9 minute read
Latvijas akadēmiskajā vidē ir vēlme un gatavība strādāt
2022.gada 2. septembrī notika tradicionālā Latvijas Universitātes darbinieku kopsapulce, kurā rektors profesors Indriķis Muižnieks iepazīstināja ar veicamajiem uzdevumiem 2022./2023. akadēmiskajā gadā un pēdējā pusgada laikā paveiktā analīzi. Piedāvājam ziņojuma fragmentus.
Advertisement
Labdien, cienījamie kolēģi, mīļie draugi! Man jāsaka, ka iepriekšējais pusgads ir bijis ļoti, ļoti piesātināts– gan ar pozitīvi, gan negatīvi vērtējamiem notikumiem. Atcerēsimies: iepriekšējā darbinieku kopsapulcē vēl bija kovids, bet nebija kara Ukrainā. Sāksim ar studijām, jo sākas jaunais semestris, jaunais akadēmiskais gads. 2021./2022. akadēmiskajā gadā Latvijas Universitāti pabeidza 3156dažādu programmu absolventi.
Mēs redzam, ka pamatstudiju segments (2139 absolventi) joprojām veido mūsu studentu lielāko daļu.
Domājot par attīstību, mums ir jāmeklē ceļi, kā palielināt maģistra līmeņa un jo īpaši doktorantūras absolventu skaitu (šobrīd attiecīgi 732 un 47– Red.), jo tas ir rādītājs, kas raksturo zinātnes universitātes briedumu. Jā, mums ir vislielākais doktora grāda ieguvēju skaits Latvijā– gandrīz puse no Latvijā iegūtajiem zinātnes doktora grādiem–, tomēr tas ir ļoti mazs. Tam vajadzētu pieaugt trīs četras reizes! Ja mēs vēlamies nodrošināt gan Latvijas akadēmiskās telpas atjaunotni, gan to, ka ar augstu profesionālo kvalitāti un inteliģenci apveltīti cilvēki ietu stādāt uzņēmumos, valsts pārvaldē. Absolventu vietā nāk jaunie studenti. Šogad vienotā pieteikšanās
LV portālā parādīja prognozējamo ainu, ka Latvijas Universitāte dominē– gan vispārējos pieteikumos, gan pieteikumos ar 1.prioritāti (46,1% no pieteikumiem kopā– Red.). Atgādināšu, ka var pieteikties uz vairākām studiju programmām vienlaikus, bet manā izpratnē svarīgākā ir pieteikšanās ar 1.prioritāti, jo tā rāda, uz ko topošais students patiešām, nopietni vēlas pretendēt. Un mēs redzam, ka gandrīz 50% no jauniešiem arī šajā aspektā ir izvēlējušies Latvijas
Universitāti. Septiņas populārākās pamatstudiju programmas, ja skatāmies pēc 1.prioritātes vienotajā uzņemšanas sistēmā, ir psiholoģija (2022.gadā 475– Red.), ārstniecība (434), seko datorzinātnes (375) un tiesību zinātnes (340), komunikācijas zinātne (232), biznesa vadība (228) un Eiropas valodu un biznesa studijas (168). Te ir zināmas pārbīdes: agrāk tiesību zinātnes bija kaut kas līdzīgs absolūtam līderim, tagad acīmredzot kovida laiks un ar to saistītie izaicinājumi ir likuši jauniešiem savas intereses un mērķus pārvērtēt. Mani personīgi iepriecina tas, ka visas šīs septiņas programmas ir arī starp desmit populārākajām pamatstudiju programmām Latvijā. Vienlaikus ir arī septiņu dažādu fakultāšu piedāvātas programmas– tas nozīmē, ka Latvijas Universitātes piedāvāto studiju spektrs ir plašs un to atsaucīgi ir novērtējuši studēt gribētāji.
Tomēr jāņem vērā, ka tas, par ko līdz šim runājām, ir pieteikumi. Rezultāts ir noslēgtie studiju līgumi, reģistrēšanās studijām. Un, ja skatās no šāda viedokļa, tad man jāatzīst, ka rezultāts varēja būt labāks. Proti, mēs šogad (4376 reģistrējušies studijām 29.08.2022.– Red.) esam faktiski atgriezušies 2019.gada (4335) un 2020.gada (4410) līmenī. Augstākā līmeņa (maģistra) studijās esam (1053) tajā pašā 2020.gada līmenī (1071). Jā, 2019.gadā mums bija ļoti straujš izrāviens (1265), un var saprast, jo šogad, kad pasaule atkal “atveras”, mūsu vidusskolu un ģimnāziju absolventiem atkal ir iespēja doties studēt ārzemēs. Tāpat, domāju, studentiem un viņu vecākiem lielas bažas rada ekonomiskās situācijas attīstība– vai tie, kuri pretendē uz maksas studiju vietām, varēs šo maksu nodrošināt. Jā, tie ir objektīvi apstākļi, tomēr jebkurā gadījumā situācija ar noslēgtajiem līgumiem rada vielu pārdomām. Jo īpaši kontekstā ar ministrijas nesen piedāvāto jauno studiju finansēšanas modeli. Šajā ierosinātajā modelī ir ļoti daudz pozitīvā, tomēr ir arī ļoti daudz neskaidrību. Piemēram, kā piedāvātais līdzmaksājums atsauksies uz maksas studijām vispār, vai arī maksas studentiem būs nodrošināts šis pamatfinansējums, kādā apjomā un tvērumā tiks interpretētas sociāli maznodrošināto studentu grupas, kurām pienāktos līdzmaksājumu atvieglojumi. Jautājumu ir daudz, bet ir skaidrs, ka bez būtiskas– desmitos miljonu eiro mērāmas– papildu “injekcijas” studiju bāzes finansējumā šāda modeļa ieviešana arī valstī kopumā ir apšaubāma. Skatīsimies, kāda būs jaunā Saeima un kādas būs valdības budžeta prioritātes. Varbūt 40–60miljonu eiro papildu naudas bāzes finansējumam atradīsies, jo patiesībā summa nav liela, ja salīdzina to ar papildu finansējumiem, kas tika piešķirti sakarā ar kovida pandēmiju.
Runājot par šīs vasaras aktualitātēm saistībā ar studentu noslēgto līgumu skaitu, dažās pozīcijās salīdzinājumā ar 2021.gadu redzam samazinājumu. Te, protams, situācija atšķiras gan starp fakultātēm, gan studiju programmām, tomēr ir arī kopējais “mīnuss”– neliels, bet ir. Protams, svarīgs ir ne tikai kopīgais skaits, bet arī reflektantu, kurus ceram ieraudzīt mūsu auditorijās, kvalitāte. Šādā aspektā varam runāt par pozitīvu tendenci. Ja mēs skatāmies uz mūsu reflektantu rezultātiem centralizētajos eksāmenos, tad vidējā, formulēsim tā, atzīme ir ap 50% no maksimāli iegūstamajiem 100 procentiem. Paturēsim prātā, ka jaunais piedāvātais finansēšanas modelis paredz, ka tikai tie, kuri būs ieguvuši atzīmi virs 25% centralizētajā eksāmenā, varēs pretendēt uz tūlītēju studiju vietu augstskolā, tad tikai 12% jeb 402 no mūsu reflektantiem būtu tādi, kuri uz to pretendēt nevarētu. Protams, apbēdina, ka visīsākais “stabiņš” šajā histogrammā attiecas uz centralizēto eksāmenu matemātikā (2057 reflektanti), toties valodu ziņā mūsu reflektanti ir
sagatavoti labi. Tas nozīmē, ka arī mums pašiem ir vairāk jāstrādā pie savas angļu valodas prasmes, kā arī pie studiju kursiem un programmām angļu valodā.
Nozīmīgi arī tas, ka mēs strādājam ar Latvijas skolēniem ne tikai uzņemšanas procesā, bet arī ikdienā. Gandrīz katrā fakultātē ir savas jauno speciālistu– biologu, ģeogrāfu, mediķu, filozofu utt.– skolas. Ir aktivitātes, kuras jau kļuvušas vēsturiskas, piemēram, Aivara Liepas Neklātienes matemātikas skolas atklātā olimpiāde, kas 2022.gadā notika jau 47.reizi, un tā aptver nevis dažus desmitus, bet tūkstošus skolēnu Latvijā. Tāpat gandrīz visu Latvijas skolēnu komandu treneri starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs ir bijuši Latvijas Universitātes doktoranti, speciālisti.
Mēs strādājam pie savu studiju programmu attīstības. Jaunā akreditācijas posma laikā esam akreditējuši piecus studiju virzienus, viens virziens– Izglītība un pedagoģija– vēl gaida lēmumu, bet jau saņemtās ekspertu atsauksmes ir pozitīvas. Akreditācijas novērtēšanas procesā ir virziens Veselības aprūpe, vismaz pagaidām dzirdētie novērtējumi ir pozitīvi. Papildus jau pieminētajiem akreditācijai iesniegti ir četri, līdz 2023.gada janvārim jāiesniedz vēl seši studiju virzieni. Kopš 2021.gada esam licencējuši 15 jaunas studiju programmas, un šogad tām pievienojās doktora studiju programma Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība, kā arī bakalaura studiju programma Kultūrvides aizsardzība. Studiju programma Cilvēkfaktors, drošība darbā un arodveselība nozīmē, ka, vispārināti apzīmējot, visnotaļ pieprasītajā darba drošības tematikā mēs tagad varam piedāvāt pilnu tvērumu– no pirmā līmeņa līdz doktora studijām. Kultūrvides aizsardzības tēma “izceļojās” starp dažādām Latvijas Universitātes struktūrām– Vēstures un filozofijas fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti–, līdz nu ir “piezemējusies” Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes vides studiju nodaļā; acīmredzot jēdziens “kultūrvide” ir tik plašs, ka vispareizākais būs šāds konteksts. Jāpiemin arī, ka notiek nepārtraukts, Eiropas Savienības finansiāli atbalstīts, darbs, lai paaugstinātu docētāju un doktorantu kompetenci– runa ir par angļu valodas prasmju un digitālo prasmju pilnveidošanu. 2021./2022. akadēmiskajā gadā šādus kursus ir apmeklējuši attiecīgi 18 un aptuveni 200 docētāji. Turpinās doktorantūras grantu programma– šādus grantus saņēmuši 70doktoranti. Šādi granti loģiski iekļaujas jaunajā doktorantūras modelī, kurā kolēģi ne tikai nodarbojas ar pētniecību, bet arī paplašina savu kopējo zināšanu fonu, strādājot kopējās Latvijas Universitātes doktorantūras skolas ietvarā.
Ļoti nozīmīgs Latvijas Universitātes attīstībai ir FORTHEM alianses virziens. Tātad mēs esam viena no šobrīd jau deviņām alianses augstskolām Eiropā. Šīs augstskolas, kuru ģeogrāfiskais tvērums ir no tundras reģiona Somijā līdz Sicīlijai Itālijā, no Francijas līdz Rumānijai, strādā, lai izveidotu kopīgas studiju programmas un sadarbības projektus un mūsu studenti– gluži kā agrākos laikos Eiropā bija ierasts– var ceļot no vienas universitātes uz otru, atrodot gan, tēlaini izsakoties, pajumti, gan iegūto prasmju atzīšanas vienotu sistēmu. Papildu aspekts studiju un arī zinātniskās darbības internacionalizācijā parādījās līdz ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Arī pirms tās starp mūsu studentiem bija vairāki Ukrainas valstspiederīgie, bet nu mēs no jauna esam imatrikulējuši 11 viesstudentus no Ukrainas un 14 studentus uz pirmo semestri 2022.gada rudenī. Kopējais studentu skaits no Ukrainas Latvijas Universitātē ir pieaudzis no 20 šā gada sākumā līdz 48 studentiem. Mēs arī atbalstām zinātniekus no Ukrainas– kā piemēru te varētu minēt mūsu Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāti. Interesants jautājums ir par to, kā attīstīsies mūsu sadarbība ar pētniekiem no Krievijas un Baltkrievijas, kuri arvien lielākā skaitā meklē ceļu prom no savām autoritāru režīmu pārvaldītajām valstīm.
Runājot par pētniecības aktualitātēm, vēlos uzsvērt, ka esam bijuši aktīvi Horizon Europe jaunā satvara (2021.–2027.) pieteikumu iesniegšanā. No 98 pieteikumiem 11 tiek finansēti un pieci atrodas rezerves sarakstā, proti, vēl var pretendēt uz finansējumu. Aktīvākās struktūrvienības šajā ziņā ir mūsu Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts (4 projekti), Atomfizikas un spektroskopijas institūts (3 projekti), Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte (1 projekts) un Medicīnas fakultāte (1 projekts). Šobrīd aktualitāte ir Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu konkurss. Konkursa projektu iesniegšana beidzās 2022.gada 25. augustā. No saņemtajiem 600 iesniegumiem Latvijas Universitātes daļa ir 184 iesniegumi. Tik liels kopējais iesniegto projektu skaits liecina, ka Latvijas akadēmiskajā vidē ir vēlme un gatavība strādāt. Mūsu iesniegtie projekti pretendē uz summu (49,9 miljoni eiro), kas vairākkārt pārsniedz šajā konkrētajā konkursā pieejamo valsts budžeta finansējumu (13,6 miljoni eiro). Tas nozīmē, ka reāli finansējumu saņems labākajā gadījumā viens no desmit projektiem, kas atkal atgādina par to, ka ir nepieciešams būtisks finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai. Ir gan projekti, kur mēs esam, ja tā var teikt, uz drošākas taciņas; es runāju par valsts pētījumu programmām un jaunajām, šogad pirmoreiz attīstāmajām Inovāciju fonda programmām. Valsts pētījumu programmā Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai ir vēl palikusi viena “uzsaukuma” daļa nepilna pusmiljona eiro vērtībā. To realizēs divu gadu laikā ar Latvijas Universitātes
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Rakstu mājas pamatakmens ielikšanas ceremonija
Literatūras, folkloras un mākslas institūtu kā vadošo partneri. Inovāciju fonda programmām Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija un Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas ir atvēlēti gandrīz seši miljoni eiro katrai divu gadu darbam. Latvijas Universitātes plānotā daļa šajās programmās ir attiecīgi 1,6un 1,19miljoni eiro. Šajās summās turklāt neietilpst finansējums, kas atvēlēts, piemēram, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam kā vadošajam partnerim otrajā programmā. Finansiāli mazāk ietilpīgi, bet sadarbības veicināšanai ļoti nozīmīgi ir Baltic Bonus un Latvijas–Ukrainas divpusējās sadarbības programmas pētniecības projektu konkursi, kuros esam bijuši pietiekami aktīvi. Jāsagatavo un 2022.gada septembrī jāiesniedz arī tās valsts pētījumu programmas, kas paver plašas iespējas Latvijas Universitātes zinātnieku līdzdalībai. Piemēram, kas saistītas ar CERN tematiku– Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas (1,3 miljoni eiro). Nesen mūs apmeklēja CERN padomes vadītājs Eliezers Rabinovičs, kurš ar lielu interesi uzklausīja Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes idejas un ieceres par mūsu dalību šīs zinātnes jomas attīstībā, jo te mēs varam runāt ne tikai par teorētisko fiziku, bet arī medicīnu un materiālzinātni. Cita valsts pētījumu programma ir Digitālās humanitārās zinātnes (1,2miljoni eiro), un ceru, ka te būs caurvīšanās ar citām iecerēm, kas saistās, piemēram, ar studiju digitalizācijas procesu, kur Latvijas Universitātei jau ir projekts 2 miljonu eiro apmērā (tas gan ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu).
Lai dažādotu finansējuma avotus, ļoti svarīgi ir kļūt interesantiem uzņēmējdarbības videi. Te vērts pieminēt vairākas jaunas aktivitātes. Esam ieguvuši Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta projektu HIVE, kas vērsts uz inovācijām augstākās izglītības institūcijā. Latvijas Universitāte ir vadošā deviņu valstu universitāšu konsorcijā. Mērķis– attīstīt tehnoloģiju, inovāciju pārneses kapacitāti universitātēs. Es ceru, ka mēs izveidosim labu tehnoloģiju pārneses infrastruktūru, ko varēsim izmantot arī pēc projekta (izpildes laiks– 24 mēneši) noslēguma. Aktīvs bijis arī mūsu studentu Biznesa inkubators, iesaistoties vienā no Erasmus programmas aktivitātēm– Zaļais Heksagons. Pēc kovida ierobežojumu mīkstināšanas jau šogad esam organizējuši četras starptautiskas konferences (kognitīvās zinātnes, nanotehnoloģijas un funkcionālie materiāli u. c.), kas vēlreiz apliecina Latvijas Universitātes vietu zināšanu starptautiskajos tīklojumos.
Sagatavojis Māris Zanders
