LAT - Learning Unit 7 - AR by AKETH

PASĀKUMU PLĀNOŠANAS UN IZSTRĀDES ELEMENTU ANALĪZE ATTIECĪBAS AR MEDIJIEM – 7. MODULIS

Moduļa saturs 1. nodaļa. Mediju veidi un instrumenti 2. nodaļa. Mediju darbības specifika un pamatprincipi Latvijā 3. nodaļa. Komunikācijas stratēģijas

Mācību ilgums:

Kopējais darba apjoms stundās:

8 stundas 25 stundas

Moduļa mērķi Uzdevumi/rezultāti Izstrādāt plānu attiecību veidošanai ar medijiem Izveidot informatīvus materiālus konkrēta pasākuma atpazīstamības veicināšanai Zināšanas

Izpratne par mediju darbības pamatprincipiem, formātiem un specifiku Zināšanas par medijus regulējošajiem likumiem un standartiem Pamatzināšanas par biežāk izmantotajiem mediju instrumentiem

Prasmes

Kompetences

Individuāli izlemt, kurš tehnoloģiskais risinājums Spēt identificēt mediju vislabāk ļaus sasniegt galvenās īpašības un spēt uzstādītos mērķus (audio, izvēlēties piemērotāko mediju, video, digitālie mediji u.t.t.) ar kura palīdzību popularizēt pasākumu, pamatojoties uz tā Autonomi izvēlēties īpašībām piemērotāko komunikācijas modeli attiecībām ar medijiem Veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai varētu Spēt rast risinājumus izveidot komunikācijas plānu veiksmīgai sadarbībai ar medijiem Prast mijiedarboties ar medijiem atbilstoši situācijai Izveidot un uzturēt plašu (Preses konference, telefona atpazīstamību un spēcīgu intervija, diskusija) pasākuma tēlu

KOPSAVILKUMS

Mācību modulis “Attiecības ar Medijiem” veidots, lai palīdzētu rast izpratni par to, kā iespējams veidot attiecības ar medijiem un kādi mediju instrumenti un kanāli var tikt izmantoti, lai Jūs organizētais pasākums tiktu iekļauts mediju dienaskārtībā. Ņemot vērā, ka šāda veida komunikācija visbiežāk tiek saistīta ar sabiedrisko attiecību jomu, teorētiskais pamatojums šim mācību modulim lielākoties ņemts no šīs jomas teorētiķu darbiem. Pirmajā apakšnodaļā apskatīti mediju veidi (tradicionālie – televīzija, radio, rakstošie mediji un jaunie mediji – digitālie ziņu portāli, blogi, vlogi un podkāsti), kā arī daži no biežāk izmantotajiem mediju instrumentiem (preses relīze, preses konference, e‐apkārtraksts, mediju monitorings), ar kuru palīdzību iespējams nodibināt attiecības ar medijiem, iegūt iespējamo publicitāti un izmērīt tās efektivitāti. Otrajā apakšnodaļā sniegts ieskats jautājumos, kas saistīti ar mediju jomas regulāciju Latvijā, raksturots izvēles process piemērotākā mediju veida/kanāla noteikšanai, ņemot vērā tā auditoriju. Trešajā apakšnodaļā apskatīti jautājumi, kas jāņem vērā veidojot komunikācijas plānu un aktivitātes, kas tajā jāiekļauj.

ATSLĒGAS VĀRD Attiecības ar medijiem, sabiedriskās attiecības, komunikācija, preses relīze, preses konference, ziņa, intervija, mērķauditorija, žurnālists, preses komplekts

This project has been funded with support from the European Commission. This publication reflects the views only of the authors, and the Commission cannot be held responsible for any use which may be made of the information contained therein.

1. NODAĻA. MEDIJU VEIDI UN INSTRUMENTI

KAS IR MEDIJU ATTIECĪBAS LĪDZEKĻI? Attiecību veidošana ar medijiem vienmēr bijis nozīmīgs pasākumu organizatoru līdzeklis, kā veicināt atpazīstamību, izmantojot minimālus vai praktiski nekādus līdzekļus (Parry , 2001).

Attiecību veidošanu ar medijiem pieņemts saistīt ar sabiedrisko attiecību jomu, lai gan mūsdienās, kad pasākuma popularizēšanai nereti tiek izmantota integrētā mārketinga komunikācijas metode (“pieeja, kuras ietvaros mārketinga kampaņas uzstādītie mērķi tiek sasniegti izmantojot dažādus komunikācijas līdzekļus, kuru mērķis ir vienam otru papildināt” (Business Dictionary)) grūti noteikt, kurai no sfērām – reklāmai, mārketingam vai sabiedriskajām attiecībām – konkrētā komunikācijas aktivitāte piedēvējam, jo to mērķis ir viens – radīt vienotu, spēcīgu pasākuma tēlu.

Sabiedrisko attiecību speciālista darba pamatā ir skaidri saplānotu komunikācijas programmu īstenošana, neskatoties uz to, vai ar to palīdzību plānots veidot kādas kompānijas tēlu vai iepazīstināt sabiedrību ar kādu jaunu notikumu. (Breckenridge, 2008).

Mūsdienās, pateicoties interneta un sociālo mediju attīstībai, šīs komunikācijas programmas gan ir ievērojami mainījušās – lai gan tāpat aktuāla ir tradicionālo masu mediju (televīzija, radio, prese) izmantošana, aizvien lielāku nozīmi iegūst “tiešā” komunikācija ar iespējamo pasākuma apmeklētāju internetā (sociālie tīkli, blogi u.t.t.).

Pozitīvie aspekti jauno mediju izmantošanā ir divvirzienu komunikācijas iespēja – pasākuma organizatoriem vairs nav jāmin, piemēram, kas sabiedrībā rada neskaidrības par pasākumu (biļešu cenas, kur novietot auto, kā nokļūt u.t.t.), ko ar sociālo mediju palīdzību ātri un viegli iespējams izskaidrot, tiklīdz šāds jautājums radies, taču tajā pašā laikā, ņemot vērā, ka internetā iespējams izteikties visiem – tas liek zaudēt kontroli pār caur tradicionālajiem medijiem parasti tik ļoti pārdomātajiem un organizētajiem vēstījumiem (Breckenridge, 2008).

Tāpat nozīmīgs ir aspekts, ka internets ir labs līdzeklis, lai veidotu attiecības arī ar pašiem medijiem, kuru darbs mūsdienās notiek straujākt kā jebkad, tādēļ ir svarīgi zināt, kurus medijus par kurām tēmām uzrunāt, lai netērētu ne savu, ne viņu laiku. Tāpat jāpadomā par to, lai arī žurnālisti internetā varētu viegli un ātri atrast informāciju par konkrēto pasākumu un tā organizatoriem – visdrīzāk šādam mērķim var kalpot mājaslapa vai arī, piemēram, Facebook lapa (Breckenridge, 2008).

Svarīgi arī apzināties, ka medijiem nododamais vēstījums jāveido pēc iespējas kompaktāks un precīzāks. Tas, cik liela nozīme ir, piemēram, korekti uzrakstītai preses relīzei (ar kuras rakstīšanas pamatprincipiem varēs iepazīties 1. apakšnodaļa beigās) labi pierādījies Apvienotajā Karalistē veiktā pētījumā, kur, izpētot 36 preses relīzes, kas tika publicētas dažādos medijos par Čeltenhemas Mūzikas un Literatūras festivālu, tika noskaidrots, ka presē tās visas parādījušās 99% formāta ziņā (skatoties pēc publicēto vārdu skaita un izdzēstā vai labotā), tādas pašas, kā tās tika izsūtītas (Connell, Page, 2015). Tāpat, ņemot vērā mūsdienu piesātināto informācijas telpu, viens no galvenajiem veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatnoteikumiem ir sasniegt nepieciešamo auditoriju, izvairoties no masveida komunikācijas, tādēļ, pirms komunikācijas uzsākšanas, ir nozīmīgi veikt izpēti, kas palīdzēs noskaidrot, kādus mediju kanālus izmantot (Breckenridge, 2008). Piemēram, Latvijā jaunieši nereti atzīst, ka televīziju tikpat kā vairs neskatās un viņu mājās televizors nemaz nav atrodams, tādēļ būtu bezjēdzīgi censties uzrunāt jauniešu auditoriju ar televīzijas palīdzību, neskatoties uz to, ka televīzija joprojām ir vispopulārākais medijs, ar kura palīdzību iespējams sasniegt visplašāko auditoriju – ja tā nav konkrētā pasākuma auditorija, tad tam nav nozīmes.

Latvijā, informāciju par mediju auditorijām iespējams atrast sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS mājaslapā http://www.tns.lv/?lang=en&category=showproduct&id=press,

kur regulāri tiek apkopota informācija par Latvijas mediju auditorijām. Taču, piemēram, ja pasākums tiek rīkots atkārtoti un jau iepriekš izdevies iegūt apmeklētāju kontaktu bāzi, noderīgi var būt arī pašam veikt pētījumu, aptaujājot apmeklētājus par to, piemēram, caur kādiem informācijas kanāliem viņi iepriekšējos gados par pasākumu uzzinājuši.

DRUKĀTIE MEDIJI Žurnālistikā pieņemts izdalīt četrus žanrus – ziņas, reportāžas (garas un analītiskas publikācijas), komentārus un intervijas.

Nozīmīgākais žanrs gan lielākajai daļai plašsaziņas līdzekļu, gan sabiedrisko attiecību speciālistiem ir ziņas, jo tās plašsaziņas līdzekļos tiek atspoguļotas visbiežāk. Ziņas – tas ir viss, kas ir jauns, neparasts, aktuāls un tieši norišu tuvums laikā un nozīmīgums ir galvenais kritērijs, pēc kā tiek pieņemts lēmums par ziņas publicēšanu (Dimants, 2009). Ziņu uzbūve tiek veidota (līdzīgi kā preses relīzēm) pēc apgāztās piramīdas principa. Ziņa sastāv no 4 daļām: “K” jautājumi (kas, ko, kad, kur, kā, kāpēc + kāds avots?), tad seko svarīgākās detaļas, pēc tam fons un kopsakarības un beigās mazsvarīgākās piebildes. Ziņu valoda ir īsa, skaidra, bez komentāriem un personīgā viedokļa. Pirmā, nereti trekninātā rindkopa ziņā (līds) satur visbūtiskāko informāciju un atbild uz septiņiem (vai reizēm pieciem) “K” jautājumiem. Tāpat arī šajā teikumā jāatkārto tas pats, kas jau lasāms virsrakstā, taču vēlams ar citiem vārdiem (Dimants, 2009). Ja rīkotais pasākums ir saistīts ar teātri, kino vai mūziku tad aktuāls var būt arī recenzijas (komentāra) žanrs, kas sevī ietver teātra, kino, koncertu un grāmatu kritiku (Dimants, 2009). Tāpat sabiedrisko attiecību jomā esošajiem nozīmīgs žanrs ir intervija. Latvijā informācija par pasākumiem rakstiskajos medijos visbiežāk parādās ziņu formā (dažām avīzēm un interneta portāliem pat ir īpašas sadaļas, kur aprakstīti tuvākajā laikā gaidāmie pasākumi, tādi kā notikumu kalendāri nedēļai/mēnesim). Tāpat tā var parādīties arī kā recenzija par jau notikušu pasākumu vai intervijas formātā ar kādu no pasākuma organizatoriem vai vadošajiem māksliniekiem/sportistiem/konkrētās jomas profesionāļiem, kas tajā piedalās. Plašāku ieskatu par žurnālistu darba specifiku iespējams rast noskatoties šo video: https://www.youtube.com/watch?v=8a‐smPLGg4Y .

TELEVĪZIJA

Lai gan mūsdienās nereti šķiet, ka viss notiek tikai tiešsaistē un ka internets ir pārņēmis visu un visus, izrādās, ka televīzija joprojām ir masu medijs Nr. 1, kas paredzēts visplašākajai publikai. Liela nozīme tajā ir vizuālajam materiālam (Dimants, 2009). Ne mazāk kā 55% un līdz pat 85% no uzstāšanās iespaida izriet tieši no ķermeņa valodas un attēla dramaturģijas, tādēļ vienmēr vērts apdomāt, cik daudz vizuālā materiāla pasākums var piedāvāt un vai tas būs aizraujošs skatītājam. Tāpat, piedaloties televīzijas intervijā ļoti jākontrolē sava uzvedība kameras priekšā – žesti, mīmika, runas veids – tas viss ir jātrenē, sekojot lietpratīgiem norādījumiem un pašnovērošanai lietojot videokameras (Singleton, 2014). Priekšnoteikumi, kas jāņem vērā, piedaloties televīzijas intervijā: ja vien tā nav video intervija caur mobilo ierīci vai, piemēram, skype video intervija un reportieris atrodas blakus – nekādā gadījumā nevajadzētu skatīties kamerā, bet gan uz reportieri, kameru pilnībā jāignorē, jo operatori savu darbu izdarīs, skatoties uz kameru intervija izskatīsies ļoti nedabiska.

Turpretī, atrodoties vienatnē ar kameru (piemēram, mājās vai tml.) un piedaloties attālinātā intervijā, jāskatās tieši kamerā, ko arī nereti ir kārdinājums nedarīt, nevajadzētu arī mēģināt skatīties uz otru ekrānu, kur redzams, kā jūs izskatāties, jo šīs acu kustības ir pamanāmas un rada nepārliecinātības iespaidu (Singleton, 2014). Tāpat vēlams labāk nedaudz pieliekties uz priekšu kameras virzienā, nevis atliekties atpakaļ, tas radīs iespaidu, ka esat ļoti ieslīdzis sarunā. Noteikti vērts arī pasmaidīt, jo tas ne tikai rada pozitīvu iespaidu, bet arī uzlabo balss skaņu. Tāpat neaizmirstot, ka televīzija ir vizuāls medijs, ir ļoti

svarīgi domāt par žestu valodu – nevajadzētu aizmirst reaģēt uz žurnālista jautājumiem arī piemēram ar galvas mājienu vai to pašu smaidu, vai jebko kas dabiski konkrētajā brīdī iederās (Singleton, 2014). Informācija par pasākumiem televīzijā visbiežāk parādās kā sižets ziņās (Latvijā visbiežāk šādi sižeti redzami vakara ziņās vai, piemēram, LTV1 esošajās “Kultūras ziņās”) vai intervijas formā rīta (brokastu) sarunu raidījumos (“Rīta Panorāma”, “LNT Brokastis” u.t.t.). Dažādiem ļoti liela mēroga pasākumiem nereti tiek radīti nestandarta risinājumi, piemēram, festivāla “Positivus” dienasgrāmatu rādīšana vai tiešraides no koncertiem. RADIO Audio tekstu ir daudz grūtāk uztvert nekā rakstīto, jo laikā pastāvošās zīmes ir mazāk efektīvas nekā telpiskās: tekstu var ātrāk izlasīt nekā noklausīties, tādēļ īpaši jāpiedomā pie izmantotās valodas – jārunā tieši un konkrēti, izmantojot vairāk lietvārdus un darbības vārdus, mēreni izmantojot īpašības un apstākļa vārdus, izvairoties no krāšņiem, dekoratīviem aprakstiem. Liela nozīme ir arī intonācijai, it īpaši, ja intervija tiek veikta pa telefonu (Kruks, 2005). Intervijas ilgums, protams, var atšķirties attiecīgi pret raidījuma kopējo ilgumu, bet vidēji žurnālisti intervē intervējamos no 5 līdz 8 minūtēm 30‐90 sekunžu garam intervijas fragmentam (Kruks, 2005). Taču piedalīties radio intervijā vajadzētu būt relatīvi vieglāk, jo sev priekšā iespējams paņemt mazu lapiņu ar galvenajiem punktiem, ko plānots pieminēt (lai gan ne vienmēr, jo liela daļa radio staciju izveidojušas video tiešraides internetā). Taču no otras puses radio pieprasa arī papildu sagatavošanos, jo atšķirībā no raidījuma formāta, kurā plānots piedalīties, saruna var izvērsties arī diezgan gara. Tāpat radio iespējamas telefonintervijas, ja šāda situācija noteik, noteikti vērts padomāt par vietu mājās/birojā, kur ir visklusāk un kur ir mazākā iespēja, ka kāds varētu šo sarunu iztraucēt. Līdzīgi kā televīzijā – informācija par pasākumiem radio ēretā visbiežāk parādās ziņās vai rīta sarunu šovos (Latvijā zināmākie piemēri ir Radio SWH rīta raidījums “TIK TIK TIK”, Radio Star FM raidījums “Zoopasta” u.c. Tāpat, līdzīgi kā televīzijā, iespējamas arī tiešraides no lielākiem pasākumiem, kā tas nereti ir ar apjomīgiem mūzikas festivāliem,

vai, piemēram, sporta sacensībām. DIGITĀLIE ZIŅU PORTĀLI, BLOGI JEB EMUĀRI, VLOGI UN PODKĀSTI Blogs jeb emuārs ir interneta vietne, kuru, visdrīzāk, uztur viens cilvēks vai dažu cilvēku grupa, tajā piedāvājot sarunvalodā rakstītu saturu. Vlogs ir blogs, kurā ziņas tiek nodotas video formātā, bet podkāsts ir digitāls audio fails, kuru iespējams noklausīties internetā, visbiežāk tie tiek veidoti sērijās. Digitālos medijus salīdzinājumā ar tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem varētu pretnostatīt kā jaunie mediji pret tradicionālajiem medijiem. Lai gan tie šķiet līdzīgi – digitālie ziņu portāli un blog, piemēram, ir tas pats, kas prese, bet televīzija un radio tas pats, kas vlogi un podkāsti, tomēr eksistē vairāki aspekti, kas jaunos medijus pilnībā atšķir no tradicionālajiem un padara nozīmīgus sabiedrisko attiecību kontekstā.

Domājot par tradicionālajiem medijiem – auditorijas gandrīz vienmēr ir pasīva, turpretī jaunie mediji piedāvā veidus kā iesaistīt auditoriju, lai tā pati kļūtu par sava veida mediju. Tā var būt vērā ņemama sabiedrisko attiecību iespēja – piemēram, cenšoties sakontaktēties ar “pareizajiem” blogeriem (tiem, kas ir populāri pasākuma mērķauditorijas vidū) un uzaicinot viņus uz pasākumu var ievērojami celt tā popularitāti, jo liela daļa blogeru mūsdienās ir daudz lielāki “zīmoli” nekā dažādi mediju kanāli. Tāpat, nereti veidojas situācija, kad jaunie mediji, piemēram, blogs, sevī ietver visas tradicionālo mediju formas (tekstu, video, attēlu, audio tekstu u.t.t.). Arī panākumu noteikšana tradicionālajiem un jaunajiem medijiem ir ļoti atšķirīga: “Plašsaziņas līdzekļi vairs nepaļaujas uz vienu vai diviem parametriem, lai izmērītu sava biznesa efektivitāti.

Piemēram, daudzi jauno mediju pārstāvji izvēlas fokusēties uz interneta vienmēr specifiskiem rādītājiem, piemēram, dalīšanās sociālajos tīklos, laiks, kuru cilvēks pavadījis skatoties video u.t.t.” (Kamdar, 2017). KOMUNIKĀCIJAS RĪKI PRESES RELĪZES Preses relīze ir “formāls, oficiāls paziņojums presei par kaut ko jaunu vai nozīmīgu” (Cambridge Dictionary). Lai preses relīze sasniegtu mērķi – tiktu publicēta, tās veidošanā jāseko konkrētam standartam – kā minēts, tajā jābūt informācijai par kaut ko aktuālu, kā arī tai jātiek piegādātai īstajam cilvēkam īstajā laikā. Ir divi veidi, kā mēģināt panākt, lai žurnālisti preses relīzi nopublicētu – sūtīt to visiem iespējamajiem medijiem pēc kārtas un veidot to ļoti vispārīgu, vai gatavot relīzi specifiskām publikācijām, kas, iespējams, dod lielāku garantiju, ka tā tiks nopublicēta (Nolte, Wilcox, 1990). Relīzes struktūrai jābūt veidotai pēc apgāztās piramīdas principa: sākumā, pirmajā rindkopā tiek minēts pats svarīgākais – pamatinformācija (kas? ko? kur? kad? kāpēc?), tad nozīmīga skaidrojoša/papildinoša (fona) informācija un pašās beigās tiek pievienotas detaļas ar informāciju par organizatoriem.

Piesaistiet lasītāju uzmanību Iekļaujiet preses relīzes objekta kopsavilkumu tās nosaukumā un līdā

Sniedziet detalizētāku informāciju. Vairāk informācijas, priekšvēsture, citāti Noslēguma informācija Informācija par uzņēmumu, kontaktinformācija, attēli

1. attēls. (Technologies, 2017)

Trīs nozīmīgākie preses relīzes elementi ir: Virsraksts – reizēm norādīta kā pati svarīgākā preses relīzes daļa, jo, ja virsraksts nebūs saistošs, e‐pasts ar preses relīzi vispār netiks atvērts – šeit vajadzētu ietvert informāciju par to, par ko preses relīzē būs runa, kādēļ šis notikums ir svarīgs un kādēļ tas ir svarīgs tieši šobrīd. Par virsrakstu var domāt kā par tvītu, kur ierobežotā zīmju skaitā, saistošā veidā, jāpavēsta galvenais (Wynne, 2016). Taču nosaukumam nevajadzētu būt mulsinošam, jo žurnālisti katru dienu saņem neskaitāmas preses relīzes, tādēļ rakstot e‐pastu, nosaukumā svarīgi arī pieminēt, ka tiek sūtīta preses relīze (nosaukumiem e‐pasta vēstulē un preses relīzē vajadzētu būt vienādiem) (Murray, 2014). Svarīgākās informācijas apkopojums (Kas? Ko? Kur? Kad? Kāpēc?), 1. rindkopa jeb līds – nākamā svarīgākā daļa aiz virsraksta. Līds ir iespēja panākt, lai žurnālisti izlasītu preses relīzi līdz galam – nepieciešama spēcīga pirmā rindkopa, kurā ar 15 – 20 vārdiem tiek sniegts īss kopsavilkums par visu relīzi. Šajā rindkopā vajadzētu būt atbildētiem pieciem “K?” jautājumiem, ko žurnālisti ir apmācīti meklēt. Eksistē divi dažādi līdu veidi: viens ir kopsavlikuma tipa līds, kurā iekļauta pamatinformācija, otrs – interesi radošais līds, kas liek uzsvaru uz neparastāko aspektu ziņas sakarā, taču joprojām ietver sevī arī visu pamatinformāciju (Nolte, Wilcox, 1990). Taču kopumā līdam jebkurā variantā nevajadzētu sastāvēt no vairāk kā 15 – 20 vārdiem (Murray, 2014). Teksta daļa ‐ ideālais preses relīzes garums ir apmēram viena A4 lapa (300 – 400 vārdi). Tiem vajadzētu būt 3‐4 īsiem paragrāfiem, teksta daļā ņemot vērā iepriekš minēto apgāztās piramīdas principu, vienkāršā, viegli lasāmā valodā jāiekļauj jebkura nepieciešamā papildus (fona) informācija, statistika, ja nepieciešams, citāti u.t.t. Preses relīzes nobeigumā nevajadzētu aizmirst iekļaut informāciju par organizāciju, kas pasākumu rīko, kā arī cilvēka, kas relīzi sagatavojis, vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, lai jautājumu gadījumā relīzes saņēmējs varētu sakontaktēties ar tās sagatavotāju (Armenia, 2017). Tāpat, gatavojot relīzi, vajadzētu ievērot standarta krāsu izvēli (melni burti uz balta papīra), kā arī ierastos fontus un to izmēru (Times New Roman, Arial, 12). Galvenē (lapas augšpusē – labajā vai kreisajā sānā) var ievietot logo, kas uzreiz tās adresātam norāda, no kurienes relīze nāk, kā arī sūtītāja kontaktinformāciju un sagatavošanas datumu. Pie datuma var norādīt arī, kad relīzei būtu jātiek publicētai, lai gan praksē parasti to visbiežāk izsūta tajā

pašā dienā. Taču kopumā, būtu svarīgi pievienot datumu, lai visi mediji, kas to saņēmuši, ziņu publicētu apmēram vienā laikā. Relīzi pārskatāmāku var padarīt arī apakšvirsrakstu un plāna punktu izmantošana, īpaši gadījumos, ja relīzē iekļauta statistika (Murray, 2014). Ja relīze tiek izsūtīta e‐pastā (kas mūsdienās ir praktiskākais un biežāk izmantotākais veids, kā tās tiek izsūtītas), daudzas organizācijas piekopj praksi pārpublicēt ziņas daļā vai nu līdu vai pat visu relīzi, pieņemot, ka žurnālisti pirms to lejupielādēt, vēlas rast vispārēju priekšstatu par to, kas tur iekšā, vai arī nevēlas to lejupielādēt. Taču, lai vai kā ‐ pēc relīzes pabeigšanas ir svarīgi to pārbaudīt un tad vēlreiz pārbaudīt, lai tajā nebūtu drukas kļūdu, kas norāda uz neprofesionalitāti (Nolte, Wilcox, 1990). Pievienojot fotogrāfijas ļoti svarīgi, lai tās būtu kvalitatīvas (tādas, ko paši varat iedomāties redzam ziņās). Fotogrāfijām ir jāilustrē vai jāpapildina tas, kas rakstīts preses relīzē. Kā arī nereti, ja fotogrāfijas ir kvalitatīvas, tās var pārsologot e‐pasta sistēmu un tās dabrības ātrumu, tādēļ pozitīva prakse ir ievietot tās linkā, kur tās var lejupielādēt no organizatoru mājaslapas vai kādas citas online platformas, kas nodrošina šādu datu pārneses funkciju (Singleton, 2014). PRESES KONFERENCE Preses konference ir “mediju notikums, organizēts ar mērķi paust publisku paziņojumu, pēc kura žurnālistiem tiek dota iespēja uzdot jautājumus” (Cambridge dictionary). Preses konferenci vajadzētu rīkot tikai gaidījumos, kad tiek izziņots kaut kas ļoti nozīmīgs un aktuāls, jo žurnālistiem ir jātērē laiks, lai uz to ierastos. Iemesls varētu būt iespēja intervēt kādu cilvēku, kam viņi citādi nepiekļūtu, fotografēt kādu vietu, kas līdz šim bijusi slēgta u.t.t. Preses konferencei ir jāsniedz pievienotā vērtība, tajā jābūt ietvertam kaut kam, ko nebūtu iespējams nodot caur preses relīzi (Singleton, 2014). Pāris dienas pirms preses konferences, žurnālistus, ar preses relīzes vai ielūguma palīdzību, vajadzētu informēt par tās tematu, norises laiku, vietu u.t.t. Lai gan pozitīva prakse ir arī “save the date” ziņas izsūtīšana jau kādu laiku iepriekš, kuras mērķis ir informēt žurnālistus, lai šajā datumā ieplāno konferences apmeklējumu jau laicīgi. Tāpat nepieciešam sagatavot arī īpašu “preses komplektu”, kurā iekļauti konferences dalībnieku vārdi, uzvārdi, amati un cita nozīmīga informācija, tāpat šeit vajadzētu būt arī preses relīzei, kurā īsi raksturots

konfreneces mērķis. Vēl šajā komplektā var tikt piedāvātas arī fotogrāfijas, kas varētu palīdzēt žurnālistiem sagatavot materiālu (tas var būt arī, piemēram, links uz attēliem). Labākais laiks, kad organizet preses konferenci ir no otrdienas līdz ceturtdienai laikā no plkst. 11:00 līdz 16:00, jo pirmdienās žurnālisti darbojas pasīvāk un visdrīzāk, lai tiktu galā ar visiem nedēļas nogales jaunumiem, nevēlēsies pamest biroju, turpretī piektdien tiek gatavoti materiāli nedēļas nogalei, kas arī nozīmē lielu darba apjomu un nevēlēšanos pamest ofisu. Dienas vidus preses konferencei ir labākais laiks, jo elektronisko mediju pārstāvji var atsaukties uz šo notikumu vairākas reizes konkrētās dienas laikā, bet printēto mediju pārstāvjiem būs laiks sagatavot ziņu nākamās dienas izdevumam. Preses konferences ilgumam nevajadzētu pārsniegt vienu stundu. Pie ieejas preses konferencē, to apmeklējošajiem žurnālistiem vajadzētu reģistrēties (iepriekš izveidotā anketā), lai redzētu, pirmkārt, kuri no aicinātajiem žurnālistiem ir ieradušies, otrkārt, lai pēc tam varētu piefiksēt, kuri no atnākušajiem žurnālistiem ir izveidojuši publikāciju par konferencē dzirdēto. Kā arī šāda anketa ļauj veidot un uzturēt žurnālistu datubāzi. Pēc preses konferences būtu pozitīva prakse izveidot pēc preses konferences preses relīzi, ko papildinot ar fotogrāfijām no preses konferences, izsūtīt medijiem (arī tiem, kuru pārstāvji konferenci neapmeklēja), kā arī, kopā ar relīzi izsūtīt arī iepriekš minēto preses komplektu (Armenia, 2017). E‐APKĀRTRAKSTS Šis medijs paredzēts, lai “izglītotu”, apzinoties, cik daudz mēstuļu cilvēki ikdienā saņem. Ir svarīgi šajās vēstulēs iekļaut tiešām svarīgo – informēt, izglītot un piedāvāt padomus, kā labāk. Vienkāršākais veids, kā izveidot apkārtrakstu ir ar jau gatava parauga palīdzību, kādi atrodami internetā, taču svarīgi ņemt vērā, ka komunikācijai jābūt regulārai. Tīmeklī iespējams atrast virkni sistēmu, caur kurām iespējams šīs vēstules izsūtīt (piemēram, Mailchimp ‐ https://mailchimp.com), taču to iespējams darīt arī manuāli. Apkārtraksts ir labs instruments, ar kura palīdzību informēt gan savu auditoriju, gan medijus par svarīgo un atkuālo (Breckenridge, 2008). Attiecības ar medijiem visbiežāk tiek asociētas ar sabiedrisko attiecību jomu. Vienmēr, pirms uzsākt šīs attiecības veidot, ir svarīgi padomāt par to, kāda veida pasākums tiek

rīkots, kādi mediju kanāli un žurnālisti tajā varētu būt ieinteresēti, kā arī, kādus medijus patērē konkrētā pasākuma mērķauditorija. Lai gan mūsdienās eksistē daudz dažadi mediji, populārākais masu mediju kanāls joprojām ir televīzija, kas ir vizuāls medijs. Arī radio un rakstošie mediji joprojām ir populāri, īpaši digitālie ziņu portāli, tādēļ liels uzsvars, protams, būtu jāliek uz digitālajiem medijiem. Nozīmīgākie mediju instrumenti sabiedrisko attiecību speciālistam ir preses relīze, preses konference un e‐apkārtraksts. Katrs no šiem instrumentiem būtu jālieto atbilstoši ar to saistītajiem pamatnoteikumiem un prasībām. MEDIJU MONITORINGA SISTĒMAS

Mediju monitorings ir dažādu mediju skatīšanās, lasīšanas un klausīšanās process, lai noteiktu un analizētu saturu, kas ietver ar jūsu pasākumu vai organizāciju saistītos atslēgas vārdus. Daudzi uzņēmumi, organizācijas un arī individuāļi, kā piemēram, slavenības, izmanto mediju monitoringu, lai identificētu un analizētu sava vārda vai zīmola parādīšanos medijos. Dažādu avotu monitorings, tostarp preses, žurnālu, televīzijas, radio, digitālo mediju un blogu, ir visizplatītākais mediju monitoringa veids, to sauc par “ziņu monitoringu”. Tiešsaistē pieejami dažādi mediju monitoringa rīki – daži no tiem izmantojami par velti, citi ir maksas. Un lai gan tie visi kaut kādā mērā atšķiras viens no otra ar to, kā tiek nodrošināti dati, tie nav sarežģīti un tiklīdz izdevies izvēlēties, kuru no tiem izmantot, lietošanai nevajadzētu būt sarežģītai. Dažus no tiem iespējams atrast šeit.

UZDEVUMS

Ņemot vērā šajā nodaļā aprakstītās pozitīvās prakses preses relīžu veidošanā, uzrakstiet preses relīzi drīz notiekošam vai iedomātam pasākumam, kuru organizējat jūs vai jūsu pārstāvētā organizācija.

2. NODAĻA. MEDIJU DARBĪBAS SPECIFIKA UN PAMATPRINCIPI LATVIJĀ “Medijs” ir jēdziens, ko iespējams skatīt un definēt vairākos līmeņos, taču runājot par masu medijiem, tuvākā ir tehnoloģiskā mediju izpratne, kurā svarīgs tehnoloģiskās pavairošanas aspekts, kas norāda uz mediju kā līdzekli informācijas pārraidīšanai pēc iespējas lielākai auditorijai, neskatoties uz to, kādā formātā tas tiek darīts – tekstuālā, audio, vizuālā vai audiovizuālā formātā. Masu mediji ir “Piemēram, avīzes, žurnāli, televīzija, radio, interneta lapas, kā arī interaktīvai sabiedriskai saziņai paredzētas lietojumprogrammas un citas saturiskas liela mēroga interaktīvas platformas.” (Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.‐ 2020. gadam). Savukārt masu komunikācija tiek definēta kā komunikācijas veids, ar kura palīdzību ziņa tiek nodota publiski, ar mediju palīdzību (Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.‐2020. gadam). Tāpat mūsdienās aizvien vairāk novērojama mediju konverģence, kas nozīmē tradicionālo mediju un interneta pakāpenisku apvienošanos. Šis aspekts ir nozīmīgs, jo maina patērētāju uzvedību, liekot meklēt arvien jaunus veidus, kā piesaistīt un noturēt viņu uzmanību (Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.‐2020. gadam). Latvijā mediju darbību regulē likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”, kurš nosaka, ka “masu informācijas līdzekļi ir avīzes, žurnāli, biļeteni un citi periodiskie izdevumi (iznāk ne retāk kā reizi trīs mēnešos, vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus), kā arī elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kinohronika, informācijas aģentūru paziņojumi, audiovizuāli ieraksti, kas paredzēti publiskai izplatīšanai.” (Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem). Elektroniskos plašsaziņas līdzekļus līdztekus iepriekš minētjam, regulē arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums. Kopumā Latvijas mediju darbību regulē iepriekš minētie nacionālie likumi, kā arī starptautiskie un ES tiesību akti (Par Latvijas mediju politikas pamatnostādnēm 2016.‐2020. gadam). Latvijā elektroniskie mediji iedalāmi sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kas ir valsts kapitālsabiedrības un komercmediji. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu galvenais uzdevums ir sabiedriskā pasūtījuma programmu veidošana un izplatīšana. Sabiedriskie elektroniskie mediji Latvijā ir: televīzijas kanāli LTV1 un LTV7, kā arī radio kanāli ‐ Latvijas Radio 1; 2; 3; 4; 5; un 6. (TNS). Pēdējo mēnešu laikā, arvien biežāk

LTV1 ir skatītākais televīzijas kanāls Latvijā, ilgstoši konkurējot ar pārsvarā izklaidi piedāvājošo, arī ļoti populāro kanālu TV3, kas visdrīzāk norāda uz LTV1 pieaugošo kvalitāti. Šī gada pavasara periodā trīs klausītāko radio staciju tops pēc klausīšanās laika sadalījuma norāda, ka visvairāk klausītākās radio stacijas Latvijā ir “Latvijas Radio 2”, “Radio Skonto”, “Latvijas Radio 1” “Radio SWH”, “EHR (Eiropas hītu radio)” un “Star FM” (TNS). Šie ir tikai daži piemēri par to, kāda veida informāciju iespējams iegūt mājaslapā www.tns.lv, kur pieejami dažādi mediju un auditoriju pētījumi. Taču, kā minēts iepriekš, visbiežāk svarīgākais nav, kurš no medijiem ir vispopulārākais, bet gan, kurš no medijiem ir vispopulārākais un biežāk lietotais Jūsu pasākuma mērķauditorijas vidū. Tādēļ, pirms sākt izsūtīt preses relīzes, iespējams, vērts ar neliela pētījuma palīdzību mēģināt rast atbildes uz jautājumiem, kas ļautu saprast, kādos medijos vispār vērts censties nokļūt (viens veids, kā mēģināt uz šiem jautājumiem atbildēt, ir apmeklējot iepriekš minēto TNS mājaslapu). ‐

Kādi ir pasākuma mērķauditorijas mediju paradumi – kādus medijus viņi visvairāk patērē?

‐

Kā nogādāt pie viņiem nepieciešamo ziņu, ja viņi mediju nepatērē (jo ne visi cilvēki to dara)?

‐

Kādiem viedokļu līderiem (žurnālisti, blogeri, u.t.t.) šī auditorija seko un uzticas? (Parry, Shone, 2001)

Tāpat, protams, nedrīkst aizmirst loģiskos aspektus, kas saistīti ar dažādiem medijiem – par tiem jādomā pēc to būtības – jāsaprot, piemēram, cik daudz vizuālā materiāla konkrētais pasākums var piedāvāt, vai tas, piemēram, vispār varētu būt aktuāls televīzijai kā medijam, ņemot vērā tā specifiku u.t.t.. Svarīgi saprast arī atšķirību starp sabiedriskajām attiecībām un reklāmu (“jebkurš paziņojums, kas tiek izplatīts par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī ar tirdzniecību, uzņēmējdarbību, amatu vai profesiju saistīts jebkuras personas raidījums, kas tiek veidots reklāmas nolūkā, lai veicinātu preču, tai skaitā nekustamā īpašuma vai pakalpojumu, tiesību un pienākumu, piedāvājumu par samaksu vai citu atlīdzību, kā arī politiskā reklāma” (Electronic Media Law)), ja mediji piedāvā izveidot sižetu vai publicēt ziņu pret atlīdzību – tā nav pozitīva prakse, taču mēdz notikt, par spīti tam, ka ir pretlikumīga.

UZDEVUMS Ņemot vērā šajā apakšnodaļā minēto par mērķauditorijas nozīmi, dodieties uz TNS mājaslapu (www.tns.lv) un mēģiniet identificēt galvenos mediju kanālus attiecīgi to un jūsu pasākuma mērķauditorijai.

3. NODAĻA. KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJAS Neskatoties uz to, vai sabiedrisko attiecību kampaņa tiek skatīta kā daļa no mārketinga (kā tas nereti notiek) vai kā pati par sevi pastāvoša, atsevišķa sfēra, visām šajā jomā izvērstajām aktivitātēm jebkurā gadījumā vajadzētu būt ieturētam vienotā koptēlā (Parry,Shone, 2001). Komunikācijas plāns var palīdzēt definēt komunikācijas mērķus un labākos medijus, kā tos sasniegt, kā arī vērts paturēt prātā, ka līdz ar iepriekšminēto mērķauditoriju, ļoti svarīgs aspekts komunikācijas procesā ir arī laiks un tā plānošana. Tādēļ, kad tiek radīts komunikācijas vai mārketinga plāns, lielākajā daļā gadījumu, tajā tiek iekļauta sabiedrisko attiecību sadaļa, ņemot vērā dažādus medijus, to specifiku un līdz ar to, atšķirīgo laiku, kad komunikācija ar tiem jāsāk plānot. Piemēram, ziņu pārraide televīzijā tiek plānota apmēram nedēļu iepriekš, turpretī raksts avīzē, kas tiek publicēta reizi mēnesī: 1 – 2 mēnešus iepriekš (Parry, Shone, 2001).

Veidojot komunikācijas plānu vajadzētu ņemt vērā 7 sekojošos aspektus: 1. komunikācijas mērķis (šajā gadījumā tas visdrīzāk būs popularizēt pasākumu); 2. mērķa auditorija; 3. cilvēciskie, finansiālie resursi, pieejamās tehnoloģijas un prasme ar tām apieties; 4. galvenās ziņas, ko plānots ietvert komunikācijas aktivitātēs; 5. komunikācijas kanālu definēšana; 6. budžets; 7. rezultātu novērtēšana – katrai komunikācijas aktivitātei vajadzētu būt izmērāmai. Īsumā ieskicējot laika plānu vidēji lielam pasākumam (festivāls, starptautisks koncerts u.t.t.), taču ņemot vērā, ka tam nav jābūt identiskam visos gadījumos, var ņemt vērā, ka: ‐

5 – 6 mēnešus pirms pasākuma vēlams nolemt preses konferences datumu un iespējamo norises vietu. Šajā laikā būtu jābūt arī skaidrai mediju listei.

‐

5 – 6 mēnešus pirms pasākuma vajadzētu sākt gatavot preses komplektu.

‐

4 – 5 mēnešus pirms pasākuma tiek izsūtīta pirmā preses relīze, kurā pasākums tiek pieteikts.

‐

3 – 4 mēnešus pirms pasākuma var sākt komunikāciju ar medijiem (droši vien šajā laikam periodā vairāk ar rakstošajiem medijiem, kas iznāk reizi mēnesī).

‐

2 – 3 mēnešus pirms pasākuma – izsūtīt ielūgumus, ka iespējams reģistrēties pasākumam (ja šāda reģistrācija ir plānota, bieži vien tas šādi ir, piemēram, dažādām konferencēm).

‐

Pasākuma norises mēnesī – sarīkot preses konferenci.

‐

Pasākuma nedēļā – izsūtīt preses relīzi.

‐

Pēc pasākuma – noslēdzošās mediju publikācijas – tiek izsūtīti foto, aprakstīti pasākuma panākumi, kā arī, ja pasākums ir ikgadējs, var atklāt nākošā gada norises laiku.

(Parry, Shone, 2001) Šī plāna, kas reizēm tiek dēvēts par komunikācijas plānu, reizēm – par mārketinga plānu, mērķis ir stratēģiska pasākuma popularizēšana. Pirms sākt jebkādas komunikācijas aktivitātes, ieskaitot tās, kas saistītas ar medijiem, svarīgi definēt komunikācijas mērķi, mērķauditoriju, galvenās ziņas, komunikācijas kanālus un aktivitāšu novērtēšanas instrumentus, tāpat svarīgi izveidot arī laika grafiku aktivitāšu īstenošanai.

UZDEVUMS Ņemot vērā iepriekš minētos 7 aspektus, kas būtu jāņem vērā veidojot komunikācijas plānu, izveidojiet laika grafiku mediju aktivitātēm, iekļaujot medijus, ko iepriekšējā uzdevumā izvēlējāties kā piemērotākos sava pasākuma popularizēšanai.

PAPILDLITERATŪRA UN BIBLIOGRĀFIJA Anon., 2016‐2020. Mass Media Policy Guidelines of Latvia , Riga: s.n. Armenia, N. S. S. R. o., 2017. How to write a press release. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://www.armstat.am/file/doc/99487128.pdf [Skatīts 01.12.2017]. Breckenridge, D., 2008. PR 2.0: New Media, New Tools, New Audiences. Upper Saddle River, N.J.: FT Press. Connell, J. & Page, S., 2015. The Routledge Handbook of Events.. New York: s.n. Craig, B., 2016. Media writing: a practical introduction. London: Palgrave Macmillan. Dictionary, B., 2017. Business Dictionary. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://www.businessdictionary.com/definition/media.html [Skatīts 01.12.2017]. Dictionary, C., 2017. Cambridge Dictionary. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://dictionary.cambridge.org/ [Skatīts 01.12.2017]. Dimants, A., 2009. Žurnālistika: Mācību un Rokasgrāmata. Rīga: s.n. Eldridge, S. A. F. A., 2017. The Routledge companion to digital journalism studies. London: Routledge. Kruks, S., 2005. Radiožurnālistika. Rīga: Valters un Rapa. Murray, J., 2014. How to write an effective press release (The Guardian). [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.theguardian.com/small‐business‐network/2014/jul/14/how‐to‐write‐ press‐release [Skatīts 01.12.2017]. Nolte, L. & Wilcox, D., 1990. Public relations writing and media techniques. Ņujorka: HarperCollins. Oğuz, A. & B., Ş. E., 2017. Research methods and techniques in public relations and advertising. Ņujorka: Peter Lang. Parry, B. & Shone, A., 2001. Successful Event Management: A Practical Handbook. Londona: Continiuum. Roberts, J., 2016. Writing for Strategic Communication Industries, s.l.: The Ohio State University (https://osu.pb.unizin.org/stratcommwriting). Singleton, A., 2014. The PR masterclass : how to develop a public relations strategy that works!. Chichester, West Sussex : Wiley & Sons Ltd.. Technologies, L., 2017. How to Create a Great Press Release. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.lianatech.com/news/liana‐technologies‐hints‐and‐tips/tip/how‐to‐ create‐a‐great‐press‐release.html) [Skatīts 01.12.2017]. Tutorial, P. R., 2011. https://www.youtube.com/watch?v=8UGjujm9BKw, s.l.: WFDMacedonia. Weintraub, A., 2015. Strategic public relations management: planning and managing effective communication programs. Ņujorka: Routledge. Wynne, R., 2016. How To Write A Press Release (Forbes). [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.forbes.com/sites/robertwynne/2016/06/13/how‐to‐write‐a‐press‐ release/#6d0fdec3b932 [Skatīts 01.12.2017].