2011. gada 10. marts

Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

www.ntz.lv

Brauc, ej, bet – cienot citus!

Redakcijas sleja Latvija pret Igauniju

FOTO - Jānis Vītols

Toms Reinsons

Reizi par reizei redakcijâ risinâs visai karstas diskusijas. Par daudz ko. Par moderno mâkslu, par po­ litiku, pensijâm un elektrîbas ta­ rifiem un citâm vairâk vai mazâk nozîmîgâm lietâm… Pçdçjâ skaïâkâ – par Latviju un Igauniju, par abu valstu salîdzinâðanu…

Nesen atzîmçjâm Igaunijas valstiskâs neatkarîbas gadadie­ nu, un droði vien tâpçc arî Latvi­ jas masu medijos bija daudz ziòu un arî analîtisku materiâlu par kaimiòzemi. Saprotams, ka tajos, kâ jau svçtku reizç, lielâkoties cildinâta Igaunija. Taèu nekâdi nevaru pieòemt, ka salîdzinot tiek nopelta Latvija. Igaunija esot attîstîtâka, politiíi rîkojuðies apdomîgâk, tâs politiku nebîda oligarhi, un runâ, ka pat auto­ busu ðoferi esot labâki. Un, ja vçl piemin, ka Latvijas mâkslîgâs apaugïoðanas speciâlisti izmanto igauòu vîrieðu sçklu…tad aina ir teju pati pilnîba.

Varam jau runât par Igaunijas vçsturiskajâm un saimnieciskajâm priekðrocîbâm, par îpaðo Somijas atbalstu. Arî par to, ka ìeopolitiski mçs – latvieði esam visam pa vi­ du, tâpçc arî iekarotâjiem un izsaimniekotâjiem iekârojamâki.

Bet ðoreiz par ko citu, par sajûtâm... Îsti nezinu, vai esam mazohisti vai kas tamlîdzîgs, bet jau kopð neatkarîbas atgûðanas esam slavinâjuði igauòus un pçluði paði sevi. Vai no tâ ir kâds labums? Ja vairâk nekâ 20 gadus ilga pelðana nekâdus rezultâtus nav devusi, varbût vçrts mainît taktiku? Ja nespçjam atrast, par ko sev uzmundrinoði uzsist pa plecu, varbût vismaz beigsim sevi mocît ar pastâvîgiem atgâdinâjumiem, cik citi ir labi un cik mçs paði slikti? Ko tad darîsim, ja Igauni­ jas vietâ sâksim sevi salîdzinât ar Ðveici? Tad jau vispâr aizbrauks jumts!

Manuprât, latvieðu politiíiem daudz bieþâk vajadzçtu uzslavçt vienkârðo tautu. Tâ teikt, uzsist uz pleca un pateikties par milzîgo pacietîbu, par apbrînojamu spçju piemçroties daþâdâm izmaiòâm, galu galâ par to – ka viòi – politiíi – joprojâm bez apsardzes var arî pa ielu staigât…

Nr. 29 (1590) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Savu darba dienu vakar no rīta 7.00 sāka arī Andris Vancāns un Jānis Siliņš Jânis Vîtols

Vakar pulksten 7.00 Tukuma Kârtîbas policijas darbinieki sçdâs maðînâs un devâs ielâs.

Nekâ îpaða. Kârtçjâ darba diena sâkâs. Kâlab tik agri? No 7.00 lîdz 9.00 – tas ir laiks, kad ïaudis intensîvi brauc, pârvietojas. Uz skolu, darbu tepat Tukumâ, ârpusç, citâs pilsçtâs. Policisti dzirdçjuði

pârmetumus, ka ðajâ laikâ ielâs maz redzami, tas tâpçc, ka tieði tad tiek nodota maiòa.

Turpmâk tâ nebûs. Un policisti uz ceïiem strâdâs tieði laikâ, kad visintensîvâkâ satiksme.

Arî vakar, kâ allaþ, uzsvars ti­ ka likts uz to, vai braucçji piesprâdzçjuðies, vai bçrni droðîbâ, vai braukðanas âtrums tiek ievçrots?

Vai pçc Sievieðu dienas promi­ les kâds sev lîdzi nevadâ? Skatîjâs

arî, kâ gâjçji pârvietojas, kâda pie skolâm kârtîba?

Darbâ devâs piecas ekipâþas policijas leitnanta Jâòa Punkstiòa vadîbâ. Policisti lîdz pusdie­ nas laikam par droðîbu jos­ tu nelietoðanu sastâdîja 15 pro­ tokolus, piecus – par âtruma pârsniegðanu un citiem pâr­ kâpumiem, tika izteikts arî pad­ smit mutisku brîdinâjumu.

Tuvojas pavasaris, sarosâs riteòbraucçji, skûteristi, vasaras

autobraucçji. Policisti jau laikus pirmâs «bezdelîgas» aptur, atgâdina droðas braukðanas noteikumus.

Policisti aicina tukumniekus bût atsaucîgâkiem – autobraucçjiem respektçt gâjçjus un arî otrâdi.

Piemçram, neesot lâgâ, ka rîtos pie Raiòa skolas vecâki izlaiþ savus mîïumus vietâs, kur tiek traucçta satiksme. Nereti koríi pie skolas veidojas. Varçtu taèu bçrnus izlaist tirgus laukumâ, bet nç, jâpieved pie skolas durvîm...

Telefonakcija

Kâpçc par elektrîbu maksâsim dârgâk Vents Dubrovskis

Otrdien redakcijâ viesojâs un uz lasîtâju, kâ arî þurnâlistu jautâjumiem atbildçja a/s «Latvenergo» Regulâcijas lietu vadîtâjs Rolands Lûsveris.

Pirms akcijai plânotâ laika runâ­ jâm par to, kâpçc turpmâk par elektroenerìiju maksâsim vairâk, proti, redakcijas viesis îsumâ iepazîstinâja ar tarifa veidoðanas nosacîjumiem.

Kâ veidojas tarifs?

R. Lûsveris: – Viena no problçmâm ir tâ, ka cilvçki, manuprât, nesaprot, no kâ tas tarifs sastâv – tâpçc arî ir neizprat­ ne par to, kâpçc tarifs palielinâs...

Tarifâ ir èetras fiksçtas daïas, kur elektroenerìijas cena ir tikai viens no mainîgajiem. Tarifa pamatu vei­ do Sadales tîkla pakalpojumu ta­ rifs. Proti, tâ daïa, ko iedzîvotâji maksâ, lai lîdz mâjai pienâktu elektrolînija un bûtu nodroðinâts elektroenerìijas pieslçgums, par ko atbild sadales sistçmas operators.

Tâ ir visa elektroapgâdes sistçmas infrastruktûra jeb Sadales tîkls. No 1. aprîïa Sadales tîklam mainîsies tarifs – regulators to apstiprinâja, un mums ðîs izmaiòas bija jâòem vçrâ, jo iedzîvotâju tarifs tiek vei­ dots tieði uz ðîs Sadales tîklu tari­ fa struktûras, matemâtiski pieskai­ tot pârçjâs sastâvdaïas.

– Kâpçc mainîjâs Sadales tîklu tarifs?

– Pirmkârt, tâpçc ka esoðais ta­ rifs ilgstoði nesedza viòu reâlâs pa­ kalpojumu sniegðanas izmaksas.

u2. lpp.

Ceturtdienas sarunas Ðodien no 18.00 lîdz 19.00 pa tâlruni 28444558 vai 63125250 jûs uzklausîs laikraksta žurnāliste Agita Puķīte

Ziņas

2

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Telefonakcija

Kâpçc par elektrîbu maksâsim dârgâk u1. lpp.

Pçdçjâ laikâ bija apgrûtinâta nepiecieðamo investîciju veikðana lîniju atjaunoðanâ un ik gadu viòi strâdâja ar apmçram 10 miljonu la­ tu lieliem zaudçjumiem.

Tâpçc ðobrîd regulatora apstip­ rinâtais sadales tarifs beidzot ir tâds, lai viòi varçtu strâdât bez zaudçjumiem. Un vçl, manuprât, iedzîvotâjiem ir arî grûti izprast, ka Sadales tîkls ir «Latvenergo» koncerna sastâvâ, bet tâ ir juri­ diski neatkarîga kompânija, kura sniedz tikai sadales sistçmas pa­ kalpojumus jeb, vienkârði runâjot, – nodroðina iedzîvotâjiem fizis­ ku elektroenerìijas saòemðanu katrâ mâjâ. Savukârt a/s «Latv­ energo» ir elektroenerìijas raþotâjs un tirgotâjs, kas neatbild par tîklu tehnisko stâvokli un pieslçgumu ierîkoðanu.

Atgrieþoties pie jautâjuma par tarifu – tâtad, pirmkârt, Sada­ les tîklu tarifs vidçji pieauga par gandrîz 21%, kas automâtiski radîja nepiecieðamîbu gala tarifu iedzîvotâjiem pacelt par aptuve­ ni 11%.

Nâkamâ tarifa sastâvdaïa (otra tarifa komponente), kas ir pieau­ gusi kopð 2008. gada, ir obligâtâ elektroenerìijas iepirkuma kom­ ponente. To maksâ pilnîgi visi lietotâji Latvijâ proporcionâli sa­ vam patçriòam, lai atbalstîtu vi­ dei draudzîgus un maksimâli efektîvus elektroenerìijas veidus, kâ, piemçram, ”zaïo” enerìiju un koìenerâciju, kad vienlaicîgi tiek saraþota elektrîba un siltums. Ðî komponente 1. aprîlî mainîsies uz 1,17 santîmiem par kilovatstundu.

Treðâ komponente – tâ ir paðas elektroenerìijas cena, kas nav regulçta, un to nosaka konkrçtâ situâcija brîvajâ tirgû, jo visu nepiecieðamâs elektroenerìijas apjomu mçs paði saraþot neva­ ram, tâpçc daïa ir jânopçrk tirgû.

Elektroenerìijas cenai tarifâ ir pieskaitîtas arî publiskâ tirgotâja iz­ maksas, bet tâs pret elektroenerìijas

AS «Latvenergo» Regulâcijas lietu vadîtâjs Rolands Lûsveris

veikalâ neviens nepârdod lçtâk par tâs paðizmaksu. Arî «Latvenergo» ir komercuzòçmums, un mçs neva­ ram pârdot preci par zemâku ce­ nu, nekâ tâ izmaksâ, jo tad jebkurð var pateikt, ka mçs rîkojamies ne­ saimnieciski... Ilgstoði strâdâjot ar zaudçjumiem, nevar bût ru­ nas par attîstîbu, stabilitâti vai elektroapgâdes droðumu, un tâdâ situâcijâ galvenais cietçjs bûs ga­ la patçrçtâjs, jo mums ikvienam viss ðíiet kârtîbâ lîdz brîdim, kad pazûd elektrîba.

– tirgotâji savâ starpâ konkurç ar tâs cenu, tâpçc lietotâjam ga­ la rezultâtâ ir iespçja izvçlçties lçtâko piedâvâjumu, lîdzîgi kâ veikalâ, kad tiek pirkts piens vai maize. (Redakcija: pagaidâm brîvais tirgus elektroenerìijas iepirkumâ ir tikai uzòçmçjiem, ne mâjsaimniecîbâm. Pagaidâm ieguvums, pârslçdzot lîgumu ar igauòu piegâdâtâjiem, esot 4 lîdz 10% robeþâs.)

Bûs iespçja izvçlçties lçtâko piedâvâjumu

– Labdien. Man tâds jautâ­ jums – rçíinot mazâku tarifu tâm saimniecîbâm, kas mçnesî patçrçs ne vairâk par 100kW, kâdus patçrçtâjus òçmât vçrâ?

Cik procentuâli ir saimniecîbu ar ðâdu elektrîbas patçriòu?

– Mçs precîzi redzam vi­ sus tos lîgumus, kas noslçgti ar iedzîvotâjiem, tâpçc pieòemam, ka ðo elektroenerìiju viòi patçrçs savas mâjsaimniecîbas vajadzîbâm.

Mçs nevaram precîzi pateikt, kâdâm vajadzîbâm elektroenerìiju patçrç katrs no gandrîz miljona lietotâju, jo tas nav mûsu uzde­ vums – kontrolçt katra iedzîvotâja elektroenerìijas izlietojumu, bet mûsu norçíinu sistçmâ precîzi redz ikmçneða patçriòa datus un konkrçto klientu.

– Vai tieðâm 50% mâjsaim­ niecîbu nepatçrç vairâk par 1200 kW/h gadâ?

– Lai cik dîvaini tas neliktos, bet tâ tas ir. Kad sarçíinâjâm jauno ta­ rifu 10,74 sant./kWh, tad domâjâm, kâ maksimâli amortizçt ðo ce­ nu lçcienu iedzîvotâjiem esoðâs normatîvâs vides ietvaros, tâpçc tika pieòemts lçmums to darît uz «Latvenergo» neiegûto ieòçmumu rçíina...

– Nu, peïòa jums ir un, jâdomâ, – bûs arî turpmâk?

– Jâ, bet peïòa bûs tikai tik ilgi, kamçr veiksmîgi strâdâsim brîvajâ tirgû, kas mums ïâva tikt galâ ar zaudçjumiem iepriekðçjos gados.

Sadales tîklos ik gadu bija 10 miljo­ nu latu lieli zaudçjumi – tâ ir absolûti nenormâla situâcija! Ja nebûtu ðîs peïòas, ðâdam uzòçmumam bûtu jâsâk domât par bankrotu.

– Bet tie tîkli nav nemaz tik novecojuði!

– Nelaime ir tâ, ka tîkliem ir nepiecieðamas investîcijas visu laiku, lai atjaunotu novecojoðâs iekârtas, kuru darba mûþs

apjomu ir nebûtiskas.

Un vispçdîgi (ceturtâ kompo­ nente) – tarifam tiek pieskaitîts atbilstoðais pievienotâs vçrtîbas no­ doklis, kas iedzîvotâjiem pârdotajai elektroenerìijai 2008. gadâ bija 5% apjomâ, bet ðobrîd ir 22% liels.

Gribu uzsvçrt, ka ðis ir pir­ mais tarifs, ko nosakâm brîvâ tir­ gus apstâkïos, jo 2008. gadâ, kad apstiprinâja iepriekðçjo ta­ rifu, brîvâ tirgus vçl nebija – elektroenerìiju pârdevâm vi­ siem Latvijas patçrçtâjiem par regulçtajiem tarifiem. Ðobrîd gandrîz puse elektroenerìijas Latvijâ tiek pârdota brîvajâ tirgû un otra puse aiziet par regulçtâm cenâm. Tâlâk, skatoties uz regulçtâ tarifa sadalîjumu, – puse lietotâju ir juridiskas personas, bet otra puse – iedzîvotâji jeb mâjsaimniecîbas lietotâji. Tâtad, – ðodienas situâcija kardinâli atðíiras no 2008. gada, kad mums nebija konkurentu! Ðajâ brîdî es gribçtu atbildçt uz bieþi izskançjuðo jautâjumu: ”Kâpçc jums «Latvenergo» ir tik liela peïòa, bet tai paðâ laikâ ceïat tarifus?” Îstenîbâ mçs peïòu gûstam tikai no elektrîbas pârdoðanas brîvajâ tirgû. Tie ieòçmumi, ko saòçmâm no regulçtajiem tarifiem, patiesîbâ radîja zaudçjumus... Tas arî ir galvenais iemesls, kâpçc bijâm spiesti mainît tarifus, jo neviens komercuzòçmums nevar ilgstoði strâdât ar zaudçjumiem. Maizi taèu

– Cik lielu daïu elektro­ enerìijas iepçrkat?

– Elektrîbu mçs pçrkam katru stundu un minûti, kâ arî noslçdzam attiecîgus lîgumus «Nordpool» birþâ, lai garantçtu nepiecieðamos apjomus un cenu arî nâkotnç. Pa­ lu periodos ir brîþi, kad lielâkâ daïa saraþotâs enerìijas nâk no Dau­ gavas HES, bet, tâ kâ tik daudz ûdens nav ikdienâ, tad to pamatâ importçjam no kaimiòiem – Igau­ nijas, Krievijas un Lietuvas.

Latvijas tirgû esam zaudçjuði ap­ tuveni 6% no saviem klientiem, kas ir izvçlçjuðies citu tirgotâju. Ðobrîd visaktîvâkais mûsu konkurents ir igauòu «Eesti energia» Latvijas mei­ tas uzòçmums, tâpçc mçs zaudçto tirgus daïu cenðamies atgût, ie­ ejot kaimiòu tirgos (kaimiòi sa­ vu tirgu atvçra gan tikai pçrn).

Elektroenerìijas tirgus atvçrðana Baltijas mçrogâ ir jauns noti­ kums, tâpçc vçl tiek harmonizçti tirdzniecîbas principi Latvijâ, Lietuvâ un Igaunijâ.

– Vai esat gatavi konkuren­ cei – jau ðobrîd vairâk nekâ 300 Latvijas uzòçmumu gai­ da rindâ, lai slçgtu lîgumu ar igauòu elektroenerìijas piegâdâtâjiem?

– Tas ir normâli, jo mçs strâdâjam reâlâ konkurçjoðâ tirgû. Elektrîbas tirgus ideja ir tâda, ka pârdota tiek tikai elektroenerìija, tas ir

Ls 360 apmçrâ. Materiâls pievie­ nots iepriekð uzsâktam kriminâl­ procesam; par ðîs zâdzîbas izdarîðanu aizdomâs tiek turçtas trîs personas.

5. martâ Uzsâkts kriminâlprocess par to, ka 13.30 Tukumâ, Pasta ielâ, no Krâjbankas konta nelikumîgi noòemta nauda – Ls 50. Iespçjamâ vainîgâ persona noskaidrota.

7. martâ 13.17 Tukumâ, Pasta ielâ, aizturçts kâds 1969. gadâ dzi­ mis vîrietis, kurð reibumâ vadîja automaðînu OPEL ASTRA; alko­ hola izelpa gaisâ bija 1.62 pro­ miles. Noformçts administratîvâ pârkâpuma protokols.

9.00 Engures vidusskolâ kâdam 1976. gadâ dzimuðam vîrietim no kabineta nozagts mobilais telefons NOKIA C6. Nodarîts zaudçjums Ls 168 apmçrâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

8. martâ Laikâ no 18. februâra 9.00 lîdz

8. marta 9.00 Jaunpils novadâ ceïu bûves objektâ no ekskavato­ ra divreiz nolieta degviela un eïïas; pirmajâ reizç – 40 l dîzeïdegvielas un motoreïïas; otrâ reizç – 30 l dîzeïdegvielas un 20 l hidrauliskâs eïïas. Uzsâkts kriminâlprocess.

Laikâ no 7.45 lîdz 7.47 Tu­ kuma novada Dþûkstes pagastâ kâdas mâjas kâpòu telpâ iz­ sists loga stikls, bet pagalmâ sa­ lauzti divi soliòi. 8.10 turpat Dþûkstes pagastâ citai kâpòu tel­ pai izsists stikls, bojâtas durvis un automaðînai FORD SIERRA izsists stikls. Uzsâkts kriminâlprocess; iespçjamâs vainîgâs personas no­ skaidrotas.

15.20 Tukumâ, Raudas ielâ, pie 2. vidusskolas, kâds 1992. gadâ dzimis vîrietis ar automaðînu TOYOTA COROLLA, braucot atpakaïgaitâ, izraisîjis sadursmi ar garâm braucoðu automaðînu VW GOLF; cietuðo nav.

Melnā hronika

No 7. lîdz 8. martam Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 23 notikumi un noformçti 43 administratîvo pârkâpumu protokoli; tai skaitâ viens par automaðînas vadîðanu reibumâ.

Reìistrçts viens ceïu transporta negadîjums bez cietuðajiem.

7. marta naktî, iecirkòa inspektoriem veicot reidu Engures novadâ, noformçti pieci administratîvo pârkâpumu protokoli ceïu satiksmes uzraudzîbas jomâ.

Laikâ no 1. marta 9.00 lîdz 2. marta 9.00 Tukuma novada Slam­ pes pagastâ no privâtîpaðuma no­ zagtas divas plîts virsmas un mo­ tobloks MTB 1. Nodarîts zaudçjums

Ziòas apdarinâja Vents Dubrovskis

Obligâts pienâkums pirkt zaïo enerìiju

pârsniedz 30 gadus. Nepiecieðamo rekonstrukcijas darbu atlikðana strauji palielina to apjomu un katrâ nâkamajâ gadâ ir nepiecieðams ar­ vien vairâk lîdzekïu. Vienkârðâk ir nenonâkt lîdz situâcijai, kad tîkli sâk brukt kopâ un tos pastâvîgi at­ jaunot. Katrs lats, ko ðodien neie­ liekam tîklu atjaunoðanâ, nâkotnç dubultosies. Jauno sistçmas pakal­ pojumu spçkâ stâðanâs no 1. aprîïa ïaus katru gadu sistçmas operatoru tîklos investçt lîdz 40 miljoniem la­ tu vairâk nekâ lîdz ðim.

– Bet jûs taèu maksâjat arî par ”zaïo” enerìiju?!

– Ar zaïo enerìiju ir tâ – «Lat­ venergo» pienâkums (Redakcija: To noteica Saeimas deputâtu balsojums.) ir to iepirkt, un mçs to arî darâm, samaksâjot ðiem raþotâjiem noteikto cenu. Pçc tam katru ga­ du pârrçíinâm starpîbu starp samaksâto atbalsta cenu un to sum­ mu, par kâdu bûtu varçjuði ðo paðu elektroenerìijas apjomu nopirkt brîvajâ tirgû. Tâdçjâdi obligâtâ ie­ pirkuma komponentes vçrtîba mums ar gada nobîdi kompensç par atbalstâmo elektroenerìiju pârmaksâto naudu.

– Cik lielu daïu elektroener­ ìijas tarifâ sastâda atbalstâmâ enerìija?

– Aptuveni 13%.

– Bet Ekonomikas ministrs savulaik teica, ka nauda no ta­ rifu paaugstinâðanas aizies ðîs zaïâs lietas – teiksim atklâti – biznesa nostiprinâðanai?

– Jâ, no tarifa ðî nauda aiziet raþotâju atbalstam. Ðobrîd zaïâs enerìijas atbalsta shçma tiek mainîta un Saeimâ ir nonâcis jau­ nais atjaunojamâs elektroenerìijas likums, kurð drîz tiks skatîts Saei­ mas komisijâs...

– Cik ilgi bûs spçkâ jaunâ ta­ rifa izmaiòas?

– No ðodienas viedokïa raugo­ ties, tie varçtu bût nâkamie trîs ga­ di, taèu viss kas var mainîties, jo enerìçtiku ietekmç daþâdi globâli faktori… Pilnîgi droði varam pa­ teikt, ka arî nâkamgad no 1. aprîïa turpinâsim 1200kWh atbalsta shçmas piemçroðanu iedzîvotâjiem.

Lîdz 1200 kW bûs jâmaksâ ”vecâ tarifa” vçrtîba, bet, sâkot ar 1201. kilovatstundu – pçc pamata tarifa.

Tâ kâ mûsu akcionârs (valsts) ir piekritusi ðâda soïa veikðanai, tad pie tâ mçs pieturçsimies.

Turpmâk vçl.

Vents Dubrovskis

Brîvîbas laukums 10 Tukums, LV - 3101

www.ntz.lv

Tâlr./ fakss: 63125216 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.

Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.

Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.

Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.

Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.

Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

3

Jûs jautâjât

Par nekustamâ îpaðuma nodokïa atlaidçm – Nule kâ paðvaldîbas avîzç «Tukuma Laiks» bija publicçti noteikumi par nekustamâ îpaðuma nodokïa atvieglojumiem. Arî mûsu ìimene ðo paziòojumu ir saòçmusi, un vîrs gâja uz domi rakstît iesniegumu par atvieglojumiem, jo ir invalîds. Taèu domç viòam teica, ka noteikumi nemaz netikðot piemçroti; iesniegumu gan pieòçma, bet, vai pieðíirðot atvieglojumus, nevarot zinât. Kâ tad tâ? Avîzç taèu ðie noteikumi bija nodrukâti, bet tos atkal nepildîs? Vai tieðâm bûs tâpat kâ ar skolçnu pârvadâðanu, par kuru dome lçmumu pieòçma, atvieglojumus iedzîvotâjiem sasolîja, bet pçc tam ðo lçmumu atcçla?

Redakcija: Izskaidrot, vai un kâ tiks piemçroti nekustamâ îpaðuma nodokïa atvieglojumi, lûdzâm Tukuma novada domes Îpaðumu nodaïas vadîtâju Viesturu Bçrzâju.

Noteikumi ir spēkā – Tâtad – ir noteikumi spçkâ vai nav? Pieðíir atvieglojumus vai nepieðíir?

– Ðie noteikumi ir spçkâ un tiek piemçroti. To 5.1. punkts pa­ redz, ka nodokïa atvieglojumi 50% apmçrâ tiek pieðíirti nodokïa maksâtâjiem, kuru ìimençs ir 3 un vairâk nepilngadîgi bçrni, ìimençs, kurâs aug bçrns invalîds, un 1. un 2. grupas invalîdiem.

Nodokïa atlaidi pieðíir par nekus­ tamo îpaðumu (vienìimenes un divìimeòu dzîvojamo mâju un ze­ mi zem tâs, un dzîvokïa îpaðumu), ja tajâ ir reìistrçta nodokïa maksâtâja dzîvesvieta un perso­ nai nav citu nekustamu îpaðumu.

Savukârt nodokïa maksâtâjiem, kam paðvaldîba pieðíîrusi mazno­

droðinâtas vai trûcîgas personas (vai ìimenes statusu), par vienìimenes un divìimeòu dzîvojamo mâju vai dzîvokïa îpaðumâ esoðu zemi nodokïu summa samazinâma par 90%.

– Vai tas nozîmç – ja atvieglojumu prasîtâjam bûs divi îpaðumi, atlaides nepieðíirs?

– Nepieðíirs. Mûsu mçríis ir palîdzçt tiem, kam konkrçtais mâjoklis ir vienîgais. Datorâ mçs re­ dzam, cik îpaðumu vienam cilvçkam ir reìistrçti; esam jau atteikuði atlai­ di, ja ir, piemçram, dzîvoklis un ze­ mes gabals. Mçs gan datorâ nere­ dzam, ir vai nav Tukuma novadâ deklarçtam cilvçkam îpaðumi ci­ tos novados – ja ðo informâciju gribçtu pârbaudît, mums tâpat kâ citiem par ðîs informâcijas saòemðanu bûtu jâmaksâ. Mçs gribçjâm, lai sociâlajam dienestam tiktu pieðíirtas vismaz skatîðanâs tiesîbas, bet tâda iespçja neti­ ka pieïauta. Izstrâdâjot ðos notei­ kumus, deputâtiem teicâm, ka ta­ jos nekad nevarçs aptvert visas situâcijas un visus gadîjumus, taèu meklçjâm veidu, kâ visoptimâlâk palîdzçt tiem, kam atbalsts visvairâk nepiecieðams.

– Bet ja mâja reìistrçta uz vîra vârda, taèu invaliditâte pieðíirta sievai?

– Tad atlaidi nepiemçro.

Paðvaldîba dod atlaidi tam cilvçkam, kuram pieder îpaðums un kurð maksâ nekustamâ îpaðuma nodokli. Protams, nevaram izvçrtçt visus gadîjumus, piemçram, vîram pienâkas nodokïa atlaide, jo viòam pieder tikai viens nekustamais îpaðums un viòð ir 1. vai 2. gru­ pas invalîds, taèu sievai, kurai ir cits uzvârds, ir vairâki nekustamie îpaðumi ðajâ vai citos novados. Tik dziïi pârbaudît visus iespçjamos variantus nevaram.

Par bçrnu skaitu

24. februârî notika Tukuma novada domes sçde, kurâ izskatîja 61 darba kârtîbas jautâjumu. Ðodien sâkas bçrnu uzòemðana 1. klasç

Deputâti apstiprinâja bçrnu reìistrçðanas un uzòemðanas kârtîbu Tukuma pilsçtas vispârçjâs izglîtîbas iestâdes 1. klasç. Kâ skaid­ roja domes priekðsçdçtâja viet­ nieks Çriks Lukmans, no noteiku­ miem svîtroti divi punkti: “Pirmkârt, svîtrota prasîba vecâkiem iesniegt dzîvesvietas deklarçðanas izziòu, jo to iespçjams pârbaudît uz vietas domç, otrkârt, svîtrots nosacîjums, ka pilsçtâ deklarçtajiem bçrniem, piesakoties pilsçtas skolâ, dodama priekðroka. Novadâ visi ir vienâdi, tāpēc šâda prasîba nav pareiza.”

Noteikumi arī nosaka, ka pamatizglîtîbas apguve ir obligâta, un to sâk tajâ kalendârajâ gadâ, kurâ bçrnam aprit 7 gadi. Atkarîbâ no

veselîbas stâvokïa un psiholoìiskâs sagatavotîbas bçrns var iet skolâ ga­ du agrâk vai vçlâk. Uzòemot bçrnu 1. klasç, izglîtîbas iestâde nedrîkst rîkot iestâjpârbaudîjumus. Bçrnus izglîtîbas iestâdçs var pieteikt no 10. marta lîdz 20. maijam. Piesa­ kot bērnu skolâ, jâuzrâda personu apliecinoðs dokuments, jâiesniedz iestâdes direktoram adresçts iesnie­ gums. Direktors vai pilnvarota per­ sona iesniedzçja klâtbûtnç reìistrç iesniegumu, par ko iesniedzçjs parakstâs reìistrâcijas þurnâlâ. Ie­ sniegumu saòemðanas kârtîbâ skola veido 1. klases pretendentu sarakstu.

Komplektçjot 1. klasi, skola prioritârâ kârtîbâ uzòem bçrnus, kuriem tajā mâcâs brâïi vai mâsas un kuri ir ðajâ skolâ strâdâjoðo darbinieku bçrni.

Nosaka skolçnu skaitu Deputâti noteica skolçnu skaitu pilsçtas skolu 1. klasçs. Kâ stâstîja Ç. Lukmans, skolçnu skaitu ðâdâ

– Vienîgais izòçmums ir, ja ìimenç ir bçrns invalîds?

– Jâ, vai arî – ja ir trîs un vairâk bçrnu, tad nav svarîgi, uz kâ vârda reìistrçts îpaðums.

– Kâ var saòemt atlaidi?

– Jânâk uz domi, jâraksta ie­ sniegums. Iesniegumâ minçto informâciju pârbaudâm un tad veicam nodokïa pârrçíinu. Par invalîdiem prasâm pievienot invalîda apliecîbu, taèu par bçrnu skaitu papildus izziòas neprasâm, jo tâda informâcija ir datu bâzç, savukârt, kontaktçjoties ar bâriòtiesu, pârbaudâm, vai reâli cilvçks ðos bçrnus audzina.

– Cik ilgâ laikâ domç jâiesniedz iesniegums par atvieglojumiem?

– Noteikumi nosaka, ka iesnie­ gums (un atvieglojumus apliecinoðie dokumenti) par nodokïa atvieglo­ jumu pieðíirðanu jâiesniedz Tuku­ ma novada paðvaldîbâ trîs mçneðu laikâ no maksâðanas paziòojuma saòemðanas dienas, bet ne vçlâk kâ lîdz kârtçjâ gada 15. oktobrim.

– Un tad ðis samazinâjums attieksies uz visu nodokïa summu?

– Jâ, veiksim pârrçíinu par visu gadu. Bet ðî kârtîba neattiecas uz politiski represçtajâm personâm.

Cita kārtība politiski represētajiem – Kas jâievçro politiski represçtajiem?

– Likums «Par nekustamâ îpa­ ðuma nodokli» nosaka nodokïa at­ vieglojumus politiski represçtajâm personâm 50% apmçrâ par zemi, individuâlo dzîvojamo mâju apbûvç ietilpstoðajâm çkâm vai dzîvokïa îpaðumu bez zemes domâjamâs daïas, kas ir ðo personu îpaðumâ vai valdîjumâ vismaz piecus gadus, un ja îpaðums netiek izmantots

saimnieciskâm vajadzîbâm. Tie­ sa, lai saòemtu atvieglojumus, ie­ sniegums par nekustamâ îpaðuma nodokïa atvieglojumu paðvaldîbâ bija jâiesniedz lîdz 1. februârim.

Tâ kâ ðîs atlaides piemçro jau dau­ dzus gadus, ðiem cilvçkiem kârtîba ir zinâma.

– Ja ðo termiòu nokavç?

– Ja iesniegumu iesniedz lîdz 1. jûnijam, nodokïa atlaides piemçro otrajam pusgadam, bet, ja iesniegu­ mu iesniedz, piemçram, augustâ, tad atlaides piemçro no nâkamâ taksâcijas gada.

– Vai atlaides piemçro arî par sakòu dârzu nomu?

– Noteikumi nosaka (5.11. punkts), ka zemes nomas mak­ su par sakòu dârzu lietoðanu 50% apmçrâ samazina tiem nodokïa maksâtâjiem, kam paðvaldîba pieðíîrusi trûcîgâs personas vai trûcîgâs ìimenes statusu.

– Tas nozîmç, ka 5.1 punktâ minçtajâm kategorijâm atvieglojumi par sakòu dârzu nepienâkas?

– Ja ðîs personas nav trûcîgas, tad ne.

– Kâpçc kâds domç varçtu bûtu teicis, ka atlaidi cilvçkam varçtu arî nepieðíirt?

– Grûti pateikt, kâda bi­ jusi ðî saruna, bet ðobrîd vi­ siem, kam atlaides pienâkas un kas noteikumiem atbilst, tâs ir pieðíirtas. Protams, mçs ne­ varam pateikt, vai ðâdu atlai­ di pieðíirsim nâkamajâ gadâ, jo nav zinâms, cik plânoto nekustamâ îpaðuma nodokïa apmçru ðîs atlaides ietekmçs.

Arî deputâti interesçjâs, cik lie­ la summa tâ varçtu bûtu, taèu jau sçde teicâm, ka to pateikt nevar. To redzçsim tikai ðî gada beigâs, kad apkoposim iesnie­ gumus.

Ðodien domes komitejâ spriedîs par lidlauku Ðodien, 10. martâ, Teritoriâlâs attîstîbas komitejas sçdç deputâti spriedîs par starptautiskas lidostas izveidoðanu Tukuma lidlauka teritorijâ. Ðâdu vçlmi, informçjot do­ mi par attîstîbas plâniem un aici­ not mîkstinât iepriekð pieòemtos lçmumus, pagâjuðâ gada nogalç izteica SIA «Tukums airport». Ðî vçlme izsauca lielus iebildu­ mus pilsçtas iedzîvotâjos, notika vairâkas tikðanâs ar iedzîvotâjiem un dienestiem, turklât skaidrîbas labad no atbildîgajâm institûcijâm – Civilâs aviâcijas aìentûras, Lat­ vijas gaisa satiksmes, «Tukums Air­ port», Ventspils Reìionâlâs vides pârvaldes – dome pieprasîja do­ kumentus gan par trokðòu lîmeni, gan pacelðanâs un nolaiðanâs kartçm, iespçjamo izmeðu kaitî­ gumu utt. Tukuma novada domes sçdç 24. februârî tika teikts, ka prasîtie dokumenti no atbildîgajâm institûcijâm un uzòçmumiem saòemti. Ðodienas sçdç par tiem plânots runât, kâ arî uzklausît iedzîvotâju un lidlauka pârstâvi.

Jâpiebilst, ka 8. martâ Tuku­ ma novada domç iedzîvotâju vârdâ iesniegts iesniegums – lûgums domei neapmierinât «Tukums airport» iesniegumu un atstât spçkâ Tukuma lidlau­ ka ekspluatâcijas ierobeþojumus tâdâ apmçrâ, kâdi tie noteik­ ti 2007. gada 22. februârî un 2008. gada 28. augustâ (Lidoju­ mi virs pilsçtas atïauti laikâ no 8.00 lîdz 20.00, maksimâlâ gai­ sa kuìu masa 5700 kg. – Red.). Ðo iesniegumu parakstîjuði 607 iedzîvotâji.

CIK TEV GADU  TIK LIELA ATLAIDE! veidâ reglamentç jau vçsturiski: “To mçs darâm tâpçc, lai skolâ nebûtu vairâk bçrnu, nekâ tas teh­ niski iespçjams, kâ arî tâpçc, lai nodroðinâtu vienmçrîgu skolçnu skaitu visâs skolâs. 1. klaðu kom­ plekti: Tukuma 2. vidusskolâ – ne vairâk par trim, maksimâlais skolçnu skaits – 75; Tukuma E. BirzniekaUpîða 1. pamatskolâ – ne vairâk par diviem, maksimâli – 52; Tuku­ ma 2. pamatskolâ – ne vairâk par diviem, maksimâli – 60; Tukuma 3. pamatskolâ – ne vairâk par diviem, maksimâli – 50.

Pârçjâs Tukuma novada vispârçjâs izglîtîbas iestâdçs 1. un 10. klase, kâ arî ìimnâzijas 7. klase tiek komplektçtas atbilstoši iesniegumu skaitam. Kâ teica Ç. Lukmans, skolçnu skaits novadâ samazinâs, tâpçc nekâdi ierobeþojumi neesot jânosaka.

Turpmâk vçl.

Lappusi sagatavoja Agita Puķīte

Laura 30 gadi

-30 %

Kristaps 20 gadi

-20 %

Anna 10 gadi

-10 %

Sergejs 40 gadi

- 40 %

Valentīna 50 gadi

-50 %

Juris 60 gadi

- 60 %

Nāc uz Optikas salonu METROPOLE nosauc, cik Tev ir gadu, un saņem jebkuriem briļļu ietvariem tikpat lielu atlaidi, kāds ir Tavs vecums!

Tukums, Pasta 14, t/c Rimi Piesakies redzes pārbaudei, tālr. 63125333

Lilita 70 gadi

-70 %

Taņa 80 gadi

- 80 %

Visvaldis 90 gadi

- 90 %

4

Paðvaldîbas uzòçmuma «Kanda­ vas namsaimnieks» administrâcija 11. martâ no kâdreizçjâs slimnîcas çkas Zîïu ielâ Kandavâ pârceïas uz biroja telpâm Kandavas pagas­ ta «Robeþkalnos» (kâdreizçjâs Kur­ zemes ciltslietu stacijas telpas).

Norçíinus par pakalpojumiem no 11. marta iedzîvotâji varçs veikt no­ vada domes telpâs Dârza ielâ 6, çkas 1. stâvâ, SIA «Kandavas komunâlie pakalpojumi» kasç.

Dzimtsarakstu nodaïa ziòo No 23. februâra lîdz 8. mar­ tam Kandavas novada Dzimt­ sarakstu nodaïâ reìistrçts viens jaundzimuðais, vârdâ Sebastians Jânis. Mûþîbâ ðajâ laikâ aizgâjuði pieci novada iedzîvotâji: Valerijs Birkentâls (1946), Marija Trokða (1930) un Anna Salmiòa (1933) Kandavâ, Hermîne Valdmane (1920) Matkules pagastâ, Maiga Çvele (1928) Zemîtes pagastâ.

Sievietes pasaulç ielûkoties 12. martâ Kandavas kultûras namâ notiks pasâkums «Sievietes pasaule».

14.00 to ievadîs tçrpu mâkslinieces, kandavnieces Danutas Âbeles tçrpu izstâdes «Kâzas, kristîbas, svinîbas» atklâðana un tçrpu demonstrçjumi.

Bûs iespçja ïauties vakara frizûru valdzinâjumam un visdaþâdâkajâm, ar sieviðíîgâm lietâm saistîtâm radoðajâm prasmçm, tâdâm kâ skaistumkopðana, rotas, kosmçtika. Bet tas nebût nenozîmç, ka pasâkums domâts tikai un vienîgi sievietçm. Sestdien kultûras namâ kopâ ar savâm mîïotajâm, mîlçtajâm, vienîgajâm ierodamies gaidîti arî vîrieði.

Domes vadîba tiksies ar iedzîvotâjiem Novada domes vadîba rîko ðogad pirmo tikðanos ar novada iedzîvotâjiem. Tâ notiks Kandavas kultûras namâ 14. martâ 18.00, bet no­ vada pagastos tikðanâs plânotas ðâdi: Zemîtes kultûras namâ – 15. martâ 16.00; Matkules kultûras namâ – 16. martâ 16.00; Zantes kultûras namâ – 18. martâ 17.00; Cçrç skolas zâlç – 22. martâ 12.00; Vânes kultûras namâ 23. martâ – 16.00; Valdeíu kultûras namâ 24. martâ 18.00.

Gatavojamies svçtkiem Tradicionâlie Kandavas novada svçtki ðogad ieplânoti jûnija pirmâs nedçïas nogalç – 3., 4., un 5. jûnijâ.

Kâ nojauðam, tie norisinâsies jautrâ, omulîgâ gaisotnç, par ko vçsta no­ vada svçtku kopîgais moto «Lustîga dzîvoðana». Lai saskaòotu darbîbu sakarâ ar Kandavas novada svçtkiem un atbalstîtu vietçjos uzòçmçjus, svētku organizçðanas darba gru­ pa pirmdien, 14. martâ 16.00 do­ mes zâlç uz tikðanos aicina visus tos novada uzòçmçjus, kuri sniedz çdinâðanas pakalpojumus.

Visu ar dvçseli darot Vietçjo organizâciju un lauku iedzîvotâju apvienîba «Kandavas partnerîba» ðogad iesaistîjusies Nîderlandes fonda rîkotajâ projektu konkursâ «Sabiedrîba ar dvçseli 2011», rodot iespçju gan biedrîbâm, gan arî iedzîvotâju grupâm, kurâs apvienojuðies vismaz pieci darboties griboði un varoði cilvçki, saviem spçkiem uzlabot sabiedrîbas dzîves kvalitâti.

Iespçja vismaz desmit projektiem Biedrîbai «Kandavas partnerîba» sadarbîba ar Nîderlandes fon­ du izveidojâs jau pagâjuðâ ga­ da pavasarî, kad fonda galvenais pârstâvis Latvijâ Nico Opdama ieradâs Kandavâ. Iepriekðçjâ ga­ da vasarâ un rudenî tika saskaòoti iesniedzamie dokumenti un rakstîts pieteikums, lai biedrîba kïûtu par fonda sadarbîbas part­ neri. Sadarbîba vainagojâs ar panâkumiem, un 2011. gada janvârî tika saòemts lîgums, kas deva iespçju biedrîbas «Kanda­ vas Partnerîba» teritorijâ izsludinât ðo projektu konkursu. No fon­ da pieðíirti lîdzekïi 10 000 eiro apmçrâ, kas ïauj atbalstît 10 pro­ jektus par maksimâlo summu 1000 eiro, vienam no realizçtajiem pro­ jektiem, kurð tiks atzîts par paðu labâko, bûs iespçja iegût fonda balvu 500 eiro apmçrâ. Atbalstâmo projektu skaits ir iespçjams arî lielâks, ja pieprasîtais finansçjums bûs mazâks par katram projek­ tam paredzçto maksimâlo summu.

Lai uzzinâtu ko vairâk par to, kâ pareizi sagatavot dokumentâciju, lai iesaistîtos projektu konkursâ, kâdiem mçríiem un aktivitâtçm

Foto – Inta Haferberga

ziòas SIA «Kandavas namsaimnieks» administrâcija pârceïas uz citâm telpâm

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

un kâdâ apjomâ finansçjumu pieðíirs, aizvadîtajâ sestdienâ no­ vada muzeja çkâ, kur mâjvietu ra­ dusi arîdzan biedrîba «Kandava partnerîba», pulcçjâs 39 interesen­ ti no visas Partnerîbas teritorijas, kas sevî ietver Kandavas novadu un trîs Tukuma novada pagastus – Pûri, Irlavu un Sçmi.

Svarîgâkais – brîvprâtîgs darbs un iedzîvotâju vajadzîbas Projekta koordinatore Çrodeja Kirillova, aktîvâ kultûras dzîves vadîtâja Zemîtç, biedrîbas «Dzir­ navstrauts» dibinâtâja, skaidroja projekta «Sabiedrîba ar dvçseli – 2011» bûtîbu, pieteikuma un do­ kumentu aizpildîðanas kârtîbu, kâ arî atbildçja uz interesentu jautâjumiem. Projekta realizâcijâ

galvenais akcents tiek likts uz brîvprâtîgo darbu, tâpçc pilnîbâ izslçdz iespçju iekïaut samaksu par darbu. Tâpat tika akcentçts, ka dar­ bi, kas tiek veikti daudzdzîvokïu mâjâs, pagalmos vai brîvdabas teritorijâ, obligâti jâsaskaòo gan ar zemes vai çkas saimnieku, gan arî jâpainteresçjas bûvvaldç, kâdi saskaòojumi ir nepiecieðami.

Atbilstoði konkursa nolikumam vi­ si iesniegtie pieteikumi tiks vçrtçti, deviòos vçrtçðanas kritçrijos òemot vçrâ projekta aktualitâti un lietderîbu, iedzîvotâju iesaistîðanos tajâ. Uzmanîba tiks vçrsta galveno­ kârt uz to, cik ilgu laiku un kâdâ mçrâ projekts uzlabos vietçjo iedzîvotâju dzîves kvalitâti, kâ arî projekta atbalstîtâju un potenciâlo ”labuma guvçju” kopskaitu. Pro­ jektu vçrtçðanas komisijâ darbo­

sies Eduards Zvirgzds, Nîderlandes projekta pârstâvis Latvijâ, «Kanda­ vas partnerîbas» padomes pârstâves Lîga Lepse un Signe Ezeriòa. Izman­ tojot Nîderlandes fonda atbalstu, iepriekðçjo gadu projektu konkur­ sa dalîbnieki, piemçram, izbûvçjuði estrâdi, izdevuði avîzi, ierîkojuði piemiòas vietas, izveidojuði tûrisma informâcijas centru, izbûvçjuði ìçrbtuvi pludmalç, izveidojuði reìionâlo muzeju, uzðuvuði tçrpus deju kolektîvam un amatierteâtra vajadzîbâm. Projektu pieteikumu iesniegðanas termiòð ir 2011. gada 1. aprîlis. Sîkâka informâcija par projektu pieejama mâjas lapâ www.kandavaspartneri­ ba.lv vai arî sazinoties ar projek­ ta koordinatori Çrodeju Kirillovu pa tâlruni 26527265 vai e-pastu: erodeja@inbox.lv

Novada domes sçdç

Un atkal par karinga trasi Kandavas novada domes sçde notika 27. februârî. Visiem 15 do­ mes deputâtiem klâtesot, divu stun­ du laikâ tika izskatîti un pieòemti lçmumi 38 jautâjumos, no kuriem seði gan netika iepriekð skatîti ko­ miteju sçdçs, bet viens jautâjums, proti, «Par D. Rozenfelda atcelðanu no Kandavas novada SIA «Kanda­ vas namsaimnieks» valdes locekïa amata» balsoðanai tika izvirzîts sçdes gaitâ pretçji sçdes sâkumâ balsotajam. Par ðo jautâjumu jau informçjâm iepriekð (26. februârî).

Turpinâm par pârçjiem deputâtu pieòemtajiem lçmumiem.

Domnieki lemj par cilvçktiesîbu ierobeþojumu Ar balsu vairâkumu, ”par” balsojot 9 (A. Aleksîns, I. Bambis, R. Bârenis, O. Budþens, V. V. Dreimanis, A. D. Freimanis, L. Gudakovska, I. Lasis, A. Petrevica) un I. Priedei nebalsojot, nolçma noraidît E. Freibergas iesniegto izlîgumu administratîvajâ lietâ.

Lûgt Elzai Freibergai iesniegt domç pilnvarojumu no Prieþu ielas, Kandavâ, iedzîvotâjiem pârstâvçt viòu intereses par kar-

tinga trases «Swedbank Kartodroms Kandava» ekspluatâciju, bet SIA «Braukðanas mâcîbu centrs» izpilddirektorei J. Krîgerei – lîdz 2011. gada 21. martam iesniegt domç rakstiski informâciju par akcionâru kopsapulcç nolemto sakarâ ar kartinga trases «Swedbank Kartodroms Kandava» turpmâko izmantoðanu. Ðis jautâjums tiek skatîts atkârtoti, un, vadoties pçc pieòemtâ lçmuma, pie tâ deputâti atgriezîsies arî ðî mçneða domes sçdç. Janvârî E. Freiberga domç vçrsâs ar iesnie­ gumu par izlîgumu administratîvajâ lietâ, norâdot, ka „trîs gadu laikâ veiktâ sarakste ar domi nav bijusi vçrsta, lai radîtu konflikta situâciju, tiesâtos vai gûtu materiâlus labu­ mus, bet gan lai SIA «Braukðanas mâcîbu centrs» piederoðâs kartingu trases radîtais troksnis neaizskartu iedzîvotâju tiesîbas dzîvot labvçlîgâ vidç”. Komiteju sçdç deputâti uzklausîja gan E. Freibergas, gan SIA «Braukðanas mâcîbu centrs» iz­ pilddirektores Jutas Krîgeres vie­ dokli ðajâ jautâjumâ un vienojâs pie jautâjuma atgriezties pçc trases akcionâru kopsapulces, kas notiks martâ un kurâ tiks lemts par ðîs se­

zonas trases darbîbas jautâjumiem.

Jâatzîst, nepârdomâta ðíiet depu­ tâtu piebilde par to, ka E. Freiber­ gai, lai aizstâvçtu savas tiesîbas, domç jâiesniedz citu iedzîvotâju parakstîts pilnvarojums. (Vismaz redakcijas rîcîbâ esoðajos E. Freibergas iesnie­ gumos domei redzams, ka viòa tos paraksta pati.) Jâatzîst, Kandavas do­ mes prasîba pçc îpaða pilnvarojuma, lai privâtpersona varçtu pârstâvçt sa­ vas intereses, ir klajð cilvçktiesîbu pârkâpums, tâpçc E .Freibergas kun­ dzei nu ir pamatots iemesls vçrsties, ne tikai administratîvajâ, bet gan rajona tiesâ un arî Tiesîbsarga birojâ. Un to, ka viòa ir gatava tiesâties, E. Freiberga arî nekavçjoties apliecinâja: ”Es pârstâvu pati sevi un man ir tiesîbas lûgt, lai akcionâru savulaik dotie solîjumi tiktu izpildîti! Ja vajadzçs, es aizieðu lîdz Ei­ ropas tiesai un uzvarçðu.”

Savukârt deputâte S. Horste sçdç centâs pârçjiem kolçìiem atgâdinât, ka Finanðu komitejas sçdç pçc abu puðu uzklausîðanas deputâti gan nenonâca lîdz lçmumam par izlîguma noraidîðanu. Savukârt do­ mes juriste I. Linuþa precizç, ka ie­ sniegums par izlîgumu adresçts do­ mei un tas bûtu jâslçdz starp do­ mi un E. Freibergu. Kartinga trases

«Swedbank Kartodroms Kandava» pârstâvju viedoklis nav noteicoðais.

Novadam jauns ìçrbonis un apbalvojumu nolikums Pagâjuðâ gada rudenî tika izveido­ ta darba grupa, kurai tika uzdots lîdz 2011. gada februâra domes sçdei sagatavot apbalvojumu noliku­ mu projektus un apbalvoðanas fak­ ta apliecinoða dokumenta attçlus.

Finanðu, plânoðanas un novada attîstîbas komitejas sçdç tika izvçrtçts novada apbalvojuma nolikuma pro­ jekts, kas paredz dibinât seðus apbal­ vojumus sekojoðâs nominâcijâs, proti, novada Goda pilsonis, Gada lepnums, Sabiedriskais darbinieks, Gada labda­ ris, Gada uzòçmçjs un Kandavas no­ vada Pateicîba. Vienlaikus pçc darba grupas iniciatîvas tika izstrâdâta arî no­ vada ìçrboòa skice, kas no iepriekðçjâ pilsçtas ìçrboòa atðíirsies pavisam nedaudz, proti, Kandavas simbols – ozolzîles – ir saglabâts kâ iepriekð. Ìçrbonis nebûs uz sudrabotâ fona, bet ietverts zeltîtâ kontûrâ. Gan sa­ gatavotais novada apbalvojumu noli­ kums, gan ìçrboòa skice tâlâk tiks ie­ sniegti izvçrtçðanai Valsts Heraldikas komisijai.

Lappusi sagatavoja Inese Valtenberga

Ð

is «Veselîbas pielikums» ir veltîta skaidrîbai. Gan tieðâ, gan pârnestâ nozîmç. Proti, atzîmçjot mûsu novada Anonîmo Alkoholiíu kustîbas 20. gadadienu (kustîbas aizsâkums meklçjams pagâjuðâ gadsimta 30. gados ASV), sniedzam ieskatu ðîs smagâs fiziskâs un arî sociâlâs kaites ârstçðanâ un lîdzatkarîgo problçmâs.

Lai dzîvotu ar skaidru prâtu un dvçseli, vispirms ir jâgûst skaidrîba, ka esi slims...

Gara skaidrîbu varot iegût arî gavçjot. Un ðajâ lietâ svarîgâkais ne jau produkti, kurus nelietojam, bet spçja sevi ierobeþot un mâka – at­ teikties...

Lai izdodas!

Jûsu «Neatkarîgâs Tukuma Ziòas»

2011. gada 10. marts 14. martâ Tukuma Anonîmo Alkoholiíu grupai «Ausma» – 20 gadi

Par pilnvērtīgu dzīvi – jācīnās Tukums bija treðâ Latvijas pilsçta, kurâ toreiz izveidojâs Anonîmo Alkoholiíu (AA) grupa. Pirmâ bija Rîga, otrâ – Jelgava.

No Mûzikas skolas lîdz baznîcai «Ausmas» pirmâ sapulce noti­ ka 1991. gada 14.martâ Jordâna (tagadçjâ Baznîcas) ielâ, Tukuma mûzikas skolas telpâs. Uz ðo sapul­ ci bija ieraduðies èetri alkoholiíi, kuri cerçja, ka kopâ bûs vieglâk iet pa skaidrîbas ceïu. Mûzikas skolas telpâs sapulces notika apmçram pusgadu. 1991. gada septembrî par «Ausmas» pulcçðanâs vietu kïuva kafejnîca «Kurzemîte», Kurzemes ielâ 9. Pateicoties kafejnîcas jauka­ jam un atsaucîgajam kolektîvam,

Uzziņai

Kas ir AA? ^ Anonîmie Alkoholiíi ir cilvēku sadraudzîba, kurâ viòi dalâs savâ pieredzç, spçkâ un cerîbâs, lai atrisinâtu savu kopçjo problçmu un palîdzçtu citiem atveseïoties no alkoholisma. ^ Vienîgâ prasîba piederîbai ir vçlçðanâs atmest dzerðanu. ^ AA nav ne iestâðanâs, ne dalîbas maksas. ^ AA nav saistîti ne ar sektâm, ne konfesijâm, ne politiku, ne organizâcijâm vai iestâdçm. ^ AA programma, kas pasniegta «Divpadsmit soïos», piedâvâ alkoholiíiem ceïu attîstîbai un pilnvçrtîgai dzîvei bez alkohola. ^ Tieði pieredze, griba un kopîga vçlçðanâs izârstçties no alkoholisma dod iespçju ne tikai nedzert, bet pat nejust vçlçðanos dzert.

Gavçòa laikâ Vakar, 9. martâ, kristīgajā pasaulē sâkâs Gavçnis. Tas ir laiks, kad kristîgâ baznîca gatavojas Lieldienâm, simboliski sekojot Jçzus Kristus piemçram, kurð 40 dienas badojâs tuksnesî.

Tomçr mûsdienâs, kâ uzsver garîgie lîderi un skaidro arî uztura speciâlisti – galvenais nav vis kâdas ekstrçmas izmaiòas çdienkartç, bet tieði gara atturîba, ko mçrenîba fiziskajâ plânâ tikai papildina.

Pamazâm un izvçrtçjot Sabiedrîbas Veselîbas institûta uztura speciâliste Ksenija Andrijanova: – Daudziem gavçnis asociçjas ar badoðanos, atteikðanos no ierasta­ jiem çdieniem, sevis spîdzinâðanu.

Bet, izpçtot gavçòa uztura as­ pektus, atklâjas, ka ðis ir pats piemçrotâkais laiks tam, lai sakârtotu savus çðanas paradumus

un sniegtu organismam pelnîtu atpûtu no uztura pârmçrîbâm.” Iz­ senis gavçnis paredz atteikðanos no gaïas, mûsdienâs to papildi­ na arî atteikðanâs no saldumiem, baudvielâm, arî no kafijas, alko­ hola un smçíçðanas. “Jçga slçpjas nevis produktâ, no kâ tu atsakies, bet paðâ atturçðanas faktâ,” turpina K. Andrijanova.

Uztura speciâliste skaidro, ka ideâlâ variantâ gavçðanai vajadzçtu gatavoties jau iepriekð, saldumus, gaïu un citus “nevçlamos” pro­ duktus savâ çdienkartç samazinot pakâpeniski. Tâpat viòa atgâdina: “Ir jâizanalizç, vai esoðais veselîbas stâvoklis ïauj gavçni ieturçt. Cilvçki ar ançmiju nedrîkst atteikties no gaïas, jo tas var novest pie vçl lielâkiem veselîbas traucçjumiem.

Arî grûtniecçm tas nav ieteicams, îpaði òemot vçrâ to, cik izplatîts ir B12 vitamîna trûkums grûtniecçm Eiropâ.

4. lpp.

mûsu grupai bija iespçja ðeit tik­ ties lîdz pat 2009. gada augus­ tam. Tas ir – 18 gadus. Ar ðo vie­ tu saistâs arî kâds interesants un pat kutelîgs moments. Kâ jau tas piederas kafejnîcâ, visus ðos ga­ dus sapulèu telpâ aiz bâra letes plauktos stâvçja alkohols. Pirmajâ brîdî tas daþkârt samulsinâja kâdu no jaunatnâcçjiem vai viesiem no citâm AA grupâm. Lai gan pamatâ ðis fakts tika uztverts ïoti normâli, jo arî ikdienâ mums alkohols ir blakus gandrîz visur un, nâkot uz AA sapulcçm, mçs tikai mâcâmies mierîgi ar to lîdzâs sadzîvot...

2009. gada jûlijâ diþíibeles dçï kafejnîca, kurâ «Ausma» îrçja sapulèu telpas, pârtrauca savu darbîbu, lîdz ar to mûsu grupa bija

spiesta meklçt vietu citur. 2009. ga­ da augustâ «Ausma» savas sapulces organizçja Tukuma poliklînikas telpâs. Ðeit palikt mums nebija lemts ilgi, jo atkal iejaucâs diþíibele – tika likvidçta Poliklînikas sarga ðtata vieta, un vairs nebija, kas mûs «ielaiþ un izlaiþ». Tâ nu no 2009. gada septembra lîdz 2010. ga­ da martam «Ausma» sapulèu tel­ pas îrçja Tukumâ, Dârza ielâ, no privâtpersonas. Pçc tam par gru­ pas sapulèu vietu kïuva Tukuma Luteriskâs baznîcas draudzes na­ ma telpas Brîvîbas laukumâ 1, kur AA sapulces notiek arî paðlaik.

2. lpp.

Ziņas ”Svara samazinâðanas” produkts apdraud dzîvîbu!

Veselîbas Inspekcija (VI) brîdina, ka internetâ pârdoðanâ parâdîjies veselîbai un pat dzîvîbai bîstams produkts – «Hergic-kapsulas», kas sola palîdzçt cînîties ar liekajiem ki­ logramiem. Produkta maríçjumâ ir informâcija, ka produkta sastâvâ ir augu izcelsmes vielas, lietoðana ne­ izraisa blakusefektus un iespçjama svara zaudçðana mçneða laikâ pat lîdz 10 kg. Interneta vietnçs piedâvâts produktu piegâdât ar pasta starpniecîbu visâ Latvijas teritorijâ. Tomçr VI veiktâs analîzes liecina, ka kapsulu sastâvâ ir vidçji 14,0 mg maríçjumâ nenorâdîta sintçtiska viela – sibutramîna hidrohlorîda monohidrâts. Ðî vie­ la aptuveni ðâdâ daudzumâ bija arî reìistrçtu recepðu zâïu sastâvâ, bet 2010. gada sâkumâ Eiropas Zâïu aìentûra pieòçma lçmumu par vi­ su medikamentu, kuru sastâvâ ir sibutramîns, reìistrâcijas apliecîbu darbîbas apturçðanu palielinâto kardiovaskulâro traucçjumu (sirds­ lçkmes, miokarda infarkts un in­ sults) riska dçï. Tâdçï VI aicina ðos produktus neiegâdâties, jo nav ga­ rantijas, ka tâ lietoðana neizrai­ sa kâdu nopietnu slimîbu vai pat nâvi.

Pçrn ar STS sirguði retâk Kâ liecina Latvijas Infektoloìijas centra oficiâli dati, 2010. gadâ seksuâli transmisîvâs slimîbas cilvçkus Latvijâ skâruðas ne­ daudz retâk. Proti, ja 2009. gadâ kopumâ reìistrçti 1807 STS gadîjumi, tad pçrn – 1588. No tiem – 134 sifilisa, 357 gonorejas, 1042 uroìenitâlâs hlamidiozes gadîjumi un 55 gadîjumos slim­ niekiem konstatçta anoìenitâlâ herpes vîrusu (HSV) infekci­ ja. Visjaunâkajam pacientam bi­ ja 15 mçneði (iedzimts sifiliss); visvecâkajam – 85 gadi.

Donorus meklçs ar îsziòas palîdzîbu Latvijâ sâkusies kampaòa «Esi sasniedzams!», kuras laikâ Latvijas iedzîvotâjiem ir iespçja reìistrçties îsziòas saòemðanai ar aicinâjumu ziedot asinis brîdî, kad kâdam slimniekam bûs nepiecieðamas tieði attiecîgâs grupas asinis. Lai reìistrçtos datubâzç, sociâlajâ tîklâ draugiem.lv/asinsdonori ik­ vienam bûs iespçja ievadît savus datus un saòemt apstiprinâjuma e-pastu. Norâdot savu asins gru­ pu un sev tuvâko asins nodoðanas vietu, ikviens mobilajâ telefonâ saòems îsziòu, kad slimniekiem pârlieðanai bûs nepiecieðamas viòa norâdîtâs grupas asinis. Kâ rîkoties? Ja esat reìistrçts draugiem.lv lietotâjs, ieejiet draugos; uzspiediet uz ikonas “lapas”; ie­ ejiet lapu kategorijâ “medicîna, farmâcija” un sadaïâ “Asins dono­ ri” piereìistrçjieties.

Sagatavoja Liena Trçde

2

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts Mūsu veselībai

Interesanti un derîgi

Alkohola devas vienâ dzçrienâ 1 deva = 15 ml absolûta alkohola vai 12,8 g alkohola (devas sniegtas noapaïotos skaitïos).

1 pudele (330 ml) viegla alus = 0,5 devas 1 pudele (330 ml) vidçji stipra alus = 1 deva 1 pudele (500 ml) alus = 1,5 devas 1 pudele (330 ml) stipra (tumða) alus = 1,5 devas 1 pudele (500 ml) stipra (tumða) alus = 2,5 devas 1 pudele (700 ml) sausâ vîna = 6 devas 1 glâze (150 ml) sausâ vîna = 1 deva 1 pudele (700 ml) deserta vîna = 14 devas 1 glâze (50 ml) deserta vîna = 1 deva 1 pudele (500 ml) degvîna = 15 devas 1 pudele (700 ml) 40 grâdîga liíiera vai degvîna = 20 devas 1 glâzîte liíiera = 1 deva 1 pudele (700 ml) 60 grâdîga ruma = 30 devas

Kâ un cik dzert, lai nekïûtu par alkoholiíi?

Daudzi speciâlisti ir mçìinâjuði izstrâdât ieteikumus, kâ ðad un tad iedzert, bet nenokïût alkoholiía statusâ. Psihiatra un narkologa J. Strazdiòa izstrâdâtajâ «mçrenâs dzerðanas plânâ» iesaka: 1. Vîrieðiem nedçïâ nepârsniegt 22 devas, tas ir – 330 ml jeb 282 g absolûtâ alkohola, bet sievietçm nepârsniegt 12 devas, tas ir – 180 ml jeb 154 g.

2. Vienas dienas laikâ nedrîkst izdzert vairâk par 5 devâm, tas ir – 75 ml jeb 64 g alkohola, un mçìinât nedzert alkoholu vismaz trîs dienas nedçïâ.

3. Jâbût godîgiem ðo devu uzskaitç (Galvenais nosacîjums!).

Kâ mazinât dzerðanu?

– pçrciet vieglâkus alkoholiskos dzçrienus stipro vietâ; – pçrciet tikai kvalitatîvus un pârbaudîtus alkoholiskos dzçrienus; – dodiet priekðroku vieglam un vidçji stipram alum, sausiem un pussausiem vîniem; – atcerieties, ka deserta vîni un aperatîvi dzerami tikai mazâ daudzumâ; – esiet seviðíi piesardzîgi ar stipriem alkoholiskajiem dzçrieniem – degvînu, rumu, konjaku, viskiju un dþinu, kas âti izraisa pieraðanu un citas nelaimes; – dzerot vienmçr uzkodiet; – nedzeriet pçc pusnakts; – iemâcieties teikt “nç, paldies” un respektçjiet citus; – atcerieties, ka glâzîti tukðu izdzer tikai alkoholiíi.

Par pilnvērtīgu dzīvi 1. lpp.

Soli pa solim No 1992. lîdz 1993. gadam Tukuma AA grupai bija izveidojusies cieða sadarbîba ar Rindzeles narkoloìisko slimnîcu.

Sâkumâ tur tika rîkotas izbraukuma sapulces, vçlâk cilvçki, kuri ârstçjâs Narkoloìiskajâ slimnîcâ, tika reizi nedçïâ organizçti vesti uz AA sapulcçm Tukumâ. Bieþi ðo «ciemiòu» bija uz pusi vairâk nekâ «saimnieku». Ja runâjam par Tukuma AA, tad noteikti jâpiemin arî mûsu draugi nealkoholiíi, kuri mûs ir atbalstîjuði un palîdzçjuði nest vçsti par AA. Jau kopð grupas pastâvçðanas sâkuma lîdz pat ðim brîdim Tukuma AA pastâv laba sadarbîba ar Tukuma slimnîcas narkologu dakteri Andrievu Ruèevski.

Tieði, pateicoties viòam, daudzi ir atraduði ceïu uz Tukuma AA grupu.

Savukârt, pateicoties toreizçjai laikraksta «Tukuma Ziòotâjs» þurnâlistei Agitai Stutiòai arî sabiedrîbai bija iespçja uzzinât vairâk par AA. Ðeit jâpiemin viòas ïoti veiksmîgi realizçtais projekts «Soli pa solim» (1998.gadâ). Projekta ietvaros vesela gada garumâ reizi mçnesî laikrakstâ kopâ ar intervijâm, kuras par konkrçtu Soli sniedza kâds no Tukuma AA grupas dalîbniekiem, tika publicçts arî plaðs paskaidrojums par kâdu no Divpadsmit Soïiem.

Paðlaik Tukuma AA grupas «Ausma» sapulces notiek reizi nedçïâ, bet ir bijuði vairâki periodi, kad tâs notika arî divreiz. 2003.gadâ sapulcçs tikâmies pat trîs reizes nedçïâ – ceturtdienâs un sestdienâs sarunas notika latvieðu valodâ, bet svçtdienâs – krievu valodâ.

Savējie savējiem Ja grupas dalîbnieki vçlas, ik pa laikam uzrîkojam arî neformâlus tusiòus kâdâ pirtî vai brîvâ dabâ.

Ik pa laikam apciemojam AA sapulces arî citâs Latvijas pilsçtâs (mums tuvâkâs ir Jûrmala, Talsi, Dobele, Jelgava). Tâpat arî mûsu sapulcçs bieþi viesojas AA-ieði no citâm Latvijas vietâm. AA grupai «Ausma» ir bijusi iespçja piedalîties arî daþâdu lielâka mçroga AA pasâkumu rîkoðanâ.

Baltijas valstu AA konference (18.‑19.03.1995.). Konferences norises vieta bija Jaunmoku pils, un tajâ piedalîjâs ap 200 AA-ieðu, no kuriem ap 70 bija atbraukuði no Lietuvas.

Latvijas AA 14 gadu jubilejas saiets (08.‑09.11.2002.). Saieta norises vieta bija Kandavas internâtskola.

Latvijas AA vasaras nometnes (07.‑10.08.2008. un 07.‑06.09.2009.). Nometòu norises vieta bija kempings «Vecupe» netâlu no Engures.

No 2001. gada septembra Tukuma AA grupai «Ausma» ir arî sava mâjas lapa internetâ: http://aa.tukums.lv, kurâ var iegût informâciju par Tukuma AA grupu un AA Sadraudzîbu Latvijâ.

Jâpiemin arî tas, ka Tukumâ un Tukuma rajonâ laikâ no 1993. lîdz 2005. gadam periodiski ir darbojuðâs arî vairâkas citas AA grupas: AA grupa «Íirsis» Rindzelç (1993.‑1994.). Sapulces notika Rindzeles Narkoloìiskâs slimnîcas telpâs; AA grupa «Ceïinieks» Tukumâ (1997.‑1999.). Sapulces notika Pasta ielâ 20;

AA grupa Tukumâ (Otrdienas grupa 2000.–2001.). Sapulces notika Lielajâ ielâ 18; AA grupa «Kurzemnieks» Kandavâ (2003.–2004.). Sapulces sâkumâ notika Kandavas Kultûras nama telpâs, vçlâk Kandavas Luterâòu draudzes telpâs (2010.gada nogalç ðî grupa ir atsâkusi savu darbîbu un darbojas arî paðlaik); AA grupa «Savçjie» Tukumâ (Durbes grupiòa 2003.–2005.). Sapulces notika Durbç, Imulas ielâ.

20 gados mûsu AA grupas sastâvâ bijuði ïoti daudzi cilvçki. Citam tas bijis garâks laiks, citam – îsâks.

Daþi ir palikuði, citi ne. Ðobrîd Tukuma AA grupas «Ausma» sapulces kopumâ apmeklç kâdi 20 – 25 dalîbnieki, bet regulâri sapulcçs piedalâs 10 – 15 cilvçki.

Esam pateicîgi par savu dzîvi skaidrâ, un lielâkâ daïa no mums bez AA grupas atbalsta nebûtu spçjuði to sasniegt.

Pirmie jautâjumi, ja esi sâcis interesçties par AA Kas notiek AA sapulcç?

AA sapulces var bût daþâdas, bet katrâ no tâm alkoholiíi stâsta par to, ko dzerðana ir nodarîjusi viòu dzîvei un personîbai, ko viòi ir darîjuði, lai sev palîdzçtu, un kâda ir viòu dzîve ðodien.

Kâ man var palîdzçt citu stâstîjumi?

Mçs zinâm, ko nozîmç bût atkarîgam no alkohola, ko nozîmç solît sev un citiem atmest dzerðanu, bet nespçt ðos solîjumus pildît. Mçs neesam profesionâli terapeiti. Mûsu vienîgâ kvalifikâcija palîdzîba citiem atveseïoties no alkoholisma ir tâ, ka mçs paði esam atmetuði dzerðanu. Cilvçki, kuriem ir problçmas ar dzerðanu un kuri nâk pie mums, zina, ka atveseïoðanâs ir iespçjama, jo redz cilvçkus, kuri to ir jau izdarîjuði.

Kâ izturçties, ja sapu pazîstamus cilvçkus

Viòi tur bûs tâ p tu, un par to, ka esa ârpus AA viòi nevien vi tu vari saglabât tik cik tu vçlies. Tas ir t liem, kâpçc sevi sauc Alkoholiíiem.

Ja es eju uz AA sapu uzliek kâdas saistîba

Nç, neuzliek. AA gru rakstu, sapulèu apmekl Nav ne iestâðanâs, ne d nekas par sevi jâatklâj. neviens neuzstâs.

Patiesi stâsti

Alkoholiíis: Kâ bija… un kas notika ar mani…

Jau bçrnîbâ, pçc ciemiòu pavadîðanas, es labprât pieteicos novâkt netîros traukus un aiznest tos uz virtuvi nomazgâðanai.

Kâ jau tas parasti notiek, bieþi uz galda palika lîdz galam neizdzertas glâzes un glâzîtes. Man likâs, ka tâs izliet ârâ nebûtu îsti labi. Tad es sâku tâs mazâs nogarðot. Un… garða bija interesanta. Pieauguðie to pat nepamanîja, un tâ es ðo «degustâciju» turpinâju pçc katrâm svinîbâm.

Nopietni ar alkoholu pirmo reizi saindçjos, kad biju atbraucis atvaïinâjumâ no Padomju Armijas.

Dzerðana notika vairâkas dienas, un rezultâtâ vienâ brîdî man «pârtrûka filma». Patieðâm – ðausmîga sajûta, kad neatceries, ko esi runâjis vai darîjis. Pilnîgi neko. Paìiras bija vienkârði briesmîgas. Ar to reizi jau viss tikai sâkâs. Gadiem ejot, tâdu «solîdo» iedzerðanu bijis pa pilnam. Neskaitâmi atmiòas zudumi, pamoðanâs daþâdâs sveðâs vietâs.

Jâteic, tas ir brînums, ka vçl esmu palicis dzîvs.

Kad biju sasniedzis 30 gadu vecumu, pilnîbâ sapratu, ka nedrîkstu

dzert nemaz, citâdi drîz bûðu pagalam, nomirðu. Vairâkas reizes apgalvoju sev un ìimenei, ka nu gan pârstâðu dzert. Radinieki solîja, ka mani ievietos kâdâ slçgtâ alkoholiíu ârstniecîbas iestâdç. Uz neilgu laiku ðie draudi iedarbojâs, jo sapratu, ka viòi to patieðâm izdarîs. Pçc îsiem apskaidrîbas brîþiem, kas parasti ilga ne vairâk kâ pâris nedçïas, es atkal biju «nost». Mani bija pâròçmusi ðausmîga vilðanâs, ka es nespçju dzert kâ citi normâli cilvçki. Tâ es nomocîjos vçl kâdus divus gadus, lîdz sapratu, ka man ir vajadzîga palîdzîba. Kâds no maniem «cîòu» biedriem bija narkologa uzskaitç un lietoja kaut kâdas tabletes, kuras it kâ noòemot tieksmi pçc alkohola, bet dzerðanai tâs viòam netraucçja.

Tolaik mana veselîba jau bija diezgan iedragâta. Uz paìirâm svîdu aukstus sviedrus, ausîs skançja akordeona skaòas, sâkâs epilepsijas lçkmes. Biju «dzîvs mironis».

Tad kâds no maniem paziòâm, mçìinot man palîdzçt, piedâvâja atbraukt uz Anonîmo Alkoholiíu sapulci. Vairâkas reizes piedzçros pa ceïam un sapulci tâ arî nesasniedzu. Mani bija pâròçmuðas bailes, kauns un mazdûðîba. Tomçr kâdu reizi man beidzot izdevâs tikt uz savu pirmo Tukuma AA sapulci, kas toreiz notika Kurzemes ielâ. Mierîgas, laipnas, atklâtas sejas piesaistîja uzmanîbu un vie-

sa cerîbu. Klausîjos, ko viòi tur runâ, un sajutu, ka drebulis un nedroðîba pamazâm pâriet. Vçl atceros, cik grûti man bija sevi nosaukt par alkoholiíi, kaut vai tikai pieòemt tâdu domu. Lielâkais «trieciens» nâca nâkamajâs AA sapulcçs, kad uzzinâju, – ja cilvçks ir kïuvis par alkoholiíi, viòð vairs nekad dzîvç nevarçs iemâcîties dzert kâ normâli cilvçki (viòam vienmçr bûs par maz). Tas nozîmçja, ka manâ gadîjumâ alkohols ir inde jebkâdos daudzumos.

AA pieredze saka: “Nedzer pirmo glâzîti un tu nekad nepiedzersies”. Bez palîdzîbas no malas es to nespçju. Tâpçc aizvien turpinu apmeklçt AA sapulces. Paldies, ka varçju ar jums padalîties savâ pieredzç! Esmu skaidrâ 17 gadus, 5 mçneðus un 9 dienas.

Alkoholiía sieva: ”Es taèu esmu tik laba…”

– Bçrnîbâ manas paðas ìimenç dzerðanas problçmu nebija. Es tikai zinâju, ka citiem tâ ir. Pie mums arî tâdi ciemiòi gandrîz nenâca. Un, ja gadîjâs, tad atceros, ka tâs kundzes bija ïoti nervozas un, kad vîrs piedzçrâs, vai nu âtrâk lika viòu

gulçt, vai taisîjâs uz mâjâm.

Tâtad man nebija pieredzes, kâ ir, ja tuvinieks kârtîgi dzer. Tâpçc, iepazîstoties ar savu nâkamo vîru, tam nepievçrsu îpaðu uzmanîbu. Kâ saka, visi taèu iedzer. Mçdza bût, ka èaïi kompânijâ nereti ”pielakâs kâ zeíes”. Nu un? Domâju – tad, kad apprecçsimies, viòð noteikti vairs nedzers. Bûs arî mîïð tçtis.

Un es taèu darîðu visu, lai viòð nedzer. Kaut arî tagad jau esmu viòam laba, ja vajadzçs, es vçl vairâk pacentîðos.

Kad pçc daudziem gadiem uzzinâju, kâda ir alkoholisma slimîbas specifika, es to bûtu redzçjusi citâdâk. Vîra dzîves veids jau norâdîja, ka tâ ir problçma.

Vienmçr glâzes iztukðot lîdz galam; dzert, kamçr jâiet gulçt, un tâ tâlâk… Pazîmes bija. To, ka dzçra, es, protams, redzçju, bet nezinâju, kas aiz tâ slçpjas. Paðâ sâkumâ mçs satikâm it kâ cieðami un tâ arî turçjâmies kopâ.

No malas viss izskatîjâs labi Pie radiem braucot, mâjâs vienmçr nodevu instrukcijas. Ar vârdu sakot, ja tu tur piedzersies, tad... tad…”

Viesos daþreiz izskançja jautâjums, kâpçc mans vîrs sçþ tâds piepûties.

Es tikai vçlâk uzzinâju, ka viòð nevarçjis saprast, kâ var tâ pamazâm, pa mazai glâzîtei dzert. Visi runâjas, sçþ. Varçja jau arî aizbildinâties, ka

i – jācīnās

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts Mūsu veselībai Kas ir alkoholisms?

Vai tieðâm esmu alkoholiíis?

Vairums AA biedru piekrît uzskatam, ka alkoholisms ir slimîba, turklât – progresçjoða, no kuras pilnîgi izârstçties nav iespçjams, bet, tâpat kâ daudzas citas slimîbas, to var apturçt. Tâ kâ te apvienojies fizisks jutîgums un psihiska atkarîba no alkohola, lai kâdas arî nebûtu slimîbas sekas, izârstçties no tâs tikai ar gribasspçku praktiski nav iespçjams. Tas tâpçc, ka slimîba ir atòçmusi izvçles brîvîbu jautâjumâ dzert vai nedzert. Svarîgi, lai cilvçks atzîtu, ka ir slims, patiesi vçlçtos atmest dzerðanu un izmantotu piedâvâto palîdzîbu.

AA pieturas pie uzskata, ka alkoholiíi ir slimnieki, kuri var atveseïoties, ja izpildîs vienkârðu ârstçðanâs programmu, par kuras praktisko noderîgumu liecina vairâk nekâ pusotra miljona to sekmîgi pildîjuðo vîrieðu un sievieðu. Turpretî, ja cilvçks pats nezina, vai grib, vai negrib izveseïoties, programma viòam neko nedod.

Uz ðo jautâjumu atbildi var dot tikai cilvçks pats.

Daudzi AA biedri atceras dotos padomus: ”saòemt sevi rokâs”, mainît apstâkïus, vairâk atpûsties vai atrast kâdu jaunu aizrauðanos. Galu galâ tik un tâ nâkas atzît, ka alkohols ir viòus pievârçjis. Visbeidzot ar viòiem bija neiespçjami strâdât kopâ un neizturami – dzîvot. Attiecîbas ar apkârçjiem kïuva neiespçjamas.

Viòi nodzçra savu îpaðumu, iztukðojâs garîgi, zaudçja prâtu.

Taèu starp tiem, kuri vçrsuðies AA, ir arî tâdi cilvçki, kuri nekad nav sçdçjuði cietumos, nav likti slimnîcâs, viòu pârmçrîgo dzerðanu nav ievçrojuði ne draugi, ne tuvinieki. Bet, jo vairâk viòi paði saprata, kas ir alkoholisms, jo vairâk viòus pâròçma bailes, ka slimîba novedîs pârâk tâlu. Ir tikai alkoholiíi un nealkoholiíi, ”mçrens alkoholiíis – tâ ir ilûzija. Tikai pats dzçrâjs var pateikt, vai alkohols nav kïuvis par nevadâmu problçmu.

Kaut kad… tikai ne ðodien Alkoholiíu tuviniekiem, sievâm, mâtçm, tçviem, draugiem, paziòâm...

ulcç satieku s?

paða iemesla dçï, kâ at satikuðies sapulcç, nam nestâstîs. Par sek daudz anonimitâtes, tikai viens no iemescam par Anonîmajiem

ulci, vai tas man as?

upâ nav dalîbnieku salçjumi netiek uzskaitîti. dalîbas maksas. Te nav Ja izlemsi vairs nenâkt,

Kâ es varu pievienoties AA? Tu esi AA biedrs, ja tu pats tâ saki. Vienîgais noteikums, lai kïûtu par AA dalîbnieku, ir vçlçðanâs atmest dzerðanu, bet daudzi no mums sirdî par to nebija droði, kad pirmo reizi atnâca uz sapulci.

Vai taisnîba, ka AA sapulcçs daudz tiek runâts par Dievu?

AA biedru vairâkums tic, ka mçs esam atrisinâjuði mûsu dzerðanas problçmas ne ar mûsu paðu gribasspçku, bet, pateicoties par mums stiprâkam spçkam. Taèu ðo spçku katrs saprot savâdâk, jo mçs neesam saistîti ar kâdu no reliìiskajâm konfesijâm. Vieni par ðo spçku uzskata Dievu, citi – AA grupu, vçl citi vispâr nekam netic. AA atrodas vieta cilvçkiem ar visatðíirîgâkajiem uzskatiem ticîbas vai neticîbas jautâjumos.

jâbrauc pie stûres. Daudzi ilgu laiku vispâr nezinâja, ka mûsu ìimenç alkoholisma problçma pastâv. It kâ no malas viss izskatîjâs tik labi – vîrs strâdâ, naudu nes mâjâs, bçrnus mîl, tik mierîgs, traèus netaisa. Tas jau nekas, ka tam visam pa vidu nedçïâm dzer. Patiesîbâ to no apkârtçjiem var itin veiksmîgi noslçpt.

Un tad viòam sâkâs aizsçdçðanâs darbâ. Arvien bieþâkas un arvien garâkas. Man kâ lîdzatkarîgam cilvçkam likâs, ka droði vien es esmu pie visa vainîga, ka es tomçr neesmu pietiekami laba. Sâkumâ mana galvenâ doma bija – kâ vîru veiksmîgâk piesaistît mâjai. Sâku gatavot «trîsçdienu» vakariòas.

Viòð nâk pa durvîm, es ar savâm pannâm un katliem priekðâ. Visu ko izdomâju, bet nekas jau nemainîjâs. Ar laiku alkohols jau tika nests un lietots arî mâjâs. Veselas atrakcijas – viòð slçpj, es meklçju.

Protams, traèus taisîju tikai es. Viòð jau neko. Tâda bija mana rîcîba.

Tas bija mans izmisums. Un nav jau noslçpums, ka ne viens vien vîrietis ir pârliecinâts, ka sieva ar vienu, vçl jo vairâk, ar diviem, trijiem bçrniem nekur nevar aiziet. Ir taèu dzirdçta spârnotâ frâze – «Nu kam tu esi vajadzîga!»

Bezcerîbas pilni mirkïi Atceros, ka drausmîgâs dusmâs uz vîru kliedzu: “Tu esi slims!!!” Es

jau nesapratu, ka tâ ir taisnîba, tikai jutu, ka tas vairs nav prâtam aptverams. Pa vidu mçs ar bçrniem mukām arî prom. Protams, atgriezos, jo ðíita, ka tâ bûs kâ mâcîba un viòð mainîsies. Visbeidzot vairs galîgi nebija spçka. Jau pilnîgâ pârgurumâ no visa ierosinâju ðíirties. Neredzçju citas izejas. To drausmîgo dzerðanu vienkârði nevarçja izturçt.

Tikai vçlâk uzzinâju, ka tieði tai laikâ viòð sapratis, ka tas viss reiz notiks pa îstam, ka viòð savu ìimeni pazaudçs. Bet es viòam teicu: “Tev ir jâiet prom!”, un tâ arî domâju.

Tad pçkðòi sâkâs kaut kâda rîcîba. Viòð aizgâja uz konsultâciju pie narkologa un sâka lietot zâles.

Taèu sâkâs otra galçjîba – viòð nedzçra, godîgi nâca mâjâs un visu laiku gulçja. Un atkal sanâca, ka patiesîbâ cilvçka blakus un ìimenç nebija. Ik kâ bija miers, tomçr… apzinâjos, ka tas nav tas, ko vçlçjos.

Pat visâdâs ikdienas lietâs mans vîrs bija ârpus sadzîves. Apmçram kâdu gadu visâdi gâja, tomçr es tik un tâ gribçju ðíirties, jo viss izskatîjâs pçc bezcerîgas cîòas ar vçjdzirnavâm.

Mûsu starpâ taèu tik un tâ nebija nekâdas saskaòas.

Atveseïoðanâs ceïa sâkums Un tad viòð spçra nâkamo soli – sameklçja Anonîmo Alkoholiíu grupu. No pirmâs sapulces pârnâca pilnîgi kâ spârnos, taèu es uz to vi-

3

”Ir ðausmîgi apzinâties, ka esmu hroniski un neârstçjami slims.

Patiesîbâ uz nâvi slims, un ar katru dienu, mçnesi, gadu bûs sliktâk un sliktâk. Bet varbût tomçr visi kïûdâs, un es nemaz neesmu alkoholiíis un man vienreiz izdosies no tâ visa atbrîvoties? Nu pçc tam, kaut kad... Tagad gan es nevaru no tâ atteikties, un tam ir daudz iemeslu.

Bet kaut kad es atmetîðu gan. Goda vârds, jo es taèu negribu nomirt.

Jâ... nesen atkal draugu apglabâju...

Es taèu visu saprotu. Bet ðodien – nç! Tagad man ir tik grûti, iedzerðu un atkal bûs labâk. Nevar bût, ka man tas tik ïoti kaitçtu. Pçc tam noteikti pârstâðu.”

su, vienalga, skatîjos ar neticîbu.

Ar tagadçjo prâtu aptveru, ka viòð tomçr izskatîjâs pavisam savâdâks.

Tâds gaiðâks, patiesâks, îstâks, dabîgâks, pat priecîgâks. Pçc viena ”skaidra”, saulaina, daudzsoloða mçneða viòð aizbrauca uz Rîgu pie drauga un pçkðòi piedzçrâs, atkal tâ pa riktîgam. Tas beidzâs ar bïaustîðanos un kârtçjo secinâjumu, ka tik un tâ mums ir jâðíiras.

Un tad viòð teica: “Lûdzu, pagaidi! Dod man laiku! Pamçìinâsim!”

Atkal sâkâs cîtîgi AA grupas apmeklçjumi, un ðobrîd mana vîra skaidrîbas laiks tuvojas jau diviem desmitiem gadu. Protams, sâkumâ domâju, lai viòð iet uz tâm sapulcçm, lai iet vienalga kur, vismaz ir dzîvespriecîgâks. Tâ kâ nekam tâ îsti neticçju, neko stâstît neprasîju, vienkârði biju apmierinâta, ka kaut kas notiek, cilvçks mainâs. Galvenais, ðodien nav dzçris, un tas ir labi. Attiecîbas jau tâ uzreiz nevarçja atjaunot, tomçr bija miers un ðíita, ka nu var uzelpot. Taèu pçc pusgada atkal parâdîjâs problçmas.

Viòð sâka vairâk pieslçgties mâjas dzîvei, un to rîcîbu varçtu salîdzinât ar maza bçrna attîstîbu. Grib visur piedalîties, pats izlemj un spontâni rîkojas. Es nebiju pieradusi, ka vajag rûpçs un pienâkumos dalîties.

Atkal ecçjâmies, un pienâca brîdis, ka arî ar nedzeroðu vîru es tik un tâ nevarçju sadzîvot. Tagad sapro-

Pazîstami vârdi, vai ne? It kâ visu saprot, tomçr ðodien, vienalga, dzer. Un tas nozîmç – vienmçr.

Slimîba apmâna cilvçku, dara visu, lai tikai viòu noturçtu pie sevis.

Zinoðs, atkarîgs alkoholiíis noliedz, ka viòð ir slims, un tâtad arî to, ka vajadzîga palîdzîba. Tâ nekâdi netiek viòam klât. Ja arî alkoholiíis piekrît kaut ko darît (kâ saka, mîïâ miera labad), viòa iekðienç nebûs vietas, lai pieòemtu palîdzîbu, un tâ paies garâm.

Alkoholiíis konsekventi noliegs: – ka alkohols ir problçma; – ka tâ ir slimîba; – ka ðî slimîba attiecas uz cilvçku pilnîbâ – uz organismu, psihi, dvçseli, attiecîbâm ar apkârtçjiem; – ka atkarîba ir uz mûþu.

tu labi, ka viòð toreiz meklçja savu atveseïoðanâs ceïu, ka viòð pats nezinâja, kâ ar savu skaidrîbu sadzîvot.

Iepazîðanâs kâ no jauna Un tad vienâ reizç viòð pârnâca mâjâs un teica, ka ir jau pietiekami ”izaudzis” un mainîjies, ka tagad jâmâcâs un jâmainâs arî man, citâdi no kopdzîves nekas nesanâkðot.

Tâ bija taisnîba, bet man tas izklausîjâs pçc kârtçjâ pârmetuma, ka es atkal neesmu pietiekami laba. Ïoti pârdzîvoju, sâpçja. Jâ, biju pârskaitusies. Tomçr kaut kâdâ brîdî sapratu, ka pa îstam vajag meklçt palîdzîbu, ja es gribu dzîvot kopâ ar alkoholiíi. Aizgâju pie narkologa un sâku apmeklçt Al-Anon grupu (lîdzatkarîgo kustîbu). Sâkumâ tur runâto nesapratu, nebija viegli. Tomçr ar laiku apjautu, ka tâ ir tâ vieta, kur varu runât par savâm sâpçm, par saviem pârdzîvojumiem. Tâ bija mana kompânija.

Sâku vairâk lasît, iepazinos dziïâk un pamatîgâk ar alkoholismu. Palîdzçju arî savam vîram patiesâk ieraudzît realitâti. Citas lietas ar skaïâkiem vârdiem, citas – ar diplomâtiju. Beidzot mçs sâkâm viens otru tâ pa îstam iepazît, kâ no jauna. Visus tos gadus es biju uzvârîjusies kâ katliòð, jo neko nemâcçju izteikt uz âru, nemâcçju

Uzziņai *Latvijâ 27 pilsçtâs ir reìistrçtas 45 AA grupas, kuras apmeklç 1000 lîdz 1300 dalîbnieku. Daudzskaitlîgâkâ varçtu bût kustîbas iesâcçja (1988. gadâ) – Rîgas grupa «Apziòa», kur sapulcçs piedalâs apmçram 30 lîdz 40 anonîmo alkoholiíu. *Tukuma AA grupa «Ausma» tiekas ceturtdienâs 19.00 Tukuma luteriskâs baznîcas draudzes namâ (Brîvîbas laukums 1). Mobilais tâlrunis 26547812, 29322313, 29532536. *Tukuma Al-Anon (lîdzatkarîgo) grupa «Ausma» tiekas treðdienâs 19.00 Dârza ielâ 11/13 (ieeja no sçtas). Mobilais tâlrunis 26484665. *Zvanot uz informatîvo tâlruni 27333523, var uzzinât par AA darbîbu, sapulèu norises vietâm un laiku. *Latvijas AA dienesta izdevums ir mçneðraksts «Vînoga» (moto – «Vieno­ tîba, kalpoðana, atveseïoðanâs») *Interneta adreses: www.aa.org.lv, e-pasts aa@aa.org.lv; http://aa.tukums.lv, e-pasts aatukums@inbox.lv Sadarbîbâ ar Tukuma AA un Al-Anon grupas «Ausma» dalîbniekiem materiâlu sagatavoja Agita Stutiòa

atklât savas sajûtas. Beidzot to, ko domâju un redzçju, varçju izteikt skaïi, ar tâdâm frâzçm, kas beidzas – ”man tas nepatîk”, ”tas man traucç”, ”es gribçtu”… Galvenâ vairs nebija mana doma, kâ glâbt dzçrâju, bet svarîga bija mûsu abu vçlme mainît situâciju, sakârtot attiecîbas.

Patiesîbâ pa visiem kopdzîves gadiem tâs bija pirmâs patiesi kopîgâs sarunas. Lîdz tam mûs, kopâ, izrâdâs bija turçjusi vienîgi viòa dzerðana.

Tâ mûþîgâ cîòa.

Runâjâm arî par to, vai mûsu mâjâs drîkst bût alkohols, vai viesîbâs to liksim uz galda, kâ izturçsimies ciemos. Es atceros, ka vajadzçja paiet vairâkiem gadiem, lîdz es vîra aizkavçðanos darbâ nesaistîju ar piedzerðanos. Tas nebût nenâca uzreiz.

Man patîk ðis teiciens: ”Tu vari ticçt Dievam, tu vari lûgt Viòa palîdzîbu, vari pats bût labu labais psihologs, bet zobus tu tomçr ej ârstçt pie zobârsta.” Tagad aizvien apmeklçjam katrs savas sapulces un aizvien esam ìimene. Mçs taèu ðajâ pasaulç pastâvam kopâ ar daþâdi slimiem cilvçkiem un sadzîvojam. Katrai slimîbai ir savi varianti ârstçðanai. Alkoholismam arî. Tu vari bût visnotaï dzîves gudrs cilvçks, bet, dzîvojot kopâ ar alkoholiíi, noteikti ir jâsaprot, kâ tas alkoholisma mehânisms darbojas.

4

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts Mūsu veselībai

Jūs Jautājāt

Kâdçï pote dârgâka?

Par dalîto çðanu

– Zvana laikraksta lasîtâjs.

Vçlçjos uzzinât, kâpçc çrèu encefalîta pote kïuvusi dâr­ gâka? 2007. gadâ pote pret çrèu encefalîtu maksâja zem Ls 10 un, ja no Krievijas nâca, bija pat vçl lçtâk. Bet kâdçï paðlaik tâ pati pote maksâ Ls 25?

Atbild Zâïu valsts aìentûras sa­ biedrisko attiecîbu vadîtâja Sanita Skaidrâ: – Kâ liecina Zâïu valsts aìentûras pieejamie dati, kopð 2007. gada tirgû pieejamas divas vakcînas pret çrèu encefalîtu – «Tico Vac» un «Encepur».

«Tico Vac» 2007. gadâ maksâjusi Ls 10.40, 2011. gadâ – Ls 20.85. Raþotâjs, deklarçjot jauno cenu Zâïu valsts aìentûrâ, norâdîjis, ka vakcînas ce­ na palielinâta pieaugoðo raþoðanas izmaksu dçï. Savukârt vakcînai «Encepur» cena samazinâta. 2007. gadâ tâ maksâjusi Ls 11,22, bet 2011. gadâ – Ls 9,42. Tâ kâ vakcinâcija ir ârstniecîbas iestâdes piedâvâts pa­ kalpojums, kura paðizmaksu veido vakcînas cena, darbaspçks un citi re­ sursi, gala cena noteikti atðíirsies no norâdîtajâm.

Kas attiecas uz vakcînâm, kas, pçc lasîtâjas teiktâ, nâkuðas no Krievijas, Latvijâ nav pieejamas vakcînas, kas raþotas Krievijâ. Tâ kâ Latvija ir Ei­ ropas Savienîbas (ES) dalîbvalsts, tai ir saistoða ES likumdoðana, kas attie­ cas uz zâïu (arî vakcînu) reìistrâciju un izplatîðanu valstî. Ja Krievijas zâïu raþotâjs Latvijâ vçlçtos reìistrçt un izplatît vakcînas, tam vispirms bûtu jâsaòem Labas raþoðanas prakses sertifikâts (GMP).

– Kas tâ tâda dalîtâ çðana, kâds no tâs labums?

– Dalîtâs çðanas principi paredz, ka vienâ çdienreizç jâçd vai nu olbaltumvielas (gaïas, zivis, sçnes, rieksti, sçkliòas, pupas, ziròi, olas, skâbpiena produkti, buljoni) vai ogïhidrâti (maize un mîklas izstrâdâjumi, putraimi, graudaugi, medus, cukurs, bietes, burkâni), papildinot tos ar neitrâlajiem dârzeòiem (kâposti, guríi, tomâti, redîsi, augïi). Augïus gan labâk çst atseviðíâ çdienreizç. Ðíidrumu dzer pirms çðanas vai ne âtrâk kâ 30 lîdz 40 minûtes pçc çðanas. Vakariòas jâcenðas çst vis­ maz divas stundas pirms miega, lai gremoðanas sistçma varçtu pârstrâdât barîbu un arî atpûsties. Ðie çðanas principi, ko strikti ievçrojot gan ebreju tradîcijas, gan Ajûrvçda, izrâdâs, ir arî zinâtniski pamatoti. Lai saðíeltu olbaltumvie­ las un ogïhidrâtus, vajadzîgi daþâdi fermenti. Kas notiek, ja visu çdam kopā? Piemçram, zarnâs nonâk kartupeïi, izdalâs to saðíelðanas fermenti. Tad virsû uzkrît gaïas gabals. Gremoðanas trakts pamet kartupeïus un metas virsû gaïai. Te – pçkðòi – no augðas noveïas sal­ dais! Organisms vairs nesaprot, ko darît tâlâk! Bet mçs vçl uzlejam pa virsu ðíidrumu, lai putra lielâka.

Nepârstrâdâtie produkti uzkrâjas zarnâs. Pçc sâtîgâm pusdienâm nâk miegs, jo visa enerìija tiek patçrçta çdiena pârstrâdei. Turklât piesâròotâs zarnas ir daudzu slimîbu cçlonis.

Atbildes meklçja Liena Trçde

Gavçòa laikâ 1. lpp.

Arî cilvçki ar smagâm sa­ slimðanâm, piemçram, vçzi, nedrîkst ierobeþot uztura daudzu­ mu. Maltîðu skaitu un porciju lie­ lumu samazinâðanu nevar atïauties arî profesionâli sportisti.”

Nepârspîlçt ar “atïauto” “Ir daudz jautâjumu par atteikðanâs no gaïas. Vai tas tieðâm ir veselîgi? Ko tas man dos? Nenoliedzami, gaïa sa­ tur B grupas vitamînus un neaizstâjamâs aminoskâbes, kas ir nepiecieðamas organismam.

Bet 40 dienu laikâ to trûkums iz­ veidoties nevar. Turklât, neçdot gaïu, cilvçks palielina dârzeòu un putraimu îpatsvaru çdienkartç – organismâ nâk papildu vitamîni un ðíiedrvielas. Iegaumçjiet – atturoties no gaïas, çdienkartç

obligâti jâpalielina pâkðaugu un sojas daudzumu!” skaid­ ro K. Andrijanova. Tai pat laikâ viòa piebilst, ka Gavçòa laikâ nevajadzçtu pârliekus aizrauties ar tâ sauktajiem “atïautajiem pro­ duktiem”. Piemēram, viòa skaid­ ro, eïïâ cepti kartupeïi, dârzeòu salâti ar majonçzi – gavçnim der, bet veselîbai – nekâdâ gadîjumâ.

Kâ dzîvi saldinât?

Ja neesat no tiem îpaðajiem, kam atturçðanâs no visu veidu kârumiem nav nekâda nopietnâ problçma, gavçòa laikâ der padomât par veselîgâm alternatîvâm ierasto ðokolâdîðu, bulciòu, cepumu vietâ.

Speciâlsiti iesaka – lai apmierinâty tieksmi pçc saldâ, jâizvçlas, piemçram, saldi augïi – vînogas, apelsîni. Lieliski der arî þâvçti augïi – dateles, rozînes, aprikozes.

Atgieþoties ierastajâ reþîmâ K.Andrijanova stâsta, ka daþâs gavçòa dienâs paredzçtas maltîtes tikai vienreiz dienâ, tomçr viòa skaid­ ro, savas veselîbas vârdâ no ðâda reþîma tomçr vajadzçtu atturçties.

Tas radot nevajadzîgas problçmas vielmaiòai un var novest pie liekâ svara, tâdçï çdienreizçm jâbût regulârâm. Tâpat speciâliste aici­ na neaizmirst, ka pçc 40 atturîbas dienâm nebûtu ieteicams iekrist otrâ galējîbâ un paâtrinâtos tem­ pos atgût iekavçto. Identiski kâ pirms, tâ arî pçc gavçòa “aizliegtos produktus” çdienkartç vajadzçtu ievest pakâpeniski. Gandarîjums no gavçðanas nav konfekðu kârbas iztukðoðana vai kotleðu pannas apçðana. Pârmçrîbas pçc atturçðanâs noved pie liekâ svara!

Sagatavoja Liena Trçde

Gada laikâ jâapçd 10 kg sîpolu Sîpolloki ir izcils C vitamîna avots. Aprçíinâts, ka 100 gra­ mi sîpolloku satur tikpat daudz vitamînu, cik èetri citroni. Turklât hlorofils, kas ir lociòos, ir laba dzîvîbas zaïâ enerìija, kas spçj tonizçt.

Sîpoli bûtu jâlieto visu ziemu.

Jo sîvâks sîpols, jo tas vçrtîgâks.

Maziem bçrniem sîpoli sekmçjot kaulu augðanu, bet vecâkiem cilvçkiem sîpoli palîdz kaulus

stiprinât. Uzturzinâtnieki iesaka, ka gada laikâ cilvçkam jâapçd 9 lîdz 10 kg sîpolu. Tie stiprina asinsvadu sieniòas, attîra asinis no taukiem un cukuriem, mazina holesterîna saturu asinîs. Sîpoliem piemît pretaudzçja aktivitâte. Tie satur daudz antioksidantu, fitonicîdu, ârstç iekaisumus. Sîpoli stiprina nervu sistçmu. Vçrtîgâ dârzeòa lielâ priekðrocîba ir tâ, ka, apstrâdâjot termiski, tas savas labâs îpaðîbas

nezaudç. Daþkârt pat iesaka, ka sîpolu mizas jâkrâj un tâs noder ne tikai olu krâsoðanai Lieldienâs, bet tâs arî piedod zeltainu nokrâsu zupai. Tomçr jâatceras, ka ðim nolûkam derçs tikai paðu dârziòâ audzçtie un paðu virtuvç glabâtie sîpoli, par kuriem skaidri zinâm, ka tie nav apstrâdâti ar íimikâlijâm, lai labâk uzglabâtos.

Sagatavoja Rûta Fjodorova

REKLâma

Atsauksmes Paaugstināts holesterīna līmenis Es esmu ļoti apmierināta ar balzama „Promed” lietošanas rezultātiem. Es izlietoju vienu kursu un jau tagad novēroju uzlabojumus. Man ir paaugstināts holesterīna līmenis, kas sasniedza 7 vienības, kā arī problēmas ar asinsspiedienu. Vakar es biju aptiekā, kur mērīju savu holesterīna līmeni un neticami tas samazinājās līdz 4,76. Pateicoties balzamam arī asinsspiediens normalizējās, es jūtos lieliski. Nolēmu balzamu iegādāties arī savam vīram.

Rita, Alūksne

Reģistracijas Nr. 6441, uztura bagatinatajs. Lemums 54/09-UB Partikas un veterinara dienesta (PVD) partikas centrs 20.04.2009. Nav arstniecisks lidzeklis.

«Daba palīdz, ja dodam tai šo iespēju»

Balzamu ,,Promed,, lieto visi ģimenes locekļi

Strauja attīstība api- un fitoterapijā ,kā arī veiktie pētījumi šajā jomā ir rezultāts tam,ka radās unikāls balzams ,,Promed’’. Balzams, kura sastāvā ir: medus, bišu vasks, ciedru, smiltsērkšķu un ķirbju eļļa, propolisa ekstrakts u n citas dabīgās vielas. Šie komponenti palīdz uzlabot sirds un asinsvadu sistēmu, normalizē asinsspiedienu, uzlabo sirdsdarbību. Pozitīva iedarbība uz balsta – kustību aparātu, sāpēm locītavās un mugurā. Labvēlīga ietekme uz gremošanas sistēmas funkcijām, pastiprina gremošanas dziedzeru sekrēciju. Veicina asinsriti, palīdz pazemināt holesterīna līmeni asinīs. Pozitīva balzama komponentu ietekme tika novērota urīnceļu sistēmas funkciju normalizēšanā. Paaugstina imunitāti un izturību pret slimībām, stresiem. Uzlabo veģetatīvās nervu sistēmas darbību, paaugstina organisma izturību pret infekcijām, aknu infekcijas saslimšanām. Balzama sastāvam piemīt antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība.

Balzamu „Promed” Jūs varat iegādāties arī APTIEKĀS

Tukums “Centra aptieka”, Elizabetes iela 8

Kandava “Vecā aptieka”, Sabiles iela 7

Savukārt balzama dabīgās eļļas uzlabo kuņģa gļotādas un divpadsmitpirkstu zarnas aizsardzību. Veicina bojātas ādas atjaunošanos un dzīšanas procesus. Normalizē tauku, proteīna un holesterīna vielmaiņu, aizkavē toksisko vielu veidošanos organisma audos.

Propolisa ekstraktam un bišu vaskam piemīt īpašības iznīcināt dažādus vīrusus, sēnītes, patogēnās baktērijas. Propoliss nodrošina organisma aizsargspējas un palīdz organismam atjaunoties pēc infekcijām. Veicina augšējo elpceļu veselību.

Balzama ‘’Promed’’ lietošanas kontrindikācija ir individuāla biškopības produktu nepanesamība (alerģija).

Apstiprināts Latvijas Republikas veselības ministrijā, veselības inspekcijā 16.03.2010 Nr. 3.7-1/3904/2359

Šo komponentu daudzfunkcionalitāte ļauj balzamam ,,Promed’’ vienlaicīgi un efektīvi ietekmēt daudzpusīgās organisma sistēmās problēmas. ABSOLŪTI DABĪGS produkts.

Informācijai: • Sirds-asinsvadu saslimšanas – aritmija, ateroskleroze, hipertonija, miokarda infarkts, koronārā sirds slimība, sirds mazspēja, stenokardija u.c.

• Balsta-kustību aparāta saslimšanas – artrīts, artroze, podagra, reimatisms, radikulīts u.c •Kuņģa-zarnu trakta saslimšanas- gastrīts, kuņģa d edzināšana, kolīts, kuņģa čūla u.c.

• Elpošanas sistēmas slimības- angīna, bronhīts, klepus, laringīts, rinīts, pneimonija, saaukstēšanās u.c.

• Ādas saslimšanas- alerģija, neiroderīts, ekzēma, psoriāze u.c.

• Urīnceļu sistēma- prostatīts, cistīts, nefrīts, urolitiāze u.c.

•Endokrīnā sistēma- cukura diabēts, aptaukošanās u.c. Šai rubrikai ir informatīvs raksturs

Mūsu ģimenē balzamu ,,Promed’’ lieto visi ģimenes locekļi. Man ir kuņģa čūla, kura bieži vien atgādina par sevi un cukura līmenis asinīs ir 8 vienības. Pēc balzama ,,Promed’’ lietošanas cukura līmenis nokrita līdz 4 vienībām, kuņģa darbība uzlabojās un sāpes mazinājās. Mans vīrs arī lieto balzamu, viņam bija prostatīts. Pēc balzama lietošanas sāpes mazinājās. ,,Promed’’ palīdzēja, kad vīram sāpēja kāja.

Balzams tiešām ir labs. Paldie Jums. Ļubova, Rīga

Dzīvē visādi brīnumi notiek Man ļoti sāpēja mugura un kājas. Nevarēju staigāt pa trepēm. Uzzināju par balzamu ,,Promed,, un nodomāju pamēģināt, dzīvē visādi brīnumi notiek.

Man tiešām palīdzēja. Tagad kāpju pa trepēm, kā jauna neskatoties uz to, ka izlietoju tikai vienu kursu. Kā arī redze uzlabojās. Arī tālāk lietošu balzamu rezultāta nostiprināšanai.

Lidija, Rēzekne

da un normalizējās miegs. Uzlabojās mana aizkuņģa dziedzera stāvoklis, sāpes locītavās gandrīz netraucē. Tagad balzamu lieto arī mans vīrs, mēs rekomendējam to visiem mūsu draugiem.

Aleksandra, Rīga

Tagad varu caurām dienām strādāt dārzā Viss vairāk man traucēja sāpes locītavās, radikulīts, kurš neļāva man saliekties un hipertonija, asinsspiediens cēlās līdz 200x100. Pirms mēneša iegādājos balzamu ,,Promed’’. Pēc viena lietošanas kursa sāpes mazinājās, varu praktiski caurām dienām strādāt dārzā, asinsspiediens mazinājās līdz 142x77. Kopējā pašsajūta vienkārši lieliska!

Tamāra, Daugavpils

Balzama "Promed" IZSTĀDESPĀRDOŠANAS tiks turpinātas

Tikai 17. martā:

TUKUMĀ, no 11.00 līdz 12.00, „Ledus Halle”, Stadiona ielā 3 Kandavā, no 13.00 līdz 14.00, novada kultūras centrā, Lielajā ielā 28

Balzams palīdz stiprināt imunitāti Es lietoju balzamu ,,Promed’’ profilaksei, lai novērstu saaukstēšanos un gripu. Ņemot vērā manu vājo imunitāti, es pagājušajā gadā daudz slimoju. Šogad kad sākās auksts laiks, sākās klepus, tāpēc nolēmu pamēģināt balzamu. Pēc balzama lietošanas klepus pārgāja, pašsajūta uzlabojās. Vīram balzams ,,promed’’ palīdzējā tādā saslimšanā, kā prostatas audzējs. Tagad viņš jūtās daudz labāk, vairāk enerģijas.

Aina, Liepāja

Mēs rekomendējam balzamu visiem mūsu draugiem 1967. gadā man bija smadzeņu operācija, kuras rezultātā man sākās miega traucējumi, kā arī visu laiku bija briesmīga pulsācija galvā. Vēlāk tam visam nāca klāt sāpes locītavās un kuņģa-zarnu trakta traucējumi. Nesen es uzzināju par balzamu „Promed”, nolēmu iegādāties un izmēģināt to. Pēc pirmā kursa pulsācija galvā pazu-

Iepakojuma cena – 13 Ls. Profilaktiskais kurss – 2 iepakojumi.

Hroniskajām saslimšanām sākot no – 4 iepakojumiem.

TIKAI IZSTĀDES – PĀRDOŠANAS laikā pensionāriem un cilvēkiem ar ierobežotām vajadzībām ATLAIDE – 1 Ls no katra iepakojuma.

Lietošanas konsultācijas, kā arī pasūtījumus pieņemam pa tālr. 67456919, mob. tālr. 27152501 Kompānija-izplatītājs: SIA „Medicom Alliance” Atlaide neattiecās uz aptiekām.

Sakarā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.320, 5.punktu, patērētājs mēneša laikā ir tiesīgs izmantot atteikuma tiesības. Papildinformāciju Jūs varat uzzināt pa norādītiem tālruņiem.

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

5

Atmiòas rosina kâzu kleitas Engures Saieta namâ tieði 8. martâ durvis vçra kâzu kleitu izstâde. Idejas autore – Jolanta Kraukle. Viòa stâsta, ka jau divus gadus lolojusi ðo ieceri, turklât izstâde sagatavota vienîgi ar vietçjiem resursiem.

Tas gan nenozîmç, ka izstâdes organizçtâjiem darba un rûpju, to veidojot, bûtu mazâk.

Par modi un gadiem

Ja pietiek ticîbas, cerîbas un mîlestîbas Savas kleitas un arî dzîves stâstu mums uzticçja Daiga Ozoliòa. Viòas kleita ir no balta un gaisîga batista auduma ar riðiòâm, gluþi kâ Kristînei «Purva bridçjâ». Toreiz bija tâda mo­ de un modeli izdomâjusi un ieteiku­ si ðuvçja Biruta Sîmane, kas savu­ laik «Rîgas Modçs» bijusi modelçtâja, bet tagad dzîvo Engurç. Viòa esot cunftîga ðuvçja arî vçl tagad, kad pagâjuði tik daudzi gadi. Toreiz Bi­ rutas kundze esot strâdâjusi lielâ ðûðanas firmâ Purvciema rajonâ Rîgâ un dâmas ðûties pie viòas braukuðas tieði uz Rîgu. Audumu varçja iegâdâties ar lielâm grûtîbâm, to pirkuði Slokas universâlveikalâ, iepriekð ïoti savlaicîgi aizrunâjot. Dai­ gai kâzu dienâ bija 19 gadi. Tolaik topoðâ vîra vectçvam un vecmâtei bijuðas Zelta kâzas, un tâs svinçtas Ziemassvçtkos kopâ ar jaunâ pâra kâzâm. Daiga atceras, ka viòas kâzas neesot bijuðas lielas. Ìimenç izaudzinâtas, izskolotas divas meitas, vienai no viòâm jau sava ìimene, arî otra ir satikusi sa­ vu dzîves draugu. Daiga jau lepo­ jas ar trîsgadîgo mazmeitiòu.

13. martâ 11.00 Lapmeþciemâ Zaíîðu pirtiòâ vai mazajâ skoliòâ (atkarîbâ no situâcijas) Anita Pi­ roga (pazîstama ar savâm modes kolekcijâm Intertekstil Balticum modes skatçs) mâcîs izgatavot zie­ dus no dzijas. Mâcîbu laikâ bûs iespçjams iegâdâties ierîci ziedu izgatavoðanai. Lîdzi jâòem saderîgu toòu dzijas atlikumi, lâpâmâ ada­ ta, drâtiòas ziedu kâtiem, PVA lîme vai lîmes pistole. Bûs iespçjams mâcîties, kâ izgatavot þelejveida ziedus.

Slçpoðanas sezonas noslçguma pârgâjiens Dabas aizsardzîbas pârvaldes Pierîgas reìionâlâ pârvalde 12. martâ aicina doties slçpoðanas pârgâjienâ un iepazît Íemeru nacionâlâ parka dabas vçrtîbas ziemâ. Plânotais marðruta garums 10 km, ilgums divas lîdz trîs stun­ das. Sâkums 10.00 pie Íemeru

FOTO - Rûta Fjodorova

Jolanta vispirms uzrunâjusi tuvâkos kaimiòus. Sâkumâ bijis izbrîns, taèu vçlâk sâkusies rosîba – kleitas meklçtas, mazgâtas, balinâtas un gludinâtas. Tâ pavisam izstâdç nonâkuðas 17 kâzu kleitas.

Katrâ savâ laikâ bijusi visskaistâkâ.

Lûk, vienkârða, skaista meþìîòu mini kleitiòa no 1971. gada....

Kundzîtes, kam tagad 50 lîdz 60 ga­ du, labi atceras, cik tas toreiz likâs skaisti! Tâ bija arî uzdrîkstçðanâs, jo vecâka gadagâjuma cilvçki nekâdi nespçja tik îsas kleitas pieòemt, arî tagad apgalvojums, ka pieklâjîgi ir vien tad, ja kleita ir kâdus 5 cm zem ceïgala, ir spçkâ. Kundzes at­ ceras arî to, kâ kâdu laiku pçc mi­ ni nâkoðâ midi mode ðíitusi galîgi neglîta un nepieòemama... Un tad mode atgriezâs pie laika gaitâ pârbaudîtâm vçrtîbâm un tâda tâ saglabâjusies arî paðlaik, jo kâzu kleitas lielâkoties ðuj garas.

Uz atklâðanas brîdi ieradâs arî pirmâs izstâdes apmeklçtâjas. Viòâm izstâde patika, ðíita, ka tâ iedvesmo un kundzes jau bija gatavas izstâdît, arî savas kleitas... Paðlaik izstâdç vecâkâ kleita ir no 1966. gada. Kat­ rai lîdzi nâk arî savs dzîves stâsts. Kâ jau dzîvç, ne vienmçr stâsts beidzas ar vârdiem, ko katram no mums visvairâk gribçtos dzirdçt: ”Viòi dzîvoja ilgi un laimîgi...” Iespçjams, tieði tâpçc kâzu kleitu îpaðnieces vçlas palikt anonîmas, izteikuðâs, ka nevçlas, ka pie kleitâm bûtu minçti to îpaðnieèu vârdi. Taèu kleitas tika ðûtas un vilktas mugurâ tad, kad bija daudz mîlestîbas, cerîbas un ticîbas.

Un tâs ir mûþîgas vçrtîbas...

ziòas Iemâcies ko jaunu

Arî Daigas stâsts nav no tiem, kur saka, ka viòi dzîvoja ilgi un laimîgi. Viòas vîrs gâja bojâ, glâbjot jûrâ citu cilvçku dzîvîbas. ”Tâ tam laikam bija jâbût...” tagad saka Daiga. Viòu meitas toreiz bija vçl maziòas – èetrus un piecus gadus vecas.

Tagad Daigai ir draugs, taèu dzîve visu laiku rit sabiedrîbâ, viòai vairs neesot bûtiski apprecçties.

Daiga jûtas gana spçcîga, turklât tik labu vîru, kâds viòai bijis, Dai­ ga vairs necerot satikt.

Viòa atzîst, ka par spîti smaga­ jam zaudçjumam ar savu dzîvi viòa tomçr esot ïoti apmierinâta. Bçrni izaudzinâti, un nu viòa varot lai­ ku veltît sev. Daudz un intensîvi jâstrâdâ darbâ, bet brîvajâ laikâ viòa ceïojot. Nu paðai sev sanâkot diezgan daudz laika, lai gan – tas, vai to proti atrast, esot atkarîgs no katra paða.

Stâstot par kleitu, Daiga piebilst, ka tâ nav vilkta tikai un vienîgi kâzâs.

Meita vidusskolâ tçlojusi Sniegbaltîti, arî tad kleita noderçjusi. Kleita vilkta arî citu kâzâs, ejot budçïos. Nesen budçïos gâjuðas trîs lîgavas, kur jau­ najam vîram nâcies izvçlçties îsto... kleita visu laiku ir mazgâta, lieto­ ta, iespçjams, arî tâpçc joprojâm ir spoþi balta, nav nodzeltçjusi... Pçc diviem gadiem kleitai bûs 30 gadi.

Atmiòas un vçsturiskas liecîbas Izstâdi gatavojot, noskaidrojies, ka vecâka gada gâjuma kundzîtes kâzâs vilkuðas tautas tçrpus. Bi­ jis arî tâds laiks, kad sarakstîties aizgâja vienkârðâ kostîmiòâ... Vçl jau jârçíinâs arî ar to, ka agrâkos laikos grûti bija iegâdâties atbilstoðu baltu drânu kleitai, ka to nereti vajadzçja savlaicîgi aizrunât, meklçt pazîðanos, iegâdâties, tâ sakot, zem letes.... Lepnas varçja bût tâs lîgavas, kurâm audumu kâzu kleitai atsûtîja no ârzemçm... Jolanta stâsta, kâ ta­ gad kundzes, lûgtas iedot savu klei­ tu izstâdei, atrunâjas, ka nekâda îpaða jau tâ kleita neesot, toreiz neko îpaðu nevarçja dabût... Tad nu Jolan­ ta skaidro, ka savâ laikâ taèu kleitas bijuðas ïoti îpaðas. Balts krimplçns likâs tik skaists, un kur tad vçl kat­

ras meitenes sapnis – uzvilkt to bal­ to kleitu... Izstâdes apmeklçtâjas atcerçjâs, ka savulaik Rîgâ bijis vei­ kals jaunlaulâtajiem «Pavasaris», kur drîkstçja iepirkties tikai tie, kas bija pieteikuðies laulîbas reìistrâcijai. Te varçja iegâdâties audumu, gredze­ nus, kurpes, baltus cimdus, plîvuri un citas kâzâs noderîgas lietas.

Kâda kundze atcerçjâs, ka nevarçja dabût vajadzîgâ izmçra gredzenu, nopirkuði divus izmçrus par lielu.

Jau pirmajâ nedçïâ pçc kâzâm gre­ dzens iemucis... guríu burkâ... Toties ðodien tas esot îstajâ lielumâ. Kâda no kundzçm atceras, ka veikalâ «Pa­ vasaris» bijis arî îpaðs stends, kas bi­ jis paredzçts tikai rîdziniekiem, bet no laukiem iebraukuðie drîkstçjuði iepirk­ ties citâ nodaïâ, kur piedâvâjums nav bijis tik liels. Tagad veikali ir pilni au­ dumiem un kleitâm, un viss atkarîgs ti­ kai un vienîgi no katra naudas maciòa biezuma... Ðíiet, J. Kraukle nedaudz ap­ mulsusi un îsti neapzinâs, cik lie­ lu darbu paveikusi. Vairâki no izstâdes apmeklçtâjiem piedâvâja ekspozîcijai savu kleitu, ci­ ti rosinâja katrai kleitai likt klât valkâtajas dzîvesstâstu. Kleitu iespçjams iemûþinât fotoattçlâ un to kopâ ar dzîvesstâstu saglabât.

Un tâ jau bûtu paliekoða vçstures liecîba, kâ dzîvojuðas engurnieku ìimenes. Izstâde jau ðobrîd varçtu bût pçtîjums – gatavs materiâls kâdam, kas izglîtojas amatniecîbas skolâ, ieskats vçsturç jaunajai pa­ audzei, bet kundzîtçm gados iespçja atcerçties jaunîbu.

Izstâdei jauks papildinâjums ir mâkslîgo ziedu un puðíîðu broðas, greznotas ar pçrlîtçm, kas labi izceïas uz baltâs zâles fona. Ro­ tas pagatavojuðas bçrnudârza «Spârîte» darbinieces Inta Zaïuma, Solveiga Leitarte, Inita Auniòa, Gila Trapâne, Iveta Andersone, Gunta Mazure, Zaiga Âriòa, Santa Íirðakmene. Un, kaut gan sievie­ tes mûsdienâs spçj paðas paveikt lielus darbus, izstâdes iekârtoðanâ ïoti palîdzçjis bçrnudârza «Spârîte» saimnieks Ziedonis Kaktiðs, kas skaistajai piesprauþu un kreïïu kolekcijai bija pagatavojis jaukus râmîðus.

stacijas. Pieteikðanâs pa tâlruni 26424972 lîdz 11. marta vakaram.

Demogrâfiskâ bilance Februârî Engures novadâ miruði: Jurijs Vasiïjevs (1947), Ras­ ma Toèa (1932), Biruta Kuncîte (1927), Ingrîda Lukstiòa (1931), Boròislava Jankovièa (1940), Vero­ nika Amatniece (1926), Ârija Feld­ mane (1925).

Februârî Engures novadâ dzimuði: Aleks Sproìis, Ralfs Çversons, Roberts Talle, Rihards Uðíis, Anna Kârkliòa, Henrijs Ozoliòð, Rihards Koòevskis, Emîls Fogelis.

Kïûdas labojums 5. marta Engures novada ziòâs informâcijâ «Nestundâ palîdzçs arî kaimiòiem» ieviesusies kïûda: jauniegâdâtâs ugunsdzçsçju auto­ ma­ðînas nobraukumam ir 7000 km, nevis 7 km, kâ bija rakstîts tekstâ.

Atvainojos lasîtâjiem.

Pçtâm budžetu (Turpinâjums, sâkums 24. un 5. februâra laikrakstâ)

Tautas namam Lapmeþciemâ – Ls 31 209 Darba samaksai – Ls 8 040 Sociâlajam nodoklim – Ls 1 937 Pakalpojumiem – Ls 19 812 , tostarp izdevumiem komunâlajiem pakalpojumiem – Ls 8 585, energoresursiem, precçm, inventâram – Ls 3887, iestâdes funkcijâm – Ls 6 450 Zvejnieksvçtkiem – Ls 4000 Valsts svçtkiem – Ls 500 Ziemassvçtku pasâkumiem – Ls 750 Jâòu dienai – Ls 250 Jauno pilsoòu sveikðanai – Ls 150 Popgrupu festivâlam «Vçjâ» – Ls 250

Pirmsskolas izglîtîbai – Ls 247 894

Smârdes pagastâ – Ls 80 133 Engures pirmsskolas izglîtîbas iestâdei «Spârîte» – Ls 92 642 Lapmeþciema pirmsskolas izgl. iest. – Ls 75 205

Pamatizglîtîbai, vispârçjai, profesionâlai izglîtîbai – Ls 440 431 Smârdes pamatskolai – Ls 192 918 Lapmeþciema pamatskolai – Ls 166 715 Milzkalnes sâkumskolai – Ls 78 814 Engures vidusskolai – Ls 330 267

Pansionâtam «Rauda» – Ls 1 187 400 Intereðu un profesionâlâs ievirzes izglîtîbai – Ls 80 289 Tas ir – Engures mûzikas un mâkslas skolai

Atbalsts ìimençm un bçrniem Engures pagastâ – Ls 1 729 Bâriòtiesas uzturçðanas izdevumi – Ls 27 462 Atbalsts bezdarba gadîjumâ – Ls 44 546 Pârçjais atbalsts sociâli atstumtâm personâm novadâ – Ls 157 940 Smârdes pagastâ – Ls 87 820 Engures pagastâ – Ls 46 500 Lapmeþciema pagastâ – Ls 23 620

Sociâlajai aizsardzîbai Lapmeþciema pagastâ – Ls 23 620 Sociâlie pabalsti naudâ – Ls 18 600 Pabalsti un palîdzîba trûcîgajiem iedzîvotâjiem – Ls 10 000 GMI naudâ – Ls 4000 Pabalsti komunâlajiem maksâjumiem – Ls 4 600 Pârçjiem pabalstiem – Ls 5 020

Pârçjai sociâlajai aizsardzîbai – Ls 53 371 Atbalsts sociâli atstumtâm personâm Engures pagastâ – Ls 46 500 Sociâlâ dienesta darbîbas uzturçðanai Engures pagastâ – Ls 5 823 Sociâlâ dienesta darbîbas uzturçðanai Lapmeþciema pagastâ – Ls 1 431 Kâ mûs informçja novada sociâlâ dienesta vadîtâja Ligita Vîka, tad sociâlais budþets kopumâ ir tâds pats kâ 2010. gadâ, kad sociâlo atbalstu saòçma visi, kuriem, atbilstoði pastâvoðajai likumdoðanai, tas pienâcâs.

Rûta Fjodorova

Ziņas

6

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

FOTO - Marija Anmane

Jauka svçtdiena Durbç

Marija Anmane

Stâstot par 6. martâ Durbes pilî notikuðos «Ceïojumu muiþas sadzîvç», tûdaï gan jâpiebilst, ka ceïotâju nebija daudz – vien «padsmit» cilvçku, kas svçtdienu nolçmuði pavadît ìimeniski vai draugu pulciòâ, taèu ðoreiz – tâ netradicionâlâk, ârpus mâjas.

Varbût tâpçc visi izrâdîjâs dziïi ieinteresçti, gatavi redzçt un dzirdçt visu iespçjamo: gan to, ko râdîs un stâstîs, gan varbût vçl arî mazlietiò vairâk…

Kad atveras skapis...

Durbes pils ìçrbistabas drçbju skapja durvis ðoreiz laipni atvçra Durbes pils muzeja vadîtâja Lilita Znotiòa, un apmeklçtâji varçja gan noklausîties, gan apskatît, aptaustît un izpçtît visu, kas lîdz ðim bijis nezinâms par 19. gadsimta sievieðu un vîrieðu apìçrbiem. Un ðâdu lietu bija ne mazums! Dâmas, kas paðas ðuj, steidza lûkot, piemçram, kâdâ veidâ panâkts, ka tçrpa volâns ir nevis mûsdienîgi tradicionâli viïòveidîgs, bet lejup krît ar tâdiem

interesantiem, spiciem stûrîðiem.

Muzeja tçrpu kolekcijas izrâdîðana izvçrtâs vispirms par tâdu kâ nelielu priekðlasîjumu, ieskatu aizpagâjuðâ gadsimta modes tendencçs, tçrpu attîstîbâ. Taèu jau pçc brîþa pasâkums izvçrtâs îsti atraktîvs, jo dâmas – un arî savu dâmu mudinâtie kungi, protams! – bija gatavi pielaikot tērpus, lai «uz savas âdas» izjustu, kâ ir, kad «jâstaigâ tik seniem», kâ mûsdienu augumiem pieguï toreizçjo ðneiderieòu un skroderu darinâjumi. Vienlaikus varçja uzzinât gan par tçrpu valkâtâjiem un to prototipiem no baronu fon der Reku dzimtas, gan par tâ laika audumiem, to nosaukumiem un tçrpu darinâðanas niansçm, par tçrpu nçsâðanas nerakstîtajiem noteikumiem, jo 19. gadsimtâ etiíetei bija ïoti nozîmîga loma ne tikai svçtkos, bet arî ikdienâ.

Citos laikos iejûtoties Izvçlçjuðies sev tçrpus, sâkot no ampîra un beidzot ar jûgendstilu, atraktîvâkie apmeklçtâji vçlçjâs ðo brîdi iemûþinât, un jelgavnieks Mârtiòð Valkovskis bija tik pretimnâkoðs, ka nofotografçja visu atraktîvo pârgçrbuðos grupu.

Viòð laipni atvçlçja kopbildi arî laikraksta vajadzîbâm un atzinîgi izteicâs par visu pasâkumu: – Mums ar sieviòu Baibu bija patiess prieks par muzeja aktivitâtçm! Mûs interesç Latvijas kultûras vçsture, tâdçï pievçrðam pastiprinâtu uzmanîbu ðâdiem pasâkumiem. Þçl, ka Latvijâ tik maz sakârtotu kultûrvçsturisku objektu.

Apskatot pils muzeju, konstatçjâm, ka informâcija ir plaða un precîza, bez izkropïojumiem. Daudzos Latvijas muzejos sniegtâ informâcija ir tikai par akmens laikmetu, viduslaikiem, 20. gadsimta 20. lîdz 30. gadiem, un ðíiet, ka pârçjâ laikâ nekas nav noticis.

Atgriezuðies atpakaï sava laikmeta un stila tçrpos, zinâtkârie pasâkuma apmeklçtâji kopâ ar Lilitu Znotiòu izstaigâja arî visas pârçjâs pils telpas, uzzinot daudz jauna gan par vçsturi, gan cilvçkiem un notikumiem, kam pateicoties, ðâds muzejs tapis un veidojies.

Pasâkumam noslçdzoties, cits no cita atvadîjâs ne vairs sveði cilvçki, bet vismaz labu paziòu pulciòð, kas sprieda, ka svçtdiena bijusi patieðâm jauka un ka ðâdi pasâkumi ir apmeklçðanas vçrti!

Latvijā un pasaulē Apstrîd tarifus tiesâ. Kâ informç Administratîvâ rajona tiesa, SIA «Sâtiòi-S» gatavojas apstrîdçt jaunos A/S «Latvenergo» tarifus, kas stâsies spçkâ no 1. aprîïa. Pagaidâm gan ðis pieteikums vçl nav pieòemts izskatîðanai. Arî «Par Labu Latviju» frakcijas deputâte Rita Strode vçrsusies tiesâ, prasot atcelt Sabiedrisko pakalpojumu regulçðanas komisijas lçmumu par «Latv­energo» tarifu paaugstinâðanu. Jau vçstîts, ka gala tarifs patçrçtâjiem no 1. aprîïa pieaugs par 21%.

Cik saskaitîjuðies? Centrâlâs statistikas pârvaldes dati liecina, ka iespçju saskaitîties internetâ izmantojuði vairâk nekâ 400 000 Latvijas iedzîvotâju. Visaktîvâk saskaitoties Pierîgas iedzîvotâji, proti, Mârupes novadâ reìistrçjuðies 32,2%, Ikðíiles novadâ – 32% iedzîvotâju, bet 29% – Âdaþu novadâ. Savukârt vismazâkâ aktivitâte tautas skaitîðanas elektroniskajâ versijâ bijusi Rçzeknes novadâ, kur piedalîjuðies 8,7%, Ciblas novadâ – 8,4%, Aglonas novadâ – 7,5%, Daugavpils novadâ – 5,9% un

Zilupes novadâ – 5%. Atgâdinâm, ka ðodien ir pçdçjâ diena, kad iespçjams saskaitîties internetâ, savukârt 17. martâ savu darbu sâks tautas skaitîtâji.

Apstiprina pasaþieru vilcienu projektu. Eiropas Komisija treðdien apstiprinâjusi Eiropas Savienîbas Kohçzijas fonda finansçjumu vçrienîgajam 144 miljonu latu vçrtajam pasaþieru vilcienu iepirkuma projektam, paredzot tam 100 miljonu latu lîdzfinansçjumu no Kohçzijas fonda lîdzekïiem. Projekta ietvaros A/S «Pasaþieru vilciens» iepirks 34 elektrovilcienu sastâvus un septiòus dîzeïvilciena sastâvus. Plânots, ka vienas elektrovilces vienîbas pasaþieru pârvadâjuma jauda bûs vismaz 450, bet vienas dîzeïvilces vienîbas pasaþieru pârvadâjuma jauda – 400 pasaþieru. Plânots, ka vilcienu âtrums sasniegs lîdz 140 kilometriem stundâ.

Uzòçmumu pieteikðanâs iepirkumam pagarinâta lîdz 31. martam.

Interneta portâlus pârlapoja Liena Trçde

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Reklﾄ［a un sludinﾄ）umi

7

Ziņas

8

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

aptauja

Jûsuprât, cik bûtiska problçma mûsdienâs ir alkoholisms?

Ilgvara kundzei Ausmai aiznesîðu puíi. Paði kopâ ar mçriòiem pasçdçsim.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs 8. diena (jauns mçness Vçrða/ Dvîòu (7.32) zîmç) – fenikss, lâdîte ar dârgakmeòiem; grçku noþçlas un piedoðanas diena; ie­ teicams attîrît organismu gan garîgi, gan fiziski; labi atzîties grçkos paðiem sev; jâpârdomâ dzîve; organismâ sâk darboties vissmalkâkâs enerìijas; ieteicama attîrîðanâs ar uguni; labi pabado­ ties; labs laiks ceïojumiem, brau­ cieniem, dzîvesvietas maiòai; ðajâ dienâ dzimuðie ir ar asu prâtu un lielâm zinâðanâm; sapòi var bût pravietiski, var likt saprast patie­ so dzîves uzdevumu – no 11.mar­ ta 8.22 lîdz 12. marta 9.02.

9. diena (jauns/augoðs (1.46) mçness Dvîòu zîmç) – sikspârnis – viena no cikla smagâkajâm dienâm; enerìçtika nelabvçlîgi ietekmç cilvçkus; iespçjamas bai­ les, vilðanâs, uztraukumi, rûpes un drûmas domas; daudz ilûziju un kârdinâjumu; nedrîkst strîdçties, uzspiest savu viedokli; nedrîkst slinkot; nelietot alkoholu, neçst sçnes; uzturâ ieteicamas zivis; ðajâ dienâ dzimuðajiem ir garð, bet raþens mûþs; ðîs mçness die­ nas sapòiem nevajag ticçt – tie var bût smagi, taèu nepiepildâs – no 12. marta 9.02 lîdz 13. marta 9.58.

Karîna (audzina dçlu Kristeru):

Aleksandrs (bezdarbnieks):

– Ar alkoholismu ir ðausmas. Cilvçki no­ dzeras. Krîzes laikâ vçl vairâk sâk dzert. Ìimenes izjûk diemþçl daudziem, ïoti daudziem. Paðai viss kârtîbâ. Ìimenç gan lie­ tojam alkoholu, bet ne­ daudz un ðad tad – svçtkos. Vîram, man – mums abiem ir darbs. Viss notiek. Lûk, pavasaris arî klât. Bûs vçl labâk.

– Tas ir tikpat kâ ne­ labais. Pats vairs nelie­ toju. Kâdreiz lietoju. Bi­ ju nogâjis pie robeþas.

Daudz jau vairâk netrûka. Nevienam ne­ iesaku. Manuprât, vajag aizliegt dzerðanas ska­ tus filmâs râdît. Krie­ vu filmâs, piemçram, vi­ si labie dzer, un bçrni taèu no televîzijâ redzçtâ mâcâs.

Jânis Jansons (sporta meistars autosportâ):

– Ar sportu alko­ hols nesaistâms. Sadzîvç mazâs devâs – nekaitîgs.

Nekad neesmu bijis atturîbnieks, un man al­ kohols nav kaitçjis. Lûk, patlaban arî eju cauri vi­ sai pilsçtai ciemos pie sava bijuðâ darbabiedra Ilgvara Lagzdiòa – spor­ ta meistara motosportâ.

Gita (nodarbojas ar mazu biznesu):

– Es nezinu. Man nav tâdu problçmu.

Nç, ìimenç arî ne. Es domâju, ka alkoho­ lisms ir vienkârði cilvçku izlaidîba. Nav rakstura, tâpçc sâk dzert, it kâ tas ko lîdzçtu...

Jânis Vîtols

Mūsu absolventi

Nâkotnes tiltâ – pa ðodienas mirklim

Zemgales vidusskolas divpadsmitie savu audzinātāju Sandru Ieviņu nēsā uz rokām Jânis Vîtols

Ar domu par nâkotni, par iespçju arî pçc gadiem desmit, divdesmit ieraudzît ðodien ieliktos pamatus, esam nolçmuði nofotografçt Tukuma, Kandavas, Jaunpils un Engures novada skolu 9. un 12. klaðu absolventus. Arî uzzinât, kâ viòus raksturo skolotâji, kâdus viòi redz sevi paði, kâdas ir ðî gada absolventu nâkotnes ieceres. To paveiksim lîdz izlaidumiem, vçlot labas sekmes un panâkumus turpmâkajâ dzîvç.

Zemgales vidusskolas divpa­ dsmitâs klases audzçkòi: Armands

Altenburgs, Kristaps Bembers, Justîne Dakstiòa, Mârtiòð Grasis, Toms Grasis, Kristîne Grosa, Dace Ivanova, Ruta Karule, Linda Kazlovska, Toms Jansons, Sintija Krûmiòa, Zane Mihailova, Edgars Ozoliòð, Artis Patmalnieks, Austris Pavlovs, Santa Pluìe, Agnese Pole, Kalvis Ronis, Artûrs Rozaïskis, Einârs Silavs, Arturs Sirota, Anete Skavronska, Kârlis Sleþis, Rolands Suðkovs, Baiba Ðvçde, Gita Trule, Ieva Þagare savu audzinâtâju Sandru Ieviòu uz rokâm nes. Nestu arî tâlu ceïu, ja bûtu vajadzîba – arî meitenes.

Viòi visi skolotâju sauc par mam­

mu. Viòa bçrniem, îpaði meitençm, mâca, kâ silti ìçrbties. Kâ kâjas, ausis un pârçjâs vietas siltas turçt.

Mâcîba gâjusi labumâ, jo visi sko­ las solos un sliktie vîrusi pa ga­ balu turas. Jaunieði pçc vidussko­ las lûkos, ies tâlâk mâcîties. Kârlis gribçtu fiziíos, Sintija – Kultûras akadçmijâ, Dace – arhitektos. Viòa kâdreiz gribçtu Slampç projektçt jaunu skolu. Viss dzîvç top, attîstâs, un pienâks laiks, kad sko­ las kïûs par ðauru. Divpadsmita­ jiem gandrîz visiem ir automaðînas vadîtâja tiesîbas kabatâ. Skolotâjai katrs apsolîjies mazu ceïa gabaliòu vizinât. Kopâ sanâks teju apkârt zemeslodei apbraukt...