Baroks & klasicisms

JAUNO LAIKU ARHITEKTŪRAS VĒSTURE BAROKS - KLASICISMS III kurss II semestris

SEPTEMBER 1, 2016 RTU APF Lekt. Dace Kalvāne // Stud. Matijs Babris

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

SATURS 1

Autora ievadvārdi .............................................................................................................. 1

2

Baroka laika būvmāksla Eiropā .......................................................................................... 1

3

4

5

6

7

8

9

2.1

Dekoratīvās formas.................................................................................................... 2

2.2

Konstruktīvie elementi .............................................................................................. 3

2.3

Fasādes dinamika ...................................................................................................... 4

Baroks Itālijā ...................................................................................................................... 5 3.1

Karlo Fontana ............................................................................................................ 5

3.2

Karlo Maderna ........................................................................................................... 7

3.3

Bernini ....................................................................................................................... 7

3.4

Pjetro Berretini da Cortona ..................................................................................... 10

3.5

Borromini ................................................................................................................. 10

Baroks Ārpus Romas ........................................................................................................ 15 4.1

Venēcija – Guarino Guarini...................................................................................... 15

4.2

Venēcija Baltezers Longena ..................................................................................... 17

Vēlīnais baroks Itālijā ....................................................................................................... 19 5.1

Filippo Juvarra ......................................................................................................... 19

5.2

Filippo Raguzzini ...................................................................................................... 21

5.3

Rokoko ..................................................................................................................... 21

Baroks Sicīlijā ................................................................................................................... 22 6.1

Agrīnie piemēri ........................................................................................................ 23

6.2

Giovanni Battista Vaccarini...................................................................................... 23

6.3

Vidējais periods ....................................................................................................... 24

6.4

Vēlīnais periods ....................................................................................................... 25

Baroks Francijā ................................................................................................................ 26 7.1

Ievērojamākie arhitektūras objekti ......................................................................... 29

7.2

Versaļas pils un parks .............................................................................................. 31

Baroks Vācijā ................................................................................................................... 33 8.1

Forarlberg skola ....................................................................................................... 33

8.2

Vācijas Dienvidi ........................................................................................................ 33

8.3

Rezidentālā arhitektūra Vācijā ................................................................................ 35

8.4

Sakrālās celtnes ....................................................................................................... 37

8.5

Vēlīnais baroks......................................................................................................... 41

Baroks Austrijā................................................................................................................. 43 9.1

Rezidentālā arhitektūra ........................................................................................... 44 Lapa 1 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

9.2

Fischer Fon Erlah ..................................................................................................... 45

9.3

Johan Lukass Hildebrant .......................................................................................... 46

9.4

Jakobs Prandtauers ................................................................................................. 48

10

Baroks Holandē............................................................................................................ 49

10.1

Jēkabs von Kampeans .............................................................................................. 50

10.2

Rezidentālā arhitektūra ........................................................................................... 51

11

Dānija ........................................................................................................................... 51

12

Spānija ......................................................................................................................... 53

13

Anglija .......................................................................................................................... 55

13.1

Kristofers Rens ......................................................................................................... 55

13.2

K. Rena skolnieki ...................................................................................................... 59

13.2.1

Johns Vanbrughs.................................................. Error! Bookmark not defined.

13.2.2

Gibbs ................................................................................................................ 60

13.2.3

Thomas Archer ................................................................................................ 61

13.2.4

Hawksmoor...................................................................................................... 61

14

Baroks Krievijā ............................................................................................................. 63

14.1

Rastrellli ................................................................................................................... 65

14.2

Trezini ...................................................................................................................... 67

15

Klasicisms Krievijā ........................................................................................................ 67

15.1

Kazakovs .................................................................................................................. 67

15.2

Pēterburga ............................................................................................................... 68

Lapa 2 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

1 AUTORA IEVADVĀRDI Šajā darbā apkopoti lekciju pieraksti Arhitektūras vēstures priekšmetam Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē. Darba autors neuzņemamas atbildību par darbā atspoguļoto faktu precizitāti, teksts pierakstīts brīvā interpretējumā, bez redakcionāla koriģējuma.

Materiāls paredzēts kā palīglīdzeklis studiju kursa apguvei, ne aizvietotājs pilnvērtīgam lekciju apmeklējumam.

Bold – objektu nosaukumi, apakšnodaļu virsraksti Kursīvs – Arhitektu, pasūtītāju nosaukumi un termini.

Studijas - Šajā semestrī veicama arī objekta analīze. Arhitektoniskā analīze ir radošs process, kurā mēģinām iejusties arhitekta ādā ar domu, kāpēc projektēju šo objektu, ne savādāk. Analīze pieļaujama no arhitektūras kritikas skatu punkta.

Objektu drīkstam izvēlēties paši. Īpaši, ja apmeklēta kāda ēka no attiecīgā perioda.

Atzīmi iespējams uzlabot, izstrādājot analīzi. Tiks ņemti arī renesanses objekti.

Objekta analīze tīri pēc formas ir prezentējama. Izteikti interesanti ir objekti, kas skar klasicisma un baroka arhitektūru. Ņemot vērā to, ka klasicisms daudz ietekmējies no renesanses, iespējams aplūkot arī renesanses objektu.

Gala atzīme par apskatu ir vienlīdzīga vienam teorijas eksāmena jautājumam.

1

RTU APF

2 BAROKA LAIKA BŪVMĀKSLA EIROPĀ Baroks kā jēdziens nāk no portugāļu valodas un nozīmē šķībā, greizā pērle – kaut kas savāds, dīvains, neparasts un smieklīgs.

Baroka jēdzienu pirmo reizi mākslas vēsturē minēja tikai 19. gadsimtā. Jēdziens gotika arī savulaik tika piešķirts attiecīgajam gadsimtam, ar diskriminētu laikmeta iezīmi.

Arhitektūru raksturo ārkārtīgs krāšņums un patoss.

Arhitektūru raksturo monumentalitāte un svinīgums. Viens no pamatelementiem šeit ir krāšņums un patoss. Lai sasniegtu dinamisko efektu, arhitekti, tēlnieki un mākslinieki centās pārspēt paši sevi. Rezultātā arhitektūrā parādījās un dominēja divas formas, kas caurvij arhitektūru un atspoguļojas arī mākslā.

Izliektās un ieliektās formas – konveksas and konkāvas 1 formas. Šīs formas atspoguļojas gan plānu, gan fasāžu izveidē.

Tikko sākam skatīties tālāk, arhitektoniskos būvapjomos, manām tur nevienlīdzīgas arhitektoniskās masas ar dekoru un skulpturāliem elementiem. Viena no galvenajām arhitektūrā ir plastiskā, ne arhitektoniskā puse.

Arhitekti Brunneleski un Alberti daudz strādāja pie pārdomātas un harmoniskas ordera elementu proporciju sistēmas.

Neko pielikt, ne atņemt. Baroka arhitektūrā, ja arī fasāde bija samērā līdzsvarota, interjeros parādījās ļoti niansēta apdares tehnika. Ar tēlnieciskiem elementiem panāk kāpinātu emocionālo iespaidu, kas bieži definējas kā nesaderība starp interjeru un eksterjeru.

Convekss – izliekts, Konkāvs - ieliekts

Lapa 1 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Arhitektoniskā uzbūve bieži ir nesaderīga ar dekora elementiem un ārējo apdari.

Barokā primāra ir plastiskā uzbūve.

Orderim vairs ir tikai dekoratīva forma.

Klasiskais kapitelis bieži tiek transformēts.

Orderi veidoti daudz atšķirīgāk.

17. un 18. gs. ļoti veiksmīgi attīstījās monumentālā skulptūra un māksla.

Glezniecībā un tēlniecībā kā noteicošā kļūst sarežģīta, dinamiski un ritmiski risināta kompozīcija ar daudzkāršotām līnijām.

Atgriežoties pie renesanses laika cilvēka, barokā cilvēku parasti attēlo spilgtā, eksaltētā un dinamiskā kompozīcijā. Tika no jauktas arhitektoniskās un tēlniecības robežas. Bieži ir grūti pateikt, kur beidzas skulptūra un kur sākas polihroms gleznojums.

Fresku meistari ļoti iecienīja pāreju no plaknes uz telpisko apdari. Baroka vidē liela nozīme bija arī mūzikai un literatūrai, arī interjera dekoratīvajai apdarei. Dāmu tērpi un matu sakārtojumi, visa veida kostīmi arī bija ļoti barokāli. Teātris atdzima jau renesanses laikā. Runas māksla šeit ir ļoti savdabīga. Liela nozīme arī pašai teātra spēlei kā tādai. Iecienīta ainaviskā vide, parki un dārzi. Baroka laika periodā tiek izveidoti vairāki dārzu un parku kompleksi, kur sākotnēji daba tika sistematizēta, sakārtota un pārvērsta par kaut ko pārdabisku.

Baroka laika parks tiek pārveidots. Cērp kokus, veic stādījumus bosketos. 2 Baroka laika māksla ir īpatnēja ar saviem materiālu lietojumiem.

Dabīgam materiālam vairs netika pievērsta liela uzmanība. Ja sienas paneļus nevarēja veikt ar koku, tie tika veidoti no ģipša, ja zeltam 2

RTU APF

nepietika naudas, arī to veidoja no ģipša un nokrāsoja dzeltenu. Ļoti svarīga baroka laika arhitektūrā ir arī gaismas lomai, baznīcu kupolos, rezidencēs, pieņemšanas zālēs un salonos.

Liela uzmanība tiek sniegta gaismas spēlei.

Tai bija īpaša scenogrāfiska nozīme.

Baznīcās gaismas stari pat tika plānoti, vadīti uz attiecīgās vietās izvietotām skulptūrām, fokusējot skatupunktus, pasvītrojot kādu funkciju vai emocionālu efektu.

Renesanses laikā plakanie telpas griesti tika apgleznoti ar polihromām freskām, iluzori radot sajūtu, ka debesu valstība turpinās nebeidzami tālu.

Atsevišķos gadījumos kupolos tika iegleznoti dubultie kupoli vai pat vēl vairāk kārtās trīskārši kupoli.

Barokā tiek radīta fiktīva telpiskā vide.

Interjeros bieži tiek izvietoti fiktīvie logi, kas aizstāj dabīgo dienas gaismu ar tajos atspīdošo gaismu un simulē loga funkciju.

Itālija – 1570 - 1780.g. joprojām vadošā loma arhitektūrā Francija – 1610 – 1770.g. Baroks iestājās mazliet vēlāk Spānija – 1600 – 1800.g. Jauns gadsimts, jauna formu valoda Vācija – 1660 – 1780.g. Teātri, pilis, lieli mērogi.

Anglija - 1670 – 1730.g. - Baroks Anglijā ienāca, bet briti pie šīs arhitektūras nepierod. Paralēli attīstās klasicisms.

2.1 DEKORATĪVĀS FORMAS Galvenokārt Konveksas un Konkāvas formas. Izvirzot centru, ieejas fasādes abās

Puķu dobes ar dekoratīviem elementiem

Lapa 2 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

pusēs tiek veidotas ieliektas atbalsta sienas. Izliektais dominē uz ieliektā bāzes.

Formas bieži savienojas viena ar otru.

Logu forma baroka laikā iegūst ļoti plašu daudzveidību. Tradicionālā loga pārsedze turpina būt aktuāla, bet parādās arī apaļie un ovālie logi. Bieži vien logu forma atgādina atslēgas caurumu un nelīdzinās loga tradicionālajai loga formai.

Logi ir gaismas avots, bet to aila tiek arī apgleznota un ietērpta dekoratīvajos elementos. Ēku būvapjomos neatņemams elements ir torņa veida izbūves, kas paceļas virs ēku jumtiem un kļūst par pilsētas dominantēm.

Torņu izbūvēm tiek pievērsta liela nozīme tieši no skulpturāla viedokļa. Romānikas laikā ēkas būvmasā parādās tendence nedaudz variēt ar pilastriem.

Renesansē manām tālāku attīstību fasādes struktūrā un dekoratīvo elementu risinājumā. Vērojams, ka katrā līmenī plāna stāvs ir atšķirīgs. Kvadrāti, ovāli u.tml.

Vaiņagojošā daļā parasti ir izvietota kāda smaile, kronis, zvana veida forma vai sīpoliņveida kupoli. Tie tiek pielietoti arī ārpus Krievijas. Šī kompozīcija ienāk baroka laika kulta celtnēs un rezidenču ēkās.

RTU APF

2.2 KONSTRUKTĪVIE ELEMENTI Konstruktīvajos elementos daudz kas aizgūts no romānikas, renesanses un gotikas.

Spoguļvelve tika piemērota jau renesansē.

Veido nelielu griestu ieloces elementu.

Tādējādi tajā var iekomponēt logu ailu.

Parādās interesantas formu sintēzes, kas rada pārsteidzošu formu sajūtu interjerā, radot unikālu interjeru, ko sākotnēji ir grūti iztēloties.

20. gs. arhitekti daudz aizguvuši no baroka laika arhitektiem, darbā ar dienas gaismu.

Kapitelis – renesanses laika arhitektūrā.

Mikelandželo bija baroka laika tēvs. Viens no pirmajiem, kurš savos darbos dubultoja vai daudzkāršoja ordera elementus.

Laurencija bibliotēkā tika pielietots līdzīgs risinājums - dubults akcentējuma elements.

Kopumā dubultošanas/ daudzkāršošanas paņēmiens parādās baroka laikā vairākos elementos.

Dekoratīvais kapitelis. Baroka laikā tēlnieki un arhitekti vēlas radoši izpausties, dekoratīvās akanta lapas tiek aizstātas ar figūrām un dekoratīviem elementiem.

Kompozīcija ir līdzīga, bet vairs nav klasiska.

Liela nozīme ir arī kupola kompozīcijai.

Kupolos parādās ļoti interesantas novitātes, kas izriet no balstu konstruktīvā izvietojuma. Bieži vērojamas pārsteidzošas kupolu kompozīcijas. Telpiskas un konstruktīvas arkas balsta kupolu un rada atraktīvu gaismēnu spēli telpā. Boromini 3 uz astoņstūra kupola piemēram veido ovālu kupola bāzi. Citos piemēros tiek izskausts tāds elements kā laterna, kupolu sedzot ar dekoratīvo apdari, skulpturālu un gleznotu – izteikta materiālu un formu polihromija.

3

Baroka laika arhitekts, kuru raksturo skulpturāli elementi, kupoli, kas izriet no

ģeometriskas pamata formas, piemēram no diviem vienādmalu trijstūriem.

Lapa 3 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

nemainīgi.

Ilustrācija 2-1 "Il Jesu fasāde"

2.3 FASĀDES DINAMIKA

Ilustrācija 2-2 "Alle quattro Fontane"

Il Jezu baznīca. Vinjola un Džellakomo della porta. Stāvus apvieno volūta. Ieejas portāls veidots vienkāršā kompozīcija vēlāk tiek dubultota, papildus to akcentējot.

Baznīca San Karlo – viens no tiem baroka laika būvju piemēriem, kur gan plānā, gan fasādē ļoti nolasāma liekto formu kompozīcija. Viegli nolasāma fasādes dinamika. Fasādes kompozīcija. Divas nišas ar dekoratīvo skulptūru virs tā. Redzam, kā transformējas fasādes kompozīcija.

Mēroga elementi ar ko tiek variēts.

Fasādes zemākajā līmenī dubultotie ordera pilastri sniedz piesātinātības sajūtu.

Elementi tiek ierakstīti viens otrā. Pusloka arkas elements, kurā ierakstās trīsstūra elements. Ideja un princips saglabājas

Stucca – Jo tālāk baroks attīstās, jo sarežģītāki paliek vaiņagojošie elementi.

Vērojama arī kapiteļa transformācija. Kas interjeros un tēlniecībā parādās kā neatņemama sastāvdaļa. Vēlāk tiek apgleznoti polihromi un/vai pārklāti ar sudrabu.

Rokajs4 - Izplatīts Vācijas rietumos.

Panno - griestu dekoratīvā kompozīcija, kas ierobežota ar apmali un rotāta ar ciļņiem. Panno tiek polihromi apgleznots, radot iespaidu par polihromu kompozīciju.

4

Rokajs - vēlīnajā barokā radies dekoratīvais elements. Tēlo stilizētu gliemežvāku vai akanta lapas stilizētā asimetriskā kompozīcijā.

Lapa 4 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Glezniecībā ļoti dinamiskas kompozīcijas.

Rubenss. – Baznīcu interjeros top polihromas freskas.

Polihromā glezniecībā ievērojams Giovanni Batista – kupolos veido divkāršas vai trīskāršas ilūzijas, kas risinātas ar polihromijas palīdzību.

Putti – rotaļīgas bērnu figūras gan tēlotājmākslā, gan tēlniecībā. Galvenokārt redzamas tieši baroka piemēros.

3 BAROKS ITĀLIJĀ Itālija galvenokārt bija Katoļu lielvalsts.

Baznīca bija galvenā pasūtītāja kulta celtņu jomā. Baroka arhitektūra atšķīrās dažādos reģionos.

Itālija tolaik sastāvēja no vairākām mazām valstiņām ar ierobežotu materiālo bāzi.

Baznīca sevi uzskatīja par spēcīgu un varenu. Mākslas izpausme bija katoļu baznīcas manifestācija. Sludināja absolūtās monarhijas varenību. Katoļu baznīcai vērojama cīņa ar luterāņu reformācijas kustību.

Baroka māksla Itālijā bija izteikti reliģiska.

Arhitekts Bernini bija izteikts katolis.

Vizuālā tēla izmaiņas bija vērojamas Romas arhitektūrā.

Roma, sākot ar 1500. gadu, sāka radikāli mainīties. Renesanses laiks. Sākot ar šo gadu, Romas arhitektūra ir izmainījusies radikāli. Romā sāk parādīties jaunās barokālās iezīmes. Ne tikai arhitektūrā, bet arī pilsētplānošanā.

To ietekmēja pāvests Siksts V. Pirmo reizi pilsētā tiek ieskicēti atsevišķi punkti, kur tika realizēts mūsdienīgs transporta tīkls.

Siksts atzīmēja pilsētā galvenos reliģiskos centrus, kurus viņš mēģināja apvienot unificētā shēmā. Tas radīja ģenerālplānu, kas veidojās savienojot vairākus elementus reliģiskā sistēmā. Siksta mērķis bija pārvērst Romu par svētceļnieku pilsētu.

RTU APF

Atsevišķi objekti atgādināja staru formu, vedot uz citiem reliģiskiem objektiem.

Darbā pieaicināja arhitektu Dominiku Fontanu. Roma kļuva par paraugpilsētu ar taisnām ielām. Lai objektus varētu pamanīt, kulta celtņu priekšā tika izveidots laukums ar obelisku vai strūklaku, brīvi stāvošu skulpturālo elementu. Obeliski bija galvenie pilsētas elementi. Ļoti bieži arī kā ielu perspektīvi noslēdzoši elementi.

Jāpiemin, ka Roma ir pilsēta, kurā notiek arī citas pilsētbūvnieciskas izmaiņas.

Laukumi tiek atvērti, tiek radīta publiskā ārtelpa. Atvērta pilsētas vide. Siksts V, gandrīz kā zinādams, atvēra laukumus pilsētas struktūrā, veidojot vidi, kas apmierina cilvēku sociālās prasības. Ir orientieri, un plašs laukums nomaina šauro ieliņu estētiku. Būtībā šī jaunā iedeja ieskicē šodienas Romas vēsturiskā centra izveidi.

Izmaiņas saistītas ar pilsētas ūdens apgādes problēmu. Problēma turpinājās līdz pat 16. gadsimtam. Rekonstruējot vecos akveduktus, Roma saņem lielus ūdens daudzumus, ko izmantoja arī, lai izdaiļotu pilsētu. Vairākus akveduktus pilsētā noslēdza ar sabiedriskām ūdens krātuvēm, kas tika izmantotas kā veļas mazgātuves un/vai baseini ar strūklakām.

Kas attiecas uz arhitektonisko jomu, Pilsētas vidē tiek atvērtas lielas, plašas perspektīves, ko akcentē ar laukumu izveidi, traktē citādāk nekā Romā. Gar Sēnas upes krastiem veidojas perspektīvas.

Par Franciju runāsim vēl mazliet vēlāk.

3.1 KARLO FONTANA Tiek atzīts par ļoti spējīgu un talantīgu arhitektu. Pēc Santa Susanna baznīcas celtniecības Romā. Skaidra un tīra baznīcas fasādes kompozīcija, ieskicē pamatu vēlākai baroka laika arhitektūrai. Shēma ir tuva Il Jezu. Dekoratīvie elementi

Lapa 5 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

koncentrēti, samazinot to daudzumu uz galveno fasādes kompozīcijas asi.

RTU APF

To var attiecināt kā prototipu vēlākā laika baroka baznīcām.

Ilustrācija 3-2 "Palaco Barberini" Ilustrācija 3-1 "Santa Susanna"

Ieejas portāls akcentēts ar pa pāriem veidotiem pilastriem. Pilastrs izvietots ar fonu uz pašas fasādes pamata, lai vairāk izmantotu pašas fasādes risinājumu.

Attālumi starp kolonnām uz centru ir atšķirīgi kā pašas fasādes malas. Virsmas apdarē parādās dekoratīvās augu virknes.

Palacco Barberini – sintezē tā laika vadošo arhitektu iezīmes Uz galvenās ass rekreācijas zāle ar skatu uz dārzu. Paralēli galvenajai kompozīcijas asij, svarīgas ir arī vertikālās komunikācijas, kur parādījušies dažādu arhitektu rokraksti.

Tiek uzskatīts, ka lineārās kāpnes, kas parādās ieejas halles vienā sānā, ir viņa projektētas.

Ovālās kāpnes, kas atrodas ieejai pretējā pusē, tiek piedēvētas Borromini. Bernini parādīja sevi kā izcils arhitekts un tēlnieks.

Borromini bija smags raksturs, nespēja ar nevienu sastrādāties.

Ar savu grūto raksturu nespēja atrast optimālus kontaktus, vienmēr tika iedotas ļoti grūtas novietnes vai arī pabeigt jau esošu ēku izstrādi. Atšķirībā no Bernini Borromini bija daudz brīvāks ar formu izvēli un novitātes piegaršu.

Tiek uzskatīts, ka fasādes trešā stāva logi ir tieši Borromini darbs, jo tie paši arkveida logu prototipi veidoti ar perspektīvi, neraugoties, ka izmērs starp fasādi un plakni ir samērā niecīgs.

Lapa 6 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Pēc piederības – lineārās kāpnes Bernini – Ovālās kāpnes – Borromini.

1605 – 1614. gads. Strādā pie garenjomu un galvenās fasādes izveides.

Baroka laika arhitektūrā liela nozīme ir tieši scenogrāfijai, parku izveidei rezidenču arhitektūrā un kulta celtņu interjerā. Proti, kā apmeklētājs tiek virzīts no viena punkta uz otru. Scenārijs kā ēka tiek projektēta, lai nonāktu pie šā rezultāta.

Līdz šim zināmais posms ir Mikelandželo centrālsimetriskais plānojums ar nedaudz pagarinātu portiku. Karlo Maderna pieliek fasādi un dekoratīvos kupolus. Pirmais un otrais līmenis tiek apvienoti ar lielā kārtojuma orderiem. Centrālais zemkupola apjoms ir pārsegts ar biezāku velvi kā Karlo Maderna. Jaunā pagarinātā garenjoma apjomā tiek izvietoti sānu logi, kas papildus izgaismo baznīcas vidus jomu.

3.2 KARLO MADERNA Dzimis Lugano, līdzīgi kā Dominiko Fontana, viņa onkulis. Pirmais patstāvīgais darbs pie baznīcas Santa Suzanna.

Vienlaikus tiek nozīmēts pie Svētā Pētera katedrāles par galveno arhitektu.

Spēcīgs un skarbs arhitekts ar savu rokrakstu atstāj iespaidu uz agrīnā baroka meistariem.

Maderna izprojektēja arī galveno fasādi, ko pabeidz 1614. gadā. Kaut arī Maderna mēģināja izmainīt Mikelandželo fasādes dalījumu, tiek izmantota telpiskā būve ar centrālo simetriju.

Jaunajā risinājumā, kupols vairs nav dominējošais apjoms. Fasādes kompozīcija Karlo Madernas laikā ir realizēta ar garenjoma pagarināšanu un fasādes izveidi.

3.3 BERNINI 1627. gadā pie baznīcas tika nozīmēts Bernini. Roma savā vizuālajā veidolā sāk ļoti strauji izmainīties. Izmaiņas datējamas līdz 1660. gadam. Urbāns XIII Barberini – otrs Jūlijs otrais, no darbināja Bernini.

Ilustrācija 3-3 "Svētā Pētera Katedrāle - Karlo Maderna projekts"

Svētā Pētera katedrāle – Galvenokārt pazīstama no renesanses laika. 17. gs. sākumā, kad pie varas bija pāvests Pauls V, borgēze, mākslinieciskais klimats sāka mainīties.

Pie katedrāles nobeigšanas darbiem tiek piesaistīts arhitekts Karlo Maderna.

Pāvesta brāļa dēls bija viens no vadošajiem patroniem mākslai. Bija jūtama mākslas arhitektūras attīstība un uzplaukums.

Inocents 10. Pamfilli – tiek izveidota Pjacca Nuvonna. Aleksandrs VII Čigi, Viņa vadībā izveidots Svētā Pētera laukums. Pjaca del Popolo. Jau jaunībā pievienojas savam tēvam, kas ir zināms tēlnieks. Arī dēls bija izcils tēlnieks un gleznotājs, arhitekts un pilsētplānotājs, scenogrāfs.

Bernini savā radošajā daudzpusībā bija ļoti izvērsts. Pielīdzināt var tikai Mikelandželo.

Strādā ļoti daudzpusīgi. Viņa arhitektūra ir klasiskāka. Izteiksmes līdzekļi skaidri un matemātiski precīzi. Salīdzināms ar Palladio, kur arī arhitektūrā dominēja precīzas proporcijas un ordera lietojums.

Lapa 7 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Bernini prasmīgi mācēja sintezēt dažādas mākslas jomas. Tēlniecība, glezniecība un stucca elementi. Bieži vairāk tiek uzskatīts par tēlnieku nekā arhitekts. Ātri kļūst zināms visā Eiropā. It sevišķi pēc Svētā Pētera baznīcas laukuma izveides. Pat Francijas karalis vērsās pēc padoma kā pārbūvēt Luvras pili. Darbs pie Svētā Pētera bazilikas turpinās visu dzīvi.

Ilustrācija 3-5 "Scala Regia kāpnes"

Scala Regia kāpnes – atrodas blakus bazilikai. Iespējams, ka Bernini šeit ietekmējies no Borromini. Šaura un gara ķīļa veida telpa, kas dalīta un paredzēta kāpnēm. Scala Regia savieno Vatikānu ar Svētā Pētera baziliku. Augšā izvietota Siksta kapela.

Ilustrācija 3-4 "Baldahīns virs Svētā Pētera kapa vietas"

Baldahīns virs Svētā Pētera kapa vietas.

Vairāk traktējams kā skulptūra. Izjūta, ar kādu strādājis Bernini, ir ļoti precīza.

Augstums ir 29 metri. Augstums līdz kupolam ir 100 metri.

Gan izmēri, gan siluets labi harmonē ar zemkupola telpu. Tumšās vītās kolonnas labi harmonē ar apkārtējo telpu un baldahīniem, ko lieto pāvesti savās ceremonijās. Antablaments ar izliektu konfigurāciju. Virs baldahīna virs katras kolonnas ir akcentēts enģelis un volūtas, kuras uzsver zelta lodi. Kompozīcija rada asociācijas ar kroni. Kompozīcija ir dinamiska. Rada simbolu kristīgās baznīcas galvai.

Blakus starp baldahīna kolonnām ir vēl viens Bernini darbs. Ar savu plastiku mēģinājis esošajā kulta celtnes vidū kāpināt kulta celtnes simbolus, izmantojot skulptūru.

Labi panākts scenogrāfiskais efekts, kā baldahīns izskatās dažādās dienas gaismās. Žans Lorenco Bernini.

Scenogrāfiskais efekts pasvītrots ar to, ka arkāde ir izvietota zināmā attālumā no sienas un rada 3D sajūtu. Pakāpeniski virzoties uz augšu kolonnas samazinās augstumā.

Plānojuma ķīļa veida forma samazinās platumā. Perspektīvei ir scenogrāfiska nozīme, teatrāls efekts, kas akcentēts ar izgaismojumu tajās vietās, kur kāpnes maina virzienu.

Vietās, kur veidojas horizontālais kāpņu pārrāvums izvietots papildus izgaismojums, kas rada teātra efektu. Virs kāpņu laukumiem izvietotas laternas, kas akcentē gaismu vietās, kur mainās kāpņu kustība. Kāpnes praktiski savieno baziliku ar Vatikānu. Lūkojoties uz augšējo platformu, pāvests lēni slīdēja, tika labi izgaismots, un izskatījās lielāks nekā patiesībā. Noslēguma punktos kolonnas grupētas pa pāriem, lai akcentētu uzeju.

Pārsegumā ir kesonēta cilindra veida velve.

Svētā Pētera laukums – laukumu izveidoja Čigi.

Pie baznīcas mēroga bija nepieciešams izveidot laukumu, kas varētu pulcēt plašus cilvēku pūļus lielāku svinību laikā tai skaitā baznīcas svētkos. Šim

Lapa 8 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

laukumam vajadzēja kļūt par vestibilu Svētā Pētera katedrālē.

ārējo

RTU APF

portiks. Interjera apdarē krāsaini marmori, balti un apzeltīti stukas elementi.

Laukums sastāv no divām daļām.

Trapecveida laukums pašā katedrāles priekšā un elipsveida laukums ar līmenisku asi, pirms trapecveida formas laukumu ar lielāku kopējo platību.

Ilustrācija 3-7 "S. Andrea al Quirinale Romā"

Ilustrācija 3-6 "Svētā Pētera laukums "

Interesanti, ka Bernini vadījies no scenogrāfiskā efekta akcentēt vienu un noteiktu apjomu laukumā. Labi nolasāma skatu perspektīva ar kāpinājumu fasādes daļā.

Laukumu apjoza brīvstāvoša doriskā kolonāde, kas veidota četrās rindās.

Vērojama tikai puse. Kopā 284 kolonnas.

Izvietotas pēc savdabīgas sistēmas. Esot centrā, redzam tikai iekšējo rindu.

Griezumā kolonāde segta ar divslīpju jumtu un akcentēta ar šķērsasi.

Santi Luca Martina Foro Roma – tendence daudzkāršot ēnu un dinamiku. Stūri akcentēti ar ordera pilastriem. Vidējā daļa izspiesta uz āru. Ieliektais un izliektais elements. Fasādē ļoti veiksmīgi ierakstās stūri. Kā jau pēc plāna koncepcijas manāms, virs jomu krustpunkta paceļas kupols. Piemēroti stucca elementi. Fasādē dekoratīvie logu ailu elementi. Interjerā visu mēģināts risināt askētiskā veidā, gaišos toņos. Baltā stucca akcentē atsevišķas ailas un dekoratīvos elementus.

Jebkur kur krustojas divas ģeometriskās formas, parādās ordera elementu sabiezinājums. Interjers ir labi izgaismots.

Augšējie logi labi izceļ balto interjeru.

Laukuma centrālajā daļā ir izvietots obelisks. Arhitekta Fontanas darbs. Visa šī laukuma kompozīcija parādīja Bernini ģenialitāti pilsētbūvniecības līmenī. Radīta plaša ārtelpa.

S. Andrea al Quirinale, Roma 1658 – 1670.

G.Bernini. Jezuītiem, ārkārtīgi maza un ovāla plāna konfigurācija. Ieejas daļā ir liekta siena. Orientē ieejas portālu. Pusloka kolonnu portiks un kāpnes. Akcentē Baroka pamatidejas.

Ieejas portālā ierakstās ieejas durvis.

Izgaismo telpu. Fasādes ieskauta ar orderu pilastriem, starp kuriem novietots ieejas

Ilustrācija G.Bernini"

3-8

"S.Luca

Akadēmijas

baznīca,

Baznīca izvietota virs Svētā Martin kapa vietas, kalpoja kā mākslinieku ģilde.

Baznīcai ir Grieķu krusta plāns, kuru vaiņago kupols.

Nav krāsainu marmoru un fresku. Interjerā ļoti labi izceļas jebkurš arhitektoniskais un konstruktīvais elements.

Lapa 9 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

3.4 PJETRO BERRETINI DA CORTONA Santa Maria pelle Pace – iespējams, roku pielicis arī Bramante, būvējis klostera daļu.

Fasādes vaiņagojošā daļa rada asociācijas ar Svētā Luka baznīcas fasādi, tikai mazākā mērogā. Galvenais akcents ir pusapaļais portiks un galvenā ieejas daļa I stāva līmenī.

Ilustrācija 3-10 "Santa Maria della pace fasāde, Piettro da Cortona"

Ilustrācija 3-9 "Santa Maria della Pace plāns un priekšlaukuma konfigurācija, P. da Cortona"

Pjetro da Cortona izveidoja galveno ieejas daļu laukumā, veidojot šo laukumu, arhitekts izvēlējās piecstūra formu. Brīvajā teritorijā eventuāli pulcējas publika.

Piecstūra laukums ir kā novitāte. Baroka arhitektūru raksturojošs elements.

Akcentēta pusapaļā rotonda, Da Cortona ir ar šo piemēru parādījis savu spēju ļoti veiksmīgi īstenot pilsētbūvniecisku koncepciju, neregulārā apbūvē sakārtojot apkārtējo vidi. Regularitāte neregulārai ēku grupai. Ieejas portikā kolonnas grupētas pa divi.

5

3.5 BORROMINI5 Dzimis 1559. gadā. Agrā jaunībā ierodas Romā. Sākotnējā radošā fāzē strādā kā akmeņkalis pie ēku rotāšanas, galvenokārt darbojas Milānā. Sadarbojas ar Karlo Maderna. Sākot savas patstāvīgās gaitas, Borromini, bija apguvis daudz patstāvīgās zināšanas interjera apdarē u.tml.

Arhitektūrā ļoti precīzs. Ārkārtīgi smags un introverts raksturs. Nevienam nepateicās.

Nebija atvērts. Bieži tika apdalīts.

Deva visneizdevīgākās novietnes.

Laikabiedru nepabeigtos objektus u.tml.

Neraugoties uz to, kur varēja izpaust savas idejas, rada ļoti neordinārus risinājumus.

Prata savās ēkās iemiesot sarežģītu telpisko un dekoratīvo sistēmu. Liela ietekme no gotiskās konstruktīvās sistēmas. Ļoti radošs un talantīgs arhitekts.

Smagā rakstura dēļ viņam objektu nebija tik daudz un tie bija saistīti ar ierobežojumiem. Dzīvi beidz pašnāvībā.

Zināms arī kā Frančesko Kastelli

Lapa 10 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Ilustrācija 3-11 "Palazzo Spada Romā, Borromini"

Palacco Spada – iluzora perspektīve koridoram, kas veda uz mazu iekšējo pagalmu. Tika sasniegts teatrālais efekts, lai uzsvērtu tur izvietoto skulptūru.

Princips līdzīgs kā Scala Regia kāpnēm.

Dominē gan ritms, gan perspektīve, dabīgie elementi, piemēram, gaisma. Lai labāk saprastu kompozīciju. Normālu skatu leņķī, koridors samazinās augstumā un platumā, sniedzot iluzoru perspektīvu un, akcentē ēkas aizmugurē izvietoto skulptūru. Gan plānā, gan griezumā, līdzīgi kā Scala Regia kāpnēs vērojami kolonu izvietojumi blokos.

Pārsegumā kesonētā cilindra velve, kas tiek pārrauta, vadoties pēc galvenajiem ritmiskajiem elementiem, kas pakārtoti perspektīves iluzorajai vīzijai. Skatoties koridora kopskatā, sajūta galīgi nav kā speciāli veidotā perspektīvā. Līdzīgi kā Olimpico teātrī, Borromini strādājis ar dekoratīvo koridoru.

Ilustrācija 3-12 "Santa Carlo alle Quattro Fontane Romā, Borromini"

Santa Carlo alle Quattro Fontane Roma Viens no Borromini raksturīgākajiem darbiem, daiļrades piemēriem ir neliela baznīciņa. San Carlo fontana. Šo projektu pasūtīja Spāņu virsvienības draudze.

Fasāde pievienota vēlāk. Viens no viņa pirmajiem un pēdējiem darbiem. Iezīmē daiļrades sākumu un beigas. Viss klostera komplekss ierakstās salīdzinoši nelielā zemes gabalā. Visa teritorija ir iezīmēta plānā.

Ilustrācija 3-13 "Santa Carlo alle Quattro Fontane Romā plāns ar pagalmu"

Tikai vēlāk ķeras klāt pie pašas baznīcas izveides. Nošļaupti stūri. Baznīcas plānojums rada sajūtu, ka ir ovāls, veroties uz dinamiku plāna ieejas daļā, jūtam kustību, kur portāls ir izvērsts un izspiests Lapa 11 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

uz āru. Portāls ieskauts fasādes kompozīcijā. Baznīcas garenass nav izvietota perpendikulāri ielai. Ieejas fasāde un galvenā ass veidota pielāgota pilsētbūvnieciskajai situācijai.

Interesanti, ka šo baznīcu varētu skatīt vispirms no pilsētbūvnieciskā aspekta, kā galvenā fasāde ierakstās pilsētas vidē.

Funkcionālais un interjera aspekts. Baznīca risināta uz kolonnu bāzes. Par pamatu ņemts izstiepts astoņstūris vai ovāls.

Borromini darbojies ar dažādiem ģeometriskiem elementiem.

Aplis, astoņstūris, rombs un citas formas, kas Sintezētas gan plāna, gan interjera dekoratīvajā apdarē.

Arhitektonisko interjera dalījumu var izpētīt, apskatot vien ceturto daļu no baznīcas. Katras divas iekšējās kolonnas ieskauj pusloka pārsegumu pāri altārim.

Sānu gadījumā ir ovāls pārsegums. Pilastru pamatmasas balsta antablementu, kas apjož baznīcu pa visu perimetru. Kupols virs šīs formas ir astoņstūra formā.

RTU APF

Baznīciņa ir neliela, ietilpst vienā Svētā Pētera katedrāles sānu ailā, bet ar savu formu piesātinājumu atstāj ārkārtīgi lielu iespaidu uz vēlāko laiku arhitektūru.

Ielu krustpunkts, kur kvartālu stūris ir veidots ar nošļaupumu, pirmajā līmenī akcentēts ar strūklaku. Virs vaiņagojošās daļas paceļas zvanu tornis, kas veido asimetrisku telpisko kompozīciju.

Svētā Kārļa Boromeja statuja Pusaugu zēni veido smailloka arkas ietvaru, kas izvietojas vaiņagojošā dzegā. Sākotnējā perioda plāna konfigurācijā ir iekšējais pagalmiņš ar astoņstūra kompozīciju divos līmeņos. Lai nedaudz saprastu baznīcas ģeometrisko formu plastisko lietojumu, jāsaprot, kā tiek veidotas pārseguma konstrukcijas un kā viens elements pāriet otrā. Viens no plāna elementiem ir astoņstūris - sfēriskie pārsegumi.

Arī šeit Borromini ir piemērojis fasādei divu līmeņu kompozīciju. Fasāde sadalīta divos jomos. Interesanti, kā atspoguļotas konveksās un konkāvās formas. Vertikālais un horizontālais dalījums fasādē.

Vertikālais dalījums risināts ar vertikālajām lielā ordera kolonnām, starp kurām izveidotas nišas.

Virs ieejas portāla izvietots neliels balkoniņš ar nišu un svētā Kārļa Boromeja statuju. Virs nišas veidota smailloka arka.

Fasādes vaiņagojošā daļā pašā augšā parādās medaljons, kam ir ļoti savdabīga noslēguma forma. Pa labi un pa kreisi ir balustrāde, kas nemanāmi pāriet frontonā un noslēdzas ar dzegu. Šeit arī atspoguļojas Borromini rokraksts, kurš ir pretējs Bernini.

Skulptūra šeit kļūst par instrumentu arhitektūrā.

Bernini piemēro arhitektoniskos elementus, lai izceltu skulptūru.

Ilustrācija 3-14 "Santa Ivo alla Sapienca Romā, Borromini"

Santa Ivo alla Sapienca Romā – Paredzēta Jezuītu ordenim. Kā reference, Palacco, kura iekšējā pagalmā baznīca tiek organizēta ir Džakomo della Porta.

Baznīcas risinājums, kuru piedāvā Borromini, savukārt tiek veidots kā noslēdzošais apjoms pagalma dziļumā. Ar Lapa 12 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

tā laika mērniecības metodēm Borromini ir spējis integrēt būvapjomu pagalma iekšējā struktūrā esošā palacco līmenī un augstumā. Runājot par plāna konfigurāciju, tas ir risināts izteikti ģeometriskā formā.

Borromini bija ģeometrisku formu cienītājs.

Ilustrācija 3-15 "Santa ivo plāns, Borromini"

Plāns balstīts sešstūrī, kas savienots no trīsstūriem un sintēzē veido iekšējo telpu izliektās un ieliektās sienas. Divu vienādmalu trīsstūru kompozīcija, kas uz ieliektās un izliektās daļas veidojuši sānu kapelas.

Borromini ļoti ieciena sešstūru zvaigzni, kas kompozicionāli kļūst par baznīcas centru. Radoši apstrādāta ģeometriskā shēma. Daudzveidīgs līniju lietojums, kas piešķir savdabību interjeram. Grafisko plānu iterācija. Plastiski izmantotas galveno ģeometrisko formu krustošanās punktiem, kas kļūst par nesošajiem atbalsta punktiem. Kupola forma seko plāna ģeometrijai, vaiņagojoties ar savelkošo gredzenu. Virs nišām, kas izvietojas pa perimetru, veidoti arī sānu logi, kuri tiek akcentēti ar dekoratīvām lizēnām.

Ribas rotātas ar dekoratīvām lizēnām.

Vaiņagojošajā daļā kupols noslēdzas aplī.

Pāreja no sarežģītā uz vienkāršo. Baznīca, kas pārsteidz ar savu risinājumu, tehnisko prasmi un harmoniski iekļautu tehnisko funkciju. Reliģiskā funkcija šeit iekļaujas perfekti. Fasāde ir ārkārtīgi lakoniska un vienkārša, oriģināla. Savienojas barokālās pamatidejas. Konvekss un konkāvs. Ēka

RTU APF

izvietojas renesanses palacco iekšējā pagalmā. Tajā pašā laikā, Borromini ir īstenojis Mikelandželo pamatideju.

Baznīcas tēls ar vaiņagojošo kupolu.

Fasādes ieliekums seko izliektajai daļai.

Prasme fasādi integrēt divu līmeņu palacco kompozīcijā ir absolūta un perfekta.

Strādājot ar rekonstruējamiem elementiem, ir svarīgi atrast līmeni, kur grīda pieslēdzas grīdai. Borromini prasme iesēdināt fasādi esošajā struktūrā ir ļoti augsti novērtējams sniegums. Nobeidzot ar šo, ir jāsaka, ka telpiskajā kompozīcijā galvenā dominante ir vaiņagojošais kupols.

Tā interjera risinājums seko plāna konfigurācijai. Fasāde veidota līdzīgi. Virs tās paceļas vaiņagojošā laterna.

Interesanta no sava skulpturālā aspekta.

Savīta spirāle ar metāla kroni galā. Pastāv hipotēze, ka tīri teorētiski, Borromini gan nevarēja zināt Samaras minaretu.

Iespējams, ka šī detaļa vērtējama kā īpaša novitāte.

Borromini kļūst par vienu no tiem arhitektiem, kuri dod prototipus radošiem veidiem laternu un torņu noslēgumu izbūvei. Veroties laternas griezumā vairākos līmeņos, katrs līmenis ir citāds.

Kupola konstruktīvo ribu vietās parādās laternas nesošie balsti. Brīvstāvoši skulpturālie elementi.

Balustri ar liesmojošiem motīviem un kārtoti pa pāriem.

Kupolam līdzīgi kā gotiskajā arhitektūrā, veidoti kontroforsi, tomēr pavisam citā interpretācijā un izpildījumā. Borromini ir meistars, kas konstrukcijas spēj risināt mākslinieciski eleganti.

Lapa 13 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Santa Agnese – Piazza Navona – ļoti garš un izstiepts laukums. Santa Gnēza baznīca atrodas laukumam pa vidu. Cita arhitekta darbs. Pāvests Rinaldi vadošos darbus uzticēja Borromini, nebija apmierināts ar iepriekšējā arhitekta darbu.

Ilustrācija 3-16 "Oratorio di Santa Filippo Neri fasāde, Borromini"

Oratorio di Santa Filippo Neri – Piecu asu fasādes kompozīcija un stāvus apvienojoša volūta. Konveksi veidota ieeja ar loga ailu virs tās. Izveidota nišā, kas konstruēta pēc perspektīvas likumiem.

Ja skatāmies, kā perspektīva ailā ir veidota, perspeketīvais pārsegumu un kesonie griesti, Borromini arī šeit ir piemērojis divus orderus, kur abi ir veidoti kā lielā kārtojuma orderi. Ar vaiņagojošo dzegu un dekoratīvu izliekto timpānu vaiņagojošajā daļā. Interesanti, ka otrā stāva līmenī parādās jauni dekoratīvās izteiksmes līdzekļi virs logiem katrā stāvā savs dekoratīvais elements. Fasāde risināta ķieģelī. Smalki dekorējumi. Logu ailas arhitektoniskie risinājumi pirmajā stāvā.

Ilustrācija 3-17 "Santa Agnese in Piazza Navona Romā, Borromini"

Ilustrācija 3-18 "Santa Agnese in Piazza Navona plāns"

Borromini galvenokārt ir veidojis ārējo fasādes kompozīciju, kas iet pēc baroka kanoniem, par kuriem runāts iepriekš.

Kopējā laukumu proporcija ir izstiepta. Lai baznīcu varētu uztvert no pilsētvides, jābūt kupolam, kas pārsedz jomu krustpunktu.

Atgriežas pie Mikelandželo idejas. Galveno telpu segt ar kupolu un maksimāli pietuvināt galvenajai fasādei. Kupols dominē virs ēkas būvapjoma. Fasādes plastika ir nolasāma ar to, ka ieejas portāls nav ļoti izliekts, bet fasāde saglabā liekto kompozīciju, kas veidota pēc konveksās un konkāvās formas. Ieliekums organizē fasādes plastiku starp diviem zvanu torņiem. Fasādes abās pusēs ir veidoti rizalīti, kurus noslēdz zvanu torņi.

Borromini arī šajā objektā mēģinājis radoši pieiet formai kā risināt zvanu torņus objektā.

Ordera elementu savienojumi un griezumi.

Radošs impulss tālākai baroka ideju izplatībai Rietumeiropā. Interesanti, ka Borromini plastiski spējis atrisināt ārējo baznīcas veidolu no Rinaldi iesāktā Lapa 14 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

baznīcas plānojuma. Torņu veida izbūves, kas fasādē atgādina kvadrātu ar apaļu rotondu, kuru akcentē ordera pilastri.

Borromini strādā ar taisnstūri kā bāzi.

Borromini maina tikai fasādes plastiku, tādējādi sasniedzot vēlamo rezultātu.

Kupola izbūve, jeb daļa, kas paceļas virs vainagojošās dzegas, ir maksimāli tuvināta fasādei, kas iecerēta Svētā Pētera katedrālei, kalpo kā prototips un iedvesmas avots daudzām kulta celtnēm Itālijā un ārpus tās robežām.

Torņi ir viens no ļoti raksturīgiem elementiem Rietumeiropas arhitektūrā.

Fasādē parādās arī apaļi apjomi virs starpdzegas. Kopējā kompozīcijā iederas labi.

RTU APF

nozīme. Portāls parasti vairāk izvirzīts no fasādes uz āru. Dominē optiskā telpu caurredzamība.

Izplatītas Fasāžu kompozīcijas ar torņiem. Dekoratīva fasāžu apdare. Pie attīstītā baroka meistaru veikuma pieskaitāmi Borromini pēdējo gadu darbi. Ārpus Romas izcili meistari.

Venēcijā Baltezers Longe un Guarino Guarrini.

4.1 VENĒCIJA – GUARINO GUARINI Ģeniāls matemātiķis, fascinēts ar telpiskiem ķermeņiem.

Līdzīgi kā Borromini daudz atvērtāk uzņēma idejas no gotikas laika perioda. Galvenokārt tieši konstruktīvo risinājumu dēļ. Savas idejas publicēja arī traktātā. Architecture civile pauž savus matemātiskos un estētiskos pamatprincipus.

Ilustrācija 3-19 "Santa Andrea della Frata"

Santa Andrea della Frata – šeit atrodas arī Bernini skulptūra. Torņa veida izbūve.

Svētās Terēzes baznīcai. Tornī trīs orderi, katrā līmenī savs.

4 BAROKS ĀRPUS ROMAS Tālāka baroka arhitektūras attīstība, raksturojama ar baroka ideju izplatību no 1630 līdz 1700. gadam. Šo uzskata par attīstītās baroka arhitektūras periodu. Ja runājam par konkrētiem arhitektoniskiem risinājumiem, fasādē parasti bija dinamiskas risinājuma kompozīcijas, kas veidotas konveksi un konkāvi. Kulta celtnēs vienlaikus ar priekšlaukumu. Ja baznīca bija blīvā apbūvē, šim faktoram bija vēl lielāka

Ilustrācija 4-1 "Capella della S. Sindone Turiņā, Guarini"

Lapa 15 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Capella della S. Sindone Turīnā – ēka paredzēta Turīnas līķauta izvietošanai.

Plāna ziņā šī ir apaļa telpa, kur divos stūros izvietojas halles. Uz trešās vienādmalu trīsstūra virsotnes izvietojas altāris.

RTU APF

Arhitekts nav baidījies arī sekot vaiņagotajai izliektajai formai. Cilindriskā bāze dalīta no kupola pamatnes. Atraktīva kupola shēma, kas noslēgta ar vaiņagojošo laternu.

Uz kapelu ved divas kāpnes. Līdzīgi kā Mikelandželo Laurenciāna bibliotēkā, arī šeit, kāpnes veidotas ar izliektiem pakāpieniem.

Ilustrācija 4-3 "Palacco Karinjano Carignano"

Ilustrācija 4-2 "Capella della S. Sindone Turīnā plāns"

Virs šīs telpas izvietojas trīsstūra veida antablements. Uz pamatnes ir mazais aplis.

Interjerā formu sintēze. Arī šeit Guarino rotaļājas ar plastiskajām formām un kā tās pāriet viena otrā, atbalsojas komunikāciju hallītēs un platformās.

Apaļas telpas situācija transformēta un veidota nelielā mērogā. Virs baznīcas telpas paceļas samērā grezns apjoms ar vaiņagojošo kupolu, kas gan konstruktīvajā, gan formu valodā risināts kā samērā uzirdināta struktūra, kur uzirdinātās arkas balsta astoņstūri, kurš parāda pāreju no apļa uz daudzstūri.

Kupola konstrukcijā tiek eksponētas atvērtās ribas, kas proporcionāli samazinās virzienā pa vertikāli. Vaiņagojošā daļā, veidojot 12 staru zvaigzni. Kupola konstruktīvā ideja balstās ne tikai formu transformācijā. Vairāk un mazāk vērojams formas, kas risinātas ne tikai kā kupola konstruktīvais karkass, bet arī, lai ielaistu dienas apgaismojumu. Caur logiem, kas izvietojas starp kupola konstruktīvajiem elementiem. Ar baroka arhitektūras būvplastiku risināta pāreja no kupola plastiskās daļas.

Palazzo

Palacco Karinjano – fasādes forma zināmā mērā seko galvenā vestibila formai, kas ir ovālas formas vestibils. Kalpo kā centrālais apjoms palacco būvē. Tam pakārtojas pārējie apjomi un ietver vestibilu.

Plānojums atspoguļojas arī ārējā fasādē.

Neraugoties uz fasādes ārējo veidolu, tomēr nav atrisinātas funkcionālās problēmas.

Fasādes kompozīcija atsauc atmiņā Borromini Filipo Neri fasādi. Fasādes dinamika arī šeit ir pārņemta, akcentējot konvekso un konkāvo formu stāvus apvieno lielā kārtojuma orderi. Profilētais ķieģelis ļauj sasniegt ļoti augstu detalizāciju. Logu apmalēm dekoratīvā apdare. Vaiņagojošais antablements ar smalku faktūru. Detalizācija un gaismēna ir daudz niansētāka.

Ilustrācija 4-4 "San Lorenzo baznīca Turīnā, Guarini"

S.Lorenzo baznīca - Nobeidzot par Guarini, meistardarbs ir baznīca Turīnā. Šī baznīca Lapa 16 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

bija veidota teitoņu ordenim. Baznīcas plāns veidots kvadrāta formā ar samērā masīvām sienām, kur, skatoties, var rasties sajūta par iegrieztām kapelām un uz galvenās ass izvietojas ovāla apsīda.

Ilustrācija 4-5 "San Lorenzo Turīnā plānojums, Guerini"

Sākot analizēt, kāda forma ir raksturīga iekšējai plāna organizācijai, varam nonākt pie secinājuma, ka šī forma pamatā ir astoņstūris.

Astoņstūra virsotnēs izvietojas galvenie balstošie pārseguma konstrukciju elementi, kolonnas, kas akcentē sadrumstaloto un uzirdināto telpisko vidi.

Interesanti, ka telpisko struktūru pasvītro gan telpiskā interjera apdare, gan telpiskā kupola apdare.

RTU APF

idejas, kur liela nozīme ir gaismu spēlei un scenogrāfiskiem efektiem. Šī ir viena no izcilām baznīcām, kur parādās viena no barokam raksturīgajām tendencēm.

Katru brīdi baznīcā tiek izgaismots viens vai otrs rakurss, kas baznīcā rada bagātīgu kopējo interjera ainu. Šajā piemērā interjerā ir veidoti stucca elementi.

Kupols ir ļoti gaišs. Noslēgumā minams, ka Guarino Guarini pasvītro baroka neparasto formu, saikni ar bezgalību un noslēpumainību. Šis skats rada sajūtu, ka vaiņagojošā laterna ir bez konstruktīvās bāzes. Izskatās, ka tai nav konkrētas bāzes.

Starp konstruktīvajām ribām dažādos līmeņos un rakursos tiek izvietoti logi un rādīta gaismēnu spēle dažādos dienas un laika periodos. Iedvesmu šim kupolam Guarino guvis no Hake Moshe Kordovā.

4.2 VENĒCIJA BALTEZERS LONGENA Turpinot par attīstīto baroku. Skamocci skolnieks Baltezers Longena. Galvenokārt fokusējas uz kulta celtnēm.

Guarino Guarini, līdzīgi kā Borromini apvieno dažādus ģeometriskos elementus.

Balsta formas ieskicē Grieķu krustu, atstājot plašu telpu pašā krusta vidū.

Astoņstūris konvertēts uz grieķu krustu, kur kupola forma ir aplis. Parādās īpatnēja un dramatiska kopējā kompozīcija. Kupols veido atvērtu un dramatisku telpisko vidi ar izteiktu gaismēnu spēli.

Griezumu kompozīcijā Iezīmētas kupola galvenās ribas. Saistītas ar nesošo balstu izvietojumu pirmajā stāvā. Slodžu izvietojums ir skaidra metode, kas veidota ar ažūrām un atvērtām arkām, starp kurām ir izvietoti sānu logi, kas izgaismo baznīcas telpu.

Kupola konstruktīvā uzbūve ir augstākā pilotāža kā aizgūt kupola konstruktīvās

Ilustrācija 4-6 "Santa Maria della Salute, Venēcijā"

Santa Maria della Salute. Baznīca domāta kā piemineklis tam, ka pilsētā ir beidzies mēris. Arī šī baznīca izvietojas pie lielā kanāla. Eksponēta pilsētas vidē ļoti labi ar

Lapa 17 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

būtisku silueta nozīmi un labu skata perspektīvi uz baznīcas ieejas daļu.

Baznīca ir interesanta ar to, ka šī ēka raksturojama kā jauna plāna kompozīcija un telpiskais apjoms, kas tai pat laikā respektē antīkās Romas pieminekļus.

Ilustrācija 4-7 "Santa Maria della Salute Venēcijā, plānojums"

Veroties uz baznīcas plānojumu, plāna pamatā ir astoņstūris, kas sintezē grieķu krustu, kas pagriezts par 45 grādiem, veidojot dinamisku plāna kompozīciju.

Baznīca kā telpa ar samērā plašu zemkupola daļu. Tā ir šīs telpas kvalitāte.

Veroties pēc funkcionālā risinājuma, viens no ļoti būtiskiem aspektiem ir baznīcas ieejas portāls. Ieejas laukums ir atvērts pret kanālu. Skatu perspektīvas ir labi nolasāmas. Akcentu sniedz San Marko laukums pie dodžu pils, kas dominē pilsētvidē un ir labi nolasāms.

RTU APF

Ieejas portāls pacelts virs romba formā akcentētām ieejas kāpnēm. Ienākot baznīcas telpā, līdzīgi kā renesanses labākajos piemēros, apmeklētājs var nonākt zemkupola zālē, bet var pārvietoties arī pa baznīcas perimetru, kur katra kapela pagarina skatu perspektīvu no centrālā punkta uz ēkas ārpusi. Galveno perspektīvi noslēdz ēkas altāris, kas gandrīz kā ēkas būvapjoms izvietojas paralēli ieejas portālam. Ievērojami zemāks nekā pašas baznīcas apjoms kā telpisks būvapjoms.

Interesanta ir dinamika. Plāna elementi tiek rotēti pret centrālo asi. Vērojami tādi elementi kā stāvus apvienojošas volūtas. Šeit labi vērojams telpiskais rotācijas princips, kā risināta ārējā būvapjoma koncepcija. Stāvu apvienojošās volūtas uzplaukst baroka laika arhitektūrā.

Fasāde risināta kā triumfa arka.

Neiztrūkstoši venēcijā ir aizgūtie Palladio tipa logi, kas izvietojas virs nišām un sānu kapelām un labi izgaismo baznīcas zemāko daļu. Interesanti, ka kupolam tiek piemērota divčaulu kompozīcija. Iekšējā čaula ir zemāka, ārējā savukārt paredzēta, lai baznīcu labi varētu uztvert pilsētas panorāmā. Gan ieejas, gan triumfa arka, pa visu perimetru vaiņagojošo dzegu rotā skulptūras, kas saistītas ar vietējām īpatnībām. Amatniecības tradīcijas u.tml.

No dodžu pils izteikti vērojama perspektīva uz Santa Maria Della Salute. Raugoties uz dinamisko kompozīciju, var labi nolasīt centrālo telpu, kur kā daudzstūris veras centrālā bāze. Apeja, kas organizējas ap centrālo zemkupola telpu.

Ilustrācija 4-8 "Santa Maria della Salute Venēcijā, Griezums"

Lapa 18 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

5 VĒLĪNAIS BAROKS ITĀLIJĀ Sicīlija izceļas ar savām vietējām īpatnībām. Savdabīga sintēze ar vidi. Liela nozīme ir ģeoloģiskiem apstākļiem.

RTU APF

No viena punkta iziet trīs skatu asis, pakārto arhitektoniskos risinājumus.

Populārs paņēmiens baroka pilīs, kur piebraukšanu organizēja ar apļa kustību, atvērtu laukumu avi diviem ceļiem.

5.1 FILIPPO JUVARRA Mācījās pie Karlo Madernas Romā. Juvarra tiek uzaicināts strādāt kā prominents arhitekts. Interesanti, ka ar šo darbu Filippo ir varējis attīstīt vienu no elegantākajām villām vēlīnajā barokā.

Viens no pirmajiem lielo kompozīciju autoriem.

Ilustrācija 5-1 "Stupindži pils ieejas ansamblis, Filippo Juvarra"

Ilustrācija 5-2 "Stupindži pils aerofoto, Filippo Juvarra"

Veroties tālāk, pilsētas vidē, Filippo ir mēģinājis akcentēt galveno ielu ar apbūvi, parādās pārrāvumi, kur lineārā līnija tiek veidota atkāpē no ielas, uzirdinot monotono apbūvi. Filippo tiek nodēvēts kā lielo kompozīciju meistars. Ieskicē kompozīcijas metodes lielo rezidenču un parku arhitektūrā.

Stupindži pils 6 - Izstrādā kompozīciju, vadoties pēc astoņstūra kompozīcijas pie pašas pils, attīsta to pilsētas un parka virzienā. Šī kompozīcija kļūst par prototipu vēlākā laika pils parka kompozīcijai Vācijā, Francijā un Austrijā. Veidota uz asu sistēmām.

Ass Nonāk līdz pašai pilij. Ēka kā mezgls sasien visu kopā.

Ovālā zāle. Skatu perspektīves vērstas uz apkārtējo vidi. Dominē galvenā ass un trīs asu kompozīcijas uz parku. Tiek veidotas ar regulāri stādītiem kokiem, kas attiecas uz pilsētas daļu. No pašas pils veidojas reprezentācijas pagalms ar elegantu piebraukšanas kompozīciju.

6

Ilustrācija 5-3 "Stupindži pils plānojums, Filippo Juvarra"

Vairāki korpusi, kas ieskauj reprezentācijas pagalmu ar daudzstūra formu. No ovālās zāles pret parku atveras trīs logu ailas. Visā kompozīcijā tiek iekļauta trīs asu

Palazzina di Stupingi

Lapa 19 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

kompozīcija. Arī galvenās zāles logu izvietojumam tiek panākta tieši tā pati kompozīcija. Centrā ir absolūti skaidri nolasāmi trīs galvenie logi.

Svarīgi pieminēt, ka rezidence ir vairāk paredzēta kā ārpilsētas medību pils ar attiecīgu simboliku. Līdz ar to, dekoratīvā vaiņagojošā skulptūra ir briedis, kas stāv uz kupola vaiņagojošās daļas. Galvenā dominante ir ovālā telpa otrajā līmenī ar kupolu pārsegtā reprezentācijas halle.

Būtiski, ka Filippo, veidojot šo lielo kompozīciju, ir ļoti pārdomājis apbūves mērogu uz galveno akcentu, galveno rezidenci. Galvenā apjoma vaiņagojošā daļa ir kupols ar skulptūru, kas pieslēdzas sānu apjomiem. Savienojošajās vietās trīs stāvi. Apbūve veido kompleksu apkārtējā vidē.

Fasāde ir risināta ļoti racionāli, akcentējot logu ailas. Logi galvenokārt ir risināti lineāri ar lielākām logu ailām un pusloka arkas pārsegumiem.

Salīdzinoši lakoniska arhitektonisko formu valoda. Tēlniecības elementi mazliet uzirdina fasādi. Interjerā vērojamas bagātas freskas un piesātināta interjera apdare, kas iedvesmu gūst manierisma laika Itālijā.

RTU APF

vidē. Veidota kā apaļa telpa ar trijiem portikiem, kas pieslēdzas galvenajai apaļajai telpai. Ieejas portiks un sānu kvadrātveida apjomi ir radījuši ļoti harmonisku kompozīciju.

Ilustrācija 5-5 "Superga baznīcas plānojums, Filippo Juvarra"

Vēl interesanti, ka, runājot par interjeru, manāma sava veida konfrontācija ar baznīcas salīdzinoši augsto kupolu. Virs pašas baznīcas telpas paceļas augsta kupola daļa un sfēriskā kupola vaiņagojošā daļa. Telpa ir salīdzinoši maza pret savu augstumu.

Torņu arhitektoniskais risinājums arī ir ievērības vērts. Saskatāmas zināmas līdzības ar citiem Filippo objektiem. Pāreja veidota pakāpienu veidā, piešķirot plastisku un skulpturālu vaiņagojošo torņa noslēgumu. Viens no baroka arhitektūras piemēriem, kas fasādē ir lakoniskāks nekā interjerā. Raugoties uz sienu artikulāciju kupola bāzē vērojamas plastiski iestrādātas logu ailas.

Ilustrācija 5-4 "Superga baznīca, Turīnas tuvumā, Filippo Juvarra"

Superga baznīca – atrodas kalna galā.

Novietnes izvēle – spēja saskatīt vides kvalitātes konkrētam objektam. Baznīca tiek papildus pacelta uz augsta cokola.

Būvēta pateicībā par Turīnas atbrīvošanu.

Kļūst par vienu no dominantēm apkārtējā

Ilustrācija 5-6 "Palazzo Madama Turīnā"

Palacco Madama Turīnā – piebūve, vestibils ar kāpnēm. Kļūst par ideju un iedvesmu vestibilu un kāpņu būvniecībai.

Lapa 20 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Fasādei tiek izvietotas deviņas logu asis, kas izvietojas pret laukumu. Centrālais ieejas portāls - Ieejot ēkā, nonākam vestibilā, no kurienes nonākam uz otro līmeni. Plūsma, kas iet tālāk, nonāk ēkas dziļumā. Visā fasādes augstumā izvietojas vestibils.

Ilustrācija 5-8 "Spāņu kāpnes Romā"

Ilustrācija 5-7 "Palazzo Madama Turīnā plāns"

Ierakstot telpiskajā apjomā visu ēku.

Līmeņi apvienoti ar ordera pilastriem nesošas konstrukcijas, kāpnēm ir izteikta dinamika. Plastika tiek pasvītrota arī ar kāpņu margu dekoratīvo izveidi. Ne tikai balustrāde, bet arī skulpturāli elementi, un barokā tik iecienītās liektās formas.

5.2 FILIPPO RAGUZZINI Pārstrādā esošas ēkas, lai tās labāk iekļautos pilsētvidē.

Trīs portālu kompozīcija.

Mājas dziļums tiek mākslīgi samazināts, galveno uzmanību veltot pašam laukumam, kas izvietots laukuma priekšā ar ēku pilnā rakursā. Telpa, kas veidota primāri, ne funkcionāli risinot ēkas plānu.

Spāņu kāpnes – izcils piemērs kā pilsētvidē iekļaut rokoko elementus. Jautājums kā dažādus līmeņus pilsētā var apvienot ar vienām kāpnēm. Šīs kāpnes kalpo arī kā laukums un amfiteātris. Kāpnes kalpo arī kā soliņi.

Pilsētbūvnieciskā iezīme – jauna šķērsass pilsētā. Kāpņu adaptācija konkrētai pilsētas videi ir asimetriska. Obelisks izvietojas baznīcas Santa Trinita priekšā.

Zemākajā līmenī ir izvietota Pjaca Dispanja.

Savieno skatu perspektīvi.

Kāpņu forma adaptēta konkrētai situācijai, ļoti labi iekļaujas konkrētā ainavā.

Atsevišķie laidi un plūsma iet pa vienu asi, sadalās un atkal apvienojas. Veidota ļoti dinamiski. Galvenā ass – virziens uz obelisku - ir skaidri nolasāma. Spāņu kāpnes tiek izmantotas arī rekreācijas vajadzībām. Modes guru un šovi, kur skatītāji izvietojas zemākajā laukumā.

Bagāta iespēja izvietot apzaļumojumus, apstādījumus un ūdens motīvus.

Pamatplānojuma motīvs ir ovāls.

5.3 ROKOKO Rokoko idejas. Radās 18. gs. beigās.

Uzmanību pievērš izsmalcinātai interjera apdarei. Kļūst galvenokārt par interjera mākslu. Atsevišķos piemēros jūtams arī pilsētvidē. Konkrēti Itālijā atrodamas arī rokoko rezidences, kas atšķiras ar savu izsmalcinātību plānojumā un interjerā.

Ilustrācija 5-9 "Trevi Strūklaka Romā, Nikolo Salvi"

Lapa 21 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Trevi strūklaka - Baroka laika periodā liela uzmanība veltīta arī pilsētvidei, nobeidzot akveduktus ar strūklakām Arhitekts Nikolo Salvi. Mēģina realizēt Kortonas ideju sapludināt fasādi ar pilsētu.

Akveduktu 15. gadsimtā aizvieto ar dekoratīvo noslēgumu pilsētā.

Pamatkompozīcija ir triumfa arkas motīvā.

Fasādes kompozīcija ir pārņemta no Siksta piektā pamatidejas, veidojot noslēgumu akveduktam. Baroka laika baznīcas klāja ar polihromiem griestu gleznojumiem.

6 BAROKS SICĪLIJĀ Lielākā daļa Sicīlijas arhitektu savu izglītību bija ieguvuši Romā. Tā bija galvenā pilsēta, kur attīstījās jaunās stilistikas iezīmes.

Cilvēki, kas ieradās Sicīlijā pēc dabas katastrofas – vulkāna izvirduma bija liela izaicinājuma priekšā – radīt jaunu plānojuma sistēmu un ēkas sagrautajām pilsētām.

Tika mēģināts veidot jaunu arhitektūras valodu ar atsauci uz Romas arhitektūras iezīmēm. Galvenie pasūtītāji ir aristokrāti un katoļu baznīca. Šeit Galvenokārt runāsim par 18. gadsimta periodu.

Arhitektūra kļūst ļoti dekoratīva.

Dekoratīvi putti balkonu konsolēs, maskas un sejas uz sienām. Liela uzmanība tiek veltīta arī fasāžu gaismēnu spēlēm.

Itālijā pazina chiarusscuro paņēmienu.

Sava veida stratēģisks būvmasu un dekoratīvo elementu izvietojums. Šī metode un tās pirmsākumi bija meklējami renesanses laika mākslā, kur mākslinieki strādāja uz balta fona un ar tumšo krāsu mēģināja attēlot ēnas. Bieži krāsu gamma ir attēlota ar dabīgo akmens materiāla lietojumu.

Materiāli un krāsojums spēcīgi izcēlās uz Lavas apdares bāzes. Daudz parādās dekoratīvas margas. Galvenokārt tiek

RTU APF

veidotas metālā. Ēkās parādās ārējās kāpņu telpas. Vairāk veroties uz kulta celtnēm. Daudz ēkas ar monumentālu uzeju. Ekstravagantas un risinātas marmorā. Līdzīgs vēriens kā Spāņu kāpnēm Romā.

Sicīlijā ir ļoti izteiktas fasādes ar konveksajām un konkāvajām formām.

Kāpnes parasti tika integrētas plastiskajā fasādes risinājumā. Šeit parādās arī dekoratīvie fasādi vaiņagojošie torņi.

Sicīlijā šie torņi tika veidoti kā galvenie fasādi noslēdzošie torņi.

Fasādi mēdza noslēgt ar torņa veida izbūvi.

Raksturīgi, ka šie torņi tika risināti ar vienu vai vairākiem zvaniem. Fasāde ļoti bagāta ar skulpturālo un dekoratīvo apdari. Zvanu torņi ir viena no vistipiskākajām Sicīlijas baroka iezīmēm. Fasādē ļoti bieži tiek piemēroti dekoratīvie pilastri. Atšķirībā no Itālijas teritorijas, lielākoties risināti ar rustveida apdari.

Būtībā dekoratīvi elementi, kas atgādina dārgakmens motīvu, veidojot savdabīgu formu. Bieži fasādēs tiek piemēroti dekoratīvie elementi, kas atgādina gliemežvākus un zivju zvīņas. Ar laiku šie gliemežvāki pat kļūst par galveno, dominējošo dekoratīvo elementu.

Kombinācijā ar balto marmoru, lavu izmanto kā apdares materiālu.

Pieskaroties interjeriem, tajos iecienītas dažādas krāsu kombinācijas. Gan sienās, gan grīdās. Metode ar marmora inkrustācijām Sicīlijā attīstījās no 17. gadsimta. Paralēli lokālajām iezīmēm bija jūtama arī spāņu iezīme, it sevišķi Austrumdaļā, kas pakļauta Spānijas militārajai ietekmei. Polihromija un marmora inkrustācijas bieži tika liktas kopā ar scenogrāfiskajiem elementiem. Ieviesa pilnīgi jaunas metodes un risinājumus.

Garākā vēsturiskā attīstībā šeit bijuši gan grieķi, romieši, normandieši un daudzi citi.

1860. gadā Sicīlija tiek iekļauta Itālijas Lapa 22 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

sastāvā. Līdz ar to Sicīlijā kopumā bija vērojamas dažādas ietekmes. Baroka laika periodā ir jūtama šī pati ietekmju sintēze un sajaukums.

6.1 AGRĪNIE PIEMĒRI

RTU APF

Pilsētas izveidi sponsorēja Giovanni Batista – vietējais aristokrāts. Primārais uzdevums bija visas telpas labi izgaismot, veidojot rajonus, tika ieskicētas vietas vietējai aristokrātijai, parasti kalnos. Baznīcu izvietoja pilsētas centrā, akcentējot baznīcas galveno lomu. Turīgie tirgotāji savus gruntsgabalus izvēlējās pie galvenajām ielām. Ārsti un advokāti veidoja buferzonu starp aristokrātiem un nabadzīgo pilsētas daļu.

6.2 GIOVANNI BATTISTA VACCARINI 1736. Ievieš plastiskos elementus un rotaļāšanos ar formām. Piezemēts arhitekts.

Ilustrācija 6-1 "Quatro Canti kvartāls"

Quatro Canti – kvartāls, kur noslēdzas četras ēkas. Jau šajā agrīnā piemērā ēkas veidotas ar ieliektu plakni, uzsverot barokālās arhitektūras pamattendences, veidojot plastisku un liektu fasādi. Fasādes veidotas ar strūklakām.

Fasādēs dominē dekori ar četriem gada laikiem. Fasādes labi proporcionētas ar dekoratīvo apdari. Akcentēts galvenais apjoms ar nelielu izvirzījumu virs galvenās dzegas.

Ilustrācija 6-3 "Katanijas katedrāles fasāde, Givanni Battista Vaccarini “

Doma baznīca Katanijā - Baznīcas izvietojas pie divām ielām jeb kvartālu stūrī.

Ilustrācija 6-2 "Via Nicolasi, Noto pilsēta, Giovanni Battista Landolina"

Noto pilsētā iznīcināja ēkas ar domino efektu. Jaunās ielas veidoja platākas, lai zemestrīces laikā būtu, kur atkāpties.

Jaunais apbūves izvietojums uz Aleto kalna.

Baznīcas priekšā tiek izveidots liels laukums. Vaccarini visos objektos centās ievietot nelielas atskaņas uz Romas arhitektūru. Fasādēs parādās brīvstāvošas kolonnas, kas balsta balkoniņus. Vacarrini šai katedrālei pievienoja galveno ieejas fasādi.

Lapa 23 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

San Giorgio katedrāles attīstība. Līdzīgi kā baroka baznīcām, šeit tika risināts kupols jomu krustpunktā. Veiksmīgi klāta interjera virsma. Atgādina svētā Pētera katedrāli. Lizēnas, kas izvietojas starp logiem.

Ilustrācija 6-4 "Piazza del Duomo, Strūklaka ar ziloni, Giovanni Battista Vaccarini"

Piazza del Duomo – laukuma centrā ir strūklaka ar ziloni. Obelisks uz Katanijas heraldiskās skulptūras – ziloņa muguras.

1735.g.

Ilustrācija 6-6 "Sirakūzas doms, Andrea Palma"

Ilustrācija 6-5"San Giorgio katedrāle, Modica pilsēta"

6.3 VIDĒJAIS PERIODS

Sirakūzas doms – Andrea Palma.

Pievienota tikai fasāde un vestibils.

Interesanti atzīmēt to, ka arhitekts mēģinājis šo fasādi risināt ar Romas triumfa arku formām. Galvenais akcents šajā fasādē ir kolonnu formas. Centrālajā daļā tiek pārrauta Frontona forma, tādējādi papildus radot spriedzi uz galveno fasādes asi. Būvplastika fasādes centrā sniedz gaismēnu spēli. Plastiska fasādes apdare.

San Giorgio katedrāle - pārdomāta apbūve. Jauna arhitektu paaudze Sicīlijā, kas cenšas izkopt savu valodu. Attīstītā baroka arhitektūra centās fasādes veidot daudz dinamiskākas. Izteiksmīgas un dinamiskas kāpnes, kas līdzinājās Spāņu kāpnēm Romā.

Pārbūvē baznīcas, cenšoties ierakstīties veco baznīcu apjomos. Bāzējās uz esošās baznīcas. Ēka būvēta Modica pilsētā, uzsākta nezināma arhitekta vadībā, vēlāk pieslēdzas Rosario Gagliardi.

Fasādes akcents un galvenā ass ir veidota kā izliekta forma. Kupola veida izbūve ar zvanu torni. Stāvus apvienojošās volūtas un barokālās idejas attīstība.

Ilustrācija 6-7 "Duomo di san Giorgio Ragusa, Rosario Gagliardi”

San Giorgio baznīca Ragusa pilsētā 1738. gadā. Perfekti integrēta apkārtējā pilsētas reljefā. Iela noslēdzas ar fasādes centrālo daļu, kas no ielas pāriet uz baznīcas centrālo līmeni.

Lapa 24 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Fasāde ir stipri dinamiska. Detaļās kompozīcija ir stipri piesātināta. Akcentēta ar kolonnām, kas ir kārtotas pa trīs.

Būvplastika ir pārsteidzoša. Rodas sajūta, ka tornis ir izsprādzis no fasādes ar savu būvapjomu. Virs logu ailām un ieejas portālā veidotie sandriki ir pārsteidzoši ar savu izdomas bagātību.

RTU APF

Vaiņagojošajā daļā ir trīs zvanu torņi un Ragusas pilsētas ģeogrāfiskais izvietojums.

6.4 VĒLĪNAIS PERIODS Arī Sicīlijā cilvēkiem patika izrādīt savu bagātību. Bieži tika izmantots zeltījums un spoguļi. Sicilijā vēlīnajā barokā tika pārņemtas Francijas mākslas tendences, īstenoja tīrākas un klasiskākas formas.

Ieejas portālus akcentēja klasiskās formas.

Arhitektūrā ienāk Palladio elementi.

Dekoratīvā formu valoda. Anglijā Baroka laika periodā darbojas arhitekts VanBruks.

Vēlīnā barokā parādās līdzīgas tendences kā Eiropā.

Ilustrācija 6-8 "San Domenico baznīca Noto pilsēta, 1703. - 1727.g., Rosario Gagliardi"

San Domenico Noto pilsētā. Grieķu krusta plānojums un konveksa fasāde ar akcentētu ieejas portālu. Būvplastikā veiksmīgi pastiprināts sabiezinājums ar pilastriem.

Ilustrācija 6-10 "Palazzo Ducezio, Noto pilsēta, Vincenzo Sinatra, 1746.g.

Ilustrācija 6-9 "Svētā Jāzepa baznīca Ragusa pilsētā, R. Gagliardi"

San Giuseppe Raguza pilsētā.

Rekonstruētā svētā Jāzepa baznīca.

Pēdējās fāzēs piedalījies tikai arhitekts Gagliardi.

Palazzo Ducezio Noto pilsētā – Vincenzo Sinatra. Objekts veidots izteiktās baroka formās. Izteikta ieejas fasāde ar akcentētu ieejas portālu. Ja salīdzinām pirmo barokālo stāvu ar atvērtu galeriju un balustrādi, otrais stāvs ir daudz askētiskāks un atturīgāks. Otrais stāvs jau risināts klasicisma formu ietekmē. Ēkā realizēti grezni interjeri.

Fasādē ieejas daļa ir nedaudz izvirzīta.

Ieejas portālu, jeb centrālo fasādes daļu noslēdz zvanu tornis, kas ir kā fasādes dekoratīvā plakne ar trijiem zvaniem.

Baznīca ar bagātu interjeru.

Lapa 25 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

7 BAROKS FRANCIJĀ Luija XIII valdīšanas laiks ir galvenais baroka attīstības laiks Francijā. Ir saglabājusies spēcīga ietekme no Itālijas un Holandes.

Ilustrācija 6-11 "Palazzo Beneventano del Bosco Sirakūzās, Luciano Ali, 1778. - 1788.g.

Palazzo Benventano del Bosco Sirakūzās.

No iekšējā pagalma veidotas dekoratīvas kāpnes uz reprezentācijas telpām.

Fragmentā no iekšējā pagalma vērojamas kāpnes uz reprezentācijas telpām. Fasādē tiek izvietots galvenais ieejas portāls.

Akcentēts ar orderiem. Sicīlijā liela uzmanība tiek veltīta Sandriku dekoratīvajai apdarei, kas šeit veidoti pārrautā formā vai ar papildus dekoratīviem elementiem.

Balkonu margas ar ļoti smalku profilējumu, kas piešķir sava veida plastiku.Viens no visizsmalcinātākajiem interjeriem Sicīlijā.

Šajā laika periodā galvenokārt no dekoratīvajiem elementiem tiek lietoti tādi dekoratīvie elementi kā kartušas, augu vītnes un volūtas. Agrīnajā barokā ir raksturīgas izstieptas formas būves ar akcentiem jeb paviljoniem stūros. Ēkas centrā tiek izstieptais paviljons.

veidots

galvenais

Bieži vien ir raksturīgas ēkas ar stāvajiem jumtiem, kas ir mantojums no gotikas perioda. Ar laiku tiek veidota pāreja uz mansarda jumtiem. Luija XIII laikā celtniecības materiāls ir ķieģeļa un akmens dekoratīvā apdare.

Galvenokārt lukarnas. Agrīnajā barokā galvenokārt apaļi un ovāli logi. Samērā dekoratīvas dzegas.

Lukarnas veido ar apaļiem lodziņiem.

Dekoratīvajā apdarē ir augu vītnes, maskas un rolverki.

Luija XIV laikā paralēli arhitektūras plašai attīstībai un izaugsmei ir vērojama arī citu jomu attīstība.

Ilustrācija 6-12 "Spoguļu galerija, balles telpa Palazzo Valguanera - Gangi Palermo pilsētā, fresku autors Gaspare Fumagalli, 1750.g.

Palazzo Valguanera – Gangi – Viens no krāšņākajiem interjeriem, veidoti no Murano stikla. Interjers pārsteidz ar niansēto griestu plafona izveidi. Gaisma griestu padziļinājumos rada netveramu telpisko sajūtu.

Uzplaukst dzeja un filozofija. Populārs autors ir Moljērs. Arhitektūra kļūst ļoti eleganta. Veidojas dārzu un parku veidošanas principi. Rezidencēs uz galvenās ass tiek veidots ovāls paviljons.

Telpas tiek risinātas galvenokārt pēc anfilādes principa. Dzīvojamās telpas organizē uz dārza pusi.

Lapa 26 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Pienākot austrumu motīviem, tie tiek integrēti rokoko interjeros. Galvenais motīvs rokoko stilistiskajā virzienā ir rokajs.

Dekoratīvais elements, kas apvieno spirālveida vijumus, dekoratīvus gliemežvākus un spirālveida vijumus asimetriskā kompozīcijā.

Ilustrācija 7-1 "Luī XIV monogramma"

Luija XIV laikā tika veidota galerija parīzē.

Versaļas pils rekonstrukcija un paplašināšana līdz monumentālai rezidencei, kas kalpo kā paraugs un prototips visām baroka laika celtnēm Eiropā.

Dekoratīvo formu valoda galvenokārt ir dažādi antīkas izcelsmes elementi. Ķiveres, lauru vainagi. Dažādas zobinājumu dekoratīvās joslas un smagnējas augu un ziedu vītnes. Viens no būtiskākajiem elementiem pašā centrā Luija XIV emblēma, kur saule ietverta medaljonā.

Mitoloģiskie dievi un monogrammas.

Aizvien vairāk dekoratīvajā apdarē parādās austrumu motīvu stilizētie elementi. Ļoti bieži tie tiek izmantoti tējas telpu rotāšanā un virtuves sienu apdarē.

Runājot par tālāko attīstības periodu.

Pompozo dzīves stilu pamazām nomainīja reģentu stils un rokoko.  

Reģentu stils – 1715. – 1723.g.

Rokoko – 1723. – 1774.g.

Ilustrācija 7-2 "Rokajs, jeb gliemežnīcas motīvs Rokoko"

Tas ir periods, kad griestu plafonos arī tiek lietota ļoti smalka dekoratīvā apdare. Bieži vien ar arabeskām augu un ziedu vītņu ietvarā. Ar 1700. gadu griestos sāk lietot rozeti. Arī kamīni tiek veidoti ar spoguļiem.

Renesanses laikā kamīns bija lielākā daļa no sienas, tagad jau citāda apdare.

Parīzes paplašināšana. 1608. gadā.

Veidojas jaunais pilsētas rajons. 1608. gadā tiek izveidots Plastofen laukums. Galvenā pārplānošana ir saistīta ar lielajiem pilsētbūvnieciskajiem objektiem. Parīzē Luvras pils tiek paplašināta. Ieskicē pilsētas asi, kas turpinās līdz Versaļas pilij, ko šeit analizēsim sīkāk.

Galvenokārt U formas ēkas. Fasādes samērā askētiskas, vienkāršas un klasiskas, interjeri, jeb intīmās dzīvojamās telpās radikāli izmainās dzīvojamā apdare.

Interjerā parādās smalks apdares dekors.

17. un 18. gadsimtā attīstās plašākās Parīzes perspektīvas.

Supropors – dekoratīvais panelis virs durvīm. Sienas ar dekoratīvajiem paneļiem jeb panno. Dekoratīvās apdares tematika ir idilliska un sapņaina. Krāsas no spilgtām un izteiksmīgām ir nomainījušās uz maigām pasteļkrāsām. Mazāk tiek izmantots zelts.

Rišeljē pilsēta – 17. gs. perfektā pilsēta.

Piekļuve no trīs pusēm. Galvenā ass. Šķērsass veidota optiski, lai saglabātu simetriju.

Organizēta ar diviem laukumiem.

Invalīdu doms ir viena no pilsētas perspektīvām.

Lapa 27 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Kardinālu laukums jeb tagadējais tirgus laukums. Pamatideja bija veidot simetrisku pilsētas struktūru. Rišeljē ar stratēģisku skatījumu izvēlējās neuzlikt pilsētai nodokļus, bet ar Rišeljē nozīmētu būvnieku. Pilsētā tiek risinātas vienāda tipa ēkas, kas izvietotas regulāra tipa ēkās. Pēc Rišeljē nāves pilsēta neturpināja attīstīties.

RTU APF

Luksemburgas pils Rizalītos parādās paviljoni. Akcents uz galvenās ass. Virkne papildus elementu, dekoratīvās kāpnes u.tml. Franču dekoratīvo elementu sintēze ar Itāļu renesanses arhitektūrai raksturīgo fasādes dekoratīvo apdari. Izcils 17.gs. parks, autors Buasso.

Pēc Rišeljē nāves viņa pils tika demontēta.

Fragmentāri saglabājušies tiltiņi un pilsētas vārti. Šeit interesanti, ka pilsēta atstājusi lielu ietekmi uz tā laika pilsētplānošanas principiem.

Pilsētplānošana ieskicē atsevišķas idejas pilsētas struktūrā, tika izmantota vēlāk ne tikai Francijā, bet arī citur Eiropā.

Nancy pilsēta – Mansāra skolnieks. Pils ir izveidota pie ļoti labi proporcionēta parka un aksonometriskajā bildē ir labi nolasāma. Pils kopā ar ierobežoto skvēru veido ļoti atraktīvu pilsētas vidi.

Apbūve ar laukumu, kuram ir divas pusloka apsīdas, savienota ar promenādi un šo galveno asi akcentē triumfa arka, kas aizved uz Carier laukumu, kas ir kā atslēgas punkts divu pilsētas vižu savienojumam.

Triumfa arka norobežo pilsētas laukumu.

Galveno kompozīcijas asi atkal noslēdz ēka.

Laukums norobežots ar sānu būvapjomiem, veidojot sānu noslēgtu būvapjomu. Pilsētas struktūra un attīstības shēma turpina attīstīties. Jau no renesanses daudzām pilsētām ir ideālas pilsētas shēmas.

Ilustrācija 7-4 "Luvras pils"

Luvras pils – Laika periods, kad vecā Luvras pils ir fragments. Paplašināšana noris, vadoties pēc formas un proporciju shēmas, kāda bija ieviesta 16. gs., paplašinot goda pagalmu. 17. gs. vidū izveidota kolonāde.

Klods Pero strādā kopā ar arhitektu Levo.

Pils fasāde ir atvērta pret pilsētu. Šeit parādās cita rakstura orderi un proporcijas.

Akcentēti sānu rizalīti un galvenā ass.

Pāriet tālākā daļā un parkos.

Fasāde veidota ar lielā kārtojuma ordera elementiem, kas apvieno divus stāvus.

Vecākais komplekss pilī ir goda pagalms.

Galvenā pils parka ass pāriet parka teritorijā. Fasāde 17. gs. vidū ir realizēta ar lielā kārtojuma orderu kolonādi. Kolonnas ir kārtotas pa pāriem un ieskicē fasādē stipri askētisku un līdzsvarotu, pat monumentālu fasādes raksturu.

Sienas laukumos parādās saules karaļa Luija XIV simbolika.

Ilustrācija 7-3 "Luksemburgas pils Parīzē, Salomon de Brosse, 1612.g."

No renesanses laika rekonstruētā daļa ir ar pagalmu.

Rekonstrukcijas rezultātā fasādēs tiek izmantota karaļa monogramma, obelisks ar diviem burtiem un lauvu galvām.

Lapa 28 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Francesco Romanelli strādā pie pils interjera, plafoni augu vītņu ietvarā un polihromas freskas.

RTU APF

Runājot par funkciju, Sorbonnas Universitātes baznīcai ir divas ieejas. Viena veidota no pilsētas, otra no universitātes.

7.1 IEVĒROJAMĀKIE ARHITEKTŪRAS OBJEKTI Raksturo kompaktākas pilsētas dzīvojamās rezidences, kas veidotas ar līdzīgu kompozīciju kā ārpilsētas rezidences.

Dārza puse un iekšējais pagalms veidoti kā labiekārtoti ainaviskie pagalmi.

Iekšējais pagalms ir ainaviski labiekārtots ar apstādījumiem. Ielas fasādē un centrālajā daļā ir norobežojošie elementi, kas vērsti pret ielas fronti. Laukums, kas savienojas ar Vogēzu laukumu. Ēkas izvietojas L veida formā, kas piekļaujas klāt pārējai pilsētas apbūvei.

Ilustrācija 7-6 "Sorbonnas Baznīca Parīzē plāns, Le Mercier"

Invalīdu baznīca - liels pagalms un baznīca, kuru arī veidojis arhitekts Bruā. Praktiski kapela, kas paredzēta kara veterāniem.

Ilustrācija 7-7 "Ivalīdu baznīca, Eglise du Dome, Hotel des Invalides Parīzē, J. Hardouin Mansart"

Ilustrācija 7-5 "Sorbonnas baznīca Parīzē, Le Mercier"

Sorbonnas baznīca – stāvus apvienojošas volūtas. Forma, kādā fasāde tiek traktēta, tiek pārņemta Francijā vēlākos gados vairākās kulta celtnēs. Pirmā baznīca Francijā ar kupolu. Baznīcas fasādes kompozīcija kļūst par paraugu vēlākajām kulta celtnēm.

Veidota kā viena no lielākajām baznīcām Francijā. Galvenais goda pagalms atveras uz pretējo pusi kā baznīca. Kvadrātveida bāze II līmeņos, uz kuras paceļas vainagojošais kupols. Ja raugāmies uz arhitektonisko proporciju, tas paceļas virs apkārtējās apbūves ar savu mērogu un proporciju. Arhitektūra optiski noslēdz visu kompleksu.

Kļūst par galveno dominanti visā pilsētas teritorijā. Komplekss ir labi redzams no divām tālajām perspektīvām. Kupola izbūve atmaksājas kā viens no pilsētbūvnieciskajiem elementiem visā pilsētā. Izteikti nozīmīga ir tieši vaiņagojošā kupola izveide.

Lapa 29 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Tika plānots, ka šī būs karaliskā apbedījuma vieta. Tur gan tika izvietots Napoleona sarkofāgs.

Invalīdu domam ir unikāls konstruktīvais risinājums. Kupols ar trim čaulām. Iekšējā čaula ir ar lielu atvērumu, virs kura paceļas vidējā konstruktīvā čaula un virs kuras paceļas augšējā, ārējā kupola čaula ar vaiņagojošo laternu. Jau Brunneleski renesansē parādīja iespēju kā veidot kupolu ar vairākām, čaulām. Idejiskā ziņā šeit princips ir līdzīgs. Dekoratīvajā apdarē ir attēlotas dažādas kara trofejas, kas sākotnēji bija zeltītas.

Francijas restaurācijas skola oriģinālos ornamentus aizvieto ar kopijām. Kupols tiek dalīts joslās ar dekoratīvajām lizēnām un plastiskiem ciļņiem.

Ilustrācija 7-8 "Dampierre pils, J.Hardouin Mansart, 1683. - 1690.g.

Dampierre pils – Rezidence viens no iecienītajiem motīviem bija reprezentācijas pagalms un rezidence U veida formā ar ainavisku parku, kas pāriet no zemākiem stādījumiem mežu masīvos.

Galvenie baroka attīstības pamatprincipi.

Rizalīti ar stūros izvietotām torņu izbūvītēm.

Ilustrācija 7-9 "Vaux la Vicomte pils, Le Vau, Le Brun, 1661.g.

Vaux la Vicomte pils – Skaidri definētas galvenās asis. Pie parka stādā ainavu arhitekts Le Notre, kas vēlāk arī darbojies Versaļas pilī. Skaidri nolasāmi kompozīcijas principi. Logi veidoti pēc trīsasu kompozīcijas principa.

Pagalma pusē ir akcentēts ieejas portiks.

Laukuma formu ieskicē sānos esošie rizalīti. Rezidence atrodas uz mākslīgi veidotas salas, kuru iejož ūdens kanāls, kurš nedaudz simbolizē iepriekšējās aizsardzības līnijas. Pils ass tiek veidota cauri pils rezidencei. Regulāri veidoti stādījuma grozi. Terasveida grupējums veido atraktīvu ģeometrisko zīmējumu parka izveidē. Šī Franču parka pamatbūtība ir ģeometriskās formas, kas tiek akcentētas ar īpašiem stādījumiem un brīvstāvošām skulptūrām vai cirptiem koku stādījumiem.

Kā neatņemama sastāvdaļa ir arī ūdens baseini un strūklakas ar koku stādījumiem.

Koka vainagam ir tāds pats diametrs kā lapotnei. Princips šiem kokiem ir līdzīgs. Lai ierobežotu augšanu, sakņu sistēmai tiek izveidots rāmītis ar dabīgām sakņu maliņām. Līdz ar to arī lapotne tiek ierobežota.

Dekoratīvā zīmējuma struktūra attīstīta pēc loģiskas shēmas. Pilī izveidojas komanda, kas vēlāk strādā Versaļas pilī pie interjera izveides.

Lapa 30 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

zemāk ved divu laidu kāpnes. Būtībā zem šīs platformas izvietojas karaliskā oranžērija. Kopējais garums ir 155 metri.

Tā bija domāta kā telpa, kur izvietot citrusaugus, kuri vasaras sezonā tika izstumti oranžērijas iekšējā pagalmā, bet ziemā tika izvietoti atpakaļ oranžērijas telpās.

Pārsegumā pirmo reizi tika izveidota divpakešu logu sistēma ar dubultiem logiem, kas ziemas periodā izvietoja dubultu drošību augiem.

Ilustrācija 7-10 "Versaļas pilsētas, ģenerālplāns"

7.2 VERSAĻAS PILS UN PARKS Karaļa galvenā rezidence. Pils kompozīcija veidota uz trīs asu sistēmas. Pilsēta sadalīta kvartālos pēc moduļiem.

Ilustrācija 7-13 "Versaļas pils kapella, J.H.Mansart, 1699. - 1710.g."

Ilustrācija 7-11 "Versaļas pils plāns, Le Vaux, J.H.Mansart, 1661. - 1710.g."

Versaļas pils kapella – sākotnēji bija plānota ar kupolu, bet beigās tikai izveidota divos līmeņos ar domu, ka augšējā līmenī karaļa ģimene var doties pa taisno no savām telpām, zemākais līmenis savukārt paredzēts pašam galmam. Pret pilsētas pusi ir pavērsta apsīda. Ieeja ir organizēta no pils puses.

Versaļas pils kļūst par lielu un plašu kompleksu, attīstās vairākos etapos.

Baznīca ir organizēta no pils puses.

Centrālā telpa.

Kara zāle – Miera zāle realizēta laikā no 1678. -1684.g.

Ilustrācija 7-12 "Versaļas oranžērija, Le Vau, J.H.Mansart, 1663. - 1674.g."

Oranžērija – no būvapjoma izvirzītās daļas blakus izvietojās teritorija, kur abās pusēs

Ilustrācija 7-14 "Versaļas pils opera, J.H.Mansart, 1768.g.

Lapa 31 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Opera – operas būvapjoms gan augstumā gan platumā bija vienāds. Skatuves mute ir septiņu metru augstumā.

Operas funkcionālais plānojums bija domāts ar plānojumu, lai to varētu piemērot balles vajadzībām.

Operas būvapjoms veidots iekšpusē viss no koka. Dekoratīvās kolonnas ir ar dobiem vidiem. Atvērums griestu ielocē – vēdināšana. Gaisa pieplūde un nosūce.

Karaļa loža nebija īpaši akcentēta. Telpas viesu uzņemšanai bija ar mitoloģiskiem nosaukumiem.

18. gs. Pili stipri pārbūvēja. Venēras un Merkurija istaba. Mainoties karaļiem, mainījās arī gaume un interjers.

Apollona istaba. Īpašs interjers bija karaliskajai guļamistabai, kura bija nodalīta ar dekoratīvo balustrādi. '

Ilustrācija 7-15 "Versaļas pils parki un dārzi, Apallona strūklaka”

Versaļas dārzi īstenoti trīs piegājienos 95 hektārus liels parks. Veidots trīs apjomos.

Pie pašas rezidences ir parteri. Parks saplūst kopā ar meža apjomu. Uzskatāms liecinieks ir galvenā ass. Lielais kanāls turpinās pa parka teritoriju.

Versaļas pils parki - Ļoti plaša tēma. Parks un dārzi sākās ar lielā kanāla izveidi, kā mērķis bija radīt ūdens tilpni, kura sākotnēji veidota kā rekreācijas zona, kur atgūt svaigumu karstajās vasaras dienās.

RTU APF

trijos etapos. Pirmais etaps noslēdzas ar lielā kanāla rakšanas darbiem.

Veidojot šo parku, parks izveidojas vairākās zonās. Šeit iespējams runāt par trijām zonām. Pati Versaļas pils ar tuvāko daļu, kas ir salīdzinoši smalka un grafiski dalīta. Katrs kvadrāts ir ieguvis savu zīmējumu un grafisko daļu.

Pils tuvumā ir mazais parks, kas raksturīgs ar mazajiem stādījumiem, augiem un krūmiņiem. Tālāk aiziet lielais parks. Trešā zona pāriet brīvā meža masīvā kā medību parks.

Veidojot šo parku, tiek iestādīti vairāk nekā 75 000 koki.

Kanāls saplūst ar bezgalību un debesīm, veidojot brīnumainu sajūtu, ka viss saplūst vienā ansamblī.

Parka teritorijā lielu apjomu sagādā arī ūdens apjomi. Sākotnēji ūdeni piegādā ar akveduktiem 160 km garumā. Pat ar to nevarēja nodrošināt visas strūklakas un baseinus, jo kopā parkā bija 1400 strūklakas.

Lai karalim nerastos sajūta, ka kaut kas nav kārtībā, secīgi tika ieslēgtas strūklakas tajā parka daļā, kurā viņš uzturējās. Tiek izveidoti arī ūdens apjomi atsevišķās parka daļās.

Lielais kanāls aiziet tālumā. Pie parka strādāja ainavu arhitekti.

Ar ūdens palīdzību dārzs atdzīvojas.

Versaļas parka teritorijā ir zonas un fragmenti, kur karalis varēja pakavēties.

Versaļas pils tuvumā tika izveidots karaļa augu un sakņu dārzs. Izvietots salīdzinoši

Kopējais apjoms tika paredzēts kā mazā Venēcija. Kanāla Dienvidu daļā izvietota manēža, kur karalim turēt ziloņus. Versaļas dārzu kopējā platība ir 95 ha. To īsteno Lapa 32 no 74

M.Babris tuvu

Baroks - Klasicisms pašai

pils

rezidencei.

RTU APF

Sākotnējā kompozīcija ap marmora trianonu ar reprezentācijas pagalmu.

Līdzīga shēma saplūst ar apkārtējo teritoriju. Veidots kā viena līmeņa ēka, veidojot atvērtu ieejas halli jeb vestibilu.

Pārējās telpas grupējas sānu spārnos ap reprezentācijas pagalmu.

Pilnā kompozīcija redzama telpu interjeros, kuru oriģinālās detaļas ir nomainītas pret citām.

Ilustrācija 7-16 "Versaļas pils dārzi, sakņu dārzs Le Potager, La Quintinie, 1680.g.

Atvērtā halle savieno Marmora trianona abus korpusus. Paredzēta dzīvošanai.

Sakņu un augu dārzs. Labajā pusē manāma sakņu dārza vide. Autors sakņu dārzam ir Žans Batista La Quitinie. Pamatforma ir funkcionalitāte, nodrošināt karaļa galdu ar svaigiem dārzeņiem.

Marijas Antuanetes kaislība bija teātris, tāpēc viņas vajadzībām tika veidota speciāla teātra ēka. Versaļas pils teritorijā bija daudz ēku ar dažādām funkcijām.

Katru gadu tika izaudzētas 80 tonnas, kas tika nogādātas uz karaļa dārzu. Katrs stādījums tiek veidots regulārā stādījumu grupā. Ražojošie augi tiek apcirpti, ļoti dekoratīvi kombinējot ar krāsām.

8 BAROKS VĀCIJĀ

18.gs. parādījās aizvien jaunas tendences.

Versaļas pils teritorija pie mazā trianona tiek pārveidota. Parka jaunā struktūra radikāli atšķiras no Franču parka struktūras. Angļu tipa parks ar liektām struktūrām un taciņām, atgādina dabīgi izveidotu taciņu un struktūru. Vide veidota romantizēti. Lielākā daļa angļu tipa dārzu arī tiek veidoti mākslīgi.

Pie 17. un 18. gs. pilīm ir fantastiski skaisti dārzi. Mūsdienās rodas problēma kā šajos parkos nomainīt kokus. 18. gs. Versaļas pils parkā tiek izveidots angļu tipa parks ar dabīgiem celiņiem, kur kā neatņemama sastāvdaļa ir brīvstāvošas rotondas un paviljoni.

Uz mīlestības saliņas ir vientuļi stāvoša rotonda. Līdz mūsdienām nav nonācis savā sākotnējā veidolā.

Samazinātā veidā tiek interpretēta pati Versaļas pils. Marmora trianons atrodas netālu no lielā kanāla.

8.1 FORARLBERG SKOLA Forarlberg skola – strādāja gan Švābijā, gan Bavārijā, gan Šveicē. Koka konstrukcijas.

Līdz 18.gs. vidum šajā skolā cieņā bija vienkāršas būves optiski padarīt par greznām un aktīvām, fasādē polihromi uzgleznojot detaļas. Šo sauca arī par Luftmarellai, jeb gaisa krāsošanu. Vieglas un rotaļīgas formas. Ja sanāk būt Vācijas dienvidu daļā, ir vesela virkne ar pilsētām un miestiem, kur polihromo ēku apdare ir ļoti izplatīta. Uz sienām tiek veidoti iluzori gleznojumi, parādot plastisko formu valodu polihromā veidā.

8.2 VĀCIJAS DIENVIDI Dominē divu torņu baznīcas. Raksturīga ir formu dubultošana. Gan plānos, gan telpiski, gan fasādēs atspoguļojās baroka pamatformas un kustīgas līnijas.

Iedvesmojas no Itālijas baznīcām. Kulta celtnēs viens no dominējošajiem motīviem Lapa 33 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

bija ovāls. Parasti ap ovālo telpu veidojās sarežģīta telpiskā un plāna kompozīcija. altāris tika risināts monumentāli kā triumfa arka.

Ilustrācija 8-2 "Fuldas doms, Johann Dientzenhofer, 1704. 1712.g.

Fuldas doms – 1704.–1712. g. Idejas tiek pārņemtas pārstrādātā veidā un iestrādātas citos objektos. Fuldas doms – baznīcas, kas veidota ievērojami agrāk.

Ietekmē baznīcas plānojumu. Risināta nedaudz atšķirīga fasādes kompozīcija.

Bazilikāls griezums. Fasādes abos stūros ir izvietotas divas kapelas. Fuldas doma baznīcai ir liels plašs priekšlaukums, kur šī fasāde nolasās.

Ilustrācija 8-1 "Teatīņu baznīca Minhenē Theatinkirche, Agostino Barelli, Enriko Cukalli, de Cuvillies, 1663. - 1690.g."

Teatīņu baznīca Minhenē – Pēdējās izmaiņas 18.gs. pēc de Kuveljē nobeigtā fasāde.

Divu torņu baznīca ar monumentālu vaiņagojošo kupolu. Kupola apjoms krietni izvirzīts virs apkārtējās apbūves un baznīcas. Zemkupola zona ir ļoti augsta. Interjerā galvenokārt dominē divi toņi. Baltais kontrastā ar melno. Tie ir galvenie krāsu motīvi.

Baznīca ar sānu kapelām veido vienādu trīsstūrveida kompozīciju. Fuldas doms ir interesants arī ar to, ka tīri telpiski šai baznīcai veidojas citas kvalitātes kā esam pieraduši redzēt Jomu krustpunktā izvietojas kupols. cilindriskā daļa ir burtiski iesēdināta jomu pārsegumos. Raugoties no interjera aspekta, kupolam ir viss, kam tam ir jābūt ar visu vaiņagojošo laternu. Interesants motīvs. Vēl parādās tendence polihromo gleznojumu, arī cilni un bareljefu sapludināt ar interjeru un konstruktīvo pamatmasu, kas kļūst par tradicionālu lietu, ko redzēsim arī tālākos piemēros.

Faistenbergers veido kanceli. Kupols pacelts virs cilindriskās bāzes, līdzinās saviem priekšgājējiem Romā. Tendence ir veidot kā triumfa arkas.

Lapa 34 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

kompozīcijā. Baroka laika interjera speciālisti šādi veidoja greznās interjera kompozīcijas.

8.3 REZIDENTĀLĀ ARHITEKTŪRA VĀCIJĀ Katrs aristokrāts Vācijas teritorijā vēlējās izveidot savu Versaļu.

Pārsvarā rezidenču arhitektūra Vācijā bija sintezēta ar dārzu. izteiktas kāpnes ar pompozitāti. Vācijā bija bagātīgi veidotas rezidences uz augsta cokola ar sarežģītu plānu un struktūru, kas īpaši spēcīgi izpaužas divos sekojošajos objektos.

Ilustrācija 8-3 "Svētās trīsvienības baznīca Minhenē"

Svētās trīsvienības baznīca Minhenē iespaidīga fasāde, bet nav torņa. Raugoties uz fasādes risinājumu, redzam, ka ieejas fasāde veidota poligonāla un akcentēta ar ieejas portālu. Interesanti, ka baznīcai ir ļoti īss šķērsjoms. Virs jomu krustpunkta ir izvietots kupols, jeb kupolveida pārsegums. Tas ir ļoti kompakts un, līdzīgi kā iepriekšējā piemērā, neizceļas virs kopējā būvapjoma.

Arī šeit ir transformēts Il Jezu. Ja veidotu fasādes izklājumu, redzētu, ka līmeņi ir apvienoti ar plastisko volūtu, kas veido pāreju no augstākā uz vidējo apjomu.

Altārim tendence kopēt triumfa arkas motīvu. Šajā baznīcā ieskanas tendences, kas atkārtojas visās Dienvidvācijas baznīcās, kur dekoratīvās arkas un balstu vietas ieskauj smalks dekoratīvais vijums, jeb cilnis, kas iekļauj mežģīnē visas polihromās freskas. Interjera freskās liela loma ir Itālijas ietekmei. Galvenais motīvs šai baznīcai ir svētās trīsvienības slavinājums.

Polihromie griestu gleznojumi ar logu apdari interjerā ir veidoti brīvā

Ilustrācija 8-4 "Šleisheimas pils, Schleisheim, Enriko Zukalli, Joseph Effner, J.B.Zimmermann, C.D. Asam, F.J.Beich”

Šleiheimas pils un lustheimas pilis paraugs ir Versaļas pils. Jaunā pils ir veidota pēc Enriko Cukalli projekta.

Vairākos būvniecības periodos.

Kopējais fasādes garums ir 330 metri. Pils kompleksā iekļauta arī vecāka laika pils. Šo kompozīciju noslēdz divi flīģeļi. Centrālā daļa, jeb pati rezidence ir salīdzinoši vienkārša pēc savas plāna kompozīcijas. Ja paraugāmies uz telpu Anfilādi, plānojuma kompozīcija nedaudz atgādina Versaļas pili citā salikumā. Arī Šleisheimas pilī ir parks ar Franču tipa stādījumiem.

Sākotnēji veidota kā medību pils un veido ap sevi atsevišķu kompozīciju. Kūrfirsta maksa Emanuela kompozīcija. Maks Emanuels bija iesaistījies karā ar austriešiem pret Turkiem.

Realizēja divas rezidences. Jaunā rezidence tiek risināta kā kompakts lineārs apjoms.

Galvenā dominante ir logu ritmiskais izvietojums. Arhitektoniskais akcents – lielā kārtojuma orderis fasādē. Rizalīti ierāmē fasādes kompozīciju.

Lapa 35 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Interesanta ir pils saikne ar apkārtējo dabu un interjera risinājumi sabiedriskajās telpās. Dārzā ir Franču tipa parks ar taciņām un cirptiem kokiem.

Pārsteidzošā ir ieejas halle, kas risināta ļoti atvērtā un greznā veidolā. Kolonnu zāle kā greznais vestibils, kur var uzņemt atnākušos viesus. Hallē griestu pārsegumi ir lēzeni sfēriski pārsegumi.

Brunneleski atgrieza buru velvju lietojumu.

Līdzīga rakstura velve izveidojas arī šeit, kur papildus sfēriskajai daļai ir vērojams arī polihroms gleznojums. Blakus ieejas telpai ir izvietota grezna ieejas telpa ar prestiži interpretētu uzeju otrā stāva reprezentācijas telpās. Robeža starp vestibilu un kolonnu halli. Jebkurā gadījumā šeit ir saskatāma robeža no vestibila – pakāpieni uz trešo stāvu, kas organizēti no trim pusēm. Jāatzīmē, ka kāpņu telpā ir izvietoti dekoratīvie griesti, kurus pārsedz kupols.

Fasādes kompozīcijā tas nav akcentēts, bet gan simetrisks un vienādi proporcionēts no visām pusēm. Uz telpu pusi ir veidoti logi, kas ir iestikloti. Atsevišķos gadījumos ar spoguli, lai piepildītu telpu ar dienas gaismu.

Pie interjera ir strādājis Cimmermanis ar stucca elementiem. Interjerā interesants motīvs ir telpas pirmajā stāvā gar dārza pusi, lai izvietotu mākslas darbu kompozīciju. Gleznas tika pārvietotas uz pinakotēku. Griestu un sienu plaknes visas tika klātas ar pasteļkrāsas apdari.

Izklaides un medību pils. Regulāri veidotais Franču tipa parka stādījums. Pāriet organizētā parka struktūrā, kurā koku stādījumi ir veidoti pēc ģeometriskās shēmas.

Staigājot pa parku, ir samērā labi nolasāmas ieskicētās diagonāles.

Kompozīcija ir risināta strikti un precīzi, attīstīta laika gaitā.

RTU APF

Projektējis arhitekts Cukalli. Lustheimas pils sākotnēji bija medību rezidence ārpus pilsētas. Pamazām rezidence tiek pāveidota. Pils atradās uz mīlestības saliņas. Tur dzīvoja Makss Emanuels ar savu sievu. Šī Lustheimas pils ir ļoti maza savā mērogā, jo pilij ir divi stāvi, bet centrālajā daļā izvietojas halle divos līmeņos.

Abās pusēs zālei ir apartamenti divos līmeņos. Zālei dominē kompozīcija ar divām logu asīm. harmoniski un līdzsvaroti veidots fasādes dekoratīvais risinājums ar pilastriem, lizēnām un sandrikiem.

Kā jau iepriekš redzējām kompozīcijā, pils atrodas uz saliņas. Ūdens spogulis baroka laika arhitektūrā kalpoja kā vēl viena kvalitatīvā vērtība, lai rezidenci padarītu vēl iespaidīgāku, vai arī, lai rezidences būtu dekoratīvas, bet grūti tveramas un iluzori planējošas gaisā. Ūdens spogulis pie Lustheimas pils pasvītro tās eleganci.

Parku ir veidojis Le Notra skolnieks Žirārs.

Centrā ir zāle, kas iet cauri diviem stāviem.

Interesantākā lieta ir vaiņagojošā griestu plafona apdare – polihromā freska.

Griestu freskas ainas ir atspoguļotas medību dievietes Diānas ainas. Plafonu izklājumā spoguļvelves dekoratīvais risinājums ir izgleznots ar spoguļvelvēm.

Ilustrācija 8-5 "Nimfenburgas pils, Agostino Barelli, Enrico Zukalli, Giovanni Antoinio Viscardi, Francois Cuvillies, J.B. Zimmerman"

Nimfenburgas pils un kanāls uz abām pusēm. Šeit fasādes garums ir ap 400 metriem. Ļoti maz palicis no sākotnējā veidola. Šī pils tika pārveidota un paplašināta. Ja Lapa 36 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

raugāmies uz rezidences galveno apjomu, tad centrālajā daļā ir izveidots kuba veida būvapjoms.

Ilustrācija 8-6 "Badenburgas paviljons, J.Effners"

Badenburgas paviljons – ezera pusē izveidotā fasāde ir vairāk ar elastīgu, barokālu veidolu un izliektu fasādes motīvu.

Ieejas daļā fasāde ir organizēta ar monumentālām kāpnēm, kur abās pusēs ir izvietotas lauvu figūras.

Telpa ar vannošanās funkciju. Divu stāvu līmenī. Iecienīti šim laikam, sienas ir apdarinātas ar flīzītēm, kas bija cieņā baroka laika periodā.

RTU APF

papildinājis klasisko orderu kapiteļus.

Attēlā griestu un sienas ieloce pazūd, sienas automātiski pāriet griestos, dekoratīvā apdare ir veidota ar rokoko elementiem.

Kompozicionālie un telpiskie elementi mēģina radīt ansambli, kur viss ir harmoniski sabalansēts. Pamatideja nāk no Franču izklaides pils termina. Pēc šī termina ir organizēta Amalienburgas kompozīcija. sākotnēji veidota kā vienstāvu celtne.

Plāns ir īpatnējs ar to, ka pirmajā stāvā dārza pusē ir apaļa telpa, kas fasādē dārza pusē ir rotāta ar konveksu formu. Sfērisks pārsegums, kas pārceļas virs kopējā ēkas jumta apjoma. Ieejas daļa ir organizēta kā nedaudz ieliektas formas ieejas pagalms.

Centrālā halle ir segta ar kupolu, kas nav īpaši izcelts.

8.4 SAKRĀLĀS CELTNES

Ilustrācija 8-7 "Amalienburga, F.Cuvillies, 1734. 1739.g.

Ilustrācija 8-8 "Clemens Church Muenster, J.K. Šlauns, 1745. - 1753.g.

Amalienburgas paviljons - izteikts rokoko piemērs. Šeit pamatdekoratīvais elements ir rokajs, kas izveidojies no gliemežnīcas formas.

Kārtojas kompozīcijā ar dekoratīvām akantu lapām. Rokajs kā dekoratīvais elements rotā pilnīgi visu.

Vēlākos gados rokajs kļūst arī trīsdimensionāls.

Klemensbaznīca Minsterē - Klosterbaznīca – plānojums uz garenass izvietotas ovālas formas. Pārsedz velve ar sfērisku formu, kas ierakstās ovālā. Sānu jomi, lai varētu apiet ap baznīcu, ne lai grupētu cilvēkus.

Baznīcas forma atgādina halles tipa baznīcu.

Stucca meistaru prasme un meistarība atspoguļojas atsevišķos dekoratīvajos risinājumos. Šlaune ar rokaja elementu ir

Aiz baznīcas telpas seko samērā izstiepta kora daļa. Pārseguma velves virknējas kā pieci ovāli viens aiz otra. Konstruktīvi šīs velves ir atšķirīgas no tā, ko varam Lapa 37 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

norakstīt plāna konfigurācijā. Telpiski ir atšķirīga interjera sajūta, salīdzinājumā ar iepriekš analizētajiem piemēriem.

Pati baznīca ir veidota ar ieejas portālu, kas seko plānojuma konfigurācijai. Starp fasādes divu torņu kompozīciju, fasādes daļa ir konveksa. (izliekta) Interjerā redzam, ka katra no pārseguma velvēm atšķiras ar savu telpisko apjomu.

Pārsedzošās velves nesošās konstrukcijas iezīmē struktūru. Dekoratīvā ziņā konstruktīvās daļas ir apzīmētas ar dekoratīvu joslu, starp kurām izvietojas freskas, kuru autors if Feidls ir galvenais mākslinieks šajā baznīcā. Uz skulptūrām un stuccu ir strādājis skulptors Eizenhauers.

RTU APF

Baznīca ir nedaudz atšķirīga savā plāna kontekstā. Kā redzam no kopējā būvapjoma, galveno jomu veido viens aiz otra plānā izvietoti ovāli vai apļi, kas būtībā ieskicē galveno šķērsjomu vai transeptu, savukārt sānu jomi ir nosacīti rudimentāra rakstura. Sānu jomos ir akcepts uz sānu kapelām. Ieejas portāls nekalpo kā ieejas portāls, jo tur ir altāris, galvenā ieeja funkcionāli ir no transepta.

Plānojumā vērojama īpatnība, ka galvenais altāris praktiski izvietojas baznīcas centrā.

Sānu altāri ir ar mazāku nozīmi.

Ilustrācija 8-10 "Četrpadsmit svēto plānojums, B. Neumann, T.Nissler "

baznīcas

Galvenais centrālais altāris ir izvietots baznīcas centrā. Tikko paveramies uz baznīcas telpisko pārsegumu, pārsteidz plastika ar kādu arhitekts spējis attēlot baznīcas dekoratīvo un konstruktīvo risinājumu.

Ilustrācija 8-9 "Vierzehnheiligen B.Neumann, 1743. - 1771.g."

baznīca,

14 svēto baznīca, autors ir arhitekts Neimans.

Arhitektoniskajā fasādes kompozīcijā fasādes centrā starp diviem zvanu torņiem veidots viegls izliekums.

Fasāde ir eleganti risināta ar konvekso centrālo daļu. Baznīcai ir vairāk vai mazāk bazilikāls griezums un izteikts garenjoms un šķērsjoms, kas konstatējams pēc fasādes ārējā veidola.

Logu ailu izvēlē parādās gan atslēgas cauruma konfigurācijas motīvi, gan citi.

Nav nolasāmi konstruktīvie elementi, jo interjera dekoratīvā apdare saplūst gleznā dekoratīvajā apdarē. Pašā sākumā baznīca no ārējā veidola, ja veramies skrupulozi, manām simetriskas logu ailas, kas ieskauj baznīcu ap perimetru.

Arhitektam atsevišķas logu ailas ir simetriskas, Logu ailas ir iebīdītas sienā, siena iekšējā interjera daļā pārvēršas atbilstoši skata leņķim. Loga aila novietota zem leņķa. Interjerā parādās sava veida manipulācija ar sienas masu.

Interjerā ir būtiski atzīmēt, ka sānu joms ir domāts apkalpes funkcijai. Otrajā līmeņi izvietojas balkoni ar papildus funkciju baznīcas apmeklētājiem. Pēc ārējā Lapa 38 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

būvapjoma manāms, ka baznīcai ir bazilikāls būvapjoms, kam paredzēts logu izgaismojums.

Augšējie logi ir burtiski iegriezti pārseguma velvē, jo atsevišķos momentos pārseguma velve ir integrēta pašā struktūrā.

Dinamiskās plastiskās formas ir eleganti sapludinātas un sintezētas viena ar otru.

Marmorizējums izmantots kolonnās un altārī. Detalizācija un paši logi rada sajūtu, ka baznīca no agra rīta, kad saule lec, līdz vēlam vakaram ir pakļauta saules kustībai un tiek izgaismoti atsevišķi altāra elementi. Šī ir arī svētceļnieku baznīca. Šeit ir vērts pavadīt ilgāku laiku. Saules staru iedarbība šajā baznīcā ir pārsteidzoša. Tikai dažās baznīcās pasaulē gaismēnu spēle ir tik izteikta. Galvenais altāris, kas izvietots pašā baznīcas centrā, ir veidots ar 14 svētajiem, kas novietoti trijos līmeņos piramīdas veidā. Redzams kā savietojas svētie atsevišķos līmeņos ar imitētu auduma motīvu un krāsu pušķīšiem.

Kompozīcijas dinamika noslēdzas ārkārtīgi eleganti. Interjera dekoratīvās formas valoda ir ļoti izteikta. Baroka meistari prasmīgi mācēja interpretēt ordera formas. Renesansē orderis, kam bija funkcija kā mēroga elements. Šeit arhitekti brīvi variē ar ordera formām. Dekoratīvais rokajs parādās arī kapiteļu izveidē.

RTU APF

Cimmermani. Realizēta ar pārsteidzošu vieglumu.

Baznīca atvasināta no ovāla. Baznīcas telpa ir ovāls, ap kuru veidota apeja, tai skaitā sānu altāri. Uz galvenās ass izvietojas ieejas portāls ar izstieptu altāra daļu un noslēdzošo altāri. Vērojot baznīcu no fasādes aspekta, manām, ka telpiskās kvalitātes ir atšķirīgas. Baznīcai ir izteikts halles tipa telpiskais risinājums, kur tikai nedaudz ir pacelta griestu daļa. Pārējais viss kā halles tipa baznīcā.

Neimana piemērā fasādē parādījās arī variētas logu formas. Pie baroka esam raduši redzēt pusloka pārsedzes formu. Jau 14. svēto baznīcā ir parādījusies līdzvērtīga forma. Šos logus sauca par atslēgas cauruma logiem7

Ilustrācija 8-12 "Wieskirche interjers"

Griezumā samērā skaidri iezīmējas logu ailu apjomi, kas kopā ar dekoratīvo interjera daļu veido mežģīni.

Fasāde ir ar minimālu dekoratīvo apdari.

Interjerā pārsteidz ar izteiksmīgo sintēzi.

Tēlniecība un glezniecība. Baznīcu var uzskatīt par sava veida telpisku mākslas darbu.

Ilustrācija 8-11 "Wieskirche Bavārijā 1748. – 1754.g.”

Pie freskām šai baznīcā ir strādājuši galvenokārt Veso Brunnera skolas pārstāvji un meistari. Plastiska formas pāreja no

Wieskirche Bavārijā 1748 – 1754. g.

Svētceļnieku baznīca. Veidojuši brāļi 7

Stilizēta atslēgas cauruma forma loga rāmim.

Lapa 39 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

viena elementa otrā. Daļēji polihromi gleznota.

RTU APF

atrisināta no apgaismojuma. Altāra daļā ir izmantots maksimāls sienas laukums, lai iegūtu apgaismojumu. Tikai pati altāra daļa ir izgaismota. Lai baznīcā vienmēr būtu silta un saulaina sajūta, logi virs altāra ir iestikloti dzeltenā krāsā.

Pārējā baznīca ir veidota apbrīnojamā plastikā. Baznīcas telpa tiek sadalīta divos līmeņos ar nelielu balkonu, kas izvietojas daļā starp kapelu un brāļu Azamī dzīvojamo daļu.

Ilustrācija 8-13 "St. John Nepomuk - Asamkirche, Minhenē, Cosmas Damian, Eid quirin Asam

St. John Napmuk (Asamkirche) Brāļu Azamī baznīca – viens no vēlīnā baroka piemēriem un brāļu Azamī spilgtākais veikums. Sākotnēji privāta kapela. Vēlāk kļūst publiski pieejama, zemes gabals ir ļoti neliels. Baznīca veidojas kā viena joma celtne. Virs ieejas portāla manāma Svētā Nepmuka skulptūra, kas ieskicē visu tematisko līniju.

Būtībā starp esošo apbūvi baznīca tiek ierobežota ar lielā kārtojuma pilastriem.

Vēlīnajā barokā arhitekti īpaši nepieturas pie klasiskā ordera. Veiksmīgi saskatāms, ka pilastra formas apvieno ēkas stāvus jeb līmeņus, attiecībā pret blakus esošo apbūvi un pasvītrojot ēkas ieejas portālu.

Aiz skulptūras fasādē ir izvietots samērā liels logs, caur kuru nepieciešams iepludināt maksimāli daudz dienas gaismas. Logu ailas pārsedze ir veidota ļoti plastiski ar eleganti veidotu plastisku dzegu, kura starp abiem logiem ir pārrauta.

Tieša izeja no dzīvojamajām telpām uz balkonu. Pati baznīcas telpa ir segta ar viegli sfērisku pārseguma risinājumu, kas virs vainagojošās dzegas imitē vīziju par visumu kariķētā un fantastiskā veidā.

Uz balkona margas ir pārnesta drapērija, kas risināta stingrā elementā un pasvītro balkona daļu. Altāra daļā ir veidotas ļoti elegantas vītās kolonnas, kas rotātas ar ziedu vītnēm. Starp kolonnām ir iekārtas ziedu vītnes, kurās sēž enģelīši, radot sajūtu, ka ziedu vītne kustās telpā. Augšējā attēlā redzam logu ar dzelteno iestiklojumu.

Pie griestu plafona apdares eksaltēta kompozīcija, kas ved bezgalībā. Šeit ir atspoguļotas gotiskās katedrāles smailes.

Tieksme uz visumu un debesīm.

Plafons ir polihromi apgleznots.

No sānu loga, īpaši, ja ienākam baznīcā redzam loga ailu un ažūro ziedu vītni ar enģelīti, kas rada rotaļīgu, gaišu un vieglu sajūtu baznīcas interjerā.

Ieejas daļā lielā kārtojuma ordera pilastri, iezīmē fasādes centrālo daļu. Arī Azamī baznīcas fasāde ir veidota kā izliekta, konveksa forma. Uzreiz aiz ieejas seko neliels vējtveris, jeb slūžas, kas nodala kapelas telpu un ieejas daļas.

Telpa ir neliela ar vienu jomu, kas noslēdzas ar altāra daļu. Funkcionalitāte ir Lapa 40 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

8.5 VĒLĪNAIS BAROKS

RTU APF

Šajā parkā izvietojas arī ļoti elegants tējas namiņš austrumnieku formās.

Ja ieskatāmies fasādē, redzam aziātiska rakstura tēlus un kompozīcijas, kas vērojamas arī telpas polihromajā apdarē.

Uzsvērts viss, kas pasvītro tējas dzeršanas funkciju.

Ilustrācija 8-14 "San Susi castle Potsdam, G.V. von Knobelsdorf, 1745. - 1747.g."

San Susī pils - vasaras rezidence – rezidentālā apbūve. Tulkojumā – bez rūpēm. Rekreatīva ēka. Vienā stāvā 91,6 metru garumā. Izvietota uz telpiskas terašu kompozīcijas, kas rada ēkai un dārzam eleganti plānotu sajūtu. Būtībā šīs terases pasvītro vasaras rezidences mērogu. Katrai terasei dienvidos ir paredzētas vīnogu stādījumu vietas.

Ilustrācija 8-15 "Sansusī pils Potsdamā plānojums"

Telpas organizētas pēc principa, ka no vestibila uzreiz var nokļūt marmora zālē un bibliotēkā. Uz otru pusi vairāk viesu guļamtelpas, kas veidoja spārnu, kas orientēts uz ziemeļu daļu. Jāatzīmē ēkas arhitektoniskais veidols.

Starp loga ailām izvietotās figūras ir ļoti plastiskas un attēlo vīna dieva Dionīsa kultu. Atpūtas funkcija vērojama arī telpu dekorējumā, marmora zāle, kas ir uz centrālās ass, pilda greznāko pieņemšanu un svinību zāles funkciju.

Ilustrācija 8-16 "Benrātu pils Diseldorfā, N de Pigage, 1755. - 1773.g.

Benrātu pils8 - Viens no 18.gs. otrās puses objektiem. Atrodas netālu no Disseldorfas. Ļoti pārdomāta. Reprezentācijas funkcija, aristokrātijas kustība nekad nemijās ar kalpotāju ceļiem un funkciju. Līdzīgi arī ar privātajām telpām.

Līdzīgi kā Versaļas pilī Francijā, kur Juvara ieskicēja lielās proporcijas ar rezidenci un parku, arī šajā vasaras, jeb atpūtas rezidencē viss komplekss veidots ar piebrauktuvi pie pils, reprezentācijas laukuma un greznām reprezentācijas kāpnēm. Saimniecisko ēku būvapjomi un ūdens kanāls, kas turpina galveno asi, organizēts ap galvenajām alejām, kas ģeometriskā formā šo brīvo meža apjomu ierāmē brīvā kompozīcijā. No pils uz šķērsass izvietojas valdnieces un kunga apartamenti ar dekoratīvajiem stādījumiem un strūklakām.

Struktūra aizgūta no franču parkiem.

Būvapjoms ēkai ir ļoti neliels. Ēka atbilst aristokrātu dzīves parametriem. Uz svinībām viesi tika vesti ar karieti. Elegants reprezentācijas laukums. Pie pašas ēkas noved divi pandusi un centrālās kāpnes.

8

Maisson de plaissance – atpūtas pils no franču valodas.

Lapa 41 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Uz reprezentācijas fasādes pusi ir pavērstas utilitāra rakstura telpas.

Izvietojas arī blakus kāpņu telpām. Jāsaka, ka ēka no fasādes viedokļa ir noslēpumiem bagāta ēka ar ļoti sarežģītu plānojumu un telpisko struktūru. Galvenā ass ar ūdens kanālu. Pretējā skatu punktā ēka kļūst kā neliels atsauces punkts telpiskajā vides veidolā.

Ilustrācija 8-17 "Benrātu pils komplekss Diseldorfā"

Ja ūdens spogulis ir gluds, ēka atspoguļojas ūdenī. Cirptie koku stādījumi un skulptūras, tipiski franču parkam.Ēka sevī ietver daudz funkcijas un daudz līmeņus.

RTU APF

piebrauc ar karieti, kur kalpotāji drēbes uzreiz ienes iekštelpā. starp divām durvju ailām ir apkalpotāju kāpnes. Viesu plūsma no halles noved lielajā greznajā zālē, kur skan brīnišķīga mūzika. Zāles pārsegums ir sfērisks kupols ar atvērumu virs nākamās daļas.

Griestu daļa ir izgaismota ar sānu logiem.

Viesiem, ienākot zālē, šķiet, ka mūzika skan no debesīm, jo kāpnes aizved uz balkonu ap laternas formas cilindru, kas apslēpj muzikantus un rada pārpasaulīgu sajūtu.

Trīs asu kompozīcija, kas viegli nolasās kopējā parka struktūrā. Abās pusēs apaļajai zālei izdalās telpas. Katrā spārnā ir savi apartamenti, kam pieslēdzas utilitāra rakstura telpas un iekšējās kāpnes, kas sienā saslēdzas ar kalpotāju telpām.

Nemanāmi, nešķērsojot telpas, kalpotāji vienmēr var piekļūt vajadzīgajā telpām.

Otrajā pusē ir kungu telpas. Ieejas daļai blakus izvietojas kāpnes, kas apmeklētājus noved otrajā stāvā, kur novietotas viesu guļamistabas. Kā jau manījām plānā, šie trīs logi apaļajā zālē sakrīt ar kopējo pils un parka kompozīciju.

Kupola daļa ir sfēriska un organizēta vairākos līmeņos, rada asociāciju ar nerātniem enģelīšiem, kas pavilkuši drapēriju nedaudz uz malām.

Ilustrācija 8-18 "Benrātu pils Diseldorfā fasādes"

No fasādes ēka šķiet divstāvu ēka, bet cokolā izvietojas papildus stāvs. Virs pirmā stāva ir izvietotas viesu guļamtelpas.

Iekšējā ēkas daļā, iekšējie pagalmi, kas izvietojas starp viesu guļamtelpām redzam jau veselus četrus līmeņus. Kopā ar cokolstāvu ēkai ir pieci līmeņi, kas ļauj sevī integrēt arī kalpotāju funkciju.

Plānā redzam ieejas daļu ar trim elegantajām durvju formām. Viesi Lapa 42 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

neatspoguļo Il Jezu fasādes kompozīciju.

Rudimentārā forma tomēr ir salasāma.

Ilustrācija 9-1 "Zalcburgas doms, Santino Solari rekonstrukcija, 1614. - 1628.g."

Zvanu torņi ir dominējoši ar savu augstumu. Fasāde ir veidota marmorā.

Fasādes apdares princips ir askētisks un augstvērtīgs.

Ilustrācija 8-19 "Kuviljē teātra plāns rezidencē"

Minhenes

Kuviljē (De Cuvilles) teātris Minhenes rezidencē līdzīgi kā Austrijas motīvos, iecienīts motīvs ir atlantu figūrās. Tur kūrfirsta ložu.

Interjerā stipri jūtams baroka agrīnā perioda dekoratīvums. Darbojušies Itāļu meistari, atspoguļojot Kristus dzīves ainas, tai skaitā krustā sišanu. Kupola kompozīcija ar ribu akcenta vietām risināta pēc tradicionālās formas ar vertikālu cilindra daļu un dienas apgaismojumu.

Drapērijas, kas risinātas stingrā materiālā un pārmestas pār malu. Teātris cietis Otrajā pasaules karā un atjaunots.

Skatītāju ložas izvietotas pakavveida ap parteru. Uz centrālās ass iepretim skatuvei atradās kūrfirsta loža dievu stāvu aukstumā. Atlantu figūras, kas balstīpja ložu vienlaikus veidoja dekoratīvu ieejas portālu. Ložu dekoratīvā apdare simboliski atspoguļoja aristokrātijas slāņus.

9 BAROKS AUSTRIJĀ Zalcburgas doms – viens no agrīnākajiem piemēriem. Pirmsākumi meklējami jau romānikā. Starpposmā baznīca jau ir nodegusi. Rezultātā 17. gs. šajā vietā tiek izveidota jauna baznīca, kas ieskauj fasādi no abām pusēm. Vaiņagojošā daļa

Ilustrācija 9-2 "Mariahilferkirche, Vīne, Sebastian Carlone jaunākais, Ambrosius Ferrethi"

Mariahilferkirche Vīnē 1656 – 18. gs. tika atkārtoti pārbūvēta 1715. gadā. 18.gs. 1. ceturksnī fasādē tiek izvietotas papildus skulptūras, kas rotā samērā askētisko baznīcas fasādi. Askētiskāks interjera risinājums. Griestu freskas ir zaudējušas savu ierobežojumu ar konstruktīvajiem Lapa 43 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

elementiem. Griestu gleznojums pārklāj griestu plafonu, pārklājot interjera dekoratīvo apdari visaptverošā veidā.

Ilustrācija 9-4 "Schoenbrunn pils, Vīne, Johan Bernhard Fischer von Erlach, 1694. – 1749.g."

Schoenbrunn pils – sākotnēji zaļā teritorija, primāri izmantota medībām.

1843. gadā šeit tiek izveidota muiža, ko noposta 83. gadā.

Pirmais arhitektoniskais redzējums veidots arhitekta Fišera fon Forlaha vadībā.

Uzdevums izveidot savu Versaļu, ja iespējams tad pat lielāku. Rezidenci gan pasūtīja ievērojami mazāku. Glorieta – templis par godu Habsburgu uzvarai karā.

Ilustrācija 9-3 "Dominikāņu baznīca Vīnē, St. Maria Rotunda, 1631. - 1674.g.

Dominikāņu baznīca Vīnē – skulpturāla interjera apdare. Mazāk gleznojumu.

Augsts vidējais joms. Cilindra veida velve ir rotāta ar Sv. Marijas dzīves ainas motīviem.

Ainas veidojis ir Matiass Rokhmillers.

Neatņemama kompleksa sastāvdaļa ir ūdens baseini un strūklakas. Sākotnēji ūdens apjomi bija paredzēti vairāk, bet bija ievērojamas problēmas ar ūdens piegādi.

Virkne jau izrakto baseinu tika vienkārši aizbērti, jo tos nevarēja nodrošināt ar ūdeni.

Šai baznīcai ir kapelas abos sānos. Katra no kapelām ir veidota kā veltījums svētajiem, kas ir attēloti altārī. Sānos šīs kapelas ir dekorētas ar pusloka lodziņiem.

Vidējais joms veidots ar balkonu virs sānu jomiem, veiksmīgi izgaismojot zemkupola telpu. Arī šeit kupols ir realizēts ar polihromo fresku gleznojumu.

Ilustrācija 9-5 "Schoenbrunn pils ansamblis"

9.1 REZIDENTĀLĀ ARHITEKTŪRA Līdzīgi kā Vācijā un Francijā attīstījās arī rezidenču arhitektūru. Austrijā rezidenču arhitektūra ieņēma nozīmīgu vietu baroka attīstībā.

Ēkai ir ļoti izteikts fasādes askētiskais dalījums ar ordera pilastru un izteiktu logu asējumu. Fasādei ir samērā izteikts lielā ordera kārtojuma princips. Arhitektoniski akcentēts tiek pirmais stāvs, kas vairāk ir utilitāra rakstura stāvs, jo reprezentācijas telpas galvenokārt atradās tur. Fasādē Lapa 44 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

arhitektūra salīdzinoši ar laikabiedriem bija samērā atturīga un askētiska.

Uz dārza pusi centrālais būvapjoms ir atdalīts ar rizalītiem, kas veidoti franču parka manierē un terasējumu, kas noved līdz pat lorietai, kas ir kā piemineklis un monuments. Pakāpienu veida terasējums ar parka izveidi un plānotām ūdens kaskādēm, kas netika realizētas.

RTU APF

Brīvstāvošas dekoratīvas vāzes un skulptūras, kas izvietojas gar bosketu malām. Zemākais barteris ir kompozīcijā starp pili un glorietu. Skulptūras risinātas baltajā marmorā.

Ilustrācija 9-7 "Lihtenšteinas pils Vīnē, Martinelli, 1691. - 1711.g."

Lihtenšteinas pils Vīnē. Paralēli ārpilsētas rezidencēm aristokrātija cienīja pieņemšanas mazākos lokos, kas norisa pilsētas dzīvojamajos namos.

Ilustrācija 9-6 "Schoenbrunn parka, t.s. Franču parka teritorija, Jean Trehet - Le Notre skolnieks

Parka apjoms atveras visas dārza fasādes garumā. Parka teritorijā ir atsevišķi parka nodalījumi. Tuvākais parka risinājums uz galvenās ass ir veidots franču parka manierē. Centrālā parka daļa sākumā bija krietni mazāka. uz 1780. gadu tika paplašināts, lai atvērtu skatu perspektīvi starp lorietu un ēku. lielajā parterā, līdzīgi kā citos parkos Eiropā, skulptūras tika veidotas pēc sengrieķu parauga. Neptūna strūklaka, kas atradās uz galvenās ass, ir sākta 1777. gadā. Ūdens trūkuma dēļ koncepcija gan tika mainīta. Skulptūras īstenotas baltajā marmorā. Tās ir skatāmas parka teritorijā.

Kopējā koncepcija parka izveidē ir ar cirptiem koku stādījumiem un trijām asīm kā Versaļas pilī. Uz tālākas skatu perspektīvas skatpunkti noslēdzas galvenās rezidences skatu satekpunktā.

Ēka pati par sevi ir ļoti lakoniskās formās.

Fasādes kompozīcija ar daļēji atvērtu vestibilu. Itāļu arhitekti ietekmē rezidences telpisko risinājumu. No galvenā vestibila plūsmas sadalās pa divām kāpnēm un iezīmē fasādes būvapjomu. Pārējais risinājums ir ļoti lakonisks un vienkāršs.

Fasādē arhitektoniskais risinājums ir askētisks un vienkāršs. Pirmā stāva līmenis ir atdalīts ar starpdzegu.

9.2 FISCHER FON ERLAH Lai pilsētas nami būtu pietiekami eleganti, apmeklētāju uzņemšanai fasāde atspoguļoja dzimtas ģerbonī.

Ilustrācija 9-8 "Batjani, Schonborn-Batthyany pils Vīnē, Johan Bernhard Fischer von Erlach"

Batjani pils Vīnē – 1699. – 1706.g.

Lapa 45 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Galma bibliotēka Vīnē – Bibliotēkas zāle piepildīta ar dienas gaismu. Novitāte, ka sabiedriskas ēkas arhitektūrā tiek izmantots sfērisks pārsegums kombinējumā ar logiem.

RTU APF

Ieeja tiek akcentēta ar kolonnu portiku aiz kā paslēpjas vertikālās komunikācijas.

Ilustrācija 9-11 "Kārļa Boromeja baznīcas plānojums, Vīne, 1716. - 1725.g. "

Ilustrācija 9-9 "Galma bibliotēka Vīnē, Johan Bernhard Fischer von Erlach, 1722. - 1735.g.

Fresku autors ir Daniels Gran. atspoguļota Kārļa XI bilde. Pie skulptūrām jāpiemin Lorenco vārds.

Baroka arhitektūrai attīstoties aizvien iecienītāks kļūst ovāls.

Galvenā telpa un kupols izvietoti maksimāli tuvu ieejas daļai. Kupola vertikālā daļa, kā mēroga elements tiek izmantoti ordera pilastri. Kupolā tiek iestrādātas sānu gaismas un vaiņagojošā laterna. Spēcīga progresija uz galvenās kompozīcijas centru.

9.3 JOHAN LUKASS HILDEBRANT Paralēli Fišeram fon Erliham strādā Johanss Lukass Hildebrants

Ilustrācija 9-12 "Švarcenberga pils Vīnē, Johan Lukas Hildebrandt, 1647. - 1704.g."

Ilustrācija 9-10 "Kārļa Boromeja baznīca, Vīne, Fischef von Erlach"

Trīsvienības baznīca Zalcburgā un Kārļa Boromeja baznīca Vīnē abas orientētas uz ovāla bāzes. Dominējoša ir garenass ar divām sānu kapellām. Uz gareanass izvietojas altāris. Griezumā virs ovālās telpas izvietots kupols. No ovāla centra pa diognāli tiek izvieotas kapellas, kuru plānojuma forma arī ir ovāla.

Švarcenbergas pils – dekoratīvi risināta vienā kompleksā ar dārzu. Veroties uz šo ēku, vasaras pils atspoguo sevi kā izteikta muiža vai rezidence, kas paredzēta arī publikas apmeklējumam. Ieejas portāls ir akcentēts ar pandusu.

Pa pandusu kariete varēja uzbraukt daļēji segtajā telpā un sausām kājām nonākt rezidencē. Fasādē ir akcentēta trīs asu halle, nolasāma kupola daļa.

Dzīvojamā ēkā tiek izvietota sfēriska telpas pārseguma struktūra, atsevišķi lodziņi, kas piešķir telpai dienas apgaismojumu.

Lapa 46 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Hildebrants ievieš jaunu metodi, katram pārsegumam piešķirot savu jumta elementu. Sfērisks kupols ar jumtu abās pusēs, kas pārsedz reprezentācijas telpas.

Rizalīti abās pusēs nedaudz akcentēti ar lielā kārtojuma orderiem. Reprezentācijas zāle arī ar trīs asu kompozīciju. Piemērs, kur pilsētvidē eleganti atrisināts arī ainaviskais dārzs.

RTU APF

pandusu, sniedzot iespēju ieejas daļā ieiet no karietes.

Ilustrācija 9-15 "Belvedēras pils Vīnē plānojums"

Panduss savieno ar apkārtējo teritoriju.

Dārza pusē ir halle ar poligonālu plānojuma formu. Parks pakāpienveidā ved uz augšējo Belvederu no apakšējā Belvedera. Princips līdzīgs kā Šunbrunas pilī, kur arī sākotnējais plāns bija pili izvietot augstākajā punktā.

No lejas belvedera arī ir izteikts skats uz augšējo belvederu. Jumta siluets ir veidots kā atsevišķu paviljonu pārsegumu kompozīcija.

Ilustrācija 9-13 “Švarcenberga pils plāns Vīnē”

Belvederas pils – Izcilākais Hildebranta projekts. Pils kā vairāki paviljoni, kas virknējas viens pie otra.

Fasādes kompozīcija ir atraktīvāka nekā iepriekš redzētā Šunbrunas pils kompozīcija. Ļoti iecienīti bija smagnējie tēli, kas uz saviem pleciem tur pils konstrukcijas. Ieeja pilī ir starpstāvā ar noeju uz pirmo stāvu. Tīri no tēlnieciskā aspekta ir ļoti interesanta interjera apdare.

Parka izveidi īstenojis Le notra skolnieks Žirārs.

Ilustrācija 9-14"Belvedēras pils Vīnē, Johan Lukas Hildebrandt, 1714. – 1723.g."

Taisnstūrformas rezidence, kur katrs stūris akcentēts ar poligonālu paviljonu.

Hildebrants pārņem ideju pili likt uz augstas platformas ar skatu pār pilsētu. Pils tuvumā tiek izvietots ūdens apjoms. Ūdens forma mierīgā laikā pilij atņem pamatu un rada sajūtu, ka tā vibrē gaisā. Svinīguma efekts tiek panākts ar spoguļattēlu.

No funkcionālā viedokļa rezidence tiek veidota pēc līdzīgiem principiem kā vasaras pils piemērā. Ieejas portāls tiek risināts ar

Ilustrācija 9-16 "Daun-Kinski pils, Vīne, Johan Lukas Hildebrandt, 1713. - 1716.g."

Daun-kinski pils vīnē - Pilsētas vidē īstenotām ēkām ir savs noteikts mērogs.

Veroties uz fasādes kompozīciju, principi ir līdzīgi kā iepriekšējos piemēros.

Augšējie stāvi apvienoti ar ordera pilastriem. Atikas stāvā jūtami mazāki telpu gabarīti, kas noslēdz fasādes bagāto Lapa 47 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

kompozīciju. Šīs bija pilsētas rezidences svinīgo pasākumu organizēšanai. Akcents uz galvenajām fasādes trīs asīm ar rizalītu centrālajā daļā. Atšķirīga rizalīta apdare ar nelielu bareljefu uz pilastra kāta.

Ilustrācija 9-17 "Svētā Pētera baznīca Vīnē, Johan Lukas, Hildebrandt, 1702. - 1707.g. "

Svētā Pētera baznīca Vīnē – atraktīvs piemērs kulta celtņu arhitektūras izveidei.

Svētā Pētera baznīca atrodas netālu no Vīnes katedrāles blīvā apbūvē. Plāna konfigurācija tiešā veidā atspoguļo pilsētvides ietekmi uz plāna konfigurācijju.

Transepts akcentēts ēkas būvapjomā ar divu torņu fasādes kompozīciju. Divu torņu būvapjomu fragmenti vēl vairāk pastiprina ieejas portālu un fasādes konvekso formu, aiz tās ir skaidri nolasāms kupols un sfēriskais pārsegums ar laternu.

Ilustrācija 9-18 "Svētā Pētera baznīcas Vīnē plāns, Johan Lukas Hildebrandt"

RTU APF

elementus. viens no tiem elementiem, kur skaidri nolasāmas konstruktīvās uzbūves daļas. Pārseguma konstrukcijas ar apvienojošu ovāla gredzenu.

Trīsdimensionāla sajūta rodas pārsteidzošajā freskas gleznojumā.

Ilustrācija 9-19 "Melkas Prandtauers, 1702. - 1726. g.

klosteris,

Jakobs

9.4 JAKOBS PRANDTAUERS Melkas klosteris – 1702. – 1738. g. Izcils novietojums - pie Donavas upes, viegli pārskatāms jau iztālēm no dažādiem skatu rakursiem.

Ja skatāmies uz klostera arhitektonisko un funkcionālo izveidi, tas, ko redzējām attēlā ir vizuālais noslēguma loks, kas kompleksu atver pret ainavu.

Klosteris grupējas ap iekšējiem pagalmiem.

Galvenā baznīca tiek apjozta ar klostera telpām noslēgtā ietvarā. Klosterī vērojam atsevišķus akcentus. Marmora zāle izceļas kopējā būvapjomā. Ja paraugāmies uz kopējo kompleksu, tā garums ir pāri 200 metriem. Baznīca ir ļoti proporcionāli izstiepta. Transepts ir stipri kompakts.

Baznīca ir interesanta ar to, ka Latīņu krusta plānojumā torņa abi gali ir noapaļoti. Fasāde labi ierakstās klostera ainaviskajā attēlā.

Plānā ovālu pārsedz kupols. Baznīca ir kompakta, ietverta starp sānu ielām.

Svarīgi pieminēt arī to, ka interjers ir veidots ņemot vērā ordera pilastrus un Lapa 48 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

dekoratīvas kāpņu telpas, segtas, bet daļēji atvērtas pret iekšējo pagalmu.

Ilustrācija 9-20 "Melkas klosteris no putna lidojuma"

Kupols no klostera iekšējā pagalma. Viens no greznākajiem klosteriem. Gan klostera telpās, gan Melkas klostera pagalmā vērojama augsta iekšējā interjera apdare.

Skicējot fasāžu arhitektūra ir līdzīga rezidenču un ēku arhitektūrai. Fasāde dalīta ar pilastriem. Ja skatāmies uz kompleksu kopumā, pēc funkcijas galvenās telpas, izcelta marmora zāle. Tai iepretī izvietota bibliotēka. Akcentētas kā būvapjomā, tā arī interjerā.

Atsevišķos interjera fragmentos fascinē tieši tehniskā izpildījuma kvalitāte.

Uz šķērsass izvietojas bibliotēka ar kāpnēm, kas izvietotas pret iekšējo pagalmu.

Atšķirībā no Martinelli rezidences, šeit fasādē ļoti dzīva kāpņu kompozīcija. Fasādē no centrālās ass attīstās kāpņu plūsma. Palacco madama ar jaunu fasādes kompozīciju. Ainas fasādē ierakstās starp lielā kārtojuma orderiem.

Veroties uz kāpņu telpas interjeru, vīzija, kas bija palacco madama bija stipri vien emocionāli līdzīga kā šajā piemērā.

10 BAROKS HOLANDĒ Holande renesansē bija cieši saistīta ar Spāniju. Maksāja Spānijas karalim nodevas. Pēc uzvaras pār Spāniju bija vērojams straujš politiskais un ekonomiskais kritums. Galvenais arhitekts bija Johans van Kampeans.

Ekonomiskā ziņā pilsētas priekšgalā izvirzījās Hāga. Arhitektoniskās iezīmes izauga no arhitektoniskās vides. Šeit nevaram runāt par savām Versaļām vai arhitektūras uzplaukumu kā Vācijā.

Arhitektūra ir sakņojusies vietējās tradīcijās. Von Kampeans dzimis dižciltīgā ģimenē.

Ilustrācija 9-21 "Svētā Floriana klosteris netālu no Lincas, Jakobs Prandtauers, C.Carlone, J.G. Haybergers, 1686.g."

Svētā Floriana klosteris, atrodas netālu no Lincas. Plānojuma ziņā radikāli atšķirīgs.

Klosteris īstenots līdz 18.gs. vidum. Svarīgi šeit pieminēt ne vien lineāro kompozīciju, bet arī izbūves un kāpņu telpas, kas atveras pret iekšējo pagalmu.

Baznīca atrodas taisnstūra plānojuma kompozīcijas vienā daļā. Ap trijiem iekšējiem pagalmiem izvietotas

Ilustrācija 10-1 "Mauritshus Hāgā, Jacob von Campen, 1633.g. "

Mauritshus – klasiskās formas, aizgūtas no Palladio. Arī plānojumā ēka ir veidota lineāra, stipri simetriska. No ieejas fasādes puses uz galvenās ass galvenā ieeja, kas Lapa 49 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

pasvītrota ar trīs asu rizalītu. Sānu rizalīta viena logu ass arī ir pasvītrota. Plašās kāpnes ved uz sāniem.

Skaidra un vienkārša fasādes kompozīcija.

Lielā kārtojuma orderis, kas akcentē ēkas stūri.

Ilustrācija 10-3 "Noordeinde pils Hāgā, Jacob van Campean, 1640.g. "

10.1 JĒKABS VON KAMPEANS

Ilustrācija 10-2 "Rātsnams Amsterdamā, tagadējā karaliskā rezidence, Jacob van Campean, 1648. 1665.g."

Rātsnams Amsterdamā – ēka, kas ir karaliskā rezidence. Rātsnams ir adaptēts no renesanses laika piemēriem.

Savdabīgākā īpatnība ir kupolveida pārsegums. Galvenā ieeja ēkā ir organizēta no Austrumiem. Rietumu ieeja novietota pret kanālu.

Nordainde Hāgā – Karaliskā rezidence.

Dominē pilsētbūvnieciskais apjoms.

Reprezentācijas apjoms veidots burta U formā. Ēka pati kā tāda noslēdz reprezentācijas pagalmu. Citādi formas ir ļoti vienkāršas. Raksturīgs Holandei tipiskais logu dalījums.

Fasādes dekorativitātē praktiski neparādās sarkanais ķieģelis.

Apkārtējā apbūve pieslēdzas tradicionālās formās.

No arhitektūras viedokļa rātsnama kopējais būvapjoms ir veidots ar paceltu cokolstāvu. Četrstāvu būve ir sadalīta pa diviem stāviem. Ordera pilastrs pasvītro galvenos rizalītus. Centrālais rizalīts un fasādi dalošais rizalīts.

Virs galvenā ieejas motīva paceļās telpa ar kupolu un sfērisko pārseguma kupolu. Lielā centrālā zāle ir risināta līdzīgā manierē kā fasāde. Arī interjerā divi līmeņi tiek apvienoti ar ordera elementiem.

Spoguļvelvei sfēriska pārseguma struktūra.

Lieliski atspoguļo arhitektūrā.

jaunās

tendences

Ilustrācija 10-4 "Schouwburg teātris, Jacob van Campean, 1637.g."

Schouwburg teātris – cilindra veida pārsegums pār skatītāju zāli. Iekšējā fasāde veidota ar lielā kārtojuma ordera pilastriem. Virs vaiņagojošās dzegas izvietojas skatītāju vietas. No Kampeana teātra saglabājusies tikai galvenā ieeja.

Lapa 50 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Galvenie akcenti no pils reprezentācijas loka. Skats uz pili no labiekārtotā ainaviskā dārza puses. Pils, jeb izklaides rezidence, kas veidota pēc Versaļas pils shēmas. Ēkas būvmasa ir uzirdināta, simetriski sadalot būvapjomus.

Ilustrācija 10-5 "Huis ten Bosch, Māja mežā Hāgā, Jacob van Campean, 1645. - 1647.g."

Renesanse un baroks pilsētas vidē viegli pāriet no vienas stilistikas otrā.

Huis ten Bosch – māja mežā. Parka teritorija veidota pārdomātā formā.

Izklaides pagalms ar Franču tipa dārza stādījumiem. Ļoti atraktīviem parka stādījumiem. Arhitektoniski ēka ir stipri vien askētiski vienkārša. Galvenais ieejas motīvs ir izvērstas kāpnes, kas saskan ar fasādes trijām logu asīm.

Virs galvenās telpas paceļas poligonāla kupolveida izbūve.

Ilustrācija 10-7 "Frederiksborgas pils, Ernsts, 1699.g., Laurids de Thurahs, 1730.g."

11 DĀNIJA Frederiksborgas pils – Jāsaka, ka šodien pils ir saglabājusies ar samērā racionālu arhitektonisko veidolu un parka teritoriju.

Parks ir iecienīts svinīgām aktivitātēm un kāzām.

Ilustrācija 10-6 "Paleis Het Loo Apeldorn, Jacob Roman, Johan van Swieten, 1684. -1686.g."

10.2 REZIDENTĀLĀ ARHITEKTŪRA

Pārbūvētā veidā gan komplekss ir kļuvis vienkāršāks. Savulaik organizēts terasveidā. vienkāršots ar lielajiem un zālājiem.

ir zudis šarms, racionālāks un komplekss bijis Tagad ir stipri koku stādījumiem

Paleis Het Loo Apeldorn – vietējos materiālos risināta būve. Izklaides pils. Pils apjoms ir sadrumstalots gandrīz kā Hildebrantas komplekss. Katram no būvapjomiem ir savs jumts un savs pārsegums.

Dominē sarkano ķieģeļu pārsegums. Pilij pie rezidences dārza ir strādājis Klods, dārzā akcentējot tropiskos kokus.

Ilustrācija 11-1 "Fredensborg pils, Kriegers, 1719.g."

Lapa 51 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Fredensborgas pils – atrodas ārpus Kopenhāgenas. Īpatnēja ar individualitātes trūkumu. Dānija aicināja arhitektus no Eiropas. Šo rezidenci ir plānojis arhitekts Krīgers. Šeit lielākā vērtība ir pārseguma kupols uz galvenās ass. Skatā uz piebraucamā ceļa, pārseguma daļa ir nolasāma kā vizuālā dominante, kas ieskauj reprezentācijas pagalmu.

Pilij ir izveidots ārkārtīgi regulāri plānots parks, kas mēģināja atspoguļot Eiropas parku idejas.

Ilustrācija 11-3 "Amalienborgas pils plānojums"

Galvenajam korpusam pieslēdzas utilitāras funkcijas kompleksi. Parks Krīgera laikā bija regulāri plānots.

Ilustrācija 11-2 "Amalienborgas pils, Kopenhāgena, Karaļa pils, N.Eitveids, N.Žardens, 1749.g.

Amalienburgas pils.

Viens no ievērojamākajiem kompleksiem ir Dānijā izvietotas Amalienburgas komplekss, kas vairāk ir pilsētbūvniecisks risinājums. Ēkas izceļas uz apkārtējās apbūves. Katra ēka ir paredzēta kādam no karaliskās ģimenes locekļiem. Ēkas izvietojas ap labiekārtotu iekšējo pagalmu, kas katrai vienībai risināts atsevišķi. Pilsētbūvnieciski ļoti skaidrs apjomu risinājums.

Arhitektoniskā kompozīcija ļoti skaidri ir asēta uz galvenajām ielu asīm. Teritorija, kurā atrodas Amalienburga, ir veidota 18. gadsimtā. Ēkas ir ar savu reprezentatīvo un vizuāli glezno izskatu.

Ēkas iekļaujas katra savā ceturksnī.

Kvadrāta kompozīcija, kas veido 8-stūru laukumu. Pils novietota divu ielu krustojumā.

Ilustrācija 11-4 "Marmora baznīca Kopenhāgenā, Frederiksstaden, Frederiks Kirke, Eitvelds un Žardens, 1740. - 1749.g., 1894.g. "

Marmora baznīca Kopenhāgenā Atšķirīga formu valoda. Parādās imitētas rustveida joslas. Ordera elementi, kas akcentē dekoratīvo balkonu un ordera pilastri. Uz šīs pašas kompozīcijas ass izvietojas marmora baznīca, kas tika aizsākta 18. gadsimtā pēc Nikolaja Eindfelda projekta.

Ferdinands nobeidz šo baznīcu izteiktā Romas manierē. Jāteic, ka šī baznīca vairāk vērtējama kā pilsētas kompozīcijas elements.

Centrāli simetriski organizēta ēka ar racionālām klausītāju vietām. Interjerā samērā daudz iezīmes no klasicisma laika arhitektūras. Patīkams mikslis starp neobaroku un klasicismu.

Lapa 52 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Teritorija ap Amalienburgu noslēdzas ar jauno ostu, atveroties pret kanālu, kas norobežo kvartālu un atdala no Šarlottenburgas pils.

12 SPĀNIJA Šeit baroka laika arhitektūra galvenokārt datējama līdz 18. gs. Mainoties gadsimtam jaunas stilistiskās iezīmes.

Līdz 18. gs. vidum attīstījās Čuriguerisms, ko attīstīja Čurigueras ģimene, kas galvenokārt strādāja interjeros. Sākoties jaunajām vēsmām, Čerigueras ģimene sāk strādāt pie interjeriem, piedāvājot pretenciozu un greznu interjera formu valodu.

Jāatzīmē, ka papildus greznajai Solomona kolonnai, kas pārsteidz ar savu piesātināto dinamiku, populāra lieta ir Čeriguearas apgāztais konuss. Tās ir lietas, ko vērts iepazīt Spānijas arhitektūras vidē.

Spānijā vērojamas interesantas iezīmes interjeros. Mazāk pilnīgi autentisku objektu. Paralēli Čerigueras ģimenes ietekmei vērojama ietekme no Francijas un Itālijas. Nevaram gluži nodalīt tikai Čirigueru ietekmi. Atšķirībā no citām Eiropas zemēm ir ļoti pārdomāti scenogrāfiskie efekti.

RTU APF

Salamankas baznīca San Estaban, jeb Svētā Stefana baznīca. Interesanti, ka Čeriguearas darbi ir risināti uz detaļām.

Pils rezidencē varam vērot atraktīvi veidotas pils portāla un logu ailu apdares.

Dekorativitāte atspoguļojas tieši detaļās.

Kompozīcijā kopumā liela atšķirība no Renesanses ēkām nav manāma.

Ilustrācija 12-2 "Plaza Mayor Madridē, Juan Gomez de Mora, 1617. - 1619.g. "

Plaza Major - Madridē lielais laukums.

Praktiski 17.gs. pirmajā pusē veidots laukums kā liela atvērta telpa, kas atrodas pilsētas centrā. Apbūve, kas ierobežo kvadrāta veida laukumu. Iela pieslēdzas ar akcentētu arkādi, kas noved mūs pilsētas laukumā. Pilsētas laukums ir paredzēts kā publiskā telpa dažādām aktivitātēm. Vēršu cīņām un teātra aktivitātēm.

Laukums ir taisnstūrveida. Apbūve pa laukuma perimetru nedaudz atgādina Vogēzu laukumu Parīzē. Galvenās ielu asis noslēdzas pie laukuma ar arhitektoniski akcentētajiem vārdiem.

Sienu laukumi ir klāti ar polihromiju, kas šo ēku padalīja mazliet greznāku. Citādi kopīga iezīme, ka ēkām pa visu perimetru tiek izvietoti mazi balkoniņi.

Ilustrācija 12-1 "Convento de San Estaban, Salamanca, Altāris Jose de Churriguera, 1692.g. "

Logi un durvis ir atverami līdz pat grīdai.

Balkons ir ļoti šaurs. Minams arī apstāklis, ka šāda rakstura apbūve ar akcentētām torņu smailēm bija stipri raksturīga renesansē. Parādās apaļi pulksteņa motīvi fasādē. Nedaudz arī ordera mantojums no renesanses laika arhitektūras.

Itāļu manierē barokālā formu valoda, Konveksa fasāde ar diviem zvanu torņiem Lapa 53 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

neakcentētā formu valodā, kas iekļaujas kopējā formu valodā.

RTU APF

Interjeros parādās lepna dekoratīvā apdare ar pazīstamiem māksliniekiem.

Lakoniska formu valoda, arī apaļi logi.

Griestu plafons optiski tiek atdalīts no telpas sienas, kas tiek izgaismots pa visu perimetru, uzsverot griestu plafonu kā debesu valstību, kas lidinās gaisā.

Palacio Real / Karaliskā pils Madridē – autors ir Itāļu arhitekts Filippo Juvara, strādājis arī Indigo Rodriguez.

Interesants piemērs ir arī Porcelāna kabinets, viena no retajām telpām, kur ir jūtama arī Spāņu dekoratīvā formu valoda.

Netiešais apgaismojums atkal izvietots starp sienu un griestu plafonu. Spoguļi atstaro gaismu un rada atraktīvu interjera vidi. Ēdamzālē ir līdzīgs princips, kur griesti ir veidoti ar netiešo apgaismojumu.

Rezidence ir izvietota samērā reljefā pilsētas teritorijā. Rezidence kļūst par atslēgas punktu dažādiem līmeņiem pilsētas teritorijā.

Kapela izvietota uz galvenās ass. Romas baroks ar tendenci kupolam veidot cilindrveida bāzi un integrētiem apaļajiem logiem.

Pils ir ar goda pagalmu, kas norobežots no apkārtējās pilsētas vides ar dekoratīvu žogu. Akcentēta galvenā ass. Interesanti, ka pils veidota ap iekšējo kvadrātveida pagalmu, kuram tiek akcentēti visi četri stūri. Uz galvenās ass akcentēta pils kapela.

Attiecībā uz dārziem, parks tika nosaukts par Campo del Moro. Parks ir vairākkārt pārveidots. Lielākās pārveides - vairākas terases, atsevišķas ūdens krātuves, kompozīcija ar brīvākām koku formām veiktas karalienes Elizabetes II laikā. Skats no galvenās ass uz parka attālāko daļu.

Ilustrācija 12-3 "Palacio Real, Karaliskā pils Madridē 1734. - 1755.g. Felipe Juvara Sachetti, Ventura Rodriguez, interjeri, Karavadžio, de Goya, Ciorrado Giaquinte, Tiepolo, A.R.Meng"

Monfero klostera baznīca Atraktīva ir arī fasādes plastika. Baznīcas ir no 12. gadsimta.

Ilustrācija 12-4 priekšlaukumu"

"Placio

Real

plānojums

ar

Pils daļēji atveras pret pilsētu, it sevišķi ar sānu fasādi. Pretējā pusē izvietojas dārzs, kas veidots terases veidā.

Dārza fasādē ir šī pati lineārā forma ar atsevišķiem apjomiem. Kas attiecas uz interjeru, pieminams, ka interjera izveidē piedalījās lielas slavenības mākslas jomā.

De Goija, Tjepolo u.c.

Ilustrācija 12-5 "Monfero klostera baznīca "

Santiago del Compostela – Fernando Lečugas vadībā veidots altāris. Šī bijusi gan pirms gan pēc baroka laika attīstības.

Lapa 54 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Rietumu fasādes dekoratīvā apdare ar barokāliem elementiem. Fernando Casi nova vadībā.

RTU APF

dod gaismu uz altāri, kas izvietots baznīcas ambulatorijā. Savu nosaukumu baznīca ieguvusi tieši ar virsgaismu. Zināma ietekme tieši no Itālijas meistariem un arhitekta Bernini.

13 ANGLIJA 13.1 KRISTOFERS RENS Līdzīgi renesansei arī baroks Anglijā attīstījās salīdzinoši vēlu.

Ilustrācija 12-6 "Santiago de Compostela fasāde"

Toledo katedrāle – pazīstama jau no gotikas laika perioda kā katedrāle ar pieciem jomiem. Kora daļā, jeb Ambulatorijā. Narciss Tome izveido nelielu altāri, virs kā tiek izveidota virsgaisma, kas tiek traktēta kā atvērums griestu velvē ar netiešu gaismu, rada caurspīdīgu un vieglu efektu viduslaiku krēslainajā vidē.

Liela atsaucība manāma Palladio idejām.

Paralēli baroka iezīmēm, Anglijā turpina attīstīties Palladionisms. Jauno barokālo sistēmu Britiem bija ļoti grūti pieņemt.

Anglijas īpatnība ir ģeogrāfiskā izolētība un līdz ar to arī krietni konservatīvāks domāšanas veids. Jaunās tendences Anglijā 17. gs. Ievieš Inigo Jones, kurš izglītību ieguva Itālijā. Tomēr arī viņš neaizgāja tālāk par Palladio formām.

Jāatzīmē, ka Inigo Jones veidotā ēka viennozīmīgi nav plaģiāts. Sistēma ir izteikti angliska, oriģināla sastāvdaļa ir polihromās griestu freskas, kuras pat ir izteikti barokālas.

Ilustrācija 12-7 "Toledo katedrāle, Transparente, Narciso Tome, 1720. - 1732.g."

No griestu velves atvēruma gaisma tiek vadīta uz altāra centru un figurālo kompozīciju. Grezna polihromā un skulpturālā apdare.

Veroties tikai atvērumā, ir skaidrs, ka tur parādās savdabīga būvplastika.

Ambulatorijā pēkšņi no krēslas izaug izgaismotais altāris ar rotaļīgo enģelīšu spēli, kas atvēruši debesu valstību skatā uz augšu, kas visa ir izgaismota un papildus

Londonā notiek milzīgs ugunsgrēks, nodeg ļoti daudz koka ēkas. Pēc šī milzu ugunsgrēka kompleksos pilsētas atjaunošanas darbus uzticēja arhitektam Kristoferam Renam, kurš savu profesionālo izglītību bija papildinājis Londonā.

Atgriežoties Londonā Kristofers Renss strādā ne tikai pie Londonas pilsētbūvnieciskās koncepcijas, bet arī pie 53 baznīcām Londonā, no kurām lielākā daļa pieder anglikāņu konfesijai. Atšķirībā no I. Jones askētiskās formu valodas, Kristofers liek lietā zināšanas, ko ieguvis ārzemēs.

Lapa 55 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Ilustrācija 13-1 "Kristus baznīca Londonā, K.Vrens"

Kristus baznīca Londonā – Trīs jomu baznīca ar bazilikālu plānojumu un ļoti eleganti veidotu zvanu torni, Kristofers Rens bija meistars arhitektoniski atraktīvu torņu radīšanā.

Kristofera Rena skolnieki ļoti ietekmējas no Kristofera Rena meklējumiem, tiek sintezētas jaunas formas esošajā baroka formu valodā. Visi autori mēģina aizgūt šo un to no Palladio. Kā iedvesma kalpo Romas baroks. Daudz līmeņu atšķirīga formu valoda, kas saistāmu ar Borromini valodu, piemēram, Svētās Agneses baznīca.

S.Mary le Bow baznīca - viena no Kristofera Rena izcilajām baznīcām. Tās torņi risināti pa līmeņiem. Baznīcas smaile ir apmēram 70m augsta. Baznīcas plāns un tajā iekļautā torņa izbūve ir dominante visā pilsētvidē. Tornim oriģināla ideja, tas veidots pa līmeņiem. Šķērsgriezums atšķiras katrā līmenī. Virs rotondas ir veidots torņa sašaurinājums, augšējā laterna un pati torņa smaile. Torņa prototips ir gotikas laika baznīcas. Smaile un vertikāla dominante ir raksturīgas gotikai.

9

RTU APF

Ilustrācija 13-2 "S.Mary le Bow baznīca Londonā, 1671. -1680.g. "

Picadilli baznīca Telpiskais pārseguma kupols ierakstās vienā baznīcas daļā, iezīmējot ap sevi telpisko atvērumu. Formu izvēlē atkal manām palladio formu adaptācija. Konstruktīvā balstu sistēma, kas tiek piemērota, lai balstītu kupolu.

Altāris tiek izvietots uz galvenās ass.

Plānojuma pamatkoncepcija. Pikadilli baznīcā Londonā griezuma funkcionālā organizācija. Gar galveno jomu ir izvietoti balkoni. Skatītāju vietas ir izvietotas pakāpienu formā.

Džordža stils - Virziens izveidojas ar Lordu Burlingtonu, sasniedzot savu augstāko attīstību profānajā 9 arhitektūrā un lielu rezidenču izbūvē.

Rezidenču, ikdienas, dzīvojamās ēkas

Lapa 56 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Ilustrācija 13-3 "St. Stephen Walbrook baznīca, K.Rens"

Ilustrācija 13-5 "Svētā Paula katedrāle Londonā, K.Vrens, 1675. -1710.g."

Svētā Stefana walbroka baznīca – pārseguma elementu savienojums un kompozīcija, kas noved pie savdabīgas gaismu spēles. Baznīca ir askētiska un vienkārša. Adaptācija, kuru baroka laika arhitekti mēģina piemērot un atkārtot.

Sfērisko kupolu noslēdz neliela laterna.

Kupola balsti un pusloka atspaida arkas iezīmējas plānā. Kupolam pieslēdzas lineārais būvapjoms pa visu tā perimetru.

Svētā Paula Katedrāle.

– Viena no Kristofera Rena nozīmīgākajām baznīcām.

Atsauksmes gan nav viennozīmīgi pozitīvas. Mākslinieciskie meklējumi.

Pēc formas līdzīga ir svētā Klementa baznīca. Kristofers Rens šeit bija paredzējis ļoti atvērtu torni, ko pārbūvēja viņa skolnieks arhitekts Gibs.

Svētā Paula Katedrāle pastāvēja jau agrāk.

K. Renss to daļēji pārbūvē un paplašina.

Rens sāk ar baznīcas īstenošanu krusta formas plānojumā, izvirzot ideju, ka baznīcai jābūt īstenotai pēc Latīņu krusta formas. Meklējumu rezultātā ir tapušas daudz un dažādas skices.

Ilustrācija 13-6 "Svētā Paula katedrāles Londonā plāns "

Ilustrācija 13-4 "Svētā Stefana baznīcas plānojums, K. Rens "

Pēc plāna – taisnstūrveida plānojums ar poligonālas formas griezumu un skatītāju vietām divos līmeņos, kas nodrošina redzamību un dzirdamību.

Pati baznīcas būvapjoma shēma ir salīdzinoši dominējoša ar pārseguma kupolu. Kupolam bija jākļūst par Londonas siluetu. Ilgu meklējumu rezultātā, beidzot top kompromisa variants vienai no izcilākajām baroka laika būvēm Anglijā arhitektoniski akcentēta ieejas fasāde un kupols jomu krustpunktā. Kupola smaile kļūst par Londonas silueta elementu. Ārējais būvapjoms kļuvis līdzsvarots. Plānā ir trīs jomi. Fasādes zīmējumā redzam Lapa 57 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

fasādi, kas divos līmeņos ieslēdz perimetru - vienīgās dominantes šajos apjomos.

Stāvu augstumu iezīmē ordera pilastri.

Akcentējums ar kolonnu portiku. Abās pusēs izvietoti zvanu torņi, parādās iecienīta nianse ar apaļu loga formu. Aiz zvanu torņiem fonā paceļas kupols ar augstu cilindrisko bāzi un vaiņagojošo laternu. Šis kupols sastāv no trijām čaulām, iekšējā Sfēriskā čaula, kam ir iekšējā konstruktīvā čaula ar sfērisku pārsegumu.

Virs koniskā kupola ir ārējais, telpiskās vides kupols, virs kā paceļas vaiņagojošā laterna. Jomu krustpunktā ir pamatnesošie balsti. Baznīcas zemkupola telpā ir izvietota čukstu galerija.

Nesošā konstrukcija ir nedaudz sagāzta. Iespējams dzirdēt ko saka pretējā pusē, jo skaņa atbalsojas kupolā.

RTU APF

Pilsētas vidē galvenokārt dominē vaiņagojošais kupols. Pēc olimpiskajām spēlēm tur ir izvietots gājēju tilts, kas iet pāri Temzai pa pilsētbūvniecisko asi un atduras pret Sv. Paula baznīcas vaiņagojošo asi.

Ilustrācija 13-8 "Grīnvičas pils pārbūve, fasāde, K.Vrens"

Grīnvičas pils pārbūve. K.Vrena pēdējais darbs, apvienoja dažādu arhitektu veidotos atsevišķos elementus vienotā tīrā un brīnišķīgi kārtotā kompleksā.

Investēja samērā daudz lielu kompleksu pārbūvē. Vienā kompleksā apvienoto daudz dažādu apjomu objektu. Kristofers Rens sakārto pilsētbūvniecisko sistēmu un piešķir jaunu veidolu objektiem.

Griničas pils pārbūves laikā K. Rens atsevišķu objektu, būvētu savā plānojumā un stilistikā, virkni apvieno vienā kompleksā, sakārtojot apjomus. Karaliskā rezidence noslēdz kompozīciju, atrodas uz kompleksa galvenās ass.

Ilustrācija 13-7 "Svētā Paula katedrāle Londonā telpiskā uzbūve"

Fasāde iezīmē divus baznīcas līmeņus. Tie iejož baznīcu pa visu perimetru. Baznīca tiek ietverta šajā butaforiskajā ietvarā.

Fasādē izvietotas logu ailas. Ja neskatās fasādi vidē, logi ir teju nepamanāmi.

Dominē ārējais pilsētbūvnieciskais apjoms. Ārējā kompozīcijā manām, ka Kristofera Rena mērogu kompozīcijas prasmīgumu.

Akcentējams, ka apaļie motīvi veiksmīgi atspoguļo baroka iezīmes. Tiek organizēta arī starpdzegas konfigurācija.

Atzīmējama īpatnība ir lielā ordera kārtojums fasādē. Ordera lietojums pa stāviem dod daudz angliskāku formu valodu.

Ilustrācija 13-9 "Grīnvičas pils pārbūve, Kristofers Vrens"

Skatoties pēc plāna, redzam Temzas upes galveno krastu. Terase, kas atdala karaļa kompleksu no apspriežu telpas. Karalienes Marijas komplekss. K. Vrens vadījās no pilsētbūvnieciskās situācijas. Uz galvenās ass tiek izvietoti divi pilsētbūvnieciskie akcenti. Ar kupolu pārsegtas telpas izbūve.

Lapa 58 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Kompleksā Temza met skaistu līkumu.

Pavērojot arhitektūru, apaļais dekoratīvais motīvs šeit redzams kupola daļā.

Arhitekts viegli spēlējas ar dzegu, kas seko apaļai formai. K.Rens ir ieviesis atvērtās galerijas ar pa plāniem izvieototām ordera kolonnām.

No pagalma puses galerija stiepjas gar brīvo teritoriju un savieno korpusus, atveras pret iekšējiem pagalmiem.

Vecāka rakstura ēkas tiek paaugstinātas apjomā un izvietotas vienā kompleksā.

Būtībā arhitektoniskā metode sakārto šo haotisko vidi ar savu mērogu un ir būtiskākā metode, kas piemita Kristoferam Renam. Šāda kvalitāte nepiemīt visiem.

Apspriežu zāle karaļa pusē ar kapellu otrā pusē. Proporcijas ir līdzīgas, bet nedaudz atšķirīgi konstruktīvie risinājumi ar ļoti greznām griestu polihromijas apdarēm.

Akcents uz ar kupolu pārsegtai telpai, apspriežu zāles vestibila daļa.

Atkāpjoties no Temzas, no otras puses arī objekts raisa spēcīgu kontekstu, kas padarīja slavenu K. Remsu, un viņa citādo pieeju arhitektūras problēmām.

Ilustrācija 13-10 "Blenheimas pils, Oksfordšīra, Džons Vanbruhs, 1704. - 1720.g. “

Blenheimas pils – rezidence veidota ar reprezentācijas pagalmu, no kura organizēta ieeja pašā pilī. Abās pusēs rindojas saimnieciska rakstura pagalmi.

Pretējā pusē ir saimniecības pagalms, kas paredzēts zirgiem un apkalpei. Pils noslēdz kompozīcijas daļu ar savu apjomu.

Uz ass izvietots galvenais būvapjoms ar kolonnu portiku, no kā nokļūstam hallē un tad salonā. Runājot par pils arhitektonisko izveidi, arhitekts ir brīvi strādājis ar elementiem, praktiski tiek uzskatīts, ka Vanbruhs strādājis ārpus sava laika arhitektoniskās domas. Brīvi lietoja klasiskus elementus. Tomēr vienmēr piemita korektums, kas pasvītroja kompozīciju.

13.2 K. RENA SKOLNIEKI 13.2.1 John Vanbruh interesantākās liela mēroga celtnes ir saistītas ar rezidencēm. Raksta lugas, apveltīts ar plašu iztēli un aizraujas arī ar arhitektūru. Strādāja kā mērnieks pie Kristofera Rena. Ēkas ar nodomu ir veidotas neharmoniskas, šokējot angļu klasiķus.

Individuālas savā stilistiskajā ziņā.

Ilustrācija 13-11 "Blenheimas pils plāns, J.Vanbrugh"

Pils ir ne tikai rezidence, bet ierakstās arī pilsētas vidē. Samērā klasisks britu interjers. Pie Bleinheimas pils tiek izveidots parks pēc Lanselota Brauna projekta.

Komplekss ar ezeru iezīmē mērogu, un ezers tiek paplašināts, lai atbilstu gan pilij, gan Vanbrugha veidotajam konceptam ar angļu tipa parku brīvās formās.

Lapa 59 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Hovardas pils, Howardcastle Jorkšīrā.

Aizraušanās ar kupola formas pārsegumiem. Katrā būvapjomā veidots sava tipa akcents. Ļoti iecienīts kupola motīvs.

Virsgaismu izveide, kas papildina telpas ar dabīgo dienas apgaismojumu gan ieejas hallē gan kupolā, kas sedz salona kvadrātveida telpu. Salona dārza pusē redzam divas pakavveida formas kāpnes.

Ilustrācija 13-12 "Hovardas pils, Jorkšīra, Howardcastle, Džons Vanbruhs, 1699. - 1726.g. "

Ilustrācija 13-14 "Seaton Dalavall hall, Džons Vanbruhs"

Dominante veidota uz galvenās ass ar kupolveida izbūvi. Arhitektoniskā formu valoda ir korekta, un viss ir savās vietās, bet ar relatīvi brīvu kārtojumu plānā, kas lieliski harmonē ar britu ainavisko vidi, plašajām plantācijām un zālājiiem, uz kuru fona būves izskatījās ļoti labi.

Fasādē atkal manāmas palladio raksturīgas formas, pusveida loks, rustveida elementi u.c. Apjomi un detaļas ir pārdomātas un saskaņotas. Komplekss pārsteidz ar savu netradicionālo pieeju un ir veidots ļoti atraktīvi.

Plāna kompozīcija veidota no atsevišķām ēkām. Sākotnējā doma ar četriem kompozīcijas elementiem. Uz centrālās ass ir galvenā rezidence. Kompleksa ass tiek pasvītrota ar ieejas portālu.

13.2.2 James Gibbs Fontanas skolnieks Romā. arhitektūras tendences.

Romas

Pēc daiļrades ir jāpiemin pāris interesanti piemēri. itālisks un barokāls piemērs ir arhitekta Gibsa realizētā nelielā baznīciņa, kas veidota kā sala pilsētas vidē.

Apaļais pulkstenis, kas parādās virs baznīcas būvapjoma vaiņagojošās dzegas.

Zirgu pajūgi un apkārtējā apbūve. Baznīca paceļas kā miera osta pilsētas dzīvajā vidē.

Pēc būvapjoma ēka ir kompakta un galvenokārt akcentēta tieši ar zvanu torni.

Ilustrācija 13-13 "Hovardas pils Jorkšīrā plāns"

Izdod grāmatu. Rules for Drawing, several parts for architecture.

Seaton Dalavall zāle – Iecerētā kompozīcija nav realizēta līdz galam. Ļoti atraktīva ir mēroga sabalancētība un pārdomātība. Raugoties uz griezumu pa galveno asi redzam cik pārdomāti arhitekts ir rīkojies ar ordera elementiem.

ST. Martin in the fields – ļoti vienkārša plānojuma celtne. Ārējais būvapjoms risināts vienā formā. Mēroga elementi ir kolonnas ieejas portālā un ordera pilastri.

Zvanu tornī samērā tiešā veidā parādās pulksteņa dekors.

Lapa 60 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Pilna zāle ar sēdvietām. Galveno jomu noslēdzošais logs arī ļoti sasaucas ar Palladio arhitektonisko motīvu.

Ilustrācija 13-17 "Svētā Filipa baznīca Birmingemā, Thomas Archer, 1709.g.”

Ilustrācija 13-15 "Saint Martin in the Fields, James Gibbs, 1722. - 1726.g."

Oksfordas Redklifa bibliotēka – ēka ir segta ar kupolu un izvietota atvērtā pilsētas teritorijā. Nobeidzot šo ēku arhitekts iedvesmojies no Mikelandželo Sv. Pētera katedrāles.

13.2.3 Thomas Archer Ietekmējies no Bernini un Borromini arhitektūras, daudz ceļojis. Izteiksmīga formu valoda. 1688. – 1743.g.

Svētā Filipa baznīca Bermingemā – masīva torņa izbūve.

Bibliotēka izvietojas līmeņos ap centrālo telpu. Šīs ēkas rasējumus Gibbs izmanto grāmatā par arhitektūru.

Ilustrācija 13-18 "St. Džona baznīca Smita laukumā, T.Archer, 1714.g."

Ilustrācija 13-16 "Oksfordas Redklifa bibliotēka, Redcliff Camera, 1737. -1748.g. "

Visizcilākā Dž. Gibbsa projektētā ēka, ar kupolu segta būve, atradās atvērtā laukumā, centrāli simetriska. Ēka bija būvēta pēc Hwksmoor projekta, Gibbs šo ēku pabeidza.

Svētā Džona baznīca – Smita laukumā.

Apjoms akcentēts ar torņa izbūvēm.

Savdabība tajā, ka ir nevis viens, bet četri zvanu torņi, kas dominē arhitektūras kompozīcijā.

Oksfordšīras halle. Arhitektūras valoda pamainījusies atkarībā no būves specifikas.

Dzīvojamā un Arhitektoniskā kompaktāka.

reprezentācijas ēka. formu valoda ir

13.2.4 Hawksmoor Pēc meistarības pielīdzināms K.Remsam.

Izglītojies arhitektūrā. Projektā akcentē katru detaļu. Katrai detaļai izzīmē darba zīmējumus.

Lapa 61 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Ļoti daudzpusīgs. Strādāja ne tikai baroka, bet arī gotikas manierē.

RTU APF

Raugoties no sānu fasādes, torņveida izbūve ir šaura un plakana, kas telpiski rada citu vīziju kā ielu perspektīvas rakursā.

Arī pēc ugunsgrēka daudzas baznīcas Londonā tika atjaunotas gotikas manierē. Šī arhitekta meistardarbs - sešas baznīcas baroka manierē.

Proporcionālās kompozīcijas meistarība ēkas arhitektoniskajā risinājumā.

Ilustrācija 13-20 "Christchurch Hawksmoor, 1723.g."

Ilustrācija 13-19 "Saint Hawksmoor, 1720.g. "

George

Bloomsberry,

St. George Bloomsberry - Svētā Džordža baznīca kompozicionāli dalīts ar ordera kolonnām. Blakus telpām izvietojas zvanu tornis.

Spitalfields,

Interesanti, ka šai baznīcai ir bazilikāls griezums. Bazilikālā griezuma kompozīcija rada dramatisku iespaidu, interjerā atsedzot nesošās kompozīcijas.

Ieejas portālā pārsegums ir cilindra formas velve, kas iet telpiskajā dziļumā, pasvītrojot monumentālo, pat dramatisko efektu.

Katrs līmenis ir risinātas pēc citas kompozicionālās pieejas, variējot ar kompozicionālajiem elementiem, veidojot individuālu kompozīciju torņa arhitektoniskajam noslēgumam.

Kristus Baznīca – ieejas portiks akcentēts ar kolonnām. Ielas perspektīvas noslēgumā baznīcas fasāde veiksmīgi noslēdz perspektīvi. Atkal varam iztēloties Palladio formas. Redzam, cik pārdomāti arhitekts ir mēģinājis proporcionēt torņa fasādes plakni.

Virs pārseguma, jeb vaiņagojošās dzegas izvietota torņveida smaile ar pulksteņa motīvu.

Ilustrācija 13-21 "St. Anne Limehouse, Hawksmoor, 1712. - 1716.g."

Lapa 62 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

St. Anne Limehouse. Veidota kā pakāpienveida kompozīcija fasādes būvmasā.

Logu ailas apdarē parādās ordera pilastri, kas eleganti iezīmē ailu ar nelielu distanci no sienas apjoma, radot paralēles ar Palladio arhitektūru.

Paralēles ar viduslaiku cietokšņu arhitektūru. Citādi interjerā princips ir kā Kristofera Rena baznīcās.

Svētās Marijas baznīca. Daudz masīvāka nekā iepriekš aplūkotie dievnami. Interjerā dominē bazilikālais griezums. Fasādē tornis kļūst par masīvu būvapjoma sadaļu.

Rustveida elementi kombinēti ar ordera pilastriem un kolonnām

RTU APF

Maskavā pamazām turpina attīstīties aristokrātu ēku būvniecība, atsevišķas baznīcas tiek rekonstruētas un pārbūvētas.

Ir arī jūtams, ka arhitektūras attīstība atgriežas un turpinās. Jau trīsdesmitajos gados arhitekti un būvnieki Maskavā turpina darboties.

Nariškina Stils Maskavā - Pētera lielā radu ģimene. Tādējādi tiek nodēvēts stilistiskais virziens Maskavā.

Izteikta dekorativitāte un torņveidīgums fasādē. Fasāde risināta mūra materiālos.

14 BAROKS KRIEVIJĀ Maskavā aristokrātiem galvenā interese bija parādīt savu ekonomisko neatkarību.

Baroks attīstījās Ukrainas ietekmē no Lietuvas un Polijas baroka. Tajā laikā Ukrainā bija izplatītas koka baznīcas un pati kompozīcija bija raksturīga ar vertikāli augšupejošu sašaurinājumu, veidojot dinamisku kompozīciju. Pārņemtas arī tendences no tradicionālās arhitektūras, pārstrādājot šīs tendences mūra materiālā.

Eiropas tendences parādījās samērā maz.

Tās tika integrētas vietējā arhitektūras formu valodā ar vietējo amatnieku prasmēm.

Pamatprincipi ēku kompozīcijām, kas integrējas iekšējā vidē.

Vispirms arhitektūra attīstījās Maskavā.

Tomēr, uzreiz pēc Pēterburgas dibināšanas, saistībā ar Pētera I izdoto uzdevumu, visus arhitektūras darbus koncentrēt Pēterburgā, arhitektūras attīstība daļēji pārcēlās uz šo pilsētu.

Ilustrācija 14-1 "SVētās Jaunavas Marijas baznīca Pokrovkā, Pjotr Potapov, 1696. - 1699.g. "

Baznīca Pokrovkā - arhitekta Potapova darbs. Baznīca veidota ar pārsegtu astoņstūra kupolu. Tipiski Krievijai ir sīpolveida kupoli.

Uspenski katedrāle - salīdzinoši vienkāršs un lineārs apjoms, kas vaiņagots ar pieciem torņu apjomiem, kur centrālais galvenais ir lielais kupols un četri diagonāli kupoli kvadrāta formas plānā.

Jāatzīmē, ka būves galvenās aktivitātes un celtniecības darbu speciālisti tika koncentrēti Maskavā. Baroka arhitektūras ekskluzivitāte norima. Vēlāk, atjaunojoties, Lapa 63 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Baroka arhitektūras attīstība Maskavā kļuva askētiska. 1703. gadā tika nodibināta Pēterburga. Praktiski Pēterburga ir materalizēta Pētera I iecere radīt “Rietumiem draudzīgu” pilsētu. Šī nolūka izpildīšanai tiek pieaicināti daudz Eiropas speciālisti.

Viens no pirmajiem, kas tika aicināts strādāt bija Itālijas un Šveices arhitekts Trezini, kurš daudz strādāja ar koka rindu ēkām un Pētera Paula nocietinājumiem.

Pamazām tiek piesaistīta vesela virkne dažādu speciālistu no Vācijas. Gadsimta sākumā brāļi Makarnovi strādā pie bibliotēkas un nocietinājumiem.

Plašākais etaps saistīts ar carienes Elizabetes valdīšanas laiku, kad uz Pēterburgu tiek aicināts Rastrelli, kurš pirms došanās uz Pēterburgu strādāja Latvijā. Viņa stils jau bija nobriedis.

Rastrelli radīja galvenokārt barokālas būves ar franču rokoko pieskaņu. Vasaras pils un Anšikova pils. Lielā pils Petrikovā.

Carskoje Selo.

Viens no svarīgākajiem objektiem ir Pēterburgas izbūve. Pirmais etaps bija izveidot centru uz Vasīlijas salas.

Trezzini pirmajā stadijā piedāvāja samērā regulāru struktūru, sadalot salu kvartālos un akcentējot salas spici, kas paveras pret Ņevas upes pusi. Kreisajā kastā bija izvietota kuģu būvētava un Pētera Paula cietoksnis.

Otrais etaps pie Pēterburgas plāna ir vadīts Le Blona, franču arhitekta, vadībā. Viņš mēģināja risināt sarežģītās pilsētbūvnieciskās problēmas, ieskicējot trīs asis. No admiralitātes tiek ieskicēta Ņevas perspektīva. Pēterburgas cents ap Ņevas upi un Vasilija salu. Šeit izveidojās dažas priekšrocības un daži trūkumi.

Projekts rada sajūtu, ka pilsēta ir nocietināta un ideāli plānota. Kvartālu struktūra ir izveidota loģiski. Tā atbilst visiem pilsētbūvniecības un nocietinājuma

RTU APF

uzdevumiem. Galvenie trūkumi ir pilsētas plāna noslēgtība.

Pilsētas attīstība bija mākslīgi veidota.

Apbūve ap dabīgo ūdens krātuvi. Tā nebija pati ideālākā situācija no ģeogrāfiskā aspekta. Apbūve tika turpināta daudz atvērtāk, bez nocietinājuma iezīmēm.

Pilsēta veidota no parauga mājām.

Arhitekts Trezini izstrādāja paraugus dzīvojamām mājām. Pilsēta tiek plānota samērā regulārā veidā. Vadoties no centra, kuģniecības un Admiralitātes, apbūve tika veidota staru veidā.

Jaunajā galvaspilsētā tika strikti izdalīts zonējums. Centrālajā daļā tika atļautas tikai mūra celtnes. Ļoti iecienīta apbūves zona bija Ņevas kreisais krasts. Klasicisma laikā turpināta apbūve arī galvenā štāba ēkai. Ņevas prospekts un Ņevas perspektīva šķērso pilsētu Ziemeļaustrumu virzienā.

18.gs. I trešdaļā parādījās ārkārtīgi daudz parādes ēkas un dzīvojamās ēkas, kā arī dzīvojamie kompleksi un ziemas pils.

Jāatzīst, ka šīs aristokrātu rezidences, dzīvojamās mājas piešķīra pilsētai ārkārtīgi greznu eksterjeru.

Pētera pirmā pamatideja bija atvērt Krieviju pret Rietumiem, radīt sajūtu, ka Pēterburga ir ūdens pilsēta, radot Venēcijas sajūtu.

Viens no pirmajiem objektiem, pie kuriem ir strādājis arhitekts Trezini, ir ārkārtīgi vienkārša būve – Vasaras pils

Ilustrācija 14-2 "Vasaras pils pie Pētera I pils, Trezini, Zemcovs, Šluters, Miketti"

Lapa 64 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

Vasaras pils – veidota zaļā teritorijā, parkā pie ūdens. Sākotnējā pils ideja bija iespēja piekļūt pilij ar laivu. Pils piekļaujas parkam ar elegantu un regulāru plānojumu.

Jebkurā gadījumā, vasaras pils ir ļoti vienkārša un lakoniska, atgādina koka konstrukcijā risinātas dzīvojamās ēkas ar lakonisku plānojumu.

20. gadsimta 20-tajos un 30-tajos gados pilsētas un arhitektūras vidē iezīmējas jauna arhitektu paaudze. Pēterburgā galvenokārt strādāja arhitekti Zemcovs, Korobovs un Jerupkins.

Pamatideja bija definēt pilsētbūvniecības rajonu iezīmes, izstrādāt jaunu ģenerālplānu, ieskicēt jaunās perspektīvās līnijas, definēt būvnoteikumus. Jau 20tajos gados Jeropkins bija izstrādājis admiralitātes plānu. Korobovs izstrādāja pilsētas centra galvenā orientiera - torņa smailes – izstrādes.

Pilsētbūvnieciskie pasākumi tiek organizēti ap kuģu būvētavu, kas sākotnēji bija kuģu būvniecībai, dokiem un amatnieku dzīvojamiem namiem atvēlēta teritorija.

Kuģu būvniecību likvidē, izveidojot Admiralitātes ēku, kas risināta vairākos būvniecības periodos. Uz baroku attiecās pirmie divi celtniecības periodi. Nākamais etaps ir 19. gs. sākums.

Svarīgi ieskicēt arī teritorijas centra attīstības shēmu, ar tās centru Admiralitātes torni. Ņevas perspektīva stiepjas ziemeļaustrumu virzienā no Admiralitātes, ieskicējot rajonu, kurā izvietots admiralitātes štābs un Ziemas pils, kas ir Rastrelli projekts. Turpina attīstīties apbūve ap Ņevas krastu, pretim

RTU APF

Admiralitātei.

Ilustrācija 14-3 "Pēterhofas pils, Le Blons, Zemcovs, Braunšteins"

14.1 RASTRELLLI Pēterhofas rezidence - Rastrelli darbības agrīnais periods, kam raksturīgs arī Rundāles pils projekts. Šī ēka bija uzsākta jau līdz Rastrelli. Rezidence ietvēra vairākas ēkas un paviljonus. Interesantāka ir ainaviskā vide. Rezidence atrodas uz augstākas platformas, kas atvērta pret parku. Bagātīgi īstenota ideja ar ūdens kanālu kaskādēm un strūklakām, kas atgādina Franciju.

Pati Peterhofas pils ir sākta jau ap 1714. gadu. Pirmais arhitekts bija Pēteris I. no 1716. strādā arhitekti Le brons un Blaunšteins, tad Zemcovs un tikai pie rezidences pārbūves pieslēdzas un līdz 1752. gadam darbojas Rastrelli. Vairākas telpas, piemēram, Pētera I kabinetu, nepārveido.

Mēģina savilkt vienā kompleksā.

Savieno Rizalītus ar individuāliem jumta risinājumiem.

Ilustrācija 14-4 "Carskoje Selo, J.Braunšteins, Rastrelli"

Carskoje Selo – Rastrelli strādā piecdesmitajos gados. Uz Carskoje Selo Lapa 65 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

krāsojuma labi izceļas ordera elementi un logu ailas akcentējošie elementi, kas tiek vai nu zeltīti, vai nokrāsoti līdzīgā tonī dabīgajam zelta tonim.

RTU APF

Ziemas pils – līdzīgi kā visur Eiropā, raksturīga ir grezni risināta kāpņu telpa, logi ar spoguļu iestiklojumu. Interjeri laika gaitā ir mainīti.

Rastrelli bija meistars, kurš lieliski prata fasādē apvienot dažādas formas logus, tos ietērpjot vienā arhitektoniskā veidolā, apstrādājot tos ar dekoratīvajām logu apmalēm un piemērojot sandrikiem logu dekorus. Krāsu gamma – baltais ar saistītiem dekora elementiem.

Loga aila ir rotāta ar dekoratīvu bareljefu.

Fasādēs atsevišķās vietās parādās dekoratīvas atlantu figūras. Fasādei samērā brīva un eleganta būvplastika.

Ilustrācija 14-5 "Ziemas pils Pēterburgā, Trezzini , Rastrelli"

Viena no elegantākajām un izcilākajām Rasttrelli pilsētas rezidence.

Lielā Carskoje Selo zāle - interjers bijis ļoti grezns, bet kara laikā daļēji gājis bojā un izvests. Principi līdzīgi Francijas baroka laika rezidencēm.

Griestu plafoni parasti bija gleznoti.

Daudzlīmeņu kompozīcija. Sienas tiek rotātas ar stucca elementiem. Pārsvarā zeltītiem. Cokola daļa vairāk vai mazāk ieskicē logu bāzi un sienas apdares elementu. Visi stucca elementi ir klāti ar zeltījumu. Tas pats attiecināms arī uz koka motīviem.

Pildiņu formas un kokgriezumi. Ņemot vērā klimatiskos apstākļus, rezidences ap Pēterburgu krietni vien cieta no klimatiskajiem apstākļiem.

Visas skulptūras rudenī tiek ieziemotas.

Sākotnējā ideja padarīt Pēterhofu līdzīgu ziemas pilsētai netika pieļauta klimatisko apstākļu dēļ. Pēterhofas pilī jūras sāļais gaiss sāka ēst dārza skulptūras.

Interjeros klimatiskā īpatnība risināta ar podiņu krāsnīm, kas vestas no Holandes un apgleznotas zili.

Telpas veidotas pēc Anfilādes principa, turpina skatu perspektīvi ļoti garā ēkas daļā gar fasādi.

Ilustrācija 14-6 "Smoļnija klosteris Pēterburgā, Rastrelli"

Smolnie klosteris – Pārsteidz ar savu izteikto emocionalitāti. Zema apbūve ar akcentu uz zemās apbūves fona. Vērojot kopējās teritorijas ieceri, redzam grieķu krustu, kas ierakstās baznīcas kompozīcijā.

Sākotnēji Rastrelli bija plānojis akcentēt ieejas vārtus ar greznu torņa smaili.

Zināmā mērā tie bija militāra rakstura ierobežojumi, kuri nepieļāva augsto torni.

Kompozīcija risināta pēc sākotnējās ieceres. Racionāls plānojums divos līmeņos ar kupola veida izbūvi virs otrā līmeņa.

Kompozīcija ļoti labi ierakstās kopējā pilsētas vidē.

Lūzuma punktos grieķu krusta plānojumam izveidoti akcenti, kas fasādes struktūrā un kompleksa siluetā ir labi nolasāmi.

Lapa 66 no 74

M.Babris Smolnije klosteris būvniecības fāzēs.

Baroks - Klasicisms ir

veidots

divās

14.2 TREZINI Nobeigumā jāpiemin Trezini ēka Pēterburgā, kas izvietota uz Vasilija salas un ieskicē pilsētbūvniecisku ansambli.

Divpadsmit kolēģiju ēka Pēterburgā – Katras ēkas sākotnēji iecerētais jumts ir nedaudz nonivelēts un apvienots vienā. Ēka akcentēta ar trīs asu rizalītu un atraktīvāku zelmeni, kas akcentē ēkas ieejas zelmeni.

RTU APF

Iekšējā organizācija veidota pēc ļoti skaidras shēmas. Izgaismoti koridori un telpas.

Lielākā, centrālā pagalma dziļumā izvietojas galvenā sēžu zāle, kura tiek veidota ar kupola pārsegumu. Šāds pārsegums Krievu arhitektūrā parādās pirmo reizi.

Rizalīta daļa uzlauž ēkas monotono ritmu un akcentē fasādes dalījuma struktūru.

Ilustrācija 15-1 "Senāta ēka Maskavā, Kazakov”

15 KLASICISMS KRIEVIJĀ Jauna tendence ir veidot īres namus.

Interesanti, ka top jauna ēku tipoloģija.

Tiek veidoti nami ar ap iekšējo pagalmu.

80-tie gadi. 1930-to gadu ēkas tika izpostītas. Ieskicējot tipoloģiju, parādās ideja par īres namu un sekciju lietojumu jaunajā arhitektūrā.

15.1 KAZAKOVS Nariškina nams – administratīva ēka Maskavā, kuras autors ir Kazakovs. Jāatzīst, ka jauno ēku celtniecība veidojās, pakārtojoties izmaiņām ikdienas dzīvē.

Vecie piemēri vairāk neatbilda jaunajām ikdienas prasībām. Ēka ir saglabājusi iekšējo kompozīciju līdzīgi kā baroka laikā.

Sākotnēji pati dzīvojamā ēka tika plānota kā U veida formas ēka.

Senāta ēka Maskavā Kazakovs realizē komplekso senāta ēkas apbūvi Kremļa teritorijā. Novietne ir ieskicējusi ēkas plānojumu un konfigurāciju. Ēka ir organizēta ap trim iekšējiem pagalmiem.

Pirmo reizi sabiedriskai ēkai tiek veidots kupols un grezni bareljefi. Galvenokārt ar Kņazu portretiem. Ēka tiek saukta par Krievu panteonu.

Senāta zāle paceļas virs kopējā būvapjoma.

Stūri ir nošļaupti, akcentēti ar Rizalītu un piemērotu ordera lietojumu. Pilastri un kolonnas, kas parādās visā fasādes plaknē.

Jāatzīmē, ka Ēkas stūrī interesanti akcentēta lodžija otrā stāva līmenī. Izceļ fasādes akcentu.

Maskavas Universitāte – sākotnējā versijā, universitāte bija dzīvojamās ēkas vietā.

Plāna konfigurācija kā U veida elements.

Fasāde artikulēta ar kolonnu portiku.

Akcentēti stūru apjomi, kuros ir apaļas telpas ar kupolu veida pārsegumu.

Universitātes ēka nodega un pie restaurācijas tika piesaistīts arhitekts Giljardi, ievērojami izmainīja Kazakova projektu. Līdz mūsdienām nonākusi stipri pārveidotā formā.

Lapa 67 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Paškova nams Maskavā – padomju laikā bija Ļeņina vārdā nosauktā bibliotēka. Ģeogrāfiski izvietojās teritorijā uz pakalna.

Ja veramies uz ģenplāna shēmu, galvenais kompleksa apjoms ir ar aizmugures fasādi pavērsts pret ieeju.

Apbūve plānota U veidā gar pagalma ārējām kontūrām.

Parasti tiek atspoguļota fasāde no pilsētas puses.

Galvenais būvapjoms ir taisnstūrveida. Virs tā paceļas apaļa rotondas veida izbūve, kas izgaismo galveno kāpņu telpu. Būvapjoms ir pirmā stāva līmenī savienots ar galerijām, kas pret pilsētas pusi atveras ar kolonnu portikiem.

Veido ļoti harmonisku kompozīciju. Kazakovs ir autors labdarības sanāksmju namam Maskavā.

Kazakovs izmanto vienu no ēkas iekšējiem pagalmiem, izvietojot ēkā kolonnu zāli.

Zāle, kuru varam redzēt iekšējā taisnstūrī bija pa perimetru izveidota ar kolonnām.

Interjerā divu stāvu augstumā izvietotas kolonnas. Augšpusē logi ar netiešo apgaismojumu. Zāle sākotnēji bijusi ar ļoti greznām freskām. Ēka cietusi ugunsgrēkā. Kad ēku atjaunoja, to darīja bez gleznojumiem. Zāles ir apstrādātas ar balto marmoru. Logi izvietojas virs vaiņagojošās dzegas.

Kolonnas izvietotas zem skaidrām debesīm. Komplekss, kas sastāv no divām ēkām.

Pārbūvējot ēku, kvartāla stūrī tiek izvietota rotonda, akcentējot kolonnas stūri Rotondas veidā.

Ilustrācija 15-2 "Ārpilsētas rezidence "Petrovskij dvorec, Kazakovs, 1775. - 1782.g."

Petrovskij Dvorec – no ielas puses ir noslēgta teritorija, pagalma dziļumā, kompleksa centrā atrodas galvenā ēka – Petrovskij Dvorec. Šeit galvenokārt fasādes ir risinātas pēc klasiskās krievu arhitektūras shēmas.

Elementi, kas nāk no tautas. Stipri maz ir klasiskās arhitektūras klātbūtnes.

Kompozicionālā shēma savukārt liecina par pretējo.

18. gadsimta Pēterburgas piemēri atšķiras no Maskavas, jo piebūvētas dažādas stāvu daļas. Maskavā redzējām sabiedrisko ēku kompleksu. Pēterburgā arhitektonisko formu valoda ir līdzvērtīga.

Ilustrācija 15-3 "Asignācijas banka Pēterburgā, Džakomo Kvarengi, 1783. - 1790.g."

15.2 PĒTERBURGA Asignācijas banka Pēterburgā – Plāna konfigurācijā bankas telpas ir izvietotas puslokā.

Galvenokārt izvietotas bankas noliktavas.

Centrā, kur būvapjoms ir lielāks, izvietota operāciju zāle.

Skaidri nolasāma kompozīcijas nagla jeb centrs, kas

Lapa 68 no 74

M.Babris savienots ar būvapjomu.

Baroks - Klasicisms kolonādēm

ar

pārējo

Šī pilsētbūvnieciskā konfigurācija tiek veidota analogi pilsētbūvnieciskiem elementiem. Norobežota sēta un noliktavu korpusa pilsētas fasāde ar reprezentablu raksturu. Centrālais būvapjoms ir kolonnu portiks.

RTU APF

Skats no pilsētas puses uz Ņevas pilsētas puses. Pati Ermitāžas teātra zāle, jeb antīkā teātra imitācija. Antīkā teātra zāle, kas izvietota ļoti labā redzamības skatā.

Valoda ir pietiekami vienkārša un askētiska. Šis pats arhitekts ir strādājis arī pie Ermitāžas teātra.

Ilustrācija 15-4 "Ermitāžas teātris Pēterburgā, Kvarengi, 1783. - 1787.g.

Ermitāžas teātris – mēģinājums atgriezties pie klasiskā teātra. Perimetrāla apbūve ap Ņevas krastu. Šī ēka tiek bloķēta, teātris kopā ar Ermitāžas ēku.

Manāmi samērā eleganti antīkā teātra atspoguļojumi. Telpas interjers ir risināts ar ordera pilastriem. Spoguļveida velve ar dekoratīvā stucca elementiem. Fasāde ir veidota, iekļaujot korintiskās lielā kārtojuma ordera puskolonnas. Sānu apjomi ir apzīmēti kā Rizalīti nedaudz padziļinātās nišās. Savienojot mazo Ermitāžu ar Ermitāžas teātri, tiek izveidota liellaiduma arka.

Galvenā štāba būve Pēterburgā – pilsētbūvnieciska ēka, fasādes fronte tiek veidota galvenokārt, lai sakārtotu pilsētvidi. Kompozīcijas ass nāk no ziemas pils caur laukuma centru ar Aleksandra kolonnu. Fasādes centrā veidojas triumfa arka, kas ieskicē pilsētbūvniecisku pāreju no laukuma uz Ņevas prospektu. Ņevas perspektīva sākas un beidzas admiralitātes tornī.

Galvenā štāba fasāde uz ziemas pils laukuma centra daļā izvietotās kolonnas izvietota triumfa arka, fasādes galvenais kompozīcijas centrs. Vairākos rakursos redzama no Ņevas prospekta. Arka ļoti atraktīvi iezīmē noslēdzošo perspektīvu.

Principā šī monumentālā arka veidota pēc triumfa arkas shēmas. Augšā ir zirgu pajūgs, kas dinamiskā veidā noslēdz pilsētbūvniecisko kompozīciju.

Pie ēkas funkcionālās shēmas strādājot, Rossi vairāk vadījās no pilsētbūvnieciskās vides nekā no telpu funkcionalitātes. Ēka fiziski veido vienu spicu stūri. Fasādē, lai saglabātu korekti izvietotās logu ailas un fasāžu daļas, Rossi ir vairāk operējis ar pilsētbūvniecisko veidolu. Ēkā atsevišķās telpās saglabājies interjers no Rossi laika.

Ilustrācija 15-5 "Ermitāžas teātris Pēterburgā, interjers"

Lapa 69 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Vasīlija sala (strelka) – Salas spices daļā tiek izvietots komplekss, kuru centrālajā daļā akcentē birža, kuras autors ir arhitekts Toms de Tomnons. Tālāk komplekss tiek īstenots pēc arhitekta Lokini projekta.

Ilustrācija 15-6 "Kazaņas katedrāle, Voroņihins, 1801. - 1811.g."

Kazaņas katedrāle ir arhitekta Voroņikina darbs.

Tai ir samērā būtiska pilsētbūvnieciskā loma. Šī baznīca ar apjomu un divām pusloka kolonādēm, sākotnēji plānota, lai sakārtotu pilsētas teritoriju harmoniskākā liela mēroga kompozīcijā. Šķērsjoms akcentēts ar kolonnu portiku.

Pilsētas vide, baznīcas teritorijas novietne ir stūris starp kanālu un Ņevas prospektu.

Svētā Pētera katedrāles portiks, veidoja Bernini. Jomu krustpunktā paceļas kupols ar trīs čaulām, kas dominē apkārtējā pilsētvidē.

Interjera dekoratīvās apdares autori ir Prokofjevs un Gordjejevs. Šajā baznīcā ir samērā daudz bronzas skulptūru, kuru autors ir Markuss un Pivonovs. Kopija Florences Baptistērijai.

Interjera atspoguļojumā un kolonu izbūvē bagātīgi lietots dabiskais granīts.

Biržas ēka ir gara un izstiepta. Pirmā stāva līmenī ir garas un izstieptas telpas.

Griezumā redzama galvenā zāle ar telpisku cilindra veida pārsegumu caur trijiem stāviem. Zāles sānos izvietojas atsevišķas darba telpas. Biržas būvapjoma perimetru apjož kolonāde divu stāvu augstumā.

Skatoties no Vasīlija salas spices, teritoriju ieskauj divi brīvstāvoši elementi, kolonnas, kas ansambli noslēdz pilsētbūvnieciski.

Kolonnas rotā dekoratīvie elementi, kas atgādina kuģa priekšgalu. Kolonnu noslēguma posmos izvietotas lampas, kas stipri vien dūmojušas. Cokola daļā attēloti svarīgākie alegoriskie motīvi par galvenajām Krievijas upēm.

Trešā stāva līmenī virs doriskās kolonādes redzami pusloka formas logi, kas izgaismo biržas telpas. Galvenās fasādes pusloka veida logs ir stipri līdzīgs Palladio arhitektoniskajām formām.

Ilustrācija 15-8 "Admiralitāte Pēterburgā, Zemcovs, 1806. - 1823.g."

Admiralitāte Pēterburgā, pirmais būvniecības periods sācies jau baroka laika periodā, kad iezīmējās galvenais pilsētas centrs admiralitātes vietā.

Ilustrācija 15-7 "Vasīlija sala, Strelka, Lukini, Muita"

Arhitekts Zakarovs un vēlāk arī Zemcovs, veido ļoti plašu kompleksu ar pārbūvēto

Lapa 70 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

torņa smaili, kas kļūst par dominanti pilsētas trīs asu sistēmai.

Gadsimta laikā admiralitāte no nelielas kuģu būvētavas ir izaugusi par grandiozu ēku kompleksu ar plašu funkcionālo tīklu un arhitektonisko kompleksu, kas dominē virs pilsētas apbūves.

Admiralitātes centram torņa veida izbūve virs vārtiem.

RTU APF

Puškina teātris – sākotnēji Aleksandra teātris - veidojas vienā kompleksā ar ielas apbūvi.

Iela veido teātra galveno ieeju. Rossi iela atveras pie laukuma, kam ir poligonāla forma, noslēdz fon Tankas apbūvi.

Pilsētbūvnieciski Rossi pieturās pie stingrām sakarībām. Ēku fasāžu augstums ir vienāds ar ēkas augstumu, ielas perspektīvi noslēdz teātra fasāde ar fasādes centrālo daļu un orderu pilastriem.

Sākotnēji teātris ir veidots pēc arhitekta Rossi piemēriem.

Ilustrācija 15-9 "Senāts un Sinode Pēterburgā, Rossi, 1830. -1834.g. "

Senāts un Sinoda Pēterburgā – Rossi lielo kompozīciju meistars. Labs mērogs vienam kompleksam. Akcents uz kvartālu stūri.

Noslēdz Ņevas kreisās krastmalas apbūvi.

Salīdzinoši monumentāls un liels mērogs.

Abas ēkas veidotas ap iekšējo pagalmu.

Mēroga ziņā akcentēti abi stāvi ar triumfa arkas motīvu. Skulpturālā grupa virs ielas galvenās ass. Palladio logi, kas samērā veiksmīgi aizpilda fasādi.

Viena no Rossi īpatnībām ir pilsētas vides sakārtošanas, tajā ietilpst ielu augstumi, platumi un kvartālu ielu stūru noslēgumi.

Teātra kā funkcionālas shēmas atdzimšana un tālāka izstrāde. Renesanses laikā Palladio veido olimpico teātri. Tiek mēģināts rast jaunu risinājumu skatuves izveidei. Teātra mīlestība attīstās tālākos gadsimtos. Tiek izstrādāts racionāls teātra plānojums, ko redzam arī Rossi teātrī.

Lineāras skatītāju vietas, pa perimetru ložas un augšējā daļā balkoni. Aiz orķestra bedres ir samērā liela skatuve. Augšā izvietota mazā zāle dažādiem pasākumiem.

Skatītāju komfortam, no ieejas portāla ved vertikālās komunikācijas, kas noved uz dažādiem līmeņiem.

Lineārā būvapjoma forma ar kolonnu portiku un lodžiju kolonnām, kas izvietojas galvenajā fasādē.

Teātros lielākā problēma parasti ir virsskatuve. Tā paceļas virs skatuves un skatītāju vietām, risināta ar zināmu atkāpi no būvapjoma. Rossi teātrim ir līdzīga būvkompozīcija citu Eiropas valstu teātriem.

Ilustrācija 15-10 "Puškina teātris Pēterburgā, Rossi, 1828. -1832.g."

Lapa 71 no 74

M.Babris

Baroks - Klasicisms

RTU APF

Baznīca tiek uzskatīta par Krievu ģeoloģijas piemēru. Interjerā daudz pusdārgakmeņu, kas kombinācijā ar bagātām freskām klāj baznīcas sienas, grīdas un griestus.

Sānu portāla ieeja ir ļoti tuva baznīcas centram, apjozta ar logu ailām. Tā piepilda baznīcas telpu ar dienas gaismu.

Ilustrācija 15-11 "Īzaka katedrāle Pēterburgā, De Montferrand, 1768. - 1802.g. "

Īzaka katedrāle Pēterburgā - galvenais štābs aizpilda pilsētas vidi. Īzaka katedrāle Pēterburgā ir ļoti interesants piemērs gan no savas pilsētbūvnieciskās atrašanās vietas, gan no plānojuma.

Optiski ēka izskatās kā grieķu krusta plānojuma baznīca. Plāna pamatā ir taisnstūris ar pavisam nedaudz akcentētu transeptu. Ieeju baznīcā organizē kolonnu portiki.

Baznīcas kupolam šoreiz pilsētbūvnieciska nozīme. Četri mazāki kupoliņi palīdz tam pacelties virs baznīcas un izceļ kupolu. Kupols robežojas ar trijiem garenjomiem. Optiski ēkas visās četrās fasādēs parādās kolonnu portiki, kas akcentē galveno korpusu gabarītu.

Konstruktīvajā risinājumā kupols ir veidots no četrām čaulām. Ārējais kupols paceļ baznīcas būvapjomu pilsētas vidē un parāda pilsētbūvniecisko nozīmi.

Ilustrācija 15-12 "Svētā Īzaka katedrēles plāns"

Lapa 72 no 74