2011. gada 3. februāris by Neatkarīgās Tukuma Ziņas

Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

www.ntz.lv

Lai atrastu rotaïu biedru

Redakcijas sleja Vai kâds mani dzird?

FOTO - Jānis Vītols

Vents Dubrovskis

Ðoreiz atkal gribu paspekulçt ar sîkdomâm par zinâmo un nojauðamo. Proti, par to, kâdai informâcijai dodam priekðroku. Par to aizdomâjos kâdâ intervijâ par negatîvo Tukuma policijas tçlu, ko tâ kâ ïaunprâtîgi kultivç valsts redzamâkie plaðsaziòas lîdzekïi; jo îpaði – kâds «degoðs raidîjums»... Intervijâ man nâcâs taisnoties par amatbrâïu pavirðîbu un neobjektivitâti un vienlaikus atzît, ka pati dzîve – sabiedrîbas pieprasîjums – ðo pusobjektivitâti ir aizstûmis – atstâjis sauso ziòu presçtajam formâtam. Tam paðam, kur TV diktore bezkaislîgu seju ber tekstu par 13 lâèiem, kas sargâjuði marihuânas audzçtavu Kanâdâ, lîdz krît tâdâ smieklu histçrijâ, ka vajadzîgi 38 dubli, lai ziòu pabeigtu... Bija jautri, un skatîtâji ðo materiâlu ievçrtçja daudz bieþâk nekâ ziòas, teiksim, par zemestrîces draudiem Brazîlijâ, vulkâna moðanos Itâlijâ vai Japânâ... Par to stâstu, iedomâjot sociâlo tîklu popularitâti. Vai esam aizdomâjuðies, kâpçc tik svarîgs ir kïuvis domubiedru – pat ne draugu, bet lîdzîgo – viedoklis? Iespçja brîvi izteikties un novçrtçt rezonansi? Dziïâk òemot, tâpçc, ka sajaukto vçrtîbu laiks – kurð zils un ne tik zils; kurð sarkans un kurð par tâdu tikai uzdodas! Ir arî juku, pârmaiòu, karu un nemieru laiks. Tas ir laiks, kurâ ðobrîd dzîvojam, un par noþçloðanu – ierastâs svarîgo cilvçku (daþâdu rangu vadîtâju un speciâlistu) tribînes – kontrolçtie plaðsaziòas lîdzekïi – vienlaikus ir kïuvuði gan pârâk smagnçji aktîvai komunikâcijai, gan – neuzticami... Var jau bût, ka glupi ir domât «es – man» kategorijâs, taèu cilvçciski saprotami – cilvçki vairâk uzticas nevis Prezidenta vai Valsts Nodarbinâtîbas dienesta vadîtâjas gludajâm frâzçm, bet lîdzcilvçku sajûtâm, padomiem un ieteikumiem, kâ un no kâ dzîvot, nezaudçjot dzîvesprieku... Nezinu, vai pareizi domâ tie, kas apgalvo, ka visi mediji vienâdi – ar sensâcijâm naudu taisa, tomçr pavisam noteikti laikâ, kad notikumi tik strauji seko notikumiem, strâdâ arî cits paradokss – tie personiskie «es» un »man ðíiet» aizèab kâ pçrnajâs lapas vçjâ...

Nr. 14 (1575) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Vineta un Rihards Skovronski uz tautas namu bija atveduði mazo Raineru, bet Sigita Auniòa – metiòu Aivitu. Nepagâja ne cik ilgs laiks, un abi bija kïuvuði par rotaïu biedriem Agita Puíîte

Vakar Lestenes tautas namâ notika pirmâ nodarbîba vismazâkajiem pagasta iedzîvotâjiem – iepazîðanas, draudzçðanâs, kâ arî rotaïu un spçïu stunda mazuïiem, kuri vçl neapmeklç bçrnudârzu.

Pirmajâ reizç uz tautas namu bija atnâkuði divi mazie dalîbnieki Aivita un Rainers kopâ ar vecâkiem, abi spçlçjas gan ar rotaïlietâm, gan spçïu piederumiem, divi vien izmantojot vai pusi lielâs zâles. Tautas nama vadîtâja Iveta Papendika gan cer, ka pavisam drîz rotaïu biedru pulciòð kïûs lielâks – daudzi ðobrîd mâjai piesaistîti slimîbas dçï.

I. Papendika stâstîja, ka ðâdu pasâkumu iecerçjusi, òemot vçrâ gan savu pieredzi, gan to, kâ reizçm klâjies citiem: “Kad pati biju bçrna kopðanas atvaïinâjumâ, jutos atrauta no reâlâs dzîves, jo tâ îsti nebija ar bçrnu kur iet. Redzçju arî, ka maziem bçrniem ir problçmas iesaistîties lielos pasâkumos – ir bailes no mûzikas, no lielâs zâles, no sveðiem cilvçkiem, tâpçc nere-

ti pasâkums mazulim beidzas ar asarâm un uztraukumu.” Tâpçc arî viòa izlçmusi pulcināt mâmiòas, lai bçrni varçtu sadraudzçties, parotaïâties un laiku pavadît kopâ. Turklât ðim pasâkumam bûðot turpinâjums – kad bçrni saradîðot, viòi varçðot zâlç spçlçties, bet mâmiòâm tiks organizçtas rokdarbu nodarbîbas. Lai laiks piepildîts visiem!

Policisti – nepelnîti nomelnoti Vents Dubrovskis

Pçc 25. janvâra traìiskajiem notikumiem Jçkabpilî atkal negatîvâs izteiksmçs tiek pieminçts Tukuma vârds, jo – raugi – vairâki noziedzîgâs grupas dalîbnieki nâkuði no Tukuma. 26. janvâra LNT raidîjumâ «Degpunkts» pat sagatavots siþets ar nosaukumu «Tukuma policijai slikta slava». Atgâdinot virkni skandalozu noziegumu pçdçjos gados, raidîjums noslçdzas ar rezumçjumu: ”Pçc neoficiâlas informâcijas abu

brâïu (Denisa un Pâvela Hristoforidi. – Red.) iesaistîðanâs noziedzîgajâ grupçjumâ pilsçtniekiem nav nekâds jaunums, jo viòi centuðies izspiest naudu arî no vietçjiem iedzîvotâjiem, kas arî bija zinâms visai pilsçtai...” Reaìçjot uz ðâdiem paziòojumiem, savu viedokli Tukuma policijas aizstâvîbai vçlçjâs izteikt bijuðais pârvaldes priekðnieks Rihards Zariòð.

Pârmetumi policijai – pârmetumi vietçjai sabiedrîbai R. Zariòð: – Pçc pârmetumiem plaðsaziòas lîdzekïos jâsâk aizstâvçt Tukuma

policija. Kâpçc? Tâpçc, ka policijas iecirknî lielâkoties strâdâ vietçjie cilvçki, kas ir daïa no Tukuma sabiedrîbas. Pârmetumi policijai patiesîbâ ir pârmetumi visai vietçjai sabiedrîbai. Ja arî brâïi Hristoforidi, kas agrâk strâdâja Tukuma policijâ, ir paveikuði ðo neþçlîgo noziegumu, uzskatu, ka kolçìi nav vainîgi. Kâpçc? Tâpçc, ka ne jau darbavietâ veidojas noziedzîgas tendences – darbu policijâ uzsâk jau nobrieduði cilvçki. Iespçjams, viòu personîbu pietiekami neizvçrtç, taèu kadrus izvçlas centralizçti; tos neapstiprina ðeit uz vietas, Tukumâ.

2. lpp.

Ceturtdienas sarunas Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni 28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta žurnālists Vents Dubrovskis

Ziņas

2 Kukuïi, pilsoòi un vçjð Vaðkevièu apcietina. Rîgas pilsçtas Centra rajona tiesa ðodien nolçma aizturçtajam Finanðu ministrijas Nodokïu un muitas admi nistrçðanas politikas departamenta direktora vietniekam Vladimiram Vaðkevièam kâ droðîbas lîdzek li noteikt apcietinâjumu. Viòð tiek turçts aizdomâs par kukuïa doðanu Valsts Ieòçmumu dienesta amatpersonai. Saskaòâ ar paðlaik savâktajiem pierâdîjumiem V. Vaðkeviès vairâkkârt devis kukuïus 50 000 eiro kopapjomâ. Tai pat laikâ viòa advokâts Aloîzs Vaznis uzsvçris, ka aizturçtais savu vainu neatzîstot un uzskata to par “provokâciju”, bet tiesas lçmums par apcietinâðanu noteikti tiks pârsûdzçts. 20 000 puslatvieðu. Paðlaik dubultpilsonîbâ reìistrçjuðies vai râk nekâ 20 000 ârzemju latvieðu. Iedzîvotâju reìistrâ iekïautas ziòas arî par 1 305 bçrniem, kuriem ir gan Latvijas, gan citas valsts pilsonîba. Lielâkoties tie ir pçdçjos gados ârzemçs vai jauktajâs ìimençs dzimuðie bçrni, kuriem viens no vecâkiem ir Latvijas pilsonis. Saskaòâ ar Pilsonîbas likumu Latvijas pilsoòi un viòu pçcnâcçji, kuri laikâ no 1940.gada 17. jûnija lîdz 1990. gada 4. maijam, glâbdamies no PSRS un Vâcijas okupâcijas reþîma terora, ir atstâjuði Latviju kâ bçgïi, tikuði deportçti vai ðo iemeslu dçï nav varçjuði atgriezties Latvijâ un ðajâ laikâ naturalizçjuðies ârvalstîs, saglabâja tiesîbas reìistrçties Iedzîvotâju reìistrâ kâ dubultpilsoòi un pçc reìistrâcijas pilnâ apjomâ baudît Latvijas pilsoòa tiesîbas, kâ arî pildît pilsoòa pienâkumus, ja reìistrâcija notikusi lîdz 1995. gada 1. jûlijam. Valsts prezidents Valdis Zatlers otrdien iesniedzis Saeimai grozîjumus Pilsonîbas likumâ, kas paredz atïaut dubultpilsonîbu visiem trimdâ dzîvojoðiem Latvijas pilsoòiem un viòu pçcteèiem, neatkarîgi no dzîvesvietas, automâtiski pieðíirot Latvijas pilsonîbu ârzemçs dzimu ðajiem bçrniem, kuriem tikai viens no vecâkiem ir Latvijas pilsonis, un uzòemt pilsonîbâ pçc 1991. gada dzimuðos Latvijas nepilsoòu bçrnus, neprasot vecâku iesniegumu. Austrâlijâ gaida vçtru. Kâ paredz sinoptiíi, treðdienas pçcpusdienâ Austrâlijâ Kvînslendas ðtata piekrasti sasniegs tropiskais ciklons «Jasi», kas jau saòçmies visaugstâkâs – piektâs kategorijas – vçtras spçku. Vçja âtrums sasniedz 295 kilometrus stundâ (81 metru sekundç). Meteorologi norâda, ka «Jasi» var kïût par spçcîgâko stihiju, kas skârusi Austrâliju pçdçjâs desmitgadçs. Vçtra virzâs 650 kilometru plaðâ joslâ un dzen uzplûdu vilni, kura augstums ir no divarpus lîdz èetriem metriem. Tas var appludinât plaðus piekrastes rajonus. Apdraudçtâ rajona iedzîvotâjus aicina nekavçjoði pamest savas dzîvesvietas. Interneta portâlus pârlapoja Liena Trçde

Policisti – nepelnîti nomelnoti 1. lpp.

Savulaik vecâkais no brâïiem Deniss tika atskaitîts no mâcîbâm Kauguru policijas skolâ par satiksmes negadîjuma izraisîðanu, taèu tiesas ceïâ panâca ieskaitîðanu policijas rindâs un pçc piederîbas dzîvesvietai viòu nosûtîja darbâ uz Tukumu. Pâvelu novirzîja darbam Jûrmalas policijâ, taèu, kad radâs brîva ðtata vieta, viòð uzrakstîja iesniegumu, ka vçlas strâdât dzîves vietâ. Tâ puiði nonâca pie mums. Uzreiz pçc nozieguma sazinâjos ar bijuðajiem kolçìiem un man konkrçti pavaicâja: vai uzskatu, ka viòi spçjîgi uz ðâdu noziegumu? Nç, uzskatîju, ka vienîgâs problçmas varçja rasties ar pârmçrîgu spçka pielietoðanu kârtîbas nodroðinâðanâ. Viòi bija fiziski labi attîstîti un nodarbojâs ar cîòas sporta veidiem, arî raksturiòi nebija nekâdi lçnie. – Bet raksturojums no skolas ir labs, jo îpaði par uzvedîbu... – Nu, es viòus redzçju darbîbâ – par lçnîðiem nekâdi nenosauksi. Viòi bija âtras dabas, neiecietîgi pret tiem, kas nepakïâvâs. Tâpçc arî bija sûdzîbas, kam sekoja dienesta pârbaudes – visas par to, vai spçka pielietoðana bijusi likuma robeþâs. Protams, neviens no vadîbas nebrauca kontrolçt, kâ viòi strâdâ – tâdu precedentu neatceros, taèu tika rîkoti fiktîvi izsaukumi, lai vçrtçtu darbinieku operativitâti, un jâsaka – ðajâ ziòâ pârmetumus neesmu saòçmis.

Uz noziegumu varçja mudinât lîdzekïu trûkums – Ðobrîd var skaidrot, cik objektîvas bija ðîs dienesta pârbaudes, taèu tâs nav saistâmas ar notikumiem Jçkabpilî. – Cilvçki grib izprast nozieguma motîvus un meklç tos pagâtnç... – Ja nevarat saprast motîvu, pavaicâjiet paðam aizturçtajam. Tâ ir skolas sola patiesîba. Ja plaðâka

stiprâki? Iespçjams, taèu ðo iemeslu skaidroðana paliek psihologu ziòâ. Katrs no mums ir individuâla personîba, taèu apgalvojums, ka Tukuma policisti ir sliktie, man ïoti íçrâs pie sirds...

FOTO - Jânis Vîtols

Latvijā un pasaulē

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Rihards Zariņš informâcija ðobrîd netiek izpausta, tad – ko varam darît? Ja man vaicâtu, kas mudinâja uz noziegumu, tad – visticamâk – situâcija valstî. Ja cilvçkiem, kas òçmuði kredîtus, krasi samazina algas, tad nevar pârmest, ja viòi meklç iespçjas papildus piepelnîties. Tâ Tukumâ tie policisti, kas vçlçjâs piepelnîties citâ darbâ, rakstîja iesniegumu, un man bija jâizvçrtç, vai viòi spçs apvienot darbus. Vçlâk ðai ziòâ Valsts policijâ tika izstrâdâta noteikta kârtîba – potenciâlajiem darba devçjiem vajadzçja iesniegt darba grafiku (protams, policijâ ir arî ârkârtas gadîjumi, kad jâizsauc cilvçki no brîvdienâm). Vârdu sakot, saskaòoðana notika, tâpçc negribçtu apgalvot, ka papildu darba vietu aizliegðana uzlabos darba kvalitâti un morâlo stâju. Nâkoðais – algu samazinâjums. Par to saðutuði visi. Pâvels, kurð uz izmeklçðanas laiku bija atstâdinâts no dienesta policijâ, gadu (!) saòçma tikai tâ saucamo uzturnaudu – Ls 50 apmçrâ. Tas ir milzîgs slogs bezdarba apstâkïos un noteikti kalpoja kâ pamudinâjums meklçt alternatîvas – arî noziedzîgas iespçjas lîdzekïu iegûðanâ... Protams, jautâjums, – kâpçc citi bez darba palikuðie policisti (un tâdu nav mazums) nav rîkojuðies tik radikâli? Vai viòi ir morâli

Bez «Alfas» iztiks, bez Tukuma policistiem – ne – Bet jâatgâdina, ka 2009. gadâ pçc Pâvela aizturçðanas par iespçjamu kukuïòemðanu tika publiskots policijas deþûrdaïas video, protams, iegûts nelikumîgâ ceïâ. Tâtad brâïiem bija draugi un atbalstîtâji, kas uzdroðinâjâs pârkâpt iekðçjâs kârtîbas reglamentu? – Es to saprotu, bet runa ir tikai par vienu – treðo personu, kas novçroðanas kameras ierakstu nofilmçja mobilajâ telefonâ. Piekrîtu, brâïiem bija draugi, un tas ir tikai dabiski, ja darbâ ir draudzîgas attiecîbas, tâpçc domâju, ka cilvçks, kurð ierakstu nofilmçja, visticamâk, nenovçrtçja, kâdu kaitçjumu nodara. Mçs nevaram apgalvot, ka ðî izpalîdzçðana bija viennozîmîgi ïaunprâtîga. Ja runa par vidi, tad Valsts policijas dienestâ brâïi pavadîja tikai ceturto daïu laika. Gribu uzsvçrt, ka jaunajâ Tukuma iecirknî viòi nav strâdâjuði nevienu dienu un Janekam Baham neko nevar pârmest! Bet LNT raidîjums «Degpunkts» uzsâka pret Tukuma policiju vçrstu kampaòu jau pçc A. Rancâna vardarbîgâs nâves «Alus pagrabâ». Kopð tâ laika esam sliktie un Jçkabpils notikumi tikai it kâ apstiprina Tukuma bçdîgo slavu… Absolûti nepiekrîtu tam, un lîdz ðim neviens nav spçjis pierâdît pretçjo! Pretçji raidîjumâ apgalvotajam Tukuma policijas darba râdîtâji allaþ ir bijuði virs valstî vidçjâ lîmeòa. Ja sadzîviskas íildas laikâ tiek nogalinâts viens puisis, tad kâ tas saistâms ar policista slepkavîbu Jçkabpilî pçc èetriem gadiem?! Un baumas par manu korumpçtîbu

(Raidîjumâ apgalvots, ka R. Zariòð, iespçjams, saòçmis Ls 2000 lielu kukuli, lai Rancâna lietâ apsûdzçtais tiktu cauri sveikâ. – Red.) sâkâs tikai tâpçc, ka vainîgais – E. Kunstbergs – netika uzreiz apcietinâts. Bet Tiesa, ne policija, izvçrtçjot to informâciju, kas tobrîd bija tâs rîcîbâ, un nolçma nepiemçrot apcietinâjumu! Sabiedrîba to nezina, bet mçs momentâ pçc ðî atteikuma iesniedzâm materiâlus apgabaltiesâ, kas piesprieda apcietinâjumu, un E. Kunstbergs tika izolçts no sabiedrîbas. Tâ rîkojâmies, apzinoties, ka puisis, kurð nositis cilvçku, ir potenciâli bîstams. Par tâlâko izmeklçðanas kvalitâti neòemos spriest, taèu nedomâju, ka çtiski par to spriest advokâtam, kas ieinteresçts ”uzsist sev cenu”. Atgâdinâðu, ka izmeklçðana tika veikta stingrâ prokuratûras, tiesas un citu tiesîbsargâjoðo institûciju uzraudzîbâ... Tâpçc visi mçìinâjumi uzvelt vainu Tukuma policijas kolektîvam ir netaisni, un es tos uzskatu par vistîrâko apmelojumu! Un, atgrieþoties pie Jçkabpils notikumiem, pirmâs divas dienas pçc traìçdijas par «Alfu» vispâr nerunâja – vienîgie grçkâþi – tukumnieki! Vai divi «Alfas» darbinieki nepiedalîjâs noziegumâ? Piedalîjâs! Vai nav pelnîjuði, ka viòu personîbas apsprieþ tâpat kâ tukumniekus? Manuprât, jârod taisnîgs risinâjums, jo pârmetumi Tukuma likumsargiem ir netaisnîgi. Atcerçsimies parunu par darvas karoti medus mucâ, tâpçc ikvienam, tostarp masu medijiem, vajadzçtu atbildîgâk izturçties pret sabiedriskâs domas veidoðanu un neradît vçtru ûdens glâzç... Ðobrîd policijas vadîba atkal sola reformas, bet tâdâs visu laiku dzîvots – vai labâk kïuvis? «Alfa» tiks likvidçta – izvairîsies no jebkâdas atbildîbas, bet ko darîs Tukums? Bez policijas ðeit neiztiks! Visus neatlaidîs, taèu nomelnotajiem darbiniekiem bûs jâturpina darbs...

Melnā hronika

No 31. janvâra lîdz 2. februârim Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 15 notikumi un noformçti 42 administratîvo pârkâpumu protokoli; reìistrçts viens ceïu transporta negadîjums bez cietuðajiem. 29. janvârî 13.00 Kandavas novadâ, Mustenes-Aizdzires ceïa 1. km, kâds 1980. gadâ dzimis vîrietis ar automaðînu AUDI-100 noslîdçjis no brauktuves un ietriecies elektrîbas stabâ. Cietuðo nav. 21.00 Tukumâ, Aviâcijas ielâ, 1988. gadâ dzimuðam vîrietim kâds romu tautîbas jaunietis, piedraudot ar nazi, nolaupîjis divas skârda bundþas ar «Cçsu» alu; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 0,90 apmçrâ. Iesniegums pievie-

nots jau iepriekð uzsâktam kriminâlprocesam. 31. janvârî 16.50 Engurç, Meþmalas ielâ, izsitot logu, iekïûts dzîvojamâ mâjâ un nozagtas septiòas 30 l nerûsçjoðâ tçrauda mucas un kaste ar tukðâm pudelçm. Zaudçjumi tiek noskaidroti. Iespçjamais vainîgais ir noskaidrots un aizturçts; uzsâkts kriminâlprocess. 1. februârî 8.10 Kandavâ, Liepu ielâ, no SIA «Tehnika» nozagta degviela. 8.10 Kandavâ, Raudupes ielâ, no traktora-ekskavatora «JCB 4 CX LR» nozagti 80 l dîzeïdegvielas; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 60 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess. 13.45 Tukumâ, Baloþu ielâ, pagraba durvîm sabojâta slçdzene un dzîvokïa pastkastîte; nodarîts materiâlais zaudçjums Ls 50 apmçrâ. 16.17 Kandavâ, Talsu ielâ, izcçlies ugunsgrçks malkas ðíûnî, kur dega malka un jumta konstrukcija 2 m² platîbâ. 17.30 Tukumâ, Meþa ielâ, kâds

1985. gadâ dzimis vîrietis veikalâ mçìinâjis nozagt daþâdas preces Ls 27,14 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess. 17.30 Tukumâ, Meþa ielâ, kâds 1973. gadâ dzimis vîrietis liel-veikalâ nozadzis daþâdas preces, nodarot zaudçjumus Ls 6,36 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

23.45 Tukumâ, Talsu ielâ, aizturçts kâds 1975. gadâ dzimis vîrietis bez deklarçtas dzîvesvietas. Vîrietim izrakstîts administratîvo pârkâpumu protokols. Ziòas sniedza Zemgales RVP priekðnieka palîdze Ieva Sietniece; apdarinâja – Vents Dubrovskis

Brîvîbas laukums 10, Tukums, LV - 3101; Tâlr. : 63125216

www.ntz.lv

Fakss : 63125022 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude. Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks. Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069. Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425. Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00. Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta. Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz. Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs. Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Ir viss laukiem nepiecieðamais Agita Puíîte

No februâra Lestenes pasta nodaïa strâdâ jaunâs telpâs – pakalpojumu centra çkâ «Saules». Tas atvçrts katru dienu no 9.00 lîdz 12.30, izòemot svçtdienas un pirmdienas.

Zupu vârîs Sarkanais Krusts

No 1. februâra lîdz 31. decembrim zupas virtuves pakalpojumu domei piedâvâs Latvijas Sarkanâ Krusta Tukuma rajona komiteja. Kâ stâstîja sociâlâ dienesta vadîtâja Ina Balgalve, tâpat kâ lîdz ðim, konkursâ tika prasîts, lai tiktu piedâvâtas 100 porcijas zupas trîs reizes nedçïâ un par puslitru çdiena dome ðai iestâdei maksâs Ls 0,40. Vaicâta, kâpçc konkursa nosacîjumos netika prasîtas 120 porcijas, jo tieði tik daudz çdiena tiek gatavots ðobrîd, I. Balgalve skaidroja, ka palielinâts porciju skaits tiek gatavots pçc atseviðía pieprasîjuma, un tas arî lîgumâ esot atrunâts. Taèu, kad laiks paliekot siltâks, tik daudz porciju vairs netiekot apçsts. Tomçr arî jaunajâ lîgumâ esot paredzçts, ka pçc paðvaldîbas pieprasîjuma porciju skaitu var palielinât no 100 lîdz 120.

FOTO - Jânis Vîtols

“Lai arî strâdâjam vien daþas dienas, ceïu uz jauno pasta mâjvietu lestenieki jau atraduði,” stâsta pasta nodaïas vadîtâja Mârîte Kalancere. “Cilvçki ir ïoti apmierinâti, ka pasts tagad atrodas zem viena jumta ar pakalpojumu centru, bibliotçku, feldðerpunktu un bçrnu pieskatîðanas grupiòu.” Vispirms nâkuði tikai paskatîties, kâ tad kâdreizçjâs skolas bibliotçkas telpâs tagad izskatâs, un solîjuði pienâkt bieþâk. “Jau ierasts, ka mçneða pirmajâs dienâs cilvçku ir mazâk, bet pçc piektâ datuma, kad sâk maksât pensijas, nāk vairâk. Iespçjams, sakrâj visus rçíinus un tad tos apmaksâ. Visi, kas bijuði, saka, ka te ir ïoti labi – çrti, visas preces pârskatâmi izliktas,” tâ M. Kalancere, kas uzskata – pats galvenais, ka pasta nodaïu nelikvidçja – no tā visi iedzîvotâji baidîjuðies. Vienubrîd runâts, ka pasta vairs nebûðot, jo visa piegâde notiekot caur Dþûksti, tomçr viss atrisinâjies lesteniekiem par labu. Vaicâta, kâdus pakalpojumus iedzîvotâji izmanto, pasta nodaïas vadîtâja stâsta, ka lielâkoties maksâ maksâjumus, jo daudziem nemaz neesot interneta, tad pie viena nopçrk presi, apskatâs kancelejas un saimniecîbas preces; nesen

Par jauno pasta nodaïu priecîga arî pastniece Anita Anðevica un bibliotekâre Inguna Kokina. Viòas zina stâstît, ka daudzus gadus iedzîvotâji par to “cînîjuðies”, taèu lîdz ðim neesot varçjuði vienoties. Nu tas esot izdarîts... atnâcis «Kosmodisks», esot arî dekoderi televizoriem... M. Kalancere ir vietçjâ, pastâ strâdâ kopð pagâjuðâ gada 31. augusta, lîdz tam strâdâjusi pagasta padomç par grâmatvedi, pçc tam skolâ par saimniecîbas daïas un çdnîcas vadîtâju. Kad skola likvidçta, darbiòð pazudis: “Pastâ ir labi; papîru lietas man nebi-

ja sveðas, kontakts ar cilvçkiem ir, tikai jâstrâdâ.” Par dzîvi Lestenç viòa nesûdzas, jo liela nozîme esot raþoðanai: “Mums taèu ir maizes ceptuve, lauksaimniecîbas uzòçmums, labi, ka arî pagastu nelikvidçja – ir bibliotçka, tautas nams. Skolas slçgðana bija mûsu lielâkâ sâpe, un to bçrnu èalu trûkumu jau jût. Nu jau drus-

ku esam to pârdzîvojuði. Labi, ka bçrnu uzraudzîbas grupa darbojas. Domâju, skolu vairs neatjaunos, jo – kas pirks jaunas mçbeles un visu ko citu? Arî bçrni tâ pamaz dzimst, lai pietiktu skolai. Toties mums ir veikali uz vietas priekð tiem, kas netiek uz pilsçtu, kultûras nams arî…”

Divreiz lemj par nodokïu atvieglojumiem 2010. gada 23. decembra domes sçdç deputâti apstiprinâja saistoðos noteikumus «Par nekustamâ îpaðuma nodokïa, zemes nomas maksas atvieglojumu un maksâjumu termiòa pagarinâjumu pieðíirðanu Tukuma novadâ». Ðos paðus noteikumus deputâti pçc mçneða – 2011. gada 27. janvârî – grozîja, papildinot atvieglojumu saòçmçju loku ar lauksaimnieciskajiem raþotâjiem. Palîdz mazinât finansiâlo slogu Kâ minçts novada domes îpaðumu nodaïas vadîtâja Viestura Bçrzâja sagatavotajâ noteikumu skaidrojumâ, tie paredz mazinât finansiâlo slogu vairâkâm nodokïu maksâtâju grupâm – daudzbçrnu ìimençm, 1. un 2. grupas invalîdiem, ìimençm, kurâs aug bçrns invalîds. Atvieglojumi paredz atbalstît sabiedrisko pasaþieru pârvadâtâjus, viesnîcu, lauku tûrisma, sabiedriskâs çdinâðanas pakalpojumu sniedzçjus, veicinot darbavietu saglabâðanu raþoðanas uzòçmumos, dzîvojamâ fonda palielinâðanu un novada attîstîbu (ûdensvada, kanalizâcijas sistçmas izbûvç, ielu, ietvju izveidoðanâ vai labiekârtoðanâ ârpus piederoðâ

Par iepirkumiem

îpaðuma robeþâm) bez paðvaldîbas lîdzfinansçjuma.

Atbalstîs arî lauksaimnieciskos raþotâjus Tiesa, pçc noteikumu pieòemðanas pagâjuðâ gada decembrî neatrisinâts palika jautâjums par atvieglojumiem lauksaimnieciskajiem raþotâjiem, par ko padomât kolçìus vairâkâs komiteju sçdçs aicinâja deputâts Artis Jomerts. Viòð aicinâja òemt vçrâ, ka arî zemnieks ir raþotâjs, maksâ nodokïus un ir pelnîjis, lai paðvaldîba viòam nâktu pretî un piedâvâtu nodokïu atlaides par zemi. (Lauksaimnieciskajâ raþoðanâ izmantotâs çkas ar nodokli netiek apliktas. – Red.) Tomçr jautâjums no vienas sçdes tika atlikts lîdz nâkamajai, jo deputâtiem nebija skaidrîbas, kâdus nosacîjumus zemniekiem izvirzît, lai ðâdas atlaides piemçrotu. Finanðu komitejas sçdç 18. janvârî A. Jomerts ieteica vadîties pçc Valsts Ieòçmumu dienestâ iesniedzamâs deklarâcijas, kur katram lauksaimniekam jâuzrâda, cik daudz tas ieòem no lauksaimnieciskâs raþoðanas uz vienu zemes hektâru. Deputâts teica, ka piemçra pçc tie varçtu bût Ls 100 no hektâra. Citi deputâti iebilda, ka zemnieks jau tâ saòemot atbalstu no Lauku Atbalsta dienesta, lîdz ar to sanâkðot, ka gan paðvaldîba pieðíirðot atlai-

des, gan valsts – dotâcijas. Turklât, piemçram, Pûres zemnieki saòemot atbalstu arî par to, ka viòu zemes atrodoties nelabvçlîgâ apvidû... A. Jomerts atzina, ka ðie ieguvumi nemaz neesot tik lieli, tâpçc ieteica turpinât diskusijas un atbalstît zemniekus. Deputâts Arvîds Driíis stâstîja, ka ðo jautâjumu pârrunâjis savâ pagastâ un vietçjie lauksaimnieki teikuði, ka òemt par pamatu Ls 100 ieguvumu no hektâra neesot pareizi, jo tas esot smieklîgi mazs skaitlis; reâli tie varçtu bût Ls 250 lîdz Ls 300, jo reâlais ieguvums esot pat Ls 400 un vairâk no hektâra. Diskusijas bija arî par to, vai nodokïu atlaides piemçros tikai îpaðumâ esoðajai vai arî nomâtâjai zemei. Deputâti nosliecâs par labu tam, ka atlaides pieðíiramas tikai îpaðumâ esoðajai zemei, lai nebûtu tâ, ka zemes îpaðnieks zemi iznomâ, saòem maksu par nomu un vçl atlaides nekustamâ îpaðuma nodoklim. Ðajâ situâcijâ tas, kam reâli nodoklis jâmaksâ, arî saòems atlaides.

Jâiegûst vairâk nekâ 250 lati no hektâra Pçc ilgâm un garâm diskusijâm deputâti nolçma pieðíirt atvieglojumus lauksaimniekiem. Tie pienâksies nodokïu maksâtâjiem, kuru îpaðumâ ir raþoðanas çkas (izòemot elektrîbas pârvades),

taèu ar nosacîjumu, ja uz taksâcijas gada 30. jûniju ir saglabâta pamatdarbîba un darba vietas ne mazâk kâ 95% attiecîbâ pret iepriekðçjo taksâcijas gadu. Tad nodokïa summa ðim îpaðumam samazinâma par 25%. Tâpat uz atvieglojumiem varçs pretendçt lauksaimnieki, kuru îpaðumâ ir zeme, uz kuras veic lauksaimniecisko raþoðanu un ja uz taksâcijas gada 30. jûniju ir saglabâta pamatdarbîba. Turklât darba samaksa uz vienu nodarbinâto nevarçs bût mazâka par 70% no vidçjâs darba algas lauksaimniecîbas nozarç attiecîbâ pret iepriekðçjo taksâcijas gadu, kâ arî ieòçmumi no lauksaimnieciskâs raþoðanas pçc Valsts Ieòçmuma dienesta datiem nevarçs bût mazâki par Ls 250 uz katru lauksaimniecîbâ izmantojamâs zemes ha. Arî tad nodokïu summa ðim îpaðumam samazinâma par 25%. Lappusi sagatavoja Agita Puíîte

Jelgavas ielu rekonstruçs SIA «Ðlokenbeka»

Noslçdzies konkurss Jelgavas ielas rekonstrukcijai, kurâ bija pieteicies viens pretendents – SIA «Ðlokenbeka». Piedâvâjums izvçrtçts un ar vienîgo pretendentu arî slçgs lîgumu. Mçs interesçjâmies, vai tieðâm ielas rekonstrukcijas laikâ noòems pilnîgi visu asfalta segumu, kas tikai pirms diviem gadiem ierîkots? Domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs skaidroja, ka ielas tagadçjais stâvoklis tikðot vçrtçts, piemçram, izdarot urbumus, kas parâdîðot, kâds ir asfalta pamats un asfalta stâvoklis. Pçc tam arî pieòemðot lçmumu par to, cik lielâ posmâ noòems esoðo asfalta segumu, tomçr, vienalga, jârçíinâs, ka projekts paredz ielu rekonstruçt pilnîbâ, nevis tikai uzlikt virskârtu, kâ tas bija darîts iepriekð. Tomçr citas iespçjas, kâ izremontçt tiltu pâr Slocenes upi neesot bijis, tâpçc arî ðâds projekta pieteikums iesniegts. Tâ kopçjâs izmaksas ir 1,3 miljoni latu.

Zinâms komunâlâs nodaïas vadîtâjs

Noslçdzies konkurss novada domes komunâlâ dienesta vadîtâja amatam. Jau rakstîjâm, ka konkursâ bija pieteikuðies 11 cilvçki. Konkursa komisija par piemçrotâko atzinusi Ìirtu Ruìeli. Darbu domç viòð sâks pçc mçneða.

Izsludinâta otrâ kârta

Ûdenssaimniecîbas projekta 2. kârtas piedâvâjumu iesniegðan as termiòð pagarinâts lîdz 22. martam. Otrajai kârtai pçc konkursa komisijas atzinuma un Iepirkumu uzraudzîbas biroja izvçrtçtajâm sûdzîbâm kvalificçjuðâs èetras firmas.

Pieci projektçtâji

Pagâjuðajâ piektdienâ, 28. janvârî, noslçdzies iepirkums bçrnudârza «Pepija» tehniskâ projekta izstrâdei. Konkursâ pieteikuðâs piecas firmas, kuru piedâvâjumi drîzumâ tiks izvçrtçti.

Dzimtsarakstu nodaïa ziòo No 27. janvâra lîdz 2. februârim Kandavas dzimtsarakstu nodaïâ reìistrçta viena jaundzimusî – Amanda. Mûþîbâ aizgâjusi kandavniece Vanda Eglîte (1918).

Suòu saimnieki, esiet atbildîgi! Novada paðvaldîbas policijas priekðniece Ailona Dârzniece skaidro, ka policijas rûpju lokâ ðobrîd pastiprinâti nonâk lietas, kas saistîtas ar suòu turçðanas noteikumu pârkâpumiem. Nomaïâs viensçtâs dzîvojoðie ïaudis savu mâju sargus nepiesien, visbieþâk aizbildinoties, ka to dara, lai nodroðinâtos pret zagïiem. Bet tajâ pat laikâ saimnieka rîcîba ir pretrunâ ar likumdoðanu, pârkâpjot suòu turçðanas noteikumus. Brîvîbâ nokïuvuði suòi saimnieka komandas bieþi vien nerespektç, klaiòo un saplosa meþa zvçrus, visbieþâk – stirnas. Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksa (LAPK) 106. pants «Dzîvnieku turçðanas, labturîbas, izmantoðanas un pârvadâðanas prasîbu pârkâpðana» nosaka: ”Par dzîvnieku turçðanas, labturîbas, izmantoðanas un pârvadâðanas prasîbu pârkâpðanu – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodu fiziskajâm personâm no pieciem lîdz divsimt piecdesmit latiem.” Tâ suòu turçðanas noteikumus reglamentç likums, bet A. Dârzniece uzsver, ka ðajâ gadîjumâ galvenais nav sodît, bet gan vçlreiz izskaidrot suòu îpaðniekiem, kâda ir viòu atbildîba par savu mâjas sargu. ”Suòi bez uzraudzîbas klaiòo gan laukos, gan arî pilsçtâ, tâpçc, lai situâciju uzlabotu, veicam profilaksi visâ novadâ. Tâ, piemçram, otrdien mûsu darbinieki devâs uz Vâni, pabija astoòâs sçtâs un izskaidroja suòu turçðanas noteikumus. Profilaksi turpinâsim itin visos pagastos,” informçja A. Dârzniece.

Sveèu mçnesî vingrosim sveèu gaismâ Uz romantisku pasâkumu, proti, sveèu mçnesî vingrot sveèu gaismâ aicina Signe Ezeriòa, biedrîbas «Atbalsts Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolai» lîdere. Pirmâ nodarbîba paredzçta 10. februârî 17.30 K. Mîlenbaha vidusskolâ. Noskaòas radîðanai lîdzi jâòem piecas tçjas sveces, bet droðîbai – trauciòi, kur tâs ievietot. Bez tam katram nepiecieðama neliela sedziòa vai liels dvielis, uz kâ vingrot, bet mugurâ – çrtas, vieglas, augumam pieguïoðas drçbes. Papildu informâcijai var sazinâties ar Signi pa tâlruni 29259272.

Meteòdienu gaidot 6. februârî 12.00 Meteòdienu svçtîs Upmaïu kalnâ, Matkules pusç, bet novada centrâ, Kandavâ Meteòdienu iecerçts sagaidît 8. februârî 9.00.

Tikðanâs ar mâkslinieci Daci Pugu Tikðanâs ar jauno mâkslinieci, novadnieci, Mâkslas akadçmijas tekstilnodaïas studenti Daci Pugu paredzçta 6. februârî 14.00 gleznu galerijâ «Vçjspârns». Viòas darbi «Vçjspârnâ» bûs skatâmi lîdz pat 18. februârim. Lappusi sagatavoja Inese Valtenberga

Sâkums «Naglas» Zelta zâlei ir Jaunieðu centrs «Nagla» ir vieta, kur jaunieðiem Kandavâ kopâ sanâkt, pasportot, uzspçlçt galda spçles, nodoties kâdai radoðai nodarbei, radît un îstenot jaunas, jaukas, aðas, ðíietami ikdieniðías un arî vçrienîgas idejas. Aði, spuraini un impulsîvi, mierîgi, apdomîgi, apòçmîgi un mçrítiecîgi – tâdi viòi ir, ðie jaunieði, kuri no mâcîbâm brîvajos brîþos apmeklç pçrnvasar Kandavâ izveidoto jaunieðu centru. Un centra vadîtâja Jana Kaðlaja par apmeklçtâju trûkumu nesûdzas. Sumina tûkstoðo apmeklçtâju Pirmoreiz jaunieðu centra durvis jaunieði vçra 12. jûlijâ. Bet pçc pusgada, 27. janvârî, centrâ ienâca jau 1000. apmeklçtâjs. Par to pârliecinâmies, pârlapojot rûpîgi aizpildîto centra apmeklçtâju þurnâlu. Centrâ iedibinâta tradîcija – vienreiz nedçïâ, proti, otrdienâs uz pusstundu, stundu – kâ nu kuru reizi, visiem pulcçties kopîgâ tçjas vakarâ, lai bez steigas uzklausîtu cits citu, ieklausîtos paveiktajâ un jaunâs idejâs, kas nu katram padomâ. Ðoreiz tçjas vakars izvçrtâs par dubultsvçtkiem, jo iepriekðçjâ nedçïâ ðeit, «Naglâ», norisinâjâs novusa èempionâts, kurâ piedalîjâs kâ zçni, tâ meitenes, un nu bija klât labâko apbalvoðanas laiks. Otrkârt, vienu no dalîbniekiem gaidîja pârsteigums – centra 1000. apmeklçtâja tituls, ko apliecina îpaðs godaraksts, un piemiòas balva. Tas tik tieðâm bija pârsteigums, jo tika turçts slepenîbâ lîdz pat pçdçjam brîdim. Un tâ – tûkstoðâ apmeklçtâja godâ tika pasludinâta centra regulârâ apmeklçtâja, Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas 9. b klases audzçkne Kristîne Jakubovska. Nolemts, ka skaitît tûkstoðos apmeklçtâjus – tas nu kïûs par tradîciju, tâdçjâdi liekot pamatu «Naglas» Zelta zâlei. Interesanti, ka, veicot apmeklçtâju sîkâku izvçrtçjumu, atklâjies, ka centra aktîvâkie

FOTO - Inese Valtenberga

ziòas

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Kopbildç sanâca visi – gan novusa turnîra uzvarçtâji, gan atbalstîtâji, padomdevçji, gan «Naglas» ikdieniðíie apmeklçtâji. Pirmâs rindas centrâ Kristîne Jakubovska – tûkstoðâ centra apmeklçtâja un novusa èempionâta 2. vietas ieguvçja apmeklçtâji tomçr ir puiði – kopskaitâ 626, bet meitenes – 374. Paðiem jaunieðiem gan ikdienâ zçnu skaitliskais pârâkums un meiteòu iztrûkums neesot îpaði pamanâms.

Novuss saista gan puiðus, gan meitenes Novusa spçles tradîcija Kandavâ lîdz ðim vairâk popularitâti ieguvusi vidçjâ gadagâjuma un senioru vidû. Tomçr tagad var droði teikt, ka veidojas jauna novusistu maiòa. To pierâdîja aizvadîtâs nedçïas novusa spçïu turnîri, kuros iesaistîjâs 13 puiði un 5 meitenes. Puiðu konkurencç lîdera pozîcijâs un 1. vietâ ierindojâs Alvis Andriksons no VKLT. Godpilnajâ 2. vietâ puiðu konkurencç ierindojâs Rihards Podkalns no Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas (KVS), bet 3. vietu ar vienâdu iegûto punktu skaitu dalîja trîs dalîbnieki – Tomass Vanags un Gatis Magers no VKLT, kâ arî Kristaps Podkalns no KVS. Savukârt meiteòu konkurencç kâ visveiksmîgâkâ spçlçtâja un 1.

vietas ieguvçja tika nominçta Zelma Sergçjeva. 2. vietâ – Kristîne Jakubovska, bet 3. – divas veiksminieces: Maija Bezdelîga un Dita Vîtola. Visas meitenes pârstâv KVS. Atzinîbu par novusa turnîra organizçðanu saòçma Armands Agapovs – KVS 9.a klases audzçknis, puisis, kuram novuss iepaticies jau senâk. Tagad Armandam jau padomâ nâkoðâ sporta aktivitâte – badmintona spçles èempionâts. Novusa spçlçs ar padomu itin bieþi palīdzēja Guntis Andriksons, Kandavâ pazîstams aizrautîgs ðîs spçles cienîtâjs, turnîra lîdera Alvja tçtis. J. Kaðlaja, centra vadîtâja, piebilst, ka tieði G. Andriksons toreiz, centru atverot, atnesa novusa spçles inventâru – kauliòus un kijas, kuru tobrîd te nebija. Atzinîgus vârdus aktîvajiem jaunieðiem veltîja novada Izglîtîbas pârvaldes metodiíe Zigita Kârkliòa, kas jaunieðu pasâkumos sastopama kâ neiztrûkstoða vieðòa. Savukârt balvas aktîvajiem jaunieðiem sarûpçja un arîdzan pasniedza

uzòçmçjs Guntis Meijers. Jautâts, kâlab atbalsts no uzòçmçja puses nâcis tieði ðajâ reizç un vietâ, varbût arî paðam novuss ir bijis vai ir sirdij tuvs, G. Meijers atbild, ka savulaik arî novusu uzspçlçjis, bet ðobrîd tam vairs vienkârði neatliek laika, bet uzskata, ka savçjie ir jâatbalsta. “Pats parasti îpaði neuzbâþos ar savu piedâvâjumu, bet, ja lûdz, nekad neatsaku. Tâ arî ðajâ gadîjumâ Janas biklajam un neuzbâzîgajam lûgumam tûdaï atsaucos – jaunieði ir jâatbalsta! ”– saka G. Meijers. Kad oficiâlâ daïa bija galâ, balvas un dâvanas saòemtas, kopbildç vçsturiskais mirklis iemûþinâts, turpinâjâs ierastais tçjas vakars un sarunas par nâkoðo – galda tenisa – turnîru, par konkursu, kurð ðobrîd rit, lai noslçgumâ no iesniegtajiem pieteikumiem izvçlçtos «Naglai» paðu atbilstoðâko, paðu trâpîgâko darbîbas moto. Un vçl – ir rasta iespçja jaunieðu centra telpas paplaðinât, tâpçc visiem priekðâ stâv nopietns darbs, ko ievadîs kopîga talka, lai telpas iztîrîtu, sapostu un tajâs radîtu mâjîguma sajûtu.

Sportiskas aktivitâtes Cērē ir ïoti gaidîtas Par to varçja pârliecinâties aizvadîtâs nedçïas nogalç Cçrç, kur sporta hallç pulcçjâs zolîtes spçles, ðautriòu meðanas un futbola cienîtâji, kâ arî sportistu lîdzjutçji – visi, kuriem nav sveðs veselîgs dzîvesveids, aktîva atpûta un vçlme kârtçjo darba nedçïu noslçgt ðíietami neikdieniðíâk – sportiskâ gaisotnç. Sporta pasâkums, kâ jau Cçrç ierasts, bija plaði jo plaði apmeklçts. “Pçc aptuvenâm aplçsçm hallç apgrozîjâs ap 200 sportistu un lîdzjutçju,” pçc pasâkuma pastâstîja Lîga Roze, pagasta kultûras un sporta dzîves vadîtâja. Dienu pirms spçïu vakara Kandavâ,

Sporta hallç, sastaptais SK «Kandava» lîderis Andris Bambis bija gan patîkami pârsteigts, gan arî norûpçjies, jo Cçres spçïu vakarâ piedalîties gribçtâju skaits esot tik liels, îpaði futbolam, ka attâlâkiem interesentiem nâksies pat atteikt, jo tik daudz komandâm vienkârði nebûs fiziski iespçjams vienâ vakarâ nonâkt lîdz finâlam. Turklât maèi no visiem – dalîbniekiem, pasâkuma rîkotâjiem, tiesneðiem un lîdzjutçjiem – prasîs milzu izturîbu un spçles varçtu ieilgt lîdz pat pirmajiem rîta gaiïiem. Un – A. Bambja iepriekð izteiktâ prognoze tieðâm piepildîjâs, jo futbola maèa uzvarçtâji tika noskaidroti, laikrâdim skaitot jau treðo stundu pçc pusnakts. Futbola sacensîbâs pavi-

sam piedalîjâs deviòas komandas, un spraigo spçïu noslçgumâ noskaidrojâs, ka paðas spçcîgâkâs futbolistu komandas mît Kandavâ. Tâ 1. vietâ ierindojâs komanda «Vecie un jaunie», 2. – komandas «Agnuss» spçlçtâji, bet 3. – komandas «Niknâs vâveres» futbolisti. Zolîtes turnîrâ pavisam piedalîjâs 16 dalîbnieki, no kuriem pirmajâs trîs godalgotajâs vietâs ierindojâs paði cçrenieki: 1. vietâ Jânis Rakstiòð; 2. – Vitauts Bçtiòð, bet 3. – Ainars Krûmiòð. Ðautriòu meðanâ iesaistîjâs 84 daþâda vecuma dalîbnieki. Kâ pats trâpîgâkais un izveicîgâkais ðautriòu metçjs un 1. vietas ieguvçjs tika nominçts Mareks Solovjovs no Kandavas pagasta, 2. vietâ Agnis Kârkliòð, kurð pârstâvçja Vâni – Kandavu,

bet 3. vietâ – Andrejs Aòikejevs no «Dzîvesprieka». Par balvâm uzvarçtâjiem parûpçjâs SK «Kandava». Vçl spçïu vakara gaitâ visi klâtesoðie varçja piedalîties atrakcijâ, kur, ðaujot ar rotaïu loku, balvâ varçja iegût gardus pârsteigumus. Protams, atsaucîba ðai nodarbei bija liela. L. Roze pçc sacensîbâm uzteica tiesneðus, dalîbniekus un lîdzjutçjus par izturîbu un kopâ ar A. Bambi prâto ðâdus sporta spçïu vakarus rîkot bieþâk. Lîdz ðim, ievçrojot tradîciju, ðâds sportistu vakars notika reizi gadâ, ziemâ, bet, òemot vçrâ sportotâju vçlmes, to varçtu sarîkot vismaz pâris reiþu gadâ, daþâdojot sporta veidus. Piemçram, futbola vietâ iekïaut florbolu.

aiss smarþo pçc pavasara, ziema kïûst slapja un pelçka. Bet mçs tai varam pieðíirt darbîguma un koðas ziedçðanas krâsas. Plaucçjam puíes, sçjam un sapòojam par gaisa un palodþu krâðòajiem dârziem. Audzçjam vitamînus uz un zem palodzes. Bet varbût sâkam izbûvçt kamînu kâdâ aizlaistâ un îsti neizmantotâ mâjas stûrî? Vai tapinâm galdu – seviðíu, kâ nevienam. Lai mûsu pielikums kalpo tika idejâm, ierosmei, lai izdodas viss, ko esat iecerçjuði!

#64

Jûsu «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas»

2011. gada 3. februāris

No tautas gara mantu pūra

Sveèu mçnesî gaisma riekðavâm atgrieþas Kaut arî vakari ir jau par pusotru stundu sarâvuðies salîdzinâjumâ ar decembri, kaut arî mums tiek solîts atkusnis pie atkuðòa, vçl jau ziema turas stingri. Bet varam priecâties, ka ðî brîþa laiks sola bagâtu vasa ru, jo tautas ticçjums tâdu paredz, ja Sveèu dienâ, 2. februârî, ir pute nis vai arî sniegs kûst kaut vai tâ, lai palâsçs putns var padzerties. Turklât silta Sveèu diena sola arî agru pavasari. Un vçl daþi ticçjumi: ja mçneða sâkums vçtrains – bûs jauks pavasaris; ja februâra beigâs stipri ziemeïvçji – bûs auglîgs gads. Vçrosim – redzçsim!

No senèu kalendâra

Senèu kalendârs februârî iesaka veikt ðâdus darbus: jâpârlûko sakòu un augïu pagrabi un jâizlasa bojâtie eksemplâri; ja nepiecieðams, pagra bi jâvçdina; sakòu kaudzes uz lauka jâapmet ar sniegu. Jâsagatavo sçkla un jâizmçìina tâ dîgðanas spçjas; ja nepiecieðams, labîba jâpârber un kartupeïi – jâpârlasa. Jâsagatavo lietas koki un darbarîki. Skujkoki (þogiem, tiltiem, zârdiem), bûvbaïíi, kâ arî egïu un prieþu malka cçrtama augoða vai pilna mçness fâzç, tas ir, no 11. lîdz 24. februârim, kad tie ir pilni ar sveíiem. Savukârt lapu koki lietkok snes, bûvkoku un malkas vajadzîbâm – dilstoðâ un tukðâ mçnesî, tâtad – lîdz 10. februârim, kâ arî no 25. februâra lîdz 12. martam. Tad tie bûs sausi un stipri. Turklât ticçjums vçsta, ka cirvja kâtu ðiem darbiem liek vakarâ, bet aizíîlç no rîta.

Sçjas laiks

Augoðâ mçnesî (no 11. lîdz 18. februârim, vislabâk – 12. un 13. datumâ) sçj viengadîgas puíes ar garu veìetâcijas periodu: salvijas, lobçlijas, kobejas, tumbergijas, mo lucellas, agerâtus, lauvmutîtes, he liotropus. Var sçt arî âtrāk augoðas puíes, ko gribam âtrâk uzziedinât: balzamînes, petûnijas, lielziedu samtenes, asteres, cinnijas, klome nes, celozijas un puíu tabaku. Var sçt arî puíu ziròus, tik jâatceras, ka tiem nepiecieðams trauks vismaz 10 lîdz 15 cm augstumâ. Ir laiks arî seleriju, puravu, sîpolu, maurloku sçjai, jo tiem ir garð veìetâcijas periods (vislabâkâs dienas – 10. un 11. februâris). Ir jâsçj arî tomâti, paprika un baklaþâni (16. un 17. februâris). Agrai çðanai laiks sçt Pekinas kâpostus, galviòu un ziedkâpostus, lapu salâtus, brokoïus, kolrâbjus, arî garðaugus – baziliku un majorânu. Domâjot par sçju, vçl ir laiks iz gatavot maríieri, ar kura palîdzîbu iespçjams samaríçt dobes, dçstu kastîti, un tâdçjâdi visi au gi bûs iepiíçti vai iesçti vienâdos attâlumos. Mçneða beigâs sâk ag rîno kartupeïu diedzçðanu, sçj ag ros kâpostus, no kuriem paredzçts raþu iegût ap Jâòiem.

Vitamîniem un skaistumam

Ziema, tumsa, darbi un nedar bi – îstais laiks, kad mûs nonâc gan stress, gan nogurums. To kliedçðanai un enerìijas iegûðanai îpaði noderîgi ir B grupas vitamîni. Un diedzçti graudi nu reiz ir bagâtîgs to ieguves avots. Diedzçjot sçklas, jâatceras: dîgstoðas sçklas nedrîkst turçt lielâ siltumâ, tâpçc tām labâkâ vieta nebûs vis uz, bet gan zem pa lodzes. Otrkârt, atðíirîgâm sçklâm ir atðíirîgs dîgðanas laiks (2 dienas – rudzi, kvieði, lçcas, Íînas pupiòas; 4 dienas – redîsi, pupiòas; 7 die nas – kressalâti, lucerna, bietes, saulespuíes). Uzturam visvçrtîgâkie ir 0,5 lîdz 2 cm gari asni. Diedzçtas sçklas un graudus varam uzglabât ledusskapî no divâm lîdz septiòâm dienâm, tikai jâatceras dîgstus pâris reiþu dienâ padzirdît. Toties dvçseli veldzçs ziedoðie augi – ilgspçlçjoðâs ziedçtâjas orhi dejas, sîpolpuíes, acâlijas. Februârī turpina uzziedinât arî hipeastrus (amariïïus): tiklîdz pagrabâ vai kâdâ citâ tumðâ telpâ, kur ðie au gi iziet miera periodu, kâdam zied pumpurs iznâk no sîpola, tâ to no vieto gaismâ, sâk laistît un mçslot. Savukârt tos, kas noziedçjuði, tur pina mçslot un audzçt lîdz pava sarim, kad podus varçs novietot plçves siltumnîcâ, bet vçlâk – dârzâ. Apgrieþ pelargonijas, balzamînes, lai tâm sâktu augt jaunie dzinumi, bet nogrieztos dzinumus iespçjams izmantot pavairoðanai. Tos, lîdz iz aug saknes, var turçt ûdenî, kuram pievieno vitamînu, kas darbojas kâ augðanas stimulators. Februâra beigâs gaiðâ vietâ novieto un sâk laistît un mçslot fuksijas. Tâpat arî dzinumi parâdâs gloksînijâm. Tad augi novietojami gaismâ un ir jâatsâk to laistîðana un mçsloðana. Var sâkt pârstâdît istabas puíes. Taèu tas nenozîmç, ka katru gadu katra puíe ir jâpârstâda. Pârstâda tâs, kam kïuvis par ðauru, kas pâris gadu nav pârstâdîtas.

Apgrieþ un potç

Kokiem un krûmiem vislabâk atkusnî izgrieþ biezi saauguðos zarus, veido vainagus. Ja esat nodomâjis veikt augïu kociòu potçðanu (labâkais laiks – no 9. lîdz 19. februârim), tad jau laikus tam jâsagatavo viss nepiecieðamais, jâiegâdâjas un jâuzasina potnazis, jânopçrk potvasks un materiâls, ar ko potçjumu apsien. To mçdz darît ar izolâcijas lenti, bet paðlaik veikalâ ir nopçrkami arî îpaði sintçtiska materiâla apsçji. Nogrieztos zarus sadedzina. *** Dienas atslodzei: ðodien, 3. februârî – lîdz 16.32; no 17. februâra 22.37 lîdz 18. februâra 22.37.

Dārza darbi

Zaïo rotu lodþijai var izaudzçt pats

Vairâkas janvâra nogales saulainâs dienas gribot negribot atgâdinâja, ka pavasaris jau arî vairs nav aiz kalniem. Visâtrâk un visvienkârðâk pçc siltâ laika iestâðanās ir aiziet uz tirgu vai aizbraukt uz kâdu dârzniecîbu un iegâdâties jau ziedoðus augus savam balkonam vai lodþijai, vai vienkârði puíu kastîtei uz palodzes. Taèu

varam mçìinât ietaupît, balkonu rotu izaudzçjot paði savâ palodzes dârzniecîbâ. Kamçr augi augs, tie arî neaiz òems pârâk lielu vietu uz palo dzes. Un pat, ja naudas ietaupîjums bûs mazs, jo, kam nav savas kom posta kaudzes, tâpat ir jâgâdâ augsne dçsta audzçðanai, jâpçrk sçklas un mçslojums, par paða izaudzçto augu ir gandarîjums, in teresanti ir arî sekot lîdzi tam, kâ

no sçkliòas parâdâs dîgsts, kâ tas turpmâk, kopts un lolots, attîstâs un kïûst par kuplu, daudzziedai nu augu. Vçl jâpiebilst, – jârçíinâs gan, ka maijâ vçl nebûs balkona vai lodþijas skaistâ noformçjuma, ko var dabût uzreiz, nopçrkot jau izaudzçtu, lielu augu, taèu vçl jau priekðâ vairâk nekâ trîs mçneði, kuros paða audzçtie augi pagûs jûs iepriecinât.

2. lpp.

Tradeskancijas un zebrînas Jâatzîst, ka, runâjot par telpaugiem, to bagâtîgajâ klâstâ nepelnîti esam aizmirsuði agrâk visai populârâs tradeskancijas – ïoti pieticîgu puíîti, kas apsakòojas un ilgi var augt ûdenî bez augsnes. Augs ir nokarens ar spilgti zaïâm, raibâm, arî ar iesârtu un violetu toòu lapâm. Nereti par tradeskancijâm saucam arî zebrînas. Un tas nemaz diþi nepareizi nav, jo gan tradeskancijas, gan zebrînas pieder Komelînu dzimtai un ir tuvas radinieces. 2. lpp.

Blosfelda tradeskancija

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris Darbs dara darîtâju

Dārza darbi

Tradeskancijas un zebrînas 1. lpp. Tradeskancijas savu nosauku mu guvuðas par godu 17. gadsimtâ dzîvojoðam angïu dârzniekam Tra deskantam. Savvaïâ tâs aug Ame rikas dienvidos, tropu un subtro pu purvos. Taèu jâteic, ka nere ti pie mums dârzniecîbâs tâs tiek audzçtas zem plauktiem, kur izvie toja citus augus un, kaut arî daþkârt zemstikla platîbâs ir tikai neliels sil tums, lai augi izdzîvotu, tradeskan cijas lieliski piemçrojuðâs ðiem subtropiem un tropiem ne pârâk lîdzîgâkajiem apstâkïiem. Ðie dekoratîvie augi ir viegli

Zebrīnas šķirne

Paðu rokâm Vents Dubrovskis

Baltziedu tradeskanciju šķirne ‘Albovittata’ audzçjami, apsakòojas ûdenî, arî, zemç iesprausti, spraudeòi dzen saknes jebkurâ gadalaikâ. Ziedi au giem ir necili, sîki, viss skaistums dzîvelîgajâs lapiòâs. Audzç vairâkas tradeskanciju su gas – baltziedu tradeskanciju, ar koði zaïâm lapiòâm, ir arî ðo tradeskanciju augi ar raibâm lapâm. Vçl dârzniekiem pazîstama Blos felda tradeskancija ar stingrâ kiem zariem, sarkanîgâm, lielâkâm lapâm, kas apakðpusç klâtas ar matiòiem. Ir arî upju tradeskan cijas ar loþòâjoðu stumbru un daþâdu nokrâsu, arî raibâm lapâm. Tradeskanciju lapu skaistums un raibums izzûd, ja tâm par maz gaismas, vienpusîgs, slâpekïa pârbagâts mçslojums. Tâs labi pa dodas hidrokultûrâ. Augus ieteicams laiku pa lai kam atjaunot, jo vecie, lielie augi pâraugot zaudç dekorativitâti. Lîdzîgas tradeskancijâm ir to tuvas radinieces zebrînas. Tâs atðíirt prot tikai botâniíi, un daþkârt tâs sauc par

Baltziedu tradeskanciju šķirne ‘Aureovittata’

Uz Apðuciema «Pâïiem» devâmies ar domu – palûkot kamînu, ko darinâjis cilvçks bez pieredzes ðâdos darbos, taèu izrâdîjâs, ka saimnieki – Edmunds un Jana Kaspari – ir tik radoðs tandçms, ka raksta vçrts ðíita viss atpûtas istabas iekârtojums. Ðîs telpas vçrtîba ir idejâs, kas paðu, ne citu rokâm realizçtas. Lûk, Edmunda stâsts.

Kamîns – sirdspriekam un gaïas cepðanai

Zebrīna zebru tradeskancijâm. Augu dzim tene, tâpat kâ tradeskancijâm, ir Ame rikas tropi un subtropi, ir pazîstamas 35 zebrînu sugas. Jau pats nosau kums norâda, ka ðiem augiem ir svîtrainas lapas. Svîtras varbût dzel tenas, baltas vai violetas. Rûta Fjodorova

Zaïo rotu lodþijai var izaudzçt pats 1. lpp. Tâtad vispirms ejam uz sçklu veikalu un izvçlamies sçklas. Pie dâvâjumâ ir gan nokarenâs petû nijas, gan arî parastâs. Paras ti nokarenajâm petûnijâm sçklu paciòâ ievietotajâ stobriòâ ir piecas sçkliòas. Tâ kâ tâs ir apstrâdâtas ar minerâlmçsliem, tad labi sa skatâmas un tâs jau var iesçt katru savâ nelielâ podiòâ. Kâ jau minçju, ja augsne nav savâ dârzâ iepriekð sagatavota, veikalâ var iegâdâties speciâli dçstiem paredzçtu augsni. To salaista un iesçj sçkliòu pâris centimetru dziïumâ. Lai augsne ista bas temperatûrâ neizkalstu, vçlams virs podiòa uzklât kâdu plçves ga balu vai maisiòu. Siltâ vietâ sçkla uzdîgs, un sâksies rûpes par jau no augu. Kad tam ir iznâcis jau ot ro lapiòu pâris, sâk mçslot. Sâkumâ vajadzçtu bût ïoti piesardzîgiem gan ar mçslojuma koncentrâciju, gan mçslojuma reiþu skaitu. Kad augs jau labi paaudzies, tas kïûst aizvien çdelîgâks, un mçslot var jau divas reizes nedçïâ. Pieredzçjuði puíkopji iesaka, ka tad, kad sâk jau raisîties ziedi, jâmçslo ik pârdienas, tikai mçslojumam jâbût ïoti vâjas koncentrâcijas – daþi pilieni pie laistâmâ ûdens. Lai iegûtu kuplus augus, nedrîkst

Saimnieka darbi

E. Kaspars: – Pirms gadiem desmit ðajâ istabâ grîdas nebija – cauri telpai veda laipu taka un apakðâ bija smil tis. Iepriekðçjie saimnieki ðeit suòus turçja... – No kâ sienas veidotas? – Statòu bûve – no abâm pusçm apsista ar spundçtiem dçïiem un pakota ar skaidâm. Oriìinâlâ siena apmçram 20 cm bieza... – Un siltumu tur? – Ðvaki, jo skaidas sasçduðâs, tâpçc siena vçl papildus siltinâta ar vati no abâm pusçm un apðûta dçlîðiem. Tvaika izolâcijai no ârpuses uzlikta follija, bet vai tâ pa reizi, nezinu. Ðobrîd nav tik traki... – Kâpçc kamîns, ne krâsns? – Bçrnîbâ kâdus gadus nodzîvoju Spuòciemâ – kultûras nama dzîvoklîtî, kur istabas bija nenormâli maziòas, bet ar kamînu – baigo milzi. To gan reti iekurinâja, bet man tas tâ patika! Tâ bçrnîbas atmiòas iedvesmoja. Ikdienâ sil tuma pietiek no virtuves, bet ar kamînu tâ – kad sanâk tusiòð, tad tajâ cepam gaïu. Kurtuves malâs ir gropes, kur atbalstît plakandzelzi, uz kura savukârt tiek balstîtas gri la restes. Kâ uzmûrçju kamînu, ârâ grilçðanas svçtki vairs nenotika – ðeit omulîgâk.

Trîsreiz pârtaisîts un joprojâm uzlaboðanas procesâ

aizmirst, ka augi jâgalotòo. No petûnijâm iznâk lieliski noformçta balkona kastîte, ja tâs galos iestâda pa vienai nokarenai petûnijai, bet vidû divas parastâs, kas aug uz augðu. Lîdzîgi ïoti labi no sçkliòâm var izaudzçt arî pelargonijas. Ja ðajâs dienâs tâs iesçs un labi kops, jûnijâ jau varçtu sagaidît pirmos

ziedus. Pelargoniju jaunstâdus ne vajag galotòot, bet vasaras beigâs, pçc to noziedçðanas, ja ir kur au gus saglabât nâkamajai vasarai, tos galotòo. Arî pelargonijas va ram iegâdâties gan nokarenâs, gan parastâs formas un sakombinçt bal kona kastîtçs, veidojot interesantu rakstu. Rûta Fjodorova

– Vietâ, kur atrodas kamîns, bija tâds kâ krâsns pamata stûris. Izra ku bedri – apmçram 40 cm dziïumâ – un ielçju vajadzîgâ izmçra pama tu. Mûrçðana îstenîbâ ziemâ notika – no sievas akmensdârza palasîju akmeòus, saliku istabâ strîpâ un skatîjos, kas var sanâkt. – Pçc kâda principa akmeòus izvçlçjies? – Skatîjos, lai pçc formas apmçram sader; neko îpaði neplçsu – varbût kâds stûrîtis ar fleksi pieslîpçts. Vispâr kamîns ir trîsreiz pârtaisîts. Pirmajâ versijâ tas bija kantains; pat tiku lîdz iekurinâðanai. – Vçl mazliet par secîbu – tâtad vispirms tapa pamats un tad kamîna mutes apakðçjâ daïa? – Akmeòi tikai apdarei – vidu veido íieìeïi. Akmeòu ðuvçm iz mantoju ar smiltîm sajauktu mâlus. – Kur ziemâ mâlus òçmât? – Veikalâ var gatavu pulveri no

pirkt; klât pieliku balto jûras smilti un kâdu sauju cementa, lai tik dik ti neplaisâ. Sajauktajai masai jâbût tâdai, lai, apgrieþot íelli, tâ nekristu nost. Mâlam vispirms uzlçju ûdeni, ïâvu kâdas divas stundas nostâvçties – uzbriest, tad piebçru smiltis – ce mentu un visu ar mikseri sajaucu. Akmeòi likti, kâ íieìeïus mûrçjot, – lai rindas pârsietos un vertikâlâs ðuves nesakristu. Kamîna mutei iz mantoti ugunsdroðie íieìeïi, bet to mûrçðanai – mâla un ðamota maisîjums. Ðamotu var nopirkt veikalâ vai pagatavot pats, sasmal cinot ugunsdroðos íieìeïus. Ðamots vajadzîgs, lai neizdegtu ðuves, lai gan tâpat ar laiku tâs jâatjauno. Tâtad pirmajâ versijâ kamîna mu te bija vienkârðs kvadrâts – arkas un slîpo malu nebija vispâr. Kad to iekurinâju, siltumu praktiski neju ta... Jaucu ârâ un muti gan sânos, gan augðdaïâ paplatinâju tâ, lai vei dotos izvçrsums uz ârpusi - lai sil tums starotos telpâ. – Kâdas metâla daïas izmantotas arkas stiprinâðanai? – Vecas ratu riteòu stîpas. – Kâpçc tâda izvçle – izturîgâks metâls? – Nç, vienkârði bija smu ki pusapaïð... Un arî metâls nav tas sliktâkais. Pa virsu samûrçju ugunsdroðos íieìeïus, bet dziïâk mutç izveidots tâ saucamais dûmu zobs – tas aizkavç siltu ma aizplûðanu un nesit dûmus atpakaï. Pagaidâm nevaru sûdzçties – vilkme reizçm pat par labu. Ieeja skurstenî tikai pie paðiem griestiem, bet dûmvads virs kamîna mûrçts no íieìeïiem un apmests. Pareizi bûtu izmantot sarkanos skursteòa íieìeïus, bet man ielikti baltie – silikâta pilníieìeïi. Îstenîbâ tu ras, un nekâda vaina. Ðâdâ izskatâ kamîns kalpo jau septîto gadu. Vçl gan lîdz galam nav pabeigts – bi ja doma ap portâla plauktu ap likt neapstrâdâtu ozola baïíîti – lai izskatâs masîvâks; ðobrîd proporci ja îsti nepatîk. Melnâs flîzes plaukta virsmai ir no Íînas akmens – darbâ bûvdarbu pârpalikums, ko þçl bija mest laukâ. Dûmeòa pievada augðdaïa veidota no îpaða ðûnakmens – iesârta, ar gliemeþvâku nospiedu miem. Ðâda ieþa vairs Latvijâ nav, bet es vienkârði mazliet paretinâju krustmâtes akmens dârzu Jûrmalâ... Vidusdaïu agrâk rotâja buka ragi, taèu uz remonta laiku tie noòemti – viss vçl ir procesâ. Atseviðís stâsts par ðîberi – tas veidots no kâjminamâs ðujmaðînas ripas; ripa uz asîtes (ass balstâs uz dûmejâ iemûrçtas caurules) ar aiz vara plâksni, kas vienkârði ar roku pagrieþama...

Smilðu galda ekonomiskais variants – Par kafijas galdu. Izdomâju – man vajag kâ nevienam. Tas ir tâ saucamais smilðu galds, un ide ja, jâatzîst, ir aizgûta. Materiâlam òemta priedes koka lîmçto klucîðu plate – caur pazîðanos gâdâta, izmaksâja apmçram Ls 56. Konstruk cijas pamatâ ir racionâla materiâlu

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris Darbs dara darîtâju

m îstenotas idejas

Ekonomisks smilšu galda variants

Siena ap kamīnu tonēta ar kvēpiem

Jūras izskalots prauls – gatavs mākslas darbs izmantoðana – no virsmas izzâìçtais vidus izmantots apakðçjam plauktam un tâpçc arî kâjas izliektas – lai varçtu balstît apakðçjo daïu. Tâds – ekonomiskais variants. – Ar ko malas lîmçtajai platei slîpçtas – tomçr klucîðu malas atðíiras? – Ar lentas slîpmaðînu; speciâli òçmu rupjo smilðpapîru – 60. izmçra, lai virsma nav gluda, bet jût ðíiedras faktûru. Tas – lai bûtu kontrasts stikla gludajai, spoþajai virsmai. Lakots ar ûdens laku – parketnieci. Par zemstikla pildîjumu sieva varçtu vairâk pastâstît – akmentiòi, koki un jûras slîpçtie stikliòi no pus Latvijas savesti. Plakanie akmeòi no Ovîðiem, kur braucu butes makðíerçt – tie tâdi, ka varçtu flîþu vietâ pie sienas lîmçt... Siekala tek, tos redzot, bet, kad padomâju, ka pusotru kilometru lîdz maðînai jânes... Jûras

nopulçtos kokus lakojam, lai mazâk smçrçjas un mitrums neietekmç.

Guïbaïíu sienas imitâcija – Sienas ideja sâkâs ar to, ka pie sienas bija Janas bilde, bet siena bija kaut kâdiem veciem finieriem apnaglota. Darbâ tika mestas ârâ papîra caurules, es tâs paòçmu un beigâs sâku ðtukot, ka varçtu smuki pie sienas salikt. Tâdas – saskrûvçtas tâs nostâvçja pie siena gadus trîs, kad radâs mirklis laika tâlâk apdarinât. Tâtad pamatu veido uz pusçm pârzâìçtas caurules, kâdas veikalos izmanto linoleja ruïïiem. Pie sienas tâs pieskrûvçju ar kokskrûvçm – bija doma taisît kâ baïíi: galus aiztaisîju ar putuplastu un ar íemmi vilku, lai gadskârtu ðíiedras imitçtu.

Kājas piemērotas apakšējam plauktam

Šūnakmens – šobrīd dabas retums Latvijā

Faktûra veidota, ar rokâm smçrçjot Rotband sauso apmetumu; îstenîbâ tas ir izcils materiâls – uz ìipða bâzes; âtri cietç, bet, kad jau sarauts klucî, spaidot iespçjams atdzîvinât; tajâ mirklî ïoti smuki var paveidot... – Jautâjums par toni – tas tâds zaïgani violets – pavisam ne kâ priedei, eglei... – Nu, varçtu pretendçt uz ozola mizas toni, bet laikam jau sanâca, kâ sanâca – tas no tâs sçrijas. Krâsai izmantoju ûdens emulsiju, ko tonçju ar Dufas pigmentu. Arî siena ap kamînu veidota îpaði – tonçta ar kvçpiem. Uzvilku ìipða apmetumu, ar zaru slotu saskrâpçju – apakðâ liku balto krâsu un virsû ûdens emulsiju ar kvçpiem. Kvçpus klâju ar mazo ðvammîti, un visa tâ bûðana trîs reizes ðpaktelçta ciet – tad ðíita par tumðu, tad – par maz saskrâpçta... Tâ kaut kâ.

Attiecîbai starp kamîna portâla laukumu (m2) un telpas kubatûru (m3), jâbût 0.01... 0.003. *Kamîna portâlu veido kâ paralçlskaldni, kura augstuma un platuma attiecîba ir 2:3 lie liem kamîniem un 3:4 maziem kamîniem. *Portâla atstatumam no grîdas jâbût 300… 500 mm. *Kurtuves dziïumam jâbût 1/2 no kamîna portâla augstuma. Ja kur tuve ir pârâk sekla, telpâ var iekïût dûmi, un otrâdi – ja tâ ir pârâk dziïa, kamîns izstaro pârâk maz siltuma. *Kurtuves sânu sienas attiecîba pret aizmugures sienu veido slîpas, lai siltums tiktu atstarots telpâ. 1/3…1/2 no aizmugures sienas mûrç vertikâli, bet augðçjo daïu – slîpi uz priekðu, lai siltums atstaro tos uz telpas grîdas un uz kamîna priekðâ sçdoðo cilvçku kâjâm. *Kurtuves grîdai noteikti jâbût paceltai virs telpas grîdas lîmeòa. Tas aizkavç vçsâ gaisa ieplûdi kamînâ un novçrð iespçjamo dûmu izplûdi caur portâlu telpâ.

Uzziòai: *Kamîna portâla laukums jâsa skaòo ar telpas kubatûru.

Kurtuvi balsta ratu riteņu stīpas

Caurumi sānu malā siltā gaisa izvadīšanai *Kamîna aizmugures sienu mûrç par 15 lîdz 20 cm augstâk nekâ portâlu. Ðîs sienas augðçjâ daïa vei do dûmu kameru un dûmu kâpsli. Dûmu kâpslis kanâla saðaurinâjuma dçï aizkavç aukstâ gaisa ieplûdi kurtuvç no dûmvada, kâ arî uzlabo velkmi. Aiz dûmu kâpðïa dûmvadâ ierîko lûku kvçpu tîrîðanai. *Krâsns un arî kamînu mûrçðanai mâla javu gatavo ðâdâs proporcijâs: uz 1 tilpuma daïu ûdens òem 4 daïas trekna mâla un 4 lîdz 8 daïas smilðu. Ar diviem spaiòiem ðâda maisîjuma var iemûrçt apmçram 100 íieìeïus.

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris Darbs dara darîtâju

Iesaka speciālists

Auga çdienkartei liela izvçle Rūta Fjodorova

Kamçr vçl sniega kupenas nav nokusuðas un nav sâkuðies lielie pavasara dârza darbi, ir vçrts padomât par to, kâdus mçsloðanas lîdzekïus ðogad izmantosim. Ðeit gan vienotu recepti un ietei kumu piedâvât ir visai grûti. Izvçle ir atkarîga gan no dârza îpatnîbâm, gan no tâ, ko dârzâ audzçjam, kâ arî no katra maciòa biezuma. Vienkârðâk sakot, tikai apsverot piedâvâjumu, vçlmes un savas iespçjas, varam izvçlçties, kâ ba rosim dârzaugus. Lai bûtu iespçja izvçlçties, iepazîsimies ar to, ko mums piedâvâ specializçtie vei kali.

Noder gan ievestie, gan Latvijas raþojumi Viena no plaðâkajâm mçsloðanas lîdzekïu izvçlçm ir sçklu veikalâ «Mûsu dârzs». Veikala pârdevçjas, diplomçtas agronomes Montas Andiòas zinâðanas un piere dze ðai jomâ noderçs arî tad, ja, piemçram, attiecîgo mçsloðanas lîdzekli iegâdâsieties kâdâ no liel veikaliem. M. Andiòa: – Iegâdâjoties jebkuru mçslo jumu, vispirms nepiecieðams rûpîgi izlasît visu, kas teikts par ðî mçslojuma lietoðanu. Latvijâ raþots lîdzeklis «Vito» piedâvâjumâ ir vairâku veidu. «Vi to1» domâts neitrâlu substrâtu (ph 6,5-7) mîloðiem augiem. Tas derçs atraitnîtçm, asterçm, dâlijâm, hiacintçm, selerijâm, kâpostaugiem. «Vito2» (ph5,6-6,2) derçs augiem, kuri mîl vâji skâbu augsni, bet ir lielâkas prasîbas pçc kâlija: begonijâm, tomâtiem, pap rikai, ziròiem, pupâm. «Vito3» arî paredzçts augiem, kas aug vâji skâbâ augsnç – rozçm, salvijâm, samtençm, zemençm, avençm, jaòogâm. «Vito 4» (ph 4,5-6) derçs skâbu augsni mîloðiem – rododen driem, virðaugiem, skuju kokiem. «Vito calcium» ir kalcija nitrâta ðíîdums, kas satur kalciju un palîdz uzlabot raþas kvalitâti. Vçl ir «Vito» kompleksais mçslojums un «Vito» pilnmçslojums dârzeòiem. Pieredze râda, ka, izlietojot «Vi to» komplekso mçslojumu, nâkoðo vajadzçtu pirkt kâdas citas firmas komplekso mçslojumu un pçc tam atkal var lietot «Vito», jo novçrots, ka «Vito» mçslojums paskâbina augsni. «Kristalons» ir triju daþâdu veidu, ko lieto atkarîbâ no auga veìetâcijas attîstîbas fâzes. «Kris talonu1» lietojam, lai stiprinâtu saknes un veicinâtu ziedçðanu. Daudzi «Kristalonu1» lieto balko na puíçm, podu puíçm. «Krista lons2» ir domâts veìetatîvajai fâzei, kad augs aug, «Kristalons 3» jau ir domâts augïu veidoðanas fâzei, tas ir papildinâts ar kâliju. Varçtu domât, ka dârzkopim bûtu jâpçrk visi trîs «Kristaloni». Jâ, tas jau bûtu ideâlais variants, bet parasti jau mums tik daudz tâs naudas nav, cilvçki izvçlas vienu vai divus. Pârsvarâ òem pirmo, kas ir ma

Dažādi efektīvie firmas «GreenWorld» mēslojumi

Ilgstošas iedarbības mēslojums balkona un dārza augiem ziem dçstiem domâts, lai stiprinâtu sakòu sistçmu, un òem treðo, kas ir augïu veidoðanai. Veìetatîvâ fâze jau diezgan labi tiek nodroðinâta ar ðiem diviem «Kristaloniem». «Kris talons2» vairâk nepiecieðams lapu dârzeòiem, kâpostiem. Nâkoðaie mçslojumi ir vâcu firmas «Greenworld» mçslojumi, kurus raþo Igaunijâ. Ðeit mçslojumi tiek piedâvâti pa kultûrâm. Piemçram, mçslojums tomâtiem, ko mûsu klienti ir ïoti iecienîjuði, jo tas ir vienkârði lietojams – rei zi nedçïâ uz lejkannu divi vâciòi. Mçslojums ïoti labi veido tomâtu raþu, veicina veìetatîvo masu. Vienîgais trûkums – jâpiedod klât kalcijs. Var òemt klât «Vito» kal ciju vai kalcija nitrâtu. To var ie dot augiem daþâdi: viens pievie no pie laistâmâ ûdens, cits dod virsmçslojumu, smidzinot pa lapâm. Nâkamais no «Greenworld» ir mçslojums, kas domâts visâm puíçm – gan istabas, gan bal kona, gan podu puíçm. Podu puíçm dod reizi nedçïâ, balkona puíçm – divas reizes nedçïâ. Ja ir puíes podos vai konteineros, tad ir îpaðs, ziedçðanu veicinoðs mçslojums ar âtru iedarbîbu, nâkamajâ dienâ jau var redzçt, ka augs izskatâs savâdâks. Mçslojuma pudele ir liela un izdevîga. Ja ir puíes podos, uz balkona, ar ðo pudeli jau var pietikt visai vasa rai. Ðîs firmas piedâvâjumâ ir arî orhideju mçslojums. Orhidejas varam mçslot vçl arî ar citu fir mu mçslojumiem, kas paredzçti ziedoðâm puíçm, tikai tad de vai ir jâbût divas reizes mazâkai nekâ citâm puíçm. Universâlais mçslojums istabas puíçm, ko lieto no oktobra lîdz martam divas rei zes mçnesî. Ir arî kaktusu un su kulentu mçslojums, ir mçslojums, kas paredzçts zaïiem augiem, kas nezied, bet kam ir krâðòas la pas. Ja, piemçram, ir problçmas palmâm, dzeltç lapas, noderçs ðis mçslojums, kas zaïina lapas. Piedâvâjumâ ir arî mçslojums hidrokultûrâm. Bieþi to mums nepçrk, bet ir cilvçki, kas nodar bojas ar hidrokultûrâm. Ir ðîs fir mas mçslojums arî citrusaugiem. Dzîvokïos aizvien vairâk vçlas audzçt citronus, apelsînkokus, un ziemâ tiem nereti birst lapas. Lie

Mūspusē ražotais humusvielu ekstrakts tojot ðo mçslojumu, lapbire sama zinās. No «Greenworld» mçslojumiem vçl ir labs un interesants ilgâs iedarbîbas mçslojums puíçm. To iejauc augsnç pirms puíes iestâdîðanas, un tas darbojas seðus mçneðus. Granulas ir tâ izveidotas, ka tâs ðíîst pakâpeniski. Laistot au gus, mçslojums pakâpeniski ðíîst. Iznâk tâ, ka balkona puíes vairs ar citu neko nav jâmçslo. Mums ir klienti, kas ðo mçslojumu izmanto arî dârzâ, un saka, kad to uzliek, tad par mçsloðanu vasarâ var aiz mirst. Taèu jârçíinâs, ka kilograms ðâ mçslojuma maksâ Ls 6,50. Ir divçjâdi «Kemiras» mçslojumi – viens ir istabas puíçm un dârza puíçm, otrs veids domâts dârza un siltumnîcas puíçm un dârzeòiem. Ðie mçslojumi ir diezgan universâli, tiem ir liela koncentrâcija, mçslojums stipri jâðíaida. Sanâk izdevîgi – no vienas pudeles iznâk 250 litri mçslojuma. «Kemiras» mçslojums ir arî pulverîtî, ðíîstoðs, tur ir viss augam nepiecieðamais un to var izmantot augiem no ma za dçstiòa lîdz pat raþas veidoðanai. Pârdoðanâ ir spainîtis, kurâ ir kilo grams un ir 200-gramîgâs paciòas. Lieto naþa galu uz litru ûdens vai çdamkaroti uz spaini. Mçslojums labi izðíîst, lietoðana ir vienkârða. Kâlija sulfâts spainîðos – to lieto, kad augi sâk veidot raþu, lai raþa bagâtîgâka. Ðis ir bezhlo ra mçslojums. Mçslojuma stienîðus ziedoðâm puíçm var liktu podiòā vai spraust dârzâ. Parasti gan tos vairâk izman to podu puíçm. Viens stienîtis darbojas trîs mçneðus, tas ðíîst, un augs barojas. Šajâ gadîjumâ ci tu mçslojumu vairs augam neva jag dot. Kalcija nitrâts, kalcinîts – viegli ðíîst. Izmanto siltumnîcâs, dârzâ, augïu kokiem. Labi noder visiem, kam nepiecieðams papildu kalcija mçslojums.

Ja nevçlas izmantot minerâlmçslus Piedâvâjumâ ir arî DCM mçslojums. Sâkumā tos kaut kâ nepirka, jo cena ir liela. Nu jau ceturto gadu tirgojam, cilvçki ir jau tos iepazinuði. Ðie mçslojumi ir daþâdâm kultûrâm. Ja pçrk, piemçram, mçslojumu tomâtiem, tad tur jau ir klât arî austeru kalcijs.

Pats mçslojums veidots uz put nu mçslu bâzes. Darbojas èetrus mçneðus, to iestrâdâ, augus stâdot, un lîdz raþas veidoðanai augam ne kas vairâk nav nepiecieðams. Ir arî DCM mçslojumi 25 kg maisâ, ko var lietot visâ dârzā. Pavasarî, uzrokot dârzu, iestrâdâjam ðo mçslojumu, apstâdâm dârzu un par augu baroðanu vairs nav jâdomâ. Kultûras ar ilgâku veìetâcijas perio du, ja lietots DCM mçslojums, pie barojam ar DCM papildmçslojumu. DCM ir vairâku veidu – dârzeòiem, balkona puíçm, rozçm, dârzeòiem, rododendriem, skuju kokiem, kartupeïiem. Ðo mçslojumu raþo Beïìijâ, un raþotnes filiâles atrodas Vâcijâ un Nîderlandç. Mçslojums nesatur sintçtiskus íîmiskus pârklâjumus, inhibitorus vai urînvielas komplek sus. Ðie, atðíirîbâ no minerâlmçsliem, neizskalojas. Tâdçï labâk izma tojami, ir draudzîgâki videi, uzla bo augsnes struktûru un palieli na organiskâs vielas saturu. Seviðíi ieteicami dârzeòu audzçðanâ, jo mçslojums ir sabalansçts. Nopçrkams arî slieku komposts, to parasti iestrâdâ pie stâdîðanas. Tie noderîgi tâdâm kultûrâm kâ zemenes. Zem vie na dçsta paber divas çdamkarotes komposta. Apmçram trîs mçneðus komposts darbojas un augsnç vai rojas. Ja ir sliktas un barîbas vielâm nabadzîgas augsnes, ar kompostu var labi uzlabot augsnes auglîbu. Bioloìiskie lauksaimnieki un tie, kuri savâ dârzâ vçlas pçc iespçjas mazâk lietot minerâlmçslus, novçrtçs Latvijas mikrobiologu radîtos un mûsu paðu raþotnçs raþotos fir mas «Bioefekts» bioloìiskos mçslojumus gan dârzeòiem gan daþâdâm puíçm. Ðajâ pat veikalâ nopçrkami firmas «Achema» minerâlmçsli – gan universâlie, gan zâlienam, gan puíçm, gan dârzeòiem, gan speciâli guríiem.

Poïu un lietuvieðu piedâvâjums Dârzkopji «Latagras» veikaliòâ vienmçr var saòemt agronomes Dianas Irbes vispusîgas konsultâcijas. Viòa stâsta: – Pirmo reizi pârdoðanâ ir ðeit pat, Tukuma pievârtç, raþotais humusvielu ekstrakts, kas ir fizioloìiski aktîvu vielu maisîjums. Tas satur aminoskâbes, ogïûdeòraþus, augu barîbas vie las – slâpekli, kâliju un fosforu, kâ arî mikroelementus – dzelzi, varu, cinku, mangânu, boru, molibdenu. Humusvielu ekstrakts sekmç sçklu dîgtspçju, stâdu ieaugðanos, sakòu

Ekoloģiskie DCM mēslojumi Uzziņai * Pavasarî dod slâpekïa mçs lojumu sîpolpuíçm, pârziemo joðâm daudzgadîgajâm puíçm, daudzgadîgiem dârzeòiem. Ðim nolûkam lieto vai nu amonija nitrâtu, vai nitraboru. Pçdçjais îpaði labs ir dârzeòiem, jo sa tur slâpekli, kalciju un boru, tâdçjâdi stiprina imunitâti un sakòu sistçmu. dzîðanu un noturîbu pret sçnîðu slimîbâm, palielina arî noturîbu pret nelabvçlîgiem klimatiskajiem fak toriem – sausumu, salu. Produkts ir raþots no dabiskas, ekoloìiski tîras izejvielas – kûdras. Mums ir arî firmas «Suplo» mçslojumi, kas ir daþâdi un paredzçti katrai kultûrai atseviðíi. Ðie mçslojumi satur barîbas elementus N,P,K, kâ arî organisko mçslojumu, tâpçc ðiem mçslojumiem ir ierobeþoti lietoðanas termiòi. Labs mçsloðanas lîdzeklis ir «Calmax», kas satur kal cija nitrâtu ðíidrâ veidâ ar mikro elementiem. Ðie mçslojumi raþoti Anglijâ. Ir arî firmas «Biopon» mçslojums. Tas vairâk ieteicams stâdu audzçðanai. Ðie mçslojumi domâti konkrçtâm kultûrâm, lîdzvçrtîgs «Vito» mçslojumam. Savâ dârzâ labprât lietoju kaisâmos minerâlmçslus no poïu firmas «Florovits». Arî ðie mçslojumi ir daþâdi, paredzçti daþâdâm kultûrâm; ir gan universâlie, gan speciâli vînogâm, rozçm, skujenîðiem, zâlieniem u.c. Mçs fasçjam arî «Latagras» piedâvâtos mçslojumus no lieliem iepakojumiem mazâkos. Tie la bi noder zâlienam, tâm kultûrâm, kas piecieð hloru. Ðie mçslojumi ir nedaudz lçtâki. Var nopirkt arî superfosfâtu nelielâ iepakojumâ, ir nopçrkami arî mikroelemen ti atseviðíi, tad barîbas ðíîdumi jâtaisa atseviðíi. Taèu vispirms jau ir nepiecieðams veikt augsnes analîzes un speciâlus aprçíinus. Uzòçmuma «Agrotukuma» veikaliòâ Guntis Baumanis pastastîja, ka ðeit nopçrkami lietuvieðu firmas «Agronom» mçslojumi daþâda lieluma fasçjumos un paredzçti daþâdâm kultûrâm. Ðeit nopçrkami arî «Ag rotukuma» fasçtie, dârzkopju vidû ïoti iecienîtie firmas «Schultz» mçslojumi. Arî «Baltic- Agro» un «Grow- How» firmu mçslojumi, kas agrâk tika saukti par «Kemiras» mçslojumiem, un citi.

Ceturtdiena, 2011. gada 1. februāris

Apstiprina budþetu, pieðíir atbalstu, nosaka izcenojumus Rûta Fjodorova

Engures novada domes sçde notika 25. janvârî. Dienas kârtîbâ bija 46 jautâjumi, kurus izskatîja divu stundu laikâ. Plaðâkas debates notika par komunâlo pakalpojumu tarifiem Lapmeþciemâ. Uz sçdi bija ieraduðies arî Lapmeþciema pagasta daudzdzîvokïu mâju iedzîvotâji.

Nosaka ceïa servitûtu Apstiprinâtajâ Lapmeþciema paðvaldîbas teritorijas plânojumâ ir paredzçts izveidot pagasta ceïu 10 m platumâ pâri «Rûsiòu» zemes gabalam. Ceïð savienos Niedru ielu ar paðvaldîbas Kaòiera ceïu. Arî paðlaik tiek savienotas ðis divas ielas ar ceïa servitûta teritoriju, kas iet gar «Kâpmalas» îpaðuma malu 4,5 m platumâ. Deputâti nolçma noslçgt reâlservitûta lîgumu ar zemes îpaðnieci Lidiju Velpi par ceïa servitûta izveidoðanu uz nekustamâ îpaðuma «Rûsiòi» zemes par labu îpaðumam «Kaòiera ceïð», kâ arî anulçt servitûta teritoriju gar îpaðumu «Kâpmalas».

Precizç un nosaka ielas Tika nolemts izveidot jaunas paðvaldîbas ielas: Selgas, Ezermalas, Celmu un Pçrkona ielu. Ðîs ielas bija nepiecieðams izveidot un precizçt tâpçc, ka dome konstatçja nesakritîbas sarakstos un reìistros ar dabâ esoðajâm ielâm.

No Meþsargu lîdz Lâèu ceïam Deputâti nolçma mainît Antiò ciema ceïam gar kapiem lîdz stigai nosaukumu, nu to sauks par Meþsargu ceïu, savukârt ceïa nr. 3 atzarojumam uz «Dzirkaïiem» apstiprinâts nosaukums V 1472, Antiòciemâ ceïð uz «Klintaiòiem» nosaukts par Klintaiòu ceïu, bet ceïð uz Kalvâniem – par Purva ceïu, ceïð uz «Dumpjiem» bûs Dumpju ceïð, bet ceïð Èaukciemâ no Smârdes pagasta robeþâm lîdz pïavâm – Lâèu ceïð.

Mainâs administratîvâs komisijas sastâvs Deputâti nolçma mainît admi nistratîvo komisiju nolikumu, kas paredz, ka komisijas sastâvâ ir ne mazâk kâ deviòi cilvçki. No komisijas locekïu sastâva tiek atcelta Inese Ðuste un viòas vietâ iecelta Inese Íîse.

Atbalsta zupas virtuvi Pie deputâtiem vçrsâs biedrîba «Engure 55» ar lûgumu ar Ls 100 atbalstît biedrîbas projektu par zupas virtuvi. Deputâti nolçma lûgumu atbalstît, pieðíirot lîdzekïus no Engures pagasta pârvaldei plânotajiem lîdzekïiem.

Nosaka lîdzfinansçjumu Engures Mûzikas un mâkslas skolai Deputâti noteica Engures Mûzikas un mâkslas skolas audzçkòu vecâku lîdzfinansçjuma maksu profesionâlâs ievirzes programmu apguvç «Taustiòinstrumentu spçle», «Stîgu instrumentu spçle», «Pûðaminstrumentu spçle», «Sitaminstrumentu spçle» un «Vizuâli

plastiskâ mâksla». Mâcîbu maksa mçnesî – Ls 4. Par intereðu izglîtîbas programmas «Ritmika» apguvi – Ls 2 mçnesî. Vecâku lîdzfinansçjums, tiek ieskaitîts skolas ieòçmumos, un to izlieto saskaòâ ar apstiprinâto skolas budþeta tâmi 2011. gadam.

Nosaka nomas maksu Engures Saieta namam Deputâti noteica nomas maksu Engures Saieta nama telpâm. Seminâriem, sanâksmçm, izbraukuma tirdzniecîbai – Ls 5+PVN, saviesîgiem pasâkumiem, kâzâm, jubilejâm u.c. svinîbâm – Ls 6 + PVN, atpûtas telpa nr. 1 tiks iznomâta par Ls 15+PVN diennaktî, bet atpûtas telpa nr. 2 Ls 13+PVN diennaktî. Naktsmîtnes sacensîbu laikâ maksâs Ls 0,80 diennaktî. Telpu noma Engures novada paðvaldîbas finansçtajâm iestâdçm, paðdarbîbas un sporta kolektîviem, pagastâ reìistrçtâm sabiedriskâm organizâcijâm ir bez maksas.

Apstiprina komunâlo pakalpojumu izcenojumus Deputâti nolçma apstiprinât paðvaldîbas uzòçmuma «Krants» komunâlo pakalpojumu izcenojumus. Apkurei maksâjumu pastâvîgâ daïa, ko maksâ seðus mçneðus gadâ, ir noteikta Ls 0,1682 + PVN par kvadrātmetru, mainîgâ daïa tiek maksâta, atbilstoði gâzes un elektrîbas patçrçtajam daudzumam. Aukstajam ûdenim ikmçneða abonementmaksa individuâlajam pieslçgumam ir Ls 2+PVN un vçl par kubikmetru ûdens jâmaksâ Ls 0,50. Sadzîves atkritumu izveðana daudzdzîvokïu mâju iedzîvotâjiem maksâs Ls 1,73 +PVN vienai personai par 1 m³ atkritumu.

Apstiprina maksu par dzimtsarakstu nodaïas pakalpojumiem Deputâti apstiprinâja maksu par dzimtsarakstu nodaïas pakalpojumiem. Laulîbu svinîgâs ceremonijas sagatavoðana un vadîðana, ja abi laulâjamie ir citu paðvaldîbu iedzîvotâji, – Ls 60; ja laulîbas notiek, ârpus dzimtsarakstu nodaïas citâs piemçrotâs telpâs – Ls 75; ceremonijmeistara piedalîðanâs laulîbas ceremonijâ – Ls 25, dokumentu pavairoðana un apstiprinâðana ar nodaïas vadîtâja parakstu – Ls 0, 30, dzimðanas, laulîbas vai mirðanas apliecîbu izsniegðana vâciòos – Ls 2, iesnieguma sagatavoðana un nosûtîðana uz citâm dzimtsarakstu nodaïâm – Ls 2. Pakalpojuma maksâ nav iekïauta valsts noteiktâ nodeva par laulîbas reìistrâciju. No maksas pakalpojumiem atbrîvoti 1. un 2. grupas invalîdi, pensionâri, trûcîgâs personas, uzrâdot attiecîgos dokumentus. Lçmums stâjas spçkâ no 2011. gada 1.februâri.

Nolemj uzsâkt teritorijas plânojuma izstrâdi Deputâti nolçma uzsâkt Engures novada paðvaldîbas teritorijas plânojuma izstrâdi. Par plânojuma izstrâdes vadîtâju apstiprinâja En-

gures novada domes priekðsçdçtâju Gundaru Vaþu.

Apstiprina 2011. uzturnaudu pansionâtâ «Rauda» Deputâti apstiprinâja uzturnaudu pansionâtâ «Rauda». Pansionâtâ apstiprinâto iedzîvotâju skaits ir 320, paredzçtâ uzturnauda ir Ls 270 mçnesî, bet Ls 250 mçnesi Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novada paðvaldîbâm un individuâlajiem maksâtâjiem.

Organizçs automaðînu izsoli Deputâti nolçma organizçt izsoli paðvaldîbai atsavinâtajâm automaðînâm – autobusam un automaðînâm «Renault Megana» un «Volkswagen Passat». Tika apstiprinâta mantas novçrtçðanas un izsoles komisija.

Apstiprina Engures novada bûvvaldes maksas pakalpojumus Deputâti apstiprinâja bûvvaldes maksas pakalpojumus. Plânoðanas un arhitektûras uzdevuma saga tavoðana maksâ Ls 8,50, akta par çkas nodoðanu ekspluatâcijâ – Ls 16, 50, reklâmas uzrakstu un izkârtòu saskaòoðana – Ls 8,50.

Par finansiâlo atbalstu Engures ev. luteriskajai draudzei Domç vçrsies Engures ev. luteriskâs draudzes mâcîtâjs Raitis Evamois ar iesniegumu, kurâ lûdz atbalstît Ìimeòu svçtku pasâkumu. Ðî pasâkuma tâlâkais mçríis ir lîdzekïu iegûðana baznîcas çrìeïu remontam. Deputâti nolçma sniegt atbalstu, pieðíirot lîdzfinansçjumu projektam, ja tas tiks iesniegts Kultûrkapitâla fondâ. Finansçjums paredzçts no Engures pagasta pârvaldes kases atlikuma lîdzekïiem.

Apstiprina 2010. gada budþeta izpildi Deputâti apstiprinâja Engures novada domes budþeta izpildi 2010 gadam. Ieòçmumos – Ls 5 050 098, kas ir 99% no plânotâ, izdevumos – Ls 4 921 380, kas ir 91% no plânotâ.

Apstiprina novada budþetu 2011. gadam Deputâti pieòçma un apstiprinâja 2011. gada novada budþetu. Salîdzinot ar 2010. gadu, plânotie pamatbudþeta ieòçmumi ir mazâki un sastâda Ls 4 280 061, attiecîgi mazâki tiek plânoti arî izdevumi – Ls 4 479 064. Tika noteikts finansējums kredîtu atmaksai Ls 205607. 2011. gada budþetâ ieskaitîja arî budþeta lîdzekïu atlikumu, kâds bija 1. janvârî – Ls 776 655, kâ arî apstiprinâja speciâlâ budþeta ieòçmumus Ls 74 276 apjomâ, un ðâ budþeta izdevumus Ls 102 621 apjomâ, kâ arî ieskaitîja speciâlâ budþeta daïas atlikumu no 2010. gada Ls 34 679 apjomâ. Konkrçtâk par budþeta sadali daþâdâm jomâm un iestâdçm rakstîsim nâkamajos laikraksta numuros.

Ðodien sâkas Austrumu Jaunais – Kaía, Zaía, Truða – gads

Jaunais gads pçc Austrumu kalendâra bûs Metâla Truða gads, un tas sâkâs, ðodien, 3. februârî 4.30. Austrumu Jaunais gads sâkas katru gadu citâ datumâ, kas tiek noteikts pçc Saules un Mçness cikliem, tâ ir otrâ mçness cikla pirmâ diena pçc Ziemas saulgrieþiem. Austrumos ðî iezîmdiena ir ïoti sena, ar milzîgu nozîmi dabâ un cilvçku dzîvç. Enerìçtiski spçcîgâkais laiks. Tâdçï ir tik daudz tradîciju un iespçju katram spçt mainît un uzlabot savu dzîvi. Ðis kalendârs balstâs uz cikliskumu, un visu nosaka Jauns mçness. Tas var bût no janvâra beigâm lîdz februâra vidum. Saskaòâ ar Íînieðu kalendâru pilns cikls ir 60 gadi, kas savukârt sastâv no 5 cikliem, katrâ pa 12 gadiem. Ðos ciklus simboliski apzîmç ar kâda konkrçta dzîvnieka tçlu, bet dzîvniekus izvçlas pçc teikas. Dzîvç ðie dzîvnieki izpauþas ar konkrçtâm îpaðîbâm, kas arî nosaka gada enerìçtiku, cilvçku raksturîgâs îpaðîbas un uzvedîbu.

Ðodien Austrumu Jaunâ gada 1. diena Brîdis, kad iestâjas Jaunais gads, ir pirmâs Mçness dienas sâkums. Tâtad 4.30. Un ðî – gada pirmâ diena ilgs tikai lîdz 8.01. Bûtu labi, ja mçs pilnâ mçrâ izmantotu tieði ðo brîdi, nozîmîgi telpâs atvçrt visus logus, lai ielaistu Jaunâ gada enerìiju. Jaunâ gada svinçðanu sâk ar bagâtîgu – kvalitatîvu maltîti. Tas nosaka, cik pârticîgs bûs nâkamais gads. Austrumos lielâkoties tâs ir jûras veltes, kas simbolizç labklâjîbu.

Noder maìisks rituâls Jaunâ enerìijai piemît liels spçks, tâdçï ðodien un rît jâbût ïoti uzmanîgiem ar to, ko domâ un saka. Jâseko savâm domâm, darbiem, tâpat arî tam, ko çdam un ar ko komunicçjam. Tieði tâpçc arî radies maìiskais rituâls ar vçlmju rakstîðanu uz sarkanajâm lapâm. Ja esam patiesi un varam labi apsvçrt visu, ko patiesi vçlamies, tad noteikti jâraksta. Ar sudraba krâsu un sarkanas lapas. Aizdedzam sveci. Svece var bût mîïâkajâ krâsâ. Var bût pçc gada stihijas krâsas. Vienmçr laba bûs svece sarkanâ krâsâ, jo sarkanâ enerìçtiski ir spçcîgâka par visâm citâm. 2011. gadâ stihija ir Metâls. Tâtad varam izmantot arî sudraba krâsu. Òemam abpusçji sarkanu A4 lapu. Pildspalvas krâsa var bût gadam atbilstoða – sudraba.

FOTO - Jânis Vîtols

Novada domes sçdç

Maìiskai dienai, maìiski darbi

Jâraksta tikai vienâ lappusç Nosacîjums: jâraksta tikai uz vienas lapas, vienâ pusç un pa punktiem! 1.;2.;3.... Visu, ko vçlamies, bet konkrçti! Jâizsaka reâli tâda vçlçðanâs, lai pats lietas labâ varçtu kaut ko darît! Jâzina, ar ko, cik bieþi, kâdâ veidâ tas tiks darîts. Un obligâti jâbût râdîtâjam, kas apliecina to, ka tas ir noticis. Svarîgi, lai sajûtas akceptç! Pçc gada cilvçks var arî neatpazît rezultâtu. Var bût tâ, ka iedod ne to, bet tâ vietâ to, kas bûtu vajadzîgâks vai arî pasargâtu no kâda notikuma... Cik konkrçti rakstîsim, tik konkrçti arî piepildîsies! Darbîbas. Konkrçtas – satikðu, iepazîðos. Visas secîgâ kârtîbâ. Konkrçti! Par naudu – rakstît konkrçtu summu, ko vçlas saòemt: cik daudz, cik bieþi, kurâ laikâ, cik reizes. Ja minam, piemçram, vidçji mçnesî n-summu, tad var bût tâ, ka gada sâkumâ saskrien jau minçtâ gada kopsumma, bet pçc tam bûs tukðums... Uzmanîgi sekojam lîdzi rakstîtajam! Ja nav zinâma atalgojuma summa jaunajâ darba vietâ, tad rakstâm: ”Saòemt tik daudz naudas, cik man ir nepiecieðams, lai es varçtu izdarît to un to...” Pârskaitâm to, kas ir svarîgs – mâcîbas, komfortabli mâjas apstâkïi, labs uzturs, skaists un labs apìçrbs... konkrçti! Tikai pozitîvo! Nedrîkst piemirst frâzi: ”Un veidot jaunus naudas uzkrâjumus.” Païaujamies! Rakstît rakstîðanas pçc nav vajadzîgs. Tikai tad, ja jûtat, ka tas ir tas, kas tieðâm nepiecieðams.

Rîsos un aploksnç Uzrakstîto liekam sarkanâ aploksnç, nostiprinâðanas labad apberam ar rîsiem un noglabâjam savas dzîves vietas Dienvidaustrumos – slçgtâ veidâ (aploksni aizlîmçjam, ieliekam kâdâ kastîtç). Pçc pusgada jau var sâkt skatîties, izvçrtçt, kas no tâ ir piepildîjies. Nâkamajâ gadâ nâkamo lapu liekam virsû iepriekðçjai, krâjam no gada uz gadu. Viskvçlâkâs vçlçðanâs piepildîjumam: òemam pergamenta (cepamo) papîru, atveram ðampanieti, uz nelielas papîra lapiòas uzrakstâm savu vçlçðanos, sadedzinâm un pelnus ieberam glâzç ar ðampanieti! Izdzeram!!! Vçlam visu to sirsnîgâko! Laimîgu Jauno Truða gadu!

Reklāma un sludinājumi

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Reklāma un sludinājumi

Ziņas

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

aptauja Kâda kïuvusi dzîve, kâ tâ mainîjusies, lielajâ novadâ – Tukumâ, dzîvojot? (Ðoreiz aptauja notiek Lestenç.)

Jaunâkajâ þurnâlâ

» lasiet

Es bûðu Emîls Dârziòð Aizvadot mûþîbâ talantîgo mûziíi Mârtiòu Freimani (1977— 2011), viòa draugi atklâj, kâ sapratuði, ka ”lielo bçrnu” nav iespçjams nosargât. Mûziíi sagrâva gripas izraisîta smaga elpceïu saslimðana un bija nomocîjusi aknu problçma – tâs netika galâ ar alkohola intoksikâciju. Par Andri nav jâsarkst Viòam nebija jâdzenas pakaï Jçkabpils laupîtâjiem, bet, uzzinot par uzbrukumu, inspektors Andris Znotiòð nekavçjoties devâs palîgâ kolçìiem. Andris gribçja ìimeni un bçrnus, bet ìimenes mâja palika neuzcelta. Krituðâ policista krustmâte, mîïotâ sieviete un darba kolçìi piemin Andri ar atmiòu stâstiem.

Alfâ neaudzina bandîtus Rîgas policijas ðefs Ints Íuzis neplâno izformçt specvienîbu Alfa, taèu pçc ciniskâs laupîðanas Jçkabpilî tâs vârds ir tik sasmçrçts, ka paði policisti to vairs negrib paturçt. Tikmçr izmeklçtâji meklç atbildi uz jautâjumu, vai Jçkabpils laupîtâjiem ðis bija pirmais vai jau kârtçjais ”reids”. Atslçgt sveðo Íînieðu valodas un filozofijas pçtnieks Kaspars Eihmanis atklâj, ar ko eiropieði spçj nokaitinât íînieðus un kâ mûsdienu latvietim ikdienas gaitâs var palîdzçt Senâs Íînas teksti. Eiropas dîvainais pârîtis Angelas Merkeles un Nikolâ Sarkozî domstarpîbas ir ne tikai divu politiíu attiecîbu drâma – tâs daudz ko pasaka par Vâcijas un Francijas „laulîbu”, kas var beigties ar ðíirðanos.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs

2. diena (jauns mçness Ûdensvîra zîmç) – pilnîbas rags; visa uzòemðana sevî – gan fiziskajâ,gangarîgajânozîmç;jâizvairâsnopârçðanâs,skopulîbasunalkatîbas;ieteicams uzòemtinformâciju–nodotiesmâcîbâm,pçtîjumiem,ceïojumiem;labiveicasuz-sâktie darbi; sapòi – nenopietni, tiem nevajag ticçt – no 3. februâra 8.01 lîdz 4. februâra 8.13. 3. diena (jauns mçness Ûdensvîra/Zivju (12.25) zîmç) – lçcienam gatavs leopards; pasivitâte ir bîstama, tâpçc jâ-rîkojas; gaisâ virmo agresivitâte; jânoskaòojas uz paðaizsardzîbu; spçcîga ir organisma iekðçjâ enerìija; labi sokas ar metâliem saistîti darbi; diena laba tiem, kas aizstâv cildenus mçríus; sapòi reti piepildâs, – no 4. februâra 8.13 lîdz 5. februâra 8.23.

Imants (elektriíis):

– Neko spoþâku es te, Lestenç, nemanu. Lielâka uzmanîba no valdîðanas tiek veltîta vairâk irlavniekiem nekâ mums. Varbût man tikai tâ liekas tâpçc, ka abu pagastu centrs atrodas Irlavâ. Ikdienâ, ðíiet, nekâdu izmaiòu. Pats neesmu ne apbiþots, ne apdalîts. Apkalpoðana uz vietas, kâ bija. Senâk iekðâ bija savs lepnums: ”Mans pagasts. Mana Lestene…” Tagad?...

Inese (darbiniece tautas namâ): Roberts Allens (pensionârs, izpalîdzîgs cilvçks):

– Godîgi sakot, nekâdas atðíirîbas nejûtu. Runâ, ka ceïi ir labâki. Man nekâdas braukðanas nesanâk. Vispâr nekas labâks nav, bet tâ taèu ir visur. Viss kïûst dârgâks, ne tikai pie mums, Lestenç.

– Sliktâk nav. Labâk pagaidâm arî vçl ne. Strâdâju tautas namâ. Cilvçki kïuvuði pesimistiskâki. Pulciòâ priecâties nenâk. Uz pasâkumiem nenâk. Zinu, visiem ir grûti. Bçda tad jâliek malâ un vairâk jâpriecâjas, rûpes un raizes arî malâ paies. Pagasta ïaudîm gribu novçlçt, lai arî turpmâk viòiem darbs bûtu.

Anita Anðçvica (pastniece):

– Atðíirîbu neizjûtu. Diemþçl skola likvidçta, bet ceïi toties labâki. Krietni labâki, nekâ bija. Ar skolu man nav nekâda sakara. Saka – Jaunpils, Slampes skolâ labâk, it kâ. Apgalvot nevaru. Jânis Vîtols

Mūsu absolventi

Nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Jânis Vîtols

Ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ieliktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. Arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. To paveiksim lîdz izlai-

dumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

Vânes pamatskola

Vânes pamatskolas devîtie – Santa Balgalve, Laura Baumane, Mârtiòð Bçrziòð, Anta Ezerkalne, Dârta Oðeniece, Sintija Puþa, Kristîne Raðmane, Kristaps Ðperliòð, Kristaps Simanoviès un Edgars Audze – saka, ka viòi skolâ ir paði izcilâkie un svarîgâkie. Kâ nu ne – ja paši vecâkie!? Vispâr jau esot klusi, lielus traèus netaisa, bet dara tâ, lai ir interesanti gan skolotâjiem, gan

vecâkiem. Visu laiku pieauguðos kâ uz adatâm tur. Neïauj atslâbt. Klasi audzina skolotâja Andra Eimane. Andra skolçniem mâca vizuâlo mâkslu. Pçc stundâm aerobiku, tautiskâs dejas. Tukuma rajona laikâ Andra vadîja modes deju pasâkumus. Nu vada jaunieðu deju kolektîvu «Imuliòa» un skolçnu deju pulciòu. Andra ar savçjiem ir kopâ no pirmâs lîdz devîtajai klasei. Audzinâmie gan diez ko dejotîgi neesot, bet izlaidumâ gan danci viesulî sagriezîs, ilgi bûs ko atcerçties.