2011. gada 12. marts by Neatkarīgās Tukuma Ziņas

Laikraksts Tukuma, Kandavas, Engures un Jaunpils novadiem

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Nr. 30 (1591) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

www.ntz.lv

Kâ lapmeþciemnieki jûru modinâja

Redakcijas sleja Par neredzçðanu un nedzirdçðanu Slikta ziòa kâ slapjð sniegs un, lai piedod tie, kas pârmet nelaimes piesaukðanu, bet to nepriecîgo ziòu pçdçjâ laikâ netrûkst... Runât par to skaïi vai zem segas – tâ ir izvçle. Gan medijiem, gan visiem tiem, kuros ieklausâs sabiedrîba. Psihologi mâca, ka jâievçro lîdzsvars – vismaz savâ galvâ: sliktai domai pretî jâliek laba. Ja emocijas satrakojas, jâprot ieraudzît robeþa, kas ðíir no paðiznîcinâðanâs... Bet, ko likt pretî ziòâm, kas ðokç – ko prâts pieòem, bet sirds ne?... Jautâjums neba èetriem teikumiem èetrâs minûtçs, tomçr, manuprât, – ja jûties ðokçts, varbût pirms esi dzîvojis ilûziju varâ? Patiesi nezinu, kurâ brîdî cerîbas pârtop ilûzijâ – uz sevi vçrstâ prâta miglâ, kas ïauj norobeþoties no pasaules problçmâm... Protams, ir pasaules glâbçji, viedie un svçtie, taèu labâm idejâm daudzviet kaut kâ parasti pietrûkst naudas... Tas ir arî jautâjums par prioritâtçm, un tâs mums, gluþi cilvçciski – katram savas... To stâstu tâpçc, ka neiepriecinoðajâs tendencçs, kas pasaulei draud ar badu un sociâlu ârprâtu, lielâ mçrâ redzu cilvçka roku. Ko priecîgu likt pretî? Manuprât, visupirms kâ atkarîgo programmâs, vajadzçtu sâkt ar problçmas atzîðanu – jâ, es esmu bijis nevçrîgs pret dabu; es to pat lâgâ nepazîstu, tâpat kâ lîdzcilvçkus, kas ârpus draugiem lv, facebook un citâm virtuâlajâm komunicçðanas vietâm... Es nezinu, kâ citâdi iemâcît empâtiju jeb lîdzjuðanas spçju, taèu bez tâs... Ar sevi aizòemtie paliks ar sevi aizòemti un, kamçr Bils Geits strâdâ pie jauna superkultûrauga modificçðanas, desmitiem dabiski raduðos sugu ik dienas klusâm pamet ðo pasauli... Neba jau mîlestîbas dçï.

FOTO - Jānis Vītols

Vents Dubrovskis

Mūzikas instrumentu darinātāji Emīls Jansons, Viljams Meleksetjans, Rolands Grīnbergs, Silvestrs Seleckis, Reinis Laksa ar skolotāju Benitu Egli Jânis Vîtols

Lapmeþciema pamatskolas skolçni ir muzikâli, turklât – viòi spçlç paðu darinâtos tautas instrumentus. Mûzikas rîku ir daudz – bçrni tos jau desmito gadu darina. Òems bçrni tos rokâs, ies jûras maliòâ un to no ziemas miega modinâs.

Latvieðu tautas mûzikas rîki, instrumenti skolâ top projektu nedçïas ietvaros un pârejâ laikâ. Skanoðo darbiòu rosina skolotâja Benita Egle. Viòai ir íçriens, un kopîgi darinâtie rîki brînumus var paveikt. Piemçram, Emîla Jansona nule darinâtais lietutiòð. Dobjâs koka caurulçs iesprostots, bet, kad to rokâs pagroza, skan tâ, it kâ lietus lîst. Emîls, pârçjie jaunie tautas mûziíi domâ, ka vasarâs,

kad bula laiks – kaltçtâjs – ciemam piestâjis, savu lietutiòu lietâ varçtu likt. Lietus mâkoòi augðâs pagriezîsies uz Lapiòu pusi, dâsni nolîs, un zaïais augs griezdamies. Ðogad no jauna taps arî Silvestra Ðeïicka zvârgulis. Silvestrs dzîvo ciema meþa pusç. Stirnas, zaíi, lâèi nâk no meþa klausîties, kâ puiða darinâtais zvârgulis skan. Meþa zvçri grib kopâ ar bçrniem íekatâs iet. Tikai vçl maz-

Lidlauka lietâ izveido darba grupu Agita Puķīte

Ceturtdien, 10. martâ, Tukuma novada domes Teritoriâlâs attîstîbas komitejâ tika skatîts jautâjums par Tukuma lidlauka tâlâko attîstîbu. Sarunâ piedalîjâs arî SIA «Tukums airport» advokâts Viesturs Loèmelis un iedzîvotâju pârstâvji Armands Birznieks, Ainars Poga, Jânis Friðfelds un Ilze Gaile. Jâteic, lai gan bez “uzbraucieniem” un pârmetumiem lemðanâ iesaistîtâs puses neiz-

tika, vienoðanos tomçr izdevâs panâkt. Vides pârvalde pieprasîs jaunu informâciju Kâ, informçjot par komitejas sçdes lçmuma projektu, stâstîja Tukuma novada domes galvenâ arhitekte Iveta Vistapole, saòemti pieprasîtie dokumenti no Engures novada domes, Ventspils reìionâlâs vides pârvaldes, VAS «Latvijas Gaisa satiksme», SIA «Tukums airport», kâ arî iesniegumi no iedzîvotâjiem (Dokumenti apskatâmi Tukuma novada domes

mâjas lapâ www.tukums.lv, sadaïâ Normatîvie akti, Lçmumu projekti. – Red.). Ventspils Reìionâlâ vides pârvalde vçstulç norâda, ka SIA «Tukums airport» izsniegta atïauja B kategorijas piesâròojoðâm darbîbâm, kas ir derîga lîdz 2013. gadam. Tâ ir spçkâ ar nosacîjumu, ka lidlauku ekspluatç diennakts gaiðajâ laikâ (vasarâ no 8.00 lîdz 22.00, ziemâ no 10.00 lîdz 16.00), to izmanto gaisa kuìiem lîdz 5700 kg un ka lidmaðînu uzlidojumu/ nolaiðanos skaits gadâ ir apmçram 130 (vasarâ vidçji 15, ziemâ – 5 dienâ).

u3. lpp.

liet jâpierod pie cilvçkiem. Pa Lieldienâm varbût?... Muzikâlie rîki tepat, zveju bûdâs, nolûkosies. Nekâ îpaða jau nav – liektam zaram galos piesieta aukla. Uz tâs savçrti skanoði priekðmeti. Skan, kad takti piesit. Klabekïi, grabekïi, bungas skan tâ, ka skandçtâjiem paðiem un klausîtâjiem kâjas lîdzi cilâjas. Skriet, diet pa gaisiem vien gribas.

Ziņas

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Latvijā un pasaulē

Telefonakcija

Japânâ – 7. spçcîgâkâ zemestrîce pasaulç

Kâpçc par elektrîbu maksâsim dârgâk

Vakar, 11. martâ, Japânas zie meïaustrumu piekrastç reìistrçtie 8,9 balles stiprie pazemes grûdieni ir spçcîgâkie, kas novçroti Japânâ kopð 1871. gada. Stihijas spçks pârspçj lîdz ðim upuru ziòâ traìiskâko zemestrîci, kas 1923. gadâ skâra Tokiju un tâs apkaimi. Toreiz gâja bojâ 140 000 cilvçku. Latvijas vçstniecîbai Japânâ pagaidâm nav informâcijas par Latvijas piederîgajiem, kuri bûtu cietuði zemestrîcç un cunami Japânâ. Paðlaik vçstniecîba strâdâ, lai apzinâtu informâciju par aptuveni 40 Latvijas iedzîvotâju situâciju Japânâ.

Zinâms, kurð noðâva Viesîtes policistu... Valsts policija (VP) apsûdzîbu par janvâra beigâs Jçkabpilî spçïu zâlç «Fenikss» notikuðo laupîðanu, kur viens no laupîtâjiem noðâva Viesîtes policijas iecirkòa vecâko inspektoru Andri Znotiòu un vçl divus policistus ievainoja, prokuratûrai varçtu nosûtît maija beigâs. Policija noskaidrojusi noziegumâ iesaistîto personu lomas notikuðajâ, un ir zinâms, kurð ir ðâvçjs. Personas vârdu, kurð vainojams policista Znotiòa nonâvçðanâ, VP neatklâj, bet uz jautâjumu, vai tas, kurð vainojams, ir atzinies, norâda: “Mums lietâ ir noskaidrots, kurð ko darîja. Mçs nekomentçjam, lai nebûtu sabiedrîbas ietekmçðanas, pirms vçl lieta lîdz prokuratûrai aizgâjusi.” Jau iepriekð izmeklçðanâ atklâts, ka divi no laupîðanâ iesaistîtajiem – Leonîds Koòuhovs un Arvo Þagars – ir no specvienîbas «Alfa», bet divi – brâïi Pâvels un Deniss Hristoforidi – savulaik strâdâjuði Tukuma policijâ. Piektais laupîðanâ iesaistîtais – Staòislavs Babelis – nav saistîts ar policiju. Visâm noziegumâ iesaistîtajâm personâm kâ droðîbas lîdzekli tiesa piemçrojusi brîvîbas atòemðanu.

Glâbçji palîdz sievietei izkïût no vannas Kâ liecina VUGD operatîvâ informâcija, ceturtdien ap 19.00 saòemts izsaukums uz kâdu dzîvokli Ziepniekkalnâ. Tur gados veca kundze paðas spçkiem nav varçjusi izkïût no vannas. Glâbçji ieraduðies notikuma vietâ un palîdzçjuði sievieti izcelt.

Piemiòas vietas Freimanim bûs Aizputç, Liepâjâ un Rîgâ Janvârî pâragri mûþîbâ aizgâjuðâ mûziía, dziedâja, dzejnieka un aktiera Mârtiòa Freimaòa piemiòas vietas iecerçts izveidot trîs pilsçtâs. Aizputç, dziedâtâja dzimtajā pusē, netâlu no skolas atrodas kalniòð, kas Freimanim esot bijis ïoti mîïð. Tur iecerçts uzlikt soliòu. Liepâjâ, mûziía studiju vietâ, piestiprinâs piemiòas plâksni pie çkas, kur M. Freimanis mitinâjâs. Bet Rîgâ ir doma uzturçt Freimaòa pçdçjo dzîvesvietu, to pârvçrðot radoðajâ darbnîcâ, kuru varçtu apmeklçt skolçni un praktizçties dzejas un mûzikas rakstîðanâ. Dzîvoklis varçtu pârtapt M. Freimaòa labsirdîbas skolâ. Taèu ðîs ieceres realizâcijai pagaidâm vçl nav veikti aprçíini, cik dzîvokïa uzturçðana varçtu izmaksât. Interneta portâlus “pârlapoja” Zane Vimbule

Turpinâjums. Sâkums 10. marta laikrakstâ

Otrdien, 8. martâ, redakcijâ viesojâs un uz lasîtâju, kâ arî þurnâlistu jautâjumiem atbildçja a/s «Latvenergo» Regulâcijas lietu vadîtâjs Rolands Lûsveris. Zemâks tarifs – solis pretî mazajiem patçrçtâjiem – Interneta portâlâ «Kas jauns?» divas dâmas veica ap tauju – no vairâk nekâ 7000 aptaujas dalîbniekiem tikai apmçram 2% elektroenerìijas patçriòð mçnesî nepârsniedza 100 kWh... No kurienes jums dati, ka 50% Latvijas mâjsaimniecîbu ir ðâds patçriòð? – Ðo aptauju vispârinâtajiem rezultâtiem es pilnîbâ negribçtu piekrist, jo tie cilvçki, kas ir mazajâ patçriòa grupâ, pieïauju, – lielâkoties ir vecâka gadagâjuma cilvçki, kas internetu nelieto un automâtiski izkrît no ðâdas aptaujas. Noteikti arî sociâli aktîvâkie iedzîvotâji ðobrîd ir tieði grupâ

ar patçriòu virs 100kWh mçnesî. Mçs precîzi redzam visus ar iedzîvotâjiem noslçgtos lîgumus un konkrçto patçrçto elektroenerìiju arî iepriekðçjos gados. No 995 551 noslçgto lîgumu, kuri norçíinâs pçc T-1 tarifa, pusei patçriòð nebija lielâks par 100 kWh mçnesî... – Vai esat paskatîjuðies kâdas elektroierîces ir mâj saimniecîbâ, kas patçrç minç tâs kilovatstundas? – Nç, neesam gan. Gribçtu gan mazliet aizstâvçties un paskaidrot, ka mçs tâpat vien nevaram iet un skatîties, kas atrodas aiz katra skaitîtâja – nav mums ne tâdu tiesîbu, ne fizisko iespçju apskatît gandrîz miljonu lietotâju, tâpçc nevaram precîzi pateikt, cik no viòiem ir garâþu îpaðnieku vai vasarnîcu. Mçs savâ novçrtçjumâ vadîjâmies tîri pçc patçriòa datiem un lîgumiem. – Pçc jûsu datiem sanâk, ka lielais tarifu pieaugums skars tikai 6% iedzîvotâju? Kâda jçga tad celt tarifu? – Ðis tarifs – 10,74 santîmi par kWh – visiem mâjsaimniecîbas

lietotâjiem ir absolûti vienâds. Taèu, redzot, ka puse mûsu lietotâju patçrç mazâk par ðîm 1200 kWh, vçlçjâmies iet cilvçkiem pretî. Nav tâ, ka tie, kas patçrç vairâk, tagad maksâs par tiem, kas patçrç mazâk. Nç, princips visiem ir vienâds. Ja noteiktu zemâku, bet visiem vienâdu tarifu, tad tas bûtu netaisnîgi pret mazo patçrçtâju, jo ar zemâku tarifu mçs atbalstîtu tieði iedzîvotâjus ar lielo patçriòu, kuriem palîdzîba nav nepiecieðama. Ðis bija sociâli taisnîgâkais veids, kâ mçs esoðâs likumdoðanas ietvaros varçjâm kaut nedaudz palîdzçt tiem, kas, mûsuprât, vairâk to pelnîjuði. Ðobrîd bïaujam par to, cik daudz katrs patçrçjam, taèu no otras puses – tâ ir ïoti laba diskusija, jo tâ pirmoreiz iedzîvotâjiem ir likusi aizdomâties par savu patçriòu. To no mums vçlas sagaidît arî Eiropa: gan Latvijâ, gan Eiropâ ir elektroenerìijas raþojoðo jaudu trûkums – kâ atrisinât ðo situâciju, kad patçriòð visu laiku pieaug? Protams, ceïot arvien jaunas elektrostacijas, taèu ir arî otrs veids – mçìinât samazinât elektroenerìijas

patçriòu! Tâpçc Eiropa mûs virza uz energoefektivitâti un Eiropas enerìçtikas politikâ ðis ir viens no pamatpostulâtiem. Augsts tarifs (es nedomâju mâkslîgi paaugstinâtu, bet atbilstoðu normâlai tirgus cenai) ir labâkais stimuls lietotâjam sâkt pârdomât, cik daudz viòð tçrç un kâdas iekârtas ir viòa mâjâ. No ðî viedokïa tarifu kâpums un arî kopîgâ diskusija ir ïoti veselîga. – Kâdi ir jûsu ieteiku mi – kâ samazinât patçriòu un no kurâm elektroierîcçm mâjsaimniecîbâ atteikties? – Uzreiz nevarçðu iedot gatavu recepti, taèu ðo jautâjumu skaidro mûsu Energoefektivitâtes centrs Jûrmalâ, Jomas ielâ 4. Viòu mâjas lapâ – www.eec.latvenergo. lv atradîsiet konkrçtus ieteikumus patçriòa samazinâðanai. Tâpat viòi atbildçs uz iedzîvotâju uzdotajiem jautâjumiem gan telefoniski, gan rakstiski. Tomçr vislabâk bûtu aizbraukt pie viòiem ciemos, jo tur visas ierîces ir uz vietas un viòi var izstâstît par atðíirîbâm. Turpmāk vēl.

vien. Neesot citas iespçjas, kâ gaidît pavasari. Savukârt iedzîvotâjiem viòi iesaka izmantot ðíiroto laukumu Smilðu ielas galâ – pie krustojuma ar Kurzemes ielu.

paðvaldîbas policijas priekðnieks Armands Hohfelds skaidroja, ka policija patieðâm katram sunim un viòa saimniekam pakaï nestaigâ un negaida, kamçr suns nokârtosies. Arî kabatas nevienam nepârbauda – ir tajâs maisiòi vai nav. Saimniekam paðam jâsaprot, ka suòa mçsli ir jâsavâc un ka tas ir viòa pienâkums... Taèu tâ gluþi arî neesot, ka policija ðajâ lietâ neko nedara – pçc liecinieku sniegtajâm liecîbâm par suòu saimniekiem, kas savu pienâkumu nepilda, ir sâkta lietvedîba. Turklât Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksa 106. pants paredz atbildîbu par dzîvnieku turçðanas, labturîbas, izmantoðanas un pârvadâðanas

prasîbu pârkâpðanu – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas sodu fiziskajâm personâm no pieciem lîdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajâm personâm – no desmit lîdz piecsimt latiem, konfiscçjot dzîvniekus vai bez konfiskâcijas. Ja ðos pârkâpumus izdara atkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda uzlikðanas vai ja to dçï nodarîts fizisks vai materiâls zaudçjums, uzliek naudas sodu fiziskajâm personâm no desmit lîdz piecsimt latiem, bet juridiskajâm personâm – no piecsimt lîdz tûkstoð latiem, konfiscçjot dzîvniekus vai bez konfiskâcijas.

Vents Dubrovskis

Ceturtdienas sarunas Konteiners stiklam – iesalis un pilns – Es dzîvoju Smilðu ielâ un gribçtu jums pastâstît par ðíiroto atkritumu konteineriem, ar kuriem nav nekâdas kârtîbas. Konteiners stiklam ir galîgi pilns un nav kustinâts kopð decembra. Ja reiz tas ir iesalis, kâ visdrîzâk ir, un to nevar aizvest, kâpçc nevarçja atvest citu konteineru vietā? Kuram par ðiem konteineriem tad îsti ir jâatbild? Redakcija: SIA «Piejûra» valdes priekðsçdçtâja Indra Rassone stâstîja, – par to, ka konteiners iesalis, esot informçta un ðajâ vietâ bijusi. Diemþçl neesot iespçjams to izkustinât, lai gan mçìinâts ne reizi

Suòa mçsli jâsavâc! – Tagad iestâjies silts laiks un labi redzami suòu mçsli. Pastaigâjiet pa Spartaka un Celtnieku ielu un ieraudzîsiet mçslus no vienas vietas. Drîz jau vairs nebûs, kur kâju likt. Kâpçc iedzîvotâji savu suòu mçslus nesavâc?! Un kâpçc policija to nekontrolç? Vai policija to vispâr pârbauda – ir lîdzi viòam maisiòð vai ne? Redakcija: Tukuma novada

Agita Puíîte

Melnā hronika

No 9. lîdz 10. martam Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 18 notikumi un noformçti 50 administratîvo pârkâpumu protokoli; tai skaitâ viens par nelegâlâ alkohola iegâdâðanos. Ceïa transporta negadîjumi nav reìistrçti. 9. marta rîtâ Tukuma novadâ tika rîkots patruïdienesta reids, kurâ tika pârbaudîtas 200 automaðînas, izteikti 15 brîdinâjumi un noformçti 23 administratîvo pârkâpumu protokoli. 8. martâ 10.00 Engures novada Smârdes pagastâ, kâdâ kokzâìçtavâ, no strâdnieku telpâm nozagta rokas slîpmaðîna «Black Decker». Materiâlie zaudçjumi tiek noskaidroti. 9. martâ 10.30 Tukumâ, Talsu ielâ, konstatçts, ka realizâcijai tiek piedâvâti viltoti alkoholis-

kie dzçrieni vai spirtu saturoði ðíidrumi. Uzsâkts kriminâlprocess un veikta kratîðana, kuras laikâ izòemti aptuveni 28 litri nelegâlâ alkohola. Iespçjamâ vainîgâ persona noskaidrota. 18.30 Tukumâ, Lauku ielâ, nenoskaidrotos apstâkïos pazudusi automaðînas CITROEN C3 priekðçjâ valsts numura zîme. 18.40 Jaunpils novadâ marðruta satiksmes autobusâ kâds 1975. gadâ dzimis vîrietis reibumâ lamâjies necenzçtiem vârdiem un traucçjis sabiedrisko kârtîbu. Noformçts administratîvo pârkâpumu protokols. 18.55 Engures novada Smârdes pagastâ izcçlies ugunsgrçks kâdâ celtniecîbas vagonâ. 10. martâ 15.50 Tukumâ, Lauku ielâ, kâds 1948. gadâ dzimis vîrietis veikalâ mçìinâjis nozagt preces Ls 27,63 vçrtîbâ. Uzsâkts kriminâlprocess. 11. martâ 8.35 Tukuma novada Pûres pagastâ atlauzts un apzagts ðíûnis – tehnikas novietne. Zaudçjumi tiek precizçti. Ziòas apdarinâja Vents Dubrovskis

Brîvîbas laukums 10 Tukums, LV - 3101

www.ntz.lv

Tâlr./ fakss: 63125216 Mob. : 28338989, 28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude. Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks. Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069. Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425. Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00. Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta. Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs. Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli. Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz. Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs. Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Ûdenstornim liek jumtu

ziņas Cînîsies par budþeta vietâm! Ðodien, 12. martâ, Rîgas Tehnis kajâ universitâtç (RTU) notiks «RTU jauno pçtnieku diena», kurâ piedalîsies skolçnu komandas no Irlavas vidusskolas «Solis pirms» (12. klases skolnieces Maira Belova, Lâsma Apine un skolotâja Anna Antâne) un Tukuma Raiòa ìimnâzijas «Smaidiòi» (12. b klases skolçni Oskars Kupès, Kristiâns Melnis un skolotâja Maija Lanka). Skolçni, kuri vairâku mçneðu garumâ piedalîjuðies zinâtniskâs pçtniecîbas konkursâ «Nâc un studç RTU», ðodien cînîsies par iespçju iegût valsts budþeta studiju vietas ðajâ augstskolâ.

Agita Puíîte

Tukuma ûdenstoròa bîstamâs koka konstrukcijas tika demontçtas jau pagâjuðajâ gadâ, taèu ðonedçï atkal pamanîjâm turpat darbojamies vairâkus vîrus koði sarkanos tçrpos.

Zinâma galvenâ grâmatvede

FOTO - Jânis Vîtols

Lai noskaidrotu, vai paredzçts torni atjaunot, vai arî tiek veikti citi darbi, sazinâjâmies ar VAS «Valsts nekustamie îpaðumi» speciâlisti Aiju Rijnieci. Viòa paskaidroja, ka firma «ALP-Risks» turpina iepriekð iesâktos darbus çkas sakârtoðanâ – uzlîmçs jumta segumu, lai bûves konstrukcijas tâlâk nebojâtos. Citu plânu par ûdenstoròa tâlâko izmantoðanu akciju sabiedrîbai neesot. Pirms daþiem gadiem, tâ sauktajos treknajos gados, bijis kâds interesents, kurð vçlçjies ûdenstorni nomât, taèu, kârtojot formalitâtes un mainoties finanðu situâcijai valstî, interese zudusi. Tâpçc arî tik ilgi «Valsts nekustamie îpaðumi» neesot sâkuði bûvi sakârtot, jo nâcies kârtot daþâdas formalitâtes. Taèu tagad viss iespçjamais esot izdarîts un vairâk nekas bûvçts tur netiks. Neesot arî bijusi doma to nojaukt, arî Tukuma novada domes bûvvalde ðâdu prasîbu neesot izvirzîjusi.

Lidlauka lietâ izveido darba grupu u1. lpp. Pârvalde arî raksta, pçc informâcijas saòemðanas no Tukuma domes nosûtîta vçstule «Tukums airport», kurâ uzdots iesniegt dokumentus, lai saòemtu atïauju bûtiskâm izmaiòâm piesâròojoðajâ darbîbâ. Vçstulç arî teikts, ka likums «Par piesâròojumu» un tam pakârtotie MK noteikumi nosaka, kâ notiek iedzîvotâju informçðana un ka atïaujas A un B kategorijas piesâròojoðajâm darbîbâm publiski pieejamas Valsts Vides dienesta mâjas lapâ internetâ (www.vvd. gov.lv., sadaïa Atïaujas un licences un Piesâròojoðâs darbîbas. Tiesa gan, sarakstâ iekïautas atïaujas, kas izsniegtas no 2009. gada un vçlâk; tâ kâ «Tukums airport» atïauja izsniegta 2008. gadâ, tâ sarakstâ nav atrodama, taèu to var atrast ðeit: http://old.vpvb.gov.lv/ippc/atlauja/ B8e/TukumsAirport.pdf. – Red.).

Iepriekðçjo lçmumu – atceï I. Vistapole skaidroja, ka, pamatojoties uz saòemtajiem dokumentiem, paredzçts atcelt 2007. un 2008. gadâ pieòemtos domes lçmumus par pacelðanâs/ nolaiðanâs laiku un gaisa kuìu masu. Tâ vietâ nosakot ierobeþojumu pacelðanâs/nolaiðanâs laikam no 6.00 lîdz 24.00, ievçrojot VAS «Latvijas Gaisa satiksme» izstrâdâtâs pacelðanâs un nolaiðanâs shçmas. Lçmuma projekts arî paredz domei slçgt vienoðanâs lîgumu ar SIA «Tukums airport» par sadarbîbu, savukârt domes Îpaðumu nodaïai uzdots izvçrtçt nekustamâ îpaðuma vçrtîbu samazinâjumu pacelðanâs/ nolaiðanâs sektorâ un veikt aprçíinus par nodokïa atvieglojumiem un ietekmi uz novada budþetu. Deputâts Artis Jomerts gan secinâja, ka reâli ðai jomâ nekas vçl neesot izdarîts. Îpaðumu nodaïas vadîtâjs Viesturs Bçrzâjs stâstîja, ka jâizstrâdâ saistoðie noteikumi par nekustamâ îpaðuma nodokïa atlaidçm atkarîbâ no li-

dojumu skaita konkrçtajâ vietâ dzîvojoðajiem. Politiíiem bûðot jâlemj, vai atlaide bûs 25, 50, 70 vai 90%. Deputâts Agris Jaunkïaviòð interesçjas, kas kompensçs zaudçjumus novada budþetam, ja tajâ ienâks mazâka naudas summa? V. Bçrzâjs skaidroja, ka tas bûtu jautâjums par kompensâcijâm, kas runâjamas ar lidlauku. A. Jaunkïaviòð gan iebilda, ka tad tam jâparâdâs deputâtiem iesniegtajos dokumentus, taèu nekâ tâda tur neesot. V. Bçrzâjs apstiprinâja, ka vienoðanâs lîgumâ tam bûtu jâparâdâs...

Aicina izkustçties no miruðâ punkta SIA «Tukuma airport» pârstâvis Viesturs Loèmelis skaidroja, ka Tukuma lidlauks ir stratçìisks objekts visai Latvijas Republikai un varçtu kïût par lidlauka «Rîga» rezerves lidlauku. Ðobrîd sliktu laiku apstâkïu dçï gaisa kuìus novirza uz Igauniju vai Lietuvu. Tâpat lidlaukam ir cerîba piesaistît mazâka budþeta lidsabiedrîbas. Komentçjot prasîbu maksât kompensâcijas Tukumam, V. Loèmelis vaicâja, vai tad, ja lidlauka dçï attîstîsies Tukuma novads, tas maksâs «Tukums airport»? Viòaprât, visi ðie jautâjumi darba procesâ risinâmi, tâpçc jau esot sadarbîbas lîgums: “Nevar visu paredzçt pirms lçmumu pieòemðanas, taèu jâiet uz priekðu. Turklât LR Civillikums nosaka, kâdâ veidâ sedzami zaudçjumi; ja kâdam tie bûs, tie tiks segti.” V. Loèmelis lûdza pieòemt lçmumu, lai lçmums izkustçtos no miruðâ punkta. Viòaprât, piecu gadu laikâ, kopð lidlauks attîstîjies, bijusi iespçja paskatîties uz ieguldîjumiem, kuri ar lielu darbu pierâdîti. Tâ kâ aviâcija esot viena no sfçrâm, kas Latvijâ tiek visstingrâk regulçta un kontrolçta, V. Loèmelis uzskata, ka neesot jâbaidâs par problçmâm lidlaukâ, – jo augstâkâ kategorijâ sertificçts lidlauks, jo mazâk problçmu.

Piedâvâ izveidot darba grupu Iedzîvotâju vârdâ deputâtus uzrunâja uzòçmçjs Ainars Poga, skaidrojot, ka visas darbîbas ar parakstu vâkðanu un iesniegumiem domei darîtas, lai iedzîvotâjus kâds saklausîtu un òemtu vçrâ. Viòð stâstîja, ka iedzîvotâji gatavi atbalstît SIA «Tukums airport» kâ biznesa attîstîtâju reìionâ, taèu vçlas, lai ðis process bûtu skaidrs un saprotams. Nevarot bût tâ, ka viss reìions iegûs, bet daïa iedzîvotâju zaudçs, jo visi esot vienâ laivâ, domâjot par reìiona attîstîbu un nodokïu pieaugumu. A. Poga stâstîja, ka ðai laikâ iedzîvotâji daudz iemâcîjuðies par lidostâm un lidoðanu, iedziïinâjuðies dokumentos un runâjuði ar atbildîgo institûciju pârstâvjiem. Viòi uzskatot, ka dome nevar pieòemt lçmumu lîdz mirklim, kamçr visas nianses nav izvçrtçtas: “Tam jâbût datorâ vai maketâ apskatâmam, kâ tas bija Ventspilî, kur bija redzami zonçjumi ar norâdçm apbûvei. Kamçr ðâda izvçrtçjuma nav, piedâvâjam izveidot darba grupu un soli pa solim visus jautâjumus izanalizçt. Esam gatavi konstruktîvai sadarbîbai, ievçrojot Ministru kabineta noteikumus, kuri turklât nosaka daudzas lietas, lîdz pat cilvçku saskaitîðanai konkrçtajâ koridorâ. Pçc ðodien iesniegtajiem dokumentiem to nevaram aizdarît, jo, piemçram, piedâvâtâ skaòu karte ir Rîgas lidostas skaòu karte. Te nav veikti nekâdi aprçíini, jo Latvijas institûcijas, kas to var darît, te to nav darîjuðas.”

Deputâti piekrît darba grupai Savu viedokli izteica arî Tukuma novada domes priekðsçdçtâjs Juris Ðulcs, kurð gan nav Teritoriâlâs attîstîbas komitejas deputâts. Viòð atzina, ka ðis ir nâkotnes jautâjums – un cik saprâtîgi un gudri tiks pieòemts lçmums, no tâ bûs atkarîgs mûsu iedzîvotâju dzîves lîmenis, par ko arî paðvaldîbai jâiestâjas. Tas attiecas arî uz to, vai mums bûs apgrûtinâjumi

un ierobeþojumi, kâ arî, vai mums bûs darbs, nodokïi un iztika, tâpçc jâatrod kompromiss, jo nekas nav balts un melns, ir zaudçjumi un ieguvumi. J. Ðulcs arî atzina, ka izveidojusies tâda situâcija, ka neviena valsts institûcijâm neuzòemas atbildîbu: ”...un kâ bumerangu met atpakaï mûsu iesniegumus, gaidot, kad paðvaldîba pieòems lçmumu pirmâ. Bet arî man tas rada bailes, vai mçs spçjam pieòemt ðo lçmumu. Taèu mums jâpieòem konceptuâls lçmums, lai ðo jautâjumu sâktu risinât – veidojam darba grupu, vienojamies par punktiem, apstiprinâm un ejam tâlâk.” Deputâti vienbalsîgi nolçma, ka priekðlikums par darba grupu ir vçrâ òemams. Tâ bûtu izveidojama, un tâs dalîbnieki varçtu strâdât ar sagatavotajiem dokumentiem, tostarp ðîs sçdes lçmuma projektu, lai galarezultâtâ dome spçtu pieòemt atbildîgu lçmumu, gan, domâjot par iedzîvotâjiem, gan – Tukuma lidlauka tâlâko attîstîbu. Darba grupas dalîbnieki sçdç netika nosaukti, taèu tika panâkta vienoðanâs, ka tajâ bûs pa diviem pârstâvjiem no iedzîvotâju vidus, «Tukums airport» un novada domes, kâ arî tiks pieaicinâti ðîs nozares eksperti. V. Loèmelis gan iebilda, ka darba grupa nepalîdzçs ðo jautâjumu risinâðanâ un viss atkal iekavçsies. Taèu paðvaldîbas vadîtâjs J. Ðulcs atzina, ka visus dokumentus no institûcijâm dome nemaz neesot saòçmusi. Tâpat uzskatîja arî deputâts A. Jaunkïaviòð, kurð jau iepriekð domç bija iesniedzis deputâta pieprasîjumu un vçlçjâs saòemt atbildes par ðo paðu tçmu; viòð uzskatîja, ka no prasîtajâm atbildçm saòemtas labi, ja divarpus… Pçc sçdes domes priekðsçdçtâjs J. Ðulcs atzina, ka darba grupas izveidoðana, iespçjams, pieliks punktu lîdz ðim emocionâlajâm diskusijâm. Viòaprât, risinâjums ir panâkams, iespçjams, tas varçtu notikt mçneða vai divu laikâ.

Noslçdzies Tukuma novada domes izsludinâtais konkurss galvenâ grâmatveþa amatam uz laiku. Kâ pastâstîja personâla vadîtâja Liene Zçrvçna, konkursâ bija pieteikuðies seði cilvçki, uz pârrunâm uzaicinâti trîs. Konkursa komisija par piemçrotâko ðim darbam atzinusi Inesi Grubinu, kura ðobrîd vçl strâdâ par grâmatvedi Satiksmes ministrijâ. Komisija òçmusi vçrâ viòas iepriekðçjo pieredzi darbâ ar struktûrvienîbâm, kapitâlsabiedrîbâm un aìentû râm, jo arî domç bûs jâstrâdâ ar 39 iestâþu konsolidçto budþetu. Darbu I. Grubina sâks no 1. aprîïa. Jâpiebilst, ka lîdz 21. martam dome aicina pieteikties bâriòtiesas locekïa amatam.

Iesaistîties projektâ Tukuma novada dome kâ sadarbîbas partneris iesaistîsies sadraudzîbas paðvaldîbas Pluòìes izstrâdâtajâ projektâ «Eiropa pilsoòiem». Projektâ piedalîsies paðvaldîbas no Zviedrijas, Vâcijas, Horvâtijas, Polijas un Itâlijas. Tukums varçtu piesaistît finansçjumu 13 943,76 eiro apmçrâ, no kuriem 50% saòems ðogad, bet otrus 50% – 2013. gadâ. Paðvaldîbai no savas puses jâiegulda Ls 3 500. Par ðo naudu novada dome aicinâs ciemos pilsçtu delegâcijas Tukumu novada svçtku laikâ, netçrçjot tam paðvaldîbas budþeta lîdzekïus. Plânots arî laikâ no 14. lîdz 19. jûlijam Tukumâ organizçt konferenci «Ilgtspçjîga sadarbîbas tîkla starp Austrumiem un Rietumiem darbîbas novçrtçðana».

Aicina piedalîties karikatûru konkursâ Tukuma Mâkslas skola aicina skolçnus piedalîties 8. karikatûru konkursâ «Runèa piedzîvojumi», kas veltîts karikatûrista Gunâra Bçrziòa piemiòai. Konkursâ jâiesniedz karikatûras, komiksi vai ðarþi, jâsaredz komiski dzîves notikumi un ar melnâ Runèa skatîjumu jâattçlo karikatûrâs. Darbi jâiesniedz lîdz 21. martam Tukuma Mâkslas skolâ Tukumâ, Lielajā ielâ 27. Sîkâka informâcija pa tâlruni 631 22 659, nolikums apskatâms Tukuma domes mâjas lapâ www. tukums.lv Lappusi sagatavoja Agita Puíîte

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Novada skolu teâtru un literâro uzvedumu skate Ceturtdien Kandavas internâtvidusskolâ notika novada skolu teâtru un literâro uzvedumu skate, kurâ pavisam piedalîjâs seði kolektîvi – no internâtvidusskolas, K. Mîlenbaha vidusskolas, Matkules sâkumskolas, Zantes un Zemîtes pamatskolas. No Zemîtes pamatskolas skatç startçja pat divi kolektîvi, kurus vada Çrodeja Ki rillova. Þûrijas lomâ iejutâs kultûras dar binieki – novada izglîtîbas pârvaldes vadîtâja Ziedîte Zaèeste, viòas vietnie ce Iveta Grunte un galerijas «Vçjspârns» vadîtâja Ilzîte Grinberga.

Lielâkais iedvesmas avots – dzeja Skatei izvçlçto darbu repertuârs bi ja gana daudzveidîgs un interesants. Paði mazâkie skates dalîbnieki – Matkules sâkumskolas bçrni – ar skolotâjas Unas Budþenas lîdzdalîbu izrâdîja ludziòu «Kâ zaíçni olas krâsoja», Zemîtes jaunâko klaðu skolçni, sekojot dzejas motîviem, aicinâja dotas «Ceïojumâ», bet vecâko klaðu audzçkòi, balstoties uz pazîstamu latvieðu autoru dzejas motîviem, mudinâja «Apstâties, lai taptu sadzirdçts». K. Mîlenbaha vidusskolas audzçkòi skolotâjas Ingunas Auziòas vadîbâ bi ja sagatavojuði literâru uzvedumu «Uz kurieni?» pçc I. Ziedoòa epifânijâm, bet

internâtvidusskolas audzçkòi – literâru uzvedumu «Koka eòìelis» pçc Gunde gas Repðas darba motîviem. Zantes pa matskolas dramatiskâ kolektîva sniegumâ mums bija dota brîniðíîga iespçja izsekot «Zaía Lielîbnieka» rîcîbai un ar to saistîtâm nedienâm.

Uz nâkamo skati – zantenieki un internâtvidusskolas audzçkòi Teâtru un literâro uzvedumu skati varçtu salîdzinât ar spoþu karuseli, kurâ tu tiec ierauts, lai ïautos visdaþâdâkajâm emocijâm – jautrâm, priecîgâm, skumjâ kâm un pârdomu vçrtâm, pamâcoðâm un uzmundrinoðâm. Un jaunajiem mâksliniekiem uz skatuves tas tik tieðâm izdevâs. Par to visi dalîbnieki saòçma Atzinîbas rakstus un piemiòas dâvanas – Mâkslas skolas audzçkòu veidotas mas kas. Dalîbai IV Latvijas Skolu teâtru festivâlâ starpnovadu mçrogâ, kas 6. aprîlî norisinâsies Ventspilî, þûrija izvirzîja Zantes pamatskolas jauno mâkslinieku kolektîvu, kas lieliski iejutâs S. Mihalko va lugas «Zaíis Lielîbnieks» personâþos (reþisore Rita Gulbe) un Kandavas internâtvidusskolas 9. lîdz 12. klaðu audzçkòu sagatavoto Gundegas Repðes literâro uzvedumu «Koka eòìelis» (reþisore Sandra Aukðmukste).

«Zaíis Lielîbnieks» Zantes pamatskolas dramatiskâ kolektîva izpildîjumâ

ziņas Svinçt dzîvi nozîmç priecâties 9. marta pçcpusdienâ Kanda vas pilsçtas bibliotçkâ pulcçjâs lasîtâju klubiòð, lai kopâ atzîmçtu skaistos pavasara svçtkus, kas veltîti sievietçm. Ðoreiz aktîvos lasîtâjus iepriecinât bija ieradies vokâlais ansamblis «Meþezers» no Zentenes Ârijas Ïipuncovas vadîbâ. Ansambïa repertuârs bi

ja daudzveidîgs – gan ar patrio tisku, gan lirisku pieskaòu. Lai arî pavasara vîrusi bija aktivizçjuðies un lieguði ðurp doties vairâkâm ansambïa dalîbniecçm, dziesmas izskançja braði un svçtku sajûta valdîja visos. Tâ kâ ðogad Starp tautiskajai Sievieðu dienai ap rit 100 gadu, bibliotçkas vadîtâja Daiga Kârkliòa klâtesoðos iepazîstinâja ar sievieðu lîdztiesîbas cîòu vçsturi, savukârt

Lai ugunsnelaime neizceïas Jânis Vîtols

Zemîtes pamatskolas paði mazâkie bçrnudârzâ gatavo ðíîvjus. Ne kaut kâdus, bet no papîra un krâsainus. Kâ katrs prot. Trauki bûs skaisti. Darbiòus bçrniem ierâda audzinâtâja Rita Didu ha un auklîte Inga Treikale. Traukus piepildîs ar

vietçjâ dzejniece, kandavniece Hertas kundze nolasîja asprâtîgas dzejas rindas par mûsu sadzîvi. Ðîs pçcpusdienas moto bija – ”svinçsim dzîvi, kamçr esam, un svinçt nozîmç priecâties!”

Balle nenotiks! Ðodien, 12. martâ, 21.30 Val deíu kultûras namâ paredzçtâ bal le kopâ ar mûziíiem no Sabiles ne notiks.

kârumiem, un visi kopâ svinçs grupiòas lelles Evas dzimðanas dienu. Eva pie bçrniem no tâlienes – no Somijas Âlandu salâm – atceïojusi. Ballîte bûs va reni jestra. Çdîs gardumus, dzers limonâdi, rotaïâs ies. Bçrni vecâkiem lûgs talkâ nâkt naðíus pagata vot. Paði arî varçtu, bet vçl mazi. Pie karstas plîts, kur guntiòa liesmo, nedrîkst. Ugunsnelaime var iz celties.

Godâ ceï tautas dziesmu Otrdien Kandavas internât vidusskolas aktu zâlç valdîja neierastâka noskaòa – to piepildîja skanîgas tau tasdziesmas novada skolu audzçkòu izpildîjumâ.

Jauno so listu a capella dziedâðanas konkursâ, kas pie mums no tiek pirmo ga du, piedalîjâs 26 dalîbnieki no visâm sep tiòâm Kanda vas novada skolâm. Dziedâtâju sniegumu trijas vecumu grupâs vçrtçja radoða þûrija, kuras sastâvâ bija Maruta Balode – Kandavas Mûzikas skolas direk tore, kultûras darba organizato re–, Solvita Jansone un Mâkslas skolas direktore Çrika Klauber ga. Visi konkursa dalîbnieki saòçma novada Izglîtîbas pârvaldes Atzinîbas rakstu, sim boliskas dâvaniòas un þûrijas pârstâvju uzslavas. “Dziedât bez pavadîjuma – tas nav vienkârði! Tam viennozîmîgi vajadzîga lie la uzdrîkstçðanâs un drosme, tâpçc par visiem jaunajiem solis tiem varu teikt – malaèi!” tâ kon kursa dalîbniekus uzteica S. Jan

sone. Tautasdziesmu konkursa uzvarçtâju godâ, atbilstoði solistu vecuma grupai, suminâja Kanda vas internâtvidusskolas audzçkni Alitu Cerauksti (mûzikas skolotâja Inta Pakalns-Pale ja) un Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas audzçknes Este ri Dravnieci un Rûtu Kunkul bergu (mûzikas skolotâja Eva Ðepetovska). Ðie trîs jaunie solisti saòçma uzaicinâjumu piedalîties koncertâ, lai aprîlî iepriecinâtu Mâkslas skolâ sabraukuðos no vada un starpnovadu vizuâlâs mâkslas olimpiâdes dalîbniekus. Lappusi sagatavoja Inese Valtenberga

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Dzīves rītausma svešumā Anna Rumba

Ik pa laikam vēstures peripetijas aizrauj ļaudis svešumā. Arī šodien Latviju atstājuši daudzi tās iedzīvotāji – pa vienam, ar ģimenēm. Jau atvērtas skolas svešumā. Kāda viņu saikne un kādas domas par dzimteni? Bet šoreiz ne par to. Rokās turu tukumnieces Annas Meijeres (1901.-?) rūpīgi glabātās un līdz mūsdienām nonākušās skolas laika relikvijas: Gatčinas privātās ģimnāzijas atestātu, pabalējušu meiteņu fotogrāfiju, dažas atklātnes, divus žurnālus. Tās dod mums iespēju ielūkoties skolas dzīvē pirms gandrīz simts gadiem. Mazliet no vēstures Tas bija laiks, kas bija uz daudz spēcīgāka devītā viļņa muguras, kam bija I Pasaules kara veidols un kas aizskaloja Latvijas iedzīvotājus svešumā – galvenokārt austrumu virzienā. Aizrāva cilvēkus, uzņēmumus, iestādes, skolas, tai skaitā Tukuma sieviešu ģimnāzijas saimi. Skola bija pastāvējusi tikai nedaudz vairāk par desmit gadiem. Audzināšanas un izglītības darbs jau tūlīt pēc skolas atvēršanas bija uzsākts veiksmīgi, jo drīz vien meiteņu rokdarbi bija izstādīti Rīgā, Baltijas skolu pedagoģiskajā izstādē. 1915. gadā izkūpēja sapnis par jaunās skolas ēkas būvi Tukumā “Praviņu laukos”. Ģimnāzistēm mācības beidzās un liecības tika izsniegtas jau aprīlī, bez tikšanās laika un vietas norādes. Skola tika evakuēta. Direktore Aleksandra Petrova sazinājās ar vasarā izklīdušajiem Tukuma skolotājiem un paziņoja par iespēju atjaunot kopīgo darbu Gatčinā, ja būs vajadzīgais audzēkņu skaits.

Viņa ar bēgļu komitejas starpniecību un Krievijas valsts domes deputāta zvērinātā advokāta Jāņa Zālīša gādību sarūpēja vajadzīgos līdzekļus, lai skola varētu darboties. Latviešu laikrakstos ievietoja sludinājumus par iespēju mācīties, tā piepulcinot citas pasaulē aizklīdušās un mācīties gribošās Latvijas meitenes. Trūkstošos pedagogu kadrus papildināja no vietējiem resursiem, un rudenī skola varēja atsākt mācību procesu. Tiesa, tā vairs nesaucās Tukuma, bet gan Gatčinas privātā sieviešu ģimnāzija. Mācības visos priekšmetos notika krievu valodā, neliels stundu skaits bija atvēlēts arī latviešu valodai, ko mācīja Jēkabs Baltcars. Pēc gada skola bija iekarojusi tādu autoritāti, ka pieteikušos meiteņu skaits krietni pārsniedza vietu skaitu skolā. Arī daudzi Gatčinas meiteņu vecāki vēlējās, lai viņu bērni mācītos šajā skolā.

Lai vieno kopīgs darbs Mācību programmā ietilpa: ticības mācība, krievu valoda, matemātika, ģeogrāfija, dabaszinības, vēsture, fizika, glītrakstīšana, zīmēšana, franču valoda, vācu valoda, rokdarbi, latviešu valoda un pedagoģija (mācību priekšmeti sarindoti tādā pat secībā kā atestātā). Kad otrais mācību gads gāja uz beigām, ilgā prombūtne no dzimtenes, sveša vide, nezināma nākotne, karš nomāca, radīja grūtsirdību, melanholiju, sāka klibot mācību darbs. Enerģiskākās ģimnāzistes meklēja un atrada vienu no risinājumiem. 1917. gada aprīlī piektās klases meitenes sāka izdot literāro žurnāliņu, kas latviski saucās «Dzirkstelītes», ar apakšvirsrakstu «Dzīves rītausma svešumā». 29 lappuses rokrakstā. Ilustrēts. Tur lasāmi gan dzejolīši, gan noveles, kā arī apraksti par skolas dzīvi. Lūk, kā žurnāla redakcija motivēja tā

Gatčinas dzelzceļa stacija. Atklātne. 1918. gads

Austra Krauze, Līna Meņģele, Mira Rūtenberga, Marta Dambe. 1918. gads, Gatčina nepieciešamību. Mīļās draudzenītes! Vēl pavisam jauniņas, bet jau esat paguvušas izjust klejojumu smagumu, nu dzīvojat atrautas no mīļotās dzimtenes, tālu prom no sirdij tuviem cilvēkiem. Lai mūs vieno kopīgs darbs žurnālā «Dzirkstelītes». «Dzirkstelītes» – tās kā pavasara saules gaišie stari apgaismo mums ceļu, silda un noglāsta mūs. Brīnišķās «Dzirkstelītes» – tās vēl ciešāk mūs vieno kopīgam darbam. «Dzirkstelītes» mūsu pirmais solis. Varbūt no malas raugoties, darbs liksies ne pārāk izdevies, bet neaizmirsīsim, tas ir pirmais solis, tāpēc bikls. Lai šīs uguntiņas atklāj to, kas mūsos labs, lai viņu gaismā labāk saskatām cerību uz gaišāku nākotni. Noticēsim, ar jūtīgo

jaunības sirdi, ka pienāks laiks un mūsu liesmiņas degs gaiši, gaiši izgaismojot apkārtējo tumsu. Lai arī žurnāli nelieli, tie nedaudz iezīmē skolas dzīves kontūras, tāpat kā izbalējusī fotogrāfija meiteņu siluetus. Darbi publicēti gan krievu, gan latviešu valodā. Te nenoliedzami saskatāmi skolotāja Jēkaba Baltcara darba augļi. Pat tai krieviskajā vidē viņš ģimnāzistēm bija iemācījis cienīt latviešu literatūru, radījis vēlmi un prasmi izteikties pat saistītā, proti, dzejas, valodā. Jaunās literātes slēpās aiz pseidonīmiem Žagatiņa, Taurenītis, Vientule u.c. Neveiksmīga dzejniece iepazīstina ar kādu vēstures stundu. Klase klausās vienmuļajā skolotājas stāstījumā par Ludvigu XIV. Klēra, kurai vēsture nu nemaz nepatīk, skolotājas stāstījuma laikā pamanās paskatīties pa logu. Tur redzamā ainava vispirms meiteni uzvedina uz pārdomām par gadalaiku izraisītām pārmaiņām dabā. Jau kā caur miglu sadzirdams skolotājas stāstījums. Karš. Meitenei neko negribas dzirdēt par karu. Kļūst baisi, klausoties par kara upuriem un asinīm. Kāpēc gan vispār jāgalē vienam otrs? Un domas veikli pārslēdzas no kara šausmām uz daudz patīkamākiem notikumiem uz aizvadītajā brīvdienā notikušo pastaigu parkā. Kā no tāluma līdz meitenei nonāk skolotājas jautājums: ”Klēra, kurā gadā notika kauja pie Feberlinas?” Pirms meitene pagūst atgriezties īstenībā, noskan glābējzvans. 1917. gada novembrī, mācoties jau sestajā klasē, tika izdots nākamais numurs. Pēc brīvdienām jūtams, ka ir vairāk enerģijas, arī neliela pieredze radusies. Žurnāliņš biezāks – 40 lappuses. Lasāma dzeja, vērojumi, pārdomas. Autori – Saulcerīte, Burbulītis, 106 u.c.

Politiskais viedoklis, polemikas aizsākums. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem redakcija atbild, kā arī aicina iesaistīties citus un izteikt savas domas. Kādi tad jautājumi meitenes interesē? Ņemot vērā, ka tā bija sieviešu ģimnāzija, saprotams, arī jautājumi bija par sievieti un viņas vietu dzīvē. Piemēram, Izabellu interesēja: “Vai sieviete var darboties zinātnē ar tādu pašu iedvesmu un labpatiku kā vīrietis?” Redakcijas domas: “Gribētos zināt, kas izraisījis pārdomas par šo jautājumu. Ja jau sievieti interesē zinātne, kāpēc lai viņa ar to nenodarbotos. Ar zinātni var nodarboties tikai tie, kurus interesē. Tad kur ir šaubu iemesls?” Nu, protams, jaunība un laimes putna meklējumi.

“Kāda ir sievietes laime?” Redakcijas viedoklis: “Man šķiet, arī sievietei ir prāts, spējas domāt un dvēsele, spējīga just. Tātad arī laime nevar būt citāda kā vīrietim vai pat visai cilvēcei. Bet jautājums, ko jūs saprotat ar “būt laimīga”. Domāju, jautājums par to, Vai divdesmitā gadsimta ģimnāziste drīkst iemīlēties, bija svarīgs ne tikai Zuzannai Redakcijas domas: Roku uz sirds liekot saku – jā, var. Bet kādas ir Jūsu domas? Svarīgas meitenēm ir arī cilvēku savstarpējās attiecības. Kādai jābūt attieksmei pret cilvēku kurš mūs ienīst? Redakcijā spriež tā: Viss atkarīgs no tā, kas ir šis cilvēks. Ja niecība, nav vērts par to uztraukties. Ja cienījams, nepieciešams labāk ieskatīties sevī un pameklēt šī naida iemeslu un, ja nepieciešams, laboties.

2. lpp.

Aka

Dzīves rītausma svešumā

Sestdiena, 2011. gada 12. marts Afiša Latvijas Leïïu teâtris Lielâ zâle «Buratîno piedzîvojumi» 12. martâ 14.00 «Mazâ Nâriòa» 13. martâ 14.00 Mazâ zâle «Sarkangalvîte un vilks» 13. martâ 11.00 «Kâzas. Stâsts par negaidîtu mîlestîbu» 18. martâ 19.00

Latvijas Nacionâlâ Opera Lielâ zâle Kristîne Opolais – solokoncerts 12. martâ 19.00 Jaunâ zâle «Spçlçsim operu!» 12. martâ 12.00

Dailes teâtris Gatčina. Pils dīķis Imperatora parkā. Atklātne. 1918. gads 1. lpp. Intresanti ir jautājumi pārdomām, žēl, ka nevaram uzzināt nevienu atbildi. Kādai jābūt nākotnes sievietei? Kāpēc sieviete skūpstoties ar vīrieti aizver acis? Kas ir cilvēka dvēsele? Cilvēka prāts un raksturs. Kāds ir melanholijas iemesls? Kā izprast pašai sevi? 1917. gads. Pasaulē plosījās karš. Krievijā tika gāzta cariskā iekārta. Gatčina atrodas politisko kaislību epicentra St.Pēterburgas pievārtē. Šie notikumi tika apspriesti arī ģimnāzijā. Tie atspoguļojas arī žurnālā. Ksenijas viedoklis, ka Ļeņina plāni par zemes nacionalizāciju un varas nodošanu strādnieku rokās nav realizējami uz karstām pēdām. Boļševiki ir nākuši pie va-

Horoskopi AUNS Darba vietâ valdîs intrigas, kâds centîsies atòemt tavu amatu. Tava uzvedîba darba pasâkumâ var mazinât autoritâti kolçìu vidû. Galu galâ viss notiks pçc tava prâta, celsies tavs paðnovçrtçjums un kâpsi augstâk pa karjeras kâpnçm. Finansiâlais stâvoklis uzlabosies. Brîvdienâs lieki neriskç. VÇRSIS Ðíçrðïus radîs slepens nelabvçlis, izjutîsi to arî fiziski. Sakoncentrç savus spçkus un rîkojies pretî, kâ arî pats nepieïauj kïûdas darba jautâjumos. Nav izslçgts, ka tev tiks pastiprinâti pievçrsta uzmanîba no kâda pretçjâ dzimuma pârstâvja puses. Varbût nolemsi iegâdâties kâdu jaunu interjera priekðmetu. DVÎŅI Padosies organizatoriskas lietas, priekðniecîba uzticçs rîkot kâdu prezentâciju. Ðonedçï uzmanîgi vadi auto. Darîjumus kârto, izmantojot sakaru lîdzekïus, nevis dodoties klâtienç. Veiksies mârketingâ. Var nâkties kontaktçt ar þurnâlistiem, sniegt kâdu interviju, par ko nebûsi îpaðâ sajûsmâ. VÇZIS Labvçlîgs laiks pârrunâm, attiecîbu risinâðanai. Veido jaunus kontaktus. Tev radîsies pastiprinâta interese par sveðâm kultûrâm, valodâm, varbût pat nolemsi doties kâdâ ceïojumâ. Patiks atrasties sapòu pasaulç, ðoreiz vislabâk savas fantâzijas spçsi parādît mîlas dzîvç, pârsteidzot savu mîïoto.

ras, ir likvidēta preses brīvība, noslēgts 10 dienu separātais pamiera līgums ar Vāciju. Kādas būs tā sekas – to rādīs nākotne. Uzdodot šo jautājumu, ne Ksenija, ne pat kāda no skolotājam nenojauta, cik smagi 1917. gada notikumu sekas viņas skars. Vēl meitenes nenojauta, ka 1918. gada aprīlī viņas saņems liecības, bet nevarēs vairs turpināt mācīties šai skolā, jo rudenī skola būs slēgta. Ka meitenēm vēl ne reizi vien nāksies iegriezties dažādās stacijās, ne vairs romantisku jūtu vadītām kā skolas laikā, kad varēja priecāties par sliežu ceļiem, tālumā saucošiem, ka karš vēl tik drīzi nebeigsies. Vēl jau viņas atradās zem skolas jumta. Vēl skolotājs Kavokins mācīja meitenēm vērīgi lūkoties dabā, redzēto apvieno

not ar stundās iegūtām zināšanām. Vēl skolotājs Gagajevs reizēm zīmēšanas stundas noturēja skolas parkā. Vēl spēkā Saulcer’tes rakstītais: Kamēr manī skan smalkā stīdziņa, - kamēr es ticu cilvēku patiesībai, es nevaru mest miera. Es meklēju atrodu, viļos un skumstu; un melno skumju dienās dodos atkal negaisā, lai meklētu plašas brīvas cilvēku dvēseles, kuras rītā izrādās par malduguntiņām.» Vēl paies laiks, līdz vilciens vedīs mājup, kur daža laba vidējās izglītības dokumentu iegūs, mācības pabeidzot Tukuma pilsētas vidusskolā. Cita varēs izmatot še svešumā iegūtās zināšanas savas valsts un pilsētas labklājībai, strādājot par skolotājām, ārstēm, kantora darbiniecēm. Malduguntiņas.

14. līdz 20. martam

LAUVA Patiks atrasties uzmanîbas centrâ. Par visâm varîtçm centîsies pierâdît sevi, savu autoritâti, diemþçl daudzu acîs tâ kritîsies. Seviðíi, ja rîkosies pretrunâ saviem vârdiem un plâniem. Nedçïas nogali pavadîsi izklaidçjoties, atpûðoties draugu lokâ. Neïauj attiecîbâs iezagties treðajai personai. JAUNAVA Tavâ dzîvç ienâks negaidîtas, bet patîkamas pârmaiòas. Veiksmîgs laiks, lai reklamçtu un spodrinâtu darba vietas slavu. Uzlabo arî pats savu tçlu. Padosies radoðas lietas – izmanto iespçjas. Daudz laika pavadîsi, pârdomâjot ìimenes budþeta plânu. Ja vçlies kâdam atklât savas jûtas, tad ðis ir îstais laiks. SVARI Aizrausies ar visu radoðo, dosies uz mâkslas izstâdi. Nolemsi uzsâkt ko neierastu, galu galâ pats bûsi pârsteigts par jaunatklâto talantu un tâ iznâkumu. Veiksmîgs laiks aktieriem, mûziíiem, radoðo profesiju pârstâvjiem. Beidzot saòemsies uzaicinât uz kopîgâm vakariòâm savu simpâtiju. SKORPIONS Ja nerîkosies mirkïa iespaidâ, tad ðî nedçïa izvçrtîsies veiksmîga. Labs laiks, lai uzlabotu attiecîbas un pavadîtu vairâk laika kopâ ar gados vecâkajiem ìimenes locekïiem. Tev lûgs palîdzîbu tuvs radinieks. Nedçïas nogalç pievçrsîsies partnerattiecîbu jautâjumu kârtoðanai.

STRÇLNIEKS Veiksmîgs laiks darba jautâjumu kârtoðanai un privâtâs dzîves uzlaboðanai, galvenais – mâcçt sadalît laiku. Paplaðinâsies tavs redzesloks. Iespçjama iepazîðanâs ar pretçjo dzimumu, kas pâraugs romantiskâs attiecîbâs. Patiks nodarboties ar sportiskâm aktivitâtçm, nav izslçgts ârzemju ceïojums. MEÞÂZIS Saspringts laiks, bûsi iegrimis darbos. Iespçjama vilðanâs sadarbîbas partnerî. Nepamet novârtâ savu privâto dzîvi darba dçï. Varbût pienâcis laiks paòemt atvaïinâjumu un doties kâdâ atpûtas braucienâ ârpus dzimtenes robeþâm? Iespçjams, nolemsi patçrçt naudu jaunâkas sadzîves tehnikas iegâdei. ÛDENSVÎRS Vçlçsies ieviest pârmaiòas ikdienas dzîvç. Tieksies pçc netradicionâlâ, neparastâ. Radoðs laiks, prâtâ dzims spoþas idejas. Piedalies kâdâ konkursâ, viktorînâ, tev ir visas iespçjas uzvarçt. Centîsies pavadît pçc iespçjas vairâk laika, sarunâjoties ar lîdzîgi domâjoðajiem. ZIVIS Ðonedçï daudz laika pavadîsi sabiedrîbâ, komunicçjot ar draugiem, domubiedriem. Veidosi jaunus kontaktus, spçsi atstât par sevi neaizmirstamu pirmo iespaidu. Iespçjams, noslçgsi kâdu ilglaicîgu sadarbîbas lîgumu. Daþi zîmes pârstâvji pavadîs nedçïu steigâ, gatavojoties savâm jubilejas svinîbâm.

Lielâ zâle «Marija stjuarte» 12. martâ 18.00 «Vârnu ielas republika» 18. martâ 19.00 Kamerzâle «Regîna» 15. un 18., martâ 19.00 Mazâ zâle «Rît manas kâzas» 16. martâ 19.00 «Mazie laulîbu noslçpumi» 17. martâ 19.00

Latvijas Nacionâlais teâtris Lielâ zâle «Ïaunais gars» 12. martâ 19.00 «Èîkstoðais klusums» 14. martâ 19.00 «Miruðâs dvçseles» 16. martâ 19.00 «Jûdas skûpsts» 17. martâ 19.00

Dita Lûriòa muzikâlâ programmâ 18. martâ 19.00 «O Kartes». Jaunâ zâle «Cilvçks Karamazovs» 12. martâ 18.30 «Novakars: kopsavilkums» 13. martâ 18.30 «Pienvedçja piedzîvojumi» koncerts 18. martâ 20.00 Aktieru zâle «Veïupes krastâ» 13. martâ 18.30 «Nesapraðanâs» 14. martâ 18.30 «Aija» 17. martâ 18.30 «Garâs dienas ceïð uz nakti» 18. martâ 18.30

Neatkarîgais teâtris «Skatuve» «Noslçpumainais atradums» 12. un 13. martâ 18.00

Melngalvju nams LJMD 2011/Skaòu Kalçjs Aivars: Kamermûzikas meditâcijas 12. martâ 19.00

Teâtra klubs «Austrumu robeþa» «Dod mîlai iespçju» 13. martâ 18.00 «Sestdienas vakars» 14. martâ 19.00 «Dueti» 16. martâ 19.00

VEF Kultûras pils «Velniòi» 16. martâ 14.00 Lielâ Ìilde

Minsteres zâle Simfoniskâs impresijas kvartetam 16. martâ 19.00 LJMD 2011/festivâla

noslçguma koncerts 17. martâ 19.00

Rîgas cirks «Âfrikas ziloòi» 12. martâ 12.00, 15.00 un 18.30 13. martâ 12.00, 16.00

Teâtra Observatorija «Kâ kïût slavenai» 14. martâ 19.00 «Lidojums» 16. un 17. martâ 19.00

Kinoteâtris K Suns «Karaliskais improvizâcijas teâtris» 16. martâ 20.00 «Gaidot Godo» 17. martâ 19.00

Kino Rîga «Tâda es esmu» 17. martâ 19.00

Jūrmala

Kauguru kultūras nams «Es dāvinu tev pirmo sniegpulksteni» 12. martā 17.00 Jūrmalas teātris «Zaķis lielībnieks» izrāde bērniem 20. janvārī 16.00 Jūrmalas mūzikas vidusskola Lielā zāle Jūrmalas mūzikas vidusskolas un Iecavas skolas koru un koklētāju ansambļu koncerts 18. martā 18.00

Almas padomi

Brokastîs karstâs maizîtes Karstâs sviestmaizîtes ar ðampinjoniem 200 g baltmaizes, 100 g ðampinjonu, çdamkarote eïïas, çdamkarote sviesta, melnie pipari, sâls. Ðampinjonus notîra, nomazgâ un uz drâniòas nosusina. Tad sagrieþ, apzieþ ar eïïu, apsâla, apkaisa ar pipariem un viegli apcep. Baltmaizes ðíçles viegli apzieþ ar sviestu un arî apcep. Uz apceptâs baltmaizes liek ðampinjonus.

Karstas maizîtes ar kalmâru, ðíiòíi un guríîti 200 g baltmaizîtes, 2 plânas ðíçlîtes þâvçta vai sautçta ðíiòía, vârîta kalmâra, marinçts guríîtis, ½ glâzes majonçzes, pipari, zaïumi. Baltmaizi sagrieþ ðíçlçs un mazliet cepeðkrâsnî apþâvç. Vârîto kalmâru, marinçto guríîti un ðíiòía ðíçlîti sagrieþ salmiòos. Visu samaisa ar daïu majonçzes, pârkaisa ar melnajiem pipariem un pârlej atlikuðo majonçzi, liek uz baltmaizes un cep karstâ cepeðkrâsnî. Gatavu pârkaisa ar pçtersîïu zaïumiem.

Karstâs maizîtes ar dârzeòiem un zaïajiem zirnîðiem 200 g baltmaizes, burkâns, gabaliòð puíkâpostiòa, 100 g

zaïo zirnîðu, ola, 50 g siera, çdamkarote sviesta, rîvmaize, sâls. Dârzeòus notîra, atseviðíi novâra, nokâð un sasmalcina, pçc tam sajauc. Pievieno zaïos zirnîðus, ar sviestu saberztu olas dzeltenumu un pçc garðas sâli. Masu rûpîgi samaisa un pievieno saputotu olas baltumu. Sagatavoto maisîjumu liek uz apceptas baltmaizes ðíçles, pârkaisa ar rîvçtu sieru un cep cepeðkrâsnî.

Pikantâ rîta uzkoda 2 olas, ½ tçjkarotes kartupeïu miltu, 100 g mazsâlîta laða, 50 g iztîrîtu garneïu, 20 g mîdiju, garðvielas, eïïa, salâtu lapas, sâls. Sakuï 2 olas, pievieno nedaudz sâls, ½ tçjkaroti kartupeïu miltu un uz pannas cep omleti, to uzliek uz ðíîvja un virs tâs salâtu lapas, tad lasi, garneles, mîdijas. Pçc tam sarullç un sagrieþ 3 daïâs. Liek uz karsta ðíîvîða un pârlaista ar karoti skâba krçjuma.

Trûcîgâs – íiploku maizîtes Rupjmaizes ðíçlîtes apmçrcç augu eïïâ, pçc tam ierîvç ar sasmalcinâtiem íiplokiem un sâli. Sakârto uz pannas un cepeðkrâsnî apcep kraukðíîgas.

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Mazciems

Viegla dzîve Zemītes «Podiòos» Jānis Vītols

«Podiòi» atrodas Kandavas novada Zemîtes centrâ. Paði zemîtnieki gan «Podiòus» dçvç par bçdu mâju. Tai pat pieðíirts sociâlais statuss, bet ne visiem ðîs mâjas ïaudîm gluþi vienkârði dzîvç nav paveicies. «Podiòi» atrodas labâ vietâ. Miesta centrâ, pârdesmit metru at status no veikala. Lîdzâs atrodas paðvaldîba, tautas nams, netâlu – skola. Muiþas laikâ mâjas vietâ bijusi kûts, iespçjams, kâda ci ta çka. Latvijas brîvvalsts laikâ to pârbûvçja par dzîvojamo. Padom ju gados, kad Zemîtç saimniekoja Lauktehnika, «Podiòiem» izbûvçja otro stâvu un mâjâ dzîvoja raþotnes darbinieki. Bet pçdçjo desmit gadu laikâ çka trîs reizes degusi. Bieþi te piebrauc âtrie. Podiònieki, kad ko nevar sadalît, sakaujas ne pa jokam. Kâda kundze, labos ga dos un sîvo cienoða, kad bçrni viòu audzinâjuði, sacîjusi: ”Ieðu uz «Podiòiem». Dzîvi izbaudîðu. Tur visi dzîvo kâ liela, draudzîga ìimene. Viens otram palîdz. Ne par ko nav jâgâdâ, jârûpçjas. Allaþ bûs i ko iedzert, i uzkost iedos. Piedevâm apèubinâs...”

Honorârs rokâ gan Kad iebraucam Zemîtç, «Podiòu» pagalms kâ izslaucîts. Ne dvçseles. Kâds vîrs gar mâjas priekðu iet uz tâs otru galu. No tu rienes arî kâds parâdâs. Es klât un stâdos priekðâ – kas, no kurienes. Stâstu, ka par visu, ko dzirdçðu un redzçðu, rakstîðu arî, protams. Vîri arî stâdâs priekðâ. Esot Edgars Daukðta un Agris Kazimirisaòecs. Edgars nâk no veikala, cigaretes nopircis. Stiprâkam neiznâkot. Ja iedoðot pusotra lata, tad nopirkðot. Kaltçjot. Rîtos allaþ kaltçjot. Sâkâm kaulçties. Solu la tu, bet tad pie akas uz mâjas fona jânobildçjas. Vîrs teic: “Kas mums atliek!?” Vaicâju abiem, kâ dzîvojas, par ko vietçjie sprieþ? Rît strâdât esot jâbrauc – haltûra piespçlçta, èomam malka jâsazâìç. Un tâ tak laime, jo cieða darba jau te dau dziem nav. Agrâk kolhozs bija. Lauktehnika bija. Viss kas bija. Kas atliekot?... Pie akas ir tâ vie ta, kur «Podiòu» ïaudis pulcçjas. Pârsvarâ vasarâs. Tad ejot jautri. Ne visi pulkâ nâk. Jâ, bet visi ir izpalîdzîgi, pçdçjâ smçíī dalâs. Bet nu nav laika vairs runât. Lats rokâ, un jâiet uz veikalu. Skaidrs, ka ar nopirkto padalîsies. Varbût vçl kâdam ïoti slâpst.

Nu, ko vçl vairâk? «Podiòos» ir deviòpadsmit dzî vokïi. Daþi uz laiku bez ïaudîm. Kâds kur darbiòâ aizbraucis. Cits pa ziemu pie radiem. Devîtajâ dzîvoklî silts. Virtuvç it îpaði. Plîtî liesmiòas pagalç ðaudâs. Te dzîvo Eva Volodkevièa ar vîru Haraldu Babri. Abiem ir darbs! Abi valsts darbâ strâdâ. Paðiem sava maðînîte ir – golfiòð. Otrdien «Podiòos» tâpat kâ visâ pasaulç Starptautiskâ Sievieðu diena. Eva ar vîru svçtku dienu paòçmuði. Meþâ strâdâjot, tâ var, citu dienu atkal nokavçto saraus. Bet ðodien vîrs no rîta sievu ap

sveicis ar buèu un kafiju pie gul tas. Eva nâk no kuplas ìimenes. Lu dis un Ilze – Evas vecâki – des mit bçrnus izaudzinâja. Grûti bi jis, bet izauguði, un nu katrs savâ dzîvç. Mammu diemþçl pirms ga diem pieciem insults íçris. Tçtis Kuldîgâ pie vecâkâs mâsas dzîvo. Arî jau slimîbas mâjâs. Visu mûþu pa meþiem. Nav viegli gan ziemu, gan vasaru meþâ strâdât. Bet Evas un Haralda ìimene «Podiòos» dzîvo kopð pçrnâ septembra. Dzîve te paejot jautri un – ar asarâm. Paði nesûdzas. Îre lçta. Malku paði sarûpç, silts ir. Darbs arî. Ko vçl vairâk?

Vçlies, tici! Sandra arî pa mâju dzîvo. Otrajâ jumta stâvâ austrumu pusç. Viòa nonâkusi pie Evas pasçrst. Sand ra ir trîs bçrnu mamma. Bija. Bçrni atòemti. No sâkuma aizvesti uz krîzes centru Zantç. Tagad audþu ìimençs. Sandra ar bçrniem sa tiekoties. Ko turpmâk? Mçìinâðot bçrnus atpakaï pie sevis atdabût. Vai izdosies, Sandra nezina. Vaicâju, kâ tas gadîjâs? Bçrni esot no diviem tçviem. Vecâkajai mei tai jau 12 gadi. Dzîvojusi Kandavâ. Tur arî gâjis kâ pa celmiem. Do me dzîvokli «Podiòos» ierâdîjusi. Bet te ziemâ, kad ârâ auksti, visi ar pudelçm pie Sandras nâk. Cilvçks ârâ nosalis, jâlaiþ apsildîties. Un tâ no reizes uz reizi, un vadzis lûzis. Sandrai asaras acîs. Eva aizgrieþ se ju. Paòem dvieli. Acis sausç. Sand ra pârdeva savu dzîvokli. Istabiòa silta, tîra. Kâ pie cilvçkiem. Saku, lai sameklç sev kârtîgu vîru, kas par sievu gadâs, stingri groþos turçs. “Labi jau bûtu, bet man allaþ gadâs tâdi, kas uz mana rçíina dzîvo. Nav vairs spçka,” teic Sand ra. Apsçþas tukðajâ bçrnu gultiòâ. Vientuïo lelli rokâs paòem, un asa ras atkal klât... Ko man sacît? “Lai tev, meitiò, veicas! Vçlies, tici, da ri, tad bûs!”.

Edgars Daukšta un Agris Kazimirsaņecs

Jaņina Bagdonaite un Vitālijs Freidis

No balto zvirbuïu gala Aelita un Aleksandrs Ïevanovi ir vieni no balto zvirbuïu bara mâjas îrnieku vidû. Kopâ ar pârçjiem ne dzer, ne tusçjas. Strâdâ un savu dzîvi dzîvo. Aelita teic, ka tâ vis neesot, ka viòi te tâdi vienîgie – Pçteris, Agra, Babri arî tâpat. “Ne laime tâ, ka daudzi strâdât negrib, dzert garðo un tik stâsta, ka darba neesot. Kad piedâvâ, tad pa gaba lu. Dienu pastrâdâ, naudu saòem, un atkal plosts sâkas,” piktojas Aelita. Viòas Aleksandram ir darbs. Par kurinâtâju strâdâ. Todien uz meþu pçc malkas aizbraucis. Suns Dþimis rej, bet nekoþ. Jauns vçl esot. Gribçjusi sev klçpju sunîti, bet ðis, redz, liels kâ teïð izaudzis. Iesmçrçjuði lielo par mazo. Bet – dzîva radîba vien ir. Nezûmçs tak nost. Ïevanoviem ir piemâjas ze me, dârziòð. Pârçjiem arî esot, bet retais to apstrâdâ. Retais... Patla ban kaimiòos esot pieklusums, bet drîz pensijas sâks maksât. Tad atkal augsti ies. “Aiziet, kaut kur aizbraukt? Nav jau par ko? Par elektrîbu mâjâs parâds...” teic Aelita un glauda suòa gal vu. Dþimis paslçpies pie saim nieces kâjâm. Ar acîm seko man – vai tik labu nodomu vadîts, es mu atnâcis...

Aelita Ļevanova Pats par sevi Pie Pçtera Puriòa îsts kârtîbnieks – katra lieta savâ vietâ! Istabâ pavçsi. Pçteris teic, ka vçl neesot kurinâta. Pievakarç kurinâs. Ar ma ni ilgi nepïâpâ, jo pïâpâðana ne esot ieplânota. Patlaban interesan tu grâmatu lasot. Labu grâmatu esot daudz. Pats lasot, kad laiks un patikðana. Bet patikðana... ir visu laiku. Ko citu lai dara? Pensionârs. Veselîba arî vairs ne tâda kâ jaunîbâ. Visu darba mûþu bijis ðoferis. Iesâkumâ tepat, pie Saðas Mâliòa. Tad Zemîtes darbnîcâ pie Brukðteina, Èuprena strâdâjis. Viens pats dzîvo. Nemîlamas sievas negribçjis. Sen jaunîbâ reiz mîlçjis. Tâ mîlestîba arî vienîgâ sirdî palikusi. Labâk tad mûþu kaut domâs kopâ. Pçteris teic, ka viòð te, «Podiòos», dzîvo pats par sevi. Tie, kas uz dzerðanu krituði, kopâ turas. Viòi jau kopð bçrnîbas tâ raduði, un neko tur vairs mainît neesot iespçjams...

Jaòîna un viòas vîrietis Pie Jaòînas Bagdonaites un viòas vîrieða Vitâlija Freiža ir

Eva Volodkeviča pavçsi. Malku taupot. Kârtîba tâda, kâda ir. Paðiem labi. Jaòîna ir lietuviete, bet par to jau vçsta lietuviskais uzvârds. Tik nevar saprast, kâpçc tâds meitenîgs, kâpçc ne sievai piedienîgs – vîrs taèu ir? Pirmais vîrs kapiòos. Bez papîriem dzîvojuði. Tâpat kâ Jaòîna bijis ticîgs katolis. Kun dze arî savu tagadçjo vîrieti vir za mazpamazâm uz Dieva pusi. Cerams, ka izdosies. Dzîvoðana abiem paplâna. Pensijâs pa

abiem pie divi simti latu. Par îri, par elektrîbu jâmaksâ. Ir ðíîvis (satelîta antena). Bez ðíîvja nu nekâdi. Televizors, seriâli kâ gaismas stariòð vienmuïajâ dzîvç. Abi draudzçjas ar Ïevanoviem, Agru, Pçteri un Babriem. Ðòabi – nç, nç. Jaòînas vîrietis gan ðad tad pa aliòam iedzerot. Bet kun dze gan neko. Un katoïiem ta gad cieðs gavçnis sâkas, tâpçc vîrietim arî plânâks çdiens galdâ tiks celts.

Aka

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Pat govij jāsmejas!

šurmulīša pasakas

Par meþa mieru Sensenos laikos dziïdziïajâ meþâ dzîvoja izpûtçjs. Varçtu domât, metâla trumulis, kas to vien zina, kâ dûmus spïaut, taèu nç – ðis bi ja îpaðs izpûtçju veids no bçrza tâss un gan tuvumâ, gan iztâlçm atgâdinâja visparastâko ogu turzu, kas viòð varbût arî bija. Taèu ðî ne bija ne parasta ogu turza, ne parasts izpûtçjs, jo ðis izpûtçjs prata tiesâties. Iespaidîgi, vai ne? Kaut kad bçrnîbâ, kad vârdâ nesaucamas roíeles no bçrza tâss izvija ko lîdzîgu ogu tur zai, jauntapusî ogu turza drîz vien atklâja, ka nav diez ko prasmîga ogu turza; proti, pa caurumu lejasdaïâ ogas bira un bira laukâ, lîdz turzas gatavotâjs apskaitâs un aizmeta tur zu – kaut kur dziïi ogulâjos. Pro tams, ogulâjiem bija, ko sacît. Kâ vien turza piezemçjâs, tâ ogulâji patîkami zemâs balsîs, kâdâs nu ogulâji mçdz runât, apbçra turzu ar vârdiem. Apmçram tâdiem: – Vai tu atradusies, turza tâda – ogu birdinâtâja! Nemâkule! Tâss îstâ!

Vienvârdiòsakot, tâs bija pa visam nedraudzîgas runas, tâpçc turza, kas visu laiku to vien bij` darîjuse, kâ raudzîjusi ogu bi rumu saturçt, neizturçja un iebïâvâs: – Klusat, nelgas! Es nav nekâda turza un nepavisam tâss! Bûtu jums acis pierç, redzçtu, ka modernâkas par mani nav – manu augu mu veido nepârspçjama dizaina konusveida elpojoða trîsslâòu membrâna, tipa GORJE-TEKST; es esmu caurcaurçm ogotâja iepriecinâjums, kas meþâ tika atstâts vien kâ paraugmodelis – ci tiem ogotâjiem! Kam ir iebildumi, lûdzu tikai caur tiesu – vçrsieties vecâ Ozola sekretariâtâ! Ko piebilst – ogulâji apklusa kâ zem lâèa pasagulçjuði. Bet turza beidzot jutâs novçrtçta – nesapra ta, ar kuru caurumu labâk izteik ties – lielo vai mazo? Ar lielo labâk aurçjâs, taèu vârdi saplûda vienâ – âû! Bet ar mazo caurumu spie diens bija labâks, un skaòa tâlâk

Paldies anekdoðu iesûtîtâjiem: Aivim Naivim, MIX A. S., Liânai B., Dacei K., Laurai Lauziniecei un Aijai Smildziòai. Gaidîsim nâkamos jautros sûtîjumus! Laulâto sarunas: – Mîïais, vai es varu nopirkt jau nas kurpes? – Jâ, vari. – Un jaunu somiòu? – Arî vari. – Bet kâ ar jaunu kaþoku? – Tu vari nopirkt visu, ja tev ir nau da!

vçjojâs. Tad nu turza svilpa kâ vil ciena radiniece: – Ar ðo jums paziòoju: es nav nekâda turssa! Es irrr ispûtçjsss! Vi su, kas iekð mans, es izpûð, ka maz neliekâsss! Ogas tâ vien gribçja íiíinât, taèu sabijâs no tiesu darbiem. Ja nu ozols ar zîlçm saper? Nekâda prieka... Par laimi, ogâm nebija ilgi jâklausâs

izpûtçja svilpðanâ – uzlija lietus, un izpûtçjs ar ûdeni galâ netika... Lçja un pûta neatòemdamies, taèu Dziïdziïajâ meþâ nekas tâ nenomierina kâ lietus èaloòa – izpûtçjs drîz vien kïuva par visparastâko lietus reni, kas to tik prata, kâ burbulçt – buï, buï, buï!... Izklausîjâs moderni... Vents

Minētāju stūrītis

– Viòi abi dzîvoja ilgi un laimîgi… – Tas ir – kâ? – Viòa dzîvoja ilgi, bet viòð – laimîgi.

Sastâdîjis Jânis Ozols

Atrodi 11 atšķirības

Skolotâja: – Nosauc trîs slavenus cilvçkus? Jânîtis: – Irbe, Znaroks, Ozoliòð! – Vai par Bahu un Mocartu neko neesi dzirdçjis? – Nç, rezervisti mani neinteresç. – Ja èakli strâdâsi visas astoòas stundas dienâ, ir izredzes kïût par priekðnieku. – Jâ, jâ…Un tad bûs jâstrâdâ 12 stundas!

Slavenîbu burtskaitïu mîkla Jautâjumi: 1. Austrieðu kompo nists (1732.– 1809.), darbs «Gada laiki». 2. Baltvâcieðu íîmiíis un filo zofs, pirmais baltietis, kas saòçmis Nobela prçmiju. 3. Norvçìu daiïslidotâja, trîskârtçja olimpiskâ èempione. 4. Skotu fiziíis un ra dara izgudrotâjs. 5. Latvieðu publi cists un valodnieks (1837. –1875.). 6. Latvieðu dziedâtâjs un kompo nists (dz. 1957.). 7. Amerikâòu kinoreþisors (dz. 1952.), filmas «Fo rests Gamps» reþisors. 8. Latvieðu komponiste, kantâtes «Dievs, ta va zeme deg» autore. 9. Latvieðu olimpiskâ èempione ðíçpmeðanâ. 10. Latvijas hokeja izlases kapteinis 2006. gada èempionâtâ Rîgâ.

– Dçliò, vai esi jau iemâcîjies mçneðu nosaukumus? – Jâ. Septembris, oktobris, novem bris, decembris, janvâris, februâris, marts, aprîlis, maijs. – Bet kur tad vasaras mçneði?! – Tajos taèu ir brîvlaiks!

Iepriekšējās mīklas atrisinājums

Ejot uz trenaþieru zâli nomest lie ko svaru, jûs pat nenojauðat, ka tas jûs pacietîgi gaida, paslçpies ledusskapî… – Kâpçc jums, vîrieðiem, nepatîk darît mâjas darbus? – Tâpçc, ka pârâk liela vienveidîba: nomaini gultas veïu, noslauki putekïus, uzmazgâ grîdu. Un pçc pusgada tas viss jâatkârto vçlreiz! – Vai tev 8. marta rîtâ vîrs pasnie dza kâdu ziediòu? – Jâ, veselu klçpi un teica: “Ej, iz tirgo…” – Kâpçc tu nopirki uzreiz trîs klei tas? – Vienu – ikdienai, otru – svçtkiem, bet treðo, lai kaimiòienes aiz skaudîbas paliek zilas. Maza skudriòa pie dzelzceïa slie dçm domâ: – Gudrais kalnâ nerâpsies, gudrais kalnam apkârt ies! – Tu gulçji ar manu sievu. Tu man par to samaksâsi! –Nekâ nebij’! Es divreiz nemaksâðu! – Kareivja kungs, kādēļ jūs ejat uz ēdnīcu ar automātu? – Es atkal negribu palikt bez saldā, leitnanta kungs!

Divus latus saòem Dace K. Krîzei ir vismaz trîs plusi: var notievçt, kïûsti gudrâks un at liek vairâk laika mie gam…

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Kustos es, kusties tu, kustâs visâs klasîtçs... Vakar paðâ dienas viducî vidusskolas sporta zâlç notika tradicionâlâ Kustîbu diena, kas iepriekð, kâ rakstîjâm, lielâ sala dçï tika atcelta. Kâ ierasts, katrai klasei tika dota iespçja brîvi izpausties un sagatavot priekðnesumu kustîbâ. Skrien un lido

Pret smçíçðanu Jâpiebilst, ka pasâkums ti ka filmçts. Tas tâpçc, ka 7. kla se, kuru audzina skolotâja Da ce Adiòa, vçl arvien nepîpç un turpina piedalîties Vislatvijas akcijâ – konkursâ «Nesmçíçjoðâ klase». Pçdçjâ no konkursa kârtâm dalîbniekiem jâgatavo vi deo klipiòð «Ieelpo dzîvi». Un, kâ iepriekð pastâstîja D. Adiòa, bçrni nolçmuði apvienot patîkamo

Kâ pastâstîja Viesatu bibliotçkas vadîtâja Sandra Ðteina, paðlaik tiek veikti pçdçjie saatavoðanâs dar bi, lai 24. martâ 13.00 kultûras namâ varçtu atzîmçt novadnieka Matîsa Siliòa 150. gadadienu. Top kartogrâfam un novadpçtniekam veltîta izstâde, pasâkumâ solîjusi piedalîties un par M. Siliòu pastâstît Sanita Stinkule – Latvi jas Nacionâlais vçstures muzeja Etnogrâfijas nodaïas speciâliste. Tâpat arî savu veikumus prezentçs izdevniecîbas «Jâòa sçta» pârstâvji, kas, atzîmçjot M. Siliòa – Latvijas pirmâ kartogrâfa – jubileju, laiduði klajâ viòa 1896. gadâ sastâdîtâs kartes «Rîga lîdz ar apvidu» faksimiliz devumu. Protams, piedalîsies arî M. Siliòa dzimtas pârstâvji un savus priekðnesumus bûs sagatavojuði Viesatu paðdarbnieki.

Stâstîs par Taizemi

Žūrija – Irēna Martuzāne, Sanita Dobuma, Irēna Liepiņa un Artūrs Zaremba ar... patîkamo un Kustîbu dienâ iestudçto, nofilmçto “toreado ru” uzstâðanos nosûtîs arî kon kursa þûrijai. Jâpiebilst, ka paðai radoðâkajai nesmçíçtâju klasei bûs iespçja doties ekskursijâ. Savukârt I. Martuzâne atklâj, ka 1. aprîlî, jau piekto gadu pçc kârtas, skolâ notiks nâkamais kustîbu un deju pasâkums. Proti, vidusskolas klases sacentîsies, kas labâk spor ta stundâ apguvuði sarîkojuma de ju soïus.

Uzstājas 1. - 4. klases aerobikas pulciņš

16. martâ 18.00 biedrîbas «Rats» telpâs viesosies psiholoìe Daina Reinfelde, kas novada kon kursa «Sakoptâkâ sçta» laureâtiem jau pazîstama kâ kaislîga tauriòu kolekcionâre. Ðoreiz viòa dalîsies savos iespaidos par ceïojumu Taizemç. Interesenti varçs uzzinât, kâdas ir ðîs eksotiskâs ze mes tradîcijas, klimats, çdieni, arhitektûra, valoda un reliìija. Un, kâ uzsver pati D. Reinfelde, “Taizeme ir kâ svçtki, kas nekad nebeidzas!”

Rezultâti galda tenisâ 7. martâ norisinâjâs galda teni sa sacensîbu 2. kârta un, kâ liecina rezultâtu tabula, paðlaik veiklâkais ðî sporta veida pârstâvis novadâ ir Arnis Silkalns (50 punkti). Tûlît aiz viòa 2. vietâ ar 44 punktiem ierin dojas Andris Silkalns, bet 3. – Jânis Celherts (41 punkts). Nâkamâ kârta jau nâkamajā pirmdienā – 14. martâ 18.15.

FOTO - Liena Trēde

Nepârspçts lîderis, izvçloties muzikâlo pavadîjumu, jaunieðu vidû bija Lauris Reiniks, ku ra pçdçjâ laika ritmiskâko hîtu «Es skrienu» izvçlçjâs gan pavi sam mazie – 4. klases bçrni gan 12. klases meitenes. (Dzirdçja gan runâjam, ka mazie îstos soïus bija iegaumçjuði un izpildîja precîzâk.) Netika brâíçtas arî citas latvieðu mûzikas pçrles – gan «Labvçlîgâ tipa» dziesma par cûku, kas no alumînija, un ðîs dziesmas pavadîjumâ 1. klases kustinâja kâjiòas pret griestiem. Bija arî «Prâta vçtras» «Lidmaðîna», pateicoties kuras iestudçjumam, 9. klase no þûrijas esot saòçmusi visvairâk punktu. Taèu vie tas, kâ pastâstîja skolotâja Irçna Martuzâne, dalîtas netika, un vi si bçrni saòçma atzinîbu par to, ka piedalîjuðies un izkustçjuðies uz nebçdu.

Ziòas Godinot Matîsu Siliòu

Novada domes sçde

Dala Jaunpils novada budþetu Turpinâjums. Sâkums 5. marta laikrakstâ.

Jau rakstîjâm, ka veiktas kârtçjâs izmaiòas domes deputâtu sastâvâ un runâts par deputâtu atalgojumu – tas viss noticis 2. marta novada domes sçdç. Ðoreiz par citiem sçdç izskatîtajiem jautâjumiem. Puse no budþeta – algâm Lîdz ar budþeta apstiprinâðanu, kurð ðogad, salîdzinâjumâ ar 2010. gadu, sarucis par 88 000 latu, deputâti sprieda arî par paðvaldîbas amata sarakstiem un atalgojumu. Kâ jau runâts iepriekð, ne sarakstos, ne atalgojumâ vismaz paðlaik izmaiòas nav plânotas, jo nepiecieðamais samazinâjums esot panâkts uz citu izdevumu rçíina. Kâ apstiprinâja novada domes priekðsçdçtâja Ligita Ginte re, kopumâ atalgojumam visâs paðvaldîbas struktûrâs ir paredzçts tçrçt 52% no budþeta. Deputâts Arvîds Jakovels ieminçjâs, ka varbût tâdâ gadîjumâ vajadzçtu domât par ðtatu samazinâðanu, ja jau budþeta lauvas tiesa aiz iet “ierçdòu uzturçðanai”? Uz ko priekðsçdçtâja un arî citi deputâti norâdîja, ka paðlaik ðâda rîcîba îsti nebûtu pamatota, jo, kaut tâ sauktâs

“strukturâlâs izmaiòas“, visticamâk, bûs jâveic, “lieku cilvçku“ pârvaldç neesot. Tâpat arî esot jâdomâ par to, kâ izteicâs, piemçram, deputâte Dace Adiòa, – teorçtiski atbrîvotie, visticamâk, stâsies rindâ pie sociâlâ dienesta durvîm, tâdçï pçc bûtîbas ietaupît uz atlais to rçíina neizdoðoties. Kâ precizçja deputâts A. Jakovels, bûtu vçrtîgi salîdzinât Jaunpils no vada budþetu ar citu paðvaldîbu izdevumiem – kâda ir attiecîba starp administratîvajiem un citiem izdevumiem? L. Gintere uzsvçra, ka tas jau ir darîts un uz kopçjâ lîdzîgu novadu fona Jaunpils “izskatâs labi”. Vçl pirms balsoðanas deputâts Ç. Strautiòð bilda, ka viòð personîgi arî vâcot salîdzinoðo informâciju un daþâs sadaïâs rezultâti esot “kliedzoði” atðíirîgi, bet solîja rezultâtu gan celt galdâ kâdâ citâ sçdç... Neskatoties uz diskusijâm, lçmums, di viem deputâtiem balsojot pret, tomçr ti ka pieòemts. (Algu un amatu sarakstus, kâ arî budþeta analîzi publicçsim kâdâ no nâkamajiem laikrakstiem. – Red.)

Apstiprina budþetu Kâ nâkamo deputâti ar balsojumu apstiprinâja saistoðos noteikumus par 2011. gada budþetu. Nâkamâ gada plânotie pamatbudþeta ieòçmumi – Ls 1 122 919;

speciâlajâ budþetâ – Ls 50 573 un atbilstoði – arî izdevumi. Tomçr L. Gintere apstiprinâja, ka pçc bûtîbas ðis tomçr ir “krîzes budþets” un bûs jâdomâ, kâ taupît, jo paðvaldîbas vçlmes ar nodokïos samaksâto izpildît ir grûti. Tâdçï deputâtiem nâkðoties izðíirties, kuras funk cijas paðvaldîba ir spçjîga pildît, no kurâm – jâatsakâs. “Centrâlais jautâjums – bût vai nebût Jaunpils novadam patstâvîgam?” skaidroja L. Gintere, piebilstot, ka, patei coties enerìiskai un radoðai darbîbai, izde vies paveikt daudz ko tâdu, kas lielâkiem novadiem prasîtu arî ievçrojami lielâkus finansiâlus ieguldîjumus.

Par pârvadâjumiem un kompensâcijâm Lçma arî par to, kâdas ir paðvaldîbas autotransporta izmantoðanas izmak sas. Kâ norâdîja L. Gintere, viens no lçmumprojekta variantiem paredz, ka degvielas cena ir 85 santîmi par litru. Tâ kâ cenas jau tagad ir augstâkas un turpina celties, iepriekð noteiktâs izmaksas par ki lometru neatbildîs reâlajai situâcijai. Otrs piedâvâtais variants paredzot, ka cenas celsies lîdz latam, jo, kaut arî transports tiks izmantots tikai paðpârvadâjumiem – skolçniem, sportistiem, pensionâriem

u.tml. –, tomçr budþetâ ðie izdevumi jâparedz. Deputâti vienojâs apstiprinât pçdçjo no minçtajiem variantiem, vien laikus solot atgriezties pie diskusijas, vai nevajadzçtu pârskatît paðvaldîbas auto parku, vçrtçjot tâ ekspluatâcijas izmak sas. Proti, vai vçrts uzturçt automaðînu, autobusu, kurð mçdz bieþi plîst un kura remonts izmaksâ dârgi? Ar balsojumu apstiprinâja arî paðvaldî bas noteiktâs kompensâcijas darbinie kiem, par personîgâ auto un mobilâ tâlruòa izmantoðanu. Ç. Strautiòð vçlçjâs uzzinât, kâdçï, piemçram, labiekârtoðanas dienesta vadîtâjai tiek pieðíirti tikai 40 litri mçnesî? “Vai ir iespçjams kontrolçt darbus, neesot uz vietas?” – tâ deputâts. Jâpiebilst, ka lielâka kompensâcija ir tikai sociâlajam darbiniekam – 90 litri mçnesî, nekustamo îpaðumu speciâlistam – 50 lit ri un strâdniekam labiekârtoðanâ – 60 litri. Visiem pârçjiem darbiniekiem, kuri izman to personîgo auto, vidçji tiek apmaksâti 40 litri degvielas vai pat mazâk. L. Gintere aicinâja atcerçties, kâds ir budþets, tâdçï diemþçl vairâk ðobrîd paðvaldîba nevarot atïauties kompensçt. Turpmâk vçl. Lappusi sagatavoja Liena Trēde

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Laiks restartçt Vecmoku ideju un potenciâlu… Pirms èetriem gadiem tika dibinâta biedrîba – nevalstiska organizâcija ar visai skanîgu nosaukumu Vecmoku hercogiste «Sidrabe» (reìistrçta valsts reìistrâ 2007. gada 14. martâ). Biedrîbas mçríi, kurus joprojâm varam izlasît internetâ, ir gana pozitîvi ambiciozi: apvienot radoðus, neatkarîgus un atbildîgus cilvçkus, lai: brîvprâtîgi darbotos Vecmokâs, t. sk. Vecmoku pils un Vecmoku parka kultûrvçsturiskâ kompleksa saglabâðanas, uzturçðanas un attîstîðanas projektos; radîtu, veicinâtu un uzturçtu garîgâs, vçsturiskâs un kultûras vçrtîbas; veicinâtu sabiedrîbas izglîtoðanu un veselîgu dzîvesveidu. Nevarçtu teikt, ka ðajos gados biedrîbas cilvçki un interesenti to nav darîjuði. Ðis tas jau ir noticis, taèu galvenokârt esam darbojuðies individuâli un varbût ne pietiekami auglîgi esam izmantojuði iespçjas, ko patlaban valstî paver biedrîbas un nevalstiskâs organizâcijas. Taèu viss vienmçr atkarîgs no tâ, vai ir cilvçki, kas bûtu gatavi ieguldît savu laiku un enerìiju kâdu kopîgu mçríu sasniegðanai. Ðobrîd tâdi cilvçki ir parâdîjuðies, un mums, pârçjiem biedrîbas biedriem, acîmredzot bûtu

Skaidrîtes Mucenieces foto no izstâdes, kas apskatâma Lazdu bibliotçkâ jâcenðas atbalstît viòu centieni un labâ griba. Tâdçï aicinâm visus tos, kuriem Vecmokas, Vecmoku vide un jçdziens ko nozîmç, 12. martâ 12.00 uz biedrîbas sapulci Lazdu bibliotçkas telpâs. Bûs arî interesanti pie labas tçjas (un vçl arî pie laba vîna tiem, kas nav pie stûres…) dalîties savâ pieredzç un izteikt sa-

vu sajûtu par hercogistes iespçjâm un nâkotni. Un kâ jau aristokrâti – sâksim ar dzeju… Hercogiste nav zudusi, vien bija mazuliet iegrimusi ”ikdienâ”, un nu tai lemts atkal augðâmcelties – caur daþu entuziasmu un mûsu visu atbalstu! Patiesi – visi mîïi gaidîti! Sirsnîbâ – Andrejs Zagorskis un Arnis Ðablovskis

Tālr. 63125216; 29992992 vai reklama@ntz.lv

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Reklﾄ［a un sludinﾄ）umi

Ziņas

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

aptauja Kâdas izjûtas jûs pâròem, uzzinot, ka kaut kur pasaulç notikusi kâda dabas kataklizma, piemçram, ðî brîþa postoðâ zemestrîce Japânâ? Vai ðeit, Latvijâ, jûtaties pasargâts?

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs 10. diena (augoðs mçness Dvîòu/Vçþa (16.31) zîmç) – avots, strûklaka; aktîvas atpûtas diena; spçki, kas sâk plûst pâri malâm, jânovirza lietderîgâ gultnç; jâstiprina saskaòa ìimenç; var saòemt atbalstu no gados vecâkiem cilvçkiem; labi sâkt mâjas celtniecîbu, darît sîkas, bet nozîmîgas lietas; neveiksmes ir sîkas; nepatikðanas âtri pâriet; ieteicams lietot daudz ðíidruma; ðajâ dienâ dzimuðie ir lieli ceïotâji, dâsni, enerìiski; sapòi ir spilgti un patîkami, taèu nepiepildâs – no 13. marta 9.58 lîdz 14. marta 11.09.

Voldemârs Cers (biðkopis):

11. diena (augoðs mçness Vçþa zîmç) – ugunîgs ðíçps, klints; astrâlo kauju diena, saistîta ar slçptâm enerìijâm; spçcîgâkâ Mçness cikla diena; visam nepiecieðama uzmanîba; jâpabeidz iesâktie darbi; nedrîkst sevi pârslogot; labi noder attîrîðanâs procedûras; jârûpçjas par tuviniekiem, jâpauþ mîlestîba; maìisku darbîbu diena; labi ceïot; nedrîkst nogalinât pat vissîkâko radîbu; nedrîkst lietot alkoholu; ðajâ dienâ dzimuðie ir ar lielâm prâta spçjâm, dzîvo garu mûþu; sapòi bez îpaðâs nozîmes, taèu reizçm piepildâs – no 14. marta 11.09 lîdz 15. marta12.31.

– Ir dzirdçts. Mçs neviens neesam pasargâti no dabas nelaimçm. Arî te var tâ notikt. Kur nevar? Esmu priecîgs, ka mums tâda Dieva zeme, kur nekas tâds nav noticis. Un, ja mçs visi Dievam ticçtu, lûgtos, nekad nebûtu kara un bûtu labâk nekâ tagad, kad te velns valda.

FOTO - Rūta Fjodorova

Ðopavasar teâtris satricinâs Tukumu ne pa jokam – no 12. lîdz 20. martam Tukuma kultûras namâ èetrâs dienâs bûs skatâmas trîs teâtra skates. Îsumâ par ðo ieceri un izrâdçm laikrakstam pastâstîja Tukuma novada domes kultûras metodiíe Rudîte Poèa:

sijas jâuzglabâ vai nu vçsâ, gaiðâ telpâ, vai arî, ja ðâdas telpas nav, jânes pagrabâ. Fuksijâm parasti nobirst lapas, un tas nav nekâds ïaunums, par to nav jâuztraucas, bet pagrabâ gan ir stipri vien jâkontrolç, lai puíes nepârlietu un augs nesapûtu, tâs nedrîkst arî pavisam izkalst. Paðlaik, jau martâ, fuksijâm pumpuri mostas un sâk nâkt jaunie dzinumi. Tos galotòojot, iegûst spraudeòus, un drîz varçs audzçt jaunos augus.” R. Zîriòa stâsta: ”Fuksijas pçc iespçjas ilgâk jâglabâ siltumnîcâ, kad nâk salnas, tad jânes iekðâ. Tâm jâziemo vçsâ (+8°C) gaiðâ telpâ. Augus apgrieþ, par 2/3, nogrieþ nenobrieduðos dzinumus. Augus tikpat kâ nelaista. Ðâdi augi jânotur lîdz martam, kad fuksijâm sâk piebriest pumpuri un nâk jaunie dzinumi. Ir svarîgi, lai augs iziet miera periodu, jo tam, lai augtu un ziedçtu, ir jâatpûðas. Nav îsti labi arî tas, ja augs tiek turçts siltâ istabâ un aug visu ziemu. Tad ziedu vasarâ bûs mazâk.” Rûta Fjodorova

– No zemestrîcçm noteikti esam pasargâti. Pie mums nav kalnu. Nav ko trîcinât. Vçtras, plûdi, viss kaut kas var notikt, bet ne tik traìiski, kâ citâs zemçs. Mums ir ïoti laba vide, un mçs nemaz to neprotam novçrtçt.

– Dievam ticu, tâpçc jûtos no visa kâ slikta pasargâts. Teorçtiski viss kas var notikt, bet vai man, tev, mums visiem vieglâk kïûs, ja baidîsimies, nelaimi gaidîsim? Var vçl pierunât nelaimi. Lai Dievs pasargâ! Ticçsim, lûgsim un cerçsim.

– Jâ, jûtos pasargâta. Mums ir citâds klimats. Atrodamies citâ pasaules malâ. Pie mums Latvijâ ðâdas nelaimes nenotiek. Nav kalnu, okeânu, plaðumu, kur vçjiem ieskrieties. Un varbût, vismaz gribas tam ticçt, ka mçs – latvieði – esam izredzçtie.

Jânis Vîtols

Visi – uz teâtri!

Kâpçc neizdodas saglabât fuksijas?

Pçc padoma vçrsâmies pie divâm dârzniecçm – Skaidrîtes Pçtersones Engurç un Rutas Zîriòas Dþûkstç, jo zinâm, ka viòas abas audzç fuksijas. Lûk, S. Pçtersones padoms: ”Domâju, ka fuksijas visvairâk iet bojâ tâpçc, ka nespçjam tâm nodroðinât vajadzîgos apstâkïus ziemâ. Jâatzîstas, ka arî man ne vienmçr izdodas fuksijas saglabât, seviðíi jaunos stâdiòus. Taèu ir arî tâdas fuksijas, kuras izdevies saglabât piecus, seðus gadus. Rudenî fuksijas, cik vien iespçjams, ilgi jâtur siltumnîcâ vai kâdâ vçsâkâ telpâ. Uz ziemu tâs nedaudz jâapgrieþ, jâizgrieþ visi zaïie, nenobrieduðie dzinumi. Fuk-

Normunds (strâdâ, sporto kultûrismâ):

Gundega (mâcâs Tukuma 2. pamatskolâ):

Notikums

Jūs jautājāt

– Zvanu no Jaunpils. Lûdzu, pastâstiet, kâ var saglabât ziemâ fuksijas? Man tâs ïoti patîk, nopçrku pavasarî, bet pa ziemu neizdodas un neizdodas saglabât. Vai nevarçtu ðai jomâ dot kâdu padomu?

Jânis (pastnieks):

– Vispirms 12. martâ bûs vietçjo amatierteâtru skate «Spçlmaòu laiks», kas notiek ik gadu; 17. martâ – Tukuma un Engures novadu kultûras namu un skolu, bçrnu un jaunieðu teâtra skate «Vçjlukturis 2011» un kâ brîniðíîga dâvana 19. un 20. martâ – Pierîgas reìiona amatierteâtru iestudçjumu skate. Gribçtu aicinât visus teâtra cienîtâjus uz ðo skati, zinot, ka tajâ bûs redzamas visas labâkâs reìiona izrâdes; turklât – pilnîgi bez maksas! Tikai tâpçc, lai mâksla bûtu pieejama visiem... Runâjot par katru skati atseviðíi, sâksim no mazâkajiem: skolu un kultûras namu skatç bûs redzami deviòi teâtri, ko pazîstam jau ilgâku laiku. Ðajâ skatç bûs ne vien izrâdes, bet arî divas muzikâli literârâs kompozîcijas (tâs râdîs E. Birznieka-Upîða 1. pamatskolas Muzikâli literârais teâtris un Tukuma vakara un neklâtienes vidusskola) – tas ir jauninâjums, kas iekïauts skates nolikumâ (ðîs skates uzvarçtâji startçs tâlâk IV Latvijas skolu teâtru festivâlâ «Kustîbas turpinâjums»; festivâla reìionâlâ atlase notiks Talsos, bet labâkie teâtri uzstâsies Latvieðu biedrîbas namâ Rîgâ). Kâ viòiem veiksies, skatîsimies un turçsim îkðíus 17. martâ. Pirmie 12. martâ izrâdîsies mûsu novadu amatierteâtrîði. Visi lielâkoties zinâmi – divus gadus skatç nebija Matkules amatierteâtra (pçrn uz skates laiku saslima aktieri un tamlîdzîgas problçmas, bet citâdi viòi strâdâ un darbojas

Tukuma novada un starpnovadu amatierteâtru skates «Spçlmaòu laiks 2011» izrâdes

– vienkârði labu laiku nav bijuði Tukumâ); pirmoreiz baudîsim Sçmes amatierteâtra darbu kopâ ar jaunu reþisori Ivitu Kalseri-Kalnozolu, un arî Cçres amatierteâtris savu darbu uz lielâs skatuves râdîs pirmoreiz. Pârçjie teâtri ir labi pazîstami – ceram, ka Tukuma teâtris iepriecinâs ar ïoti labu izrâdi; Slampes amatierteâtris vienmçr ir priecçjis ar interesantiem darbiem; Pûrç Ligitas Balodes teâtra meitenes allaþ pârsteiguðas ar skatuves tçliem; Tukuma kultûras nama teâtris «Knifòð» ðogad ir sasparojies un pirmoreiz paòçmis ïoti smagu darbu – Þ. Anuija traìçdiju «Antigone». Gribu piebilst – tiem «Knifiòa» bçrniem, kas ðogad beigs 12. klasi, ðis bûs pçdçjais gads teâtrî, tâpçc bija vçlme pamçìinât ko nopietnâku. Ðajâ izrâdç tçlos divi Kreoni (Tçbu valdnieki) – viens jaunieðu skatç, otrs – amatierteâtru skatç; tâtad bûs divas izrâdes katra savâ skatç. «Antigone» sasaucas ar ðodienas vidi un politiskajâm kaislîbâm – ceram, ka tas skatîtâjus uzrunâs... Vents Dubrovskis

12. martâ Tukuma pilsçtas kultûras namâ 10.00 – 11.20 – Tukuma teâtris. (Pçc H.K. Andersena pasakas «Neglîtais pîlçns». Reþisore Valda Râcenâja.) 11.40 – 12.50 – Cçres amatierteâtris. (A. Banka «Sausâ lapa». Reþisore Valija Skarnele) 13.10 – 13.55 – Jaunsâtu pagasta amatierteâtris. (M. Birze «Sievieðu slimîbas». Reþisore Ieviòa Vîtiòa.) 14.35 – 16.15 – Slampes amatierteâtris. (B. Jukòevièa «Ak, ðî jaukâ lauku dzîve!» Reþisore Ivonna Bredovska.) 16.35 – 17.35 – Pûres kultûras nama amatierteâtris «Lai iet!» (L. Jansone «Mammas piemiòas dçï». Reþisore Ligita Balode.) 17.50 – 18.40 – Sçmes amatierteâtris. (Pçc R. Blaumaòa stâsta «Îstâ lîgaviòa» motîviem. Reþisore Ivita Kalnozola-Kalsere.) 19.20 – 20.40 – Tukuma pilsçtas kultûras nama jaunieðu teâtris «Knifiòð» (Þ. Anuijs «Antigone». Reþisori R. Poèa, M. Poès.) 21.00 – 22.40 – Matkules amatierteâtris (M. Zîle «Trîs koðas dâmas». Reþisore Ilze Oliòa.)