ĒNWADS Stwi pirzdau Ten, Tēmpars Skaitātajs, ast Perkūns peisālis pīrmas nummeri. Stāi peisāli rīpusi pas Poganin'zine'n, kas bēi perlazīnts ēn mettans 1997-2000, kwēi panzdauman mettan, adder spārtais audāsenei bēi segīwusis, kāi as bēi autēnduns ainuntan dīlasnan, aupeisāsenin, adder īr gīwatas kwaitīsnan. Šandēinan, pa delli stēisan mettan as etgīma, sēn majjans ginnins, peisālin, kasse astiskan tengīnsenin ast pertrepsenis be promōcija stēisan wisan labban, kans dāst Prūsiska Zemē (Wārmi be Mazūrai). Ezze istōrijai, pra archeolōgijan, ekolōgijan, literatūrin, wangīnun na muzīkin. Tū wīrst skaitāwuns stwi, Tēmpars Skaitātajs, ezze tūlin stēisan nāunan pawīstin, tīt dīgi ezze wūrans, praēitans astins. Dīgi wīrst tikkusis perdrukkausnas sēn pressin anga laīskans. Sta wisan ni tērpas anga zmūnes kwaitīsnas paggan, adder pēr Wārmin be Mazūrans promōcijan sirzdau palikkins. Nūsa peisāli ast umzi, dīgi mes peisāimai ēr din umzu, fascinaciōnis be mīlis pēr Prūsan paggan. Ēn nūsai peisālei ni ast delīkan pēr tektans wekkusins ēr pērgimiskan diskriminacījan, fašizman, anga Prūsas ezze Pōlei separacījan. Sta prawerēi waiţātwei. Sta, kāi mes ast istōrijas, kulturis, prūsiskas bīlas ebkabītans, ni statinna mans ēn aīnai rīndai sēn fašismai anga terrōristai, kāigi ainuntai kwaitīlai wīdatun mans. Adder stan wisan wīrstei wīdawusis, skaitāwusis nūsan peisālin. Stan nummerin as kwaitīlei palīkitun Wladimir'u Nikolajewicz'u Toporow'u (1928 – 2005) – zmūni, kas turrēi spārtai debīkan dallan ēn prūsiskas bīlas etgīmsenu. As perwūkaui ēr skaitāsnan Teīsilāuks Ragūsta
PERKŪNS Redakcjōniska wīrija: Teīsilāuks Ragūsta Nērtiks Kōntakts: akszugor@o2.pl
Drāugidīlin: Saūlis Klākis Meddinaitis (Guidgen) Lech Brywczyński Zurbrukei: Barbara Owczarewicz
WLADIMIR'S TOPOROW'S NI GĪWA Wladimir's Nikolajewicz's Toporow's (1928 - 2005), Mōskwas buwwuntajs, filolōgs, indoeurōpeists, kultūris semiōtiks, aīns iz tartiskas-mōskwiskas skūlis galwas pertreppeniks. Dilāi ēn Guddiskas Zinānin Akademījas Slawanzināsnas Institūtu be Guddiskai Wālstiskai Humanitārai Uniwersitātei. Ezze 1990 Guddiskas Zinānin Akademījas streīpstus. Pīrmas laūreats stesse Aleksandr'as Solzenicyn'as fundacījas prāizas pēr deban dallan ēn dīlan “Guddijas Subanerzināsna”. Aīns iz ukaspārtais uniwersalans tēntiskwas humanistans, autōrs stēisan zūrgi 1500 dīlan (ēn stesmu delldesimtan debīkan monōgrafijan), bilīwusin ezze tūlin zinānis delīsnans: bīlaszināsnan, literaturiszināsnan, folklōristikin, religiōnizināsnan, mitolōgijan. Doktōrs honoris causa tūlin stēisan skūlin, sirzdau kittan uniwersitātin ēn Wilnei be Ringan. Zmūi, kas zentliwingiskai pagalba prūsiskas bīlas etgīmsenu. Aupalsei prābutiskan deīktan ēn nūsai minīsnai... Redakcjōnin
PRŪSISKA BIŽUTĒRIA Rikijjiska prūsiska bižutēria, rēplikis stēisan prawūran grazintinnin, kans pūdai nūsai pirzdaunīkai. Dīlai ast pateikātai iz sirablan be kasājan be sēn swintan staban – glīsin grazzintai. Sirzdau tennan mazzi aupaltun sirzdau kittan mōtiwai stēisan kwēitin, sōlariskan simbōlikin, trillinkan Dēiwinin simbōlizītan be tenesses swintan inzektan. Pra bizhuterian segītan pra stan kunstenikan waiţāi prūsiskas zemmis dūsi. Garawīngi endāmai tenesse pāusan. http://www.stankiewicz.art-reklama.com.pl/
KLANTĪTS PILS ĒN ALNĀSTEINISKU MEDDJU Na kapurnai, ēn meddju, stwen, kwēi dīws struttan sejja si sēn Alnaan, stalēi kadāi praūrai, praūrai stesmu rikijjiskas pils. Dabber nūsai tāwai pawaidinna mans augārbans ebauwgtans stāgans, durīwusins tēr kīrsa zemmei. Adder wāiklei pastīwusis pekku kīrsa Alnāi šaūwa stābans ēr kamminans be tuldijja si, kāi ilgai kirdītun tenēisan sāusan tārin.
Stāi ast klantītas pilis panzdaumai zentlei. Zūrgi aūgusis āgiskas kīrnas, ebauwgsenei, galīmbai meddiskai kwēitei, šlamīwušas si pjāusis eblasītas sēn sakan. Smārdiskas adlis iztēndusis swajjans irmans ēr dangan. Pirzdau tūlin, tūlin stēisan mettan, pils pastāi zmūnewingin ēn pastipai kaimīniskwai, tāli be plattai. Tenesse spārtai tūrmai, eblaītai sēn dagiskas papussideinaas saūlin, anga sēn bītas āustras wurmiskwan, endāusini akans ni tēr stēisan zūrgiskan buwwintajan, adder dīgi tūlin stēisan pintegaūnikan iz tālin. Kasmu bēi pintegaūtwei pāgar pilin zēimiskan kīsman, stesmu bēi palīkits tīt grazzi pawīda, kan dabber ni wīdawuns. Pils ebsupts sēn snāigan blīngina ēn saūlei sēn miliōnan Laūmasawinzliskan bārwin, adder na rīkisnasgruntu stēisan tīmran pjāusin be adlin perwaidinna si sēn swajjan ukaskīstan gāiliskwan kāusintun dangan. Ēn stesmu pilu buwwina spārtai laīms rikīs. Bilāi, kāi ēn pilis rūses ast sīmtan stēisan kastenan sēn aūsan, sirablan be auktummastabans. Na zēidamans stēisan stubban kabēi makatas, grazzintai sēn aūsan be sirablan, adder na talamans lanzēi skārdas stēisan wīlkan be klākin, kans bēi tūlin ēn kaimīniskwai. Pilis waldītajs bēi ni tēr laīms, adder ka swarewīngais – labs be tikrōmiskas. Zūrgiskai buwwintajai aušaudēi tenesmu, adder niaīnunts ni bēi tīt dīrsus kāi sentaūwintun si ēr ten, beggi tenesse prusna bēi drūktawingiska, bilāi īr, kāi stābiska. Dagan, kaddan wakkariska Saūli wūpi dāngan sēn aūsan, adder āustras ēn wurman mantelan ebwīlka pawīdan, pilis rikīs millēi izēitwei na ukaaūktan dimstin be istwendau dirītun na zūrgiskwan. Kummetei kaimawartina ka tēr iz laūkans sēn grīman na āustamans, dālgai be pjūklai blīngina, kāi mūkis wurmēi si pastās stēisan mērgan. Kaddan bēi widāwusis rikijjan, stalīwusis sēn wārmiskan pajuksman ēn rīndan, glāduns dālgans be sēn matiskan kīrtins ēn plāinan kalsēi grīman stēisan pjāuwenikan, bēi gremwuns: Mes pīdamai pjāuwan, wisapussi pjāuwan Deznimai stalēi dīgi prōpaus pilis rikijjas genā, Wārmi. Sēn mūtiskan akan ebimmi pawīdan, wissans sēn mūtiskan sīrdan millēi. Stwen, sirzdau zmūnins buwinna dwāinadesimtan stēisan tenesses sūnan, adder tenēisan laīmiskai palikkai buwinna ēn kaīmamans be waīsamans. Gailarūkina Wārmi, ēn wōilei lāngai kāi spendikas tīklin na lāukamans skebbelins kakinnusimans zemmin, bēi seimīskas aīniskwas be mīlis simbōlin. Rēizan ēn mettu, ēn dagiskas sāulisstalīsnas naktu, wissai sūnai sēn sēimins enwāndrau ēn pilin, enpilninusis tennan wūrans mūrans sēn karwaūkan be smejjan. Prēi dwaŗŗu enimmi tennans wūraišai, glabāwuns be buccauwuns eraīnan. Tuldīsnas assaras blīngina ēn Wārmis akamans, kaddan kailinna swajjans sūnans sēn kāi linnan lāukans skebbelins be galīmban akans, kaddan papekāi ēr sīrdan gālwans stēisan nepūtans be prōneputans . Pūjas be medjānins ēn alnāsteinisku meddju wērau pra septinnerins dēinans. Panzdau wissai ewartinna si ēr swajjans dīlans be wūrans mūrans ebimmi gillu tusnan. Tīt gīwata tekka, ēn pakkaju be abipussu mīlu. Pat aīnan rēizan, īnsai pirzdau saūlistalīsnan, enwāndrau ēn pilin aīnunts pintegaūniks. Ilgai šlameei sēn rikkijan, rādi, adder prōpaus naktei bēi īnsai, be naktins ni migēi. Waīstis, kawīdas swettis pīduns, turrēi di būtwei swarewīngis, beggi abbai turēi zurgautans prusnans. Dīwai na ukaaūktu turmu tikka lāps – sawaiţātan zentlin, kāi sūnai turrēi di izreizan stātwei pirzdau tāwan.Izreizan dīgi pagaūwa ebeītwei wisapussi.
Tāws sēn swettin perwāndrawenikan gēidi na tennans ēn glīsiskan zālan, kwēi bilīwusis tennans bājawiskan waīstin: dwāi kaīminai, kwāi na seimīskan dēiwutiswans bēi dirīwusis sēn perwiidasnas akan, prestusis augrābtun be ergalīntun milītan mūtin, Wārmin. Jāu iztāli bēi kirdītai wakans, adder āustras stēisan degtan si kaīman zentli pintans, sēn kans niginni sentaūwina si. Ēn saūlisstalīsnas naktu prēisiks lāimintiskai perwāndrau be bēi ensadīwusis si ēn taūwu meddju prēi panniskans, adder patāri tenēisan pāustan wakan etswāiksti si ezze pilas mūramans. Wīrdiskai ēn stan kerdan pa meddiskan pintan gūbi malnīks. Tenesse līkuta sīrdika dribinna ezze bijāsnai, adder malnīks gūbi dīrsai, beggi Wārmi turrēi pagattawintun pēr enwārgan mūtin medīcinin iz zālans be saknins. Ainuntkawīda lāuksku izpilnina meddin. Lāuksnas – perwaidinna si – lāukais laukstēi na dangan, adder mīnikas pjūklin lāukais ebsirablina wīrsai stēisan suppintan ēn wītras glabāsnamans garrin, ebgāiliwuns autālkatan lunkin wāngrauwusin sirzdau sīmtanmettiskans anzānans, būkans, skuttins be karīgins. Sirzdau aksamitiskans ebauwgsenins kabeei plattai lappai stēisan papartin. Niggeistai malnīks stāwuns. Na rīkisnasgruntu stēisan papartin dirīwuns ainuntan preistebekliskan kwēitin, laukstīwusin sēn wisans Laūmas sawinzlis bārwins. Rīnkuns stan kwēitin sēn dribīntan rānkan be ni widāts pra prēisikan ergūbuns ēr pilis dwarrins, kwās etwerušas pirzdau tennan subbas. Papekāwuns ēr kreklin swajjan māntan – papartes kwēitis, etwijāts ēn saūlisstalīsnas naktu – gūbi pat ēr zālan, kwēi eraīns dwars bēi senrīnkuns si. Stāwuns stwen bass, pakwēlpuns be dāwuns Wārmei preistebekliskan kwēitin, adder tenā dāwusi tennan medīcinin be īdin na pintegan, tīt bilīwusi: Ēis ēr majjans zmūnins, be bilāis, kāi īr kaddan prēisiks wīrst ergalinnuns majjan kērmenin, ni wīrst ebwarīwuns majjan dūsin. As wīrst giwīwuns sēn jūmans ēn eraīnai arīs wāltei, ēn eraīnu kwēitiku be gaŗŗu, ēn wītras plandīsnai, ēn tāŗu stēisan meddin, ēn tāŗu stēisan apins be azzaran, ēn bītas tusnu be dagiskas papussideinaas kaītu. Mājs karris wīrst migīwuns metsimtans, adder aīnan dēinan wīrst buduns, adder staddan as etkūmps wīrst būwusi jūsan mūtin be papekātinin. Majjai wīrdai ēisei iz streīpstan na streīpstan, adder naūts stēimans, kwāi izmīrduns tennans! Pa malnīkas izēisenin pataaris ebpīduns ēn pilu matiskans zāngans stēisan ēn gelzān ebdalbtan wīran. Sēn karrin izpilninuns pilas stubbas, zālai be īr rūsei, kwāi wedduns iz pilin ēr Swintas Jakūbas kīrkin. Wārmi stalēi na ukaaūktan dimstin. Kaddan dwarrei auweruns, prepīdusi rānkan immusi stebekliskan deiwūtiskwas kwēitin. Pils pagaūwa līnai dubtwei stu gillais, pat iznīkuns pa zemmei. Tēr mūti Wārmi izgūbi iz pa zemmin, beggi pagaūwusi deiwūtiskwas kwēitin. Deznimai widātun tenesses wīdan gāilai enwīlktan, blāndiwuns si kīrsa Alnās krāntamans. Zmūnei aulānki deīktan, kwēi klantīts pils stalēi. Bilāi, kāi stwen bāijina. Šlāits ēn saūlisstalīsnas naktu bēi kirdītun iz pa zemmin ūlisnas tārin, ainuntkawīdans klantīsenins, weksenins, ainuntkawīdan tālin gremsenin ... Bilāi, kāi karris iz Grunwaldan gremme “Bogurodzica dziewica”. Kīrsa Alnāi ast kapurna sēn ebauwgsenin, papartins be kirsnaiāgiskans kīrnans stegta, sēn meddin paaūgta. Aūktanai anzānai, būkai, pjāusis be adlis gērba sēn swajjan šlamīsnan prawūran legendan ezze klantītan pilin be ezze Wārmin, ka imma ēn rānkai deiwūtiskwas kwēitin. Zientara-Malewska M., Baśnie znad Łyny, Waršawa 1970, str. 18-22.
NA SAŪLIS ETWARTĪSNAN GĒIDUNS Dagan swintai pippelei, wannagai, līnai glaubāi kelllins na dāngu. Laukijja lāndan, adder dīgi izpilnina swajjan mitalōgiskan endāsnan – sergēi Saūlin. Kasse paggan ni widātun tennans na dāngu zēiman, kwēi ast? Wīdamai tennans skrāistans iz aīnan sāusan garrin na āntaran, zemāi skrītans kīrsa barzūniskans deīktamans. Anga izmīrdusis swajjan endāsnan? Ni. Tennei ūlina sēn warins be pērgimans, kwāi kwaitēi ergalīntun ausaīniskaiskebbeliskan Dēiwinin. Tenesses tappi be swāikstan laipinna giwītun wismu ka ast gīwiskas be etwartīntun ēr zemmin wismu ka aulaūwuns. Saūlis strīlas laipinna stegtun si ēn timran wisēimans Pikulas buwwintajans. Kelli Saūli ast spārtais kussala, telli aušadīwingais pastipa Pikuliska ginnija jāute si na zemmei. Naktai ast ilgai, adder Mīniks dajāi tennan tīt dīgi wisēimans – gīwiskamans be aulaūwusimans. Ēr pastipan ebwarin prawerēi naseīlimans tēr Saūlin ergalīnsenin. Dīrsai wannagai ūlina sēn tennans sēn wisans warins! Kadan ankstāinai as dirēi na tektan Saūlin, as wīda Tennan gurta jāu na swajāses pintegaūsnas pagaūsenes, ni tīt skīstan kāi ēn dagu be ni izpilnintan men sēn gīwiskan energījan. As pramīga pastipans dēinans. Mājs kērmens aumetta warins līgu sēn Saūlin be prōpaus majjan wisan astranōmiskan waīsnan, as bijja, kāi stan zēiman Pikuls wīrst wadīwuns swītan, Saūli wīrst aulaūwusi, adder sēn Tennan swītan stēisan Dēiwan be zmūnin. Ukalabbai būlai prastai dubtwei ēn zēimiskan māigan, kāi klākis. Adder majjan preiwakīsenin ast drāuglāilintun si sēn Saūlin be ēn Saūlisstalīsnas naktu etspāratun Perkūnan ēn ūlisnai sēn timras warins, kāi Dēiwini mazīlai etgaūtun warins. Ēn stesmu mettu, ēn stessei magīskasmai dēinai, pra pannu as wīrst izlaīwuns ēr dāngan majjan pastipan ausaīniskaiskebbeliskas Saūlis ilgīsnan. Kāi debīka tenā ast! Nērtiks
ASSANISKAI SWINTIKAI NA MAZŪRAMANS As asma kāimawarinuns gurts ēn buttan, ei, stās mirīsnas na laūkamans... Rīnda pa rīndan, hektars pa hektaran, zemē, tenesse smārds, saknis, puslē... Eraīnan rēizan, kāimawartinuns... Pussideinā, dwassilisna. Saūlis strīla na prusnai baudīna men... As erlānge galwan, dirēi na kalandāran... ASSANIS!!! Tītet etskīma... imma ka prawerēi... īnsan delli stēisan wīrdan seimīnamans ni iz majjan swītan, kāi ēima ēn meddin kailīntun assaniskan kerdan... Tennei bangaūja galwans, waīda, kāi as tīt turri... ezze mettamans... As ēima pa pintan iz uššaigrawans teikātan... zāngan pa zāngan, betōns kirdīts pa karriskans kurpins. Izpretīngi tīt bēi kirdīts , kaddan panzdauma germaniska gruppi pawērpi
mīstan delldesimts stēisan mettan stesmu. Adder kāi bēi, kaddan skrīziniska pilis wīrija prēipaus bīga ezze ebēiwušasmu laītawisku kīrtu? Kāi swajjan pīran pawērpi Galīndai, kaddan na krāntu stēisan graūdenin tikka wāldwikas ēn gāilamans mantelans? Kwēi pawāndrau? Pints kitawīdina si ēr zemmiskan. Jāu widātun meddin ēn tālu. Kapurnas sēn būkans be adlins paaūgta. As kirdēi kalsīwingan krakasnan. Ast! Na āuktas adlis wirsellu prēi panzdauman būrwalkan... debīks, kirsnas wīds, kūmpta, stāran, spārtan āustin, ēr wakan etwerts... Sta ast wārnis - nōmen ōmen swints pippelis stēisan prūsan gintan – Galīndan, Bartan, Pameddin, be kittan... Dabber delli stēisan zāngan be meddin... Niggeistai! Karwaūks, pūsles uppin, pīksenis, gērds stēisan skreīlin... gruppi stēisan laukagertan praskrāidusi kīrsa pintan sēn nilīkutan pastangan. Anga tennei spīt ainuntkwei? Na swintikans?
As engillina si ēn meddin. Ēndwisis, izdwisis... Zallis kupsīns līnai ebimmi izpressenin, stu tūls stēisan šlamīsnan, ni kwaitēi jāu mirītun ezze stan pastippan karwaūkan, nistanīntan pagruntinsenin stēisan swajjan prestan, ezze stan pastippan spījan... Gēideis, ka nīka skatīwun sirzdau garrins, šlamēi, zāngan pa zāngan sentaūwina si... glumbi. Nidruwīnta gabja majjan smārdan, ei, ast taūwu, delladesimt stēisan metran. Sēn wesselis kerdan ebglūpusi,wāndraui pra meddin šlāit jāukan pirzdaudiriintiswan... Niggeistai prestusi swajjan blāndan, as wīda kāi nilīkuts gi kērmens linksta sēn niggeistan ēigan prei pāusan be atpenti, jāu blīngina tenesses rīkisnas spīgelis... gūūūbi! As etwartinna galwan sēn preijāustan wedduns... Ni kurtēi, klipts ēn māldan pjāusiskan meddes timru stalēi tāns – sēn wainikan stēisan ragan grazzints, dirēi be tusnai snākste. Dabber pra ankstāi na wesseliskan brūlsnan, dabber ni miglā... As ēima tālis, kāi alni ni zurgaulai, as turrei deiwūtiskan, ebtikuns ēn wesselis deīktan. Stu retais mazzi ebtiktun glumbi be ragīngin ēn dēinai. Eraīnan kerdan
ast bāijintai pra brakōnirans, tīt dīgi pra winnatautiskans medīns, tīt dīgi pra gruppins stēisan pāustan, ni maitātan sūnin, be enwangan pra... wīlkans. Ni turri pakkajan pra pastippan mettan. As pergrēnzta ēn grawwinin lunkin. Smārds stēisan krimman be ebauwgsenin spārtina si. Ēn rēizans kāi bangā brukta duktakrimmas smārds, panzdau etkūmps sakas be skujjan smārds, pūwun lappai, etkūmps ebauwgtan stibban, mazzi erzīnatun sēn auwertans akkans, sta ast gi laīskas peisāts sēn Meddines dwisin, sēn dirīsenin stēisan barzdukan iz pa saknins, sēn izwītans wītras gerbsenins be spendikiskans tīnklins na prusnai... Wēraui pastippan kerdan... Stwi jāu ni kirdītun zāngans. Perfektiskai lāustingina tennans ebauwgsenis be wilgs zālis. As mazzi enkirdītun si ēn meddes gīwatan, īr kirdītun gērdan stesse berziskas sakstis āuddrizis, lāngu bangaūtas sēn wītran. Erēima ēr kakīnslin. Prei tikrai ezze lunkei, delli stēisan metran ēn meddin, be as stāne pirzdau deban staban. Tāns stalēi aūkts, anzts ēr wīrsan, ikāigi ainuntkawīds menhirs. Mazzingi ast tennan perarwi, beggi spārtais plattu prēi gruntu, turri ebsegīsnas zentlins. Ēn aūktas pussei turri pasuprin, perfektiskan deīktan, kāi lazītun dājans meddiskamans lūdimans. As bēi erlazīnuns tītet wissans majjans pawīstins, endeguns bīskin stēisan zālan tīt, kāi dūmaulai preiwakīwusis meddiskans pērgimans, adder be ainakīsmingiskai immusis tālin kāukan, stan ka wārgaiglaudan be škūdinun... As mīlli stan kerdan, kaddan kailīnuns stesse deīktas lūdins as ebēima staban triwārst, kāigi teikāsenis, māgiskan skrittan glaubāsenis kaddan sirwis rags ēn rankai glaubāi ēn winu pat widāts ēr mīglas sīwisku swāikstiskan skrittan... As murraui swajjan grimman, imma warrpagaptan, izwezzuns kadāi iz Biskupin'u, be welle tennan, teikāwuns nijāukan gērds, kan naseīlei mīlli ezze tūsimtamans stēisan mettan... Lāngi wītras kausinsnā na majjai prusnai, tālis pelēwanagas waks, īwas pīksna... Meddes gērdai pastāne si stu spārtais eīskai, enlīt ēn āusinimmans, as kirdēi meddiskas pellis līkutans zāngans be tālin pāustas skēuris grāmbisenin ezze garres stibban prēi ūrikan... Stabs pēr majjan rīkisnan perwaidinna si etgiwītwei si, dwesse, ebauwgsenis na tenesse wīrsawiskwai bangaūja, kāi prēi alnin skardā. Upperas kerdā... As dāma geītas biskin be delli stēisan reīsan na stabiskan pasuprin, adder zirnin supe ēn ketwerins swītas pāusans, na staban, mirīwuns ezze wisans majjans ginnins, sēimin, dāsei tennans, Dēiwans seīsei etsparāwusis be sēn naseīlins stēisan pirzdaunikan ni āngsei inspiraciōnin, ripīnta kerdā ēisei walnai nikāi ertēntiska, kāi ni wārgais, Gi dis ast Dagantūwes kerdā, as lazinna zirnin stēisan ārin be tīt dīnkaui pēr wisans labbans, kans mes senrīnka erteinū wīrdiskai be simbōliskai... Ēn pannu deīktu, endegta likti. Walnai ni preiwakītun wurmin gertīkan. Zālai dūmaui si, teikāi kupsīnan zūrgi stabas, wāngraui ēn fantastiskans wīdans, mazzingi tīt dāncaui naseīlei? As etwerre pīwan be izpilnina ragan sēn tennan, meddin niggeistai tusnāi... be kaddan aulajja pūwin na stabban izpilninuns tālis upperan niggeistai izkinna wīrta... Rikijjiskai... Be tusnāi, kaddan rags ast pāusts. As etkūmps enlajja pīwan, izpilnina upperan pēr Dēiwans be etkūmps tīt dīgi, wītra izkinna dribbinuns wīrans stēisan pjāusin be supe na men ausaīnan skujjan. As sīnda, teinū as izpāusina ragan... As wēraui tīt ilgai, ilgai, pat as jāute kāi as enskēnda ēn menhiran. As kirdēi, kāi māise sīras kīrtei ēit iz zemmis ēntran, ainuntan willa pēr majjan rīkinsnan, wīriskai ni asma as, ni ast stabs, ni meddin, Wis willa, pranīksta si ēn nistanīntu spārtes dāncu stēisan pranīkusin si wūpjainan struttan, zāitin, dribbinsnan. Wis ast aīnan, wis si teikāi, wis si pastāi, wis ast... Stan rēizan ni bēi pawīdas, ni bēi gērdai, bēi draugbusnā... Bēi, beggi budīwuns kērmens jāuduns ainuntan ēigan kīrsa subban be etwartinnusi deīktan jausnā... Pelēwanags etwartinna na naktiskan etdwessenin, glaubāwuns delli stēisan skrittan be auskrāiduns... Grazzai... Akrāts pagaūwa si pastātwei timran, as dīnkau naseīlimans be lūdu, na adlis wippin, kāigi dājan, as kabinnuns wangas plāugzdan be preidrūktinuns sēn kārdan. Pirzdau as senrīnka swajjans pawīstins, pastāwun pastippan timran, Ēst pa kāusinsnan as izgūbi na lunkin, aīnat sentēlkuns si sēn wippins. Tālis bēi jāu prastais, ast ainuntkawīda ušta preslē, beggi ēst as ni wīdawuns nika, adder aulānkuns lanzīwusins stibbans, ūrikans, be
aulānki santālkans sēn garrins na pawartamans. Nijāuki ast wāndrausna pra meddin ēn stawīdamans timrans, ikāigi ēn kīrsnu kupsīnu, perwaidinna si ikāigi zūrgi stalīlai tusīngi tūlisku be dirīlai gēiduns na blāndan... Adder jāu blīnginun mīstas swāikstai, na krāntu stēisan swītan as bēi stāwuns dabber absōrbiwuns praēisenes nijāukiskwan... As bēi kailinnuns ketwerins swītas pāusans na auēisenu stēisan pintan be dīrsai ēiwuns as etwarinnuns ēr buttan. As auwīrri wartan pa men, adder magiskisku wērau tālis... Be sta endāusina men ukaspārtais... Saūlis Klākis (Ainuntkwei na Mazūramans 24.09.2005 r.)
SWINTAI BE NISWINTAI SIMBŌLEI – SKĒURI Karakteriskan elamentan stēisan etnīskan drūwin, plattai zinātas kaīgi pagūniskas religiōnis, ast spārts dabbas kults. Teisī be zmūninsna pēr dabbas tiksnāns kakinna ēn pragūbingiskwan tālis nikāi nūsas perstatīnsnas ezze ainuntkawīdan panteōnan stēisan Dēiwan. Ēst eraīna šamaniska kultūri turrēi idean ezze būsnan stēisan swajawīdan alniskan pagalban, papekātikan be drāugan. Tōtemiskas astis, kāi deznimai ast bilītas, perwaidinni kāi jāukes alnis be turri tenēisan glēubans, adder tenēisan pertiksnā be prēigimi ast stebekliskas be šlāitiskas, stesse paggan mazzi drāugautwei sēn šamanans anga endīlintun na zmuniskans pawīstins. Paggan stēisan swajjan māgiskan-mīstiskan swajjistan, alnis bēi ōkupašas swarewīngan deīktan ēn religiōniskan be kultūriskan simbōlikin. Skēurin – pāustan anga etbuttintan – as segēi erōjan stesse pīrmas artikkelis stesse ciklas. Ainuntkawīdai skaitātajai izpretīngi wīrst prasīwusis ezze stawīdas rīnkawas tikslin. Beggi ka drāugan sēn swintiskwan mazzi turītun tīt “niskīsta” alni? Wīrstmai widāwusis... Na tentiskan skēuris widāsnan, na tenesses simbōlikin anga īr tēr semantiskan wīrdas “skēuri” wērtin, debīkan endīlisnan turri judeōkrisţaniska kultūri. Swajīngai iz Taūwans Deināns pergūbuns ēn Eurōpan “niskīstas be`niwērtas“ skēuris pawīda. Kāi wīrstmai widāwusis zemāis, tāns ast pastippan kits nīkai stesses alnis pawīda ēn simbōlikei stēisan indoeurōpeiskan amzin. Ēn Bībelei, skēuri simbōlizi kultūriskan be nōseilawingiskan niskīstiskwan. Ēn stessei zentlīsnai, wāndrauwuns jūdiskas filozōfs, Īzus iz Nazaretan bilīwuns, kāi ni šaūtun perlins pirzdau nōmaitans (Mt 7,6). Ēn judeōkrisţanikai kultūrei, adder šlāitewingi ēn katōlikan kīrkin, skēuri etwartīnusi ēr swajjans spjaūwans ast etwartīnušas ēr swajjans blāndans grīkenikas simbōlin. Būwusis ēn tūlin stēisan bilāns wīrdai: skēuriskas, skēurin būtwei – turri spārtan negatīwan zentlisnān be zentli nisīstisku, nikānkstin. Skēuriskan mēnsan kāusina maitāsniska tabu ēn jūdaiskai be muzulmūniskan tradiciōnin. Karakteriskan preiēisenin stēisan semiskan amzin ēr skēuris simbōlin kan mes aupalamai dīgi ēn Bībelei (perwaidīnsna – ezze blandāwenikan sūnun gerbsenis) di perweksna pēr augīnikans stēisan skēurin be dīlawusins prēi tennans. Pastippan kittan preiēisenin ēr stawīdan alnin turrei indoeurōpeiskai amzāi. Skēuris simbōlin turrēi pēr tūlin iz tennans, kāi pēr perwaidīnsnan Keltans anga Germanans, īr sakralisnan zentlisnān. Labas gīwatas be wēisewingiskwas Dēiwinis, kāi keltiska Cerdiwen anga germaniska Freya, niretai immi akrāts stebekliskas skēuris wīdan. Gilli simbōliki stesses alni kāusina tīt dīgi lāndan (fizīkiskan be nōseilawingiskan) kāi dīgi sēn endāusinsnan ebdajāsnan, anga ēnwangan gīwatas be galas ciklan. Skēuris mōtiws ast spārtai deznimai šai
sīnts ēn mitolōgijans stēisan indoeurōpeiskan amzin. Skēuri bēi swintan lāndan stesses sēimin stēisan irīskan Dēiwan Tuatha De Dannan. Simbōliskai sejja si sēn mitiskan lāimiskwas kattilan. Adder likkewingisku stesse wēisewingiskas aspektas pra skēurin reprezentītas erlaikāi ēn pōliskai bilāi ēn wīrdu “maciora” ebpeisāwušasmu praūrais mūtin, tēnti wēisewingin skēuris gennikan. Dirīseimai dabber na pāustas skēuris, kwāi ēn zmūneiskai kultūrei bēi spārtai paplattinta, šlāitewingi sirzdau kareūsnikans. Tenesses dāntai bēi wertīngin be spārtan amūletan pēr wisans dizītans sēn kareūsniskan dizītiskwan. Pāusta skēuri bēi ukaswintan alnin stēisan Keltan, kasse zentlin aupalamai ēn lāimiskamans pawīstins sēn pāustaiskēuriskan mōtiwan. Tāns simbōlizi deiwūtiskwan, diwaspārtisku, panniskan tempāramentan (tītet dīgi seksualiskan aspektan), ūlinsniskwan, adder īr pōetiskan be muzīkiskan endāusinsnan anga kliptinnin waīsnan. Lāimiskai mitai waidinna, kāi bājawiskan emprīkinikan pāusta skēuri mukēi būtwei. Ukaspārtai zinātai Skaitātaju ast izpretīngi Twrch Twyrch iz arturiskans legendans, anga erimantiska pāusta skēuri, sēn kan ūlina grēkiskas erōjs Herakles. Kaddan bandālaimai paligīntun sēimiskans, indoeurōpeiskans skēuris preistatīnsnans sēn tenesses pawīdan ēn judeokrisţanikan kultūrin, preslaimai kāi swetti bēi “nāunas drūwes” simbōliki pēr nūsans pirzdaunīkans. Aīns tēntiskas miksiskas idiōms “Schwein haben” (skēurin turītun) zentlits “deiwūtiskwan turītun”, spārtai labbai pawaidinna prēigimin stesse pirzdaukrisţāniskas preiēisenes ēr stan alnin be tenesses simbōlikin. Kāi kits ast stan preiēisenis ezze niwērtas, niskīstas pērgimas pawīdai, pra kriksţāniskan preispārtintan! Mazzingi būlai wertīwingai, kaddan erzinnamai weldīsnan stēisan pirzdaunīkan, kitawīdintun dīgi nūsan preiēisenin ēr stan, ikāigi ni dirītwei, gintu taūwan alnin. As kwaitīlai wangīntun majjans presnans sēn wurapōliskan bilīsnan: “Sta ast debīka izpretewīngisku stēisan Dēiwan, kāi ni ast dāwusis skēurei ragans” Meddinaitis (Guidgen)
KAILĪNAIS NĀUNAN METTAN SĒN GALĪNDANS!
• •
Kwaitēi kailīntun nāunan mettan na arwiskai, prūsiskai pūjai, sirzdau rikijjisnans īdans be līgu pīrmans pūwins? Sēn nōseilawingiskan šamanas papekāsnan delīkan īmtun ēn rittamans, kwāi wīrst dāwusis Tebbei deiwūtiskwan ēn nāunu mettu? Dirēis pūjas pawakīsnan, na kan perwūkaui Ten mistras Yzzegis. Pusinaktan sirzdau kittan: • Dāinewiskai rittai stēisan Galīndai prēi swintan pannu iz aktīwan delīkan stēisan wāisin, adder pannu, undan, winan be zemmin subbeigās wīrst būwuns permaisāwušas si. • Naktiskas izēisenis sēn deginnins ēr graūdenins, kwēi Rammawa ast, stwen deiwūtiskwan be Nāunas Mettas dājans wīrstmai laukīwusis. Ēn prālis stēisan šamanan waidilīsnas, horoskōpai be dāinewiskai rittai. Ēn Glīsisku bedubnu amuletai, talismanai be glīsiskai auktummastabans wīrst būwusis aukliptintai, adder eraīns aupalseniks swajjans pasegītun tennans mazzi. http://www.galindia.com.pl/
KAIRĒ ADDER SĒIMISKAS DRŪWIS, TĪT PAGŪNAI ĒR AFRĪKAN! Ēn sawaītiskai peisālei “NIE” iz 14 aprīlan mazīngi aupaltun, na āntaru pāusu, artikkelikan stesses zūpinis Julia's Ikonowicz'as (anga senpalsenis stēisan sēimisemen, anga autōrini perlānke prēi sēimin stesse praēitas pirzdausīndantas stesses Pōliskas Sōcialiskas Partijas – ni swarewīngai), sēn tītelan “ Tāuta stēisan nigardan kremiskan lūgin”. Ezze pawārgausnan pa Janas Pāulis II galan, adder spārtais ezze tenesse perwaidīnsnan pra subai mirīwusins zmūnins, ni milīwusins dātun si gruppiskamans instīkntamans. Autōrini ni bilīwusi deklarēi ēr stawīdan gruppin perlānksnan, tītet ni bēi tenessei prastai: wesselinsnas ausadīntas, pōliskas tāliwidasnas ēn gillai pawārgausnai, internettiskai pōrtalei tīt dīgi. Laukīwusi brātiskan dūsin pergrēnzi ēn internettiskans fōrumans be gadu-gadu, adder dīgi stwen glumiskai: wisai aīnat pawārga, adder kaddan ainunts prestuns na nidīrsan prōtestan (“mazīngi sta pawārgausna wēraui pēr ilgai”, “mazīngi stas pastips karwāuks papstas galas zūrgi ast pēr debs?”), bēi pra kittans internaūtans īmts kāigi pelē ēn klīnu be sēn ebmētisnans ebmests. Zūpini Julia ni enbijāi prōpaus be dīrsai waiţāwusi swajjan prestan na gadu-gadu, papilniminai etpeisāwusi si kāigi “pagūnini”. Ni prawerru ilgai gēistwei na etrāsenin: “Izrēizan peisāwusis mennei kawīdai dessimts stēisan zmūnin nadāwusin, kāi as pamirīlei kīrsa suban, anga mazīngi aupis... ēr Afrīkin.” Kāi jāukus katōliks ni wīda deīktan pēr paūnans ēn nūsai tāutai, ast zinātan nūmans, pōliskamans naunapagūnamans waīstin ezpraūrai, adder kasse paggan akrāts ēr Afrīkin? Kīrsna sausawā izpretīngi ast grazzan kōntinentan, adder klimats stwen ni kailūsts, papilniminai pāustas alnis, gurīnisku, AIDS, gintiskas ūlinsas, ... Adder dīgi afrīkaska pagūnibi, prōpaus dabber lāimiska, ast gi kussalai ōrganizīta be metīta. Mazīngi tītet ausadīntun nūsan ainuntkwei kittkwei? Gi pagūnans ast dīgi Japanerai, pēr kans kēizeris ast gīwan Dēiwini Amaterasu erkērmeninsenin, ni bilīwun ezze tulimiliōninans stēisan Inderan tūlins, aīnat kāimalukiwusins alkans stēisan Dēiwan, dabber ni izpāusintans iz druwīngins, prōpaus stengsnans stēisan Mūtis Teresas minkinin. Interessanti, anga katōlikai missiōnarai bilāi Inderamans, kāi tenēisan drūwis galba spārtisenu stēisan perōniskan patolōgijan? Beggi tīt wīrdiskai deznimai waiţāi ezze pagūnibin pōliskai katōliskai bīskupai be niaīnunts, dīgi pōliska kairē, ni emprīkistalei stesmu. Beggi nūsa kairē ūlina kāi lēwi, ginnusi eraīnans maziskwans, šlāits drūwiskans maziskwans, kwās wisas perwaidinna tenēimans kāigi alārmewingis sektis. Ezze katōliskan kīrkin debīks delīks stēisan kāirikan mīri palīgu, adder ni ast tīt dīrsai kāi waiţātwei stan etwertai, beggi bijāi tenesses spārtin. Istwendau ēit stawīdai laikāsenei, kāi kāiris preitarīsna pēr “kriksţāniskans wertins” ēn Eurōpeiskai Kōnstitucijai, anga aīnas Dīlis Uniōnis streīpstas dilasnā, kas ast pagalbuns kīrkiskan rikaūsnan izūlintwei “sektins”. Īr RP prāzidents waiţāi gi ēn aīnai iz waiţāsnans, kāi prōpaus kāires zmūnis be agnōstikas būsnan, “akceptēi kriktsjāniskans wertins kāi mōralis gruntan”, btt. Ezze mōralin, as preiwakīlai ēn stesmu deīktu ēr marksistiskan analīzin, kawīdan teikāwuns Lew Trocki ēn swajjan spārtai labban laīskan “Tenēisan mōrali be nusā”, kwēi pertrepta mōralin kāigi pōlitiskan pagaptan stēisan rikaūsniskan klassin: nimōraliskan ast sta wis, ka trinte tēntiskan perōniskan enteikāsnan. Preiwakīsenin marksistisnan mirīsnan pastippan ni trinte majjai “pagūnibei” - prastai as ni kwaitēi būtwei dōgmatikan be īmtun iz šlāitawīdans mirīsniskans struttans. Stesse paggan as ni presta, kasse paggan pōliska kairē bijāi kakīntun Jan'as Stachniuk'as mirīsniskan segīsnan. Tenesse laīskan “Kriksţāniska adder zmūnisku” pertrīnklai ni aīnan, kāiriskan enkabītajan stēisan kriksţāniskan wertin.
Etminīseimai stwi, kāi agnōstiks ast zmūnin, kas gērdaui, kāi ni anga tāns, ni anga kittai zmūnei ni warēi sēn swajjan preslins enkaīnintun, anga be kawīdas dēiwiskas/nōseilawigiskas waris ekzistijja. Wīriskai sta waīsnas ezze religiōnin erzināsnas niwarisnā ast ainuntas wīdas agnōstikas religiōnin. Waidinna si, kāi nūss prāzidents ni turri waīsnan ezze paswītan be gērdaui, kāi stawīdan waīsnan ni turri dīgi perwaidīnsnai katōliskai bīskupai, adder akceptuns prestans be dōgmatans pagērdautans pra stans bīskupans... Agnōsticizmus ast ēnterpiskas, beggi ast izēisenes akrātan ēr rīptans religioniskans enpresnans: eraīns tikrōmiskas tikras laukīwuns wīrst pazināwuns, kāi arwiskai ni ast zmūniskan warīsnan ēn gīwatai zinātun “āntaran pāusan”. Eraīns, kas bilāi kāi “waīda” mēnti. Tāns mazzi tēr “druwītwei”, nikwēigi “waīstun”. Iz stan niwarīsnan wisai auweddi kittans prestans: ateists gruntina, kāi beggi niaīnunts iz Dēiwans ni speruns tennan ēr rīkisnan, tītet tennei perarwi ni ekzistijja (ikāigi ni turīlai nika kittan ēr segītun!); kriksţāns gruntina, kāi pastipan tikran ast senrīnkta ēn Bībelin, musulmūns statinna na Kōranan, adder mes, pagūnai,statinna na druwīn stēisan nūsan pirzdaunikan: ik tennei, ni indōktrinitai be ni “ewangelizīwusis”, subbai teikāi ēn swajjamans izpressenins pōliteistiskan pawīdan swajjan dēiwiskan būsnan, tīt izpretīngi stās būsnas subbas pawaiţāi stan tenēimans sēn ainuntan wīdan. Wisans stans rīnkawans prawerru wertītun ainawīdai: niaīnunta ast “empirzdan” aušlaitawīdinta. Wis, ka ēit panzdau, ast jāu skīstan pōlitikin: gi waīdun, kāi Mieszko I rīnkau kriksţāniskan ni ideiskan-religiōniskan tikslin paggan, beggi nitūlin waīda ezze stan religiōnin... Ēn pōliskamans āudairans kāigi agnōstikai etbilāi si ukadeznimais ateistai: beggi sta walnai kalsāi be ni sejja si sēn “perēitan sīsteman”. As ni waīda, anga ēn pakkajisku agnōsticizmas āusţu kliptina swajjans endrūwisnans dīgi zūpini Julia Ikonowicz – stāi tenesse astis. Waīdimai, kāi sēn stan “pagūninin” di bēi tēr glaudā, ezze kan zūpini Julia painfōrmiwusi aīnan sēn swajjans anōnimiskans waiţāsenikans, adder dīgi “NIE” skaitātajans. Ēn etrāsenu pastāi ebkekta: “Stai glaudā bēi nigardi, beggi wārgai sejja si ēn stessei brendei kerdai. Tū enēizwina majjan amziniskan perlānksnan, papsts bēi Pōlin.” Uff! Stas anōminiskas “pragertikas stēisan kremiskan lūgin” etrāsenis ast perarwi wertīwingis rōmaniskan “Timranpilan” ebpeisātan pra Stanisław'an Kostka'n Potocki'n. Wīrdas “pagūns” tērpausenin ast “nigardi” be “wārgai sejja si” be – ka ast šlāitewingiskai nigīdingin pēr sēimiskan religiōnin stēisan Pōlin - “enēizwina amziniskan perlānksnan”! Sēn stawīdans argumentans ni kwāi īr diskutītwei be izpretīngi īr ni wertīwingai. Gallu Anonimu dīgi pagūnibi wārgai sīja: ēn swajjai krōnikei sadinnuns tūlin stēisan ebpeisenin stēisan seīliskan Bolesław'as Krzywousty's nabruksnan na pagūniskans Prūsans, šlāitewingiskai giruns wāldnikan pēr brutaliskan laikāsnan sēn deīktiskan zmūnijan be pēr deban erkareūsnans... Tīt perwaidinna sirdanmetsimtiskas ekumenizmus na tēntiskai elbingiskai zemmei, kasses as turri teīsin būtwei buwinntajan. Adder dīgi ni wīrta būwun walnai wīlais. Beggi prōpaus prōf. Tazbir'as opiniōnin, Pōli ni bēi wālstin šlāit štōsans. Spārtais bēi be ast wālstin sēn štōsans, ezze kans niaīnunts ni kwaitēi pamīntun. Na aīnu sēn tennans pastāi deggints ēn Waršawai ēn 1689 mettu pōliskas wītingis Kazimierz Łyszczyński, līgints na galan pēr ateizman (kittans preimestans tenesmu ni stalēi). Delli stēisan mettan stesmu, as bēi upperauwuns Łyszczyński'u aīnanaktiskan drāman “Diamentiskan sīran”. Prēipalingi as bēi serrīpuns, kāi ēn Waršawai ast Ginnija stēisan Pawīrpamirinikan, as prestuns tengīntun tenēimans šin tekstan. Ēn dēiktu dīnkausnan, as pagaūwa email sēn ebwinūsenins: “Drāman ni padīnga nūmans, beggi mes ni druwēi ēn tiksnans, adder stās tikka ēn tekstu”.
As etpeisāi tenēimans: “Erteinū as mirēi, kāi Pawīrpamiriniks mazzi mirītwei, ka kwaitēi. Waidinna si, kāi Jūs astei līgu dōgmatiskai, kāi stāi, kwāi deggina Łyszczyński'n, adder arwiskan pawīrpingiswan dāst tēr pagūnibi”. Palīgu smejjina bēi māja santālka sēn peisālin “Lewą Nogą” (sēn Kāiran Nagin – tulk. preip.) - laban, kāiran pussimettiskan peisālin, ēn kan as bēi endīwuns satīriskan-pōlitiskan kōmedijan “Stabiska treppi” - satīrin na tēntiskan pōliskan pōlitikin. Stas teksts – pastippan nireligiōniskas pastāi publicīts, adder panzdau entuzjastiskai perwakīts ēn “Trybuna'i”, ēn nāunas nummeris “Lewą Nogą” recenzjōnei. Delli stēisan mīnsan wīlais, pēismes redaktōrs peisāwuns mennei, kāi ni kwaitēi ripīntans majjans tekstans, īr ni ezze religiōnin, beggi... as asma pagūnan. “Pagūns ēn marksistiskan pēismen – sta ast nipapresnas, smejjina kōincidentinsna” - waiţāwuns, kāi wertīwingai wisas diskriminisnas emprīkininku. Ik as perlānklai prēi ainuntan iz amzinikans anga seksualiskans maziskwans, di ka kittan: staddan pōlitiskas tikrinsku laipīnlai tenesmu akceptītwei men pastippan, dīgi sēn majjan drūwin. Adder tīt... Perpīsnas: analōgiskai kāi ēn Łyszczyński's astei – brukta dōgmatizmus be nitōlerancija stesses pōliskas kāires, niwarītas kīrsa swajjans mirīskans arāikisnans erlāngtun. Kāirikai pa plattan skrittan ebēit “kriksţāniskans wertins”, ēn rēizans pakwēlpusis pirzdau stans, adder ēr sēimiskan drūwin perēit ēn ukawalnan rēizan sēn perwekwusin interessas šlāitan, ukadeznimais laikāi stan pēr škūdintan rettawiskwan, “enwesselinsnan stēisan fanatikan”. As waīda aīnan: Ik pōliskans pagūnans perarwi wīrst kwaitīwunsis ausadītun ēr Afrīkan, kairē ni wīrst segīwusi nika, ginnusi “škūdintan sektin”. Be wīrst aupalusi pēr stan tūlin stēisan “ideiskan” argumentan. Lech Brywczyński
KULGRINDA - PRŪSU GIESMĒS Pirzdau Ten debai, zallei graūdenei. Prawūra, prūsiska Rammawa. Iztāli kirdēimai grimman stēisan wīlkan. Niggeistai iz meddin auēit genā be pagaūja gerbsenin ezze Prūsans, ezze tenēisan drūwin, dabban, rikijjiskan zemmin. Perwūkaui mans sēn rānkas ēigan ēn gilluwan stēisan prūsiskan tāutan (As kwāi minīntun Prūsan). Stawīdan wīdan pagaūja si ukanāuna Kulgrindas platti.
Pirzdau Ten debai, zallei graūdenei. Prawūra, prūsiska Rammawa. Iztāli kirdēimai grimman stēisan wīlkan. Niggeistai iz meddin auēit genā be pagaūja gerbsenin ezze Prūsans, ezze tenēisan drūwin, dabban, rikijjiskan zemmin. Perwūkaui mans sēn rānkas ēigan ēn gilluwan stēisan prūsiskan tāutan (As kwāi minīntun Prūsan). Stawīdan wīdan pagaūja si ukanāuna Kulgrindas platti. Rīptas grimmas, pakkajiskas, sēn melōdiskans tārins, enwedda mans ēn pamirīsenin ezze zemmin, meddin, sōlariskans swintikans, ēnkapans, gīmsenins be dēiniskwan stēisan giwīwusin stwen zmūnin – wis grazzints sēn lautin, (perwaidīnsniskai Sīnda nūse Dēiwi), dūdans, ritmiskans trōmelans, a capella gremsnans. Mes wāndraumai pra meddin be erēimai ēr weisīn sēn azzaran ēn sirdu. Iztāli kirdēimai dūdans, ikāigi mālnikas tārin. Grīma ezze Mīnikan pagaūja, kas pastāi salūbits sēn Saūlin (Mīniks Saūlikan weddi). Perarwi, rikijjiskan grīma, ensadīnta ēn prūsiskan mitolōgijan. Rīptas grimmas, kwēimans prawerru šlaitīntun iz stan ōriginaliskan be interessantan plattin, ast Ukadebikaisis Perkūnai, Kwēi as jalai, anga Prūsa, Tū sestrīka. Enwangan as papilnina, kāi kapelli pertikka ēn 1990 mettu iz Injas be Jonas Trinkunas inicjātiwin. Endāusinsnan bēi wūras, delīkskai izmīrstas, pagūniskas Laītawas melōdis be grimmas. Ukanāuna platti ast upperauta Prūsamans.
Kappelis plattin mazzi kaupaūtwei na pāusu: http://www.dangus.net/mailorder/catalogue.htm Ōfficilskan kappelis pāusan: http://www.romuva.lt/?kalba=engl&page=kultura&nr=3 Ēn muzīkin engardau si Teīsilāuks Ragūsta
Alnāsteini - Kwīdins 2005