LAT - Learning Unit 9 - AR

PASĀKUMU PLĀNOŠANAS UN IZSTRĀDES ELEMENTU ANALĪZE DROŠĪBA PASĀKUMU LAIKĀ UN ĀRKĀRTAS SITUĀCIJAS – 9. MODULIS

Moduļa saturs 1. nodaļa. Pasākumiem nepieciešamā drošība un drošības plāni 2. nodaļa. Veselības aizsardzība un drošība 3. nodaļa. Pūļa vadība 4. nodaļa. Riska pārvaldība

Mācību ilgums:

Kopējais darba apjoms stundās:

8 stundas 25 stundas

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Moduļa mērķi Uzdevumi/rezultāti Izstrādāt konkrētu drošības un operatīvās rīcības plānu Zināšanas

Padziļinātas zināšanas par galvenajiem ar konkrēto pasākumu veidu un apmeklētājiem saistītajiem riskiem/ārkārtas situācijām

Pamata zināšanas par pasākumu vadības plāniem

Prasmes

Prast izvēlēties attiecīgajam pasākumam atbilstošus drošības līdzekļus Prast klasificēt dažādus ārkārtas situāciju veidus un nosaukt to galvenās pazīmes Izstrādāt detalizētu apmeklētāju drošības pārbaudes sarakstu, ko izmanto pūļa vai pasākuma vadībā iesaistītās komandas

Padziļinātas zināšanas par tiesību aktiem, kas regulē rīcību Izstrādāt kārtību rīcībai ārkārtas situācijās ārkārtas situācijā, ņemot vērā likumus un praksi Pamatzināšanas par pūļa vadības principiem Pārrunāt dažāda veida ārkārtas situāciju novēršanas un likvidēšanas risinājumus

Kompetences Plānojot pasākuma drošību un rīcību ārkārtas situācijā, rīkoties patstāvīgi un pamatojas uz likumiem, labo un slikto plānošanas praksi Spēt veikt riska auditu visu veidu pasākumiem Plānot visas darbības, kas jāīsteno kādas konkrētas ārkārtas situācijas gadījumā Instruēt pasākuma organizatora komandu par trauksmes celšanu un komunikāciju ar neatliekamās palīdzības dienestiem Instruēt komandas biedrus Izmantot un analizēt atsauksmes kā instrumentu pasākumu drošības kvalitātes kontrolei

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

KOPSAVILKUMS Šajā modulī ir aprakstīti ar dažādiem pasākumiem saistītie riski un ārkārtas situācijas. Tas analizē pasākumu vadības plānus un likumus attiecībā uz rīcību ārkārtas situācijā. Šajā nodaļā ir apskatīti pasākumu drošības resursi. Pirmā nodaļa sniedz dažādu ārkārtas situāciju veidu klasifikāciju, pamatojoties uz to galvenajām pazīmēm. Tāpat tajā ir dots pārbaudes saraksts, ko var izmantot pasākuma organizācijā iesaistītās personas.

Nākamajās nodaļās ir aprakstītas procedūras rīcībai ārkārtas situācijās, kā arī aplūkoti piemērojamie likumi un prakse. Papildus teorētiskajai informācijai tiek sniegti arī norādījumi rīcībai dažādās ārkārtas situācijās.

Pēdējā nodaļā ir aprakstīts, kā veikt riska auditu dažāda veida pasākumiem. Tajā arī ir doti norādījumi pasākuma organizatoru komandas dalībniekiem attiecībā uz sastrādāšanos ar palīdzības dienestiem. Šīs nodaļas ietvaros atsauksmes tiek uzskatītas par kvalitātes kontroles rīku, kas palīdz nodrošināt drošību pasākuma laikā un atbilstošu rīcību ārkārtas situācijās.

ATSLĒGAS VĀRDI drošība, ārkārtas situācija, veselības aizsardzība, pūļa vadība, riska vadība, ārkārtas situācija plānošana

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

1. NODAĻA. PASĀKUMIEM NEPIECIEŠAMĀ DROŠĪBA UN DROŠĪBAS PLĀNI

Lai varētu iedziļināties šajos jautājumos, vispirms ir jāizprot saistīto jēdzienu definīcijas.

PASĀKUMS: jebkurš sporta, izklaides, atpūtas, reliģiskais, kultūras notikums, kas tiek organizēts konkrētā vietā un laikā (Kouga, 2017).

STADIONS: noslēgta vai daļēji noslēgta būve, kurā ietilpst skatītāju sēdvietas un spēles laukums, vai arī fiksēta/īslaicīga skatuve vai cita vieta būvē, kas paredzēta pasākumu rīkošanai (BCLR, 2017).

NORISES VIETA: jebkura vieta, izņemot stadionu, kurā var ietilpt vismaz 2000 cilvēku, kurā var izvietot citas būves un ko var pilnībā vai daļēji norobežot ar fiksētām vai īslaicīgām būvēm (Acts, 2017).

MARŠRUTS: pārvietošanās ceļš no sākumpunkta līdz galapunktam (Guide, 2017).

PASĀKUMA ORGANIZATORS: jebkura persona, kas plāno, ir atbildīga par, pārvalda, uzrauga vai rīko pasākumu vai kam ir sponsora tiesības šādā pasākumā, vai kas jebkādā veidā kontrolē vai gūst materiālu labumu no pasākuma rīkošanas (Guide, 2017).

PALĪDZĪBAS DIENESTI: publiskā vai privātā sektora medicīniskās aprūpes dienesti, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti un veselības aprūpes dienesti, ugunsdzēsēji, katastrofu pārvaldības iestādes, vietējās varas iestādes, policija (Guide, 2017).

ATBILDĪGIE DIENESTI: valsts vai citas administratīvās struktūrvienības departamenti, piemēram, katastrofu pārvaldības centrs, un tie departamenti, kas atbild par elektrības, ūdens, kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumu sniegšanu (ACTS, 2017).

DROŠĪBAS VADĪTĀJS: pasākuma organizētāja iecelta persona, kas palīdz plānot un uzraudzīt drošību un atbilstošo drošības pasākumu īstenošanu pasākuma laikā (ACTS, 2017).

NVVC: norises vietas vadības centrs ir vieta, no kuras stadionā, norises vietā vai konkrētā maršrutā tiek koordinēti visi drošības pasākumi un darbības.

Lai noteiktu, vai attiecīgajā pasākumā ir nepieciešami drošības plāni, jāatbild uz tālāk dotajiem jautājumiem.

• Vai pasākums ir īpašs un atšķirīgs no citiem pasākumiem?

• Vai pasākums noslogo sabiedrības resursus?

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

• Vai pasākums piesaista daudz cilvēku?

• Vai pasākumam ir nepieciešamas īpašas atļaujas, vai vietējām aģentūrām ir jāveic papildu plānošana, sagatavošanās un drošības pasākumi? (Somerset, 2017) Speciālos pasākumus var kategorizēt, kā norādīts tālāk.

Tradicionālie pasākumi: • karnevāli

• koncerti • sporta pasākumi • pasākumi gaisā • konferences • politiskie ralliji Spontānie pasākumi: • neplānoti, bieži vien svētku vai atbildes pasākumi uz nepatīkamām darbībām; • ātri kļūst nekontrolējami.

Katram pasākuma veidam jāņem vērā šādi aspekti: – pasākuma mērogs; – skatītāju un dalībnieku apdraudējums; – ietekme uz sabiedrību; – nepieciešamais palīdzības dienestu atbalsts.

Galvenie funkcionālie drošības un apsardzes plānu apsvērumi ir: • veselības aizsardzība un drošība; • pūļa vadība; • alkohola pārdošana un patēriņš; • satiksmes pārvaldība; • bandas un kriminālie draudi; • drošība.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

2. NODAĻA. VESELĪBAS AIZSARDZĪBA UN DROŠĪBA Veselības aizsardzība un drošība ir, tiem ir jābūt un tie būs kritiskie un būtiskākie aspekti ikvienā veiktajā darbībā. Jums būtu jāatbalsta un jāveicina veselības aizsardzība un drošība visos pasākuma plānošanas un pārvaldības posmos. Visās darbībās ir obligāti jāievēro piemērojamie likumi, kā arī jāaizsargā darbinieki, apmeklētāji un piegādātāji – būtībā ikviena persona – no jebkādām briesmām (Bay, 2017).

Tādēļ, plānojot pasākumu, vienmēr iepazīstieties ar likumiem un pārliecinieties, ka spēkā nav stājušās jaunas normas, kas jums būtu jāievēro. Pasākuma organizators ir primāri atbildīgs par visu ar pasākumu saistīto personu veselības, drošības un labklājības aizsardzību. Ņemiet vērā, ka atbildība par sabiedrības locekļu veselības aizsardzību un drošību attiecas arī uz zagļiem un vandaļiem. Ja noziedznieks naktī ielaužas pasākuma vietā un gūst elektriskās strāvas triecienu no nenoslēgtas elektriskās ķēdes, tā ir pasākuma organizatora vaina. Ja noziedznieks iekrīt nenodrošinātā caurumā un salauž kāju vai arī gūst jebkādas traumas citā veidā – pasākuma organizatoram par to ir jāuzņemas atbildība. Jums jāgarantē, lai pilnīgi viss būtu droši ikvienam cilvēkam jebkurā laikā (Somerset, 2017).

Ja ir vēlme rīkot pasākumu kādā pastāvošā laukumā vai arēnā, it īpaši sporta pasākumu, topošajam organizatoram ir jākonsultējas ar stadiona/norises vietas īpašniekiem un vadītājiem, vietējām varas iestādēm un par veselības aizsardzību un drošību atbildīgajiem speciālistiem. Visās norises vietās jābūt ieviestiem procesiem un procedūrām pūļu mēroga un stāvokļa uzraudzīšanai, kā arī labāko veselības aizsardzības un drošības prakses piemēru izmantošanai, lai pārvaldītu pūli. Lai pārvaldītu lielu cilvēku skaitu, ir vajadzīgs labs komandas darbs, laba komunikācija un cieša vadības, personāla un, iespējams, palīdzības dienestu darbību koordinācija. Pasākuma organizatoram ir jāpārliecinās, ka visu līmeņu darbinieki ir informēti par pūļa un personu drošības nozīmīgumu (Conway, 2014).

Lai nodrošinātu, ka apmeklētāji un norises vieta tiek pārvaldīti efektīvā un drošā veidā, jums, kā pasākuma organizatoram ir jāzina: – vai lomas un pienākumi ir skaidri definēti; – vai ir pārskatīti pūļa/apmeklētāju drošības plāni un darbības (un vai tas tiks darīts pirms nākamā pasākuma vai pēc negadījuma); – vai personāls ir atbilstoši apmācīts, identificējams un pienācīgi uzraudzīts;

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

– vai pasākuma organizatori ir veikuši pētījumus un plānošanas darbības, lai iegūtu informāciju par pūļa lielumu un veidu, kā arī paredzētu šāda pūļa uzvedību; – vai ir novērtēti riski, lai noteiktu atbilstošus kontroles un vadības pasākumus; – vai plānošanas procesa laikā organizatori ir apmeklējuši un izvērtējusi pasākuma norises vietu, kā arī ir vēlreiz to apmeklējuši īsi pirms pasākuma, lai pārliecinātos, ka situācija nav mainījusies; – vai ir noteikti saprotami ierobežojumi, kas var rosināt norises vietas pārvaldniekiem un vadītājiem piemērot koriģējošas vai ārkārtas darbības (piemēram, riska novērtējumā var norādīt, ka, ja pie vienas ieejas rindas gals sasniedz galveno ceļu, ir jāatver cita ieeja, lai samazinātu rindu un neļautu cilvēkiem nonākt uz galvenā ceļa); – vai pasākuma organizators ir konsultējies ar vietējām varas iestādēm un palīdzības dienestiem, lai pārliecinātos, ka veiktā risku novērtēšana, plānošana, vadība un procedūras ir pieņemami. (University, 2017)

Aplūkojot veselības aizsardzības un drošības aspektus, ir jāatceras par šādiem elementiem:

Veselības aizsardzība un drošība Konstrukcijas

 Skatuves  Platformas  Īslaicīgās nojumes

Auditorijas drošība

 Sabiedrības veselības aizsardzība (darbības ar pārtikas produktiem)  Medicīniskā aprūpe  Vides riski

Ugunsdrošība

 Tirdzniecības stendu iekārtojums  Pirotehnikas izmantošana  Atvērtu liesmu uzraudzība

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

3. NODAĻA. PŪĻA VADĪBA Pasākumi ir daļa no strauji augošas nozares, kura kļūst arvien nozīmīgāka gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Protams, pieaugot pasākumu popularitātei, palielinās arī to apmeklētība. Šīs straujās izaugsmes rezultātā tādi jautājumi kā pūļa vadība un kontrole pasākumu nozarei ir kļuvuši ļoti būtiski (Ogulganmis, 2017).

Pūļa vadība un pūļa kontrole ir divi atšķirīgi, taču savstarpēji saistīti jēdzieni. Pirmais attiecas uz pūļa organizēšanu, nodarbināšanu un pārvietošanos, savukārt otrs ietver visas darbības, kas veiktas pēc tam, kad pūlis vai tā daļas ir sākušas uzvesties neatbilstošā vai bīstamā veidā.

Pūli parasti veido salīdzinoši daudz cilvēki, kas atrodas pietiekami tuvu viens otram – cilvēku grupas, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā.

Pūlis apvieno vairākas personas, kas bez ierunām un individuāliem motīviem seko vienam līderim. Pūlis var būt saniknots un veikt kaitnieciskas darbības, piemēram, radīt bojājumus, veikt huligānismu un pat nogalināt cilvēkus. Taču šo pūli veidojošie cilvēki atsevišķi neveiktu nevienu no šīm darbībām, jo pūlis nodrošina noteiktu anonimitātes līmeni. Būtiski ir apzināties, ka katrs pūlis ir atšķirīgs. Pūlis var uzvesties vardarbīgi, iznīcinot īpašumu, ievainojot citus cilvēkus un ļoti ekstrēmos gadījumos arī nogalinot citus (Development, 2017).

Pūļa vadītājiem ir jāņem vērā visi pasākuma aspekti: – pasākuma veids (cirks, sporta pasākums, koncerts, rallijs, parāde vai cits); – norises vietas īpašības; – pūļa lielums un attieksme; – ieejas metodes; – komunikācija; – pūļa kontrole; – spriedze.

Lai nodrošinātu pūļa vadību, jums jāizprot: Pūļa personība Kādi cilvēki apmeklēs pasākumu?

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Kāda ir bijusi pieredze iepriekšējos šāda veida pasākumos?

Vai šī pasākuma apmeklētāji varētu apvienoties agresīvā pūlī?

Lomas pūlī Novērotāji (skatītāji) Uzmundrinātāji (mutisks atbalsts) Aktīvisti (darītāji) Pūļa vadības plāni ir jāpielāgo atbilstoši pasākuma vajadzībām un potenciālajam pūlim.

Vēl viens būtisks efektīva pūļa vadības plāna elements ir pienācīga komunikācija starp darbiniekiem un apmeklētājiem, kā arī vadību un apmeklētājiem. Efektīvai komunikācijai būtu jānodrošina veiksmīga šo pušu rīcību koordinācija. Būtisks komunikācijas līdzeklis, ko pasākuma organizatori var izmantot pūļa vadībai, ir zīmes.

Tās var: brīdināt (piemēram, par slidenu grīdu); instruēt (piemēram, ka telpās nedrīkst ienest un lietot alkoholu); informēt (piemēram, par izejām); virzīt pūli (piemēram, norādīt, ka ieeja stāvlaukumā ir pēc 100 metriem).

Šādā veidā zīmes palīdz informēt cilvēkus par iespējamām briesmām un riskiem. Zīmēm jābūt skaidrām, kodolīgām, nepārprotamām, skaidri uzrakstītām un viegli ievērojamām.

Lai nodrošinātu zīmju skaidrību, jums jāņem vērā šādi galvenie aspekti: – zīmes informācijas veids (piemēram, drošības, medicīniskā, pazudušo un atrasto lietu, popularizēšanas informācija; – zīmes izmēri (augstums, garums, platums, dziļums) un forma; – materiāls (piemēram, audums, plastmasa, plakanie paneļi, informācijas stendi, krāsas); – zīmes teksts un valoda; – novietojums.

Pienācīgs pūļa vadības plāns ietver arī apkalpojošo un drošības personālu. Apkalpojošais personāls var palīdzēt nodot informāciju no norises vietas galvenajam birojam, kā arī palīdzēt viesiem atrast savas sēdvietas. Viņi var palīdzēt risināt apmeklētāju starpā radušos strīdus, novērot apmeklētāju uzvedību, ziņot par jebkādiem negadījumiem un drošības

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

apdraudējumiem, brīdināt drošības dienestu par iespējamām problēmām un pārliecināties, vai cilvēkiem nav nepieciešama medicīniskā palīdzība.

Savukārt drošības personālam ir nepieciešama pieredze strīdu risināšanā, zādzību novēršanā, ārkārtas situāciju pārvaldīšanā. Šiem cilvēkiem ir jāspēj radīt drošu vidi un uzturēt to.

Alkohola kontrole Pēc dažādu pasākuma apstākļu izvērtēšanas, organizētājam būtu jāapskata ar alkohola pieejamību saistītās problēmas. Alkohola pārdošana un patērēšana var novest pie pārmērīgas dzeršanas, kā arī izraisīt traumas un bojājumus īpašumam.

Personālam ir jāievēro atbilstošās politikas attiecībā uz alkohola lietošanu darba laikā.

Viņiem nevajadzētu pašiem lietot alkoholu, kā arī viņiem jābūt apmācītiem, kā apieties ar dzērušiem cilvēkiem. Tāpat runātājiem un māksliniekiem nevajadzētu ļaut dzert alkoholiskus dzērienus uzstāšanās laikā, un personām alkohola reibumā ir jāaizliedz ieeja pasākuma norises vietā.

Politikas attiecībā uz alkohola patēriņu ir jāizstrādā pirms tiek pieņemts lēmums par alkoholisko dzērienu tirdzniecību/pieejamību pasākumā. Piemēram, alkoholiskie dzērieni nedrīkst būt pieejami pasākumos, kuros ir iespējamas pūļa problēmas. Alkohola tirdzniecības vietās ir jāievēro vecuma ierobežojumi, katrā pirkuma reizē pieprasot klientam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tāpat alkohola tirdzniecības vietās jābūt pastiprinātai apsardzei. Tirgotājiem ir jāaizliedz apkalpot dzērušas personas, kā arī iespējams noteikt maksimālo dzērienu skaitu, ko viens pircējs drīkst iegādāties. Turklāt alkohols nedrīkst būt pasākuma galvenais ienākumu avots. Lai pilnībā novērstu traumu gūšanas iespējamību un citas ar pūli saistītās problēmas, papildus alkoholam drošības dienestiem būtu jāņem vērā arī narkotiku lietošanas riski.

Lai pasākumu vadītāji ierobežotu savu atbildību, saglabātu savu finansiālo stabilitāti un nodrošinātu pasākuma norisi, viņiem jākoncentrējas gan uz pūļa vadību, gan pūļa kontroli.

Pūļa vadības un pūļa kontroles plānu izstrāde palīdzēs aizsargāt vadītājus un darbiniekus, kā arī sabiedrību. Pārskatot dažādus juridiskos aspektus, pasākuma organizatori/norises vietas pārvaldnieki var iegūt labāku izpratni par to, ko sabiedrība un varas iestādes sagaida no

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

viņiem apmeklētāju aizsardzības ziņā. Tādējādi, izstrādājot plānus un ņemot vērā šos juridiskos aspektus, pasākuma organizatori/norises vietas pārvaldnieki var izvairīties no juridiskās atbildības un citām negatīvām sekām. Izmantojot efektīvu plānošanu un organizāciju, viņi gūs finansiālus panākumus, kā arī īstenos drošu pasākumu.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

4. NODAĻA. RISKA PĀRVALDĪBA Riska pārvaldību var definēt kā organizācijas darbībām raksturīgo risku radīto negatīvo seku likvidēšanu vai samazināšanu.

Riska pārvaldības posmi • Apdraudējumu noteikšana • Saistīto risku izvērtēšana • Risku kontrole

Kas ir risku novērtējums?

Risku novērtējums ir oficiāla potenciālo briesmu, to seku un iespējamības, ka tās varētu nodarīt kaitējumu, ietekmēt ar pasākumu saistīto cilvēku veselību, drošību vai labklājību, noteikšana un izvērtēšana.

Lai sagatavotu risku novērtējumu, jāveic šīs 5 darbības: – jānosaka briesmas; – jānosaka personas, kuras tās var ietekmēt; – jāizvērtē riski un jānosaka drošības pasākumi; – jāreģistrē rezultāti; – jāpārskata un, ja nepieciešams, jāatjauno, novērtējums.

Pastāv dažādi resursi, dažus no kuriem jūs jau, iespējams, izmantojat, piemēram, vietējie viesnīcu vai sanāksmes norises vietas pārstāvji vai tūrisma iestādes. Tās valsts, kurā strādāsiet, vēstniecība vai oficiālā pārstāvniecība, kā arī vietējie, valsts un starptautiskie ziņu dienesti var palīdzēt jums iegūt jaunāko informāciju par politisko situāciju mērķa valstī.

Savukārt slimību prevencijas un kontroles centrs, ceļojuma aģentūru tīmekļa vietnes un apdrošināšanas kompānijas sniedz jaunāko informāciju par veselības aprūpi un ieteikumiem attiecībā uz nepieciešamajiem veselības aizsardzības pasākumiem (Waitakere, 2017).

Kas ir apdraudējums Apdraudējums ir jebkurš pasākums, kas var radīt kaitējumu. Piemēram, atkritumi – uz meža taciņas nomests plastmasas maisiņš var šķist nekaitīgs, taču ir vairāki veidi, kā tas var radīt kaitējumu.

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Apdraudējumu veidi Pūļa radītais apdraudējums  Tikt saspiestam starp cilvēkiem  Tikt saspiestam starp fiksētām būvēm, piemēram, barjerām  Samīdīšana  Strauja pārvietošanās, šūpošanās vai steiga  Agresīva uzvedība  Bīstama uzvedība, piemēram, kāpšana uz aprīkojuma vai priekšmetu mētāšana

Telpās pastāvošais apdraudējums  Paslīdēšana vai paklupšana nepietiekami apgaismotās vietās, uz nepienācīgi uzturētām grīdām vai gružu sakrāšanās dēļ.  Transportlīdzekļi pārvietojas pa to pašu ceļu, pa kuru gājēji.  Sabrūkoša būve, piemēram, sēta vai barjera, uzkrīt uz pūļa  Cilvēku pagrūšana pret objektiem, piemēram, nepieskatītu un karstu cepšanas aprīkojumu ēdienu stendā.  Tādi objekti kā stendi aizšķērso pārvietošanās ceļu un rada sastrēgumus.  Ierobežota pūļa pārvietošanās, jo cilvēki stāv rindā, piemēram, pie bāriem.  Plūsmu krustošanās, jo cilvēki mēģina izspraukties cauri pūlim, lai nonāktu citās vietās, piemēram, tualetē  Aprīkojuma darbības traucējumi  Ugunsgrēka avoti, piemēram, cepšanas aprīkojums

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Pasākuma risku, drošības un ārkārtas situāciju vadības plānošana

Darbība 1. darbība. Izveidojiet plānošanas grupu

Apraksts  Izveidojiet riska un drošības plānošanas grupu (galvenie pasākuma organizatori, telpu, palīdzības dienestu un varas iestāžu pārstāvji, darbuzņēmēji un piegādātāji, apsardzes/pūļa vadības dienestu pārstāvji, citi)  Nosakiet citas iesaistītās puses  Nodrošiniet, ka risku, drošības un ārkārtas situāciju plānošana tiek ietverta jūsu darba kārtībā

2. darbība. Izstrādājiet savu

 Plānošanas procesa sākumā izstrādājiet plānu

risku, drošības un ārkārtas

 Rīkojieties sistemātiski

situāciju vadības plānu

 Pielāgojiet to attiecīgajam pasākumam  Konsultējieties un dokumentējiet  Izstrādājiet savu ārkārtas rīcības plānu  Sadaliet pienākumus  Nepārtraukti atjauniniet savu plānu

3. darbība. Analizējiet

 Iegūstiet vai izveidojiet vietas/telpu plānus

pasākuma telpas, norises vietu

 Nosakiet vietas/telpu maksimālo ietilpību

un apkārtējo vidi

 Izvērtējiet ieejas un izejas – to izmēru, piekļuvi palīdzības dienestu transportlīdzekļiem, evakuācijas, zīmju, apgaismojuma piemērotību u.c.  Labākās vietas pakalpojumiem, piemēram, pirmās palīdzības punktam, pasākuma drošības centram u.c.  Zīmes, piemēram, par pakalpojumiem, evakuācijai u.c.  Analizējiet apdraudējumus, piemēram, pie griestiem esošos strāvas vadus, reljefu, dzīvo dabu/mežonīgos dzīvniekus, ūdens krātuves  Sētu, nožogojumu, ierobežotas pieejamības

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

zonas  Apgaismojums  Atkritumu urnas  Tualetes  Piekļuve  Pasākuma ietekme uz tuvumā esošajām vietām  Vides un laikapstākļu ietekme  Citas tuvumā notiekošas aktivitātes 4. darbība. Veiciet

 Runājiet, konsultējieties,

padziļinātas konsultācijas un

iegūstiet informāciju un

novērtējiet aktivitātes un

ieskatus no galvenajām

iesaistītās personas

iesaistītajām pusēm  Izvērtējiet jūsu aktivitātēm raksturīgos riskus  Izvērtējiet jūsu iesaistītajām pusēm (piemēram, piegādātājiem) raksturīgos riskus

5. darbība. Sagatavojieties –

 Nosakiet un izstrādājiet

izstrādājiet un īstenojiet

nepieciešamos rīcības

plānus

plānus, politikas un procedūras  Identificējiet plāna ieviešanai nepieciešamās atbildīgās personas  Izstrādājiet un pārbaudiet procedūras  Veiciet apmācības un instruktāžas

(Shire, 2015)

UZDEVUMS

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Risku novērtējums Pasākums: 1.

darbība:

Risku novērtējuma datums(-i): 2. darbība:

3. darbība:

Kādus vēl

4. darbība:

Kādi

Kurš ir

Ko jūs jau

pasākumus

apdraudējumi

apdraudēts

darāt?

vajag īstenot?

pastāv?



un kādā

 Nosakiet apdraudējumus

veidā?



Uzskaitiet pasākumus, kas jau

tiek īstenoti Nosakiet grupas

cilvēku

Kā veiksiet novērtēšanu?

Jums jānodrošina, ka visi

Kurš,

riski tiek samazināti tādā

kādā veidā veiks

apmērā, cik tas ir saprātīgi

novērtēšanu.

kad

un

un praktiski iespējams

Nevadas Universitātes Lasvegasā Tūrisma un konferenču administrācijas departamenta asociētā profesore Taira Hillarde (Tyra Hilliard) iesaka uzdot tālāk norādītos jautājumus, lai izvērtētu ar konkrēto pasākumu saistītos riskus.

‐ Vai pasākuma norises laiks var sagādāt kādas problēmas? Datums? Sezona?

‐ Vai konkrētā pasākuma norises vieta vai telpas var sagādāt kādas problēmas?

‐ Vai apmeklētāji var sagādāt kādas problēmas, ņemot vērā, piemēram, to vecumu, pārvietošanās ierobežojumus un politiskos uzskatus?

‐ Vai programmas saturs var radīt kādas problēmas, ņemot vērā pretrunīgu saturu un iespējami bīstamas darbības? Kas var radīt zaudējumus? Kādi varētu būt zaudējumu rašanās iemesli? Kuram varētu tikt nodarīti zaudējumi?

‐ Kādas var būt sekas?

Tagad, kad zināt, kādi jautājumi ir jāuzdod, kur varat iegūt uz tiem atbildes?

PAPILDLITERATŪRA UN BIBLIOGRĀFIJA

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

ACTS, 2017. Safety at Sports and Recreational Events Act, 2010. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.acts.co.za/safety‐at‐sports‐and‐recreational‐events‐act‐ 2010/1_definitions [Skatīts 01.12.2017].

Acts, S. A. C., 2017. Safety at sports and recreational events. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://www2.saflii.org/za/legis/consol_act.DEL/sasarea2010415/ [Skatīts 01.12.2017].

Bay, H., 2017. Risk, Safety, and Emergency Management. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://www.hobsonsbay.vic.gov.au/files/assets/public/documents/pdfs/experience‐ hobsons‐bay/festivals‐and‐events/risk‐safety‐and‐emergency‐management.pdf [Skatīts 11.09.2017].

BCLR, 2017. BCLR. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://bclr.com/pdf/legal/Safety_at_Sports_and_Recreational_Events_Act.pdf [Skatīts 01.12.2017].

Conway, D. G., 2014. The Event Manager's Bible 3rd Edition. s.l.:How To Books.

Development, T. E., 2017. Coordinated Special Event Planning and Emergency Management. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www1.toronto.ca/City%20Of%20Toronto/Economic%20Development%20&%20Cult ure/Special%20Events%20Office/Event%20Support/Topic%20Areas/Files/EAP%20for%20SE %20Presentation%20‐%20141118.pdf [Skatīts 01.12.2017].

Guide, I. F. T., 2017. Trackside at Monza – 2018 Italian Grand Prix. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://f1destinations.com/trackside‐italian‐f1‐grand‐prix/ [Skatīts 01.12.2017].

Kouga, 2017. Events and Entertainment Policy. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: www.kouga.gov.za/download/2109 [Skatīts 01.12.2017].

Ogulganmis, E., 2017. Meeting Hand. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://meetinghand.com/blog/7/ [Skatīts 01.12.2017].

Shire, M. P., 2015. Event Planning Risk, Safety and Emergency Management, s.l.: s.n.

Somerset, W., 2017. Event safety a guide for event organisers. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: https://www.westsomersetonline.gov.uk/getattachment/Environment/Licensing/Event‐ Safety‐Guide‐for‐Organisers‐pdf.pdf [Accesed 28.08.2018] [Skatīts 01.12.2017].

University, L., 2017. University Event Safety Policy, s.l.: Loughborough University.

Waitakere, 2017. Safety Planning Guidelines. [Tiešsaistes resurss] Pieejams: http://www.waitakere.govt.nz/Frefor/pdf/event‐safety‐guidelines‐Osh‐ 200104.pdf [Skatīts 11.09.2017].

Šis projekts ir finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi tās autoru uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.