Nozīmīgi notikumi Latvijas Universitātē

Lai īstenotu Latvijas Universitātes strukturālās pārmaiņas un veicinātu starpdisciplinaritāti, 2023. gada 16. novembrī LU Padome ar lēmumu ir atbalstījusi LU rektora Konsolidācijas priekšlikumu par piecu fakultāšu modeli.

“Veidojot mūsdienīgu un efektīvā pārvaldībā sakņotu augstskolas struktūras modeli, mēs tiecamies uz augstāku kvalitāti studijās un izcilību zinātnē, sekmējot starpnozaru un komandu darba pieeju. Mūsu mērķis ir radīt apstākļus, lai katram būtu iespēja efektīvi īstenot savas izaugsmes potenciālu, veidojot adaptīvus plānus, izmantojot daudzveidīgu pētījumu piedāvājumu  un izvēloties akadēmiskas vai profesionālas karjeras ceļus. Līdz ar to ieguvēji ilgtermiņā būs gan darbinieki, gan studenti, gan Latvijas sabiedrība kopumā,” uzsver Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks.

Jauno piecu fakultāšu modeli veidos LU Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultāte, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, LU Humanitāro zinātņu fakultāte; LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte un LU Juridiskā fakultāte. Šajās fakultātēs būs apvienotas 29 LU akadēmiskās iestādes.

Augstskolas jaunās struktūras modeļa idejas attīstībā un izveidē līdz šim notikušas vairāk nekā 30 tikšanās un diskusijas, kuru laikā ar fakultāšu un zinātnisko institūtu darbiniekiem, studentiem, absolventu pārstāvjiem, LU senioriem, LU Padomi, LU Padomnieku konventu un Ekspertu padomi tika apspriesti universitātes attīstībā ieinteresētu sabiedrības grupu viedokļi.

Lēmums stāsies spēkā ar 2024. gada 2. janvāri, paredzot pārmaiņas ieviest pakāpeniski. Lai pārmaiņu process neietekmētu augstskolas darbības nepārtrauktību, reformas ieviešanai paredzēts pārejas posms līdz 2024. gada 1. septembrim.

LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš uzsver: “Ar šo lēmumu par apvienoto fakultāšu modeli mēs esam sākuši vērienīgas un būtiskas pārmaiņas Latvijas Universitātes struktūrā ar nolūku koncentrēt spēkus, lai sasniegtu izcilību kā pētniecībā, tā studiju kvalitātē. LU jau tagad ir spēcīga un nopelniem bagāta universitāte. Tomēr mums vēl ir daudz darāmā, lai spētu iekarot vietu pasaules labāko universitāšu galvgalī. Jaunais modelis ir pirmais solis uz pārmaiņām. Mūsu uzdevums ir sekmēt spēcīgu starpdisciplināru pētnieku komandu veidošanos LU fakultātēs un nodrošināt studentiem iespēju tajās piedalīties un apgūt modernākās pētniecības metodes. Apvienojot docētāju akadēmiskos spēkus un īstenojot tenūras profesūras ieviešanu, jaunās fakultātes spēs nodrošināt studentiem izcilākos mācībspēkus.”

LU Medicīnas, dabaszinātņu, matemātikas un datorikas fakultātē ietilps Bioloģijas fakultāte, Datorikas fakultāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Ķīmijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Ķīmiskās fizikas institūts, Astronomijas institūts, Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Bioloģijas institūts, Fizikas institūts, Starpnozaru izglītības inovāciju centrs un Dabas resursu izpētes centrs.

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē ietilps Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs.

LU Humanitāro zinātņu fakultātē ietilps Humanitāro zinātņu fakultāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Teoloģijas fakultāte, Filozofijas un socioloģijas institūts, Latvijas Vēstures institūts, Latviešu valodas institūts, Starptautiskais Indijas studiju institūts un Lībiešu institūts.

LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte būs mainīts līdzšinējās LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes nosaukums, savukārt LU Juridiskā fakultāte saglabās līdzšinējo identitāti, turpinot sagatavot nozares profesionāļus un saglabājot savu identitāti nozares ilgtspējas nodrošināšanā.

Latvijas Universitātes Dabas mājā 2023. gada 8. novembrī norisinājās konference Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma (IF-NPP): viedie materiāli, fotonika un biomedicīna, pulcējot plašu ekspertu un nozaru pārstāvju loku. Konferences fokusā bija gan zinātnieku rezultātu prezentācijas par 2022. gadā Ekonomikas ministrijas izveidotās valsts pētījumu programmas IF-NPP projektu MOTE un BioMedPharm ietvaros paveikto, gan diskusija par valsts pasūtījuma nozīmi zinātņietilpīgu inovāciju un pētniecības attīstībā.

Paneļdiskusijā piedalījās pārstāvji no politikas veidotāju, ražojošā sektora un pētniecisko institūciju vidus –Raimonds Lapiņš (Ekonomikas ministrija), Lauma Muižniece (Latvijas Zinātnes padome), Indriķis Muižnieks (Latvijas Universitāte), Tālis Juhna (Rīgas Tehniskā universitāte), Vitālijs Skrīvelis (Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija), Normunds Bergs (Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija), Andris Anspoks (Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts), Osvalds Pugovičs (Latvijas Organiskās sintēzes institūts) un Dāvids Štēbelis (Eiropas Kosmosa aģentūra).

Pētniecisko institūciju pārstāvji pauda atbalstu IF-NPP programmai, un tā tika atzīta par pozitīvi vērtējamu iniciatīvu, kas ne tikai stimulē pētniecības organizāciju sadarbību, bet arī ļauj veikt praktiskās zinātnes pētījumus, kas individuālām zinātnieku grupām nav pa spēkam. Pētnieku vidū valdīja vienprātība par to, ka ilgtermiņa pētniecības platformu veidošana ir veicināma un atbalstāma, jo tās dod iespēju pētniekiem mobilizēties multidisciplināru zinātnisku uzdevumu risināšanai. Tas ļauj veidot gan zinātnes kapacitāti un ekselenci konkrētās jomās, gan ataudzi. Šai iniciatīvai gan vajadzētu būt harmonizētai ar politikas veidotāju apņemšanos nodrošināt pētniecības finansējumu un ideālā gadījumā arī ar zinātniskās infrastruktūras attīstības stratēģiju uz šo platformu bāzes. Mūsdienu zinātne prasa arvien dziļāku specializāciju, kas ietver gan specifisku aparatūru, gan atbilstošas zinātnieku kompetences. Nepieciešams nostiprināt šos centrus, tajā pašā laikā nodrošinot ilgtspējīgu atvērtās piekļuves mehānismu infrastruktūrai.

Andris Anspoks, izvērtējot MOTE un Cietvielu fizikas institūta pieredzi, aicināja sākt ar pilotprojektu, kurā varētu stiprināt centrus apvienotā fotonikas, viedo materiālu un biomedicīnas platformā. Šāds tests kopienā, kura jau tam ir gatava, dotu pārliecību par to, kā tas darāms visas valsts mērogā, un ļautu izvairīties no kļūdām.

Pētniecisko organizāciju pārstāvji akcentēja esošā valsts regulējuma neelastību pētniecības projektu izvēlē un īstenošanā. Vairāki runātāji norādīja, ka IF-NPP atbalstāmo pētniecības virzienu formulēšanā līdz šim nav bijusi pietiekama industrijas iesaiste. Lai veicinātu zinātniskās sabiedrības un komercsektora diskusiju, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija un Organiskās sintēzes institūts organizē regulārus seminārus, kuros aktualizē esošos pētniecības virzienus un identificē jaunus.

Analizējot citu valstu pieredzi, būtu nepieciešams pilnveidot valsts pētījumu programmu normatīvo regulējumu. Ilgtermiņa investīcijas zinātnes virzienos prasa lielāku elastību, nekā nodrošina šā brīža valsts pētījumu programmas ietvars. Piemērots risinājums būtu platformu finansēšana kombinācijā ar ātru ideju izvērtēšanu un realizāciju pa soļiem, nodrošinot nepārtrauktu iespēju pieteikt jaunas idejas un turpināt tikai tās, kuras dod plānoto rezultātu. Šeit varētu izmantot Organiskās sintēzes institūta pieredzi Eiropas projektā ENABLE, kurā jau tika realizēta platformu pieeja un rezultāti atzīti par ļoti labiem, piemēram, Zviedrijas valdība šādu platformu tagad finansē no nacionālā budžeta.

Farmācijas un biomedicīnas nozares asociācija jau ir skaidri formulējusi komercsektora intereses, kuru sasniegšanai nepieciešama intensīva zinātnes iesaiste, un tas ir saistīts ar zāļu transportformu izstrādi, esošo zāļu pārprofilēšanu, mūsdienīgāku medikamentu ražošanas tehnoloģiju izstrādi un biolīdzinieku attīstīšanu.

“Industrija bieži nav gatava agrīnas fāzes tehnoloģijām, tāpēc svarīgs ir atbalsta finansējums ideju pārbaudei un prototipu izstrādei, kas samazina beigu tehnoloģiskos riskus,” pauda Dāvids Štēbelis. Kā izcils instruments tika novērtēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras tehnoloģijas pārneses programma, kas veicināja un atbalstīja prototipu izstrādi un tehnoloģiju pilnveidošanu. Konferences dalībnieki rosināja atjaunot šo programmu, lai veicinātu un atbalstītu komercializācijas praksi universitātēs.

Novembrī tika starptautiski izsludināta pieteikšanās Latvijas Universitātes astoņām tenūrprofesūras amata vietām bioloģijā, medicīnā, fizikā, datorzinātnēs, valodniecībā, filozofijā, sociālajās un izglītības zinātnēs.

Tenūras sistēma, kas ieviesta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, paredz, ka vēlētam akadēmiskajam personālam – asociētajiem profesoriem vai profesoriem – var tikt nodrošināts beztermiņa darba līgums.

“Prasības pretendentiem ir augstas, bet, neraugoties uz to, ka atalgojums Eiropas kontekstā varētu būt konkurētspējīgāks, jau novērojam interesi par Universitātes piedāvājumu. Mēs ceram piesaistīt augsta līmeņa kandidātus gan no vietējiem, gan ārvalstu speciālistiem. Tenūras profesūras izveide ir vēl viens solis Universitātes stratēģisko mērķu sasniegšanai zinātnes izcilībā,” komentē LU Padomes priekšsēdētājs profesors Ivars Kalviņš.

Viņš norāda, ka LU Padome ļoti rūpīgi seko līdz tenūras sistēmas ieviešanai LU, īpaši raugoties ārvalstu kolēģu piesaistes virzienā. Tāpēc arī Padome aicināja LU pagarināt pieteikšanās termiņu, lai informācija plašāk izskanētu akadēmiskajā vidē Latvijā un ārvalstīs. Tenūrprofesora galvenajos pienākumos ietilpst noteikt prioritārās pētniecības jomas un virzienus konkrētajā zinātņu nozarē, piesaistīt pētniecības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, vadīt pētniecības projektus, iesaistīties starptautiskos konsorcijos un projektos. Ne mazāk svarīgi ir izstrādāt studiju programmas un kursus maģistra un doktora studiju līmenī, vadīt promocijas darbu izstrādi, veicināt zinātnes nozares plašāku atpazīstamību sabiedrībā.

Projektā iesaistītie partneri no Latvijas puses ir Slimību profilakses un kontroles centrs, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca un Rīgas Stradiņa universitāte.

Eiropas Komisijai 2023. gada

31. oktobrī tika iesniegts Eiropas kopējās aktivitātes (Joint Action) projekts par visaptverošu iniciatīvu vēža skrīninga programmu uzlabošanu visās

Eiropas Savienības dalībvalstīs. Pēc Veselības ministrijas pilnvarojuma projektu Latvijā un Eiropā koordinēs Latvijas Universitātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts.

Eiropas vēža uzveikšanas plāns paredz izveidot jaunu vēža skrīninga shēmu, lai nodrošinātu vēža skrīninga programmu augstu veiktspēju visās dalībvalstīs. Tas nodrošinās ilgtspējīgu augstas kvalitātes krūts, dzemdes kakla un kolorektālā vēža skrīninga ieviešanu, nesen ieteikto plaušu, prostatas un kuņģa vēža skrīninga programmu ieviešanu, veicinās vēža radīto slogu samazināšanu visā Eiropas Savienībā. Konsorcijā pārstāvētas 29 partnervalstis, tostarp 25 ES dalībvalstis, Ukraina, Moldova, Norvēģija un Islande. Projektu koordinēs Latvijas Universitāte, un tajā tiks iesaistītas papildus 28 kompetentās iestādes, 59 saistītie partneri un 10 asociētie partneri. Projekta ilgums būs 48 mēneši, kopējais budžets –38 749 916,70 EUR.