāt dekoratīvo apdari, jo kapela bija izbūvēta jau sen. Būvsubstance bija ļoti slikta un griesti bija plaisām klāti. Četru ar pus gadu laikā īstenoja savu slaveno griestu gleznojumu. Sākotnējais uzdevums bija griestu plafonā attēlot 12 apustuļus. Strādājot pie meta, Mikelandžello izstrādāja piedāvājumu ar

2016

vairākiem simtiem figūru, kur tika atspoguļota visa attīstība ar reliģiskajiem tēliem un daudzpusīgu tematiku. Gaisma, tumsa, noāsa šķirsts, cilvēka tiekšanās uz paradīzi, vesela vēsturiski reliģiska satura tēlojumu kopa. Griestu gleznojumi pārsteidza visus laika biedrus. Mākslinieks mēģināja griestu velvi, kas veidota kā renesanses laika velve ar vieglām ielocēm, strukturēt ģeometriskās formās, lielākos un mazākos laukumos. Tematika seko arī viņa paša izaugsmei kā stājgleznotājam. Receptes, kas derēja Florencē, nederēja Romā. Ūdens ņemts no piesārņotās upes, mitrais apmetums neturas pie griestiem. Pagāja samērā ilgs laiks, līdz radās šāda iespēja. Jebkura skulpturālā grupa tika veidota kā mets mērogā 1:1. un ar ogles palīdzību pārnesta uz virsmas. Grietus meistaram nācās praktiski visus gleznot pašam ļoti neērtā pozā. Kad tika noņemtas sastatnes, visi vērotāji bija pārsteigti par ārkārtīgi daudzveidīgo sižetu un tēlu atspoguļojumu. Griestu gleznojums uzskatāms par autora lielāko ieguldījumu kultūras vēsturē. Mikelandželo tika iesaistīts arī pie Svētā Pētera katedrāles pēc Bramantes nāves. Centrālsimetrisks plānojums, nišas un kepelu izvietojums. Pēc Bramantes nāves ielikti pamati un sākta sienu apjoma būvniecība. Iztrūka darbu vadītāja. Strādāja gan Rafaēls, gan San gallo, Rafaēls piedāvāja risinājumu ar garenu jomu. Mikelandželo uzticēja veidot centrālsimetrisku ēku. Beigās tomēr pārdomāja un izveidoja kolonnu portiku. Bramantes risinājums tiek vienkāršots un ieejas daļā tiek pievienots kolonnu portiks. Mikelandželo dzīves laikā Pētera katedrāle tiek izbūvēta līdz kupola cilindram. Nesošie balsti tiek padarīti masīvāki, kā Bramantes risinājumā. Arī plānojuma struktūra ir vienkāršota bez Lapa 31 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

daudzajām nišām un kapelām, atstājot tikai transpetu un galveno jomu. Apsīdas ar papildus kapellām. Galveno jomu krustpunktā paceļas kupols. Sākotnēji iecerēts divu čaulu kupols, ko papildinātu dekoratīvais kupols. Sākotnēji sfēriskais kupols tika pacelts uz augšu, palielinot baznīcas izteiksmīgumu un padarot to par vienu no Romas vizuālajām dominantēm. Jomu pārsegumi ir cilindra veida velves ar kesona veida virsmu un samērā perfekti kārtotiem ordera elementiem, kas spēcīgi pasvītro nesošos balstus. Mikelandželo iecere veidot kupolu ar pārotām kolonnu rindām, kas sadala kupolu sektoros. Vaiņagojošais elements laterna gluži kā autora projektā. Cilindra velve un balsti rotāti. Mikelandželo piešķīra proporciju un mērogu Svētā Pētera katedrālei. Latīņu krusta plānojums sekoja vēlāk.

5 VĒLĪNĀ RENESANSE MANIERISMS 5.1.1 Viņjola Viņjola ļoti detalizēti analizējis senos Orderus. Autors grāmatai Pieci orderi arhitektūrā. Darbs pirmo reizi publicēts Romā, 1526. gadā. Viens no ievērojamākajiem Vinjolas teorētiskajiem darbiem. Ilgu laiku pavadīja Francijā Fonteblo pilī. Tur strādāja arī Itāļu izcelsmes arhitekti un mākslinieki. Tika izkopta jauna dekoratīvā apdares sistēma. Vinjola pie praktiskās arhitekta darbības sāka strādāt jau Mikelandželo vadībā.

Ilustrācija 5-1 "Il Jezu Romā - Vinjola"

Il Jezu Roma - 1568. gadā Kardināls darbus uzticēja arhitektam Vinjolam. Viņš ilgu laiku bija Farnēzi dzimtas arhitekts. Būve atšķiras no Svētā Pētera katedrāles, kas renesanses laikā kļūst par vienu no lielākajām renesanses baznīcām Itālijā. Arī Svētā Pētera katedrāle nepaliek centrāli simetriska kā plānota un tiek paplašināta. Top par baznīcu ar Latīņu krusta plānojumu. Sānu jomi (jau Alberti dabībā tika veidots plānojums ar aprēķinu, ka sānu jomus aizstāj ar kapelām.) Sānu jomi šeit ir rudimentāri, aizvietoti ar kapelām. Virs jomu krustpunkta paceļas kupols. Jomu krustpunkts liecina par renesanses humānisma idejām. Jomu krustpunkts organizēts ļoti simetriski, vaiņagojoties ar kupolu. Kupolu īsteno vēlāk pēc Vinjolas nāves, kad pie baznīcas darbiem pieslēdzas Džakomo. Baznīcu iesvēta 1584. gadā. Alberti bija pirmais, kurš mēģināja bazilikālajām būvēm fasādē atrast jaunu arhitektonisko veidolu. Alberti ideja apvienot fasādes jomus ar dekoratīvajām volūtām, tiek izpildīta ne tikai ar dekoratīvu inkrustāciju, bet arī plastiskām, stāvu apvienojošām volūtām. Lapa 32 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Vidus joms ir paaugstināts ar sānos izvietotiem logiem. Attēlā redzams, ka nedaudz mainīta ir interjera apdare no plastikas viedokļa.

2016

(portāla vidējā plakne, ieskauta ar profilētu dzegu.) Galvenā ieeja ievērojami lielāka par sānu ejām. Pilastri izvietoti pa pāriem ar domu, ka katrs no tiem balsta savu dekoratīvo elementu. Veroties virs starpdzegas, redzam, kā trīsstūra forma ierakstās puslokā. Un tiek balstīti ar diviem pilastru veidiem, akcentējot fasādes centrālo daļu. Dominē ordera pilastri un plastiskās, stāvus, jeb līmeņus apvienojošās volūtas. Džakomo de la porta pārņēma idejas par orderu dubultošanu, piešķir Il Jezu baznīcai greznības efektu. Interjera polihromais efekts radīts baroka laikā. Cits arhitekts. Gouli.

Ilustrācija 5-2 "Il Gesu Rome - Vignola"

Skaidri nolasāmas funkcionālās zonas. Sānu kapelas izvietotas gar galveno jomu un kora daļu. Būtiska ir arhitektoniskā fasādes realizācija. Fasādes divus līmeņus apvieno plastiskas volūtas. Baznīca kļūst par prototipu vairākām baznīcām Rietumu pasaulē. Fasādes kompozīcija kļūst par iecienītu prototipu, kas iecienīts katoļu baznīcām. Pēc Vinjola nāves pie baznīcas piesaistīts tika arhitekts Džakomo de la porta. Baznīcas pirmajā līmenī līdz starpdzegai tiek izvietoti pilastru pāri, kas ieskicē baznīcas galveno konstruktīvo sistēmu. Pilsatri tiek kārtoti pa pāriem. Augšējā baznīcas līmenī ir četri šādi pāri. Fasādes centrālajā daļā parādās nedaudz atšķirīga kompozīcija. Akcents uz galveno ieejas portālu, kas balstīts uz baznīcas galvenās ass. Virs portāla izvietots arhitektonisks timpanons.

Ilustrācija 5-3 "Villa Guilia Rome"

Jūlija III villa Romā Pie šī objekta strādājis arī Mikelandželo un Vazari. Interesanti, ka šī villa kļūst par vienu no jaunās arhitektoniski dekoratīvās formu valodas piemēriem Itālijā. Ieskicē jaunas iezīmes interjera un fasādes dekoratīvajā apdarē. Kopējā teritorijā ēkas kontūra veidota kā iekšējo pagalmu ieskaujošs būvapjoms pret pilsētu ar vienkāršu un lineāru fasādi. Peruzzi ieskicē fasādes dalījumu līmeņos, kas dekorēti ar starpdzegu un vaiņagojošo dzegu. Dominē fasādes divi līmeņi. Gan ielas, gan iekšējā fasādē. Sasaiste ar Villa madame un Villa Farnezina. Fasādes dalījums ar Lapa 33 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

pilastriem. Vinjola nāk ar citu attieksmi. Fasādē pret ielas pusi vērojama askētiska fasāde ar ieejas portālu. Detaļās ap loga ailu parādās ordera pilastrs, veidots ar uzbiezinājumiem akmens krusta formā.

2016

ēkas līmeņus. Līdzīgs princips izmantots šķērsasī, sniedzot iespēju kustībai šķērsvirzienā. Pirmā līmeņa atvērtā galerija ir risināta pavisam citā mērogā. Ēka veidota kopā ar dārziem. Interjerā parādās ļoti izsmalcinātas freskas un to dekoratīvā apdare. Izteikts manierisma laika piemērs. Manierisms – stilistisks novirziens laika periodā no dižrenesanses līdz barokam – pāreja. Attīstās renesanses ietvaros

Ilustrācija 5-4 "Jūlija III villa Romā"

Ieejas durvju ailas tika akcentētas ar masīviem akmeņiem, vai sandrikiem. Šeit abi elementi ir sajūgti kopā un sintezējas vienā elementā, veidojot jaunu dekoratīvo sistēmu. Ieejas portālā pilastriem ir apdare ar masīvi uzbiezinātiem blokiem. Ēka ir veidota kā pils rezidence kopā ar parku. Kopējā kompozīcija ir lineāri izstiepta. Pagalma iekšējā daļa ir risināta pusloka veidā.

Manierisms nāk no itāļu vārda maniere – māksla, izpausme. Pirmo reizi lietoja 1792. gadā Luidži Manci. Ar manierismu saprotot izpausmes formu visās mākslās, kas ir mazliet uzpūsta, ar patosu. Noliedz klasisko renesanses humānisma ideju ar tā pārspīlējumu un māksliniecisku akcentu. Tiek akcentētas atsevišķas formas ar dekoratīviem elementiem. Piemēram pilastrs ar rusta veida sabiezinājumu. Pastāv 1520 – 1610 g. Vācijā līdz pat 17. gs. vidum. Formas, kas galvenokārt sastopamas itālijā manierisma laikā 



Ilustrācija 5-5 "Jūlija III villa griezums"

Ieejas portāls akcentēts ar nedaudz modificētiem ordera pilastriem. Alberti aizsāka kombinēt lielā kārtojuma orderus, kas akcentē galveno asi ar ordera elementiem, apvienojot abus

Loga dekoratīvā apdare pārspīlēta, akcentēta ar pilastriem. Kapitelis aizstāts ar dekoratīvo elementu. Dancigas piemērs – apdarināts zelmenis.

Forma sintezēta ar citu ģeometrisku formu. Jauc ierasto kārtību un rada kaut ko pilnīgi pretēju. Bieži vien tradicionālu balustrādi veido apgāzti balustri. Konsolēs tiek izmantoti figurāli tēli un volūtas. Itālijas manierisma izpausme. Lapa 34 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Fontemplo skola. Rolverks – metāla lentas pinums, kas īstenots stucca vai kokgriezumā. Rolverku parasti izmantoja kā dekoratīvo ietvaru medaljonam vai gleznai. Atsevišķi dārgakmens motīvi. Dimanta slīpējuma forma. Apgleznoti akmeņi.

2016

Vatikānā sākotnējā piemērā bija iecerētas kāpnes, kas risinātas pēc līdzīgas shēmas. Šī kompozīcija veidota vairākos piedāvājumos. Zemākajā līmenī izvietotas divas pusloka kāpnes, kas vairāk atgādina pandusus ar lēzenu pakāpiena izveidi.

Papildus plastikai parādās krāsa. Vācijā manierismā parādās auss skrimstalas motīvs. No Itālijas manierisms izplatījās un uzplauka citās valstīs tālu aiz Itālijas robežām. Manierīgā attieksme fasādes formā ieskicēja jaunus vizuālās izpausmes veidus. Rafaēls strādāja arī interjerā ar līdzīgu paņēmienu aizpildot griestu un sienu plaknes ar polihromo metodi. G.k. grotesku – augu valsts motīvu, dzīvnieku un cilvēku formās. Grafiskā apdare bija piesātināta un atraktīva.

Ilustrācija 5-7 "Villa Caprarola novietnes shēma Vinjola"

Nonākot uz starpplatformas, plūsma sadalās divos laidos. Šī ēka pēc sava plānojuma atstāj iespaidu, ka fasādes pa perimetru būtu plānotas simetriski.

Ilustrācija 5-6 "Villa Caprarolla - Vinjola"

Villa Kaprarolla pie Viterbo Viens no zināmākajiem objektiem. Piederēja Farnēzi ģimenei. Ēka veidota, ņemot vērā apkārtējo vidi. Asociējas ar nocietinātas ēkas formu un raksturu. Ēka veidota piecstūra formā, akcentējot stūrus ar uzbiezinājumiem, jeb rudimentāriem stūra torņiem. Ēka atrodas uz augšējās terases. Dārza kompozīcija tiek risināta ar vairāku līmeņu terasēm.

Pirmais stāvs – piano mobile ir ar zemākām logu ailām. Lielāks mērogs. Rizalīti ar dekoratīvu rustveida elementu, lai akcentētu izvirzītos stūrus. Pagalma kompozīcija noved ēkas iekšējā paglamā. Pagalms risināts atraktīvā manierē. Pirmajā stāvā visa plūsma sadalās no galvenā pagalma uz visām pusēm. Galvenā komunikāciju daļa ir izvietota kādā no piecstūriem. Virsotnēs pārējais. Telpas ir izvietotas apkārt iekšējam pagalmam divos līmeņos ar atvērtu galeriju pa visu perimetru. Virs otrā stāva līmeņa aiz dekoratīvās fasādes veidoti saimnieciskie stāvi ar apkopes un Lapa 35 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

saimnieciskajiem stāviem. Manierīga attieksme fasādes uzirdināšanai. Pirmajā stāvā dominē rustveida elementi. Otrajā stāvā tiek pārņemti nesošie ordera pilastri, starp kuriem uzirdināta, jeb atvērta siena ar lielāku arkveida pārsegumu un šaurākām arkveida ailām. Šādi veidota ļoti plastiska gaismēna un iekšējā pagalma fasāde. Vienā no piecstūriem ir izvietotas galvenās kāpnes. Arī kāpnēs izmantots līdzīgs ritms ar dubultkolonnām. 5.1.2 Džordžo Vazarri Viens no interesantākajiem manierisma jeb renesanses pārstāvjiem. Liels ieguldījums grāmatā ievērojamu mākslinieku un tēlnieku dzīves apraksti. Apraksti ļoti sīkumaini, nepieturējās pie vēsturiskiem datiem. Daudz strādāja ar freskām. Savu darbību uzsāka kā gleznotājs. Kļūst populārs ne tikai šo aspektu dēļ. Pirmais, kurš vārdu renesanse izmantoja, lai izmantotu laika periodu. Pirms viņa ar vārdu renascita nesaprata laika apzīmējumu. Vazari šim laika periodam attiecināja antīko formu atdzimšanu.

Ilustrācija 5-8 "Ufici iela plāns"

Ufici Iela & ēka Kazimo Mediči galvenā darbības ēka. Atgādina ietvaru laukumam, atvērtai pilsētvidei. Ēka veido U formas apjomu. Ietver ielu no trīs pusēm. Atveras pret palazzo della signore. Ielas garums ir 142 metri. Ēka ir veidota trijos stāvos, virzoties uz Arno upes krastmalu ar savienojošo korpusu trijos līmeņos. Realizēta Leonardo da Vinči ideja par kustību dažādos līmeņos. Tādējādi aristokrāti varēja pārvietoties virs vienkāršo iedzīvotāju galvām. Veidota kā administratīvā ēka ar atvērtu lodžiju pirmajā stāvā. Trešajā stāvā atvērtā lodžija vēlāk tika iestiklota. Tagad kļuvusi par Ufici galeriju. Apkopo izcilas gleznu kolekcijas.

Arhitekts augstu novērtēja renesanses agrīnos autorus. Brunneleski un Mikelandželo ieguldījumu mākslā. Ļoti cienīja antīkās arhitektūras formu valodu, orderi un proporcijas. Ieskicēja klasiskāku arhitektrūras stilu kā pārējie meistari. Savā darbībā krietni aizrāvās ar manierismu, mēģināja ar to stilizēt klasisko formu. 1563. gadā Vazari bija viens no Florences mākslas akadēmijas dibinātājiem. Galvenokārt nodarbināja Mediči ģimene.

Ilustrācija 5-9 "Uffici iela - Vazari"

Atraktīva ir savienojošā fasāde pret Arno upi. Interesants logu dalījums Itālijas renesansei. Venēcijas logs, Palladio logs. Ufici iela atveras pret Arno upes krastmalu. Trīs asis ieskicē ielas platumu. Galerijas pirmā stāva līmenī pieiet upes krastmalai. Lapa 36 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Pārsegums ir cilindra formas velve. Lai tur ieplūstu gaisma, līmeni augstāk ir atvērumi, kas izgaismo pirmā stāva galeriju. Papildus stiprībai ir ieviestas savilces, kas ārējo sienu tur kopā ar ēku. Vērojot monotono fasādi, iespaidīgi kā mainīts ritms, mainot kolonnas balstus ar lineāru šķērsgriezumu pret apaļām kolonnām, tādējādi radot ritma sistēmu, sekciju sistēmu ēka ar noslēdzošās daļas akcentu, kas paveras pret Arno upi.

2016

kā dekoratīvās joslas. Interesanti, kā Amanati risinājis joslu dalījumu ar logu ailu apdari, kam arī izmantota rusta apdare kā galvenais elements. Fasāde ir 36m. augsta un 31. m. gara. Līdzinās klasiskajiem Florences Palacco. Fasāde ir unikāla ar rustveida akcentu. Pie palacco Piti ir strādājuši ļoti daudzi Amanati laika biedri, lai interjerus padarītu izteikti greznus.

Dominē horizontālais stāvu dalījums ar artikulētu fasādes plakni un izteikti horizontālām starpdzegām. Atgriežoties pie manierisma idejām, arī uffici galerija ir gleznota ar grotesko paņēmienu. 5.1.3 Bortolomeo Amanati Radošs arhitekts, inženieris. Ilustrācija 5-11 "Palacco Piti plāns"

Ilustrācija 5-10 "Palacco Piti - B.Amanatti"

Palacco Piti - Ēka savienota ar Bobolī dārziem. Veidota ar fasādi, kas atvērta pret pilsētas vidi kā U formas būvapjoms. Pagalma pusē iekšējais apjoms ir trīs stāvu augstumā. Palacco Piti pret ielu vērstā fasāde ir tradicionāla savā izpildījumā – rustveida apdara – trīs stāvi u.tml. Raksturīgs ir būvapjoms ar U veida formu un reprezentācijas laukumu pils priekšā. Uz dārza pusi vērstā ēka ar trīs stāviem. Pirmā stāva līmenī, kas no dārza puses vērsts kā padziļinājums. Apjozts ar galeriju. Augšējie divi stāvi līdzīgi kā tradicionālajos Palacco iezīmēti ar dekoratīvajām dzegām. Ordera elementi ir mēģināti sintezēt ar rustveida fasādes apdares elementiem. Pilastru elementu uzbiezinājumi. Regulāri veidoti rustveida bloki. Akmeņi

Interjeri laika gaitā ir mainīti. Sākotnējo veidolu saglabājušas atsevišķas telpas. Ēka veidota kā hercoga rezidence. Interesanti, ka Bobolī dārzi ir izvietoti ļoti plašā teritorijā. Otrā stāva līmenī veidots pagalms kā amfiteātris. Visa apstādījumu zona ir pakava formā. Dārzi plešās arī uz sāniem. Renesanses laikā nebija vēl izkristalizējusies ainavu arhitektūras shēma. Šeit parādās atsevišķas nianses, kas vēlāk parādās arī baroka laikā, kad dārzu arhitektūra kļuva daudz striktāka.

Ilustrācija 5-12 "Palacco Piti griezums"

Jūtam izteiktāku itāļu gaisotni. Gan ar zaļo dobju stādījumiem, gan atsevišķās teritorijas daļās sastopamās Lapa 37 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

skulpturālās grupas. Skulptūra, kur tukls zēns sēž uz bruņurupuča. Manierīga apkārtējā vide, kurā skulptūras tiek ietērptas. Alejas ir viena no iezīmēm, kas raksturīgas baroka laika franču tipa dārziem.

Ilustrācija 5-15 "Palaco del Te"

Palacco del Te Brīvstāvoša rezidence izvietota skaistā un ainaviskā vidē. Ar šo ēku mēģināta veidot pretreakcija pret agrīno renesansi, kur katra ordera forma ir savā vietā un izmērā. Ilustrācija 5-13 "Pitti pils ar dārzu"

Plānojuma ziņā dārzs ir ļoti daudzveidīgs bez konkrētas sistēmas. Dārzs ir ļoti plaša zaļa teritorija vairākos līmeņos. Parks terasveidā tiek organizēts līdz pašai rezidencei. Santa Trinita tilts Florencē Bartolomeo Amanati bija ļoti labs inženieris. Tilts, kas redzams attēlā – Santa tereneta.

Ilustrācija 5-14 "Santa Trinita tilts Florencē"

Funkcionāli ļoti svarīgs tilts. Kontruktīvi intersantas ir zemās un ovālās arkas, kas balstās ar masīviem balstiem. Daudzi šī laika tilti ir gājuši bojā, bet šis ir saglabājies gan savā arhitektoniskajā, gan konkstruktīvajā formā. 5.1.4 Džulio Romano Gleznotājs, būvnieks un arhitekts. Džulio Romano savā daiļradē labi mācēja pārņemt jaunākās idejas citu mākslinieku darbībā un interpretēja tās savā personīgajā formu valodā. Strādāja kopā ar Rafaēlu, lai pabeigtu Vatikāna freskas.

Mēģināts jaukt renesanses likumus, iedvesmojoties no Alberti principiem. Ēka ir brīvstāvoša ar iekšēju pagalmu. Laba sasaiste ar dārzu un interjeru. Griestu velvēs izteikti vērojama harmoniska arhitektoniskā plastika un polihroms griestu gleznojums. Izmanto četru kolonnu risinājumus, lai panāktu gaismēnu ziņā niansētāku risinājumu. Savijas atsevišķas idejas no manierisma un Alberti idejām. Savdabīgs proporciju meklējums. Gludās apdares līdzsvars ar robusto un reljefo. Lai akcentētu logu ailas, tiek izmantots slēgakmens, izvirzot to uz āru un graujot sākotnējos renesanses sakārtos pamatprincipus.

Ilustrācija 5-16 "Palaco del Tei fasādes notinums"

Viena no populārākajām renesanses laika freskām. Rakurss fokusēts vienā virzienā. Iluzors kupols, kam zūd robežas. Freska iziet ārpus robežām. Alegorija renesanses/manierisma pārejai uz baroku – mākslas vēlme iziet ārpus robežām! Lapa 38 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

5.1.5 Jakopo San Sovino Tipisks Bramantes skolnieks. Viens no vadošajiem arhitektiem Venēcijā. 16. gs. 30.-40.-tajos gados. Lielākais nopelns ir centrālā laukuma izveide. No viduslaikiem ir San Marko katedrāle. Pie dodžu pils torņa izveidota fasāde, terase un bibliotēka.

2016

trešā stāva. Salīdzinoši plakani griesti, kas iejož visu perimetru. Mikelandželo kapitolija laukumā izvietotas ēkas, kas bija praktiski lineāras bez kāda īpaša akcenta. Visa plānojuma struktūra veidota izteikti lineāra, dalot fasādi vienādās daļās gar ārējo perimetru. Nelielas atšķirības līmeņu traktējumā. Lodžija pacelta pāris pakāpienus no laukuma. Pamatdoma – veikaliņi izvietoti augstāk. Interesanti, ka atraktīvi risināta balstu struktūra, veidojot to kopā ar arhitektonisko apdari.

Ilustrācija 5-17 "San Marko laukums"

San Marko Laukums Jakopo atvēra San marko laukumu pret ūdeni, izveidoja vārtus. Arhitektoniski akcentēja pilsētas atvērto telpu. Pret lagūnu atveras bibliotēkas trīs asis.

Ilustrācija 5-18 "San Marko bibliotēka"

Logu aila veidota kā padziļināta aila, kurai sānos izvietoti pa pāriem kārtoti pilastri. Tādējādi radot optimālu perspektīvo efektu logailas dziļumā. Ordera elementi tiek vairāk kārtoti. Pilastrs ar ēnu. Pilastri izvietoti pa plāniem ar stūra elementiem. Ēka veidota bez īpaša centra. Pa perimetru ārējā fasāde risināta pēc viena principa. Ārējā daļā izvietota balustrāde. Stūri iezīmēti ar dekoratīviem obeliskiem. Aiz bibliotēkas ir monētu laukums jeb dzeka. Ļoti stingra, askētiska un monumentāla savā formu valodā. Kontrastā no bibliotēkas tumšāks, pelēkāks marmors. 5.1.6 Mikele sanmikele Strādāja Venēcijā, galvenokārt kā fortifikāciju speciālists. Tika arī pie dažiem arhitektūras pasūtījumiem. Strādāja ar milzīgu pietāti.

San Marko bibliotēka Paredzēta grāmatu un rokrakstu glabāšanai, kas bija kardināla dāvana. Top kā sabiedriskā ēka 80m. garumā. Kopējā plānā novietota tieši pretī dodžu pilij. Pirmajā stāvā San Marko bibliotēkai ir atvērtā galerija gar visu ārējo perimetru. No galerijas izvietoti mazi veikaliņi kas tiek sadalīti parcelēs un izvietoti pret lodžiju. Lielā zāle ir trešā daļa no korpusa

Lapa 39 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

5.1.7 Antonio da ponte

Ilustrācija 5-20 "Rialto tilts Venēcijā - Antonio da Ponte"

Ilustrācija 5-19 "Palacco Grimani fasāde"

Palacco Grimani - Fasāde ir tuva kvadrātam. 29.5m. augsta. Atšķirībā no iepriekš redzētajām Venēcijas pilīm tā izvietojas gruntsgabalā, kas ir neregulārs pēc savas būtības. Atspoguļojas kā neinteresanta gara būve. Galvenajā fasādē vērojamas iezīmes, kas vērotas arī iepriekš.    

Pilastru sapārošana Pirmajā stāvā lineārs šķērsgriezums pilastriem II un III stāvā palacco struktūra ar nodalītām sānu logu asīm. Fasādē lietots lielā kārtojuma orderis, apvienoti stāvi. Katrs stāvs fasādes līmenī samazinās, tai pašā laikā, saglabājot Palacco tradicionālo kompozīciju

Otrajā stāvā visā fasādes garumā izvietota balustrāde. Kvalitatīvi sintezēta gaismēna. Pirmajā stāvā ir ieeja halle un vertikālās komunikācijas uz augšējiem stāviem. Otrajā stāvā piano mobile – reprezentācijas zāle. No iekšējās halles vertikālās komunikācijas uz augšējiem stāviem

Rialto tilts Venēcijā - Romantiskākais tilts, daudz atspoguļots mākslā. Atšķirībā no Santa Trinita. Daudz plastiskāks un arhitektoniski piesātinātāks. Labi ierakstās dekoratīvajā Venēcijas pilsētvidē. 5.1.8 Vinčenco Skamocci

Ilustrācija 5-21"Jaunās prokurācijas ēka Venēcijā"

Jaunās prokurācijas ēka Venēcijā Laukums, jaunās prokurācijas ēka noslēdz San Marko laukumu. Arhitektūra ir stipri vien dekoratīva, bet tai pašā laikā darbojas kā fona arhitektūra. Fasāžu risinājumi risināti līdzīgi kā bibliotēka. Augšējie stāvi veidoti ar samērā spēcīgu horizontālo akcentu. Atgādina bibliotēkas fasādes risinājumu. Atvērta galerija, kas parktiski noved mazākos veikaliņos. 5.1.9 Palladio Vinčence kā jaunā arhitekta mentors. Fascinēts ar Virtrūvija darbiem. Ieinteresēja arī Palladio pētīt Virtrūviju. Viens no Palladio vārda devējiem. Sniedza iespēju Palladio studēt Romā. Trisino deva Palladio vārdu – Grieķu gudrības dieviete. Palladio nozīmē – Lapa 40 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

gudrais, viedais. Savu izglītību papildus Trisino birojam, Palladio daudz strādāja kā mūrnieks un akmeņkalis. Pēc savām studijām Romā, Palladio iepazinās ar antīko Romas arhitektūru. Ievērojamākais darbs – Četras grāmatas par Venēciju. Četras Palladio atziņas par arhitektūru. Otrajā grāmatā apkopojis projektus. Trešajā grāmatā atspoguļojis projektus baznīcām, bazilikām un tiltiem. Apkopojums par klasisko arhitektūru. Samērā daudz nākas pieminēt Romas arhitektūru. Palladio parādās kā Romiešu seno formu erudīts. Konkrēti veic slēdzienus. Viņa rakstu krājumi ir guvuši lielu atzinību. Palladio profānajā arhitektūrā ieveda lielā ordera kārtojumu. Alberti kulta celtnes. Alberti to lieto dzīvojamās ēkās Palladio rada klasisku risinājumu atikas stāva izveidei. Paļaujoties uz stingras arhitektūras proporciju likumību, plašāk izpētīja renesanses arhitektūras formu iespējas.

2016

San Džordžo Madžore Atrodas uz salas ar fasādi pret San Marko laukumu. Veidota kā trīs jomu baznīca ar izstieptu garenjomu. Izstieptā garenjoma daļa veidota divās pakāpēs ar izstieptu pusloka apsīdu. Baznīcai veidots arī šķērsjoms ar divām pusloka apsīdām. Jau antīkās Romas piemēros vērojami risinājumi, kur jomu krustpunktā novietots kupols. Tā arī šajā gadījumā. Veroties uz griezumu, tur parādās logi, kas ierakstās pusloka arkā. Tā veidota trīs segmentos. Ar laiku trejdalījuma logs iegūst nosaukumu Palladio logs. Fasādē ir akcentēts ieejas portāls. Akcentēts fasādes kompozīcijā. Palladio atzina, ka ordera lietojums un triumfa arkas lietojums piemērojams kulta celtņu arhitektūrai. Vidējā fasādes daļa apvienota ar vienu timpanonu. Sānu jomu slīpumi paslēpjas zem zemākajiem apjomiem. Orderu mērogu sabalansētība. Orderu mērogs ir tik labi saskaņots, ka fasāde ir ļoti harmoniska un līdzsvarota.

Radikālākie meistari bija Mikelandželo. Paladio darīja to pašu ar arhitektoniskiem līdzekļiem. Mikelandželo tiek uzskatīts kā tēvs nākamajam stilistiskajam periodam. Palladio kā pamatlicējs klasiskajai arhitektūrai. Ieguva ārkārtīgi lielu atzinību Lielbritānijā. Palladio bija ļoti radošs arī savās arhitektoniskajās izpausmēs.

Ilustrācija 5-22 "San Giorgio Maggiore - Palladio"

Ilustrācija 5-23 "Il Redentore"

Il Redentore baznīca Venēcija. Iepriekšminētā baznīca pēc sava vizuālā veidola nedaudz izskatās līdzīga, bet ir ievērojami atšķirīga. Pati baznīca ir pacelta uz augstāka cokola. Sānu kapellas atveras pret vidus jomu. Veroties uz izgaismojumu, šeit līdzīgi piemēroti Palladio iecienītie logi. Šī baznīca atrodas uz Džudeka salas, arī atveras ar savu fasādi pret ūdens kanālu. Lapa 41 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Atšķirībā no iepriekšējās baznīcas tā atrodas dzīvojamā apbūvē. Baznīcai nav liela priekšlaukuma un plašākas telpas pie ieejas. Baznīca labāk uztverama no kanāla puses.

Ilustrācija 5-26 "Bazilika Vičenze"

Ilustrācija 5-24 "Il Redentore”

Kupols tik pat kā nav manāms. Renesansē bija ļoti raksturīga centrālsimetriskas ēkas kompozīcija. Līdz ar to nebija izstiepts garenjoms. Veidojot Svētā Pētera katedrāli, cilvēks esot pie fasādes redzēja daļu no kupola. Ar laiku garenjoms tika pagarināts un šī ideja pazuda. Kupola uztveramība no pilsētvides labi risināta. kupols kā dominante gan pilsētvidē, gan pašā baznīcā.

Bazilika Vičence - Čaula ietver viduslaiku pārsegumu, kas paceļas aiz divu līmeņu fasāžu sienām. Grūti izšķirt, kur beidzas viduslaiku halle un sākas renseanses risinājums. Palladio veiksmīgi traktējis mēroga elementus. Palladio nelielu akcentu veidojis ēkas stūros, kas atspoguļojas kā rizalīts. Galvenais akcents ir veidots uz stūriem, kur dubultoti ordera elementi. Akcentu redzam tikai fasādēs. Pārējā ēkas daļa ir masīvie balsti starp ko ierakstās ordera arkas. Tiko kā paskatamies uz risinājumu trijās dimensijās, redzam, ka pusloka arka ir balstīta uz pa pāriem izvietotām ordera kolonnām. Piešķir uzirdinātāku arhitektonisko struktūru un izteiktāku gaismēnu. Atsevišķās sienas vietās tiek izveidoti apaļi caurumi. Sienai ir tikai aizpildošs efekts. Arkas uzņem slodzi.

Ilustrācija 5-25 "Il Redentore"

Šeit kupols tuvināts centrālsimetriskai baznīcas kompozīcijai. Garenjoms ir pazemināts atšķirībā no jomu krustpunkta. Garenjoms ir ievērojami platāks. Runājot par šo baznīcu, jāatzīmē arī tas, ka baznīca savā ārējā veidolā samērā skaidri atspoguļo arī galvenos būvapjomus. Akcentētas transepta pusloka apsīdas. Abos sānos piekļauti zvanu torņi.

Ilustrācija 5-27 "Basilica Vicenza"

Apaļie izgriezumi kalpo dekoratīvi, padarot interesantāku gaismēnas situāciju ēkas dažādās diennaksts stundās. Dienas laikā fasādei ir gaišais Lapa 42 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

materiāls uz apēnoto viduslaiku čaulu. Otrā stāva vaiņagojošo dzegu Palladio rotājis ar balustrādi, kur virs galvenajiem nesošajiem balstiem izvietotas skulptūras. Tās piešķīrušas ritmu, siluetu, radot daudz smalkāku arhitektonisko formu valodu. Līdzinās san Marko katedrālei Venēcijā. Bazilika ir daudz vieglāka, jo pārsteidz ar savu izteikto tektoniku, bet pretēji bibliotēkai fasādē nav tik daudz dekoratīvo elementu. Der atzīmēt, ka ordera elementi ir ne tikai aplikatīvi, bet tie iet ēkas dziļumā. Detaļas vienkāršas, bet plasktiskas un lakoniskas. Ar baziliku Palladio ieguva savu popularitāti. Nodrošināts ar daudz pasūtījumiem. Jāsaka, ka Palladio tika iesaistīts arī atsevišķās būvēs pilsētā. Mēģināja nedaudz variēt tradicionālās Palacco formas. Atšķirīgā manierē kā mēs to esam redzējuši līdz šim.

2016

Pirmais stāvs veidots ar masīvākiem akmens blokiem. Otrajā stāvā siena veidota ar masīvākiem akmens ķieģeļiem, lai akcentētu ķieģeļu sienas. Mūrējums ar samērā uzsvērtām šuvju vietām, kas akcentētas ar kārtīgi apstrādātiem akmeņiem. Nākamais manierisma akcents ir ordera kolonnas logu apdarē, kas tiek veidotas ar masīviem logu uzbiezinājumiem. Sandriks tiek sintezēts kopā ar loga ailu slēgakmeni. Otrā stāva fasāde risināta interesantā formā. Fasāde neatspoguļo trešo līmeni. Tur izvietojās kalpotāju telpas ar zemākiem griestiem. Fasādē atikas līmeņa daļa nav nolasāma. Mērogs tiek variēts starp logu ailu apdari un otrā līmeņa akcentu fasādē. Rustveida elementu sintēze ar sandriku.

Ilustrācija 5-29 "Palacco Kjerikjatti"

Ilustrācija 5-28 "Palacco Tjene - Palladio"

Palacco Tjenē Ēka veidota ap iekšējo pagalmu. Arkāde divu stāvu līmenī. Arī šeit parādās skulptūras iekšējā pagalmā. Vērojot ēku no ārpuses, redzam, ka Palladio mēģinājis meklēt jaunus izteiksmes līdzekļus. Jāsaka, ka Palladio darbība ir laiks, kad jau pazīstams strāvojums Manierisms. Ieskatoties Palacco Tjenē fasādē vērojamas vairākas ieviestas novitātes.

Palacco Kerikjatti Palladio mēģina meklēt atšķirīgas arhitektoniskās formas. Vēl viena rezidence – Palacco Kerikjatti. Ēkas fasāde ir taisnstūris, kurā tikai otrā stāva līmenī fasādē ir redzama logu kompozīcija, jeb sienas aizpildījums – piano mobile. Pirmā stāva līmenī atvērta telpu kā lodžija. Ēka ierakstās pilsētas vidē. Īpašs akcents uz fasādes centrālo daļu. Saikne starp atvērto un segto daļu ir iezīmēta kā Rizalīts. Centrālā daļa akcentēta ar pa pāriem liktām kolonnām. Katra kolonnas, jeb balsta ass, akcentēta ar skupltūru, jeb ģeometriskas formas objektiem. Interesanti, ka Palladio ir ķēries arī pie ļoti impozanta risinājuma Lapa 43 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

logu ailu apdarē. Otrā stāva logu ailu līmenī Sandriki risināti pēc trīsstūrveida shēmas. Katrs sandriks ir papildus akcentēts ar skulpturāliem elementiem. Rada nedaudz laisku sajūtu.

2016

Būtiskākais ieguldījums pie ārpilsētas rezidencēm. Katra villa ietver dzīvojamo kodolu un telpas, kas akcentētas ar kolonnu portikiem un pakārtotām telpām. Pārkares virs kolonnām un stabiem. Ēnainas lodžijas. Jāsaka, ka būtisks ir ainaviskais izvietojums. Palladio ļoti veiksmīgi ierakstīja ēkas apkārtējā vidē. Atsevišķās īpatnības. Strauts un ūdens padeve. Lielāko tiesu ārpilsētas villas kārtojās frontāli pret ceļu vai ūdens apjomiem.

Ilustrācija 5-30 "Palacco Kjerikjatti"

Jāmin, ka ēka ir atvērta pret pilsētu, tai pašā laikā savā platumā turpinās greznā un skaistā dārzā. Pilsētas rezidence.

Visas villas ļoti simetriskas. Ieeja akcentēta caur galveno portiku vai kāpnēm. Variācijas dažādas, bet principi līdzīgi.

Lodžija Kapitano Asociācija ar Romas triumfa arku. Fasādes sienu plaknes klātas ar ļoti grezniem bareljefiem. Skulptūras atspoguļo trofejas, kas tika paņemtas no turkiem.

Ilustrācija 5-32"Villa Rotonda - Palladio"

Ilustrācija 5-31 "Lodžija Kapitano"

Ārpilsētas rezidences Palladio lielākais ieguldījums ir ārpilsētas rezidences. Kompozīcijas veidojās vairāku pagalmu, teritorijas, jeb gruntsgabala dziļumā. Kompaktas ēkas ietvēra sevī visu. Palladio ar savu radošo garu veiksmīgi spēja šīs funkcijas ietvert labi proporcionētās telpās un būvapjomos. Lietoja lielā kārtojuma orderi, atšķirībā no iepriekšējiem laika biedriem.

Villa Rotonda Vienīgā, kas uzsākta un pabeigta viņa dzīves laikā. Ēka simetriska uz visām pusēm. Pamat plāna apjoms ir kvadrāts. Katrai fasādei piekļaujas kolonnu portiks. Pirmā dzīvojamā ēka, kas pārsegta ar kupolu. Kupols pārsedz telpu divu stāvu augstumā. Augšā novietota laterna. Pie centrālā kupola piekļaujas vertikālās komunikācijas.

Lapa 44 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Palladio ļoti precīzi plānoja gan telpas, gan arīdzan proporcijas telpai augstumā un garumā. Ēkas proporcijās vērojams zelta griezums. Interjera apdare – polihroms sienu gleznojums. Iluzors gleznojums. Atspoguļo arhitektoniskās formas, proporcijas, rada telpā dziļuma sajūtu. Skulpturālās grupas. Atsevišķi piemēri, kur jūtama sintēze skulpturālajam un polihromajam risinājumam. Palladio tiek uzskatīts par klasicisma pamatlicēju jeb tēvu. Spēja sintezēt mākslas jomas uzplauka barokā. Vēlīnās renesanses laikā izteikti parādījās mākslu sintēze.

2016

ar kolonādi. Norobežojošā daļa foajē vienlaikus kalpo arī kā vertikālā komunikācija. Skatuvei ir lineāra forma, kur parādās arī arhitektoniski elementi.

Ilustrācija 5-34 "Olimpiko teātris, interjers Palladio"

Renesansē atklāja perspektīvas likumu, kas radīja iespēju veidot stacionāro scenogrāfiju, kur sekojoši varēja risināt dažādus uzvedumus. Sienas attīstījās dziļumā. Skatītājiem atveras ielas un pilsētvide ar iluzoro perspektīvu. Veids kādā tiek rotātas ielas rada kopējo harmonisku veselumu.

Ilustrācija 5-33 "Olimpiko teātris - Palladio"

Teātris Olimpiko. Viens no sabiedrisku ēku piemēriem, kur Palladio ir pirmo reizi atgriezis klasiskā teātra funkcijas un ideju. Nepieciešamība pēc teātra ēkām parādījās 15. – 16. gs. laikā. Tika uzvestas jaunas lugas. Lielākās ēkas, kas agrāk tika celtas no koka, bija jau nodegušas. Radās nepieciešamība pēc jaunas teātra būves. Palladio atgriežas pie antīkā teātra izveides. Bāzējoties uz savām atziņām no klasiskās arhitektūras studijām, viņš piedāvā izveidot teātri kā amfiteātri. Skatītāju vietas tiek organizētas puslokā ar skatu uz skatuves pusi, kas vienlaikus rada stacionāro pilsētas vidi. Skatītājiem paredzētas 1000 vietas. Teātris apjozts

Vistīrākā veidā zonējums. Skatītāju telpa – tumši zilā daļa, iekļauj perspektīvās ielas. Veroties no arhitektoniskā aspekta, Palladio organizējis ļoti harmonisku pilsētas vidi. Akcents uz galveno asi, ko akcentē ar pusloka arku. Sānu ielas aiziet perspektīvē, atduroties pret skatuvi ar taisnstūra atvērumu. Fasāde, kas iekļauj skatuvi veidota kā ļoti grezna pilsētas ainava. Skatuves griesti risināti kā dekoratīvi kesonētie griesti. Interesanti, ka Palladio ļoti pieturējies pie antīkā teātra. Atteicies no skatuves. Ēka netika pabeigta Paladioo dzīves laikā. Atklāja piecus gadus pēc autora nāves. Idejas tiek īstenotas pilnībā.

Lapa 45 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

metodes, ko pielietoja gotikā, ļāva ar akmens materiāliem veidot logus ar krustveida dalījumu. Francijā iecienīti kesonēti griesti ar polihromu apdari.

Ilustrācija 5-35 "Villa Emo Treviso"

Villa Emo Treviso Līdzīga rotondai. Mazāk turīgi klienti, koka pārsegums, polihroma interjera apdare.

Francijas renesansē autentiska formu valoda. Volūtu izveide. Parādās 9 kartušas . Ļoti iecienītas ir dažādas emblēmas, medaljoni un arabeskas. Runājot par atsevišķiem objektiem, Francijā ir ļoti izplatīta rezidenču celtniecība. Rezidences ir veidotas pēc diviem pamatprincipiem. Regulāri plānotas un neregulāri plānotas rezidences.

Ilustrācija 5-36 "Villa Foscari - Palladio"

Villa Foscari Izvietota upes līkumā, divlaidu kāpnes atvērtas pret upi. Interjerā polihroms gleznojums, akcentētas arī skulptūras.

6 RENESANSE FRANCIJĀ Kulta celtnes nebūvē. Rezidenču arhitektūra ir galvenais tipoloģijas veids. Renesanse daudz izpaužas arī interjerā. Raksturīga iezīme ir ēku stūru akcents ar apaļiem torņiem. Ilgi saglabājas gotiskās iezīmes. Augsti un stāvi jumti. Tie tiek rotāti ar 8 lukarnām un dekoratīviem skursteņiem. Atšķirībā no Itālijas, Francijas rezidencēs dalījums ir samērā grafisks. Pilastri un lizēnas. Fasādes ir salīdzinoši askētiskas. Parādās taisnstūrveida logi. Būvniecības Lukarnas - nelielas jumta logu izbūves, kas iegūst dažādus dekoratīvās apdares risinājumus 8

Ilustrācija 6-1 "Blois Castle France"

6.1.1 Bluā pils Daudz vērojami uzslāņojumi. Neregulāras pils veidi. Praktiski viena no pilīm, kas izvietojas pie Luāras upes. Luāras upes ielejā izvietojas vairākas no rezidencēm, tai skaitā Luāras pils. Viens no profesionālā tūrisma gala mērķiem. Pils ir praktiski uzsākta 1498. gadā. Pils kapela realizēta 16. gs. sākumā. Rezidenci pabeidza baroka laika sākumā. 1635/1638. gads. Renesanses laika periodā pie fasādes atvērta kāpņu telpa. Plānojuma struktūrā vērojama nedaudz atvērta kāpņu telpa. ¾ izvietojas fasādē. Raksturīgas Francijai. Kāpņu telpa. Kaut arī fasāde ir askētiska saglabā iezīmes no gotikas laika. Uz nesošajiem balstiem parādās konsoles, Kartuša - dekoratīva kompozīcija vairoga vai tīstokļa veidā ar bagātu ornamentālo ierāmējumu. Rada telpiska risinājuma iespaidu. 9

Lapa 46 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

uz kurām paredzētas brīvstāvošas skulptūras. Kāpņu konfigurācija izteikti dinamiska.

2016

6.1.2 Chateau de bury Regulāri plānota rezidence Luija XIV galminiekam. Organizēta ap kvadrātveida iekšējo pagalmu. Ieejas vārti akcentēti ar apaļiem torņiem kā agrākajās nocietinājuma sistēmās. Paraugs 16. gs. pilīm. Galvenais apjoms – corps de Logis

Ilustrācija 6-4 "Šamboras pils - Chambord"

6.1.3 Šamboras pils. Datējama ar 1509. gadu. Vairāki būvniecības periodi. Arī šī ir lineāra ar iekšējo pagalmu. Piekļuve iepretī galvenajam korpusam. Ilustrācija 6-2 "Bluā pils plāns"

Viss veidots no akmens. Redzami arī pils pārējie korpusi. Pils veiksmīgi ierakstās ainavā, integrējoties pilsētas ainavā. Pavērsta pret Luāras upes pusi. Ažūra fasāde, dziļākas logu ailas.

Vienstāva apjoms uz trijām pusēm. Ziemeļu korpuss tiek izveidots nedaudz vēlāk, savienojot pils centrālo daļu ar sānu flangiem.

Renesanses laikā šajā pilī ir īstenotas atsevišķas telpas renesanses stilistikā. Francijā šī stilistika atspoguļojās sienu un griestu apdarē. Ņemot vērā, ka pils ir attīstījusies garākā laika periodā, šajā rezidencē ir vērojami vairāki uzslāņojumi. Ilustrācija 6-5 "Šamboras pils plāns"

Rada iespaidu, ka pils ir nocietināta ar masīvajiem apaļajiem torņiem. Aizsardzības funkcija savu primāro raksturu ir zaudējusi.

Ilustrācija 6-3 "Chateau de Bury"

Interesanti, ka pils ir veidota ar ļoti atraktīvu galveno korpusu. Galvenais korpuss organizēts kvadrāta formas veidā. Grieķu krusts, kur krustojuma vidū ir vertikālās komunikācijas – kāpnes. Kāpņu izbūvi virs jumta akcentē laterna. Lapa 47 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Gan pēc silueta, gan arīdzan atsevišķiem grafiskiem motīviem, rezidence akcentēta ar spēcīgiem jumta skursteņiem. Kontrasts tumšajam pret gaišo piešķir nepieciešamo dekorativitāti. Ēkas centrā izvietota kāpņu telpa. Kāpņu telpa iet cauri visam korpusam no apakšas līdz augšai. Šī kāpņu telpa ir veidota kā dubultā spirāle. Iekšējais cilindrs, ap kuru vijās kāpnes var viens otru nesatikt. Šad un tad caur ailu izvietojumu iekšējā cilindrā saskatāms cilvēks, kas kāpj pretī. Sauc par Leonardo da vinči kāpnēm. Unikāls elements Šamboras pils būvapjomā. Ziemeļu apjomi trīsstāvu. Raksturīga iezīme ir stāvie jumti ar lukarnām un skursteņiem. Kompozīcija ir ļoti raksturīga ar savu grezno skursteni.

Ilustrācija 6-6 "Šenonso pils – Filibērs de Lorms & Žans Buljans"

6.1.4 Šenonso pils Pie šēras upes. Filibērs de Lorms izbūvē tiltu ar pirmā līmeņa telpām Diānai Puatjē. Galerija otrā stāva līmenī realizējis arhitekts Žans Buljans. Otrā stāva galerija ir citā formu valodā. Itālijas renesanses ietekme. Piekļuves ceļš noved pie laukuma ar tiltu, kas savieno platformu ar galveno korpusu. Centrālā ēka pāriet galerijā, jeb telpās, kas izvietojas virs tilta. Papildus vēlākos periodos ir īstenoti dekoratīvie dārzu stādījumi. Galvenās telpas. Pirmajā stāvā ēkas kvadrāt veida apjomā izvietojas kapella un bibliotēka, arī kabinets. Pārējās telpas domātas Diānai Puatjē. Piekļuve ēkai ne

2016

tikai no sauszemes, bet arī no ūdensno laivu piestātnes

Ilustrācija 6-7 "Chateau chenonceau plāns”

Aklā galerija. Visa kopējā ēkas struktūra ar atsevišķu donžonu un paceļamu tiltu. Ēka veidota uz masīviem balstiem starp ko ir eja no upes puses bez vertikālās uzejas. Lukarnas un tornīši, kas noslēdz cilindrveida izbūves. Kapela ieturēta cilindriskās formās. Galerija dažādos līmeņos 6 metrus plata. Sienas salīdzinoši biezas. Zemākajā līmenī galerija veidota ar harmoniskām nišām un logiem. Rada patīkamu gaismēnas situāciju pirmā stāva līmenī. Augstāk logi veidoti mazliet pēc Itāļu manieres. Francijas renesanses laika pilīs svarīgi bija kamīni, kas izveidojas kā neatņemams interjera dekoratīvais elements. Arvien attīstoties interjera dekoratīvajai apdarei, kamīna augšējā daļa kļūst arvien smalkāka. Sienu apdarē arvien vairāk ienāk tekstils un koks. Koks kombinācijā ar tekstilu veido interjera dekoratīvo apdari. Augstāko attīstību sasniedz baroka laikā. Tekstilu nomaina pret zīda tapetēm. Griestos profilēts koka kesons. Dekoratīvas koka sijas.

Ilustrācija 6-8 "Fontainebleau pils"

6.1.5 Fontenblo pils Polihromie sienu gleznojumi un skulpturālie elementi. Neiztrūkstoša Lapa 48 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

daļa ir arī dekoratīvās augu un ziedu vītnes. Zeltījums rada smagnēju sajūtu.

tornīšiem. Virs dzegas paceļas apaļās lukarnas.

Jāpiemin arī kāpņu telpas, kur atrodamas Velna galvas un citi neķītri rotājumi.

Fasādē vērojama kāpņu telpa, kas praktiski atvērta. Kesonēti griesti. Atsevišķi portreti, kuru ierāmējums ir akmenī kaltie kesona fromas griesti. Plānā raksturīgs vienkāršs L veida plānojums. Pārsegumos izmantoti koka siju griesti. Salīdzināma ar Fontenblo pili.

Ilustrācija 6-9 "Fontenblo pils plāns"

Fontenblo skolas galvenie raksturīgie dekoratīvie elementi – kesonveida griesti. Elegantas, plūstošas līnijas. Kartušas un metāla rolverks. Formu valoda ir pārsteidzoši piesātināta. Eksterjerā no tā nekas nav manāms. Galvenais akcents fokusēts uz interjeru. Vērojama tieša manierisma ietekme no Itālijas.

Ilustrācija 6-10 "Chateau D'Azay Le-Rideau"

6.1.6 Ūdens pils Atrodas uz saliņas. Atšķirībā no iepriekš redzētajām šī ir daudz askētiskāka. Bluā pilī fasādē eksponētā kāpņu telpa. Atvērta, bet nav izvirzīta kā Bluā piemērā. Pils veidota L burta formā, kur piekļuve uz iekšējo platformu, jeb ieejas pagalmu izvietota uz ūdens pusi. Korpusa stūri ir akcentēti ar apaļiem

Ilustrācija 6-11 "Anet pils – Filibērs de Lorms"

6.1.7 Anē pils Sākotnēji ieplānota kā regulāras formas pils. Plānota diānai Puatjē. Arhitekts Filibērs de Lorms. Viena no pirmajām renesanses celtnēm Francijā, kas centās atteikties no Itāļu renesanses iezīmēm. Dekoratīvajā fasāžu apdarē ir jauni elementi, kas pazīstami Itāļu renesansei. Saglabājušies tikai atsevišķi apjomi. Ieejas vārtu motīvs saglabājies autentiskā formā līdz pat mūsdienām. Atgādina triumfa arkas motīvu. Triumfa arkas kompozīcija piemērota pilij. Līdz ar to jau dekoratīvajā vārtu apdarē ieskanās medību tēma. Katrā apaļajā stundā ar pakavu tiek sists pulkstenis. Orderis tiek nedaudz modificēts, piemērojot vietējai amatniecības prasmei. Skulpturālā apdare piešķir simbolisku nozīmi vārtiem un visai pilij kopā. Rolverka motīvi parādās dekoratīvajā ietvarā.

Lapa 49 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

parādās pusloka ailas. Logu ailas patiesībā tiek veidotas no divām sistēmām. Fasādē akcentētā pusloka arka. Loga ailas ar plakanu arkveida pārsegumu.

Ilustrācija 6-12 "Tuileries palace France"

6.1.8 Tillerī pils Parīzē uz Luvras ass Luvras pils saglabājusies. Francijai raksturīga jumta logu izbūve. Dekoratīva starplika starp lukarnām, kas rada dekoratīvu apdari gan skulpturālā veidā, gan ar atsevišķiem ordera elementiem.

Ļoti savādā kompozīcija logu ailas izveidē – rizalītos parādās pazīstamā metode – dubultot ordera elementus vietās, kur fasādē ir akcents jeb izvirzījums.

Ilustrācija 6-15 "Vogēzu laukums - Klods Šatiljons"

6.1.10 Vogēzu laukums – 17. gs. sākuma piemērs. 1612. gads. Arhitekts Klods Šatiljons. Veidots kā perimetrālā apbūve tikai apvērstā formā. Ilustrācija 6-13 "Tillerī pils plāns"

Parādās jauna arhitektonisko formu valoda, kas ietekmējusi arī akmens darbus Luvras pilī. Luvras pils arī attīstījusies ļoti plašā laika amplitūdā. Jauna fasādes stilistika.

Ilustrācija 6-14 "Luvras pils"

6.1.9 Luvras pils Novitāte Francijas renesansē. Rizalīti vaiņagoti ar dekoratīvo apdari jumta daļā. Jumti vairs nav izteikti stāvi. Starp atsevišķām lukarnām tiek veidota dekoratīvā siena. Pirmā stāva līmenī

Rindu veida ēkas, kas virknējas viena otrai blakus. Ap laukumu bloķējas 36 ēkas, kas savienotas ar atvērtu galeriju. Paviljoni paaugstināti uz apkārtējo ēku fona. Katrai ēkai tiek veidots savs jumta apjoms. Ēkas, kas bloķējas viena otrai blakus, ir ar savu jumta apjomu. Neliela telpiska sabiezinājuma josla ieskicē ēkas robežas. Ēkas veidotas pēc viena plānojuma principa. Fasādē arī saglabāts šis prototips. Uz fasādēm ķieģeļu mūrējums tika vienkārši uzkrāsots. Karalienes un karaļa paviljoni izvietoti uz vienas ass. Apkārtējā apbūve piekļaujas pa ārējo perimetru. 1850. gadā laukumu pārdēvēja.

Lapa 50 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

7 RENESANSE VĀCIJĀ

Ilustrācija 6-16 "Luksemburgas pils – Solomons de Brosse”

6.1.11 Luksemburgas pils Ēka ar pilsētbūvnieciskām kvalitātēm. Ieskicē jaunus paņēmienus kompleksa attīstībā. Rustveida dekoratīvā apdare. Uzbiezināta. Izriet no manierisma laika arhitektūras izplatības rezidenču arhitektūrā. Ilustrācija 7-1 "A.Dīrera pilsēta karalim"

Ilustrācija 6-17 "Luksemburgas pils plāns"

Līdzīgs motīvs kā Luvras pilī. Atikas stāvs virs vaiņagojošās daļas. Rizalīta vaiņagojošā daļa ļoti līdzīga fasādes dekoratīvajai apdarei. Salamons de Brosse – arhitekts. Dekoratīvā apdare aizgūta no Pitti Florencē.

7.1.1 A. Dīrera pilsēta karalim 1527. gadā meti jaunas pilsētas izveidei. Aristokrātija nodalīta no parastajiem iedzīvotājiem. Svarīgi pilsētā ieviest normālus higiēnas apstākļus. Saistīta ar humānisma ideju izplatību Eiropā. Atbilstošas profesijas pārstāvji savos kvartālos, jeb rajonos. Trūcīgākie iedzīvotāji zināmā mērā tika plānoti ārpus nocietinātās sienas. Pilsētplānošanas jomā ļoti daudz attīstījās arī idejas, kurus atsauci rada ideālas pilsētas plāna struktūrā. Pie ideālas pilsētas plāna ir strādājuši daudzi domātāji, to skaitā Leonard oda Vinči. 7.1.2 Muehlheim Pilsēta atrodas upes krastā ar nocietinātu sienu no vienas puses. Pilsētas plānojuma struktūra ir veidota no vienas puses. Laukumi pilsētas vidū, kur parasti izvietojas kāds no. No Romas impērijas laika, pilsētai bija tendence izdalīt konkrētus zemes gabalus, orientētus pret attiecīgām pilsētas pusēm. Valdnieka pils, uz kuru orientēta ielu tīkla struktūra. Ielu tīkls ir lineārs, pati pilsēta un pils ir apjozta ar

Lapa 51 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

nocietinājumu sistēmu. Fragmentāri saglabājusies rezidences kontūra.

2016

redzama konsole ar koka konstrukcijas izvirzījumu fasādē. Runājot par dekoratīviem elementiem, Fahverka konstrukcijā ļoti zināms dekoratīvais elements. Plastiski kokgriezumi, kas tika arī polihromi izgleznoti, radot bagātīgu ornamentu.

Ilustrācija 7-2 "Fuggerei ciemats Augsburgā"

7.1.3 Fuggerai ciemats Augsburgā 1519. – 1525. gads. Arhitekts – Tomass Krebs. Vienas mājas izvilkums. Pirmajā stāvā vērojams ļoti vienkāršs plānojums. Otrajā stāvā vērojamas pavisam nelielas telpas, labierīcības. Lai tiktu ciematā dzīvot, bija jāizpilda trīs prasības   

Katolis Augsburgas iedzīvotājs 12 gadus Bez parādiem

Sākotnēji šis rajons tika izveidots ar 53 dzīvojamām vienībām, dzīvokļi ap 60m2 Ļoti bieži ielu tīkla plānojumā, krustojumos izvietoja akas vai strūklakas. Fuggerai ciemats naktī tika slēgts. Autentiska vide, kas pasargāta no ārpasaules. Pilsētas vide nav mainījusies līdz mūsdienām. 16. gadsimta pilsētvide ar pamatmērķi – sociālais mājoklis un amatnieku un trūcīgo iedzīvotāju vajadzību apmierināšana. Vācijā ļoti populāra ir Fahverka ēku būvniecība. Koka karkass, kas pildīts ar ķieģeļu atlūzām un maisīts ar kaļķu javu. Jebkurā gadījumā, pildrežģa ēkas deva iespēju tās realizēt daudz plastiskāk un atraktīvāk. Koks kā ļoti pateicīgs materiāls, balkoni, logu apdares un fasādes. No pirmā stāva

Ilustrācija 7-3 "Dzīvojamā vienība Fuggerai ciematā"

Līdz mūsdienām fahverka ēkas savā autentiskajā izpildījumā nav daudz saglabājušās. Uz iepriekšējā perioda bāzes tiek veiktas dažādas lielākas un mazākas pārbūves. Pateicoties sakariem no vidusjūras, tieši tirdzniecības sakaru rezultātā, arhitektoniski dekoratīvās formas tiek iepludinātas arī ziemeļrietumeropā un tas atspoguļojas tieši fasāžu dekoratīvajā apdarē. Zelmeņi tiek apkalti ar dekoratīvām metāla lentēm. Gan piramīdas, gan konusi un lodes. Vērojot holandes un Nīderlandes piemērus, redzams, ka šādi risinājumi vērojami samērā lielā skaitā.

Lapa 52 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Vācijā ienāk cita dekoratīvā forma, kam ir liela nozīme ēku arhitektoniskajā veidolā.

2016

vērojami koka nesošie elementi un konstrukcijas.

Ilustrācija 7-5 "Leipcigas rātsnams"

Ilustrācija 7-4 "Hildesheimas ģilde"

7.1.4 Hildesheima ģilde Viens no piemēriem, kas izcili demonstrē pilsētbūvniecisko vidi, minama Hildesheima Ģilde. Pirmais stāvs ierakstās pilsētas apbūvē. Jumta daļa savukārt galvenokārt kalpoja kā noliktava. Jumtā vajadzēja racionāli izmantot platību. Kopumā 26 m. augsta ēka. Pēc Rīgas normatīviem viena stāva augstums ir 3,5m. Ēkas fasādē ir variēts stāvu augstums, tādējādi paplašinot telpas uz relatīvi dārgās zemes rēķina. Pirmajā un otrajā līmenī atradās veikala telpas, pavērstas uz pilsētas laukumu. Iekšējā halle veidota divu stāvu līmenī. Ēka ir cietusi dažādos negadījumos un ugunsgrēkos. Par šo vizuālo dekoru autentiskumu grūti spriest. Katrs līmenis nedaudz vairāk izvirzīts par apakšējo stāvu. Izmantota arī pacelšanas iekārta. Varēja uzcelt uz jebkuru stāvu. Jūtams, ka ēkas koka konstrukcija vērojama ne tikai ārpusē, bet arī iekšpusē. Ļoti skaidri

7.1.5 Leipcigas Rātsnams Sākot jaunu ēku tipoloģiju, renesanse Vācijā turpina šo gotikas ēku tradīciju. Pirmais aplūkojamais rātsnams ir Leipcigas rātsnams. Šeit interesanti, ka ēka ir veidota, balstoties uz iekšējo tirdzniecības telpu struktūru, kura bija līdzīga biržai. Tur notika dažādas tirdzniecības aktivitātes. Tirgotājs no ielas varēja ienākt atsevišķā vienībā ar atvērumu uz ielas pusi. Ēkai izveidots zvanu tornis, tai skaitā balkona līmenī ir vieta, kur varēja teiktu uzrunu tautai, kas pulcējās laukumā. Ēkas arhitektoniskā forma mainījās. Arhitekts daudz lietojis elementus, kas raksturīgi pilsētas apbūvei. Piemēram zelmeni, kas akcentēts pa horizontāli. Zelmenis, kuram ir vertikālais dalījums, rotāts ar horizontālām apdares joslām. Pārejas posms no zemākā līmeņa uz augstāko ir ar dekoratīvu volūtu. Fasāde, kas orientēta uz laukuma pusi, rotāta ar līdzīga rakstura lukarnām, kur katrai lukarnai ir piešķirta tā pati lukarna miniatūrā izmārā. Šeit vērojama arī šķērseja, iespēja šķērsot ēku, akcentēta ar torni. Asimetriska fasādes kompozīcija. Fasāde ir ļoti optimāli proporcionēta pret laukuma pusi. Piešķir viduslaiku ēkai jaunu tēlu, jeb vīziju.

Lapa 53 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Renesanses laikā, attīstoties visām zinātnēm, liela nozīme tika piešķirta arī astronomiskajiem pulskteņiem. Arkāde, jeb galerija, kas izvietota rātsnama pirmajā stāvā piešķir pavisam cita rakstura proporcijas. Arkas ar pusloka rakstura formu. Virs balkona malas parādās akcenti konstruktīvajiem mezgliem un stereometriskie ķermeņi. Balkons tiek lietots kā dekoratīvais akcents.

Ilustrācija 7-7 "Ķelnes Rātsnams – Viljams Helnuhems & Kornellus Flores"

7.1.7 Ķelnes Rātsnams Veidojot rātsnama rensesanses čaulu augšā novietots balkons tautas uzrunai. Fasādes centru akcentē kāpņu telpa ar atvērtām logu ailām.

Ilustrācija 7-6 "Rotenburgas rātsnams"

7.1.6 Rotenburgas rātsnams Rotenburga – labs piemērs tēmai par viduslaiku dzīvojamām ēkām un pilsētplānošanu. Kopējā tēla ziņā, Rotenburga izvietojusies ainaviskā vietā, pakalnā. Ļoti eleganti tiek risināta apbūve un ieliņas pilsētas teritorijā ar dekoratīvu torni, kas laika gaitā pārbūvēti un ieguvuši citādu raksturu. Šajā vidē jau viduslaikos veidots rātsnams, kas vistīrākā veidā ir gotikas laika būve. Gotisks ēkas fragments ar paplašinājumu laukuma virzienā. Pilsēta atrodas reljefainā vidē. Arī laukumā pie rātsnama pilsētas reljefa starpība ir jūtama samērā spēcīgi.

Blakus gotiskajai ēkai vērojam jauno renesanses laika risinājumu. Būtībā fasādē tiek sintezēti elementi no gotikas un arī no renesanses. Kā papildus akcents tiek izmantots erkeris, kas vaiņagojošo daļu ieguvis vēlāka laika pārbūvē. Pirmā stāva galerijā ieskatoties tuvāk, redzam ideju, kas ieviesta palacco piti. Ar manierisma iezīmēm, tiek veidots apvienojošais elements, kā akcents katram balstam. Eventuālais slēgakmens tiek veidots ar dekoratīvu ģērboni, kas akcentē šo galerijas rindu. Galerija pirmajā stāvā ir nedaudz aizguvusi tendences no Igaunijas renesanses. Tornis aizguvis idejas no Francijas renesanses iezīmēm. Kārtējais aplikatīvais risinājums. Ieejas halle ķelnes rātsnamā. Raksturīga pilsētvides situācija. Renesanses laika piebūve, akcentē ieeju rātsnamā Ķelnē. Autors ir Viljams Helnuhems. Kornellus Flores savā radošajā darbībā izstrādāja jaunumus fasāžu radošajā apdarē. Kolonnas un trīs dimensionāli objekti, kombinēti ar dažādiem dekoratīvajiem bareljefa elementiem.

Lapa 54 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Tendence aizgūta no Korneliusa. Arhitekts mēģinājis pieskaņoties pilsētas videi. Praktiski šajā rātsnama ieejas hallē jūtama vēlme būvi sintezēt pilsētas vidē. Veroties uz kopējo apjomu, varam redzēt, ka pirmajā stāvā īstenotas pusloka arkas. Smailloka arkas pārsegumā īstenotas arī krusta velves. Veroties tālāk, par dekoratīvo apdari gan pilastram, gan cokola daļā parādās dekoratīvā apdare, kas ir daudz filigrānāka un smalkāka. Kolonnu un pilastru postamenti. Pamatbūve pie kuras šis vestibils ir pieslēgts, ir vienkārša viduslaiku divstāvu ēka, pie kuras izvietota ieejas halle.

Ilustrācija 7-9 "Brēmenes rātsnams"

7.1.9 Brēmenes rātsnams Ēka nav vairs gluži autentiska, bet atspoguļo vēlīnās renesanses iezīmes. Šur tur Brēmenē var manīt renesanses laika iezīmes. Būtiskākā ēka ir Brēmenes rātsnams. Kārtējā gotikas laika ēkas pārbūve. Par pilsētbūvniecisko situāciju; Rātsnams izvietojas pie salīdzinoši liela laukuma. Pret tirgus laukumu orientēta galvenā fasāde. Lineāra rakstura būve. Arhitekts pārveidojis galveno fasādi, izveidojot pirmajā stāvā atvērtu galeriju, kas rotāta ar atvērtām pusloka arkām un rizalītu, kas akcentē ēkas centrālo daļu.

Ilustrācija 7-8 "Schutting haus"

7.1.8 Schutting haus Ēka cietusi no daudz pārbūvēm, kara laikā izpostīta, bet principā rekonstruēta autentiskajā izskatā. Ārējais apjoms – vienkārša rakstura, lineāra būve. Horizontālas dekoratīvās joslas. Pakāpienveida zelmenis tiek veidots ar volūtām un vienkāršām skulptūrām. Ieejas portāls atspoguļo tirgotāja varenību, rotāts ar ļoti smalkiem akmens kalumiem. Brēmenē strādāja augsta kalibra akmenskaļi. Vizuālais akcents -Maska, jeb maskarons, kas iekļaujas dekoratīvā ietvarā.

Interesanti, ka šī ēka pašos pamatos veidota ar sarkano ķieģeli un dekoratīvām josliņām. Piebūve turpina šo elementu tikai citā traktējumā. Arhitekts tomēr nav spējis pilnīgi atturēties no gotiskās fasādes rotājumiem. Ailas tiek rotātas ar sandrikiem. Esošā gotiskā fasāde tiek burtiski uzirdināta ar dekoratīviem elementiem. Pilastrs, kas sadalīja logu ailas. Smalka dekoratīvā apdare. Pakāpienveida zelmenis ar dekoratīvi veidotu pāreju, ģeometriskiem ķermeņiem un skulptūrām. Nupat aplūkotajā Leipcigas rātsnamā, virs vaiņagojošās dzegas vērojams izbīdījums. Autori ir respektējuši gotisko vidi, pāreju pārsedzot ar ribveida velvēm. Daudz lietots ķieģelis ar baltakmeni, kas dekoratīvi rotā skulpturālo dekoru. Lapa 55 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Ilustrācija 7-10 "Eslingena - vecais rātsnams"

7.1.10 Eslingenas vecais rātsnams 1589.gads. Pulkstenis kā neatņemama sastāvdaļa biržas namos un rātsnamos. Konvertēta pildrežģa būve, neeksponēta. Ilustrācija 7-12 "Pellerhouse"

7.1.12 Pellerhouse Gruntsgabals ir šaurs un izstiepts, kas nosaka arī arhitektonisko risinājumu. Iekšējā pagalmā veidotas iekšējās galerijas. Galerija ir vairāk risināta kā butaforiskā galerija. Eleganta arkāde I stāva līmenī.

Ilustrācija 7-11"Padebornas Rātsnams"

7.1.11 Padebornas Rātsnams Pirmajā stāvā atkal veidota atvērta telpa ar pusloka arkām, daļēji sintezējoties uz pilsētas vidu. Otrajā stāvā parādās Vācijai mazraksturīgs elements – lentveida logi. Rada smagnēju efektu, atšķirīgu formu valodu. Pakāpienu veida zelmenim ir ļoti skaidra struktūra. Uz meža fona neko labu nevar redzēt, bet var manīt, ka parādās formas, kuras pēc savas loģistikas ir apgrieztas otrādi.

Pēc plāna iekšējam pagalmam nav funkcionālā piepildījuma. Ēkas izvietotas tikai pagalma vienā daļā. Butaforiskā arkāde iet cauri burtiski visam būvapjomam. Ēkas centrālajā daļā izveidots korpuss ar ļoti atraktīvi veidotu erkeri. Fasāde galvenokārt apdarināta ar rustiem. Otrā un trešā stāva līmenī rusti apdarināti pilastru formā. Logu ailu apdarē pirmais stāvs ir samērā tradicionāli risināts pēc Florences palacco piemēriem. Augšējie stāvi ir risināti atšķirīgi. Dažādi manierisma laika elementi, brīvstāvoši ģeometriski ķermeņi un figūras. Savdabīga kompozīcija. No fasādes viedokļa skaidri nolaasāms risinājums. Tiek īstenota tikai daļa, kas parādīta ar gaišo materiālu. Iecere parādīta to, ka Vācijā renesansi vēlējās ieviest arī viņu dzīvojamās ēkās. Atsevišķos gadījumos šo varēja ieviest atsevišķās ēkas daļās.

Lapa 56 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Atraktīvi iecerēta dzīvojamā ēka ar iekšējo pagalmu un atsevišķām niansēm no Itālijas renesanses iezīmēm Florencē. Itālijā cieņā bija ne tikai rezidences, bet arī sabiedriskās ēkas un kulta celtnes. Itālijā galvenokārt skatījāmies palacco. Vācijā savukārt ir gandrīz no katras tipoloģijas pa piemēram.

Ilustrācija 7-13 "Svētā Mihaela baznīca Minhenē"

7.1.13 Svētā Mihaela baznīca Minhenē Fasādes kompozīcija aizgūta no Il jezu. Vidējā daļā ir paaugstināts zelmenis. Baznīca ienāk ar virkni jauniem un dekoratīviem elementiem. Ēka praktiski veidota kā viena joma celtne. Segtā telpa risināta ar cilindra veida velvi. Kesona veida plakne. Vidējais joms ir salīdzinoši plats. Sānu jomi ir daudz seklāki un atverās pret vidusjomu, bet, ja ieskatāmies grafiskajā tēlā, redzam, ka virs kapellām izvietoti sānu logi, kas izgaismo vidus jomu. Kopējais apjoms ir ierakstāms taisnstūrī. Skaidri nolasāms arī šķērsjoms. Baznīca ar šķērsjomu nav rotāta ar kupolu.

2016

Atgriežoties pie ārējā veidola, samērā savdabīgi risināta ieeja. Galvenā ass skaidri nolasāma plānā. Ieeja sadalīta abās pusēs centrālajai asij. Skulpturālais veidojums attēlo Mihaela cīņu ar Sātanu. Galvenā ass ieeja veidota abās pusēs centrālajai nišai. Augšējie divi līmeņi ir atdalīti ar horizontālajām dzegām. Baznīca ir traktēta drīzāk līdzīgi rātsnama arhitektūrai, mazāk baznīcai. Proporcionalitāti iezīmē ordera pilastri. Orderu kompozīcija skaidri iezīmē stāvu augstumu. Galvenās fasādes divos līmeņos. Divi pilastri ar ļoti akcentēto konusveida kompozīciju ar lodi galā. Individuāla dekoratīvā apdare. Vaiņagojošajai apdarei divslīpu jumts rotāts ar dekoratīvo zelmeni. Jumts seko zelmeņa formai. Interjerā, jeb telpā parādās cilindra veida velve. Grezns interjers, monohroms. Sienas risinātas baltā krāsā. Dekoratīvās daļas risinātas būtībā ar apmetumu, kas krāsots baltā krāsā. Izceļas altāris un kancele. Polihroma un zeltīta apdare. Baznīca ir bez kupola. Galvenais akcents ir altāris ar sānu apgaismojumu. Telpa ir pārsteidzoša ar savu plašumu un gaišumu. Telpas kvalitāte ir spēcīga kā tāda. Atjaunota sākotnējā izskatā.

Ilustrācija 7-14 "Munich residenz – F.Sustris"

7.1.14 Minhenes rezidence Vēlīnais Florences Palacco, izvietots ar priekšlaukumu un U veida spārniem. Augstāks trešais stāvs, augstāks, kā pirmie divi stāvi. Labi eksponējas pilsētas vidē, bet ir neveiklas sadures vietas. Atsevišķas rezidences daļas – strūklaku pagalms, antikvārijs, grotu pagalms un imperatoru pagalms. No visas minhenes Lapa 57 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

rezidences. Darbojas arhitekts sustris. Vēlme integrēt Eiropā labāko un skaistāko

Ilustrācija 7-15 "Munich rezidenz plan"

Ilustrācija 7-16 "Augsburgas rātsnams"

Strūklaku pagalms garš pēc proporcijas. Pagalma garās sienas izmērs ir ap 69 metriem. Gali veidoti poligonālā formā. Iekšējo pagalmu arhitektūra veidota kā fasādes akcents. Līdzīga rakstura fasādes kompozīcija kā vienkāršai ēkai pilsētas vidē. Paaugstināta izbūve ar jumta logiem un dekoratīvo zelmeni virs tiem. Jumta savienojumi dabā – augstākā pilotāža kāda vien iespējama. Blakus paglamam ir antikvārijs – 69 metru gara telpa antīko grāmatu kolekcijai.

7.1.15 Augsburgas Rātsnams 1618 Runājot par Vācijas dienvidiem nav iespējams nepieminēt Augsburgu.

Velves bagātīgi polihromi izgleznotas. Ārkārtīgi atraktīvais ritms kā telpa ir organizēta. Labi eksponētas antīkās skulptūras. Turpat netālu ir tā sauktais grotu pagalms.

Ieskanas elementi, kuri ir pazīstami jau no palacco un dzīvojamo ēku arhitektūras. Logu ailu apdarē neliela vairācija ar sandrikiem. Galvenais būvapjoms noslēdzas ar balustrāsdi, kas kā akcenti izvietoti ēkas stūros. Rizalīta noslēgums veidots ar zelmeņa noslēgumu. Atkārto Il Jezu fasādes noslēdzošo daļu. Vairāk gan asociāciju līmenī, ne kompozīcija viens pret viens.

Papildus ienāk novitāte fasādē izvietot nišas ar skulptūrām. Palacco spada. Ja telpās logi nav nepieciešami, tos polihromi uzglezno. Jauna metode. Imperatoru pagalms ir kvadrāt veida ar četrām ejām, kas ieskicē pamat asis.

Trešā stāva līmenī izvietota lielā zāle, kura savā telpiskajā apjomā iet cauri trijiem stāviem un apgaismota no divām fasādes pusēm. Vēl no telpiskās kompozīcijas minama kāda svarīga lieta – kompozīcija. Starp poligonālajiem tornīšiem izvirzās galvenās ēkas būvapjoms, kas iezīmē centrālo zāli.

Blakus ir vēl viens Elias hola darbs. svarīga arī koloristika. Fasāde veidota divos toņos ar nedaudz kontrastējošu tonālo saderību. Apgaismota no divām galvenajām fasādēm. Augšējais zāles līmenis jau ir izvietots un paceļas virs būvapjoma. Šeit parādās iespēja ar dienas gaismas logiem izgaismot telpu pa visu perimetru. Telpa savā interjera Lapa 58 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

risinājumā ir 14,22 metri augsta. Parametri ir 32,45 x 17,32 metri. Vertikālās komunikācijas. Sienas veidotas ar polihromu apdari. Logu sandriki un nišas ir ar polihromu apdari. Visgleznākie ir telpas griesti ar ļoti bagātu kokgriezumu motīvu, kas ieskauj atsevišķās gleznojumu grupas. Telpā ir dažāda mēroga un formas logi. Viena no aktīvajām renesanses ēkām visā dziļumā. Tornīši segti ar sīpola formas kupolu.

2016

7.1.17 Štutgartes vecā pils Vairāk ieskatam renesanses izplatība Vācijā. Štutgartes vecā pils. Sākta 1553. gadā. Pārbūvēta 16. gadsimtā. Renesanses laikā realizēta iekšējā pagalma galerija, lodžija. Fasādē ažūrā apeja, jeb eja gar ēkas fasādi. Interesanti, ka proporcijas galerijai vairs nav izteikti pusloka arku. Saplacināta pusloka arka. Idejas, kas aizgūtas arī no Itālijas.

Ilustrācija 7-19 "Heidelbergas pils"

Ilustrācija 7-17 "Perlaha tornis"

7.1.18 Heidelberga pils Būvapjoms no vairākiem elementiem. Integrēta viduslaiku struktūrā. Šeit ļoti stingri jūtama kolannas arhitektūras ietekme.

7.1.16 Perlaha tornis Blakus rātsnamam. Torņa noslēguma daļā mainās izbūves šķērsgriezums. Tornis principā ir kvadrātveida, to nomaina vaiņagojošā daļa, virs tā ir poligonāls noslēgums ar zvaniem. Kā neliela sastāvdaļa fasādē parādās arī pulkstenis. Tornim tiek ievērota ļoti aktīva koloristika. Arhitektonisko elementu akcents silti pelēcīgā krāsu gammā.

Ilustrācija 7-18 "Štutgartes vecā pils"

Ilustrācija 7-20 "Ašafenburgas pils"

7.1.19 Ašafenburgas pils 1605 – 1614 Dominē smaga un statiska arhitektūra, kas veidota pēc nocietinātas pils principa. Skandināvu ietekme. Skandināvijas piemēros pils, kas veidota ap iekšējo pagalmu, bija kā pamat tipoloģija. Visi stūra elementi ir akcentēti ar torņa elementiem. Labi nolasāmas plānojumā torņa veida izbūves. Jumta izbūve virs vaiņagojošās daļas veidota pēc zelmeņu parauga.

Lapa 59 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Balustrāde iet ap torņiem kā salīdzinoši ažūra josla. Pils atšķiras no iepriekš redzētās Heidelbergas pils. Atsevišķos elementos ir jūtama arī Franču ietekme.

8 RENESANSES ARHITEKTŪRAS IZPLATĪBA

NĪDERLANDĒ Aplūkosim Nīderlandes teritoriju. Mūsdienu Holande un Beļģija. Runājot par Nīderlandi, jāsaka, ka Nīderlandes teritorija bija visattīstītākā ziemeļrietumeiropā. Šeit koncentrējās Eiropas ziemeļu ekonomiskā aktivitāte. Antverpenes osta. Kas attiecas uz Nīderlandes teritoriju, radikālu apvērsumu radīja 1444. gads, kad Nīderlandi iekļāva Burgundijas pilsētvalstī. Attīstījās turīgie pilsētas iedzīvotāji – Birģeri. Varēja izveidot amatnieku darbnīcas, ģildes un rātsnamus. Jaunu attīstības fāzi noteica hābsburgu impērijas saradošanās ar Mariju no Burgundijas. Līdz ar to Nīderlande sāka maksāt nodokļus karalim Kārlim piektajam. Ienākumi no Nīderlandes piecas reizes lielāki kā no visas Spānijas. Laika periodā, kad valdīja Filips otrais, manāmas lielas nesaskaņas. Filips II bija fanātisks aplaupītājs. Reliģiskā nesaderība bija būtisks faktors, lai domstarpību galējības sasniegtu augstāku pakāpi. Galvenā atšķirība Nīderlandei no Itālijas renesanses laika periodā ir ilgā gotikas laika arhitektūras dominance. Gotikas arhitektūrā pamazām ienāk jauns domāšanas veids, kas izmaina kompozīciju, bet ne dekoratīvos elementus.

2016

Nīderlandē nepazina jauno formu valodu. Šeit atšķirībā no Itālijas nebija antīkās arhitektūras mantojuma. 15. gadsimtā ekonomisko apsvērumu dēļ birģeri noteica tālāko arhitektūras attīstību. Gotiskās tradīcijas ļoti ilgi palika kā viens no dominējošiem stilistikas veidiem. Intensīvo tirdzniecības sakaru dēļ Nīderlandē ieplūda arī renesasnses idejas, itāļu arhitekti un interese par arhitektūras teoriju. Tika tulkoti Vitrūvija darbi. Nīderlandē ienāk rensesanses iezīmes. Iezīmes manāmas rātsnamos un birģeru dzīvojamajos namos. Nīderlandes pilsētām 15.- 16. gadsimtā saglabājās pilsētu veidols ar galveno tirgus laukumu, rātsnamu un ģildes mājām. Apbūve ir galvenokārt ap tirgus laukumu. Parasti perimetrālā apbūve ar šauriem, bet dziļiem apbūves gabaliem, birģeru ēkām. Šīs pilsētu apbūves ir ļoti blīvi grupētas gar tirgus laukumu. Svarīgi, ka katrai ēkai ir dekoratīvais zelmenis, kas noslēdz bagāto ēku siluetu. Nīderlandei raksturīgi, ka logu ailu laukums pret fasādes sienu laukumu ir ievērojami lielāks. Lai varētu izgaismot telpas ēkas dziļumā, logu lielumam ir liela nozīme. Ēku zelmeņos atradās transportējamā ierīce – trīsis, jo durvis atradās pirmajā stāvā un bija šauras. Mēbeles transportēja ar trīsi. Pirmās renesasnes iezīmes ap 1515. gadu no Itālijas. Formu valoda ienāca ļoti lēnu. Rakstu avoti vēl nebija izplatījušies. Caur tirdzniecības ceļiem sākumā ienāca mazās arhitektūras formas. Minimāla ietekme bija no Spānijas un Francijas. Renesanses arhitektūru galvenokārt ietekmēja vietējie amatnieki un to prasme strādāt ar materiālu. Akmeni un koku. Nīderlandē dekoratīvie elementi parasti veidoti salīdzinoši mazās kompozīcijās. Kas attiecas uz Lapa 60 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

kompozicionālām metodēm, kompozīcija ir pilnīgi atšķirīga kā jebkurā no mūsu redzētajām valstīm. Izauga Gotikas un viduslaiku arhitektūras ietekmē. Lielākā arhitektoniskā izaugsme bija pašos rātsnamos.

2016

8.1.2 Luvēnas rātsnams. Šī ēka ir konservatīvāk risināta, veidota pilsētvidē no trīs pusēm. Ar savu vaiņagojošo torņa risinājumu, kopsummā ļoti dominējoša ēka virs apkārtējās pilsētvides. Ēka ir ļoti gotiska, interjerā raisa asociācijas ar kulta celtni. Gotiskā formu valoda paliek kā karkass.

Ilustrācija 8-1 "Briseles rātsnams – Jēkabs van Tinens & Jans van Veisbuhs"

8.1.1 Briseles rātsnams 15. gs. pirmā puse Sākot ar 14. gs. beigām, 15. gs. sākumā, Nīderlandē tika intensīvi būvēti rātsnami. Primāri tie tika paredzēti pilsētas valdes sanāksmē. Tipiska liela, grezna, bagāti rotāta sēžu zāle otrajā stāvā. Rātsnamos tika izvietotas arī telpas municipālai kancelejai, arhīvs un tiesa. Briseles rātsnams ir vecā tipa rātsnamu protips, arhitekts ir Jēkabs van Tinens un Jans van Veisbuhs. Ēka akcentēta ar lielu zvanu torni. Kopējais augstums – 96 m. Rātsnama proporcija ietekmēja augstumu ap birģeru namiem.

Ilustrācija 8-2 "Luvenas rātsnams"

Ilustrācija 8-3 "Rātsnams Audinarde"

8.1.3 Rātsnams Audinarde Ēkai kvadrātveida plānojums. Fasādē idejas, kas Vācijā uzskatāmi projicējās renesanses laikā. Uzskatāmi pamainījusies struktūra. Atvērta galerija ar balkonu virs tās. Akcentējot fasādes centrālajā daļā, kur izvietojas pulkstenis. Renesanses formu valodā un domāšanā tiek integrēta gotiskā ārējā čaula. Arī pirmā stāva galerija ir ievērojami saplacināta. Zem torņa veidojas pusloka arkas forma. Neraugoties uz gotiskajām formām, vertikalitāte nav tik dominējoša. Jāsaka, ka arvien vairāk un vairāk Nīderlandē parādās renesanses laika ietekme. Antverpene bija viena no ekonomiski attīstītajām pilsētām, kur radās daudz mākslinieku darbnīcas. Viens no

Lapa 61 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

būtiskākajiem meklējumiem ir jauno formu meklējumi grāmatu izdošanā. Kornēliuss Floriss izdeva grāmatu jaunievdumi, kur tika aprakstīts rolverks, stereometriskie ķermeņi un atslēgu apdares mehānismi. Pēc šīs grāmatas tika definēta ziemeļnieciskā stilistika.

2016

Vries pats arī darbojās pie projektiem. Viens no centriem izveidojās Antverpene.

Lielāku izplatību grāmatām noteica Hans Vrēdemans de Frīzs. Publicēja grāmatas par Antverpenes rātsnamu. Izdeva literatūru par ko interesējās tā laika arhitekti un pielietoja savā praksē. Absolūti izteikti elementi, kas ienāca ar Florisa un de Frīza darbību. Interjeros baznīcu solu gali veidoti skulpturāli ļoti bagāti un pārsteidz ar savu plastiku. Redzams, ka akmens materiālā parādās elementi, kas transformē klasisko orderi. Interjeros liela uzmanība tiek veltīta detaļām. Ēku fasādēs liela uzmanība ir ieejas portālam un ēku fasādēm.

Ilustrācija 8-5 "Gente pilsētas plāns 1697"

8.1.5 Gente Pāreja uz renesanses laika arhitektūras lietojumu. Šeit redzams Gentes plāns un tā attīstība. Pilsēta, kurā redzam daudz kanālu, veidota ar ielu un kanālu tīklu. No kanāliem un zaļās krastmalas izvietojas ļoti interesants objekts – Brīvo jūrnieku nams. 16. gs. piemērs. Arhitekts Van der Berge. Konstruktīvais risinājums neatšķirās no gotikas. Fasādes vertikālā dalījuma struktūra. Horizontāls fasādes dalījums, kas iezīmējas arī zelmenī. Iezīmējot atsevišķas stāvu daļas. Sarkanbrūnā ķieģeļu fasāde ar smilšakmens motīviem. Zelmeņu dekoratīvajā apdarē ieskanas amatniecības prasmes, par ko runājām amatniecības kontekstā Nīderlandē.

Ilustrācija 8-4 "Leidenas rātsnams – de Frīzs"

8.1.4 Leidenas rātsnams Viens no izcilākajiem realizācijas piemēriem. Šī arhitektoniskā vienkāršā forma, rotāta ar dekoratīvo apdari, ir ļoti sarežģīta. Lai pilnīgāk radītu priekšstatu kā de Frīzs mēģinājis sistematizēt orderus, arī šeit redzam piemēru dažādiem kolonnu risinājumiem, kas nav klasisko orderu stilā. Trofejas no kara darbības un rolverks ir plaši izplatīti dekoratīvajā apdarē.

Ilustrācija 8-6 "Miesnieku nams, Hārlema – de Kejs"

Lapa 62 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

8.1.6 Miesnieku nams Hārlemā 1602. gads praktiski šī miesnieku nama autors ir arhitekts de Kejs. Namam ir sava funkcija un savs saimnieks. Dekoratīvajā masā, jeb kartušā parādās miesnieka simbols un ruļveida vijumi. Prasme kā vienā dekoratīvā fasādes vijumā apvienot dažādas formas un tēlnieciskos risinājumus.

2016

pieejama no laukuma puses ar durvīm katrai telpai. Garā fasāde atvērta pret galveno laukumu. Rātsnama centrā paceļas rizalīts ar zvanu un pulksteņa torni. Centrālais rizalīts bagāti rotāts ar dekoratīviem elementiem. Pilsētai svarīgi parādīt sevi tirdzniecības partneriem.

Pirmā stāva piebūve ir vēlāks uzslāņojums. Fasādes dalījums horizontālās joslās. Zelmeņa apdare lukarnas10.

Parādās jauns princips rotāt torņa izbūvi ar citu būvplastiku. Dekoratīvā dzega tornī pēc kuras samazinās apjoms. Dominē torņa silueta forma, kas spēcīgi nolasās apkārtējā vidē.

Arī rātsnamā Leipcigā šādi arhitektūrā tika sintezētas formas. Lielāka apjoma bagātināts ar jumta lukarnām un spēcīgi rotātu fasādi. Pamatmateriāls – sarkanais ķieģelis un smilšakmens.

Floris ir izveidojis ārkārtīgi plašu spektru ar dekoratīvajiem elementiem. Lai labāk saprastu dekoratīvo formu valodu, vēlams aplūkot pāris autora dekoratīvi skulpturālās idejas. Korneliuss Floriss veidotajā kapu piemineklī līdzīgi kā kulta celtnēs manāms cik brīvi tiek dominēts ar formām. Kariatīde kā kolonnas aizvietotājs.

Ilustrācija 8-7 "Rātsnams Antverpenē – Kornellis Floris"

8.1.7 Antverpenes rātsnams Veidojusies kā Ziemeļrietumeiropas cnetrs. Rātsnams Antverpenē izvietots tuvu pie pilsētas centra, kas novietots pie upes, kas noved līdz jūrai. Līdzīga sistēma kā Rīgā ar vecpilsētu, kas piekļaujas upei. Pilsētas iedzīvotāju, jeb birģeru ēkas veidotas pēc līdzīgas sistēmas kā Briselē. Princips ir līdzīgs turīgo iedzīvotāju namiem visā Briselē, tomēr nams veidots pēc pavisam citas sistēmas kā gotiskie nami Briselē.

Interjera artikulācija gan krāsās, gan materiālos. Eleganti tiek strādāts gan ar ģeometrisku formu, gan cilni. Kamīna dekoratīvais noformējums. Grezns bareljefs kamīna vaiņagojošā daļā. Runājot par rātsnamiem, Antverpenes prototips tika pārņemts vairākās citās pilsētās. Ceturtajā stāvā atvērtā galerija veiksmīgi nojauc mērogu un ar gaismēnu kontrastu akcentē ēkas pirmos stāvus. Antverpenes rātsnama kompozīcijas tiek izmantota vairākkārt.

16. gadsimta vidus. Autors ir Kornellis Floris. Rātsnamā ir ļoti veiksmīgi interpretēta galerija, kas tradicionāli bija pirmajā stāvā. Šeit galerija kā telpa, kas 10

Jumta izbūves

Lapa 63 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Līdzīgi ir ar zelmenī izvietotajiem pilastriem. Arī siluetā brīvstāvošie elementi piešķir greznu fasādes struktūru. Praktiski fasādē nolasās ieejas fragments ar dubultām kāpnēm un zvanu torni, kas atrodas otrajā plānā, ēkas centrā virs būves.

9 RENESANSE SKANDINĀVIJĀ Ilustrācija 8-8 "Emdenas rātsnams"

8.1.8 Emdenas rātsnams Kompozīcija kā Amsterdamā, bet ar asimetriski veidotu ieeju. Ēkas būvapjoms sadalīts divās nesimetriskās daļās. Emdenas rātsnamā pirmajos stāvos salīdzinoši nelieli logi. Laurenca van Stēvinkela dēls vēlāk strādā Dānijā.

Robežojas ar mūsdienu Dāniju un Zviedriju. Zviedrijas Karalisti vadīja Gustavs Vasa. Ja runājam par Norvēģiju un Somiju. Norvēģija līdz 19. gs. bija Dānijas īpašumā. Renesanses laika posmā runājam galvenokārt par Dānijas un Zviedrijas teritorijām. 16. gs. bija augsts attīstības līmenis abās karalistēs, bet tās nespēja vienoties par savu emblēmu. Abas vēlējās trīs kroņu emblēmu, kas noveda pie kara darbības.

Ilustrācija 8-9 "Leidenas rātsnams"

8.1.9 Leidenas rātsnams Ietekmējās no Antverpenes rātsnama. Meklēta jauna pieskaņa dekoratīvajai apdarei Holandes stilā ar smalkiem dekora elementiem. Šādi top rātsnama būve, kas atrodas šaurā ielā un akcents veidots uz ieeju ar divlaidu kāpnēm. Skaidri nolasāms, ka ieejas portāls akcentēts ar ordera elementiem un nišām. Zelmenis ir artikulēts ar renesansei, pat manierismam raksturīgām iezīmēm. Arī pilastri fasādē ir variēti, modificēti ar horizontālām joslām un proporcionālu samazinājumu virzienā uz bāzi.

Ilustrācija 9-1 "Glimmingehus"

9.1.1 Glimminghus Apbūves tipoloģijas ziņā Skandināvijā ir daudz aizsardzības būvju. Karaliene Margarita aristokrātijai aizliedza būvēt nocietinātas būves. Pirmajos līmeņos griezumā un plānos katrā stāvā ir nedaudz atšķirīgs sienu biezums. Sienu mūri bija plānoti masīvi, lai aizsargātu ēku no uzbrukumiem. Sienās tika izvietoti kanāli siltā gaisa cirkulācijai caur ēku. 1536. gadā izveidota otra ēka, kas atradās nocietinātajā sienā. Pēc konstrukcijas, pirmajos stāvos galvenokārt ir telpas ar šauriem logiem. Trešajā stāvā karaliskie Lapa 64 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

apartamenti ar plašākām logu ailām. Šis ir viens no tipiskajiem risinājumiem, kur uz āru pavērstā fasāde ir vismaz trīs reizes biezāka kā iekšpusē esošā. Dānijā Krombergas pilī arī iekšējās sienas ir plānākas, kā ārējās, jo tām nav jāaizsargā pret iebrukumu. Atrodas pretī tuvākajai Zviedrijas daļai. Krombergas pils regulāri plānota ap iekšējo pagalmu. Regulārās komunikācijas tika veidotas no iekšējā pagalma. Uz iekšējā pagalma pusi tiek veidots izgaismojums iekšējām telpām. Pirmajos divos līmeņos atrodas baznīca. Komunikācija uz balles zāli veidota pa ārējo kāpņu telpu. Ieeja no iekšējā pagalma. Gleminghūsa pēc savas arhitektoniskās formas veidota ar koka pārsegumiem. Ja lielāki laidumi, koka pārsegumi bija masīvāki savā šķērsgriezumā. Logu ailās ir atvērumi siltumkanāliem, kas nodrošināja telpās silto gaisu.

9.1.2 Malmoehus 1536. gads. Aizsardzības un vietējo vajadzību nolūkam. Ēkai izstiepts plānojums. Trešajā stāvā karaliskie apartamenti. Ēkas galos pakāpienveida zelmeņi. Dubultbieza siena, akcentēta ar būvapjomu virs pilsētas kopējās nocietinātās sienas.

Ilustrācija 9-2 Zettervall"

"Malmes

rātsnams

–

Helgo

2016

9.1.3 Malmes rātsnams. Atgādina Holandes rensesaneses paņēmienus. Turpinājums nīderlandes formu ieviešanai. Helgo Zettervall fasādes pārveidoja Holandes renesanses formās.

Ilustrācija 9-3 "Kronbergas pils Helsinorā – Hans van Steevinkels"

9.1.4 Kronborgas pils Hamleta pils, atrodas Helsinorā. Šaurākā jūras vieta starp Zviedriju un Dāniju. Sākta būvēt ap 1420 gadu. Vairākos būvniecības etapos pārbūvēta un gala etapos galvenie darbi noris Frederika lielā laikā. Modernizēts pirmais būvniecības etaps. 17.gs. pirmā puse. Pa vidu ēka ir nedaudz papostīta. Kapela labiekārtota ar ļoti greznām mēbelēm. Koka inkrustācijas un griezumi. Diemžēl oriģinālais interjers aizgāja bojā ugunsgrēkā. Daļēji atjaunots pēc arhitekta Obergena metiem. Kromborgas pils ir ļoti interesanta ar savu kopējo veidolu. Pils atrodas samērā tuvu Zviedrijai. Primārā funkcija ir aizsardzība. Šai pilij ir vairākas kārtas. Pret jūras pusi pavērtā pils daļa ir veidota ar nocietināto sienu. Pēc tam nāk ūdens grāvis, bāzes nocietinātie stūri un pati pils. Raugoties no jūras puses, pakāpienveida sistēma ir organizēta tā, lai pils ārējais mūris netiktu izpostīts. Izvirzītā pussala atrodas pretī Zviedrijai. Pussala atraktīva abu valstu kara darbībām. Sekojoši, protams, tikai Lapa 65 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

dabīgi, ka ēka galvenokārt pakārtota kara darbības pamat prasībām. Lai aptuveni saprastu, kādā veidā nonākt pils iekšējā pagalmā, jāšķērso grāvis un jāapiet apkārt rezidencei. Iekšējā pagalmā atrodas vertikālās komunikācijas un kapela, kas šodien skatāma atjaunota pēc Obergena metiem. Arī soli ar kokgriezuma elementiem un zeltījumu. Pārsteidzoša ar savu interjeru un arhitektonisko un celtniecības meistarības sniegumu. Lielā zāle ir 11. metrus gara. Tas ko redzam mūsdienās atgādina vienkāršu telpu. Sākotnēji telpas sienas klāja gobelēni, griesti veidoti ar viena laiduma koka sijām. 11 metri kopsummā ir grūti sedzams laidums. Sijas – masīvi vienā laidā griezts koks. Sākotnēji šajā zālē tika izvietoti gobelēni. Hans Knīpers. Uz vietas austi.

Ilustrācija 9-4 "Koldinghus"

9.1.5 Koldinghus 1577. gadā ārkārtīgi liels notikums karaliskajā galmā. Prinča Kristiana nākšana pasaulē. Princis jau no bērnības tiek audzināts kā pārāks par pārējiem. 11. gadu vecumā tronis tiek atstāts nepilngadīgajam dēlam. Jauno puisi pie pilngadības kronē, svinības turpinās trīs nedēļas. Kristians ceturtais ievērojami pārbūvē. 20. gs. pils lēnā garā drupa. Jāatzīmē, ka galvenais būvniecības laiks ap 1600. gadu veikts herkulesa vadībā. Holdingas pils ir viena no neregulāra rakstura būvēm. Līdzīgi kā Helsinoras

2016

pilī arī šeit pa ārējo perimetru izvietojas komunikācijas. Ēka ietver kapelu divos līmeņos. Telpas izvietotas pa ārējo perimetru. Telpu anfilāde ar durvīm uz vienas ass. Pils 20. gs. vidū izskatījās kā vienas vienīgas drupas. 70-tajos gados konkursa rezultātā pili restaurēja ar pietāti pret oriģinālo sienu materiālu. No restaurācijas viedokļa, arhitekti mēģinājuši sasniegt jaunu funkciju – muzejs, konferenču centrs. Mūsdienīga funkcija, bet senie mūri saglabāti. Zāle, ar iekārtu balkonu, katra konstruktīvā funkcija veidota uz metāla elementiem, punktveida stiprinājuma vietas ir oriģinālas katrā mezglā kā arī vienmēr telpiski nodalītas restaurācijas vietas starp jauno un veco risinājumu. Kopumā izteikti atraktīvs interjera risinājums dāņu kapelas rezidencēs. Trīs jomi. Vidusjoms iet cauri ar apeju ap perimetru. Vidus jomā griestu velve veidota kā zvaigžņu velve. Griestu velves dalījums ar gaismas ķermeni lustras formā. 9.1.6 Arsenāls Kristiāns ceturtais ir unikāls stratēģis kara darbībā. Viņa darbības rezultātā rodas jauni ēku tipi. Piemēram arsenāls. 1598 – 1604. gadam tiek veidota arsenāla zāle 157m. gara 17m. plata ar divām krusta velvēm. Ēka ir masīva ar salīdzinoši maziem lodziņiem. Arsenāla apjomi izvietoti tuvu kopenhāgenas rezidencei. Virkne ēku izvietojas ieskautas ar kanāliem, kas kalpoja arī kā transporta līdzeklis. Pirmajā stāvā apjoms dalīts ar kolonnu rindu un krusta velvju arkādēm. Ārējās sienas 3,45 metri biezas.

Lapa 66 no 74

M.Babris

Ilustrācija 9-5 Copenhagen"

Arhitektūras vēsture

"Christian

IV's

Brewhouse

9.1.7 Alus Brūzis Kopenhāgenā Pie arsenāla tika izveidots iekšējais doks, Tas bija pietiekami optimāls, lai veiktu transportēšanu. Doks savā laikā izvietots trīs metru dziļumā. Paralēli šai ēkai izveidota noliktavas ēka. Vēlāk doks tika aizbērts un tur tika izvietota universitātes bibliotēka. Būvapjoms ir jauns ēkas tips – alus brūzis. Veidots kā ražošanas un noliktavas ēka zem viena jumta. Alus darītavai ir stipri īpatnējas fasādes. Tās kļuva par prototipu rūpniecības ēkām Ķieģelis un salīdzinoši nelielas logailas. Pirmie stāvi ir ražotnes. 5 stāvi no 7 kalpoja kā noliktavas. Ņo arhitektoniskās dekorativitātes šeit maz kas redzams. Vērojama paceļamā ierīce kanāla malā, kas nodrošināja optimālu produkcijas transportu abos virzienos.

2016

Tālākā apbūve turpinās Kristiāna ceturtā laikā. Nobeidz visu kompleksu. Kristiāns ceturtais ir pēdējais. Rezidence bija labi uzsākta, bet nebija nobeigta. Kristians savā izglītības laikā bija samērā daudz ceļojis pa visu rietumeiropu un iedvesmojās no Francijas rezidencēm. Vēlējās objektam piešķirt zināmu spožumu, piešķirot sev rezidenci. No Frederika II laika saglabājušies staļļi un noliktavas. Būtībā visa pamatkompleksa ēka ir rezidence ap iekšējo pagalmu. Forma arsenāla kompleksam un Frederiksborgas pilij ir līdzīga. Centrs ir veidots uz salas un komplekss uz salu sērijas. Nokļuve uz pili ir pāri trijiem tiltiem, kur pēdējais tilts ir paceļams. Pils veidota noslēgtas formas ar iekšējo pagalmu, kas slēpts apkārtējo acīm. Savienojošais posms kā tilts ar sauszemi, kas tika izbūvēts Frederika otrā laikā. Svarīgākais šeit ir apbūve ap iekšējo pagalmu. Vecākā daļa ir tā, kas atrodas pie ieejas portāla līdz 1633. gadam. Pēcāk piebūvēta daļa, kurā atrodas kapela. Šī no arhitektoniskā viedokļa ir viskrāšņākā telpa. Vidējā sala ir ar ļoti lakoniskām administratīvajām ēkām, akcentē ceļu uz pašu pili. Strūklaka redzama arī skatu perspektīvā.

Ilustrācija 9-6 "Frederiksborgas pils"

Pils risināta kvadrāta formas plānojumā un ieskauj arī galveno portālu. Ieeja organizēta no kāpņu telpas iekšējā pagalma. Brīdī, kad tika īstenoti abi divi korpusi, savienojums izvietots zāles vienā galā, manāma līmeņu starpība ar pakāpieniem, kur viens korpuss savienots ar otru.

9.1.8 Frederiksborgas pils Kristiāns IV. Rezidence purvainā un mežiem apaugušā rajonā. Ārpilsētas rezidence, kur vienmēr varēja uzkavēties medību laikā. 28. gadu laikā īstenota liela daļa objektu.

Visgreznākais interjera apdares risinājums Dānijā. Jāsaka, ka greznākā ir kapella. Deju zāles gabarīti ir 47 metri garumā. Griestu augstums ir seši metri. Sākotnējā izpildījumā uz zāli varēja nonākt tikai pa kāpnēm zem balkona. Uz Lapa 67 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

balkona atradās muzikanti. Kad beidzās pārbūve, tika izveidots savienojums starp abiem korpusiem. Balkons muzikantiem veidots no ebonīta koka. Otrā ieeja izbūvēta 17. gs. Telpa rotāta ar gobelēniem, kas attēloja Kristiāna IV kronēšanas ceremoniju un svinības. Telpas galā ir kamīns. Sākotnēji kamīnam bija ļoti grezna sudraba apdare, kas vēlāk tika pārkalta naudā.

2016

lēnā garā pārbūvēta ar visdažādākajām papildus kapellām un interjera elementiem. Viens no viņa risinājumiem ir karaliskā kancele. Tēva skulptūra redzama apakšējā daļā. Ārējā apjomā sarkanā ķieģeļa materiālā realizēta būve. Sienu motīvi veidoti polihromi, atspoguļojot Nīderlandes manierisma galvenās iezīmes. Viens no tiem, kas daudz uzmanības veltīja jauniem ēku tipiem.

Kapella tika veidotas kā halles tipa trīs jomu baznīca. Karaļa loža noslēdzošā telpas daļā. Apeja otrā stāva līmenī veidota pa visu perimetru. Kompozīcija karaļa ložai otrajā stāvā atgādināja no romānikas laika veidoto Vestverku. Kas attiecas uz dekorativitāti - tā bija ļoti grezna. Pa ārējo perimetru izvietotas emblēmas. Neraugoties uz apstākli, ka Dānijā gotiskā arhitektūra nebija izkopta, tomēr zvaigžņu velvju rotājumi ir tuvi gotikai. Atšķirībā no Kronborgas, pils griesti risināti kesona veidā ar greznu kokgriezuma motīvu.

Ilustrācija 9-8 "Birža Kopenhāgenā – Laurens van Steevinkels & viņa dēls Hans"

9.1.10 Birža Kopenhāgenā Jūras tuvums un optimālie tirdzniecības ceļi ieveda jaunas preces Kopenhāgenā. Kristiāns bija pārliecināts, ka tirdzniecības sakari ar Baltiju, Ķīnu un Indiju tikai stiprināsies. Laurencs van Stervingels nozīmēts kā galvenais arhitekts. Darbus pārņēma dēls Hans. Galvenie būvniecības darbi tika realizēti līdz 20-tajam gadam. Dekoratīvākā daļa tiek īstenota vēlāk, 1625. gadā pēc Ludviga Haidenrightera projekta. Galvenā funkcija ir apgrozīt līdzekļus. Telpas, kas atvērtas uz ārējo pilsētas vidi, katra veidota ar savu individuālu pieeju.

Ilustrācija 9-7 "Roskildes doms"

9.1.9 Roskildes doms Kristiāns ceturtais īstenoja Doma izbūvi. Kancele un karaliskā galerija. Nobeigti torņi un skulptūra tēvam, kā arī personīgā kapella. Roskilda ir karaļa ģimenes apbedījuma vieta. Sākotnēji viduslaiku baznīca, kas

Fasādē, kas atveras pret pilsētu, ēkai veidotas vairākas lukarnas ar dekoratīvo apdari. Fasādes centrā ir rizalīts, aiz kā paceļas tornis. Katra otrā ieejas aila risināta ar tipveida elementiem. Katrai otrajai ailai tiek piešķirta individuāla dekoratīvā apdare.

Lapa 68 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Apdarē vērojamas arī skulpturālas formas un Kristiāna IV simbolika C ar kronīti. Torņa smaile tiek veidota ar četriem drakoniem, kuru astes savijoties kopā veido torņa smaili. Drakons ir simbols uguņošanai un Dāņu svinībām. Materiālu lietojumā jūtama holandes arhitektu ietekme

9.2 PILSĒTPLĀNOŠANA Kristiāna valdīšanas laikā realizētas vairāk kā 10 pilsētas.

2016

Paplašinot pilsētu uz ziemeļiem radās nepieciešamība pēc utilitārās apbūves, kas bija paredzēta galvenokārt armijai un amatniecībai. Tika izveidoti ap 20 kvartāliem no 1634. – 1639. gadam. Forma saglabāta līdz pat mūsu dienām.

10 RENESANSE SPĀNIJĀ Spānijā renesanses arhitektūra attīstījās vietējo tradīciju līmenī. Spānijas renesanse – dekoratīvā apdare gan interjeros, gan fasādēs, kas līdzinājās amatniecības prasmei darbā ar dārgmetālu. Plateresque - Nosaukums ir nācis no sudrabkaļa. Virziens ir nosaukts par plataresque. Datējams no 1485. gada. Līdz 1550 gadam, Desornamentado Itālijas dižrenesanses formu uztvere un asimilācija. Arhitektoniskās formas bija askētiskas un ar tipizācijas paņēmieniem. Stila nosaukums ir dezonamentado Sakrīt ar karaļa Filipa II valdīšanas laiku.

Ilustrācija 9-9 "Christianshawn - Kopenhāgena"

9.2.1 Kristiānija Veidota kā atsevišķa sala Kopenhāgenā. Tuvu vecpilsētai. Paredzēta mājokļiem tuvu pilsētas centram ar nocietinājuma struktūru. Ielu plānojums pakārtots cauri ejošajam kanālam. Regulāra apbūve. Sākotnēji ielas paredzēja veidot staru veidā ap centrālo laukumu. Gar vienu no laukuma malām iet kanāls, kuģi varēja piekļūt pilsētas centram no abām pusēm. Līdz 1634. gadam bija teju pilnīgi pabeigta. Savulaik populāra ar dāņu velo ražotni. 1634. gadā Kristians nolēma paplašināt Kopenhāgenu arī uz ziemeļiem.

Ilustrācija 10-1 "Salamankas universitāte"

10.1.1 Salamankas universitāte Ir gotikas elementi. Spānijā spēcīga ietekme no arābu un mauru arhitektūras. Ienākot jaunajām stilistiskajām iezīmēm. Tās tiek sintezētas Spānijā pastāvošajā vidē. Salamankas ieejas portāls ir ārkārtīgi izsmalcināts.

Lapa 69 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Niderlande saradojās ar Spāņiem, maksāja nodokļus Spānijas karalim. Tirdzniecības sakari. Tika pārvadātas mazās arhitektoniskās formas. Jaunā stilistiskā sistēmatika izplatīta ārpus Nīderlandes robežām.

Ilustrācija 10-2 "Kārļa V pils Granadā"

10.1.2 Kārļa V pils Granadā Viens no Spānijas karaļiem. Pils veidota kā kvadrāts. Pagalma risinājums ierakstās kvadrātā, kuram ir 63x63 metru izmērs. Iekšējā pagalma veidojums centrālsimetrisks. Spāņu tradīcijās šādu analogu nav. Raksturīgi atvērtie tiesas procesi un turnīri. Arēna ir asociatīvi pārveidota renesanses laika pilī.

2016

kārtojuma orderis. Atsevišķi elementi, aizgūti no Itālijas. Saistība ar Itāļu arhitektiem. Saiknes ar Itāliju - Imperatora pils ir ierakstāma kvadrātā. Iekšējais pagalms ar 30 metru diametru. Joniskais un doriskais orderis. Neliela novirze no normas ir viena kvadrāta stūrī izvietotā poligonālā katedra rezidences ziemeļu austrumu stūrī. Fasādes artikulācija atšķirībā no Francijas un Itālijas ir daudz izteiksmīgāka. Ieejas portāla akcents. Triumfa arka ieejas priekšā. Pazīstams paņēmiens ir kārtot pilastrus pa pāriem. Dekoratīvā apdare parādās vairākos fasādes elementos. Simboli atspoguļojas virs ieejas portāla. Logu dekoratīvā apdare - sandriki, kurus nomaina lineāra logailas apdare ar nelielu skulpturālo elementu rotājumu. Apaļie logi, kas eleganti uzirdina fasādes monumentālo un smago veidolu.

Ilustrācija 10-4 "Taveras slimnīca Toledo"

10.1.3 Tavera slimnīca Slimnīca Toledo pilsētā. Sauc arī par Afueras slimnīcu.

Ilustrācija 10-3 "Kārļa V pils Granadā plāns"

Fasādē jūtams sajaukums Itālijas renesanses paņēmienam, veidojot fasādi ar rustveida apdari un ordera elementiem. Rustveida elementi izmantoti ieejas portāla akcentēšanai. Trešajā un ceturtajā stāvā parādās lielā

16. gs. vidus un otrā puse. Plānā redzama skaidra un lineāla kompozīcija ap iekšējiem pagalmiem. Tie veidoti ap iekšējo pagalmu. Arhitektoniskā apdare. Fasāde risināta salīdzinoši vienkārši. Un ir daudz askētiskāka. Galvenais akcents ir ieejas portāls. Logu ailas niansētas ar rusta elementiem. Pagalma arhitektoniskais veidojums – gaišs un caurspīdīgs. Ar šo galeriju Lapa 70 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

palīdzību apēnotas telpas, kas izvietojas iekšējiem pagalmiem pa perimetru. Pusloka arka šeit tiek saplacināta. Arkas proporcijas maiņa īpaši jūtama otrajā stāvā. Bruneleski daiļradi atgādina starp arhivoltām izvietotie apaļie medaljoni ar atradeņu bareljefiem. Sienas brīvajā daļā parādās dekoratīvi elementi.

Ilustrācija 10-6 "Grenādas katedrāle"

10.1.5 Grenādas katedrāle. Lielākā renesanses laikā radītā baznīca, kur altāra daļa ir veidota puslokā ar radiāli izvietotām kapelām. Ilustrācija 10-5 "Alkazars Toledo"

10.1.4 Alkazars Toledo pilsētā Jūtams iepriekšējās arhitektūras mantojums. Mauru un gotikas arhitektūra. Ēka veidota ap iekšējo pagalmu. Ēkas fasādes veidotas līdzīgi villai kaprarola. Piecstūris akcentēts ar torņveida izbūvēm. Vinjolam katra fasāde bija izteikti akcentēta. Parādās arī tendence apvienot divus stāvus ar ordera pilastru. Lielā kārtojuma orderis. Ne visas ēkas fasādes tika rotātas līdzvērtīgi. Skaidri ieturēta ritmiskā logu ailu izvietošana. Dekoratīvā logu ailu apdare netika izmantota visām fasādēm. Alkazarā rotāti ieejas portāli.

Baznīca ir grandioza halles tipa būve ar pieciem jomiem vienā augstumā. Uz gotiskās arhitektūras bāzes attīstīta jaunā formu valoda. Atšķirīgs kolonnu un formu risinājums. Ribveida risinājums pārseguma velvēs. Ievērības cienīga ir Grenādas katedrāles ieejas fasāde, kurā, atšķirībā no mums pazīstamajām baznīcām, parādās kompozīcija ar pusloka ieejas portālu. Fasādes vaiņagojošajā daļā atspoguļojas trīs pusloka ailu kompozīciju. Dekoratīva gaismēnas kompozīcija. Kora daļā izveidota kupola formas pārseguma struktūra, kas atšķir gotiku no renesanses.

Tuvumā izteikti redzama amatnieciskā profesionalitāte, kas atspoguļojas ēkas dekoatīvajā risinājumā.

Ilustrācija 10-7 "Escorial – Huan de batista Toledo"

10.1.6 Eskoriāls Netālu no Madrides. Īstenots apbrīnojami īsā laikā. Savos gabarītos ļoti liels komplekss. Ierakstās taisnstūrī. Lapa 71 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

Huans batista de Toledo. Ieskatoties sīkāk plāna konfigurācijā, redzam, ka tā veidota ap vairākiem iekšējiem pagalmiem. Kompleksam ir viena galvenā ass, kurā no ieejas puses ierakstās baznīcas centrālā daļa. No galvenā pagalma izvietojas koledža un klosteris ar četriem galvenajiem pagalmiem. Pagalmi no kuriem viena daļa pieder, tik veidota ar rezidences telpām. Otrā pusē tā sauktais evanģelistu pagalms. Baznīca izceļas uz apkārtējā fona. Neraugoties uz visu ārkārtīgi spāniska baznīca. Viss komplekss ir realizēts akmenī, kuram ir viegli dzeltenīga nokrāsa. Būvniecība varēja noritēt tik īsā laikā vairāku sekojošu apsvērumu dēļ. Šeit tiek piemēroti tipveida logi un durvis. 1200 durvis un 2600 logi. Tendence veidot tipveida elementus paātrināja celtniecības procesu. Eskoriāla būvniecība tādējādi varēja noritēt 20 gados. Baznīca gan siluetā, gan plānā ir galvenais apjoms. Fasādes konfigurācijā stūri akcentēti ar torņiem. Fonā ir baznīcas vaiņagojošais kupols. Sānā baznīca veidota ļoti askātiski. Viena no lielākajām dekoratīvajām detaļām ir ieejas portāls. Dekoratīva Il jezu baznīcas forma. Pirmie trīs stāvi apvienoti ar ordera pilastriem. Otrajā līmenī ir fasādes paaugstinājums, kas atgādina Il Jezu fasādes kompozīciju. Sānu ieejas tiek akcentētas daudz mazāk. No galvenās ieejas cilvēks nonāk iekšējā pagalmā, kas atveras pret baznīcas vidusjomu. Baznīca, kam ir divu torņu fasādes kompozīcija, tiek integrēta apkārtējā apjomā. Fasāde, kura atveras skatu perspektīvei veidota ar lakonisku kompozīciju, pirmajā līmenī atverot piecas pusloka arkas, kas noved baznīcas ātrijā, savieno ar klosteri un koledžu. Baznīca ir ierakstāma taisnstūrī. Baznīcas halle risināta kā grieķu krusta

2016

plānojums ar pavsisam nelielu akcentu uz galvenās ass – paaugstinātu altāri. Baznīcas centrā paceļas kupolveida izbūve ar augšējiem logiem. Gan eksterjerā, gan interjerā parādās lakonisks akmens materiāls ar minimālu dekoratīvo apdari. Pati baznīca risināta akmenī. Mūrējums ir augstvērtīgs. Askētiska forma un tīrība. Jomu krustpunktā kupola balsta daļa paceļas ar cilindra laternu. Kupolā ir skaidri akcentētas lizēnas. Monohroma interjera struktūra. Velvēs cilindra veida pārsegumā. Velvēs Serlio iecienīts motīvs. Atšķirībā no Svētā Pētera katedrāles nav dekoratīvo iezīmju. Apzināta ēras izpausme. Askētiska arhitektoniskā formu valodā. Akcents ir tikai atsevišķās vietās, baznīcā altāra daļa, rezidencē ir polihromi gleznotas velves. Ļoti atraktīva ir kapene, kas izvietota eskoriāla kompleksā, rezidences daļā. Vērojami dažādu marmora toņkārtu lietojumi kombinācijā ar zeltu, izvietojas vairākos līmeņos.

Ilustrācija 10-8 "Valladolid katedrāle – Juan de Herrera"

10.1.7 Valladolid katedrāle Taisnstūra plānojums ar stūra torņiem. Pārbūvēta vairākkārt, arī 18. gs. pirmajā pusē. Baznīca bija iecerēta taisnstūrveida ar kupolu. Arī šajā baznīcā līdzvērtīgi dominē gaišais materiāls. Čiriguera. Askētiskas forma ar gaišu akemeni atstāj lielu ietekmi arī ārpus spānijas. Lapa 72 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

11 DAŽĀDI 11.1 PIRMĀ TESTA REZULTĀTI Lodžija - no vienas vai vairākām pusēm vaļēja, pārsegta telpa. Pilastrs – taisnstūra šķērsgriezuma. Parasti veidots pēc ordera kolonnas formas. Vertikāls izbīdījums. Bazilika – bazilikālais griezums. Vairāku jomu celtne ar paaugstinātu vidējo jomu. Kuram ir papildus izgaismojums no augšas. Ja runājam par bazilikālu griezumu. AVidusjoma sienās ir sānu logi, kas paredzēti telpas izgaismojumam. Transepts – jomu krustpunkts. Viens vai vairāki šķērsvirziena jomi, kas šķērsojot vidus un sānu jomus, rada krustveida plānu.

2016

Eksperimentē ar ordera proporcijām. Kur nekas netrūkst. Neko pielikt, ne atņemt. Abi divi arhitekti lietoja klasiskos orderus. Kulta celtņu arhitektūrā izstrādāja novitātes. Kesonētie griesti, imposti. Alberti savukārt centrālsimetrija. Abi meklēja novitātes kulta celtņu attīstības stadijā. Atšķirīgaisbrunneleski vairāk matemātiķis, fiziķis. Precīzāki aprēķini, konstruktīvie risinājumi. Brunneleski strādāja pie sabiedriska rakstura celtnēm (atradeņu patversme) lika lietā izpratni, kas iegūta no gotikas laika arhitektūras. Alberti ieviesa lielā ordera kārtojumu. Colossal order. Būtībā Alberti ievieš lielā ordera kārtojumu. Apvieno vienu vai divus stāvus ar ordera elementus.

Kesons – Ģeometriskas formas iedziļinājums griestu vai velvju apakšējā virsmā. Parasti ar profilētām malām.

Alberti pielāgo kulta celtnēm triumfa arkas motīvu. Ievieš volūtu kā baznīcas stāva apvienojošu elementu.

Imposts – Arhitektoniski konstruktīvs elements starp kolonnu un arku.

Alberti ir arhitekts bez īpašas izglītības. Literāts, studē Vitrūviju, ekonomists. 10 grāmatas par arhitektūru. Alberti savus darbus bāzē uz antīkās romas piemēru studiju.

Antablements – ordera vaiņagojošā horizontālā daļa. Sastāv no dzegas, frīzas un arhitrāva. Dzega – sienu vaiņagojošā josla, kas pasargā sienu no nokrišņiem. Dzega var atrasties arī starp stāviem. Horizontāla josla, kas sadala sienas plakni – starpdzega. Frīza - dekoratīva horizontāla josla, paredzēta ornamentiem. Arhitrāvs – ordera apakšējā daļa. Brunneleski un alberti Kopīgs, abi ir renesanses laika arhitekti Itālijā, Florencē. Humānisma ideju paudēji. Abu arhitektu daiļradēs ir izteikta vēlme eksperimentēt.

Florences palacco arhitektūra- Telpas un vertikālās komunikācijas ir gurpētas ap iekšējo pagalmu. Pirmajā stāvā noliktavas un veikaliņi. Otrajā stāvā saimnieku guļamistabas, lielā zāle. Trešajā stāvā kalpotāji, var arī ceturtajā, atikas stāvā, kas fasādē netika atspoguļots. Taisnstūrveida iekšējais pagalms. Iejož galerijas. Fasādē trīsstāvu fasādes kompozīcija, akcentēta ar starpdzegu. Nav perimetrāla kvartālu apbūve 100% Fasādē rustveida apdare. Pirmajā stāvā apdare ir raupjāka, vidējā stāvā līdzenāka. Trešajā stāvā praktiski gluda siena. Masīva vaiņagojošā dzega.

Lapa 73 no 74

M.Babris

Arhitektūras vēsture

2016

Aizsedza atikas stāvu, kas atspoguļots tikai iekšējā pagalmā. Fasādē būtiski atzīmēt, ka florences palacco veidoti ar pusloka logailām un ieejas portāliem. Parasti jeb lielāko tiesu izmantotas profilētas arhivoltas. Profils, kas ieskāva logailas un durvju ailas. Būtībā pusloka arkas logi un portāli ieskauti ar profilētām arhivoltām. Florences palacco fasādē salīdzinoši nelielas logailas.

parādās

Nejaucam pilastrus ar lizēnām. Pilastrs taisnstūrveida izvirzījums sienā pēc ordera uzbūves shēmas. Lizēna ir daudz askētiskāks vienkāršs izbīdījums šauras, vertikālas joslas veidā.

11.2 OTRĀ TESTA REZULTĀTI Vācijā galvenokārt akmens un pildrežģis. Francijā ilgi saglabājās gotikas arhitektūras iezīmes un renesanse veidojās gotiskajā arhitektūrā. Francijai raksturīgi arī izteikti dekoratīvie torņi un skursteņi. Logi ļoti lineāri. Itālija ir kopīgā ietekme abām. Vācijā ir izteiktas pusloka arkas motīvi. Vācijai atšķirībā no Francijas vērojama lielāka interese par pilsētbūvniecību. Francijā galvenokārt zelmiņi. Arī vācijā ir lukarnas, bet vairāk tomēr ir zelmeņi. Jumtu izbūves atgādināja dzīvojamo ēku fasādes ar divslīpu galiem. No kopīgajām lietām abās valstīs vērojama Itālijas ietekme. Ietekmēja Franciju ne tikai rezidenču arhitektūrā. Kesona veida griesti. 11.2.1 Vinjola un Vazari Abi ir manierisma laika arhitekti. Vinjola apkkopoja orderus. Vazari rakstīja par saviem laika biedriem.

Lapa 74 no 74