LAT - Learning Unit 5 - AR by AKETH

PASĀKUMU PLĀNOŠANAS UN IZSTRĀDES ELEMENTU ANALĪZE PASĀKUMU MĀRKETINGS – 5. MODULIS

Moduļa saturs 1. nodaļa. Mārketinga pamati 2. nodaļa. Tiešsaistes mārketings 3. nodaļa. Pasākuma mārketings 4. nodaļa. Tirgus ekonomikas pamati

Mācību ilgums:

10 stundas

Kopējais darba apjoms stundās:

25 stundas

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Moduļa mērķi Uzdevumi/rezultāti Izstrādāt mārketinga plānu konkrētam pasākumam Zināšanas

Pamata zināšanas par galvenajiem mārketinga jēdzieniem, teorijām un tehnikām Padziļinātas zināšanas par tirgus ekonomiku Pamata zināšanas par mārketinga politikas instrumentiem Padziļinātas zināšanas par sociālo, ētisko un tehnoloģiju ietekmi mārketinga lēmumu pieņemšanas procesā

Prasmes Prast noteikt galvenos mārketinga konceptus un to lomu pasākumus, kā arī pielietot tos pasākuma plānošanā Prast atšķirt dažādas nozarei specifiskas pasākumu formas, pamatojoties uz to raksturīgajām īpašībām

Kompetences Prast nodot informāciju par konkrētā tirgus dinamiku un konkrētā pasākuma pārdošanas argumentiem Izvērtēt alternatīvas mārketinga stratēģijas un izvēlēties visatbilstošāko

Definēt potenciālos draudus veiksmīgam pasākumam un izveidot skaidras Prast izstāstīt, kā tirgū sasniegt konkurētspējas priekšrocības. ilgtspējīgas konkurētspējas priekšrocības. Prast noteikt mārketinga stratēģijas, kas salāgo stiprās puses ar ārējo vidi un pasākuma vajadzībām.

Novērtēt būtisko mārketinga informāciju, lai precīzi diagnosticētu problēmas, analizēt iespējamos risinājumus, izmantojot kvalitatīvos un kvantitatīvos datus.

KOPSAVILKUMS Šis mācību modulis iepazīstina izglītojamos ar mārketinga konceptu. Pēc tam tajā tiek aplūkoti mārketinga pamati un sniegta informāciju par pašu konceptu, ar to saistītajām teorijām un visbiežāk sastopamajām īstenošanas tehnikām. Otrajā nodaļā ir aprakstīts tiešsaistes mārketings, savukārt trešajā ir izskaidrota pasākumu mārketinga pamata dinamika. Pēdējā nodaļā ir sniegta informācija par tirgus ekonomikas raksturīgajiem aspektiem. ATSLĒGAS VĀRDI mārketings, mārketinga pasākumu komplekss, mārketinga mērķi, mārketinga rīki, tirgus izpēte, tirgus analīze, 4 P, komunikācijas politika, mārketinga koncepts, mērķa grupa, tiešsaistes mārketings, pasākumu mārketings

1. NODAĻA. MĀRKETINGA PAMATI Jebkurš uzņēmums analizē tirgu, kurā tas darbojas, un konkurentus, ar kuriem tas sacenšas. Tāpat tie salīdzina tirgus un nosaka saviem produktiem atbilstošāko tirgu. Šie faktori ir būtiski arī dažādu pasākumu organizatoriem. Turklāt pasākumu organizatoriem bieži vien ir jāspēj pārliecināt arī uzņēmumus par dalību attiecīgajā pasākumā, izceļot viņu ieguvumus un iespējas. Tādēļ organizatoriem ir jāprot un jāspēj noteikt uzņēmumu intereses un vajadzības, kā arī izvērtēt tās, salīdzinot ar attiecīgo tirgu. Tirgus ekonomika. Lai atspoguļotu tirgu kā dažādu interešu saskaņošanas struktūru, ir jāizpēta faktiskie tirgus apstākļi un jāparāda cenu noteikšanas procesu sekas. Šim nolūkam ir jādokumentē uzņēmumu savstarpējās sadarbības iespējas un riski, kā arī jāizpēta dažādu sadarbības veidu iespējamība. Pasākumu organizatoriem ir jāsaprot tirgus ietekmes iespējas un ierobežojumi. Viņiem ir jānosaka, cik lielā mērā atšķirīgās tirgus pētījuma metodes ir piemērotas datu vākšanai konkrētajā gadījumā, un jāpielieto tās savās mārketinga politikās. Pamatojoties uz nozares analīzi, viņi spēj noteikt pasākumu organizēšanas nozares sniegto pakalpojumu nozīmīgumu ekonomikā. Savukārt tas ļauj izstrādāt mārketinga kampaņas konkrētu nozaru uzņēmumu uzrunāšanai. Vispirms pasākuma organizatoram ir jāizvirza komunikācijas, cenu, izplatīšanas un produktu mērķi. Tie ir nepieciešami mārketinga konceptu izstrādei un kalpo kā atsauces rādītāji piemērotāko mārketinga pasākumu izvēlei. Izstrādājot mārketinga konceptu, pasākuma vadītājam jāņem vērā arī dažādi faktori, kas ietekmē uzņēmuma panākumus. Viņiem jāizprot integrētās komunikācijas aspekti, kā arī konkurence pārdevēju tirgū un aspekti, balstoties uz kuriem attiecīgais uzņēmums var izveidot veiksmīgas ilgtermiņa attiecības ar saviem partneriem iepirkumu, kapitāla darbaspēka un viedokļa tirgū. Ņemot vērā visus šos aspektus un veikto tirgus analīzi, tiek izstrādāts integrētas komunikācijas koncepts, kas, izmantojot saskaņotu komunikācijas

pasākumu kompleksu, palīdz izplatīt informāciju mērķorientētā veidā. Attiecīgi komunikācijas pasākumu plāns tiek pielāgots auditorijai. Pasākumu organizatori uzskata, ka uzņēmuma darbības sekmīgums ir lielā mērā atkarīgs no tā, vai uzņēmums gan iekšēji, gan ārēji rīkojas vienotā veidā. Viņi izmanto modernos komunikācijas un informāciju tehnoloģiju līdzekļus. Mārketinga pamatā ir ideja, ka uzņēmumam ir nepārtraukti jāseko līdzi un jāpielāgo savas darbības tirgus vajadzībām. Mūsdienās konkurētspējīgos tirgos klientu vajadzību noskaidrošana un apmierināšana ir ikviena uzņēmuma vadītāju galvenā prioritāte. Līdz ar to mārketings ir uzņēmējdarbības domāšanas veids. Taču pats galvenais mārketinga uzdevums ir atpazīt izmaiņas tirgū un pieprasījumā, lai laicīgi sniegtu šādas aktivitātes īstenojošajam uzņēmumam konkurētspējas priekšrocības (Anon., 2014). 1.1.

MĀRKETINGA MĒRĶIS

Mārketinga mērķi parasti ir mārketinga pasākumu kompleksa izmantošanas rezultāti. Uzņēmumi vienmēr cenšas sasniegt vairākus mārketinga mērķus, kas ir savstarpēji saistīti. Lai noteiktu realizējamu mārketinga mērķi, ir nepieciešams precīzi definēt un konkretizēt saturu, laika posmu un sasniedzamības līmeni. Šādam mērķim jābūt funkcionālam, respektīvi, saprotamam, realizējamam un pārbaudāmam. Ideālajā variantā mērķi viens otru papildina un atbalsta, taču bieži vien arī ir pretrunā viens otram. Tas nozīmē, ka sasniegt vienu mārketinga mērķi, izmantojot mārketinga pasākumu kompleksu, ir iespējams tikai uz cita mērķa rēķina. Tādēļ mērķiem ir jānosaka prioritātes. Pastāv dažādi mārketinga mērķu veidi. STRATĒĢISKIE UN FUNKCIONĀLIE MĀRKETINGA MĒRĶI Stratēģiskie mārketinga mērķi – stratēģisko mērķu pamatā ir ilgtermiņa mērķis, kas ir ļoti būtisks uzņēmumam, piemēram, jaunu tirgu iekārošana vai jaunu mērķa grupu uzrunāšana. Funkcionālie mārketinga mērķi – funkcionālie vai taktiskie mārketinga mērķi ir īslaicīgi orientēti. Tie parasti ir pakļauti ilgtermiņa mērķiem. KVANTITATĪVAIS UN KVALITATĪVAIS MĀRKETINGS

Kvantitatīvie mārketinga mērķi – kvantitatīvos mārketinga mērķus var izmērīt pēc skaitļiem un vērtībām. Tipiskākie šādu mērķu piemēri ir izmaksas, apgrozījums vai peļņa. Tie ir lieliski piemēroti mērķa izpildes kontrolei, jo, pateicoties tiem, ir iespējams vienkārši noteikt mērķa izpildes pakāpi. Kvalitatīvie mārketinga mērķi – kvalitatīvos mārketinga mērķus ir iespējams tikai aprakstīt. Kvalitatīvie mārketinga mērķi ir, piemēram, pakalpojums, tēls vai atpazīstamības līmenis (Anon., 2017). 1.2.

MĀRKETINGA KONCEPTA IZVEIDE

Pirms mārketinga koncepta veidošanas ikvienam uzņēmumam būtu jāatrod atbildes uz tālāk dotajiem jautājumiem. • Kas ir mana mērķa grupa? • Kādas ir manas mērķa grupas vajadzības? • Kādā pozīcijā mana kompānija atrodas attiecībā pret konkurentiem? • Ko mārketinga disciplīna nozīmē manam uzņēmumam? • Kādas pieredzes ir gūtas iepriekšējās mārketinga aktivitātēs? • Kādi ir uzņēmuma mērķi un mārketinga pasākumi? • Kuri aspekti būtiski ietekmē klientu uzticību? Mārketinga koncepts sastāv no 7 posmiem. 1. Status Quo analīze Vispirms ir jāiegūst holistisks pārskats pār status quo. To var iegūt, izmantojot SVID analīzi (stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudi). Bez šīs analīzes jūs turpmākajos posmos varat pieņemt nepareizus lēmumus, jo jums būs pieejama nepareiza vai nepilnīga informācija. 2. Mārketinga mērķi Kad esat noskaidrojuši sava uzņēmuma statusu, jums jānosaka, kurus mārketinga mērķus vēlaties īstenot. Parasti mārketinga mērķi orientējas uz pārdošanu, tirgus daļu vai klientiem. Mārketinga mērķi tiek izvirzīti un noteikti, pamatojoties uz uzņēmuma vispārīgajiem mērķiem. Mārketinga mērķus ne vienmēr var nodalīt no korporatīvajiem mērķiem.

3. Mārketinga stratēģija Šajā posmā tiek noteikti veidi, kā sasniegt mārketinga mērķus. Tie tiek ietverti mārketinga stratēģijā, kas savukārt veido pamatu mārketinga koncepta īstenošanai. Mārketinga stratēģija

ietver

informāciju

par

mērķa

tirgiem,

tiem

sniedzamajiem

pakalpojumiem/produktiem, konkurentiem un mārketinga aktivitātēm. 4. Mārketinga rīki Pēc tam, kad ir noteiktas mārketinga stratēģijas, ir jānosaka to īstenošanai izmantojamie mārketinga rīki. Šeit tiek izšķirta: 1. produktu politika; 2. izplatīšanas politika; 3. nosacījumu politika; 4. komunikācijas politika. Šīs klasifikācijas pamatā ir Edmunda Džeroma Makkārtija (Edmund Jerome McCarthy) 4 P modelis, kas aplūko tādus aspektus kā „produkts”, „vieta”, „cena” un „popularizēšana”. Šo modeli veiksmīgu mārketinga aktivitāšu īstenošanai speciālisti izmanto jau kopš 1960. gada. Tā paplašinātā versija ir 7 P modelis. Abi modeļi tiek dēvēti par mārketinga pasākumu kompleksu, jo tie veido mārketinga aktivitāšu īstenošanai nepieciešamo pasākumu sistēmu. Šajā posmā ir jānosaka atbilstošie mārketinga rīki. 5. Mārketinga pasākumu komplekss Šajā posmā iepriekš noteiktie mārketinga rīki tiek apvienoti vienā mārketinga pasākumu kompleksā. Jums jāpārliecinās, ka nenovēršat uzmanību no mārketinga koncepta ilgtermiņa mērķiem (2. posms). • Vai mārketinga pasākumu komplekss vēl aizvien atbilst konceptam? •Vai tas atbilst status quo analīzes rezultātiem (1. posms)? 6. Mārketinga koncepta īstenošana Pēc iepriekš norādīto plānošanas posmu noslēgšanas, šie plāni tagad ir jāīsteno. Šajā posmā tiek īstenotas kampaņas, radīti pārdošanas kanāli, veidoti tirgi un veiktas tamlīdzīgas darbības. Īsāk sakot, tiek īstenotas visas 3–5 posmā izplānotās darbības. 7. Rezultātu izvērtēšana

Pēc visu plānoto pasākumu īstenošanas, ir jāizvērtē rezultāti. • Kas strādāja? • Kas nestrādāja? • Kuri mērķi tika sasniegti? • Kas nav labi? • Kuri procesi ir jāuzlabo? • Kas nākamreiz būtu jādara citādāk? Izvērtēšana ir viens no būtiskākajiem mārketinga koncepta elementiem, jo tā sniedz informāciju, kas noderēs turpmāko konceptu un stratēģiju īstenošanā (Moeser, 2017). 1.3.

KĀDAS MĀRKETINGA IESPĒJAS PASTĀV ŠĀDĀ SITUĀCIJĀ?

Mārketinga joma ir ļoti visaptveroša. Pastāv ne tikai tiešsaistes, bet arī tiešais mārketings. Tam nepieciešams klientu saraksts, kuru var izstrādāt, rūpīgi veicot mērķa grupu analīzi. Tirdzniecības izstādēs un konferencēs veiktās produktu prezentācijas ir vēl viens mārketinga veids. Šeit uzņēmums var prezentēt sevi mērķa grupai, vienlaicīgi izvērtējot savas iespējas salīdzinājumā ar tiešajiem konkurentiem. Šādos pasākumos iespējams arī iegūt jaunus kontaktus. Reklāmas aktivitātes ir cieši saistītas ar mārketingu. Tāpat par mārketinga aktivitātēm ir uzskatāma dažādu datubāžu veidošana. Klientu piesaistīšana pa tālruni drīzāk ir uzskatāma par reklāmas pasākumu, taču tā tik un tā ir daļa no mārketinga pasākumiem. 1.4.

MĒRĶA GRUPAS

Nodalīt produkta mērķa grupu no citiem patērētājiem un/vai privātajiem klientiem bieži vien nav vienkārši, jo šīs robežas nekad nav pilnībā skaidras. Tādēļ, lai varētu skaidri definēt savus nākotnes klientus, jo būtiskāk ir noteikt skaidru mērķa grupu. Mērķa grupas definīcija veido pamatu tirgus segmentācijai. Jūs varat izmantot tirgus segmentāciju, lai pozicionētu savu produktu. Mērķa grupas definēšanas un analīzes mērķim vajadzētu būt attiecīgās mērķa grupas vajadzībām pielāgota produkta nodrošināšanai. Tādēļ skaidra mērķa grupas definīcija ne tikai palīdzēs jums iepazīt privātos klientus un to vēlmes, bet arī atvieglos citu uzņēmējdarbības plānā ietverto aspektu noteikšanu. Mērķa grupas definīcija ir īpaši būtiska tādām uzņēmējdarbības daļām kā tirgus analīze, produkta pozicionēšana un mārketings.

Mērķa grupu ir iespējams noteikt, uzdodot šos divus jautājumus: 1. Kas ir raksturīgs manai mērķa grupai? 2. Kādu cenu mani mērķa klienti var maksāt un maksās? Raksturošana pēc mērķa grupas Savus mērķa klientus varat raksturot salīdzinoši vienkāršā veidā, ierobežojot mērķa grupu pēc šādām īpašībām: – dzīvesvieta: kurās valstīs vai pašvaldībās dzīvo tie klienti, kurus interesē jūsu produkts; – dzimums: vai uzrunājat gan sievietes, gan vīriešus; – vecums: kādai vecuma grupai jūsu produkts ir paredzēts; – ģimenes stāvoklis: vai vēlaties uzrunāt neprecētos vai ģimenes; – darba nozare: vai orientējaties uz konkrētām speciālistu grupām; – izglītība, reliģija, valstspiederība: vai ir kādas citas īpašības, kurām jāpiemīt jūsu mērķa grupai. Mērķa grupas analīze Ja esat definējuši tās privātpersonas, kas ir gatavas iegādāties jūsu piedāvāto, varat veikt mērķa grupas analīzi. Šādas analīzes laikā jums jānosaka un jāapraksta jūsu mērķa grupas pirkšanas uzvedība. Mērķa grupas analīze palīdzēs labāk izprast tās pārstāvjus. Tālāk dotie jautājumi palīdzēs jums analizēt savas mērķa grupas pirkšanas uzvedību. Pirkšanas motivācija Kāpēc cilvēks izvēlas pirkt? Analizējot mērķa grupu, jūs varat noskaidrot, kas motivē mērķa grupu iegādāties preces un pakalpojumus. Viedokļa līderi Tā kā viedokļa līderi zināmā mērā var ietekmēt pirkšanas motivāciju, mērķa grupas analīzē ir būtiski noskaidrot, kuriem viedokļa līderiem seko attiecīgās mērķa grupas pārstāvji. Kurš pieņem lēmumu par preces/pakalpojuma iegādi un ietekmē šāda lēmuma pieņemšanu mērķa grupā? Pārdošanas arguments

Kurā vietā preces/pakalpojumi tiek iegādāti, kādus pārdošanas kanālus izmanto mērķa grupa? Iepirkšanās biežums Cik bieži mērķa grupa iepērkas? Analizējot mērķa grupu, varat skaitliski izteikt iepirkšanās biežumu. Laiks Kad tiek veikti pirkumi? Mērķa grupas analīzei jāsniedz informāciju par to, vai ir kādi konkrēti laika posmi, kuros vairākums mērķa grupas pārstāvju mēdz iegādāties preces/pakalpojumus. Turklāt privāto klientu analīzē arvien biežāk tiek noteiktas arī uzvedības īpatnības, attieksmes un vērtības, ko būtu labi ņemt vērā arī mērķa grupas analīzē. Piemēri: – dziļa informētība par veselības un/vai apkārtējās vides aspektiem; – iecienītākie dzīvnieki, automašīnas, hobiji; – tradicionāla attieksme vai atvērtība jaunām idejām. Kad esat noteikuši un aprakstījuši visas funkcijas, iesakām jums rīkoties tāpat kā rīkojas labākās reklāmas aģentūras: izstrādāt pamatotu tipiskā jūsu mērķa grupas pārstāvja profilu. Tas palīdzēs labāk iekļauties mērķa grupā un izprast tās vajadzības. Lai noskaidrotu, vai esat pareizi definējuši savu mērķa grupu un veiktā mērķa grupas analīze nav kļūdaina, lietderīgi būtu veikt nelielu tirgus pētījumu. Prezentējiet produktu vai pakalpojumu savas mērķa grupas pārstāvjiem, un uzdodiet viņiem jautājumus par vēlēšanos iegādāties šo produktu/pakalpojumu (Anon., 2017). 1.5.

TIRGUS PĒTĪJUMS

Tirgus pētījumam un mārketinga pētījumam ir tas pats pētījuma objekts, ciktāl pētījums ir saistīts ar pārdošanas tirgiem. Lai gan mārketinga pētījums arī apkopo un apstrādā iekšējo ar mārketingu saistīto informāciju, tirgus pētījumus var piemērot arī citiem tirgiem, piemēram, iepirkumu tirgiem. Tirgus pētījums ir sistemātiska konkrēta atsevišķa tirgus segmenta izpēte (piedāvājuma un pieprasījuma kombinācija), tostarp visu iesaistīto pušu vajadzību noskaidrošana, izmantojot ārējos informācijas avotus. Turpretī tirgus apsekošana ir tikai neregulāra un nesistemātiska tirgus apsekošana.

Tirgus pētījumu veidi Mūsdienās pastāv dažādi tirgus pētījumu veidi, ko var klasificēt pēc dažādiem kritērijiem: – pēc pētījuma objekta (vides tirgus pētījumus, patērētāju tirgus pētījums); – pēc aptaujas veikšanas vai atsauces perioda (nepārtraukts, gadījuma, perspektīvas, retrospektīvas); – pēc pētījuma jomas (vietējā, reģionālā vai starptautiskā tirgus pētījums); – pēc tirgus jomām vai sektoriem (ieguldījuma preču, patēriņa preču, pakalpojumu, komerciālais, nekomerciālais tirgus pētījums, konkurentu analīze); – pēc darījumu veida (iepirkumu tirgus pētījums, pārdevēju tirgus pētījums, darbinieku iepriekšējās darbības pārbaude). Tirgus pētījuma veikšanas process 1. Nepieciešamās informācijas prasību noteikšana un izvērtēšana. 2. Izpētes metožu noteikšana. 3. Dokumentu apkopošana. 4. Nepieciešamo datu apkopošana. 5. Iegūto datu apstrāde, lai atlasītu tikai nepieciešamo informāciju. 6.Rezultātu atspoguļošana un lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem. Metodes Informācijas apkopošana: nepieciešams izšķirt primāro un sekundāro pētījumu (Anon., 2014). Primārais pētījums Primārajos pētījumos tiek izšķirtas četras dažādas metodes: • intervijas (tālruņa, klātienes, rakstveida, datorizētās); • novērojumi (lauka novērojumi, laboratorijas novērojumi); • eksperimenti (darba tirgus pārbaude, tirgus pārbaude (mārketings), veikala pārbaude, produktu pārbaude); • paneļa pētījumi (patērētāju paneļi, komerciālie paneļi, speciālistu paneļi). Zemāk norādīti īpašie primāro pētījumu veidi: – vairāku tēmu apsekojumi; – vairāku klientu apsekojumi.

Mārketinga pētījuma veikšanai izmantojot kādu primāro pētījumu veidu, iespējams ļoti ātri (dažreiz pat pirms konkurentiem) noteikt tirgū pastāvošās tendences. Tādējādi varat iegūt konkurences priekšrocības produkta laišanai tirgū, protams, ja šāda informācija tiek paturēta slepenībā. Turklāt primārajās aptaujās iegūtie dati ir aktuāli un tūlītēji pieejami. Kopumā tirgus pētījuma ietvaros šādi dati ir uzskatāmi par būtisku priekšrocību. Primārā tirgus pētījuma priekšrocības: – iespējams konsultēties ar konkrētu mērķa grupu; – pretstatā sekundārajiem tirgus pētījumiem, šeit ir iespējams apkopot informāciju par uzņēmuma paša produktiem; – dati ir aktuāli; – dati ir pieejami tikai uzņēmumam. Trūkumi: – tirgus pētījums ir ļoti dārgs; – dati ir pieejami tikai pēc noteikta izvērtēšanas laika. Sekundārie pētījumi Tirgus izpētes metode, kas pretstatā primārajiem pētījumiem izmanto pastāvošos informācijas avotus, lai iegūtu informāciju par tirgu: • tīmekļa vietnes; • mācību grāmatas; • pētījumus; • brošūras un citus materiālus. Priekšrocības Būtiskākās sekundāro pētījumu priekšrocības ir zemākas izmaksas un īsāks īstenošanas laiks. Sekundāro pētījumu rezultāti var sniegt atbalstu primārajiem pētījumiem un sniegt vispārīgu ieskatu pētījumu jomās. Trūkumi 1) Sekundāro pētījumu rezultāti principā nav ekskluzīvi, jo tie ir pieejami arī citiem tirgus pētniekiem. Tam iemesls ir tas, ka šādi dati lielākajā daļā gadījumu nav ļoti būtiski, jo tie ir

apkopoti, lai saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Turklāt nav pieejami aptaujas izejas dati, tikai tās rezultāti. Sekundāro pētījumu dati var arī būt novecojuši. 2) Izpētes objektu atlase (piemēram, personu, uzņēmumu): objekti tiek atlasīti daļējiem pētījumiem, piemēram, dažādu statistikas metožu izmantošana (atlases procedūras, nejaušu paraugu ņemšana). 3) Datu apkopošana (aptauja): primārā pētījuma ietvaros dati tiek apkopoti ar novērošanu un/vai aptaujām (intervijām, speciālistu aptaujām), kas var tikt veiktas kā eksperiments. Datu apkopošanas metodes var izmantot lauka pētījumos (piemēram, tirgus testēšanā) vai laboratorijas pētījumos (piemēram, tirgus testēšanas simulācijā). Viena no visbiežāk izmantotajām metodēm ir datorizēta datu apkopošana. Tāpat, lai saņemtu atbildes uz konkrētiem mārketinga jautājumiem, zinātnieki un praktiķi ir izstrādājuši dažādas citas pētījumu un testēšanas metodes (piemēram, pieņemšanas testēšana, indikāciju testēšana). 4) Informācijas apstrāde: informācija tiek apstrādāta, pamatojoties uz pētījuma mērķiem, apstrādājamo mainīgo lielumu skata un datu avotu kvalitātes. Pielietojums Tirgus pētījuma rezultāti kalpo par pamatu nākotnes tirgus analizēšanai un paredzēšanai, produktu attīstīšanai un stratēģisko, kā arī funkcionālo mārketinga pasākumu plānošanai (mārketingam). Tādas darbības kā jaunu produktu plānošana un individuālo komunikācijas pasākumu izveide ir īpaši atkarīgas no vispusīgu tirgus pētījuma rezultātu iegūšanas. Patērētāju vajadzības var noteikt tikai ar sistemātiskiem tirgus pētījumiem. Cenu testēšana palīdz noteikt atbilstošākās cenas konkrētām individuālā produkta daļām. Tirgus segmentus var izmantot, lai identificētus jaunus klientu segmentus. Veicot ieguldījumu produktu tirgus pētījumā, atbildīgie cilvēki par svarīgāko lēmumu pieņemšanu, tiek noteikti atbilstoši vienam konkrētam projekta daļas posmam. Visus tirgus pētījumā iegūtos datus var saglabāt, izmantojot mārketinga informācijas sistēmu, un apstrādāt lēmumu pieņemšanai nepieciešamajā veidā, kā arī var izmantot par pamatu slikti veidotu, tirgum atbilstošu jautājumu risināšanai mārketinga speciālistu sistēmās. 1.6.

TIRGUS ANALĪZE

Tirgus analīze ir sistemātiska specifisku tirgu apsekošana ar mērķi:

• saglabāt zināšanas par to, kā piedāvājums un pieprasījums ir saistīts ar konkrēto produktu vai pakalpojumu; • iegūt informāciju par nozari, klientiem, konkurentiem un citiem ietekmējošajiem faktoriem. Tirgus analīzes rezultāti ir īpaši noderīgi, lai pieņemtu lēmumus mārketinga jomā. Tirgus analīzi var iedalīt šādās jomās: –

nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzņēmums darbojas tirgū. Šeit pats galvenais ir noteikt būtiskākās izmaiņas, uz kurām uzņēmums parasti nav spējīgs reaģēt ātrā laikā, piemēram, jaunus likumus un noteikumus, jaunas tendences, jaunas tehnikas vai procedūras;

–

nozares analīze, kuras mērķis ir sniegt uzņēmumiem pārskatu pār attiecīgajā nozarē šobrīd pastāvošo un nākotnes ekonomisko situāciju;

–

pārdošanas apjomu analīze, kuras laikā tiek izpētīti tirgus dati, kas ietekmē pārdošanas rezultātus, lai iegūtu pārdošanas un izplatīšanas procesiem nepieciešamos datus;

–

pārdošanas analīze, kuras uzdevums ir noteikt iespējamos izplatīšanas kanālus, kā arī to, kurās vietas, laikos un situācijās produkti/pakalpojumi tiek vislabāk pārdoti;

–

klientu analīze, kas ļauj izstrādāt pašreizējo un potenciālo klientu vajadzībām atbilstošus produktus;

–

konkurentu analīze, kas apskata uzņēmuma konkurentus. Tās mērķis ir analizēt konkurentus un to produktus, nosakot to stiprās un vājās puses, kā arī to pozīciju tirgū.

1.7.

MĀRKETINGA RĪKI: 4 P

Mārketinga rīki ir visi pasākumi, ko uzņēmums izmanto savu mārketinga mērķu sasniegšanai. Pastāv četri dažādi mārketinga rīku veidi, kurus nepieciešams koordinēt un ko parasti sauc par 4 P. PRODUKTS (PRODUCT) (= PRODUKTA POLITIKA)

Produkts (vai pakalpojums) un ar to saistītās produkta politikas ir īsti uzņēmuma sekmīgas darbības faktori. Jo labāks ir pats produkts, jo vieglāk ir nodrošināt panākumus, izmantojot mērķtiecīgus mārketinga rīkus. Produkta politika ietver produktu klāsta plānošanu, produktu kvalitāti, klientu apkalpošanu un produktu dizainu. VIETA (P LACE) (= IZPLATĪŠANAS POLITIKA)

Izplatīšanas politika ir īpaši apsvērumi par to, kādā veidā produktam jāsasniedz klients. Parasti šeit ir jāizsver, vai izmantot tālākizplatītāju (piemēram, lielveikalu) vai piegādāt produktu tieši galalietotājam, piemēram, nodrošinot pasūtījumu apstrādi ar pasta vai interneta veikala starpniecību. Vienlaicīgi var arī izmantot vairākus izplatīšanas kanālus: piemēram, iPhone tālruņus var iegādāties gan no tālākizplatītājiem, gan tieši no uzņēmuma Apple. Izplatīšanas politika arī nosaka to, kā preces tiek izplatītas no rūpnīcas. CENA (PRICE) (= LĪGUMSLĒGŠANAS POLITIKA) Līgumslēgšanas politika, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par cenu politiku, ir visi tie līgumiskie un finansiālie nosacījumi, kas rodas produkta iegādes brīdī. Piemēram, cenu politika nosaka atlaides un bonusus, kā arī piegādes un maksājumu veikšanas noteikumus. Taču pats būtiskākais ir tas, ka šādās politikās tiek noteikta produktu cena. Lai to izdarītu ir jāņem vērā konkurenti un uzņēmuma mērķi. Vai produkts būtu jāpiedāvā par zemākām cenām un zemākā kvalitātē vai par augstākām cenām un ārkārtīgi labākā kvalitātē? Cik patiesībā klients ir gatavs maksāt par katru no kvalitātes līmeņiem? POPULARIZĒŠANA (PROMOTION) (= KOMUNIKĀCIJAS POLITIKA) Popularizēšana ir termins, ko lieto mārketinga un reklāmas pasākumu apzīmēšanai. Tā ietver visus uzņēmuma komunikācijas pasākumus, kas tiek izmantoti produkta reklamēšanai un pārdošanai. Būtiskākie komunikācijas politikas līdzekļi ir reklāma, personīgā pārdošana, sponsorēšana, tirdzniecības izstādes, pasākumi un sabiedriskās attiecības. Jaunās tendences un izmaiņas Mūsdienās šie 4 P ir papildināti ar vairākiem citiem elementiem. Mārketings ir joma, kurā darbības notiek īpaši ātri, kā arī tajā nemitīgi jāsaskaras ar dažādām izmaiņām un jaunām tendencēm. Tādi termini kā lieli dati, vairākkanālu un plašsaziņas līdzekļu mijiedarbības mārketings, satura mārketings vai klientu attiecību vadība mūsdienās iegūst arvien lielāku nozīmi. Neskatoties uz to, 4 P vēl aizvien veido pamatu ikvienai veiksmīgai mārketinga kampaņai. Vairāku mārketinga rīku kombinācija tiek saukta par mārketinga pasākumu kompleksu. Katrs mārketinga rīks ir izstrādāts savam pielietojumam, nozarei, produktam un mērķa grupai. Patēriņa produktu mārketinga pasākumu komplekss pavisam noteikti atšķirsies no tā pasākumu kompleksa, ko izmanto, piemēram, pakalpojumu nodrošināšanas uzņēmumi.

Tāpat mārketinga pasākumu kompleksu ievērojami ietekmē mērķa grupa. Ja vēlaties iegūt jaunus privātos klientus, 4 P parasti ir vispiemērotākais mārketinga rīks. Taču, ja mēģināt piesaistīt uzņēmumus, piemērotāks rīks būs tiešais mārketings. MĀRKETINGA RĪKI PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM Ņemot vērā pēdējos desmit gados arvien pieaugošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem un tā rezultātā strauji augošo pakalpojumu uzņēmumu skaitu, attiecībā uz pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem 4 P modelis ir paplašināts, iekļaujot vēl trīs mārketinga rīkus: – Process (Process): pakalpojumu sniegšanas process var ietekmēt klientu apmierinātību. Tieši tādēļ arī tas ir jāuzskata par vienu no mārketinga rīkiem. – Cilvēki (People) (personāla politika): sniedzot pakalpojumu, persona, kas sniedz pakalpojumus, bieži vien pati kļūst par būtisku pakalpojuma daļu, piemēram, frizieris. Tā kā klientu apmierinātība ir galvenokārt atkarīga no šīs personas, personāla politika ir uzskatāma par vēl vienu mārketinga rīku. – Fiziskās telpas (Physical Facilities): telpas vai vide, kurā pakalpojums tiek sniegts, var ietekmēt klienta uzskatus par pakalpojuma kvalitāti. Aprīkojuma politika, kas ir viens no mārketinga instrumentiem, attiecas uz šādu vietu optimizācijas pasākumiem. ATBILSTOŠA MĀRKETINGA RĪKU IZVĒLE Mārketinga pasākumu komplekss – būtisko mārketinga rīku kombinācija – katram uzņēmumam atšķiras. Taču uzņēmumiem, kas darbojas vienā nozarē vai piedāvā līdzīgus produktus, visticamāk, būs līdzīgi mārketinga pasākumu kompleksi. Tas, kādi mārketinga rīki katram uzņēmumam būtu jāizmanto, ir atkarīgs no sniegtā pakalpojuma (vai produkta) veida un nozares, kurā uzņēmums darbojas. Vēl viens ievērojams aspekts, kas jāņem vērā, izvēloties mārketinga rīkus, ir attiecīgā mērķa grupa: • B2C mārketings (uzņēmums patērētājam); • B2B mārketings (uzņēmums uzņēmumam). Uzņēmumi, kuri sniedz pakalpojumus/produktus klientiem (B2C), izvēlas ievērojami atšķirīgus

mārketinga

rīkus,

salīdzinājuma

uzņēmumiem,

pakalpojumus/produktus citiem uzņēmumiem (B2B). KOMUNIKĀCIJAS POLITIKA MĀRKETINGA PASĀKUMU KOMPLEKSĀ

kuri

sniedz

Pēdējais mārketinga pasākumu kompleksa P apzīmē komunikāciju (popularizēšana). Mārketinga komunikācijas politika ietver visus ar mārketingu un tēla veidošanu saistītos pasākumus. Pārliecinošas komunikācijas politikas pamatā ir mērķa grupa, kurai tiek pielāgoti visi mārketinga pasākumu kompleksa P principi. Galvenais jautājums, uz kuru jārod atbilde, ir tas, kā jūs varat pozitīvi ietekmēt savas mērķa grupas pirkšanas lēmumu. Reklāma ir viens rīks, taču papildus tam nepieciešams īstenot arī dažādus tēla popularizēšanas pasākumus. Kā jau norādīts iepriekš, mērķa grupa ir galvenais aspekts, kas jāņem vērā, veidojot komunikācijas politiku. Jo labāk pārzināt un pazīstat savus mērķa klientus, jo labāk varat izmantot dažādos komunikācijas politikas rīkus, lai pozitīvi ietekmētu mērķa grupas pirkšanas lēmumus. Galvenie komunikācijas politikas elementi ir reklāma (tostarp tiešsaistes mārketings), pārdošanas veicināšana un personiskā pārdošana, tirdzniecības izstādes un pasākumi, sabiedriskās attiecības (tostarp korporatīvā identitāte) un skaidra zīmolvedības politika. Tie komunikācijas politikas rīki, kas jums būtu jāizvēlas, ir atkarīgi no jūsu mērķa grupas paradumiem un īpašībām.

2. NODAĻA. TIEŠSAISTES MĀRKETINGS 2.1.

DEFINĪCIJA

Tiešsaistes mārketings ir interaktīva mārketinga rīku saskaņošana (produktu, cenu veidošanas, komunikācijas un izplatīšanas politikas), izmantojot tīklā savienotas informācijas sistēmas (piemēram, tālruni, internetu). Turklāt tiešsaistes mārketings nodrošina ne tikai interaktīvās funkcijas, bet arī iespēju pielāgot mārketinga rīkus klientu vajadzībām pareizajā laikā. 2.2.

PIELIETOJUMS

Tīmekļa vietnes Tīmekļa vietnes izstrāde, tehniskā ieviešana un administrācija ir centrālais tiešsaistes mārketinga pasākums. Uzņēmuma tīmekļa vietne bieži vien ir galvenais uzņēmuma tiešsaistes mārketinga rīks. Tai vajadzētu iedvesmot jaunos apmeklētājus iegādāties produktus un pakalpojumus, kā arī ilgtermiņā sasaistīt uzņēmumu un esošos klientus. SEO Meklētājprogrammu optimizācija (SEO) ietver visas darbības, kas uzlabo tīmekļa vietnes pozīciju

meklētājprogrammas

organiskajos

(brīvajos)

meklēšanas

rezultātos.

Meklētājprogrammu optimizācijas mērķis ir panākt, ka uzņēmuma materiāli parādās pirmajā meklēšanas rezultātu lapaspusē. To var panākt uzlabojot pašu tīmekļa vietni, piemēram, iekļaujot tajā būtiskus atslēgas vārdus, vai izveidojot svarīgas saites no ārējām vietnēm. E‐pasta mārketings

E‐pasta mārketings ir vienlīdzīgs tradicionālajām pasta mārketinga aktivitātēm. Patērētāji tiek informēti par aktuālajiem piedāvājumiem, izmantojot vairumā gadījumu individuāli pielāgotus e‐pasta ziņojumus. Lai īstenotu šādu elektroniskā un tiešā mārketinga veidu, tostarp sūtītu jaunumu lapas, ir jāņem vērā skaidri noteiktie juridiskie nosacījumi.

Tiešaistes sabiedriskās attiecības Preses un sabiedriskās attiecības ļauj uzņēmumiem izplatīt informāciju par saviem piedāvājumiem un veidot pozitīvu tēlu sabiedrībā, nerīkojot īpašas reklāmas kampaņas. Šim nolūkam īpaši piemērots ir internets, kas piedāvā lētas iespējas, kā prezentēt sevi bezreklāmas veidā, piemēram, ar emuāru un forumu starpniecību, kā arī izmantojot tiešsaistes ziņu portālus. Sociālo mediju mārketings Sociālo mediju mārketinga mērķi ir sasniegt potenciālos klientus ar sociālo mediju starpniecību, pārliecināt viņus par produkta pozitīvo tēlu un uzturēt šādu tēlu. Vispopulārākās platformas ir Facebook, Google +, Twitter, Youtube, kā arī tādi uzņēmējdarbības tīkli kā XING un LinkedIn. Tas, kurš kanāls attiecīgajā situācijā tiek izmantots, parasti ir atkarīgs no konkrētās platformas lietotāju struktūra, kas ir noteikta sociālo mediju stratēģijas izveides laikā. Partnermārketings Partnermārketingā uzņēmumi parasti strādā kopā ar partneriem, kuri savās tīmekļa vietnēs izvieto saites uz ārējo uzņēmuma tīmekļa vietni un tādējādi palielina trafiku. Par šādu rīcību viņi saņem atalgojumu no uzņēmuma saskaņā ar iepriekš apstiprinātu modeli. Parasti izplatīšanas partneri saņem tikai komisijas maksu par faktiski radīto trafiku vai pārvirzīto klientu faktiski veiktajiem pirkumiem. Uzņēmumi var izveidot ļoti plašus partneru tīklus uzticamas trafika plūsmas nodrošināšanai.

Meklētājprogrammu reklāma (SEA) SEA ir daļa no meklētājprogrammu mārketinga un ir paredzēta, lai izvietotu pēcapmaksas reklāmas meklētājprogrammu rezultātu lapās, piemēram, Google. Apmaksātas reklāmas vienmēr meklēšanas rezultātos tiek izceltas, piemēram augšpusē vai labajā pusē organiskajam (neapmaksātajam) saturam. Meklētājprogrammas meklēšanas rezultāti. Meklētājprogrammu reklāma nodrošina ļoti precīzu pieeju potenciālajiem klientiem, jo noteiktas reklāmas tiek atspoguļotas pie noteiktiem meklēšanas nosacījumiem. Tādējādi sistēma nodrošina, ka reklāmas redz tikai tie cilvēki, kurus attiecīgais temats patiešām interesē. Dažas no populārākajām SEA sistēmām ir Google AdWords vai Bing Ads. Virtuālās reklāmas Visplašāk pazīstamais tiešsaistes mārketinga veids ir virtuālās reklāmas. Tas ir veids, kur klasiskā stila reklāmas tiek atspoguļotas interneta platformās. Šāda veida reklāmas tiek integrētas tīmekļa vietnēs, piemēram, baneru vai uznirstošo reklāmu formā. Salīdzinot ar klasiskajām drukātajām reklāmām, virtuālajām reklāmām ir daudz vairāk dizaina iespēju: jūs varat ietvert tajās ne tikai attēla un teksta kombināciju, bet arī animācijas un videoierakstus, lai piesaistītu skatītāju uzmanību.

3. NODAĻA. PASĀKUMU MĀRKETINGS Pasākumu mārketings ir mērķtiecīga un sistemātiska pasākumu (tirdzniecības izstāžu, konferenču, pārdošanas prezentāciju, investoru sanāksmju, preses konferenču, sporta un kultūras pasākumu) plānošana ar mērķi veicināt pārdošanu vai uzlabot tēlu/viedokli, lai pastiprinātu korporatīvos mērķus un izveidotu reputāciju, it īpaši augstākā līmeņa vadībai, izmantojot mārketinga komunikāciju. Papildus mārketinga rīkiem, šeit tiek izmantoti arī no citām jomām aizņemtas uzstāšanās tehnikas (izrādes, šovi). Pasākumu mārketings (potenciālos) klientus uzrunā tieši un personīgi, parasti izmantojot nestandarta mārketinga pasākumus (Anon., 2017). 3.1.

PASĀKUMU MĀRKETINGS KĀ KOMUNIKĀCIJAS POLITIKAS DAĻA

Pasākumu mārketings ir daļa no komunikācijas politikas, kur „pasākums tiek izmantots kā līdzeklis komunikācijai ar plašsaziņas līdzekļiem, pielietojot tādus komunikācijas rīkus kā reklāma, popularizēšana, sabiedriskās attiecības un iekšējā komunikācija”. Tas ir uzskatāms par jaunu korporatīvās komunikācijas daļu, kas atbalsta uzskatu, ka patērētājiem ir jāpiedāvā kaut kas jauns. Pasākumu mārketings cenšas īstenot dažādus pasākumus visā uzņēmumā un integrēt zīmola komunikāciju, kā rezultātā šādu pieeju var uzskatīt par integrētu holistiska uzņēmuma mārketinga koncepta elementu. Lai to paveiktu, pasākumu tiek sistemātiski plānoti, organizēti, ieviesti un kontrolēti, izmantojot tādus komunikācijas rīkus kā reklāma, pārdošanas veicināšana, sabiedriskās attiecības un iekšējā komunikācija. Parasti komunikācijas politikas veiksmīga integrācija uzņēmumā ir atkarīga no paša uzņēmuma vai tā sniegtā atbalsta. 3.2.

PASĀKUMU MĀRKETINGA VEIDI

Papildus iepriekš norādītajiem veidiem, pasākumus var klasificēt arī pēc to satura, respektīvi, vai tie ir informatīvi vai izklaidējošas dabas pasākumi. Jūs varat organizēt uz darbu vai atpūtu organizētus pasākumus, kā arī informatīvi izklaidējošus pasākumus, apvienojot abas šīs tēmas. Informatīvi izklaidējošie pasākumi ļauj apvienot nopietnu, ar darbu saistītu jautājumu apskatīšanu un brīvākas, uz atpūtu orientētas aktivitātes.

3.3.

PASĀKUMU MĀRKETINGA RĪKI

Klasiskā reklāma Šis reklāmas veids, ko sauc arī par reklāmu plašsaziņas līdzekļos, ir viens būtiskākajiem mārketinga komunikācijas rīkiem. Lai klasiskā reklāma būtu veiksmīga, patērētājiem tā ir pozitīvi jāuzņem. Klasiskās reklāmas gadījumā reklāma tiek ietverta drukātajos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Drukātie plašsaziņas līdzekļi var būt: • laikraksti; • vispārīgi žurnāli; • specializētie žurnāli. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi var būt: • TV; • kinoteātri; • radio; • internets. Dažādu plašsaziņas veidu priekšrocības un trūkumi Laikraksti Priekšrocības – pieļauj īstermiņa reklāmas plānošanu, nodrošina precīzus termiņus un augstu savlaicīgumu. Trūkumi – grūti uzrunāt tieši mērķa auditoriju, jo laikrakstus lasa ļoti dažādi cilvēki, nevis tikai mērķa auditorijas pārstāvji. Turklāt reklāmas bukleti un bezmaksas laikraksti var nesasniegt adresātus, ja viņi ir atteikušies no šāda satura saņemšanas, piemēram, uzlīmējot atbilstošu uzlīmi uz pastkastītes. Vispārīgie un specializētie ikmēneša žurnāli Priekšrocības – iespējams uzrunāt konkrētas mērķa grupas, žurnāli ļauj uzrunāt plašu auditoriju un šāda reklāma nav dārga. Trūkumi – jāmaksā vairākiem žurnāliem, nepieciešama ilgtermiņa plānošana. Žurnāli, kas iznāk retāk kā reizi mēnesī Priekšrocības – Tos lasa noteikti lasītāji, kas parasti ir ļoti aktīvi. Trūkumi – žurnāla izdošanas mērķis un informācijas pasniegšanas veids var padarīt reklāmu neefektīvu, jo lasītāji koncentrējas tikai uz rakstiem un pilnībā ignorē ietvertās reklāmas.

Televīzija Priekšrocības – televīzijas reklāmām ir plašas izveides iespējas, turklāt tās nemitīgi attīstās, piemēram, pēdējā laikā ir pieejama tāda reklāmas iespēja kā teleteksts. Televizors mūsdienās ir sastopams gandrīz ikvienā mājā, turklāt reklāma ir elastīga ģeogrāfiskajā un laika ziņā. Trūkumi – televīzijas reklāmas ir dārgas, pastāv dažādi ierobežojumi attiecībā uz reklāmu formātu un saturu. Turklāt vienmēr ir jādomā arī par reklāmas garumu, jo, ja konkrētās reklāmas garums attiecībā pret kopējo reklāmas pauzes garumu būs pārāk īss, tā pazudīs starp citām reklāmām, savukārt, ja tā būs pārāk gara, tām neizdosies noturēt skatītāju uzmanību līdz beigām. Tāpat no šādām reklāmām ir vienkārši izvairīties ‐ izslēgt skaņu, pārslēgt kanālus vai atiet no televizora. Kinoteātris Reklāmu izvietošanai vai pārraidīšana kinoteātros ir tādas priekšrocības kā augsta saskarsmes vajadzība un augsta intensitāte. Turklāt kinoteātros uzreiz pēc reklāmas parādīšanas ir iespējams piedāvāt produktus. Trūkums ir ierobežotā auditorija (reklāmu var redzēt tikai tie cilvēki, kas apmeklē attiecīgo kinoteātri, un negatīvā attieksme pret reklāmām (cilvēki uz kinoteātriem iet, lai skatītos filmas, tādēļ pārāk garas reklāmas var kaitināt cilvēkus un radīt negatīvas asociācijas. Radio pārraide Priekšrocības – zemas izmaksas, ziņu var ātri nodot plašai auditorijai, reģionālajā mērogā ļoti efektīvs reklāmas veids. Trūkumi – šis līdzeklis nav piemērots reklamēšanai valsts līmenī. Turklāt dažos gadījumus ir grūti sasniegt konkrētu mērķa grupu. Internets Priekšrocības – dažādi reklāmas pasniegšanas veidi. Īsa plānošana, precīza izpilde laikā, augsts savlaicīgums un mērķtiecīgāka pieeja mērķa grupai. Trūkumi – ļoti daudz reklāmas cilvēkus izsauc negatīvas emocijas. Turklāt, izmantojot reklāmas bloķētājporgammas, lietotāji var atteikties no reklāmu saņemšanas. Korporatīvā identitāte Komunikācijas līdzekļiem ir jānodrošina atbalsts korporatīvās identitātes uzturēšanai un nav jārada šķēršļi šādām darbībām vai jāpadara vājāka tās ietekme. Piemēram, ja uzņēmums

vēlas radīt ekskluzīvu un izsmalcinātu tēlu, tad, uzstājoties televīzijā, tā darbiniekiem nevajadzētu parādīties ģērbtiem t‐kreklā un džinsu biksēs. Sabiedriskās attiecības Sabiedriskās attiecības, galvenokārt, ir paredzētas, lai nodotu uzņēmuma un/vai pakalpojuma informāciju plašākai publikai. Sabiedrisko attiecību aktivitāšu laikā mērķorientēta informācija tiek vai nu pārraidīta (ar sabiedrisko attiecību metodēm) vai izplatīta tiešās sarunās ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem (preses konferencēs, individuālās intervijās). Uzņēmumu mērķis ir nodot mērķa grupām „labus” vēstījumus, kas uzlabo uzņēmuma tēlu un tādējādi rada pozitīvas asociācijas, rosina klienta mērķa grupas rīkoties nepieciešamajā veidā. Dažos gadījumos uzņēmumiem ir obligāti jāpublicē noteikta informācija, piemēram, gada pārskats. Citi informācijas izplatīšanas veidi • Īpaši pasākumi, piemēram, konkrētu produktu atgriešanās tirgū • Preses konferences ar aktuālajiem pasākumiem • Krīžu vadība Atšķirības starp sabiedriskajām attiecībām un klasisko reklāmu Klasiskie reklāmas veidi ir reklāmas televīzijā un radio, plakāti un drukātās reklāmas (laikrakstos un žurnālos). Šos plašsaziņas līdzekļus parasti izmanto uzņēmumi, lai savu vēstījumu nodotu pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam. Reklāma šādos plašsaziņas līdzekļos izmaksā ļoti dārgi, tādēļ mazākiem uzņēmumiem tie ne vienmēr ir piemēroti. Visbiežāk cenu par vienu reklāmas bloku televīzijā vai reklāmas laukumu nosaka reklāmu aģentūra. Klasiskajā reklāmā uzņēmums gandrīz 100 % var ietekmēt reklāmas lielumu un saturu, kā arī reklāmas publicēšanas vietu un laiku. Sabiedrisko attiecību gadījumā uzņēmumam šādas kontroles nav. To, kādā veidā informācija tiks atspoguļota attiecīgajā plašsaziņas līdzeklī, parasti nosaka konkrētā plašsaziņas līdzekļa satura veidotāji. Uzņēmumiem ir pavisam nelielas iespējas ietekmēt ziņas izskatu.

Sociālie mediji Sociālo mediju kanāli piedāvā jums neskaitāmas iespējas veiksmīgai pasākuma popularizēšanai. Jūs varat izmantot tādus kanālus kā Facebook, Twitter, Google+, jūsu tīmekļa vietni vai interneta ziņu portālus, lai paziņotu par gaidāmo pasākumu. Izmantojot šādas iespējas, pārliecinieties, ka jūsu paziņojumā ir ietverts laiks, norises vieta, būtiskākie notikumi un atpazīstamākie dalībnieki. Paziņojumam jābūt aizraujošam un uzrunājošam. Izplatot informāciju sociālajos medijos, varat arī pievienot attēlus vai videoierakstus, jo vizuāli pasniegta informācija var piesaistīt daudz vairāk nekā gari teksti. E‐pasta reklāmas E‐pasti var būt mērķtiecīgi orientēti, taču pirms to nosūtīšanas vienmēr pārliecinieties, ka drīkstat sūtīt jebkādus e‐pastus savām kontaktpersonām. Izvēloties sazināties, pārliecinieties, ka e‐pasta ziņojums ir izstrādāts tā, ka tas liks pēc iespējas lielākam saņēmēju skaitam apmeklēt jūsu pasākumu. Plakāts/skrejlapa

Tos var izplatīt pilsētā, lai piesaistītu uzmanību pasākumam. Tomēr plakāti un skrejlapas nedrīkst būt vienīgais reklāmas veids. Jums ir jāatrod piemērotākā reklāmas materiālu kombinācija, lai sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Ja drukājat skrejlapas/plakātus un izplatāt tos pilsētā, vai tos tulkojat, varat šos materiālus izmantot arī komunikācijai internetā, lai nodrošinātu vienotu vēstījumu. Personīgā komunikācija. Noderīgi ir sniegt informāciju, īsu prezentāciju saviem potenciālajiem apmeklētājiem. Izmantojiet pasākumam atbilstošus ziņu portālus, lai vēstījums sasniegtu tieši mērķa auditoriju. Multimediju komunikācija Pinterest ir programma, ko izmanto neskaitāmi uzņēmumi, zīmoli un cilvēki. Šī platforma ļauj izveidot virtuālus ziņojumu dēļus, pie kuriem varat piespraust attēlus un videoierakstus. Vizuālos materiālus varat papildināt ar komentāru, kurā jāietver galvenie atslēgās vārdi, kas ļaus šo publikāciju atrast. Tādējādi varat sapulcēt savus apmeklētājus vienā tīklā, dalīties ar fotoattēliem un dažādiem iespaidiem. Jūs varat izveidot atsevišķus ziņojumu dēļus tuvākajiem pasākumiem, ietverot informāciju par jūsu aktuālajām vai iepriekšējo pasākumu tēmām, lai potenciālie apmeklētāji varētu gūt pirmos iespaidus. Taču atcerieties, ka fotoattēli vispirms ir jāpublicē jūsu tīmekļa vietnē, lai pēc tam Pinterest publikācijā varētu

ietvert tiešu saiti uz šo lapu. Ja jūsu potenciālajiem apmeklētājiem, sekotājiem vai klientiem patīk jūsu bildes, viņi var tās pārpublicēt. Tas nozīmē, ka viņi jūsu attēlus un videoierakstus dara pieejamus savos ziņojumu dēļos. Šādā veidā attēli par jūsu pasākumu ātrāk izplatīsies tīklā un palielinās pasākuma ietekmes mērogu. Tāpat savas Pinterest publikācijas varat pārpublicēt paši savos sociālo mediju kanālos, lai informētu vairāk cilvēku par šo pasākumu. 3.4.

PASĀKUMU MĀRKETINGS SOCIĀLAJOS MEDIJOS

Šeit ir dots piemērs pasākumu mārketinga grafikam, kurā īstenojamie pasākumi ir loģiski strukturēti. Pirms pasākuma Pasākuma tīmekļa vietne Pasākuma tīmekļa vietnei jābūt gatavai un pieejamai pirms pasākuma arī tad, ja visi aspekti vēl nav pilnībā skaidri. Tā var palielināt pasākuma SEO redzamību un radīt interesi. Emuāru ieraksti Pēc tam sabiedrība ir jāinformē par pasākuma norises iemesliem un galvenajiem uzdevumiem. Šīs aktivitātes sniedz atbalstu turpmākajiem mārketinga pasākumiem, jo pārliecina citus cilvēkus par šāda pasākuma nepieciešamību. Sociālie tīkli Sociālo tīklu izmantošana var sniegt papildu stimulu pasākuma reklamēšanas aktivitātēm, jo tās ļauj izveidot kopienas, komunicēt ar potenciālajiem apmeklētājiem un izplatīt ziņas par pasākumu. Noderīgi ir arī izveidot pasākuma tēmturi, lai to varētu ietvert visās ziņās par pasākumu. Partneru piesaiste Savlaicīgi izveidojot partnerības ar potenciālajiem darbiniekiem, plašsaziņas līdzekļu partneriem un citām iesaistītajām pusēm, iespējams vēl vairāk palielināt pasākuma popularitāti. Pasākuma paziņošana E‐pasti Gatavojoties pasākumam, ir jāīsteno apjomīga e‐pasta kampaņa, kuras laikā ziņas jānosūta potenciālajiem apmeklētājiem, tostarp iepriekš reģistrētājiem kontaktiem.

Preses relīze Bezmaksas izplatīšanas kanālos var publicēt preses relīzi. Būtiski ir tajā ietvert atslēgas vārdus, kurus var atpazīt, izmantojot programmu Google Alerts. Tādējādi informācija par pasākumu var nonākt vietējos laikrakstos vai mazākos interneta portālos. Lielāku informācijas atspoguļošanu var panākt, sagatavojot īpašu preses relīzi, kurā ir dots ne tikai datums, norises vieta un cena, bet arī papildus informācija. Uzmanību var vērst uz kādu no šiem aspektiem: 1. iemesliem, kādēļ šis pasākums ir nebijis, atšķirīgs, revolucionārs, neparasts u.t.t.; 2. cilvēcisko faktoru: izcelt pasākuma organizācijā iesaistīto personu stāstus vai ar organizāciju saistīto šķēršļu pārvarēšanu. Emuāri un sociālie tīkli Otrajā emuāra publikācijā ir jānorāda galvenie iemesli dalībai pasākumā un jāiepazīstina ar reģistrācijas procesu. Tad šo informāciju var pārpublicēt dažādās sociālo mediju ziņās. Partneri Tagad partneriem ir jālūdz palīdzība mārketinga pasākumu īstenošanā. Sliktu apmeklētību var novērst, izmantojot informējošus e‐pasta ziņojumus un statusa atjauninājumus sociālos medijos, kas partneriem ir tikai jāpārsūta vai jāpārpublicē. Ikdienas uzdevumi Regulāri e‐pasti, publikācijas un emuāra ziņas Kad pirmā sajūsma par pasākumu būs norimusi, ir laiks noturēt interesi par to. Regulāras emuāru publikācijas, e‐pasti un ziņas sociālajos medijos, kur pamīšus tiek sniegtas reklāmas un labas kvalitātes saturs, palīdz noturēt patstāvīgu interesi. Agras reģistrācijas atlaide Izmantojot ātrākas reģistrācijas atlaides un pakāpeniski palielinot pasākuma cenas līdz tā norises dienai, var palielināt reģistrāciju skaitu. Maksas reklāma Šobrīd vajadzētu iegādāties un publicēt maksas reklāmas, jo ir iespējams reklamēt konkrētu pasākuma saturu. Reklāmas nedrīkst publicēt par vēlu, citādāk tās var nenodrošināt

maksimālo ietekmi. Tās var izmantot, piemēram, lai popularizētu sociālo mediju aktivitātes vai Google AdWords kampaņu. Pēdējais zvans Pēdējā e‐pasta kampaņa, publikācijas un bloga ieraksti: tagad tonim šādos informācijas materiālos jābūt daudz prasīgākam, vairāk saistītam ar pārdošanu. Turklāt šis mirklis, kad veikt tiešos zvanus un pārvērst ilgtermiņa stratēģijas par pārdotām biļetēm. Ieteikumi dalībniekiem Izveidojiet radošus stimulus, lai varētu atkārtoti nosūtīt reklāmas materiālus jau reģistrētājiem dalībniekiem. Viedokļu līderu atbalsta iegūšana Tagad varat atkārtoti sazināties ar viedokļi līderiem un ielūgt viņus uz pasākumu. Labākajā gadījumā viņi samaksās par ielūgumu, popularizējot pasākumu savā tīklā. Pa tālruni Dažas biļetes var pārdot, arī veicot tiešus telefona zvanus. Šādā veidā var uzrunāt konkrētus dalībniekus vai iepriekš reģistrējušās personas. Telefona zvanu ir grūtāk ignorēt nekā e‐ pastus vai sociālo mediju publikācijas.

4. NODAĻA. TIRGUS EKONOMIKAS PAMATI 4.1.

KAS IR TIRGUS EKONOMIKA UN KĀ TĀ RODAS?

Tirgus ir vieta, kur satiekas pieprasījums un piedāvājums. Tas rodas no patērētāju vajadzībām (iztrūkumiem), kuras tie vēlas apmierināt. Ja vajadzības apmierina pirktspēja, tās kļūst par nepieciešamību. Ja patērētāju vajadzības ir pietiekami plašas, tās kļūst par pieprasījumu un saskaras ar tirgū esošo uzņēmumu piedāvājumu. Piedāvājums ir uzņēmumu saražotās preces un nodrošinātie pakalpojumi. Tirgu ir iespējams klasificēt pēc vairākiem aspektiem. Tirgu klasifikācija pēc subjekta – Patēriņa preču vai preču tirgus, produkti galalietotājiem, piemēram, pārtika. – Kapitāla preču tirgus, produkti citu produktu ražošanai, piemēram, iekārtas. – Naudas tirgus, banku, privātpersonu nodrošināts īstermiņa kapitāls (<1 gads). – Kapitāla tirgus, banku, privātpersonu nodrošināts ilgtermiņa kapitāls (>1 gads). – Darba tirgus, darbaspēka piedāvājums un pieprasījums. – Nekustamā īpašuma tirgus, zemes gabalu un ēku pirkšana un pārdošana. – Ārvalstu valūtas maiņas tirgus, valūtu pirkšana un pārdošana. – Pakalpojumu tirgus, apdrošināšanas pakalpojumu tirdzniecība. – Īpašie tirgi, tirgošanās ar īpašiem produktiem. Tirgu klasifikācija pēc teritorijas – Ārējais tirgus (pasaules mēroga, Eiropas mēroga, kaimiņvalstu) – Iekšējais tirgus Tirgu klasificēšana pēc to funkcijas – Pircēju tirgus, vietējais un importa tirgus – Pārdevēju tirgus, vietējais un importa tirgus Klasifikācija pēc laika (ilguma) – ik nedēļas tirgus (piemēram, tirgus notiek reizi nedēļā) – gadatirgus (piemēram, Ziemassvētku tirgus) Tirgu klasifikācija pēc to organizatoriskās formas – Ļoti organizēti, piemēram, biržas – Neorganizēti vai maz organizēti, piemēram, veikali, kur piedāvājums un piedāvājums nejauši satiekas (vispopulārākā forma)

4.2.

KURI TIRGUS VEIDI IR DIFERENCĒTI?

Runājot par piekļuvi tirgum, tiek runāts par tirgus veidiem. Atšķirības – Brīvais tirgus, tirgus dalībniekiem nav nekādu piekļuves ierobežojumu – Ierobežotie tirgi, tirgus dalībniekiem piekļuvi ierobežo ekonomikas vai juridiskās prasības, piemēram, minimālā kapitāla prasības, atļaujas vai koncesijas 4.3.

KURAS TIRGUS FORMAS IR DIFERENCĒTAS?

Tirgi atšķiras pēc vienlīdzīgu produktu piegādātāju skaita un pircēju skaita attiecības. – Monopols Tāds tirgus stāvoklis, kur piedāvājumu nodrošina tikai viens pārdevējs, savukārt pircējiem pastāv daudz mazi pieprasījumi – Oligopols Tāds tirgus stāvoklis, kur pieprasījumu un/vai piedāvājumu nodrošina tikai daži salīdzinoši lieli pārdevēji vai pircēji – Polipols Tāds tirgus stāvoklis, kurā pastāv daudz pārdevēju un/vai pircēju. Kas ir tirgus dalībnieki? Tirgus dalībnieki ir privātpersonas, valstis, bankas un uzņēmumi, kas piedāvā un pieprasa preces un/vai pakalpojumus. Lai atspoguļotu visas ekonomikas sistēmā un ārpus tās notiekošās aktivitātes, nav iespējams izbēgt no vienkāršošanas. Pārdevēju tirgus

Pārdevēju tirgū ir viens vai daži pārdevēji un daudz pircēju. Pārdevējs(‐i) nosaka cenas un iegādes nosacījumus. Pārdevēju tirgus var rasties divos gadījumos: – piedāvājums samazinās, taču pieprasījums nemainās; – pieprasījums palielinās, bet piedāvājums nemainās. Abās situācijās cenas palielinās un pārdevējs(‐i) pēc saviem ieskatiem var noteikt preču pārdošanas nosacījumus.

Pircēju tirgus Pircēju tirgus pastāv situācijā, kad ierobežotam pircēju skaitam ir pieejams liels pārdevēju skaits. Šādā tirgū vislabāk klājas uzņēmumiem, kas piedāvā iecienītākos produktus un labākos iegādes nosacījumus. Kā rodas pircēju tirgus? Parasti pircēju tirgus rodas piedāvājuma pārpalikuma rezultātā: piegādātāju skaits pieaug, tie nepārtraukti laiž tirgū jaunus produktus. Taču pircēju pieprasījums saglabājas tāds pats vai pat samazinās. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un izmaiņas vecumu struktūrā (mazāk jaunu cilvēku, vairāk vecāka gadagājuma cilvēku) var novest, piemēram, pie mazāka pieprasījuma pēc konkrētiem produktiem. Pircējam ir visa ietekme tirgū. Šādā tirgus situācijā pircējs izvēlas (parasti – izņēmumi ir paredzami un zināmi) vislētākos produktus. Turklāt viņi izvēlas tos pārdevējus, kas nodrošina vislielākās atlaides un piedāvā vislabākos piegādes un apmaksas nosacījumus. Pircējam ir labas iespējas veiksmīgi vienoties par cenu, atlaižu vai bonusu piešķiršanu, bezmaksas piegādi vai ilgiem maksāšanas periodiem. Pircēju tirgus visbiežāk ir sastopams tieši tirgus ekonomikās. Taču daudzās sociālistiskajās un komunistiskajās valstīs, kur pastāv centrālā administratīvā ekonomika, pārdevēju skaits lēnām pieaug, kā rezultātā arī šie tirgi lēnām tuvinās pārdevēju tirgum. 4.4.

PIEDĀVĀJUMS UN PIEPRASĪJUMS

Piedāvājums Piedāvājums ir visu tirgū pieejamo preču un pakalpojumu daudzums, savukārt pieprasījums ir tikai mājsaimniecību un uzņēmumu nodoms iegādāties preces un pakalpojumus par naudu vai apmaiņā pret citām precēm. Pieprasījums Brīvā tirgus ekonomikā pieprasījums regulē līdzsvara cenu, pie kuras pieprasītais un piedāvātais preces vai pakalpojuma daudzums ir vienāds. Jebkura piedāvātā prece un pakalpojums, kuram ir cena, parasti ir pieejams ierobežotā daudzumā un līdz ar to to skaits nav bezgalīgs. Cena nosaka pakalpojuma vai prece vērtību. Ja cena ir pārāk augsta, pieprasījums pēc šīs preces automātiski samazināsies, izņemot atsevišķām luksusa precēm.

Cena ir saistīta ar piedāvājumu un pieprasījumu. Ja piedāvātais daudzums palielinās, savukārt pieprasījums paliek nemainīgs, precei var tikt samazināta cena. Piemēram, ir gūta ļoti bagāta ābolu raža, un līdz ar to ir iespējams saražot vairāk ābolu sulas, taču pieprasījums pēc tās nemainās. Tādēļ tiek saražots vairāk nekā tiek nopirkts, kā rezultātā ābolu sulas cena samazinās. No otras puses, ja pieprasījums paliek nemainīgs, bet piedāvājums samazinās, cena var pieaugt. Piemēram, sala dēļ ir slikta ābolu raža, tādēļ ābolu sulas cena pieaug, lai gan pieprasījums nemainās. 4.5.

CENAS UN TO NOTEIKŠANA

Dažādiem produktiem var būt nepieciešamas atšķirīgas cenu noteikšanas metodes. Būtiskākais aspekts, kas šeit jāņem vērā, ir attiecīgā tirgus veids. Līdz ar to ir pavisam loģiski, ka cenu struktūra monopola apstākļos, atšķiras no struktūras oligopola vai polipola apstākļos. Cenu noteikšana monopola apstākļos Monopols ir vienīgā forma, kur monopolistam, nosakot cenas, var nebūt jārēķinās ar neviena cita viedokli attiecībā uz cenām. Monopolists var vienatnē noteikt, cik augsta cena tiks prasīta par viņa piedāvātajiem pakalpojumiem. Taču, ja monopolists kļūst pārāk alkatīgs un cena pārsniedz tā saukto Kurno punktu (kur robežienākumi krustojas ar robežizmaksām), pircēji sāks ierobežot sevi un reizēm pat atsacīties no šāda produkta. Turklāt patērētājiem pastāv iespēja piekļūt rezerves iespējām. Galējā variantā situācijā var arī iejaukties valsts. Principā ekonomikā monopola stāvoklis, protams, nav vēlams. Monopolistam parasti nav arī konkurentu, tādēļ viņam zūd vēlme samazināt izmaksas. Cenu noteikšana oligopola apstākļos Oligopols kā tirgus forma rada labvēlīgākus apstākļus. Šādā tirgū ir daži piegādātāji un daudz patērētāju. Tā kā oligopolā ir vairāki konkurenti, tiek izmantotas arī atšķirīgas cenu noteikšanas stratēģijas. Vieno no šādām stratēģijām ir tieša konkurence attiecībā uz cenu samazināšanu. Ja piegādātājs A samazina cenu un piegādātājs B rīkojas tāpat, rodas izkropļota konkurence. Patērētājam šāda cenu noteikšanas situācija, protams, ir labvēlīga, jo tie gūst labumu no pastāvīgi izdevīgas cenas. Taču pakalpojumu sniedzējiem tas var radīt finansiālus sarežģījumus. Sliktākajā gadījumā šāds oligopols ar laiku pārvēršanas par monopolu.

Vēl viena principā nelikumīga stratēģija ir vienošanās par cenām. Konkurenti savstarpēji apspriež cenas. Tas, protams, ir ļoti neizdevīgi patērētājiem un, kā iepriekš minēts, nelikumīgi. Cenu noteikšana polipolā Polipols ir sastopams lielākajā daļā ekonomiku. Polipolā cena tiek noteikta balstoties uz piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbību. Ideālajā gadījumā tiek piemērota līdzsvara cena. Parasti polipola apstākļos tirgū pastāv vai nu pilnīga vai nepilnīga konkurence. Šāds tirgus parasti ir izdevīgs tikai patērētājam.

1. UZDEVUMS Situācija Jūsu aģentūrai ir jāorganizē vairāku dienu brīvdabas labdarības pasākums vasarā Dortmundē. Pasākuma pasūtītājs ir fonds ar leikēmiju slimiem bērniem. Tas ir kultūras pasākums, kur paredzēti slavenāko operdziedātāju koncerti. Mākslinieki ir piekrituši uzstāties bez maksas. Tas nozīmē, ka visi ienākumi no ieejas maksām, atskaitot izdevumus, tiks ziedoti fondam. Mērķis ir savākt ziedojumus 200 000 eiro apmērā. Tādēļ pasākumam ir nepieciešams piesaistīt atbalstītājus un sponsorus. Turklāt pilsēta vēlas, lai pasākums tiktu popularizēts visā Eiropā un tiktu uzlabots tā tēls kultūras jomā. Uzdevums: 1. Kas ir sabiedriskās attiecības? 2. Nosakiet šim pasākumam 3 sabiedrisko attiecību un plašsaziņas līdzekļu plānošanas aspektus un izskaidrojiet tos! 3. Nosauciet kritērijus, kas ir īpaši būtiski, kad tiek meklēti iespējamie atbalstītāji. Risinājums, 1. piemēra gadījuma analīze 1. uzdevums Sabiedriskās attiecības ir attiecības starp organizatoriem un apakšuzņēmējiem, kā arī iesaistītajām pusēm, piemēram, plašsaziņas līdzekļiem, biznesa asociācijām, projekta dalībniekiem, atbalstītājiem, iestādēm, māksliniekiem, Dortmundes pilsētu, fondiem, pilsētas domi, plānošana un uzturēšana. Mērķi: – iegūt un radīt uzticību, izpratni un interesi šajās grupās; – mērķi ir saistīti nevis tieši ar pārdošanas veicināšanu, bet psiholoģiskajiem aspektiem; – visaptveroša informācija par aktivitātēm; – dialogs ar iesaistītajām un ieinteresētajām pusēm; – radīt projektam labvēlīgu atmosfēru. 2. uzdevums – Iegūt (valsts līmeņa) televīziju, radio vai drukāto plašsaziņas līdzekli par partneri (informācijas atspoguļošanai, īpašiem rakstiem) – Komunikācijas kampaņa (tēla uzlabošanas reklāmas, plakāti, publikācijas)

– Dialoga veidošana, sabiedriskās attiecības (tīklošanās, dalība dažādās asociācijās) – Preses darbs (preses konferences, preses komplekts) 3. uzdevums – Tēla radniecība – saistītie produktu, iespējams kultūras jomā – Mērķa grupa un pieņemšana mērķa grupā – Politikas kritērijs (uzņēmuma vērtības, pieejamie atbalstītāji, nav vides skandāli) – reģionālajā un nacionālajā mērogā aktīvi, labi zināmi un populāri uzņēmumi – Iepazīstiniet atbalstītājus ar priekšrocībām un plašsaziņas līdzekļu klāstu – Ņemiet vērā motīvus, kādēļ iespējamie atbalstītāji varētu gribēt jūs atbalstīt

2. UZDEVUMS Situācija Uzņēmumiem tirdzniecības izstādes ir ļoti nozīmīgas. Jūs strādājat aģentūrā, kas plāno un organizē dalību tirdzniecības izstādēs. Uzdevums: 1. Izskaidrojiet, kas ir mārketinga pasākumu komplekss un kāda ir tirdzniecības izstādes loma mārketinga pasākumu kompleksa kontekstā! 2. Izskaidrojiet tirdzniecības izstāžu nozīmi uzņēmumiem. 3. Kas jāņem vērā, izvēloties un plānojot testēšanas stendu? Risinājums, 2. piemēra gadījuma analīze 1. uzdevums – Mārketinga pasākuma komplekss: kā tiek izmantoti un kombinēti mārketinga rīki Izvirzīto mārketinga mērķu sasniegšanai – 4 mārketinga elementi (4 P) Produkta politika, komunikācijas politika, izplatīšanas politika, līgumslēgšanas politika (cenu un noteikumu politika) Komercizstādes funkcijas: – produktu politika: produkta inovācija, produkta salīdzināšana ar konkurējošajiem produktiem, produktu pieņemšanas, klāsta un pakalpojumu testēšana; – komunikācijas politika: informētības palielināšana, jaunu klientu iegūšana, iepazīstināšana ar produktu uzlabojumiem, tēla un korporatīvā dizaina profilēšana; – līgumslēgšanas politika: cenu pieņemšanas testēšana, cenu un nosacījumu salīdzināšana ar konkurentiem, cenu diferenciācijas testēšana; – izplatīšanas politika: pārdošanas struktūras noteikšana, sadarbības partneru meklēšana, pārdošana 2. uzdevums – Filiāles sanāksme, informācijas apmaiņa, tīklošanās – Pieredze, dialogs un komunikācija ar klientiem un darījumu partneriem – Tirgus pētījums un salīdzinošā novērtēšana

– Pirkuma iespējamība un līgumu slēgšana – Jaunu tirgu atvēršana, klientu un partneru iegūšana – Stenda novietojums un noformējums – Obligātā joma, jomas izvēle, funkcionālās jomas (piemēram, prezentāciju jomas, kases, noliktavas) – Projektēšana un dizains, apgaismojums – Tehniskās prasības, piegādes kontakti, drošības noteikumi – Korporatīvā dizaina un tēla ievērošana – Multimediju līdzekļu, projekciju un specefektu izmantošana

3. UZDEVUMS Situācija Jūs strādājat uzņēmuma „Nörenberger Haushaltsgeräte GmbH” mārketinga nodaļā. Lai īstenotu putekļsūcēju mārketingu, tika veikts tirgus pētījums. Tā rezultātā tika iegūti šādi rādījumi.

1. uzdevums Kā jūs raksturotu situāciju tirgū, kur cena ir 55,00 eiro? 1. Šāds tirgus ir tipisks pārdevēju tirgus, kur piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu. 2. Šāds tirgus ir tipisks pārdevēju tirgus, kur pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. 3. Šāds tirgus ir tipisks pircēju tirgus, kur piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu. 4. Šāds tirgus ir tipisks pircēju tirgus, kur pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. 5. Cena EUR 55,00 ir tirgus līdzsvara cena. 2. uzdevums Kāda mārketinga stratēģija šajā situācija ir vispiemērotākā, lai veiksmīgi pārdotu putekļsūcēju? 1. Produkta politikas kontekstā nav nepieciešams pievērst īpašu uzmanību putekļsūcēja kvalitātei. 2. Apkalpošanas politikā nav obligāti jāietver klientu apkalpošanas tālruna līnija un paplašināta garantija. 3. Attiecībā uz cenu politiku, noteikto cenu var atkal palielināt, kad palielinās pieprasījums. 4. Attiecībā uz cenu politiku, cena noteikti ir jāsamazina, jo tas ir ļoti būtisks kritērijs pircējiem. 3. uzdevums Nosakiet tirgus apgrozījuma apmēru, ja viena putekļsūcēja cena ir 30 eiro.

4. uzdevums Uzņēmums „Nörenberger Haushaltsgeräte GmbH” apsver, vai iesaistīties cenu konkurencē putekļusūcēju tirgū. Kuri no tālāk minētajiem apgalvojumiem par mārketinga stratēģijām ir piemērojami šajā gadījumā? 1. Lai pārspētu konkurentus, uzņēmumam „Nörenberger Haushaltsgeräte GmbH” obligāti ir jāpiedāvā putekļusūcēji par cenu, kas ir ievērojami zemāka par pašizmaksu, jo pretējā gadījumā tirgus tiks zaudēts. 2. Ja uzņēmumam ir liela ražotspēja, veiksmīgi pārdošanas rezultāti ir jānodrošina, īstenojot atbilstoši agresīvas reklāmas aktivitātes, lai sasniegtu noteiktos ražošanas mērķus. 3. „Nörenberger Haushaltsgeräte GmbH” cenu konkurences vietā var mēģināt cīnīties kvalitātes konkurences ziņā, jo augstas kvalitātes putekļsūcējus var pārdot par augstāku cenu. 4. Tā kā tirgus analīze vienmēr ņem vērā pagātnes apsvērumu, tai nav nekās nozīmes mārketinga stratēģijas izstrādē. 5. Īstenojot atbilstošu sabiedrisko attiecību stratēģiju, uzņēmums „Nörenberger Haushaltsgeräte GmbH” var likt pircējiem maksāt augstāku cenu par putekļsūcējiem. Risinājumi 1. uzdevums: Risinājums: 3. atbilde 2. uzdevums: Risinājums: 5. atbilde 3. uzdevums: Risinājums: 6000 (par šādu cenu tiek piedāvāti tikai 200 gab.) 4. uzdevums: Risinājums: 3. atbilde, tā kā problēma ir ar tirgus definīciju

PAPILDLITERATŪRA UN BIBLIOGRĀFIJA

Anon., 2014. Springer Gabler Verlag (Herausgeber). s.l.:Gabler. Anon., 2017. Marketingziele. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://www.betriebswirtschaft‐ lernen.net/erklaerung/marketingziele [Skat’its 10.07.2017]. Anon., 2017. Privatkunden als Zielgruppe. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.fuer‐gruender.de/wissen/existenzgruendung‐ planen/idee/zielgruppe/privatkunden [Skat’its 12.07.2017]. Anon., 2017. Wikipedia. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://de.wikipedia.org/wiki/Eventmarketing [Skatīts 10.11.2017]. EdX, 2017. EdX. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.edx.org/course/introduction‐marketing‐ tools‐set‐edinburghx‐mktg101x [Skatīts 01.12.2017]. Iversity, 2017. Iversity. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://iversity.org/de/courses/digital‐marketing‐ strategies‐channels [Skatīts 01.12.2017]. Kleinaltenkamp, M., Plinke, W., Wilkinson, I. & Geiger, I., 2015. Fundamentals of Business‐to‐Business Marketing: Mastering Business Markets. s.l.:Springer Texts in Business and Economics. Lake, L., 2017. https://www.thebalance.com/step‐by‐step‐guide‐to‐ the‐fundamentals‐of‐marketing‐2295834, s.l.: The Balance. Moeser, J., 2017. Marketingkonzept: 7 Phasen für die erfolgreicheVermarktung. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://blog.fastbill.com/marketingkonzept/ [Skatīts 12.07.2017]. Perreault, W. D., Cannon, J. P. & McCarthy, J. E., 2013. Basic Marketing: A Marketing Strategy Planning Approach. 19 ed. s.l.:Irwin Marketing.