LAT - Learning Unit 6 - AR

PASĀKUMU PLĀNOŠANAS UN IZSTRĀDES ELEMENTU ANALĪZE ATBALSTA PIESAISTE UN SPONSORĒŠANA – 6. MODULIS

Moduļa saturs 1. nodaļa. Sponsorēšanas jēdzieni un funkcijas 2. nodaļa. Sponsorēšanas mērķis, izdevumi un ieguvumi 3. nodaļa. Sponsorēšanas mērķa auditorija

Mācību ilgums:

Kopējais darba apjoms stundās:

8 stundas 25 stundas

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Moduļa mērķi Uzdevumi/rezultāti Izstrādāt plānu, kā konkrētam pasākumam piesaistīt atbalstītājus, un ieviest stratēģiju atbilstošu sponsoru atrašanai Zināšanas

Prasmes Kompetences Prast izvērtēt dažādus uzņēmumus pēc to galvenās darbības jomas (mērķa, mērķa auditorijas) un atbilstības

sponsora lomai

Padziļinātas zināšanas par

atbalstītāju piesaistīšanas un sponsoru atrašanas plānošanas Prast izstrādāt detalizētu modeļiem un resursiem sponsoru sarakstu, pamatojoties uz pasākuma

būtību un prasībām Pamata zināšanas par valsts

likumiem, kodeksiem un standartiem, saskaņā ar kuriem Prast izstrādāt sponsoru uzņēmumi var atbalstīt sanāksmju grafiku, detalizēti pasākumus norādot tā īstenošanai nepieciešamās darbības

Pielāgot pasākumu vai pasākuma reklāmas atbilstoši sponsoru vajadzībām

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Patstāvīgi izvēlēties uzņēmumus, kas ir piemēroti pasākuma atbalstīšanai

Nosacīt sponsoru sarakstā iekļaujamos uzņēmumus, pamatojoties no to darbības specifikas

Organizēt un vadīt sanāksmes ar sponsoriem, pielāgot procesus atbilstoši situācijai

KOPSAVILKUMS Šis mācību modulis ļauj izglītojamiem iepazīties ar sponsorēšanas jēdzienu. Pirmā nodaļa apskata sponsorēšanas jēdzienu, izklāstot tā funkcijas.

Otrajā nodaļā vispirms ir aprakstīti sponsorēšanas mērķi. Pēc tam izglītojamie tiek iepazīstināti ar sponsorēšanas izmaksām un priekšrocībām.

Trešajā nodaļā ir norādītas mērķa auditorijas, kas ļauj analizēt informāciju par potenciālajiem sponsoriem, lai izveidotu sanāksmju sarakstu, detalizēti definējot dažādus sanāksmju īstenošanai nepieciešamos procesus.

ATSLĒGAS VĀRDI sponsorēšana, atbalsta veidi, pasākumi, attiecību dibināšana, mērķa auditorija, reklāmas jomu pielietošana, sponsorēšanas process

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

1. NODAĻA. SPONSORĒŠANAS JĒDZIENI UN FUNKCIJAS Jau kopš seniem laikiem karaliskās vai augstdzimušās ģimenes atbalstīja personas vai pasākumus, negūstot no tā materiālu labumu, tikai uzlabojot savu reputāciju. Šī ir viena no sponsorēšanas senākajām izpausmēm. Mūsdienās šīs aktivitātes galvenokārt īsteno nevis cilvēki, bet dažādas organizācijas, piemēram, piesaistot konkrētus rūpniecības uzņēmumus noteiktu nozaru attīstīšanai.

Taču atbalstīšanas pamatā nav tikai laba darba izdarīšana, bet arī gaidas, ka iztērētā nauda atgriezīsies pie labdara kādā citā veidā. Principā saskaņā ar sponsorēšanas konceptu, kas balstās uz saņemšanu un došanu, persona – sponsors – sagaida kaut ko pretī par piešķirtajiem finanšu līdzekļiem vai aprīkojumu no personas vai organizācijas, kuru tā atbalsta. Tas, kas tiek gaidīts par šādām darbībām, var būt vai nu kāda produkta vai uzņēmuma popularizēšana reklāmās, vai arī nodrošināšana, ka zīmola nosaukums parādās pasākuma laikā. Lai iesaistītos sponsorēšanas darbībās, organizācijām ir jāīsteno dažādi pasākumi un jāslēdz līgumi, kuriem abpusējo gaidu dēļ ir jābūt detalizēti izplānotiem. Šādas gaidas nekādā gadījumā nedrīkst atstāt neatrunātas un cerēt uz to automātisku izpildīšanu.

Ja sponsorēšana tiek izmantota kā profesionālās komunikācijas līdzeklis, ir jāveic situācijas analīze, lai izvērtētu ikvienu veicamo darbību, jānosaka mērķi, kas jāīsteno un jāpārbauda organizētā veidā (Peltekoğlu, 2005).

Vācu akadēmiķis Manfrēds Brūns (Manfred Bruhn) sponsorēšanu definēja kā uzņēmējdarbības vienošanos, kas tiek īstenota, lai abas puses saņemtu priekšrocības, un kas ietver visu aktivitāšu, kas īstenotas, izmantojot naudā, natūrā vai citā veidā sniegto atbalstu dažādām organizācijām, plānošanu, ieviešanu un pārbaudi ar mērķi nodrošināt, ka uzņēmums sasniedz iepriekš noteiktos mērķus (Okay, 2002).

Sponsorēšanas koncepts tiek uztverts un definēts prestižas reputācijas radīšana uzņēmumam vai personai, kura sniedz finansiālu atbalstu tādam jautājumam, kas ir būtisks sabiedrībai, vai kādam speciālam pasākumam (Inc, 2017).

Sponsorēšana ir finansiāls atbalsts, ko kāda organizācija sniedz pasākumam, kas nav tieši saistīts ar tās darbības jomu (Gülsoy, 1996). Tas ir uzņēmuma vai personas finansiālais vai materiālais atbalsts kādam pasākumam, lai sasniegtu tādus mērķus kā tēla radīšana, pārdošanas veicināšana u.c. (Tosun, 2000). Saskaņā ar Čeki (Çeki) sponsorēšana ir

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

uzņēmējdarbības vienošanās, kurai jāsniedz priekšrocības gan atbalsta sniedzējam, gan atbalsta saņēmējam (Çeki, 1998).

Galvenās sponsorēšanas funkcijas Aplūkojot galvenos sponsoru uzdevumus, varam secināt, ka tie izvēlas atbalstīt konkrētus pasākumus/organizācijas, pamatojoties uz to korporatīvajām politikām vai plāniem.

Lēmumu par attiecību veidošanu ar kādu uzņēmumu vai organizāciju vajadzētu pieņemt, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, lai nodrošinātu, ka pareizais uzņēmums/organizācija atbalsta pareizās aktivitātes. Ņemot vērā iepriekš minēto, sponsorēšanu var definēt kā komunikācijas līdzekli, kas caur organizējamajam pasākumam piešķirto atbalstu ne tikai nodrošina sociālo lietderību, bet arī palīdz atbalsta sniedzējam īstenot tā sabiedrisko attiecību, reklāmas un mārketinga mērķus. Šis ļauj mums secināt, ka sponsorēšana pamatā ir līdzīga interešu aizsardzībai vai ziedošanai, kur tiek sniegts atbalsts un radīta sociālā lietderība, taču atšķiras no šādām aktivitātēm ar to, ka sponsorēšana sagaida kaut ko apmaiņā par sniegto atbalstu un īsteno komerciālās intereses. Lielākais ieguvums, ko sponsorēšanas aktivitātes var sniegt atbalstu sniedzošajam uzņēmumam, ir sponsorētā pasākuma atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos, kā rezultātā atbalsta sniedzējs spēj sasniegt plašāku mērķa auditoriju (Taşdemir, 2001).

Protams, uzņēmumam, kas sniedz atbalstu, nozīmīgas ir gan organizācijas uzrunātās auditorijas, gan jautājumi, ar kuriem organizācija strādā. Paši būtiskākie aspekti, kas jāņem vērā uzņēmumam, kad tas pieņem lēmumu par atbalsta sniegšanu, ir veids, kādā uzņēmums tiks atspoguļots, veicamās darbības, atbilstība uzņēmuma korporatīvajai kultūrai un ieņemamajai uzvedībai. Uzņēmumam galvenokārt jādomā par to, kā tieši un intensīvi uzrunāt primāro mērķa auditoriju. Pēc šo jautājumu apskatīšanas, atbalsts jāsniedz saskaņā ar komunikācijas darbībām. Pirms kļūšanas par sponsoru uzņēmumam būtu jāizvērtē vairāki aspekti, piemēram: • korporatīvā kultūra; • mērķa auditorija; • mērķa sasniegšanas mērogs.

Tālāk norādītas galvenās sponsorēšanas funkcijas.

Sponsorēšana ir abpusēja vienošanās par konkrētu pienākumu veikšanu. Sponsorēšanas ietvaros finansiāli vai citā veidā tiek popularizēta kāda sporta, kultūras, sociālā vai citas

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

jomas aktivitāte. Pastāv daudz un dažādi veidi, kā šādā sistēmā var tikt popularizēts sponsors. Pats galvenais, lai īstenotie pasākumi palīdzētu sponsoram izveidot komunikāciju ar sabiedrību. Šo komunikāciju nodrošina atbalsta saņēmējs un/vai plašsaziņas līdzekļi vai pats atbalsta sniedzējs. Neskatoties uz to, ka sponsorēšanai ir daudz funkciju, ne tikai komunikācijas nodrošināšana, tai pašai par sevi nav atsevišķa un individuāla struktūra.

Sponsorēšanas koncepts nevar aizstāt tradicionālos komunikācijas līdzekļus, piemēram, sabiedriskās attiecības, reklāmu, produktu izrādīšanu u.c. Tā kā viens no atbalsta saņēmēja pienākumiem ir sponsora popularizēšana un popularizēšanu var veikt tikai ar citiem komunikācijas līdzekļiem, tad sponsorēšana sevī ietver kombināciju ar citiem komunikācijas līdzekļiem. Raugoties no stratēģiskā viedokļa, sponsorēšana ir ļoti būtisks konkurences līdzeklis. Sponsorēšana rada jaunas popularizēšanas konkurences jomas, šī metode likvidē daudz citu šķēršļu, kas ierobežo tradicionālos popularizēšanas līdzekļus, un uzņēmumi drīkst reklamēt sevi dažādās jomās un formās, nemainot savu uzņēmējdarbības veidu.

No otras puses sponsora vēstījums mērķa auditorijas priekšā nonāk izklaides un atpūtas pasākumu laikā, kas lielā mērā ietekmē šāda vēstījuma pasniegšanas veidu. Ņemot to vēra, zinātnieki norāda, ka sponsorēšana atklāj jaunus horizontus mārketinga jomā.

Trīsdesmitajos gados ar terminu „sponsors” tika apzīmēts krustvecāks, savukārt termins „sponsorēšana” nozīmēja „sniegt garantijas un nodrošinājumu jebkurai citai personai”.

Piecdesmito gadu beigās šis termins tika definēts kā „būt par galvotāju kāda darbībām”, kā arī kā „atbildība un informētība par kāda pienākumiem”. Semu Bleks (Sam Black) to definē kā „uzņēmējdarbības līgums, saskaņā ar kuru priekšrocības gūst gan atbalsta sniedzējs, gan atbalsta saņēmējs”. Savukārt Berijs Bols (Barry Ball) norāda šādu definīciju: “komercuzņēmuma vai valdības sniegts finansiāls atbalsts individuālai organizācijai, pasākumam vai darbībai ar mērķi abpusēji gūt komerciālu labumu, par ko puses ir iepriekš vienojušās”. Šis atbalsts tiek attiecināts uz iepriekš apstiprinātām saistībām un nav uzskatāms par daļu no galvenā sponsora darbības vai uzņēmējdarbības veida (Okay, 1998).

2. NODAĻA. SPONSORĒŠANAS MĒRĶIS, IZDEVUMI UN IEGUVUMI

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Pamatojoties uz pētījumiem, sponsorēšanas mērķi parasti tiek iedalīti trīs kategorijās: reklāma, sabiedriskās attiecības un mārketings. Dažādu organizāciju sniegtais finansiālais atbalsts praktiski neatšķiras. Līdz ar to arī šādu sponsorēšanas darbību mērķi bieži vien ir savstarpēji saistīti.

Pēc cigarešu un tabakas reklāmu aizliegšanas Eiropā, kā arī alkoholisko dzērienu reklāmu aizliegšanas dažās valstīs (piemēram, Spānijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Somijā, Austrijā, Šveicē), uzņēmumi, kas ražoja šādus produktus, sāka koncentrēties uz finansiālā atbalsta sniegšanu. Tā kā šiem uzņēmumiem bija jāatrod cits veids, kā reklamēt sevi un savus produktus, tie arvien biežāk izvēlējās reklāmu aizstāt tieši ar sponsorēšanu. Tādējādi cigarešu un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi varēja parādīties televīzijā, apejot tiem piemēroto aizliegumu reklamēties televīzijā un radio. Piemēram, uzņēmums „Philip Morris” sāka atbalstīt pirmo profesionālo sieviešu tenisa turnīru „Virginia Slims”, kas savas unikalitātes dēļ tika plaši atspoguļots dažādos TV kanālos. Tādā veidā informācija par uzņēmumu parādījās arī kanālos, kuros šāda veida reklāmas bija aizliegtas. Sponsorēšanā iesaistoties tādu produktu kā cigarešu, alkoholisko dzērienu un nomierinošo līdzekļu zīmolu nosaukumiem un ražotājiem, kuru reklāma bija aizliegta, tie padarīja sevi pamanāmu sabiedrībā, izvietojot zīmolus un nosaukumus uz reklāmu stendiem un plakātiem, un tādējādi apgāja reklamēšanas aizliegumu (Okay, 1998).

Sponsorēšanas mērķi attiecībā uz reklāmu Cigaretes un alkoholiskos dzērienus ražojošajiem uzņēmumiem, kuru reklāmas bija aizliegts publicēt plašsaziņas līdzekļos, bij jāatrod jaunas vietas, kur izvietot savas reklāmas. Tieši tādēļ uzņēmumi, kas centās saglabāt darbību šajā nozarē, galvenokārt pievērsās sponsorēšanas darbībām. Tā, piemēram, atbalstot dažādus sporta pasākumus, cigaretes un alkoholiskos dzērienus ražojošie uzņēmumi spēja atgriezties televīzijas ekrānos (Avşar, 2002). Šeit ļoti labs piemērs ir „Efes Pilsen” gadījums. Šis zīmols Turcijā kļuva populārs, galvenokārt, pateicoties saviem ieguldījumiem kinoteātros.

Produktu popularizēšana Kad uzņēmums „Yamaha” sāka atbalstīt snūkeru, tas šādas sponsorēšanas laikā paziņoja, ka uzņēmums ražoja ne tikai motociklus, bet arī sintezatorus. Tādējādi sponsorēšanas laikā mērķa auditorija tika iepazīstināta ar uzņēmuma darbības jomām (Okay, 1998: 46). Vēl viens

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

labs piemērs ir uzņēmums „Uğur”, kas sniedz atbalstu televīzijas seriālam saldētavu un motociklu veidā, lai popularizētu šī zīmola produktus.

Citu reklāmas līdzekļu izmantošana Šis mērķis ietver bezmaksas reklāmas programmu un darbību izmantošanu, lai dažādos stadionos prezentētu un popularizētu konkrētus produktus. Piemēram, uzņēmums „Daihatsu” piešķīra visas savas jaunās golfa mašīnas kāda golfa čempionāta spēlētājiem, nodrošinot pavisam skaidru reklāmu. Vēl kāds uzņēmums, piemēram, autosacīkšu, ko tas sponsorēja, tiešraides laikā nodeva dažus vēstījumus un kodus. Tie cilvēki, kas pareizi saprata ziņas un līdz ar to zināja pareizās atbildes, tika apbalvoti. Tādējādi vienlaikus tika apmierinātas vairāku pušu intereses – tika nodrošināts, ka cilvēki skatīsies šo tiešraidi, kā arī palielinājās cilvēku informētība par uzņēmumu un tā produktiem (Avşar, 2002).

Finansiālais atbalsts tiek sniegts zemāk minētajiem mērķiem: • veikt ieguldījumu sabiedrībā; • sekmēt korporatīvo identitāti; • attīstīt korporatīvo tēlu; • iedibināt korporatīvo kultūru; • sniegt atbalstu pārdošanai; • uzlabot darbinieku un sabiedrības informētību par organizāciju/uzņēmumu; • izklaidēt klientus un viedokļu līderus; • palielināt darbinieku motivāciju un centienus, kā arī sniegt atbalstu iekšējai komunikācijai; • izveidot saikni starp zīmolu un klientiem, sniegt ieguldījumu zīmola izveidē; • nodrošināt atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos; • uzlabot sociālo iejūtību; • piesaistīt klientus; • izveidot pozitīvu un labsirdīgu tēlu.

Sponsorēšanas mērķi attiecībā uz sabiedriskajām attiecībām Sponsorēšanas mērķi attiecībā uz sabiedriskajām attiecībām ietver tādus aspektus kā nemateriālās vērtības radīšana, korporatīvā tēla atbalstīšana, korporatīvās identitātes pastiprināšana, uzņēmuma nosaukuma popularizēšana, viesmīlības un klientu attiecību attīstīšana, žurnālistu uzmanības piesaistīšana. Sabiedriskās attiecības ir efektīvas komunikācijas izveide un īstenošana, lai nodotu vēstījumus dažādām grupām un sasniegtu

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

vēlamos rezultātus (Tortop, 1993). Mērķis iesaistei sponsorēšanas aktivitātes ir nodrošināt, ka uzņēmums vai organizācija tiek saprasta, popularizēta un sabiedrībai tiek radītas nemateriālās vērtības (Okay, 1998).

Nemateriālo vērtību radīšana Uzņēmumiem var rasties vēlme parādīt, ka tiem rūp arī sabiedrībā nozīmīgi jautājumi, un tādējādi iegūt sabiedrības simpātijas, kā arī uzlabot viedokli par sevi sabiedrības acīs, sniedzot atbalstu pasākumiem vai organizācijām, kas cenšas radīt nemateriālās vērtības.

Neskatoties uz to, ka uzņēmuma sniegtais atbalsts un finanšu līdzekļi šķietami orientējas uz sociālajiem aspektiem (bez peļņas), uzņēmumi tāpat saņems dažādas priekšrocības. Tā kā cilvēki uzskata, ka uzņēmumi, kas atbalsta sociālus pasākumus un iesaistās sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā, rīkojas pēc labākās sirdsapziņas, viņi var ņemt vērā šādas pozitīvas asociācijas brīdī, kas izvēlas iegādāties produktus vai pakalpojumus (Yavuz, 2006).

Korporatīvā tēla popularizēšana Uzņēmumi līdztekus citiem komunikācijas līdzekļiem atbalsta sniegšanas iespējas izmanto ar mērķi uzlabot uzņēmuma un produkta tēlu, pastiprināt korporatīvo identitāti, radīt nemateriālas vērtības un izpratni mērķa auditorijā (Peltekoğlu, 2005).

Sniedzot finansiālu atbalstu dažādām organizācijām, uzņēmums var gūt ne tikai dažādas nemateriālas priekšrocības un uzlabot savu tēlu, bet arī finansiālu ietekmi un atpazīstamību starptautiskā mērogā (Akyürek, 1998).

Taču jāatceras, ka kļūstot par kāda pasākuma atbalstītāju, lielāka uzmanība tiek pievērsta visiem uzņēmuma darbības aspektiem, kā rezultātā atklātībā var nonākt arī dažādes nepilnības. Šis aspekts būtu jāņem vērā, izvērtējot kāda veida pasākumus atbalstīt. Parasti uzņēmumi izvēlas sniegt atbalstu tikai tādām aktivitātēm, kas uzlabo uzņēmuma tēlu un atbilst tā vērtībām (Rıdvan A., 2000).

Protams, izvērtējot atbalsta sniegšanas iespēju, jānoskaidro, vai šāda rīcība palīdzēs sasniegt atbilstošās mērķa auditorijas, kā arī kvalitatīvo, nevis kvantitatīvo, pozitīvo ietekmi, ko šāda darbība atstās uz uzņēmuma tēlu (Taşdemir, 2001).

Sponsorēšanas mērķi attiecībā uz mārketingu Ilgtermiņā sponsorēšana uzņēmumiem var kļūt par vienu no ienesīgākajiem mārketinga pasākumiem, ja tā tiek veikta pietiekami rūpīgi un saskaņā ar atbilstošu pētījumu

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

rezultātiem. Uzņēmumiem ir jāsaprot cik būtiska ir sponsorēšanas ietekme tirgus apstākļos, un jāvelta pietiekamas pūles šādu pasākumu īstenošanai.

Mārketinga jomā sponsorēšanai ir šādi mērķi: prezentēt produktu tirgū, sniegt atbalstu pārdevējiem, izmainīt mārketinga politiku, ieviest jaunu produktu, īstenot starptautiskas mārketinga aktivitātes, kā arī atbalstīt produktu. Tālāk ir sniegts detalizēts šo mērķu apraksts.

Produkta prezentācija tirgū Kad uzņēmums laiž produktu konkrētā tirgū vai mēģina nodrošināt tam konkrētu vietu šādā tirgū, tas nosaka tādus mērķa auditorijas raksturlielumus kā vecums, dzimums, ienākumi un izglītības līmenis, lai produktu varētu efektīvi popularizēt ieguldot līdzekļus tādos pasākumos, kas interesē šī produkta mērķa auditorijai (Okay, 2002).

Atbalsts pārdevējiem Kad autosacensību čempionātā tiek paziņots uzvarētājs, šīs automašīnas sponsori (dzinēju, riepu, degvielas un cita aprīkojuma nodrošinātāji) nekavējoties to izceļ savās reklāmās.

Turklāt šāds fakts sniedz lielisku atbalstu automašīnu pārdevējiem. Tie savās reklāmās var izmantot čempionāta uzvarētāja automašīnu, kas viegli uzrunās daudzus potenciālos pircējus. Tieši tādēļ attiecīgajiem sponsoriem būtu labi izsūtīt attēlus un citus materiālus ar šādām automašīnām saviem pārdevējiem un izplatītājiem. (Okay, 1998).

Mārketinga politiku izveide Pasākumu atbalstīšana un ar to saistītie pasākumi uzņēmumiem sniedz daudz iespēju savu zīmolu un produktu popularizēšanai un pārdošanai. Turklāt, rodoties izmaiņām uzņēmuma produktos vai pakalpojumos, tie par šādām izmaiņām var nekavējoties paziņot mērķa auditorijai. Piemēram, kad sieviešu kosmētikas uzņēmums „Yardley” nolēma sākt ražot vīriešu kosmētikas produktus, tas uzņēmās sponsorēt autosacīkstes, lai piesaistītu jaunu vīriešu uzmanību un paziņotu par šādām izmaiņām (Okay, 1998).

Jaunu produktu ieviešana Kad uzņēmums „Volkswagen” sniedza finansiālu atbalstu grupas „Rolling Stones” Eiropas koncertturneju 1995. gadā, tā vienlaicīgi ar grupas ierašanos Apvienotajā Karalistē laida tirgū savu busiņu. Savukārt uzņēmums „Sainsbury” sāka finansiāli atbalstīt nacionālo basketbola

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

programmu, lai popularizētu zīmolu „Clasic Cola”. Turklāt valsts izlases basketbola spēles tika organizētas ar atsevišķu šī uzņēmuma veikalu atbalstu (Okay, 1998).

Starptautiskais mārketings; Kad uzņēmums pirmo reizi mēģina iekarot starptautisko tirgu, tas var apņemties sponsorēt vietējā un valsts mēroga pasākumus, lai parādītu, ka attiecīgā uzņēmuma produkts ir daudz labāks par citiem tirgū pieejamajiem produktiem vai tikpat labs (Okay, 1998). Daudzi uzņēmumi, piemēram, „Nestle”, „Shell”, „Toshicba”, „McDonalds”, uzskata pasauli par vienu tirgu un sniedz pakalpojumus līdzīgām patērētāju grupām visās pasaules valstīs (İslamoğlu, 1999).

Produktu lietošanas veicināšana Dažām darbībām atbalsts var būt nepieciešams, lai attīstītu tirgu. Piemēram, Londonā vietējie bāri sniedza atbalstu šautriņu mešanas čempionātam, lai padarītu bārus par populāru izklaides vietu, un panāca, ka šis čempionāts tika translēts televīzijā, ar mērķi piesaistīts vairāk cilvēku un attīstīt šo tirgu. Sporta un veselīga dzīvesveida uzņēmums „Reebok” sponsorēja Krievijas Olimpiskās komitejas aktivitāti, lai sasniegtu 200 miljonus sporta mīļotāju Krievijā. „Reebok” sportistiem nodrošināja apavus un krekliņus, un 11 Krievijas atlēti Pasaules vieglatlētikas čempionātā Štutgartē uz goda pjedestāla kāpa tērpi „Reebok” sporta apģērbos. Izveidojot saikni starp vadošajiem atlētiem un zīmolu šajā laikā, „Reebok” ieguva daudz priekšrocību. Kad pēc tam uzņēmums Krievijā atvēra savu pirmo veikalu, tā pārdošanas rādītāji sasniedza tādus apjomus, kādus nav iespējams sasniegt pat Ņujorkā nedēļas laikā (Okay, 1998).

Jebkādas sponsorēšanas darbības, kas popularizē produktu vai zīmolu, kā arī palielina informētību par šo produktu vai zīmolu, var palielināt šī produkta izmantošanu. Piemēram, 20 miljoni patērēto Coca‐Cola dzērienu Olimpisko spēļu laikā, kuras šis zīmols sponsorē, parāda, ka pozitīvas sponsorēšanas darbības uzlabo produkta patēriņu (Peltekoğlu, 2005).

Sponsorēšanas priekšrocības un trūkumi Tie iemesli un mērķi, kuru dēļ uzņēmumi izvēlas sponsorēt pasākumus, parāda sponsorēšanas sniegtās priekšrocības. Taču nedrīkst aizmirst, ka šādas darbības prasa ievērojamu sagatavošanos un plānošanu, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un šīs darbības sniegtu ieguvumus visām iesaistītajām pusēm. Tādēļ ir labi zināt un apsvērt sponsorēšanas darbību priekšrocības un trūkumus (Odabaşı & Oyman, 2003).

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Sponsorēšanas priekšrocības Pārzinot sponsorēšanas būtību un spējot izmantot tās priekšrocības, uzņēmumi un organizācijas neapšaubāmi var nodrošināt sev daudz ieguvumu. Galvenās sponsorēšanas priekšrocības ir šādas: informācijas atspoguļošana dažādos plašsaziņas līdzekļos, informētības palielināšana par citām reklāmas aktivitātēm, pozitīvu asociāciju radīšana patērētājiem, lepnuma sajūtas radīšana darbiniekiem, konkurences priekšrocību iegūšana, jaunu partneru iegūšana (Odabaşı & Oyman, 2003). Taču visbūtiskāk sponsorēšanas darbību rezultātā uzņēmums kļūst cilvēciskāks, jo tā darbības vairs nav saistāmas tikai ar dažādiem komerciāliem procesiem, bet ar sociāliem un sabiedriskiem jautājumiem. Tāpat sponsorēšana var būt ļoti interaktīva, ļaujot izveidot ar klientiem tādas attiecības, kas balstītos uz viņu pieredzi.

Sponsorēšanas trūkumi Izvērtējot un plānojot sponsorēšanas darbības, ir labi apzināties un ņemt vērā arī šīs iespējas trūkumus. Vieni no galvenajiem sponsorēšanas trūkumiem ir norādīti zemāk.

Sponsorēšana ir laikietilpīgs pasākums. Šādas darbības ir jāplāno, kā arī to īstenošanai ir jāsagatavojas labu laiku pirms tam. Tāpat šo darbību īstenošanā ir jāiegulda lielas pūles, daudz cilvēkresursu un zinātības. Turklāt šajā visā procesā ir viegli aizmirst par vēstījumu, kas jānodod mērķa auditorijai. Ja vien uzņēmuma valda neizprot un nesaskata sponsorēšanas priekšrocības, tā kļūst par darbību, kas paredzēta izmaiņu veicināšanai vai uzņēmumam nebūtisku organizāciju atbalstīšanai. No otras puses, dažkārt sponsori var tik arī apvainoti par to, ka viņi šādas aktivitātes izmanto savās komerciālajās interesēs vai tam, lai negodīgā veidā gūtu priekšrocības. Sponsorēšanas attiecībām bieži vien ir vienveidīgs un nemainīgs raksturs, kā arī tās ietver ilgtermiņa pienākumus un ieguldījumus, kurus var būt ļoti grūti izmainīt, ja mainās uzņēmējdarbības vai zīmola stratēģija.

Sponsorēšanas jomas Katrs uzņēmums var izvēlēties atbalstīt savai mērķa auditorijai atbilstošākās jomas un pasākumus. Visbiežāk uzņēmumi savu finansiālo atbalstu izvēlas sniegt tādām nozarēm kā zinātne, izglītība un sports. Tāpat visbiežāk tiek atbalstītas dažādas apbalvošanas ceremonijas (Peltekoğlu, 2005).

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Neskatoties uz konkrēto atbalsta sniegšanas jomu, pastāv vairāki aspekti, kurus vajadzētu ņemt vērā, izvēloties kļūt par sponsoru. Šie faktori ir sponsorēšanas izmaksas, ilgums, plašsaziņas līdzekļu atspoguļošanas līmenis, sponsora vai organizācijas reputācija, kā arī šādu darbību radītie riski (Taşdemir, 2001). Tāpat ir jāzivērtē šādu darbību atbilstība paredzētajai pozicionēšanas politikai (mērķim, vēstījumam, mērķa auditorijai un atbilstībai mērķim, kas noteikti šajā un tirgus plānā), kā arī to novitāte un radošums.

Sponsori visbiežāk līdzekļus atvēl dažādu aktivitāšu īstenošanai, piemēram, sporta pasākumiem, kultūras pasākumiem un tamlīdzīgām aktivitātēm (Tosun, 2000). Šeit ir norādītas tās jomas, kas tika atbalstītas 2007. gadā, un saņemtā atbalsta procentuālā vērtība: 84 % sporta aktivitātēm, 6 % kultūras aktivitātēm, 5 % publikācijas aktivitātēm un 5 % cita veida aktivitātēm (Fenton, 2009).

Ņemot vērā, ka, salīzinot komandas un atsevišķas personas neveiksmes iespēju, ir mazāk ticams, ka nepatīkamā situācijā nonāk komanda, uzņēmumam daudz mazāku risku rada komandas atbalstīšana (Peltekoğlu, 2005). Tāpat uzņēmi labprāt izvēlas atbalstīt dažādas sociālas aktivitātes, kas palīdz tiem izcelties starp konkurentiem.

Sponsorēšanas aktivitātes var iedalīt šādi: a. vides sponsorēšana; b. izglītības sponsorēšana; c. veselības aprūpes sponsorēšana; d. kultūras un mākslas sponsorēšana; e. piedzīvojumu un ceļojumu sponsorēšana; f. tiešsaistes aktivitāšu sponsorēšana; g. sporta sponsorēšana.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

3. NODAĻA. SPONSORĒŠANAS MĒRĶA AUDITORIJA Tā kā, ņemot vērā to atšķirīgās funkcijas, lai sasniegtu visus izvirzītos mērķus, parasti ir nepieciešams īstenot dažādus sponsorēšanas veidus un aktivitātes, rodas daudz mērķa grupu, kas jāuzrunā (Tosun, 2000). Katra no šīm mērķa grupām sponsorēšanu var uztvert citādāk un līdz ar to arī radīt citādākas asociācijas par uzņēmumiem, kas aktivitātes atbalsta (Dolphin, 2003).

Pirmkārt, uzņēmumi mēģina sasniegt savus esošos un potenciālos klientus, kas ir to mērķa auditorija, un palielināt šo klientu skaitu. Īstenojot savas aktivitātes, uzņēmumi ņem vērā citu aktivitāšu pozitīvos un negatīvos rezultātus. Sponsorēšana ir labs veids, ka uzrunāt daļu no esošās un potenciālās mērķa auditorijas. Parasti uzņēmumiem ir šādas galvenās mērķa auditorijas : darbinieki, esošie un potenciālie klienti, akcionāri, finanšu iestādes, patērētāju tiesību aizsardzības iestādes, viedokļu līderu grupas, vietējas vāras iestādes, sabiedrības līderi, pakalpojumu sniedzēji un valdība. Tādēļ pirms sponsorēšanas aktivitātēm ir jānosaka konkrētā mērķa auditorija, jānodrošina, ka paredzētie pasākumi, patiešām sasniedz attiecīgo mērķa auditoriju, kā arī jāpārliecinās, ka izvēlētā sponsorēšanas joma ir saistoša mērķa auditorijai.

Aktīvie dalībnieki Cilvēki, kas aktīvi līdzdarbojas atbalstītajos pasākumus un ļoti aktīvi rīkojas arī savā ikdienas dzīvē, tiek uzskatīti par „aktīvu mērķa auditoriju”. Piemēram, futbola mačā aktīvā mērķa auditorija ir futbola spēlētāji, savukārt mūzikas festivāla aktīvā mērķa auditorija ir izpildītāji.

Aktīvā pasākuma mērķa auditorija parasti ir arī personas, kas galvenokārt ir ieinteresētas šādā aktivitātē (Tosun, 2000).

Skatītāji Skatītāji, kas aktīvi nepiedalās darbībā, bet seko līdzi un skatās šāda veida aktivitātes kādā konkrētā atrašanās vietā, ir vēl viena sponsorēšanas mērķa auditorija. Piemēram, personas , kas klātienē vēro golfa spēli, tiek saukti par skatītājiem. Sponsorētās aktivitātes apmeklētāju un skatītāju pārzināšana palīdzēs vienkārši uzrunāt sponsorēto darbību mērķa auditoriju.

Piemēram, var noteikt to skatītāju skaitu, kas apmeklē futbola komandas spēles tās mājas stadionā un citos stadionos. Tāpat aptuveni var noteikt mākslas galerijas apmeklētāju skaitu, kas apmeklē tās izstādes (Okay, 1998).

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Sociālo mediju publika Personas, kas nav aktīvi dalībnieki vai skatītāji, bet regulāri seko līdzi attiecīgajām darbībām plašsaziņas līdzekļos, arī ir attiecīgās sponsorētās darbības mērķa auditorijas.

Sponsorēšanas procesa posmi un ieviešana Lai nodrošinātu, ka sponsorēšanas aktivitātes sniedz gaidītos rezultātus, tās ir jāveic plānota procesa ietvaros, kā arī sponsorēšanas stratēģijā jānosaka skaidri mērķi, mērķa auditorijas un sponsorējamās jomas. Kad stratēģija ir izstrādāta, tā ir jāīsteno un pēc tam jāizvērtē, lai noteiktu, vai īstenotās aktivitātes bija sekmīgas un tika sasniegtas visas vēlamās ietekmes. Šos procesus var iedalīt, kā norādīts zemāk.

Lai nodrošinātu sekmīgu ikvienas uzņēmuma aktivitātes īstenošanu, vispirms ir jānosaka mērķa auditorija. Jo vairāk plānotās aktivitātes mērķa grupa pārklājas ar uzņēmuma mērķa grupu, jo vieglāk uzņēmumam būs pieņemt lēmumu par šādas aktivitātes sponsorēšanu.

Svarīgākās mērķa grupas ir: apkārējā sabiedrība, potenciālie darbinieki, darbinieki, izejmateriālu piegādātāji, izplatītāji, finanšu mērķa auditorija, patērētāji, produktu lietotāji un viedokļu līderi (esošie un potenciālie klienti). Sponsorēšanas politikas mērķi ir jānosaka, pamatojoties uz uzrunājamo mērķa auditoriju. Tāpat sponsorēšanas mērķiem un jomai ir lielā mērā jāsakrīt ar uzņēmuma gaidām. Uzņēmumam ir jāizvēlas atbilstoši projekti, lai sasniegtu mērķa auditoriju, kā arī šādiem projektiem jābūt ilglaicīgiem, lai sabiedrībā rastos stabils viedoklis. Sponsorējamo aktivitāšu mērķa auditoriju veido aktīvie dalībnieki, apmeklētāji/skatītāji un plašsaziņas līdzekļi.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Sponsorēšanas stratēģija Sponsorēšanas stratēģija ir process, kura laikā tiek pārskatītas visas uzņēmuma sponsorēšanas aktivitātes un vienlaicīgi pieņemti vairāki lēmumi, kas nodrošina sponsorēšanas darbību īstenošanu. Šī procesa laikā var tikt aplūkotas sponsorēšanas darbības, cilvēki un īstenošanas līdzekļi, mērķa auditorijai nododamās ziņas, šo darbību integrēšana citos mārketinga komunikācijas līdzekļos un budžets (Bay, 2007).

Sponsorēšanas stratēģijas priekšmets ir: sponsorējamā aktivitāte, kas iepriekš noteiktā laika posmā jāīsteno uzņēmumam vai organizācijai, lai popularizētu uzņēmumu, produktu vai zīmolu mērķa grupā, sniegtu atbalstu jebkurai darbībai, pasākumam, personai vai grupai, izmantojot, piemēram, dažādus vēstījumus, sponsorētas darbības, saukļus, un jebkādas ar to saistītās aktivitātes (Okay, 2002). Jebkura aktivitātei, ko uzņēmums īsteno vai plāno īstenot, ir jāsniedz ieguldījums noteikto mērķu sasniegšanā, ja tā tiek īstenota pietiekami ilgu laika posmu.

Izvēlētajai

sponsorēšanas

jomai

ir

jāatbilst

sponsorējamajām

personām/grupām/pasākumiem (Keykubat, 2006).

Atbalsta budžeta prognozēšana Neskatoties uz to, ka izdevumus, ko radīs atbalsta sniegšana, bieži vien ir grūti noteikt, tik un tā ir jācenšas izveidot budžets. Izdevumi ir jāsadala pa mēnešiem un pa gadiem un pēc tam jāatspoguļo daudz sīkāk, lai iekļautu atbalstam atvēlētos līdzekļus, sponsorētos pasākumus, citas atbalsta darbības, kas tiks īstenotas sponsorēšanas laikā, un pētījumi pēc sponsorēto aktivitāšu noslēguma (Argan, 2004).

Sponsorēšanas līguma sagatavošana Sponsorēšanas līgums ir tāds dokuments, kas to noslēgušajām pusēm uzliek šādus pienākumus: sponsorētā puse, apmaiņā pret noteiktiem stimuliem, ko sponsors sniedz līgumā norādīto darbību īstenošanai, popularizē sponsoru pozitīvā veidā tajā laikā, kamēr tas īsteno norādītās darbības, izmantojot sponsora sniegtos stimulus, un tā apņemas sasniegt norādīto komunikācijas mērķi (Grassinger, 2003).

Praktiski uzņēmums var izvirzīt tālāk minētos noteikumus attiecībā uz tā sniegto atbalstu.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Vienošanās dokumenta augšdaļā noteikti jānorāda uzņēmuma nosaukums vai zīmols. Tāpat jānorāda sponsorēšanas atjaunošanas termiņš. Sponsorējošajam uzņēmumam jābūt piešķirtām tiesībām noraidīt jebkādu konkurējošo uzņēmumu dalību.

Katram sponsorēšanas veidam ir savs līguma veids. Taču daži aspekti ir pilnīgi vienādi visiem šāda veida līgumiem (Soyer & Can, 2010).

1. Projekts Jāsniedz skaidrs un detalizēts plānoto aktivitāšu apraksts. Kad abas līgumslēdzējas puses ir apstiprinājušas līguma melnraksta versiju, var sastādīt galveno versiju.

2. Laiks Sagatavošanās darbiem ir jāatvēl pietiekams laiks, kā arī katrai plānotajai aktivitātei ir jāsastāda laika grafiks (preses relīžu izsūtīšana, plakātu izvietošana, ielūgumu izsūtīšana).

3. Maksāšana Šis ir tikai sponsora pienākums. Samaksa var tikt veikta ne tikai naudas formā, bet arī aprīkojuma un pakalpojumu formā.

4. Sponsorētās puses pienākumi Šajā sadaļā jānosaka tādas darbības kā sponsorēto aktivitāšu reklamēšana un pienākumos ietilpstošo aktivitāšu īstenošana, jebkura cita puse, kas var būt iesaistīta šādu darbību īstenošanā, kā arī sponsora licences tiesības.

5. Citas reklāmas iespējas Autogrāfu sniegšana, dalība TV pārraidēs, tikšanās u.c.

6. Darbības laiks Lai sponsorēšanas līgumu varētu uzskatīt par oficiāli noslēgtu, tajā jānorāda līguma darbības sākuma un beigu laiks.

7. Īpaši gadījumi Līgumā jau iepriekš ir jāatrunā tās darbības/rīcības, kas ir uzskatāmas par līguma pārkāpumiem. Tāpat ir jānorāda sodi, kas vainīgajai pusei tiks piemēroti pārkāpuma konstatēšanas gadījumā.

8. Apdrošināšana/atbildība Līgumā ir jānorāda, ka pasākuma laikā tiks nodrošināta apmeklētāju un mākslinieku drošība.

9. Prasība rīkoties godprātīgi: Sponsorēšanas līguma darbības laikā ir jāizvairās no jebkādām darbībām/rīcības, kas var kaitēt sponsoram vai produktam. Apstiprinot sponsoru, ir jāapstiprina arī tā sniegtais produkts vai pakalpojums. Prasībām jābūt iepriekš noteiktām.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Sponsorējamo pasākumu izvērtēšana Viens no sarežģītākajiem sponsorēšanas pārvaldības uzdevumiem ir sponsorētā pasākuma ietekmes izvērtēšana. Šo uzdevumu galvenokār apgrūtina divi aspekti. Pirmkārt, papildus sponsorēšanai uzņēmums izmanto arī citus mārketinga līdzekļus, kā rezultātā ir grūti nodalīt tieši to ietekmi, ko ir radījis sponsorētais pasākums. Otrkārt, nav iespējams skaidri noteikt to ietekmi, ko rada konkurentu darbības, izmaiņas ekonomikas apstākļos un citi tamlīdzīgi faktori. Šādi ārējie mainīgi apstākļi, kuri ietekmē sponsorējamās programmas, var būt gan pozitīvi, gan negatīvi. Turklāt tos ir gandrīz neiespējami paredzēt (Argan, 2004). Neskatoties uz to, pastāv vairākas metodes, ko varat izmantot sponsorētā pasākuma ietekmes novērtēšanai.

Pētījumu metodes sponsorēšanas efektivitātes izvērtēšanai Pastāv vairāki veidi, kā aptaujāt mērķa auditoriju, lai noteiktu sponsorēšanas darbību efektivitāti. Uzdodot jautājumus un novērojot mērķa grupas uzvedību, ir iespējams iegūt informāciju par efektivitāti (Okay, 1998).

Jautājumu uzdošana Pētījumi tiek veikti, uzdodot mērķa auditorija dažus jautājumus. Laika trūkumu dēļ šajos procesos arvien biežāk tiek izmantots tālrunis. Tas jo īpaši tiek izmantots, lai veiktu pētījumus par informētības līmeni. Klātienes saziņu var īstenota intervijas veidā.

Novērojumu veikšana Tiek noteikts to skatītāju skaits, kas pasākumu skatās televīzijā un kas to skatās klātienē norises vietā, kā arī tas, cik ļoti mērķa auditoriju interesē sponsorētais pasākums. Šādā veidā var noteikt tikai aptuvenu skatītāju skaitu. Taču nav iespējams noteikt, vai skatītāji uztvēra informāciju par atbalsta sniedzēju, kā arī kāda veida ietekmi šis uzņēmums ir atstājis uz tiem (Argan, 2004).

Pētījumi, kas veikti pirms sponsorēšanas darbību uzsākšanas Atbalstu sniedzošās organizācijas var veikt pētījumus pirms sponsorēšanas, tās laikā vai pēc tas, lai noteiktu sponsorēšanas efektivitāti.

Sākotnējās pārbaudes: Pētījumu veidus, kas noteikti pirms sponsorēšanas darbību uzsākšanas, var izmantot, lai iegūtu informāciju par mērķa grupas stāvokli un attieksmes pret sponsorējamo jomu un sponsoru. Šādi pētījumi ļauj iegūt detalizētu informāciju par sponsora atpazīstamību, tēlu, produktiem un citiem aspektiem (Okay, 2002).

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Pētījumi, kas veikti sponsorēšanas laikā Sponsorēšanas darbību laikā var intervēt skatītājus vai apmeklētājus, lai iegūtu informāciju par sponsora atpazīstamību un noskaidrotu viedokļus par to, uzdodot atbilstošus jautājumus. Piemēram, vai viņi ievēroja vēstījumus, vai viņiem ir pozitīva attieksme pret sponsoru, vai viņi plāno iegādāties produktus vai pakalpojumus u.c. (Argan, 2004).

Pārbaudes pēc sponsorēšanas Uzņēmums pat var veikt pārbaudes, lai noteiktu, vai ir izdevies sasniegt sponsorēšanas mērķus, vai arī likt šādas pārbaudes veikt tirgus pētījumu uzņēmumam. Veicot izvērtēšanu pēc sponsorēšanas darbības, ir iespējams noteikt sponsora atkārtotas uzaicināšanas iespējamības līmeni (Argan, 2004).

Ieguvumi no pasākuma sponsorēšanas Tiešos ieguvumus no pasākuma sponsorēšanas bieži vien nav iespējams izmērīt. Šādi ieguvumi var būt informētības palielināšanās par uzņēmumu, uzņēmuma/zīmola tēla uzlabošanās, kā arī ekonomiskie ieguvumi, kas atspoguļojas pārdošanas rādītājos vai uzņēmuma darbības rādītājos. Taču, kā jau minējām, šādus ieguvumus ir grūti noteikt un izvērtēt.

Parasti sponsorētā pasākuma ietekmes izvērtēšanai tiek imznatotas tirgus pētījumu metodes, savukārt sasniegto rezultātu noteikšanai tiek izmantota izmaksu un ieguvumu analīze. Taču šajā analīzē tiek noteikti un aplūkoti daudzi citi faktori, nevis tikai sponsorētā pasākuma radītie ieguvumi. Turklāt jāņem vērā, ka sponsorēšanas darbību efektivitātes nodrošināšanai izvirzītie mērķi ir lielā mērā atkarīgi no subjektīvā viedokļa, un, kā zināms, viedoklis laiku pa laikam mēdz mainīties. Ja sponsorēts tiek pasākums, kuram ir skaidri rezultāti (šādi pasākumi sociālajās zinātnēs nav sastopami) un kura rezultātus var novērot, varat izmantot zemāk doto sponsorēšanas piramīdu.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Sponsorēšanas piramīda

Principā, izsekot ir iespējams tikai sponsora uzņēmuma vai zīmola atspoguļošanai plašsaziņas līdzekļos un šādu līdzekļu pieejamībai. Taču pētniekiem nav vienotu uzskatu pat šajā jomā, jo daži uzskata, ka, izvērtējot sponsorēšanu, nevar ņemt vērā tikai tādus kritērijus kā atspoguļošanas mērogs un ilgums televīzijā vai plašsaziņas līdzekļos, savukārt citi norāda, ka šie faktori ir galvenie efektivitātes izvērtēšanas faktori.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

UZDEVUMS Lūdzu veiciet tālāk dotā gadījuma analīzi, pamatojoties uz iepriekš sniegto informāciju par sponsorēšanu, tās vēsturi, jomām un citiem saistītajiem aspektiem.

Jūs, kā sabiedrisko attiecību aģentūra, tiksieties ar tehnoloģiju uzņēmumu, lai piedāvātu viņiem finansiāli atbalstīt jaunu produktu, kas drīz tiks laists tirgū. Šis jaunais produkts ļaus veikt zvanus no transportlīdzekļa, izmantojot tajā uzstādāmu ierīci. Turklāt uzņēmums, kas ražo šo produktu, piedāvā šādu priekšrocību: tas apņemas ziedot noteiktu procentu no ieņēmumiem par pirmajām miljons pārdotajām ierīcēm ģimenēm, kuras saskaras ar dzirdes traucējumiem.

Ar kādiem uzņēmumiem jūs sazināsieties, un kādas sadarbības iespējas jūs viņiem piedāvātu?

SPONSORĒTĀ

DARBĪBAS

PRODUKTA

SABIEDRISKĀ

UZŅĒMUMA/‐U

JOMA

MĒRĶIS

LABUMA

TIRDZNIECĪBAS

ASPEKTS

NOSAUKUMS

Jūs varat paplašināt vai sašaurināt augstāk doto tabulu atbilstoši savām vajadzībām. Ar kuriem uzņēmumiem un kādā secībā (tas var arī būt tikai viens uzņēmums) jūs vēlaties tikties, un kāda veida sponsorēšanas iespējas gatavojaties piedāvāt? Jūs varat veikt gadījuma analīzi, un prezentēt to savas komandas dalībniekiem.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

PAPILDLITERATŪRA UN BIBLIOGRĀFIJA

Akyürek, R., 1998. Sponsorluk Planlaması. Eskişehir: Anadolu Üniversitesi Sağlık ve Bilimsel Araştırma Çalışmaları Vakfı Yayınları.

Argan, M., 2004. Spor Sponsorluğu Yönetimi. Ankara: Detay Yayıncılık.

Avşar, A., 2002. Kurumsal İmajın Oluşmasında Halkla İlişkiler. s.l.:Free Press.

Bay, E., 2007. Abant İzzet Baysal Üniversitesi Sosyal Bilimler Enstitüsü, Yayınlanmamış Yüksek Lisans Tezi. Otel İşletmelerinde Halkla İlişkiler Faaliyeti Olarak Sponsorluk: Ankara’daki 5 Yıldızlı Otellerde Bir Araştırma. Çeki, Ç., 1998. Sponsorluk Bir İş Anlaşmasıdır. Mediacat Dergisi, Issue 43, p. 8.

Dolphin, R., 2003. Sponsorship: Perspectives on Its Strategic Role.. Corporate Communications, 3(8), pp. 173‐186.

Fenton, W., 2009. The Global Sponsorship Market. Journal of Sponsorship, Issue 2, pp. 120‐ 130.

Grassinger, G. E., 2003. Sponsorluk Sözleşmesi. Ankara: Seçkin Yayınları.

Gülsoy, T., 1996. Reklâm Terimleri ve Kavramları Sözlüğü. İstanbul: s.n.

Inc, 2017. Inc. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.inc.com/encyclopedia/corporate‐sponsorship.html [Skatīts 01.12.2017]. İslamoğlu, A. H., 1999. Pazarlama Yönetimi. İstanbul: Beta Basım Yayın Dağıtım.

Keykubat, N., 2006. Kurumsal İletişim ve Tanıtım Tekniği Olarak Sponsorluk ve Sponsorluğun Bankacılık Sektöründe Uygulanması. Celal Bayar Üniversitesi Sosyal Bilimler Enstitüsü, Yayınlanmamış Yüksek Lisans Tezi.

Odabaşı, Y. & Oyman, M., 2003. Pazarlama İletişimi Yönetimi.. Stambula: MediaCat Kitapları.

Okay, A., 1998. Halkla İlişkiler Aracı Olarak Sponsorluk. Stambula: Epsilon Yayıncılık.

Okay, A., 2002. Televizyonda Program Sponsorluğu ve Uygulamaları. Stambula: İstanbul Üniversitesi İletişim Fakültesi Yayını.

Peltekoğlu, F. B., 2005. Halkla İlişkiler Nedir?. Stambula: Beta Yayınları.

Rıdvan A., B., 2000. Halkla İlişkiler ve Tanıtım. Konya: Nobel Yayıncılık.

Soyer, F. & Can, Y., 2010. Sporda Sponsorluğun Hukuki Temelleri ve Türkiye‟deki Mevcut Durum Üzerine Bir İnceleme. Uluslararası İnsan Bilimleri Dergisi, 1(7), pp. 1201‐1218.

Taşdemir, E., 2001. Hedef Kitleye Ulaşmada Etkli Bir Araç: Sponsorluk. Selçuk İletişim Dergisi, Issue 1, pp. 97‐105.

Tortop, N., 1993. Halkla İlişkiler. Ankara: Yargı Yayınları.

Tosun, N. B., 2000. Sponsorluğun Kurumsal ve Pazarlama Halkla İlişkiler Açısından Değerlendirmesi. Öneri Dergisi, Issue 13, pp. 143‐147.

Yavuz, C., 2006. Halkla İlişkiler. Ankara: Detay Yayıncılık.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.