valgamarsruudid_lati_2006 by Valgamaa turism

Valgas aprinka maršruti ISTA DIENVIDIGAUNIJA

�� Tūrisma informācijas�� centrs; norāde �� Robežpunkts; muita �� Autoosta; autobusa pietura; laivu�� piestātne �� Pirmā palīdzība (poliklīnika vai slimnīca) �� Rajona, pilsētas vai pagasta dome �� Benzīntanks; stāvvieta �� Viesnīca; cita�� naktsmītne;sanatorija �� Restorāns;�� cita �� ēstuve; naktsklubs �� Tīmekļa pieejas vieta; bezvadu tīmekļa WIFI zona �� Tirdzniecības�� centrs; tirgus; kinoteātris �� Mūzikas un�� teātra festivāla teritorija;�� ūdens atrakcijas, baseins;�� pludmale �� Vasarnīcas; kempings;�� ugunskura vieta �� Jāšana; golfa laukums;�� makšķerēšanas vieta; medību vieta �� Laivu noma; velosipēdu noma �� Slēpošanas �� trase; slaloma trase; slēpošanas tramplīns �� Ierāmētās �� zīmes norāda uz aptuvenu atrašanās vietu

�� Muiža; pilsdrupas �� Vēja dzirnavas; cita ievērojama celtne �� Arheoloģisks; kultūrvēsturisks; vēsturisks objekts; �� vai �� Upurakmens; dižakmens; parks svētbirze; dižkoks �� Ainava; ūdenskritums; cits dabas objekts �� Muzejs, izstāžu zāle; dabas rezervāta centrs �� Pārgājiena taka; atrakciju parks; �� Skatu vieta; skatu tornis; kapsēta �� Luterāņu; pareizticīgo;�� cits dievnams

�� Valsts robeža�� Rajona�� robeža �� Pagasta�� robeža un nosaukums ��

�� Dabas rezervāta�� robeža un nosaukums Tartu slēpošanas maratona �� trase

Valgas apriņķis – Igaunijas dienvidu vārti Valgas rajons ir viens no Igaunijas jaunākajiem un mazākajiem. Tā daba ir gleznaina un daudzveidīga: ap Sangasti un Helmi plešas līdzenumi, bet Otepē un Karulā ir morēnu pauguraine. Te ir lieli meži, kā arī daudz skaistu ezeru un līkumainu upju. Skaistā daba ir devusi vienreizēju materiālu tautas pasakām un teikām, bet atrašanās vieta ir bijusi par iemeslu svarīgiem vēstures notikumiem. Valgas apriņķa iedzīvotāji lepojas ar bagātīgu kultūras un vēstures mantojumu. Tietoa Valgan maakunnasta Valgas apriņķis skaitļos Teritorija: 2046 km2 Iedzīvotāju skaits: 36 000 Iedzīvotāju blīvums: 17,6 cilvēki / km2 Valgas apriņķi ir 11 pagasti un 3 pilsētas: Tirva, Otepe un apriņķa centrs Valga.

www.valgamaa.ee Valgas apriņķa valde Kesk 12, Valga 68203 + 372 766 6100 info@valgamv.ee

Valga – viena pilsēta, divas valstis Valgas tūrisma informācijas centrs Kesk 11, Valga 68203 +372 766 1699 valga@visitestonia.com www.visitestonia.com

Pilsētas titulu Valga ir nesusi kopš 1584. gada 11. jūnija, kad Polijas karalis Stefans Batorijs tai piešķīra pilsētas tiesības. Apriņķa centrs Valga un Latvijas pilsēta Valka ir dvīņu pilsētas, kurām pa vidu iet Igaunijas un Latvijas robeža, ko 1920. gadā noteica starptautiskā tiesa Stefana Tallenta vadībā. No Valgas līdz Tallinai ir 250 km, no Valkas līdz Rīgai – 155 km. Teritorija: Iedzīvotāju skaits:

Valga 16,5 km2 14 750

1. Svētā Jāņa baznīca 2. Piemiņas plāksne Ziemeļu dēliem 3. Rātsnams 4. Kapliča 5. Stefana Batorija piemiņas zīme 6. Vācu bankas ēka 7. Valgas kultūras centrs 8. Valgas centrālā bibliotēka 9. Valgas muzejs

Valka 14,4 km2 6 700

10. Piemiņas zīme Alfrēdam Neilandam 11. Sv. Izidora pareizticīgā baznīca 12. Valgas dzelzsceļa stacija 13. Lokomotīve 14. Svētā gara katoļu baznīca 15. Brāļu kapi Prīmetsas kapos 16. Piemiņas vieta krievu un vāciešu kara gūstekņiem Prīmetsā 17. Pedeles atpūtas zona

1. Svētā Jāņa baznīca Šo baznīcu ir projektējis Rīgas arhitekts Kr. Haberlands, tā pabeigta 1816. gadā. No Igaunijas baznīcām tā ir vienīgā, kurai ir ovāls plānojums. Retās ērģeles ar izmeklēto skaņu ir darinātas Veisenfelsā, netālu no Leipcigas un ir ērģeļmeistara Fr. Lagedasta roku darbs. Ērģeles tika pabeigtas 1867. gada jūlijā. Kopš 1997. gada baznīcas zvani skan pulksten 12.00 un pusnaktī.

4. Kapliča 18. gadsimtā, tūlīt pēc Ziemeļu kara uzceltā kapliča ir pirmais akmens nams Valgā. Tā ir visvecākā māja pilsētā.

2. Piemiņas plāksne Ziemeļu dēliem Valgas atbrīvošanas 15. gadadienā, 1934. gada 1. februārī Jāņa baznīcas sienā tika ievietota piemiņas plāksne igauņu Brīvības cīņās dienvidu frontē kritušajiem somu brīvprātīgajiem. 1940. gadā pēc padomju varas pavēles piemiņas plāksne tika nopostīta. Atjaunotā plāksne tika atklāta 1999. gada 31. janvārī, Paju kaujas 80. gadadienā.

6. Vācu bankas ēka Neoklasicisma stila ēka ar jūgenda elementiem tika celta bankas vajadzībām. Tās autors ir Rīgas arhitekts Vilhelms Reslers. 1912. gadā pabeigtajā ēkā tika atvērta Vācu krājbankas filiāle. Īpašas ievērības cienīga ir nama fasāde ar joniešu kolonnām un klasicisma stilā ieturētu frontonu, kuru rotā bagātīgi rotāts ovāls lodziņš. 1919. gadā šajā ēkā bija Igaunijas 3. kājnieku pulka un 3. divīzijas štābs, kā arī ASV Sarkanais krusts. No 1940. līdz 1991. gadam namu izmantoja padomju vara. Pašlaik šeit ir Valgas apriņķa valde. Kesk 12

5. Stefana Batorija piemiņas zīme 1584. gada 11. jūnijā Polijas karalis Stefans Batorijs piešķīra Valgai pilsētas tiesības. Piemiņas zīme, kas pašlaik atrodas Kesk (Vidus) ielas alejā, tika izgatavota 2002. gadā. Piemineklis tika uzlikts pateicoties veiksmīgai Valgas pilsētas, Ungārijas un Polijas vēstniecību sadarbībai.

7. Valgas kultūras un intrerešu centrs Valgas kultūras un interešu centrs tika uzcelts 1967. gadā pēc klubu tipveida projekta staļinisma garā. 2001. gadā bija pabeigts ēkas remonts, kura gaitā lielākā nama daļa tika uzcelta no jauna. Mūsdienās kultūras centram ir mūsdienīgi aprīkotas teātra un konferenču zāles, izstāžu galerijas, telpas dažādiem pulciņiem, kafejnīca un interneta punkts. Kesk 1

3. Rātsnams Valgas rātsnams ir uzcelts 1865. gadā. Vienstāvīgā ēka ar augsto dēļu jumtu, daudzajiem jumta logiem un tornīšiem ir viens no spilgtākajiem historisma stila koka arhitektūras piemēriem Igaunijā. Rātsnama foajē atrodas piemiņas plāksne Johannesam Mertsonam – pirmajam igauņu tautības pilsētas galvai (1902.–1917.).

8. Valgas centrālā bibliotēka 1902. gadā pēc muižnieka Zenkera pasūtījuma šo ēku uzcēla arhitekts un būvmeistars Karls Šmits. Savulaik namā ir bijusi meiteņu skola, kriminālās policijas iecirknis, oficieru kazino, Vācijas karapulka štābs, bērnu nams, milicijas iecirknis, pionieru nams, bērnu pulciņi. 1996. gadā māja tika atjaunota un nodota bibliotēkai. Ēkā darbojas interneta punkts. Aia 12

10. Piemiņas zīme Alfrēdam Neilandam Svarcēlājs A. Neilands (10.10.1895 – 16.11.1996) ir pirmais igaunis, kas uzvarējis olimpiādē. 1920. gadā A. Neilands atgriezās mājās no Antverpenes olimpiskajām spēlēm ar zelta medaļu. Veiksme viņu neatstāja arī Parīzes olimpiskajās spēlēs, kur viņš ieguva sudraba medaļu.

9. Valgas muzejs Muzeja nams ir uzcelts 1911. gadā pēc G. Hellata projekta. Agrāk te bija biedrības „Säde” nams. Savā laikā tas ir bijis vislielākais no mazpilsētu biedrību namiem Igaunijā. Šo ēku ar fasādes jūgendstila rotājumiem var dēvēt par Igaunijas arhitektūras pērli. 1999. gadā atjaunotā pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina katru interesentu ar Valgas pilsētas un apriņķa dabu, kā arī vēstures un kultūras notikumiem. Ekspozīciju papildina vaska lelles un ceļojošas izstādes. Vabaduse 8 +372 766 8867 www.valgamuuseum.ee

12. Valgas dzelzceļa stacija Jau 19. gadsimta beigās Valga bija kļuvusi par svarīgu tranzīta mezglu, kas pievilināja kā tirgotājus, tā arī uzņēmējus. Tāpēc 1890. gadā tika uzcelta sarkanu ķieģeļu dzelzceļa stacija, depo un dzelzceļnieku darbnīcas. Visas ēkas pārstāvēja vienotu historisma stilu. Pirms Pirmā pasaules kara darbnīcās strādāja apmēram 500 strādnieku. Pašreizējā dzelzceļa stacijas ēka tika uzcelta 1949. gadā pēc arhitekta V. Tsipulina projekta. No gaisa tilta paveras skats uz Valgas rūpnīeciskām ēkām. Jaama pst.10

11. Sv. Izidora pareizticīgo baznīca Tā ir historisma stilā ieturēta baznīca ar latīņu krusta plānojumu un pieciem kupoliem. Tā tika uzcelta laikā no 1897. līdz 1898. gadam. Projekta autors ir V.J. Lunskis.

Pārgājienu maršruti MARŠRUTI GAR PEDELES UPES KRASTIEM 13. Lokomotīve Piemiņas zīme – lokomotīve tika uzstādīta 1998. gadā par godu Pleskavas-Valgas-Rīgas dzelzceļa 110. gadadienai. Lokomotīve SU 251-98 ir izgatavota 1949. gadā Sormovā, Krievijā. 14. Svētā gara katoļu baznīca Baznīca tika pabeigta 1907. gadā un pirmo laiku bija bez torņa, kamēr cara valdība nebija piešķīrusi atļauju tā celšanai. Baznīca tika celta pēc prelāta Afanasoviča iniciatīvas, kuram jo dedzīgi palīdzēja lietuviešu un poļu dzelzceļa strādnieki. Mūsdienās dievkalpojumi notiek 1995. gadā uzceltajā piebūvē. Maleva 8 http://kodu.neti.ee/%7Ebw003a/valga.htm 15. Brāļu kapi Prīmetsas kapsētā Kapos ir apglabāti ap 300 igauņu Brīvības cīņās kritušie. 1925. gada 11. oktobrī kapus svinīgi atklāja kara ministrs Jāns Soots. Padomju laikā brāļu kapu piemineklis bija paslēpts. To vēlreiz atklāja 1988. gada 27. novembrī. 16. Piemiņas vieta krievu un vāciešu kara gūstekņiem Prīmetsā 1941. gada vasaras beigās Prīmetsā tika nodibināta kara gūstekņu nometne Stalag 351. Zem Prīmetsas eglēm dus ap 30 000 cilvēku, kuriem par piemiņu ir uzcelts piemineklis „Sēras“ (autors Antons Starkopfs). Nometne 187 uzsāka savu darbību 1944. gada novembrī. Lielākā daļa no nometnē ieslodzītajiem bija vācieši un austrieši, kā arī ap 300 ungāru un daži spāņi. Prīmetsas kapos ir apglabāti ap 300 cietumnieku. 17. Pedeles atpūtas zona Pedeles upes krastos ir ierīkoti dzirnavu ezeri ar pludmalēm, 2 dabas takas, ko var izmantot arī sportam, kā arī spēļu laukumi bērniem. 2005. gada vasarā šeit tika atklāta Valgas mākslinieka Sergeja Babiča skulptūra „Laika dzimšana“.

Pilsētas putnu taka Taka ved gar ziemeļu dzirnavu ezera krastu. Takas garums ir 1 km; lai to noietu, Jums būs nepieciešamas 20-40 minūtes. Ar izvietoto informācijas dēļu palīdzību jūs varēsiet sekot kartei, kā arī iepazīties ar mūsu parastākajiem pilsētvidē dzīvojošajiem putniem, ko redzēsiet gan daudzu dzīvokļu un mazo privātmāju apkārtnē, gan parkos, gan atkritumu izgāstuvēs.

Mācību taka 1,5 km garais maršruts ved pa gājēju celiņiem gar dzirnavu ezera krastu. Šim gājienam jums būs nepieciešama apmēram viena stunda. Ceļojuma laikā jūs varat pavizināties pa Pedeles upi un iepazīties ar ūdens floru un faunu. Uz takas ir arī saules pulkstenis un vingrošanas stalažas, kas attēlo norises dabā. Ļoti interesants ir arī metru dziļais augsnes profils, kurā redzamas augsnes veidošanās pakāpes.

Valga–Tirva–Tāgepera

1. Atpūtas centrs Jānike 2. Hummuli muiža un Ziemeļu kara kaujas vieta 3. Koorkila, Valgjerva ezers 4. Koorkilas alas

5. Barklaja de Tolli mauzolejs 6. Helmes baznīcas drupas 7. Helmes lauksaimniecības muzejs 8. Ordeņa pils drupas Helmē 9. Helmes alu labirints

10. Tāgeperas pils un parks 11. Tāgeperas baznīca 12. Matsa Erdella kapliča 13. Rīdajas muižas ēka, Gerdrutas kapliča 14. Dūdu mājas

1. Atpūtas centrs Jānikese (Jaanikese) Atpūtas centrs atrodas divus kilometrus no Valgas, skaistajā Jānikese ielejā. Šeit jūs sagaidīs aizraujošas nodarbes visu gadu: šeit var braukt ar kvadrocikliem, orientēties vai spēlēt piedzīvojumu spēles. Lieliskas sportošanas iespējas piedāvā labākā krosa trase Eiropā. Jaanikeses ciems +372 766 8745; www.jaanikese.ee

4. Koorkilas alas Alas aizņem apmēram ceturtdaļhektāru plašu teritoriju. Tās atrodas pie vidusdevona burtnieku svītas nogulumiem pieskaitāmajās smilšakmens kārtās. Virszemē uz alu atrašanās vietu norāda neregulāras piltuves, kuru dibenā vīd ieejas zemzemes gaiteņos. Vislielākā ieeja ir no ielejas nogāzes puses.

2. Hummuli muiža un Ziemeļu kara kaujas vieta Hummuli apvidus tiek pirmo reizi pieminēts zemes dalīšanas aktā starp Tartu bīskapu un ordeni 1226. gadā. Muižas vārds, savukārt, ir atrodams vēstures avotos kopš 1470. gada. Līdz mūsdienām saglabājusies kungu māja tā celta 19. gadsimta 70. gados. 1914. gadā Sangastes grāfs Frīdrihs fon Bergs nopirka muižu savam jaunākajam dēlam. Kopš 1930. gada muižā ir skola. Ziemeļu karš ierakstīja Hummuli apvidu lielās vēstures annālēs. Hummuli muižas laukos 1702. gada 29. jūlijā notika asiņaina kauja starp 18 000 vīru lielo Krievzemes un 7000 vīru zviedru armiju. Upuru bija milzums. Zviedri zaudēja un bija spiesti atkāpties. 2002. gadā šai kaujai par godu tika uzstādīts piemiņas akmens.

5. Barklaja de Tolli mauzolejs Mihaels Andreass Barklajs de Tolli (176.1–1818.) ir slavens Krievzemes karavadonis, kam bija ļoti nozīmīga loma 1812.–1814. gada kaujās pret Napoleonu. Viņš piedzima skotu izcelsmes Baltijas aristokrātu ģimenē. 1791. gadā Barklajs de Tolli apprecējās ar Helēnu Augusti Eleonori fon Smittenu, kurai pūrā tika dota Jigevestes (Jõgeveste) muiža. M.A. Barklajs de Tolli bija pirmais Krievijas anektētais Somijas ģenerālgubernators, pirmais Krievijas caristes kara ministrs, Krievzemes 3. armijas un vēlāk krievuprūšu armijas virspavēlnieks. Slavenais karavadonis krita Austrumprūsijā, netālu no Insterburgas. Viņa mirstīgās atliekas tika atgādātas uz Jigevesti, bet sirds esot apglabāta nāves vietā. 1823. gadā Barklaja de Tolli atraitne viņam par godu lika uzcelt mauzoleju. Klasicisma stilā ieturēto ēku ir projektējis viens no pazīstamākajiem tā laika krievu arhitektiem – Apollons Ščedrins, kapa plāksnes autors ir skulptors Vasilijs Demuts-Maļinovskis. Barklaja de Tolli un viņa sievas sarkofāgi ir saglabājušies neskarti līdz šai baltai dienai. Jigevestes ciems +372 513 9065; www.torva.ee

3. Koorkila, Valgjerva ezers (Koorküla, Valgjärv) Ap Koorkilu plešas ezeriem izraibinātas idilliskas ainavas. To pērle ir Valgjervs – meža ezers ar ļoti dzidru, gaiši zaļu ūdeni un augstiem, stāviem krastiem. No ezera dibena ir izceltas 1300-1400 gadus vecas ēkas atliekas. Pēc visa spriežot, agrāk šeit ir bijis kādas senas igauņu cilts virsaiša nocietinājums. Teikas stāsta, ka Valgjervs un 200 m tālāk esošais Udsu ezers radušies, kad, māsai un brālim precoties, muiža un baznīca nogāja zem zemes.

6. Helmes baznīcas drupas Precīzs baznīcas celšanas laiks nav zināms, tas varētu būt no 13. līdz 15. gadsimtam. Tā ir tipiska Dienvidigaunijas baznīca. No ārpuses ēka bija 41 m gara un 20 m plata, tās tornis bija 46 metrus augsts. Baznīcā bija 800 sēdvietas, bet vajadzības gadījumā tā varēja satilpināt vairāk nekā 2000 cilvēku. 1944. gada septembra kauju laikā baznīcai trāpīja ložmetēja lode. Ēka pamatīgi cieta un kopš tā laika nav atjaunota. 7. Helmes lauksaimniecības muzejs Muzejs atrodas bijušajā pastorāta ēkā, kas tika uzcelta 19. gadsimtā. Starp eksponātiem ir daudz zemkopības darbarīku, dokumenti par Helmes-Tirvas apkaimes kultūras dzīvi, skolas mācību grāmatas un liecības. Kirikukila, Helmes pagasts +372 528 2264 8. Ordeņa pilsdrupas Helmē Ordeņa pils atrodas drošā vietā uz dabīgas pussalas, kuru no vienas puses skauj ezers, bet no otras – dziļi grāvji. Mūru drupas un pamatplānojums liek domāt, ka pils tikusi celta 14. gadsimta pirmajā pusē. Ordeņa pils tika sagrauta krievu/zviedru kara laikā 1658. gadā, kad zviedru puse zaudēja savu cietoksni. Mūsdienās no cietokšņa ir palikuši pāri augsti laukakmeņu mūri ar logu ailām. Pēc tiem noteikts, ka galvenā cietokšņa izmērs ir bijis 120x160 m un tam bijusi ovāla forma. Pils bija uzbūvēta ziemeļu-dienvidu virzienā. Par cietokšņa visvecāko un visinteresantāko daļu tiek uzskatīts tornim līdzīgais veidojums cietokšņa vidus daļā. Gar cietokšņa pakāji tek upuru strautiņš, kura ūdens, kā stāsta, dziedē septiņas kaites. 9. Helmes alu labirints Alas atrodas šaurā un augstā pakalnā, kas stiepjas uz ziemeļiem no Helmes ordeņa cietokšņa. Ievērības cienīgas ir divas zāles, no kurām pirmās caurmērs ir 3,5-6 metri un augstums 3,5 m, otrās zāles caurmērs ir 5,5 m un augstums apmēram 2 metri. Domājams, ka Helmes alas ir izraktas par slēpni un patvēruma vietu jau pirms senajām brīvības cīņām. www.torva.ee

10. Tāgeperas pils un parks Pils tika celta laikā no 1907. līdz 1912. gadam. Tās projekta autors ir Otto Vildavs. Pils ir ieturēta jūgenda arhaistiskā romantisma stilā, bet tās detaļās ir jaušama somu arhitektūras ietekme. Līdz pat 1919. gadam, kad notika īpašumu atsavināšana, pils piederēja muižniekam Hugo fon Strikam. Pils parks ir viens no viskrāšņākajiem Dienvidigaunijā. Mūsdienās pilī ir viesnīca. Tāgeperas ciems, Helmes pagasts +372 766 6390 www.taageperaloss.ee

11. Tāgeperas baznīca Pēc muižnieku Stakelbergu pavēles 1674. gadā celta akmens baznīca ar koka torni.

Pārgājienu maršruti HELMES PAGASTA TAKAS UN CELIŅI RITEŅBRAUCĒJIEM Kopējais garums 110 km, ir atzīmētas, ir karte.

12. Matsa Erdella kapliča Matss Erdells bija igauņu zemnieks, kura dēls Hanss Erdells 1868. gadā nopirka sev Roobes muižu. Tas bija pirmais šāda tipa gadījums visā Livonijā. Tāgeperas kapos atrodas Matsa Erdella ģimenes kapliča. Uz akmens plāksnes kapličas sienā ir rakstīts: „Šeit elpo mierā no lielās strādāšanas un rūpēšanās Sinni saimnieks Roopes muižas Pfandhalter un Pattkilas muižas īrnieks MATZ ERDELL – dzimis Poogles pagasta Erdo mājās pirmā Kristus augšāmcelšanās dievkalpojuma laikā 1792. gadā, miris Pattkilas muižā decembra otrajā dienā, 1847. gadā.” http://www.torva.ee 13. Rīdajas muižas ēka, Gerdrutas kapliča 1762. gadā uzceltā Rīdajas muižas ēka ir viena no vislabāk saglabājušamies baroka stila koka ēkām visā Igaunijā. Puskilometru uz austrumiem no muižas atrodas fon Striku ģimenes kapi, kuros ir 19. gadsimta otrajā pusē celta neogotiska ķieģeļu kapliča. Pēc Striku ģimenes iniciatīvas kapliča tika atjaunota un 2001. gadā nodota vietējās draudzes rīcībā. 14. Dūdu mājas (Torupillitalu) Rīdajas Dūdu mājās var gan klausīties dūdu mūziku, gan apgūt to spēlētprasmi. +372 527 8149 www.torupillitalu.ee

Ceļojuma maršruti pa Helmes pagastu piedāvā iespēju izbaudīt aktīvu atpūtu, daudzveidīgus dabas skatus un iepazīties ar vēstures mantojumu. Jums tiek piedāvāti 13 dažāda garuma maršruti - sākot no 3 km un beidzot ar 27 km garu riņķi. Maršruti ved pa vietējiem ceļiem un ir atzīmēti ar zilām zīmēm un informācijas dēļiem. Tāgeperā un Tirvā ir arī tūrisma informācijas punkts. Pa ceļam ir 9 atpūtas vietas, kur var atvilkt elpu un ieturēt maltīti. Tindres, Holdres un Tāgeperas piestātnēs ir arī ugunskura vietas. Papildus informāciju par ievērojamākajām vietām varat uzzināt, piezvanot uz T numuru. Izziņas tiek sniegtas angļu, somu un igauņu valodā.

Tirva Dārziem bagātā vasaras pilsēta Tirva (Tõrva) atrodas Valgas-Tartu-Pērnavas ceļu krustojumā un ir Helmes pagasta sirds. Pilsētā ir divi dabīgi ezeri ar sakārtotiem krastiem – Rīska un Vanamoisa (Vanamõisa). Cauri pilsētai tek Ihnes upe (Õhne). Tirvas tūrisma informācijas centrs Valga 1, Tõrva 68605 Estonia +372 766 3300 info@torva.ee www.torva.ee

1. Krogus ēka 2. Baznīca-kamerzāle 3. Ihnes upe 4. Danču kalns 5. Brīvības cīņu piemiņas zīme 6. Vanamoisas ezers 7. Rīskas ezers 8. Tikstes ieleja

Teritorija: 4,8 km2 Iedzīvotāju skaits: 3300

kie ļaudis peldējušies tā saucamajā Baltajā pludmalē, jo Tirvas krasts tajā vietā atgādinājis smilšu kalnu. Upi skauj pasakainas ainavas, no kurām visskaistākā ir Ihnes ieleja pie Koorkilas muižas. Holdrē, Koorkilā un Tirvā upei ir arī dzirnavu ezeri. Ihnes upe ir lieliski piemērota braucieniem ar smailītēm.

1. Krogus ēka Pirmā māja Tirvā bija krogus ēka Vīlandes, Tartu un Valgas ceļu krustojumā. Vēstures avotos tā ir pirmo reizi minēta 1834. gadā. Sākotnēji krogs bija celts no koka, bet 1890. gadā tas nodega. Vecās ēkas vietā tika uzcelta akmens māja. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā krogus ēkā ilgus gadus bija patērētāju biedrības veikali. 1998.–1999. gadā nams tika atjaunots. Mūsdienās šī krogus ēka ir kļuvusi par Tirvas pilsētas simbolu un tiek uzskatīta par vienu no šīspuses skaistākajām celtnēm. Valga mnt. 1

2. Baznīca-kamerzāle Tirvas baznīcā-kamerzālē piedāvā jums lielisku muzikālu baudījumu. Igauņi šo baznīcu pazīst sakarā ar ikgadējo dabas festivālu, kura laikā notiek dažādi koncerti un izstādes. Sākumā baznīca-kamerzāle bija Kristus dzimšanas pareizticīgo baznīca (celta 1903.-1904. gadā). Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada niknajās cīņās ta tika izpostīta. Atjaunošanai naudas toreiz nepietika, un gadiem ilgi tā bija drupās. Taču, tā kā pilsētai trūka koncertzāles, 1987. gadā baznīcu pārveidoja par koncertzāli. Celšanas darbi ilga trīs gadus. 1990. gada ziemassvētkos baznīcu atklāja atkal. Valga mnt. 44a 3. Ihnes upe Caur Tirvas pilsētu plūst Ihnes upe. Upes kopējais garums ir 91 km, no kuriem 3,5 km atrodas Tirvas teritorijā. Savu vārdu upe ir aizguvusi no igauņu valodas vārda ahne (alkatīgā), jo savulaik tā prasījusi daudz upuru. Neskatoties uz to, jau 19. gadsimtā Tirvas upē bija vietējo mīļākās peldvietas. Visiecienītākā vieta esot bijusi pie tilta. Pilsētas smal-

4. Danču kalns (Tantsumägi) Danču kalns atrodas pilsētas dienvidu daļā, Ihnes upes kreisajā krastā. 19. gadsimtā šeit bija Pattkilas muižas parks ar jaukiem tiltiņiem, trepēm un deju plačiem, tāpēc šai vietai arī tāds vārds. Kalns ir kā radīts pastaigām un slēpošanai. Uz brīvdabas skatuves vasarās notiek koncerti un izrādes. 5. Brīvības cīņu piemiņas zīme Šī zīme ir uzlikta 1928. gadā par piemiņu Helmes draudzes kritušajiem. 1940. gadā pieminekli nopostīja sarkano vara. 1990. gada 23. jūnijā to uzlika no jauna Tirvas ģimnāzijas priekšā.

6. Vanamoisas ezers Vanamoisas ezers ir Tartu ceļa malā. Šis ezers ir vietējo iedzīvotāju visiecienītākā peldvieta. Ezera ūdens ir skaidrs un vasarās ātri sasilst. Ezera dziļums ir 10,5 metri un tā platība ir 2 hektāri. Ezeram ir skaisti smilšu krasti, 10 m augsts tramplīns un spēļu laukumi. Peldēšanas sezonas laikā pludmalē ir arī glābēju vienības. 7. Rīskas ezers Rīskas ezers atrodas pie Valgas ceļa. Ezeram ir līdzeni krasti, smilšains dibens un daudz avotu. Tā dziļums ir 12,2 m, platība 5 ha. Arī Rīskas ezera krastā ir iekārtoti pludmales spēļu laukumi un lieliska peldvieta, kurā pa vasaru dežūrē glābēju vienības. 8. Tikstes ieleja Tikstes ieleja, kas atrodas uz Tirvas rietumu robežas, ir patiess dabas brīnums. Ielejas platums ir 150-200 metri. Tā sākas pie Helmes muižas un virzās uz platāko Ihnes upes ieleju. Ielejā vietām ir skaistas noras, vietām slejas egļu mežs vai lazdu biežņas. Uz Tikstes strauta esot bijušas divas dzirnavas: vienas pie Kirikumoisas, bet otras- pie dambja.

Valga–Karula–Hargla

1. Kāgjerves muižas komplekss 2. Karulas muiža 3. Jaunā Karulas baznīca 4. Karulas nacionālais parks

5. Harglas baznīca 6. Tahevas muiža 7. Gaujas ieleja 8. Aheru ezers

1. Kāgjerves muižas komplekss (Kaagjärve mõis) Muižas galvenā ēka jeb Alamoisa ir 19. gadsimta otrajā pusē celta neorenesanses stila būve, kurā pašlaik ir skola. Muižas kompleksā ietilpst arī vesela rinda tajā pašā laikā celtu interesantu ķieģeļu celtņu: vagara māja, saimniecības ēka u.c. 19. gadsimta 80. gados 2,5 kilometrus uz rietumiem no muižas uz Kāgjerves strautiņa tika uzcelta Memoisa (Mäemõis) - liels rūpniecības komplekss. Kompleksā ietilpa alus fabrika, dzirnavas, kokzāģētava, vilnas rūpnīca, aušanas darbnīca un citas rūpniecības ēkas. Vienu un divus stāvus augstās ēkas bija celtas vienotā stilā, izmantojot sarkanus ķieģeļus un laukakmeņus. www.mois.ee/voru/kaagjarve.shtml

2. Karulas muiža Impozantā kungu māja tika iznīcināta 1919. gada Brīvības cīņās. Pāri ir palikusi laukakmeņu neogotisma stila vagara māja, kas pēc izskata atgādina viduslaiku cietoksni. Puskilometru no muižas ir muižnieku fon Grotu kapa vieta Krootimeģis: neogotiska ķieģeļu kapliča ar mūri. http://www.mois.ee/voru/karula.shtml

5. Harglas baznīca Baznīcas celšanas darbi tika pabeigti 1821. gadā. Altārgleznu 1895. gadā uzgleznoja E. Jakobss. Londonā rīkotajā altārgleznu konkursā tā ieguva zelta medaļu. Baznīcas ērģeļu autors ir meistars Knaufs, tās ir izgatavotas Vācijā, Gotā 1876. gadā. 1781. gadā Harglas kapsētā tika uzcelta kapliča, kuras šķirstos, satītas kā mūmijas, dus šīspuses ietekmīgākās personas: Lānemetsa īpašnieks Krievzemes ģenerālmajors Gothards Vilhelms fon Vasermans, viņa dzīvesbiedre, māte un svaines vīrs, Tahevas muižas īpašnieks fon Rīkofs , kā arī citi ģimenes locekļi. 6. Tahevas muiža Greznā neobaroka stila galvenā ēka sagruva Otrā pasaules kara laikā, 1944. gadā. Taču liela daļa no blakusceltnēm ir saglabājusies. No tām vissmalkākais ir 1820. gadā uzceltais ledus pagrabs. Pie Tahevas muižas sākas 20, 25 un 50 km garas riteņbraucēju trases. Tornis ar skatu uz Tellingumeģi. www.mois.ee/voru/taheva.shtml www.rmk.ee

3. Jaunā Karulas baznīca Zināms, ka jau 1318. gadā Karulā ir bijusi baznīca. Taču 1944. gadā tā nodega pēdējo reizi un līdz šai balta dienai nav vēl atjaunota. Jaunā Karulas baznīca tika uzcelta bijušās kūts vietā 1997. gadā. 2001. gada Jāņos Karulas muižnieku fon Grotu pēcnācēji uzdāvināja vietējai draudzei Doloresas Hofmanes vitrāžu, kas tika ievietota baznīcā. Karulas baznīcas slieksnis ir vienā augstumā ar Urvastes baznīcas torņa smaili. 4. Karulas nacionālais parks Karulas nacionālais parks atrodas Valgas un Veru apriņķī. Šeit ir daudz pakalnu, kurus sedz meži, pļavas, purvi, bet to ieplakās slēpjas vairāk nekā 50 ezeru. Visaugstākā vieta Karulas nacionālajā parkā ir Rebasemeģa Torņa kalns. Kalna galotnē ir 30 m augsts skatu tornis, no kura paveras skats uz Otepes un Hānjas augstieni. Nacionālajā parkā ir četras iezīmētas mācību takas ar informācijas dēļiem. Tiek piedāvāta arī īsā un garā riteņbraucēju trase, kā arī daudz telšu un ugunskura vietu. Nacionālā parka teritorijā ir Metsamoori Perepark, kas tulkojumā būtu Meža večas ģimenes parks. Ar Meža veču jūs varat iepazīties interneta mājas lapā www.kaikakant.ee/metsamoor Ehijerves ciems, Antslas pagasts +372782 8350 www.karularahvuspark.ee www.rmk.ee

7. Gaujas (Koivas) ieleja Viena no skaistākajām vietām Igaunijā ir Gaujas ieleja uz Igaunijas un Latvijas robežas. Ielejā aug lepni ozoli, liepas un apses. Vietumis var sastapt arī tādus retus augus, kā Eiropas segliņus u.c. Mustjegi (Mustjõgi) upes paliene ir iekļauta starptautiski nozīmīgo putnu vietu sarakstā. Upes krastā ir vairākas telšu un ugunskura vietas. www.rmk.ee 8. Aheru ezers (jeb Kantsi ezers, Sūrjervs (Suurjärv), Ahero ezers) Aheru ir lielākais no Karulas ezeriem, tā platība ir 234 ha. Tas atrodas Harglas zemienē 3,5 km uz austrumiem no Koikkilas (Koikküla). Salīdzinot ar citiem apkaimes mazajiem ezeriem, Aheru ir visvairāk zivju. Ezera krastā ir Oore atpūtas māja, kas piedāvā naktsmājas, ugunskura vietu un laivu piestātnes. www.rmk.ee

Otepe – Igaunijas ziemas galvaspilsēta Otepes tūrisma informācijas centrs Tartu mnt. 1, Otepää 67404 +372 766 1200 otepaa@visitestonia.com turism@otepaa.ee www.visitestonia.com www.otepaa.ee

Otepes (Otepää) novads tika izveidots 1999. gadā, apvienojot Otepes pilsētu un Pihajerves (Pühajärve) pagastu. Pagastā ir 21 ciems, no kuriem lielākie ir Sihva, Otepe un Vana-Otepe. Pagasta centrs ir Otepes pilsēta. No Mārtiņiem līdz Meteņiem Otepe nes Igaunijas ziemas galvaspilsētas nosaukumu. Teritorija: 217,36 km2 Iedzīvotāji: 4500 (Otepes pilsētā 2400)

1. Otepes pilskalns un bīskapa pils drupas 2. Rātsnams 3. Enerģijas stabs 4. Tehvandi sporta bāze

5. Otepes piedzīvojumu parks 6. Otepes Mārjas luterāņu baznīca 7. Igaunijas karoga muzejs 8. Otepes slēpošanas muzejs 9. Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem

1. Otepes pilskalns un bīskapa pils drupas Ir zināms, ka jau 2. gadu tūkstoša sākumā p.m.ē. pilskalnā bija seno igauņu apmetne. Rakstiskajos vēstures avotos Otepē pilskalns tiek pirmo reizi pieminēts Novgorodas hronikā 1116. gadā. 1224. gadā vācu iebrucēji nodibināja šeit akmens cietoksni, kas ir visvecākais zināmais akmens cietoksnis Igaunijas teritorijā. Taču ap 1480. gadu, vāciešiem karojot pret krieviem, varenā ēka sabruka. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās tikai cietokšņa drupas. 1937. gadā pilskalnā tika uzstādīta metāla cietokšņa karte.

2. Rātsnams 1957. gadā uzceltajā ēkā atrodas Otepes pagasta valde, policija, pilsētas bibliotēka, tīmekļa pieejas punkts, kafejnīca (WIFI) un vairāki biroji.

5. Otepes piedzīvojumu parks Pie Tehvandi sporta bāzes 2005. gada vasarā tika atklāts piedzīvojumu parks. Šeit ir piecas takas, kas ir iekārtas kokos! Pieredzējušu inspektoru vadībā neaizmirstami mirkļi te ir garantēti kā lieliem, tā maziem piedzīvojumu meklētājiem. +372 504 9783; +372 766 1313 www.seikluspark.ee 6. Otepes Mārjas luterāņu baznīca Pirmā baznīca Otepē bija uzcelta pilskalna visaugstākajā vietā. Nākamā baznīca tika uzcelta tā paša kalna austrumu daļā. Mūsdienās par tās kādreizējo atrašanās vietu liecina akmens krusts. Tā baznīca, kas ir saglabājusies līdz mūsu dienām, ir uzcelta zviedru laikā, 17. gadsimta 2. pusē. 1850. gadā baznīcas iekšpusē tika veikts remonts un tika uzcelts kora balkons. Ērģeles tika pagatavotas Tartu meistara Keslera darbnīcā 1852. gadā. Baznīcas tornis savu pašreizējo izskatu ir ieguvis 1860. gadā. 7. Igaunijas karoga muzejs Šajā muzejā ikkatrs var iepazīties ar Igaunijas karoga vēsturi. 1884. gadā Otepes muižas zālē tika iesvētīts Igaunijas Studentu Biedrības zilimelnbaltais karogs, kurš 1922. gadā tika pieņemts par Igaunijas karogu. Bez tam Otepes Mārjas luterāņu baznīcas fasādē ir bareljefi, kas atstāsta šo tik svarīgo notikumu. Kirikumoisa, Otepe +372 765 5075, +372 525 4860 otepaa@eelk.ee

3. Enerģijas stabs Ekstrasensi Otepes apkaimē ir atklājuši vairākus enerģijas laukus. To rašanās iemesli nav precīzi zināmi. Domājams, savu lomu te spēlē daudzie mūžvecie koki. 1992. gadā enerģijas laukiem par godu tika uzstādīta skulptūra.

4. Tehvandi sporta bāze Tehvandi sporta bāze tika atvērta 1977. gadā un bija domāta PSRS ziemas sporta veidu olimpiskās izlases trenēšanai. Kompleksā ietilpst galvenā ēka, slēpošanas stadions, slēpošanas trases K70 slaloma kalns, biatlona trase, kā arī skriešanas un skrituļslidošanas celiņi. No slaloma kalna pakājes paveras skaists skats. Tehvandi sporta bāze (Tehvandi Spordikeskus) Nipli ciems, Otepes pagasts +372 766 9500 www.tehvandi.ee

8. Otepes slēpošanas muzejs Šo muzeju 2001. gadā Kirikumoisas ciemā atklāja Starptautiskā slēpošanas federācija (FIS). 2003. gadā tas ieguva oficiālu muzeja atzīmi. Pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina gan ar slēpošanas sporta attīstību Igaunijā, gan ar Otepes sporta bāzes vēsturi. Kopš 2005. gada apmeklētāji var izmēģināt savas spējas ar kalnu slēpošanas simulatoru. Kirikumoisa, Otepe +372 766 3670, +372 501 6082 9. Piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Piemineklis Otepes brīvības cīnītājiem tika atklāts 1928. gadā. Pēc skulptora Voldemāra Meļņika idejas šo pieminekli radīja P. Vēbers. Padomju laikā piemineklis bija aprakts, taču 1989. gada 22. aprīlī to uzstādīja atkal, šoreiz – uz baznīcas pakalna. Lai arī piemineklis visus šos gadus ir nevainojami saglabājies, tomēr pazudusi daļa no granīta plāksnes ar kritušo vārdiem. No 54 vārdiem ir saglabājušies tikai 22.

Pārgājienu maršruti Pihajerves mācību taka 1,5 km, ar atzīmēm, ir atsevišķa karte Taka sākas pie Veike-Emajegi (Väike Emajõgi) upes Pihajerves ezera dienvidu galā. Šī taka ir domāta bērniem vai ģimenēm ar bērniem. Uz takas ir atzīmes, kas iepazīstina ar dažādiem augiem un dzīvniekiem, kā arī jautras atrakcijas. Pa šo taku jūs nokļūsiet Kooliranda pludmalē, kur ir jauka atpūtas vieta ar ugunskura vietu, sēdvietām un šūpolēm.

Aptieķnieka meža taka 3 km, ar atzīmēm Taka sākas un beidzas pie Otepes sporta zāles Mae ielā. Taka ved pa Nipli sporta celiņu caur Aptiekas mežu līdz Margusa ezeram, tālāk pār ceļu, kas ved caur dārziņiem, un pār Sulaojas tiltu – un Jūs esat atpakaļ sākumpunktā.

MARŠRUTI AP PIHAJERVI Izziņas: Otepes dabas parka administrācija Kolga tee 28, Otepe +372 765 5876 www.otepaaloodus.ee; otepaa.looduspark@mail.ee

Otepe – Pihajerve – Kēriku celiņi kājāmgājējiem un riteņbraucējiem (Otepää – Pühajärve – Kääriku) 11 km, asfaltēts, ar atzīmēm Maršruts sākas Mae ielas (Mäe) un Pihajerves ceļa krustojumā un ved lejā no kalna uz Pihajerves pusi. Posms no Otepes līdz Pihajervei ir domāts kājāmgājējiem, posms no Pihajerves līdz Sihvai ir piemērots gan iešanai kājām, gan braukšanai ar riteni, skrituļslidām vai skrituļslēpēm. Posms no Pihajerves līdz Kēriku ir domāts kājāmgājējiem un riteņbraucējiem.

Pihajerve – Kēriku slēpošanas trase 9 km Dodieties ceļā vai nu no Pihajerves atpūtas bāzes, vai no Kēriku slēpošanas stadiona. Turpat var arī izīrēt slēpošanas piederumus. Tumšajos gadalaikos no plkst. 17 līdz 22 ir izgaismots Kēriku – Sihva posms, kā arī Pihajerves atpūtas bāzes apkaime.

Pārgājiena maršruts pa Pihajervi 12 km, ar atzīmēm, ved ap Pihajerves ezeru, ir atsevišķa karte Taka sākas pie Otepes dabas parka centra. 12 kilometrus garā taka ir domāta kājāmgājējiem un riteņbraucējiem. Tā ved ap Pihajerves ezeru. Maršruta veikšanai vajadzētu paredzēt 3 līdz 6 stundas. Taka ved gar Kolga mājām, Kiige kalnu, Armu strautu, Poslovitsu, Hobuse kalnu, Koolirandu, Pihajerves parku un pludmali. Ezera krastos ir atpūtas un ugunskuru vietas. Daļa maršruta (apm. 2,2 km) ved pa riteņbraucēju celiņu, kas iet gar Otepē-Kēriku ceļu.

KĒRIKU TAKAS UN MARŠRUTI Izziņas: NVO Kekkose Rada +372 515 1404 www.kekkoserada.ee; www.kaariku.com info@kekkoserada.ee

Kekkonena taka 15 km, ar atzīmēm, ir atsevišķa karte. Šo taku var iziet jebkurā gadalaikā: vasarā kājām vai ar riteni, bet ziemā - ar slēpēm. Šo taku izmanto gan ceļotāji, gan profesionāli sportisti. Īpatnējo vārdu taka ir ieguvusi pateicoties Somijas prezidenta U.K. Kekkonena vizītei Kēriku 1964. gadā. Taka sākas Kēriku slēpošanas stadionā un ved caur tādām brīnumainām vietām, kā Alpu pļava (Alpiaas), Briežu ieleja (Hirveorg), Harimeģis (Harimägi). Kekkonena takai pa ceļam ir arī 26 m augsts skatu tornis Harimeģī, no kura paveras lielisks skats uz Otepes kalniem, Veike-Emajegi (Väike Emajõgi)ieleju un Karulas augstieni. Kekkonena taku ir iespējams pagarināt līdz 20 km, iekļaujot maršrutā arī Amfiteātra un Purakameģa (Purakamägi) 2,5 km garos riņķus.

Kēriku slēpošanas trases

Slēpošanas trases

1; 2; 2,5; 3; 5; 7,5 km, ar atzīmēm

1; 1,5; 2; 2,5; 3,2; 5; 7,5; 10 km Visas trases ir noklātas ar augstas kvalitātes mākslīgo sniegu. Tās sākas un beidzas Tehvandi stadionā. 3,2 km un 5 km garās takas ir izgaismotas. 10 km taka ir piemērota arī ne tik pieredzējušiem slēpotājiem.

Trases sākas no Kēriku slēpošanas stadiona. 2,5 km garā trase ir izgaismota. Stadionā var iznomāt slēpošanas piederumus.

TEHVANDI TAKAS Izziņas: Tehvandi sporta bāze Nipli ciems, Otepe +372 766 9500 www.tehvandi.ee; tehvandi@tehvandi.ee

MADSAS TAKAS

Celiņš krosam, soļošanai ar nūjām un slēpošanas imitācijai

Slēpošanas trases

5 km

Sākas pie Madsas atpūtas bāzes un vakaros ir izgaismotas. 4 km garā taka ir tikai daļēji izgaismota.

Celiņš sākas pie Tehvandi galvenās ēkas un ved caur Kunimeģa, Hobuserauda, Piksisēra (Püksisäär) un Tehvandi kalna apkaimi. Celiņam ir skaidu klājums, tas ir atzīmēts ar zilām lentēm. Uz takas ir arī zīmes, kas parāda noieto kilometru skaitu. Uz šīs takas ir daudz stāvu kāpumu un kritumu, tāpēc amatieriem to neiesakām.

Izziņas: Madsas atpūtas bāze +372 767 9656, +372 514 8103 madsa@madsa.ee; www.madsa.ee

0,9; 1,5; 4 km

Skrituļslidu un skrituļslēpju celiņš 5 km Asfaltēts 3 m plats celiņš sākas pie Tehvandi galvenās ēkas un ved pa Hobuseraudas, Lettemeģa (Lättemägi), Tehvandi purva un Ansomeģa apkaimi. Šo taku drīkst izmantot tikai pulksteņa rādītāja virzienā. Uz takas ir zīmes, kas parāda nobraukto kilometru skaitu. Šī ir ļoti grūta taka, te ir daudz kritiumu, kāpumu un bīstamu pagriezienu. Tāpēc lūdzam te trenēties tikai labi sagatavotiem un pieredzējušiem sportistiem!

Riteņbraucēju celiņš 5,7 km Ceļš sākas pie Tehvandi galvenās ēkas un ved pa Tartu maratona trasi gar Ansomeģi, no turienes uz Kasemetsu, Kūsemetsu un gar Savimeģa pakāji uz Tehvandi kalnu, tālāk uz Tehvandi purvu un caur Lettemeģi (Lättemägi) un Linnameģi atpakaļ uz sākumpunktu. Lielākā takas daļa ir zemes ceļš, kas nereti ved pār lauku vai grūti izbrienamu purvu. Taka ir atzīmēta ar dzeltenām lentēm.

TARTU MARATONA TRASES Izziņas: Tartu maratona klubs +372 742 1644 www.tartumaraton.ee tartumaraton@tartumaraton.ee

Tartu velomaratona maršruts 63/31 km, ar atzīmēm, ir karte

Taka sākas pie Tehvandi galvenās ēkas un ved ap Kurimeģi, Ansomeģi, Kasemetsu, Kūsemesu, Savimeģi, Tehvandi kalnu, Tehvandi purvu, Lettemeģi (Lättemägi) un Linnameģi. Taka vietām ir noklāta ar zāģu skaidām un atzīmēta ar sarkanām lentēm.

Tartu velomaratona trase sākas Otepē, Tehvandi stadionā un beidzas Elvā, Tartu apriņķa veselības un sporta centrā. Saskaņā ar Igaunijas valsts standartiem trase ir atzīmēta ar zilām riteņbraucēju ceļa zīmēm. Trasē ir izvietotas arī zīmes, kas norāda kā nobraukto, tā arī nobraucamo kilometru skaitu. Lielākā trases daļa ir meža ceļi, kā arī mazāki grunts ceļi. Trasi var izbraukt ar dažāda tipa riteņiem, taču ieteicams būtu kalnu ritenis. Velomaratona trases sākumposms ir netālu no ziemas Tartu maratona maršruta, tālāk tā ved pa Nipli (Nüpli) sporta celiņu, pāriet pāri Harimeģim un Mēgastes kalnam un visbeidzot iziet cauri Elvas-Vitipalu dabas parkam.

Veselības taka

Tartu maratona trase

Maršruts skriešanai un soļošanai ar nūjām 5,5 km

1,2 km

63/31 km, ar atzīmēm, ir atsevišķa karte

Veselības taka sākas pie Tehvandi galvenās ēkas un ved ap Kunimeģi. Pa ceļam ir novietoti vingrošanas rīki, kas domāti septiņu muskuļu grupu un līdzsvara trenēšanai. Taka ir atzīmēta ar zaļām lentēm.

Tartu maratona trase sākas Otepē, no Tehvandi slēpošanas stadiona. Trase ved caur Matu, Mekilu, Mēgasti, Palu un Hellenurmi uz Elvu, Tartu apriņķa veselības un sporta centru.

Valga–Otepe

1. Piemiņas zīme Paju kaujā kritušajiem 2. Sangastes pils 3. Merta korķa koki 4. Kēriku

5. Harimeģis 6. Gustava Vulfa-Oies muzejs 7. Pihajervs 8. Pihajerva atpūtas bāze 9. Pihajerva kara ozols

10. Otepes golfa laukums 11. Hellenurmes ūdens dzirnavas 12. Niunas ezers 13. Leigo tūristu mājas 14. Otepes dabas parks

1. Piemiņas zīme Paju kaujā kritušajiem 1919. gada 31. janvārī netālu no Paju muižas notika viena no Brīvības cīņu izšķirošajām kaujām. Šeit Igaunijas brīvības vārdā plecu pie pleca ar igauņiem cīnījās somu brīvprātīgo pulks Ziemeļu dēli. Kaujā nāvīgus ievainojumus guva leģendārais Brīvības cīņu vadītājs leitnants Jūlijs Kuperjanovs. Kaujai par piemiņu tika uzcelta granīta piramīda. 1994. gada 30. janvārī, kaujas 75. gadadienā Igaunijas valsts prezidents Lennarts Meri to atklāja vēlreiz.

4. Kēriku (Kääriku) Kēriku sāka attīstīties, kopš 1947. gadā te uzcēla Tartu universitātes fiziskās kultūras mācību un treniņu centru. Mūsdienās Kēriku ar savām skaistajām ainavām pievilina jo daudzus, kam tuva aktīva atpūta. Viena no vispopulārākajām ir 15 km garā Kekkonena taka. Kēriku ezera krastā ir laivu noma, laipas un tramplīns. www.kaariku.com; www.kekkoserada.ee

2. Sangastes pils Sangastes pils ir uzcelta 1881. gadā pēc arhitekta Otta Pija Hippija projekta. Savulaik tā ir piederējusi slavenajam grāfam Bergam. No sarkanajiem ķieģeļiem būvētā kungu ēka ir viens no lepnākajiem historisma arhitektūras paraugiem Baltijā. Tās fasādes elementos ir jaušama neliela līdzība ar Vindzoras pili Anglijā. Ap pili plešas skaists parks ar neredzētiem kokiem un zivju dīķiem. Izmēģiniet, kā skan atbalss patrepes velvēs! Lossikilas ciems, Sangastes pagasts +372 767 9300 www.sangasteloss.ee

5. Harimeģis (Harimägi) Harimeģim ir līdzena virsma. Neskatoties uz to, viņš ir viens no lielākajiem kalniem Otepes augstienē. Saskaņā ar pēdējiem veiktajiem mērījumiem, tā augstums ir 211,3 m virs jūras līmeņa. Agrāk kalnu sauca arī par Lēnarda vai Leonharda kalnu. Kalna galotnē ir 28 m augsts koka skatu tornis, kura augstākā skata platforma ir 24 m augstumā. No turienes paveras lielisks panorāmas skats uz Otepes kalniem, Veike-Emajegi ieleju un Karulas augstieni.

3. Merta korķa koki (Märdi) Veike-Emajegi (Väike Emajõgi) upes apkaimē aug īsti Amūras korķa koki! Turpat netālu ir Veike-Emajegi upes dambis, zem kura ūdenkrituma var palīst apakšā un klausīties ūdens skaņās.

6. Gustava Vulfa-Oies memoriālais muzejs Gustavs Vulfs piedzima 1865. gada 1. janvārī VastseOtepe pagastā Jūsas mājās. Šaipusē viņš ir slavens kā dziesmas „Maigā lakstīgala“ (“Õrn ööbik” ) vārdu autors. Šo dziesmu var uzskatīt par Otepes himnu. Pašlaik Lihmuse mājās ir muzejs, kurā saimnieko dzejnieka mazmeita Mari-Ann Karupē. Nipli ciems, Otepes pagasts +372 765 5119, +372 523 3060 www.kirmus.ee/nypli

11. Hellenurmes ūdens dzirnavas 14 km no Otepes Elvas virzienā ir Hellenurmes ūdens dzirnavas. Lielās sarkano ķieģeļu un laukakmeņu dzirnavas ir 19. gadsimta 80. gados likuši celt muižnieki Mitendorfi. Dzirnavās ir miltu un putraimu maļamās mašīnas, no kurām lielākā daļa ir no 20. gadsimta 30. gadiem. Hellenurme, Paluperas pagasts +372 520 5142 www.hot.ee/hellenurmeveski

7. Pihajervs (Pühajärv jeb Svētezers) Pihajervs ir vislielākais ezers Otepes augstienē. Tā garums ir 3,5 km, platums visplatākajā vietā ir 1,6 km, visdziļākā vieta ir 8,5 km, platība 292,6 ha un krasta līnijas garums 16,4 km. Ezera krastos ir daudz avotu, no kuriem vispazīstamākais ir Armuallikas jeb Mīlestības avots Polovitsas krasta līkumā. No Pihajerva dienvidu gala iztek Veike-Emajegi upe. Parkā Pihajerva krastā ir koka skulptūra, kas uzstādīta par godu Tibetas tautas un ticības vadītāja Viņa Augstības XIV Dalailamas Tenzin Gyatzo vizītei 1991. gadā. Pihajervs ir piemērots ka makšķerēšanai, tā arī pludmales prieku baudīšanai. Vasaras laikā krastā var izīrēt ūdens braucamrīkus un par jūsu drošību rūpējas glabēju vienība. 2000. gadā Pihajerva pludmale saņēma ceļojošo ekosertifikātu - Zilo karogu. Tā ir Eiropas valstu atzinība par saudzīgu attieksmi pret dabu. 8. Pihajerva atpūtas bāze Pihajerva atpūtas bāze piedāvā jums atpūsties baudot veselības, skaistuma un ārstnieciskās procedūras. Bāzē ir baseini, boulinga un trenažieru zāle. Vasarās var doties izpriecas braucienā ar kuģīti, kas atiet no muižas parka piestātnes. Pihajerves ciems, Otepes pagasts +372 766 5500 www.pyhajarve.com 9. Pihajerva kara ozols Pihajerva kara ozols ir muižas parka kronis. Milzīgā dižozola stumbra caurmērs ir 1,3 m augstums – 210 cm. Dižozols ir ap 20 metru augsts, tam ir milzīga lapotne. Domājams, ka tas varētu būt ap 380 gadu vecs. Kara ozola nosaukums nāk no 1841. gada, kad Pihajerva muižas zemnieki atteicās pildīt klaušu darbus. Par to viņi tika bargi sodīti lielā ozola pakājē. Pie dižozola ved takas un celiņi. 10. Otepes golfa laukums Otepes golfa laukums atrodas Mehas ciemā. Uz 2007. gada sezonas sākumu esam plānojuši atvērt arī driving range un pitch-put vingrinājumu laukumus. Otepes golfa klubs +372 56 200 115 www.otepaagolf.ee

12. Niunas ezers (Nõuni järv) Niuna ir visbagātākais zivju ezers visā apkaimē. Visizplatītākie te ir brekši, raudas, asari, līdakas u.c. Ezera platība ir apm. 79 ha, dziļums 15,5 m. Ezera krastos ir atpūtas un peldvietas. Ap ezeru var iet gan kājām, gan braukt ar riteni vai mašīnu.

13. Leigo tūristu mājas Leigo tūristu mājas ir plaši pazīstamas ar ikgadējiem vasaras koncertiem un izrādēm, kas notiek uz ezera. Lutikes ciems, Paluperas pagasts +372 509 1344 www.leigo.ee 14. Otepes dabas parks Valgas apriņķa ziemeļu daļā ir Otepes dabas parks. Tas ir vislielākais rezervāts Igaunijā, kas iesliecas gan Otepes, gan Paluperas, kā arī Pukas un Sangastes pagastos. Rezervāts aptver 22 430 ha no 1180 km² lielās Otepes augstienes. Otepes dabas parka centrs Kolga tee 28, Otepe www.otepaaloodus.ee

Teksta autors: Marina Lauk, Liivika Liiv-Kaldma, Mare Raid Tulkojums: Jana Šteinberga-Ranki Salikums: SIA Disain ja Trükk Attēli: Tiina Viirelaid, Toomas Uibo, Jaanus Ilp, Olev Merivee, Mare Raid, Andy Karjus Tipogrāfija: Triip 2005/2006

Buklets tapis ar Eiropas Savienības atbalstu.

Valgas tūrisma informācijas centrs Kesk 11, Valga 68203 +372 766 1699 valga@visitestonia.com www.visitestonia.com Otepes tūrisma informācijas centrs Tartu mnt 1, Otepää 67404 +372 766 1200 otepaa@visitestonia.com; turism@otepaa.ee www.visitestonia.com; www.otepaa.ee Tirvas tūrisma informācijas centrs Valga 1, Tõrva 68605 +372 766 3300 info@torva.ee www.torva.ee