Atklajumiizgudrojumipienemumimiklas(PME)

Annotation Atklājumi izgudrojumi pieņēmumi mīklas Pirms Mūsu Ēras ERUDĪTAM AVOTS-2004 Sastādītāji: Indra Andersone, Arvīds Purviņš Mākslinieks ULDIS BALTUTIS Noskannējis grāmatu un FB2 failu izveidojis Imants Ločmelis ATKLĀJUMI IZGUDROJUMI PIEŅĒMUMI MĪKLAS PIRMATNĒJĀS KOPIENAS IEKĀRTA LATVIJĀ MEZOPOTĀMIJAS KULTŪRA TROJAS UZPLAUKUMS BABILONA (IRĀKA).

KRĒTAS - MIKĒNU KULTŪRA SENĀKĀ SVĒTNĪCA LATVIJĀ BALTU CILŠU VEIDOŠANĀS

ATKLĀJUMI IZGUDROJUMI PIEŅĒMUMI MĪKLAS PIRMS MŪSU ĒRAS PRIEKŠVĀRDS Pētot senos klinšu zīmējumus, apbedījumus un izrakumus, var secināt, ka aizvēsturiskie alu cilvēki nebūt nav pliki mežoņi, kādus tos attēlo multiplikācijas filmās. Jau 15 000 gadu p.m.ē. viņi lietoja daudz dažādu instrumentu (sākot ar kaula adatām līdz lieliski izstrādātiem šķēpu uzgajiem) un tērpās no ādas darinātos apģērbos. Daļa no viņiem dzīvoja alās, kas bija izgreznotas ar zīmējumiem, daļa teltīs vai pat no mamuta kauliem būvētās mītnēs. Vēl vairāk - cilvēciskās īpašības un attiecības jau ir pastāvējušas pat neandertāliešu laikā. Atrokot 60 000-30 000 gadu vecus neandertāliešu apbedījumus, redzams, ka cilvēki apglabāti rūpīgi izraktos kapos. Divās apbedījuma vietās atrasti arī ziedputekšņi, kas liecina, ka kapā bijuši ziedi. Tā kā daudzi apbedītie ir bijuši salīdzinoši veci un pat fiziski nepilnvērtīgi, Čikāgas universitātes antropoloģijas profesors Ričards Kleins uzskata, ka tieši cilvēciskās sabiedrības evolūcijas sākums - kopējas rūpes par veciem un slimiem - ļāva neandertāliešiem dzīvot ilgāku mūžu nekā viņu priekštečiem. Tiem, kuri domā, ka viss labais un ievērojamais ir izgudrots tikai 18.-19. gs., nāksies vilties - tas nebūt tā nav.

1 500 000 g. p.m.ē.

UGUNS IZMANTOŠANA Homo sapiens senči iemācās lietot uguni. Pirmās norādes uz to, ka cilvēka priekštecis ir izmantojis uguni, arheologi ir atraduši Austrumāfrikā. Sākotnēji pirmatnējie cilvēki izmantoja uguni, kas radās zibens spēriena rezultātā, bet pats iegūt uguni cilvēks iemācījās vēlajā paleolītā, kad veidojās mūsdienu cilvēka tips - neoantrops (Homo sapiens) jeb Kromaņonas cilvēks.

850 000 g. p.m.ē.

PIRMIE ASTRONOMISKIE NOVĒROJUMI Cilvēka priekštecis sāk pirmos astronomiskos novērojumus, īpašu uzmanību pievēršot Saules lēktam un rietam, Mēness fāzēm, sējas un ražas novākšanas laikam.

500 000 g. p.m.ē.

ŠĶĒPAM LĪDZĪGS IEROCIS Izgatavots pirmais ierocis, kas atgādina koka šķēpu. Tas atrasts Heidelbergas cilvēku apmetnē Vācijā. Ar to pašu laiku var datēt arī žebērkļa izmantošanu. To lietoja, lai uzdurtu garām peldošu zivi.

Līdz cilvēks iemācījās makšķerēt, vajadzēja paiet daudziem tūkstošiem gadu. Pirmās makšķeres tika izgatavotas apmēram 14 000 g. p.m.ē. Eiropas un Āfrikas teritorijā.

Neandertālietis Eiropā, Āzijā un Āfrikā dzīvo Neandertāles cilvēki. To atliekas pirmoreiz atrastas 1836. g.

Neandertāles ielejā netālu no Diseldorfas. Šiem cilvēkiem raksturīgs mazs augums (vīriešu garums aptuveni 160 cm), masīvs skelets, liela galvaskausa smadzeņu daļa, slīpa piere ar izteiktiem uzacu lokiem, apakš​žoklis bez zoda izciļņa.

160 000 g. p.m.ē.

APAVI Cilvēka priekštecis lieto apavus. Tie faktiski bija ap potītēm savilkti un sasieti zvērādas maisiņi.

60 000 g. p.m .ē.

MŪZIKAS INSTRUMENTI Izgatavoti pirmie instrumenti, kas izdod skaņu. Divas svilpītes atrastas Lībijas teritorijā.

50 000 g. p.m .ē.

PIRMIE KLINŠU GLEZNOJUMI 200 000-35 000 g. p.m.ē. NEANDERTĀLES CILVĒKS Klinšu gleznojumi ir pati senākā mākslas forma. Visvecākie klinšu gleznojumi atrasti Arnemlendā, Austrālijā. Ievērojamākās Alu gleznojumi Francijā un Spānijā - senākā mākslas forma alas ar klinšu gleznojumiem atrodas Lasko (Francija) un Altamirā (Spānija). Tās veidotas apmēram 15 000 g. p.m.ē. Lasko alā attēloti savvaļas zirgi, pirmatnēji vērši, brieži, kalnu kazas, bizoni, vienā zīmējumā - vīrietis ar putna galvu. Altamirā - sarkanā, melnā un brūnā krāsā izteiksmīgi attēloti dzīvnieki kustībā.

50 000 g. p.m.ē.

PIRMAIS TĀLAS DARBĪBAS IEROCIS

Cilvēka priekštecis sāk izmantot loku un bultas. Tās bija ļoti primitīvas, bet savu mērķi pilnībā attaisnoja. Apmēram 20 000 g. p.m.ē. bultas kļuva par niknāku ieroci Kad cilvēks iedomājās saliekt lokanu zaru un savienot tā galus ar izturīgu auklu no savītām dzīvnieku cīpslām vai matiem, medībās veiksme uzsmaidīja biežāk mednieki sāka izmantot krama uzgajus. Tas ļāva medīt no liela attāluma un uzbrukt daudz lielākiem dzīvniekiem.

43 000 g. p.m.ē.

FLAUTA Top pirmais īstais mūzikas instruments - kaula flauta, no kuras var izvilināt piecas skaņas. Tā atrasta Slovēnijas teritorijā, alā, kurā mitinājušies Neandertāles cilvēki. Piecu toņu gammu - pentatoniku-vēl līdz šim izmanto dažu austrumu valstu tautas mūzikā (Ķīna, Vjetnama, tatāri, burjati u. c.).

35 000 g. p.m.ē.

AKMENS TRAUKI Tagadējās Francijas dienvidrietumu teritorijā parādās pirmie akmens trauki.

30 000 g. p.m.ē.

SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJAS IEZĪMES Veidojas primitīva sabiedrība - cilvēku kopdarbības formu kopums, apvienojoties medībām uz lieliem dzīvniekiem - mamutiem, bizoniem.

30 000 g. p.m.ē.

GAISMAS ĶERMEŅI

Paleolīta laikmeta akmens lampa Sāk lietot pirmos gaismas ķermeņus - lampas, kas bija izdobtas no akmens un

Jaunā faraona Tutanhamona (14. gs. p. m. ē. otrā puse) kapenēs atrastā kalcīta lampa piepildītas ar dzīvnieku taukiem. Dakts tika izgatavota no augu valsts šķiedrām. Apgaismes tehnika attīstījusies diezgan lēni. Vēl ap 2000. g. p.m.ē. ēģiptieši izmantojuši gaismekļus, kas daudz neatšķīrās no pirmatnējiem. Bagātākie ēģiptieši ap 1500. g. p.m.ē. sāka izmantot lampas ar kupoliem. Tos izgatavoja no puscaurspīdīga minerāla - kalcīta. Kupoli no kalcīta piešķīra lampām īpatnējus gaismas efektus.

30 000 g. p.m.ē.

SKAITĪŠANAS SISTĒMA Pirmais skaitīšanas sistēmas esamības pierādījums. Tas atrasts Čehijas teritorijā - izgatavots no 17 cm gara vilka kaula. Uz tā ir iegriezti robiņi, kas sagrupēti pa pieci. Tas nepārprotami ir skaitāmais kociņš.

30 000 g. p.m.ē.

ROTASLIETAS Daudzos Eirāzijas apbedījumos atrod dažādas rotaslietas: apdedzināta māla kulonus, meistarīgi rotātas rokassprādzes, gliemežvākus, krāsainus akmentiņus, no mamutu ilkņiem un dzīvnieku zobiem darinātas rotas. aptuveni 20 000 g.p. m. ē.

Rokassprādze no mamuta ilkņa,30 000 g. p.m.ē.

BĀRDAS DZĪŠANA Senie cilvēki sāk dzīt bārdu. Par pirmo skuvekli kalpoja

asas krama šķembas - tas bija ļoti neparocīgi, jo šādi skuvekļi ātri kļuva neasi.

Centrālāfrikas un Ziemeļamerikas iedzīvotāji bārdas skūšanai izmantoja vulkāniskā stikla obsidāna asmeņus. 2. gt. p.m.ē. ieviesās bronzas, 1. gt. p.m.ē. - dzelzs bārdasnaži. Mūsdienu bārdasnažiem līdzīgus priekšmetus Ēģiptē un Indijā sāka taisīt ap 300. g. p.m.ē. Mode visu laiku mainījās. Vienu laiku Ēģiptē bārda skaitījās galējas neakurātības pazīme, vēlāk toties ķīļbārdiņu uzskatīja par ļoti pievilcīgu.

Senajā Romā mode skūties aizsākās 300. g. p.m.ē. Jaunieši sāka skūties 21 gada vecumā - tas bija liels notikums cilvēka dzīvē. Pēc bārddziņa apmeklējuma sākās liela balle, noskūtos matus glabāja lādītē kā piemiņu par pilngadības sasniegšanu. Neskūti varēja palikt tikai karavīri un tie, kuri gatavojās kļūt par filozofiem.

Latvijā bronzas bārdas naži zināmi no 2. gt. p.m.ē. beigām, bet dzelzs - no 8. gs. p.m.ē.

30 000 g. p.m.ē.

NARKOTISKĀS VIELAS Cilvēks iepazīst narkotiskās vielas. Sākotnēji narkotikas lietoja šamaņi un zintnieki, lai novestu sevi līdz ekstāzes stāvoklim. Vēlāk narkotiku lietošana izplatījās arī starp parastajiem.ļaudīm. Pētnieki uzskata, ka senie zintnieki galve​nokārt lietojuši halucinogēnus, iegūtus no sēnēm.

2500 g. p.m.ē. Cilvēki sāk lietot kokaīnam līdzīgu vielu. Toreiz gan vēl nemācēja no kokas lapām izdalīt balto pulveri. Kaifa meklētāji košļāja kokas lapas kopā ar kaļķiem. Lielākoties kokaīnu lietoja senu kultu pārstāvji - viņi tādā veidā it kā tuvinājās garu pasaulei.

2000 g. p.m.ē. Sākas opija lietošana. Tas ātri kļuva par visai populāru narkotiku. Miega magones, no kurām iegūst opiju, kultivēja ļoti plašā areālā. Tās audzēja visā Eiropā, kā arī Austrumu zemēs. Tomēr, spriežot pēc arheoloģiskajiem pētījumiem, opijs ir «eiropeiska» narkotika. Austrumos miega magones nonāca vēlākos laikos - ap 1600. g. p.m.ē. Kiprā bija savdabīgs opija kults - miega magoni tur uzskatīja par dievišķu augu. Ir atrasti vairāki rituālu trauki, kas pēc formas atgā​dina magones galviņu.

Miega magone

Magoņu apreibinošā iedarbība bija zināma jau sen. Šī dievietes statuja (1400-1110 g. p. m. ē.) atrasta Krētā 1000 g. p.m.ē. Cilvēks atklāj kaņepju narkotisko iedarbību.

Kaņepju neparastās īpašības tiek apdziedātas arī vēdiskajās himnās. Senie indieši uzskatīja, ka pat dievi lietojuši kaņepes, lai palielinātu savu spēku.

800 g. p.m.ē. Močiku cilts indiāņi (tagadējās Meksikas teritorijā) atklāj meskalīnu San-Pedro kaktusā. Meskalīns ir diezgan spēcīgs halucinogēns, un šis kaktuss satur līdz pat 2% meskalīna.

28 000 g. p.m.ē.

kartupeļu vietā

LABĪBAS KULTIVĒŠANA

Freskā attēlota labības novākšana Ēģiptē Pirmās norādes uz labības kultivēšanu. Papua-Jaungvinejā uz senajiem akmens darbarīkiem atrastas taro un jamsa paliekas.Viena no senākajām kultūrām bijuši mieži. Mezopotāmijā tie audzēti 7. gt. p.m.ē., bet nedaudz vēlāk - 5.-6. gt. p.m.ē. - Ēģiptē, Aizkaukāzā, Ķīnā, Vidusāzijā.

28 000 g. p.m.ē.

TĒLNIECĪBA Pirmās norādes uz tēlniecību. Pati senākā keramikas skulptūra, kas nosaukta par Veneru, atrasta Čehijā. Tā ir neliela sievietes figūriņa.

27 000 g. p.m.ē.

MĒNESS KALENDĀRI Pirms cilvēki iepazina rakstību, viņi ir sekojuši Mēness ciklam un veidojuši kalendāru. Dordoņā (Francija) atrasts cilnis, kas attēlo Mēness dievieti. Viņa tur rokā Mēness sirpi, uz kura ir saskatāmi 13 iegriezumi. Zināms, ka vienā gadā ietilpst 13 pilni Mēness cikli. Tātad to zināja arī cilvēki, kuri apdzīvoja zemi gandrīz pirms 30 000 gadu. No senā Mēness kulta mūsdienu maģija ir ieguvusi mistisko skaitli 13, kura izpratne ir cieši saistīta ar Mēness dievieti.

15 000 gadu vecais Le Plakārā (Francija) atrastais ērgļa kauls ir kalpojis par savdabīgu Mēness kalendāru. Senie novērotāji ir izdarījuši uz tā atzīmes, kas atbilst Mēness ciklam. Ar 6500. g. p.m.ē. datēts putna kauls ar līdzīgām atzīmēm tika atrasts Centrālāfrikā.

Dordoņā atrastais cilnis

atrastais ērgļa kauls visdrīzāk f _ kalpojis par akmens laikmeta 4* kalendāru 25 000 g. p.m.ē. BULTU UZGAĻI Tiek lietoti bultu uzgaļi. Tie atrasti izrakumos Tunisas teritorijā. Latvijā senākās bultas lietotas 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. Tās atrastas Laukskolā pie Salaspils.

21 000 g. p.m.ē.

SENĀKAIS BUMERANGS

Senākais bumerangs atrasts Polijas dienvidos. Bumerangu pazina visos kontinentos, taču citi atrastie eksemplāri ir daudzus tūkstošus gadu jaunāki par poļu bumerangu. Latvijā bumerangs atrasts Sārnates purva mītnēs un attiecas uz 3.-2. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras.

20 000 g. p.m.ē.

KRĀSNIS

Ēģiptiešu maizes ceptuve Ramzesa III laikā (12. gs. p. m. ē); attēla labajā pusē redzams, kā maizes cepējs sagatavo krāsni maizes cepšanai Romiešu krāsns ar kamīnu Pompejā. Krāsns apakšējā daļā ir atvere kurināmajam. Koniskās formas iekšpagalmā ir dzirnavas graudu malšanai Cilvēki sāk izmantot krāsnis ēdiena gatavošanai. Pirmās krāsnis atrastas izrakumos tagadējās Ukrainas teritorijā. Tās lielākoties bija vienkārši akmens krāvumi, kuros ēdienu termiski apstrādāja ar gailošu ogļu palīdzību. Mūsdienu krāsnīm līdzīgās sāka parādīties ap 2500. g. p.m.ē. Ēģiptē. Apmēram tanī pašā laikā arī šumeru civilizācija jau prata celt krāsnis no ķieģeļiem. Viņiem pat izdevās izgudrot plīti. Šumeriešu krāsnīm bija zema horizontāla daļa, uz kuras varēja likt katlu un tajā gatavot ēdienu. Dažas no šumeriešu plītīm ir būvētas tik prasmīgi, ka darbojas vēl šodien - pēc vairākiem tūkstošiem gadu.

20 000 g. p.m.ē. adatas Cilvēki sāk izmantot adatas šūšanai. Tās tika izgatavotas no dzīvnieku kaulu šķēpelēm. Ar šo primitīvo adatu palīdzību Ziemeļu iedzīvotāji šuva apģērbus no dzīvnieku ādām. Neskatoties uz cilvēku primitīvo iedzīvi, drēbes bija diezgan kvalitatīvi pašūtas.

20 000 g. p.m.ē.

DERĪGIE IZRAKTEŅI No vienas puses, var uzskatīt, ka cilvēks nodarbojas ar derīgo izrakteņu iegūšanu kopš brīža, kad tas pirmo reizi ar nolūku pacēla no zemes kādu derīgu akmeni. Taču par rūdas iegūšanu tādā veidā, kā mēs to šodien saprotam, var runāt tikai kopš tā laika, kad tika izveidotas pirmās raktuves.

Arvien pieauga krama patēriņš, un cilvēkiem nepietika ar to krama daudzumu, kas atradās zemes virskārtā. Visdrīzāk kāda nogruvuma rezultātā mūsu acīgākie senči pamanīja, ka derīgais materiāls lielos daudzumos atrodas zemes dzīlēs.

Pētnieki uzskata, ka pirms 22 000 gadu cilvēki sākuši sistemātiski iegūt kramu. Vissenākās raktuves atklātas Austrālijā. Tās atradās 60 metru dziļumā; 300 metru garajā horizontālajā šahtā strādājuši ap 100 cilvēku.

Eiropā kramu no zemes dzīlēm sāka iegūt ap 5000. g. p.m.ē. Savdabīgi ir instrumenti, ar kādiem strādāja Eiropas pirmatnējie rūdas racēji. Liellopa lāpstiņas kauls tika izmantots kā lāpsta. Krama iegulas atradās 10-15 metru dziļumā. Kad augsnes, krīta un citi mīkstie slāņi bija pievārēti, talkā nāca no maraibrieža raga gatavoti laužņi. Šķiet, ka raga augstā cietība bija zināma visā Eiropā. Kad 4 500 g. p.m.ē. sākās vara rūdas ieguve, arī šeit lieti noderēja brieža raga laužņi. Lai iegūtu vara rūdu, senie «ģeologi» raka vēl dziļāk-līdz 20 metriem. Eiropas vara rūdas centrs bija Balkānu reģions.

2600 g. p.m.ē. Ēģiptieši veica plašas izstrādes pusdārgakmeņu ieguvē. Var teikt - viņi attīstīja ģeoloģijas zinātni. Senie tirkīza ekspedīciju vadītāji brīnumainā kārtā lieliski zināja, kurās vietās atslāņojušies vislabākie dārgakmeņi.

1500 g. p.m.ē. Senie grieķi iemācās lietot jaunu apgaismojuma veidu raktuvēs. Iekarinot šahtā zināmās vietās vara spoguļus tā, lai tie viens otrā atspīd, varēja novadīt saules gaismu no šahtas mutes līdz vairāku desmitu metru attāliem punktiem.

Akmeņogles pirmie sāka iegūt un lietot senie ķīnieši. Ap 100. g. p.m.ē. Rietumķīnā bija liels skaits ražīgu ogļraktuvju.

18 000 g. p.m.ē.

KLINŠU ZĪMĒJUMS Alu sistēmā Pireneju pussalā datēts klinšu zīmējums «Burvja maska». Tiek uzskatīts, ka zīmējums attēlo deju.

15 000 g. p.m.ē.

MĀJAS NO MAMUTU KAULIEM Mežiričos (tagadējā Ukraina) cilvēki būvēja mājas no mamutu kauliem. Senie arhitekti bija ļoti prasmīgi un varēja uzcelt diezgan iespaidīgus mājokļus. Lielākā no atrastajām celtnēm bijusi 30 m gara un 15 m plata - tajā mitinājušās vairākas ģimenes - tur būtu vietas vismaz 50 cilvēkiem. Lai uzceltu šo māju, bija jānogalina apmē​ram 100 mamutu.

Ukraiņi kaula māju pamatus lika no mamutu mugurkaula skriemeļiem - tie bija ļoti masīvi un uz tiem viegli varēja sakraut citus kaulus. Mājas karkasu veidoja no mamutu ilkņiem, citreiz ņemot talkā arī garas koka maikstis. Celtnes jumtu noklāja ar mamutu ādām, lai pasargātu iedzīvotājus no vēja un lietus.

Lai uzceltu šādu sarežģītu konstrukciju, desmit spēcīgiem vīriem būtu jāstrādā vismaz nedēļu.

Māja no mamutu kauliem: a - no priekšas; b - no aizmugures Ap 15 000-10 000 g. p.m.ē.

CILVĒKS PIERADINA SUNI Tiek uzskatīts, ka pirmie reālie mednieku cilšu un savvaļas vilku kontakti notikuši Palestīnas teritorijā. Šajās zemēs

Vēja suņa un takša priekšteči, Ēģipte, ap 1900. g. p. m. ē.

Plāksnīte ar uzrakstu «Sargies no suņa», Pompeja apbedījumu vietās blakus cilvēku kauliem ir atrasti arī vilku kauli.

— Dažādas sunu šķirnes sāka pakapeniski veidoties ap 4000. g. p.m.ē. Ēģiptē. Ap to laiku bez klasiskā - vilkam līdzīgā suņa ēģiptieši pazina arī vējasuņa un takša priekšteci.

Ap 700. g. p.m.ē. Sīrijā rūpīgas selekcijas ceļā radās cīņu suns - mastifs.

Mastifs medībās, Ziemejirāka, 7. gs. p. m. ē.13 000 g. p.m.ē.

PIRMĀS DZIRNAVAS Sākumā graudus smalcināja starp akmens plāksnēm (Nūbijā), piestā (Ziemeļirākā) un graudberžos.

Smalku malumu sāka iegūt starp rotējošām virsmām (Indijā ap 16. gs. p.m.ē.; Eiropā ap 4. gs. p.m.ē.).

Dzirnakmeņus sākumā darbināja ar muskuļu spēku. Ūdens dzirnavas radītas Seno Austrumu zemēs un antīko autoru darbos minētas 2. gs. p.m.ē. Vējdzirnavas ar horizontālu ratu būvēja Senajā Ķīnā un Ēģiptē, kur Aleksandrijas tuvumā uzietas 2. gs. p.m.ē. celtu dzirnavu drupas. Spārnu dzirnavas arābi iepazina mūsu ēras 7. gs. Irānā. Eiropā vējdzirnavas sāka celt 8.-9. gs., un ļoti plaši tās izplatījās pēc krusta kariem.

Vējdzirnavas Anglijā ap m. ē. 1250. gadu Latvijā dzirnavas sauca arī par sudmalām (Kurzemē, Zemgalē) un patmalām (Latgalē). 1226. gadā Rīgas apkārtnē bijušas ūdens dzirnavas. Vējdzirnavas zināmas no 14. gad​simta.

12 000 g. p.m.ē.

SENĀKĀ SVĒTNĪCA

Šādas vējdzirnavas atradās Afganistānā un Irānā ap m. ē. 9. gs.

Uzbūvēta vissenākā no zināmajām svētnīcām. Tā atrodas Spānijas ziemeļos. Svētnīca izveidota alā tajā atrodas akmens himera (nezvērs ar lauvas galvu, kazas ķermeni un čūskas asti).

12 000 g. p.m.ē.

PIRMĀS KARTES Pirmās kartes ir ļoti primitīvas un zīmētas uz koka mizas gabala vai dzīvnieka kaula. Vissenākā karte atrasta Mežiriču ciematā (Ukraina). Tā ir veidota uz mamuta ilkņa fragmenta un attēlo upi ar tās krastā novietotām celtnēm. Akmens laikmeta cilvēki ne tik ļoti pievērsa uzmanību attēlojamās vietas ģeogrāfiskajām īpatnībām, bet vairāk nodevās mājokļu, cilvēku un dzīvnieku zīmēšanai, tāpēc pirmās kartes nav īpaši informatīvas.

Arī turpmākajās tūkstošgadēs tapušās kartes vairāk vai mazāk ir dekoratīvas. Tās veidotas uz traukiem vai telpu sienām.

Mežiričos atrastā akmens laikmeta karte

karte, Ziemeļkaukāzs, ap 3000. g. p. m. ē.

Sena Babilonijas «pasaules karte», ap 600. g. p. m. ē.

Pirmās praktiski lietojamās kartes radītas Mezopotāmijā. Irākas teritorijā tika atrasta uz māla plāksnītes veidota karte. Atradums datēts ar 2300. g. p.m.ē. Tajā attēlota kāda teritorija ar ūdenskrātuvēm un zemes īpašumu sadalījumu. Arī vairumu citu babiloniešu karšu acīmre​dzot zīmējuši «mērnieki», lai pareizi iedalītu zemes gabalus. Ap 600. g. p.m.ē. babilonieši sāka vairāk domāt par pasaules uzbūvi un tika radītas dažādas pasaules kartes. Tās parasti attēloja pasauli ar Babiloniju un Eifratas upi pašā centrā. Pārējās babiloniešiem zināmās valstis bija izvietotas lokā ap pašu Babiloniju. Tās lielākoties simbolizēja elipses un aplīši, jo par valstu patiesajiem apmēriem un ģeogrāfiskajām īpašībām babiloniešiem bija mazs priekšstats.

Aleksandrijas zinātnieks Erastotens sastādīja Zemes karti, noteica rādiusa un meridiānu izmērus.

Zinātniskā kartogrāfija radās Senajā Grieķijā un augstāko līmeni sasniedza Ptolemaja darbos 2. gs. p.m.ē., kur kartē Zemei pirmoreiz ir lodes kontūra.

12 000 g. p.m.ē.

TARKŠĶIS Cilvēki pazīst savdabīgu mūzikas instrumentu - tarkšķi; tas bija veidots no koka vai akmens.

Apmēram 20 cm garais atspolei līdzīgais priekšmets ar rieviņām nejauki tarkšķēja, kad to, ievērtu garā auklā, strauji grieza virs galvas.

Ap to pašu laiku cilvēki sāka lietot pirmos sitaminstrumentus - tie bija izgatavoti no mamuta kaula.

Ar ādu apvilktas bungas - līdzīgas tām, ko mēs pazīstam, - sāka ieviesties ap 3000. g. p.m.ē.

Tarkšķis - viens no senākajiem mūzikas instrumentiem - tika gatavots no visdažādākajiem materiāliem: koka, akmens, māliem 10 700 g. p.m.ē.

PODNIECĪBA Attīstās podniecība. Vissenākie podniecības izstrādājumi - trauki - atrasti Nagasaki (Japāna) apkārtnē. Par amatniecības nozari podniecība kļuva, ieviešoties podnieka ripai. Senajos Austrumos podnieka ripa lietota jau 4. gt. p.m.ē. Latvijas teritorijā māla traukus sāka darināt 4. gt. p.m.ē.; tie bija ar apaļu vai smailu dibenu. 3. gt. p.m.ē. Latvijā izplatījās ķemmesbedrīšu keramika, 2. gt. p.m.ē. - auklas keramika, bet 1. gt. p.m.ē. darināti trauki ar gludu, švīkātu, apmestu vai spodrinātu virsmu, sastopams arī

ģeometriska ornamenta rotājums.

10 000 g. p.m.ē.

GALVASKAUSA TREPANĀCIJA

Medicīnā tiek izdarīta primitīva glavaskausa trepanācija. Šī sarežģītā operācija bija pazīstama gandrīz visā pasaulē - gan Amerikā, gan Eiropā. Pārsteidzoši irtas, cik prasmīgi senie dziedinātāji veica trepanāciju. Arheologi aprēķinājuši, ka tikai ceturtā daļa trepanēto pacientu nav pārcietuši šo operāciju.

Tiek uzskatīts, ka trepanāciju veica, lai it kā samazinātu Vairāk nekā 4000 gadu vecs galvaskauss ar trepanācijas pēdām spiedienu uz smadzenēm jeb izlaistu no galvas ļaunos garus. Lielākoties pateicoties pacienta aklajai ticībai dziedniekam, viņš izveseļojās.

Zināms, ka senie mediķi prata izņemt smadzeņu audzējus. Galvaskausa operācijas nereti veica arī, lai iztīrītu no smadzenēm kaulu šķembas, kas tur nonākušas kādas smagas traumas dēļ.

9000 g. p.m.ē.

LOPKOPĪBA Pirmie dzīvnieki - aitas un kazas - tika pieradināti senajos kultūras apvidos - Rietumāzijā un Ēģiptē un pakāpeniski izplatījās Eiropā ziemeļu virzienā. Baltijā lopkopības attīstība saistīta ar pirmbaltu cilšu ienākšanu šajā teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p.m.ē. Latvijā mājdzīvnieki ieviesās tikai vēlajā neolītā. Kreiču, Aboras I, Eiņu un Lagažas apmetnē atrastie govju, kazu, aitu, zirgu un cūku kauli liecina, ka vēlajā neolītā saimniecībā lopkopības īpatsvars nav bijis liels un palielinājies bronzas un dzelzs laikmetā. Arheoloģiskais materiāls liecina, ka 1. gt. p.m.ē. Latvijā ir lietoti piena produkti un izmantots zirgu vilcējspēks.

9000 g. p.m.ē.

PIRMATNĒJĀS KOPIENAS IEKĀRTA LATVIJĀ

Savvaļas kaza, mājas kaza, zirga priekštecis Latvijas teritorijā līdz ar pirmo cilvēku ienākšanu veidojas pirmatnējās kopienas iekārta. Tā pastāvēja līdz mūsu ēras 9.-10. gs. Baltijas ledus ezera, Lubāna un tajos ietekošo upju krastos bijušas cilvēku mītnes (Laukskola, Sēlpils). Šo apmetņu vietās atrasti krama rīki, kaula priekšmeti - harpūnas, šķēpi, bultu gali liecina, ka to lietotāji bijuši mednieki.

9000-2000 g. p.m.ē.

KRAMA RĪKI LATVIJĀ Senākie krama rīki bija primitīvi apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki. Vēlāk darināja arī krama skrāpjus, nažus, urbjus un bultu galus. Senākie krama rīki Latvijā atrasti Laukskolas apmetnē (netālu no Salaspils).

9000 g. p.m.ē.

VĪNA RAŽOŠANA No savvaļas vīnogām sāka gatavot dzērienu, ko mūsdienās pazīstam kā vīnu. To uzglabāja zvērādas maisos, kas saturēja nepieciešamos fermentus. Vīna tapšanas noslēpumu visdrīzāk atklāja nejauši. Saules staru un siltuma iedarbībā ogas, sulīgi augļi vai medus sāka rūgt. Nav iespējams noteikt, kurš izgudroja

Divi paņēmieni, ar kuru palīdzību Senajā Ēģiptē ieguva vīnogu sulu vīna raudzēšanai. Augšējā attēlā sulu spiež lielās tvertnēs. Sula pa caurulēm satek traukos, no kuriem vīnu pilda krūkās.

Apakšējā attēlā vīnogas liek izturīga maisā un, to griežot, izspiež sulu vīnu. Šķiet, ka šā dzēriena noslēpumu atklāja vairākas tautas vienlaicīgi. Ir zināms, ka pirms 11 000 gadu vīnu lietoja Kaukāzā, Sīrijā un daudzās Tuvo Austrumu teritorijās. Ap 5000. g. p.m.ē. mūsdienu Gruzijas teritorijā sāka selekcionēt vīnogulājus. Līdz tam vīnu ieguva no savvaļas vīnogulājiem. Vīna ražošana tika sakārtota ap 4000. g. p.m.ē. Ēģiptē. Ap 1600. g. p.m.ē. pasaules vīndaru centrs bija Grieķija. No 650. g. p.m.ē. 75 litru amforās vīnu no Grieķijas sūtīja uz Itāliju un vēlāk arī uz Galliju.

9000 g. p.m.ē.

CILVĒKU MĀJOKĻI LATVIJĀ

Latvijā dzīvojošās mednieku un zvejnieku ģintis savus mājokļus ierīkoja zemienēs, kā arī upju un ezeru krastos. Neolītā mājokļu sienas veidoja no vertikāli zemē iedzītiem koka mietiem, to starpas aizpina ar žagariem, mizām, aizbāza ar sūnām un zāli, sienas pārklāja ar dzīvnieku ādām. Ēkām bija divslīpju vai četrslīpju jumts (piem., Sārnates purva mītnēs, Lagažas apmetnē). 2. gt. vidū p.m.ē cilvēki pārgāja dzīvot uz lopkopībai piemērotākām, sausākām vietām. Radās nocietinātas apmetnes, sāka celt stāvbūves, vēlāk arī guļbūves. Latvijai raksturīgo celtņu izmēri: 2,5-4,5x4-6 m. Ēku apsildīšanai un ēdiena gatavošanai Sārnates purva mītnēs atrastie priekšmeti: no kreisās - koka šaujamais loks, divi airi, koka elks, koka kauss, ezerriekstu dauzāmā vālīte, tīkla pludiņš izmantoja ar akmeņiem vai māla valnīti apliktus vai zemē iedziļinātus pavardus. 1. gt. 2. pusē pirms mūsu ēras pavardu sāka nomainīt krāsnis.

Holandē atrastā no baļķa izdobta laiva, 7400 g. p.m.ē.

Airis, Anglija, 8500 g. p.m.ē.

8500 g. p.m.ē.

LAIVAS Anglijā izgatavotais airis (8500 g. p.m.ē.) ir pirmais «taustāmais» pierādījums laivu esamībai.

Vissenākā līdz mūsu dienām nonākusī laiva ir gatavota ap 7400. g. p.m.ē. Holandē. Tā ir 10 pēdas gara un izgrebta no baļķa. Senajā Ēģiptē ap 7000. g. p.m.ē. laivas tiek būvētas no niedru saišķiem.

Senēģiptiešu kuģis, kas attēlots uz vāzes 3100 g. p. m. ē.: trīsstūri fonā apzīmē kalnus, jo attēls tapis ilgi pirms piramīdu būves 8000 g. p.m.ē.

KAĶA PIERADINĀŠANA

Kaķi kā mājdzīvnieki sevišķi mīlēti tika Senajā Ēģiptē. Attēlā redzams kaķis, kurš tup zem saimnieka galda un mielojas ar ēdienu Cilvēks pieradina kaķi. Attīstoties lauksaimniecībai, cilvēks iepazina grauzējus -peles un žurkas -, kas bija biežas viešņas labības krātuvēs. Tad pat uzradās arī savva|as kaķi, kuriem šīs labības krātuves bija laba vieta medībām. Ar laiku kaķis sarada ar cilvēku un kļuva par vienu no iemīļotākajiem māj​dzīvniekiem. Ēģiptē kaķi uzskatīja par svētu dzīvnieku un darīja visu, lai tas mājās justos labi. Ja kaķis nomira, ēģiptiešu ģimene, paužot sēras, noskuva sev uzacis.

Vairāk nekā pirms 4000 gadiem mumificēts kaķis

8000 g. p.m.ē.

PILSĒTAS

Kādas lielas Babilonas ielas rekonstrukcija Cilvēki sāk būvēt pilsētas. Pirmās pilsētas radās Tuvajos Austrumos - tās izveidojās no nelielām mednieku apmetnēm. Par visvecāko pilsētu pasaulē tiek uzskatīta Jērika (tagadējās Palestīnas teritorijā), kur būvēja kleķa un jēlķieģeļu ēkas un

Zikurāts jeb terašu templis Orā ap 2100. g. p.m.ē.

Čatalkujuka sastāvēja no nelielām mājām, kas bija celtas cieši blakus. Uz jumtiem vedošās kāpnes tika novāktas, kad pilsētai uzbruka ienaidnieks aizsargmūrus. Senākās no mums zināmām pilsētām pieder šumeru civilizācijai Mezopotāmijā.

Vecākā no tām - Eridu. 6000 g. p.m.ē. Mazāzijā uzplauka Čatalkujukas pilsēta, kurā bija 5000-6000 iedzīvotāju. Arheoloģiskajos izrakumos atklātas dažādas celtnes un tempļi vienkopus, kas datēti ar 5. gt. p.m.ē. Jau 3000 g. p.m.ē. Mezopotāmijas pilsētas varēja saukt par megapolēm. Tā, piemēram, Urūkā (tagadējās Irākas teritorijā) pirms pieciem tūkstošiem gadu dzīvoja 50 000 cilvēku. Tolaik tā bija pati lielākā pilsēta pasaulē.

8000-6000 g. p.m.ē.

KUNDAS KULTŪRA AUSTRUMBALTIJĀ Kundas kultūra bijusi izpla​tīta Igaunijā (Kundas apmetne) un Latvijā (Zvejnieki II). RakKundas kultūra. Kaula rīki sturīgi kaula un raga šķēpu gali, harpūnas, bultas, dunči, kalti, nelieli krama un kvarca rīki, akmens cirvji un kalti. Cilvēku galvenā nodarbošanās - zvejniecība un medniecība.

7000 g. p.m.ē.

GRIEĶU MĀKSLA Tiek likti pamati seno grieķu mākslai. Parādās pirmie vāžu glezniecības paraugi. Sākumā melnas figūras uz sarkana fona, bet, sākot ar 6. gt. sākumu p.m.ē., sarkanas figūras uz melna fona. Sižetiem izmantotas mitoloģiskas vai vēsturiskas ainas.

Ap 7000 g. p.m.ē.

ČATALKUļUKAS APMETNE

Čatalkujukas apmetnes drupas Turcijā 1960. g. izpētījis angļu arheologs Džekets Hokss. Apmetne aizņēma apmēram 12 ha lielu platību. Gandrīz tūkstotis no ķieģeļiem būvētu dzīvojamo ēku bija izvietojušās ap maziem iekšējiem pagal- miņiem un ielām. Visas ēkas no iekšpuses bija kārtīgi apmestas, dažas pat izrotātas ar freskām. Apmetnē varēja būt dzīvojuši ap 7000 iedzīvotāju. Viņi audzēja kviešus, miežus un vēl duci derīgu augu, kopa lopus, izgatavoja dažādus podnieku izstrādājumus un vienkāršākos metāla instrumentus. Iedzīvotāji auda linu audumus, apstrādāja dārgakmeņus un lietoja pulētus vulkānisko iežu spoguļus. Neticami, ka kaut kas tāds varēja eksistēt pirms 8000-9000 gadu.

6500 g. p.m.ē.

LINU TĒRPI Pirmās liecības par linu tērpu izmantošanu. Linu audumu paraugi atrasti kādā alā Palestīnā. Eksperti uzskata, ka cilvēks

Ēģiptietes linauduma kleitās ar rotājumiem un aromatizētajām vielām uz galvas Smalkos linu audumus sevišķi bija iecienījuši senie ēģiptieši pazīst linu jau daudz senāk, bet par to trūkst pierādījumu. Linu audums mitrumā ātri bojājas.

6500 g. p.m.e.

BIŠKOPĪBA

Cilvēks sāk iegūt savvaļas bišu medu. Tomēr biškopība sāka attīstīties apmēram 2500 g. p.m.ē. Ēģiptē. Jau tolaik ēģiptiešu biškopju medus Medus vākšana. Attēls uz klints sienas, Spānija, ap 6000. g. p. m. ē.

iegūšanas paņēmieni daudz neatšķīrās no mūsdienās lietojamajiem. Pirmie stropi gan tika gatavoti no saulē kaltētām dūņām. Medu plaši izmantoja pārtikā, farmakoloģijā un kā dāvanu Dieviem. Sena hronika vēsta, ka kāda rituāla laikā Dieviem tika ziedotas 15 tonnas medus - gada ieguve no 5000 stropiem.

Neatkarīgi no ēģiptiešiem biškopību apguva arī maiji. Viņi izmantoja medu kulinārijas izstrādājumos.

6200 g. p.m.ē.

PILSĒTAS PLĀNS Čatalkujuka (Turcija) ir pirmā pilsēta pasaulē, par kuru ir zināms, ka tai ir zīmēts plāns. Shematisks pilsētas attēls atrasts uz kādas senas celtnes sienas. Pirmo pilsētas plānu ar mērogu ir radījuši babilonieši. 1500 g. p.m.ē. ir tapis Nipuras pilsētas plāns. Karte ir diezgan detalizēta -tajā attēlota svētnīca, pilsētas sienas, kanāli, celtnes, parks un noliktavas. Blakus arī paskaidrojums ķīļu rakstā pilsētas apraksts.

6000 g. p.m.ē.

KARTUPEĻI Mūsdienu Peru teritorijā dzīvojošie indiāņi sāk kultivēt kartupeļus, kas kā savvaļas augi Dienvidamerikā un

Centrālamerikā ir pazīstami jau pirms 14 tūkstošiem gadu. Eiropā kartupeļi ievesti 16. gadsimta otrajā pusē.

Senie Peru iedzīvotāji vāc kartupeļu ražu 6000 g. p.m.ē.

BURU LAIVAS

Ēģiptiešu kuģis, sens zīmējums

Ēģiptiešu kuģis, ap 1300. g. p.m.ē. Šim kuģim raksturīga taisnstūra bura un lieli stūres airi Senajā Ēģiptē sāk būvēt buru laivas, pēc tam arī buru kuģus. Pirmās rakstītos avotos minētās ziņas par burukuģi attiecas uz 5. gt. p.m.ē, kad Ēģiptē sāka attīstīties upju kuģniecība. Nīla bieži izgāja no krastiem un plūdu laikā atšķēla ciemus kā vienu no otra, tā arī no galvenās pilsētas. Kuģi ēģiptiešu dzīvē bija tik nozīmīgi, ka to modeļus bieži vien novietoja faraonu kapenēs. Tā kā Ēģiptē tikpat kā nebija mežu, kuģi tika būvēti no papirusa kūlīšiem.

Ap 6000-5000 g. p.m.ē.

DOMESTICĒTI DZĪVNIEKI

Cilvēka saimniecībā parādās vistas, zirgi un kamieļi. Pilnībā kamieļi tiek domes- ticēti 4. vai 3. gt. p.m.ē, zirgi (tagadējā Irānas teritorijā) - 5. gt. p.m.ē.

5200 g. p.m.ē.

ĒĢIPTE. ĶEGĻI Ķegļu (vācu Kegel) spēles mērķis ir ar mazāku skaitu bumbu apgāzt iespējami vairāk figūru (ķegļu).

Kādās Senās Ēģiptes bērna kapenēs tika atrasta akmens bumbiņa un pieci akmens ķegļi; līdzīga spēle bijusi zināma arī senajiem grieķiem un romiešiem. Sākoties 13. gs., ķegļi bija kļuvuši tik populāri Anglijā, ka ar karaļa Edvarda II (1284-1327) pavēli tika aizliegti, jo ļaudis, aizrāvušies ar spēli, aizmirsa pildīt savus pienākumus. Sliktu slavu ķegļi iemantoja 17. gs., jo spēles bieži vien beidzās ar dzērāju kautiņiem. ASV, Konektikutas un Ņujorkas štatos, spēle ar deviņiem ķegļiem tika aizliegta spēlētāju nepieļaujamās uzvedības dēļ, tāpēc 19. gs. sākumā deviņus ķegļus aizstāja ar desmit, tādējādi «apejot likumu ar līkumu».

5000 g. p.m.ē.

KOKVILNA Pakistānas teritorijā ir pazīta kokvilna. Arī Ziemeļamerikā pazina kokvilnu - tur to kultivēja jau ap 3500. g. p.m.ē.

5000 g. p.m.ē.

CEĻU TĪKLS Eirāzijā sāk veidoties ceļu satiksmes tīkls. Paplašinoties kontaktiem un tirdzniecības darījumiem, iezīmējas galvenās karavānu maģistrāles. Vēl 2.-1. gt. tie bija bez seguma. Ceļu tīkls nodrošināja tālus maiņas un tirdzniecības sakarus, piemēram, Lielais zīda ceļš (atklāts 2. gs. p.m.ē.) veda no Ķīnas uz Vidusāziju un Priekšāziju.

5000 g. p.m.ē.

METĀLIEGUVE

No rūdas sāk iegūt metālu. Pirmo ieguva varu, drīz pēc tam arī zeltu. Līdz ar to tika likti pamati ķīmijai kā praktiskai nozarei. Izplatījās vara un alvas sakausējuma bronzas - priekšmeti un darbarīki, jo bronza bija daudz cietāks metāls un līdz arto labāks ieroču izgatavošanai.

Vara kinžals ar zelta rokturi, Ūra, ap 2600. g. p.m.ē.

5000 g. p.m.ē.

RĪKSTNIECĪBA Cilvēki sāk nodarboties ar rīkstniecību. Iespējams, ka priekšstati par meklētāja un meklējamā priekšmeta enerģijas lauku saistību ir veidojušies daudz senāk, taču pirmās norādes par rīkstniecības izmantošanu, pazemes ūdeņus meklējot, ir kādus 7000 gadus senas. Senie rīkstnieki savā darbā izmantoja rīkstītes no lazdas vai alkšņa zariem - tāpat kā mūsdienās. Taču ar laiku lietošanā nonāca arī L-veida stienīšu komplekts, kā arī svārsts ar kristālu galā. No senatnes saglabājies arī ieteicamais svārsta garums - 15,2 cm. Arī mūsdienu rīkstniecības speciālisti strādā ar apmēram tāda paša garuma svārstu.

Senie zintnieki svārstu izmantoja ne tikai, lai meklētu pazemes āderes, tas viņiem deva ari atbildes uz dažādiem

Šajos senajos zīmējumos Džbarčnu alās, Sahārā, attēlota agrīnā rīkstniecība ikdienišķiem jautājumiem. Zīlēšana ar svārsta palīdzību (svārstīšanās uz priekšu un atpakaļ nozīmē atbildi «jā» uz uzdoto jautājumu, svārstīšanās pa labi un kreisi nozīmē «nē») ir izplatīta arī mūsdienās.

5000 g. p.m.ē.

BOKSA PIRMSĀKUMI Ēģiptē un Babilonijā bija pazīstamas dūru cīņas, kas attēlotas arī uz Nintu (Irāka) tempļa sienu gleznojuma plāksnēm. Senajā Grieķijā šo sporta veidu pazina jau 1520. g. p.m.ē., bet, sākot no 686. g. p.m.ē., dūru cīņas bija iekļautas olimpisko spēļu programmā.

4000 g. p.m.ē.

ZEMKOPJU APMETNES

Veidojas salīdzinoši lielas zemkopju apmetnes. Ukrainā, Dobrovodjē, atklāta apmetne, kurā 3700 g. p.m.ē. dzīvojuši aptuveni 2000 cilvēku. Ukrainā meklējamas arī pirmās norādes par zirgu iejādi.

4000 g. p.m.ē.

LAUKU APŪDEŅOŠANA Heoksjuras (tagadējās Turkmenistānas teritorijā) zemkopji veido pirmos irigācijas kanālus lauku apūdeņošanai. 3 metrus plati un 1,5 metrus dziļi kanāli apjoza lielas zemes platības un nodrošināja ražu reģionos, kur nokrišņu daudzums bija nepietiekams.

2800 g. p.m.ē. Ēģiptē lauksaimniecības pārvalde nodarbojās ar irigācijas sistēmu projektēšanu un būvi. Ēģiptieši, būvējot dambjus un kanālus, prata nogādāt ūdeni pavisam tuksnešainos apgabalos un palielināt auglīgās zemes platības.

1000 g. p.m.ē. Unikālu ūdensvadu izbūvēja senie persieši - Irānā vēl šodien darbojas lauksaimnieciskas nozīmes ūdensvads, kura kopējais garums ir 272 000 km. Daļa no tā gan ir tapusi viduslaikos, taču vairums posmu ir tapuši pirms 3000 gadu. Tā kā Irānas teritorijā ir niecīgs nokrišņu daudzums, cilvēkiem vajadzēja izdomāt, kā dabūt ūdeni līdz laukiem. Tā kā tik karstā klimatā vaļēji irigācijas kanāli būtu izžuvuši, nācās rakt pazemes kanālus. Tie sākās augstu kalnos, kur pazemē ir tīrs, dzirdrs ūdens, un pa sarežģītu kanālu tīklu tika novadīti tur, kur nepieciešams. Garākais Irānas apakšzemes kanāls sasniedz 32 km garumu. 750 g. p.m.ē. līdzīga irigācijas sistēma bija uzbūvēta Armēnijas teritorijā.

Kad persieši 525. g. p.m.ē. iekaroja Ēģipti, viņi arī šajā teritorijā ieviesa apakšzemes irigācijas kanālu sistēmas.

4000 g. p.m.ē.

RAKSTU ZĪMES

Vissenākais ķiniešu rakstības paraugs, rakstu zīmes uz zīlējamā kaula - apdedzināta kaula, ar kura palīdzību pareģoja nākotni Parādās senākā rakstu sistēma. Netālu no Siaņas (Ķīna) atrasti keramikas izstrādājumu fragmenti ar iespiestām zīmēm. Visdrīzāk tie ir skaitļi.

4000 g. p.m.ē.

KALENDĀRI Senajā Ēģiptē tiek izveidots viens no pirmajiem solārajiem jeb Saules kalendāriem. Ēģiptieši sadalīja gadu 12 mēnešos, kuri sastāvēja no trim desmitdienu nedējām. Piecas atlikušās dienas (no 365 dienām) tika pievienotas gada beigās.

3000 g. p.m.ē. šumeri izveido savu kalendāru. Tā aprēķini pamatojušies uz Mēness fāzēm. Šumeru gadā Maiju kalendāra paraugs. Punkti un bija 12 mēneši - katrs 29-30 lik "motās lin 'jas apzīmē datumus dienu garš. Lai šis kalendārs atbilstu Saules gadam, valdnieks pievienoja papildu mēnesi, kad tas bija nepieciešams. Tā kā šumeri izmantoja skaitīšanas sistēmu, balstītu uz skaitli 60, ap 2100. g. p.m.ē. viņi ieviesa 360 dienu gadu. Katrs mē​nesis bija precīzi 30 dienu garš. Par liekajām 5 dienām gadā viņi nelikās ne zinis. Pamatojoties uz šumeru 360 dienu gadu, tika izstrādāti matemātikas pamati, kas paredz apli dalīt 360 grādos. Mūsdienās matemātikas pamatus vajadzētu pārstrādāt, pielāgojot tos reālajam «365» ciklam, taču maz ticams, ka to kāds darīs.

2100 g. p.m.ē. ēģiptieši pirmie sadala diennakti 24 stundās-1 stunda saullēktam, 10 stundas dienai, 1 stunda saulrietam (mijkrēslim) un 12 stundas naktij. Senās civilizācijas dienu skaitīja no saullēkta līdz rietam, tāpēc dienu garums bija nepastāvīgs.

Apmēram 1800 g. p.m.ē. Babilonijas astronomi dienu sāka skaitīt no pusnakts līdz pusnaktij. Bet 700 g. p.m.ē. viņi ieviesa septiņu dienu nedēļu - dienas nosauca par godu astrālajiem dieviem. Vairākās Eiropas valodās ir saglabājies šis princips - nedēļas dienas nosaukt dievu-planētu vārdos. Piemēram, angļu valodā: Monday (Mēness diena), Saturday (Saturna diena), Sunday (Saules diena). Pārējās dienas angļu valodā nosauktas par godu sakšu dieviem - Tuesday (Tiu), Wednesday (Vodans), Thursday (Tors), Friday (Friga). Toties franču valodā saglabājušies visi dienu nosaukumi attiecināti uz astrālajiem dieviem: Lundi (Mēness), Mardi (Marss), Mercredi (Merkurs), Jeudi (Jupiters), Vendredi (Venera), Samedi (Saturns), Dimanche (Saule).

1400 g. p.m.ē. Ķīnieši lietoja šumeru paraugam līdzīgu kalendāru. Arī viņiem bija 29-30 dienu mēneši un katru otro vai trešo gadu tika pievienots vēl viens - trīspadsmitais mēnesis. Sākotnēji ķīniešu kalendārs bija ļoti neprecīzs, bet, laikam ejot, tas kļuva arvien neprecīzāks un neprecīzāks - mūsu ērai sākoties, Ķīnas kalendārās reformas norisinājās vismaz reizi 20 gados.

Ap 46. g. p.m.ē. kalendārs jau tā bija attālinājies no reālajiem gadalaikiem, ka Jūlijs Cēzars ieviesa jaunu laika skaitīšanas sistēmu, kurā gada vidējais garums ir 365 dienas un 6 stundas. To realizēja, veidojot pēc kārtas 3 kalendāra gadus ar 365 dienām un katru ceturto gadu ar 366 dienām. Šo kalendāru izstrādāja Aleksandrijas astronomu grupa ar Sozigenu priekšgalā. Taču Sozigens neņēma vērā, ka tropiskā gada ilgums ir par 11 minūtēm un 14 sekundēm mazāks nekā 365,25 vidējās Saules dienas, kāds ir patiesais gada ilgums. Jūlija Cēzara ieviesto kalendāru bieži dēvē par veco stilu.

4000-1000 g. p.m.ē.

MEZOPOTĀMIJAS KULTŪRA

Šumeru ciemats Mezopotāmijas kultūra izveidojās, savstarpēji bagātinoties Šumeras, Akadas, Babilonijas un Asīrijas tautu kultūrām. Lielākie centri - Akada, Babilona, Nīnive, Ūra, Urūka. Tajos darbojās laicīgās un garīgās skolas, no 3. gt. p.m.ē. bija pazīstama dārgmetālu apstrāde, vara un tā sakausējumu liešana un kalšana, bija valsts, privātās un tempju Poēmas par Cilgamešu vienpadsmitā daļa, kurā aprakstīti Grēku plūdi

bibliotēkas, tika veikti astronomiskie un hidroloģiskie novērojumi. 2200. g. p.m.ē. sacerēta episkā poēma par Gil- gamešu.

4000 g. p.m.ē. ORĶESTRIS

Hodža Mišā (Irāna) attēlots vissenākais orķestris. Tas sastāv no litavras, arfas un radziņiem. Grūti patiekt, cik tas bija profesionāls, taču orķestri, kas spēlēja ēģiptiešu aristokrātiem ap 1550-1100 g. p.m.ē., tādi tiešām bija. Mūziķus galvenokārt ieveda no Sīrijas un Palestīnas. Viņus vērtēja ārkārtīgi augstu, un faraoni uzskatīja par ievērojamu ieguvumu saņemt gūstā mūziķi. Šajos orķestros tika izmantotas arfas, liras, obojas, tamburīni, lauta, tarkšķi. Ēģiptē vissenākie mūziķu attēli datēti ar 3000. g. p.m.ē. Tie atrasti uz kapeņu sienām. Tajos attēloti mūziķi, kas spēlē liras, flautas un bungas. Ēģiptiešu meitene spēlē septiņstīgu liru, ap 1421 .-1413. g. p. m. ē.

4000 g. p.m.ē. PODNIECĪBA Eiropas teritorijā attīstās podniecība. Latvijā sāk gatavot māla traukus. Senajos Austrumos jau tiek lietota podnieka ripa, kas Latvijā ieviesās tikai mūsu ēras 10.-11. gadsimtā.

4000 g. p.m.ē.

MINERĀLU KRELLES

Mezopotāmijā tiek darinātas krelles no akmeņiem un minerāliem. To vidū arī obsidiāna - ļoti cieta vulkāniskā stikla - krelles, un vēl šodien nav skaidrs, kā obsidiānā izurbti precīzie caurumiņi.

3500 g. p.m.ē.

OLĪVAS UN OLĪVEĻĻA

Grieķu vāze, uz kuras atainota olīvu vākšana Lauksaimnieki sāk audzēt olīvas, lai iegūtu olīveļļu. Ar olīvkoku selekciju sāka nodarboties tagadējās Palestīnas teritorijā. Sākotnēji olīvkoki bija ērkšķaini savvaļas augi, kuri deva nelielus augļus.

Ilgstoša darba rezultātā bronzas laikmeta selekcionāriem izdevās izaudzēt ražīgas olīvkoku šķirnes, kas deva lielus augļus. Šiem olīvkokiem vairs nebija ērkšķu - tātad ražu bija vieglāk novākt. Olīveļļa ātri kļuva populāra visā Tuvo Austrumu un Dienvideiropas reģionā. To izmantoja galvenokārt pārtikā, bet itin plašs pielietojums olīveļļai tika atrasts arī kosmētikā un medikamentu gatavošanā.

3500 g. p.m.ē.

ARKLS Tiek izgatavoti pirmie kaula vai koka arkli. Tos lieto Mezopotāmijā, Ēģiptē un Priekšāzijā. Eiropā izplatās, sākot ar bronzas laikmetu. Arheoloģiskajā materiālā koka arkli ir saglabājušies ļoti reti. Zināms, ka pirmie arkli izgatavoti no

Kā pirmie arkli tika izmantoti resnāki zari

Pēc dzīvnieku domitiscēšanas zemi apstrādāt kļuva vieglāk ozola, skābarža vai kļavas koka un tos vilka cilvēki. Tomēr šis jaunievedums bija tik nozīmīgs, ka to piedēvēja dieviem: Ēģip​tē - Ozīrisam, Grieķijā - Atēnai Pallādai, Indijā - Agni.

3500 g. p.m.ē.

VĒRPŠANA

Pirmais vērpšanas rīks Tiek apgūta dzijas vērpšana. Lieto kaula vai māla vārpstiņas. Šis vērpšanas rīks sastāvēja no aptuveni 30 cm gara kociņa, kam uzmaukts kaula, akmens vai metāla gredzens - skriemelis. Pavediens veidojas no sprēslenīcai piestiprinātas kodaļas un tinas uz rotējošās vārpstiņas.

Aušana Senajā Ēģiptē 3550 g. p.m.ē.

RITENIS

Dažādi koka riteņi Mezopotāmijā tiek izgudrots ritenis. Pirmais ritenis ir no dēļiem gatavots disks. Pirmais spraišļotais disks tiek izgudrots 1500 gadus vēlāk - arī Mezopotāmijā. Pirms tam smagu kravu pārvietošanai izmantoja veltni. 3500 g. p.m.ē. sastopamas arī norādes par pirmo transportlīdzekli. Mezopotāmijā atrasts uz māla plāksnītes saglabājies četrriteņu ratu attēls.

Ap 3300 g. p.m.ē.

RAKSTĪBAS VEIDOŠANĀS Sāk veidoties piktogrāfiskais raksts. Tas ir raksts, kurā lieto vienkāršotus

Sens kaula «spalvaskāts», ar kuru uz māla plāksnītēm tika rakstīts ķīļraksts. Ap 2000. g. p.m.ē.

«Spalvaskāts, darbībā objektu attē|us D[]z ^ ,am _ ap 3000. g. p.m.ē. - sāk ieviesties ķīļraksts. Tas ir izveidojies no šumeru piktogrāfiskā raksta. Ķīļraksts sastāv no ķīļveida līniju kombinācijām, kas apzīmē vārdus vai zilbes.

Paralēli šumeru civilizācijai savu rakstību veido arī ēģiptieši. Ap 3200. g. p.m.ē. rodas senākā pasaules hieroglifiskā rakstība - Ēģiptes piktogrāfiskie hieroglifi.

Hieroglifu raksts (gr. hieros svēts + glyphē gravējums) ir senākais ēģiptiešu raksta veids, kas lietots līdz mūsu ēras 3. gs. Senākie hieroglifi iecirsti tempju sienās, pieminekļos, akmenī un uzskatāmi attēlojuši cilvēkus, dzīvniekus, fantastiskas būtnes, augus utt. Abstraktu parādību apzīmēšanai izmantotas simboliskas zīmes. Ēģiptiešu hieroglifus atšifrēja tikai 19. gs. sākumā (Ž. Šampolions).

1

Rakstības paraugi: 1 - hieroglifi; 2 - ķīļraksts; 3 - feniķiešu raksts; 4 - grieķu raksts; 5 - latīņu raksts Ap 3000. g. p.m.ē. veidojas protoindiešu zilbjuraksts. Šī rakstība vēl pagaidām nav atšifrēta, bet jādomā, ka no tās ir veidojies brahmi zilbjuraksts, kurš savukārt ir pamatā mūs​dienu indiešu rakstībai.

Ap 2500. g. p.m.ē. rodas ķīniešu hieroglifiskais raksts. Tajā ir 50 000 hieroglifu, lai gan mūsdienās izmanto vairs tikai kādus 7000-8000. Ķīniešu raksts bija pamatā japāņu un korejiešu hieroglifiskajam rak​stam.

Akmens plāksne, kurā hieroglifu rakstā iegravētas faraona Mernentaha gūtās uzvaras, 13. gs. p.m.ē.

Rozetas akmens, kuru atrada 1799. gadā, palīdzēja atšifrēt ēģiptiešu hieroglifus Ap 1300. g. p.m.ē. rodas feniķiešu rakstība. Grieķu raksts ir izveidojies no feniķiešu raksta, taču grieķi ieviesa arī zīmes patskaņu apzīmēšanai. Līdz 5. gs. beigām p.m.ē. skaņu apzīmējumos nebija vienveidības, pastāvēja vairāki raksta varianti. 403. g. p.m.ē. Atēnās oficiāli tika pieņemts austrumgrieķu alfabēts, kas kļuva kopīgs visā Senajā Grieķijā. Šo alfabētu lieto arī mūsdienās jaungrieķu valodā.

Alfabētā ir 24 burti: 7 patskaņi, 17 līdz​skaņi. Senākie rakstu paraugi

saglabājušies no 8.-7. gs. p.m.ē. uz akmens pieminekļiem, māla vai metāla sadzīves priekšmetiem.

Latīņu alfabēts sāka veidoties 700 g. p.m.ē. Senajā Romā. Tam pamatā ir etrusku un grieķu rakstība.

Arī etrusku alfabēts ir radies no feniķiešu rakstības. Latīņu alfabēts attīstījās ilgā laika periodā.

Interesanti, ka sākotnēji latīņu rakstībai nebija noteikta virziena - to rakstīja gan no labās uz kreiso, gan no kreisās uz labo pusi. Alfabēts nostabilizējās tikai ap 200. g. p.m.ē.

Vēl joprojām nav vienota uzskata, kā ir veidojusies rakstība un alfabēts. Daži zinātnieki uzskata, ka alfabēts veidojies no senā ķīniešu zodiakālā kalendāra - tajā bija 28 simboli.

3300 g. p.m.ē.

SKOLU PIRMSĀKUMI Skolas sāk rasties laikā, kad sabiedrībā ir nobriedusi nepieciešamība pēc zināšanu un pieredzes nodošanas nākamajām paaudzēm. Skolu pirmsākumi rodami Seno Austrumu zemēs - Babilonijā, Asīrijā, Ēģiptē, Indijā, kur bija izveidojušās pilsētas, attīstījās amatniecība un tirdzniecība, radās rakstība un zinātņu pirmsākumi. Ir zināms, ka pirmās skolas atklātas Šumerā un tajās audzēkņi apguvuši ķīļrakstu.

3300 g. p.m.ē.

TETOVĒJUMI

Cilvēki sāk izdarīt tetovējumus. Iespējams, ka tetovēšanas māksla ir daudz senāka, taču to nevar viennozīmīgi pierādīt, jo savus mirušos balzamēt sāka tikai senie ēģiptieši. Uz dažu ēģiptiešu mūmiju ādas ir atrasti tetovējumi. Šie cilvēki miruši ap 2000. g. p.m.ē.

Apmēram 400 g. p.m.ē. apbedīts vadonis, kura ķermeni klāja šāds tetovējums. Apbedījums atrasts 1948. gadā bijušās PSRS, Ķīnas un Mongolijas robežas tuvumā Tomēr vissenākais zināmais tetovējums atrasts Itālijas teritorijā augstu kalnos, lesalis ledus gabalā, 1991. gadā tika atrasts senais cilvēks. Viņa mugura, apakšdelms un ceļgals bija aptetovēti ar savādām līnijām. Šis tetovējums, šķiet, izdarīts ar adatu palīdzību, par krāsvielu ņemot kokogles pulveri.

Tetovējumi bija zilā krāsā - tāpat kā mūsdienās.

3200 g. p.m.ē. ĒĢIPTES APVIENOŠANA Augšēģiptes faraons Meness iekaro Lejasēģipti un liek pamatus pirmajai impērijai. Sākas t. s. dinastiju laikmets. Tiek nodibināts galvenā ministra postenis. Pēc 1 567. g. p.m.ē. šis amats kļuva mantojams. Līdz 341. g. p.m.ē. Ēģiptē valdīja 30 faraonu dinastijas.

Augšēģiptes faraons Narmers (Meness) uzveic Lejasēģiptes valdnieku 3200 g. p.m.ē.

STĪGU INSTRUMENTI Šumeri sāk izmantot pirmos stigu instrumentus. Viņi pazina nelielus arfām līdzīgus instrumentus.

Zinātnieki uzskata, ka stīgas īpašību izdot skaņas cilvēks ir atklājis jau sen, taču radīt instrumentu spējusi tikai ļoti attīstīta civilizācija.

3000-2000 g. p.m.ē.

TROJAS UZPLAUKUMS

Liras simboli, kas atrasti agrīnos šumeru tekstos 3200 g. p.m.ē.

Troja - sena pilsēta Mazāzijas ziemeļrietumu daļā, tagadējā Turcijas teritorijā - 3.-2. gt. p.m.ē. bija nozīmīgs Troādas politiskais centrs. Arheoloģiskajos izrakumos, kas sākās 1870. g. H. Šlīmaņa vadībā, atsegti 9 dažādu laikmetu slāņi. 3000.-2500. g. p.m.ē. Troja bija cietoksnis, ap 2500.-2200. g. p.m.ē. valdnieka rezidence. Pilsētā bija attīstīta amatniecība (vara apstrāde, vilnas audumu darināšana), pastāvēja ekonomiski sakari ar Balkānu pussalu un Egejas jūras salām. Ap 2200. g. p.m.ē. Troja gāja bojā ugunsgrēkā. Līdz 1800. g. p.m.ē. Troja saglabājās kā nozīmīgs cietoksnis, līdz 1300. g. bijusi sengrieķu apmetne, kas izpostīta zemestrīces laikā un vēlāk atjaunota, saglabājot iepriekšējo plānojumu. Pēc leģendas, 1260. g. p.m.ē. Trojas kara laikā Troja esot pilnīgi nopostīta. Antīkā mitoloģija Trojas karu skaidro ar Zeva gribu, kurš gribējis samazināt cilvēku skaitu uz Zemes vai arī dot iespēju dievišķiem varoņiem gūt slavu un saglabāt vēlāko paaudžu atmiņā savas meitas Helenas

Parīda tiesa skaistumu. Kara cēlonis ir strīds starp trijām dievietēm - Hēru, Atēnu un Afrodīti - par Erīdas nomesto ābolu ar uzrakstu «visskaistākajai». Strīdu izšķirt Zevs uzdeva Parīdam. Afrodīte Parīdam apsolīja Helenas mīlestību, un viņš par skaistāko no dievietēm atzina Afrodīti. Ar Afrodītes palīdzību Parīds pārliecināja Helenu pamest savu vīru Menelāju un dzimto Spartu un kļūt par viņa sievu. Tiešais Trojas kara iemesls bija Helenas nolaupīšana. Leģenda par Troju atspoguļota sengrieķu eposos «lliāda» un «Odiseja».

3000 g. p.m.ē.

KOSMĒTIKA Šumerā izgudro pirmās zobu birstītes. Šumeras iedzīvotāji sāk lietot kosmētiku. Patiesībā ķermeņa apgleznošana ar dažādām krāsvielām ir vairākus desmitus tūkstošus gadu veca. Taču senajam cilvēkam zīmējumiem uz sejas un ķermeņa vairāk bija rituāla nozīme - katrs zīmējums simbolizēja kādu noteiktu garu, kuram tādā veidā tika izrādīta cieņa. Pirmatnējo cilšu pārstāvji krāsoja seju pirms medībām un pirms kaujām, lai pievilktu veiksmi vai iebaidītu pretinieku.

Jauna ēģiptiete, lūkojoties spogulī, krāso lūpas Taču, cilvēcei attīstoties, ķermeņa krāsojuma apjoms samazinājās - tas vairs neklāja visu ķermeni vai visu seju. Sievietes un dažās tautās arī vīrieši centās ar krāsu palīdzību uzsvērt savus sejas vaibstus padarīt sevi skaistāku.

Kādās šumeru kapenēs tika atrasta zeltā veidota kosmētikas kārbiņa gliemežvāka formā. Tajā atradās acu ēnas, krāslis vaigiem un lūpukrāsa. Kosmētika lielā cieņā bija arī pie ēģiptiešiem. Ēģiptē nebija cieņā stipri iedeguši ļaudis. Augstmaņi centās vairīties no saules un padarīt ādu gaišāku. Sievietes ierīvēja ādu ar oranžo okeru, bet vīrieši ar vēl gaišāko zeltaino okeru. Ēģiptieši lietoja arī krāšļus un lūpukrāsu.

Ap 300. g. p.m.ē. gaiša sejas āda bija cieņā arī indiešiem. Sievietes padarīja seju gaišu ar krēmu, kas pagatavots no svina baltuma. Šo pašu līdzekli lietoja arī Ķīnā. Par brīnumaino austrumu krēmu uzzināja arī grieķi un romieši. Sākās ļoti apjomīgs svina baltuma eksports no austrumiem. Lai gan grieķu un romiešu ārstiem drīz vien nācās konstatēt, ka svina savienojumi ir indīgi, viņiem nebija pa spēkam Līdzekļi skropstu krāsošanai Senajā Ēģiptē atrunāt augstdzimušās sievietes no dzīvībai bīstamās kosmētikas. Sievietes, kas lietoja svina krēmu, parasti nedzīvoja ilgi.

3000 g. p.m.ē.

ASTRONOMIJA Ēģiptē, Babilonijā un Ķīnā veikti pirmie astronomijas novērojumu pieraksti, Ēģiptē sastādīts Saules kalendārs. Astronomija tiek uzskatīta par vissenāko dabaszinātni, un iegūtās atziņas pārgājušas no paaudzes uz paaudzi. Jau tolaik ēģiptiešiem bija zināms gada garums (365 1/4 dienas un Mēness fāžu atkārtošanās (sinodiskais mēnesis) ar pareizību līdz dažām minūtēm.

3000 g. p.m.ē.

PAPIRUSS Senajā Ēģiptē izgudro papirusu. Tas ir rakstāmmateriāls, ko izgatavoja no sloksnēs sagrieztiem un salīmētiem papirusniedru stiebriem. 1. gt. vidū p.m.ē. papiruss izplatījās citās Vidusjūras zemēs. Ēģiptē papirusu lietoja vēl mūsu ēras 9. gadsimtā.

3000-300 g. p.m.ē.

ĒĢIPTIEŠU RAKSTĪBA Veidojas viena no senākajām raksta sistēmām pasaulē. Vispirms izveidojās hieroglifu raksts, vēlāk no hieroglifiem attīstījās vienkāršotas formas hiērātiskais ātrraksts, ko lietoja dažāda satura tekstu uzrakstīšanai ar krāsvielām uz papirusa. 8.-7. gs. p.m.ē. izveidojās jauns ātrraksta veids - dēmotiskais raksts, kurā zīmju formas ir vienkāršotas vēl vairāk. Ēģiptiešu raksts tika lietots līdz mūsu ēras 5. gadsimtam.

3000 g. p.m.ē.

ZĪDTAURIŅI Ķīnā sāk audzēt zīdtauriņus. Tas, ka no zīdtauriņa kāpuriem var iegūt zīdu, ķīniešiem bija zināms jau senāk, bet šajā laikā viņi sāka stādīt zīdkoka plantācijas, lai iegūtu lapas, ar ko barot zīdtauriņus.

Iekūņojoties zīdtauriņa kāpurs tin ap sevi ciešu, baltu vai iedzeltenu olveida kokonu, kurā satīts 10001500 m garš, nepārtraukts, ļoti smalks un stiprs zīda pavediens. Kokonus žāvē (lai nogalinātu kāpurus), mērcē, slapjus atšķetina un notin kopā 5-10 pavedienus, iegūstot jēlzīdu. Ap 1000. g. p.m.ē. zīdu sāka eksportēt uz Rietumiem. Ķīnieši glabāja zīda iegūšanas noslēpumu. Par tā atklāšanu draudēja nāvessods.

Līdz pat mūsu ēras 550. gadam ķīnieši bija vienīgie zīda monopolisti.

3000 g. p.m.ē.

DZINTARA CEĻŠ

Sievietes vāc zīdkoka lapas, ar ko barot zīdtauriņus. Detaļa no bronzas trauka. Ķīna, 480-221 g. p.m.ē.

Izveidots «dzintara ceļš», kas no Baltijas piekrastes caur Viduseiropu veda uz Dienvideiropu.

Savukārt «alvas ceļš» veda no Kornvolas pussalas Anglijā uz Vidusjūras piekrasti. Šajā ceļu sistēmā bija apvienoti upju, jūras un sauszemes ceļi. Vēl šodien Somersetā (Anglija) ir saglabājies 1800 m garš meža ceļš, kura veidošana tiek saistīta ar 3806. g. p.m.ē.

3000 g. p.m.ē.

BIŽUTĒRIJA

Triktraka spēles dēlītis no Ūras

Ēģiptes faraona Tutanhamona kapenēs atrastais spēles dēlītis Senie grieķi liek pamatus bižutērijai. Grieķijā notiek pirmie dārgakmeņu pakaļdarināšanas mēģinājumi. Sākumā tas tika darīts blēdību nolūkos, bet vēlāk mākslīgos dārgakmeņus vēra krellēs, kuras nēsāja sievietes, kas nevarēja atļauties rotaslietas no īstiem dārgakmeņiem.

3000 g. p.m.ē.

BABILONA (IRĀKA).

GALDA SPĒLES UN DAŽĀDAS IZKLAIDES Triktraka spēles dēlītis tika atrasts vietā, kur kādreiz atradās Ūra, seno šumeru galvaspilsēta. Šī spēle bija pazīstama arī ēģiptiešiem: dēlītis atrasts Ēģiptes faraona Tu- tanhamona(15.gs. 2. puse - 14. gs.

1. puse p.m.ē.) kapenēs. Dambreti spēlējuši Ēģiptes faraoni un senie grieķi. Pirmo mūsdienīgo galda spēli uz dēlīša - «Monopolu» - 1930. g. izgudrojis Hermantaunas (Pensilvānijas štats) iedzīvotājs, par bezdarbnieku kļuvušais amerikāņu tirgotājs Čārlzs Darrovs. Līdz 1935. g. «Monopols» jau bija kļuvis ļoti populārs; tagad šī spēle ir tulkota 15 pasaules tautu valodās un to pārdod 25 valstīs. Šūpošanos bija iemīļojuši gan pieaugušie, gan bērni. Attēls no senas grieķu vāzes Grieķijā populāras bija šūpoles. Uz senām māla vāzēm (ap 1600. g. p.m.ē.) attēlotas dievietes, kas šūpojas koku zaros iekārtās šūpolēs.

3000 g. p.m.ē.

ŪDENSVADS

Mohendžodaro pilsētā, tagadējās Pakistānas teritorijā, ierīkots pirmais ūdensvads. Pilsētā bijusi arī kanalizācijas sistēma un pirtis.

Tomēr šī pilsēta ir izņēmums-pārējo seno pilsētu valdnieki par higiēnu acīmredzot nedomāja.

Gandrīz nav palikušas liecības par to, kā lielajās pilsētās cīnījās ar fekāliju kvantumu. Šāda tualete Indas ielejā, visticamāk, tika ierīkota pirms vairāk nekā 4000 gadu. Līdzīgas uzbūves no ķieģeļiem rūpīgi saliktas būves atrastas daudzās Mohendžodaro mājās (apmēram 2500 g. p.m.ē.)

Atslēgas cauruma veida sēdeklis Senās Ēģiptes tualetē (14. gs. p.m.ē.) Šķiet, ka vergi izveda atkritumus ārpus pilsētām un tos izmantoja lauku mēslošanai. Citur savukārt ar fekālijām piesār​ņoja tuvīnās ūdenskrātuves.

Ap 2700. g. p.m.ē. Indijas teritorijā dažās pilsētās jau pazina ūdensvadu. Šajā ūdensapgādes sistēmā izmantoja māla caurules.

Apmēram tajā pašā laikā - 3000 g. p.m.ē. vai pat nedaudz senāk - kanalizācijas sistēmu pazina nevis kāda no lielajām pilsētām, bet gan nelieli ciemati Orkneju salās - mūsdienu Skotijas pašos ziemeļos. Nav vēl līdz galam noskaidrots, kādi ļaudis tur mitinājās, bet visādā ziņā tie bija ļoti augsti attīstīti. Skotijas

iedzīvotāji izlika kanalizācijas notekas ar akmens plāksnēm, domājams, lai fekālijas neiesūktos grunstūdeņos. No atsevišķām mājām kanalizācijas notekas satikās lielākā maģistrālē, kura novadīja netīrumus līdz tuvīnajai kraujai. No tās fekālijas nonāca jūrā. Skotu priekšteči izbūvēja tualetes savos akmens mājokļos, tās tika norobežotas no pārējām telpām ar akmens sienām. Lai izvairītos no smakas, tika lietoti dažādi augu valsts izcelsmes «gaisa atsvaidzinātāji».

Atēnās kanalizācija parādījās tikai 400 g. p.m.ē., bet Senajā Romā vēl vēlāk - 33 g. p.m.ē.

3000 g. p.m.ē.

BIBLIOTĒKAS Pirmās zināmās bibliotēkas radās 3. gt. p.m.ē. Šumerā un Senajā Ēģiptē. Senajā Grieķijā bibliotēkas radās 5. gs. p.m.ē. Ievērojamākās 3. gs. p.m.ē. dibinātās bibliotēkas ir Aleksan- drijas bibliotēka (= 700 tūkstoši papirusa tīstokļu) un Pergamas bibliotēka (200 tūkstoši rokrakstu). Senajā Romā publiskās bibliotēkas dibinātas 1. gs. p.m.ē., bet mūsu ēras 5. gs. to ir bijis aptuveni 30.

3000-2000 g. p.m.ē.

KRĒTAS - MIKĒNU KULTŪRA

Knosās pils, kuras platība pārsniedza 20 000 m2 . Pilī un tai piederošajās ēkās varēja dzīvot vismaz 30 000 cilvēku: 1 - freskām greznota valdnieces guļamtelpa; 2 - iespējams, ka tā ir troņa zāle; 3 - graudi, eļļa un vīns glabājās lielos māla traukos

Minoja pils freska attēlo rituāla dejas ap vērsi, kas bija mīnojiešu svētais dzīvnieks Veidojas Egejas jūras salu augsti attīstīta kultūra. Kopš 19. gs. notikušajos izrakumos izpētīti vairāki simti šīs kultūras pieminekļu. Ir zināms, ka 2. gt. p.m.ē. Krētā radusies rakstība. 23. gs. p.m.ē. par šīs kultūras centru kļūst Krēta. Piļu un ēku sienas (Knosās Faistas, Mallojas pilis) tiek greznotas ar krāsainām freskām, mākslā dominē apgleznota keramika. Krētas kultūras ietekmē savukārt attīstās Mikēnu kultūra veidojas pilsēta, mākslā dominē sienu gleznojumi ar medību un kauju ainām.

Knosa bija apdzīvota jau 5. un 6. gt. p.m.ē. 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā tika uzceltas vairākas lieliskas pilis. Viena no tām ir grandiozais Knosās komplekss. Pēc leģendas, šīs Knosās pils valdnieces zālē bija vanna, ūdensvads, kanalizācija, ko veidoja sarežģīta māla podu sistēma, tualete ar skalojamo kasti un koka sēdekli pils pagrabā atradies labirints, kurā dzīvojis sengrieķu mitoloģijā aprakstītais briesmonis - pa pusei vērsis, pa pusei cilvēks - Mīnotaurs. Cik pārsteigti bija arheologi, kad, veicot izrakumus, viņi patiešām uzgāja labirintu. Paša Mīnotaura pēdas nekur nebija atrodamas, taču, spriežot pēc sienu zīmējumiem un dažādiem priekšmetiem, mīnojiešiem ir bijis joti izplatīts vērša kults. Knosu izpostīja zemestrīce (ap 1470. g. p.m.ē.) un ugunsgrēks (ap 1380. g. p.m.ē.).

3000 g. p.m.ē.

AKMENS MĒBELES Orkneju salās (mūsdienu Skotijas teritorija) mājas aprīko ar akmens mēbelēm. No perfekti

apdarinātām akmens plāksnēm izgatavoja gultas, plauktus un galdus. Var teikt, ka šīs ir pirmās iebūvētās mēbeles pasaulē, jo akmens plāksnes tika iestiprinātas sienās. Tāpēc, ja senajiem orknejiešiem būtu ienācis prātā pārbīdīt mēbeles, viņiem gandrīz vai nāktos izjaukt visu māju. Cietās gultas apklāja ar biezu sūnu vai sausas zāles kārtu.

Ap to pašu laiku ēģiptieši gulēja koka gultās. To masīvais karkass tika apvilkts ar resnām linu šķiedras auklām. Pa virsu klāja linu drānu vairākās kārtās. Šādas gultas bija atsperīgas un ērtas. Vēlāk gultu atsperīgo daļu sāka gatavot no niedru pinuma.

3000 g. p.m.ē.

SENĀKĀ SVĒTNĪCA LATVIJĀ Sārnates purva mītnēs (Ventspils raj. Užavas ciemā), kas ir agrā un vidējā neolīta arheoloģiskais piemineklis, izrakumos atsegtas svētnīcas paliekas ar koka elku.

3000 g. p.m.ē.

CILVĒKU APMETNE IGAUNIJĀ Igaunijas austrumdaļā, Emajegi upes krastā, sāk veidoties Akali apmetne. Veicot izrakumus, kūdrā atklātas virszemes mājokļu paliekas. Agro neolītu pārstāv Narvas keramika, vidējo - ķemmes-bedrīšu keramika, vēlo - laivascirvju kultūras priekšmeti un agrā tekstilā keramika.

3000 g. p.m.ē.

AKaii apmeine airasias kaula (1-4) un dzintara (5-6) senlietas

KAUJAS RATI

Šumerieši karadarbībā sāk izmantot kaujas ratus. Tajos jūdza četrus zirgus. Kaujas ratu izmantošana padarīja karaspēku mobilāku, tāpat pretiniekiem bija daudz grūtāk trāpīt mērķim, kas kustas ātri.

Turpmākajos gados kaujas ratus nepārtraukti uzlaboja. Senie grieķi ap 1000. g. p.m.ē. aprīkoja savu kaujas ratu riteņus ar metāliskiem grabuļiem, kuri pie kustības sacēla lielu troksni. Tādā veidā bija iecerēts iebiedēt pretinieku. Un Ēģiptiešu faraons kaujas ratos vajā ienaidnieku

Asīriešu kaujas rali ar cīņai gataviem kareivjiem patiesi - tūkstotis kaujas ratu, kuri tuvojās rībot un grabot, spēja samulsināt pat vispieredzējušākos karotājus.

Dzelzs ķivere Arī persieši deva savu ieguldījumu kaujas ratu attīstībā. Viņu ratiem uz riteņu asīm uzstādīja garus asmeņus. Ja pretinieks pagadījās pārāk tuvu, palika bez kājām.

3000-1000 g. p.m.ē.

BRUŅUCEPURES UN BRUŅUKREKLI Koka bruņucepures tika lietotas pirmatnējās kopienas laikā. Senākās vara un zelta bruņucepures atrastas Oras valdnieku kapenēs (3. gt. p.m.ē.). Pilnveidota bruņu- cepure radās Asīrijā. Senajā Romā lietoja dzelzs bruņucepures.

Ap 1800 g. p.m.ē. Ķīnā sāk gatavot bruņukreklus. Tie sastāvēja no 700-1035 ādas vai blīvas drānas gabaliņiem. Ķīnieši sevišķi izcēlās ādas bruņu izgatavošanas meistarībā - viņi tās pārklāja ar biezu lakas kārtu tā, ka ādas bruņas pilnībā aizsargāja karavīru no pretinieka raidītajām bultām. Ķīnā un Indijā šādus bru​ņukreklus valkāja vēl 3500 gadus.

Dzelzs krūšu bruņas, kuru apdarei lietots zelts

Bronzas bruņucepure, 5. gs. p.m.ē.

Kakla plāksnīšu bruņas, 4. gs. p.m.ē.

1 500 g. p.m.ē. Seno grieķu karavīriem ir bronzas bruņas. Kādās Mikēnu augstmaņa kapenēs atrasts bronzas bruņu komplekts, kas ir stipri līdzīgs tiem, kādus nēsāja viduslaiku Eiropas bruņinieki. Ap to pašu laiku (1400 g. p.m.ē.) ēģiptieši izmanto zvīņu bruņas. Tās izgatavoja no bronzas plāksnītēm. Gandrīz

identiskas bruņas tajos laikos ir pazīstamas arī ķīniešu kareivjiem. Nav zināms, kurš izgudroja zvīņu bruņas - ēģiptieši vai ķīnieši. Ap 1000. g. p.m.ē. zvīņu bruņas sāka izgatavot no dzelzs plāksnītēm. Tomēr ne visus karavīrus bija iespējams apgādāt ar metāla bruņām. Ap 400. g. p.m.ē. sāka parādīties vienkāršākas un vieglākas bruņas - tās izgatavoja no biezas ādas. Ķīnieši ap 9. gs. p.m.ē. gatavoja bruņas arī no tik parasta mate​riāla kā papīrs. Meistari zināja noslēpumus, kā no papīra loksnēm salīmēt kaut ko līdzīgu gofrētajam kartonam. Šāds materiāls nelaida cauri bultas. Ar laiku, kad bultām parādījās dzelzs uzgaļi, papīra bruņas zaudēja savas aizsargspējas. Arī dzīvniekus senatnē nereti apgādāja ar bruņām. Ap 4. gs. p.m.ē. persiešu kaujas zirgu galvu, kājas un arī citas ķermeņa daļas klāja bruņas. Indijā ar ādas bruņām apklāja kaujas ziloņus.

3000 g. p.m.ē.

CĪŅAS SPORTS Ķīnā izplatās cīņas sports. Sākot no 708. g. p.m.ē., cīņas sports ietilpa olimpisko spēļu programmā.

3000 g. p.m.ē.

ALUS

Bronzas bruņucepure ar sejsargu, 5. gs. p. m. ē.

Cilvēks iepazīst alu. Pirmo reizi alus tika iegūts nejauši - šumeri atklāja, ka maize ūdenī sarūgst un veidojas viegli reibinošs dzēriens. Sākotnēji alu ražoja līdzīgi, kā mūsdienās kvasu, - grauzdētu maizi mērca ūdenī un raudzēja siltumā. Ēģiptiešu hieroglifs, kas apzīmē alus darītāju. Tas ir vienkāršots apzīmējums cilvēkam, kurš spiež mīkstu masu alus gatavošanai lielā kausā. Pēc tam masu raudzē Vīrieši dzer alu. Caurules alus dzeršanai ieviesa šumeri. To vienā galā bija nelielas atveres alus filtrēšanai. Attēls uz zīmoga, apmēram 2000 g. p.m.ē.

Mezopotāmijā alus kļuva tik populārs, ka drīz vien apmēram 40% no labības ražas tika izlietoti alus brūvēšanai. Ap 1750. g. p.m.ē. Mezopotāmijā bija saradies tik daudz alus brūvētāju, ka valdnieks Hammurapi izdeva likumus, kas regulētu viņu darbību un neatļautu pārsniegt noteiktu cenu. Tos aldarus, kuri nepakļāvās likumam, par sodu iemeta upē. Ēģiptieši centās uzlabot alus garšu un krāsu ar dažādām piedevām. Viena no populārākajām šķirnēm bija alus ar mandragoras sakni.

3000 g. p.m.ē.

STIKLS

Ēģiptē un Mezopotāmijā iegūst stiklu. To izmanto trauku un rotaslietu izgatavošanai, imitējot dārgakmeņus. Stikla ražošanas attīstības vēsturi nosacīti var iedalīt 4 periodos.

Romiešu stikla izstrādājumi Pirmajā periodā (4.-2. gt. p.m.ē.) galvenokārt izmantoja dabisko - vulkānisko stiklu, kā arī nelielā daudzumā ieguva rūpnieciski ražotu stiklu, ko izmantoja rotaslietu un kulta priekšmetu izgatavošanai.

Otrajā periodā (2.-1. gt. p.m.ē.) no stikla gatavoja nelielus priekšmetus un tika izgudrots caurspīdīgais stikls, kura ražošanas tehnoloģiju apguva Senajā Romā. Trešais periods (1. gt. p.m.ē. - 19. gs. sāk.) sākās ar stikla pūšanas caurules izgudrošanu, un no stikla sāka izgatavot augstvērtīgus mākslas priekšmetus.

Ceturtajā periodā (19. gs. sāk. - mūsdienas) stikla ražošana kļūst par attīstītu rūpniecības nozari.

3000-2000 g. p.m.ē.

BALTU CILŠU VEIDOŠANĀS No dienvidiem un rietumiem Baltijā ienāk indoeiropiešu ciltis, kurām raksturīga auklas keramikas kultūra, un sastopas ar sev tuviem eiropeīdiem - Narvas kultūras un Nemunas augšteces kultūras ciltīm.

Sajaukušies ar vietējiem seniedzīvotājiem, atnācēji rada Primares kultūru un ir jau uzskatāmi par baltiem - lietuviešu, latviešu, senprūšu, jātvingu, kuršu, latgaļu un sēļu priekštečiem.

Ap 2950.-2365. g. p.m.ē.

BALZAMĒŠANA Ēģiptieši sāk balzamēt savus mirušos, izmantojot sveķus un natronu. Mirušajam izņēma iekšējos orgānus, dobumus piepildīja ar smaržīgiem sveķiem, sveķotu audumu u. tml., ķermeni aptina ar linu auduma lentēm, kas bija piesūcinātas ar līmi, un izžāvēja. Senajā Ēģiptē mumificēja cilvēkus un svētos dzīvniekus.

Mūmija ietērpā. Vēlās valsts pe​riods Sarkofāgus darināja no īveskoka. Tā asinssārtā koksne ir ļoti skaista, nepūst un ir viegli pulējama

Mūmijas lika sarkofāgos un glabāja kapenēs kopā ar lietām, kuras nākotnē- Ozīrisa valstībā būs nepieciešamas 2900 g. p.m.ē.

SPOGULIS Ēģiptieši jau lieto spoguļus. Tie ir izgatavoti no obsidiāna - vulkāniskā stikla. Ēģiptiešu meistari šo nepakļāvīgo materiālu spēja nopulēt tā, ka virsma bija pilnīgi gluda un tajā nebija ne mazākās skrambiņas.

Par to brīnās pat mūsdienu zinātnieki, jo obsidiāns ir grūti apstrādājams materiāls. Tomēr senajā pasaulē visizplatītākie bija pulētas bronzas spoguļi. Salīdzinot ar obsidiānu, bronza noteikti bija pateicīgāks materiāls. Bronzas spoguļus sāka lietot Ķīnā ap 1500. g. p.m.ē. Ķīniešu meistari izdaiļoja spoguļus ar zelta rāmīšiem, dārgak​meņiem un perlamutru.

Spoguļi bija cieņā arī starp augst- dzimtajām grieķu sievietēm. Ap 500. g. p.m.ē. grieķu meistari sāka izgatavot nelielus kabatas spogulīšus. Tie atgādināja mūsdienu pūdernīcu. Grieķu kabatas spogulītis

sastāvēja no divām apaļām bronzas plāksnītēm. Vienai no tām iekšējā puse bija nopulēta, abas plāksnītes kopā turēja eņģīte, bet, sakļaujot spogulīti, abas plāksnītes nofiksējās ar slēdzenīti.

Spogulis ar vāciņu un ziloņkaula ķemme, Grieķija

Jaunās valsts bronzas spogulis, Ēģipte Metāla spoguļi ātri zaudēja savu atstarošanas spēju, tāpēc tos laiku pa laikam vajadzēja pulēt ar pemzu.

Ēģiptieši importēja dažādus aromātiskus augus, eļļas un citas smaržvielas no Indijas, lai papildinātu savus vietējos krājumus. Gleznojumos uz tempļu un kapeņu sienām bieži tika attēlots, kā eļļas un smaržas tika lietotas mājsaimniecībā

2900 g. p.m.ē.

AROMĀTISKĀS VIELAS Ēģiptieši sāk lietot aromātiskas vielas. Lielā cieņā bija vīraks. Toreiz vīraku ieguva no bosvēlijas koka. Šie koki Ēģiptes klimatu nepanesa, tāpēc valdnieki sūtīja pēc aromātiskās vielas ekspedīcijas uz Arābiju. Smaržas un rituālos izmantojamās eļļas izgatavoja svētnīcās. Aromātiskās vielas ēģiptieši izmantoja ķermeņa iesmaržināšanai, telpu atsvaidzināšanai, dažādos

Senās Ēģiptes dižciltīgie bija aromātisko eļju un citu smaržvielu cienītāji. Kad atsedza Tutanhamona kapenes, gaisā uzvirmoja smarža, ko izplatīja ziedes, kas krūkās bija atradušās tūkstošiem gadu reliģiskos rituālos un pat mirušo apbedīšanā. Ir atrastas kapenes, kurās novietotas lielas aromātisko eļļu krūkas.

Pavisam īpatnēja metode ķermeņa iesmaržināšanai ieviesās ap 1500. g. p.m.ē. Pie parūkas tika piestiprināts aromatizētu tauku konuss. Karstajā saulē tas kusa un aromātiskā viela tecēja pa matiem uz leju. Ne visi bija sajūsmā par ēģiptiešu mīlestību uz smaržām. Kad 361. g. p.m.ē. Spartas valdnieks Ahesilajs bija ieradies Ēģiptē draudzīgā vizītē, viņš dinejas laikā zaudēja pacietību, sāka plosīties un kliegt. Tādu reakciju viņā izraisīja visapkārt esošie spēcīgie aromāti. Savā valstī viņš jau bija aizliedzis cilvēkiem lietot smaržas.

2859 g. p.m.ē.

PASTA SISTĒMA Senajā Ēģiptē veidojas vissenākā mums zināmā pasta sistēma. Tas bija kurjeru dienests.

Ap 2000. g. p.m.ē. Savu pasta sistēmu nodibina arī asīrieši. Tad jau var sākt runāt par pirmajām vēstulēm - tās rakstīja uz māla plāksnītēm un nosūtīja māla konvertos. Mitro vēstuli pirms nosūtīšanas saulē izžāvēja.

Sieviete ar aromatizētu vielu matos 1000 g. p.m.ē. stabila pasta sistēma ieviesās Ķīnā. Tur pirmo reizi tika lietota sūtījumu piegādes stafešu shēma. Viens kurjers nogādāja vēstuli nākamajam, tas savukārt nākamajam utt. Šādā veidā vēstule arvien «ceļoja» ar svaigiem spēkiem. Neviens kurjers nenogura, jo zināmā brīdī viņu nomainīja nākamais.

700 g. p.m.ē. Ēģiptieši sāka izmantot baložus, lai nosūtītu ziņojumus kara laikā. Zaudēdami arvien vairāk ziņnešu, kurus viegli pamanīja ienaidnieks un nogalināja, ēģiptieši sāka sūtīt ziņojumus, piesietus balodim pie kājas.

530 g. p.m.ē. Stafešu shēmu uzlaboja senie persieši. Galvenā pasta maģistrāle, kas stiepās 2500 km garumā no Sūzām līdz Sar- dai, bija gatavais nieks persiešu pastniekiem. Vēstuli viņi nogādāja deviņu dienu laikā. Persijā parādījās pirmie pasta kantori. Kurjers vēstuli nogādāja līdz pirmajam kantorim, tur viņam nomainīja zirgu vai arī vēstule tika uzticēta citam kurjeram. Pasta kantoros bija stallis, viesnīca un policijas nodaļa.

2800 g. p.m.ē. PIRAMĪDA

Ēģiptiešu hieroglifu vēstules fragments

Sena rakstīta «vēstule» akmeni, ap 3500. g. p.m.ē.

Uzcelta pirmā akmens piramīda. Tā bija 60 m augsta pakāpjveida piramīda. To cēlis arhitekts Imhoteps faraona

Cizas piramīdas un sfinksa Džosera apbedījuma kompleksā Sakārā. Džosera piramīdas augstums ir 60 metru.

2700 g. p.m.ē. Ēģiptē tiek uzcelta vislielākā piramīda - Heopsa piramīda - viens no septiņiem pasaules brīnumiem. To cēlis arhitekts Hemiuns. Heopsa piramīda atrodas netālu no Cīzas, un tās augstums ir 146,6 metri.

2800-300 g. p.m.ē.

SEPTIŅU PASAULES BRĪNUMU TAPŠANA Septiņi pasaules brīnumi ir celtnes vai tēlniecības darbi, kas antīkajā sabiedrībā bija plaši pazīstami ar savu lielumu vai izcilām īpašībām. Saglabājušās Senās Ēģiptes piramīdas, fragmentāri saglabājies Artemīdas templis Efesā (6. gs. p.m.ē.), mauzolejs Halikarnasā (4. gs. vidus p.m.ē.), pēc aprakstiem zināms par Semiramīdas gaisa dārziem Babilonā (7. gs. p.m.ē.),

Semiramīdas gaisa dārzi Babilonā.

Rekonstrukcija Zeva statujas rekonstrukcija Zeva statuju Olimpijā (5. gs. p.m.ē., tēlnieks Feidijs), Hēlija statuju Rodas salā («Rodas koloss», 3. gs. p.m.ē.), Alek- sandrijas bāku (3. gs. p.m.ē.).

2700 g. p.m.ē.

STONHENDŽA Lielbritānijā, netālu no Solsberi, sākas Stonhendžas kompleksa būve. Tas tiek pabeigts apmēram 1450. g. p.m.ē. Stonhendža ir viena no lielākajām

megalītu celtnēm, un tās kon- ___

strukcijas veidotas 3 dažādos periodos. Senākā daļa ir lokveida grāvis un zemes valnis, kura iekšpusē atsegti apbedījumi, daļa Stonhendžas megalītu piemineklis, 3. periods no tiem - ugunskapi. Pēc tam vaļņa iekšpusē no lieliem akmeņiem izveidoti divi koncentriski riņķi.

Zemē vertikāli ierakti skaldīti akmens bluķi, kuru augstums vietām sasniedz 8,5 metrus, uz tiem horizontāli novietotas akmens plātnes. Šīs konstrukcijas veido noslēgtu loku, tā iekšpusē atrodas 5 trilīti (2 vertikāli akmens bluķi, virs kuriem uzlikta akmens plātne), kas ietver horizontāli novietoto altāra akmeni.

Stonhendža ir bijusi sakrāla celtne un arī sena observatorija.

2700 g. p.m.ē.

ŠUMERU DZIEDNIEKS Šumerā dzīvo pirmais mums zināmais dziednieks Lulu. Pateicoties uzrakstiem uz kapu plāksnēm, ir zināmi arī 2600-2100 g. p.m.ē. dzīvojušu ēģiptiešu dziednieku vārdi.

2650 g. p.m.ē.

VĒRŠU IZMANTOŠANA Lauksaimnieki sāk izmantot vēršus zemes apstrādē. Šumeras teritorijā izdarītajos arheoloģiskajos izrakumos atrasti labi saglabājušies iejūgtu vēršu attēli.

2600 g. p.m.ē.

AKUPUNKTŪRA Šajā laikā Senajā Ķīnā jau pazīst akupunktūru, lai gan daži zinātnieki uzskata, ka šo metodi ārstniecībā izmantoja jau krietni senāk. Pirmās norādes uz akupunktūras jeb adatu terapijas izmantošanu ir saistītas ar mistisko Dzelteno Imperatoru Huandi. Viņam tiek piedēvēts senās medicīnas traktāts Nei Čing, kurš rakstīts dialoga formā starp Dzelteno

Imperatoru un viņa premjerministru Či Po. Tomēr traktāta Nei Čing vecumu ir sarežģīti noteikt, jo tiek uzskatīts, ka tekstu ir papildinājuši dažādi mācīti vīri daudzu gadsimtu laikā. Traktātā lielākoties ir runāts par akupunktūru un piededzināšanu - no tā var spriest, ka senie ķīnieši ārstniecībā gandrīz nemaz neiz​ mantoja medikamentus. Dzeltenā Imperatora laikos akupunktūrā izmantoja akmens adatiņas, taču, gadiem ejot, ārsti sāka izmantot smalkākus materiālus. Zināms, ka 8. gs. p.m.ē. Ķīnā izmantoja bronzas adatiņas, bet prinča Lju Šena apbedījumā, kas izdarīts 113. g. p.m.ē., atrastas deviņas cēlmetāla adatiņas 4 no zelta, 5 no sudraba. Tteši deviņas adatiņas tiek izmantotas oriģinālajā ķīniešu akupunktūrā jau kopš pašiem šīs metodes pirmsā​kumiem.

Traktātā Nei Čing tiek paskaidrota arī pati akupunktūras būtība: cilvēka ķermenī jābūt līdzsvaram starp enerģijām iņ (gars) un jan (asinis). Šīs enerģijas izpausmes pārvietojas pa cilvēka ķermeni pa 14 kanāliem, kuri projicējas 361 punktu pārī uz ķermeņa virsmas. Ja kādā no pāriem iņ un jan nav līdzsvarā, notiek saslimšana. Līdzsvaru iespējams atjaunot, «izlaižot» ar adatiņas dūrienu attiecīgo enerģijas izpausmi no punkta, kurā tās ir par daudz. Tad iņ un jan atkal nonāk līdzsvarā un slimība atkāpjas. Līdzīgi domā arī mūsdienu akupunktūras speciālisti.

2600 g. p.m.ē.

PARŪKAS Ēģiptē sāk izmantot parūkas. Savādie reliģiskie aizspriedumi lika ēģiptiešiem uzskatīt savus matus par jaunu garu radītiem, tāpēc visiem ēģiptiešiem bija jāskuj galva. Tomēr klimata īpatnības prasīja, lai galva tiktu pasargāta no tiešu saules staru iedarbības, tāpēc bagātākie ēģiptieši nēsāja parūkas. Tās izgatavoja vai nu no dabīgiem matiem, vai arī palmu mizas šķiedrām. Nabadzīgākie iedzīvotāji pamanījās sapīt parūkas no zāles un smilgām.

Interesanti, ka viskrāšņākās parūkas nēsāja vīrieši - sieviešu parūkas bija mazākas un pie​ticīgākas.

Attēlā redzamajai ēģiptietei galvu sedz parūka

Ēģiptiešu vīriešu parūkas bija daudzveidīgākas nekā sievietēm Ap 500. g. p.m.ē. parūkas no Ēģiptes izplatījās tuvākajā apkaimē - Tuvajos Austrumos un ap Vidusjūru.

2600 g. p.m.ē.

PIRTIS Indas upes apkārtnē (tagadējā Pakistānas teritorijā) cilvēki jau gāja pirtī. Mohendžodaro senpilsētā ir atrastas lielas pirts ēkas drupas. Šajā pirtī bija viens liels kopējais baseins un vairākas individuālas kabīnes, kur nomazgāties.

Tomēr Mohendžodaro drīzāk ir publiska mazgātava. īstā pirtī ir jābūt iespējai kārtīgi izkarsēties.

Mohendžodaro pirts drupas (būvēta ap 2500. g. p.m.ē.)

Pirmās tvaika pirtis ir parādījušās apmēram 2000 g. p.m.ē. Britu salās. Senie cilvēki no akmeņiem krāva nelielas apaļas celtnes, kuras, pēc arheologu domām, kalpoja par saunām. Celtnes vidū atradās liels rezervuārs, kurā karsēja ūdeni. Pa malām bija izvietotas nelielas akmens lāviņas. Senie briti taisīja tvaika vannas - pievienojot rezervuāram dažādus ārstnieciskus augus. Pirtsslotas sēja no nātrēm.

300 g. p.m.ē. pirts kultūra strauji sāka attīstīties Senajā Romā. Romieši bija īsteni pirtniecības meistari. Romas pirtīs bija vairākas telpas - katrā no tām tika uzturēta savādāka temperatūra - uz pirti nāca dažādi klienti, un dažādas bija

Pirts Pompejā: pa kreisi - karsēšanās telpa; pa labi - atdzesēšanās telpa

viņu vēlmes. Romieši nekad sakarsējušies nelēca aukstā ūdenī, kā to nereti dara mūsdienu pirts apmeklētāji. Pēc sviedrējošās telpas klients nonāca telpā ar vidēju temperatūru. Tikai kādu laiku uzturējies šajā telpā ar mērenu temperatūru, viņš drīkstēja ieiet nākamajā, kurā atradās baseins ar ledainu ūdeni.

Pirtis drīz kļuva par Romas sabiedrības krējuma pulcēšanās vietu. Šīs pirtis izcēlās ar skaistu interjeru un patīkamu, atslābinošu gaisotni. Nereti pirts lielajā baseinā noturēja apspriedes vai slēdza tirdzniecības līgumus.

No Romas pirts kultūra tālāk izplatījās uz Bizantiju un Ēģipti un dažiem Eiropas reģioniem. Pēc Romas impērijas krišanas Eiropā par pirtīm un par higiēnu aizmirsa uz kādiem 1000 gadiem. Vienīgi skandināvu ciltis cauri gadsimtiem saglabāja vēlmi mazgāties. Tomēr taisnības labad jāteic, ka vikingu pirtis attīstījās neatkarīgi no Romas ietekmes.

2500 g. p.m.ē.

MUZIKĀLĀ IZGLĪTĪBA Pirmās ziņas par muzikālo izglītību pasaulē. Senajā Ēģiptē tika speciāli apmācīti galma dziedātāji.

2500 g. p.m .ē.

KALIGRĀFIJA Ķīnā attīstās mākslas nozare kaligrāfija - māksla skaisti rakstīt. Tā ietekmēja turpmāko ķīniešu glezniecību. Kaligrāfiskie darbi ir hieroglifi, kas ar bambusa nūjiņām tušā vai akvarelī ir skaisti uzzīmēti uz zīda.

2500 g. p.m.ē.

NAVIGĀCIJAS PAMATI

Sens Ķīnas kompass Tiek likti pamati navigācijai. Ķīnā izmanto magnetizētas dzelzs adatas īpašību norādīt magnētisko Ziemeļpolu. Senatnē gan par navigācijas orientieriem galvenokārt izmantoja krasta īpatnības un debess spīdekļus, par kuģa atrašanās vietu sprieda Sena ķīniešu kompasa rekonstrukcija. Bruņurupuča magnētam piestiprināta adata rādīja Ziemeļus. pēc jūras dziļuma, viļņošanās, putnu lidojuma u. tml. vērojumiem, papildinot tos ar ziņām par attālumiem, bīstamām vietām un ērtām stāvvietām.

2500 g. p.m.ē.

POLICIJA Ēģiptē sāk darboties policija. Pilsētas auga arvien lielākas un valdniekiem radās problēmas saglabāt kārtību. Par katras provinces drošību atbildēja sardzes priekšnieks, kuram bija diezgan plašas pilnvaras.

Ēģiptiešu policisti aiztur aizdomās turēto nopratināšanai Ap 1320. g. p.m.ē. Ēģiptē tika dibināta upju policija. Bruņoti vīri braukāja ar laivām un ķēra kontrabandistus.

Pamazām drošību sargājošie orgāni dibinājās viscaur civilizētajās kultūrās. Senajā Romā policija sāka darbu 362. g. p.m.ē., Ķīnā - ap 200. g. p.m.ē.

2500 g. p. m. ē. ĒĢIPTE. BRUĢĒTI CEĻI

Tā būvēja slavenos Romiešu ce|us Pieņemts uzskatīt, ka pirmie ar akmens plāksnēm bruģētie ceļi izbūvēti vienlaikus ar piramīdām Gīzā. Pazīstamākie ceļu būvētāji senatnē bija romieši. Viņi būvēja neparasti izturīgus ceļus no lielām akmens plāksnēm, ko sastiprināja kopā ar grants un kaļķu javu. Laikā starp 400. g. p. m. ē. un 400. g. m. ē. viņi noklāja ar bruģi ceļus gandrīz 70 000 jūdžu (112 000 km) garumā, pa visu Romas impēriju. Senās Romas ceļu tīklu veidoja 372 gari ceļi, no kuriem 29 veda uz Romu.

Romiešu ceļa šķērsgriezums. Apakšējā kārta ir noblietēta smilts, otrā kārta - betons ar kaļķakmeni vai lieliem skaldītiem akmeņiem. Trešajā kārtā ir betons ar granti. Virspusē izlikti akmens bloki, kas saistīti ar betonu. Ūdens notecei ceļa abās pusēs ierīkoti kanāli 2500 g. p.m.ē.

SLĒPES

Skandināvu tautas sāk izmantot slēpes. Uz klints uzzīmēts slēpotājs atrasts Norvēģijā. Attēlotais cilvēks izmantojis slēpes, kas bijušas Slēpotājs attēlā uz klints sienas. divreiz garākas par viņu Ap 2500. g. p.m.ē. pašu. Slēpotājam uz galvas,

visticamāk, ir cepure ar zaķa ausīm - tas I iek domāt par to, ka slēpes izmantojuši galvenokārt mednieki, jo cepures ar dzīvnieku ausīm vai ragiem senās Skandināvijas tautas nēsāja, lai gūtu veiksmi medībās.

2500 g. p.m.ē. HINDUISMS Indijā rodas vissenākā no pastāvošajām reliģijām - hinduisms. Hinduisms ir ģenētiski saistīts ar Senās Indijas reliģiju - vēdismu un brahmanismu. Tiek godināta dievu trīsvienība (trimurti): Brahma (Dievs raLielie hinduistu tempļi. Šie vārtu torņi jeb gopurami ved uz Mīnākšī templi Madurā Rāmājana ir episka poēma, kas vēsli par Rāmu, sesto Višnas inkarnāciju dītājs), Višnu (Dievs sargs) un Šiva (iznīcības un auglības Dievs). Ticība sakņojas brah- manisma Svētajos rakstos - Mahābhārata, Rāmājana un i

is, senajās leģendās, eposā tekstos.

2500 g. p.m.ē.

NODOKĻU DIENESTS Ķīnā jau eksistē dienests, kas pārvalda nodokļu iekasēšanu. Tā ierēdņi izmantoja piktogrāfisko pieraksta sistēmu.

2400 g. p.m.ē. KRĀSVIELAS Ēģiptē sāk izmantot pirmo apģērba krāsvielu. To izgatavo no tropisko augu indigoferu lapām. Ap 1500. g. p.m.ē. apģērba krāsošanā sāk izmantot purpura krāsvielu.

2400 g. p.m.ē. SAULESSARGS

Pirmais saulessargs pasaulē. Akadas (Irāka) valdnieks Sargons piemineklī attēlots sēžam zem saulessarga, ko tur kalps.

Tuvākajos gados ideja par saulessargu izplatījās Ēģiptē. Tur, tāpat kā Aka- dā, saulessargs piedienējās tikai augstdzimušai personai. Ap 1000. g. p.m.ē. saulessargs nonāca līdz Ķīnai. Tur šo aksesuāru izgatavoja no zīda. Vēlāk zīdu aizstāja ar biezu, speciāli apstrādātu papīru. Tas pasargāja augstmani ne tikai no saules, bet arī no lietus. Tādā veidā iznāk, ka lietussargs ir izgudrots Ķīnā, lai gan šā priekšmeta konstrukcija tomēr tika izstrādāta Akadā.

2350 g. p.m.ē. CIVILTIESISKS LIKUMS

Ēģiptiešu rati ar saulessargu. Ap 1550.-1070. g. p.m.ē.

Lagašā (sena šumeru valsts tagadējās Irākas teritorijā) tiek izdots pirmais zināmais civiltiesiskais likums. Tas aizsargā atraitņu un bāreņu intereses.

2300 g. p.m.ē.

DZEJA Pirmā rakstītā dzeja. Uz šumeru māla plāksnītēm atrastas himnas dieviem, kuras rakstījusi Enheduana - akādiešu valdnieka Sargona meita. Viņa zem dzejas parakstījusies kā Mēness dieva priesteriene.

Brīnumainā kārtā ir saglabājies arī viņas portrets.

2250 g. p.m.ē.

«DZELZCEĻI» Babilonijā tiek būvēti dīvaini ceļi, kas atgādina dzelzceļus. Tie sastāvēja no divām paralēlām akmens renēm, starp kurām attālums bija 1500 mm. Pa šiem ceļiem brauca ar pajūgiem.

2200 g. p.m.ē.

VEKSEĻI Šumeras un Babilonijas pilsētās sāk izmantot vekseļus. Tie bija rakstīti uz māla plāksnītēm. Naudu varēja saņemt gan kreditors, gan trešā persona pēc norunas.

2155-1946 g. p.m.ē.

TEĀTRA UZVEDUMI Senajā Ēģiptē XII dinastijas laikā notiek pirmie dramatiskie uzvedumi. Tajos attēlo dieva Ozīrisa nāvi. Ozīrisu nogalina viņa ļaunais brālis Sets. Jāatzīmē, ka teātra izcelsme ir daudz senāka. Tā ir saistīta ar seniem rituāliem, lai uzlabotu zemes auglību un piesauktu veiksmi medībās. Ķīnā teātri pirmo reizi piemin 8. gs. p.m.ē. Toreiz uzstāju​šies akrobāti, dejotāji, mīmi un dziedātāji.

Senēģiptiešu jokdari 2100 g. p. m. ē.

BABILONA (IRĀKA). TUNELIS Tuneļi būvēti jau Babilonā, Senajā Ēģiptē, Grieķijā un Romā. Pirmais zināmais tunelis savienoja valdnieka pili ar Babilonas templi. Lai to uzbūvētu, bija jāmaina Eifratas gultne: šim nolūkam tika izbūvēti kanāli (to kopējais garums bija 900 m), kas šķērsoja upes gultni. Vēlāk kanālus aizbēra ar ķieģeļiem un zemi un upe atgriezās savā agrākajā gultnē.

2000 g. p.m.ē.

ZIŅAS PAR ĀFRIKU Ziemeļāfrikas piekrasti no Suecas zemesšauruma līdz Sidras līcim jau 2. gt. p.m.ē. pazina senie ēģiptieši. Pa Nīlu viņi nokļuva kontinenta iekšienē līdz 5. krācei. 6. gs. p.m.ē. feniķieši pa jūru apbrauca apkārt Āfrikai, savukārt kartāgieši 5. gs. p.m.ē. gar Rietumāfrikas piekrasti nokļuva līdz Zaļajam ragam.

2000 g. p.m.ē.

MEDICĪNAS ATTĪSTĪBA Senajā Ēģiptē attīstās medicīna. Seni papirusi liecina par to, ka ēģiptieši jau pazina un lietoja ārstniecībā apmēram trešo daļu no mūsdienās zināmajiem ārstniecības augiem.

2000 g. p.m.ē.

ZIEPES Mezopotāmijas iedzīvotāji sāk lietot ziepes. Senie ķīmiķi vārīja taukus kopā ar sārmiem. Iegūtās nogulsnes tika izmantotas kā ziepes - sākotnēji tikai matu mazgāšanai, bet vēlāk tās kļuva par izplatītu higiēnas līdzekli. Romā par ziepēm uzzināja tikai mūsu ēras laikā. Tomēr arī pirms ziepju izgudrošanas senie cilvēki ievēroja higiēnu. Piemēram, grieķi mazgājoties norīvēja ādu ar klijām vai smalkām smiltīm, lai atbrīvotos no netīrumiem.

2000 g. p.m.ē.

DZELZS IEGUVE Senajos Austrumos izplatās dzelzs ieguve un apstrāde. Nedaudz vēlāk dzelzi iepazina arī Eiropā.

Sākotnēji dzelzi izmantoja galvenokārt rotaslietu gatavošanai. Ap 1. gt. p.m.ē. dzelzi sāka iegūt un apstrādāt arī senās baltu, somugru un slāvu ciltis. Latvijā pirmie dzelzs izstrādājumi parādījās pirms mūsu ēras, bet mūsu ēras 2. gs. sākās plaša vietējā dzelzs ieguve un apstrāde.

2000 g. p.m.ē.

TEKSTILRŪPNIECĪBA Šumerā attīstās tekstilrūpniecība. Mezopotāmijas iedzīvotāji pazīst stelles un aktīvi kultivē kokvilnu.

Lai gan ar pirmatnēju tehniku aušanas process bija ļoti ilgs, šumeru audēji bija lieli meistari.

2000 g. p.m.ē.

SENĀKĀ ĶĪNIEŠU PIKTOGRĀFISKĀ RAKSTA PIEMINEKĻI Ķīniešu rakstā zīmes - hieroglifi apzīmē morfēmas vai vārdus, jaunais ķīniešu raksts izveidojies mūsu ēras 2. gs. Kopējais zīmju skaits 50 000, mūsdienu ķīniešu valodā lieto 4000-7000 hieroglifu.

Sākotnēji rakstīts ar bambusa nūjiņām uz zīda, bambusa, koka plāksnītēm, vēlāk - uz papīra.

Viena no auklas keramikas kultūrām. Raksturīgi laivasveida akmens kaujas cirvji, krama un akmens darba cirvji, māla trauki, kaula un dzintara rotas.

2000 g. p.m.ē.

DURVJU SLĒDZENES Ēģiptieši izgudro primitīvu durvju slēdzeni. Pēc izskata šī slēdzene vairāk atgādina matu rullīti, un, tā kā šos priekšmetus pārsvarā atrada sieviešu apbedījumos, zinātnieki ilgu laiku uzskatīja, ka savādais priekšmets nevar būt nekas cits kā vien matu rullītis. Taču atklājās, ka dažās atpalikušās Āfrikas ciltīs vēl šodien izmanto līdzīgus priekšmetus, lai kaut vai nedaudz pasargātu būdas no zagļiem. Šādai slēdzenei gan ir diezgan viegli piemeklēt kombināciju.

Daudzi mācīti vīri, galvenokārt no Grieķijas, ap 1000. g. p.m.ē. centās radīt oriģinālu un drošu slēdzeni, taču lielākā daļa mēģinājumu bija ļoti neveiksmīgi un mājas saimniekam pašam vajadzēja krietni noņemties, lai tiktu iekšā mājā.

Laivascirvju kultūra. Latvijā atrastais krama kalts un akmens laivascirvis.

2000 g. p.m.ē. LAIVASCIRVJU KULTŪRA LATVIJĀ Ap 900. g. p.m.ē. Ēģiptē parādījās mūsdienu tumblerLeģendārā ēģiptiešu atslēga Koka atslēga, kādu izmantoja Ēģiptē un Sicīlijā. Lai gan tā izskatās ļoti vienkārša, šodien tā pievērš speciālistu uzmanību un liek aizdomāties par to, ka viss ģeniālais ir patiesībā ļoti vienkāršs, ja aplūko šīs ierīces uzbūvi.

Atslēga tiek iedarbināta ar divām auklām. No tām viena (A) piestiprināta pie atslēgas, bet otra (8) pie aizšaujamās bultas stienīša. Lai aizslēgtu durvis, kuras veras uz iekšpusi, auklu 8 7. izvilka caur atslēgai domāto caurumu uz

ārpusi, lai aizšaujamā bulta būtu šķērsām durvīm (1). Aukla palika ārpusē (2). Lai durvis atvērtu, auklu B izvilka caur tam paredzētu caurumu atslēgas galā (3), bet pēc tam atslēgu ievietoja atslēgas caurumā durvis (4). Atduris brīvajā galā nejāva auklai A izkrist. Ar auklu B atslēgas galu tuvināja aizšaujamajam aizbīdnim (S). Neatlaižot auklu B, raustīja auklu A (6), atslēga atdūrās aizšaujamajā bultā un izgrūda to saturošajā ietaisē. Tagad durvis varēja atvērt un izvilkt auklu B no atslēgas.

šādu atslēgu «Odisejā» Penelope atver durvis

tumbleratslēga atslēgas priekštecis. Ēģiptiešu atslēga bija saliekta plāksnīte, kuras vienā galā uz augšu stiepās mazi puļķīši. Durvju aizdarā bija urbumi, kuru skaits un izvietojums atbilda atslēgas puļķīšiem. Ja atslēga derēja šim konkrētajam aizdaram, tā ar saviem puļķīšiem pacēla aizbīdņus - nelielus stingrus stienīšus, kuri tad arī sargāja durvis no atvēršanas. Ja visi aizbīdņi tika pacelti, durvis varēja atvērt. Šādu atslēgu bija diezgan grūti viltot, jo aizdara atvere bija pārāk maza, lai tajā ieskatītos un noskaidrotu urbumu izvietojumu.

2000 g. p.m.ē.

PRETAPAUGĻOŠANĀS LĪDZEKĻI Ēģiptieši jau pazīst pretapaugļošanās līdzekļus. Patiesībā senatnes ārsti ieteica daudzas receptes, kā izvairīties no nevēlamas grūtniecības. Tika izmantots maisījums no medus un sodas. Daži radikālāki «ginekologi» savām pacientēm parakstīja tamponus no krokodilu mēsliem. Medum ir īpašība neitralizēt spermatozoīdus. Līdzīgas īpašības tiek piedēvētas dažu dzīvnieku mēsliem. Par higiēnu tajos laikos, šķiet, īpaši nedomāja. Mēslu tamponi bija pazīstami arī Austrumu zemēs - piemēram, Per-sijā.

Vispopulārākais pretapaugļošanās līdzeklis bija akāciju sveķi. To kontraceptīvā iedarbība tika atklāta Ēģiptē ap 1550. g. p.m.ē. Šī ķīmiski komplicētā viela satur pienskābi, kura spēj nogalināt spermatozoīdus. Akāciju sveķus sajauca ar medu un kanēli un no šā maisījuma pagatavoja tamponus.

4. gs. p.m.ē. slavenais filozofs Aristotelis ieteica no mūsdienu viedokļa pavisam aplamu pretapaugļošanās līdzekli - ziedi, kas satur svinu. Tajos laikos grieķi un romieši izmantoja svinu saturošus preparātus kā medicīnā, tā kosmētikā. Zināms, ka saindēšanās ar svinu cilvēkam var kļūt letāla. Grieķu sievietes bez svina ziedes izmantoja arī mazāk kaitīgus kontraceptīvus. Populāri bija tamponi ar ciedru vai olīvu eļļu.

Zīmējumā ēģiptiešu kapenēs attēlota akācija. Akāciju sveķi satur pienskābi, kas nomāc spermatozoīdu dzīvotspēju. Šo līdzekli Senajā Ēģiptē lietoja, sākot no 1500. g. p.m.ē.

Strīdīgs ir jautājums par to, kurš izgudroja pirmo prezervatīvu. Nu jau gandrīz noteikti zināms, ka tas nebija mistiskais doktors Kondoms, kurš dzīvojis mūsu ēras 17. gs. Nav pat pierādīts, ka šāds cilvēks ir

eksistējis. Taču par prezervatīvu izgudrotāju godu cīnās Mīnoja kultūras pārstāvji, senie ēģiptieši un senie romieši. It kā Krētas salas iedzīvotāji 1400 g. p.m.ē. izmantojuši «prezervatīvus», kas izgatavoti no dzīvnieku zarnām. Šādus līdzekļus pazina arī romieši, bet ēģiptieši apmēram pirms 3000 gadiem jau izmantoja no papirusa izgatavotus «prezervatīvus».

2000 g. p.m.ē.

NAUDA Cilvēce sāk pāriet uz ērtāku apmaiņas līdzekli - naudu. Pirms tam naudas vietā tika izmantoti akmentiņi, kauri gliemežvāki, lopi, vergi, kažokādas, suņu zobi, tabakas lapas, galvaskausi un daudzas citas lietas.

«Naudas» gredzenus savēra uz riņķa un nēsāja kā savdabīgu kakla rotu Ēģiptē un Mezopotāmijā sāka lietot savdabīgu pārejas formu - starpposmu starp arhaiskajiem apmaiņas līdzekļiem un monētām. Šajās zemēs par precēm varēja norēķināties ar vara gredzeniem. Šos gredzenus parasti savēra aukliņā un nēsāja virtenē ap kaklu. Pirmās monētas izgatavoja 1000 g. p.m.ē. Ķīnā, dažus simtus gadu vēlāk, no elektrona (dabisks zelta un sudraba sakausējums) monētas kala Mazāzijas valstī Līdijā. Uz pirmajām līdiešu mo​nētām tika attēlota lapsa - svēts dzīvnieks.

Drīz par monētu priekšrocībām pārliecinājās arī grieķi. Viņi savas monētas kala no sudraba. Tika ieviesta ari pamatvienība - drahma, kas svēra 4,37 gramus.

Senajā Romā monētu kalšana aizsākās tikai ap 300. g. p.m.ē., toties romiešiem pateicoties mēs lietojam vārdu monēta. Šim nosaukumam ir mitoloģiskas saknes. Romiešu galvenajam dievam Jupiteram bija sieva Jūnona, citreiz saukta arī vārdā Monēta. Leģenda vēsta, ka Monēta apgādājusi Romas karavīrus ar nepieciešamajām lietām un tādējādi palīdzējusi tiem uzvarēt kaujā. Monētas templi, kas līdz tam atradās Romas centrā Kapitola kalnā, pārcēla uz pilsētas naudas kaltuvi. Šo celtni sāka dēvēt par Monētu, un neilgā laikā arī naudas kaltuves «izstrādājumiem» pielipa šis pats vārds. Turpmākajos gadsimtos Romas imperatori iekaroja plašas zemes, izplatīja savu kultūru un kopā ar to arī vārdu «monēta».

2000 g. p.m.ē.

BANKU AIZSĀKUMI

Sudraba dubultšekels, 4. gs. p. m. e.

Zelta dubultdariks, ap 325. g. p. m. ē.

Babiloniešu tempļos sāk darboties bankas - tās gan bija neoficiālas. Tā kā iedzīvotāji mēdza savas dārglietas un naudu glabāt tempļos - uzskatīja, ka templis ir visdrošākā vieta pilsētā, jo zagļi baidīsies templi apzagt -, garīgie kalpotāji izdomāja, ka nav prātīgi dārglietas turēt «bezdarbībā». Viņi sāka dot naudu pret ķīlu - tādā veidā tempļu bagātības augtin auga.

604.-562. g. p.m.ē. Babilonijas valdnieka Nebukadnecara II valdīšanas laikā sāk darboties pirmā oficiālā banka pasaulē. Banka deva arī kredītus. Procentu likme bija apmēram 20%, no aizdomīgiem klientiem ņēma ķīlu, lai nodrošinātos gadījumā, ja tas kredītu neatmaksā.

Ap 250. g. p.m.ē. Ēģiptē radās pirmā stabilā banku sistēma un finanšu iestāžu tīkls pa visu valsti.

Ptolemaju dinastija dibināja valsts banku, kura sekmīgi veica dažādas finanšu operācijas - uzturēja noguldījumus, deva kredītus, mainīja valūtu.

2000 g. p.m.ē. MĀLA ZVANIŅI

Māla zvanu koka mēlīte piesieta ar auklu. Cita aukla izvērta cauri augšējam gredzenam, lai zvanu varētu turēt rokā vai iekārt koka zarā Tiek izgatavoti māla zvaniņi. Zvanu mēle izgatavota no koka. Vairāki šādu zvaniņu paraugi atrasti Krētas salā. Tiem ir bijis rituāls raksturs - pastāvēja ticējums, ka zvaniņi ar savu skaņu pievilina labos garus.

Pirmie metāliskie zvaniņi izgatavoti Ķīnā. Tie viscaur bija no bronzas - gan kupols, gan mēlīte.

2000 g. p.m.ē. ĒĢIPTE. KANĀLS Kanāli pieder pie senākajām cilvēku ierīkotajām būvēm. Apūdeņošanas un ūdenspiegādes kanāli izmantoti jau 4.-3. gt. p.m.ē. Kuģošanas kanālu būvniecība arī sākusies senatnē. Pirmais zināmais kuģošanas kanāls meta līkumu ap ūdenskritumu Nīlas upē. Ķīnas Lielā kanāla būve bija sākta ap 500. g. p.m.ē., bet pabeigta tikai 12. gs. beigās. Tagad tā ir garākā cilvēka mākslīgi radītā ūdens trase. Ķīnieši pirmie izgudroja slūžas (984. g.); ar slūžām regulējams ūdens varēja brīvi plūst pa paugurainu lauku apvidu. Intensīva kanālu būvniecība sākās pēc kuģošanas slūžu izgudrošanas 15. gs.

2000 g. p.m.ē.

BABILONIJA. SAULES UN MĒNESS APTUMSUMU REĢISTRĀCIJA Vairākās akmeni iegravētās tabulās, kas nākušas no Babilonijas senpilsētas Ūras (Dienvidaustrumāzijā), sīki jo sīki aprakstīti aptumsumi. Babilonieši uzskatīja aptumsumus par ļaunu vēstījošām zīmēm, tāpēc pierakstos atrodami brīdinājumi par gaidāmajām nelaimēm. Aptumsumi pieminēti arī ķīniešu Šangu dinastijas dokumentos - ķīnieši ticēja, ka aptumsuma laikā pūķis cenšas aprīt Sauli vai Mēnesi. Saules aptumsums notiek laikā, kad Mēness savā ceļā atrodas starp Sauli un Zemi un tā ēna krīt uz Zemi. Mēness aptumsums rodas tad, kad tas nokļūst Zemes ēnā (šai brīdī Zeme atrodas uz taisnas līnijas starp Sauli un Mēnesi).

Attēls no angļu rokraksta, 14. gs. Ķīnā pazina mūsdienu badmintonam līdzīgu spēli. Sākotnēji tā bija spēle-rituāls vienam spēlētājam. Ādas bumbiņu artajā iespraustām putnu spalvām vajadzēja pēc iespējas ilgāk noturēt gaisā, neļaujot tai nokrist uz zemes. Spēlētājs ar plaukstu sita bumbiņu vertikāli gaisā. Atsitienu skaitam vajadzēja norādīt uz gadiem, ko spēlētājs nodzīvos. Vēlāk turpat Ķīnā šis rituāls pārvērtās par spēli diviem spēlētājiem un bumbiņas atsišanai sāka izmantot koka dēlīšus. Tikai mūsu ēras 14. gs. spēle kļuva populāra Anglijā.

2000 g. p.m.ē.

LAUKA HOKEJS 2000 g. p.m.ē. BADMINTONS Mūsdienu lauka hokejam līdzīga spēle jau ir pazīstama Ēģiptē, Persijā, Grieķijā, Japānā un arī Amerikas kontinentā.

2000 g. p.m.ē.

FUTBOLS Ēģiptieši spēlē kaut ko līdzīgu futbolam. Bumba ir izgatavota no ādas un piebāzta ar salmiem.

Noteikumi bija ļoti dažādi. Vārtos tik senos laikos vēl nesita. Ar bumbu vajadzēja vai nu trāpīt pretinie​kam, vai arī parādīt savu spēku, aizsperot bumbu tālāk par visiem.

Tāpēc par futbola pamatlicējiem ir jāuzskata ķīnieši. 350 g. p.m.ē. Ķīnā ir pazīstama spēle, kas saucas cu-ču. Tajā bumbu, līdzīgi futbolam, spēlēja ar kājām. Spēlē drīkstēja izmantot ķermeni un galvu, bet rokas nekādā gadījumā.

Piedalījās divas komandas, spēles mērķis bija trāpīt nelielā atverē. Seno futbolu parasti spēlēja par prieku imperatoram - tautā šī spēle izplatījās vēlāk.

1975 g. p.m.ē.

ARKLI AR DZELZS LEMEŠIEM

Ķiniešu futbols, Ķīna, viduslaiku attēls M

Pirmās ziņas par arkliem ar dzelzs lemesi nāk no Palestīnas. Līdz ar šo arklu ieviešanu lauksaim​niecībā notika lielas pār​maiņas. Paātrinājās un uz​labojās augsnes apstrāde, palielinājās ražas.

1900 g. p.m.ē.

DZĪVNIEKU DRESŪRA

Abaks Ēģiptieši liek pamatus dzīvnieku dresūrai. Viņi apmācīja pērtiķus kā palīgus augļu novākšanā.

Dresētie pērtiķi rāpās neaizsniedzamajos koku zaros un meta saimniekiem lejā augļus. Lai šādi apmācītu dzīvniekus, bija nepieciešami vairāki mēneši pacietības, taču galu galā šāds palīgspēks augļu novākšanā labi atmaksājās.

1850 g. p.m.ē. ABAKS Babilonijā jau tiek izmantots skaitļošanas dēlītis - abaks. Skaitļošanu izdarīja, pa abaka joslām pārbīdot akmentiņus, zirņus, kauliņus. Tālo Austrumu zemēs lietoja abaka ķīniešu analogu - suanpanu.

Abaku var uzskatīt par Eiropā plaši izmantoto skaitīkļu priekšteci.

1800 g. p.m.ē.

HAMMURAPI LIKUMI

Senās Babilonijas civiltiesību, krimināltiesību un procesuālo tiesību normu krājums, kas nosaukts valdnieka Ham- murapi vārdā. Tas ir plašākais seno tiesību Hammurapi skulpturāls portrets piemineklis (atrasts Irānā 1902. g.). Likums aizsargā privātīpašumu, it īpaši tiesības uz vergiem.

Krājumā ietvertas normas par tiesu, īpašumu, laulību un ģimeni, personas aizsardzību. Par daudziem noziegumiem paredzēts nāves​sods.

Akmens obelisks, kurā iegravēti

Apollonam veltītās himnas atskaņojums mums liktos diezgan neparasts, taču jāņem vērā, ka tā radīta sirmā senatnē Hammurapi likumi 1800 g. p.m.ē.

MUZIKĀLU SACERĒJUMU PIERAKSTS

Babilonieši ir pratuši pierakstīt muzikālus sacerējumus ar matemātisku sakarību palīdzību. Vairākās senās plāksnītēs tekstā ir iešifrētas dziesmas. Iztulkot seno nošu pierakstu izdevās tikai pēc vairāku desmitu gadu sma​ga darba. Izrādās, arī babi​lonieši ir izmantojuši sep​tiņu toņu (heptatonisko) skalu.

1893. gadā franču arheologi Delfos atrada divas akmens plāksnes, uz kurām grieķu alfabēta burtiem bija uz​rakstīta himna Apollonam.

Lai gan zināms, ka cilvēki jau diezgan sen ir centušies pierakstīt mūziku ar speciālu zīmju (nošu) palīdzību, ticami pierādījumi attiecas tikai uz 200. g. p.m.ē. Veicot izrakumus Delfos, arheologiem izdevās atrast divas Apollonam veltītas himnas, kas pierakstītas uz akmens plāksnītēm.

1800 g. p.m.ē.

SENĀKAIS «BISTRO» Arheologiem, pētot varenās šumeru pilsētvalsts Oras atliekas, izdevās atrast celtni, kuras galvenajā fasādē bija liels logs ar leti. Izpētot šo celtni tuvāk, atklājās, ka tās īpašnieks ir cepis smalkmaizītes un gatavojis uzkodas. Senā šumerieša maizeskrāsns pēc konstrukcijas ļoti atgādina tās krāsnis, kuras vēl šodien izmanto arābu «bistro» saimnieki.

Ap 1300. g. p.m.ē. līdzīgas ēstuves izplatījās arī citās lielajās civilizācijās. Interesanta celtne atrasta pie senās pilsētas Trojas iebraucamajiem vārtiem. Nogurušie ceļinieki varējuši pirms ierašanās pilsētā iestiprināties ar maizi un dažādiem gaļas ēdieniem. / 1800 g. p.m.ē.

LEĻĻU MEISTARI Ēģiptē jau tolaik ir eksistējusi leļļu meistara profesija. Tiesa, šī profesija nosacīti ir ļoti sena, jo sava veida rotaļlietas bērniem gatavoja pat alu cilvēki.

Tomēr pārsteidz Ēģiptē izgatavoto rotaļlietu profesionālisms. Grūti iedomāties, ka jau toreiz Ēģiptes bērni pazina Bārbijai līdzīgu lelli - tai kustējās kājas un rokas, bet uz galvas bija kupli mākslīgie mati.

Tajā pašā periodā meistari prata izgatavot arī mehāniskās rotaļlietas - ēģiptiešu bērnu apbedījumos atrasti krokodili, kuri vārsta muti, kad tos bīda pa gludu virsmu, vai arī, piemēram, mīklas mīcītājs jocīgs koka vīriņš, kurš mīca mīklas piku, kad to parausta aiz aukliņas.

1700 g. p.m.ē. acu ĶirurĢija Valdnieka Hammurapi valdīšanas laikā Babilonijā ir pazīstamas acu ķirurģijas metodes. Babilonijas ārsti prata palīdzēt kataraktas slimniekiem. Kataraktas operācijai Adata operāciju veikšanai izmantoja bronzas adatu - ārsts izdūra adatu cauri acs radzenei un ar adatas palīdzību nobīdīja apduļķoto kristāliņu uz leju. Vairumā gadījumu pacienti atguva redzi. Interesanti, ka par veiksmīgu kataraktas operāciju augstmanim ārsts saņēma

Kataraktas operēšana 10 sudraba šekelus, par operāciju parastam cilvēkam - 5, bet par operāciju vergam tikai 2 šekelus.

Ja, operējot babiloniešu augstmani, ārsts cieta neveiksmi un operācija neizdevās, viņam tika nocirsta roka. Aptuveni tajā pašā laikā (18. gs. p.m.ē.) vai pat senāk acu ķirurģiju praktizēja arī indiešu ārsti.

Klasiskajā indiešu medicīnas traktātā Sušruta Samhita, kas tapis 200 g. p.m.ē., tiek izklāstīta gadsimtiem ilgā indiešu ārstu pieredze kataraktas ārstēšanā. Vēlāk talantīgi acu ķirurgi parādījās arī Senajā Romā.

Metode, kas radīta pirms 4000 gadiem, tiek izmantota arī mūsdienās - it īpaši ārstējot kataraktas slimniekus, kas turklāt ir arī tuvredzīgi.

1700 g. p.m.ē. ŠUVES UZ BRŪCES Papirusā aplūkotas daudzas metodes, kā uzlikt šuves ievainojumiem galvā, plecos un citās ķermeņa daļās. Tajā minētas arī vara adatas. Visinteresantākais ir tas, ka, spriežot pēc valodas arhaiskuma, zinātnieki šo papirusu uzskata par kopiju tekstam, kas uzrakstīts apmēram 1000 gadus pirms tam. Tātad ēģiptieši pazinuši dažādas ārstniecības metodes ap 2700. g. p.m.ē.

1700 g. p.m.ē.

KULINĀRIJAS RECEPTES Pirmās kulinārijas receptes atrastas Irākā. Tās rakstītas ķīļrakstā uz māla plāksnītēm. Atrastas 25 šādas plāksnītes, to vidū recepte, kā sagatavot kādu «tarru» putniņu ar miltiem, ķiplokiem, pienu un garšvielu «samidu».

1700 g. p.m.ē.

LEDUS PAGRABI Austrumos jau pazīst ledus pagrabus. Tajos apvidos, kur ziemā mēdza uzkrist sniegs vai kur netālu atradās sniegoti kalni, iedzīvotāji savāca ledu un sniegu un glabāja to speciāli izveidotos pagrabos.

Pateicoties lieliskai termoizolācijai, ziemā savāktais sniegs glabājās pagrabā visu vasaru un nemaz negatavojās kust. Tas atrisināja produktu uzglabāšanas problēmu. Tikmēr valstīs, kurās sniegs nebija pieejams, pārtikas produktus uzglabāja, tos kūpinot, kaltējot vai iesālot.

1600 g. p.m.ē.

ROKAS DZIRNAS Indijā graudus sāk malt rokas dzirnās - starp divām rotējošām virsmām. Eiropā šādu praksi pārņēma ap 400. g. p.m.ē.

1600 g. p.m.ē. ĶIRURĢISKIE INSTRUMENTI Krētas salas apbedījumā atrasts unikālu medicīnisku instrumentu komplekts: ķirurģiskās knaibles, urbji, skalpeļi, paplašinātājs iekšķīgas apskates veikšanai un dažādi akmens un marmora gabali zāļu sastāvdaļu smalcināšanai.

1600-100 g. p.m.ē.

BOHUSLĒNAS KLINŠU ZĪMĒJUMI Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Bohuslēnā, veidojas klinšu zīmējumu komplekss. Atklāts ap 1100 zīmējumu grupu, katrā grupā ir ap 100 iecirstu zīmju un figūru: dobumi upurēšanai, dažādi apļi, pēdu atveidojumi, vīriešu figūras, dzīvnieki, kuģi,

airi, ieroči, ragavas. Sastopami arī sižetiski zīmējumi, kuros attēloti ar zobeniem bruņoti karavīri, aršana ar spīļarklu, kuģo​šana.

Bohuslēnas klinšu zīmējumi 1580 g. p.m.ē.

APAVI

Dažādu seno tautu apavi

Apavi mūsdienu izpratnē Senajā Ēģiptē radās jau 3. gt. p.m.ē. Ap 1580. g. p.m.ē. Ēģiptē parādās niedru un ādas sandales. Līdz tam ēģiptieši apavus darināja no papirusa. Kurpes un zābakus cilvēki sāka gatavot mūsu ēras sākumā.

Sienas gleznojumā (Ēģipte, ap 1890. g. p.m.ē.) attēloti semīti ar apautām kājām 1550 g. p.m.ē.

ALPĪNISMA PIRMSĀKUMI Iekarota viena no Andu augstākajām virsotnēm - Ljuljailjako (6723 m). Tolaik uzskatīja, ka kalnu virsotnēs dzīvo dievi. Acīmredzot Atakamas tuksneša iedzīvotāji kāpuši kalnā, lai nestu dieviem upurus.

1500 g. p.m.ē.

PAKLĀJI Iespējams, šajā laikā cilvēki jau auda paklājus. Vairākās apbedījumu vietās Centrālāzijā ir atrasti instrumenti, kuri, pēc speciālistu domām, izmantoti tepiķu aušanā.

Tomēr senākais atrastais paklāja fragments ir datēts ar 650. g. p.m.ē. To atrada kādā apbedījumu vietā Bašadārā (Altajā).

1500 g. p.m.ē. ŪDENS PULKSTENIS

Ēģiptiešu galminieks Amenemhets, spriežot pēc uzraksta uz viņa kapa, izgudrojis ūdens pulksteni jeb klepsidru. Tāds pulkstenis bija nepieciešams priesteriem, lai tie varētu laicīgi Kārnākā atrastais ūdens pulkstenis. Ierīci katru vakaru piepildīja ar ūdeni, lai noteiktu nakts laiku. Ūdens pakāpeniski iztecēja pa trauka dibenā ielikto niedres aizbāzni. Laiku noteica pēc vienā stundā ūdens iztecēša​nas ilgumam izdarītās iezīmes. Nakts bija sadalīta 12 daļās neatkarīgi no gadalaika veikt reliģiozos rituālus un ziedojumu upurēšanu templī. Pats pirmais līdz mūsdienām nonākušais ūdens pulkstenis gatavots Amenhotepa III valdīšanas laikā-ap 1400. g. p.m.ē.

1500 g. p.m.ē.

HATŠEPSUTAS DĀRZS

Faraone Hatšepsuta (1525.-1503. g. p.m.ē.) bija slavena ar savu savvaļas augu kolekciju, kas

atradās Dei- relbahrī tempļa dārzā Ēģiptes valdniece Hatšepsuta sāka ievest valstī augus un kokus savam pils dārzam. Viņas padēls Tutmoss III, nācis pie varas, turpināja interesēties par botāniku un savā veidā lika pamatus pirmajam botāniskajam dārzam - viņš savas valdīšanas laikā bija savācis prāvu augu kolekciju. Lielu daļu sava botāniskā dārza eksponātu Tutmoss III ieguva kā trofejas Palestīnas un Sīrijas kampaņās. Turpmākie faraoni daudz aktīvāk turpināja Tutmosa III tradīcijas. Ar viņu pavēlēm dārzi

Faraons Tumoss III rūpīgi vāca augus. Kārnākās tempļa sienas reljefā attēloti augi un sēklas, kuras viņš varēja atvest no Sirijas un Palestīnas tika ierīkoti blakus gandrīz katrai svētnīcai. Ramzess III, piemēram, ierīkoja vairāk nekā 500 dārzu.

Ap 1200. g. p.m.ē. ar botāniku aizrāvās arī asīriešu valdnieki. Tāpat kā ēģiptieši, arī viņi nevarēja iedomāties labāku veidu kolekcijas papildināšanai, kā atvest brīnumainus augus kā trofejas no kara.

1500 g. p.m.ē. ŠĶILTAVAS Eiropā izplatās šķiltavas. Pirmās šķiltavas bija neērta dzelzs konstrukcija ar kramu. Dzirksteles aizdedzināja izkaltētu sūnu gabaliņu, no kura tālāk varēja izpūst uguni.

1500 g. p.m.ē.

ZIVJU DĪĶI Par prieku augstdzimtajiem ēģiptiešiem, tiek veidoti speciāli zivju dīķi, un makšķerēšana kļūst par augstākajās aprindās populāru aktīvās atpūtas veidu. Šeit vēl ir pārragri Attēls no sengrieķu kapenes gleznojuma: augstdzimis ēģiptietis makšķerē zivis kanālā, kas ved no Nīlas uz viņa īpašumiem runāt par zivjrūpniecību kā nozari, jo zvejnieki, kā ierasts, turpina doties jūrā vai mest tiklus upēs un ezeros, lai iegūtu zivis.

Ap 500. g. p.m.ē. Sirakūzās tiek izveidota mākslīgā ūdenstilpne zivju audzēšanai. Notā laika var uzskatīt, ka cilvēks iemācās mākslīgos apstākļos audzēt un pavairot zivis un austeres pārtikas vajadzībām.

Ap šo pašu laiku arī romiešu «fermeri» pievēršas zivju audzēšanai - tie, kuriem to atļauj pieeja kādai ūdenstilpnei, veido mākslīgus baseinus, kuros pavairot un nobarot vērtīgāko šķirņu zivis. Tomēr šādā veidā izdodas audzēt tikai saldūdens zivis. Lai kā gudrinieki necenstos savos baseinos radīt jūrai līdzīgus apstākļus, zivis ātri vien nobeidzas. Kāds romietis Licīnijs Murena atrisina arī šo problēmu - viņam izdodas izrakt kanālu no jūras līdz savai saimniecībai - tur veiksmīgi sāk audzēt vairākas jūras zivju šķirnes.

Drīz par zivju audzēšanu ieinteresējas arī valsts. 22. g. p.m.ē. Lapitosā (Kipras salā) tiek uzcelts milzīgs zivjaudzēšanas komplekss. Ap to pašu laiku top grandioza zivju ferma arī Palestīnā.

1500 g. p.m.ē. ĒĢIPTE. ZIRGU SKRIEŠANĀS SACĪKSTES

Kaujas ratos iejūgtu zirgu sacīkstes Eiropā pārņemtas no ēģiptiešu klejotājiem. Senajiem grieķiem un romiešiem iepatikās šis sporta veids; romieši pat uzbūvēja šīm sacensībām īpašas arēnas. Lielbritānijā pirmās zirgu skriešanās sacīkstes notika 12. gs. Smitfīlda tirgus laukumā Londonā. Zirgu skriešanās sacīkšu entuziasti bijuši Anglijas karaļi Indriķis VIII (1491.-1547. g.) un Čārlzs II (1630.-1685. g.)( pēdējais reiz arī pats tajās izcīnījis uzvaru.

1500 g. p.m.ē.

INTELEKTUĀLĀ SPĒLE Ķīnā izgudro spēli ve-či, kura mūsdienu pasaulē pazīstama kā go. Speciālisti to uzskata par vienu no ievērojamākajām intelektuālajām spēlēm.

1470 g. p.m.ē.

SENAIS SUECAS KANĀLS jau eksistē ceļš no Nīlas uz Sarkano jūru - Suecas kanāls.

Ekspedīcijas maršruts attēlots valdnieces Hatšepsutas pils bareljefā Deir-el-Bahi.

Ar laiku acīmredzot tuksneša vēji un smiltis kanālu aizputinājuši. Nākamais, kas mēģināja veikt līdzīgu projektu, bija Ēģiptes valdnieks Neho (610.-595. g. p.m.ē.). To pabeidza Dārijs, kurš valdīja Ēģiptē 522.-486. g. p.m.ē. Dārija uzbūvētais kanāls bija pietiekami plats, lai varētu izmainīties divas pretimbraucošas galeras. No Sarkanās jūras uz ziemeļiem kanāls tecēja tādā pašā virzienā, kā mūsdienu Suecas kanāls, / taču no Timsaha ezera tas pagriezās rietumu virzienā, līdz savienojās ar Nīlas upi. Ar laiku kanāls atkal aizsērēja.

Grieķu valdnieks Ptolemajs (285.-246. g. p.m.ē.) lika kanālu iztīrīt, lai atjaunotu tirdzniecību ar Ēģipti.

1430 g. p.m.ē.

LĪGAVU PĀRDOŠANA Babilonijā pārdod izsolē laulībai piemērotās sievietes. Arī Senajā Grieķijā līgavas piekrišana laulībām nav obligāta, bet laulība ir monogāma.

1400 g. p.m.ē.

TEĀTRA PIRMSĀKUMI Meklējami teātra pirmsākumi. Ļoti grūti precīzi pateikt, kad radās teātris, jo zināms, ka izrāde ir tikpat sena kā šamaņi un zintnieki. Viņi izpildīja rituālas dejas un izrādes jau pirms daudziem tūkstošiem gadu.

Tiek uzskatīts, ka teātra dzimtene ir Grieķija. Klasiskais teātris radies no izrādēm par godu Dionīsam. Grieķi sacentās dramatisku dziesmu - ditirambu - dziedājumā. Šīs sacensības notika uz dažādu teatrālu izdarību fona. Pagaidām tas viss bija tīra improvizēšana. Sižets teatrālajos uzvedumos parādījās līdz

Aina no īshila (525.-456. g. p.m.ē) lugas «Persieši» ar pirmajiem dramaturgiem. Par pirmo grieķu dramaturgu tiek uzskatīts Pratīns, kurš pirmās lugas uzveda ap 500. g. p.m.ē. Slavenais grieķu dramaturgs un aktieris Fespijs, pēc vēsturnieku domām, bija pirmais, kurš ieviesa grieķu teātrī maskas. Grieķijā līdz - ar teātra popularitātes pa-

Teātris Efesā lielināšanos sāka būvēt lie​

lus akmens teātrus - skatītāju sēdvietas atradās lokveidā ap apaļo skatuvi. Daudzi antīkie teātri varēja satilpināt 10 000-12 000 skatītāju.

Grieķi tā aizrāvās ar teātri, ka drīz vien sāka domāt, kā padarīt izrādes efektīvākas. Izrādās, ka pat apmēram 2500 gadu Grieķu vāze, uz kuras attēlota grieķu teātra aina. Jaunekļu koris (seši cilvēki) dzied Dionīsa lomas tēlotājam, kurš sēž altārī senās izrādēs aktieri, kuri tēloja dievus, patiešām lidinājās pa gaisu - bija izdomāta sistēma, kas aktieri aiz jostas pacēla gaisā un pārvietoja gar skatuvi. Tāpat tika izmantoti ari dažādi skaņu un vizuālie efekti. Ap m.ē. 1. gs. Hērons radīja interesantu ierīci, kas attēloja pērkona grāvienus. Tā bija izveidota kā kolonna, kuras augš- dajā-sapildītas bronzas lodes. Vajadzīgajā brīdī augšējo rezervuāru atvēra un lodes, atsitoties pret plāksnēm, gāzās uz kolonnas lejasdaļu. Skaņas efekts esot bijis maksimāli pietuvināts reālajiem pērkona dārdiem.

Romā teātris ilgi neieviesās - senāts to uzskatīja par dekadentisku un necienīgu. Tikai 52. g. p.m.ē. diktators Pompejs deva atļauju uzcelt pirmo akmens teātri - līdz tam aktieri slapstījās pa valsti un uzstājās uz improvizētām skatuvītēm. Ja grieķu teātra mākslā valdīja traģēdija, tad romiešiem labāk pie sirds gāja komēdijas.

1400 g. p.m.ē.

FRESKU PIRMSĀKUMI

Mehānisms, ar kura palīdzību tika radīta skaņa, kas atgādināja pērkona dārdus Ir divi fresku veidi. Ar ūdenī izšķīdinātām krāsām glezno uz svaiga kaļķu apmetuma, bet var veidot zīmējumu arī uz izžuvuša apmetuma, ko iepriekš samitrina. Šī glezniecības

tehnika bija plaši izplatīta Egejas antīkajā kultūrā, Bizantijā. Pirmie piļu un kapeņu sienu gleznojumi tapuši Senajā Ēģiptē. Tur dekorēšanai izmantoja arī cijņus (reljefus).

1400 g. p.m.ē.

SALIEKAMIE KRĒSLI Ēģiptieši sāk izgatavot saliekamos krēslus. Pētījumi liecina, ka viens no pirmajiem šādiem krēsliem tika izgatavots speciāli Tutanhamonam. Viņa saliekamais krēsls bija no ebenkoka, sēdeklis apdarināts ar ādu un zeltu.

1300 g. p.m.ē.

PIRMĀS GRĀMATAS Var uzskatīt, ka pirmās grāmatas parādījās Ķīnā. Tās sastāvēja no bambusa dēlīšiem, kas sasieti ar auklām. Senajā Ēģiptē, Grieķijā, Romā u. c. zemēs grāmatas bija tīstokļu veidā.

1300 g. p.m.ē. ĢITĀRA Heti izgudro mūsdienu ģitāras priekšteci. Uz kāda ciļņa, kas atrasts Turcijas teritorijā, redzams mūziķis, kas spēlē ģitāru- tās attēls gandrīz ne ar ko neatšķiras no ģitāras, kādu to pazīstam mēs. 1300 g. p.m.ē. Hetu valstī tiek izmantotas arī dūkas. Britānijā šis instruments acīmredzot nonācis kopā ar iekarotājiem jau mūsu ēras sākumā.

1300 g. p.m.ē.

KAULIŅU SPĒLE Lidieši izgudro kauliņu spēli. Sākotnēji šī spēle bija paredzēta tikai izklaidei. Par azartspēli kauliņi kļuva ap 1000. g. p.m.ē. Indijā. Lielākā daļa metamo kauliņu bija līdzīgi mūsdienās izplatītajiem - ar sešām šķautnēm, taču Indijā ilgu laiku izmantoja piramidālus kauliņus - ar četrām šķautnēm.

Romiešiem pieder gods būt pirmajiem, kuri sāka sistemātiski krāpties, spēlējot kauliņus. Dažu meistarīgu spēlētāju kauliņos zem vieninieka vai piecnieka bija iestrādāts dzīvsudraba pilieniņš. Tādā veidā vieninieka šķautne bija vissmagākā un itin bieži blēdim «palaimējās» uzmest sešnieku.

1275. g. p.m.ē.

PIRMĀ ZINĀMĀ BRUŅOTĀ SADURSME

Ramzess II (14.-13. gs. p.m.ē.). Viņa valdīšanas laikā (1317.-1251. g. p.m.ē.) Ēģipte sasniedza lielāko uzplaukumu

Šīs Ramzesa II figūras ir 22 m augstas Notiek pirmā bruņotā sadursme, kuras norise ir zināma mūsu dienās. Tā bija kauja pie Kādīšas (Sīrija). Ēģiptes faraons Ramzess II ar 4 divīzijām (katrā pa 20 000 karotāju) iebruka Sīrijā. Karā piedalījās arī 2500 kaujas ratu.

1200 g. p.m.ē.

JĀŠANAS SPORTS Attīstās jāšanas sports. Ziņas par pirmajām nozīmīgajām sacensībām atrodamas Senās Grieķijas olimpisko spēļu aprakstos, kas datēti ar 680. g. p.m.ē.

Ap 1300 g. p.m.ē.

EIROPAS IZPĒTE 2. gt. beigās p.m.ē. feniķieši iepazina Egejas, Jonijas un Tirēnu jūras krastus, Vidusjūras piekrasti un lielākās salas, caur Gibraltāra šaurumu nokļuva Atlantijas okeānā. No 1. gt. vidus p.m.ē. Dienvideiropas apzināšanu turpināja grieķi, kas sasniedza Donavas, Dņestras un Dņepras grīvu, Krimas pussalu, Azovas jūru un arī Ziemeļjūras piekrasti Jitlandē. Hannibala karagājienos 3. gs. p.m.ē. kartāgieši iespiedās Pireneju pussalā. 2.-1. gs. p.m.ē. romieši pakļāva Spāniju un Galliju, 55.-54. g. p.m.ē. Jūlija Cēzara leģioni pārcēlās uz Britu salām.

1300 g. p.m.ē.

FENIĶIEŠU RAKSTS Yw lains ' 0 MU t t sSmehs I 5 ii Q oto Mfi » ^ jWj g dakts d p © in !

"V. ļods 1 y tāfs * l ItiMds I mitis m >

< ««* k r V/ X M« ^ M l> nOm ' Feniķiešu raksts Feniķiešu raksts sastāv no 22 burtu zīmēm, ar kurām tika apzīmēti vienīgi līdzskaņi. Pirmo reizi vēsturē burti ir sakārtoti īpašā secībā, alfabētā, ko vēlāk pārņēma citās rakstībās. 2. gs. p.m.ē. feniķiešu raksts ieguva ātrraksta formu - tas bija t. s. pūniešu raksts. Rakstīts tika horizontāli no labās puses uz kreiso. No feniķiešu raksta attīstījušies gandrīz visi fonogrāfiskie raksti.

1100-300 g. p.m.ē.

MUZIKĀLĀ IZGLĪTĪBA

Senajā Ķīnā Džou dinastijas laikā tiek ieviesta vispusīga muzikālā izglītība. Tajā ietilpa dziedāšanas, dejošanas un mūzikas instrumentu mācīšana. Ķīnas mūzikas skolās uzņēma tikai zēnus. Šīs dinastijas laikā Ķīnā parādās arī papīra pūķi.

1000 g. p.m.ē.

PROTEZĒŠANA

Eiropā un Indijā notiek pirmie protezēšanas mēģinājumi. Viena no kvalitatīvākajām protēzēm atrasta izrakumos Ka- pujā (Itālija). Kādā seno romiešu apbedījumu vietā tika atrasts skelets ar meistarīgi izgatavotu kājas protēzi. Speciālisti uzskata, ka tā pacientam ir ideāli kalpojusi. Protēze izgatavota no koka un apsista ar bronzas loksni, tā ir stiprināta pie gurniem ar ādas Kapujā atrastā kajas protēze; saglabājies vienīgi bronzas apvalks, kas sedzis koka pamatu siksnām. Vēsturnieks Plīnijs Vecākais savos traktātos apraksta gadījumus, kad Otrā Pūniešu kara (218.-201. g. p.m.ē.) varo​ņiem tika gatavotas dzelzs protēzes.

Ap 300. g. p.m.ē. protezēšanu pazina arī Centrālāzijā. Kazahijas teritorijā atrasts sievietes skelets ar pēdas protēzi, kura izgatavota no auna kaula.

Arī senie ēģiptieši prata izgatavot protēzes, taču ne medicīniskos nolūkos. Ēģiptiešu ārstiem nebija atļauta ķirurģiska iejaukšanās cilvēka organismā vai amputēšana, jo tika uzskatīts, ka vienīgi cilvēks, kas apglabāts ar pilnīgu ķermeni, spēs nokļūt aizkapa pasaulē.

Ja tomēr mirušajam trūka rokas vai kājas, tās pirms apglabāšanas tika aizvietotas ar protēzēm.

1000 g. p.m.ē.

ZOROASTRISMS Pravietis Zaratustra dibina reliģiju - zoroastrismu. Tā izplatās Vidusāzijā, Irānā, Afganistānā u. c.

Zoroastrisma svētais kanons-Avesta - māca, ka pasaules kārtību nosaka divu pretēju spēku - Ormazda un Arimana - cīņa. Ormazds personificē gaismu un labo, patiesību un dzīvību, bet Arimans - tumsu,

Svētā uguns mūsdienās tiek glabāta uguns tempļos. Sākotnēji zoroastriešu rituāli norisinājās zem klajas de​bess

Zoroastrieši cēla Klusuma torņus jeb dahmas. Līķus nedrīkstēja kremēt, lai nesagandētu uguni, un apbedīt, lai tie nepiesārņotu zemi. Līķus atstāja torņu virsotnē, kur tos saplosīja plēsīgie putni ļaunumu, melus un nāvi. Šo spēku cīņas lauks ir pasaule, un šajā cīņā aktīvi iesaistījušies arī cilvēki, jo viņi var izvēlēties, kura spēka pusē nostāties. Mūsdienās zoroastrisma sekotāji saglabājušies Irānā (ugunspielūdzēji) un Indijā (parsi).

1000 g. p.m.ē.

MILITĀRĀ TEHNIKA Pirmā smagā militārā tehnika pasaulē. Mūsdienu tanka priekštecis. Asīrieši būvēja pārvietojamus torņus, ar kuru palīdzību pārraut iekarojamās pilsētas aizsargsienu vai sagraut cietoksni. Pārvietojamais tornis sastāvēja no stingras pamatnes uz četriem vai sešiem riteņiem un viegla, bet izturīgas konstrukcijas torņa. Mašīna bija aprīkota ar tarānu mūra ielaušanai vai ar kustīgiem skaldītājiem, kurus vadīja torņa iekšpusē paslēpušies «tankisti». Ar šādiem skaldītājiem varēja sabojāt gandrīz jebkuru sienu. Torņa aukšgalā slēpās vairāki loka šāvēji un «ugunsdzēsējs». Šāvēju uzdevums bija tikt galā ar cietokšņa sargiem, kuri apšaudīja torni. Ugunsdzēsējs likvidēja raizes, kuras sagādāja no pretinieku cietokšņa birstošās ugunsbultas. Tornī bija ierīkota ūdens tvertne.

307. g. p.m.ē. maķedonieši Rodas pilsētas ieņemšanai uzbūvēja vislielāko zināmo pārvietojamo torni. Tā augstums - 30 m, tajā bija 9 stāvi. Torņa darbību nodrošināja 3400 karavīru - tie bija stūmēji, katapultisti, loka šāvēji, ugunsdzēsēji u.c. Tornim izdevās pievārēt Rodas aizsargmūri, bet maķedoniešu karavadonis Dēmetrijs piejāva taktisku kļūdu. Pilsētas iekarošanu, pēc tam, kad mūrī bija izlauzts robs, viņš atlika uz nākamo dienu. Bet rodieši pa nakti izraka tranšeju, un gigantiskais tornis, virzoties uz priekšu, sasvērās uz priekšu un tālāk vairs netika. Karojošās puses vienojās par draudzības lī​gumu.

1000 g. p.m.ē.

AI TUVCĪŅAS IEROČI Skiti, sarmati un persieši 1. gt. p.m.ē. tuvcīņā par duramo ieroci lieto īsus dunčveida zobenus (40-60 cm) - akinakus. Tie bija gatavoti no dzelzs vai bronzas, ar sirdsveida šķērsi un plakanu stieņveida vai pusmēnes- veida roktura noslēgumu. Rokturis un maksts dažkārt bija rotāti ar zeltu.

1000 g. p.m.ē.

BRIKUĻU APMETNES VEIDOŠANĀS Brikuļu nocietinātajā apmetnē atrastās raga, krama un kaula senlietas Brikuļu apmetne Rēzeknes raj. Ideņu ciemā veidota kā aizsargsistēma, kuru veido 2 grāvji un palisāde, ietverot 1450 m2 lielu trapecveida laukumu ar virszemes un dažām iedziļinātām celtnēm, māla pavardiem un saimniecības bedrēm. Izrakumos iegūts ap 1000 senlietu, ap 30 000 bezripas māla trauku lausku u. c. materiāli. Apmetne bijusi intensīvi apdzīvota.

1000 g. p.m.ē. TABAKA

Cilvēki sāk lietot tabaku. Gan Ziemeļamerikā, gan Dienvidamerikā indiāņi pīpēja un košļāja tabaku.

Viņi izgatavoja ļoti sarežģītu Mākslinieciski apstrādātas platformas pīpes smēķēšanai izmantoja denu un hopvelu indiāņi pirms 2000 gadu

Tabaku audzēja daudzu indiāņu ciltis, un arī pīpes, ko viņi pīpēja, bija visdažādākās: 1,2- no māla; 3 - no kukurūzas dzinuma formu pīpes, kuras lielākoties attēloja dažādus reliģiskus tēlus. Tabaku pazina arī Ēģiptē, taču, par laimi, ēģiptieši nebija atklājuši, ka tabaku var pīpēt. Ap 13. gs. p.m.ē. ēģiptieši ar sasmalcinātu tabakas un citu augu lapu maisījumu piebāza savu mirušo mūmijas. Izrādās, ka tabaka sekmē ķermeņa iekonservēšanos un atbaida kukaiņus.

1000 g. p.m.ē.

POPULĀRA TEICIENA RAŠANĀS Uz sengrieķu vāzes attēlota izklaide «kotabos». Vīrietis (attēla labajā pusē) uzlej vīna atliekas uz apgaismota diska, kas balansē uz paliktņa. )a spēlētājam izdevās to nogāzt, tas krita uz zemāk esošo plāksni, radot skaņu, kas līdzīga zvana skaņai Senajā Grieķijā meklējamas saknes mūsdienās tik populārajam izteicienam «mest pa lampu», resp., dzert, piedzerties. Kāds grieķu imigrants izgudroja spēli, ko nosauca par kotabosu. Spēles mērķis bija

trāpīt pa lampu ar vīna paliekām no kausa. Trāpīgākās rokas īpašnieks saņēma kausu vina par brīvu.

Sicīlijā šī dīvainā spēle kļuva populāra, bet teiciens «mest pa lampu» saglabājies un pārceļojis uz daudzu tautu valodām.

900-500 g. p.m.ē.

HALŠTATES KULTŪRA Agrā dzelzs laikmeta kultūra Viduseiropas dienvidu daļā. Kopš 1846. g. atrasts 20 000 senlietu.

Atrasti gari zobeni ar zvanveida šķērsi, dzelzs naži, rotadatas ar vairākām galvām, rievotas bronzas aproces, bļodas ar dzīvniekveida rokturiem, dažādas saktas. Domā, ka Halštates kultūras pārstāvji bija ķeltu un illīriešu ciltis.

Halštates kultūras senlietas

900 g. p.m.ē.

PIEPŪŠAMAS «LAIVAS»

Asīriešu karavīri piepūš dzīvnieku ādas (pa kreisi), lai tiktu pāri upei (pa labi); 8. gs. p.m.ē.

Piepūšamās laivas priekštecis. Asīriešu diversijas vienības tiek apgādātas ar lieliem piepūšamiem ādas maisiem. Karavīri jāšus uz tiem spēja pārvarēt lielus attālumus pa ūdeni. Adas «laiva» izturēja ne tikai cilvēka svaru, bet spēja panest arī pilnu ieroču komplektu. Tādiem pašiem mērķiem ādas maisus izmantoja arī arābu karotāji.

850 g. p.m.ē.

VECĀKAIS ZINĀMAIS TILTS Izmirā (Turcija) uzcelts tilts, kas ir vecākais tilts no tiem, kuri saglabājušies līdz mūsu dienām.

800 g. p.m.ē.

ROMAS PIRMSĀKUMI Meklējami pirmsākumi vienai no visu laiku izcilākajām pilsētām - Romai, kas sāk veidoties Apenīnu pussalā. Saskaņā ar leģendu Romu oficiāli dibinājuši Romuls un Rems - leģendārie Romas pirmie valdnieki - dvīņubrāļi, kuru tēvs bijis dievs Marss, bet māte - vestāliete Reja Silvija. Brāļus zīdījusi vilku māte un audzinājis gans. Ieguvuši varu, dvīņubrāļi vietā, kur tikuši atrasti, nodibinājuši pilsētu, kas Romulam par godu nosaukta par Romu. Pilsēta atradās latīņu un sabīņu cilšu apdzīvotajā teritorijā.

Vilku māte zīda Romulu un Remu 800 g. p.m.ē. Ķīniešu alķīmiķi aizraujas ar nemirstības eliksīra izgatavošanu.

800 g. p.m.ē.

KAUJAS RATI Etruski liek pamatus sacensībām ar kaujas ratiem. Ap 5. gs. p.m.ē. šī disciplīna jau ir ietverta olimpiskajās spēlēs. Bija 1 un 2 zirgu kaujas rati ar 2 riteņiem un 4 zirgu kaujas rati ar 2 vai 4 riteņiem.

Senajā Romā lietoja arī triumfa kaujas ratus, ko vilka līdz 16 zirgu.

800-500 g. p.m.ē.

ZIŅAS PAR ĀZIJU Pirmās ziņas par Āziju asīriešiem, babiloniešiem, ķīniešiem un ēģiptiešiem bija 8.-5. gs. p.m.ē. Āzijas izpēti sekmēja grieķu - persiešu kari (500.-449. g. p.m.ē.), Ēģiptes tirdzniecība ar Indiju, Maķedonijas Aleksandra karagājieni (4. gs. p.m.ē.).

Aleksandrs - persiešu uzvarētājs kaujā pie īsas, Pompeja, 333. g. p.m.ē., mozaīka 800-600 g. p.m.ē.

PIRMIE INDIEŠU PROZAS PARAUGI 8.- 6. gs. p.m.ē. rodas pirmie indiešu prozas paraugi - brahmanas - Svētie raksti, komentāri vēdu literatūrai. Pamato brahmaņu kārtas tiekšanos kļūt par sabiedrības valdošo spēku; upurēšana tiek uzskatīta par dzīves pamatu un jēgu, bet priesteri - upurētāji - par sabiedrības augstāko šķiru. Brahmanās ietverti mīti un leģendas, rituālu apraksti, ziņas par Senās Indijas vēsturi. Nozīmīgākā ir «Šatapatha brahmana» («Simt ceļu brahmana»).

800-500 g. p.m.ē.

BRITU CILŠU VEIDOŠANĀS Britānijas pamatiedzīvotāju - britu - cilšu veidošanās sākās pēc ķeltu cilšu iebrukuma, asimilējot skotus un piktus. Briti dzīvoja ģints iekārtā, kurā bija saglabājušās matriarhāta paliekas (daudzvīrība). 1 .5. gs. atradās romiešu pakļautībā, 5.-6. gs. Britāniju iekaroja anglosakši. Daļa britu tika iznīcināta, citi asimilēti vai atspiesti uz Skotiju, Velsu un Armorikas pussalu (tagad Bretaņa). Britu pēcteči veidoja pamatu angļu tautībai.

776. g. p.m.ē.

SVARCELŠANAS PIRMSĀKUMI Senajā Grieķijā olimpiskajās spēlēs piedalījās pirmie svarcēlāji. Viņi sacentās smagu akmeņu celšanā.

776.-394. g. p.m.ē.

OLIMPISKĀS SPĒLES Senajā Grieķijā iedibina tradīciju katru ceturto gadu rīkot olimpiskās spēles. Tās ilga 5 dienas.

Sacensības notika skriešanā, dūru cīņā, braukšanā ar kaujas ratiem, pentatlonā

'viunjm:un1 Stafete ar lāpu. Attēls uz vāzes, 4. gs. p. m. ē. (skriešana, tāllēkšana, šķēpa mešana, diska mešana, cīņa). Sacensībās piedalījās vīrieši. Olimpisko spēļu laikā tika pār​traukti kari. Pirmajā un pēdējā sacensību dienā notika svinīgas ceremonijas.

Garās distances skrējēji. Attēls uz amforas, 6. gs. p. m. ē.

700 g. p.m.ē. ZOBU PROTEZĒŠANA

Etrusku izgatavota zobu protēze Etruski jau pratuši izgatavot zobu protēzes. Tās gatavoja no zelta sloksnītes, ar kuras palīdzību piestiprināja liekos zobus abās pusēs vēl esošajiem zobiem. Kā liekos zobus izmantoja vai nu cita cilvēka zobus, vai vērša zobus.

700 g. p.m.ē.

LATĪŅU RAKSTS No etrusku lietotā rietumgrieķu raksta varianta vai, iespējams, tieši no grieķu raksta veidojas latīņu raksts. Latīņu valoda līdz 4. gs. p.m.ē. lietota Latvijā, 3. gs. p.m.ē. kļuvusi par Romas valsts valodu.

Klasiskajā latīņu rakstā ir 23 burti. 16. gs. tas papildināts ar «u» burtu. Senākais latīņu raksta veids ir kapitālraksts. Tajā ir tikai lielie burti, kuri gandrīz nemainīgi tiek lietoti mūsdienu poligrāfijā. Senākie rakstu pieminekļi no 7.-6. gs. p.m.ē. ir uzraksti uz dažādiem sadzīves priekšmetiem, pieminekļiem - uz Prenestas fibulas, uz Romas foruma akmens stabiem u. c.

700 g. p.m.ē.

GRŪTNIECĪBAS TESTI Babilonieši veic grūtniecības testus. Noskaidrot, vai sieviete ir stāvoklī, spēja pieredzējušas vecmātes. Viņām bija zināma metode, kas trīs dienu laikā deva atbildi uz šo svarīgo jautājumu. Sievietei vajadzēja ievietot tamponu, samērcētu noteikta auga sulā (konkrēts augs nav zināms, jo babiloniešu augu nosaukumus ir grūti atšifrēt). Pēc trim dienām vecmāte izņēma tamponu un pēc tā krāsas noteica, vai grūtniecība ir iestājusies, vai ne. Šo metodi ir iespējams izskaidrot arī ar mūsdienu zinātnes palīdzību. Esot stāvoklī, izmainās sievietes pH līmenis. Augu sulā samitrināts tampons ir kalpojis kā savdabīgs indikators, kas ar savu krāsu brīdina par grūtniecību.

684. g. p.m.ē.

GRIEĶIJA. BOKSS Bokss (angļu box 'sitiens, belziens') aizsācies kā dūru cīņas, kas pazīstamas jau vairāk nekā pirms 5000 gadiem Ēģiptē un Babilonijā. Senajā Grieķijā dūru cīņas kļuva par sporta veidu un tika iekļautas

pirmo olimpisko spēļu programmā. Lai nodrošinātos pret traumām, sengrieķu cīkstoņi aptinuši ap plaukstām ādas strēmeles un galvā uzmaukuši aizsargķiveri; treniņiem viņi izmantojuši ar smiltīm piepildītus maisus. No grieķiem dūru cīņas aizguva romieši, taču viņi šo spēli padarīja rupju un nežēlīgu: cīkstoņi vilka rokās ar metālu pārklātus cimdus un bieži vien cīnījās līdz nāvei. Pēc Rietumromas impērijas krišanas 476. g. dūru cīņas izbeidzās. Savā tagadējā veidā bokss aizsācies 17. gs. Anglijā - tur 1681. g. notika pirmās oficiālās boksa sacensības.

650 g. p.m.ē.

PIRMĀS BIBLIOTĒKAS Asīrieši dibina pirmās bibliotēkas. Par vissenāko tiek uzskatīta valodnieka Ašurbanipala bibliotēka - viņam izdevās savākt milzīgu daudzumu šumeru tekstu. Bet ap to laiku šumeru valoda jau bija «mirusi».

Ašurbanipals algoja zinātniekus, kuri sastādīja pirmās vārdnīcas. Pateicoties seno asīriešu lingvistu darbam, mums šodien ir iespējams izlasīt visus šumeru tek​stus.

300 g. p.m.ē. Tiek dibināta Aleksandrijas bibliotēka. Tajā bijis 200 000-700 000 sējumu: sengrieķu literatūra, zinātniskie darbi un grāmatas austrumu tautu valodās. Ilgu laiku Aleksandrijas bibliotēka skaitījās vislielākā un pilnīgākā biblio​tēka pasaulē.

Ap 160. g. p.m.ē. Pergamā sāka veidot bibliotēku, kas draudēja pārņemt līderpozīcijas. Ēģiptes valdnieks Ptolemajs, baidīdamies, ka Aleksandrijas bibliotēka paliks Pergamas bibliotēkas ēnā, aizliedza papirusa eksportu. Tomēr pergamieši neapjuka. Viņi sāka izmantot pergamentu - papīru, ko ieguva no dzīvnieku ādām. Šādā veidā pergaments kļuva par ļoti izplatītu materiālu, lai gan par pergamenta izgudrotājiem tiek uzskatīti palestīnieši. Viņi jau 700 g. p.m.ē. lietoja pergamentu - tātad Pergama vienīgi devusi nosaukumu un popularizējusi šo materiālu.

625.-547. g. p.m.ē.

SENIE MATEMĀTIĶI Par matemātikas zinātnes dibinātāju tiek uzskatīts Milētas Taless. Viņš, mēģinādams izskaitļot piramīdu augstumu, izstrādājis trigonometrijas pamatus. Viņš apraksta arī statiskās ekektrības rašanos, berzējot dzintara gabalu ar vilnu, bet 585. g. p.m.ē. Milētas Taless pirmo reizi paredzēja Saules aptumsumu.

Taless Pitagors

585. g. p.m.ē. Milētas Taless pirmo reizi paredzēja Saules aptumsumu. Pilnā Saules aptumsumā Mēness ēna krīt tikai uz Zemes virsmas daļu, bet citās Zemes daļās novērojams daļējs Saules aptumsums Anaksimandrs (610.-546. g. p.m.ē.) - Talesa skolnieks - licis pamatus pirmajai fizikālajai kosmoloģijai. Viņš uzskatīja, ka Visuma centrā ir Zeme, ap kuru griežas Saules, Mēness un zvaigžņu sfēras. Anaksimandrs pirmais izteicis ideju, ka dzīvība cēlusies ūdenī. Izveidojis pirmo ģeogrāfisko karti un Grieķijā pirmo saules pulksteni.

Pitagors no Samas salas (560.-480. g. p.m.ē.) - sengrieķu matemātiķis, filozofs. Pirmais izteicis pieņēmumu, ka Zemei ir lodes forma. Pierādījis teorēmu par sakarībām taisnleņķa trijstūrī. Ar Pitagora vārdu saista mācību par pārskaitļiem un nepārskaitļiem, proporcijām, vidējiem lielumiem, vienkāršiem un

saliktiem skaitļiem. Filozofijā viņš atzina dvēseles nemirstību un visu dzīvo būtņu radniecību.

Sengrieķu matemātiķa Eiklīda (apm. 300 g. p.m.ē.) galvenais darbs ir «Elementi» (13 grāmatu), kurā aplūkota stereometrija, planimetrija, skaitļu teorija u.c.

Sengrieķu astronoms Hiparhs (190.-120. g. p.m.ē.) sastādīja pirmās trigonometriskās tabulas un 134. g. p.m.ē. pirmo zvaigžņu stāvokļa katalogu (apmēram 850 zvaigžņu), kurā visas ar aci saskatāmās zvaigznes iedalījis 6 klasēs. Hiparhs pirmais aprēķināja attālumu no Zemes līdz Mēnesim un līdz Saulei.

600 g. p.m.ē.

PIRMĀS ENCIKLOPĒDIJAS PAMATI Tiek likti pamati pirmajai enciklopēdijai pasaulē. Rakstu krājumā Er-Ja savu darbu ieguldījuši vairāki simti seno zinātnieku. Lielākā daja no šā apjomīgā traktāta tapusi laikā no 400.-200. g. p.m.ē.

350 g. p.m.ē. Atēnu zinātnieks Speusips sāk darbu pie pirmās grieķu enciklopēdijas. Savu darbu viņš lielākoties balstīja uz Aristoteļa rakstiem.

600 g. p.m.ē.

VĪNA DZESĒŠANAS IEKĀRTA Grieķijā sāk izmantot vīna dzesēšanas iekārtu. Ārēji šis priekšmets gandrīz ne ar ko neatšķiras no parastas māla krūkas, taču, ieskatoties ciešāk, var pamanīt, ka krūkai ir divas atveres. Patiesībā tā ir krūka krūkā. Ārējo tilpumu piepilda ar aukstu ūdeni, bet iekšējā tilpumā ielej vīnu. Šādā veidā vīns ilgi saglabājas auksts.

Grieķu vīna dzesēšanas trauks, kas atrasts Itālijā, atgādina parastu krūku (pa kreisi), taču tā centrālajā daļā izvietota tvertne vī​nam, bet ārējā tvertnē tiek pildīts ledus 600 g. p.m.ē.

MONĒTAS Parādās pirmās monētas. Pirmās monētas kaltas Romā Jūnonas Monētas tempļa kaltuvē. Lidijas (Mazāzija) valdnieks Krēzs lika izkalt monētas no zelta un sudraba sakausējuma. Apmēram tani pašā laikā monētas sāka kalt ari Ķinā. No 4. gs. p.m.ē. lidz pat mūsu ēras sākumam tās bija no bronzas ar kvadrātveida caurumu vidū. Ķīnas mitoloģijā zemei ir kvadrāta, bet debesīm - kupola forma. Tātad monētas simbolizēja debesis un zemi.

5. gs. p.m.ē. Atēnās un Korintā no sudraba kala pirmās grieķu monētas. Apmēram pēc simt gadiem sāka kalt arī sīknaudu - bronzas monētas.

590. g. p.m.ē.

SOLONA REFORMAS Atēnās tiek veikta pirmā naudas reforma. Tās iniciators - arhonts Solons dēmosa ietekmē izdarīja reformas, kas mainīja Atēnu pilsētvalsts sociālās un politiskās dzīves raksturu. Aristokrātija zaudēja privileģēto stāvokli valstī, bet saglabāja zemes īpašumus. Tika ieviesta jauna konstitūcija, kas pilsoņu politiskās tiesības un pienākumus noteica nevis pēc piederības pie ģints, bet gan pēc mantas cenza. Pēc īpašuma lieluma un ienākumiem Atēnu pilsoņus sadalīja 4 grupās.

524. g. p.m.ē.

BUDISMA VEIDOŠANĀS Varanasi (Indija) apkārtnē rodas senākā no trim pasaules reliģijām - budisms. Par budisma pamatlicēju tiek uzskatīts Sidhārta Gautama, kas, pārdomās sēdēdams zem vīģeskoka Sidhārta Gautama daudzus gadus nodevās ekstrēmam askētismam un bija tuvu nāvei. Nodevies pilnīgai meditācijai, viņš beidzot sasniedza augstākās zināšanas un kjuva Buda

Bodgajā, kas tagad ir pasaules budistu svētceļojumu centrs, dievišķas apskaidrības brīdī atklājis četras «cildenas patiesības». Budisma filozofija un ētika balstās uz senindiešu Vēdām un Upanišadām.

510. g. p.m.ē. ROMAS REPUBLIKA Roma kļūst par republiku. Pēc etrusku izcelsmes valdnieka Tarkvinija Lepnā padzīšanas likumdošanas vara piederēja tautas sapulcei un Romas senātam, kas sākumā bija cilšu vecāko sapulce.

Izpildvara piederēja vēlētām amatpersonām - maģis​trātiem.

Romas senators togā ar purpura apmali - augstā statusa zīmi 505. g. p.m.ē.

ATĒNU DEMOKRĀTIJA Atēnās nodibinās antīkā demokrātija, tolaik visprogresīvākā valsts iekārta - valsts forma, kurā vara formāli vai juridiski pieder tautai. Visi svarīgākie lēmumi tika pieņemti tautas sapulcē, kuru sasauca ne retāk kā 40 reizes gadā. Tādējādi valsts pārvaldē piedalījās visi pilntiesīgie pilsoņi. Nepilntiesīgiem pilsoņiem un vergiem šādu tiesību nebija.

500 g. p.m.ē.

MŪZIKAS UN MATEMĀTIKAS SAKARĪBAS Grieķu filozofs Pitagors atklāj matemātiskas sakarības starp mūzikas intervāliem: oktāvu, kvartu, kvintu utt. Līdz ar to viņš lika pamatus septiņu toņu (heptatoniskajai) skalai un mūsdienu mūzikai kopumā.

Taču, lai gan Pitagors pirmais pamatoja šo teoriju, viņš nebija pirmais, kurš pazina heptatonisko sistēmu.

Izrādās, ka to jau 1 800 g. p.m.ē. lietoja babilonieši.

Pirmo traktātu par mūzikas teoriju uzrakstīja indiešu zinātnieki ap 100. g. p.m.ē. Rakstu darbā Natia Šastra ir noda|a, kurā aprakstīta īpatnējā indiešu skala, kas sastāv no 22 mikrotoņiem. Ķīniešu mūzikas skalā bija 12 toņu.

Pētījumu rezultātā Pitagors atklāja matemātiskas sakarības starp mūzikas intervāliem

500 g. p.m.ē.

CIRKA AIZSĀKUMI SENAJĀ ROMĀ Senajā Romā parādās cirka aizsākumi. Dažādas izrādes notika arēnā - uz apļveida skatuves, kurai visapkārt sēdēja skatītāji.

500 g. p.m.ē.

POLO SPĒLE Persieši rada spēli, ko mūsdienās pazīst kā polo. Spēlētāji atradās jāšus uz zirgiem. Katram bija gara nūja ar āmuriņu galā. Ādas bumba bija jāietriec vārtos, kurus veidoja divi vertikāli koka stabi. Daudzās arābu valstīs polo uzskatīja tikai un vienīgi par valdnieku spēli, un sacensības šajā sporta veidā bija saistītas ar greznām un smalki izstrādātām ceremonijām.

500 g. p.m.ē.

KATAPULTA

Sirakūzu kara meistari izgatavo pirmo katapultu. Kara vēsture iegūst pirmo «lielkalibra» tālas darbības ieroci. Sākotnēji katapulta sastāvēja no metējsviras, kas piekonstruēta horizontālam rāmim. Me- tējsviru palaida ar atsperi, kuru gatavoja no savītām dzīvnieku dzīslām.

Par lādi​ņu kalpoja smags akmens.

Katapulta, kas līdzīga pēc Dionisija Vecākā pasūtījuma izgatavotajai Drīz katapultas izplatījās arī Senajā Grieķijā. 399. g. p.m.ē. Sirakūzu valdnieks Dionīsijs Vecākais, gatavojoties karam pret Kartāgu, finansē jaunu ieroču izgudrošanas programmu. Top jauna veida katapulta. Dionīsija kara mašīna pēc izskata vairāk atgādina ieroci, ko mūsdienās pazīst kā arbaletu, taču tā ir daudzkārt lielāka un pārvietot šādu katapultu pa spēkam ir tikai vairākiem zirgiem. Par lādiņu kalpoja gandrīz divus metrus gara bulta, kas spēja satriekt pat 150 m attālumā esošu mērķi.

Maķedoniešu valdnieks Filips II ap 340. g. p.m.ē. no savas kases atvēlēja lielu naudas summu, lai uzlabotu pasaulē zināmās katapultas. Maķedoniešu katapultas šāva uz pretiniekiem ar 70 kilogramus smagiem akmeņiem. Tie lidoja tālāk par 200 m. Šādas katapultas uzstādīja arī uz dažiem maķedoniešu kaujas kuģiem. Senie romieši necentās pārspēt savu konkurentu katapultas pēc izmēra. Viņi veidoja nelielas, viegli pārvietojamas dzelzs katapultas, kuras šāva ar tādām pašām bultām, kādas izmantoja ierindas loku šāvēji, -to garums 68 cm. Bet atšķirībā no cilvēka dzelzs mašīna bija daudz stiprāka - bultas lidoja 600-700 m attālumā.

500 g. p.m.ē.

KARA MĀKSLA Ķīnā iznāk Sun Cu traktāts «Kara Māksla». Tajā bija aprakstīts, kā pabarot armiju, kā aplikt ar nodevām iekarotās zemes.

500 g. p.m.ē.

LATĒNAS KULTŪRA Veidojas ķeltu cilšu kultūra tag. Spānijas, Francijas, Šveices, Austrijas, Čehijas, Slovēnijas, Dienvidslāvijas, Ziemeļitālijas

un Lielbritānijas teritorijā. Nosaukums radies no Latēnas pilskalna Šveicē, kur kopš 1856. g. pētītajā gailu pilskalnā atrasts aptuveni 2500 senlietu - zobeni, šķēpi, pieši u. c. priekšmeti. Sieviešu kapos atrastas saktas, rotadatas, krelles, aproces. Cilvēki nodarbojušies galvenokārt ar zemkopību.

500-300 g. p.m.ē. VISPĀRĒJĀ KARAKLAUSĪBA Grieķijas pilsētvalstīs pastāv vispārējā karaklausība, tādēļ grieķu armija vienmēr bija nodrošināta ar karavīriem. Zēni no 7 gadu vecuma dzīvoja kazarmās, kur tos audzināja karavīri.

490. g. p.m.ē. maratona pirmsĀkumi Tie saistīti ar leģendu par sengrieķu karavīru, kas skrējis no Maratonas līdz Atēnām, lai pavēstītu ziņu par grieķu uzvaru pār persiešiem. Viņam par godu vieglatlētikā ieviesta skriešanas distance - maratons. Kopš 1896. gada maratons ir olimpisko spēļu programmā.

460.-375. vai 356. g. p.m.ē.

ZINĀTNISKĀS MEDICĪNAS PAMATU VEIDOŠANĀS Zinātniskās medicīnas pamatlicēja sengrieķu ārsta Hipo- krata dzīves laiks. Viņš pētījis slimību etioloģiju, aprakstījis vairāku slimību simptomus, mācījis, ka jāārstē nevis slimība, bet slimais cilvēks, ievērojot organisma īpatnības, dabas un sociālos faktorus. Hipokrats ieteicis vairākas ķirurģiskas slimību ārstēšanas metodes un operācijas, formulējis ārsta morāles un ētikas pamatprincipus. Ārsta zvēresta teksts tiek piedē​vēts Hipokratam.

450. g. p.m.ē.

PONTONU KONSTRUKCIJAS

Senās Persijas valdnieks Kserkss pirmo reizi izmanto pontonu konstrukcijas principu un kopā savieno 676 kuģus. Tas ļauj viņa armijai pāriet 5 km plato Hellesponta (Dardaneļi) šaurumu.

400 g. p.m.ē. ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS UN GARUMS Grieķu zinātnieki ievieš ģeogrāfisko platumu un garumu. Tiek precīzi noteikts ekvators, tāpat zemeslodi sadala platuma grādos. Sākotnēji zinātniekiem bija problēmas ar ģeogrāfisko garumu, un to parasti atlikta uz labu laimi. Tomēr 100. g. p.m.ē. tika atrisināta arī šī problēma. Ģeogrāfs Marīns no Trīras radīja platuma un garuma tīklojumu, kādu to pazīstam mūsdienās (ar nelieliem precizējumiem).

Likvidējis iepriekšējo ģeogrāfu kļūdas, Marīns no Trīras bija spējīgs radīt diezgan precīzas kartes. Viņš izdomāja, kā projicēt zemeslodes apaļo virsmu uz plaknes, tāpēc kontinentu aprises uz viņa kartēm ir pareizas (pamatojoties uz tiem datiem, ko pirms 2000 gadiem bija savākuši dažādi jūrasbraucēji).

400 g. p.m.e. DUŠAS

Dušas komplekss tika atrakts tagadējās Turcijas teritorijā esošās pilsētas Pergamas drupās, kas attiecas uz 2. gs. p. m. ē. Taču attēli uz grieķu vāzes liecina, ka jau 4. gs. p. m. ē. Grieķijā bija ierīkotas dušas kabīnes Seno grieķu sportisti ievieš tādu mazgāšanās līdzekli kā duša. Sengrieķu atlēti pēc treniņiem un sacensībām gāja uz dušas kabīnēm. Tās bija sastopamas gandrīz katrā lielākā stadionā. Dušas siets parasti tika izveidots dzīvnieka galvas formā - Odens šļācās tam no mutes. Senajās dušas kabīnēs bija padomāts arī par pakaramajiem dviejiem un drēbēm.

400 g. p.m.ē.

PLANIERU MODEĻI Ēģiptē tiek izgatavoti koka planieru modeļi. Viens eksemplārs atrasts 1898. g. Sahārā netālu no Kairas piramīdām. Modeļa spārnu izpletums ir 18 cm. Tā laika arheologi nesaskatīja atradumā lidmodeli - viņi domāja, ka atrastais koka veidols ir zivs vai putna attēlojums. Par to, ka senais priekšmets varētu būt planieris, pirmais ieminējās Halids Mesihs. Viņš bija aizrautīgs astronautikas pētnieks. Mesihs atklāti pateica to, kas mūsdienu cilvēkam šķiet acīmredzams, - Sahāras modelim ir pārsteidzoša līdzība ar lidmašīnu. Tam ir ideāla pludlīnijas forma un pēc šī koka modeļa principiem konstruēts lidaparāts spētu lidot. Nav saprotams, kā senie ēģiptieši ieguvuši tamlīdzīgas zināšanas-iespējams, ka šo modeli nav gatavojuši ēģiptieši, bet gan grieķi.

Sahāras planieris

1975. gadā tika palaists Sporera balons Kondors I. Tā niedru gondolā stāvēja divi pieredzējuši piloti Džims Vudmens un Džulians Nots. Lai gan lidotāji no gondolas priekšlaicīgi tika izsviesti, tā vēlreiz pacēlās gaisā un nolidoja tris kilometrus Apmēram ar to pašu laiku - 400. g. p.m.ē. - var datēt nostāstu par Arhitu-otru izcilāko sengrieķu inženieri (pirmais, protams, irArhimeds). Runā, kaArhīts izgatavojis koka balodi, kas ir bijis spējīgs lidot ar gaisa strūklas palīdzību. Vai tiešām pneimatiskā piedziņa pirms mūsu ēras? Lai gan Arhīts nav izdomāts tēls, stāsts par viņa koka balodi paliek miglā tīts, kamēr netiks atrasti neapgāžami pierādījumi, ka šāds balodis ir eksistējis. Sahāras modelis noteikti nav uzskatāms par Arhīta balodi, jo tas viscaur darināts no koka un nesatur nekādas papildu detaļas. Tomēr nav izslēgts, ka Arhīts, pirms radījis savu

koka balodi, ir veicis aerodinamiskus eksperimentus ar šādu koka planieru modeļu palīdzību. Tiešām iespējams, ka senās tautas ir meistarojušas priekšmetus, kas spēj pārvarēt gravitācijas spēku. Piemēram, arābu pasakās nereti tiek pieminēts lidojošs koka zirgs, kuru var vadīt ar skrūvju palīdzību. Nav precīzi nosakāms, kurā laikā tapušas pasakas un tieši kādu notikumu tās apraksta, tomēr par iespēju cilvēkam pacelties gaisā ar kādas ierīces palīdzību nav nekādu pamatotu ziņu.

Bet amerikāņu zinātnieks Bils Sporers uzskata, ka inku civilizācija apmēram 200 g. p.m.ē. jau ir pratusi izgatavot gaisa balonus. Sporers izdarīja vairākus eksperimentus, lai pierādītu savu apgalvojumu.

Viņš samontēja gaisa balonu,izmantojot tikai tādus materiālus un tehnoloģiju, kādu senajos laikos varētu lietot inki. Balons varēja pacelties gaisā un pat nest cilvēka svaru, tomēr arī Sporera eksperiments nav viennozīmīgs, jo paliek atklāts jautājums par to, kā inki veidoja karstā gaisa plūsmu, kas nepieciešama, lai gaisa balons piepūstos un paceltos gaisā.

400 g. p.m.ē.

BIZNESA SKOLA Ķīnā nodibina pirmo biznesa skolu. Tur mācīja, kā gūt ienākumus.

400 g. p.m.ē.

MILITĀRĀ ŠIFRĒŠANA Spartieši izgudro skitalu - pirmo militārās šifrēšanas rīku. Slepeno tekstu rakstīja uz šauras, garas sloksnītes, kas aptīta ap noteikta diametra koka rullīti.

Skitals - pirmais militārās šifrēšanas rīks Burtus rakstīja vienu zem otra, sākot no rullīša augšas. Tad sloksnīti notina nost un visas brīvās vietas nesistemātiski aizpildīja ar burtiem bez jebkādas nozīmes. Ja ienaidnieks pārtvertu ziņojumu, viņš neko nesaprastu no šā savirknējuma, bet, nonākot pie adresāta, ziņojums drīz vien ieguva jēgu. Adresāts aptina sloksnīti ap tādu pašu rullīti, kāds ir bijis nosūtītājam, un bez problēmām izlasīja tekstu. Izmantojot cita diametra rullīti, teksts atkal zaudēja jēgu.

400 g. p.m.ē.

INSEKTICĪDI KARADARBĪBĀ Ķīniešiem rodas ideja karadarbībā izmantot insekticīdus. Jau izsenis Ķīnā, lai atbrīvotos no dažādiem kaitēkļiem, lietoja piparu un sinepju gāzi, ko ieguva, dedzinot minēto augu sēklas.

Reiz aizsargājot no iebrucējiem kādu cietoksni, karavīri pamanīja, ka ienaidnieki mēģina parakties zem aizsargsienas, veidojot pazemes tuneļus. Pa nakti, kad uzbrucēji gulēja, viņu izraktajos tuneļos tika uzstādītas viltīgas ierīces. Katrā tunelī iestiepās neliela caurule, kurai otrā galā bija pievienotas plēšas.

Kad pretinieku karavīri atgriezās tuneļos, lai turpinātu rakšanu, cietokšņa apsargi iedarbināja plēšas un piepildīja tuneļus ar smacīgu sinepju un vērmeļu sēklu dūmu maisījumu. Visi racēji gāja bojā. Tādā veidā pasaule iepazina pirmos ķīmiskos ieročus.

400 g. p.m.ē.

HELLĒNISMA KULTŪRA Hellēnisma kultūra veidojas grieķu un vietējo kultūru elementu mijiedarbībā. Austrumos sāk izmantot ūdens un vēja dzinējus. Rodas jauni preču veidi - Ēģiptes papiruss, Pergamas pergaments, attīstās kuģu būve (Sirakūzās būvē 1-3 mastu kuģus), krastmalās tiek ierīkotas bākas.

Ievērojamākās ostas - Aleksandrija, Rodas sala, Seleikija). Mehānikā un fizikā darbojas Arhimēds, matemātikā - Eiklīds, filozofijā - Epikūrs, Kitijas Zēnons, Seneka.

390 g. p.m.ē.

STENOGRĀFIJAS SISTĒMA Ksenofonts izgudro pirmo stenogrāfijas sistēmu. Tomēr Ksenofonta sistēma kļuva populāra tikai hellēniskajās valstīs. Par pirmās latiņu alfabēta stenogrāfiskās sistēmas izgudrotāju tiek uzskatīts Romas iedzīvotājs Marks Tullijs Tiro. Viņš ieviesa latīņu stenogrāfiju 70. g. p.m.ē.

385. g. p.m.ē.

PLATONA AKADĒMIJA

Platons (428. vai 427.-348. vai 347. g. p.m.ē) Grieķu filozofs Platons nodibina pirmo augstāko mācību iestādi - savu filozofijas skolu - akadēmiju.

Tā bija paredzēta valstsvīru sagatavošanai. Akadēmiju vadīja skolarhs, ko ievēlēja no akadēmijas locekļu vidus. Akadēmija nodarbojās ar filozofijas, matemātikas un dabaszinātņu jautājumiem. Pēc Platona akadēmiju vadīja Speisips, Ksenokrats u. c. Tajā galvenokārt tika risinātas kosmoloģijas problēmas un attīstīta disputa prasme. Akadēmija darbojās vairāk nekā 9 gadsimtus.

360. g. p.m.ē.

OBSERVATORIJA Sengrieķu astronoms Knītas Eidokss (408.-355. g. p.m.ē.) uzbūvē pirmo observatoriju. Viņš uzskata, ka Visuma centrā atrodas planēta Zeme.

350. g. p.m.ē.

DABAS GĀZE Ķīnā sāk plaši lietot dabas gāzi. To pa bambusa caurulēm padeva uz mitekļiem, kur to izmantoja apsildīšanai, apgais​mošanai un ēdiena gatavošanai.

350. g. p.m.ē.

PIRCĒJA ROKASGRĀMATA Grieķijā tiek izdota pirmā pircēja rokasgrāmata. Tās no​saukums - «Kā iepirkties tirgū».

315. g. p.m.ē. PUBLISKĀS TUALETES

Sabiedriskā tualete Senās Romas ostas pilsētā Ostijā Senajā Romā parādās pirmās publiskās tualetes. Pirms tam pilsētas tā sauktajā darījumu rajonā atradās vairākas pirtis, kurās pilsoņi varēja nokārtot arī dabiskās vajadzības, bet, pieaugot iedzīvotāju skaitam, radās nepieciešamība celt no pirtīm atdalītas publiskās tualetes.

310. g. p.m.ē.

AKVEDUKTS Romā tiek uzcelts pirmais akvedukts. To sauca Aqua Appia, un tas bija paredzēts, lai apgādātu pilsētu ar ūdeni. Senās Romas ūdensvadu kopgarums sasniedza 436 km un 55 km no tiem bija akvedukti pašteces ūdensvadi ūdens novadīšanai patērētājiem, kas atrodas zemāk par ūdens avotu. Parasti par akve​duktu sauc tikai ūdensvada tiltveida daļu pār upēm, aizām, satiksmes ceļiem u. c. šķēršļiem.

300 g. p.m.ē. ŪDENSSŪKNIS

Romas akvedukts Ktēsibijs izgudro ūdenssūkni speciāli ugunsdzēsēju vajadzībām. Var uzskatīt, ka ap šo laiku radās pirmais pro​fesionālais ugunsdzēsības dienests. Tas notika Aleksandrijā.

300 g. p.m.ē.

POPMŪZIKAS PIRMSĀKUMI Senajā Ķīnā tiek dibināts muzikālais birojs. Tas noteica muzikālo skaņdarbu stilu un paraugus.

Valdnieks Vu Ti reformēja muzikālo biroju, iecēla Lī Jaņ Aņu par harmoniju priekšnieku un lika izveidot jaunu kulta mūzikas stilu, kas pamatotos uz vieglām, izklaidējošām ārijām. Seno tradīciju cienītāji jauno mūziku nepieņēma, jo filozofs Konfūcijs bija pārliecināts, ka mūzika, kas radīta speciāli priekš izklaides, ir kaitīga. Neskatoties uz to, muzikālais birojs kļuva par ievērojamu valsts organizāciju un atbildēja par mūziku gan oficiālajās ceremonijās, gan saviesīgajos vakaros pilī. Tomēr konfūcieši panāca savu, un 7. gadā p.m.ē. muzikālais birojs tika slēgts kā iestāde, kas ar savu jauno mūzikas stilu degradē tautu.

300 g. p.m.ē.

PESTICĪDI UN HERBICĪDI Senajā Ķīnā pazīst pesticīdus un herbicīdus. Ap 200. g. p.m.ē. Ķīnā pat tika nodibināta pārvalde, kas izstrādāja jaunas metodes cīņā ar lauksaimniecības kaitēkļiem un nezālēm. Senie pesticīdi un herbicīdi bija diezgan maziedarbīgi, bet, zinot ķīniešu pacietību, varam noprast, ka viņiem izdevās ar savām pirmatnējām metodēm saglabāt lielu daļu ražas neskartu. Laukus pēc uzaršanas apstrādāja ar herbicīdiem, lai novērstu nezāļu augšanu, tad pēc sējas veica pirmo apstrādi ar pesticīdiem. Kad labība uzdīga, apstrādi atkārtoja. Protams, ķiniešu pesticīdi bija no dabas iegūtas vielas. Viņi izmantoja dažādu augu uzlējumus un pulverus. Labi noderēja rūtas lapas, pipari un daži citi augi ar kodīgu smaku vai garšu.

Augļukoku miza tika pasargāta no kāpuriem un grauzējiem ar dažādu indīgu eļļu palīdzību.

Tāpat ķīnieši mācēja pasargāt savus mājokļus no uzmācīgiem asinssūcējiem. Kvēpinot speciālu augu

maisījumu, viņi gandrīz nemaz necieta no odu kodumiem.

300 g. p.m.ē. ĒRĢELES Ktēsibijs, strādājot tēva frizētavā, nejauši izdara atklājumu, kas liek pamatus ērģelēm un taustiņinstrumentiem kopumā. Viņš konstruē interesantu iekārtu, kas paceltu un nolaistu frizētavas spoguli.

Tā sastāv no caurules, kurā iekārts svina atsvars, kas atkarībā no sava stāvokļa caurules iekšienē vai nu paceļ, vai nolaiž spoguli. Kad svina atsvars gāja uz leju, tas saspieda caurulē gaisu, kurš ar skaistu svilpienu skrēja laukā. Maz​liet padomājis un pastrādājis, Ktēsibijs uzbūvēja primitīvas ērģelītes.

Ap 200. g. p.m.ē. Hērons uzlaboja Ktēsibija izgudrojumu. Pēc Hērona ar ērģeļu uzlabošanu nodarbojās dau​dzi entuziasti.

300 g. p.m.ē.

SAULES PULKSTENIS Klepsids izgatavo Saules pulksteni, kas ir senākā laika mērīšanas ierīce. Tā priekštecis ir gnomons sens astronomijas instruments, kas sastāv no vertikāla stieņa uz horizontāla pamata. Pēc stieņa ēnas noteica Saules aptumsumu, bet pēc visīsākās ēnas virziena - pusdienas līnijas virzienu. Visi Saules pulksteņi rāda patieso Saules laiku.

300 g. p.m.ē. Ķīnā sāk izmantot čugunu.

280. g. p.m.ē.

ALEKSANDRIJAS BĀKA

Aleksandrijā Faras salā tiek uzcelta bāka, kura arī mūsdienās būtu lielākā bāka pasaulē. Diemžēl šis viens no septiņiem pasaules brīnumiem pastāvēja tikai 1 8 gadsimtus. Bākas būve izmaksāja 800 talantu, t.i., ap​mēram 21 tonnu tīra Tāda varētu izskatīties re​konstruēta Aleksandrijas bāka zelta! Bākas augstums bija 160 m. Apakšējās sienas biezums apmēram 8 m. Bākā bija iebūvēta sarežģīta ieliektu pulētas bronzas spoguju sistēma, kas atstaroja gigantiskas lāpas gaismu aptuveni 60 km attālumā. Pirms tam bāku vietā parasti iz​mantoja lielus ugunskurus.

275. g. p.m.ē.

HELIOCENTRISKĀ HIPOTĒZE Aristarhs (310.-230. g. p.m.ē.) no Samas salas pirmais izvirzīja heliocentrisko hipotēzi (Zeme griežas ap Sauli) un pieņēmumu, ka Zeme griežas ap savu asi.

264. g. p.m.ē.

GLADIATORU CĪŅAS Romā etruski uzsāk gladiatoru spēles. Gladiatorus apmācīja speciālās skolās. Gladiatoru spēļu uzvarētājus gleznotāji iemūžināja savos darbos, bet bagātie pielūdzēji pasūtīja savu elku mozaīkas attēlus, pateicoties kuriem mēs šodien varam redzēt viņu spēcīgo muskulatūru un drūmās sejas.

Romas gladiatori. Rekonstrukcija 250. g. p.m.ē.

MĀClBU GRĀMATA MATEMĀTIKĀ Ķīnā tiek sastādīta pirmā matemātikas mācību grāmata. Tajā bija 246 uzdevumi, un tā bija paredzēta inženieriem, uzraugiem un uzskaitvežiem.

220. g. p.m.ē.

SABIEDRISKĀ ĀRSTA PRAKSE Romā praksi uzsāk pirmais «sabiedriskais» ārsts, kuram par slimnieku ārstēšanu maksā pilsētas padome. Tas bija grieķis Arhagats. Viņš parasti ārstēšanā izmantoja tikai nazi vai nokaitētu dzelzi, un tāpēc pacienti viņu iesauca par miesnieku.

220. g. p.m.ē.

ASINSRITES SISTĒMA Senajā Ķīnā Haņu dinastijas valdīšanas laikā ķīniešu mediķiem jau ir pazīstama cilvēka asinsrites sistēma, kaut gan tiek uzskatīts, ka to atklāja eiropiešu ārsti mūsu ēras 17. gs.

216. g. p.m.ē.

ASIŅAINĀKĀ SENLAIKU CĪŅA Notiek viens no asiņainākajiem kariem vēsturē. Kartāgas karavadonis Hannibals aplenca romiešu armiju pie Trazimēno ezera un Kannām, un dažu stundu laikā Hannibala armija nogalināja vairāk nekā 80 000 romiešu.

215. g. p.m.ē.

ARHIMĒDA KONSTRUKCIJA KUĢU IZNĪCINĀŠANAI Arhimēds rada baismīgu ieroci kuģu iznīcināšanai. Tā sauktās Arhimēda spailes bija paredzētas, lai satvertu

Kuģu iznīcināšanas vienkāršota shēma ienaidnieku kuģi aiz priekšgala, paceltu to gaisā un triektu atpakaļ ūdenī. Pēc šādas apiešanās kuģis parasti salūza divās daļās un nogrima. Milzīgais, stacionārais ierocis sastāvēja no aptuveni 12 m augsta mūra torņa, kuram pierīkota mūsdienu ceļamkrānam līdzīga iekārta. Izlices viens gals stiepās virs ūdens tam bija piestiprināta trose cilpu galā. Kad cilpā iekļuva pretinieku kuģa priekšgals, izlici ar bifeļu palīdzību pacēla. Kuģa priekšgals cēlās līdzi. Daudzi no kuģa apkalpes jau tajā brīdī nokrita aiz borta, un viņus nogalināja loka šāvēji. Tad izlici pēkšņi palaida vaļā un kuģis, kas kādu brīdi bija turējies ar

priekšgalu gaisā, ar lielu spēku triecās pret ūdens virsmu. Mazāki un vājāki kuģi tika sadragāti, lielākie apgāzās un drīz nogrima. Šādu kara mašīnu Arhimēds uzbūvēja, lai pasargātu dzimtās Sirakūzas no romiešiem. Tomēr 212. g. p.m.ē., izmantojot gadījumu, kad apsardze ir piedzērusies, romieši iezagās Sirakūzās un pakjāva pilsētu.

Pats Arhimēds tika nogalināts savās mājās, kad viņš atteicās iet līdzi romiešu karavīram, kuram bija pavēlēts nogādāt slaveno zinātnieku pie karavadoņa Marcella. Arhimēds mira, risinot kādu sarežģītu matemātikas uzdevumu.

221. g. p.m.ē.-1644. g. m.ē. lielais ĶĪnas mŪris Sāk būvēt Lielo Ķīnas mūri. Tā uzdevums bija aizsargāt

tirdzniecības ceļus un Ķīnas Ziemeļrietumu robežu no klejotājtautu uzbrukumiem. Ideja par tik grandiozu celtni radās pirmajam Ķīnas imperatoram, Ciņu dinastijas pārstāvim Šihuandi. Viņš sāka būvēt aizsargmūri vietā, kur viņa priekšteči bija izveidojuši zemes val​ni, lai pasargātos no stepes iedzīvotājiem.

Imperators uzbūvēja 800 km garu sie​nu, un kopā ar zemes uzbēLielais Ķīnas mūris rumiem aizsargvalnis stiepās 2000 km garumā. Turpmākie valdnieki arī pielika roku pie mūra būvēšanas, bet pēc Hanu dinastijas valdīšanas norieta, ap 220. g. p.m.ē., interese par Ķīnas mūri mazinājās. Celtniecība atjaunojās tikai mūsu ēras 15 gs. Lielā Ķīnas mūra garums ir 5000 km, augstums 6-10 m, platums apakšdaļā 6,5 m, augšdaļā -5 m. Visa mūra garumā iebūvēti sargtorņi, kazemāti un cietokšņi.

200 g. p.m.ē.

SABIEDRISKI FINANSĒTA MEDICĪNA Senajā Ķīnā tiek radīta sabiedriski finansētu medicīnisko pakalpojumu sistēma. Atšķirībā no Romas, ārstiem Ķīnā maksāja centrālā valdība. Sākumā šo sistēmu izmantoja tikai lielajās pilsētās, bet ap 100. g. p.m.ē. jau visā valstī. Šāda vispārēja iedzīvotāju medicīniskā apkalpošana pirms mūsu ēras bija tikai Ķīnā.

200 g. p.m.ē.

ANESTĒZIJAS LĪDZEKĻI Senajā Romā sāk aktīvi izmantot dažādus pirmatnējus anestēzijas līdzekļus. Visbiežāk romiešu ārsti pirms operācijām deva saviem pacientiem mandragoras vai miega magoņu sulu vai arī izmantoja velnābola ekstraktu.

Mandragoru izmantoja arī kā ikdienas pretsāpju līdzekli. Ārsti to parakstīja pret galvas sāpēm, zobu sāpēm, kā arī bezmiegu.

Pieļaujams, ka pirmos anestēzijas līdzekļus pasaule iepazina līdz ar narkotisko vielu atklāšanu. Tas notika aptuveni 4000 g. p.m.ē. Tomēr sistemātiski par pacientu atbrīvošanu no sāpēm rūpēties sāka tieši seno romiešu ārsti.

200 g. p.m.ē.

SABIEDRISKĀS PIRTIS Sabiedriskās pirtis-termas-Senajā Romā bija ari kultūras, sporta un izpriecu iestādes. Tas bija īpašs ēku tips - simetriska celtne, kuras galvenās ass abās pusēs izvietotas vienādas telpu grupas (ģērbtuves, mazgāšanās, masāžas, sporta u. c. zāles). Telpas grezni rotātas ar mozaīkām un skulptūrām. Pagalmā plaši dārzi un sporta laukumi. Lielākās termas Senajā Romā bija Karakallas (mūsu ēras 3. gs. sākums, 216x112 m, kupola diametrs 35 m).

200 g. p.m.ē. ŪDENSDZIRNAVAS Antīko autoru darbos tiek minētas ūdensdzirnavas. Bet pirmie «taustāmie» pierādījumi par ūdensdzirnavu eksistenci attiecas uz Seno Romu. Slavenais arhitekts Vitrūvijs 20. g. p.m.ē. uzcēla lieliskas ūdensdzirnas - to drupas saglabājušās līdz mūsdienām.

Romiešu dzirnavas Bar- begālē. Tās 16 ūdensrati nodrošināja vairāk nekā 30 ZS jaudu, kas nepie​ciešama dzirnakmeņu griešanai Ticams, ka romieši ideju par ūdensdzirnavām ir aizguvuši no hellēniskās Pontas valsts - šajā senajā Melnās jūras valstī tās iedzīvotāji - kapadokieši - izmantoja ūdensdzirnavas ilgi pirms romiešu iebrukuma.

200 g. p.m.ē.

ZEMESLODES APKĀRTMĒRA APRĒĶINS Sengrieķu matemātiķis Eratostens aprēķina zemeslodes apkārtmēru. Viņaprāt, zemeslodes apkārtmērs bija 24 700 jūdžu. Patiesībā šis lielums ir 24 902 jūdzes. Tātad Eratostens kļūdījās par nieka 0,8 procentiem. Bija cilvēki, kuri vēl ilgus gadus apšaubīja Eratostena aprēķinus. Starp tādiem bija ari grieķu izcelsmes astronoms, matemātiķis un ģeogrāfs Ptolemajs Klaudijs no Aleksandrijas (90.-168. g. m. ē.). Viņš kalpoja Romas impērijai un tika atzīts par izcilu ģeogrāfu. Ptolemajs bija aprēķinājis, ka zemeslodes apkārtmērs ir 17 800 jūdžu. Ļoti rupja kļūda-vairāk nekā 28 procenti. Izejot no šā aplamā skaitļa, Ptolemajs zīmēja savas kartes. Rezultātā sauszemes attālums no Spānijas līdz Indijai sanāca pārāk liels - pēc šīs kartes vadījās arī Kristofors Kolumbs un tāpēc noturēja Amerikas krastus par Indiju. Ja viņš būtu vadījies pēc persiešu kartēm, šāda kļūda nebūtu notikusi, jo, pēc persiešu astronomu aprēķina, zemeslodes apkārtmērs bija 24 000 jūdžu.

200 g. p.m.ē.

ELEKTRISKĀ BATERIJA Partas valstī (Irāna, Irāka), iespējams, tiek izgatavota pirmā elektriskā baterija. 1936. gadā Bagdādē tika atrasta divaina māla krūka. Tajā atradās vara caurule un metāla stienis. Pēc tuvākas apskates zinātnieki nāca pie slēdziena, ka Bagdādes

krūka varētu būt kalpojusi kā baterija. Pietiktu vara caurulē ieliet kādu skābi, lai ierīce ģenerētu strāvu. Pieņēmums tika eksperimentāli pārbaudīts. Laboratorijā izgatavoja krūkai analoģisku modeli un tajā ielēja etiķskābi. Iegūtā baterija ražoja 0,5 voltu strāvu, kamēr astoņpadsmitajā dienā tās darbība izbeidzās. Modelis bija spējīgs darboties ar dažādu skābju pildījumu. Savienojot vairākas šādas baterijas vienotā ķēdē, varētu iegūt akumulatoru, kas dotu enerģiju, lai iedegtos lampiņa. Taču, kā zināms, Partas valsts mācītie vīri nevarēja būt izgudrojuši lampiņu. Tik grandiozs atklājums pirms mūsu ēras nebūtu iespējams. Viena no versijām, ka baterijas senie austrumu meistari izmantojuši, lai iegūtu strāvu metālu galvanizācijai. Zināms, ka juvelieri Irākā prata apsudrabot vara rotaslietas jau pirms mūsu ēras. Nav saglabājusies informācija par to, kā tieši notika metālu pārklāšana ar sudraba kārtiņu, jo senie speciālisti savus noslēpumus nepierakstīja, bet nodeva zināšanas mācekļiem. Pat ja pieraksti tika izdarīti, tas notika ar šifrētas valodas palīdzību. Vēl arvien neatšifrētas ir plāksnītes, kurās partieši it kā ir iešifrējuši krāsainā stikla ražošanas noslēpumus. Varbūt starp plāksnītēm ir teksti, kas attiecas arī uz pirmo elektrisko bateriju pasaulē.

Skeptiķi gan piebilst, ka Bagdādes krūka tikpat labi var būt kāds priekšmets ar rituālu nozīmi, jo partieši glabāja savus rituālu rīkus māla krūkās. Bet šķiet neticami, ka ir iespējams nejauši izgatavot iekārtu, kas ražo strāvu. Ņemot vērā, ka Bagdādes krūkas izgatavošanas laikā partieši jau pazina etiķskābi, zinātnieki uzskata, ka, lai cik neticami tas būtu, austrumos pazina elektrību jau pirms 2200 gadiem.

200 g. p.m.ē.

LIELAIS ZĪDA CEĻŠ Izveidojas Lielais zīda cejš. Tas savienoja Ķīnu ar Vidusāziju, Priekšāziju un Eiropu, nodrošinot tālus maiņas un tirdzniecības sakarus. Lielais zīda ceļš visvairāk tika izmantots 2. gs. p.m.ē. līdz mūsu ēras 16. gs. Pa šo ceļu pārvadāja galvenokārt Ķīnas zīdu. 5.- 6. gs. lielākā daļa zīda ceļa atradās Irānas un Sogdas tirgotāju rokās. 14. gs. sakarā ar strauju kuģniecības attīstību zīda ceļa nozīme mazinājās.

200 g. p.m.ē.

BETONS Senajā Romā celtniecībā sāk lietot betonu, kas veicina velvju konstrukciju izplatību. Ar šīm no akmens un ķieģeļiem veidotajām konstrukcijām var pārsegt regulāru vai neregulāru telpu. Kā arhitektonisks elements velvju konstrukcijas radās Seno Austrumu arhitektūrā, jo nebija kokmateriālu horizon​tālajiem pārsegumiem, bet visplašāk tās izmantoja gotikas sakrālajās celtnēs.

Senā signālsistēma, kuru 2. gs. p.m.ē. izgudroja virsnieks Polībijs Grieķu virsnieks Polībijs ievieš distances signālsistēmu. Grieķu alfabēts tika sarakstīts tabulā, kurai

bija pieci stabiņi un piecas rindiņas. Armijas vienība varēja nodot citai armijas vienībai informāciju lielā attālumā. Signalizētājs stāvēja aiz ekrāna, turēja katrā rokā pa lāpai, bet signāla uztvērējs lūkojās tālskatī.

Vispirms viņš noteiktu reižu skaitu pacēla labo roku, pēc tam noteiktu reižu skaitu kreiso roku. Piemēram, ja signalizētājs vienu reizi pacēlis labo roku un trīs reizes kreiso, tātad vajadzīgais burts jāmeklē alfabēta tabulas pirmajā stabiņā, trešajā rindiņā. Lai nodotu garu ziņojumu, bija nepieciešams ilgs laiks.

170 g. p.m.ē. ŪDENSVADS 200 g. p.m.ē.

DISTANCES SIGNĀLSISTĒMA Senās Pergamas valsts galvaspilsētā Pergamā (Turcija) no svina caurulēm tiek uzbūvēts ūdensvads vairāk kā 300 m garumā.

165. g. p.m.ē.

IERĒDŅU EKSĀMENI Senajā Ķīnā, lai ieņemtu ierēdņa amatu valsts dienestā, pretendentiem nācās likt eksāmenus un pārzināt ķīniešu literatūras klasiku.

121. g. p.m.ē.

ZOOTROPA AIZSĀKUMI Ķīniešu iluzionists Šao Ons izrādīja ierīci, kas uz ekrāna projicēja ēnu attēlus.

116.-27. g. p.m.ē.

BAKTĒRIJU «ATKLĀŠANA» Romiešu zinātnieks un rakstnieks Marks Terencijs Varrons nojauš baktēriju esamību. Viņš rakstīja: «Nepieciešams izsargāties no purvainām vietām tāpēc, ka tur čum un mudž neskaitāmas sīkas būtnes, kuras nevar saskatīt ar acīm, kuras lidinās gaisā un nokļūst organismā caur elpošanas orgāniem - muti, degunu -, izraisot nopietnas saslimšanas.» Varrons bijis vispusīgi apdāvināts cilvēks - viņš sarakstījis traktātus par valodniecību, kultūras vēsturi, reliģiju, lauksaimniecību un citiem tematiem.

100 g. p.m.ē.

KUĢA ĀRSTA «DARBARĪKI» Bojāgājušā kuģa atliekās Toskānas piekrastē atrasta labi saglabājusies kuģa ārsta lādīte. Tajā atradās 136 kārbiņas ar ziedēm un ārstniecības augiem, bronzas trauciņi asinsno- laišanai un koka statuete, kurā attēlots Asklēpijs-ārstniecības dievs grieķu mitoloģijā, kura tempļos ārstēja cilvēkus un

dibināja pirmās medicīnas skolas. Uz 100. g. p.m.ē. attiecas arī kādā reljefā attēlotais ķirurģisko instrumentu komplekts: knaibles, pincetes, zāģi, vēnu paplašinātājs, metāla pie- dedzinātājs, kolba, skalpeļi, šķēres, pārsienamais materiāls, instrumentu kaste, ārstniecības augi un pat bankas.

Ap 100. g. p.m.ē.

DEBESS ĶERMEŅU KUSTĪBAS IMITATORS Pie Andikitiras salas (netālu no Krētas) kuģa vrakā jau 1900. g. tika atrasti bronzas zobratiņi ar

uzrakstiem grieķu valodā, bet tikai 1951. g. Jēla universitātes profesors Dereks de Solla Praiss tika skaidrībā ar šo noslēpumu. Viņš salika zobratus mehānismā, kas izrādījās sarežģīta skaitļojamā ierīce Saules un Mēness kalendāra aprēķināšanai. Lielā zobrata viens apgrieziens atbilda Saules gadam, mazie zobrati rādīja Saules, Mēness un svarīgāko zvaigžņu stāvokļus. Dažus gadus pēc tam, kad pie Andikitiras nogrima kuģis, romiešu orators un filozofs Cicerons (106.-43. g. p.m.ē.) rakstīja, ka filozofs Posidonijs nesen izgatavojis globusu, kas rāda Saules, zvaigžņu un planētu stāvokļus, taču lielais Arhimeds jau pirms tam esot izgatavojis modeli, kas imitē debess ķermeņu kustību. Ir izteikta doma, ka tieši Arhimeda mehānismu atrada pie Andikitiras.

100 g. p.m.ē.

DAUDZSTĀVU ĒKAS Romā sāka būvēt piecstāvu daudzdzīvokļu namus. Slavenais arhitekts Vitrūvijs rakstīja par iemesliem, kāpēc Romā vajadzīgas daudzstāvu ēkas. Viņš uzskatīja Romu par varenu pilsētu un atzīmēja, ka šai pilsētai ir nepieciešams uzņemt jebkuru skaitu iedzīvotāju, lai tā turpinātu plaukt un zelt. Tāpēc Romai vajadzēja augt uz augšu - līdzīgas idejas, kādas ir mūsdienu pilsētbūves speciālistiem.

Romas daudzdzīvokļu namus būvēja, lietojot izturīgus akmens pāļus, apdedzinātos ķieģeļus un pat betonu.

Taisnību sakot, pirmie mēģinājumi uzbūvēt daudzstāvu māju Senajā Romā ir datēti ar 300. g. p.m.ē., bet šīs mājas neviesa uzticību. Tās sastāvēja no koka karkasa, kas pildīts ar kaltētiem ķieģeļiem. Bez tam kāpnes šādā mājā arī bija no koka. Ja mājā sākās ugunsgrēks, gandrīz neviens iedzīvotājs nevarēja izglābties, jo tā sadega un sagruva ļoti īsā laikā. Iemācījušies iegūt betonu, romieši sāka celt mājas, kas ne ar ko nav sliktākas par mūsdienu daudzdzīvokļu namiem.

Ekskluzīvākie dzīvokļi varēja lepoties ar ūdensvadu un tualeti, lai gan parasti tualetes bija tikai augšējos stāvos.

Ja ap 200. g. p.m.ē. Senajā Romā izplatītas bija divstāvu un trīsstāvu mājas, tad dažus gadus p.m.ē. drosmīgākie arhitekti jau uzdrošinājās būvēt septiņstāvu daudzdzīvokļu namus.

100 g. p.m.ē.

CENTRĀLĀ APKURE Romā dažu bagātnieku mājās jau ir sastopama centrālā apkure. Katlumājā tika kurināta krāsns, kas sasildīja gaisu. Tālāk

Centrālā apkure Romas mājās silto gaisu pa pazemes šahtām padeva uz apsildāmās mājas pagrabu. Gaiss no apakšas sildīja mājokļa grīdu. Mājas stūros sienās tika izbūvētas caurules, pa kurām karstais gaiss cēlās uz augšu. Tas ļāva apsildīt arī mājas otro stāvu un pat bēniņus. Tā kā Romā nav bargu ziemu, šāds apkures veids bija ļoti efektīvs.

100 g. p.m.ē.

PAPĪRNAUDA Pirmie mēģinājumi ieviest papīra naudu. Lai stabilizētu ekonomisko situāciju savā valstī, Ķīnas imperators U Di izlaida «papīra» naudas zīmes, kuru vērtība atbilda 400 000 vara monētu.

Tām bija kvadrāta forma, uz abām virsmām attēloja specifiskus simbolus, zīmējumus un hieroglifus.

Nauda tika izgatavota no baltbrieža ādas, bet, tā kā šis dzīvnieks ir ļoti rets, drīz aptrūkās materiāla, uz kā iespiest naudaszīmes. Finanšu reforma neizdevās.

Nākamais mēģinājums ieviest papīra naudu Ķīnā notika pēc 1000 gadiem, bet Eiropā vēl pēc 700 gadiem.

50 g. p.m.ē.

TĒJAS DZERŠANA Iedibinās tējas dzeršanas tradīcija. Par īstu mākslu tējas pasniegšanas ceremonija izveidojas Dienvidķīnā. Pirms tam tēju lietoja galvenokārt medicīniskos nolūkos. Jau sen bija zināmas tējas īpašības aizgaiņāt miegu, kā arī palīdzēt gremošanas sistēmai pēc pārēšanās vai negausīgas alkohola lietošanas.

50 g. p.m.ē. ŪDENS NO ZEMES DZĪLĒM 50 g. p.m.ē.

Pirmais apzināti iegūtais ūdens no zemes dzīlēm. Senie romieši izgudroja viltīgu sistēmu, kura

pacēla dzidro ūdeni no 32 metru dziļa pazemes avota. Klintī tika izveidota astoņu lielu koka ratu sistēma.

Apakšējais rats smēla ūdeni tieši no avota. Rata augšpusē atradās plata rene, kura uztvēra ūdeni un nopludināja to līdz nākamā rata apakšpusei. Tā šī sistēma turpinājās līdz pat augšai. Tolaik, protams, nekāda piedziņa vēl nebija izgudrota, tāpēc ratus grieza vergi. Darbs aukstajā pazemē bija ļoti nogurdinošs un neveselīgs.

Eskimosi sāk lietot saulesbrilles, lai izvairītos no sniega akluma. Sākotnēji brilles izgatavoja no koka un pēc izskata tās vairāk atgādināja karnevāla maskas, vēlāk parādījās izstrādājumi no dzīvnieku kaula. Daži eskimosi savām brillēm veidoja šauras, garas atveres. Tās ne tikai labi pasargāja acis no saules stariem, bet arī palīdzēja medībās, sniedzot lielisku horizontālo pārredzamību.

IZMANTOTĀ LITERATŪRA Jaunā laikmeta enciklopēdija. Pasaules garīgo un mistisko tradīciju sākotne un attīstība.

Latvijas Padomju enciklopēdija, 1.-10. sējums, 1982-1988 Noslēpumainās vietas pasaulē, 1999 Baigent M. Ancient Traces, 1988 Rohl D. M. Legend the Genesis of Civilization, 1998 James P., Thorpe N. Ancient Inventions, 1994 Handbook: The World's Religions, 1994 The Seventy Wonders of the Ancient World, 2003 Альманах непознанного. Сквозь века в поисках загадочных явлений, 2002 Библейская энциклопедия, 1996 Иллюстрированная хроника открытий и изобретений, 2002 Открытия/мини-энциклопедия, 2002 Первые/мини-энциклопедия, 2002 SATURA RĀDĪTĀJS PRIEKŠVĀRDS 5 UGUNS IZMANTOŠANA 7 PIRMIE ASTRONOMISKIE NOVĒROJ ŠĶĒPAM LĪDZĪGS IEROCIS 7 NEANDERTĀLES CILVĒKS 8 APAVI 8 MŪZIKAS INSTRUMENTI 8 PIRMIE KLINŠU GLEZNOJUMI 8 PIRMAIS TĀLAS DARB IEROCIS FLAUTA 10 AKMENS TRAUKI 10 SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJAS IEZĪMES GAIS ĶERMEŅI 10 SKAITĪŠANAS SISTĒMA 11 ROTASLIETAS 11 BĀRDAS DZĪŠANA NARKOTISKĀS VIELAS 12 LABĪBAS KULTIVĒŠANA 14 TĒLNIECĪBA 14 MĒNESS KALEND 15 BULTU UZGAĻI 15 SENĀKAIS BUMERANGS 16 KRĀSNIS 16 ADATAS 17 DERĪGIE IZRAKTEŅI 17 KLINŠU ZĪMĒJUMS 18 MĀJAS NO MAMUTU KAULIEM 19 CILVĒKS PIERADINA SUNI 19 PIRMĀS DZIRNAVAS 20 SENĀKĀ SVĒTNĪCA 21 PIRMĀS KARTES 22 TARKŠĶIS 23 PODNIECĪBA 24 GALVASKAUSA TREPANĀCIJA 24 LOPKOPĪBA 25 PIRMATNĒJĀS KOPIENAS IEKĀRTA LATVIJĀ 25 KRAMA RĪKI LATVIJĀ 26 VĪ RAŽOŠANA 26 CILVĒKU MĀJOKĻI LATVIJĀ 27 LAIVAS 28 KAĶA PIERADI NĀŠANA 29 PILSĒTAS 30 KUNDAS KULTŪRA AUSTRUMBALTIJĀ 31

GRIEĶU MĀKSLA 32 ČATALKUJUKAS APMETNE 32 LINU TĒRPI 32 BIŠKOPĪBA 33 PILSĒTAS PLĀNS 34 KARTUPEĻI 34 BURU LAIVAS 35 DOMESTICĒTI DZiVNIEKI 36 ĒĢIPTE. ĶEGĻI 36 KOKVILNA 37 CEĻU TIKLS METĀLIEGUVE 37 RĪKSTNIEClBA 38 BOKSA PIRMSĀKUMI 39 ZEMKOPJU APMETNE LAUKU APŪDEŅOŠANA 39 RAKSTU ZiMES 40 KALENDĀRI 41 MEZOPOTĀMIJAS KULT ORĶESTRIS 44 PODNIECĪBA 45 MINERĀLU KRELLES 45 OLĪVAS UN OLĪVEĻĻA 45 ARKL VĒRPŠANA 47 RITENIS 48 RAKSTĪBAS VEIDOŠANĀS 48 SKOLU PIRMSĀKUMI 52 TETOVĒJUMI 52 ĒĢIP APVIENOŠANA 53 STĪGU INSTRUMENTI 54 TROJAS UZPLAUKUMS 54 KOSMĒTIKA ASTRONOMIJA 57 PAPIRUSS 57 ĒĢIPTIEŠU RAKSTĪBA 57 ZĪDTAURIŅI 58 DZINTARA CEĻŠ 58 BIŽUTĒRIJA 59 BABILO (IRĀKA). GALDA SPĒLES UN DAŽĀDAS IZKLAIDES 59 ŪDENSVADS 60 BIBLIOTĒKAS 62 KRĒTAS - MIKĒ KULTŪRA 62 AKMENS MĒBELES 64 SENĀKĀ SVĒTNĪCA LATVIJĀ 64 CILVĒKU APMET IGAUNIJĀ 65 KAUJAS RATI 65 BRUŅUCEPURES UN BRUŅUKREKLI CĪŅAS SPORTS 68 A 68 STIKLS 69 BALTU CILŠU VEIDOŠANĀS 70 BALZAMĒŠANA 71 SPOGULIS 72 AROMĀTISKĀS VIE 73 PASTA SISTĒMA 74 PIRAMĪDA 75 SEPTIŅU PASAULES BRĪNUMU TAPŠANA STONHENDŽA 77 ŠUMERU DZIEDNIEKS VĒRŠU IZMANTOŠANA 78 AKUPUNKTŪRA 78 PARŪKAS 80 PIRTIS 81 MUZIKĀLĀ IZGLlTiBA 83 KALIGRĀFIJA 83 NAVIGĀCIJAS PAMATI 83 POLICIJA ĒĢIPTE. BRUĢĒTI CEĻI 85 SLĒPES 86 HINDUISMS 86 NODOKĻU DIENESTS 87 KRĀSVIELAS 87 SAULESSARGS 87 CIVILTIESISKS LIKUMS 88 DZEJA 88 «DZELZCEĻI» 89 VEKSEĻI 89 TEĀ UZVEDUMI 89 BABILONA (IRĀKA). TUNELIS 90 ZIŅAS PAR ĀFRIKU 90 MEDICĪN ATTĪSTĪBA 90 ZIEPES 90 DZELZS IEGUVE 91 TEKSTILRŪPNIECĪBA 91 SENĀKĀ ĶĪN PIKTOGRĀFISKĀ RAKSTA PIEMINEKĻI 91 LAIVASCIRVJU KULTŪRA LATVIJĀ 92 DURVJU SLĒDZENES 92 PRETAPAUGĻOŠANĀS LĪDZEKĻI 94 NAUDA 96 BANKU AIZSĀKUMI 97 MĀLA ZVANIŅI 98 ĒĢIPTE. KANĀLS 99 BABILONIJA. SAULES UN MĒNESS APTUMSUMU REĢISTRĀCIJA 99 BADMINTONS 100 LAUKA HOKEJS 100 FUTBOLS ARKLI AR DZELZS LEMEŠIEM 101 DZĪVNIEKU DRESŪRA 102 ABAKS 102 HAMMUR LIKUMI 102 MUZIKĀLU SACERĒJUMU PIERAKSTS SENĀKAIS «BISTRO» 104 LEĻĻU MEIS 105 ACU ĶIRURĢIJA 105 ŠUVES UZ BRŪCES 107 KULINĀRIJAS RECEPTES 107 LED PAGRABI 107 ROKAS DZIRNAS 108 ĶIRURĢISKIE INSTRUMENTI 108 BOHUSLĒNAS KL ZĪMĒJUMI 1 APAVI 109 ALPĪNISMA PIRMSĀKUMI 110

PAKLĀJI 110 ŪDENS PULKSTENIS 110 HATŠEPSUTAS DĀRZS 111 ŠĶILTAVAS 112 ZIVJU DlĶI 112 ĒĢIPTE. ZIRGU SKRIEŠANĀS SACĪKSTES 114 INTELEKTUĀLĀ SPĒLE 114 SENAIS SUECAS KANĀLS 114 LĪGAVU PĀRDOŠANA 115 TEĀTRA PIRMSĀKUMI 115 FRESKU PIRMSĀKUMI 117 SALIEKAMIE KRĒSLI 118 PIRMĀS GRĀMATAS 118 ĢITĀRA 118 KAULIŅU SPĒLE 118 PIRMĀ ZINĀMĀ BRUŅOTĀ SADURSME 119 JĀŠANAS SPORTS 120 EIROPAS IZPĒTE 120 FENIĶIEŠU RAKSTS 120 MUZIKĀLĀ IZGLĪTĪBA 121 PROTEZĒŠANA 121 ZOROASTRISMS 122 MILITĀRĀ TEHNIKA 123 TUVCĪŅAS IEROČI 124 BRIKUĻU APMETNES VEIDOŠANĀS 125 TABAKA 125 POPULĀRA TEICIENA RAŠANĀS 126 HALŠTATES KULTŪRA 127 PIEPŪŠAMAS «LAIVA 127 VECĀKAIS ZINĀMAIS TILTS 128 ROMAS PIRMSĀKUMI 128 KAUJAS RATI 129 ZIŅAS PAR ĀZIJU 129 PIRMIE INDIEŠU PROZAS PARAUGI 130 BRITU CILŠU VEIDOŠANĀS 130 SVARCELŠANAS PIRMSĀKUMI 130 OLIMPISKĀS SPĒLES 130 ZOBU PROTEZĒŠANA 131 LATĪŅU RAKSTS 132 GRŪTNIECĪBAS TESTI 132 GRIEĶIJA. BOKSS 133 PIRMĀS BIBLIOTĒKAS 133 SENIE MATEMĀTIĶI 134 PIRMĀS ENCIKLOPĒDIJAS PAMATI 136 VĪNA DZESĒŠANAS IEKĀRTA 136 MONĒTAS 137 SOLONA REFORMAS 137 BUDISMA VEIDOŠANĀS 137 ROMAS REPUBLIKA 138 ATĒNU DEMOKRĀTIJA 139 MŪZIKAS UN MATEMĀTIKAS SAKARĪBAS 139

CIRKA AIZSĀKUMI SENAJĀ ROMĀ 140 POLO SPĒLE 140 KATAPULTA 140 KARA MĀKSLA 141 LATĒNAS KULTŪRA 141 VISPĀRĒJĀ KARAKLAUSĪBA 142 MARATONA PIRMSĀKUMI 142 ZINĀTNISKĀS MEDICiNAS PAMATU VEIDOŠANĀS 143 PONTONU KONSTRUKCIJAS 143 ĢEOGRĀFISKAIS PLATUMS GARUMS 144 DUŠAS 144 PLANIERU MODEĻI 145 BIZNESA SKOLA 147 MILITĀRĀ ŠIFRĒŠ 147 INSEKTICĪDI KARADARBĪBĀ 148 HELLĒNISMA KULTŪRA 148 STENOGRĀFIJAS SIST 149 PLATONA AKADĒMIJA 149 OBSERVATORIJA 150 DABAS GĀZE 150 PIRCĒJ ROKASGRĀMATA 150 PUBLISKĀS TUALETES 150 AKVEDUKTS 151 ŪDENSSŪKNIS POPMŪZIKAS PIRMSĀKUMI 152 PESTICĪDI UN HERBICĪDI 152 ĒRĢELES 153 SAU PULKSTENIS 154 ALEKSANDRIJAS BĀKA 154 HELIOCENTRISKĀ HIPOTĒZE GLADIATORU CĪŅAS 155 MĀCĪBU GRĀMATA MATEMĀTIKĀ 156 SABIEDRISKĀ ĀRS PRAKSE 156 ASINSRITES SISTĒMA 156 ASIŅAINĀKĀ SENLAIKU CĪŅA 156 ARHIMĒDA KONSTRUKCIJA KUĢU IZNĪCINĀŠANAI 156 LIELAIS ĶĪNAS MŪRIS 158 SABIEDRISKI FINANS MEDICĪNA 159 ANESTĒZIJAS LĪDZEKĻI 159 SABIEDRISKĀS PIRTIS 160 ŪDENSDZIRNA 160 ZEMESLODES APKĀRTMĒRA APRĒĶINS 161 ELEKTRISKĀ BATERIJA 161 LIELAIS Z CEĻŠ 163 BETONS 163 DISTANCES SICNĀLSISTĒMA 164 ŪDENSVADS 164 IERĒDŅU EKSĀMENI 165 ZOOTROPA AIZSĀKUMI 165 BAKTĒRIJU «ATKLĀŠANA» 165 KUĢA ĀRSTA « DARBARĪKI» 165 DEBESS ĶERMEŅU KUSTĪBAS IMITATORS 166 DAUDZSTĀVU ĒKAS 167 CENTRĀLĀ APKURE 168 PAPĪRNAUDA 169 TĒJAS DZERŠANA 169 ŪDENS NO ZEMES DZĪLĒM 170 PIRMĀS SAULESBRILLES 170 IZMANTOTĀ LITERATŪRA 171 Redaktore Indra Andersone Korektore Ilze Čerņevska Datormaketētāja Lilija Rimicāne Reģistrācijas apl. Nr. 000330791. Formāts 70x100/32 Izdevniecība «Avots» SLA, Puškina ielā la, Rīgā LV 1050 Iespiesta un iesieta a/s «Paraugtipogrāfija», Puškina ielā 12 Rīgā, LV 1050 Sagatavošanā ERUDĪTAM Sast. I. Andersone D. Nātina r ATKLĀJUMI, IZGUDROJUMI, PIEŅĒMUMI UN MĪKLAS Mūsu ēra (no 1. līdz 2000. g.)

Izdevniecības «Avots» grāmatas var iegādāties Puškina ielā la, tālrunis 7212612 e-pasts: avots@apollo.lv www.vardnicas.lv