ĒNWADS Tēmpars Skaitātaji, sēn debīkan enimmewingiskwan mes ebkailinnamai Ten ēn nūsmu peisālei. Sta ast jāu āntara Perkūnas nummeri ēn nāunai dwaibiliskai fōrmin. Stai nummeri ast upperauts trimmans Wassaras Swintikans. Be tīt Līges, ekwinōkcijas swintikans, kitāi nikāi prēi Slawans, ast relatīwai mazzais swarewīngis, swarewīngaisei ast dwāi wīlaisis – Wilīdeina, kaddan mes zignāimai naseīlins be ebkailinnamai perēntan gīwatan be Pergrūbri (laīt. Jōre) – pīrmas zalliskwas swintikans. Pergrūbri ast pēr skattawans swintikans, tenēisan kerdā perlānke ezze dīwiskwan stēisan wassariskan prakitawīdinsenin. Ēn stesmu mettu wīrst būwušas swintintas relatīwai wīlai – 30.IV. ēn zūrgiskwai stēisan Pergrūbri swintikan – 23.IV wanginnuns swajjan gīwatan “swints” Wojciech – pintegaūniskas bāukis, kas pa gerbsenin izniteisinnuns Rammawan, mazīngi pagattawintan prēi šentin swintikan swintinsnan. Kāigi galas tikslin ast ēn sfērei stēisan legendin, tīt datan ast perarwiskan. Retawīngis stas senpalsenis? Etrāsnan mes palāikamai Jūmans, mīlai skaitātajai be perwūkauimai ēn skaitāsenin. Redakcjōniskas Wīrija kwaitēi Jūmans tūlin Saūlin, sulliskan zallin be lāimiskwan. Redakcjōni
PERKŪNS Redakcjōniska wīrija: Teīsilāuks Ragūsta Nērtiks Kōntakts: akszugor@o2.pl
Drāugidīlin: Saūlis Klākis Jerzy Niecio Zurbrukei: Nērtiks
NA WASSARISKAN PREILĪGISNAN Dumais wītra, wītra pīdais majjan klantīsenin pēr dēinan be pēr naktin, strūjais dūms, dūms immais majjans supnans Dēiwamans pirzdau tenēisan lāuksniskans akkins... Bīgais appi, appi tū waīda kāi ristun pagaūsenin sēn wangan as tentīsei, tīt kāi tenēi Zemē, Saūli be Undan. Saūlis Klākis
WILIDEINĀ 2006 ēn Skīstu (Galīnda)
As perjāwuns ēn Skīstan sabattiskan bītan. As ebtikuns stwen Saūlis Klākin be Medinaītin. Mes ni widāwuns subbans tīt ilgai, tītet prastai mes ni mazīwusis wangīntun waiţātwei. Mes gūbimai migītwei zūrgi ketwirtan be ezze pēnktan jāu turīwusis etskītwei. Mes immusis pa pintan dabber dwāi zmūnin, be jāwusis pēr mīstan, kīrsa appin. Kaddan mes ausīdusis iz automōbilin, gērwis ebkailinnušas mans sēn swajjan grimman. Prēi pagaūsenin, as sadinnuns Werbas na abbai appis krāntamans, ebzentliwuns tīt
swintan deīktan, sergītan sēn warin stēisan Werban. Na dāinas deīktu kraktā gēidusi na mans. Sta bēi perarwi grazzan be swarewīngin zentlin, beggi sta ast brendu widātun kraktan iz tīt taūwan. Saūlis Klākis pagaūwuns dāinan. Empirzdan, glaubāwuns magīskan skrittan sēn sirwis ragan zūrgi mans. Staddan mes zignāwusis naseīlins, kāi jāu etgūbi ēn Zemman Swītan sēn pawīrpintans undans stēisan appin. Mes mettusis zirnis biskin ēn undan ikāigi upperan pēr tennans. Panzdau Medinaītis be as auwīlkusis si, be engūbimai ēn undan ēn magīsku deīktu, kāi gaūlai spārtin be ebsergīsnan ezze appei. Mes dīwai augūbimai iz undan be ebwīlkusis, beggi undan bēi spārtai saltan – 200 metran tālis appi autekkusi iz azzaran, na kan dabber bēi lads. Kaddan mes augūbimai, Saūli entikriskai etskīja. Mes dirīwusis ēn tusīsnai na Tenesses skīstan prusnan, kadda Tenā dāncau na wīrsamans steīsan garrin. Panzdau mes sendīwusis upperan pēr Saūlin, laīwusis allun na zemmin iz ragan be empīri pūwusis din. Mes empīri waiţāwusis Saūlis Klākes wērsan – “Na wassariskan preilīgisnan” be grimmusis Daīnan “Ukadebaisis Perkūne Dēiwe”. Kaddan mes wanginnusis gremtun, dwāi pāustas zānsis praskrīwušas kīrsa nūmans. Ripīntai mes sendīwusis Zemmin upperan – enkapusis wūpitan pāutan grazīntan sēn sōlariskans zentlins, kāi būlai wēisewingi ēn stan mettan. Likkin stēisan pāutan mes padelinnusis sirdzau subban be īdusis. Kaddan mes jāu gūbimai ēn automōbilin, wārnis preiskrīwuns be zignāwuns mans. Nērtiks Galerija stēisan auīmsenin iz swintikans - http://prusa.strefa.pl/nertiks/papāusai/welykos.html
KAŪKAI Kaūkai, kaūtkai, meddiskai zmūnei – stawīdans emnins gaūwusis līkutai zmūnikai, kāi gīwa ēn zmūniskamans sadellins. Ēn wūramans druwīsnans stēisan Prūsan kaūkai bēi pēr līkutans labāi naseīlikai, zmūnikai, giwīntai pa saiwāgaŗŗu 1 anga kittan kīrnan prēi buttiskai sadellai. Adder beggi stabban buttai bēi pēr sadellins sirzdau graūdenins - kaūkai bēi pabilītai dīgi pēr meddiskans zmūnins. Iz pagūniskans druwīsnans, pragūbusis kaūkai kāigi kaūtkai ēr amziniskans druwīsnans stēisan “kriksjāniskan” jāu Wārmikan, anga dīgi kittan Prūsas buwīntajan. Ēmpiri sēn kāimas etwijāsnan, kaūkai pagaūwa buwīntwei ēn klantistaldu anga pa buttas pakūrtai, ainawīdai aīnat ēn zmūnes zūrgiskwai be tīt kāigi praūrais pagalba tennan. Pēr pagruntisnan māisan wīrdan, as wīrst preiwekkuns stwi dwajjans gerbsenins stēisan zmūnin iz kittans Prūsas pāusans, kāi turrēi stan enimmewingiskwan pazinātun stans 1
Kaūkai būwina ēn zemasmu switu, Erkwendau erēisenei ast pa kīrnas saiwāgarres kīrnamans. Stesse paggan nikwēigi ni aupjaūne di saiwāgarrin, kas āuga ēn sadu. Pēr waldītajan stēisan kaūkan ast Puškaitis, tenesmu be kaūkamans ēn assaniskans swintikans sendest di dājans pa kīrsnas saiwāgarres kīrnamans.
pramīlans be dīlawingins astins. Ēn ainasmu kāimu ēn Sembai giwijja naūtiskas utris. Kaddan izdirīwusis stan kaūtkai, giwīntai nitāli tenesse āutrin, pagaūwa pagalbtwei tenesmu dalbantai ēn naktei pūdans, kattilans, škīwins be tīt grazzans, kāi utris ēn īnsai kērdai lāimiwuns. Tenesse genā dīnkawingiskwas paggan šūwusi eraīnasmu iz kaūtkans stāmenimin be kēlmikan. Kaddan kaūtkai izdirīwusis stan, prawīlkusis swajjans padraztans rūkans na nāunans, panzdau stan ēmpiri wekkusis “etšlūzitai, etdīlatai”, panzdau stan iznikkusis na wisaddan. Ēn kitsmu kāimu lūdis turrēi grazzans kāikans, adder nikwēigi ni maitāi tennans, beggi kāikai wisaddan bēi sātwai be pūwintai. Ni mazīnts izprestun, ka dāst tenēimans pūtun, aīnan naktin auklipuns si ēn skūnei. Kaddan nakts pergūbusi, kāigi iz pa zemmin izgubbusis dwāinadesimt stēisan kaūtkan, ēn padraztamans rūkans. Izrēizan pagaūwusis skistīntun kāikans, kāistun tenēimans grīwans, pūwintun be maitātun. Kaddan wanginnusis, iznikkusis. Austabbints lūdis prettuns šūtun tenēimans nāunans rūkans pēr prāizan. Tīt dīgi segīwusis. Pa delli stēisan dēinans etkūmps auklipuns si ēn skūnei, pirzdau stan lazīnuns na kraīsu nāunans rūkans pēr swajjans naktiskans pagalbtajans. Kaddan kaūtkai tikkusis, etkūmps segēi swajjan dīlin, panzdau stan preigūbusis prēi rūkans. Aīns iz tennans waiţāwuns: ō dirēiti, lūdis ni kwaitēi kāi mes šlūzilimai jāu tenesmu; platīwuns nūmans. Panzdau stan pawīlkusis swajjans nāunans rūkans be nikwēigi jāu ni tikkusis. Teīsilāuks Ragūsta Na gruntu: Kolberg A., Mazury Pruskie. Dzieła wszystkie t. 40, Kraków 1966. Pawłowska J., Wieś warmińska Brąswałd w województwie olsztyńskim w latach 1945-1967, Wrocław 1987. Szyfer A., Zwyczaje, obrzędy i wierzenia Mazurów i Warmiaków, Alnāsteini 1968. Warmiacy i Mazurzy, senrīnktan dīlin pa red. B. Kuźniewski's, Alnāsteiniks 2002.
KUNNEGS STĒISAN BALTISKAN APPIN Ukaswintan Prūsiskan Zemmin enwijāi dwāi appis – Wīksla be Mīmeli. Pra tenesses sirdan strāuja Prēigara. Līnai pīda swajjans undans iz Dāngun ēr Pazemmin. Stās debīkas appis turri swajjan kunnegan – prawūran be debīkan. Stan kunnegan ast Esketters. Sēn debīskwan mazzi izlīgintun si na tennan kals, adder jāu niaīnunts sēn wūran. Esketterai perlānke prēi gremzdīskaiškelattiskans zukans be ast ukawūrans giwīntans skrittanikans na Zemmei. Esketteras gaddingiska perlanksnā ast aupalsenin stēisan panzdauman mettan. Baltiskas esketters ni ast wakkariskan esketteran, kāi līgina erteinū, kas gīwa ēn appimans enpalantamans ēn Atlantikan be Sirzdauzemiskan Jūrin, adder astarainasīsnan esketteran, giwīwusin ēn zēimaiamerikanīskamans appins. Sta pastāi gērdauts sēn genetiskans enlaukīsnans. Ēn 1996 mettu gābi debīkan esketteran ēn Estantautai be enlaukijja tenesse DNA. Nūss esketters mazzi turītwei trīns – ketwerins ilgas metrans be dwissimtans – trīsimtans pēnkdesimitans gnettas kilōgramans. (Ukamūisesas iz esketterans, gūdiska bilūga, mazzi turītwei īr newīnerins ilgas metrans be pusāntans gnettas tōnans) Ast tāns dwaizūrgiskan zukan – patūlnina si be gīwa ēn swāise gīwatas pīrmamans mettans ēn appimans, adder ēn gīwatas likku gīwa ēn jūŗu. As palīgus prēi ājan (sēn kan ast taūwu gintaws), šlāitewingi tenesse stagiskan plūtwan. Tenesse kērmens ast stegts sēn kaūliskans
plattikans. Ast kīrsnas na rīkisnai, timraizallis na grawamans be ēst gāils na wīderu. Tenesse āustin ast ilgan, maitāsnas wīdas paggan. Lāndan stēisan māldan esketteran ast dubniskas planktōns. Mūisesai esketterai īst dubniskans zukans. Esketterai turri spārtai gardun mēnsan. Stesse paggan zmūnei ezwisaddan gābi esketterans wiskwēi, kwēi esketterai giwīja. Ezze stan bilāi grēkiskas kaltis be indianiskai tōtemai sēn pawīdans stēisan esketteran. Graūdu, sēn kerdan bēi stu tūls stēisan zmūnei be turrēi stu walnans medjānis wīdans. XX metsimtas empīrzdan tektai na ebgīmsnan esketterai bēi gabtai šlāit niaīnans araīkinsnans, šlāit niaīnan pateīsin pēr swintiskwan. Stēisan esketteran bēi tītet stu mazzais. Šlāits stan, regulisnā stēisan appin pernaikinna tenēisan dabbiskai ebgīmsnas deīktans sēn stabiskan dubnan be dīwan struttan. Industrījas etwijāsnas paggan undan stēisan appin bēi stu spārtais dērgta, adder ka bēi ukaswarewīngan, takkisai na appimans auwīri esketteramans (dīgi lasassamans) pintans ēr stans deīktans. Panzdaums wīksliskas esketters pastāi gabts ēn 1972 mettu. KUNNEGAS ETWARTĪNSNA Anga ainuntkaddan kunnegs wīrst etwartinnuns ēr swajjan kunnegistan? Labban waīstin ast nipraūrs tenesse gaddingiskas perlānksnas ebgērdausenis. Wakkarisku esketteru prawerru temperaturan 20 ºC ēr ebgīmsnan. Ast dīgi spārtai rets. Tēntiskai ast tēr dwāi wakkariskas esketteras pōpulacijas – aīna patūlnina si ēn prancōziskai appei Girōndai, be āntara patūlnina si ēn geōrgiskai appei Riōnei. Astarainasīsnu esketteru prawerru tēr 13,3 – 17,8 ºC ēr ebgīmsnan be ni ast tīt rets (adder akiwīstai dīgi spārtais rets nikāi praūrais). Grāudu, mes wīrstmai etgimmusis ēn baltisku jūŗu amerikanīskan pōpulacijan, perarwi kītan nūsai, baltiskai. Ni ast jāu baltiskas pōpulacijas izrankīsenes mazīngisku – ast jāu pēr līkutan stēisan baltiskan esketteran. Sta ast zmūniskas dwassingiskwas kaīna. Mazzingi genai stēisan panzdauman baltiskan esketteran wīrst izmaisāwusis si sēn genans stēisan amerikanīskan esketteran be wīrst mūisesintun si staddan tenēisan prōcentiska dallā ēn pōpulacijai, dabbiskas etrīnksna paggan. Enwangan pōpulacija etkūmps wīrst būwuns genetiskai baltiska. Esketterai gaūne brenstiskwan ēn wūru stēisan septinnerins – astōnins mettan, tītet tenēisan ewōlucija wīrst būwuns spārtai līna. Ēn Pōlei esketteran etgīma Jūriska Stacjōni na Helu. Dīgi Jūs, tēmparai skaitātajai, mazzi pagalbtwei kunnegu. Ēn akwaristiskamans kāupabuttans ēn rēizans mazzitei widātun līkutans esketterans. Stāi ast zukai ēr līkutans ūrans prēi buttamans. Ik turritei stawīdan, kāupaiti be wāisinaiti tennans (bandāis ik sta ast nūss esketters, ukadenzimais perdāts ast sterlets!). Mazzingi Jūsai esketterai wīrst būwusis aīnans iz pīrmans esketterans ēn prūsiskamans appins. Esketterai ist planktōns, mazzitei dīgi kāuptwei specjālan pērdan pēr esketerrans. Tennei pergīwa īr astrans zēimans, adder turri būtwei staddan maitātai. Palāika dabber prōblems stesse etwirīsnas stēisan pintan ēr ebgīmsnas deīktans. Prawerru zeīstun erlangīns pēr zukans prēi takkisans, anga etzeīstun wūrans tīt, kāi mazīlai pīstun īr trīsimtaikilōgramiskans esketterans. Stāi būlai pawīda!
Ōptimizmas tūls! Wīrst etgīmusi Prūsa, wīrst etwartinnuns dīgi esketters! Nērtiks
LISTSENIN STESSES KERAMIKIS STĒISAN WŪRAN PRŪSAN Ēn dēinan 19 ragan 2006 mettan audāi si keramiskai wārštatai ēn gruntiskai skūlai nr 3 ēn Labasmu Mīstu. Maldūni delīkan immi empirzdan ēn lakcjōnei ezze keramikin stēisan Baltan, tikrōman Wārmis be Mazūran buwinntajan, adder panzdau bandāwusi si subban ēn listenju stēisan palīgan traūkan. As peisāi “palīgan”, beggi akiwīstai ni kakinnusi izwanginewīngiskwan stesses sēimiskas keramikis, adder prōpaus stan tenesses kawīdisku austabbinusi tīt teikikans kāigi ōrganizitajans. Ōrganizitajai preitarīngi pazināwusis, kāi izwanginewīngiskai teīklai replīkin prawerru debīkan enjuksnan be kantan. Prōpaus stan, maldūni bēi spārtai sātwinta be garantēi, kāi sēn enimmewingiskwan wīrst delīkan immusi ēn ripīntamans stawīdamans warštatach. Izwanginewīngiskai! Brawō pēr ōrganizitajans be augīntajans. Pēr ōrganizitajan stēisan wārštatan ast Ginnija stesses Istōrijan be Kultūrin stēisan Prūsan “Pruthenia”. Tūls informaciōnin na internettisku pāusu: http://pruthenia.strefa.pl/ Teīsilāuks Ragūsta
NEWINALLUNKS Mājs gīni Mattis prasijja men kadāi ezze fōrmiskan newinallunkan. Tāns peisāi, kāi kadāi widāwuns na swāises annis kastenu stawīdan newinallunkin sēn wissans pralunkiskans. Mazibūt, gi newīneta (trēitas spārtis) bēi pēr swintan gīrbin pēr Baltans. Mattis prasīwuns men ezze dwāi pawīstins: • Anga mazīngi enwaidīntun, kāi eraīna pralunkiska ast paralella ēr ainuntan grāwan? • Anga mazīngi enwaidīntun, kāi grāwas be ukaīnsaisis pralunkiskas sumā dāst ukailgaisin pralunkiskan? As wīrst stenguns si etrātwei na stans prasīsenins, kittans newinallunkas swajjistans aupaluns be wīrst peisāwuns, kwās iz dins ast pēr empīriniskans swajjistans stēisan fōrmiskan tulillunkans, adder kwās ast tēr pēr fōrmiskas newinallunkas swajjistans. Pamirīseimai ezze pīrman prasīsenin. Panummeriseimai wīrsans tīt, kāi grāws sēilai dwāi wīrsans sēn nummerins šlaitīnantans ezze aīns. Teinū sēiseimai pīrman be ketwirtan wīrsan sēn pralunkiskan. Mes turrimai teinū keturillunkan sēn pūran stēisan emprīkiskan grāwan līgan. Stawīds keturillunks ast pēr trapezin, tītet turri dwāi likkewingins grāwans paralellans. Sta zentli, kāi pralunkiskā sēita pīrman be ketwirtan wīrsan ast paralella ēr grāwan. Ripīnantai,
sēiseimai wīrsans pēnktan be septman. Etkūmps, ši pralunkiskā, panzdauma pralunkiskā be dwāi grāwai teīke trapezin, tītet ši pralunkiskā ast paralella ēr panzdauman pralunkiskan, tītet dīgi ēr grawwan. Nipūriskas gīrbes stēisan grawan paggan, segīntai tīt mes wīrstmai gaūwusis wissans pralunkiskan, tītet eraīna pralunkiskā ast paralella ēr ainuntan grāwan. Endirīseimai, kāi kaddan gīrbis stēisan grāwan būlai pūriska, staddan sēn stawīdan wīdan mes nikwēigi ni wīrstmai gaūwusis pralunkiskan, kwāi sejja wīrsai, kwēisan nummerin šlaitinna si ezze pūriskan gīrban. Pēr labban perwaidīnsnan ast kwadrats. Ainagimmusi tenesse pralunkiskā ast pa lunku 45 gradan ēr wissans grāwans. Dīgi īnsaisi uššaillunkas pralunkiskā ni ast paralella ēr niainuntan grāwan. Kāi etrālai di na āntaran prasīsenin, gīrbauseimai lunkans ēn newinallunku. Kāi aupalai di lunkan sirzdau kaīminiskans grāwans, padelīseimai newinallunkan na newīnerins līgans trillunkans. Erāins trillunks turri lunkan 360/9=40 gradans, tītet dwāi likkewingei lunkans ēn trillunku turri ēmpiri 140 gradans, tītet telli turri lunks sirzdau grāwans. Glaubāiseimai newinallunkas delīkan sēn paralellans pralunkiskans, be pazenlinseimai stwen lunkans:
Teinū mes wīdamai, kāi zemmaws trapezes grunts šlaitinna si ezze wīrsawu ezze ligangrāwiskas trillunkas gruntan, adder pēr stesse trillunkan gruntan asr newinallunkan grāws. Tīt mazzi būtwei tēr 140 gradan lūnkas sirzdau grāwans paggan. Kits lunks ni dālai lunkan 60 gradan ēn trapezu. Ēn eraīnu n-lunku sēn nipūriskan grāwan gīrbin mes turrimai (n-3)/2 šlaitawīdans pralunkiskans. Ik glaubālai aīnan pralunkiskans iz aīnan gaddingin, mes gaūlaimai lāuksnan. Beggi ēn n-lunku ast (n-3)/2 pralunkiskans gaddingis, tītet dīgi mazīngi glaubātun (n-3)/2 šlaitawīdans gaddingins stēisan n-irmiskan lāuksnan. Be tīt mes turri aīnan penktairmiskan lāuksnan (pentagram), dwāi septinereirmiskans lāuksnans be trīns newinairmiskans. Na zemmawan glabalin ast wissans newinawīrsiskas lāuksnas:
Dirīseimai na āntaran lāuksnan. Dwāi kittans mazzi būtwei glaubātans šlāit rānkas etskajjisnan, adder āntaran ni. Tīt ast stesse paggan, beggi stwi prelunkiskā sejja wīrsan sēn tīrtan ripīntan, adder trēita delāi newīnetan. Stesse paggan pa trillunkas glaubasenin mes etwartīnlaimai ēn stan subban akrātan. Mes turri tītet glaubātun trīns trillunkans, tītet dwāi rēizan etskajjitun rānkan. Palīgin swajjistan turri israēliska lauksnā. Stawīdas lāuksnas ast mazīngis ēn tulillunkamans kwēisan gīrbin stēisan grāwan ni ast pīrma. Endirēiti, kāi āntara lauksnā turri ēn sen pīrman, adder tīrta turri ēn sen āntaran. Be sta ast jāu ezze newinallunkan gerbsenes wangā. Nērtiks
WAIŢASNA (....) Stāi pāustikai pēr nika turri Nūsans Dēiwans. Treppa pa Zemmei adder Dēiwan ni wīda. Wītra maitāi tenēisan nasins, undan gasinna enlaipinsnan – tennei enwartinna akkans. Perklantēi stabans be pannus swintiskwan, wargasegīntai. Pa tennans tēr aulausna be pāustan. Mes sēn swītan, ēn swītu be pēr swītan. Gīwamai, beggi gīwa garrei, pippelei, alnis. Gīwamai, kāi kwaitēi Dēiwai. Mes ni bijjamai galan. Mes ni bijjamai praastinsenin. Adder tenēisan religiōnin ast galiskan dribbinsnan. Ergalīnts Dēiws ebkabīnts na sakstiskas grāndikamans – tenesmu tennei piddan madlans. Tennei bilāi, kāi etskīt, adder gi erwangan ni aulaūja di. Mazzi būtwei tēr wesseli be pūja ēn Zemmis gilluwai. Stwen wisāi streīpstai gēide migīntai na tūliskwans stēisan nāunan wāisin. Kwēi mazzi būtwei tuldīskais, enimmumneis be tappeis? Ēr kan mazzi wedduns tennans skrīzits Dēiws? Sta ast etrāsna: tennei kwaitēi giwītun kāi wisaddan, kāi prāurais, westai sē tārin stēisan perweksnaswērtan nōseilanikan, tenēisan kwāitu paklusmai. Wīlkan kāimenis sēn dāntans kwaitīntans kassins – anga mes turrimai nūsans dallans palaipiintwei sklāwibin stēisan swintanrāngtajan? Eraīns iz mans mazzi būtwei pēr mistran be pēr nōseilanikan – pēr nōseilanikan be pēr mistran. Nūsai wāitei, di nūsa izpretewingisku, nūsai Dēiwai ast sizdau mans. Wiskwēi mazzimai sendītun upperans, wiskwēi laukītun zentlins. Stāi ni sendest upperans. Dāt dins waldītajans stēisan stabiskan zēistan. Stesse pagan tenēisan niskīstai kērmenei pāuja, sēn kīrman wemtan pragertai, talkātai pa pīdamans be taklātai ēn dubbins, šlāit swāiktas strīlans, šlāit pateīsis lāsan. Kaddan wīrst pergubbusis stwi, wīrst nipateīsinusis urnins, wīrst drēudiwusis wertīwingin ēnkapan. Tennei ast mīlinai sēn niskīstiskwan stēisan wīnan, kans tennei subbai subbans ebmīri. Perēit stegtai sēn pelkin, immantai ēn rānkamans pūlins izgūztans ēndiskan winan. Wīrstei dirīwusis, kāi wīrst wītuszas smirdīntas līpas adder anzānamans wīrst pūwuszas saknis. Apus wīrst pastāwusis si krāujiskai wūrmintun adder laūkai ni sītai, ni pjaūtai,
ni wīrst maitāwuns gurīnan Kurkan. Ka jūs wīrstei enpiddusis ēn buttans swajamans malnīkans, kaīgi gurīna pūja na sārmenei. Ebbartai kāikai ni wīrst auwīlkusis rūkans, māldai ni wīrst padelīwuns si sēn labbans. Bittiskan trustin wīrstei piddusis ēn tenēisan ālkans adder stwen nianga wīrdas, nianga teīsis, nianga madlan. Ni enimmaiti tenēisan drūwin. Grauudeiti sīrgtans pamirīsnans. Palāikaiti prēi subban. Gīrbauiti pa praūran mīnikas pilnibins be nawwibins. Palāikati prēi naseīlins stēisan pirzdaunikan. Ni etdāiti stan, ka perlānke prēi Nussans Dēiwans. Pa kittan stāi wīrst mūslinuns jūmans akans be wans wissans wīrst rāngusis swītu. Jerzy Niecio
Zemais pertrepamai tekstan ēn wārmiskai amziskai bīlai. Sta ast Edwardas Cyfas lāiskas Po naszamu. Gawędy warmińskie” fragments. Mes kwaitāimai Jūmans mīlan skaitāsenin.
ZIELGÓNOC No jó! To dożyli Zielgónocy. Jek zawdy co rok rejwach w chałupie i gwałt roboty co razu przerobzić nie jidzie. Zygfryd ze swojó i z dzieciukam przyjadó, z Rejchu tyż sia zbziyrajó. Narodu do noju zjedzie cało chałupa. Łóni wszystke mózió co Zielgónoc na wsi je nopsiankniejszo. I w tam roku tyż mo być jek zawdy łu noju na Warniji. Po naszamu. A to łu noju buło zawdy trocha jenaczy jek tero na Warniji noród śwantuje. Matylda łuzijo sia bez cołkan tydziań jek w łukropsie. Swójskygo chleba prazie dzisioj łuż napsiekła. I tworogu nastoziuła, bo do kuchów brok, a kupny je jenakszy. Świnia am zarznyli i jo tyż mom gwołt bez to roboty. Grycówka i lyberka łuż mom fertyk i praziem blutwoszta we flaki napchoł i Matyldzie do łuworzanio do glasków nawtykoł. Na zieczór mojo bandzie glaski w keslu warzyć z mniajsam, z karbónadó i z klopsami. Zawdy tyż robziwam po pora glasków i z grycówkó i lyberkó i blutówko. Te z Rejchu zawdy muszó pora glasków ze sobó wziójść, bo mózio co łu niych czego takygo nie łoddo. A jo na zieczór banda wandziuł. Trocha mniajsa, szynków i szpeku. Eszcze i pora flaków lyberki i grycówki. Łu noju we wsi mózió co taki wandzóny grycówki jek Klyjmens żodan zrobzić nie potrasi. A jek łóna potam po kawalóntku do gorzołeczki fejn smakuje? A jó, eszcze szpritusu musza fejn rozrobzić i z mniodam i z kowkó, co by sia na cias przezryć zdójrzuło. – Wyloz am na siułka na dwór łodetchnóńć i na banku cygaryta wykurzyć i tak mi sia spomniało jek to łu noju kedajś na Zielgónoc buło jek am jeszcze szurkam buł. Do kościoła nolepsi buło zawdy jiść na Jutrznio ło szósty. Jojków śwancić i jydzanio nie znalim. Mym tlo w Palmowo Niydziela śwancili palmy. Po kościele muterka zawdy na frysztyk nasmarzuła krupnicy ze szpekam. A jojka malowalim abo w kupnych farbach abo jek eszcze kedajś fejn na brunatno w cybuloku, abo jek tanta Ołgusta na zielonó w plewach łod saradeli. I zawdy tych jojków mus buło gwołt łumalować. A choc i bez sztyrdzieści. Mój bruderek Gustow w jenam roku jek sia do jojków łusiod to som cały mandel pożer.
Zawdy, razu nie ziam kedy, foterek abo na sodzie, abo w lesie za cható w kadykach zajóncowe gniozdka szykował. Po frysztyku tedy móziuł, jidzta dzieciuki na sod abo do lasa, pewno woma zojónce w gniozdach cóś fejnygo łostazili. Lecielim tedy jek szolóne na sod abo gdzie jandzi gniozdków szukać, i cole nie buło ejnfach jych nolyźć. Jekam w kóncu noleźli tom sia mocno radowali. A w gniozdach byli fejne, łumalowane jojka, tak sia fejn śwycili, bo jych muterka eszcze szpekam przecióngnóła. Na te jojka tom sia potam zawdy mnieniali. Jedan zbziyroł some zielóne, drugan czerwóne abo brunatne. I bómbónów tyż zawdy buło gwołt w tych gniozdkach. Kedajś w Wotamborku łu Lisa łoddało kupsić take marcyponowejojka w szekulodzie. A w niych byli psiszczónki. Mojo siostra Hilda i ji kuzyna Marta noleźli w gniozdach take jojka. Marta swoje jojko jodła łostróżnie i psiszczónek nolazła, a Hilda pożerła chibko swoje jojko z psiszczónkam. Potam bez cołan zieczór ryczała za tan psiszczónek. – Pora niedziyl przed Zielgónocó naprzynosilim do chałupy brzozowych zitków. Potam łustozialim jych w ciepły wodzie coby listki puścili. I w Śwanta chodzilim z tami zitkami po wsi po smaganiu. Na Warniji kedajś sia wodó nie łoblywali. Mym chodzili po smaganiu. Małe szurki smagali po nogach brzozowami zitkami i zawdym ze sobó mnieli abo jekoś torba abo mało łopołka. I dostowalim łod ludziów malowane jojka, smaczniste kuchy i bómbóny a ciasam i psieniandze. Nolepsi buło jiść do ciotki Katrynki choc daleko, bo łóna aż strugó mniyszkała. Łóna sia zawdy na noju mocno łuradowała i zawdy łod ni dostalim noziancy. Zianksze szurki, choc i take podświńczoki tyż chodzili po smaganiu z kadykam. Dziywczoki mnieli ciasam aż do krsi nogi podropane. Jenygo razu przyjechali do noju na Śwanta nasze dwa kuzynki z Łolstyna Agnesa i Urzelka. Łóni w Łolstynie smaganio nie znali. Hilda sia ługodała z szurkami co jam łokno roztworte łostazi co by wlyźć mogli i dziywczoki wysmagać. Ale jom wyklepoł i łóne łobydwa sobzie w łożu nogi gazytami łobziójzali i nic jam nie buło. Ale szurki z ty złości noleźli w drugi jizbzie Hilda i chcieli jó wysmagać. A łóna psiowełna wlazła mniandzy puchwa i psierzyna i tyż ji rychtyk nie dostali. No łoboczywam jek to latoś bandzie. Eszcze pewno som po smaganiu puda, bo młode razu nie ziedzó jek to sia robzi. - Wszystkam Woma zdrowych Śwantów życza, tlo nie jydzta za gwołt jojków co byśta łod niych łochwatu nie dostali. Szczajść Woma Boże.
NIPERARWISKU Mennei perwaidinna si kāi as kirdi ebkupsīntan wakan stesse kalūzitas wītras ēn wippemans stesses pjaūtas ēn pārku apsis... Mennei perwaidinna si kāi as wīda kraūjan stēisan Wārmin be Galīndan ēn dubbei kīrsa azzaru... Mennei perwaidinna si kāi di mazzi būtwei majā zemē.
Saūlis Klākis
Alnāsteini - Kwīdins 2006