2011. gada 1. februāris

Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

www.ntz.lv

Jçkaba gravas kacinâðana

Redakcijas sleja Tâds dîvains laiks

FOTO - Jānis Vītols

Marija Anmane

Ðis ir tâds dîvains laiks: brîdî, kad rakstu ðîs rindas, vçl ir janvâris. Kad jûs tâs lasîsiet – bûs jau februâris. Ðodien ir brîniðíi saulaina diena, bet rîtdiena, iespçjams, jau nâks ar lietu… Tik­ pat neprognozçjama, daþâdiem notikumiem pilna bijusi arî visa janvâra nogale.

Teroristu organizçtais sprâ­ dziens Domodedovo lidostâ Mas­ kavâ un tam sekojoðais nepâr­ sûdzamais «apstâkïu pçtîtâju» sprie­ dums, ka vainîgie atkal meklçjami Ziemeïkaukâza virzienâ. (Nez, ko atkal turienes tautâm ieplânojusi «draudzîgâ Maskavas roka» ?…)

Nemieri Çìiptç, kur tautai esot beidzot apnikusi nedemokrâtiskâ valdîðana. (Nez, cik mûsçjâ, ja neskaita paðu deklarçto, ir demokrâtiska un kad tâ varçtu ap­ nikt lçnîgajiem latvieðiem?)…

Plûdus Austrâlijâ, vulkâna pa­ moðanos Japânâ un citas vairâk vai mazâk traìiskas katastrofas aizçnojusi asiòainâ 25. janvâra diena tepat, Latvijâ… Tiesa gan, nu jau arî Linda Mûrniece vairs ”nevicina zobenu”, cçrtot pa la­ bi un pa kreisi, bet sâk sîksîkiem solîðiem kâpties atpakaï no paðas radîtâs ”bezdibeòa malas”: amatâ atjaunots bijuðais tukumnieks, no­ vadnieku cienîtais Rîgas Policijas pârvaldes priekðnieks Ints Íuzis; tiek solîts, ka specvienîbai «Al­ fa» bûðot «cits nosaukums, cits karogs». (Nez, vai tas vairâk nav paðas ministres mîïā miera labad, – lai tauta beigtu skandçt, ka Lat­ vijai vajadzîgs cits – kompetentâks un godprâtîgâks – iekðlietu mi­ nistrs?)…

Taèu… laiks nepielûdzami rit savu gaitu. Cilvçki – gan vçrotâji, gan notikumos iesaistîtie – pamazâm sâk polarizçties. Tie, kas Patiesîbu meklç ârpus sevis, paziòo, ka ar zemajâm algâm ne­ var nomaksât lielos kredîtus, tâpçc laupîtâjus ”varot saprast”. Un vispâr – netraucçti plaukstoðais azartspçïu bizness esot ”visa ïaunuma sakne”, tâdçï iznîcinâms visos iespçjamos veidos…

Tie, kas Patiesîbu meklç sevî, klusçjot skumst: gan par noðauto Jçkabpils policistu, gan par Mârtiòu Freimani – cilvçku, kurð, savu sirdi izdziedâjis, aizgâja no mums, eòìeïa mierâ piedodams visiem, kas viòam pâri darîjuði.

Savukârt mûþîgie optimis­ ti teic, ka niknais Tîìeris nu­ pat beidz plosîties, ka tûlît, tûlît sâkðoties Baltâ Truða gads – balts un pûkains…

Patiesîba, kâ vienmçr, laikam ir kaut kur pa vidu. Bet saule tur­ pina spîdçt, un lâstekas ðobrîd ir sveces, kas kûst no lejas uz augðu.

Tâds dîvains laiks…

Nr. 13 (1574) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Par uzvaru priecājas Jurēvicu ģimene no Pūres Lejâ, augðâ. Vçl un vçlreiz.

Ar izdarîbâm, pigoriem. Tieði tâ pagâjuðajâ sestdienâ teju pussimts sportisku ïaudis centâs veco Jēkaba gravu pievārçt, piedaloties «Gravas ziemas skrçjienâ». Kur nu gravu pievârçsi… Grava vietâ. Bet ïaudîm tik un tâ

labi – tukðiniekos neviens nepalika; katrs sev lîdzi aizveda krietnu devu ziemas prieka un veselîbas. Âtri un lîdz ðekumam sniegâ Jçkaba gravâ ziema allaþ atnâk âtrâk nekâ citur. Vçlâk projâm aiziet. Ja sniegs mazumâ, saule

izkausç, vçjð no nogâzçm nopûð, gravas darbinieki iedarbina snie­ ga lielgabalus, sniegu klât pieðauj.

Lîdzko saulîte uzspîd, kalns, gra­ va ïauþu pilna. Nezin no kurie­ nes, bet uzrodas. Cik ilgi var ar pacçlçjiem kalnâ braukt un lejâ traukties?! Tâ nu gravas darbi­ nieki – Mairis Meþinskis kopâ ar ekstrçmo pasâkumu organizâciju

«Sporta laureâts 2010» – 11. februârî Zane Vimbule

11. februârî Tukuma ledus hallç jau 13. reizi notiks pasâkums «Tukuma novada Sporta laureâts 2010», kurâ sveiks un suminâs sportistus, ar kuriem novads lepojies aizvadîtajâ gadâ.

Pagâjuðajâ piektdienâ, 28. janvârî, Tukuma novada domes Sporta pa­ domes sçdç tika apstiprinâtas visas apbalvojamo nominâcijas un nomi­ nanti, kâ arî izvçrtçti balvu laureâti, kuru vârdus atklâs tikai svinîgajâ pasâkumâ 11. februârî.

Un tâ, labâkie sportisti Tukuma

novadâ tika vçrtçti 13 nominâcijâs.

«Labâkâs sportistes» go­ dam aizvadîtajâ gadâ izvirzîtas Elîna Bâliòa (basketbols), In­ ga Eizengrauda (ðauðana), Ani­ ta Liepiòa (rogainings), Agne­ ta Ðvâne (florbols) un Ieva Zun­ da (vieglatlçtika); «Labâkâ sportista» godu izpelnîjuðies: Ronalds Arâjs (vieglatlçtika), Normunds Jansons (florbols), Andris Peipiòð (ðauðana), Vitâlijs Smirnovs (fut­ bols) un Tukuma Vieglatlçtikas kluba stafetes komanda (Juris Koþeurovs, Çvalds Zunda, Henrijs un R. Arâji); nominâcijâ kâ «Labâkâ jaunâ sportiste» izvirzîtas: Lin­ da Jçgere (florbols), Gita Upmane (ðauðana), Dane Uvarova (futbols)

un Krista Zubova (vieglatlçtika); par nominantiem «Labâkais jaunais sportists» nosaukti: Mârcis Èervoòikovs (cîòas sports), San­ dis Bisenieks (vieglatlçtika), Reinis Palkavnieks (motosports), Deniss Savdons (cîòas sports) un Kris­ taps Smilga (ðauðana); nominâcijâ «Labâkâ seniore» nosauktas Lin­ da Dreimane, Baiba Friðenbrûdere, Laila Pçtersone, Ceïojumu un orientçðanâs kluba «Silva» stafe­ tes komanda (Beate Freimane, Vi­ ja Lauva un Marga Jçkabsone), bet «Labâkais seniors» – Madars Breide, Vilnis Jenès, Ìirts Mamis, Jânis Ðteinbergs un Andis Ðvâns;

2. lpp.

«Lûzumpunkts» vadîtâju Ju­ ri Zieìeli – izdomâja «Gravas zie­ mas skrçjienu». Piecas komandas pieteicâs. Katrâ pa èetriem spor­ tiskiem ekstrçmistiem. Vçl klât brîvprâtîgie, kas tâpat vien spçkus gravâ izmçìinâja.

8. lpp.

Ziņas

2 Latvijā un pasaulē

Par darbiem un nedarbiem

Pieaudzis bezdarbs. Reìistrçtâ bezdarba lîmenis Latvijâ janvâra beigâs pieaudzis lîdz 14,5%, informç Nodarbinâtîbas valsts aìentûra.

Tai pat laikâ reìistrçto brîvo darba vietu ir vien 2400, kas nozîmç, ka uz katru vienu darba vietu pretendç 66 bezdarbnieki. Lîdz ar to, kâ pastâstîja NVA vadîtâja Baiba Paðevica, tiks pagarinâts tâ sauktais “simts latu stipendiâtu” projekts – plânots, ka tas turpinâsies lîdz 2012. gada 30 jûnijam. Bet jau ðî gada jûlijâ tiks samazinâts stipendijas apmçrs, un tie bûs 80 lati. Vienlaikus iecerçts samazinât arî darba apjomu jeb stundas. Vasarâ plânots arî uzsâkt pasâkumus cîòâ ar jaunieðu bezdarbu. Proti, plânots ieviest jaunieðu brîvprâtîgâ darba programmu un jaunieðu iemaòu izmçìinâðanas programma, kur varçtu tikt maksâti 40 lati mçnesî.

Plâno noteikt policistiem nevçlamâs profesijas. Pçc tam, kad Valsts policijas Rîgas reìiona pârvaldes priekðnieks Ints Íuzis ticis atjaunots amatâ, tiekoties ar iekðlietu ministri Lindu Mûrnieci, viòð izteicis priekðlikumu izveidot profesiju sarakstu, kâdos papilddarbos policisti varçs piestrâdât.

Kâ policistiem nevçlamas darba vietas I. Íuzis minçjis spçïu zâlçs un inkasâciju, kaut tai pat laikâ viòð nenoliedz, ka ir vietas, kur inkasâcija tiek veikta visprofesionâlâkajâ lîmenî. Tâpat turpmâk plânots pievçrst uzmanîbu policistu dzîves apstâkïiem un vçrtçt, vai kâds nedzîvo pâri saviem lîdzekïiem, vai policistiem nav pârâk lielu parâdsaistîbu, kas var kïût par risku, meklçjot citus naudas iegûðanas veidus. Çìiptç gatavojas streikam. Çìiptes lielâkajâ pilsçtâ Kairâ ðodien paredzçta protesta akcija pret ilggadçjo Çìiptes prezidentu Hosni Mubaraku, kurâ varçtu piedalîties vairâk nekâ miljons cilvçku. Protestu rîkotâji uzsver, ka protesti turpinâsies tik ilgi, kamçr Mubaraks bûs pie varas.

Kairas sabiedriskajâ dzîvç pirmdien notikuðas pârmaiòas. Ielâs ir atgriezuðies kopð piektdienas pilsçtâ nemanîtie policisti, kuri regulç satiksmi un patrulç. Iekðlietu ministrija vçl joprojâm nav paskaidrojusi, kâpçc nedçïas nogalç policisti no ielâm pazuduði. Policistu trûkums uz ielâm deva vaïu marodieriem, liekot iedzîvotâjiem paðiem patrulçt un sargât savus îpaðumus. Protesti pret Mubaraku un valdîbu aizsâkâs pagâjuðajâ nedçïâ. Tie âtri pârauga sadursmçs Kairâ, Aleksandrijâ un citâs pilsçtâs, atòemot dzîvîbu vairâk nekâ 100 cilvçkiem. Tikmçr prezidents iecçlis jaunu premjerministru un norâdîjis, ka viòa prioritâte bûs bezdarba mazinâðana un jaunu darbavietu radîðana.

Interneta portâlus pârlapoja Liena Trçde

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

«Sporta laureâts 2010» – 11. februârî 1. lpp. nominâcijâ kâ «Labâkais sportâ ar îpaðâm vajadzîbâm» izvirzîti: Juris Cinovskis, Aldis Ivzâns un Rûdolfs Sîka, savukârt ar titulu «Labâkais cîòu sporta veidos» varçs lepoties Mârtiòð Egle, Mareks Lavrinoviès, Pâvels Lotahs, Edijs Pâvilsons vai Edgars Skrîvers; nominâcijai «Labâkais tehniskajos sporta veidos» izvirzîti Arvis Bumbiers, Aivis Egle, Mârtiòð Kokins un Andris Roþudârzs; Pretendenti nominâcijai «Labâkâ sporta spçïu komanda»: hokeja ko-

manda HK «Tukums», futbola komanda «Tukums 2000», sievieðu florbola komanda «Irlava/Tukums» un vîrieðu florbola komanda «Telms/ Energokomplekss»; nominâcijas «Labâkais treneris» pretendenti – Dace Aumale (basketbols), Aldis Èâkurs (vieglatlçtika), Artjoms Grudcins (futbols), Verners Kaimiòð (hokejs), Vladimirs Lavrinoviès (karatç kjokuðinkai), Pâvels Lotahs (bokss), Zigfrîds Markainis (ðauðana) un Artis Zâlmanis (florbols); kâ «Labâkais sporta skolotâjs» nosaukti: Guntis Auziòð (Tumes vidusskola), Oskars

Mîïais (Tukuma 2. vidusskola) un Pçteris Zîriòð (Dþûkstes pamatskola); savukârt balvu «Par mûþa ieguldîjumu sportâ» saòems Ivars Akmeòkalns (motosports).

Vçl tiks apbalvoti sportisti, kas izvirzîti no katras novada pagasta pârvaldes un Tukuma pilsçtas.

Tâpat kâ pçrn, arî ðogad lîdzâs sporta speciâlistu vçrtçjumam, sporta atbalstîtâjiem un lîdzjutçjiem bûs iespçja balsot par savu iecienîtâko sportistu. Proti, tiklîdz bûs zinâmi arî pagastu pârvalþu sportisti, tuvâkajâs dienâs laikraksta mâjas lapâ www.ntz.lv aizsâksies inter-

neta balsojums, lai noskaidrotu populârâko sportistu aizvadîtajâ gadâ. Plânots, ka bûs iespçja balsot par 50 sportistiem un to varçs darît ne vairâk kâ reizi no vienas IP adreses. Bet tikmçr jau ðobrîd laikraksta lasîtâji var atdot savu balsi par kâdu no iepriekð minçtajiem nominantiem, sûtot savu izvçli e-pastâ sports@ntz.lv (no vienas epasta adreses tiks ieskaitîts viens balsojums).

Visi nominanti aicinâti uz «Sporta laureâta 2010» noslçguma pasâkumu 11. februârî 19.00 Tukuma ledus hallç.

neizprotamu piebildi – “tiem, kas to pelnîjuði”). Nenoliedzami, ðâdu Jçkabpils un citu lîdzîgu gadîjumu dçï, kad nelikumîbâs iesaistîti paði policisti, diemþçl cieð arî visas institûcijas un profesijas prestiþs. Tomçr vai, maksâjot lielâku algu, cieðâk uzraugot ierindas policistus, varçja novçrst situâciju, ka, cînoties ar savâm grûtîbâm atmaksât kredîtus, cilvçki iesaistîjâs laupîðanâ? Uz ðo jautâjumu atbildçt grûti.

Savukârt lçmumu slçgt Policijas Akadçmiju Iekðlietu ministrija tolaik – 2009. gadâ – skaidroja ar taupîbu (akadçmijas uzturçðana Iekðlietu ministrijai izmaksâjusi 2,5 miljonus latu gadâ). Kâ arî tika uzsvçrts, ka akadçmija savu mçríi nav attaisnojusi, jo tajâ galvenokârt izglîtojoties juristi, no kuriem vairums nav derîgi reâlajam policista darbam. Un tikai retais Policijas akadçmijas absolvents pçc akadçmijas pabeigðanas tieðâm arî turpinâja darbu iekðlietu struktûrâs.

Durbe – pustumsâ

gâjçju kustîba nav tik intensîva.

Tai pat laikâ ielu krustojumos apgaismojums ir intensîvâks un, kur tas nepiecieðams, deg vairâkas laternas pçc kârtas.”

Ceturtdienas sarunas Liena Trçde

Kaut kas nav kârtîbâ...

– Zvana jums pensionâre, kas ðoreiz vçlçtos palikt anonîma. Esmu satraukusies par to, kas notiek ar policiju. Vai tad tieðâm viss ir tik slikti, kâ apkârt runâ? Man znots arî ir policists, tâdçï vçl jo vairâk satrauc tas, ko tagad par policiju runâ. Otrs jautâjums bûtu – kâdçï likvidçja Policijas akadçmiju?

Daudzi tur mâcîjâs. Un ne visi varçja pabeigt, kad bija jâpâriet uz Latvijas Universitâti, kur ir citas prasîbas, kârtîba. Un domâju, ka ðajâ situâcijâ mûsu ministrei paðai vajadzçtu klusi un pieklâjîgi atkâpties. Kâdçï gan, piemçram, Íuzis tika atstâdinâts, ko viòa pati iecçla amatâ? Tâdi tie politiíi pie mums ir.

Redakcija: Jaunâkâs ziòas – I. Íuzis tomçr savu amatu saglabâs. Tâpat no ministrijas un Valsts policijas vadîbas puses tiek solîtas visdaþâdâkâs reformas, tai skaitâ algu palielinâðana iekðlietu struktûrâs strâdâjoðiem (gan ar

– Mans jautâjums bûtu tâds. Zvanu jums no Durbes un gribçtos zinât, kâdçï veloceliòi, kurus taèu tâ steidza rudenî ielikt, izbûvçt, ir tumsâ. Puse laternu pçc darbu pabeigðanas vairs nedeg, tâdçï te tieðâm valda pustumsa. Kad zvanîjâm darba veicçjiem, viòi paskaidroja, ka tas esot domes lçmums. Kâdçï tâ un vai tad arî stabus galu galâ nelika par Eiropas naudâm? Turklât jaunâs lampas ir krietni tumðâkas nekâ iepriekð, tâdçï vismaz posms lîdz Durbes pilij slîgst tumsâ. Bet arî te taèu cilvçki staigâ, bçrni iet uz skolu!

Redakcija: Tukuma novada domes komunâlâs daïas vadîtâjs Guntis Leksis skaidroja, ka ðajâ gadîjumâ tam neesot nekâda sakara ar projektu, bet gan ar taupîbas pasâkumiem pilsçtâ. Proti, jau pagâjuðâ gadâ pieòemts lçmums vairâkâs vietâs pilsçtâ iedegt tikai katru otro laternu, tâdçjâdi taupot elektrîbu. “Tâpat tas ir arî Jelgavas, Revolûcijas, Rîgas un citâs pilsçtas ielâs, kur izvçrtçjâm, ka

Kâ tur îsti ir?

– Es vçlçjos pajautât par tâdu lietu. Cîtîgi sekojâm lîdzi notikumiem par palîgskolas un sporta skolas aplaupîðanu. Taèu nonâcâm pie ðâdas domas: kâ tad grâmatvedei tas galu galâ izdevâs, ja jau bija nepiecieðams direktores paraksts?

Vai tad grâmatvede parakstu viltoja, vai tomçr var gadîties, ka arî pati direktore ðajâ lietâ iesaistîta? Ko policija par to saka? Bûtu interesanti uzzinât.

Redakcija: Atbild Janeks Bahs, Tukuma policijas iecirkòa priekðnieks: “25. janvârî par ðo notikumu ir uzsâkts kriminâlprocess pçc Kriminâllikuma 179.p.3.d. (piesavinâðanâs lielos apmçros).

Un, tâ kâ izmeklçðana vçl ir sâkuma stadijâ, paðlaik sîkâk notikuðâ apstâkïus nevaram komentçt.”

Melnā hronika

No 28. līdz 30. janvārim Tukuma policijas iecirknī reģistrēti 23 notikumi un noformēti 53 administratīvo pārkāpumu protokoli; tostarp 3 – par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā.

29.janvārī Kandavas iecirkņa inspektori kopīgā reidā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem noformējuši 6 administratīvo pārkāpumu protokolus.

22.janvārī 19.00 Engurē, Avotkalna ielā, kādu vīrieti sakodis suns.

27. janvārī 18.00 Tukumā Raudas ielā automašīnai OPEL VECTRA pazudusi priekšējā valsts numura zīme.

28. janvārī 11.00 konstatēts, ka Tukuma novada Tumes pagastā Jaunsātu ceļa kreisajā pusē nozagts transformātota apakšstacijas saturs. Uzsākts kriminālprocess 17.40 Rīgas-Venspils ceļa 86. km kāds 1991.gadā dzimis vīrietis ar automašīnu BMW-525 apdzīšanas manevra laikā izraisījis sadursmi ar

automašīnu ŠKODA OCTAVIA. Negadījumā cietusi viena persona.

29. janvārī 00.10 Kandavas novada Matkules pagastā, Plostu-Pūču ceļa 3. km, aizturēts kāds 1980. gadā dzimis vīrietis, kurš vadīja automašīnu OPEL CALIBRA, būdams alkohola reibumā.

Tukumā, Zirgu ielā, aizturēts kāds 1984.gadā dzimis vīrietis, kurš alkohola reibumā un bez vadītāja apliecības vadīja motociklu IŽ JUPITER (bez valsts numurzīmes). Uzsākts kriminālprocess Tukumā, Pils ielā, kāda 1946. gadā dzimusi sieviete ar automašīnu HONDA CRV uzbraukusi stāvošai automašīnai AUDI-80 un no notikuma vietas aizbraukusi, neziņojot policijai.

30. janvārī Tukumā, Stacijas ielā, aizturēts kāds 1968. gadā dzimis vīrietis, kurš alkohola reibumā vadīja automašīnu VW VENTO bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Uzsākts kriminālprocess 16.30 Jaunpilī mājas kāpņutelpā aizturēts kāds pārāk iereibis 1953. gadā dzimis vīrietis.

Ziņas sniedza Tukuma policijas iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs; apdarināja Vents Dubrovskis

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216

www.ntz.lv

Fakss : 63125022 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.

Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.

Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.

Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.

Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

3

Ar grâbekïa zariem ðalles kur top

Pagastu ziòas Slampe

Piedalîjâs konkursâ

Zemgales vidusskolas 12. kla­ ses skolniece Sintija Krûmiòa un 9. klases skolniece Sabîne Ðteinberga piedalîjâs novada ska­ tuves runas konkursâ Tukumâ.

Sintija izvirzîta uz nâkamo konkur­ sa posmu Talsos.

Uzòems viesus

4. februârî Zemgales vidusskola uzòems viesos kolçìus no Jelgavas izglîtîbas iestâdçm, kas interesçjas par metodisko darbu. Skolâ strâdâ divi metodisko apvienîbu vadîtâji – Guntis Skuja un Svetlana Bras­ nujeva.

Sarîkojums par vidi

4. februârî 13.15 kultûras pilî notiks sarîkojums «Zaïð gar acîm», kura ietvaros tiks atklâta Íemeru Nacionâlâ parka foto izstâde. Pasâkumâ, kas organizçts sadarbîbâ ar Nacionâlo parku un uz kuru aicinâti Zemgales vi­ dusskolas skolçni un pagasta iedzîvotâji, plânota saruna par da­ bas aizsardzîbu un parka nâkotnes iecerçm.

Brauks uz Jaunsâtiem

12. februârî sievieðu ansamb­ lis «Gamma» piedalîsies Jaunsâtu ansambïa «Kaprîze» viena gada ju­ bilejas sarîkojumâ.

Džūkste Jânis Vîtols

Pagâjuðâs sestdienas pievakarç ejot pa Brîvîbas laukumu, pârsteigumâ apstâjos – caur izgaismotu logu ieraudzîju, ka vietâ, kur reiz bijis gan gaïas, gan zoo, gan humpalu vei-

kals un kafejnîca, kuplâ pulkâ dâmas sasçduðas un kaut ko aizrautîgi viena otrai râda un skaidro. Jâiet un jâskatâs, kas tur îsti notiek!

Izrâdâs – dziju un ziedu vei­ kala «Kumode» saimniece Kristîne Rozenfelde savâm kundçm,

interesentçm, darbîgâm kundzçm ierâda ðogad tik ïoti populâro toijoðanas, latviski sakot – grâbekïoðanas, mâku. Tâ ir prasme uz ierîces, kas ir kâ koka grâbekïa zari, darinât ðalles. Veikalâ var no­ pirkt dzijas, puíes. Dziju pircçjas pârsvarâ ir kundzes. Arî ne viena vien jaunkundze. Te tâ âtri arî ne­

viena neskrien. Lûko, caur pirk­ stiem izlaiþ pa dzîparam. Nereti saimniecei vaicâ: kâ to, kâ – ðito dara? Un tâ viena, otra, daudzas.

Beidzot sarunâja kopâ pasçdçt.

Viena otrai ierâdît, ko prot, kas kat­ rai pirkstos, irbos iekðâ.

ziņas No pilsētas Tukuma kultûras nams Lîdz martam Kamînzâlç skatâma izstâde – Brigitas Hofmanes krust­ dûrienâ izðûtâs gleznas.

5. februârî 17.00 – humora pilna programma ar melodiskâm dziesmâm «Smejies vesels». Piedalâs Imants Strazds, Jânis Reinis un Dzintars Èîèa.

Tukuma Sporta komplekss 2. februârî 18.30 – notiks Tu­kuma novada sporta spçles ðautriòmeðanâ.

5. februârî 10.00 – republi­ kas novusa komandu èempionâta 3. posms; 14.00 sievieðu basketbols – «Tukums baltais» pret «LSPA».

6. februârî 10.00 Tukuma novada atklâtâ ðaha âtrspçles èempionâta 2. posms; 15.00 – jaunatnes basketbola sacensîbas meitençm: «Tukums» – «Cçsis».

Tukuma Ledus halle 1. februârî 10.00 – publiskâ slidoðana; 19.15 «TLH» hokeja èempionâta spçle: «Vika Wood» – «Veïíi»; 20.45 spçlçs «Infonets/En­ gure» un «Ledusvîri».

2. februârî 10.00 – publiskâ slidoðana.

3. februârî 10.00 – publiskâ slidoðana; 17.00 – Latvijas Bçrnu un jaunatnes meistarsacîkstes hokejâ «U-16» vecuma grupâ: «Tu­

kuma SS/EVHS» – «JLSS» (Jelgava).

4. februârî 10.00 un 18.00 – publiskâ slidoðana; 19.15 «THL» hokeja èempionâta spçle: «Kur­ zeme» – «Vika Wood»; 20.45 – «Ledusvîri» – «EZ Auto».

5. februârî 10.45 – slidotapmâcîba; 14.15 – slidoðana/hokejs ar nûjâm; 16.00 un 18.30 – publiskâ slidoðana.

6. februârî 12.00 – Latvi­ jas Bçrnu un jaunatnes meistarsacîkstes hokejâ «U-16» vecuma grupâ: «Tukuma SS/EVHS» – «Priz­ ma/Pârdaugava» (Rîga); 15.00 – 17.00 – «UHL» lîgas hokeja spçle «Tukums» – «Lavîna».

7. februârî 10.00 – publiskâ slidoðana.

seði jaundzimuðie, deviòi mirðanas reìistri.

Dzîvnieku patversme

Tukuma muzeja ziòas

Aizvadîtâs nedçïas laikâ nâcis klât viens kaíis, kas atrasts Kur­ zemes ielâ, autoservisâ «Dzinçjs».

Vai nevienam nav pazudis garspal­ vainais runcîtis. Un vçl patversmes vadîba vçlas atgâdinât, ka patvers­ me vairs nav tikai pilsçtas, bet gan visa novada dzîvnieku patverðanâs vieta. Turklât – tikai uz laiku! Un ðobrîd patversmç faktiski jauniem dzîvniekiem vietas gluþi vienkârði nav.

2. februârî 10.00 Latvijas Etnogrâfiskâs brîvdabas muze­ ja gadskârtçjâ konferencç Tu­ kuma muzeju pârstâvçs Latvi­ jas Universitâtes vçstures institûta arheologs Raimonds Brûzis, kurð stâstîs par 2010. gada etnoarheoloìiskajiem pçtîjumiem Pastariòa muzejâ.

10. februârî 14.00 Durbes pilî izstâdç «Desmit liecinieki» no­ tiks seminârs «Muzeja eksponâts un tâ interpretâcijas iespçjas», kur uzstâsies izstâdes autore, mâkslas maìistre Ina Lîne. Aicinâm vçstures

Dzimtsarakstu nodaïa No 24. lîdz 28. janvârim reìistrçti

Paðvaldîbas policija No 21. lîdz 28. janvârim izrakstîti 14 administratîvo pârkâpumu pro­ tokoli: 5 – par atraðanos sabiedriskâ vietâ alkohola reibumâ; 4 – par gâ­ jçju ietves nenotîrîðanu no sniega; 1 – par bçrna aprûpes pienâkumu nepildîðanu; 1 – par smçíçðanu ne­atïautâ vietâ.

Par automaðînas novietoðanas un stâ­vçðanas noteikumu neievç­ roðanu izrakstîti 35 administratîvâ pârkâpuma protokoli – paziòojumi; saòemti 35 izsaukumi un iesniegu­ mi.

Zane Vimbule

un kultûrvçstures skolotâjus, kâ arî interesentus. Dalîba – ar muzeja ie­ ejas biïeti.

Galerijâ «Durvis» skatâma biedrîbas «Tukuma tçlotâjmâkslas studijas» izstâde «Vçrojums» – mâkslinieces Ingas Brîniòas vadîtâs tçlotâjas mâkslas studijas pieauguðajiem veikums. Darbi raduðies vçrojot dabu, atspoguïot trîs tçmas – klusâs dabas studi­ jas, Harmonijas ielas faktûras – mazas reljefas glezniòas, kurâs izmantota tempera un faktûru veidojoðs materiâls, kâ arî apglez­ notas porcelâna krûzes, uz kurâm attçloti Tukuma pagalmi. Izstâde apskatâma lîdz 3. martam.

Tukuma muzeja sabiedrisko attiecîbu nodaïas vadîtâja Kristîne Ozola

Valentîndienas pasâkums

12. februârî 22.00 kultûras namâ notiks Valentîna dienai veltîts pasâkums «Kur esi tu, mans Valentîn?».

Gatavojas projektu nedçïai

Dþûkstes pamatskolas skolçni sâkuði gatavoties projektu nedçïai, kurai dots nosaukums «Mana sko­ la agrâk un tagad» un kas notiks februâra pçdçjâ nedçïâ. Bçrni vâc materiâlus par skolu un skolotâjiem, lai sagatavotos skolas 50. gadu jubilejai aprîlî.

Izstrâdâ pçtnieciskos darbus

5. lîdz 9. klaðu skolçni iesaistîjuðies pçtnieciskajâ darbâ: 5. klases – sociâlajâs zinîbâs, 6. – mâjturîbâ un tehnoloìijâs, 7. – bioloìijâ, 8. – ìeogrâfijâ, bet 9. klases skolçni – katrs par savu izvçlçto tçmu.

Piedalîjâs konkursâ

Novada skatuves runas konkursâ 20. janvârî piedalîjâs Kristiāns Ja­ kubovskis (4. klase) un Sindija Ra­ sa (2. klase).

Agita Puíîte

4 ziņas SIA «Tukuma ûdens» Ðonedçï tiks sakârtota rakðanas darbu vieta Kurzemes ielâ 2, kur pagâjuðajâ nedçïâ remontçja plîsuðu ûdensvadu. Ðonedçï tiks uzòemti daudzdzîvokïu mâju ûdensskaitîtâju râdîjumi, kâ arî turpinâsies iesâkti darbi dzeramâ ûdens atdzelþoðanas stacijâ Ozoliòos. Turpinâsies Spartaka ielâ uzsâktais ûdensvada remonts, tikai ðoreiz tiks rekonstruçts tâ nâkamais posms – no garâþu pu­ ses Putniòu ielâ.

SIA «Jauntukums» Turpinâsies mikrorajonâ iesâktie ikdienas darbi. No lielâkajiem – uzòçmuma apsaimniekotajâ mâjâ Stacijas ielâ 26 nomainîts maìistrâlais ûdensvads çkas pagrabstâva.

SIA «Tukuma siltums» Centrâlajâ katlu mâjâ saraþo siltumu 10,5 megavatu apmçrâ, savukârt Lauktehnikâ – 1 lîdz 1,5 megavatus.

SIA «Tukuma nami» Patlaban aktuâlâkais darbs, kâ atzina apsaimniekoðanas uzòçmuma valdes priekðsçdçtâjs Uldis Eglîtis, ir bçniòu siltinâðana, kas ðonedçï tiks iesâkta un turpinâta mâjâs Kurzemes ielâ 16 un Meþa ielâ 2. Tâpat tiks remontçti mâju jumti Celtnieku ielâ 6, Spartaka ielâ 16a un Pas­ ta ielâ 21. Meþa ielâ 13 mainîs aukstâ ûdens maìistrâlâs cauru­ les, savukârt pçdçjâ kâpòu telpâ uzliks papildu cirkulâcijas sûkni siltajam ûdenim. Vienâ dzîvoklî Aviâcijas ielâ 3 tika nomainîts dvieïu þâvçtâjs un Kurzemes ielâ 6 remontçta kanalizâcija.

Sçdes un tikðanâs domç Otrdien, 1. februârî 9.00 – bçrnu tiesîbu aizsardzîbas pa­ domes sçde, 10.00 – satiksmes organizâcijas un kustîbas droðîbas komisijas sçde, 10.00 – kultûras darbinieku sanâksme, 13.00 – Tukuma muzeja darba grupas sanâksme; 14.00 – bûvvaldes sçde, 16.00 – nekustamo îpaðumu izso­ le.

Treðdien, 2. februârî 15.00 – darba grupas sanâksme par Tuku­ ma novada attîstîbas programmu.

Ceturtdien, 3. februârî 16.00 – licencçðanas komisijas sçde.

Izveidota apbalvojumu padome Lai novadâ varçtu pieðíirt Tu­ kuma novada domes balvas «Pa­ tei­cîbas raksts», «Atzinîbas raksts» un «Goda pilsonis», Tukuma no­ vada domes sçdç 27. janvârî deputâti apstiprinâja apbalvojumu pieðíirðanas padomi. Tajâ darbo­ sies Inese Smirnova, Tukuma no­ vada domes kultûras, sporta un sa­ biedrisko attiecîbu nodaïas vadîtâja; Vilnis Janðevskis, Irlavas un Les­ tenes pagastu pârvaldes vadîtâjs; Maksis Rozenbergs, SIA «Bonus.lv» îpaðumu apsaimniekoðanas ser­ visa direktors; Laima Zîle, Tuku­ ma speciâlâs pirmsskolas izglîtîbas iestâdes «Taurenîtis» vadîtâja; Rita Stepiòa, Tçvzemes Daugavas Va­ nagu Tukuma nodaïas vadîtâja.

Agita Puíîte

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Ziemas prieki bçrniem un vecâkiem Piektdienas, 28. janvâra, vakarâ Pûres bçrnudârzâ «Zemenîte» gan bçrni, gan viòu vecâki izbaudîja kârtîgus ziemas priekus. Viòi iztçlojâs sevi meþa zvçru vietâ un, liekot lietâ veiklîbu un izdomu, kârtîgi izdzîvojâs pa lielo sniegu, gan taisot kalniòus, gan rokot alas, gan meklçjot barîbu, gan gatavojot mâjas. Gluþi kâ zaíîði, pelîtes, stirniòas un citi zvçri...

Kad visi bija gana izpriecâjuðies, par pelnîto darboðanos viòiem ti­ ka dâvinâtas vâveres darinâtâs medaïas, savukârt bçrnudârza saim­ nieces bija sacepuðas plâtsmaizes un bulciòas, lai bûtu kâds gar­ dums pie tçjas. Savus cienastus bi­ ja atnesuði arî bçrnu vecâki.

Kâ stâstîja bçrnudârza vadîtâja Velga Dektere, ðâdas sacensîbas esot tradicionâlas un notiekot èetras reizes gadâ – katrâ gadalaikâ savas. Tas dodot iespçju ìimençm atpûsties un darboties kopâ.

Agita Puíîte

Kad sniega prieki beigušies, laiks tējai un saldumiem

Novada domes preses konferencç

Jâbût aktîviem – gan valstiski, gan paðu mâjâs Agita Puíîte

Mazutu tomçr pirks Lai gan iepriekð tika cerçts, ka ar iepriekð pirkto mazutu ðai apkures sezonai pietiks, izrâdîjies tomçr, ka ar esoðajiem krâjumiem varçtu ne­ pietikt, tâpçc nolemts pârsimts ton­ nu mazuta vçl nopirkt. Kâ stâstîja novada domes priekðsçdçtâjs Ju­ ris Ðulcs, ðajâ sezonâ par 7% siltu­ ma enerìijas patçrçts vairâk nekâ iepriekð. Iespçjams, tas bijis tâpçc, ka arî gaisa temperatûra bijusi par daþiem grâdiem zemâka: “Jau aprçíinâts, – ja gaisa temperatûra noslîd zem nulles, ar esoðo 10 me­ gavatu katlu visu apkuri “pavilkt“ vairs nevar un ir jâpiekurina ar ma­ zutu. Esoðie krâjumi bija paredzçti lîdz 15. februârim, bet, kâ nopro­ tams, ziema vçl nebeigsies, tâpçc arî mazuts jâpçrk klât.”

Novadiem jâkïûst aktîvâkiem Ðodien Latvijas Paðvaldîbu savienîbâ (LPS) notiks novadu vadîtâju sanâksme. Kâ atzina Tuku­ ma novada domes priekðsçdçtâjs J. Ðulcs, novadu paðvaldîbu apvienîbas darbs jâaktivizç, lai varçtu iestâties par savâm problçmâm: “Lielo pilsçtu asociâcija savus jautâjumus risina atseviðíi, un, ievçrojot LPS noteikto kârtîbu, ka balsojot tiek ievçrots vienoðanâs princips, lçmumus par labu novadiem ne­ maz nevar pieòemt. Ðis jautâjums aktualizçjâs sarunâs par mazo slimnîcu nâkotni – mçs gribçjâm panâkt, lai LPS iestâjas par ma­ zo slimnîcu saglabâðanu, taèu lie­ lu pilsçtu slimnîcas ðo lçmumu nobloíçja. Saprotams, ka tâm mûsu slimnîcas nav izdevîgas, jo paòem daïu naudas, taèu nevar jau valstî visu naudas sadales kârtîbu noteikt

tikai lielâs pilsçtas. Tieði tâpçc no­ vadu apvienîbas darbs jâaktivizç.”

Aktîvi izmanto centra pakalpojumus Pçc ziòas preses konferencç, ka kopienu centrâ «Rîti» Slam­ pes pagastâ nedçïas laikâ bijuði 149 apmeklçjumi, sazinâjâmies ar centra vadîtâju Ingrîdu Rudzîti un interesçjâmies, kâdus pakalpoju­ mus iedzîvotâji ðajâ centrâ izman­ to. Viòa stâstîja, ka bçrni centrâ pavadot savu brîvo laiku pçc mâcîbu stundâm skolâ un iesaistâs zîmçðanas, mûzikas nodarbîbâs un spçlç galda spçles, savukârt pensionâriem esot iespçja darbo­ ties fizioterapijas zâlç, izmantot trenaþierus, izveidotas jau divas vingrotâju grupas. Aktîvi darbo­ jas ap 11 pensionâru un invalîdu, taèu esot arî citi interesenti. Tie­ sa, ïaudis nedaudz atturot tas, ka nepiecieðama izziòa no ârsta, taèu bez ðâda dokumenta nevar klientu iesaistît vingroðanas un fizioterapi­ jas grupâs. Ârsta atïauja vajadzîga arî tâ sauktajai pçrïu vannai.

Pirmdien, 31. janvârî, jauniz­ veidoto centru apskatîjusi Valsts Reìionâlâs Attîstîbas aìentûras ko­ misija, kas izvçrtç Eiropas fondu naudas izlietojumu. Kâ bijis no­ protams, komisijai iebildumu pret centra aprîkojumu neesot.

I. Rudzîte stâstîja, ka jaunais centrs sadarbîbâ ar invalîdu dienas centru «Saime» jau plâno kopîgus pasâkumus, no tiem pirmais notikðot Lieldienâs.

No «Vâgûþa projekta» vçl neatteiksies Lai arî domes finanðu komite­ jas sçdç tika pieòemts lçmums neîstenot projektu «Mûsdienîgs muzejs un reìionâls restaurâcijas

centrs Durbes pils kompleksâ Tukumâ», kas tiek dçvçts arî par “Vâgûþa projektu”, galîgais lçmums domes sçdç 27. janvârî tomçr neti­ ka pieòemts. Kâ preses konferencç atzina paðvaldîbas vadîtâjs, dome mçìina ðo jautâjumu risinât ne­ daudz savâdâk: “Lîdz ðim situâcija bija tâda – kopçjâs projekta iz­ maksas bija Ls 2 764 817, no tâ Eiropas Reìionâlâ attîstîbas fon­ da finansçjums – Ls 1 111 728,81 LVL, valsts budþeta dotâcija – Ls 62 208,38 un paðvaldîbas finansçjums – Ls 1 590 879,81. Tâ kâ ðajâ krîzes laikâ paðvaldîbai naudas ir maz, turklât jau tâ daudz ieguldîts daþâdu projektu lîdzfinansçðanai, lûdzâm lielâku valsts atbalstu – Ls 895 198 apmçrâ, taèu saòçmâm at­ teikumu, tomçr tagad valsts izrâda zinâmu pretimnâkðanu. Iespçjams, ðo projektu varçs sadalît pa kârtâm un îstenot pakâpeniski, piemçram, pirmajâ kârtâ uzceïot vienu çku mâkslas priekðmetu krâjumu glabâðanai.”

Peldbaseinam projekts ir Kad pagâjuðajâ nedçïâ ti­ ka publiskoti Tukuma nova­ da integrçtâs attîstîbas program­ mas ietvaros apkopotie iedzîvotâji viedokïi par paðvaldîbas attîstîbu, starp daudzajâm vajadzîbâm pir­ mo vietu ieòçma peldbaseins. Mçs interesçjâmies, ciktâl pavirzîjies sporta halles projekts Pauzera pïavâs, kur bija iecerçts izveidot peldbaseinu. J. Ðulcs stâstîja, ka par Norvçìijas finanðu instrumenta fon­ du naudu ticis izstrâdâts sporta hal­ les skièu projekts un bûves tehniski ekonomiskais pamatojums. Tiklîdz valstî bûðot pieejami lîdzekïi privâtâs partnerîbas projektu îstenoðanai un, ja paðvaldîbai tam bûs naudas, pro­ jektu varçs realizçt.

Izlemj par labu privâtam çdinâtâjam

Tukuma novada domes sçdç 27. janvârî deputâti pieòçma zinâðanai informâcija, ka no 1. janvâra çdinâðanas pakalpojumus Pûres pamatskolas Jaunsâtu filiâlç nodroðina publiskâ iepirkumâ izraudzîtais komersants SIA «Kretingos maistas». Ðobrîd pusdienu cena vienam skolçnam ir Ls 0,65; 0,40 maksâ vecâki, bet Ls 0,25 – paðvaldîba.

Vakar sazinâjâmies ar skolas di­ rektori Inu Jackovsku un vaicâjâm, kâpçc skola pieòçmusi ðâdu lçmumu. Viòa stâstîja, ka pieòemt ðâdu lçmumu skola bijusi spies­ ta pçc 2010. gadâ novada domes pieòemtâ lçmuma, kas paredzçja lielâko daïu çdinâðanas bloka iz­ maksu uzticçt skolai: “Mçs ar sa­ viem 77 skolçniem uzturçt virtu­ ves bloku ar visâm komunâlajâm izmaksâm un darbinieku algâm vairs nevarçjâm atïauties. Arî vecâkiem noteiktâ maksa bija lie­ la – Ls 1,60 dienâ un vçl çdnîcas uzturçðanas patstâvîgâs izmak­ sas, tâdçï daudzi bija gatavi at­ teikties no bçrnudârza pakalpoju­ miem pavisam un izòemt bçrnus. Ðobrîd darbu skolâ sâcis lietuvieðu uzòçmums, kas çdina bçrnus arî Pûres pamatskolâ, un ar ðiem pa­ kalpojumiem esam apmierinâti – bçrniem par pusdienâ jâmaksâ Ls 0,40, par launagu – Ls 0,28, par brokastîm – Ls 0,25, savukârt pirmsskolas vecuma bçrni maksâ Ls 0,73 par trîsreizçju çdinâðanu.” I. Jackovska atzina, ka ar çdinâðanas kvalitâti esot ïoti apmierinâti – gan gatavojot garðîgi, gan porcijas pie­ tiekamas.

Jâpiebilst, ka lîgumu ar lietuvieðu firmu Pûres pamatskola noslçgusi lîdz 31. maijam. Pçc tam novads organizçs jaunu iepirkumu.

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

5

Kâpçc sestdien Kandavâ nebija ûdens?

Inse Valtenberga

Aizvadîtajâ nedçïâ divas dienas – treðdien un piektdien – SIA «Kandavas komunâlie pakalpojumi» (KKP) informçja pilsçtas iedzîvotâjus par ûdens padeves pârtraukumu uz pâris stundâm, jo ûdensvadu trasçs plânoti remontdarbi. Taèu lielai daïai pilsçtas centra iedzîvotâju arî aizvadîtâs sestdienas rîts iesâkâs bez ûdens.

– Kâpçc Kandavâ arî ðodien, sestdienâ, nav ûdens? Nevienu nevar sazvanît, kâ lai zina, kad ûdens parâdîsies? – sazinoties ar redakciju, jautâja lasîtâjs.

Lai uzzinâtu, kâpçc sareþìîjumi pilsçtas ûdens apgâdç raduðies arî brîvdienâ, sestdien dienas otrajâ pusç sazinâjâmies ar Edgaru Ma­ kovski, SIA KKP vides iekârtu tehniíi, kurð pastâstîja: – Sakarâ ar cauruïvadu savie­ nojuma plîsumu pârslçgumâ Íirðu ielâ starp ûdenstorni un jauno atdzelþoðanas bûvi aptuveni ap 7.30 sestdienas rîtâ Kandavâ tika pârtraukta ûdens apgâde ne gluþi visâ, bet lielâkajâ pilsçtas daïâ.

Kûrortu, Abavas ielâ, varbût ûdens bija. Uzzinot par avâriju pilsçtas ûdens apgâdç, centâmies tûlît par to informçt mâju apsaimniekotâjus, «Kandavas namsaimnieku», lai ne­ rastos apkures sareþìîjumi katlu mâjâs. Avârijas vietâ pie darba íçrâs trases bûvnieks – pilnsabiedrîbas «A.A& bûvkompânija» meistari –, klât bija SIA KKP vadîtâjs Ervîns Ruòìis, ieradâs arî domes amatpersonas – Rolands Bârenis un Leonârija Gudakovska. Ap tri­ jiem pçcpusdienâ kïûme bija novçrsta un ûdensapgâde pilsçtâ atjaunota.

– Kâ rîkoties iedzîvotâjam, ja pçkðòi, bez iepriekðçja brîdinâjuma, atgrieþot ûdens krânu, konstatç – ûdens nav?

– Es ieteiktu vispirms iedzî-

votâjiem paòemt un uzmanîgi izlasît ar mums (SIA KKP) noslçgto lîgumu par ûdens apgâdes un kanalizâcijas novadîðanas pakalpo­ jumiem. Tur ir uzrâdîti telefona nu­ muri, uz kuriem zvanît ûdensvada un arî kanalizâcijas tîklu avâriju gadîjumos, ja raduðâs kâdas ci­ tas kïûmes vai neskaidrîbas ar ûdensapgâdi. Lîgumâ uzrâdîtais mobilais telefona numurs ir mans kontakttâlrunis, un tas ir 29181411. Bez tam uzrâdîti arî di­ vi uzòçmuma parastie telefona nu­ muri: 63107371; 63107372, pa ku­ riem zvanît darba laikâ.

– Vai sestdien saòçmât daudz zvanu?

– Jâ, zvanîja daudzi gan man, gan arî Ervînam (E. Ruòìim), un tas ir tikai saprotams, ka cilvçki interesçjas par to, kas atgadîjies, kad ûdens padeve atjaunosies, jo

brîvdienâ palikt bez ûdens – paði zināt, kâ tas ir. Bija zvanîtâji, kuri ðo telefona numuru jau zinâja, citi caur paziòâm uzzinâjuði, bet kâda kundze tâ arî sacîja – òçmusi un lîgumâ meklçjusi. Tâ, ka sacît, – nav kur zvanît vai nevar sazvanît – nebûtu îsti vietâ. Uz visiem saòemtajiem zvaniem tika atbildçts un situâcija izskaidrota. Varbût kâdam no neapmierinâtajiem iedzîvotâjiem nav noslçgs lîgums par ûdensapgâdes pakalpojumu, tâpçc arî nav zinâms, kur ðâdâ situâcijâ griezties?

– Kas tad îsti bija sestdienas avârijas iemesls? – to jautâjâm SIA KKP valdes priekðsçdçtâjam E. Ruòìim.

E. Ruòìis: – Ûdensvadu saslçgums, kur sestdien notika plîsums, patiesîbâ bija pagaidu variants, kuru celt­

Kurð jumts bija jâtîra pirmais?

Atsaucoties uz publikâciju, kurâ atspoguïojâm, kâ tiek novçrsta draudîgi biezâ sniega kârta un lâstekas no namu jumtiem pilsçtâ, kâ arî pamatojoties uz mûsu sniegto informâciju par to, cik klientu vçl gaida rindâ uz ðo pakalpojumu, SIA «Kalve Kandavâ» valdes priekðsçdçtâjs Ainârs Vilkauðs ar laikraksta starpniecîbu lûdza noskaidrot, kurð jumts paðvaldîbas uzòçmumam (PU) SIA«Kandavas namsaimnieks» bija no sniega un lâstekâm jâattîra pirmais – Sabiles ielâ esoðais Aptiekas jumts vai Vânes pirmsskolas izglîtîbas iestâdes «Spârîte» jumts?

Sazinâjâmies ar Vânes pagas­ ta pârvaldes vadîtâju D. Priedi un Vânes pamatskolas direktori A. Pile­ nieci, skolas saimnieku D. Eimani un SIA «Kandavas namsaimnieks» darbu vadîtâju Vânç I. Petkçvièu. Bet vis­ pirms komentâru lûdzâm, SIA «Kandavas namsaimnieks» vadîtâjam D. Rozenfeldam.

Viòð pastâstîja: – Tas bija laiks, kad sniega se­

ga bija îpaði blîva un smaga. Lai neapdraudçtu gâjçjus pilsçtâ, iepriekð notîrîjâm turpat lîdzâs Sa­ biles ielâ esoðo kafejnîcas «Ieviòa» çku. Un, lai ilgstoði nebûtu jâslçdz ðî iela, tûdaï pievçrsâmies arî ðim, blakus namam, kur atrodas aptie­ ka. Jâ, tajâ pat laikâ rindâ gaidîja arî vairâki kultûras nami, ar kuriem «Kandavas namsaimnieks» noslçdzis lîgumu par apsaimniekoðanu un tajâ skaitâ arî Vânes bçrnudârzs.

Saòemot pieprasîjumu par jum­ ta tîrîðanu Vânes bçrnudârzâ, tûlît sazinâjos ar mûsu uzòçmuma dar­ bu vadîtâju ðajâ pagastâ Ilmâru Petkçvièu, lai uzzinâtu, vai jum­ ta tîrîðana vajadzîga arî kâdâ citâ ðî pagasta objektâ. Vânes pagas­ ta pârvaldes vadîtâja Daina Priede, stâstîja, ka vispirms pagasta pârvaldç pçc palîdzîbas vçrsusies pamatsko­ las direktore A. Pileniece un sko­ las saimnieks D. Eimanis. Kopîgi ar I. Petkçvièu izvçrtçjot situâciju, tika nolemts bçrnudârza piebûves jum­ tu attîrît paðiem, jo citviet pagastâ tobrîd jumta tîrîðanas pakalpojums

nebija nepiecieðams.

Turklât, kâ situâciju skaidroja I. Pet­kçvièð, SIA «Kandavas namsaimnieks» darbu vadîtâjs Vânç, vi­ su jumtu ar pacçlçju tik un tâ nebûtu iespçjams notîrît, jo biezâ sniega dçï nebûtu iespçjams autopacçlâjam piebraukt çkai.

Arî pamatskolas direktore A. Pile­niece skaidroja, ka jumta tîrîðanas pakalpojums tomçr maksâ dârgi, turklât gaidît arî nebija jçgas, tâpçc tika izlemts ðoreiz tikt galâ paðu spçkiem. Bçrnudârza çkas jumts ir nopiíçts un noklâts ar ðîfera plâksnçm un jau sen ”prasîjâs” pçc remonta, jo savu laiku ir nokalpojis.

Bçrnu dârza vadîtâja atzina, ka sma­ gajai sniega segai noslîdot, sabojâja vairâkas nojumes ðîfera plâksnes, taèu bçrnu droðîbu uz jumta esoðais sniegs nekâdi neapdraudçja, jo, ievçrojot piesardzîbu, apmeklçtâju kustîba tika organizçta pa ci­ tu, droðâku ieeju çkâ. Jumta bojâjumi ir zinâmi un, tiklîdz paliks siltâks, bojâtâs ðîfera plâksnes tiks nomainîtas.

nieki bija izbûvçjuði, lai savieno­ tu ûdens apgâdes akas atzaru no Íirðu ielas ar ûdenstorni lîdz lai­ kam, kamçr ekspluatâcijâ tiks no­ dota atdzelþoðanas iekârtu bûve.

Izvçlçtie materiâli saslçguma izveidoðanai bija labi un kvalitatîvi, bet, kâ izrâdîjâs ðajâ gadîjumâ, neatbilstoði dotajai situâcijai.

– Bez zaudçjumi, kas radâs sestdienas avârijas rezultâtâ, kas tos atlîdzinâs?

– Mums – uzòçmumam KKP – ðî avârija finansiâlus zaudçjumus neradîja, jo pagaidu savienoju­ ma konstrukciju bûvnieki par sa­ viem lîdzekïiem uztaisîja, un tagad, avârijas situâcijâ, atbilstoði arî sala­ boja. Ðajâ gadîjumâ darbs bija no bûvkompanijas puses, bet kontro­ le – no mûsu, KKP, puses. Mûsu projekta nauda tur netika tçrçta.

Ja ðis saslçgums bûtu saistîbâ ar

ûdensprojektu, kur materiâli, to kvalitâte, pielietojums un naudas plûsma tiek stingri kontrolçta, sa­ vienojuma izveidoðanai, visticamâk, bûtu izraudzîti citi materiâli. Tâpçc es atkârtoðos, lai vçlreiz uzsvçrtu – ðis bija cauruïvadu saslçguma pa­ gaidu variants, varçtu teikt, ”celtnie­ ku mîlestîbas darbs”, ko viòi gribçja paveikt ar kvalitatîviem, bet tajâ pat laikâ lçtâkiem materiâliem.

– Bet lçtâkais, kâ zinâms, visbieþâk nav tas labâkais variants….Tas pierâdîjâs arî ðoreiz, un brîvdienâ bez ûdens padeves palika liela daïa pilsçtas iedzîvotâju.

– Bûvnieks operatîvi novçrsa avârijas situâciju un arî necentâs iebilst, jo tâ bija viòu atbildîba.

– Un vçl, esam uzklausîjuði iedzîvotâju neizpratni, kâpçc tieði Liepu ielâ ûdens pazûd vispirms?

– Liepu iela ûdens-apgâdes ziòâ ir kâ tâds sâpju punkts, ìeogrâfiski tâ ir augstâkâ vieta pilsçtâ, kur spiediens ”pazûd” vispirms. Bet ûdensprojekta ietvaros esam paredzçjuði ðo problçmu Liepu ielâ atrisinât.

– Kâda ir paðreizçjâ situâcija ûdens apgâdes lîgumu noslçgðanâ ar ðî pakalpojuma saòçmçjiem?

– Praktiski ar ûdens patçrçtâjiem novadâ esam noslçguði lîgumus par visiem 99%. Vairums iedzîvotâju lîguma nepiecieðamîbu uztver saprotoði. Godprâtîgu attieksmi lîgumu slçgðanas ziòâ vçlçtos saòemt no visiem ðî pakalpojuma saòçmçjiem, arî no daudzdzîvokïu namu apsaimniekotâja SIA «Kandavas nam­ saimnieka», kur ðî lîgumu slçgðanas lieta ”pieklibo”. Pagâjuðajâ gadâ pa­ visam novadâ bijuðas 76 avârijas ûdensvadu sistçmâ, un vairums no tâm – Kandavas pilsçtâ. Tâpçc gri­ bu vien cerçt uz iedzîvotâju sapratni, ka ûdens apgâdes sistçma pilsçtâ uz­ labosies pçc lielâ ûdenssaimniecîbas projekta realizçðanas. Tâpçc – bûsim iecietîgi!

ziņas Bezmaksas seminârs Arî D. Priede, Vânes pagasta pârvaldniece skaidro, ka D. Rozenfelds, SIA «Kandavas namsaimnieks» vadîtâjs, pçc tam zvanîjis un interesçjies, vai jumta tîrîðanas pakalpojums joprojâm aktuâls, taèu pakalpojums atteikts, jo ar visu tikuði galâ paði.

Uz jautâjumu «Kuru jumtu tîrît vis­ pirms?” lûdzâm atbildçt arî novada domes izpilddirektoru Gunti Gelperu.

– Jâtîra visi jumti, – mazliet apdomâjies, atbildçja G. Gelpers, – nav jau paðvaldîbas uzòēmumam vajadzîgâs tehnikas, lai vienlai­ kus varçtu pakalpojumu sniegt gan pilsçtâ, gan izbraukt uz nova­ du stratçìiski nozîmîgiem objek­ tiem, kur arî nepiecieðams ðo pa­ kalpojumu veikt. Katrâ pagastâ ir ðî uzòçmuma darba vadîtâji, kuri ir kompetenti sava amata lietpratçji, un viòi pagastâ arî izlemj, kâ rîkoties tâlâk – ir nepiecieðams ðis transports vai pietiks ar paðu spçkiem. Ðobrîd, ðajâ finansiâlajâ situâcijâ ir arî jâbût saimnieciskam skatîjumam, jârçíina un jâizvçrtç, cik kas maksâ.

3.februârî no 10.00 lîdz 14.00 Kan­ davas kultûras namâ notiks seminârs jeb informatîva konsultâciju diena ar gana uzrunâjoðu nosaukumu – «Iespçju laiks» – par aktualitâtçm nevalstiskajâ sektorâ, uzòçmçj­ dar­bîbas veicinâðanu un projektu konkursiem. Pasâkumu organizç novada Kultûras pârvalde sadarbîbâ ar Ziemeïkurzemes nevalstisko organizâciju konsultâciju centru.

Dalîba pasâkumâ – bez maksas.

Lûgums pieteikties pa tâlr. 29168161, e-pastu: kulturasparvalde@inbox.lv lîdz 2. februârim.

Jaunu amata prasmju apgûðana 5. februârî 10.00 novada mu­ zeja telpâs Kandavas novada amatniecîbas centra nodarbîba – tapoðana uz ”grâbekïa”. Lîdzi jâòem gaiða, pûkaina vienkrâsaina dzija, un, lai apzinâtu potenciâlos interesentus, lûgums pieteikties iepriekð pa tâlr. 26497800.

Lappusi sagatavoja Inese Valtenberga

6

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Arî Augu aizsardzîbas dienestâ – pârmaiòas Rūta Fjodorova

– Kâdas ir reìionâlo struktûru izmaiòas dienestâ?

– No 1. janvâra Valsts Augu aizsardzîbas dienestam ir piecas reìionâlâs nodaïas: Rîgas ar centru Rîgâ, Vidzemes ar centru Valmierâ, Zemgales ar centru Jelgavâ, Kur­ zemes ar centru Kuldîgâ, Latga­ les ar centru Daugavpilî. Mûsu – Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas – novadus apkal­ pos Rîgas reìionâlâ nodaïa. Ðajâ nodaïâ paðlaik strâdâ 16 inspek­ tori, bet, iespçjams, inspektoru skaitu palielinâs. Mûsu iestâdes filiâle joprojâm atrodas Tukumâ, Pils ielâ 11, un joprojâm visi, kam nepiecieðami mûsu pakalpoju­ mi, laipni aicinâti. Pieòemsim un izskatîsim visus iesniegumus, tâpat kâ lîdz ðim. Tâlrunis 63122778.

– Tâtad varam sagaidît, ka jau pavisam drîz notiks apmâcîbas augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanâ, lai varçtu saòemt augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanas atïaujas?

– Tiem, kam jau ir Augu aizsardzîbas lietoðanas apliecîbas, vajadzçtu pârbaudît, vai nav pagâjis ðo apliecîbu lietoðanas derîguma termiòð un nav jâatsvaidzina zinâðanas ðajâ jomâ. Savukârt tiem, kuriem ðâdu apliecîbu nav un kuri plâno, ka strâdâs ar augu aizsardzîbas lîdzekïiem, vajadzçtu gatavoties ikgadçjâm pavasara apmâcîbâm, par kurâm izziòosim vçlâk. Tie, kuri vçlçsies no jau­

FOTO - Agita Puíîte

Valsta Augu aizsardzîbas dienests jauno gadu sâcis ar reformâm. Mûsu rajonâ paðlaik izdodas sastapt vienîgi dienesta vecâko inspektori, arî agronomi ar lielu darba pieredzi Dainu Gertu, kura mûsu bijuðâ rajona robeþâs strâdâjusi jau iepriekð. Tâpçc arî izjautâjâm Gertas kundzi par jaunumiem.

na apgût iemaòas darbâ ar augu aizsardzîbas lîdzekïiem, mâcîsies vairâk, bet tie, kuriem apliecîbas jâpagarina, tiks iepazîstinâti tikai ar jaunumiem ðajâ jomâ.

– Vai mûsu bijuðâ rajona teritorijâ pagâjuðajâ gadâ bija arî kâdas problçmas ar nepareizu augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanu, piemçram, tika noindçtas bites vai kas tamlîdzîgs?

– Ar bitçm problçmu nebi­ ja, vismaz sûdzîbas lîdz mums neatnâca, bet bija viena sûdzîba par augu aizsardzîbas lîdzekïu ne­ pareizu lietojumu – íimikâlijas nonâca kaimiòa teritorijâ, kur no­ tika individuâlâ apbûve. Vainîgie raduðos situâciju centâs pamatot ar to, ka zinâjuði – ðeit ir apbûves gabals, bet ârzemju smidzinâðanas tehnika, vadîta ar satelîtu, uz vie­ nu galu braucot, attiecîgâ sekci­ ja tikusi izslçgta, bet, apgrieþoties

otrâdi, pati ieslçgusies, un lîdz ar to darba ðíîdums ar íimikâlijâm ti­ ka kaimiòa dzîvþogam un zâliena stûrim. Noòçmâm paraugus, jo vizuâli novçrtçt nevarçja, bija jau laiks pagâjis. Vâcijas laboratorijâ konstatçja lauksaimnieka vai­ nu, un vainîgais saòçma arî sodu.

Zemniekiem, kam ir rapða lauki, ir jâbût ïoti uzmanîgiem un pirms agroíimikâliju lietoðanas, kaut arî ir augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanas atïauja, labâk tomçr lieku reizi pârlasît íimikâliju lietoðanas pamâcîbu un noteikumus.

– Daudzie dçstu tirgotâji gatavojas jaunai sezonai, sçjai, vai viòiem arî pie jums ir jâvçrðas pçc atïaujâm dçstu tirgoðanai, vai ðai jomâ arî kaut ko pârbauda?

– Dçstu audzçtâjiem nekâdas atïaujas nav jâkârto. Lielâs stâdu audzçtavas jau zina, kâdiem stâdiem ir nepiecieðamas augu pases.

nistru kabinetâ noteikumu projek­ tu «Kârtîba, kâdâ pieðíir, administrç un uzrauga valsts un Eiropas Savienîbas (ES) atbalstu piena produktu piegâdei izglîtojamiem vispârçjâs izglîtîbas iestâdçs». Jau­ nie noteikumi paredzçti vien­ kârðâki, tiek samazinâts iesnie­ dzamo dokumentu skaits. Termis­ ki apstrâdâtam pienam paredzçta atbalsta likme 18,15 eiro par 100 kg, bet raudzçtiem piena pro­ duktiem – 16,34 eiro par 100 ki­ logramiem. Projekts paredz, ka 2011. gadâ valsts finansçs ES at­ balstu termiski apstrâdâta piena piegâdei pirmsskolas un 1. lîdz 4. klaðu skolçniem. Tâdçjâdi ðiem skolçniem bûs iespçja katru mâcîbu dienu saòemt glâzi piena bez maksas. Valsts lîdzfinansçjums bûs 0,33 lati par litru piena. Ðo finansçjumu bûs iespçjams saòemt par piena piegâdçm, kas veik­ tas no 2011. gada 1. februâra. At­ balsta pretendenti apstiprinâti dalîbai programmâ pirms ðo noteikumu stâðanâs spçkâ, atkârtota apstiprinâðana nebûs nepiecieðama.

Aicina samazinât cukura ievedmuitu

Domâju, ka ðajâ jomâ nekâdâm problçmâm nevajadzçtu bût.

– Un kâ ar kartupeïu audzçtâjiem? Vai kartupeïu gaiðâs gredzenpuves dçï viòiem ir nepiecieðams vçrsties jûsu dienestâ?

– Visi, kuri tirgo kartupeïus, ir reìistrçjuðies mûsu iestâdes reìistrâ. Arî tirgus îpaðnieki uz to skatâs un pieprasa attiecîgos do­ kumentus. 2010. gadâ no mûsu ra­ jona saimniecîbâm kartupeïu gaiðo gredzenpuvi konstatçja vienâ saimniecîbâ, 2009. gadâ – èetrâs saimniecîbâs. Ja kâdâ saimniecîbâ konstatç gredzenpuvi, kartupeïiem jâmaina lauks, viss sçklas materiâls jâiegâdâjas no jauna, tam jâbût sertificçtam. Ja kartupeïi vçl nav izlietoti, tie, termiski apstrâdâti, jâizbaro lopiem vai jâiznîcina. Lîdz ðim daudzumi nav bijuði pârâk lie­ li, kartupeïi no ðîs saimniecîbas iz­ baroti lopiem.

– Vai gaiðâ gredzenpuve nevar ieviesties un izplatîties tâlâk arî mazdârziòu kartupelâjos?

– Mçs pârbaudâm tos kartupelâjus, kur audzç kartupeïus tirdzniecîbai, pârbaudâm tiem, kuri audzç vairâk nekâ hektâru kartupeïu. Tiek apsekoti arî nereìistrçtie privâtie stâdîjumi, bet tos apsekojam nelielâ skaitâ.

– Vai Valsts Augu aizsardzîbas dienestâ turpinâs arî latvâòu apsekoðanu un apkaroðanu?

– Paðreiz platîbâs, kur ðie au­ gi ieviesuðies, uzmçrîðanu netur­ pina, inspektori vien izbrauc, ja ir sûdzîbas un ja nepiecieðama kontrole. Teritorijas îpaðniekam ir jâatbild par to, kas aug viòa zemç.

Bet cîòa ar latvâòiem, acîmredzot, vçl prasîs daudz darba un lîdzekïu, jo ðis uzdevums nebût nav vienkârðs.

– Vai joprojâm dienaskârtîbâ ir augïu koku bakteriâlâs iedegas?

– Augïu koku bakteriâlâs ie­ degas tiek pârbaudîtas gan stâdu audzçtavâs, gan augïu dârzos. Lai tirgotu augïu kokus un citu stâdâmo materiâlu, kam var bût augïu koku bakteriâlas iedegas, joprojâm bûs vajadzîgas pases. Ðis darbs netiks pârtraukts ne mirkli.

– Vai dienests uzrauga arî integrçtâs audzçðanas dârzkopîbas saimniecîbas?

– Notiek kaitçkïu novçrojumi – monitorings, kam visi seko lîdzi mûsu dienesta mâjas lapâ. Augu aizsardzîbas lîdzekïus lieto tikai tad, ja kaitçkïu skaits sasniedzis kritis­ ko slieksni. Arî dârzu îpaðniekiem paðiem vajadzçtu veikt novçrojumus savos dârzos un tad pieòemt lçmumu par augu aizsardzîbas lîdzekïu lietoðanu. Ðogad, siltas un sniegainas ziemas apstâkïos, jârçíinâs, ka arî vi­ si kukaiòi bûs labi pârziemojuði.

– Kâ, jûsuprât, zem biezâs sniega segas ðogad klâjas ziemâjiem? Jums ir arî liela agronoma darba pieredze, vai ir piedzîvotas lîdzîgas ziemas?

– Ja vien uz lauka nekrâjas ûdens, no agronoma prakses novçrojumiem var teikt, ka tâdos laukos lielâm problçmâm nevajadzçtu bût, bet, kur ir sakrâjies ûdens, tur labîba bûs noslîkusi. Tâpat arî jâòem vçrâ, ka sniega sega nav vienmçrîgi bieza.

Bauskas, Dobeles pusç, ður tur ne­ daudz paspçja sasalt zeme. Tur jau ziemâjiem noteikti klâsies labâk. Arî sçjas laiks bija visai daþâds. Ðíiet, kas vislabâk jutîsies tie ziemâji, kas iesçti vidçjos termiòos. Ja ze­ me nav sasalusi, augi turpina augt, elpot un lîdz sniega nokuðanai var bût stipri novâjinâti. Cik zinâms, visa iesçtâ sçkla ir kodinâta, un tas tomçr ir zinâms garants, ka slimîbas neizplatîsies. Pavasarî aktuâls bûs slâpekïa virsmçslojums. Par pava­ sara plûdiem nevajadzçtu bçdâties, ja bûs daudz saulainu dienu, daïa sniega nokusîs lçnâm, iztvaikos gaisâ.

nieku organizâcija «Zemnieku Sa­ eima», kas nolçmusi vçrsties pie Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas un iesniegt priekðlikumus, kâ optimizçt lauksaimniecîbas nozares skolu iz­ vietojumu, izvçrtçt konkrçtas prog­ rammas nepiecieðamîbu un izvei­ dot materiâli tehnisko bâzi praktis­ kai apmâcîbai.

«Atbalsts jaunieðu centra darbîbas nodibinâðanai paðvaldîbâ» . Projek­ ta mçríis ir nodibinât paðvaldîbâ jaunieðu centru, lai radîtu labvçlîgus apstâkïus jaunieðu radoðai attîstîbai, uzlabotu brîvâ laika pavadîðanas iespçjas, radîtu piekïuvi jaunieðus interesçjoðiem jautâjumiem. Projekts iesniedzams ministrijâ lîdz 25. februârim.

Vairâk par to iespçjams uzzinât Izglîtîbas un zinâtnes ministrijas mâjas lapâ.

Ziòas zemniekiem Seminâri par nodokïu izmaiòâm

Seminârs par nodokïu izmaiòâm notiks 15. februârî 11.00 Pûres pagasta pârvaldç, 17. februârî 11.00 Sçmes pagasta pârvaldç, 22. februârî 10.00 Slampes pa­ gasta pârvaldç, 25. februârî 11.00 Jaunpils pieauguðo izglîtîbas centrâ «Rats».

Stâdu parâde notiks Siguldâ

Ir zinâms, ka Latvijas Stâdu pa­ râde ðogad notiks astoto reizi.

Iepriekðçjos divus gadus parâde notika Jaunmoku pils parkâ, bet nu ir zinâms, ka ðogad, 30. aprîlî un 1. mai­jâ, stâdu parâde notiks Siguldâ. Parâdç piedalîsies apmçram 100 lie­lâkâs Latvijas stâdaudzçtavas. Ðogad pasâkuma laikâ paredzçta akcija «Bçrna stâdîts koks skaistai nâkotnei».

Skolâs bûs atkal bezmaksas piens

Zemkopîbas ministrija ir izstrâdâ­ jusi un iesniegusi izskatîðanai Mi­

Òemot vçrâ situâciju cukura tirgû, Zemkopîbas ministrija Eiro­ pas Komisijâ (EK) aizstâv viedokli, ka nepiecieðams bûtiski samazinât – lîdz pat 0 EUR/t – baltâ cukura ievedmuitu Eiropas Savienîbâ (ES), jo paðreizçjâ situâcijâ pasaules cu­ kura cenas ir augstâkas nekâ cuku­ ra cenas ES. Latvija ir to dalîbvalstu vidû, kas prasa, lai ðajâ tirdzniecîbas gadâ virs kvotas saraþoto cuku­ ru varçtu izmantot iekðçjâ tirgû pârtikas industrijas vajadzîbâm. Ir zinâms, EK jau norâdîjusi, ka tiek izstrâdâti priekðlikumi, lai padarîtu virs kvotas saraþoto cukuru pieeja­ mu ES iekðçjâ tirgû.

Trûkst lauksaimniecîbas speciâlistu

Lauksaimniecîbâ aizvien lielâks deficîts ir lauksaimniecîbas spe­ ciâlisti. Zinoðu speciâlistu trû­ kums ir jûtams gan zemnieku saimniecîbâs, gan arî Zemkopîbas ministrijâ. Ðai problçmai nolçmusi pievçrsties nevalstiskâ lauksaim­

Aicina piedalîties Çnu dienâ

16. februârî notiks gadskârtçjie Çnu dienu pasâkumi. Nevalstiskâ lauksaimniecîbas organizâcija «Zem­-nieku Saeima» aicina jaunieðus ðo dienu pavadît «Zem­ nieku Saei­mâ» vai kâdâ modernâ lauku saimniecîbâ, lai iepazîtu mo­ dernu, mûsdienu lauksaimniecîbu – modernas tehnoloìijas, attîstî­ bas un izaugsmes iespçjâm, lauk­ saimniecîbas politikas veidoðanu.

Interesenti aicinâti zvanît pa tâlruni 67027044.

Projekts jaunieðiem

Izglîtîbas un zinâtnes ministrija izsludinâjusi projektu jaunieðiem

Latvijâ no ÌMO nav brîvi vien 17 novadi

2010. gadâ Latvijas novados ap­ sprieda jautâjumu, vai pieòemt aizliegumu audzçt ìençtiski modificçtos kultûraugus. Sprieþot pçc Vides un reìionâlas attîstîbas ministrijas datiem, no 110 novadiem ìençtiski modificçtos kultûraugus atïauts audzçt vien 17 novados, to starp Engures, Zilupes, Saulkrastu, Babîtes, Cesvaines, Dagdas, Ciblas un vçl 10 citos novados.

Sagatavoja Rûta Fjodorova

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Notikums

7

Pagale, kas skan un silda Tâ notiek vienîgi Tukumâ – pagale, kas citur tikai silda, pie mums arî skan. Un kâ vçl!

Pagâjuðo sestdien Tukuma pilsçtas kultûras namâ festivâlâ «Tukuma pagale 2011» nu jau otro gadu pçc kârtas pulcçjâs ìitârspçles mîïotâji no visas Latvijas. Ïauþu priekðâ uz skatuves kâpa jauni, arî ne tik jauni ïaudis ar ìitârâm plecâ un mûzikas pilnu sirdi. Ìitâristu darboðanos, arî ðo saietu rosina un gatavo ìitârspçles meistars Ziedonis Stutiòð un kultûras nama direktore Dace Lebeda. Dacîte arî spçlç ìitâru. Pati sev, saviem draugiem par prieku.

Un tâ Tukumâ sasçrsa ap pussimts skanîgo pagaïu pielûdzçji. Noklausîjâs Talsu novada ìitârspçles studijas »N» koncertu. Tas tik bija ko vçrts, kad teju divdesmit ìitâristu stîgas dziedât mudinâja. Ìitârspçles meistarklases vadîja tâdi meistari kâ Ìirts Pavēnis, Aivars Hermanis un Armands Alksnis. Ðoreiz izpalika tâs pagales, kuras kâ balvas un pateicîbu festivâla noslçgumâ pasniedza. Pagale pati sev pielikusi stîgas un skandinâdama tautâs aizgâjusi. Nâcâs izlîdzçties ar Tukuma rozçm. Pat rozes Tukumâ ne tikai smarþo, bet arî skan...

FOTO - Jânis Vîtols

Jânis Vîtols

Māksliniece Inga Brīniņa kopā ar savas studijas audzēknēm Vents Dubrovskis

29. janvârî Tukuma mâkslas galerijâ «Durvis» ar izstâdi «Vçrojums» Ingas Brîniòas tçlotâjmâkslas studija atzîmçja zinâmu posmu radoðajâ izaugsmç – pçrn Tukuma pagalmos un Mâkslas skolâ izauklçtas grafikas un faktûru studijas.

Izstâdes pieteikumâ teikts, ka studijâ ðobrîd darbojas deviòas dâmas: Aija Veinberga, Ingûna Smildzere, Dace Ðkarsta, Dace Lasmane, Santa Brenèa, Gunta Helmane, Laila Baltiòa, Þanna Gulbe un Gundega Vîksna; visas bez iepriekðçjas mâkslas izglîtîbas, taèu ar vçlmi radoði izpausties. Izstâdç redzami seði ðíîvji ziemas noskaòâs, krûzîðu kolekcija, grafikas un faktûru studijas – rezultâts konkrçtiem darba uzdevumiem. Lûk, Ingas Brîniòas

stâsts par paveikto: – Ðai izstâdei mâcîbu ievirze – nav jâvçro saulriets, lai ko skaistu ieraudzîtu; tas ieraugâms arî ikdieniðíajâ – vai nu tas ir sâlstrauciòð, vai bïoda ar veïas knaìiem – kas nu mums, sievietçm, apkârt ir. Pavçrojiet íçíi, kad tiek gatavots çdiens – kâdas klusâs dabas veidojas...! Arî lielie meistari savu mâkslas izglîtîbu sâkuði ar dabas studijâm, un tâ droði vien ir, ka, strâdâjot no dabas, mçs augam profesionâli – apgûstam tehniku un izteiksmes veidu; ja ir ko teikt, tad vairs nav grûtîbu ar mâkslas valodu...Pçrn pilsçtas svçtkos ar muzeju vienojâmies, ka strâdâsim Harmonijas ielas skvçros, bet lietus gâza jau no paða rîta. Tomçr visi ieradâs un bija ar mieru strâdât.

Ieceri nepametâm, bet realizçjâm faktûru studijâ – vecpilsçtas dçïi, akmeòi un senie pagalmiòi ir ïoti pateicîgi faktûru pçtniecîbai. Tehnika lîdzîga kâ flâmu glezniecîbâ, kur faktûras veidoja, lazçjot ar

eïïas krâsu, taèu kâ atseviðíu tehniku Latvijâ to aizsâka Jânis Anmanis; arî krûzîtçs izmantota daïa no zîmçtajâm kompozîcijâm – tâ mçs klasiski pareizi darbojamies.

– Arî ðíîvjus dekorçjat – kur ðo tehniku apgûstat?

– Ðíîvju apgleznoðana saistîta ar manu izglîtîbu – Lietiðíajâ vidusskolâ beidzu keramiku un porcelâna apgleznoðanu, ie-stâjos Akadçmijâ un trîs gadus nomâcîjos keramiíos; tad pârgâju uz tekstilniekiem un beidzu kâ tekstilmâksliniece. Es pârvaldu abas ðîs tehnikas un zîmçðanu – gleznoðanu – pats par sevi. Strâdâju Kandavas Mâkslas skolâ, kur varu apdedzinât traukus, bet arî paðai ir ceplis (tur vairâki mâkslinieki sadarbojamies – dedzinâm savus darbus); vçl ir iecere uztaisît bedres cepli, un cik tad tur tâ darba – tik jâizrok bedre!

– Kâpçc tik svarîgi apgût tçlotâjmâkslas pamatus?

FOTO - Vents Dubrovskis

Deviòi radoði vçrojumi

Inga Brīniņa savām audzēknēm dāvāja to, kas pavasarī izdiedzējas.

– Tagad modç visâdi kursi – cilvçki grib apgleznot zîdu vai porcelânu, taèu es atsakos, jo negribu vairot diletantismu. Nav jau jâglezno ìeniâli, taèu kâdus kompozîcijas pamatus vajadzçtu zinât! Aicinot dalîbniekus studijai, rakstîju, ka mâcîðu zîmçðanas un kompozîcijas pamatus; bija anketa ar manu piedâvâjumu, un visi kâ viens atíeksçja, ka grib iemâcîties zîmçt. Kompozîciju pamazâm iebaroju, un tad paði mâcâs salikt krâsas un saskaòu veidot.

Latvieðiem jau patîk visu izdekorçt – ja tie ir stiprie raksti un vajadzîgajâ vietâ, tad tâ ir mûsu bagâtîba, tomçr suvenîros tas izplçn. Mçs nenovçrtçjam tîru, smuku for-

mu; piemçram, skandinâviem tas aizgâjis praktiskajâ pielietojamîbâ – dzîvesveids jau ir ar gaumi, bet mums smuks tik tas, kas pârtaisîts... *** Òemot vçrâ, ka skatîtâji jau interesçjâs par iespçjâm iegâdâties krûzîtes ar vecpilsçtas skatiem, I. Brîniòa solîja turpinât suvenîru lîniju un ðâdi popularizçt seno Tukumu. Labâ ziòa tâ, ka studijai atbalstîts ES projekts pamatlîdzekïu iegâdei. – Bûsim mobilâs meitenes, jo mums bûs saliekamie molberti.

Jau sarunâts, ka gleznosim novada skaistâkâs vietas un veidosim nelielas plençru izstâdîtes – tâ studijas vadîtâja.

Sports

8

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Galvenais –

Jçkaba gravas kacinâðana

Daina Vilmane

Pagâjuðajâ sestdienâ, 29. janvârî, FK «Tukums 2000/ TSS» atskatîjâs uz aizgâjuðo sezonu. Uz pasâkumu kuplâ skaitâ bija ieraduðies ne tikai jaunie futbolisti, bet arî viòu vecâki. Pavisam klubâ ar futbolu nodarbojas ap 200 bçrnu.

FOTO - Jânis Vîtols

Ðogad pasâkumu atklâja un visus uzrunâja treneris Artjoms Grudcins: – Iepriekðçjais klubam bija 10. jubilejas gads. Tas nebija no vieglajiem, bet tomçr ir prieks, ka vienai no komandâm izdevâs uzvarçt Latvijas èempionâta finâlâ.

Tâdçï ir pie kâ strâdât, vçl jo vairâk tâpçc, ka vairâkâs vecuma grupâs tukumnieki palika 4. vietâ.

1. lpp.

savs marðruts. Pa nogâzi lejâ. Tur daþâdas izdarîbas. Ieðana pa novilktu virzienu, ðauðana mçríî pâri gravai, orientçðanâs dabâ un gudrinieku uzdevums – pasmadzeòot, atcerçties, zinât, jaunu ko uzzinât.

Atkal atpakaï kalnâ jâjoòo. Jâapmainâs bumbiòâm, un aidâ – lejâ nâkamo uzdevumu veikt.

Bija ko turçt! Grava ir dziïa.

Nogâzes, stâvâkas par aègârni apgâztu divslîpju jumtu desmit stâvu mâjâs augstumâ, sniega pârpilnas.

Klajâ vietâ, kur neviens vçl nav gâjis, sniegs lîdz ðekumam. Gravas lejâ loko strauts. Te tad arî burziòð notika. Pçc komandas visi skrçja, cik kâjas nes. Aplî, kura viducî tenisa bumbiòas daþâdâs krâsâ nokrâsotas vaïojas. Katrai krâsai

Veiklâkâ – Ieva Jurçvica Tiesneði izvçrtçja, kuri veiklâkie, atraktîvâkie, zinoðâkie. Trîs labâkie

saòçma dâvanu kartes, kuras varçs atpreèot tepat, gravâ slçpojot, snovojot.

Un tad dalîbnieki stâjas uz strîpas Lielâ kalna pakâjç, lai skrietu augðâ kalna galâ pçc jaunâ snovborda dçïa. Dçlis tika pûreniecei Ievai Jurçvicai. Ieva ir republikas jaunatnes èempione 400 metru distancç.

Viòa pûreniekiem palîdzçjâ izcînît arî labâkâs komandas godu.

Jânis Vîtols

Novusa jaunumi Kristiâns Krievâns

Sezonas uzdevums izpildîts Laikâ, kad jaunie futbolisti baudîja ledus priekus, uz nelielu sarunu aicinâjâm kluba trenerus A. Grudcinu un Sergeju Kovaïovu.

A. Grudcins: – Lai kâ arî nebija gâjis, kluba ju-

Tukuma èempionâts un lîdz ar to sâka veidoties Tukuma novusistu izlase. Novusu Vçvera kungs spçlçjis bez pârtraukuma, kopð tâ laika viòð ir arî Tukuma Novusa kluba direktors. Ðobrîd aktuâlâkais: slavenâkâ Tukuma novusista B. Elvika piemiòai tiek plânots viòam veltîts turnîrs. Aptaujâjot dalîbniekus,

noskaidrojâm, ka labs lîmenis Latvijâ vçrojams ne vien Rîgâ, bet arî Aizputç, Valmierâ un Cesvainç.

Runâjot par sestdienas sacensîbu rezultâtiem, Tukuma Novusa kluba kausu izcînîja Aldis Biðofs no Talsiem, 2. vietâ atstâjot Aigaru Aleksandrovu no Saldus, bet 3. – tukumnieks Valdis Viòiarskis.

Foto – Kristîne Ðtromane

Pirmo èetru vietu ieguvçji kvalificçjâs pusfinâlam, pusfinâls notika lîdz piecâm uzvarâm, finâls – septiòâm.

Runâjot par pârstâvçtajâm vecuma grupâm, jaunâkais dalîbnieks bija tikai 20 gadu jauns, vecâkajam – Gunâram Vçvera kungam – 77 gadi. Sarunâ ar viòu noskaidrojâm, ka novusu Vçvera kungs spçlçt sâcis jau 1967. gadâ, kad meklçjami arî Tukuma novusa vçstures pirmsâkumi. Tie saistâmi ar Borisu Elviku un Kandavas Radiorûpnîcu – 1969. gadâ pirmo reizi risinâjâs

Labâkie spçlçtâji tika nosaukti katrâ no vecuma grupâm. Un tie ir: «U-6» – Kristaps Puzânovs, «U-7» – Kristers Penkevics, «U-8» – Rûdolfs Salmiòð, «U-9» – Viesturs Ostrovskis, «U-10» – Reinis Mitenbergs, «U-11» – Robins Kokarîtis, «U-12» – Krists Krûmiòð, «U-13» – Ronalds Rastorgujevs, «U-14» – Elmârs Piòíis, «U15» – Sandijs Joksts, «U-16» – Madars Lorencs, «U-17» – Andris Sarva, «U18» – Matîss Ðteimanis.

Tâpat tika nosaukti 2010. gada sezonas centîgâkie spçlçtâji – Artis Miðkins, Mareks Korns, Artis Lipskis, Kristaps Vilmanis, Rûdolfs Reingolds.

Nominâcijâ «Gada progress» tika nosaukti trîs kluba spçlçtâji – Edgars Omeïjaòenko, Mârtiòð Labrencs un Rûdolfs Fogelis.

Bet par 2010. gada sezonas la­ bâko vârtsargu kïuva Adrians Misa.

Gripas vîruss volejbolistiem

FOTO - Kristiāns Krievāns

30. janvârî Sporta un atpûtas kompleksâ Lauktehnikâ norisinâjâs Tukuma novusa kluba kausa izcîòa, kas pulcçja 21 dalîbnieku no daþâdâm vietâm, pârsvarâ no Tukuma bijuðâ rajona (lauku pagastiem). Kopumâ vienlaikus pie galdiem spçlçt varçja 20 dalîbnieku. Kausa izcîòa norisinâjâs 12 kârtâs pçc Ðveices sistçmas, kas nozîmç, ka uzvarçtâji katrâ kârtâ tiekas ar uzvarçtâjiem. Pamatturnîrâ spçles norisinâjâs septiòos setos lîdz èetrâm uzvarâm.

Apsveic labâkos

Vçrtîgâkais vârtu guvums 2010. gadâ bija 1999. gada vecuma grupas zçniem Latvijas èempionâta finâla spçlç pret komandu «Daugava/Babîte», kurâ vienîgo, izðíiroðo golu iesita Kristers Ðvâns.

2010. gadâ treneris Sergejs Ko­va­ïovs pieteica 1999. un 1998. gadâ dzimuðos zçnus LFF Zemgales Nordea èempionâtam «U13» vecuma grupâ, un tâ nu iznâca, ka FK «Tukums 2000/TSS» izcînîja 1. vietu. Ðajâ komandâ spçlçja – Viesturs Nikolâjevs, Rainers Lagzbermanis, Kristers Koluþs, Edgars Mûrnieks, Robins Kokarîtis, Artûrs Borisovs, Rûdolfs Fogelis, Edvards Jaudzems, Emîls Zaïkalns, Artis Miðkins, Jânis Klâks, Kristaps Gailis, Krists Krûmiòð, Kristaps Vilmanis, Kristaps Vâgners, Toms Kaminskis, Kritaps Blite.

Paldies pasâkuma laikâ treneris teica arî abiem ðoferîðiem – Vilnim un Emîlam, kuri ved puiðus uz sacensîbâm, arî pârdzîvo par visiem. Viòi tika pie personîgajiem kluba krekliem.

Noslçgumâ Artjoms Grudcins pateicâs visiem vecâkiem par pacietîbu un novçlçja izturîbu arî turpmâk.

Kamçr daþi vçl stâjâs kopîgajai fotogrâfijai, citi jau baudîja sagâdâtos saldumus, lai pçc tam dotos aktîvâ atpûtâ uz ledus, ko nu jau tradicionâli jaunajiem futbolistiem sagâdâ FK «Tukums 2000/ TSS» klubs.

SK «Tume» cîòâ ar «Kraims» Aizvadîtajâs brîvdienâs bija paredzçtas trîs «Rietumu lîgas» organizçtâ vīriešu volejbola turnîra spçles, no kurâm notika divas.

Smârdes spçles pârceltas, jo tomçr

spçlçjoðo komandu sastâvs bijis nepietiekams.

Bet svçtdien sabraukumâ Pûrç mâjinieki ar 3:0 uzvarçja «Kramu» (Talsi) un ar 3:1 – «Tumi»; bet

Sports

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

9

nezaudçt cîòas sparu

Edgars Omeļjaņenko, treneruprāt, šogad pelnījis nomināciju «Gada progress» Visi futbolisti, gan lieli, gan mazi, vienmēr gandarīti par gūto atzinību bilejas gadâ mçs varam palielîties ar saviem valsts èempioniem.

Klubâ darbs iet uz priekðu, bçrnu un jaunieðu piramîda nostiprinâs, un rezultâti vecuma grupâs mums ir ðâdi: 2001. gadi – 4. vieta (vienu vârtu attâlumâ no 2. vai 3. vietas), ar 2000. gadiem netikâm ârâ no Zemgales èempionâta, nekvalificçjâmies finâlam un esam 3. vietâ Zemgales reìionâ, 1999. gadâ dzimuðie kïuva par Latvijas èempioniem, «U-12» vecumam (1998. gadâ dzimuðie) – 4. vieta, un arî pietrûka viena gola lîdz medaïai, «U-13» – 7. vieta, bet ðie zçni pirmo gadu spçlçja uz lielâ laukuma, un var teikt, ka tas ir labs rezultâts, «U-15» – 4. vieta, «U-18»

netraucç «Tume» ar 0:3 piekâpâs «Kramam».

Vçl ðajâ dienâ sabraukums bija Cçrç, kur «Akotiòð» ar 0:3 zaudçja «Lapmeþciemam». Tas ar 3:0 pârspçja «Kandavu». Savukârt «Ozols» uzvarçja «Akotiòu» ar 3:0, bet spçlç ar «Kandavu» piedzîvoja zaudçjumu – 0:3.

Nâkamais sabraukums volejbolistiem «Rietumu lîgâ» bûs 6. februârî Kandavâ. 11.00 sabraukumu atklâs «Krams» un «Tume»; 12.30 «Kandava» – «Tume»; 13.30 «Pûre» – «Krams», bet 15.00 sabraukuma pçdçjâ spçlç tiksies «Pûre» un «Kandava».

12. februârî spçles norisinâsies Smârdes pamatskolâ: 11.00 spçlçs «Smârde» un «Akotiòð»; 12.00 «Akotiòð» – «Krams»; 13.00 «Smârde» – «Krams». Vçl ðajâ dienâ bûs volejbolistu sabraukums Irlavas Sporta namâ: 10.00 «Lapmeþciems» – «Irlava»; 11.30 «Ozols» – «Lapmeþciems»; 13.00 «Irlava» – «Ozols». Un tâpat 12. februârî «Tukuma», «Pûres» un «Kandavas» volejbolisti saspçlçsies Tukuma Sporta un atpûtas kompleksâ Lauktehnikâ: 13.00 «Tukums» – «Pûre»; 14.00 «Kandava» – «Pûre», bet sabraukuma noslçgumâ 15.30 spçlçs «Tukums» un «Kandava».

Zane Vimbule

– 4. vieta.

– Un tomçr – kâ vçrtçjat pçrno sezonu?

– Ziniet, kad paliek viena soïa attâlumâ no medaïâm, kâ mûsu gadîjumâ èetrâs vecuma grupâs, tad jâdomâ, ka kaut kas nav padarîts lîdz galam. Tâtad ir vçl, pie kâ strâdât.

– Un – jûsuprât, kâ pietrûkst – Pietrûkst bçrnu. Mçs spçlçjam ar to, kas mums ir. Ja ir viòi deviòi, tad astoòi laukumâ. Brîþam ir tâ – ja viens kaut kur izkrît, tad grûti viòam atrast aizstâjçju.

– Vai klubu ir atstâjuði daudzi spçlçtâji?

– Pârgâjis uz citu klubu pagaidâm

ir stabili viens – «U-16» spçlçtâjs Raivis Vîtolnieks. Viòð ir arî Latvijas izlases spçlçtâjs un pârgâja uz Ventspili, kur arî dzîvo, mâcâs un trençjas Ventspils futbola klubâ.

Tâpat aicinâja uz Ventspili arî Sandiju Jokstu, Uìi Kamparu un Edgaru Omeïjaòenko. Ventspilnieki gatavi òemt viòus uzreiz. Bet puikas izvçlçjâs mâcîbas, sakot: “Mçs te, Tukumâ, attîstîsimies.” Puiði nolçma, ka pagaidâm var to paðu sasniegt Tukumâ, dzîvojot pie vecâkiem.

Viòi uzskata, ka mâcîbâs Tukumâ ies labâk. Ventspilî ir grûtâk savienot mâcîbas ar treniòiem, jo divreiz dienâ ir treniòi, un viòi bieþi brauc uz treniònometnçm, un – mâcîties tur nav laika. Mûsçjie

kâdos 17 vai 18 gados nolems, kas viòiem vairâk padodas – mâcîbas vai futbols.

Uz jautâjuma zîmes par pârieðanu uz citu klubu mums ir vçl trîs spçlçtâji – Edijs Joksts, Matîss Ðteimanis un Artis Ostrovskis.

– Labâkie spçlçtâji jau apbalvoti, bet ne jau visiem var iedot balvu. Varbût ir vçl kâds, ko gribas îpaði uzteikt?

– Uzteikt gribçtos tos paðus èempionus, tikai bail, ka nepârslavç.

Bet tur ir vairâki spçlçtâji, kuri, ja sevi pilnveidos, tad varçtu sasniegt kaut kâdus futbola augstumus. Un tad vçl ir «U-16» komanda, kurâ ir vairâki Latvijas izlases kandidâti.

Pagaidâm ir kâdi pieci kandidâti, bet vçl negribçtos saukt uzvârdus, jo pârçjie jau arî turpat vien ir.

– Tas bija par bçrniem, bet kâ mums ir ar 1. lîgu, kâ viòiem klâjâs pagâjuðajâ sezonâ.

– 1. lîgâ it kâ ar vietu mçs neesam apmierinâti, bet katru gadu augam par vienu vietu uz priekðu. Pirmajâ gadâ bijâm 12. vietâ, tad 11., un pagâjuðajâ gadâ bijâm 10. vietâ. Mums ir viena no jaunâkajâm komandâm 1. lîgâ, un ir specifika, ka katru gadu atdodam spçlçtâjus un katru gadu gandrîz viss ir jâsâk no jauna. Ja divi vai trîs pamatsastâva spçlçtâji aiziet, tad mçs praktiski sâkam jau ar 16-gadîgo komandu startçt 1. lîgâ. Bet tur stâties pretî pieauguðajiem ir grûti, un mçs daudz neko nevaram.

10. lpp.

Gatavojoties Eiropas èempionâtam un MMA Janvârî panâkumi Horvâtijâ un Lietuvâ 15. janvârî Zagrebâ notika Horvâtijas Grand Prix sacensîbas karatç, kur startçja vairâk nekā 15 valstu sportisti. Tukuma karatç klubu pârstâvçja Dâvis Spriòìis, kurð vecuma grupâ no 14 lîdz 15 gadiem un svara kategorijâ virs 70 kg vairâk nekâ 20 karatistu vidû izcînîja 1. vietu.

22. janvârî Ðauïos (Lietuva) notika 11. Baltijas valstu karatç èempionâts, kas vienkopus pulcçja sportistus no Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Latvijas – Tukuma karatç klubu pârstâvçja karatç trenera Aleksandra Stoïarova audzçkòi – D. Spriòìis, Jorens Rancâns un Oskars Kuma.

D. Spriòìim svara kategorijâ +63 kg 1. vieta, bet J. Rancânam (vecumâ no 12 lîdz 13 gadiem un svarâ lîdz 60 kg) – 3. vieta.

Paðlaik D. Spriòìis Latvijas izlases sastâvâ gatavojas pârstâvçt mûsu valsti Eiropas èempionâtā kadetiem un junioriem, kurð notiks Serbijâ no 10. lîdz 13. februârim.

Februârî karatç klubâ – jaunumi Sâkot no februâra, Tu­kuma

Treneris Aleksandrs Stoïarovs ar audzçkòiem Baltijas valstu karatç èempionâtâ Lietuvâ Karatç klubâ darbîbu sâks MMA gru­pa (Mixed Martial Arts (angïu val.) – jaukta cîòas mâksla).

No­darbîbas bûs pirm­dienâs,

treðdienâs un piektdienâs. Uz tâm tiek aicinâti zçni un meitenes vecumâ no 14. gadiem. Nodarbîbâs galvenais uzsvars tiks likts uz fizis-

ko sagatavotîbu, kâ arî uz dþudo, dþiu-dþitsu un karatç tehniku.

Aleksandrs Stoïarovs

Ziņas

10

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Galvenais – nezaudçt cîòas sparu 9. lpp.

Tomçr mûsu uzdevums ir noturçties 1. lîgâ, puiðiem svarîgi nostiprinâties, lai treniòprocess ir tâds, ka viòi augtu. Ne tik daudz svarîga bûtu tâ vieta, bet lai mçs – treneri redzçtu, ka notiek izaugsme. Ja ir viens vai divi tâdi izauguði, kas varçtu iet tâlâk, tad uzdevums ir izpildîts. Tâpçc par pagâjuðo gadu varu teikt, ka uzdevums ir izpildîts. No mums aiziet spçlçtâji, kaut kur pârbaudâs, viòus aicina uz virslîgâm, kaut arî

komandai ir tikai 10. vieta.

– Ko domâjat par ðo sezonu, kâ bûs ðogad?

– Domâju, ka ðogad atkal bûs grûts gads, centîsimies iesaistît pçc iespçjas vairâk jaunieðu. Komandu trençs Kristaps Diðlers, es kopâ ar Sergeju Kovaïovu bûðu vairâk kâ konsultants. Uzdevums ir saglabât vietu 1. lîgâ tâ, lai redzçtu, ka jaunajiem ir izaugsme. Daudzi no viòiem ðogad beigs 9. klasi un ies vidusskolâ, bet, protams, visi jau prom neaizies un nâkoðajiem jaunajiem jau bûs vieglâk.

– Kuri bija labâkie 1. lîgâ, kurus gribçtos uzslavçt?

– Patika visu sezonu Matîss Ðteimanis, kas tagad mçìina spçkus Ventspils komandâ.

Viòð visu sezonu izturçja bez traumâm, bez kritumiem, bet tikai uz sezonas beigâm sasniedza savu labâko formu. Vçl varçtu nosaukt malçjos aizsargus Kasparu Smeili, Arti Ostrovski, Ediju Jokstu.

Gribu teikt, ka katram savâ vecuma grupâ jâbût vienam no labâkajiem savâ komandâ, pçc tam

Minētāju stūrītis 7 cipari: 0514023 1457654 2745130 3402781 3754962 4133259 5344210 6038410 6 cipari: 035763 123864 129432 246843 248657

384954 472868 576349 674128 741582 876531 930761 5 cipari: 16525 23951 31620 44046

Iepriekšējās mīklas atrisinājums

Krustvârdu mîkla – sastâdi pats!

Sastâdîjis Aivars Levgovds

8 cipari: 18478217 21867132 30593425

45728954 57371604 64980256 71734603 86513712

REKLâma

Kursos gūst zināšanas, kā piesaistīt investīcijas savam projektam Jūs taču esat dzirdējuši par gadījumiem, kad šķietami apsargātā maksas stāvvietā tiek apzagtas vai pat nozagtas automašīnas? Vai arī paši piedzīvojuši brīžus, kad jūsu ierastā vietiņa piemājas stāvvietā jau aizņemta? Lai novērstu šādas situācijas, ventspilnieki Oļegs Ožinskis un Pjotrs Homjaks izstrādājuši jaunu tehnoloģisku risinājumu – īpašu saliekamas konstrukcijas autostāvvietas barjeru, kas piestiprināta asfaltam un izmantojama, kad automašīnas īpašniekam tas nepieciešams. Ideja par „Parkošanās barjeru”, kā to nosaukuši paši autori, radās pirms pusgada; tad arī tapa pirmie produkta prototipi, kuru tehnoloģisko izstrādi veica Oļegs, kurš iepriekš bija strādājis metālapstrādes nozarē.

Nākamais loģiskais solis jauno uzņēmēju darbībā būtu izstrādātā produkta ražošanas uzsākšana, bet, lai līdz tam nonāktu, nepieciešamas papildu investīcijas. Tieši šī iemesla dēļ Oļegs un Pjotrs nolēma piedalīties apmācību kursā «Kļūsti par uz-

ņēmēju 5 dienās», kas janvārī norisinājās Ventspilī, – topošajiem uzņēmējiem bija ļoti svarīgi noskaidrot, kā viņu ideju vērtē profesionāli eksperti un kā piesaistīt investīcijas projekta attīstīšanai.

Tagad, kad apmācību kurss noslēdzies, puiši secina, - kārotais mērķis sasniegts. “Saņēmām daudz informācijas par naudas plūsmu un to, kā piesaistīt investīcijas, kādas grantu un atbalsta programmas ir pieejamas,” stāsta Pjotrs. Bet kā galveno kursa ieguvumu Pjotrs un Oļegs nosauc iespēju prezentēt savu ideju potenciālajiem investoriem un pasniedzējiem.

Apmācību kursu «Kļūsti par uzņēmēju 5 dienās» sadarbībā ar Ventspils Augstskolu un Ventspils Augsto tehnoloģiju parku Inovatīvas uzņēmējdarbības motivācijas programmas ietvaros ar ES un ERAF līdzfinansējumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Līdzīgas apmācības norisinājušās arī Rīgā, Jēkabpilī, Cēsīs un Daugavpilī.

censties bûs vienam no labâkajiem savâ vecumâ valsts èempionâtâ, un, ja tu bûsi viens no labâkajiem, tad tev pavçrsies ceïð arî futbola izaugsmç nâkotnç.

Lai futbols ir sirdslieta!

– Jautâjums jums, Sergej, kâ vçrtçjat paða trençtâs komandas?

– Man vislabâkie ir mazie.

Grûtîbas ir ar 2000. gadu, jo ir tikai èetri spçlçtâji, bet tâdi puiði, kuri grib spçlçt un cenðas darît visu komandas labâ, bet futbols ir komandas spçle, un ar èetriem vien nepietiek. Vajadzçtu vçl kâdus piecus, seðus tâdus, bet ðobrîd ir tâ, kâ ir.

Priecç 1999. gada futbolisti, viòi ir 10 cilvçki, turklât visiem “deg acis” uz futbolu. Viòi nâk uz treniòiem kâ apburti. Pagaidâm.

Prieks ar tâdiem bçrniem strâdât.

Tâpat arî prieks par 1998. gada puiðiem, jo ir izveidojies tâds kâ pamats 1997. gadam, gan bûs arî kâ ïoti labs atbalsts 1999. gadam, jo ðogad 1998. gada zçni sâks spçlçt uz lielâ laukuma un, apvienojoties ar 1999. gadâ dzimuðajiem, bûs ïoti spçcîga komanda arî lielajâ futbolâ.

Te man bûtu grçks sûdzçties par resursiem. Ðogad iepriecinâja 1997. gada puiði. It kâ nav rezultâta, bet nekad nebija arî tâ, ka viòi bûtu

“zvaigþòota” komanda. Tâ ir vidçja lîmeòa komanda ar labiem puiðiem. Man prieks, ka jau septîto gadu no tâs komandas nav pazudis neviens. Viòi arî sanâk tuvâkâs rezerves 1. lîgai, jo pçc diviem gadiem jau viòiem bûs jâsâk tajâ spçlçt (Pçc gada viòiem jâpâriet trençties pie Kristapa Diðlera. – A. Grudcins). Ðis vecums principâ ir mani pirmie izaudzinâtie – no bçrnudârza lîdz 14 gadiem.

Prieks, ja vecâki par prioritâti bçrnu izaugsmç izvçlas sportu, tieði futbolu. Ko varu viòiem solît? Strâdâsim, kaut gan nevaru to nosaukt par darbu. Droði vien ja uzskatîtu par darbu, tad futbolistus netrençtu – futbols ir gan mans vaïasprieks, gan sirdslieta.

Centîsimies izaudzinât jaunas Tukuma zvaigznîtes.

Ne katrs to var – kïût par futbolistu, bet tieði no tiem labdabîgi dullajiem izaug tie labâkie futbolisti – tâdi, kâ, piemçram, Kristaps Blanks. Ne vienmçr pa priekðu iet talants. 10% tikai ir talants, bet pârçjie 90% – grûts darbs. Bet bçrnu vecumâ noteicoðais ir darba spçjas plus vecâku uzòçmîba. Ïoti svarîgs vecâku atbalsts.

A. Grudcins: – Izmantojot izdevîbu, aicinâm vecâkus vest uz futbolu jaunâkâ gadagâjumu puiðus – no 2006. lîdz 1999. gadam.

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

Reklāma un sludinājumi

11

Ziņas

12

Otrdiena, 2011. gada 1. februāris

aptauja Kâ vçrtçjat «Latvenergo» ieceri no 1. aprîïa paaugstinât elektrîbas tarifus vidçji par 30%? Kâ tas ietekmçs jûsu un ìimenes sadzîvi?

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs

29. diena (dilstoðs mçness Meþâþa/Ûdensvîra (1.22) zîmç) – astoòkâjis; viena no cikla sareþìîtâkajâm dienâm: liels spçks kârdinâjumiem, apgrûtinâta patiesîbas izziòa; kosmisko ilûziju laiks; jâizvairâs no tumsas gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç; jârûpçjas, lai visur deg spilgta gaisma; nedrîkst nodarboties ar seksu; ðajâ dienâ dzimuðie visu dzîvi ar kaut ko cînâs; uzturâ ieteicami piena produkti un miltu izstrâdâjumi (Atslodzes laiks – no 2. februâra 16.32 lîdz 3. februâra 16.32); sapòi var nobaidît, taèu tie ir nepatiesi – no 2. februâra 7.46 lîdz 3. februâra 4.32.

1. diena (dilstoðs/jauns (4.32) mçness Ûdensvîra zîmç) – gais-

meklis, lampa; ïoti tîra un laba, maìiska diena; laiks jâveltî plânu kalðanai, sapòoðanai – visi sapòi un vçlmes, ja mçríi labi un cçli, piepildâs mçneða laikâ (jo detalizçtâks plâns un spilgtâka vizualizâcija, jo veiksmîgâk îstenojas iecerçtais); ðajâ dienâ nedrîkst vçlçt ïaunu – „kas citam bedri rok, tas pats iekrît”; labi visiem piedot pâri darîjumus, arî sev paðam; jaunus darbus nesâkt; ðajâ dienâ dzimuðie ir jaunu ideju nesçji pasaulç, iniciatîvâm bagâti cilvçki; ja sapnî redz ko labu- bûs prieks, ja sliktu - nepievçrst tam uzmanîbu, jo viss pâries pats no sevis – no 3. februâra 4.32 lîdz 4. februâra 8.01.

Austra (atpûðas):

– Nâksies dzîvot sve­ èu gaismâ. Slikti tad bûs. Uz ko gan citu var ko ietaupît? Dikti daudz netçrçjam. Ir veïas maðî­ na, televizors, internets, ir gludeklis. Tie visi darbojas ar elektrîbu. Televizoru laukâ neslçgsim.

Internetu arî. Nezinu, kâ taupîsim. Jâiet bankas, bankomâti aplaupît. Uz to pusi jau virzâmies, un tagad tâ lieta nâk modç.

Edmunds (pensionârs):

– Ziepes bûs. Mums – mazajiem cilvçkiem, – bûs ziepes.

Nepaaugstinâs pensijas. Un tâ jau arî bûs. Nâksies knapinâties.

Mazâk çdîðu. Smçíçðanu atmest nevaru.

Mazo graíenîti arî ne. Labi, ka kopâ ar bçrniem dzîvoju.

Kristîne ar dçliòu Gustu:

Ingrîda (bezdarbniece):

– Protams, negatîvi.

Par elektrîbu daudz bûs jâmaksâ. Nav tas labi.

Vajadzîbâm netiek taupîts un netaupîs. Atbildçðu ar labu ziòu – pavasaris nâk. Var taèu jau manît.

Nâk kopâ ar gaiðo laiku.

Nebûs elektrîba jâtçrç.

Gusta tçtis Ìirts vairâk strâdâs. Bûs jau labi.

Izdzîvosim.

– Negatîvi to vçrtçju.

Lîdz ar elektrîbu viss dârgâks kïûs. Siltums, pârtika, citas preces.

Nâksies taupît. Kâ? Vçl îsti nemaz nezinu. Par elektrîbu nevar nemaksât. Èiks, un nogriezîs. Nâksies galdâ liekamo taupît.

Mazâk çst. Nezinu, cik ilgi tâ izvilksim. Gan vçl ko paaugstinâs.

Jânis Vîtols

Copes dienas līdz 15. februârim

Asari zivju zupai

Rûta Fjodorova

Svçtdien saulîte, tâ sakot, pa zemes virsu ripoja. Bija skaista ziemas diena. Tie, kuri nenobijâs no vçja, devâs slçpot, garâkâs pastaigâs vai arî nodarboties ar zemledus makðíerçðanu uz vienu otru ezeriòu.

Un to nemaz nenoþçloja. Ezera vai dîía ieplakâ daþuviet vçju nemaz nejuta. Un zivis íçrâs. Uz Ðlokenbekas dzirnavu dîía ledus sastapâm pâris makðíernieku.

Abiem lomâ bija vairâki asari. Ziedonis Gerasimoviès (attçlâ) bija atnâcis makðíerçt no Tukuma. Viòð par asariem priecâjâs un, kaut arî zupas tiesa jau bija samakðíerçta, viòð tomçr vçlçjâs, lai cope bûtu bieþâka. Zie-

donis uzskata, ka asari ir vienas no garðîgâkajâm zivîm. Makðíernieks tâs pats arî notîrot, tâ ka kundzei nemaz nevajagot ar zivju tîrîðanu nodarboties – uzreiz zivis var likt zupâ vai uz pannas. Ziedonis arî atklâja, ka viòam ïoti patîkot makðíerçðana, tâpçc bieþi esot pie ûdeòiem. Daþkârt hadās, ka nâkoties uz makðíerçðanu aizmukt tâ, ka mâjnieki nemaz to nezina.

Kļūdas labojums 25. janvâra laikraksta publikâcijâ «Pârsteigumiem bagâts loms» ir ieviesuðâs kïûdas. Uzòçmçjam, kurð organizç copi Zviedrijā, ir vârds Raivo un ne Raimonds, savukârt veikala «Pludiòð» pârstâve ir Vita Dreimane.

Drukas velniòð pamanîjies iesprukt arî inspektora Andreja Zabeïina vârdâ. Atvainojamies visiem, kam tika sagâdâtas neçrtîbas!

1. – 2. februâris. Labas copes diena. Upju grîvâs un kanâlos sâkas raudu un brekðu aktivitâtes, mâjâs sagatavojiet iebarojamo çsmu un dodieties uz savâm iecienîtajâm makðíerçðanas vietâm!

3. – 4. februâris. Lomi nebûs tik labi, bet arî mâjup nevajadzçs doties tukðâ.

5. – 7. februâris. Laba diena brekðu makðíerçðanai, tikai nepiecieðams zinât to ziemoðanas dziïumus un piedâvât lçni ðûpotu slaidu mormiðku, kam uz âía divi trîs vîbotòu kâpuriòi vai puðíîtis rubînsârto trîsuïodu kâpuru.

8. – 9. februâris. Nekâdi diþie lomi nav gaidâmi, tâpçc pârskatiet savus makðíernieka piederumus.

10. – 11. februâris. Pie niedrçm gaidâma visai interesanta ruduïu cope. Katrâ ziòâ, jo tievâka aukliòa un mazâks mormiðkiòa, jo interesantâka un azartiskâka bûs cope.

12. februâris. Makðíerniekiem nelabvçlîga diena.

13. – 14. februâris. Teicamas copes dienas. Aktîvâki kïûst asari. Lielie asaru eksemplâri, íer maza izmçra þibuïus, savukârt vidçjie un mazie asari íeras uz mormiðku, uz kuras ir uzsprausti sarkanie íikuri.

15. februâris. Lomi bûs slikti. Paðlaik februârî pie cienîga loma ezeros un upçs tiek vienîgi bïitkoðanas meistari. Un arî ne katrâ izbraukumâ. Jo ziemâ vairâk nekâ citos gadalaikos zivju uzvedîbu ietekmç laika apstâkïi, to maiòa, arî skâbekïa daudzuma samazinâðanâs ezeros, kuros nav caurteces. Tâpçc makðíerçðanai labprâtâk izvçlçties upju atvarus, dzelmes, ezerus un ûdenskrâtuves, kurâs ietek un no kurâm iztek upîtes.

Raivo Âíîtis