Construction Sector Research 16 by Matijs Babris

PASAULES PIEREDZE UN LATVIJAS IESPĒJAS BŪVNIECĪBAS KVALITĀTES ATTĪSTĪBAS NODROŠINĀŠANAI Lāsma Ratnika | Inese Brante | Matijs Babris

28. maijs, 2016 RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ARHITEKTŪRAS UN PILSĒTPLĀNOŠANAS FAKULTĀTE | BŪVNIECĪBAS INŽENIERZINĀTŅU FAKULTĀTE

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

SATURS Ievads ................................................................................................................. 3 1.1.1 Darba mērķis .................................................................................. 3 1.1.2 Darba uzdevumi ............................................................................. 4 1.1.3 Sasniedzamie rezultāti .................................................................... 4 1.1.4 Pielietotā metode ............................................................................ 4 1.2

Darbā izmantotie informācijas avoti .................................................... 5

1.3

Vēsturisks ieskats ................................................................................. 6

1.4

Kvalitātes definējums ........................................................................... 7

1.4.1 Etimoloģiskais skaidrojums ........................................................... 7 1.4.2 Akadēmiskais skaidrojums............................................................. 7 1.4.3 Aptaujāto ekspertu viedoklis .......................................................... 7 1.4.4 Secinājumi ...................................................................................... 8 2

Latvijas pieredze .......................................................................................... 9 2.1.1 Valdības viedoklis .......................................................................... 9 2.1.2 Nozares griezums ......................................................................... 11 2.1.3 Ekspertu viedoklis ........................................................................ 12 2.2

Risināmie jautājumi............................................................................ 12

2.2.1 Darba drošība ............................................................................... 12 2.2.2 Izglītība un sertifikācija ................................................................ 13 2.2.3 Komunikācija ............................................................................... 13 3

Pasaules pieredze ....................................................................................... 14 3.1

Zviedrijas un ziemeļvalstu pieredze ................................................... 14

3.2

Lielbritānija ........................................................................................ 15

3.3

Amerikas Savienotās valstis ............................................................... 15

Ierosinājumi, Trīs pīlāru modelis............................................................... 17 4.1

Izglītība............................................................................................... 17

4.1.1 Jauno speciālistu sagatavošana..................................................... 17 4.1.2 Konferences un semināri .............................................................. 18 4.1.3 Mūžizglītība ................................................................................. 18 4.2

Komunikācija ..................................................................................... 19

4.2.1 Starpdisciplinārā sadarbība būvniecībā ........................................ 19 4.2.2 Solidārā atbildība būvniecībā ....................................................... 20 4.2.3 Elektroniskā identifikācijas sistēma ............................................. 20 Lapa 1 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

4.3

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Tehnoloģijas ....................................................................................... 21

4.3.1 BIM .............................................................................................. 21 4.3.2 Elektroniskā laika uzskaite būvlaukumā ...................................... 22 4.3.3 Jauno tehnoloģiju pārnese ............................................................ 22 5

Apkopojums............................................................................................... 23 5.1

Būvniecības identifikācijas karšu sistēma .......................................... 23

5.2

Solidārā atbildība................................................................................ 24

5.3

Jauno speciālistu izglītošana un tālākizglītība ................................... 24

Informācijas avoti ............................................................................................ 25 Apmeklētās konferences un semināri .......................................................... 25 Tikšanās ar ekspertiem un speciālistiem ...................................................... 25 Darbā citētie resursi un publikācijas ................................................................ 25

Lapa 2 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

IEVADS merikas mūža mežos, ledainos ziemeļos vai zem svelmējošiem saules stariem Āfrikā. Jau kopš pašiem cilvēces pirmsākumiem mūsu eksistences, attīstības un komforta galvenā un dominējošā atslēga ir bijusi un vēl joprojām ir mūsu atkarība no patvēruma un, tiešā saistībā ar to arī būvniecība un tās kvalitāte. Būves, sākot no tempļiem alās, nocietinājumu mūriem, teātriem, muzejiem, un raktuvēm, līdz pat atomelektrostacijām, laboratorijām okeāna dzelmē un mēness virsmas kolonizācijas plāniem, tieši un netieši kalpojušas kā indikators un cauri gadsimtu līkločiem virzījušas mūsu sabiedrības attīstību zinātnē, kultūrā un mākslā.

Attīstoties būvniecības prasmēm, tehnikām un paņēmieniem, attiecīgi progresējusi arī sabiedrības attieksme pret būvniecības kvalitāti. Mezopotāmijas valdnieka Hammurapi likumu krājumā lasām, ka, ja nekvalitatīvi savienota mūra siena sagāžas, tā būvniekam jāatjauno pašam par saviem līdzekļiem kā arī, ja zemas kvalitātes ēka sagrūst un bojā iet tās saimnieks, būvniekam tiek piespriests nāves sods (Hammurabi's Code of Laws, 1792-1750 BC). Senajā Ķīnā, pārbaudot jauna tilta nestspēju, arhitekts un galvenais būvnieks tika nosēdināti mazā airu laivā zem nesošās tilta arkas. Attīstoties mūsu sabiedrībai, pilnveidojies arī kvalitātes jēdziens, gūstot jaunas izpausmes formas un kritērijus, gan estētiskās harmonijas dimensijā ar grieķu orderi, gan sociālekonomiski, senajā Romā, un provincēs, kur, pēc Vitrūvija paustā, traktātā 10 grāmatas par arhitektūru, arhitekts, kurš valsts pasūtītu projektu realizē par zemākām izmaksām kā plānots tiek bagātīgi apdāvināts un atalgots ar lauru vainagu, savukārt, ja tēriņi pārsniedz plānoto, starpība tiek segta no arhitekta algas un personiskajiem līdzekļiem. Kaut arī iztēloties dienvidu tilta projektētāju grupu ar būvniekiem un apakšuzņēmēju ķēdi, šūpojamies airu laivā zem tilta centrālā balsta šķiet visnotaļ kuriozi, tomēr, ņemot vērā mūsdienu ēku mērogu, tehniskos risinājumus un iesaistītās radošās komandas diversitāti un apjomu, kvalitātes jēdziens būvniecībā ir daudz svarīgāks kā vēl jebkad līdz šim. Šajā konkursa darbā kopīgi noskaidrosim, kas īsti ir kvalitāte būvniecībā, pirmajā daļā definējot kvalitātes jēdzienu un vēsturisko attīstību, salīdzinot Latvijas esošo situāciju ar pasaules piemēriem un otrajā daļā piedāvājot rekomendācijas būvniecības kvalitātes uzlabošanai tuvākā un tālākā laika griezumā. 1.1.1

Darba mērķis Šajā pētnieciskajā darbā risinām jautājumu par būvniecības kvalitātes kritērijiem, definējumu un pielietotajiem labās prakses piemēriem ārvalstīs ar sekojošiem mērķiem: Izstrādāt rekomendācijas. Sniegt konkrētas rekomendācijas, radot realizējamu attīstības modeli, kas jau pārskatāmā laika periodā varētu ļaut mums, liekot roku uz sirds sacīt, ka būvniecības kvalitāte Latvijā ir kļuvusi par paraugu mūsu kaimiņvalstīm un kolēģiem visur citur pasaulē. Raisīt diskursu un aicināt uz rīcību. Pārfrāzējot teicienu, ka viens nav cīnītājs, varam samērā droši apgalvot, ka viens nav arī būvnieks. Būvniecības kvalitāte ir jautājums, kas jāaktualizē pēc iespējas lielākā sabiedrības daļā. Šī referāta ietvaros Lapa 3 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

varam apkopot tikai ierobežotu skaitu rekomendāciju un ieteikumu. Ja vēlamies gūt taustāmu rezultātu pārskatāmā laika periodā ir izteikti svarīgi raisīt interesi par iespējamajām metodēm būvniecības kvalitātes kāpināšanā Latvijā kā arī mudināt sabiedrību un, it īpaši studentus aktīvi domāt un diskutēt par veidiem kā uzlabot būvniecības situāciju Latvijā kā arī veikt attiecīgu rīcību, lai šīs idejas ieviestu praksē.

1.1.2

Darba uzdevumi Lai sekmīgi sasniegtu savu mērķi – apkopot Latvijas un pasaules pieredzi un sniegt rekomendācijas būvniecības kvalitātes situācijas uzlabošanai Latvijā, šī darba ietvaros esam izvirzījuši šādus uzdevumus: Apkopot informāciju. Pētījumi, literatūras avoti un speciālistu komentāri, sev par uzdevumu izvirzam apzināt pietiekami plašu loku informācijas materiālu un tiekoties ar ekspertiem, apkopot pašreizējo būvniecības kvalitātes situācijas praksi Latvijā un tās vēsturisko, jēdzienisko un semantisko attīstību kā arī noskaidrot svarīgākos izejas punktus efektīvai būvniecības kvalitātes attīstības nodrošināšanai. Pasaules prakse. Izejot no Latvijas pieredzes un svarīgākajiem pilnveidojamajiem aspektiem būvniecības kvalitātes jautājumos, aplūkot un analizēt veiksmīgākos prakses piemērus pasaulē un, salīdzināt tos ar mūsu pašmāju standartiem un vadlīnijām. Izstrādāt ierosinājumus. Summējot Latvijas pieredzi un problēmjautājumu apkopojumu, ekspertu viedokļus un, smeļoties iedvesmu labākajos piemēros pasaules praksē un citvalstu pieredzē, izstrādāt virkni rekomendāciju, apkopojot tās reāli ieviešamā modelī, kas pārskatāmā laika periodā ļaus uzlabot būvniecības kvalitāti Latvijā. Rekomendāciju analīze. Apzinoties mūžīgo resursu ierobežotības problēmu gan laika, gan finansiālā, gan administratīvā ziņā, kā noslēdzošo uzdevumu šajā darbā, esam apņēmušies izpētīt izvirzītās rekomendācijas un attīstības modeli pēc derīguma punktu metodes, izvērtējot sagaidāmo guvumu pret patērējamo laiku un resursiem, tādējādi atlasot vērtīgākās un veiksmīgākās rekomendācijas, kas būtu ieviešamas pirmās.

1.1.3

Sasniedzamie rezultāti Paveicot sev izvirzītos darba uzdevumus un, sasniedzot šajā konkursa darbā uzstādīto mērķi esam apņēmušies radīt izsvērtu Latvijas iespējamo attīstības modeli būvniecības kvalitātes jautājumos kā arī izvērtēt attiecīgo rekomendāciju ieviešanas dzīvotspēju un derīgumu pret patērēto laiku, resursiem, administratīvo kapacitāti un tai pielīdzināmajiem izdevumiem, kas to ieviešanas gadījumā ļautu sasniegt augstāku labklājības līmeni un būvniecības kvalitātes attīstības kāpumu jau tuvākajos gados kā arī ilgākā laika griezumā. 1.1.4

Pielietotā metode Darbs, neskaitot ievadu strukturēts četrās daļās. Pirmajā daļā apkopojam Latvijas pieredzi un risināmos jautājumus, otrajā daļā iepazīstinām lasītāju ar pasaules pieredzi un labākajiem iespējamajiem risinājumiem būvniecības kvalitātes kāpināšanai.

Lapa 4 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Abās noslēdzošajās sadaļās sniedzam strukturētas rekomendācijas un to ieviešanas modeli kvalitatīvas būvniecības veicināšanai Latvijā. Lai veiksmīgi sasniegtu savu konkursa darbā uzstādīto mērķi un izpildītu izvirzītos uzdevumus, īpašu uzmanību pievērsām pieejamo informācijas avotu pārskatam, kvalitātes jēdziena vēsturiskajai attīstībai, tās analīzei un šajā jautājumā iepriekš aplūkoto problēmu un rekomendāciju analīzei. Lai gūtu pietiekami vispusīgu un aktuālu pārskatu par pašreizējo situāciju un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Pie informācijas apkopošanas lielu uzsvaru likām uz klātienes tikšanos koordinēšanas ar ekspertiem, konferenču un semināru apmeklējumu un meta pētījumu apskatu vērtīgāko literatūras avotu atlasei, kas, ņemot vērā darba ierobežoto laika un lapaspušu apjomu, ļautu sniegt pietiekami detalizētas, realizējamas, argumentētas un pamatotas rekomendācijas ar samērojamu un reālu to ieviešanas modeli.

1.2 DARBĀ IZMANTOTIE INFORMĀCIJAS AVOTI Būvniecības kvalitāte ir ļoti apjomīgs temats, kā pilnīgai analīzei vajadzētu ne vienu vien grāmatu un ar pētījuma darbu pāris desmitu lapaspušu apjomā varam tikai ieskicēt galvenos problēmjautājumus un aizskart būvniecības sistēmas pašu virspusi. Lai savu darbu padarītu skaidrāk uztveramu un vieglāk interpretējamu, informāciju esam apkopojuši no trīs galvenajiem informācijas avotiem. Literatūras un interneta resursi. Caur šiem resursiem gūstam citējamu informāciju par kvalitātes jēdziena vēsturisko attīstību, labās prakses piemēriem, kvalitātes teorijas pamatjēdzieniem un risinājumiem, kas pielietoti citos kvalitātes veicināšanas piemēros. Metapētījumi un ekspertu viedoklis. Lai gūtu pēc iespējas daudzpusīgu pārskatu pār iepriekš paveikto būvniecības kvalitātes jautājumā, trīs mēnešu laikā, kamēr intensīvi strādājām pie šī projekta kā arī, lai atlasītu kvalitatīvākos informācijas avotus tālākai izpētei, tikāmies ar vairākiem ekspertiem1, kuriem uzdevām jautājumus par to kā viņi redz būvniecības kvalitātes attīstību Latvijā, Eiropā un pasaulē, kā arī, kā viņuprāt raksturojama pašreizējā situācija valstī. Konferences un semināri. Izstrādājot ierosinājumu paketi būvniecības kvalitātes kāpināšanai īpaši uzsvērām pieejamās informācijas aktualitāti. Konkursa darba izstrādes laikā apmeklējām un apkopojām informāciju no vairākiem semināriem un konferencēm, kas ļāva būt lietas kursā par jaunākajām tendencēm nozarē kā arī aptaujāt iesaistītos speciālistus un ekspertus, lai pārbaudītu mūsu izstrādāto ierosinājumu akurātumu un realizējamību no industrijas un valdības pārstāvju puses. Tikāmies ar Normundu Grīnbergu – Latvijas būvnieku asociācijas prezidentu, Mārtiņu Dunski – Latvijas Celtnieku arodbiedrība, Ievu Greteri - LCA priekšsēdētāja vietniece, kā arī Jāni Palamarčuku - Rīgas pilsētas būvinspekcijas vadītāju.

Pilnu ekspertu sarakstu skatīt Informācijas avotu sadaļā.

Lapa 5 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

1.3 VĒSTURISKS IESKATS

“Mēs neesam vēstures veidotāji, mēs paši esam tās veidoti” – M.Luther King Jr.

Pirms pārejam pie būvniecības kvalitātes definējuma un Latvijas pieredzes analīzes, šī darba pirmajā sadaļā sniedzam konspektētu ieskatu kvalitātes jēdziena būvniecībā vēsturiskajā attīstībā. Senās Romas un Grieķijas arhitektūra ir ievērojams kultūras un mākslas mantojums, kas saglabājies vēl līdz mūsdienām. Romieši bija tehniski attīsti un efektīvi spēja izmantot jaunās būvniecības prasmes, jaunus materiālus un unikāli kombinētās tehnikas ar kreatīvu dizainu, lai radītu plašu arhitektūras celtņu dažādību. Romieši celtniecībā izmantoja marmoru un kaļķakmeni, kurus ieguva tuvākajos karjeros. Šos materiālus varēja precīzi nogriezt, veidojot ģeometriskas formas, kā arī tie spēja uzņemt ievērojamu slodzi. Tos īpaši izmantoja bruģēšanā, durvju un logu rāmjiem, kā arī pakāpieniem. Romieši neizgudroja kaļķu javu, taču viņi pirmie radīja metodi betona ražošanai. Romieši saprata, ka šis materiāls spēj uzņemt ievērojami lielu slodzi un tas paver jaunas būvniecības iespējas. Šī materiāla izvēli noteica arī ekonomiskais faktorstas bija krietni lētāks par akmens materiālu. Šeit varam konstatēt, ka jau sākotnēji viens no būvniecības mērķiem bija nodrošināt augstāku kvalitāti par zemākām izmaksām. Romā tomēr kvalitātei bija ievērojami lielāka nozīme nekā izmaksām. To apliecina arī fakts, ka ceļi tika būvēti no gandrīz metru biezas slāņu kombinācijas, kas veidota no blietētas zemes, grants un šķembām pildīta betona, kas nodrošināja ilgmūžību, un ir saglabājies līdz pat mūsdienām. (Cartwright, 2013) Salīdzinājumā ar mūsdienām atbildību par būvniecības kvalitāti uzņemties vajadzēja galvenokārt tikai tam, kurš maksāja par projekta īstenošanu, nevis arhitektam, kurš pārraudzīja projekta realizāciju. Tāpēc bieži vien arhitekta vārds palika anonīms. Arhitekta profesijas darba pienākumos ietilpa ēkas plānojuma izveide, inženiera darbi un būvuzrauga darbi. Viņa pienākums bija realizēt projektu noteiktajā budžetā. (Ambler, 2014) Senās Grieķijas arhitekti centās panāk precizitāti, detaļu saderību un lielisku meistarību, kuras raksturīgākās iezīmes, ordera sistēma dominēja seno grieķu un vēlāk arī visas Eiropas arhitektūrā vēl daudzus gadsimtus. Katrs arhitektūras elements veidoja grieķu ēkas kopējo struktūru. Fragments no ēkas dekoratīvā elementa bieži vien bija Lapa 6 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

iemesls, lai restaurētu visu ēku kopumā. Grieķiem būvniecības kvalitāte asociējās ar precizitāti, harmoniju, ēkas vienotu struktūru un materiāliem. Bieži vien tempļu būvniecībā tika izmantoti materiāli, piemēram, marmors, kura iegūšana un transportēšana izmaksāja vairāk nekā visa tempļa celtniecība. Projekta īstenošana bija svarīgāka par tā izmaksām. (Hemingway, 2008)

1.4 KVALITĀTES DEFINĒJUMS Lai pētītu kādu konkrētu īpašību, stāvokli vai jēdzienu sākumā ir svarīgi saprast un vienoties, par ko tieši ir runa, tāpēc, pirms pārejam pie Latvijas būvniecības kvalitātes pašreizējā stāvokļa analīzes piedāvājam īsu ieskatu kvalitātes jēdziena definējumā. Dzīvē mēdz teikt, cik cilvēku, tik viedokļu. Akadēmiskajā vidē, tomēr, lai sasniegtu mērāmu un definējamu rezultātu, jeb šajā gadījumā darba mērķi, rekomendāciju un analīzi Latvijas būvniecības kvalitātes celšanai ar tik paviršu kvalitātes raksturojumu mums diemžēl nepietiek. Kvalitātes jēdziens skaidrojumu esam pētījuši caur trīs raksturīgākajām tā šķautnēm, etimoloģisko, jeb vēsturisko un lingvistisko skaidrojumu, pētnieku un akadēmiskajā vidē pieņemtu interpretējumu un nozares ekspertu viedokli par jēdziena traktējumu ikdienā attiecīgā situācijā un darba vidē. 1.4.1

Etimoloģiskais skaidrojums Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca sniedz skaidrojumu, ka vārda izcelsme meklējama vācu qualitat, kas savukārt aizgūts no latīņu qualitas (qualitatis) jeb kārtība, plašākā skaidrojumā to raksturojot kā derīgumu un labumu atbilstību noteiktām normām un prasībām. Kvalitāte ir izcilības līmenis, relatīvais raksturojums kādai lietai, priekšmetam vai procesam, vai arī zīmols. Kvalitātes produkts ir augstas kvalitātes prece vai arī augstas klases izstrādājums. Šīs definīcijas skaidro to, ka kvalitāte ir saistīta ar paraugmodeli un izcilību. 1.4.2

Akadēmiskais skaidrojums Lielai daļai sabiedrības vārds kvalitāte asociējas dažādi. Šie dažādie uzskati rada nenoteiktību un nesaprašanos. Visbiežāk kvalitātei tiek sabiedrībā piemēroti divi skaidrojumi: standartatbilstība prasībām un izcilības līmenis. Pirmā skaidrojuma piekritēji argumentē, ka kvalitātes cena ir zema un otrā skaidrojuma - kvalitātes cena ir augsta. (Landin, Impact of Quality Management in the Swedish Construction Process, 2000) Amerikas ražošanas kvalitātes kontroles asociācijas vadītāja Enrike Bekermena savā publikācijā “Piecas kvalitātes atslēgas” ir definējis piecus sekojošus pamatprincipus kvalitātes kāpināšanai: nepārtraukta pilnveide (I), konsekvences princips (II), efektīvs komandas darbs (III), monitorings (IV) un darbinieku apmācība (V). (Bekerman, 2003) 1.4.3

Aptaujāto ekspertu viedoklis Kvalitāte ietver veselu kompleksu, sākot ar kvalificētu būvdarbu izpildītāju un beidzot ar būvniecības procesa pārzinošu pasūtītāju. Kvalificēts strādnieks nodrošina kvalitāti. Kopumā kvalitāti būvniecībā ir sarežģīti definēt vienā teikumā. /Normunds Grīnbergs – Latvijas būvnieku asociācijas prezidents/

Lapa 7 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Kvalitāte – kvalitatīvi veikts darbs, ko ir veicis atbilstoši pasargāts darbinieks, to nav iespējams sasniegt bez atbilstošām apmācībām būvniecībā. /M.Dunskis – Latvijas Celtnieku arodbiedrība/ Kvalitatīva būvniecība ir labi trenēta komanda. Līdzīgi kā futbolā vai korī, kur katrs elements ir ļoti svarīgs. Ekonomiskais aspekts nevar būt dominējošais, komandas izvēlē cena nedrīkst būt noteicošā. /Ieva Gretere – LCA priekšsēdētāja vietniece/ Ja mazliet attālinās no visiem tehniskajiem formulē jumiem, tad kvalitāti var raksturot kā objekta īpašību kopumu, kuras var sajust ar gandrīz visām cilvē kam piemītošajām maņām un šīs objekta īpašības var arī izmē rīt un salīdzināt. Kvalitāti var Redzēt Sajust Sadzirdēt Saost

Kvalitāti nevar Nogaršot

Tabula 1 "Kvalitātes definējums pēc Jāņa Sperberga - SIA "Merks"

Kvalitatīvs projekts – ē kas kvalitāte, izmaksas, ilgtspē ja, atbilstība normatīviem, funkcionalitāte, piederība videi un vē l daudzi un dažādi faktori tiek izlemti tieši projektē šanas gaitā, kā arī būvdarbu laikā. Kvalitatīvi būvdarbi – ē kas kvalitāti nosaka būvizstrādājumu kvalitāte un darbu izpildes tehnoloģija. Neskatoties uz to, ka būvnieks bieži tikai izpilda projektē tāja darbu, nekvalitatīvu ē ku saista tieša ar viņu. Labā ziņa ir tā, ka tas pats attiecas arī uz kvalitatīvu ē ku. Kvalitatīva ekspluatācija – kvalitatīvi izprojektē ta un uzbūvē ta, bet nekvalitatīvi ekspluatē ta ē ka nekad nebūs kvalitatīva. Jānis Šperbergs – sia “Merks” valdes loceklis, celtniecības direktors/ Kvalitātes jēdziens paplašinās, akcentējot ilgtspējas aspektu. Ar mūsdienīgu, videi un cilvēkam draudzīgu būvniecību saprot ne tikai ēku, bet tās kontekstu – liekot uzsvaru uz mikroklimatu, iekšējās vides kvalitāti, enerģijas patēriņu un avotiem, kā arī apkārtējās vides bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. Ilgtspējīga ēka sākas ar rūpīgu koncepta izstrādi vēl pirms konkrētās lokācijas izvēles un turpinās projektēšanas, būvniecības procesa plānošanas un realizēšanas stadijās, kur iesaistītās puses ir attīstītājs, arhitekts, projektētājs, piegādātāji un būvnieki. (Zaļā būvniecība, 2008) 1.4.4

Secinājumi Apkopojot kvalitātes skaidrojumu lingvistiskajā griezumā, akadēmiskajā interpretācijā un no ekspertu komentāriem, šī darba ietvaros galvenokārt turēsimies pie skaidrojuma ar kvalitāti kā izcilības līmeņa etalonu, derīguma un labumu atbilstību noteiktām normām un prasībām, attiecīgo traktējumu un skaidrojumu būvniecības nozarē risinot turpmākajās nodaļās.

Lapa 8 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

2 LATVIJAS PIEREDZE ā konstatējām iepriekšējās nodaļās, izpratne par būvniecību un tās kvalitāti laika gaitā ir mainījusies un turpina pilnveidoties kā arī tai var būt daudz un dažādi definējumi. Šajā referāta sadaļā aplūkosim, kāds ir bijis līdzšinējais progress būvniecības kvalitātes attīstībā tieši Latvijā un tās teritorijā.

Latvijas būvniecības kvalitātes attīstībai tiek meklēti dažādi risinājumi un ieteikumi. Kaut arī jau tuvā nākotnē būvniecības nozarē prognozēts pieaugošs pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, uz doto mirkli, cīņa par zemāko cenu vēl joprojām turpina diktēt iepirkuma procesu. Būvniecības attīstības procesā no ieceres līdz pabeigtai būvei ir iesaistīti kā intelektuālā, tā fiziskā darba veicēji. Kā būvniecības speciālisti un pasūtītāji, tā arī iedzīvotāji un strādājošie, kuri izmantos šī procesa galarezultātu - būvi.

Ilustrācija 2-1"Būvniecības procesa shēma" (Latvijas Republikas tiesību akti, 2002)

Lai gūtu maksimāli aptverošu ieskatu pašreizējā situācijā būvniecības kvalitātes jautājumā Latvijā, ērtākai pārskatāmībai un salīdzināšanai, apkopoto informāciju esam sadalījuši trīs apakšnodaļās, valdības skatījumā, nozares griezumā un ekspertu viedoklī. 2.1.1

Valdības viedoklis Būvniecības attīstību un efektivitāti ietekmē dažādi stimuli, ko valsts īsteno attiecībā uz izglītību un zinātni, attiecībā pret būvniecības produkcijas patērētājiem, mājokļu attīstības politikā, kā arī pilnveidojot likumdošanu. Gan Būvniecības likuma sakarā, gan izstrādājot vadlīnijas publiskajiem iepirkumiem, attīstības politiku un vienojoties ar ārvalstu sadarbības partneriem, valsts sektoram nenoliedzami ir ievērojama ietekme uz būvniecības nozari un tajā ritošajiem procesiem. Šajā sadaļā esam apkopojuši aktuālāko informāciju, kas saistīta ar valdības rīcību un nākotnes plāniem būvniecības kvalitātes sakarā. 2014.gada 1.oktobrī spēkā stājies jaunais Būvniecības likums. Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka būvniecības procesa regulējums ir padarījis būvniecības procesu mazāk birokrātisku, līdz ar to arī saprotamāku un caurspīdīgāku. Tas būs

Lapa 9 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

efektīvāks un prognozējamāks potenciālajiem investoriem un veicinās efektīvāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi. (Urpena, 2014) Ekonomikas ministrija kā 2016. gada vienu no svarīgākajiem uzdevumiem definējusi Būvniecības pamatnostādņu un rīcības plāna izstrādi nākamajiem pieciem gadiem. Ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs trešajā starptautiskajā būvniecības konferencē „Būvdarbu kvalitātes valsts kontrole un būvniecības tirgus uzraudzība Latvijā un Eiropā” uzsvēra, ka nākotnē ikvienā būvniecības procesa posmā spēcīgāk akcentēs trīs aspektus - kvalitāti, drošību un atbildību. Pēc pašreizējās rīcības politikas, būvniecības pamantnostādnēs laika posmam 2016. - 2020. gadam, tiks īpaši diskutēts un strādāts pie sekojošiem ierosinājumiem; Uzņēmējdarbības vides attīstība, konkurētspējas celšanu un uz eksportu orientētu būvniecības pakalpojumu atbalstīšanu pašmāju tirgū, politikas veidotājiem nepieciešams veikt būvniecības tirgus prognozes un ilgtermiņa plānošanu; Ģenerāluzņēmēja atbildības noteikšana, tādējādi veicinot kontroles sistēmu par apakšuzņēmēju ķēdes pārvaldīšanu un atbildību par visu veikto būvdarbu izpildījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām Nodarbināto identifikācijas karšu ieviešanu būvlaukumos, veicinot izglītības un prasmju kontroli visos būvniecības līmeņos, darba drošības uzlabošanu, ēnu ekonomikas un nelegālās nodarbinātības mazināšanu būvniecībā; Administratīvā sloga mazināšana, uzlabojot normatīvo aktu kvalitāti, ieviešot uz izpildījumu vērstu tehnisko regulējumu un uz digitālajiem risinājumiem balstītu būvniecības procesa pārvaldību būvniecības kontroles iestādēm; līgumisko attiecību standartizēšana gan publiskajam, gan privātajam pasūtītājam, nodrošinot vienlīdzīgu un godīgu konkurenci būvniecības pakalpojumu sniedzēju vidū. (Elsiņa, 2015) 2015. gadā LTV intervijā Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis atzina, ka būvniecības kvalitāte Latvijā ir tikai uz pašu būvnieku sirdsapziņas. Latvijā nav likuma regulējuma par to, kādām būtu jābūt būvēm. Valstī nav noteiktu prasību attiecībā uz būvēm. Būvniecības valsts kontroles birojs esot būtisks jaunā būvniecības procesa elements - birojs īstenos uzraudzību pār būvdarbu procesu ēkām, kurās vienlaikus plānots uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem, kā arī pieņems ekspluatācijā minētās ēkas. (Delfi Bizness, 2015) Būvniecības valsts kontroles birojs sāka darboties 2014. gada 1.oktrobrī ar mērķi nodrošināt kvalitāti un drošību būvniecības jomā atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei. (BVKB, Par BVKB, 2015) Būvniecības valsts kontroles biroja nolikumā ir minēts, ka birojam ir sekojošas funkcijas, nodrošināt būvdarbu valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā , nodrošināt publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, organizēt būvprojektu un būvju ekspertīzi, nodrošināt metodisku palīdzību savas kompetences jautājumos, nodrošināt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un pastāvīgās prakses uzraudzību būvekspertīzes specialitātē. (MK noteikumi Nr.576, 2014)

Lapa 10 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Uz šī pētījuma sagatavošanas mirkli gan redzam, ka, kaut arī būvniecības valsts kontroles birojs funkcionē kā paredzēts, tomēr ir vērojams zināms cilvēkresursu iztrūkums, kas apgrūtina efektīvu tā darbību. 2.1.2

Nozares griezums Pēc Eurostat 2015. gada datiem, pēdējo 10 gadu laikā būvniecības kvalitāte Latvijā ir uzlabojusies, pēdējos gados galvenokārt, pateicoties apstāklim, ka pēckrīzes stadijā nozarē strādā aizvien vairāk augsti kvalificētu kompāniju. Diemžēl, būvniecības procesā kopumā tomēr vēl aizvien tiek pieļautas lielākas un mazākas kļūdas, kas uzskatāmas kā pārkāpumi un rada risku gan pasūtītājam, gan ēkas kvalitātei un, turpinot sakarību ķēdi arī visai sabiedrībai. Uz šī darba izstrādes laiku būvkonstrukciju projektēšanas un būvniecības kontroles prasības ir kļuvušas komplicētākas un stingrākas. Ievērojami lielā daļā gadījumu, veicot būvobjektu pārbaudes nav iespējams noteikt, kāda ir izmantoto būvmateriālu izcelsme. Balstoties uz prasībām normatīvajos aktos, visiem būvobjektā izmantotajiem būvmateriāliem ir jābūt identificējamiem, lai būtu iespējams pārbaudīt to atbilstību noteiktiem kvalitātes standartiem un kritērijiem. Neraugoties uz šo faktu, Latvijā vēl joprojām ir būvprojekti, pirms kuru nodošanas ekspluatācijai nepieciešams identificēt ikvienu būvniecības procesā izmantoto materiālu, noteikt to nestspēju un atbilstību, kā arī veikt testēšanu, jo būvnieks nespēj uzrādīt būvmateriālu ražotāju sniegto dokumentāciju. Universālu materiālu nav. Katram no tiem ir sava, konkrēta funkcija, ko parasti nosaka ražotājs. Neskatoties uz šo faktu, praksē bieži vērojamas situācijas, kurās būvmateriāli tiek izmantoti neatbilstoši to patiesajām funkcijām. Visbiežāk šāda veida pārkāpumi tiek novēroti attiecībā uz skrūvēm, piemēram, nesošo konstrukciju stiprināšanai tiek izmantotas nevis īpašas stiprības skrūves ar atbilstošiem uzgriežņiem, bet gan vispārēja lietojuma skrūves. Neatbilstošu skrūvju izmantošana rada lielus draudus būves kopējai stiprībai un stabilitātei. Būvobjektos bieži vien tiek konstatētas tādas ģeometriskās neatbilstības kā, piemēram, nobīdes, izlieces un deformācijas, jo, acīmredzot, būvniecības procesā nav ievēroti noteikti montāžas standarti vai ir pielietoti nekvalitatīvi būvmateriāli. Gadījumos, kad defekti pārsniedz pieļaujamās pielaides, nekvalitatīvs būvmateriāls būtu jānomaina, bet lielā daļā gadījumu, pirms tiek veikta būvprojektu pārbaude, pat vizuāli pamanāmie defekti tiek prasmīgi noslēpti, piemēram, uzlejot tiem betona kārtu vai nosedzot tos ar apmetumu. Viens no būtiskākajiem pārkāpumiem, ko iespējams pieļaut būvobjekta būvniecības laikā, ir būvuzrauga neatrašanās būvobjektā būvdarbu veikšanas laikā. Būvuzrauga pienākums ir uzraudzīt būvdarbus katru dienu. Par nožēlu, realitātē, pat lielos un atbildīgos būvobjektos izraugās tādu būvuzraugu, kas ir gatavs sniegt savus pakalpojumus par viszemāko cenu. Ņemot vērā salīdzinoši zemo samaksu, bieži vien būvuzraugi kontrolē vairākus būvobjektus vienlaicīgi, katrā no tiek veicot savus pienākumus vien pāris stundas. Šī paviršība rezultējas ar to, ka pirms būvobjektu nodošanas ekspluatācijā bieži vien tiek konstatēti pārkāpumi, kuru rašanās iemesls ir tieši nepietiekama būvdarbu kontrole. Šāda pārkāpumu pieļaušana būvniecības procesa laikā rada ne vien drošības riskus, bet arī papildus izdevumus, jo nekvalitatīvus būvmateriālus pirms būves nodošanas ekspluatācijā var nākties nomainīt pret kvalitatīviem. Šī iemesla dēļ ikviena būvprojekta pasūtītāja interesēs ir uzbūvēt ēku,

Lapa 11 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

kas ir ne vien droša un kvalitatīva, bet arī ļauj izvairīties no neparedzētiem izdevumiem ilgtermiņā. (Būvindustrijas gada balva, 2016) 2.1.3

Ekspertu viedoklis Būvniecības kvalitātes uzlabošanā mērķis ir sasniedzams pa soļiem. Atbildība ir jāuzņemas visiem būvniecībā strādājošajiem, neatkarīgi no amata. Mūsdienās būvniecībā bieži vien nav pieprasījuma pēc kvalificēta speciālista. Daudzās citās nozarēs, lai varētu strādāt, ir jāapliecina kvalifikācija. Būvniecībā nav šīs barjeras. Agrāk profesionālā sagatavotība nebija svarīga. Nekvalificētu strādnieku piesaiste būvdarbos apliecina arī fakts, ka būvkomersantu reģistrā ir 5153 pakalpojumu sniedzēji, bet būvniecībā pakalpojumus ir snieguši 5112 mikrouzņēmumi. Mikrouzņēmumi bieži vien sniedz plašas būvniecības procesa izpildes iespējas, veicot vairākus būvniecības darbus. Tāpēc pastāv iespēja, ka šos darbus veic nekvalificēti strādnieki, kuri pieņemti darbā nelegāli. Mikrouzņēmumu sākotnējā ideja būvniecībā rada nopietnas problēmas. /Mārtiņš Straume-LBS Valdes priekšsēdētājs/ Viena no problēmām būvniecībā iesaistītajiem darbiniekiem un strādājošajiem Latvijā ir tā, ka tie jau vairākus gadus strādā nozarē, bez kvalifikāciju apliecinoša dokumenta. Ieviešot ID kartes kvalificētiem strādniekiem šī problēma tiktu risināta. Izmantojot neformālās kvalifikācijas iegūšanas iespējas un, kārtojot eksāmenu kvalifikācijas iegūšanai, šodien arī vairākus gadus būvniecībā strādājošie nekvalificētie darbinieki var iegūt nepieciešamo kvalifikāciju apstiprinošu dokumentu bez ievērojamu finansiālu un laika resursu ieguldīšanas. No nozares skatpunkta, kā spēcīgs motivators lai sāktu veidot pieprasījumu pēc kvalificētiem darbiniekiem ir būvniecības identifikācijas karšu sistēmas ieviešana, ko tuvāk aplūkosim sekojošajās nodaļās. /Normunds Grīnbergs-Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents/

2.2 RISINĀMIE JAUTĀJUMI Pēc Latvijas pieredzes izpētes caur sarunām ar ekspertiem, apkopojot valdības ziņojumus, nozares speciālistu ziņojumus un atziņas, kas gūtas konferencēs un semināros, šajā konkursa darba daļā definājam mūsuprāt Latvijai svarīgākos būvniecības kvalitātes faktorus un aspektus.

2.2.1

Darba drošība Vēl joprojām valsts līmenī, it sevišķi mikro un mazajos uzņēmumos, kā arī vidējos uzņēmumos ar nelielu darbinieku skaitu būvniecības sektorā ir pat ļoti zemi darba drošības rādītāji, kas rezultējas biežos nelaimes gadījumos. Īpaša uzmanība pievēršama tā saucamajiem GNN jeb gandrīz notikušajiem nelaimes gadījumiem, kuru analīze ļauj organizēt darba vietu tā, lai samazinātu nākotnes nelaimes gadījumu risku līdz minimumam. (Sūna, 2015)

Lapa 12 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Tabula 2 "Būvniecībā nelaimes gadījumos cietušo skaits Latvijā"

2.2.2

Izglītība un sertifikācija Kaut arī sertificētu un izglītotu būvnieku skaits turpina augt, pirms mēs nebūsim sasnieguši kvalificētu darbinieku pārsvaru pār nekvalificētiem darbiniekiem būvlaukumos, kvalitatīvs darba process un no tā izrietoša kvalitatīva būvniecība būs samērā tāls un grūti realizējams sapnis. Kā viens no potenciālajiem risinājumiem varētu būt identifikācijas karšu sistēmas ieviešana būvniecīb, kas atbilstošas izglītības apliecinoša dokumenta esamību radītu par nepieciešamību, ne papildus greznību būvniecības procesā iesaistītajiem speciālistiem. Īpaša uzmanība pievēršama arī jauno meistaru, būvnieku un arhitektu sagatavošanai, Gan Latvijas augstākās izglītības sektorā, gan Pirmā līmeņa profesionālajās mācību iestādēs, kaut arī topošie arhitekti un būvnieki mācās vienās telpās, kopīgu uzdevumu izstrāde starpdisciplinārās komandās un mācību programmu vērā ņemama savietojamība noteikti varētu būt daudz augstākā līmenī. Turpinot izglītības jautājumu, vērā jāņem arī Eiropas kopējā politika tuvākās desmitgades laikā īpašu akcentu liekot uz mūžizglītības nostiprināšanu un padarīšanu par obligātu profesionālās pilnveides procesa sastāvdaļu. Nesen apkopotajā pētījumā projekta Build Up Skills Latvija rezultātos redzams, ka lielai daļai būvnieku, ja šāda iespēja tiek nodrošināta ir interese tālākizglītoties savā profesijā. Ja lemjam par labu obligātai mūžizglītībai, šeit gan laicīgi jāizsargās no pseidokantoriem un mācību iestādēm, kas šo pakalpojumu varētu piedāvāt bez attiecīgu zināšanu nodrošināšanas tikai “papīra dēļ.” 2.2.3

Komunikācija Informācijas apmaiņa ir svarīga. Labus projektus veido labas komandas un veiksmīga informācijas apmaiņa ir kvalitatīva projekta pamatakmens. Vēl joprojām aktuāls ir mūžsenais jautājums par būvnieka, arhitekta un pasūtītāja strukturētu komunikāciju, ko kā jau ieskicējām iepriekšējā nodaļā būtu īpaši savarīgi kultivēt jau studiju gados.

Lapa 13 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

3 PASAULES PIEREDZE ur ir cilvēki, tur ir būves un, kur ir būves, rodas jautājums par to kvalitāti. Būvniecības kvalitāte ir risināta daudz un dažādās valstīs. Šajā konkursa darbā aplūkojām spilgtākos kvalitātes piemērus Amerikas savienotajās valtīs, Lielbritānijā un Zviedrijā. Piemēri tika izvēlēti pēc iepriekš aplūkotajos pētījumos minēto valstu pieredzēm un vadoties no sarunām ar mūsu aptaujātajiem ekspertiem.

3.1 ZVIEDRIJAS UN ZIEMEĻVALSTU PIEREDZE Kopš 2010. gada Zviedrijā veikti vairāki padziļināti pētījumi, lai izveidotu kvalitātes sistēmu kā vienotu veselumu būvniecības nozarē. Būvniecības process ir ļoti sarežģīts, jo tajā ir iesaistītas vairākas personas ar dažādiem viedokļiem un interesēm. Pētījumos tika novērots, ka kvalitatīva vadība spēj palielināt efektivitāti un konkurējošās iespējas būvniecības jomā. Vienkāršākais veids kā panākt kvalitatīvu procesu, ir uzraudzīt to. Pētījumā tika definētās būtiskākās problēmas būvniecības nozarē: 



būvkomersanti uzskata, ka viņi ir ļoti svarīga sastāvadaļa būvniecības procesā, bet tomēr nevar ietekmēt kvalitatīvu vadību(menedžmentu). Tomēr viņi uzskata, ka kvalitatīva vadība ir nepieciešama savā firmā. Tā ir dilemma, jo būvkomersanti uzskata, ka gala rezultāta darbs būs tikpat kvalitatīvs kā sākuma darbs. Tomēr lielākās firmas, kurās kvalitātes rādītāji ir dažādi, nav iespējams pārraudzīt kvalitatīvu darbu no sākuma līdz beigām. Netiek panākts kvalitatīvs rezultāts; kvalitatīva darba jēdziens ir pārāk pārspīlēts procesa sākumā, tas bieži vien sākas ar kontroli savā darbā. Pārāk daudz kontroles savā darbā nesniedz vēlamo rezultātu. Svarīgi ir noteikt kritiskos rādītājus inspekcijas laikā; uzticamībai ir svarīga nozīme kvalitatīvā darbā. Būvuzraugs var apstiprināt, ka darbs ir padarīts kvalitatīvi, bez vēlmes uzzināt vai tiešām šis darbs ir paveikts precīzi iespēju robežās vai nē. Cits būvuzraugs var pārliecināties vairākas reizes, vai darbs paveikts bez kļūdām un tikai tad apstiprināt paveikto darbu. Varētu uzskatīt, ka tas būvuzraugs, kurš pārbaudi veic vairākas reizes ir uzticamāks, bet pastāv jautājums, vai šis būvuzraugs zina, kā jāizskatās kvalitatīvi paveiktam darbam.

Svarīgākais noteikums ir pareizais cilvēks ar attiecīgo darba pieredzi. (Landin, Impact of Quality Management in the Swedish Construction Process, 2000) Lai novērstu vairākus trūkumus būvniecības procesā, Zviedrijā 2010. gadā tika pieņemts projektēšanas un būvniecības likums, lai vienkāršotu un paātrinātu projektēšanas un būvniecības procesu. Valdība pieņēma vairākus likumus, lai administratīvos procesus paātrinātu un veidotu tos efektīvākus. Rezultātā tika pieņemti vairāki likumi un veiktas daudzas pārmaiņas. (Government Offices of Sweden, Sweden’s national reform programme 2014, 2014) Nacionālā reformu programma 2014. gadā Zviedrijā paredzēja vienkāršot kārtību, lai samazinātu atļaujas pieprasīšanu lielai daļai projektu, kuriem agrāk tā bija obligāta. Tomēr, tajā pašā laikā, nodrošinot atbilstošu un ilgtspējīgu ēku būvniecību. (Government Offices of Sweden, Sweden’s national reform programme 2014, 2014) Lapa 14 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Šobrīd Zviedrijā ir vienotas standartizētas būvniecības līgumu formas. Tas ievērojami atvieglo un paātrina līgumu sastādīšanu un arī strīdu izskatīšanas kārtību līguma nosacījumu neizpildes/ pārkāpumu gadījumos. Atbildība/kontrole par apakšuzņēmējiem ir vienas ķēdes posma ietvaros, tomēr augstākstāvošais ģenerāluzņēmējs neatkarīgi no tā netieši uzņemas „zaudētās reputācijas risku” par visiem apakašuzņēmējiem. Kā obligāta prasība būvlaukuma strādniekiem ir būvniecības ID kartes. Tas ir noteikts ar likumu, saskaņots apakšuzņēmēju līgumos un ir kā viens no priekšnosacījumiem sadarbībai ar lieliem ģenerāluzņēmējiem. (BVKB, Skandināvijas pieredze būvniecības nozares sakārtošanai Latvijā, 2015)

3.2 LIELBRITĀNIJA Pēckara periodā pētījumos Lielbritānija sāka salīdzināt savu būvniecības kvalitāti ar Zviedriju. Tajā laikā būvniecības procesu Lielbritānijā bija krietni mazāk nekā Zviedrijā. Zviedru būvniecības kvalitāte bija tāls mērķis Lielbritānijai, kā arī citām valstīm. Viņi lielāku uzmanību pievērsa labklājībai, ērtībai un ekonomiskiem faktoriem. (Duncan, 1986) Lielbritānijas būvniecības procesu reglamentē vairāku dokumentu kopums. Anglijā un Velsā tie ir Building Act 1984, Skotijā tie ir Building (Scotland) Act 2003. Būvniecības sfēra tiek reglamentēta Apvienotās karalistes tiesību subjektu līmenī (Anglija, Velsa, Skotija, Ziemeļīrija). Šobrīd Anglijas un Velsas būvnoteikumos (Building Act 1984) ir 14 īsas nodaļas, kas definē galvenos ar būvniecību saistītos jautājumus un katrai no šīm nodaļām ir piesaistīti papildinošie noteikumi (Approved document), kas detalizētāk definē prasības attiecīgajiem Būvnoteikumu (Building act) nodaļas jautājumiem. Papildus tehniskā projekta kvalitātes kontrolei, tiek veikta arī paša būvdarbu procesa kontrole un uzraudzība. Būvniecības procesa kontrolei no valsts puses ir divas iespējas – izmantot vietējās būvvaldes būvinspekciju (Building control service) vai arī valsts apstiprinātu inspektoru (Approved inspector). Šīs amatpersonas veic būvniecības kontroli valsts vārdā un neatbild par būvdarbu kopējo kvalitāti un atbilstību darbu veikšanas tehnoloģijai. Būvniecībā tiek kontrolēti galvenie darbu etapi (atšķiras katrai būvei un par kontrolēto etapu apjomu tiek paziņots būvētājam pirms darbu uzsākšanas), parasti šie etapi ir: būvbedre, pamati (pirms aizbēršanas), hidroizolācija (pirms aizsegšanas), būvkonstrukcijas (pirms aizsegšanas). Gadījumā, ja būvvalde atklāj neatbilstību starp veiktajiem darbiem un normatīvo aktu prasībām, tad tai ir tiesības apturēt darbus un pieprasīt veikto darbu pārbūvi atbilstoši normatīvu prasībām. (LBPA, 2014)

3.3 AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS 2015. gadā ASV izteiktās reformas būvniecības jomā paredzēja samazināt nopietnus būvniecības pārkāpumus, kuri skar nozari un rezultātā, noved pie finansiāliem zaudējumiem, nelaimes gadījumiem un cita veida nelabvēlīgām situācijām. Būvniecības kvalitātes evolūcija vadoties no vairāku aplūkoto valstu piemēriem. Pētnieks Skots Sedams, TrueNorth Development organizācijas dibinātājs savā rakstā “The Evolution Of Quality Management In Home Building” definējis vairākus būvniecības kvalitātes attīstības trūkumus Amerikā. Būvniecības kvalitātes uzlabošanu šobrīd viņš definējis kā „labošanu pēc tam, kad kaut kas jau ir salūzis”. Lapa 15 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Kvalitātes trūkumi šajā sistēmā iedalīti 3 fāzēs. Pirmajā fāzē tiek definēti kvalitātes trūkumi darba procesa laikā:       

nav sistēmas, kuras kontrolētu strādnieku darba laiku, ierašanos darbā un darba izpildi; nav speciālas pamācības kvalitātes uzlabošanai, un ja tās ir, tad reti tiek apmeklētas nav stingras darba uzskaites, iepirkumu uzskaites; zināšanu trūkuma dēļ, daudzas tehniskās problēmas netiek diagnosticētas, tāpēc darbarīki, instrumenti netiek vairs izmantoti vai atstāti novārtā; nekvalitatīvs darba process, sistēmas vadības un prasmju trūkums; netiek izmantotas kvalitātes uzlabošanas iespējas. Šīs problēmas skar gan kvalitātes, gan klientu servisus, tās turpina pastāvēt un nav cilvēku, kurš spētu ierosināt kvalitātes attīstības iespējas.

Otrajā fāzē pieļautās kļūdas un trūkumi ir saistīti ar procesa uzraudzību un monitoringu.     

būvobjekta uzraudzības kārtība netiek mainīta, tā tiek paredzēta vienmēr tuvojoties objekta nodošanas termiņam; apmācības, kā risināt problēmas ar neapmierinātiem klientiem un nelaimes gadījumos, ir limitētas; uzraugi pavada ļoti ilgu laiku uzskaitot katrā objektā, kas ir padarīts, kas ir vēl jāpadara un kādā līmenī tas tiek padarīts; liels skaits būvobjektu, kurus būvuzraugi uzņemas pārraudzīt. Lielākajai daļai būvuzraugu saraksts sastāv no padarītā darba ailes un kritērijiem. Bet ja darbs nav padarīts kvalitatīvi, bieži vien celtniecības darbi tiek turpināti, bet būvuzraugs darba procesu neaptur.

Trešajā fāzē tiek aktualizēti trūkumi būvniecības procesa laikā radušos nepilnību novēršanā:    

atbildības neuzņemšanās par nekvalitatīvi padarītu darbu jau no pirmās reizes; nosacītas attiecības starp pasūtītāju un būvfirmu; būvuzraugi dod priekšroku īstenot klientu vēlmes, nevis uzsvērt drošības aspektus; katram būvuzraugam ir skaidri definētas prasības, lai izpildītu 100 % kvalitatīvu darbu.

Trīs fāžu sistēma ir efektīva, lai noteiktu atslēgas problēmas būvniecības procesā, tomēr ikkatrs objekts ir unikāls un raisa savus jautājums. Pat labākās uzraudzības procesā nevar sasniegt kvalitāti ar slikti padarītu darbu. (Sedam, 2012) Reformām jāparedz veidi kā panākt uzlabojumus būvniecības nozarē, iekļaujot tajā veidu, kā labāka informācija, prasmju apguve izglītības iestādēs palīdzētu novērst pārkāpumus un pieļautās kļūdas. Tās paredz, ka sabiedrisko ēku projekti ir jāuzlabo tā, lai katrā projekta daļā būtu skaidri aprakstīts process un iemesls, kāpēc process tika pārtraukts, ja tajā saskatītas neatbilstības prasībām. Būvniecības kvalitātes uzlabošana ir visu iesaistīto pušu interesēs. (Gentleman, 2015) Lapa 16 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

4 IEROSINĀJUMI, TRĪS PĪLĀRU MODELIS ttīstība ir nemitīgs pilnveides process. Analizējot un apkopojot Latvijas esošo situāciju, ekspertu komentārus un pasaules pieredzi, kopumā esam izvirzījuši trīs ierosinājumu grupas jeb pīlārus būvniecības kvalitātes balstīšanai, veicināšanai un stiprināšanai. Izglītības sistēmas pilnveidi, iesaistīto pušu savstarpējās komunikācijas veicināšanu un jauno tehnoloģiju integrāciju.

Pilnīgi saprotams, ka būvniecībā kopumā problēmu un risinājumu ir krietni vien vairāk kā esam minējuši savā pētījumā, tomēr vēlamies uzsvērt, ka šajā apkopojuma sarakstā prioritāri izvirzam ierosinājumus, kas ne tikai paaugstina būvniecības kvalitāti, bet fokusējam lasītāja uzmanību uz ierosinājumiem, kas orientēti tieši uz būvniecības kvalitātes attīstību, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot daudz lielāku kopējās kvalitātes pieaugumu nozarē un kopējo pienesumu sabiedriskās domas attīstībā par būvniecības kvalitātes jautājumiem.

4.1 IZGLĪTĪBA Jurisprudencē mēdz teikt, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības. Šo slēdzienu var tieši attiecināt arī uz būvniecību, atsaucoties uz šī darba otrajā nodaļā aplūkotajiem piemēriem, konstatējam, ka nospiedoši lielākā daļa pārkāpumu, problēmu un riska faktoru būvniecībā notiek tieši nezināšanas, informācijas trūkuma un pietiekamas prakses, specializācijas vai teorētisko zināšanu trūkuma dēļ. Aplūkojot problēmu no otras puses, efektīvus, veiksmīgus un drošus būvprakses piemērus redzam tieši objektos un praksēs, kur strādājusi profesionāla un informēta komanda. Būvniecībā iesaistīto pušu informētības līmeņa celšanai esam izvirzījuši trīs risinājumus, ko sīkāk iztirzājam sekojošos paragrāfos. Izglītības aspektā būvniecības kvalitātes attīstības veicināšanai, lai turpinātu jauno speciālistu sagatavošanu, rekomendējam turpināt mācību programmu sasaisti ar darba tirgu, sadarbībā ar nozaru ekspertiem, ekspertu padomu un reģionālajiem konventiem. Informēt sabiedrību caur konferencēm un semināriem un īpašu uzsvaru likt uz mūžizglītību visos būvniecības hierarhijas līmeņos, sākot ar ierēdņiem, arhitektiem un inspektoriem un, beidzot ar fasāžu apmetēju un mūrnieku. 4.1.1

Jauno speciālistu sagatavošana Gan augstākās izglītības sektorā, gan pirmā līmeņa profesionālās izglītības iestādēs un profesionālajās vidusskolās, kaut arī būvnieki, inženieri un arhitekti mācās vienā un tajā pašā ēkā, izteikts retums ir kopīgi izstrādājami mācību uzdevumi vai studiju projekti. Studentu sapārošana Šī pētījuma ietvaros rekomendējam jau studentiem iestājoties izglītības iestādē katram piešķirt savu pārinieku no citas savstarpēji papildinošās studiju programmas (būvniecība, arhitektūra, inženiertīkli u.tml.) Šo uzdevumu iespējams deleģēt studentu pašpārvaldēm. Kā otrais solis rekomendējama kopīga studiju uzdevumu izpilde. Tiem obligāti nav jābūt studiju uzdevumiem. Labs piemērs ir šis konkurss, kur studentu dalība ir brīvprātīga ar papildus finansiālu motivāciju. Rezultātā studenti iegūst gan papildinātu zināšanu bagāžu, gan jaunus kontaktus, ko uzturēt vēl ilgi pēc studiju noslēguma, kā arī tiek gūtas pirmās reālās iemaņas kopīga starpdisciplināra projekta izstrādē. Lapa 17 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Pie ieviešanas riska faktoriem, jāņem vērā, ka ne visi studenti būs gatavi sadarboties un vēlams izstrādāt mehānismu kā studenti var mainīt savus pārus/grupas. Iespējams visam procesam jābūt brīvprātīgam, bet tad dalībnieku skaits būs ievērojami mazāks un grūtāk just pozitīvo efektu. Mācību laiks vairāk tiktu pavadīts darba vidē un mazāk skolā. Veiksmīgs karjeras sākums ir tālākās attīstības iespēja jaunajiem studentiem. Augstākās izglītības sektors un profesionālā izglītība. Rekomendējam, it sevišķi arodskolu griezumā turpināt attīstīt mācību programmu sasaisti ar nozari. Īpaši svarīga ir sadarbība ar nozaru ekspertiem, ekspertu padomēm un reģionālajiem konventiem. Integrētās mācību programmas prioritātes    

tīkla modernizācija; sadarbība ar darba devējiem; darba vietā balstītas mācības ; normatīvās bāzes sakārtošana sadarbībā ar nozari.

Mācību laiks vairāk tiktu pavadīts darba vidē un mazāk skolā. Veiksmīgs karjeras sākums būtu kā tālākās attīstības iespēja jaunajiem studentiem. Pie riska faktoriem, it sevišķi augstākās izglītības līmenī, jāatceras, ka augstskolu misija ir sagatavot neatkarīgus speciālistus un pētniekus, kuri ne tikai aizpilda tukšās vietas darba tirgū, bet arī strādā pie nākotnes izaicinājumiem un veic akadēmiskus pētījumus, kam ne vienmēr un ne obligāti seko tūlītējs materiāls guvums. Daļēji šo jautājumu varētu risināt veidojot atsevišķus studiju programmu novirzienus un izstrādājot attiecīgi sabalansētu programmu. 4.1.2

Konferences un semināri Ir svarīgi informēt arī sabiedrību, ne tikai nozari. Lielas pārmaiņas notiek tad, kad skarti ir visi iesaistītie. Lokālām reformām ir grūti gūt pietiekamu inerci, lai panāktu paliekošas pārmaiņas sektorā. Rekomendējam valsts, pašvaldību un augstskolu līmenī biežāk organizēt konferences un seminārus. Jebkuras sistēmas uzraudzībai ir nepieciešama regularitāte. Lai būvniecības kvalitāte turpinātu savu attīstību, pie tās ir jāstrādā regulāri. Organizējot ikgadēju būvniecības kvalitātes konferenci ar starptautisku vieslektoru piesaisti un mazāka mēroga pasākumus gada griezumā, nodrošināsim to, ka būvniecības kvalitātes jautājums parādīsies laikrakstu un ziņu portālu virsrakstos, kā arī ar regulāru periodu tiks izvērtēts līdz šim sasniegtais šajā jautājumā. Kā labi piemēri šai rekomendācijai ir Build up Skills projekts, kura ietvaros tika strādāts pie meistaru un strādnieku profesionālās pilnveides, risinot profesijas pilnveidi kā arī veikts pilotprojekts, kura laikā tika apmācīti būvniecībā strādājošie un programmas nodotas tālāk izglītības iestādēm. Izteikti svarīgs šeit ir pārmantojamības faktors. Tikai viena konference var pazust kopējā konferenču un semināru jūrā, bet, organizējot pasākumus ar fiksētu regularitāti ir viegli konstatēt kā veicies ar izvirzīto mērķu sasniegšanu un plāna izpildi. Finanšu piesaistei izmantojams Eiropas līdzfinansējums, attiecīgu būvniecības kameru un citu ieinteresēto pušu atbalsts. 4.1.3

Mūžizglītība Ir jāpievērš lielāka uzmanība meistaru un strādnieku profesionālajai pilnveidei. Iespēja izglītoties ir jāsniedz arī būvniecība nozares profesionāļiem. Programma, kas Lapa 18 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

sniegtu papildinošas zināšanas jau esošiem būvniecībā strādājošajiem, veicinātu būvniecības nozares attīstību. Būvniecībā strādājošie netiktu dalīti pa specialitātēm, bet gan kopumā. Ēka tiktu aplūkota kā vienots veselums, tai skaitā arī būvniecības process. Programmas teorija tiktu balstīta arī uz praktiskiem piemēriem. Speciālistiem būtu iespēja darboties ar jaunākajiem instrumentiem, materiāliem un izmēģināt jaunākos risinājumus. Rekomendējam popularizēt un veicināt mūžizglītību būvniecības nozarē, tādējādi nodrošinot, ka sertifikātā attēlotās zināšanas ir samērojamas ar nozares diktēto, ekspertu kompetence ir pietiekamā līmenī un arī augstāk tiktu vērtēta strādnieku kvalifikācija. Pie obligātas tālākizglītības modeļa būtu laicīgi jārisina pseido kantoru un apmācību iespējamību, kas nodrošinātu apmācības kā pakalpojumu tikai papīra dēļ, tomēr, kopumā, kā vērojām arī Eiropas pieredzē, mūžizglītība pozitīvi ietekmē būvniecības kvalitātes attīstības tendences.

4.2 KOMUNIKĀCIJA Hokejā mēdz teikt, ka katras uzvaras pamatā ir saliedēts un trenēts komandas darbs. Arī kvalitatīva projekta atslēga ir saliedēts, efektīvs un labi koordinēts profesionālas komandas darbs un efektīva komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm. Analizējot faktorus, kas radījuši nelaimes gadījumus un šķietami veiksmīgu projektu apstāšanos, parāk bieži kā iemesls tiek minēts attiecīgas informācijas trūkums, kas ir spilgtākā slikti funkcionējošas komunikācijas iezīme. Rekomendējam būvniecībā ieviest starpdisciplināras komandas, piesaistot ekspertus ar pieredzi arī no citiem sektoriem un jau no studiju gadiem mācot jaunajiem profesionāļiem efektīvas sadarbības metodes kā arī testējot tās praksē. Kā iespējams svarīgāko rekomendāciju šajā pētījumā zem komunikācijas vēlamies akcentēt būvniecības solidaritātes principu, kas daudz skaidrāk nodalītu atbildību būvniecībā, kas uz doto mirkli nereti vairāk atgādina atradīsim vainīgo spēli ar traki garu izvairīšanās “visi citi tikai ne es” ķēdi bērnudārza grupiņā, vai 12. gadsimta raganu medības, ne profesionāli vadītu izmeklēšanas komisiju, kas pārredzamā laika posmā spēj sniegt rezultātu, analīzi un konstruktīvas rekomendācijas situācijas uzlabošanai. Kā rāda ziemeļvalstu pieredze, nozīmējot lielajiem būvuzņēmējiem un klientam tiešu atbildību par katru apakšuzņēmēju, to izvērtēšana tiks veikta daudz rūpīgāk un ievērojami samazināsies nekvalitatīvas būvprakses piemēri. 4.2.1

Starpdisciplinārā sadarbība būvniecībā Samērā bieži izskan komentāri par būvnieka, klienta un arhitekta sarežģīto attiecību trijstūri, parasti kontekstā ar rekomendāciju uzlabot sadarbības modeļus un lauzt esošos stereotipus. Pēc Zviedrijas un Lielbritānijas paraugu analīzes rekomendējam starpdisciplinaritāti attīstīt tālāk un biežāk dialogā iesaistīt arī sabiedrības pārstāvjus, ne tikai būves ieceres publiskajā apspriešanā, kas nereti noslēdzas ar nepelnītu negāciju virkni, bet tieši ideju izstrādes procesā, protams, ka, kopīgi domājot par jaunas teritorjijas vai objekta iespējamajiem scenārijiem, arhitektam un būvniekam vienoties būs vieglāk un ātrāk kā kopīgi pie idejas strādāt ar daudz plašāku sabiedrības loku, piemēram, mehāniķi, zobārstu, vēsturnieku un datortīklu administratoru, bet, šādā veidā radītās ieceres būs daudz objektīvākas pret vidi, vietējie iedzīvotāji jutīsies daudz vairāk iekļauti lēmumu pieņemšanā, ne tikai ar opciju pateikt veto, bet konstruktīvi ņemt dalību savas apkārtējās vides attīstībā. Piemēri Nīderlandē un Somijā signalizē, ka pēc šādi realizētiem projektiem arī pati vietējā komūna daudz Lapa 19 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

rūpīgāk attiecas pret jaunradīto objektu, līdzīgi kā mūsu pašu Rīgā realizētajā Alekša Skvēra projektā Sarkandaugavā. 4.2.2

Solidārā atbildība būvniecībā Līdzīgi kā darba ievaddaļā minētajā senajā Ķīnā, Mezopotāmijā un Romā, kur arhitektam un galvenajam būvniekam par savu projektu varēja nākties atbildēt ar visdārgāko cenu, solidārās atbildības princips daudz tiešāk un personīgāk iesaista projekta vadītājus un pasūtītājus, neļaujot tiem atbildību sadalīt uz apakšuzņēmējiem un citiem būvniecības procesa dalībniekiem. Solidārā atbildība ir mehānisms, sistēma, kuras ietvaros darba devēja līgumiskās attiecības ir ar Latvijas būvfirmu. Gadījumā, kad darbiniekam netiek izmaksāta samaksa par padarīto darbu, solidārā atbildība ļauj iet pie nākamā ķēdes posma un pieprasīt darba samaksu. Solidārās atbildības princips aizsargātu darbinieku, attīstot ķēdes atbildību līdz pašam pasūtītājam pret pārējām juridiskajām personām. Solidārās atbildības princips ir ieviests vairākās valstīs. Solidārās atbildības būtība:  solidāro atbildību var noteikt ar vienošanos vai tiesību aktu  katram solidārās atbildības parādniekam ir pienākums izpildīt visu uzņemto saistību kopumā  ja viens parādnieks izpilda visu saistību, saistību izpildījums atbrīvo otru parādnieku no viņa saistības pret kreditoru (neatsvabina no regresa prasības) Solidārās atbildības loma būvniecības nozarē:  Ģenerāluzņēmēja solidārā atbildība kopā ar apakšuzņēmēju/apakšuzņēmēja vietā par: darba atlīdzības izmaksu, darba aizsardzības ievērošanu, sociālās aizsardzības iemaksām  Pasūtītāja un ģenerāluzņēmēja solidārā atbildība par ģenerāluzņēmēja nespēju samaksāt apakšuzņēmējam Galvenās atziņas - Solidārā atbildība veido papildu darbinieku tiesību aizsardzību, pienākums uzņemties uzticamības pārbaudes, lai neiestātos solidārā atbildība, pati par sevi nav nesamērīga prasība darba devējam Solidārās atbildības un uzticamības pārbaudes pienākumu noteikšanai jābūt ar mērķi aizsargāt darbinieku. Daļēja problēma šajā gadījumā pārsteidzošā kārtā ir valsts sektors, jo daudziem, tieši lielajiem projektiem galvenais pasūtītājs ir valsts, kas ne vienmēr vēlas uzņemties pilnu atbildību par visām projektā iesaistītajām pusēm, patiesībā, atbildību īsti negrib uzņemties neviens un tieši tāpēc tā kā karsts kartupelis Latvijas būvniecības ringā ceļo pa riņķi no viena procesa dalībnieka pie otra, visiem kopīgi šausmās cerot, ka tik mūzika neapstājas viņu pusē. Kaut arī šis ir juridiski sarežģīts lēmums, Ziemeļvalstu, t.sk. Zviedrijas pieredze skaidri rāda, ka Solidārās atbildības principa ieviešana tūlītēji ievērojami samazina darba drošības pārkāpumus, nelaimes gadījumus un nekvalitatīvu būvju un projektu rašanās iespēju. Ja jau šis princips senajā Mezopotāmijā strādāja tik labi, ka viņu zikurāti stāv vairākus tūkstošus gadu, šī būtu izcila iespēja atkal mācīties no pagātnes pieredzes tradīcijām tik caursakņotajā arhitektūras un būvniecības nozarē. 4.2.3

Elektroniskā identifikācijas sistēma 21. gadsimts ne velti tiek uzskatīts par informācijas gadsimtu, tomēr, vērojot informētības līmeni būvlaukumos, apakšuzņēmēju jūrā un lielajā konkurējošo sertifikāciju, standartu un drošības normu jūklī, informētības un pārskatāmības sajūtas vietā biežāk māc panika un izmisums. Lapa 20 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Pēc ekspertu ieteiktā un ziemeļvalstu pieredzes, būvniecības identifikācijas karte ir racionālākais un reālākais risinājums kā vienkopus uzturēt reālajai situācijai atbilstošu reģistru par visām būvobjektā iesaistītajām pusēm. Karte būtu saistīta ar kopīgu datu bāzi un kalpotu kā pierādījums par darbinieka zināšanām attiecīgajā jomā. Iespējamo ID karšu krāsu kods varētu atšķirties pēc amata, piemēram, menedžeris, celtnieks un tamlīdzīgi. Veroties uz Eiropas pierdzi, šo karšu ieviešana kopumā Uzlabo darba vidi, palielina pieprasījumu pēc kvalificēta darbinieka un samazina ēnu ekonomiku. Normatīvo aktu un likumu izmaiņas, kā arī datu bāzu sasaiste ar valsts datu bāzēm ir sarežģītākais process karšu ieviešanas procesā. Datu bāzē kā pamatmodulis parasti tiek ņemts darbinieks, tā kvalifikācija, mūža izglītība, apmeklētie kursi, kā arī darba drošības apmācība. Darba devējam arī tiek izveidots savs modulis. Kā minējām šīs sadaļas ievadā, neskaitāmas reizes svarīgāka ir nevis kartes ieviešana, bet tās regulāra attīstība, kas nepieciešama jebkurai sistēmai, kas vēlas pastāvēt un turpināt augt. Finanšu ministrija uzsver, lai realizētu plānu ēnu ekonomikas apkarošanai, steidzami ir jāievieš elektroniskā darba laika uzskaite, jo ir iegūti pierādījumi, ka pareizā darba laika uzskaite netiek veikta. Tāpēc ID karšu ieviešana risinātu arī valsts finanšu problēmas. Valstīs, kur šādu sistēmu ievieš partnerorganizācijas, rezultāti un attīstība parasti ir vislabākā. Ja karšu ieviešanu uztur sociālie partneri, tā ir dinamiskāka, jo valstij trūkst reālas personīgas intereses un resurstu tās nemitīgā uzturēšanā un, kā jau analizējām pie solidārās atbildības jautājuma, personīgas intereses trūkums parasti noved arī pie atbildības un laba rezultāta iztrūkuma. Valstī pašlaik ir pieci kvalifikācijas līmeņi, bet Eiropā citās valstīs ir 8 kvalifikācijas līmeņi. Lai ID kartes būtu atpazīstamas pārējās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā ir jāievieš 8 kvalifikācijas līmeņi. ID karšu ieviešanas riski.  

ļaujot, lai karte pilda tikai vienu funkciju, sistēma neattīstās; Latvijā ir daudz mikrouzņēmumi

4.3 TEHNOLOĢIJAS Kā noslēdzošo, bet ne mazāk svarīgo mūsu ierosinājumu pīlāru izvirzām tehnoloģiju pārnesi un integrāciju būvniecības sektorā. Būvniecība un arhitektūra ir senas industrijas un, saistībā ar lielajiem riskiem drošības un finanšu jautājumos, vispāratzītas tehnoloģijas un metodes būvniecību sasniedz samērā vēlu, galvenokārt turoties pie pārbaudītām metodēm, materiāliem un tehnoloģijām. Rekomendējam, sekot Amerikas savienoto valstu un Eiroapas piemēram un fokusēt Būvniecības informācijas sistēmu attīstību kā industrijas standartu Latvijā kā arī vienkāršot jaunu materiālu, tehnoloģiju un konstrukciju aprēķina metožu pārņemšanu praksē un sertifikāciju. 4.3.1

BIM Būvniecības projektu kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tehnisko projektu kvalitātes. Nepieciešams izmantot ikviena iespēju uzlabot to kvalitāti, kā, piemēram, ieviešot modernus tehnoloģiskos risinājumus.

Lapa 21 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Problēmas būvprojektos rodas dažādu iemeslu dēļ, tostarp ēku rekonstrukciju gadījumos tehniskos risinājumus ietekmē esošo inventarizācijas lietu kvalitāte. Netiek pieprasīta un veikta kvalitatīva objekta priekšizpēte. Pie jaunbūvēm lielāka nozīme ir projektētāju kvalifikācijai un tālākajai sadarbībai ar celtniekiem. Šobrīd Latvijas tirgū zemākā cena ietver minimālas projekta kvalitātes prasības ar zemu projekta detalizācijas pakāpi. Speciālisti atzīst, ka visai bieži būvprojekti tiek vairākas reizes papildināti vai pat pārstrādāti, taču ne vienmēr inženieri veic nepieciešamos pārrēķinus autoruzraudzības kārtībā. Tāpēc celtniekiem trūkt pilnas informācijas par projektu un jaunceļamās ēkas kvalitāte ir atkarīga no viņu spējas vai nespējas profesionāli vadīt procesu. Kvalitatīvs būvprojekts būtiski atvieglo tālāko būvniecības procesu, ietaupa laiku un finanšu resursus, tādēļ būtu svarīgi jau projektēšanas posmā ieviest tehnoloģijas, kas ļautu viegli papildināt esošos risinājumus, kā arī mazinātu dažādu interpretāciju iespējas. Ja projektēšanas rezultāts visiem būvniecības procesā iesaistītajiem ir pieejams elektroniskā vidē, izmantojot atvērtās BIM (Building Information Modeling) sistēmas, tad ir daudz vieglāk precizēt informāciju un pārliecināties par adekvātiem aprēķiniem. (Vītols, 2015) 4.3.2

Elektroniskā laika uzskaite būvlaukumā Šī rekomendācija zināmā mērā sasaucas ar iepriekšminēto par būvniecības identifikācijas karšu lietojumu, kas arī ir tehnoloģisks risinājums, tomēr šeit īpaši vēlamies uzsvērt arī elektroniska laika uzskaites sistēmas nepieciešamību, kas būvniecības nozares atalgojuma sistēmu padarītu daudz caurspīdīgāku kā arī ievērojami samazinātu ēnu ekonomikas apjomu, spēcīgi ietekmējot pieprasījumu pēc kvalificēta darba spēka un kvalitatīva servisa. Pie šīs rekomendācijas ieviešanas jārēķinās ar būvuzņēmēju, īpaši mikrouzņēmumu protestu, ko atvieglot varētu pārskatāmākas nodokļu politikas ieviešana būvniecībā un uzņēmējdarbībā. Arī šeit izteikti pozitīva ir daudzu Eiropas valstu pieredze, kas sīkāk aplūkota nodaļā par Pasaules pieredzi. 4.3.3

Jauno tehnoloģiju pārnese Arī šis temats iespējams būtu pelnījis atsevišķu pētījumu, tāpēc šo rekomendāciju ieskicēsim tikai virspusēji. Izmantojot jaunākos virtuālās realitātes simulatorus, lielgabarīta drukas iekārtas, pāris desmitgažu laikā varam skatīties uz būvniecību kā robotizētu nozari, kur cilvēka kļūdas fenomens, kas uz doto mirkli ir galvenais iemesls negadījumiem un kļūdām, būtu minimizēts pateicoties vispārējai automatizācijai. Vairākas rūpnīcas Ķīnā jau tagad ražo saliekamas dzelzsbetona moduļveida ēkas gandrīz tikai ar automatizētām vairāku asu robotiekārtām. Šīs rekomendācijas ieviešana atrisinātu lielāko daļu mūsu izvirzīto problēmu, ļautu radīt viegli piemērojamu un pārbaudāmu kvalitātes etalonu gan materiālu, gan drošības jautājumos, bet šķiet, ka tuvākās desmitgades laikā, kamēr tehnoloģijas kļūst pieejamākas, kā arī attīstās sabiedrības attieksme pret vadības grožu nodošanu mašīnas rokās, mums būs jāturpina mūžīgā cīņa par kvalitāti būvniecībā pašu spēkiem.

Lapa 22 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

5 APKOPOJUMS av noslēpums, ka būvniecība bieži tiek tieši pielīdzināta ekonomikai, tās kāpumam un kritumiem. Tā kā viena no ekonomikas pamatproblēmām ir vajadzību apmierināšana ar ierobežotiem resursiem un par iespējami zemāko atteikšanās cenu, lai izkristalizētu darba procesā radušos piedāvājumus, šeit, apkopojuma sadaļā ar derīguma punktu metodi esam izsvēruši trīs labākos risinājumus ar lielāko pozitīvo ietekmi uz būvniecības kvalitāti tuvākā un tālākā nākotnē.

Kā jau minējām rekomendāciju sadaļu noslēgumā lielākā daļa kļūdu un kvalitātes trūkumu būvniecībā rodas cilvēciskās kļūdas faktora dēļ. Tā nu ir, ka cilvēki mēdza kļūdīties jau antīkajā Grieķijā, kļūdās pašlaik un noteikti pieļaus vēl simtiem un tūktošiem gadu. Mēs varam noteikt kāda ir maksa par kļūdu, kā tiek sodīts vainīgais un kādas metodes pielietot, lai maksimāli izvairītos no kļūdām un kvalitātes krituma, tomēr, kamēr pilnīga nozares un industrijas robotizācija vēl ir attāls sapnis, zemāk izvirzītās četras rekomendācijas, atrisina lielāko skaitu problēmu un sniedz visspēcīgāko ietekmi būvniecības kvalitātes attīstībā.

5.1 BŪVNIECĪBAS IDENTIFIKĀCIJAS KARŠU SISTĒMA Elektroniska laika uzskaite, ēnu ekonomikas sarukums un pozitīva pieredze lielākā vai mazākā mērā teju visās valstīs, kur šī sistēma ieviesta ļauj mums droši to kā pirmo minēt starp ierosinājumiem būvniecības kvalitātes attīstībai arī Latvijā. Uz doto mirkli valdības vadlīnijās tuvākās piecgades laikā ir plānota līdzīgas sistēmas ieviešana, bet, lai tā patiešām funkcionētu pilnā apmērā un sniegtu plānoto ieguldījumu kvalitātes ilgstošā attīstībā būvniecības sektorā nepieciešams izpildīties sekojošu faktoru kopumam. Informētība un izpratne Jāveicina mērķauditorijas izpratne par elektroniskās identifikācijas karšu ieviešanu. Jau šobrīd celtniekiem būvlaukumos ir jābūt identifikācijas kartēm, taču padarot tās elektroniskas, būvniekus būs vieglāk kontrolēt. Identifikācijas kartes tomēr nedrīkst kļūt tikai par kontrolēšanas rīku, bet gan veidu kā uzlabot būvniecības kvalitāti. Būvniecības procesā iesaistītās puses ir jāinformē un jāveido tām pareizs priekšstats ID karšu ieviešanas iemesliem, veidojot seminārus un informatīvās sapulces. Valdības atbalsts Nepieciešams rast lielāku atbalstu no valsts puses elektronisko identifikācijas karšu ieviešanā. Būvniecības nozare pēdējos gados ir izcēlusies ar vislielāko nelegāli nodarbināto darbinieku skaitu. Valsts interesēs būtu cīnīties ar ēnu ekonomiku un veicināt darba drošību. Ar elektronisko ID karšu ieviešanu valsts risinātu dažādas ekonomiskās problēmas un darba drošības jautājumus, tāpēc valsts atbalsts būtu pamatots šajā ierosinājumā. Efektivitātes kritēriji Kā pēdējais un svarīgākais punkts, šīm kartēm ir jābūt visiem būvniecībā iesaistītajiem, arī arhitektiem, inženieriem un citām būvobjektam piesaistītām personām. Galvenais koncepts ir tāds, ka būvniecības objektā neatrodas neviena persona, kurai nebūtu ID kartes. Šāds ierosinājums ir efektīvs kvalitātes celšanā, konkurences vides sakārtošanā un būvniecības procesa caurskatāmībā, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanā. Lapa 23 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

5.2 SOLIDĀRĀ ATBILDĪBA Līdzīgi kā students, kas izgājis caur atvasināšanas, integrēšanas un matricu metodi, beigās vairs īsti neatceras kā darboties ar parastiem skaitļiem, arī valsts un sabiedrība, nereti, sasniedzot augstāku attīstības līmeni un ieviešot sarežģītākas kontroles metodes aizmirst par pamatkritērijiem, kas nodrošina sistēmas darbību. Tas, protams, skan šaušalīgi, bet Senajā Ķīnā un Mezopotāmijā, kur skaidri bija zināms, ka galvenais būvnieks un arhitekts par projekta kvalitāti atbild paši ar savu ādu ,to ieinteresētība kvalitatīvā projektā bija krietni vien augstāka kā mūsdienās, kad risks ir saistīts vien ar nosacītu finansiālu zaudējumu un ļoti bieži caur lielo apakšuzņēmēju ķēdi un birokrātisko līkloču labirintiem, kā to parādīja Zolitūdes piemērs, ātri un skaidrki atrast īsto atbildīgo tā īsti nemaz nesanāk un procesā pazūd ne viens viens gads un naudas kalns no nodokļu maksātāju naudas. Šī nebūt nav pirmā reize, kad, vēršot skatu vēsturē mēs redzam risinājumu, kas, attiecīgi modernizēts un pieskaņots tīri labi der arī mūsu sabiedrībai, Solidārās atbildības būtības princips ir ieviests jau vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā Zviedrijā un tā rezultātā lielie būvuzņēmēji daudz rūpīgāk atlasa potenciālos apakšuzņēmējus, zinot, ka, notiekot negadījumam vai, radot sliktas kvalitātes būvi, par to būs jāatbild arī pašiem. Šīs sistēmas uzdevums nav atrast vainīgo grēkāzi, bet skaidri jau procesa sākumā definēt, kāds ir atbildības sadalījums būobjketa izstrādēdē, tādjējādi laicīgi apzinoties un izvērtējot riskus ar kuriem var nākties saskarties, tādējādi nodrošinot caurspīdīgu un pārskatāmu būvniecībs procesu un izvairoties no laikā nesamaksātām algām, ēnu ekonomikas, fiktīviem mikrouzņēmumiem un ar tiem saistāmajiem riskiem.

5.3 JAUNO SPECIĀLISTU IZGLĪTOŠANA UN TĀLĀKIZGLĪTĪBA Kā noslēdzošo trīs pīlāru rekomendāciju izvirzām izglītības attīstīšanu, kas traktējama gan kā nepārtraukts darbs pie studiju programmu attīstības, gan tālāk un mūža izglītības prakšu pastiprinātu ieviešanu, popularizēšanu un veicināšanu. Ir skaidrs, ka mūsu jaunie speciālisti ir tie, kas diktēs nākotnes būvniecības kvalitātes attīstību un ir vispārzināms fakts, ka visvērtīgākā laika un resursu investīcija ir tieši cilvēkos, kuri paši pēcāk var uzņemties ieceres attītīšanu un pacelt to jaunos un nebijušos augstumos. Sekojošu iemeslu vadīti šī darba beigās atkārtoti vēlamies rekomendēt ideju par studentu darba grupu veidošanu jau no pirmā kursa, piedāvājot caur studentu parlamentu vai pašpārvaldi veidojot komandas vai studentu pārus, kas pēcāk kopīgi var atbalstīt viena mājas darbu risināšanā, vielas izpratnē un iesākto sadarbību vēlāk pārnest arī uz darba tirgu. Arī mūsu pašu Rīgas Tehniskajā universitātē līdzīga rakstura sistēma darbojas, ļaujot topošajiem studentiem sekot kādam esošam studentiem, nodrošinot pirmkursniekiem padomniekus no vecākiem kursiem un veidojot. Kaut arī Eiropas praksē mums šādu piemēru atrast neizdevās, tā būtu unikāla un reāli patiešām īstenojama iecere mūsu pašu spēkiem, kas nerada negaidītas studentu pasivitātes gadījumā, bet raisa nenovērtējamu ieguldījumu nozares un būvniecības kvalitātes attīstības kāpumā un industrijā kopumā. Ļaujot mums nevis smelties pieredzi no pasaules piemēriem, bet pašiem kļūt par pionieriem un kalpot citām Eiropas valstīm un universitātēm kā moduļpiemēram veiksmīgas starpdisciplināras sadarbības veicināšanā jau līdz ar pirmajiem soļiem augstākās izglītības sitēmā.

Lapa 24 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

INFORMĀCIJAS AVOTI APMEKLĒTĀS KONFERENCES UN SEMINĀRI Konference - Energoefektīva būvniecība un kvalitatīvs darba spēks, Rātsnams, Rīgas domes sēžu zāle, 2016. gada 27.aprīlis Meistarklase – Križmane M. / Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes biedrs/ Ilgtspējīga būvniecība Latvijā, RTU BIF SP, 2016.gada 18.februāris Konference – Droša un kvalitatīva būvniecība. Vai spējam? Rīga, Bellevue Park Hotel Riga, 2016.gada 17.marts

TIKŠANĀS AR EKSPERTIEM UN SPECIĀLISTIEM Normunds Grīnbergs – Latvijas būvnieku asociācijas prezidents-13.05.2016. Mārtiņš Dunskis – Latvijas Celtnieku arodbiedrība- 13.05.2016. Ieva Gretere – LCA priekšsēdētāja vietniece – 13.05.2016. Jānis Palamarčuks - Rīgas pilsētas būvvaldes būvinspekcijas nodaļas vadītājs.

Darbā citētie resursi un publikācijas Ambler, J. (2014). Roman Architecture. Ielādēts 2016. gada 17. aprīlis no Khan Academy: https://www.khanacademy.org/humanities/ancient-artcivilizations/roman/beginners-guide-rome/a/roman-architecture Bekerman, E. (2003). 5 Keys to Building Quality. Ielādēts 2016. gada 12. aprīlis no Business Know-How: www.businessknowhow.com/manage/buildqual.htm Būvindustrijas gada balva. (2016. gada 26. janvāris). Biežāk pieļautās kļūdas būvniecībā. Ielādēts 2016. gada 12. maijs no Būvindustrijas gada balva: http://www.buvindustrijasgadabalva.lv/raksti/biezak-pielautas-kludasbuvnieciba/ BVKB. (2015). Par BVKB. Ielādēts 2016. gada 6. maijs no Būvniecības valsts kontroles birojs: www.bvkb.gov.lv/lv/par-bvkb BVKB. (2015). Skandināvijas pieredze būvniecības nozares sakārtošanai Latvijā. Ielādēts 2016. gada 15. maijs no Būvniecības valsts kontroles birojs: www.bvkb.gov.lv/sites/default/files/skandinavijas_pieredze_buvnieciba.pdf Cartwright, M. (2013. gada 5. oktobris). Roman Architecture. Ielādēts 2016. gada 11. maijā no Ancient History Encyclopedia: http://www.ancient.eu/Roman_Architecture Delfi Bizness. (2015. gada 9. aprīlis). Būvniecības kvalitāte šobrīd ir tikai uz pašu būvnieku sirdsapziņas, atzīst Druķis. Ielādēts 2016. gada 12. maijs no Delfi Bizness: http://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/buvniecibas-kvalitatesobrid-ir-tikai-uz-pasu-buvnieku-sirdsapzinas-atzist-drukis.d?id=45795583 Lapa 25 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Duncan, S. (1986. gada janvāris). House building, profits and social efficiency in Sweden and Britain. Housing Studies, 1(1), 11-33. Ielādēts 2016. gada 14. aprīlis no https://www.researchgate.net/publication/248960155_House_building_profits _and_social_efficiency_in_Sweden_and_Britain Elsiņa, N. (2015. gada 2. decembris). Starptautiskā būvniecības konference noslēdzas ar priekšlikumiem Būvniecības pamatnostādnēm. Ielādēts 2016. gada 3. maijs no Ekonomikas ministrija: https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/7643starptautiska-buvniecibas-konference-nosledas-ar-priekslikumiembuvniecibas-pamatnostadnem Gentleman, M. (2015. gada 23. novembris). Community to have their say on building quality reforms. Ielādēts 2016. gada 20. Aprīlis no ACT Government: http://www.cmd.act.gov.au/open_government/inform/act_government_media_ releases/gentleman/2015/community-to-have-their-say-on-building-qualityreforms Government Offices of Sweden. (2014). Sweden’s national reform programme 2014. Ielādēts 2016. gada 15. aprīlis no http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2014/nrp2014_sweden_en.pdf Government Offices of Sweden. (2015). Sweden’s national reform programme 2015. Ielādēts 2016. gada 15. aprīlis no http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/nrp2015_sweden_en.pdf Hammurabi's Code of Laws. (1792-1750 BC). The Earliest Known Building Codes. Ielādēts 2016. gada 21. aprīlis no Professional Home Inspector: www.gregpetersoninspections.com/hammurabi.htm Hemingway, C. (2008. gada oktobris). Architecture in Ancient Greece. Ielādēts 2016. gada 1. aprīlis no The Met: http://www.metmuseum.org/toah/hd/grarc/hd_grarc.htm Landin, A. (2000). Impact of Quality Management in the Swedish Construction Process. Landin, A. (2000). Impact of Quality Management in the Swedish Construction Process. Lund: Department of Construction Management, Lund Institute of technology. Ielādēts 2016. gada 17. aprīlis no http://www.lth.se/fileadmin/byggnadsekonomi/research/doctoral_thesis/Landi n_Anne.pdf Latvijas Republikas tiesību akti. (2002. gada 30. augusts). Būvniecības nacionālā programma. Ielādēts no likumi.lv: http://likumi.lv/doc.php?id=65990u LBPA. (2014). Pētījums par Lielbritānijas un Vācijas būvniecības likumdošanas praksi un tās piemērošanas iespējām Latvijas būvniecības procesa ietvaros. Ielādēts 2016. gada 12. maijs no Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija: lbpa.lv/biblioteks/petijumi/ Lijuan Chen, H. L. (2014). A BIM-based construction quality management model and its appliations. Automation in construction, 64-73.

Lapa 26 no 27

Latviešu nacionālās apvienības Kanādā Stipendiju konkurss Nr. 2-2016/RTUAF-285

II. Kārtas pieteikuma darbs 2015/16 studiju gads

Babris Matijs APF – III k. Ratnika Lāsma BIF – II k. Brante Inese BIF – II k.

Mickeviča, N. (2014. gada 3. aprīlis). Solidārās atbildības būtība un nozīme būvniecības nozarē. Ielādēts 2016 no Latvijas celtnieku arodbiedrība: http://lca.lv/eiffiles/rezekne-05-2014/solidara_atbildiba_mickevica_20.05.pdf MK noteikumi Nr.576. (2014. gada 30. septembris). Būvniecības valsts kontroles biroja nolikums. Ielādēts 2016. gada 14. maijs no Latvijas Republikas tiesību akti: likumi.lv/doc.php?id=269202 Olšteins, K. (2010. gada 29. jūnijs). Būvniecība vairs nebūs sarežģīts process. Ielādēts 2016. gada 18. aprīlis no Bauskas Dzīve: bauskasdzive.diena.lv/blogi/buvnieciba-vairs-nebus-sarezgits-process-23633 Sedam, S. (2012. gada 4. februāris). The Evolution Of Quality Management In Home Building. Ielādēts 2016. gada 3. maijs no Professional Builder: http://www.probuilder.com/evolution-quality-management-home-building Sūna, I. (2015. gada 16. decembris). Nelaimes gadījumu darbā statistika. Ielādēts 2016. gada 12. aprīlis no Strādā vesels: stradavesels.lv/Uploads/2016/01/13/Buvnieciba_NGstatistika.pdf Urpena, E. (2014. gada 8. septembris). Jaunais būvniecības process vērsts uz kvalitāti un atbildību. Ielādēts 2016. gada 12. aprīlis no Ekonomikas ministrija: htttps://em.gov.lv/lv/jaunumi/1779-jaunais-buvniecibas-process-versts-uzkvalitati-un-abildibu Vītols, Ē. (2015). Eksperti: nozarei ir jāparūpējas par tehnisko projektu kvalitātes uzlabošanu. Ielādēts 2016. gada 3. maijs no Latvijas Būvnieku Asociācija: http://latvijas-buvnieku-asociacija.lv/?p=2397 Zaļā būvniecība. (2008). Ilgtspējīga attīstība - zaļā būvniecība (1.daļa). Ielādēts 2016. gada 17. maijs no Building: http://www.building.lv/150-zalabuvnieciba/94578-ilgtspejiga-attistiba-%E2%80%93-zala-buvnieciba-1-dala

Lapa 27 no 27