Liberarisma vaibsti alma zusane

LiberāLisma vaibsti Politiska dienasgrāmata (2007. – 2009.)

Saturs 2007.g.

Laika deficīts ...................................................... 11 Pasaka par trīs tēva dēliem ..................................... 14 2008.g.

Kur tu esi, pasta balodīt? ........................................ 15 Drošības peripetijas .............................................. 16 Pļāpīgais ministrs ................................................. 17 attapušies .......................................................... 18 vai lielāks kukulis ir iespējams? ................................ 19 Kažociņu maiņa ................................................... 20 Zemūdens akmeņi rīgas brīvostā ............................... 21 saulveži bez zirgiem .............................................. 22 Zelta aunādas dalīšana ........................................... 25 Kails buratīno un mirstoši narkomāni .......................... 26 starptautiska pļauka.............................................. 27 Demokratizētāju tēriņi ........................................... 27 Nebeidzamā riņķošana ........................................... 29 Divi zaķi ar vienu šāvienu ........................................ 0 sērkociņš pie eiropas pulvera mucas........................... 1 Korupcija tēvzemiešu paspārnē ................................ 2 Oratoru un teologu partijas runas vīrs ......................... teritoriālās reformas bruņinieki ................................ 4 Karakungi un karakalpi ........................................... 5 svētki ir atgriezušies ............................................. 7 Pirāti ................................................................ 8 steidzīga vienošanās un dārgas pārdomas .................... 39 inflācija un lielveikali ............................................ 40 Okupācijas metamorfozes ....................................... 41 Kvēlais antikomunists visvaldis Lācis un viņa darbošanās .. 44 valstiska liekulība ................................................. 45 tautiski putraimi .................................................. 46 Dalailamas pielūdzēji ............................................ 47 Kaujas vanagi nav miera dūjas! ................................. 49 Kur paliek zemniekiem atņemtā nauda? ....................... 50 Liepājas mozaīkas ................................................ 51 Parādnieku audzēšana ............................................ 5 roka roku mazgā .................................................. 54

tēvzemiešu priekšnesums ....................................... 55 Digitalizētāji ....................................................... 58 Kuluāru spēles ..................................................... 59 rets gadījums ...................................................... 59 slepenas naudas upes ............................................ 60 izdzīvošanas režīms ............................................... 61 smagsvari ringā.................................................... 6 miers. Darbs. maijs................................................ 64 inflācija un korupcija ............................................. 65 tarifi, prēmijas, santīmi ......................................... 66 Diplomātiska klusēšana .......................................... 68 valodas fanātiķi ................................................... 69 integrācijas biedi ................................................. 70 Piena dumpis ...................................................... 72 Par naudu velns danco ........................................... 7 Konkurence ........................................................ 74 samilzuši notikumi ................................................ 75 savu kreklu tuvinieki ............................................. 77 Demokrātijas ilūzija .............................................. 78 mūžīgs karš ......................................................... 80 4 Līgo! ................................................................. 8 temīda pret Latviju ............................................... 84 teroristi pēc amerikāņu standartiem .......................... 85 biļešu intrigas ..................................................... 88 Lavīnas efekts ..................................................... 89 inflācija un kredītu tīkli .......................................... 90 bez Dziesmu svētkiem ............................................ 92 solījumi un ultimāti .............................................. 94 antidemokrātija ................................................... 95 Kļūdu labojums .................................................... 96 brīvais tirgus svešajiem .......................................... 97 radaru un raķešu aplaimotie .................................... 99 Demagoģijas čempioni .......................................... 100 āmrijas Džordžs un Džordžijas sakašvilis ..................... 10 mūžam dzīvais Dallesa plāns ................................... 105 amerikanokrātija ................................................ 107 tāds tādam draugs ............................................... 110 viena pasaule, viens sapnis .................................... 11 Kā dalailama pievīla politiķes un es pievilšu viņas? ........ 116 Jostas savilkšana un interešu lobēšana ....................... 117 referendumu mānija ............................................ 120 asv lidotāja pase ................................................ 121 ierēdņi un algas iesaldēšana ................................... 122 Gruzīnu un čečenu kārts ........................................ 124

Karsta kartupeļa mētāšana ..................................... 127 Draudi un bailes .................................................. 128 budžeta kolīzijas ................................................. 129 ierēdņi un viņu privātās dzīves ................................ 11 Pacienti un ģimenes ārsti ....................................... 14 Darbības imitācija ............................................... 15 5 vienādi pirāti ..................................................... 17 Demokrāti pie diktatoriem ..................................... 140 Nejēgas plānotāji ................................................ 141 tautas frontes cēlais tēls un sūrā būtība ..................... 14 iesaldētais birokrātijas šedevrs ................................ 145 Pasaulei mieru! ................................................... 146 riņķa dancis ap KNab ........................................... 147 Īslandes brīvais kritiens ......................................... 149 Likumi darbojas neatkarīgi no mūsu gribas .................. 150 Kašķis svešā pirtī ................................................. 152 amerikāņu bizness rīgas satiksmē ............................ 155 Ciparu maģija premjera izpildījumā .......................... 156 Orģijas un paģiras ................................................ 158 sociālisms uz ekvatora .......................................... 159 2009.g. vientiesīgie iezemieši ........................................... 160 vienotības ilūzija ................................................ 162 taupības valgos ................................................... 165 Konfidenciāla laupīšana ......................................... 166 varoņi un teroristi ............................................... 167 trubadūru klusēšana ............................................. 169 Šoka terapija ..................................................... 170 Par karali, pūķi un antiņu ....................................... 172 Likumsakarīgas sekas ............................................ 174 transnacionālais ierocis ......................................... 175 Cerību ugunskurs un melni baloni ............................. 178 Davosa un antidavosa ........................................... 179 te Latvijas karogs vairs nelīdzēs ............................... 181 Kas slēpjas aiz asv demokrātijas maskas? ................... 182 6 Naudas ceļi un neceļi ............................................ 186 totalitārā demokrātija .......................................... 188 izmiršanas stratēģija un Hipokrāta zvērests ................. 189 smejies, Pajaco! ................................................. 191 mēs dzīvojam šķiriskā, nevis pilsoniskā sabiedrībā! ........ 192 vienas stīgas spēlmaņi .......................................... 194 auksta duša fanfaru vietā ...................................... 195 brīvā kritienā ..................................................... 197

Haosa vairotāji ................................................... 199 Diktatūras priekšvēstneši ....................................... 200 Nauda caurā maisā............................................... 201 reklāmas gūstekņi ............................................... 20 apsaimniekotāji .................................................. 205 maldināti nabadziņi un pozitīva domāšana................... 206 sociālisms pret kapitālismu 16:4 .............................. 208 spēlēšanās ar dzīvībām ......................................... 214 tiesiska paļāvība? ................................................ 216 Oranžie jaunlatvieši un viņu programma ..................... 217 Ceļš uz staburagu ................................................ 219 Optimizācija mežā ............................................... 220 izsalkušu vēderu maršs .......................................... 221 Latvija un valentīna ............................................. 22 Kraukļu solidaritāte ............................................. 225 Kurš lielāks latvietis? ............................................ 226 Jubilejas reizēs ................................................... 227 situācijas skrūvspīlēs ............................................ 229 vēlētāja balss .................................................... 20 vārna vārnai acī neknābs ....................................... 22 ekonomiskā slepkavas atzīšanās ............................... 2 tvaika nolaišana ................................................. 240 7 baisa līdzība ...................................................... 241 veselības aprūpe un sarkangalvītes motīvs .................. 252 visas vienādas partijas .......................................... 254 bijušie un viņu ambīcijas ....................................... 255 mediju aktivitātes ................................................ 258 Kā brigmanis Zatleru baidīja un kā viņus abus pārbiedēja tautas partija? ...................................... 259 augļotāji tuvplānā ............................................... 260 bandītu heroizācija .............................................. 264 Pelēkā kardināla iznāciens ..................................... 266 Optimizācija un degradācija ................................... 268 sajūtu restaurācija .............................................. 269 bauskas miliču lolojums ......................................... 271 Dubulti standarti jeb vārda došanas paradoksi .............. 272 āži par dārzniekiem, vainīgie par ekspertiem ............... 275 Kailu faktu liecība ............................................... 277 Demokrātija - attīstītākā verdzības forma ................... 279 melu brīvība, patiesības brīvība ............................... 285 Kā velns no krusta ............................................... 286 vatikāns un marksisms .......................................... 288 Kam nauda, tam taisnība ....................................... 289 Niknu vīru gvarde un meteorīts ................................ 293

stāsts par mērkaķiem ........................................... 295 investīcijas un krāpšanas ....................................... 297 budžeta marodieri ............................................... 299 absurda teātris ................................................... 02 temīdas svaros ................................................... 0 eP deputāta, LsP priekšsēdētāja a.rubika tikšanās ar vēlētājiem ........................................................ 05 8 2010.g. tēvzemiešu aktivitātes ......................................... 06 Krāpšanas mērogi ................................................ 08 Daugavas racēji .................................................. 309 skabarga un baļķis jeb Pilsoniskās savienības nesmukumi ........................................................ 1 Zem vienotības vārda ........................................... 14 Nopludināti dati un vainīgo (ne)meklēšana .................. 17 Pilsoniska drosme un pilsoniska pļāpāšana ................... 319 valsts galvenā ierēdne un žurnālisti .......................... 20 bankām - nauda, tautai – burbuļpūšana ...................... 22 Noziedzīgās Nodomu vēstules .................................. 26 Humānisma svētki ................................................ 45 Privātu baņķieru lobiji .......................................... 46 Prokurora vēlēšanas ............................................. 48 Linda, Neo un premjerlācītis ................................... 50 vēlēšanu trubadūri .............................................. 51 siles brāļu grūstīšanās ........................................... 5 Patiesība ir dzīva! ................................................ 54 bandīti, spekulanti un vientieši ................................ 359 Dāvana rīdziniekiem ............................................. 62 Priekšvēlēšanu drudzis .......................................... 6 tukšas muldēšanas maratons ................................... 64 melot, melot un vēlreiz melot! ................................ 66 Kam mums tāda valdība? ....................................... 68 Cimds premjeram ................................................ 71 Zinību svētkos .................................................... 27 Kangari Lāčplēšu lomās ......................................... 7 temīda pret banku ............................................... 75 9 Neo sindroms ..................................................... 76 amazones Kara muzejā ......................................... 77 balts padošanās karogs .......................................... 78 mahinācijas ap lidostu........................................... 80 budžeta stiķēšana ................................................ 82 Cinisma epopeja ................................................. 8 Darva Ziemasvētkos ............................................. 85

āriešu ambīcijas .................................................. 87 2011.g.

Kaimiņzemes oligarhi un cilvēktiesības ....................... 389 Prieks avansā ..................................................... 391 Demokratizētāji un medicīna .................................. 394 vārda un muldēšanas brīvība ................................... 395 Konsolidācija ..................................................... 397 Preses pīles ....................................................... 399 Ķenča un Pāvula stilā ............................................ 401 volstrītas matemātika ........................................... 40 visādi zvēri ........................................................ 405 Kritiens. eiforija. Un otrādi .................................... 407 trīs nacionāli un viens globāls oligarhs ....................... 409 „Demokrātija” bez grima ....................................... 411 10 Laika deficīts visiem nav laika, nav laika un maz naudas. Kam izdodas, tas strādā divās trijās vietās. Jāplāno laiks, lai steigā ķertu un grābtu, lai izdzīvotu, lai atmaksātu bankas aizdevumu. Daudzi tagad dzīvo uz parāda. Nav laika bērnus audzināt.

Nedod miera dzirdētais, ka jau desmitgadīgi bērni dzer, lieto alkoholu, narkotikas. Katru jaunu mācību gadu sākot, klases audzēkņi kolektīvi piedzeras. tādi tikumi, ja vecākiem nav vaļas. Un ko gan tas vecāks, ar aizņemtību kaudamies, daudz redz? steiga rada vienmuļību un nogurumu, arī vienaldzību. tādu tempu diriģē varu savās rokās ņēmušie, sabiedrības virsotnē uzrausušies cilvēki. Cilvēkus nodzenot, sabojā labos un godīgos. Nodzeras ne tikai bērni. mūsu premjers tāds tukliņš un, arvien tuklāks kļūstot, ar savu masu aizņem aizvien lielāku vietu telpā. aug arī viņa varas kāre – visas kārtību sargājošās iestādes pakļaut sev, savai kontrolei. Un ko iecerējis, to vispirms patur kādu brīdi slepenībā, kā tādu perējumu līdz zināmai gatavībai, tad padod saeimai izskatīt steidzamības kārtībā. mums pasvieda ilūziju par septiņiem trekniem gadiem, kādus mēs piedzīvošot. apsolīja to, treknu smaidu smaidīdams.

Kas viņam – nav jau grūti zem smaida paslēpt tukšus vārdus.

Pirmsvēlēšanu laikā stendzenieks papūlējās savās veidotajās reklāmās ar profesoru mutēm slavēt Kalvīti, veselības ministru Gundaru bērziņu un citus. tad veselības ministrs bija tāds spirgts un dzīvespriecīgs, bet nu pēkšņi demisionēja sliktas veselības dēļ. vai Kalvīša solītais septiņgadu treknums nav sabiedējis ministru tā, ka jāmūk, lai tauki nenosmacē?

Un kur tad vēl tas nesmukums, ka no darba noņemtais stradiņa slimnīcas vadītājs Pļaviņš sūdz bērziņu tiesā par goda laupīšanu. Lai nu lai, bet laupītājs gan bērziņš nav. vai 11 tad godu otram tā var nolaupīt? Gods vai nu kādam ir vai nav.

Un veselības ministru tiesa attaisnoja. bet pēc tiesas ministram tomēr slepkavnieciskas domas vai dusmas uzradās, ka tādiem (Pļaviņam?) rokas vajadzētu nocirst. tas tā, laikam uztraukumā pateikts. tagad veselības problēmas liek cilvēkam atgriezties pie dabas, laukos. strādās pats savā saimniecībā.

Kalvītim savukārt problēma ar krieviem. robežlīgums jānoslēdz. to prasa eirosavienība. Ko tai savienībai atkal vajag? savienība panāca, ka mūsu atlikušās cukurfabrikas „pārstrukturizē”, citiem vārdiem sacīt, tur demontē iekārtu.

Nav es –am, kur cukuru likt. Nevar visi, kas vien grib, audzēt cukurbietes. Kurš tad apēdīs veco dalībvalstu cukuru, ja tādas jaunpienācējas valstiņas savu saldumu galdā cels? tik saldi nevar dzīvot. tirgus, tirgus jāsaglābj, ekonomika jāsabalansē. tikmēt balansēs un disbalansēs, kamēr Latvijai nebūs nekā sava. Nogremdēs.

Dānis pie ventspils nopirka lauku zemi. saņēma es naudu savam projektam, apstādīja visu platību ar kartupeļiem un vairāk šim neko nevajadzēja. ventspilnieki, kam tupenīšus vajadzēja, brauca uz to lauku un par velti saraka sev kartupelīšus. arī labi.

Par abreni gan es naudu nedod. to arī varētu apstādīt ar kartupeļiem, lai tad pitalovieši tur tos norok. mums būtu nauda, šiem tupenis. bet nekā. robežu un robežlīgumu prasa. bet deputāti Dobelis un Grīnblats nav vēl abreni Latvijai pievienojuši. tad nu jāpagaida. Kas jāgaida? Nu robežlīgums taču!Dzīvojam tālāk. steigsimies! Nav laika, nav laika.

24.01.2007.

12

Maza pensija Korupcija Inflācija

Zema darba samaksa 1 Pasaka par trīs tēva dēliem vakar, 27. 01. notika LPP kongress. tur runāja par apvienošanos ar LC un citām partijām, ja kāda to gribētu un būtu LPP pieņemami. ielūgts bija premjers Kalvītis. viņš kongresā izstāstīja paša sacerētu pasaku par trim tēva dēliem. Cik kurš muļķis vai gudrs, to tā tieši nepateica.

Pasaka: viens tēvs saviem trim dēliem atstājis 3 zemes gabalus. Katram dēlam vienu. teicis, ka vienā zemes gabalā apslēpti dārgumi. Nu dēli rok. Pirmais dēls savā pleķī iedur lāpstu, bet tā uzreiz dārgumus neatrod. Šis nolamājas un iet sēdēt sētmalē un gaudot. tāds, lūk, pēc Kalvīša domām esot Jaunais Laiks. (aplausi) te varētu Kalvītim piekrist. Jo tad, kad 2006. gada 7.04. no Kalvīša vadītās valdības demisionēja 6 JL ministri, repše paspēja daudz ko sarunāt. velti toreiz premjers cerēja uz JL politiķiem, ka kaut kāds saprāts tiem varētu būt palicis.

Demisionējušie izspēlēja savu godīgumu, lepnumu un pretkorupcijas lomu. repše nosauca mūsu tiesībsargājošās iestādes par prostituētām. tika arī Kalvītim. tagad no es fondiem derētu palūgt naudiņu ziepēm, lai nomazgājas tie politiķi, kas daudz netīrumu rakuši. Daudz ziepju vajadzēs. Pie reizes derētu arī plāksterus iegādāt gadījumam, ja kāds kādam atkal sadomā dunčus mugurā durt. bet tagad tālāk Kalvīša pasaka par otru tēva dēlu: tas otrs tēva dēls savu zemīti sadalījis kvadrātos, mietiņus zemē sadzinis un nu tik ņēmies saimniekot. viss zēlis un plaucis. Un, lūk, šādu viņš gribētu redzēt savu tautas partiju. (aplausi) (tP būs tas gudrais muļķis?)

Pasaka turpinās: tas trešais tēva dēls, tas domāts Šlesers ar savu LPP, viņš savu zemi racis gan dziļumā, gan plašumā. Un brālēni viņam uzradušies. (aplausi).

14 viss. skaista pasaka.

Ja kurmis ziemā rok – būs īsa ziema. (tautas paruna). bet pie pilnas bļodas draugu daudz. tie brālēni, laikam, jūt tos paslēptos dārgumus. brālēns (viens) kaut ko runāja kongresā.

Par pederastiem. Šie tādi citādi esot, vajagot viņus saprast un atbalstīt. mēs sapratīsim. Kardināls Pujāts, kas arī bija kongresa viesis, pediņus nesaprot. viņš tos nosauca par tēviņiem, kas

ar netiklību noņemas. vai kardināla domas saskan ar LPP nostādni?

28.01.2007.

Kur tu esi, pasta balodīt?

Latvijas Pasta nedienas nebeidzas un nebeidzas. tālākas lauku sētas pavisam drīz var palikt bez pasta piegādes. Un tie, protams, nav tikai biedējoši vārdi. Par to īstenošanos dzīvē parūpējies gan satiksmes ministrs, gan pasta priekšnieks. abonentu skaits sarucis, uz lielākiem maksājumiem no lasītāju puses ne izdevēji, ne Pasts vairs necer. tikai Konkurences padomes runas sieva J. Dombura raidījumā svēti tic, ka uzvarēs konkurence un pasta piegādātāji metīsies apkalpot lauku mājas klupdami krizdami. Ko darīt?

Pasta priekšnieks Škodovs celšot priekšā satiksmes ministram plānu a un plānu b. viens paredz veicināt biznesu, vārdu sakot, nepildīt sociālo funkciju – neapkalpot lauciniekus, ja reiz viņi nespēj samaksāt izdevēju un Pasta iecerētos tarifus.

Otrs plāns apžēlošoties un gādāšot lasāmvielu un pat vēstules arī tālumniekiem. tikai tā naudiņa, naudiņa, kuras nav.

Pienāktos subsīdijas no valsts, bet satiksmes ministrs ir varen izvairīgs. runā par Pasta banku un Universālo pakalpojumu fondu, ik pa brīdim apliecina savu politisko atbildību un draud, ka galvas kritīs. Padotajiem, protams.

15 brīnumi gan. bija inovācijas, renovācijas, būvēja, labiekārtoja un investēja pasta nodaļās. tad pēkšņi pasta nodaļas, kas savu lomu bija pildījušas jau kopš cara laikiem, izrādījās par daudz esam. veiksmīgi tika īstenota pasta reforma, un daudzas pasta nodaļas aizgāja vēsturē. Nu bija mobilais pasts – ātrs, operatīvs, ar pakalpojumiem, kādi nu pastā pienākas. Par to nekas, ka bez telpām. Lauku cilvēki taču pieraduši i pie stiprākas vēja brāzmas, i lauska spērieniem. tik nez kā tas nāca, kā bija – pasta piegāde kavējās, sūtījumi pazuda.

Nebūtu jau liela bēda par tiem nedaudzajiem lasītājiem, taču bizness ir bizness – satraukušies reģionālās preses izdevēji – abonentu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 20 %. arī „Latvijas avīzi” skāris šis posts, bet tā piekopj citādu taktiku – radio ēterā skandina pateicības saviem abonētājiem un ne ar vārdu nepiemin tirāžas kritumu. bet tirāža – tā ir nauda, nauda, nauda. Un par naudu velns danco! varbūt jāsāk dresēt pasta baloži?

Janvāris, 2008.

Drošības peripetijas

Daudz un dažādas drošības struktūras darbojas Latvijā. vai kāds brīnums, ka viena otrai ceļā patrāpās. tā sagadījās ar galveno kontrabandas apkarotāju vaškevica kungu un drošības dienesta virsnieku Gulbi. Ko abi nevarēja sadalīt, kas nu mums to teiks, bet fakti tādi dīvaini. vienu tiesā par mašīnas spridzināšanu, pēc tam mistiskā kārtā no konvojētas mašīnas viņš ielec Daugavā, bet otrs savā amatā neskarams, lai gan fakti spraucas ārā kā īlens no maisa.

Nu ņemsim to pašu kontrabandu. Zeļ un plaukst, piemēram, gaļas kontrabanda. Ēst jāēd visiem, un vai nu 16 labticīgs pircējs pārbaudīs, kas tajā desā samalts – pašu zemē audzēts bekons vai sasaldēts svešzemju kustonis ar stipri apšaubāmu lietošanas termiņu. sacensības norit nepārtraukti, un reizēm no trases tiek noņemts kāds centīgs konkurents.

Cēsu un Jelgavas gaļas kombinātu īpašnieks krita par upuri pavisam nesen. Un nu darbs policijai un citām drošības iestādēm. Kusla un nevarīga gan tā darbošanās šķiet, tāpēc katram par savu drošību jārūpējas vien pašam.

Un, izrādās, arī dzeltenā prese reizēm labi palīdz mūsu drošības dienestiem. Kad iekšlietu ministrs jau vairākkārt bija izteicis varen tālredzīgas domas par uzņēmējas slepkavību Garkalnē, kāds žurnāliņš piespēlēja versiju par mīlas trijstūri.

Oho, tas bija kas nedzirdēts! iekšlietu ministrs bija strikti pateicis, ka uzņēmēja, lūk, noslepkavota vai nu laupīšanas nolūkā vai saistībā ar savu biznesu. Un nu sagriezās viss kājām gaisā. būtu jau bijis viss, kā nākas, jo drošības dienesti operatīvi arestēja kādu čigānu, kurš esot nepārprotams vainīgais. bet ar to presi nekad nevar būt drošs, tā vienmēr ko papūš - pēkšņi izrādās, ka uzņēmējas mājās liktenīgajā dienā suņi tikuši iemidzināti.

Grūti mūsu drošības dienestiem, tā sapinušies savās shēmās, ka ne ārā tikt. apsūdzēts drošības dienesta pārstāvis, kas sniedzis Lembergam telefona izdrukas. Protama lieta, ka jāsoda. taču tiesā, lūk, izrādās, ka potenciālo vaininieku attaisno, viņš paziņo, ka tā ir klaja provokācija un meli. vieni drošībnieki lenc otrus, un likmes ir augstas.

Janvāris, 2008.

Pļāpīgais ministrs iekšlietu ministrs m. segliņš ir zirgā un seglos turas jo stingri. Par prieku žurnālistiem viņš vai katru dienu izsaka kādu atklājumu un masu medijiem ir ko rakstīt un zelēt 17 dienām ilgi. Nu, piemēram – segliņš izsakās, ka viņš zina, kas sponsorēja Lietussargu revolūciju. Noklausās to vēsti kāds

malā stāvētājs un nolemj nākošreiz piedalīties, lai kāds arī viņam vismaz lietussargu sponsorē. tomēr nekāda sensācija no iekšlietu ministra teiktā nesanāca, jo tas nu nevienam neesot nekāds noslēpums. tad iekšlietu ministrs vienā jaukā dienā bija izdomājis, ka KNab tomēr dzīvo pārāk izšķērdīgi. Pēc tikšanās ar korupcijas apkarotājiem, ministram gan nekādu pretenziju vairs nebija. vienā citā dienā ministrs nāca klajā ar paziņojumu, ka Policijas akadēmija sagatavojot juristus, bet vissvarīgākā profesija valstī esot policisti. akadēmijas rektore gan radioraidījumā klāstīja, ka katram policistam nepieciešama jurista izglītība. ministrs savu bija pateicis. rektore uzrakstīja atlūgumu.

Nākošā reizē ministrs centās pārliecināt tautu, lai taču liek mierā korupciju, kad jāķer slepkavas. ir labi, ka ministrs pārzina savu darba lauku – pagaidām gan runāšanas līmenī.

29.01.2008.

Attapušies ekspremjers a. Kalvītis, no jauna atgriezies pie deputāta pienākumu pildīšanas, uzskata, ka izglītības un zinātnes ministrijai par prioritāti jāpadara profesionālās izglītības joma. vienā no intervijām a. Kalvītis paziņoja, ka viņu galīgi neapmierinot jauniešu profesijas izvēle . „Šodien darba samaksas ziņā viens kārtīgs meistars vērtējams augstāk, nekā, teiksim, viens inteliģents bezdarbnieks,”- viņš atzīmēja un norādīja, ka Latvijai nepieciešama plaša izglītības reforma, kas ieviestu kārtību sistēmā.

18 Protams, slavējami ir tas, ka pēc pusotra desmita gadu Latvijas politiķi sapratuši, ka valstī vajadzīgi ne tikai psihologi, dizaineri un komunikāciju speciālisti, bet arī metinātāji, elektriķi un tehnologi. tomēr neatbildēts paliek jautājums – kas gan traucēja Kalvīša kungam nodarboties ar profesionālās izglītības jautājumiem laikā, kad viņš bija premjerministra postenī un kad viņa iespējas bija daudzkārt lielākas?

26.01. 2008.

Vai lielāks kukulis ir iespējams?

Pie mums viss notiek. rosās kukuļdevēju apkarotāji, šad tad pieķer kādu ceļu policistu, kas pamanījies šoferītim pieprasīt piecīti. veselības ministrs aicina iesūdzēt dakterus, kas kāru aci blenž, cik biezu aploksnīti slimnieks ņurca rokās. tiesnese tālere, pati nokļuvusi tiesājamās statusā, dievojas, ka viņa taču nav ne pie kā vainīga. viņa tikai domājusi, ka

klienti viņai pasniedz dāvanu kartes par labu darbu. Galvenais kontrabandas apkarotājs esot sazīmējis tik smalkas shēmas, ka paša kontā naudiņa nāk griezdamās. toties gaļa, cigaretes, benzīns pāri robežām tiek netraucēti. Kā nu ne – ja reiz tāds jumts piesedz nebūšanas. tomēr visa šī darbošanās ir pilnīgi lieka pēc būtības. toties formāli noder jo labi – tautai acu aizmālēšanai. tikai kāpēc gan tautai algot visas šīs neskaitāmās struktūras, kas zagšanas mākslā viena otru apkaro? Kāpēc šāda divkosība, ja budžeta nauda ar tautas partijas svētību tiek tikai tām pašvaldībām, kurās pie varas tautpartijieši? vai ir kāds vēl lielāks korupcijas piemērs pasaulē?

19 tā nu tautas partija uzpērk vēlētājus, un pārējie var stāvēt pie ratiem. Plikie, nabagie, bet godīgie šai iekārtai nav vajadzīgi.

1.02.2008.

Kažociņu maiņa Kamēr Latvijas pavalstnieki bija aizņemti ar spiegu skandāla atskaņām, tikmēr pavisam negaidīti un pēkšņi no Jaunā laika aizgāja vesels bars dumpinieku. varētu jau saprast pašvaldību vadītājus, kuriem tautas partijas bosi budžetā ne santīmu nav piešķīruši, tādējādi sodīdami par nepareizu politisku piederību. starp mums runājot, tādi vēži vienā kulītē, tādi – otrā, un kamēr vēlētājs neattapsies, ka tikai kreisi orientēta politika var glābt tautu no izmiršanas, tikmēr labējās partijas ķīvēsies, šķelsies, izzudīs un taps radītas no jauna.

Pašvaldību vadītāji, pamezdami JL, raida signālu tautas partijai – sak, mēs arī gribam pie siles tikt, mēs arī esam oranži un jūsējie. toties s. Kalniete, K. Šadurskis un citi augsta ranga JL darboņi tā izslāpuši pēc varas, ka velti viņiem pieminēt reiz baznīcā dotu solījumu, ka noliks deputāta mandātu, ja aizies no partijas. Ko jūs – tas taču bija tik sen un nav taisnība.

Un nu uz brīdi ir pieklusis spiegu skandāls, kas pilnīgi negaidīti izauga līdz milzu apmēriem. bet sākās viss tik nevainīgi. sab priekšnieks Kažociņš pirms izšķirošā balsojuma par savu palikšanu amatā vai projām iešanu nolēma maķenīt parādīt sabiedrībai, ka viņi strādā vaiga sviedros. tā nu viņi ņēma un izraidīja Krievijas diplomātu un steidzās vēstīt, ka novērsuši draudus valsts drošībai. Krievijas vēstnieks gan atklāti ņirgājās, ka Latvijai nemaz nav tādas informācijas, 20 kas Krieviju interesētu. Pēc atbildes reakcijas, kad no

Krievijas tika izraidīts Latvijas diplomāts, sāka mutuļot runas par augstām amatpersonām, no kurām par naudu pircis informāciju Krievijas spiegs. Pasaulīt, mīļā! satraucās tauta, masu mediji intervēja, informēja, bet Drošības dienesti diplomātiski klusēja – pilnīgi viss bija kļuvis par valsts noslēpumu. augstās amatpersonas, protams, vārdā netika nosauktas un drīz pārvērtās par ierindas policistiem. viss būtu labi, vai nu mazums preses pīļu palaistas tautā, taču tauta kļūst arvien uzmācīgāka – gribot zināt, kas un kā. brīnumus atraduši – neziniet, ka tirgus ekonomikā viss tiek pirkts un pārdots? Nu un tad, ja mūsu amatvīri piepelnījās?

Un, ja tā ir preses pīle – arī nekādas vainas! .02.2008.

Zemūdens akmeņi Rīgas brīvostā Nesen satversmes tiesa paziņoja, ka brīvostas teritoriju nedrīkst apbūvēt un labticīgais pilsonis nopriecājās – re, cik labi, ir taču taisnība arī pasaulē. tomēr izrādās, ka priecāties par agru un pilnīgi lieki. Norvēģu investori, kas iecerējuši grandiozos būvdarbus un kuri pavisam nejauši esot gadījušies a. Šķēles un a. Šlesera biznesa partneri, i ne ausi nepakustina par tādu spriedumu. izrādās, mūsu likumdevēji jau savlaicīgi no ostas teritorijas atdalījuši krietnus zemes gabalus. Pavisam likumīgā kārtā. Nu, un saprotama lieta, ka nekāds tiesas spriedums uz tiem vairs neattiecas. Ķer nu vēju laukā! tv raidījums de Facto gribēja tā sīkāk iepazīties ar brīvostas teritorijām un likumiem ap to. velti sacerējušies. Ne K. Peters, kas bija satiksmes ministrs likuma grozīšanas laikā, ne a. ārgalis, kuram liela teikšana brīvostā, ne tagadējais satiksmes ministrs a. Šlesers uz tādu lietu neparakstījās. Žēl, jo tādējādi tiek ignorēta ceturtā un pēdējā vara valstī.

21 Likumdevēja, izpildvaras un tiesu varas blēdības jau esam atskatījušies līdz pretīgumam. rīgas brīvosta, izrādās, ir varen apetītlīgs kumosiņš, ja jau tik nekaunīgā kārtā mūsu tautas priekšstāvji, precīzi runājot, oligarhu un globālā kapitāla interešu aizstāvji, groza likumus.

Ne velti arī izbijusī asv vēstniece K.t. beilija reiz aizbrauca uz ostu un pēc tam miglaini izteicās par asv ieinteresētību.

Gribējām, kā labāk – sanāca, kā vienmēr. tiesas spriedums nozīmējot vien to, ka pašai ostai jācieš zaudējumi. tomēr likumi ir daudz un dažādi. mūsu nabaga likumdevēji nespēj vien izgrozīt visus pēc kārtas, lai godājamiem kapitāla turētājiem nesanāktu nepatikšanas ar juristiem. Un tagad viņi satraukušies par citu likuma pantu, kas steidzami jāgroza.

Likums par applūstošām teritorijām savukārt arī liedz

būvēšanu atkarotajās teritorijās. Nu, lūk, tagad uzdevums mainīt definīciju applūstošajām teritorijām, nosaucot tās par neapplūstošām. Nieka lieta mūsu likumdevējiem.

Klausoties un uz savas ādas izjūtot noziedzīgu likumu tiesiskumu un klausoties slavas dziesmas viltotai demokrātijai, pārņem šaubas, vai vispār tautai nepieciešama saeima un valdība.

4.02.2008.

Saulveži bez zirgiem tv raidījumā eksprezidente Freiberga un kvēlā atmodas dzejniece Zālīte apcerēja latviešu sērdienības motīvu un aicināja priecāties par vērtībām, kas tautai pieder – godīgumu un tikumību, neapskaužot bagātos veiksminiekus. tautiskuma stīgu trinkšķina arī topošās partijas veidotāji - s. Kalniete, kas pametusi Jauno laiku, v. Kristovskis – tēvzemiešus. Jaunā partija būšot patriotiska. brīnums gan – vai tad gatavojas būt lielāki patrioti par r. Dzintaru un „visu Latvijai”? interesanti, 22 kā to lielo patriotismu apvienos ar demokrātiju, jo no tās arī neatteikšoties. Lai nu kā, bet abi potenciālie partijas līderi politikā apgājuši lielu loku – reiz būdami Latvijas ceļa biedri, pazīmējušies eiropā, izpildījuši globalizatoru pasūtījumu un ar fanfarām ieveduši Latviju NatO un eiropas savienībā, minētie politiķi tomēr vēl nav apmierinājuši savas ambīcijas.

Kalniete varbūt vēl nav norijusi apvainojumu par to, ka eiropa neapstiprināja komisāres postenī. valodas toreiz paklīda gluži nejaukas – negribot eiropa savā paspārnē trojas zirgu – asv interešu aizstāvi.

Un tā nu abi saulveži atkal gatavi glābt nabaga sērdienīti – latviešu tautu – un jāt stikla kalnā to modināt. tāda mērķa labā visi līdzekļi labi – tā domā jaunizceptie līderi.

Un melošana jau nu pavisam tāds nieks vien. Kalniete, lūk, neko nezina par tādu politisko spēku kā saskaņas centrs. Pati saeimas deputāte būdama, laikam jau saldi snaudusi tajās reizēs, kad sociālists a. Golubovs no tribīnes aicinājis uzlabot tās pašas tautas labklājību. Par progresīvo nodokli arī minētā dāma neko nezina, un nav viņa dzirdējusi, ka neatlaidīgi to Latvijā pieprasa ieviest saskaņas centrs. Kā citādi lai izskaidro faktu, ka Kalniete runā tikai par vienu opozīcijas partiju saeimā – Jauno laiku un viņas jaunveidojums tad nu būšot otra opozīcijas partija.

Zili brīnumi – saskaņas centrs, kuram visaugstākais reitings starp partijām nu jau pusgada garumā, un kas strādā konstruktīvā opozīcijā, Kalnietes kundzei nav pazīstams. vai minētā kundze būtu akla un kurla? maz ticams. Patiesība

būs tā, ka mums darīšana ar Gēbelsa cienīgu demagoģiju un meliem. bet pagaidām nabaga saulveži bez zirgiem – atbalsts tāds paknaps un programmas jau dzirdētas.

5.02.2008.

2

Vienādi domājošo terārijs Mūsu politiskās virtuves firmas ēdiens Premjers Skandāli Deputātu kandidātam vaicāja: – Ar kādu mērķi Jūs balotējaties?

- Bet Jūs paskatieties, kas notiek valdībā! Ierēdņi, korumpēti, zog…

- Un Jūs esat apņēmies ar visu to cīnīties?

- Nu, ko Jūs! Es tajā visā piedalīšos!

24 Zelta aunādas dalīšana vilks vēl dziļi mežā, vēlēšanas tālu un zelta aunāda - antīkās literatūras foliantos. tomēr varaskāri daiļrunātāji Latvijā sarosījušies. Partijas top kā sēnes pēc lietus. reitingi valdošajām partijām slīd arvien zemāk. Neko nelīdz arī premjera nomaiņa. Kalvīša valdības vienīgais mīnuss tautas partijas skatījumā, bija tas, ka neprotot tautai izskaidrot savu politiku. i. Godmanis tagad skaidro neapnicis, bet vēlētāji, pagāni tādi, vairs netic. Un kā lai notic, ja dienišķā maize jo dienas, jo dārgāka, gāze un elektrība tāpat. sviluma smaku valdošajā koalīcijā visātrāk sajuta tās dalībnieki - a.Štokenbergs un a.Pabriks. Politisko rūdījumu guvuši tautas partijas rindās ar izteikti labējiem mērķiem, pēkšņi kļuvuši revolucionāri un metušies politikā pa kreisi.

rūpēšoties par pensionāriem un citiem nabagiem. viņi esot tie īstie, kas aplaimos visus cietējus.

Kreiso nišu par savu starta pozīciju politiķa karjerai nolēmis izmantot arī a. Lejiņš, kurš kā ārvalstu eksperts paudis dažādus viedokļus, tikai ne kreisus. J.Diņēvičs un D.Īvāns, kas jau labu laiku aizņem sociāldemokrātu nišu, jaunajiem „kreisajiem” neesot nekādi konkurenti. tiesa gan, ja Šķēles atkritumu biznesā abi minētie sociāldemokrātu kungi bijuši tik dedzīgi atbalstītāji, tad tur no sociāldemokrātijas ne tik, cik melns aiz naga. Un tas jau, protams, nav vienīgais gadījums.

Kalniete un Kristovskis ar savu partiju cer kuplināt labējo partiju bloku, bet viņi par to skaļi nerunā. runāšana ir par nacionālām vērtībām, pilsonisku sabiedrību, patriotismu un novadiem.

Kreisa partija Latvijā ir - Latvijas sociālistiskā partija saskaņas centra sastāvā. ir programma tautas labklājības vairošanai, ir darbība saeimā, savu nostādņu aizstāvēšana. tikai buržuāziskā prese par to – ne čiku, ne grabu. iemesls 25 pavisam vienkāršs – tāpēc, ka šajā partijā nav pašlabuma meklētāju, te ir īsti cīnītāji vispārības labā. vēlētāj, vēl tev ir laiks domāt, ko darīsi ar to zelta dukātu – vēlēšanu biļetenu -vēlēšanu dienā. Kam tu viņu atdosi? Galu galā tikai vēlētāji dalīs zelta aunādu. svarīgi vien tas – savā vai savu kaklakungu labā.

7.02.2008.

Kails Buratīno un mirstoši narkomāni Laikā, kad par leļļu operas reklāmu policija ierosinājusi krimināllietu, lai izpētītu bija vai nebija pornogrāfija galvenā varoņa attēlojumā, tikmēr vārtrūmē no narkotiku pārdozēšanas mirst 18 gadus vecs jaunietis un divi viņa biedri guļ komā. Kamēr par buratīno piedzīvojumiem un atšķirību starp pornogrāfiju un erotiku runā, raksta, pēta un debatē visādu sugu masu mediji un dažāda ranga gudrinieki, tikmēr narkomānija zeļ un plaukst. Neskatoties uz to, ka pēc pusgadu ilga darba policijai izdevies apcietināt 12 narkotiku izplatītājus.

Pētījumi liecinot, ka Latvijā tikai 5% no narkotiku tirgus spēj atklāt policija. Jo policija šajā gadījumā ir vientuļš dons Kihots cīņā pret vējdzirnavām. Pagājušajā gadā policija konfiscējusi narkotikas par 2 miljoniem latu. Ja 2 miljoni ir 5%, tad narkotiku apgrozījums Latvijā sasniedz 40 miljonus latu gadā.

Cik personīgu traģēdiju un izmisuma ir aiz šiem skaitļiem?

Kāda ir mūsu nākotnes drošība? Kurš par to atbildīgs? tirgus un baudas mašinērija, kas notrulina upuru apziņu, lai gūtu sev bezgalīgu peļņu, Un neviens viņus pie atbildības nesauks.

8.02.2008 26 Starptautiska pļauka Čehijas, Grieķijas un igaunijas pilsoņi pavisam drīz varēs doties pāri okeānam pie saviem amerikāņu draugiem. bezvīzu režīms, lūk. bet Latvija tajā sarakstā nav saskatāma pat ar palielināmo stiklu. re, kā – nepalīdzēja latviešiem asv vēstniecei jau 2007. gadā dāvātais trīs Zvaigžņu ordenis, nepalīdzēja Dž buša solījumi, ka pavisam drīz latviešiem smaidīs tā laime. Nav palīdzējušas ne irākas, ne afganistānas kauju misijas. ak, jā – tās gan tiek dēvētas par miera misijām. bet, atvainojiet, ko dara līdz zobiem bruņoti kareivji svešas valsts teritorijā?

Pasakas stāsta?

Kāpēc tad latviešu varenais aizokeāna draugs rīkojas tik nedraudzīgi? varbūt tāpēc, ka nevar sagaidīt Lietussargu revolūciju visā tās krāšņumā. Jo patīk, ai kā patīk krāsainas revolūcijas mūsu aizjūras labdarim! vai padzirdēja par mūsu pasu skandāliem? ierēdņi, sev kukuli pelnīdami, varbūt pašam bin Ladenam Latvijas pasi iedevuši? ej nu sazini, kas prātā mūsu skolotājiem, bet mājiens tāds – ar sētas mietu. bet tas nekas – vai tik vien pārestību mūsu bāliņi norijuši?

9.02.2008.

Demokratizētāju tēriņi asv Prezidents Dž. bušs savā ikgadējā uzstāšanās reizē Kongresa priekšā runāja par ārpolitikas prioritāti – atbalstīt demokrātiju aiz robežām. vislielākās klapatas mūsu skolotājiem un padomdevējiem ir ar baltkrievijas krāsainās revolūcijas scenāriju. Projektam cēls nosaukums – „tūkstošgades izaicinājums” un tas sākās 2004. gadā. Četru gadu laikā finansējums baltkrievijas revolucionāriem palielinājies 5 reizes. Pašlaik a. Lukašenko oponentiem 27 piešķirti 27,5 miljoni dolāru. Neko teikt, bagāti ir baltkrievijas valsts iekārtas grāvēji. Kāpēc oponenti? varbūt pareizāk saukt par teroristiem?

5 miljoni dolāru 2006. gadā asv atvēlēja baltkrievijas Prezidenta vēlēšanās. mērķis bija viens – nelaist pie varas tautas ievēlēto un mīlēto a. Lukašenko. Neizdevās, tāpēc projekts turpinās. 2007. gadā noteiktas sankcijas uzņēmumam „belņeftehim”. „aktā par demokrātisku baltkrieviju” ierakstīts atsevišķs

paragrāfs, ka Prezidents informēs Kongresu par baltkrievijas Prezidenta a. Lukašenko kontiem. tavu neražu! Nav bušam, par ko atskaitīties, jo Lukašenko pavisam nedemokrātiskā veidā neglabā ārzemju bankās savu naudiņu.

Latvijai ar naudas līdzekļiem tā knapāk, tāpēc ārlietu ministrs m. riekstiņš žēlojas, ka Latvija šogad nav izpildījusi starptautiskās saistības. Piešķīrusi Ukrainas, moldovas un Gruzijas „demokrātiskajiem” spēkiem vien 500 000 latu, bet prasīts bija – 1,6 miljoni un starptautiskās saistības paredz 0,17 % no iekšzemes kopprodukta. attīstības sadarbības politika – tā saucas šis demokratizētāju projektiņš. mūsu ārlietu ministrs ļoti cerot, ka nākošajā gadā latvieši nebūs tādi knauzeri. it sevišķi tādēļ, ka nupat saņemta priecas vēsts no Pasaules bankas. Latvija esot nokļuvusi donorvalsts statusā, un tas, protams, esot liels gods. vardarbīgas demokrātijas trubadūri jau sen kļuvuši par diktatoriem, un demokrātijas vārds ir vien bandīta maska uz sejas. vai demokrātija ir tik lēta, sabojāta un nevajadzīga prece, ka demokratizētāji to dod par velti un vēl naudu piemaksā?

11.02.2008.

28 Nebeidzamā riņķošana Kādi tik skandāli mūsu valstī nenotiek! Digitalizācija, Jūrmalgeita, Grūtupiāde, Grīnbergiāde un citādi skanīgi notikumi. tikko vēlētāji uzzina par dažu biznesmeņu tuvo saistību ar Gērnsijas salu un citām ofšoru zonām, kamēr attopas par lielākā kretīna izvēli un tiesāšanās ķēķa nesmukumiem, kamēr sāk meklēt nelieti, kas krievu spiegam apsūdzējis savu sievas māti un tādējādi radījis draudus valsts drošībai, tikmēr vietā jau cits notikums.

Paiet pāris mēneši un cilvēks jau aizmirsis savu sašutumu par politiķu cinismu un mantkāri. Paiet pāris gadi un viņš atkal gatavs vēlēt par tiem pašiem labi zināmajiem tautas kalpiem.

Pēc tam gatavs vaimanāt par grūto dzīvi un ciniskajiem politiķiem. Un tā viss turpinās – uz riņķi vien...

Grīnbergiāde ietilpst 24 sējumos un nupat ar skaļu blīkšķi izgāzusies arī augstākajā tiesā. ventspils mērs Lembergs bija apsūdzēts par būtiska kaitējuma izdarīšanu valsts varai, jo nav pieņēmis darbā uzņēmuma padomē Grīnbergu neaizpildīta personas koda dēļ. Gadījums līdz smieklīgumam nenozīmīgs, bet tiesai darba pilnas rokas pāris gadiem. apbrīnojams talants no mušas uzpūst ziloni, lai taptu tie 24 sējumi. Kuldīgas tiesneši gan jau pirms gada attaisnoja a. Lembergu, bet prokurors m. Leja mierā nelikās. Un nu – rezultāts. Cik cilvēkstundu

pavadītas, sacerot absolūtas muļķības, cik naudas iztērēts – jautājums lieks, jo cilvēku atmiņa ir tik īsa.

Prokurors m. Leja gan par tiesnešu mīkstsirdību ir paguvis smalki atriebties, iezāģējot divām tiesnesēm – kukuļņēmējām. astoņu gadu cietumsods. Un viss, protams, iet uz riņķi, jo Lembergam atkal ierosināta lieta – par laikā neiesniegtu ienākumu deklarāciju. Kā lai nedomā, ka tas ir politiskais pasūtījums? visādā ziņā tagad Lembergam vajadzīga kāda 29 tiesvedības lieta, jo citādi tiesātāji netiekot klāt 13 – 15 gadus vecajām apsūdzībām noilguma dēļ.

1.02.2008.

Divi zaķi ar vienu šāvienu Katrai rungai divi gali. tā sanācis arī pasu skandāla lietā. tiesas darbi būs, kur nu bez tiem. Latvijas pilsonības un pasu pārdošanā iesaistītas 19 personas. Nelikumīgi izsniegtas vairāk par 100 pasēm. tomēr valstisku labumu no šī skandāla atliku likām. Nu kaut vai tas, ka igauņi, bāleliņi, kuriem amerikāņi piešķīra bezvīzu režīmu, atšķirībā no latviešiem, tagad jūtas pazemoti un aizvainoti, jo katram asv viesim vispirms vajadzēšot sīki un smalki iepazīstināt ar savu personu internetā. Nu, re, bet latviešiem tāda procedūra iet secen. tomēr vislielākais labums no pasu skandāla valstij, izrādās, ir gan finansiālā, gan drošības ziņā. Kā nu ne! Ja pirms pasu skandāla notāra pakalpojumi maksāja 2 latus, tad tagad – desmit! skaidra lieta, ka pase tāds nieka papīriņš vien ir, ja jau tāds lēvenis tika viltots. tātad, drošības sakarā visi dati jāpārbauda datu bāzēs. ierēdņiem darba pilnas rokas, un naudiņa valsts kasē plūst. bet pats lielākais ieguvums šinī sakarā ir tāds, ka nevarēs vairs pilsoņi rīkot referendumus un bāzt savus degunus, kur nevajag. Desmit latus par paraksta apliecinājumu maksāt gatavs būs tikai kāds pavisam rets un pavisam kvēls demokrātijas aizstāvis. Nu, lūk, un valsts līdz ar to drošībā, jo kurš tad valstij ir vislielākais ienaidnieks? skaidra lieta, ka ne jau lidojošie šķīvīši, bet neapmierināta tauta. ... Neapmierinātu tautu labā valstis tērē līdzekļus un pērk ūdens lielgabalus, gumijas lodes, asaru gāzi. bet uz mums jau tas vēl neattiecas...

0 bet jautājums paliek – vai valsts kontroles institūcijas un ierēdņu tūkstoši ir tik bezspēcīgi konkrētu jautājumu risināšanā? Un, ja tā – tad kāpēc tautai viņus algot?

15.02. 2008.

Sērkociņš pie Eiropas pulvera mucas serbijas vēsturiskā teritorija Kosova vienpusēji pasludinājusi neatkarību. Kas tad dzīvo Kosovā, ja nolēmuši savu valsti dibināt? Kosovieši, kosiāņi? Nekas tamlīdzīgs. Gluži vienkārši tāpēc, ka nav tādas tautības. ir Kosovas albāņi un Kosovas serbi. Un vēl ir etnisks un nerimstošs naids, kura liesmas pieņemas spēkā. reiz Dienvidslāvijas Federatīvajā republikā ražoja skaistus un izturīgus apavus. reiz Dienvidslāvijas premjerministrs brozs – tito sniedza atbalstu albāņu ieceļotājiem, kas ieradās Kosovā, un cilvēki strādāja un dzīvoja saticībā. Līdz brīdim, kad sabruka divpolārā pasaule un asv varēja gavilēt un sēt ļaunuma sēklu visā pasaulē, arī balkānos. etniskas nesaskaņas ir kapitālisma dienišķā maize. samusināt prātus, uzpirkt varas eliti, organizēt neatkarības pasludināšanas izrādes, kas bieži vien beidzas ar asinsizliešanu – o, jā, tas scenārijs ir sīki izstrādāts. Un tad ierodas dārgie draugi amerikāņi kā samierinātāji – ar NatO bumbvedējiem. tā notika serbijā 90. gadu sākumā. iemesls – serbi veikuši etnisko tīrīšanu. tas, ka albāņi tam radīja iemeslu, netika pat pieminēts.

Kosovā ir 40 % bezdarbs, Kosova ir noziedznieku un narkotiku tranzītteritorija. Nu ir legāli atvērti vārti uz eiropu afganistānas narkobiznesam un iespēja veidot kara bāzes balkānos. Kas tās veidos? Nu, protams, tās pašas „miera dūjas”asv administrācija. Nelaime vien tā, ka kaujas vanagi nekad nebūs miera dūjas, un visur, kur vien tie parādās, līst asinis un līksmo noziedzība. Ne velti afganistānā pēc amerikāņu 1 invāzijas četras reizes palielinājies narkotiku apgrozījums.

Noieta tirgus tiek tālredzīgi paplašināts. Lielākā peļņa pasaulē nāk no narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecības. bet visam pāri – demokrātijas vārds. suverēnai valstij atņemt teritoriju, pārkāpt jebkuras starptautisko tiesību normas – vai lielāks absurds, vai lielāka nekaunība pasaulē iespējama?

Pirmā valsts, kas atzina Kosovas neatkarību – afganistāna.

Un, protams, galvenais „labvēlis” asv, Francija, anglija...

Latvija, protams, kārtējo reizi neizmanto izdevību paklusēt, jo amerikāņi taču lielākie draugi. Drīz vien saeima lems par kareivju nosūtīšanu uz Kosovu.

Gruzija šoreiz pie labākās gribas nevar palīdzēt saviem amerikāņu draugiem, jo pašas teritorijā ir gruzdošas salas – abhāzija, Dienvidosetija. Gruzija nekādu neatkarību tām nedomā dot. Pasaulē ir tik daudz gruzdošu salu. Un daudz – pulvera mucu. eiropas pulvera muca ir balkāni. sērkociņš ir

bīstami tuvu. atmiņas būs dažādas. Gan par lieliskām dienvidslāvu kurpēm, gan nerimstošu etnisku naidu un svešzemju karavīriem izpostītā un nabadzīgā valstī.

20.02.2008.

Korupcija tēvzemiešu paspārnē Lai gan vasara vēl tālu, mūsu politiķiem sākušās karstas dienas. Un pie visa vainīgi vēlētāji – neticot vairs saviem priekšstāvjiem. tas būtu pirmais un galvenais iemesls, kāpēc jūk un brūk partijas un politiķi kā apdullušas mušas cenšas iesprukt jebkurā pieejamā vietiņā, ko paši sauc par nišu. bez visiem šiem satraukumiem, korupcijas apkarotāji ik pa brīdim izvelk pa skandāliņam un apcietina pa kādam cītīgam amatvīram. tā sagadījās ar rīgas Domes attīstības departamenta nu jau bijušajiem darboņiem – Štramu un 2 Janitu. viens, paspējis saņemt no uzņēmēja tādu nieka dāvaniņu - 65 000 latu, bet otram vēl nav paspējis atdot.

Un, kā par nelaimi šitā ķibele notiek tieši rīgas mēra, tēvzemieša J.birka darbošanās pirmajā gadadienā. Kārtīgu darvas karoti pielej KNab priekšnieka vietniece J. strīķe, teikdama pravietiskus vārdus, ka korupcija rīgas Domē ir sistēmiska. Nu to jau nu katrs sapratīs, ka šitādas lietas godu nedara ne birkam, ne tēvzemiešiem, kas starp mums runājot, bēg no partijas kā žurkas no grimstoša kuģa – jau 85 aizbēguši un meklē sev citu nišu.

Protama lieta, ka jubilārs birks aizmukt nevar, tāpēc viņš dodas pie paša KNaba priekšnieka, lai skaidrotu, ka tas gadījums bijis tikai nejaušs gadījums, ka no sistēmas te nav ne smakas. Un pie reizes mērs klusībā cer, ka priekšnieks sados piparus savai padotajai par nesmuku izrunāšanos, jo pats Prezidents jau teicis viedus vārdus, ka par sistēmu runāt nedrīkstot.. bet ko dara a. Loskutovs? Nevis nomierina satraukto rīgas mēru, bet pastāsta viņam par shēmām, kas rīgas Domē it daudziem esot zināmas.

Protams, ka ne vienā dienā, ne vienā gadā tik varena korupcija rīgas Domē neradās. arī iepriekšējiem mēriem te savi nopelni. ... bet vēlētājs vairs nebrīnās ne par pasaulē dārgāko tiltu, kuru būvē, būvē un kas galu galā atduras ne tur, kur vajadzīgs, ne citādiem neizprotamiem lēmumiem, noteikumiem un regulām.

25.02.2008.

Oratoru un teologu partijas runasvīrs satiksmes ministram parādījušās dīvainas spējas. Jo

vairāk nebūšanu viņa pārvaldītajās jomās, jo viņa valoda rit raitāk. izjusti, kaismīgi un pacilāti viņš stāsta par pasta bankām, kas glābs bankrotējušo pastu. eksperti gan rausta plecus un nespēj tikt līdzi a. Šlesera domas lidojumam. Un ik pa brīdim satiksmes ministrs uzkaisa sev pelnu sauju uz galvas – viņš uzņemoties politisku atbildību. vēlētājs klausās, muti pavēris un tā arī neizprot – kā tā politiskā atbildība izpaužas? Nolaist uz grunti kādu uzņēmumu? bet varbūt pietiek, ja atkārto tos vārdus, teiksim, pāris reižu dienā. vēlētājs, protams, ir naivs, un tādam viņam pienākas būt, jo kā citādi taps ievēlēti politiski atbildīgi ministri? tomēr pats ministrs saož gruzduma smaku savā postenī, tāpēc jau laikus grib nodrošināt sev citu krēslu. rīgas Dome – tā mūsu satiksmes ministram tāda sapņu sala, un viņš pavēstījis, ka pēc pašvaldību vēlēšanām labprāt aplaimotu rīgu ar savu personu mēra postenī. rīga galu galā nav nekāda nabagu māja, nauda tur grozās miljoniem vien, toties kontrole tāda pūkaina. Nu, ja neskaita KNaba izlēcienus. bet ministra amatā arī visādas nejaucības jāpiedzīvo – te par pasta bankām un franču investoriem visi grib zināt, te par lidostām. Un nemaz neklausās, ka ministrs oratora un teologa balsī klāsta par politisku atbildību...

25.02.2008.

Teritoriālās reformas bruņinieki Par reformām nevaram sūdzēties – zemes reforma, izglītības reforma, nu pēc ilgas domāšanas pienācis laiks teritoriālajai reformai. bet vai pienācis?

Zemes reformas rezultātā Latvija kļuvusi par kārklu rezervātu un kūlas dedzināšanas placdarmu, izglītības reforma atnesusi savus sūros augļus – augstskolas laidušas klajā sociologus, politologus, antropologus, psihologus, bet, izrādās, ka valstij vajadzīgi arī inženieri, elektriķi. Kā norādīja 4 valsts kontroliere i. sudraba, lielākais posts izglītības sistēmā ir tas, ka neviens nezina, kāds galamērķis reformai. tā, lūk, mums iet ar tām reformām. tikai nedomājiet, ka valdošā kliķe tāpēc metīs plinti krūmos. teritoriālajai reformai naudiņa iedalīta, un beigta balle. tomēr reformējamie līdzcilvēki nemaz nepriecājas. 34 pašvaldības sniegšot satversmes tiesā savas pretenzijas. alsungas novada ļaudis stāv un krīt par savu etnisko suitu piederību.. taisnība vien ir – ja Kosova par pasludināt savu neatkarību, kāpēc to nevar darīt suitu novads?

tautas partijai par reģionālo reformu viss sen skaidrs. vietējie pagastveči gan ar to skaidrību nav iepazīstināti. tādu nelielu dumpīti noorganizēja arī zaļie zemnieki, pareizāk būtu teikt – bruģa zemnieki. Nu ir mums tāda partija, kas vienmēr izcēlusies ar lunkanu mugurkaulu, nu sadomāja aizstāvēt mazās pašvaldības. Pietika gan tautas partijas bosiem paziņot, ka valdībā ņems projām gājušos vai palikušos jaunlaicēnus un turpmāk vairs ar zemniekiem nedraudzēsies, kad zemnieki atteicās no dumpošanās. tomēr vietējie pagastveči nav ar pliku roku ņemami – rīkošot izsoles. Pārdošot savus īpašumus un tad pliki un nevainīgi apvienošoties, ar ko vien tautas partija pavēlēs. ministrija paziņojusi, ka nepieļaus pašdarbību un spers kādus niknus soļus šajā nevēlamajā virzienā. bet īpašums taču ir svēts, gribu – lietoju, gribu – pārdodu. interesantas lietas mums vēl priekšā.

1.0.2008.

Karakungi un karakalpi Uz Zemes arvien vairāk karsto punktu. afganistāna nokaitusi līdz baltkvēlei. Nav tur nekā cita kā karš, posts un 5 narkotikas. asv apņēmusies pierādīt NatO varenību un ieviest tur kārtību. tieši tāpat kā amerikāņi to darīja balkānos, irākā. ar varmācību un bruņotu spēku pret tautu suverenitāti. Latvija ir NatO dalībvalsts, lai gan tautai to neviens neprasīja, un nu atliek vien sūtīt savus kareivjus uz svešām zemēm. Latvija ir paklausīga valstiņa, ne tāda kā Francija, vācija, spānija, kas nebūt nesteidzas palielināt kareivju skaitu, kā to pieprasa pasaules žandarms ar demokrātijas masku – asv.

Un tomēr tāda neliela aizķeršanās sanākusi. aizsardzības ministrs veldre paziņojis, ka iekams kareivjiem nebūs sagādāts atbilstošs ekipējums un bruņu tehnika, tikmēr skaitu nepalielinās. ak vai, kā satraucās premjers, prezidents un citi NatO labākie draugi! tā nu nevarēšot vis – tā esot kopēja drošības sistēma un Latvija tur parakstījusies. Kopēja gan, bet par individuālo kareivju drošību šoreiz iestājās tikai ministrs un ģenerālpulkvedis maklakovs, kurš paziņoja, ka aprīkojuma un tehnikas deficīts skaitāms miljonos latu. Šajā sakarsušajā atmosfērā punktu uz „i” uzlika ziņa, ka internetā apskatāms videomateriāls no irākas – kā mūsu kareivjiem uzbrūk kaujinieki un ievaino tulku. ierosināta izmeklēšana, un vainīgajam, protams, draud ziepes. Par ko tad galu galā sodīs? tikai un vienīgi par patiesības atklāšanu. Jo tā patiesība tāda skarba gadījusies un var aizbaidīt kareivjus. no Latvijas armijas. izrādās, ka 2007. gadā no bruņotajiem

spēkiem aizgājuši veseli 100 karakalpi. Lai turpmāk tādas lietas nenotiktu, sarosījušies likumu rakstītāji – tagad būšot jāparaksta papīrs, ka prom no armijas ne soli un misijās jāpiedalās – dziedi vai raudi. atalgojumu arīdzan palielināšot un sociālais nodrošinājums lai – gandrīz kā deputātiem. Jā, Latvijā nodrošinājums, karstajos punktos – lielgabalgaļas statuss.

5.03.2008.

6 Svētki ir atgriezušies ilgi jo ilgi valdošās koalīcijas deputāti neatbalstīja sociālistu priekšlikumu par sieviešu dienas iekļaušanu svētku dienu statusā, līdz 2007. gadā pēkšņi pārdomāja.

Jau 7. marta pēcpusdienā rīgas ielās tik daudz meiteņu un sieviešu ar ziediem rokās. Garkājainas skuķes ar vienu dižciltīgu rozi, saudzīgi turēts tulpju pušķītis vecāku sieviešu rokās. Jaunieši ar vēl nepasniegtiem ziediem. Un sejās ikdienas īgnumu nomainījis prieks. reizē ar sieviešu dienu atdzimst cilvēcīgas jūtas, cieņa pret sievieti, attiecību smalkums un uzticība. Nē, diemžēl tā ir fantāzija – viena sieviešu diena nespēs glābt to degradējošo lavīnu, kas gājusi pār mums. Un tomēr – svētki ir atnākuši.

Jā, tirgotājiem atkal krietns guvums, jā, - nevalstiskās organizācijas un feministes klaigā par vardarbību un dzimumu līdztiesību. Ne tas ir šo svētku mērķis un būtība, jo ne velti kapitālisti baidās no tiem. tie ir sociālas ievirzes svētki. tādi tie reiz radās, tādi turpinājās un atdzima savā simtgadē arī Latvijā. bez mistiskiem helovīniem un svētā valentīna, bet vēsturiskā patiesībā sakņoti.

1857. gada 8. martā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces izgāja ielās ar prasību pēc lielākas algas un pret 14 stundu darba dienu.

1908. gada 8. martā Ņujorkas sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija pulcēja cilvēkus masveida mītiņā. Gājiens manhetenā – par lielāku algu, pret bērnu nodarbināšanu.

1910. gadā Klāra Cetkina 2. starptautiskajā sociālistiskajā sieviešu konferencē aicināja 8. martu atzīmēt kā starptautisko sieviešu dienu.

1977. gadā aNO pieņēma rezolūciju ar aicinājumu svinēt starptautisko sieviešu dienu visās dalībvalstīs.

7 Latvijā svētki ir atgriezušies. sabiedrība tos pieņēmusi. it kā nebūtu bijuši 17 aizlieguma gadi.

9.03.2008.

Pirāti

Latvija turpmāk cīnīsies pret pirātiem asi un nesaudzīgi. Ķers un sodīs nelicenzētas datorprogrammas, nelegālus mūzikas diskus. bet latviešu tauta eirovīzijā iebalso „Pirātus”. sagadīšanās? Protesta gars? Nejaušība?

Lielās mūzikas balvas pasniegšanas ballē grezni tērpts sabiedrības krējums. Un izklaidei pieaicināti arī „pirāti”, kas brauks uz belgradu.

Pasākuma vadītājs gribēja vien pajokot, „pirātam” J. vaišļam un līdz ar to tv skatītājiem atgādinot turpmāko cīņu ar pirātismu. bet J. vaišļa atbildēja kodolīgi un patiesi – pirātisms nav cēlonis, tās ir sekas. Cēlonis ir nabadzība.

Pauze zālē un naidīgs klusums. Jo tas ir atgādinājums par milzīgo plaisu starp sabiedrības krējumu un nabagiem ne kur citur, bet tepat mūsu Latvijā. Disonanse - līdz pasākuma vadītājs, no kutelīgā temata bēgdams, jautri un rotaļīgi turpina šovu.

Pirāti, teroristi. bet cēlonis ir nabadzība.

Pa to laiku asv Kongress nolēmis pieņemt likumu, ka aizdomās turamajiem teroristiem nedrīkst piemērot slīcināšanas imitāciju un citādu spīdzināšanu, bet prezidents Dž. bušs, kuru tik ļoti satrauc nedemokrātiskas vēlēšanas un cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, Ķīnā un visur citur, nolēmis bloķēt šādu likumu savā valstī.

Kuri ir pirāti? mūzikas ierakstu zagļi? vai tie, kas ar likumiem, noteikumiem un instrukcijām ierobežo cilvēka tiesības, lai globālo karteļu peļņa augtu un augtu? vai ne 8 tie, kas ieviesuši naudas atmazgāšanas shēmas par milzu summām? Jā, tie pēdējie gan – ar cilvēktiesību un tiesiskuma vārdu lūpās, bet kampēju garu dvēselēs. tie, kuri iedzīvojas, lai pārējie grimtu nabadzībā.

11.0.2008.

Steidzīga vienošanās un dārgas pārdomas Latvijas ārlietu ministrs parakstījis saprašanās memorandu ar asv tēvzemes drošības ministru.

Paskat tikai, amerikāņi būs nošpikojuši tēvzemes vārdu no latviešiem. Dīvaini gan skan, jo tēvzeme tur varētu būt tikai indiāņiem. Šā vai tā, bet memorands parakstīts. tas esot solis ceļā uz bezvīzu režīmu. tajā pašā laikā eiropa nepavisam nav sajūsmā par Čehijas, Latvijas un igaunijas pārlieko steigu šinī jautājumā.

Lieta tāda, ka divpusējās vienošanās paredz sadarbību jebkura, pat šķietami aizdomīga radījuma izsekošanā, informācijas atklāšanā, datu bāzes lietošanā un sazin kādās vēl parastu pilsoņu vajāšanās. terorisma apkarošana tā

saucoties. tomēr Latvijai par eiropas iebildumiem ne silts, ne auksts. Latvija jau sen savā zemē bez vīzām un izsekošanām ielaiž amerikāņus un jau agrāk paspējusi parakstīties, ka dižajiem draugiem savukārt ne mats no galvas nenokritīs. tikmēr amerikāņu pusei paliek tiesības, slaidi nospļaujoties par topošo bezvīzu režīmu, atteikt iebraukšanu savā citadelē, kad vien iepatīkas. vai kārotais burkāns – bezvīzu režīms ko latviešiem deguna galā vicina aizokeāna gudrinieki, nepārvērtīsies pātagā, ar ko paši tiks slānīti? tādas aizdomas pastāv.

Nav jau pirmā reize, kad Latvija neizmanto tiesības paklusēt un grauj eiropas vienotību.

39 bet eiropa nav ļauna, ilgi nedusmojas. eksprezidentei vīķei – Freibergai amatu lai piešķīra pēc tam, kad NatO un bušs aizmirsa par savu pakalpīgo darbinieci. eiropas Pārdomu grupas priekšnieka vietniece, lūk, kas tagad ir mūsu eksprezidente. viss jau būtu labi – lai domā un pārdomā, cik jaudas, tomēr, izrādās, tā domāšana prasa naudiņu. Ne vairāk un ne mazāk kā 85 tūkstoši latu eksprezidentes tēriņiem 2008. gadā pārdomu sakarā.

Lai domā vien, nekur jau mēs nespruksim, nodokļu maksātāju nauda turp aizripos griezdamās, bažas tikai par vienu lietu – tās pārdomas tādā vai citādā veidā eiropai var nākt tikai par sliktu, jo minētās kundzes favorīti dzīvo asv, to mēs jau pieredzējām.

1.0.2008.

Inflācija un lielveikali Latviju sasniegusi ekonomiskā krīze, un nav svarīgi, kāda būs piezemēšanās – cieta vai mīksta. ekonomikas likumi darbojas – cik ilgi var tēlot ekonomisko augšupeju ar maldinoša iekšzemes kopprodukta (iKP) pieaugumu, ja valstī ražošanas apjomi samazinās acīmredzami?

Un nu inflācija sit visus pēc kārtas – gan dienišķās maizes pircējus veikalā, gan ražotājus, un auksta duša tiek arī tirgotājiem. Divas lielās tirdzniecības ķēdes „maxima” un „rimi” bija paguvušas it labi iekārtoties, slēdzot līgumus ar piegādātājiem ar striktiem noteikumiem, ar soda naudām un aizliegumiem preci piegādāt mazajiem tirdzniecības uzņēmumiem, kas tādējādi nokļūst uz bankrota sliekšņa. apetīte rodas ēdot.

Un tad beidzot sarosījās Konkurences padome – tā nu nevarēšot vis. Nost ar nemotivētiem līguma punktiem attiecībā pret ražotāju – tā lēma Konkurences padome, bet tirgotāji

40 bija sašutuši. Kā nu ne, tik ilgi bija darbojušies īstenā mafijas stilā, un nu kāds stājas ceļā. tapa paziņojumi, ka produkti kļūšot vēl dārgāki, un tas būšot tikai un vienīgi jaunā lēmuma nopelns. Neizpalika arī starptautiskas tiesvedības draudi. tomēr patiesība rādās citāda. Lielveikalu peļņa var sanākt stipri pieticīga un tāpēc visa rosīšanās. Ne velti reklāmas no tv ekrāniem uzbāzīgi un izmisīgi aicina pie sevis pircējus. Ne velti arvien biežāk par akcijas cenām tiek tirgoti produkti.

Nav ļaunuma bez labuma – arī pircējs beidzot izpratīs ekonomiku un iemācīsies taupīt, pirkdams vietējas izcelsmes produktus tirgū vai pie zemniekiem. tas, ka valsts ar savu likumdošanu lobē lielveikalus, pat aklam redzams. Nu beidzot pievilka grožus.

Zemniekiem un mājražotājiem jāizpilda simt un viena veidlapa, jāiziet sanitāras, bakterioloģiskas un medicīniskas kontroles, par visu to jāmaksā ne mazas naudiņas, līdz zemnieks atmet ar roku un atkal punkts lielveikalu labā. ... Nāk prātā tālajos padomju laikos skolas solā dzirdētā patiesība par kapitālismu. „tur ir tik daudz produktu, ka tos sagāž jūrā, bet cilvēki mirst badā...”

Jā, kapitālisma būtība nav mainījusies. vilka tikumus neapslēpj ne jēra āda, ne lapsas valoda. (Ne Štokenbergs, kas pārtapis par kreisu jēru, ne Godmanis ar lapsas tikumiem).

17.0.2008.

Okupācijas metamorfozes asv prezidents Dž. bušs, atzīmējot bēdīgo piecgadi kopš irākas kara sākuma, vēl joprojām centās pārliecināt savus klausītājus, ka amerikāņi, iebrukdami irākā, vairojuši drošību pasaulē. te jau pat zirgam jāsmejas!

Pa to laiku 2005. gada Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džozefs stiglics 3 gadu garumā rēķinājis irākas 41 kara patiesās izmaksas un izdevis grāmatu „trīs triljonu dolāru karš”. starp citu, triljons ir cipars, kas rakstāms ar 12 nullēm. iespaidīgi, vai ne? tikpat iespaidīgi ir cipari par bojā gājušajiem. Kas nu viņus tik precīzi skaita, it sevišķi jau irākiešus. aptuveni 500 000 bojā gājušo irākiešu, 2 000 000 – devušies bēgļu gaitās, 4000 krituši amerikāņu karavīri, 16 000 smagi ievainotie, kas kļuvuši par invalīdiem.

Karam ar irāku un afganistānu asv mēnesī tērē – 16 miljardi dolāru. rezultāts tam – suverēnas valsts sagrāve, globālā krīze, kad visa pasaule maksā par vienas valsts nekaunību, visatļautību un aNO noteikumu neievērošanu,

asv un citviet pasaulē notika plašas pretkara demonstrācijas. asv drošības spēki apcietinājuši 200 demonstrantu – tāda neitrāla ziņa parādās masu medijos. toties tibetas mūku protesta akcijas un Ķīnas varas iestāžu rīcība, arestējot un aicinot padoties – te nu vieta nosodījumam, cilvēktiesību pieminēšanai un olimpiādes bloķēšanai proamerikānisku pakalpiņu avīžrakstos un izteikumos. Nožēlojama divkosība un iztapība rupja un nekaunīga spēka priekšā.

Diemžēl, līdzās kvēlākajiem irākas okupantiem Dž. bušam, D. ramsfeldam, K.Pauelam, t. blēram stāv mūsu politiķi, kas paklausīgi sekoja eksprezidentes v. vīķes – Freibergas un politikas veterānu s. Kalnietes un Ģ. Kristovska aicinājumiem sūtīt turp savus karavīrus. Okupācija nepakļaujas metamorfozēm, tā nepārvēršas ne par atbrīvošanas kaujām, ne cīņu pret terorismu.

Pastāv vien naiva, bet tomēr cerība, ka pasaules juristi reiz pierādīs acīmredzamo un tiesās 21. gadsimta barbarus!

21.0.2008.

42

Paldies!

SVF 4 Kvēlais antikomunists Visvaldis Lācis un viņa darbošanās saeimas deputāts visvaldis Lācis raksta ne tikai antikomunisma stilā ieturētas grāmatas. tas arī saprotams, ņemot vērā viņa kādreizējo kalpošanu Waffen ss. ticis deputāta godā, viņš joprojām aktīvi cīnās pret komunistiem.

Un, izrādās, komunisti ir tik nejauki, ka dažs labs, pat miris būdams, nedod mieru sirmajam kungam. viena no tādām ir marta rieksta, kuras vārdā nosaukta iela madonā. viņas dēļ ss ieroču biedrs jau vesela gada garumā cenšas pārdēvēt ielu, tomēr nerod dzirdīgas ausis ne madonā, ne ministru kabinetā.

tad nu v. Lācis konsultējies ar juristiem, apzinājis vēl citus padomju aktīvistu vārdos nosauktus pieminekļus un nolēmis rakstīt likumprojektu pats uz savu roku un atbildību par to, ka komunistu vārdi iznīdējami uz visiem laikiem un it sevišķi jau no viņa dzimtās pilsētas ielu nosaukumiem. aktīvajam deputātam labprāt palīgā steigs partija „visu Latvijai” ar raivi Dzintaru priekšgalā. Nelaime tik tā, ka viņiem nav nekāda teikšana, vien prieks vienu vai otru piketiņu uzrīkot.

Lai veiksmīgāk realizētu savu ieceri, v. Lācis „Latvijas avīzē” ievietojis lasāmgabalu par savu deputāta darbību, kas, protams, aprobežojas ar ielas pārdēvēšanu. esot trīs reizes ticies ar tautpartijieti madonas domes vadītāju a.

Ceļapīteru, pēc tam noorganizējis attiecīgās ielas iedzīvotāju sapulci, tad vērsies pie saeimas tP frakcijas vadītāja. Un visi šie pasākumi lemti neveiksmei. Gan iedzīvotāji, gan domes priekšsēdis un tP frakcijas vadītājs kratījušies vaļā no fanātiskā antikomunista. v. Lācis tomēr nedomā padoties. Gandrīz vai jādomā, ka viņš apsolījis tam vadonim, kuram reiz deva zvērestu cīnīties pret boļševikiem, darīt to visos laikos un apstākļos – pret dzīviem un mirušiem.

44 bet kas tad bija marta rieksta, kas nedod mieru sirmajam Waffen ss vīram ne dienu, ne nakti? marta rieksta dzimusi madonas apriņķa adulienas pagastā 1919. gadā. Pēc Cesvaines ģimnāzijas beigšanas iestājusies komjaunatnē, Otrā pasaules kara laikā aktīvi cīnījusies pret vācu okupantiem un viņu līdzskrējējiem latviešu šucmaņiem. vācu okupācijas laikā, kad šie paši latviešu šucmaņi Osvalds beķeris un roberts Ūdris 1941. gada 1. jūlijā Dzelzavas pagasta nomalē apšaudīja smago automašīnu ar sarkanarmiešiem un strādnieku gvardiem, ar atbildes pretuguni abi „tīrasiņu” latvieši tika nogalināti.

Un ne tikai viņi – tajā dienā tika nogalināti pavisam septiņi vietējie bandīti, kas kara aizsegā ļāva vaļu dzīvnieciskiem instinktiem. tomēr martu riekstu arestēja, spīdzināja Dzelzavas skolas pagrabā un pēc tam nošāva. Divdesmit divu gadu vecumā.

Kas ir fašisms? Cilvēknīšana. revanšs par katru cenu, pat mirušus mierā neliekot. it kā nebūtu bijis Nirnbergas tribunāla! it kā saeimas deputāta pienākumi sāktos un beigtos ar cīņu par ielu pārdēvēšanu!

26.0.2008.

Valstiska liekulība skaļi par to neviens nerunā. Finansu ministrs a. slakteris pat sola, ka ar laiku labošot šos noteikumus, bet pagaidām

tie ir tādi, kādi ir. Uz ārvalstīm aizbraukušajiem latviešiem jāatmaksā savai dzimtenei ienākuma nodokļa starpība. tā nu tas reiz esot paredzēts.

Latvijā ienākuma nodoklis – 25 %, Īrijā – 20 %. tātad 5% jāmaksā Latvijai par to vien, ja tu kādreiz tur esi dzimis, bet vēlāk aizlaidies pāri robežām naudu pelnīt. Kārtējā pļauka sejā mūsu tautiešiem - it kā no laba prāta tūkstošiem latviešu 45 sprīdīšu dotos pasaulē. Neizklausās jau daudz – 5%! bet tikai tik ilgi, līdz nesākam rēķināt. izrādās, Īrijā arī viesstrādniekiem valsts sniedz nodokļa atvieglojumus – vārdu sakot, atbrīvo no nodokļiem, ja nopelnītā summa gadā nepārsniedz 4000 eiro. toties mūsu valsts paredzējusi aplaupīt šos Īrijas aplaimotos par pilnu klapi un trīs gadu termiņā. Šā vai tā – vismaz 3000 eiro vērtu artavu nāksies vien atstāt dzimtenes pastieptā saujā ikvienam mājās braucošam, cerību spārnotam indivīdam.

Un ko dara indivīds? i nedomā par mājās atgriešanos. tā vietā viņš sturmē Īrijas valsts iestādes un kārto oficiālus papīrus. Lai viņa naudiņai netiktu klāt legāli laupītāji Un pareizi dara.

Pārsteidz vien mūsu oficiālās varas skandētās rīcības programmas – ko vien tik nedarīt, lai tautieši brauktu mājās. vesels pētījums nesen tika pasūtīts un veikts desmitu tūkstošu latu vērtē. Cēloņus, lūk, meklēja pētnieki, naudiņu tērēja, nu valsts grib atpelnīt uz pētījuma objektu rēķina.

Dzimtene pārvērtusies ļaunā pamātē – jau reiz prom aizdzīdama, nu mājup nākt liegdama. varētu pasmieties par valstisku liekulību, ja vien nebūtu tik skumji!

0.0.2008.

Tautiski putraimi bankas vēl joprojām aicina naivos – ņemiet kredītu, brauciet uz Ēģipti! Nu, jā –Ēģipte. saule, piramīdas, vēsture. bet masu saziņas līdzekļos pavīd ziņa, ka gaidot rindā uz bezmaksas maizi, nomiruši 7 ēģiptieši. tā, vienkārši – vienā reizē. Un maize tur esot liels deficīts, jo lielākā daļa tiek eksportēta. tā pati globālā maize un globālā nabadzība. bet bankas pelna.

46 Latvijā dzīvo daudz jokdaru, visvairāk viņi manāmi 1. aprīlī. Dienas biznesa redakcija ziņo, ka bankas nolēmušas nesavtīgi palīdzēt iedzīvotājiem, kas nespēj atmaksāt kredītu par dzīvokļiem. Lai nezaudētu klientus labākos laikos, banku filiālēs varēšot apmesties parādnieki. Hops!!! smalks joks!

Un tad sāc domāt – kur slēpjas paradokss, kāpēc „labās”

bankas ne absurdākos sapņos un šizofrēniskās vīzijās faktiski nepakustinātu ne pirkstiņa savu klientu patiesai aizstāvībai.

Gluži vienkārši - laupīt aizdodot ir viņu pastāvēšanas būtība. bet atgriezīsimies pie globālās pārtikas. eiropa badā nomirt saviem nabagiem neļaušot. Ēģiptiešu liktenis mums nedraudot. instrukcijas un direktīvas paredz, ka trūcīgie jāpabaro.

Latvijas nabagi pagājušajā gadā varēja mieloties ar baltmaizi, tomēr ierēdņiem tas izrādījās gana sarežģīti un neērti. Šogad dalīšot putraimus. Lai tik dala – varēs trūkumcietēji ēst pilnus vēderus sātīgu un veselīgu biezputru.

Jautājums tikai viens – kas tādā gadījumā izpirks krējuma, siera un augu tauku izstrādājumus, kas kalniem vien gulst lielveikalu plauktos. izrādās, īstu krējumu, sviestu un sieru gandrīz vai ar uguni jāmeklē. toties surogāti papilnam.

Cerams, ka tie būs tautiski putraimi līdzās globāliem izstrādājumiem.

01.04.2008.

Dalailamas pielūdzēji ar 1. aprīli elektrības tarifi paaugstinājušies. skaidrs, ka visvairāk tie sitīs pa katra personīgo kabatu. Cik nu tur tās naudiņas ir, tik ir. Dažādi var to pelnīt – ar godīgu darbu, sviedriem vaigā vai smalki apkrāpjot līdzcilvēkus un valsti. aiz katra miljona slēpjas noziegums, tāds vērtējums diez vai radies tukšā vietā.

47 Un, izrādās, ne tikai atsevišķi indivīdi ir iedalāmi darba rūķos, godīgos ražotājos un korumpētos patērētājos, bet arī valstīm piemērojams šis dalījums.

Lietuva ražo – to redz un jūt katrs lielveikala maxima pircējs. Un ne tikai pārtiku. Ledusskapjus ražo pat divas Lietuvas firmas.

Kur Latvijas rūpniecība? tādas nav. tāpēc varbūt tik naski latvieši ķeras pie citu valstu lietu kārtošanas. Gan Ukrainai un Gruzijai kopā ar asv NatO biedru statusu uz karstām pēdām gribētu piešķirt, gan baltkrievu opozicionārus slavē un atbalsta. Šobrīd, izrādās, Latvijai vissvarīgākā lieta ir un paliek Ķīnas un tibetas attiecību kārtošana. Lielā Ķīna darot pāri tibetas mūkiem, kas maršē gājienos, demolē veikalus un kliedz par neatkarību. Daļa Latvijas politiķu izveidojuši biedrību tibetas atbalstam. Pats premjers brīdinājis Ķīnas vēstnieku, ka brīvības mīlētāji latvieši varētu organizēt protesta akcijas.

Kamaniņu braucējs putna uzvārdā, kuru neviens neaicina piedalīties vasaras olimpiskajās spēlēs Pekinā, radio raidījumā

gvelž neapnicis, ka uz olimpiādi nav jābrauc.

Dakteru biedrības priekšsēdis, kuram Latvijā būtu risināmas medicīniska rakstura problēmas dienu un nakti, raksta emocionālas un faktoloģiski kļūdainas publikācijas interneta portālos. Un tā top radīta sabiedriskā doma. vai tad šiem kungiem tik ļoti interesē pasaulē augstākais reģions, kas ievērojams ar to, zeme noder tikai jaku ganībām, ka valstī nav dzelzceļu, bet toties kalnu dzīlēs slēpjas zelts, varš un radioaktīva rūda? ai, nē, ne jau viņiem tas zelts reiz tiks. tibeta pavisam nelielus laika posmus ir bijusi neatkarīga valsts. Pēdējais periods: 1912.g. -1951.g. izrādās, ka arī tad Ķīnai bijusi sava teikšana, ko tibeta labprātīgi pieņēmusi.

Neviena valsts tibetu nav diplomātiski atzinusi. savukārt tibeta sūtījusi savu delegāciju 1925., 1931. un 1946. gadā uz 48 Ķīnas republikas Nacionālo asambleju jaunas Ķīnas republikas konstitūcijas izveidei. bet dalailamas pielūdzējiem tas neinteresē. viņi nez kāpēc grib demokratizēt budismu.

2.04.2008.

Kaujas vanagi nav miera dūjas! bukarestes ielas tukšas, un rumāņi, tāpat kā latvieši pirms pusotra gada, devušies prom no galvaspilsētas, lai NatO dižvīri varētu savā starpā pārspriest, kuru valsti aicināt savā kompānijā, uz kuru savukārt kādu lieku bombardēšanas sēriju uzrīkot. Nesanāca jau gan tā, kā bija iecerēts. Un iecerēts bija aicināt savā pulkā Ukrainu, Gruziju, maķedoniju, ne tikai Horvātiju un albāniju.

Lai iecerētais izdotos, asv prezidents bušs, pirms došanās uz sammitu, ar savu klātbūtni aplaimoja ukraiņus un solīja savu kvēlo atbalstu dalībai NatO. bet ko ukraiņi? Ukraiņi Kijevas ielās sagaida viesi ar nelaipniem lozungiem. Negribot ukraiņi nekādu NatO. bušam gan par ukraiņiem ne silts, ne auksts, galvenais ka prezidents Juščenko un premjerministre timošenko jau savus parakstus atstājuši uz slepeniem papīriem par dalību NatO. tikai atkal ķibele – kāds asv senators ņēmis un izpļāpājis slepenās lietas. eiropas valstis – vāciju, Franciju – nemierīgas dara, ka ukraiņi jau reiz bloķējuši NatO manevrus savā valstī tik lielā mērā, ka izjaukuši vispār. redzēdams, ka bušs ar savu kvēlo cilvēkmīlestību paliek viens, mūsu prezidents sajūt savu zvaigžņu stundu atausušu.

Ne miņas vairs no kautrīgā daktera, kurš Latvijā samulst no jestrāka žurnālista jautājumiem. mūsu prezidents uzstājīgi

un vairākkārtīgi aicina vienoties NatO dalībvalstis un ņemt 49 savā barā Ukrainu un Gruziju. tomēr viņi abi ar bušu paliek mazākumā – esot jāpagaida, nevarot karstu putru strēbt. bet par maķedoniju ir cits stāsts. Grieķijas teritorijā ir province ar tādu pašu nosaukumu un grieķi, nodrošinādamies no prognozējamiem nākotnes misēkļiem, uzstāj, lai to otru maķedoniju sauc par Dienvidslāvijas maķedonijas republiku. savukārt tāds vārds NatO dižvīriem nu nepavisam nepatīk, jo Dienvidslāviju viņi reiz sabombardēja lupatu lēveros un atgādinājumu dzirdēt nevēlas. tagad sabombardētās Dienvidslāvijas atlūzas pa vienai vien mīļi tiek uzaicinātas NatO – varēs naudiņu iekasēt un dzīvo spēku uz citiem karstiem punktiem sūtīt. Lūk, Horvātija – viens no piemēriem. būs jauni resursi NatO misijām. afganistānā ar talibaniem, teroristiem un citiem sliktajiem karo 47 tūkstoši vīru. Par maz esot. Latvija atkal pirmā steidzas vēstīt, ka papildinās savu karotāju pulciņu.

Kārtējo reizi mūsu amatpersonas neizmanto iespēju paklusēt. bet varbūt vien atpelna notērētus grašus?

0.04.2008.

Kur paliek zemniekiem atņemtā nauda?

Nu pienācis pēdējais etaps Latvijas lauksaimniecības reformai. viegli jau negāja reformētājiem. vispirms bija jāsagrauj kolhozi, manta jāsadala, jāizputina un jāizvazā, tad nācās apsolīt zemniekiem gaišu nākotni – lai sapērk cukurbiešu kombainus, būvē graudu kaltes un cūku fermas, pērk piena dzesētājus un tehnoloģiskās līnijas ar kompjuterizētu barības padevi.

Un pirms tiem pirkumiem bija jārada pārliecība par labajām bankām, kas mīļu prātu aizdos naudiņu. Nu zemnieki aizņēmušies, sagādājuši lauksaimniecības tehniku, te bāc – kā pērkons no skaidrām debesīm – cukura rūpniecība jālikvidē.

50 Pavisam un galīgi. Jaunajiem cukurbiešu kombainiem vieta lūžņos, bet bankas no aizņēmuma atmaksas gan neatteiksies.

Ko tik zemnieki pa šiem gadiem nav izmēģinājuši!

Graudkopība, cūkkopība, piena lopkopība, un kad ar tradicionālajām nozarēm zemnieks uz zaļa zara vairs necer tikt, tad jāķeras pie dzērveņu vai strausu audzēšanas.

Cīnījušies ar laika apstākļiem, birokrātiju, eiropas regulām un pašmāju sanitāriem dienestiem, sertificējuši mājlopu kautuves un ūdenskrātuves, pildījuši lopiņu labturības

noteikumus, zemnieki galu galā attopas pie sasistas siles.

Platību maksājumi, jau tā nesalīdzināmi zemi citu eiropas valstu fonā, nu saraujas vēl vairāk. bet pēdējais un galvenais sitiens pa galvu zemniekam, kas vēl peld virs ūdens – piena iepirkuma cenu pazemināšana.

Latvijas Lauksaimniecības kooperācijas asociācija veikusi aptauju 10 piena kooperatīvu vidū un secinājusi, ka no 2007. gada decembra līdz 2008. gada martam pārstrādes uzņēmumi samazinājuši piena iepirkuma cenu vidēji par 30 %. Liela daļa saimniecību likvidējušas govis un pārtraukušas piena ražošanu, jo ražošana nes zaudējumus. tas nozīmē, ka drīz Latvijas pienu vairs veikalos nopirkt nevarēs.

Kur paliek zemniekiem atņemtā nauda? veikalos lētu pienu nez kāpēc neredzam.

05.04.2008.

Liepājas mozaīkas Pēc iedzīvotāju skaita Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā – 90 000 tas vis nav cilvēku pamests un vientuļš lauku ciemats, kur ekonomiskā darbība apstājusies, un galvassāpes nevienam tā arī vairs nedara. atskaitot tos nelaimīgos indivīdus, kas spiesti tur mitināties 51 Liepājas Nodarbinātības dienests tuvākā laikā sagaida vēl jo lielākus bezdarbnieku pūļus. vēl pavisam nesen Liepāju satricināja cukura rūpnīcas likvidēšana, nu klīst klusinātas valodas par kafijas ceha galu, un pavisam atklāts ir paziņojums par apsveikuma kartīšu ražotnes slēgšanu.

Nebūs darba, nebūs naudas. stress, slimības, smaga cīņa par izdzīvošanu. Pilsētas vadībai tagad pienāktos meklēt variantus un līdzekļus pilsētnieku atbalstam. Nepietiks jau gan ar Karostas tūristiem, kas tiek biedēti ar padomju laiku briesmām. starp citu, toreiz ne drūmākos sapņos cilvēkiem nerādījās tā bezizeja, kas šodien.

Liepājas pilsētas vadība galvu par tādām lietām nelauza. viņi toties sarīko tikšanos ar asv vēstnieku, pieminot asv lidotājus, kas pirms 58 gadiem šķērsoja Padomju Latvijas gaisa telpu un tika notriekti. Protams, ka viņi bija karavīri un karavīram jāpilda savs pienākums. bet viņu komandieri – tie, kas sūtīja spiegot uz suverēnu valsti, tie, kas joprojām ar brīvības un demokrātijas vārdu izlaupa svešas valstis, vai viņi maz tiesīgi pieminēt tos, kurus paši sūtīja nāvē? asv vēstnieks Č. Larsons: „asv novērtē ikvienu valsti un cilvēku, kas cīnās par brīvību un demokrātiju, un ir gatavi ziedot savas dzīvības šo

vērtību vārdā.”

Latvijas rezerves virsnieku asociācijas pārstāvis J. raķis: „ikviens karavīrs pilda savu vissvētāko darbu – sargā savas valsts brīvību.” vienkāršiem vārdiem runājot – asv vēstnieks apsola šad tad pieminēt upurus, kas iespējami afganistānā, Kosovā un citos amerikas „drošību apdraudošos” karstos punktos, savukārt Latvijas rezerves virsnieks apliecina – Latvijas brīvību, izrādās, aizsargā mūsu kareivji irākā un afganistānā, tāpat kā asv brīvību aizstāvējuši izlūklidmašīnu lidotāji pie Liepājas 1950. gadā.

52 te jau pat minhauzens paliktu mēms...

09.04.2008.

Parādnieku audzēšana Par to, ka nabagi nevar nopirkt visu, ko sirds kāro, mūsu valdība rūpi netur. inflācija, redziet! taču, kad ekonomiskā krīze uzņem apgriezienus, tirdzniecība buksē un preces iegulst plauktos vai vienkārši bojājas, kad draud apsīkt peļņas straume baņķieru, deputātu un komersantu kontos – jā, tad mūsu valdība satraucas ne pa jokam.

Premjers apsolījis kredītņēmējiem atvieglot pavisam nesen pieņemtos noteikumus sakarā ar 10% pirmo iemaksu. ekonomikas ministrija jau paziņojusi, ka anulēs pastāvošos noteikumus 3 mēnešu laikā. sak, ņemiet vien, dārgie tautieši, bankās kredītus, dzīvojiet zaļi un nedomājiet, ka kredīti jāatdod. tik ilgi, līdz jūsu mantu zem ūtrupes āmura izsolīs tās pašas bankas. tikai par ūtrupes iespējamību, par to nu ne vārda potenciālajiem kredītņēmējiem. bet parādu piedziņas firmas vairojas. saož savu laupījumu. viena šāda firma „Paus Konsults” nupat veikusi pētījumu par 200 000 parādnieku. Divi simti tūkstoši – cipariņš, tā nekas!

Nu, un pēc šī apjomīgā pētījuma esot secināts, ka Latvijas vidējais parādnieks ir vīrietis ap 40 gadiem, parāda summa – 500 latu, kurš strādā privātbiznesā. Protams, pētījums kā jau pētījums. ar grafikiem un procentiem. bankas par šo pētījumu priecīgas, esot izstrādāti kredītreitingi 5 līmeņos. arī par potenciālo kredītņēmēju dzīves vietas esamību un attiecībām ar narkotikām. bankas negrib riskēt – tās grib sapīt parādnieku tīklos kārtīgus maksātājus. Loģiski.

5 toties premjers tēvišķi pamāca, ka nevajadzētu celt cenas apģērbam, apaviem un izklaidei. Zili brīnumi - vai tad

no mēness nokritis, ka nezina - viena daļa tautas jau sen tērpjas un apaujas no humānās palīdzības sūtījumiem, bet otra - sabiedrības krējums -iepērkas briselē, milānā, Londonā.

Un izklaide... Dzīres mēra laikā?

Dzīve uz parāda. „rozes uz kredīta” – bija reiz tāda grāmata. toreiz, kad mēs par kredītiem un parādiem neraizējāmies.

09.04.2008.

Roka roku mazgā Ķekavas pagasta pašvaldība reģionālo lietu ministram ir kā zibens novedējs. Deputāti nepareizus lēmumus pieņēmuši, atļāvuši būvēt visiem gribētājiem, kur vien deguns rāda. Nu nākšoties jaukt nost būvējumus. varas vīriem ir spēks rokās, un Ķekavas deputāti uz karstām pēdām tiek atlaisti. turpmāk rīkošoties administrators. No tautas partijas.

Pa to laiku rīgas Domē vienu pēc otras arestē amatpersonas, bet – nekas. Kultūras ministre kopā ar vēl pāris simtiem pozitīvistu aicina tiesu atbrīvot rD attīstības departamenta amatpersonu P. stranci no apcietinājuma, jo viņš esot labs cilvēks. Nez vai ar tām cilvēka kvalitātēm vien pietika, lai rīgas Dome apstiprinātu kultūras ministres megaprojektus, koncertzāli Daugavas vidū ieskaitot. bet tagad viss kārtībā, papīri parakstīti, zīmogi salikti, naudiņa apritē. tikai tas KNab jaucas, kur neviens šos neaicina. Pat tik tālu, ka kultūras ministre spiesta iejaukties, jo nepateicīga jau nu viņa negribētu izskatīties. edmunds Krastiņš, atšķirībā no daža laba ietekmīga tP „ierindas biedra”, ēnā nesēž. viņš ir rīgas pilsētas attīstības 54 komitejas priekšsēdētājs, bet par korupciju savā pārvaldītajā jomā gan neko nav dzirdējis. viņš pat esot ar mieru atkāpties no sava amata, ja kāds viņam pierādīšot par korupcijas esamību. apcietinātās amatpersonas, fakti, kas kļuvuši zināmi – par to visu Krastiņa kungs nievīgi smīn. Kurš ko var pierādīt?

Neviens neko, jo roka roku mazgā, un shēmas darbojas. vispār jau edmunds Krastiņš ir kā tautas partijas atpazīšanas zīme. Pirms dažiem mēnešiem e. Krastiņš sev ierastajā, nicīgajā tonī aizrādīja, ka plebeji, kas strādā noteiktas darba stundas, nevar iedomāties, ka gudrs cilvēks spēj apvienot vairākus darbus.

Un tā nu e. Krastiņš raujas kā Latvijas Nacionālās operas konsultatīvās padomes loceklis (interesanti – vai izraugās operu repertuāru?), piestrādā par Finansu ministrijas padomnieku, rīgas brīvostas pārvaldes valdes locekli, ekonomistu apvienības 2000. valdes locekli. Un tas vēl nav viss. viņš ir arī

Ziemeļu investīciju bankas direktors, un a. Kalvītis kopā ar O. spurdziņu savas darbības pēdējās dienās parakstīja papīrus un iecēla mūsu varoni šajā amatā arī uz priekšdienām – no 2008. gada 1. jūnija līdz 2012. gada 31. maijam.

Nu, sakiet, kā tik noslogots cilvēks lai ierauga korupciju savā pamatdarbā? Un to, ka viņš pats tur varētu būt iejaukts – nu negaidiet, ka kāds oranžais to labprātīgi atzīs.

11.04.2008.

Tēvzemiešu priekšnesums varas partiju reitingi krīt, un tās manāmi satraukušās. tēvzemiešu runasvīrs J. Dobelis sen nav dzirdēts saeimas tribīnē bārstām savas nacionālpatriotiskās runas pērles. Nez vai minētajam kungam nebūs par ļaunu nācis Lato Lapsas aizrādījums par zaļo pūķi. Jo, redz, J. Dobelis maķenīt pārcentās, pildīdams komisijas priekšnieka vietu savā 55 ierastajā stilā, kad deputāti viņam uzticēja priekšsēža posteni „tiesāšanās ķēķa” lietā. arī padomju demonstrāciju orators P. tabūns pieslējies klusējošam vairākumam. tā nu tēvzemiešiem sākušies grūti laiki. Pastaliņām, prievītēm un latviskumam arvien mazāk sekotāju. bet noiet no politiskās skatuves –nē, to nu tēvzemieši darīt netaisās. tad nu mūsu tūdaliņi nāk klajā ar skanīgiem paziņojumiem. Nē, nē - tur, protams, nav ne vārda par reāliem darbiem, kas vairotu vēlētāju labklājību. Par nodokļiem gan viņi aizdomājušies, bet ne jau par progresīvo – kad bagātie maksā vairāk. Kur nu! Kopā ar pārējām varas partijām tēvzemieši kā mūris nostājas pret jebkuru „saskaņas centra” ierosinājumu progresīvā nodokļa sakarā.

Latvijā ir unikāla situācija, par kuru gan valdība skaļi nerunā. Patiesību sakot, klusē kā ūdeni mutē ieņēmusi. Lieta tāda, ka tas, kurš nopelna gadā vairāk par 29 600 latiem, no sociālā nodokļa maksāšanas ir atbrīvots. Pavisam un pilnīgi.

Jo, redz, citādi, viņš slēpšot savus ienākumus. arī loģika šajā gadījumā – unikāla. tad jau varētu nesodīt slepkavu, aizbildinoties, ka citādi viņš slapstīsies. starp citu, ja labi pelnošajiem noņemtu šo labvēlības statusu, Latvijas valsts gadā iegūtu 59 miljonus latu. tā vietā, lai tēvzemieši cīnītos par šādas naudas ekonomisku apriti, viņi kārtējo reizi dzied latviskus meldiņus potenciālā vēlētāja ausī. tā, nu, lūk, tēvzemieši nelaidīšot valstī viesstrādniekus. Un valdībai esot jāizstrādā konkrēta programma – brīnumi gan, it kā paši nesēdētu šajā valdībā kā vecas bekas.

tēvzemieši deklarē – jāceļ latviešu dzimstība, jāmazina latviešu izceļošana, jāvairo nelatviešu izceļošana, jāmazina nelatviešu ieceļošana, un tādā garā kārtējais sacerējums nāk klajā. Kārtējais divkosības šedevrs, kad tautiskuma sludinātāji pārdevušies globālajam kapitālam.

1.04.2008.

56

Maizi un izpriecas!

57 Digitalizētāji Digitalizācijas lietā apsūdzētie tiesas zālē jūtas it omulīgi, Kā nu ne? viņu ir daudz - 20 apsūdzētie, un viņu advokāti ik pa brīdim izdomā iemeslu tiesneša noraidījumam vai kādam citam iemeslam, lai tiesas sēde nenotiktu . Un nenotiek arī. Jau piekto reizi sanākot, runāšana pēc būtības vēl nav sākusies.bet pats galvenais digitalizētājs tiesas zālē nemaz nesēž.

Latvijas valsts radio televīzijas centrs (LvrtC) savulaik kā visi kārtīgi uzņēmumi izveidoja tā saucamo meitas uzņēmumu. Naudas apritei. tikko digitalizācijas lieta sāka nelabi ost, tā Uzņēmumu reģistrs uz karstām pēdām likvidēja LvrtC tā saucamo, meitas uzņēmumu. apsūdzētie un viņu labvēļi – likvidētāji nopriecājās, ka nu visi gali ūdenī. tos 2,3 miljonus latu, par kuriem viņi pēc prokurora domām, radījuši zaudējumus valstij, nav kam atdot. Cietušais nav, un beigta balle. Prokurors Piliksers gan domā savādāk Kamēr tiesu darbi turpinās, un digitalizētāji cer uz labvēlīgu spriedumu, tas pats LvrtC kļūšot par starpnieku valstiski svarīgā maiņas procesā. Lattelecom tiks apmainīts pret Lmt, ja skandināvi piekritīs. Pēc tam Lattelecom pārdošot amerikāņiem. shēmas sarežģītas un tikai pašiem shēmotājiem saprotamas. telefona lietotājam gan nekas labs sagaidāms nav. tāpat kā Latvijas valstij, kas investējusi Lattelecoma optiskajos kabeļos prāvas summas, uz peļņu nav ko cerēt. tēvzemietis r. Zīle zina stāstīt, ka nākošgad es pieņems speciālas regulas šajā jomā un konkurences vairošanas vārdā pieeja optiskajiem kabeļiem

jānodrošina jebkuram uzņēmējam. ak, šie shēmotāji! būtu kaut reizi ņēmuši vērā savas valsts intereses! bet pagaidām redzam vien to, ka shēmošana kļūst arvien populārāka. Kamēr vienus tiesā, otri auž tālāk korupcijas, naudas atmazgāšanas un krāpšanas tīklus.

14.04.2008.

58 Kuluāru spēles i. Godmaņa valdība nostrādājusi 100 dienas. Premjers neskopojas ar pārskatiem. viss salikts pa plauktiņiem paredzētais un izpildītais. vislielākais nopelns esot pensiju indeksēšana. J. Dombura raidījumā gan „saskaņas centra” N. Ušakovs bilda, ka pašreizējās inflācijas apstākļos to nedarīt būtu noziegums un ka nodomu protokolu rakstīšana un situācijas apzināšana neko negroza realitātē.

Premjers rāda raižpilnu vaigu un uzskaita punktu pa punktam. beidzot pieņemts lēmums par Gaismas pils (bibliotēkas) būvēšanu. tikai ar tiem cipariem tīrais negals.

Celtniecības izmaksas krietni samazinājušās, salīdzinot ar sākotnējiem aprēķiniem. Kultūras ministre bilst, ka celtnieki esot bada maizē, tāpēc valsts varēšot ietaupīt. bet nepagūst vēl klausītājs apdomāt aģentūras „Jaunie 3 brāļi” jauko izvēli, kad uzzina, ka par 135 miljoniem latu paredzēts uzcelt tikai karkasu – bez jebkādām komunikācijām. tad nu reiz sagaidīsim cipariņus – oi, oi, oi! toties varēsim lepoties ar zelta tiltu un gaismas pili. tikmēr kuluāros virmo sarunas par jaunas valdības veidošanu. Jaunais laiks pēkšņi zaudējis savu principialitāti, ir ar mieru sadarboties ar tautas partiju. bet varbūt tP tikai pūš dūmus acīs vēlētājiem, jo shēmotāji tieši šajā partijā ir savā cinismā nepārspējami.

16.04.2008.

Rets gadījums Kā nu tur bija, kā nebija ar e – lietu ministres i. Gudeles dzimšanas dienas zemeņu tortēm, skaidros KNabs un prokuratūra, toties masu medijiem veselas 3 dienas galvenās 59 ziņas topā e- lietu ministre. valsts kasē atmaksājusi iztērētos 700 latus, bet pati, izrādās, nemaz nav mielojusies ar dārgo torti. Un tad riņķa dancis ap demisiju – prezidents skarbi iesaka atkāpties, premjers noraida atlūgumu, līdz nākamā dienā viss mainās, un e- lietu ministre pamet amatu. rets gadījums Latvijas politikā. Ko tik nav sastrādājis dažs labs cits ministrs, bet demisija viņiem ne sapņos nav rādījusies. boldāns, kas ar tēvzemiešu svētību savā Kubulu pagastā

viltoja vēlēšanu rezultātus un iekļuva saeimā, pat cietumā sēdēdams, saņēma algu kā tautas kalps un vēl joprojām domā, ka viņš nav ne kripatiņu noziedzies, Jūrmalgeitas lielākā kretīna meklētāji turpina sacerēt shēmas par to pašu tēmu, kultūras ministre ar parakstu apliecina, ka aizdomās turama amatpersona ir labs cilvēks un tādējādi apšauba valsts tiesībsargājošo instanču darbu, satiksmes ministrs, nogremdējis Latvijas Pastu, skatās pēc treknākiem kumosiem, zemkopības ministrs, kas iznīcinājis cukura rūpniecību un grauj piena ražošanu, uzmundrina zemniekus, ka jāmeklē cita darbības joma. Juristi, kuru sarunas publiskotas skandalozā grāmatā, izveido vien ētikas komisiju. viss turpinās.

19.04.2008.

Slepenas naudas upes Notiek parakstīšanās par Grozījumiem Pensiju likumā par minimālo pensiju iztikas minimuma apmērā. valdošā koalīcija satraukusies, ka pensionāri tādā gadījumā sagraus visu sociālo sistēmu. arī pašlaik, izrādās, sociālais budžets nepavisam nav tukšs, bet no tā pa riekšavai vien naudiņu grābj ārā valsts budžets. Un valsts budžetā naudas nepietiks nekad, tas nu ir skaidrs pat vientiesim.

Un kā nu ne. Ne čiku, ne grabu, bet jau 2006. gada 12. septembrī Latvija parakstījusi nodomu vēstuli par stratēģisko 60 pārvadājumu iniciatīvas īstenošanu. saprašanās memoranda parakstīšanā asv ar gudru ziņu iesaistījusi mūsu Dievzemīti, bulgāriju, Čehiju, igauniju, Lietuvu, rumāniju, Poliju un vēl dažas tamlīdzīgas ekonomiskās ”izaugsmes” valstiņas. tas nozīmē, ka jau šogad par 3 militāro transporta lidmašīnu iegādi, kuras tiks bāzētas Ungārijā, Papas aviobāzē, Latvijai jāmaksā 4, 37 miljoni latu. aizsardzības ministrijas jau tā lielajā budžetā šādas naudas nav, tad nu valdība lemšot par līdzekļu piešķiršanu no Finansu ministrijas 2008. gada programmas neparedzētiem gadījumiem. taču ar šo maksājumu nekas vēl nebeidzas. memorands darbojas līdz 2035. gadam un Latvijai ir tas gods samaksāt 61,44 miljonus dolāru jeb 27,4 miljonus latu. tie gan esot tikai sākotnējie aprēķini, summas varot mainīties, un, protams, ka tās mainīsies. mazākas gan netaps, tas nav apšaubāms. tāpat kā gadījumā ar nacionālo zelta tiltu un stikla kalnu. bet asv īsteno kārtējo biznesa projektu – pārdod savas kompānijas „boeing” transporta lidmašīnas „C-17”, par tām lai samaksā satelītvalstiņas, kuras pēc tam, aizstāvot sava asv saimnieka intereses, karos un sagādās tam materiālos resursus,

ziedojot sevi un noasiņojot gan fiziski, gan ekonomiski. Un tas viss kopā norit projekta „Demokrātija un cīņa pret terorismu” ietvaros. Un Latvija bez tam esot neatkarīga valsts...

Dīvaina neatkarība – kad cilvēkiem savā zemē nav vietas, jo trūkst darba un maizes, bet valsts (tā pati folklorā minētā Dievzemīte) veicina asinsizliešanu pasaulē.

20.04.2008.

Izdzīvošanas režīms Latvijas prezidents viesojas asv, saņem norādījumus Gruzijas un Ukrainas demokratizēšanas jautājumā, apsola 61 Latvijas karavīrus afganistānas kaujas laukiem un uzklausa solījumus par bezvīzu režīmu, kam pretim jānodrošina personas datu pieejamība. stādamies amatā, mūsu prezidents solīja, ka darbosies iekšpolitikā. Nekā nebija! tautai viņš tēvišķi pamāca ieslēgt izdzīvošanas režīmu un metas aizstāvēt aizjūras drauga savtīgās intereses tam svešā kontinentā. izdzīvošanas režīms. Cilvēks cilvēkam vilks! Jo lielāka nabadzība, jo vairāk agresijas. tikai tas, diemžēl, nenozīmē, ka uzņēmēju vidē ir citādi. Lielākas peļņas vārdā vilki cits citam rīkles grauž. Konkurence, naudas izkrāpšanas shēmas, politiķi kā lobiji un korupcija kā buržuāziskas iekārtas princips. Jo citāda alternatīva kapitālismā gluži vienkārši nav iespējama. arī lidostas „rīga” taksometru parki ieslēguši izdzīvošanas režīmu. Lieta tāda, ka lidosta pārdod licenci vest pasažierus katrai firmai, kas samaksā 6000 latu. apaļa summiņa. Pašlaik par pasažieru makiem cīnās melnie un sarkanie taksometri. sarkanie – rīgas taksometru parks (rtP) - ieguvuši potenciālo braucēju uzticību, tādēļ pie tiem – rinda. savukārt melnie takši – riga taxi - paši stāv rindā. tad nu, lai situāciju mainītu sev par labu, melno spēkratu kučieri tā maķenīt fiziski iespaidojuši dispečeri. Lai iemācās regulēt satiksmi. vai nu tik vien fiziskas iespaidošanas esam pieredzējuši? Nē, protams. Laimīgs tas, kas dzīvs palicis. agresija aug ģeometriskā progresijā. vispārējā izdzīvošanas režīmā un agresijas vilnī rēķini sajukuši arī dažam labam saeimas deputātam. it sevišķi tas skāris Jaunā laika dāmas un šo politisko spēku pametušo Kalnieti, kā arī viņas satelītu – Kristovska kungu. minētās kundzes un kungi šķiet aizmirsuši, ka viņi ievēlēti parlamentā, lai risinātu Latvijas problēmas. tā vietā viņi organizē „tautas sapulci”, kurā (lai slavēts tautas veselais saprāts) pulcējas vien pārdesmit atbalstītāji. toties eksministre rībena sagatavojusi emocionālu savārstījumu tibetas deklarācijas aizstāvībai. Lai

slavēts saeimas vairākums, kas neatbalstīja to!

62 sakiet, ko gribat, bet arī tā ir agresija – jaukties citas valsts lietās, nejēdzot pildīt savus pienākumus savā valstī!

25.04.2008.

Smagsvari ringā tie vis vairs nav kādi sīki gariņi, kas sastapušies uz politiskās skatuves. bijušais premjers jau sen grieza zobus uz KNaba priekšnieku Loskutovu.

Pirmais raunds gan pašam Kalvītim beidzās pavisam neveiksmīgi – bija jāatstāj ilgi sildītais premjera krēsls. toties Loskutovs nenobijās, palika amatā un turpināja sagādāt galvassāpes tautas partijai. Un galvassāpes, kā rādās, ir krietnas un nepārejošas. tautas partijai jāatmaksā valsts budžetā priekšvēlēšanu kampaņā pārtērētais 1 miljons latu – tā izlēmis KNabs. tautas partija tādu ultimātu uzskata par pilnīgi nepieļaujamu un savukārt sūdz tiesā KNabu.

Kas to lai zina, kā viss beigtos, ja pēkšņi kā pērkons no skaidrām debesīm nenāktu ziņa, ka KNaba darbinieki pievākuši naudu. Daudz naudas. Loskutovs gan steidzīgi atlaiž vainīgos mantraušus, taču tautas partija gavilē. Dunci mugurā savam priekšniekam, nejauši vai tīši, izrādās ietriekuši paši KNaba darbinieki.

Kalvītis atkal ir zirgā – piedraud Loskutovam ar kriminālatbildību un, drošs paliek drošs, izteiksmīgi brīdina arī ģenerālprokuroru, lai tas izlemj tautas partijas labā. vārdu sakot – tautas partija rullē, bet Loskutovam jātinas. Un tad jau, protama lieta, ka miljonu neviens vairs nepieminēs.

Jo, lūk, tā pozitīvisma kampaņa taču esot bijusi trešo personu iniciatīva, un tas tikai sīkums un nejauša sakritība, ka tur darbojies tautas partijas biroja vadītājs un citi aktīvi partijas biedri.

6 Kārtējo reizi tautas partija pierāda savu cinismu un dubultu standartu piemērošanu. toties mācītāju partija kopā ar Latvijas ceļu oriģināli atrisinājuši jautājumu par pārtērētiem un valstij atmaksājamiem līdzekļiem. izrādās, tie vairs neesot tie paši mācītāji, ne arī ceļinieki, kas toreiz reklamēja savus kandidātus. toreiz bijušas 2 partijas, tagad apvienība. Ķer nu vēju laukā! bet tikmēr divi smagsvari cīnās – kurš kuru nogāzīs nokdaunā? Un katram savi fani auro tribīnēs.

26.04.2008.

Miers. Darbs. Maijs.

Sveiciens darba ņēmēju solidaritātes svētkos!

1. maijs – tie ir Darbaļaužu solidaritātes svētki. tas nekas, ka tagad tos dēvē par Darba svētkiem. Darbaļaudis un solidaritāte – tie tādi bīstami jēdzieni. tomēr mūsdienīgā interpretācijā arī pietrūkst konsekvences - kādu darbu tad slavinām? miers, darbs, maijs – tās reiz bija vērtības. miers un drošība sev, saviem mīļajiem. Darbs ikvienam un darba augļi – labklājība ģimenei, izglītība, medicīniskie pakalpojumi bez maksas. Darba tikums un dzīves mērķis apreibinošu, iluzoru pseidovērtību vietā, ko baudām tagad. smadzeņu skalotāji – masu mediji, valstsvīri un sazombētas marionetes ik pa brītiņam piemin rietumnieciskās vērtības, kuras mums jāsargā. to vērtību vārdā mūsu karavīriem jādodas karot uz pasaules karstajiem punktiem. to vērtību vārdā tikām ievilināti NatO un es. rietumu vērtības mūžam tiek pieminētas terorisma sakarā.

Kādas tad tās ir? Demokrātija? brīvība? tukši vārdu vizuļi.

Dubulti standarti, kad viena valsts var pasludināt neatkarību suverēnas valsts sastāvā, kā tas notika ar Kosovu, bet citas, 64 kas nav to pašu rietumu ( pareizāk teikt, asv) interešu zonā, to nedrīkstot. vai rietumu vērtības ir nupat publiskotais skandāls austrijā, kad tēvs piekopa incestu pret savu meitu un turēja to pagrabā 24 gadus? vai rietumu vērtības ir pusaudžu pašnāvības un slepkavības skolās, ko ik pa brīdim veic skolu audzēkņi.

Ne sava prieka pēc viņi to dara. Kapitālistiskais patērētāju dzīves veids viņus ir novedis līdz tam, jo morāle, godīgums, līdzjūtība – cilvēciskās īpašības kapitālismā nav iespējamas a priori. tu vari būt vien lepns, neatkarīgs nabags. Humānismam te nav vietas. vien bizness, konkurence un izdzīvošanas cīņa. atsvešinātība starp cilvēkiem, ko iekārta ārstē ar šoviem, nevalstisko organizāciju šķietamu darbošanos un nemitīgu melu lavīnu. miers. Darbs. maijs. Palīdzēsim patiesām vērtībām kā Fēniksam atdzimt no pelniem.

01.05.2008.

Inflācija un korupcija inflācija aprīlī – 17,5 procenti. Prezidents mierina pavalstniekus, ka turpmāk piepildīšoties pozitīvās prognozes, jo negatīvās, redz, esot jau piepildījušās. Un vēl viņš iesaka uzsildīt ekonomiku. Nav gan saprotams, kā tas varētu izpausties.

Premjerministrs konstatē, ka sasniegti cenu griesti.

tirgus pētnieki satraukušies, ka pircēji krietni mazāk atstāj savu naudiņu tirdzniecības tīklos. Finansu ministrs silti iesaka katram valsts iedzīvotājam kļūt taupīgam. Darbojas lūk, mūsu valstsvīri – veido komunikāciju ar tautu. tikai inflācijai no tā ne silts, ne auksts. Un citādi nemaz nevar būt. valstī, kur vienu pēc otras sagrauj veselas rūpniecības nozares, tajā pašā laikā stimulējot patēriņa 65 pieaugumu uz kredītu rēķina, tās iedzīvotājiem par labklājību jāaizmirst.

Nesen pilnīgā slepenībā no Līvānu stikla rūpnīcas tika izvestas iekārtas. strādnieki bezpalīdzībā noskatījās un tagad satraucas, kas notiks ar stikla muzeju un viņu pašu nākotni, ko aptumšo reāli bezdarba draudi. „Līvānu stiklu” reiz privatizēja ārzemju investori, tagad uzņēmumu pārdod citam ārzemniekam, un beigta balle. Privātīpašums ir svēts – tas ir kapitālisma pirmais un galvenais bauslis.

Un arī privātā dzīve ir neskarama – tā saka rīgas domnieks a. ameriks, kad žurnālisti viņam pajautā, kā tas nākas, ka viņam pieder dzīvoklis būvkompānijas merks uzceltā mājā, kurā starp citu, pieder apartamenti arī rīgas domes aizturētajai amatpersonai Štramam un vēl dažam labam daža laba līguma parakstītājam un lēmuma pieņēmējam. būvkompānijai merks, kuras tā saucamais mātes uzņēmums darbojas igaunijā, izrādās, šāda prakse nepavisam nav sveša. atšķirībā no mums, tur gan ieinteresējušies tiesībsargājošie orgāni un, kā rādās, merks bez soda nepaliks. bet tikmēr amerika kungs brīdina žurnālistus nejaukties viņa privātajā dzīvē. inflācija – tas nav tikai statistikas cipars, tā ir arī korupcija, ko nenosauksi par privātu dzīvi!

1.05.2008.

Tarifi, prēmijas, santīmi sabiedrisko pakalpojumu regulators dīkā nesēž. ik pa laiciņam tas apstiprina Latvenergo, Latvijas Gāzes un citu monopolistu iecerētos tarifus. Un tarifi aug – komunālajiem maksājumiem, elektrībai, nu kārta gāzei. Kas atliek 66 iedzīvotājiem, saņemot kārtējo rēķinu? izvēles nav – maksā ragā vai atsakies no civilizācijas labumiem!

Un, izrādās, ka uz tarifu paaugstināšanas rēķina pelna ne tikai gāzes, elektrības vai siltuma piegādātāji. sevi tukšā neatstāj arī sabiedrisko pakalpojumu regulatora darbinieki.

Pati priekšniece pagājušajā gadā tikusi pie 11 tūkstošu lielas prēmijas. toties prēmiju izmaksāšanas skaita ziņā viņu

pārspējis pašas vadītā uzņēmuma darbinieks, kuram gada laikā izmaksātas prēmijas 13 reizes.

Laikam jau tik daudzas reizes prēmētais biedrs būs izaicinājis uz sacensībām satiksmes ministrijas ierēdņus, jo arī tur dažam labam prēmija maksāta 13 reizes gadā. Nu, ko – sacensības beigušās ar godīgu neizšķirtu.

Protama lieta, ka visi prēmētie biedri ir kautrīgi cilvēki un labprāt gribētu paturēt noslēpumā gan savas personas, gan prēmiju apjomus. visādi citādi varētu sarunāt, bet valsts Kontrole ar ingūnu sudrabu priekšgalā - tur jau pat valsts galvenais buldozers Šlesers netiek galā. valsts Kontrole atklāj izšķērdētus līdzekļus un necaurspīdīgu grāmatvedību teju vai jebkurā ministrijā un iestādē, kur vien veic kontroli. aģentūra „Jaunie 3 brāļi” jau paspējuši patērēt krietni lielu un greznu pavadošo tāmi – prezentācijas, semināri un citādas izrīcības, lai gan bēdīgi slaveno bibliotēku nolemts sākt būvēt tikai Jāņos.

Jebkurā citā valstī pēc tik daudziem kontroles aktiem par izšķērdēšanas faktiem sekotu valdības un premjera reakcija, pārkāpumu novēršana, vainīgo sodīšana. Pie mums nekas tamlīdzīgs. Kas māk, tam nāk – apejot likumus ar līkumu un vajadzības gadījumā tos palabojot. tas viss notiek tajā pašā laikā, kad liela daļa tautas skaita santīmus un taupa pat uz dienišķās maizes rēķina.

15.05.2008.

67 Diplomātiska klusēšana masu mediji nenoguruši gādā, lai mēs būtu labi informēti indivīdi. tā nu mēs vairāku dienu garumā klausāmies gan par sēklim uzskrējušu kruīza kuģi, gan viedokļus un minējumus par sēdēšanu rīgas zālienos.

Zinām, ka rīgas dome piešķīrusi 30 tūkstošus latu putuplasta cūkai, kas 6 metru garumā un 4 – augstumā greznosies Centrāltirgū. Un ar laiku esot iespējama arī granīta cūkas figūra 300 tūkstošu vērtībā.

Ja tā padomā – tas taču lieliski – piemineklis iznīcinātajai Latvijas cūkkopībai! Derētu jau gan arī kādu granīta cukurbieti un latvisku brūnaļu iemūžināt turpat tirgū. taisnības labad un vēstures studijām. ar to vēsturi ir pavisam citādas lietas. Galma vēsturnieku pārrakstītā – tā, kurā kā uz burvja mājienu mežabrāļi, kas pēc kara slepkavoja padomju varas aktīvistus, tiek pārvērsti brīvības cīnītājos un latviešu ss policisti – cēlos varoņos – skolu programmās ir ietverta un lētticīgam pilsonim ik pa laiciņam atgādināta.

bet nu sanākušas mērenas nepatikšanas. izrādās, kāds Latvijas pilsonis, kurš nav vēlējies atklāt savu identitāti, jau 2006. gadā piedāvājis starptautiskai izsolei 17. gadsimta holandiešu gleznu, kas reģistrēta kā 1942. gadā varšavas geto nobendēta cilvēka īpašums. Un nu ir diplomātiska klusēšana. it kā ūdeni mutē ieņēmuši gan masu mediji, gan vēsturnieki.

Protama lieta, ka jāklusē – citādi sabruks tas kāršu namiņš, tā pārrakstītā vēsture, kurā nav neviena vārda par latviešiem kā varšavas geto uzraugiem un bendēm, kas pie tam vēl piesavinājušies upuru mantas. Jāklusē, citādi zudīs „brīvības cīnītāju” spožais oreols un paliks kaila patiesība par šucmaņiem – „sugas latviešiem”. bet kailā patiesība kā āža kāja spraucas ārā no lakotas kurpes.

68 „saskaņas centrs” nosūtījis ģenerālprokuroram J. maizītim vēstuli ar lūgumu noskaidrot, kādā veidā glezna, kas piederējusi varšavas geto nonāvētajam, nokļuvusi Latvijā.

20.05.2008.

Valodas fanātiķi ilgus gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas radio ēterā skanēja a. skalberga balss. balsij jau nebūtu ne vainas, ja vien tā nesludinātu tik klaju naidu pret bijušo padomju iekārtu, pret krievu tautības cilvēkiem, ka pretīgumā nācās izslēgt radioaparātu. tas bija pilnīgi dzīvniecisks nacionālisms, meli, kuriem jo ilgi radio vadība atļāva indēt sabiedrisko apziņu. bet tad – kā bija, kā nebija, pazuda a. skalbergs no radio ētera. Nu, ko – sen jau bija laiks. tomēr, kā izrādās, mūsu paziņa nekur nav pazudis – valsts valodas Centrā strādā par sabiedrisko attiecību speciālistu. tā vien rādās, ka tur viņš raujas vaiga sviedros pēc savas agrākās pārliecības un taktikas, jo gandrīz katru dienu dzirdam jaunumus par vvC aktivitātēm. visvairāk valodnieki iecienījuši Latgali. Preiļos – 100 latu soda nauda jāmaksā bērnu dārza audzinātājai par valsts valodas neprasmi attiecīgā līmenī. tāds pats protokols un soda nauda Ludzas skolotājai, bet Jēkabpils treneri bargie valodas sargi apciemojuši jau divkārt un abas reizes sods simts latu apmērā.

Protams, ka vvC ierēdņiem galvas nesāp par to, ka sodītajiem aldziņas jau tā nav no tām biezākām, viņi paši toties vizinās pa Latgali par valsts naudu – bez rūpēm un problēmām. Un par skolotājām, bērnudārza audzinātājām un treneriem nekādas diskusijas neizraisās.

69

Cita lieta, kad īsi pirms pasaules hokeja čempionāta vvC ķērās klāt Latvijas hokeja izlases trenerim O. Znarokam, uzaicinot viņu ierasties uz latviešu valodas prasmju pārbaudi.

Kā vienmēr šādos gadījumos sarosījās nacionālistu koris – mūsu valodu nicina, neļausim, parādīsim viņam!

Hokeja izlase ar visu treneri tikmēr āva kājas un brauca uz Kanādu, bet kori atvēsināja ziņa, ka O. Znaroks nemaz nav šāds tāds Latvijas nepilsonis, ne Krievijas pavalstnieks, bet īstens vācijas pilsonis. Ko nu? Pēc analoģijas iznāk, ka iepriekšējo treneri - Zviedrijas pilsoni Lindstēmu arī tikpat skandalozi varētu aicināt uz eksaminēšanu.

O. Znarokam ne jau nu gluži par velti, bet par īpašiem nopelniem, par hokeja prasmi reiz piešķīra Latvijas pilsonību. viņš izvēlējās vācijas pilsonību – vai tāpēc tagad vvC atriebība? tagad vvC dienas kārtībā – ugunsdzēsēji un citi glābēji.

Lai i nedomā glābt pilsoņus no ugunsgrēka kāds latviski nerunājošs glābējs. vvC nosargās latviešu valodu cauri visām ugunīm un ūdeņiem.

Kas tas ir – pārlieka centība, ambīciju apmierināšana, fanātisms?

2.05.2008.

Integrācijas biedi Katram savas rūpes. Zemnieki uztraucas par piena iepirkuma cenu kritumu un „valmieras piena” atteikumu turpmāk iepirkt pienu no Kurzemes brūnaļām. skolotāji, policisti un mediķi no finansu ministra dzird nākotnes prognozes, ka algas pielikumu viņiem neredzēt kā savas ausis. budžeta ieņēmumi, lūk, nepildoties. varas partijām savas rūpes, un ne mazākas. tautas partija visiem līdzekļiem cenšas atgūt zaudēto tautas uzticību. tas 70 labi saprotams, jo vēlēšanas nav aiz kalniem. Kā piekļūt vēlētājam? O, tautas partija, protams, ir rūdīta gan pozitīvisma kampaņās, gan digitalizācijas lietā un kādās tik ne intrigās un mahinācijās! Par pozitīvisma kampaņas iztērēto miljonu, ko skarbi valsts kasē atmaksāt pieprasa KNabs, viņi neklapē ne ar ausi, tā vietā, apsverot ideju par KNaba pievienošanu kādam klausīgākam kantorim. Digitalizācijas lietu arī izdevās novilcināt, nepamatoti noraidot tiesnesi. toties tP bažas rada reitingu kritums socioloģiskās aptaujās. tauta vairs nemīlot tautas partiju, vairāk uzticoties Latvijas ceļa un Pirmās partijas apvienībai. vai tas būtu premjera nopelns? tP izplānojusi kārtējo mahināciju, cerot nošaut divus

zaķus ar vienu šāvienu. tā, lai trāpa arī saskaņas centram, kas ilgstoši saglabā līderpozīcijas tajos pašos reitingos. tā nu tP Kalvīša personā pasviež tautai ideju par integrācijas un bērnu un ģimenes lietu ministriju likvidēšanu. Naudiņu ietaupīšot.

No integrācijas tik un tā neesot nekādas jēgas, jo 9. maijā pie Uzvaras pieminekļa bijuši pārāk daudz neintegrēto. atcerēsimies, ka abas ministrijas vada premjera partijas biedri.

Dīvaina loģika. Un vēl dīvaināk, ka tP ar savām nacionālisma idejām dodas ierakumu cīņās ar tēvzemiešiem, pasludinādami sevi par kvēliem latviskuma aizstāvjiem. bēdīgi slavenais advokāts a. Grūtups, kurš aizmirsis, ka pats rakstīja likumus, lai izsaimniekotu Latviju, tagad uztraucies par šķietamu 5. kolonu. eksprezidents G. Ulmanis baltijas forumā esot necienīgi izteicies. Ko tad viņš tādu teicis? izrādās, vien to, ka ir apsveicami, ka tagad latviešu bērni mācās krievu valodu un krievu bērni – latviešu. tā arī ir integrācija. Šķiet, ka dažiem politiskiem spēkiem tā tik ļoti traucē, ka veselu ministriju gatavojas ziedot uz nacionālisma altāra.

27.05.2008.

71 Piena dumpis Ko darīt zemniekam, kas paklausīgi sekojis valdības un eiropas norādījumiem, ņēmis kredītus, modernizējis piensaimniecību? Un nu centīgais piensaimnieks sastopas ar skarbo īstenību – piena pārstrādes uzņēmumi samazina iepirkuma cenas. bankas gan kredītsaistības nedomā pārskatīt, tās savu naudu piedzīs, lūst vai plīst. izvēle nav sevišķi liela. Pienu pat savam kaimiņam legāli un oficiāli pārdot vis nevar, ja neesi izgājis veselu rindu analīžu, sertifikāciju un par to visu neesi samaksājis valstij krietnu naudiņu. summiņa grozoties ap 700 latu, lai zemnieks beidzot varētu piekļūt brīvam tirgum.

Zemkopības ministrs runā taisnu valodu – esot jāpārorientējas uz aitkopību. Un arī kāpostus varot audzēt.

Jā, jā, ir jau mums strausu fermas un dzērveņu purvi.

Piena lopkopība, kas Latvijā pastāvējusi kopš neatminamiem laikiem, ir uz iznīkšanas robežas. Zemnieki sasparojušies drosmīgam, tomēr izmisuma radītam solim – vest piena cisternas uz rīgu un Doma laukumā dalīt pienu pilsētniekiem par baltu velti. akcija izdevās, sanāca rīdzinieki ar burkām un kanniņām, rindā stāvēja, pienu slavēja.

Zemkopības ministrs arī itin nemaz neiebilstot pret šādu zemnieku rīkotu akciju. iepriekš gan zemnieku vidū paklīduši

draudi par subsīdiju nemaksāšanu un citādām sankcijām pret protestētājiem. tikai ko līdz zemkopības ministra parunāšana, ko līdz pilsētnieku atbalsts, ja gotiņām un viņu saimniekiem nākotne miglā tīta? arī vācijas un beļģijas piensaimnieki nav apmierināti, jo piena iepirkuma cena samazināta. eiropas Parlaments tā lēmis. tagad, kad zemnieki draudējuši pienu gāzt grāvjos, eiropas birokrāti aicina to nedarīt, vajagot sēsties pie sarunu galda. smieklīgi, ja nebūtu skumji.

72 vecajā eiropā piensaimnieki izdzīvos, jo viņi ir kooperatīvu biedri. viņiem pieder savi pārstrādes uzņēmumi, un viņi ir spējīgi diktēt noteikumus. Pie mums veiksmīgi tika iznīcinātas padomju saimniecības un kolhozi, pie reizes iedvešot pārliecību, ka lai nu no kā, bet no kooperatīviem jābēg pa gabalu. tajā pašā laikā spānijas zvejnieki par baltu velti dala iedzīvotājiem zivis – arī viņiem tā pati problēma – zvejošana nes zaudējumus.

1.06.2008.

Par naudu velns danco Katrs pelna, kā māk. Un tā kā algoti darbi nemaz pa zemi nemētājas, tiek meklētas alternatīvas. vieni specializējas uz dārglietu veikalu nakts apmeklējumiem, otri tādā pašā nakts melnumā pamanās aiznest bankomātu ar visu naudu. valsts ierēdņi par valsts naudu rīko sporta svētkus un brauc uz ārzemēm pieredzes apmaiņā. tie, kas sevišķi labi pārzina naudas ceļus, taisa shēmas un tīklus, lai apmazgātu negodīgi iegūtus līdzekļus. vai nu apdrošināšanas kompānija bta lai būtu kāds izņēmums? Ne čiku, ne grabu, šie nāk klajā ar paziņojumu, ka no 1. jūnija pie viņiem pieejamas ātruma polises. izstrādāti noteikumi ne pa jokam – ja cilvēks netīšām un neuzmanīgi pārsniedzis ātrumu līdz 20 kilometriem vairāk nekā Ceļu satiksmes noteikumos paredzēts, apdrošināšanas kompānija soda naudu mīļuprāt samaksās neuzmanīgā braucēja vietā.

Nu kur vēl lielāka pretimnākšana saviem klientiem! tā vien rādās, ka autobraucēji tagad strīpām skries un rindā stāvēs pie šādas apdrošināšanas kompānijas, ignorējot visus konkurentus.

7 rodas gan daži ne visai patīkami jautājumi. vai stūresvīrs drīkst būt tik neuzmanīgs, lai pārsniegtu ātrumu par 20 kilometriem? Un kā tad ar bērniem, gājējiem šī neuzmanīgā

braucēja ceļā? Un kāpēc tad vispār nepieciešami Ceļu satiksmes noteikumi? vai tā nav tāda pati korupcija kā kukulis dakterim, juristam vai citai amatpersonai? vai par šādu darbību nepienākas sods?

Laikam jau arī iekšlietu ministram radušies šādi tādi jautājumi, jo tā vien rādās, ka bta spožā ideja neies vis cauri, lai gan pagaidām iekšlietu ministrija vien lūdz atteikties no šāda pakalpojuma, jo tas pavairošot ceļu satiksmes negadījumu skaitu. izbrīnu rada tas, ka šāda ideja vispār varēja rasties, ka tā tika attīstīta un pilnveidota, noformulēta un prezentēta kā lieliska iespēja izskaust korupciju ceļu policistu vidū, jo nav jānorēķinās pašam braucējam. interesanti gan, ko turpmāk darīs ceļu policisti? vai ķers agresīvos braucējus? vai vērts? bet bta sodīt gan būtu vērts – par agresīvo braucēju atbalstīšanu, par antisabiedriskiem noteikumiem un likuma normu degradācijas centieniem. bet vai kāds to darīs?

4.06.2008.

Konkurence Latvijas zvejnieki steidz rakstīt pieteikumus, lai saņemtu kompensāciju naudu par zvejas kuģu sagriešanu. tad nu arī Latvijas zvejniecība būs godam noņemta no sacensību trases. tāpat kā cukurbiešu audzēšana. Piensaimnieki vēl pēdējiem spēkiem cīnās, domā par kooperēšanos. Kā noturēties izmisīgajā konkurences cīņā, dzīvnieciskā sacensībā par izdzīvošanu?

74 eiropas lielražotājiem konkurentus nevajag. ātri vien pēc Jelgavas cukurfabrikas slēgšanas dāņi pamanījās tikt pie rūpnīcas zīmola cerībā, ka latvieši, nostalģisku jūtu vadīti, pirks tikai un vienīgi dāņu cukuru.

Nez kādas ķibeles piemeklējušas lielveikalu tīklu „maksima”. Pēc skaļās salātu mazgāšanas vai nemazgāšanas kampaņas pavisam reāli pircēji nokļūst slimnīcā ar salmonelozes diagnozi. vai arī te nenotiek slepenas konkurentu cīņas?

Konkurences padome maijā ierosinājusi lietu par iespējamu aizliegtu vienošanos starp divām lielākajām Latvijas alus ražotnēm – as „aldari” un as „Cēsu alus” (40% un 24 % no Latvijas alus tirgus). Šķiet – lai nu kam, bet alus ražotājiem nu gan nebūtu ko uztraukties. izrādās, latvieši gadā izdzer 120 miljonus litru alus, citiem vārdiem sakot, pusotru tūkstoti vilciena cisternu, kas naudas izteiksmē sastāda 240 miljonus latu. iespaidīga summiņa, ko tērējam uz nebēdu - investējam

savas veselības gandēšanā. bet lielās alus ražotnes esot pārsteigtas – dažs labs neliels brūzis izslāpušos veldzē par krietni mazāku summu.

Jo vairāk ceļas cenas, aug inflācija, jo nežēlīgāka, viltīgāka un slepenāka ir konkurence. Un ne tikai uzņēmumu vidū. vilku likumi arī starp ierēdņiem, vēlētām amatpersonām, deputātu padomniekiem un pilnvarniekiem.

Konkurence par vietu zem saules bezpajumtniekam pie atkritumu tvertnes un miljonu pārdales shēmas smalku aprindu lokā.

10.06.2008.

Samilzuši notikumi...

Kā negaisa mākonis pēc karstām un saulainām dienām biedē un sola veldzi, tā Latvijas politikā samilzuši notikumi, 75 cits par citu melnāki. vai izklīdīs mākoņi bez sekām un ievērības, vai negaiss būs drīz? tautas partija nevar samierināties ar pozitīvisma kampaņā iztērēto miljonu, ko KNab pieprasa atdot valsts budžetā.

KNab – tas, pirmkārt, ir Loskutovs, tāpēc tik liela ir tP vēlme tikt no viņa vaļā. Jā, iemesls it kā būtu – KNab darbinieki veipa un imša piesavinājušies naudu, kas izņemta krimināllietā apsūdzētiem, un KNaba vadītājs to pieļāvis. tomēr tas ir tikai pirmais iespaids, aiz kura vesela gūzma mums nezināmu apstākļu Kā tP vecbiedrs G. bērziņš zināja jau iepriekš par izņemtās naudas daudzumu un zemnieciskā taisnprātībā to atklāja? Kāpēc līdzīgos gadījumos viD ( par kontrabandu) un Naturalizācijas pārvaldē (par viltotām pasēm) iestāžu vadītājiem ne matiņš no galvas nenokrīt? Un pats galvenais – izrādās, ka šādā ceļā izņemta nauda ir slepena nauda, par kuras ceļiem un neceļiem nav lemts zināt pat KNaba priekšniekam.

Gluži tāpat kā G. bērziņš priekšlaikus izpļāpājās, mēli aiz zobiem netur arī aizsardzības ministrs – viss esot izlemts, ģenerālprokurors ar visu savu komisiju var lemt, kas vien ienāk prātā, Loskutovam esot jāaun kājas. tajā pašā laikā eiroparlamenta deputāti i. vaidere un v. Kristovskis, nespēdami un neprazdami citādā veidā sevi pierādīt, spēlē uz nacionālisma stīgām, lepojas ar savu kopīgo ideoloģisko augli – filmu „ Padomju stāsts”. biedrīši spodrina spalvu pirms nākošajām vēlēšanām. viņiem piebiedrojas arī privatizācijas shēmu un likumu autors – advokāts Grūtups.

Prezidents kļuvis izlēmīgs un drosmīgs – atdevis atpakaļ

saeimai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumu. esot sasteigts, paviršs un neizstrādāts. Nu jā – pašu vajadzībām tP un citi koalīcijas draugi cep likumus pēc savām iegribām un nepieciešamības, bet naudas atmazgāšanas likumu paģēr eiropa – cīņai pret teroristiem.

76 mūsu pašu teroristi pa to laiku dedzina Jūrmalas mežus un ne gailis pakaļ nedzied. septiņās vietās iekūruši pa ugunskuriņam, un priežu meži, kā arī kūdras zemsedze deg vareni. Labi, ka ugunsdzēsējiem palīgos devušies lietus mākoņi.

12.06.2008.

Savu kreklu tuvinieki Katram savs krekls tuvākais – tāds sakāmvārds. Un kad nu tos kreklus kāds sāk makten izrādīt, lai savu personu pierādītu, tad būsim uzmanīgi.

Kas teica, ka deputātiem viegla dzīve? tā nu var runāt tikai skaudīgi nelabvēļi. tautas kalpi paši zina, cik viņiem jābūt veikliem un tālredzīgiem, lai vēlētāju acīs mūžam izskatītos balti un čakli, tādi, kas dienu un nakti vienīgi par tautas labklājību domā un, pasarg, Dievs, ne par ko citu.

Deputātiem kā šahistiem jāizdomā vairāki gājieni uz priekšu. Nu, piemēram, tautas partija sāk zaudēt savu pozitīvisma auru. Pirmie to sajuta a. Pabriks un a. Štokenbergs.

Nu abi bagātie kungi it veiksmīgi tēlo sociāldemokrātus. arī s. Kalniete un v. Kristovskis var lepoties ar smalku ožu. Lai ik pa laiciņam vēlētājiem sevi parādītu, viņi piketē par tibetas tiesībām un pret okupāciju, pieprasa aizsardzības ministra demisiju, jo tas nav varējis noturēt mēli aiz zobiem KNab priekšnieka sakarā un tādējādi diskreditējot Latvijas tēlu. tēvzemiešu veterāne a. seile arī pametusi savu partiju, bet Latvijas avīzē varam lasīt viņas viedokli – „Galminieki nodevuši karalieni Latviju”. it kā viņa pie galminiekiem nekad nebūtu piederējusi, un tie nešķīstie galminieki ir pavisam citi un sveši.

77 tP veterāns, divdomīgu žestu virtuozs J. Lagzdiņš tajā pašā Latvijas avīzē stāsta, ka „tautas partija savu kļūdu limitu izsmēlusi.” bet vēl grūtākas dienas pienākušas ministriem. Premjers atklājis, ka budžeta ieņēmumi nepildās, nu, ko tu no tukša maka vari tērēt, tāpēc uz karstām pēdām licis katrai ministrijai iesniegt aprēķinu par līdzekļu ekonomiju. taupīšot uz iepirkumu un pārvaldes izdevumu rēķina. ministri kļuvuši stipri domīgi.

Finansu ministram jāskaidrojas ar Īrijas latviešiem, kuri neapmierināti ar atgriešanās nodokli. aizsardzības ministrs neatkāpjas no ieceres par zirgu rotu goda sardzes vajadzībām.

Lūk, tad gan varēsim katru dienu sagaidīt karaļus, karalienes, baņķierus un prezidentus.

Kamēr aizsardzības ministrs gatavojas šķirnes zirgu iegādei, tikmēr zemkopības ministrs Latvijas brūnaļas gan netaisās glābt.

Nē, nē – NatO budžetu neviens neaiztiks, arī gadsimta būves – stikla kalns un zelta tilts savus tēriņus neierobežos. taupīt būs spiesti tie, kas sen jau pieraduši to darīt.

14.06.2008.

Demokrātijas ilūzija Demokrātija – kapitālismā tā ir neskarama kā indijas svētā govs. Jēga un būtība? vairākuma vara? Pietiek ar to, ka katram ir tiesības paust viedokli un klaigāt uz velna paraušanu. Un viss. tavs viedoklis izskan tukšā gaisā, jo nekas nemainās.

Neviens lai i nedomā vērtēt un analizēt demokrātiju! te lieti noder sakāmvārds – muļķis nesapratīs, gudrs neko neteiks. Un kamēr muļķi nesaprot un gudrie neko nesaka, tikmēr demokratizētāji raujas melnās miesās. Paskat vien, 78 demokrātijas citadeles - asv - prezidents bušs to vien dara – ievieš demokrātiju ar meliem un vardarbību. Prezidenta amatu atstājot, dižais demokrāts vēl reizi atbraucis uz eiropu.

Par turpmāko demokratizāciju un lielgabalgaļas papildināšanu parunāt. Un kur vien demokratizētājs parādās, tur pretkara demonstrācijas un protestējošu ļaužu pūļi. Pat anglijā, kas vienmēr bijusi asv izcila sabiedrotā. tikai austrumeiropas valstsvīri klanās un izpilda demokratizētāju un globalizatoru iegribas. aizbrauc mūsu prezidents uz asv – paciemojas, parunājas. skat, nepaiet ne pāris nedēļas – rīgā pulcējas baltijas valstu un Polijas prezidenti, lai parakstītu rīgas deklarāciju Gruzijas un Ukrainas demokratizācijai, kas nozīmē tikai un vienīgi šo valstu iestāšanos NatO agresīvajā blokā. tajā pašā laikā Ukrainā jau vairākas pašvaldības pieņēmušas lēmumu pret stāšanos NatO. Ne pirmo reizi NatO ģenerālsekretāra viesošanās reizē Kijevā notiek masveidīgas antiNatO demonstrācijas. tomēr pasaules varenie neklapē ne ar ausīm. vien turpina gvelzt par demokrātiju. eiropas savienība arī, protams, esot demokrātisku valstu apvienība. tad jau gan pienāktos arī tautām lemt par turpmāko rīcības programmu. Nekā nebija! Par Lisabonas līguma paragrāfiem simtiem lappušu biezumā - ne čiku, ne grabu.

26 valstu valdības mīļu prātu ir ar mieru parakstīt līgumu.

Latvija, protams, jau pasteigusies to izdarīt. Un tikai Īrijas valstsvīri neatkāpjas no savas valsts Konstitūcijas – tautai jālemj. Un Īrijas tauta, par bailēm eiropas birokrātiem un prieku pavalstniekiem, pasaka „Nē – Lisabonas līgumam!”

Kāds īru balsotājs tā arī pateica: „ mēs šodien balsojam par visām eiropas tautām!”

Jā, jo viņiem bija šīs demokrātiskās tiesības – lemt savas valsts un visas eiropas likteni. mums, pārējiem, no demokrātiskām tiesībām – ne vēsts.

Kāpēc tad eiropas birokrāti tik ļoti baidījās no savām tautām, ka, imitējot demokrātiju, par Lisabonas līgumu 79 jeb eiropas jauno konstitūciju ļāva izlemt nacionālo valstu valdībām? Gluži vienkārši tāpēc, ka balsojums bija par nacionālas valsts vēl lielāku neatkarības zaudēšanu. ārlietas un nodokļu politika paredzēta ne vairs nacionālo parlamentu, bet gan eiropas parlamenta pārziņā. interesanti – kāpēc tad mums vispār vairs būtu vajadzīga valdība? tikai totalitārai pārraudzībai un kontrolei?

17.06.2008.

Mūžīgs karš Gadsimta ceturksni afganistānā notiek kaujas. Dienu no dienas, nedēļu pēc nedēļas, gadu pēc gada. bērni izaug un kļūst par jauniešiem, nepazīdami citādu dzīvi. Nezina, ko nozīmē klusums un miers. apkārt krāsmatas, okupācijas karaspēks un bezcerība. Un dzīvība graša vērtībā, jo par nākošo bombardēšanu nebrīdinās pat allahs. ... iebrauca Kandahāras cietuma vārtos mīnēta automašīna ar pašnāvnieku pie stūres. Pēc tam izcēlās apšaude starp kaujiniekiem un cietuma uzraugiem. No cietuma izbēga vairāk kā 1000 ieslodzīto.

Pavisam nesen pret afgānu prezidentu Karzaji militārās parādes laikā par godu pirms 16 gadiem gāztai valdībai tika izdarīts atentāts, kas gan beidzās tikai ar pamatīgu izbīli toties tad, kad Karzaji bija jau nomierinājies, viņš paziņoja, ka Pakistāna slēpj kaujiniekus un tādēļ afganistāna sūtīs turp savas karaspēka vienības. vārdu sakot, karošanai ne starpbrīžu, ne pārtraukuma. talibi savukārt paziņojuši, ka viņi cīnīsies tik ilgi, līdz 50 000 vīru lielā ārvalstnieku armija pametīs afganistānu.

NatO un asv agresīvie vadītāji pieprasa eiropas valstīm sūtīt 80 uz afganistānas kaujas laukiem vairāk kareivju un piešķirt vairāk naudas – tautsaimniecības atjaunošanai. Dīvaina loģika

– vispirms sagrauj, izposta, tad pasniedz dāvanu.

Un malā nestāv arī mūsu ārlietu ministrs teikdams, ka operācija afganistānā ir Latvijas prioritāte. Latvija klausa savus NatO priekšniekus – i karavīrus sūta, i 50 000 latu dod. tāds sīkums vien, salīdzinot ar asv, kas piecu gadu laikā karadarbībai irākā iztērējusi 650 miljardus dolāru, afganistānā - 200 miljardus, un nupat prezidents bušs baltajā namā panācis labvēlīgu balsojumu - nākamajā gadā asv karadarbībai afganistānā un irākā tērēs 162 miljardus dolāru. vai kāds brīnums, ka pašnāvnieku terora akcijām netrūkst? tas nozīmē tikai vienu – karš turpināsies. Dzīvība arī turpmāk būs graša vērtībā un nejaušības varā, tādēļ pašnāvnieku rindās stājas pat pusaudži. Dolāru miljardiem viņi pretim liek savas kailās dzīvības.

Kādas cilvēktiesības šai nelaimīgajai valstij nodrošina demokrātijas eksportētāji – okupanti? Kas viņiem meklējams svešā valstī, kurā, izrādās, bombardētas tiek ne tikai ēkas un cilvēki, bet arī narkotiku tranšejas, jo afganistānas policija un Lielbritānijas īpašie spēki atklājuši 237 tonnas hašiša. izsauktas divas lidmašīnas tranšeju bombardēšanai.

Narkotiku ražošanā afganistāna ieņem pirmo vietu pasaulē. – 93 % opiāta tirgus. Opija raža 2006. gadā – 6100 tonnas, 2007. – jau 8200. Zemnieki audzē opija magones, kas gala rezultātā kā pasaulē bīstamākā narkotika nonāk viņu okupētāju valstīs. Zemnieki grib ēst un dzīvot, tāpēc vajadzīga nauda. Liekas, ka ne tikai kaujinieki cīnās pret savas valsts okupantiem, to dara arī opija magoņu audzētāji.

19.06.2008.

81

Bijusī prezidente Vaira Vīķe - Freiberga (VVF) 82 Līgo! sit, Jānīti, vara bungas vārtu staba galiņā!

Nāc pie prāta, tu, valdība, Negrūd postā galīgā!

Oranžiem ir viena bēda, Loskutovam jāņem pēda. Šis nav nobijies ne nieka, tiesas darbi stāvot priekšā. „Diena” taisa sensāciju Kastēnam ar gudru ziņu, integrēt viņš gejus liedzis, Pats ar acīm dāmai miedzis.

Lai bij’ prieki, kam bij’ prieki, tirgotājiem tiem bij’ prieki, alus, šņabis Jāņa bērniem, Noreibst tie kā mušas pērnās.

Zemniekam ir dižas raizes, Kā lai turpmāk pelna maizi? sumbri, tauri ganās ārēs. „Piens nav topā”, – roze klārē.

Zvejniekiem ar mīļu prātu brisele liek kuģus graizīt.

Jūras vilki sēdēs krastā, Kādu latu viņiem atstās.

8 Drūma nākotne mums rādās Ne vairs cukura, ne piena, Zivju nav, ne Jāņu siera, viss par dārgu naudu pērkams.

Līgo saule, līgo zeme, Līgo visa radībiņa, Jāņa bērniem – skaidru galvu, Lielākā tā katram balva.

2.06.2008.

Temīda pret Latviju it kā nebūtu vēl pašu valstī nepatikšanu līdz kaklam un pāri, tūlīt pēc Jāņu svinēšanas viena pēc otras nāk ziņas no eiropas Cilvēktiesību tiesas.

J. ādamsona prasība pret Latvijas valsti par aizliegumu viņam kā vDK darbiniekam kandidēt saeimas vēlēšanās ir uzskatīta par pamatotu. J. ādamsonam pienākas 10 000 eiro vērta kompensācija no valsts. Nav jau gan nekāda lielā nauda,

salīdzinot ar citiem tēriņiem. tomēr galvenais ir morālais pliķis Latvijai – mācām juristus, pieņemam likumus, spriežam tiesu, un, izrādās, neko no tiesiskuma nesajēdzam. varēja jau nu gan tajā jomā ņemt grožus rokās bēdīgi slavenais galma ķēķa advokāts Grūtups, kurš visu savu laiku tagad tērē, nevis tiesiskuma, bet latviskuma frontē. tālo austrumu haizivs (tāda palama ir J. ādamsonam) draud piedalīties nākošajās saeimas vēlēšanās, un šīs saeimas rijīgās līdakas jau tagad nobijušās. bet lai nu paliek ādamsons – ar to vēl varētu samierināties.

Daudz nelāgāka jušana Latvijas varas galmam ir ziņa, ko pavēstījis sarkanā padomju partizāna v. Kononova advokāts 84 m.Joffe. Lai gan oficiāli un rakstiski tas nāks klajā tikai 24. jūlijā, fakts ir tāds, ka v. Kononova prasība pret Latvijas valsti atzīta par pamatotu.

Paskat vien, laikam jau eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši nebūs skatījušies mūsu eP deputātu v. Kristovska un i. vaideres reklamēto filmu „Padomju stāsts”. Lai gan par šiem deputātiem un viņu klajo demagoģiju ir pavisam cits stāsts. v. Kononovs prasa no Latvijas valsts 5, 187 miljonus eiro.

Nav zināms, ko lems tiesa, bet būtu gan svētīgi samaksāt sirmajam vīram un nevis no nodokļu maksātāju naudas, bet no tiesātāju personīgajiem makiem. samaksāt par to, ka viņu 1998. gadā arestēja, ka viņš ilgus gadus nosēdēja cietumā un Latvijas tiesa sprieda netaisnu sodu, nacistu atbalstītājus nodēvējot par mierīgajiem iedzīvotājiem. it kā nebūtu bijis karš un kara laika apstākļi, kad visas pasaules godīgie cilvēki karoja pret nacismu. vai Latvijas tiesu sistēmā turpmāk kas mainīsies? vai turpināsim saņemt ziņas no eiropas Cilvēktiesību tiesas par zaudētiem procesiem, kuros zaudētāja lomā Latvijas valsts? vai valsts maksās kompensācijas vēl un vēl?

27.06.2008.

Teroristi pēc amerikāņu standartiem asv senāts izslēdzis no teroristu saraksta Nelsonu mandelu – bijušo Dienvidāfrikas prezidentu, Nobeļa miera prēmijas laureātu. Jā, jā, jūs nepārklausījāties – Nobeļa miera prēmijas laureāts asv administrācijas ieskatos – bīstams terorists tā vien izskatās, ka N. mandelam pienāktos būt pateicīgam asv sekretārei Kondolīzai raisai, kas ierosinājusi viņu svītrot no teroristu sarakstiem. Kā tad viņš šajos sarakstos iekļuva?

85 Likumsakarīga asv politika – sodīt cilvēkus visā pasaulē, kas ir

patiesi savas valsts patrioti.

N. mandela bijis cīnītājs par melnādaino tiesībām, aparteīda pretinieks, tāpēc 27 gadus bijis ieslodzīts cietumā.

Pirmais demokrātiski ievēlētais Dār prezidents 1994. – 1999. gadam, vairāk nekā 50 starptautisku universitāšu goda biedrs. būdams jau 89 gadus vecs, nodarbojas ar labdarības fondu un akciju organizēšanu cīņai pret aiDs. tas pats asv senāts nupat saņēmis divu senatoru rezolūciju. Kungi izdomājuši iesniegt prasību Krievijai, lai tā atzīst baltijas valstu okupāciju. Nav jau gan tik vienkārši – iesniedz rezolūciju – un aiziet tā lieta. tomēr Latvijas masu mediji stāvā sajūsmā, kārtējo reizi amerikāņi pierādot savas draudzīgās attiecības ar Latviju. Patiesībā, tā ir kārtējā reize, kad amerikāņi jaucas citu valstu iekšējās lietās. terorisms valsts mērogā. viņiem pašiem, protams, tā vis neliekas.

Dienvidkorejā atcelts aizliegums liellopu gaļas importam no asv. seulā 15 000 protestētāju – negrib dienvidkorejieši vairs ēst gaļu, kuru reiz aizliedza ievest valstī liellopu trakuma slimības dēļ. Ūdensmetēji ar spēcīgām ūdens strūklām izdzenā demonstrantus – teroristus. Liellopu gaļa brauks pāri pusei Zemeslodes un baros dienvidkorejiešus.

Dž. bušs skrien sprintu pirms prezidenta pilnvaru nolikšanas – panācis, ka asv kongress piešķir līdzekļus – 400 miljonus dolāru – slepenu operāciju veikšanai pret irānu. tie esot īpaši svarīgi mērķi – gāzt esošo valdību un teroristus sagūstīt vai nogalināt. tā – atklātā tekstā. teroristu saraksts kopš Nelsona mandelas laikiem aug augumā. Kā nu ne – ja par teroristiem asv tiek pasludināts jebkurš, kas cīnās par savām tiesībām. aizbildinoties ar terorismu, līst asinis irākā un afganistānā.

1.07.2008.

86

Laime - Sakiet, lūdzu, uz kurieni mēs dosimies?

- Bet kur jūs gribat nokļūt? – vaicāja kaķis.

- Man vienalga, - atbildēja Alise.

- Tad jau vienalga, kur iesim, - teica kaķis.

- Tikai, lai mēs kaut kur nokļūtu, - paskaidroja Alise.

- Kaut kur mēs noteikti nokļūsim, - teica kaķis,- vajag tikai pietiekami ilgi iet! „Alise Brīnumzemē” 87 Biļešu intrigas Dažas dienas pirms Dziesmu svētkiem pēkšņi atklājusies biļešu intriga. visi atceras dienu, kad pāris stundu laikā visas Dziesmu svētku koncertiem paredzētās biļetes tika izpārdotas.

Kultūras ministre – tP biedrene - H. Demakova toreiz neziņā raustīja plecus, bet izrādīja lielu pretimnākšanu un apsolīja, ka biļetes tiks sagādātas vēl vienai pārdošanas reizei. Lieki piebilst, ka arī šī tirgošanās beidzās jo ātri par sarūgtinājumu patiesiem Dziesmu svētku faniem. viss būtu beidzies klusiņām un mierīgi, ja ne žurnālisti...

Šie nāk klajā ar veselu sensāciju – izrādās, Kultūras ministrija, piemēram, uz svētku atklāšanas koncertu rezervējusi vairāk kā pusi no sēdvietu biļetēm – 11828 no 21000.

Kultūras ministre, protams, ir stipri saniknota par šādu nekulturālu klačošanos. vēl vairāk vajadzējis rezervēt, tā viņa saka.

Lai nu tā būtu! Dīvaini tikai tas, ka 6000 koru dalībniekiem paredzētās biļetes neviens no koristiem ne saņēmis, ne ko dzirdējis par tādām. esot vien bijušas izlozes – un kāds retais laimīgais ticis pie biļetes, lai aplaimotu kādu tuvinieku. Un kas tie tādi par koristiem, kuri sēdēs skatītāju solos? viņi dziedāšot!

Protams, ka ne jau tikai koristiem esot rezervētas biļetes, kuri, kā izrādās, ne čiku, ne grabu par tām nav dzirdējuši. biļetes esot paredzētas arī kolektīvu vadītājiem, veselam baram kultūras inspektoru, sponsoriem, žurnālistiem, saeimas deputātiem, Prezidenta kancelejai. interesanti - ja jau biļetes rezervētas, tad tie varbūt ir ielūgumi goda viesiem un par baltu velti? redz, cik interesanti – un kam tad svētki? vai ne Dziesmai?

Un ne tautai? izrādās, ka ne.

88 biļetes, kas pirktas par 5 latiem, interneta pārdošanā kļūst arvien dārgākas. Nu jau sasniegta cena – 150 latu par vienu biļeti. Un cilvēki pērk. interesantas lietas kultivē Kultūras ministrija. interesantas un aizdomīgas. apbrīnojami līdzīgas stikla kalna intrigām, kur arī ar patieso tāmi tā īsti neviens nav iepazinies. Cipari ta’ mainās, jo papīrs panes visu. tāpat kā ļaužu atmiņa.

Paies laiciņš ne īss, ne garš, un paskat vien, tautas partija piesaistīs reklāmas menedžerus un spers atkal ārā kādu pozitīvisma kampaņu, bet tā pati tauta, kas tagad dziesmas un prieka vietā bauda rūgtumu, gan jau atkal nobalsos par intrigantiem. vismaz tā viņi cer.

Ne Dziesmai vairs liela diena, bet naudai, ietekmei un korupcijai!

1.07.2008.

Lavīnas efekts Notikumi risinās cits pēc cita. tikko vēl Pilsoniskās savienības dibinātāji un saulveži Kalniete un Kristovskis pieprasīja aizsardzības ministra veldres demisiju par to vien, ka viņam nelaikā valoda pasprukusi. Cilvēks, lūk, pateica skaidri un gaiši – KNab priekšnieku atlaidīs un punkts. tautpartijietis būdams, viņš, protams, zināja, ko runā. tā tas arī notika. viens no tautas partijas pīlāriem, rīgas domes attīstības

komitejas vadītājs e. Krastiņš pēc gana ilgām pārdomām atkāpjas no amata. toties viņa padotie, kas apsūdzēti korupcijā un ar KNaba svētību kādu brīdi skatījuši rūtotas debesis, nu tiek uz brīvām kājām. taču e. Krastiņš nav vēl pat pateicis ardievas saviem kolēģiem, kad itin uzstājīgi aicina atkāpties arī rīgas mēru, tēvzemieti birku. tā vien izskatās, ka tautas partijai te savi rēķini.

89 mērs pēc šāda aicinājuma smaida vien un stāsta, ka rīgas domes koalīcija esot stabila. ilgi smaidīt gan viņam neiznāk, jo tās pašas dienas pēcpusdienā atklājas, ka savākti paraksti zem aicinājuma viņam demisionēt.

Jaunais laiks un sociāldemokrāti grib tikt pie varas pīrāga. sevišķi sacerējies J. Dinēvičs, kurš aktīvi rīkojas jaunas varas jausmās un tā vien šķiet, ka cer uz mīkstāku krēslu domē.

J. birks par šādām darbībām ir makten vīlies, jo paspējis aizmirst, ka tieši tādā manierē viņi reiz gāza iepriekšējo mēru a. aksenoku. tomēr vilšanās jūtām un sašutumam nav ne laika, ne vietas, un mērs uz karstām pēdām aicina savā koalīcijā tās gāzējus - Jauno laiku.

Jaunais laiks, pēc varas un naudas jau sen izslāpis, ir ar mieru uz visu. Lai tomēr tik atklāti neizrādītu, ka sapnis piepildījies, viņi gan gribot, lai tēvzemieši liek mēra amatā citu vīru. tomēr tēvzemiešiem liekas gana labs tas pats vecais pilsētas galva. mācītāju partija kā potenciālie partneri visam piekrīt.

Par sociāldemokrātiem un J. Dinēviča pūlēm kādu brīdi visi aizmirsuši. tāpat kā par, nu jau nevajadzīgajiem, parakstiem kādā atvilktnē. toties notiek aktīvas diskusijas par tautas partijas lomu un nepieciešamību. tikmēr Kalvītis, šķiet, neko nav dzirdējis par paisumiem un bēgumiem rīgas domē. viņš tēvišķi iesaka domāt vairāk par saimnieciskiem jautājumiem un netaisīt politiku.

4.07.2008.

Inflācija un kredītu tīkli Latvijas inflācija neklausa ne premjeru, ne pētnieku prognozes, kas sen jau paredzēja, ka tā beidzot apstāšoties.

Nestājas vis, un, droši vien, apstāsies tik tad, kad arī pirktspēja 90 būs apstājusies. Kamēr degvielas, elektrības, pārtikas cenas aug – kur šai likties? arī jāaug! tomēr pirktspēja jau sen buksē, tādēļ eksperti lēš, ka inflācija beidzot apturēta. tikai kāds no tā labums mūsu naudas maciņiem un ēdiena kartei?

Latvija kopumā aizņēmusies 17 miljardus latu. Katrs Latvijas iedzīvotājs, sākot no zīdaiņa līdz sirmgalvim, kuri mums saprotamu iemeslu dēļ, nu nepavisam nav kredītņēmēju sarakstos, bet statistiski vidējā summā viņi ierēķināti – vidēji 3 000 latu uz galviņu esam parādā. Kā šādu summu iespējams atdot vispārējas krīzes apstākļos? Ko dara starptautiskais valūtas fonds un Pasaules banka ar bankrotējušām valstīm? to mēs pamazām vien uzzināsim. manāmi satraukusies arī valdība. slepenais pretinflācijas plāns, kuru reiz minēja bijušais premjers Kalvītis, smagi izgāzies. Un tagad, kā redzams, nav vienprātības arī valdības vidū. Kamēr finansu ministrs aicina taupīt, premjers rūpējas par kredītņēmēju vairošanu cerībā, ka kāds pavalstnieks vēl nav sapinies banku izliktajos kredīta tīklos.

Un ja nu šādi labticīgi pavalstnieki atrastos, ekonomika atkal uzņemtu apgriezienus. Cerīgas prognozes pauž banku speciālisti, pensiju fondu pārvaldnieki. Nē, nē – taupīt vis nevajagot, citādi ražošana pavisam apsīkšot, ja neviens neko nepirkšot. bet tikmēr saeima sagatavojusi kungiem nepatīkamu pārsteigumu – pieņēmuši likuma grozījumu par to, ka sociālais nodoklis jāmaksā arī tiem, līdz šim priviliģētajiem uzņēmējiem, kuru ienākumi gadā pārsniedz 29 000 latu. satraukusies valdība, darba devēju konfederācija, ārvalstu investoru padome – nabaga uzņēmēji tagad braukšot prom no tik nedraudzīgas vides. Un vispār tā esot diskriminācija un gaužām nelāgs solis pret viņiem. saeimas runasvīri gan taisnojas, ka likuma grozījumi pieņemti uz 5 gadiem, un tad jau tālāk redzēs...

91 Šādā neskaramo statusā pašlaik ir apmēram 9 000 uzņēmēju, un summa, kas varētu ienākt sociālajā budžetā – 50 miljoni latu.

Dīvaini gan – premjers cildina ziemeļvalstu attīstības modeli, bet par progresīvo nodokli, kas ir šī modeļa sastāvdaļa, negrib ne dzirdēt. Un tik daudz pretestības jāpiedzīvo likuma grozījumam, kas kaut nedaudz līdzinās tam. Kārtējo reizi valdības klaja necieņa un ciniska visatļautība pret mazturīgajiem un nedalīts atbalsts sugas brāļiem. bet priekšvēlēšanu kampaņas laikā tāpat kā visās iepriekšējās reizēs labējo partiju programmās būs labklājības solījumi tautai. Lai gan labējās partijas par tautas labklājību nedomā jau a priori.

7.07.2008.

Bez Dziesmu svētkiem

smaidošas sejas, tautas tērpi, dziesmu un deju prieks valdīja Latvijā nedēļas garumā. Piecus gadus svētkiem gatavojās kori, deju kolektīvi, pūtēju orķestri. Ne velti Dziesmu svētki iekļauti UNesCO kultūras mantojuma sarakstā kā Latvijā unikāla vērtība.

Un skatoties majestātisko gājienu pa rīgas ielām svētku ieskaņā, vērojot dejotāju raitos soļus, tautu tērpu svinīgumu, klausoties dziesmu dažādās noskaņās, prātā rosās tik viena doma – dziedošā, smaidošā, varošā tauta, kur tu biji, ka pieļāvi to ekonomisko katastrofu savā Dzimtenē? Šie staltie puiši un smuidrās meitas, senjoru kori un bērnu kolektīvi – vai jūs esat to pelnījuši? Noteikti, nē! bet vai paši to veicinājāt? Diemžēl, jā! Jo vēl joprojām naivā vientiesībā ticat uz vārda visiem, kas jums sola putna pienu, un savas galvas ar domām nepiepūlat.

92 velti. Jo ārpus Dziesmu svētkiem, ārpus tā pacilājošā loka un auras, turpinās tā pati ierastā dzīve. Nabadzība, naudas trūkums, augstas cenas, lauksaimnieciskās ražošanas vietā vien lauku tūrisms, rūpesti, raizes un slimības, kā cits cita sekas. tā nedēļa bija pasaka – kā Dziesmu svētki vienmēr, bet šoreiz jo īpaši. Prom no ikdienas, prom no bezcerības – izdziedāt, izdejot, bēdu zem akmeņa likt!

Nāksies atgriezties. bez Dziesmu svētkiem. tajos pagastos, kas reģionālās reformas gaidās paliek bez skolas, pasta un ambulances. tajā depresīvā vidē, kur bezdarbs un bezcerība – lai, cik skaisti runas plūst par projektiem un iespējām. ... balvu mūzikas skolas direktors, balvu un viļakas pūtēju orķestra diriģents ir gandarīts par sava kolektīva panākumiem, par iespēju piedalīties lielajos Dziesmu svētkos, muzicēt Doma laukumā. Un tajā pašā laikā, radiointervijā viņš stāsta, ka no daudziem jo daudziem Latgales pagastiem, pat rajoniem Dziesmu svētkos nepiedalās neviens kolektīvs.

XXiv Dziesmu svētki aizskanējuši, Xiv Deju svētki aizvirpuļojoši, uz brīdi saviļņojot dvēseles. tomēr velti lepoties ar svētku gaišo auru organizatoriem, politiķiem, Latvijas 90. gadskārtas piesaucējiem. Dziesmu svētkiem tērēti 3,7 miljoni latu, bet kultūras ministre teic, ka brīvprātīgos pie svētku sagatavošanas vajadzēja vēl vairāk... valsts prezidents noslēguma koncerta uzrunā aicina iekļaut skolu mācību programmā kā obligātu priekšmetu – dziedāšanu.

Kurš bija tas gudrinieks, kas to izņēma no mācību programmas? Kurš bija lēmējs par to, ka mežaparka estrādei

jānoņem malas, kā rezultātā zudusi akustika pēdējās rindās?

Kuri ir viņi – tie, kas pieņem absurdus un pat noziedzīgus lēmumus un likumus? Neviens neliedz mums sekot līdzi savu priekšstāvju darbībai un beidzot lemt sev par labu tajā, četros gados vienīgajā dienā, kad ikviens ir bagāts kā Krēzs, jo viņam 93 pieder balsošanas biļetens, biļete uz savu labklājību, vai gluži otrādi – nabadzību.

14.07.2008.

Solījumi un ultimāti satiksmes ministrija reiz solījusi pilnā apmērā dotēt pasažieru pārvadājumus lauku apvidos. Lai tik autobusi brauc – katram lauku darba rūķim, bezdarbniekam un skolas bērnam vieta tur atradīšoties. tomēr solīts makā nekrīt. satiksmes ministrijai, kā izrādās, visvairāk interesē gaisa ceļi un lidosta.

Jauna esot jābūvē. tikmēr Jelgavas rajona pasažieru pārvadātājs sia „migar” gaidīja parādu no valsts – 30 tūkstošus latu. Gaidīja, nesagaidīja un pielika punktu – slēdza 28 maršrutus uz lauku pagastiem.

Piecpadsmit – uz visiem laikiem, pārējos – kā sanāks.

Kas cits atliek, ja tā pati satiksmes ministrija uzstādījusi ultimātu par 15 % samazināt nerentablo reisu skaitu pa lauku ceļiem. Ultimāts nav vis nekāds nieka solījums – tas ir jāpilda.

Pasažieru pārvadātājfirmas pildīs. Ultimātu, lai gan nelabprāt, bet palīdzēs pildīt arī paši pasažieri, nespēdami samaksāt biļetes cenu. viņiem tagad pie dārgās biļetes vēl jāpieskaita iekāpšanas cena. vai tā būtu kāda ekskluzīva nodarbe? brīnumi brīnumu galā.

Ko darīs lauku ļaudis, kas ar grūtībām atraduši darbu rajonu centros un katru dienu brauc uz turieni un atpakaļ? Ko darīs skolas bērni? ak, vai! Nebūsim naivi! mūsu liberāļiem valstsvīriem par to ne mazākās rūpes. Katrs indivīds pats lai tiek galā ar savu brīvību un demokrātiju! valstij par to nav nekādas daļas.

94 valsts vien nodokļus iekasēs – likumīgi un stingri. tādi mums tie demokrātiskie ultimāti!

16.07.2008.

Antidemokrātija Lai nu kā mums iet ar to ekonomiku un dzīves līmeni, toties demokrātijas eksperti esam it labi padevušies. moldova, Gruzija, Ukraina – skolnieku mums netrūkst 600 000 latu šogad vien tērēts no Latvijas budžeta ekspertu aktivitātēm.

Nelaime tik tā, ka baltkrievija neko negrib mācīties. tas nu nepavisam netraucē mūsu demokrātijas ekspertiem atbalstīt

baltkrievijas valsts opozicionārus, kur vien iespējams.

Kas tad ir demokrātija vispārpieņemtā un tradicionālā nozīmē? viedokļu daudzveidība, vārda brīvība, klasiskā voltēra tēze – „es nepiekrītu viņa viedoklim, bet es atdošu savu dzīvību, lai viņš to varētu izteikt.” tie, protams ir standarti, no kuriem mūsdienu pasaules „ demokratizētāji” aizgājuši jūdzēm tālu.

Paskat vien, sandra Kalniete – lai nu kam, bet viņai taču vajadzētu zināt demokrātijas būtību. izrādās, nekas tamlīdzīgs! tautas modinātājai tF laikos, bijušajai potenciālajai prezidentei un jaunas partijas dibinātājai nav pieņemami citādi uzskati, kā vien savējie.

Politikas veterāne ir dziļi sašutusi, ka Jūrmalā notiek konkurss „Jaunais vilnis”. visu nevarot pirkt un pārdot par naudu. arī par 4 miljoniem latu, kas paliek Latvijas kontā pēc „Jaunā viļņa” muzicēšanas tūres. Lasi un brīnies – it kā minētā kundze nebūtu stāvējusi klāt un personīgi veicinājusi liberālisma uzvaras gājienu. tirgus ir tirgus, un viss maksā tik, cik maksā – to taču mēs esam dzirdējuši atliku likām.

95 Lai nu kā ar to demokrātijas izpratni, tomēr jaunizceptās partijas līdere laikrakstā „Diena” pamanās ievilkt arī emocionālu noti par sevi kā represēto. Dīvaini gan – pat ar palielināmo glāzi skatoties – jaunajiem dziedātājiem nav ne mazākās saistības ar sandras bērnības atmiņām. ak, jā, vienīgā saistība – krievu tautības cilvēki. toties demokrātijas pamatprincips – nešķirot cilvēkus pēc rases, tautības, reliģijas. sanāk pavisam neglīti – sandra rīkojusies klaji antidemokrātiski. bet viņa nav vienīgā, kas vicinot demokrātijas aizstāvju lozungus, rīkojas pretēji.

0.07.2008.

Kļūdu labojums Nu iet karsti. referenduma priekšvakarā sabiedrība sadalījusies divās nometnēs, un virsaiši bombardē dzirdēt spējīgos katrs ar saviem argumentiem. Nav gan nekādas lielās iespējas un izvēles ne vieniem, ne otriem. valdošā koalīcija draud ar haosu valstī, ar lata devalvāciju.

Kad otra sabiedrības daļa neieklausās viņos, bet savukārt aicina vēlētājus nosargāt demokrātiju, nostiprināt tautas tiesības, oranžie un viņu komanda liek lietā vissmagāko ieroci.

Kreisie nākšot pie varas. Divvalodība būšot. interesanti gan, pie kura sētas staba viņi to izlasījuši, jo, piemēram, saskaņas centra programmā nekas tamlīdzīgs nav paredzēts.

Par to valdošajiem maza bēda. tāpat kā ar bin Ladenu. Ja viņa nebūtu, vajadzētu izdomāt. Programmas punkta par

divvalodību nav, bet valdošajiem tas, ai, cik būtu izdevīgs. Un ja reiz nav, izdomāt var. Un pateikt arī var.

Nelaime tikai šoreiz piemeklēja parlamenta priekšsēdētāju Daudzes kungu – viņš, akurāt kā neskaitāmi kungi pirms viņa, blieza ar smago ieroci tv Panorāmas raidījumā. biedēja apzinīgos un neapzinīgos pilsoņus, 96 piesaukdams krievvalodīgos un kreisos kā lielāko nelaimi, kas var piemeklēt Latviju.

Nepārmetīsim viņam, ka viņš, gluži tāpat kā citi kungi un kundzes, neatšķir krievvalodīgos no kreisajiem un met visus pār vienu kārti. Zināma taisnība jau viņam ir, jo pašlaik visas latviskās partijas ir labējas partijas. bet vai visi latvieši tāpēc bagāti? Loģiski taču, ka par labējiem kā saviem aizstāvjiem balso bagātie. tā, nu, labi sabiedējis tv skatītājus, parlamenta priekšsēdis jutās visai apmierināts un devās pie miera. taču no rīta viņu sagaidīja auksta duša. izrādās, viņa izteikumus ņēmusi pie sirds m. Kosteņecka – krieviete, kas cīnījusies par Latvijas neatkarību.

Un vēl dažs labs nāk klajā ar paziņojumu, ka valdošā elite šķeļ tautu pēc nacionālā principa. atmosfēra nokaitēta. tomēr referendums, tas ir tikai kļūdu labojums. vai nākošajās vēlēšanās tauta nepielaidīs tās pašas kļūdas? vēlēšanas taču nemaz nebija tik sen. vai toreiz vēlētāji nepazina kandidātus? ai, kā pazina! tomēr uz āķa uzķērās tik un tā.

1.08.2008.

Brīvais tirgus svešajiem Latvijas vasara pilnā plaukumā. Ogas, āboli, jaunā kartupeļu raža, gurķi, tomāti. Kā veicas Latvijas zemniekam brīvā tirgus apstākļos? reiz tirgus ekonomikas ideologi solīja iespējas un labumus – nu tik būs, nu tik tirgos savā zemītē un plašajā eiropā. izrādās, nekas no solītā nav piepildījies.

Pēc LtvC pētījumu datiem ievesto dārzeņu īpatsvars tirgū - 30 %. Pērn importētas 15 – 16 000 tonnas tomātu (60% no kopējā patēriņa), 5000 - 6 000 tonnu gurķu (25% no patēriņa).

97 viscentīgāk savu produkciju šurp ved Holande, beļģija, spānija, Polija.

... Kāds Krāslavas rajona zemnieks internetā un gan jau ka visās citās iespējamās vietās ielicis sludinājumu – pārdodot gurķus par 15 santīmiem kilogramā. vēlētos sazināties ar kādu konservu cehu, kas iepirktu vairumā – 3 un vairāk tonnas.

Nez kāpēc žēl tā zemnieka.

Lielveikalā gurķu cena 5 reizes augstāka. bet Latvijas ābolu – skaties un brīnies – vispār tajā konkrētajā un gan jau ne vienīgajā lielveikalā - nav. importa āboli toties, cik uziet – vieniem pat akcijas cena – 65 santīmi kilogramā, kas tad jau nu jāuzskata par lētiem.

Kā tad – citiem ķimizētiem cietiem, lieliem un nedabīgiem – cena – ap latu kilogramā. Laikā, kad zemniekam baltie dzidrie, cukuriņi un rožāboli krīt zemē no ābelēm un turpat arī sapūst. te tev nu bija brīvais tirgus un tā iespējas! ar viltu un glaimiem, pierunāšanu un instrukcijām esam atdevuši savu tirgus nišu eiropiešiem, paši palikdami bešā. viens no zemnieka glābiņiem, lai izaudzēto realizētu ir - uzpircēji rīgas nakts tirgū. Par zemu cenu vairumā iepērkot preci, viņi labi nopelna, to pārdodot tālāk. senāk šādus uzpircējus nievīgi dēvēja par spekulantiem. tagad – labi, ka viņi darbojas. tomēr valsts garā roka tikusi arī līdz nakts tirgum.

Un, protams, saskaņā ar liberālo tirgus ekonomiku, ne jau kādu morālu apsvērumu dēļ, bet tāpēc, ka valstij neienāk pietiekama naudas daļa, nakts tirgus dienas skaitītas. rīgas attīstības plānā esot paredzēts pie Centrāltirgus spīķeriem, nakts tirgus vietā būvēt pazemes autostāvvietas, kafejnīcas, būšot vieta arī zaļajam tirgum.

Kur palikt zemniekam ar saviem dārzeņiem un augļiem?

Kā rīkoties, lai arī viņam tiktu peļņa, nevis tikai maksājumi, licences un grāmatvedības bilance pa nullēm?

98 it kā jau uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt valdībai. Ne tikai atbildēt – meklēt un atrast risinājumus. Galu galā tāpēc viņi ir ievēlēti.

4.08.2008.

Radaru un raķešu aplaimotie asv pilsoņiem saspringts dzīves ritms. stāv viņi garās rindās pie banku durvīm, lai izņemtu savus iekrājumus, kam tādi ir.

Nespēj vairs vidusmēra amerikānis nomaksāt hipotekāro kredītu, par ko pirkts mājoklis – bankrotē tūkstošiem mājsaimniecības. Un ne tikai.

Pēdējā gada laikā bankrotējušas 6 bankas. Jūlijā

bankrotēja banka „indy mac” ar 32 miljardu dolāru lielu aktīvu.

Pie benzīna uzpildes stacijām tie paši amerikāņi lūdz Dievu – lai samazina degvielas cenas. Kā gadījās, kā ne – degvielas cena par dažiem centiem patiešām samazinājās. Protams, ka objektīvu apstākļu sakarā, bet vientiesīgie lūdzēji nu lūdzas vēl kvēlāk. tautai sava vieta, valdībai – sava. asv administrācija turpina pasaules pakļaušanas plānus. Prezidenta kandidāts makeins nāk klajā ar paziņojumu, ka Krievijā mazinoties demokrātija. esot vēl sliktāk nekā Ķīnā. Un asv, tāpat kā viņš nevarot noskatīties, kā viena valsts nogalinot iedzīvotājus anglijā. ar to domāts spiegs Ļitviņenko. Jā, republikāņu partijas kandidāts ir patreizējā republikāņu prezidenta buša cienīgs. tomēr asv administrācijai nebūt neklājas tik lieliski, kā varētu šķist. Polija, kas tā vien labinājās un iztapa lielā aizjūras bosa vēlmēm, pēkšņi ņēma un „uzmeta” savu elku. tad, kad sarunas par desmit pārtvērējraķetēm Polijas teritorijā iegāja 99 finiša taisnē, Polija pēkšņi pieprasīja vairākus miljardus dolāru saviem aizsardzības spēkiem. Pareizi darīja – ja jau amerikāņi savu drošību sargā citas valsts teritorijā, lai tad maksā par to. bet nemaksā vis. aplaimošot ar savām raķetēm Lietuvu. sarunas tika ievadītas, un Lietuva kā kautra meitene gaidīja bildinājumu. tad – bez jebkādiem diplomātiskiem mājieniem skaidrā tekstā Krievijas prezidents D. medvedevs brīdināja Dž. bušu, ka Krievijai ir nepieņemama Lietuvas iesaistīšana asv pretraķešu vairoga sastāvā. Lietuva aizdomājās, paziņoja, ka nekādas sarunas nav bijušas un raķetes arī nevajagot.

Pa to starpu Kondolīza raisa ar Čehijas amatpersonām parakstījusi līgumu par radara izvietošanu Čehijā. tomēr ar šādu parakstīšanu vien nepietiek – Čehijas parlamentam tas jāapstiprina. vai parlaments ieklausīsies savā tautā? Pret radaru ir 68% iedzīvotāju. savulaik Latvijā amerikāņiem NatO vārdā it viegli izdevās uzbūvēt radaru. mēs neko ne zinājām, ne kāds mums ko prasīja. No neatkarības apskurbuši, apkārt neskatījāmies, vien klausījāmies savā lielajā amerikāņu draugā kā nohipnotizēti. asv administrācija dzelžaini īsteno savus plānus ārvalstīs, kaut pašu mājās klājas arvien bēdīgāk. viņi jau, lūk, neko sliktu – tikai bailēs no irānas nodrošinoties. atgādina gan tādus viesus, kas saimnieka mājās ieved tīģeri un atstāj tur to. Lai saimnieks tiek galā – ja tiks saplosīts, amerikāņi izteiks

līdzjūtību palicējiem.

5.08.2008.

Demagoģijas čempioni Nu Latvijas prese brēc vienā balsī. Krievijai esot jāizbeidz militārais konflikts Gruzijā. Nav vairs sorosiādes vai lembergiādes avīzes, un par Latvijas avīzi pat jābrīnās nav.

100 visi vienā balsī nosoda Krieviju.

Un kā nu ne – ja baltijas valstu un Polijas prezidenti teikuši savu vārdu. to pašu melīgo un nepatieso vārdu par Krievijas vainu. Gēbelsa cienīgi meli. Demagoģijas augstākā pilotāža.

Cilvēku prātu zombēšana. Ne velti šie prezidenti tiekas ik pa brīdim, lai kopīgi pildītu pasaules izejvielu avotu iekarošanas plānus, ko asv administrācija jau sen ieplānojusi un realizē.

Nacionālu valstu prezidenti? Diemžēl, marionetes! vai normāls cilvēks var paust atbalstu saakašvili – Gruzijas prezidentam – kurš nakts melnumā pavēl bombardēt Dienvidosetiju un nogalina 1600 civiliedzīvotājus? vai tad genocīdam ir kāds vēl uzskatāmāks piemērs? Par ko pakāra sadamu Huseinu? Par ko sodīja miloševicu?

Kāpēc latvieši atbalsta Kosovas neatkarību no serbijas, bet Osetijas un abhāzijas brīvības centienus neatzīst? Kāpēc atbalsta asv īstenotus iebrukumus svešās valstīs un sūta turp savus kareivjus, bet neatzīst Krievijas tiesības aizstāvēt savus pilsoņus?

Gruzijas meli pierādījās jau pašā konflikta sākumā. radioziņās vēsts, ka dienvidosetīni uzbrukuši gruzīniem. tikai nezin kāpēc tajās pašās ziņās – krituši 15 osetīni, bet neviens gruzīns. Pēc tam gruzīni ziņo, ka pametuši Dienvidosetijas galvaspilsētu Chinvali, bet kaujas tur turpinās.

Nu viņi lūdz pamieru. Krievija brīdināja un pietiekami ilgi nogaidīja, pirms sāka pretuzbrukumu. saakašvili – noziedznieks, kas. cerēdams uz NatO palīdzību, grib ieraut pasauli karā. Gruzīni šāva pat uz sarkanā krusta transportu ar ievainotajiem, bloķēja bēgļu ceļu prom no kara darbības zonas. 34 tūkstoši osetīnu pameta savas mājas, lai glābtu dzīvības. bet saakašvili runā kā nabaga upuris. Un mūsu valsts demagoģijas čempioni piebalso. Laikā, kad Pekinā notiek olimpiāde un pat antīkā pasaule tajā laikā pārtrauca karus.

9.08.2008.

101

Nodokļi 102 Pamflets Āmrijas Džordžs un Džordžijas Sakašvilis smalks plāniņš bija āmriju valsts prezidentam Džordžam. simtiem izgudrotāju to bija gatavojuši. aiz trejdeviņām zemēm un jūrām, augstu kalnos atradās Džordžijas valsts.

Nu kāpēc lai Džordžs nesaimniekotu Džordžijā? Likumsakarīgi taču. tā nu Džordžs ar saviem padomniekiem Džordžiju ņēma savā aprūpē. tautai laipni stāstīja par demokrātiskām vērtībām. tiesa gan, tauta īsti nesaprata, par ko ir runa, bet izturējās viesmīlīgi un visam piekrita. Īpaši centīgajiem pavalstniekiem Džordžs samaksāja krietnu naudiņu. viens no tādiem bija sakašvilis. Oho, kā nu sakašvilis darbojās! saaicināja ļaudis pilsētas laukumā, stāstīja par demokrātiju un vērtībām, līdz ļaudis sāka aurot, lamāt valdību un kauties. vēlēšanās, protams, uzvarēja sakašvilis. Diemžēl, drīz vien izrādījās, ka jaunais valdnieks ir melīgs, zaglīgs un viņam par Džordžijas pilsoņiem ne silts, ne auksts. Pilsoņi sacēlās – lai rīkojot jaunas vēlēšanas!

Nu lai jau tā būtu! sakašvilis itin nemaz neuztraucās, jo lielais draugs Džordžs taču ir bagāts onkulis, un par naudu velns danco. Protams, ka opozīcija palika ar garu degunu, jo sakašvilis atkal tika valdnieka godā. Opozicionāri varēja bļaustīties par negodīgām vēlēšanām, cik tīk. tēvocis Džordžs nu kala dzelzi, kamēr karsta. Deva naudu, mācīja karot, sūtīja ieročus un ļoti gribēja Džordžijas valsti iesaistīt lielā mafijā. mafijai bija tiesības šaut, kur un kad vien iepatīkas. Ja kāds tomēr iebilda par tādu patvaļu, mafijas priekšnieki teica, ka viņi pasaulē ievieš mieru un aizstāv demokrātiju. starp mums runājot, neviens nemaz netaisījās karot - līdz brīdim, kad parādījās mafijas miera uzturētāji.

10 Kā nu tur bija, kā nebija, bet sakašvilis tomēr mafijā tik

ātri netika, kā būtu gribējis. viņam vajadzēja samierināties ar solījumu, ka garām tā laime nepaies. bet sakašvilim tik dikti patika šaut, un tēvocis Džordžs viņu bija tik labi apbruņojis un sazvērnieciski miedza ar aci, ka vienkārši nešaut vairs nevarēja.

Un sakašvilis vienā melnā naktī pavēlēja Džordžijas karaspēkam ņemt un nobumbot vienu nepaklausīgu pilsētu. Šie gribot būt neatkarīgi, tāpat kā viena cita valsts, kurai Džordžs devis atļauju atdalīties no kādas lielākas valsts. Nu tad sakašvilis jums parādīs neatkarību!

Un parādīja ar! Pāris tūkstoši nogalināto, pārdesmit tūkstoši bēgļu. viss jau būtu, kā nākas, bet iejaucās lielā kaimiņvalsts ar saviem šaujamiem. atklāti runājot, dēļ šīs Džordžijas kaimiņvalsts āmrijas Džordžs un viņa padomnieki kopā ar mafiju kala plānus. Jo tai kaimiņzemei piederēja zelts, nafta un gāze. bagāti, maitas! Un no globālās krīzes, kas putināja bankas un uzņēmumus āmrijā, Džordžijas un vēl dažā āmrijas demokratizētā valstiņā – tur nebija ne vēsts. Nu, kā tur lai nedusmojas! tomēr sakašvilis nu bija nobijies un aicināja Džordžu palīgā. Ko tad šis minstinās, errojās āmrikāņu māceklis.

Galu galā Džordžam arī citādas ķibeles gadījušās. abi ar draudzeni un sabiedroto Kondu Līzu viņi tik daudz runājuši par demokrātiju un mieru, ka mutes sausas, bet, redz, viena valsts, kura jau uzņemta mafijā, pēkšņi atraida āmrijas raķetes, par kurām bija jābūt pateicīgai un gandarītai. Nē, vajagot lielu naudu maksāt, tad izvietošot savā teritorijā. bet tās raķetes arī ir daļa no tā smalkā plāniņa. redz, kādas nepateicīgas valstis kļuvušas – pirms nebija mafijā paņemta, uz ceļiem rāpoja, tagad – še tev!

Un cilvēki arī – tik ilgi viņiem stāsti par demokrātiju, bet šie vairs neklausās. Kāpēc Džordžs kopā ar mafiju varot bumbot, ko vien grib, bet citiem dodot padomus?

104 Cik reizes var atkārtot, ka viņi ievieš demokrātiju un sargā mieru, bet visi pārējie ir teroristi un ļaunuma impērijas?

12.08.2008.

Informācijas karš 1. Mūžam dzīvais Dallesa plāns Normāls cilvēks notrīs riebumā un sašutumā, klausoties tajos melos, kas tiek gāzti pār Krieviju, tajā pašā laikā, cildinot asv demagoģiju, piekrītot un klanoties ik reizi, kad vien asv administrācija bilst kaut vārdu. Latvijas masu medijos ne vārda par Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā, par sabombardēto galvaspilsētu, nogalinātiem cilvēkiem.

Krievija vispirms diplomātiskā ceļā vērsās aNO Drošības Padomē ar lūgumu izvērtēt Gruzijas agresiju, un tikai tad, kad DP vilcinājās, bet Gruzijas karaspēks turpināja karadarbību, tad iesaistījās Krievija. asv cīnās par izejvielu avotiem visā pasaulē. vai kāds par to šaubās? mūsu politiķi, negaidot eiropas valstu reakciju, saeimā pieņem nosodījuma deklarāciju Krievijai. Nez kāpēc asv vēstnieka klātbūtne tik nepieciešama. Kā nu ne - aizstāvam tikai un vienīgi asv intereses, pat nododami eiropu, kuras sastāvā galu galā esam. atkal pirmajās rindās izcilie manipulatori - Kalniete, Kristovskis, Šadurskis, Pabriks, Pīks, vaidere. ak un vai! Nabaga gruzīni! Krievija var iebrukt arī baltijā. mums jāmobilizē pasaules sabiedriskā doma! it kā Latvijā nebūtu ne mazāko problēmu. Demokrātijas glābēji esot, bet patiesībā – vardarbības attaisnotāji.

Jā, jā – nav jau sevišķi daudz vairs to asv vasaļu – baltijas valstis, Polija un Ukraina. Un katrs, kam vien nav slinkums brūk virsū Latvijas prezidentam – kāpēc nav aulekšiem skrējis mājās no Pekinas olimpiādes, jo Gruzija jāatbalsta, saakašvili 105 briesmās. tomēr, lai teiktais neskanētu vien kā emocionāls izvirdums, piedāvājam savam lasītājam dokumentālas liecības par „labajiem” amerikāņiem.

A.Dalless Pārdomas par Amerikas pēckara doktrīnas realizāciju pret PSRS, 1945. beigsies karš, visi nomierināsies, iekārtosies.

Un mēs liksim visu, kas mums ir – visu zeltu, visu materiālo varenību, lai apmānītu un apmuļķotu ļaudis. Cilvēka smadzenes, ļaužu apziņa ir spējīgas uz pārmaiņām. sējot haosu, mēs nemanāmi apmainīsim viņu vērtības pret neīstām un piespiedīsim viņiem ticēt šīm neīstajām vērtībām. Kā? mēs atradīsim sev domubiedrus, savus sabiedrotos pašā Krievijā. No literatūras un mākslas mēs pakāpeniski atrausim tās sociālo būtību, atradināsim māksliniekus no jaunrades un pētījumiem – no tiem procesiem, kas notiek tautas masu dzīlēs.

Literatūra, teātris, kino – viss attēlos un cildinās pašas zemiskākās cilvēciskās jūtas. mēs visos veidos atbalstīsim un stiprināsim tā saucamos māksliniekus, kuri ieviesīs un liks iekalt cilvēku apziņā seksa kultu, varmācību, sadismu, nodevību – ar vārdu sakot, visus netikumus. valsts pārvaldē mēs radīsim haosu un sajukumu.

mēs nemanāmi, bet aktīvi un pastāvīgi veicināsim ierēdņu cietpaurību, kukuļdošanu un bezprincipialitāti. Godīgums un tikumība tiks apsmieti, un nevienam vairs nebūs vajadzīgi.

Nekaunība un mantkārība, meli un krāpšana, alkoholisms un narkomānija, dzīvnieciskas bailes vienam no otra, nelietība, nodevība, nacionālisms un naids starp tautām, it īpaši naids un neiecietība pret krievu tautu – to visu mēs veikli un nemanāmi kultivēsim, tas viss uzziedēs krāšņiem ziediem. Un tikai nedaudzi, ļoti nedaudzi attapsies un pat sapratīs, kas notiek. Šādus ļaudis mēs noliksim bezpalīdzīgā 106 situācijā, pārvērtīsim viņus par izsmiekla objektiem, atradīsim veidu, kā apmelot viņus un pasludināsim par sabiedrības atkritumiem. mēs izrausim garīgās saknes, iznīcināsim tautas tikumības pamatus. tādā veidā mēs bojāsim paaudzi pēc paaudzes jau no bērnības. Galveno uzsvaru vienmēr liksim uz jaunatni, aizrausim, ieinteresēsim to. mēs veidosim no viņiem ciniķus, kosmopolītus...

2. Amerikanokrātija (Grieķija ārvalstu jūgā) „Šo nodaļu vajadzētu rakstīt ar vismelnāko tinti. amerikanokrātija nav īslaicīga epizode vai sīka nelaime mūsu tautas dzīvē. tā ir īsta traģēdija, kas pēc saviem apmēriem tuvojas mūsu senajām traģēdijām. tas ir neiedomājams posts, kas ilgst jau četrpadsmit gadus, ko iezīmē daudzi kapi, tūkstošiem tonnu važu un kas aptumšojis mūsu zemē visu gaišāko. tās ir sēras, kas uzspiedušas zīmogu mūsu dvēselei, apkusinājušas mūsu dziesmas un laupījušas smieklus.

Nav nemaz jāiet uz bibliotēku, lai iepazītos ar amerikanokrātijas vēsturi. ikvienas mātes sirds zina par to daudz vairāk, nekā var pastāstīt grāmatas. sieviete, kas zaudējusi savu vīru, taverna, kas zaudējusi savu dziedoni, sols, kas zaudējis savu skolēnu, zeme, kas zaudējusi savu arāju... – lūk, amerikanokrātijas vēsrture.

Ziemeļamerikāņi * - viesi, kurus neviens nav lūdzis, vadītāji, kurus neviens nav ievēlējis, - atnāca no zemes, kas ir gandrīz tikpat tāla kā zvaigznes, sodīt mūs par kaut kādiem nezināmiem noziegumiem, kaut gan noziedzīga bija tieši viņu rīcība. atnāca sodīt mūs par mūsu idejām, it kā mums būtu jāprasa atļauja vispirms viņiem, lai kļūtu par kādu ideju piekritējiem. asv vēsturē ir viens tāds gadījums, kad angļi no okeāna otrā krasta iejaucās amerikas dzīvē, bet tagad amerikāņi

to pacentušies aizmirst. Ja tautas zaudē savu nacionālo patstāvību, tad tās cenšas saglabāt vismaz savu nacionālo 107 cieņu. tā rīkojās vecie amerikāņi. bet kāpēc gan mums to neatļauj viņu pēcteči? Kad augstprātīgie un flegmātiskie lordi kopā ar mežiem sadedzināja arī cilvēkus, viņi mierināja sevi ar domu, ka neviens par to neuzzinās. bet grieķiem – un tas ļoti labi zināms – ir diža vēsture, kas iemūžināta daudzos pieminekļos. Un nevar būt šaubu, ka jeņķu darbi ar laiku tiks izcelti dienas gaismā. No politiskās vēstures ir zināms, ka ikvienai tautai ir tiesības tikai uz vienu neatkarību –pašai uz savu neatkarību. tomēr amerikāņi neatkarību uzskata tikai par savu privilēģiju un atņem to citiem, lai nelikumīgi piesavinātos sev. sak, kāpēc gan neatkarība vajadzīga jums, ja tā ir mums, amerikāņiem? tajā dienā, kad amerikāņi ielavījās mūsu zemē, pasaule sevišķi neuztraucās. viņi taču atnāca kā savdabīgi sanitāri, lai pārsietu mūsu brūces un mazliet nomierinātu mūsu satrauktos nervus. visa pasaule atzina, ka Grieķija ir viens no traģiskākajiem otrā pasaules kara upuriem. tā izturējusi uz saviem fašisma saplosītajiem pleciem triju karu un trīskārtējas okupācijas smagumu. viss notika tā. sākumā amerikāņi rādīja it kā pavisam nevainīgu seju. viņi ievēroja mūsu nacionālās jūtas: ka tik neapvainotu vai neaizskartu mūs. mēs, redziet, dodam jums tikai dolārus, tikai zāles, atveseļojaties, bet savas iekšējās kārtojiet paši! tā, redziet, ir tikai materiālā palīdzība, kuras mērķis nostādīt uz kājām mazo, drošsirdīgo sabiedroto, kas karā tik daudz cietis un pārdzīvojis. viņu vienkāršība savaldzināja. reizē ar palīdzību viņi atsūtīja arī savu doktrīnu – trumena doktrīnu. tās saturs šķita šķīstāks par lūgšanu: materiālās palīdzības sniegšana cietušām un mazattīstītām tautām, lai piebiedrotu tās dzīvei, kas brīva – saskaņā ar principiem, kas pasludināti atlantijas hartā – no bada un bailēm. taču tie, kas saņēma palīdzību, ļoti labi zināja šī sātaniskā slepenraksta saturu. Zem trumena doktrīnas eņģeļa spārniņiem slēpās šķēps un bojā eja. bet aiz tās kristietiskajiem vārdiem 108 rupji un pilnīgi skaidri bija rakstīts: kara materiālu piegāde, lai jebkuriem līdzekļiem “ sagrautu nolādēto komunismu”.

Doktrīnas pieņemšanas diena bija īsta fašisma orģiju diena.

Pa atēnu ielām braukāja orķestri un spēlēja jautrus maršus. amerikāņu karogs ceļoja no vienām netīrām rokām otrās. Šo roku īpašnieki skūpstīja to ar asarām acīs kā svētu simbolu.

Un kā gan ne – viņiem bija iemesls to darīt. Šis karogs taču toreiz viņus glāba no taisnīgajām tautas dusmām.

Nepagāja ne nedēļa, kopš ieradās pirmā lidmašīna ar palīdzību, kad otra lidmašīna jau atgādāja kaut kādas aizdomīgas personas. tādu personu ierašanās tika loģiski pamatota: “mēs jums aizdevām dolārus, labību un marli? Lieliski! taču dolāriem ir vajadzīgs kāds, kas ar tiem rīkojas. arī labībai nepieciešams savs izrīkotājs. Kas vēl? bet ... marle. vai neatsūtīt jums vēl kādu sanitāru? saprotiet, tādēļ, lai mēs būtu pārliecināti, ka tas viss tiek nodots tautai... skaidrs? to visu mēs darām viņas labā, par viņu rūpējamies... skaidrs? “ Šie speciālisti – sanitāri, rīkotāji u. tml. - visi kopā tika nosaukti par padomniekiem. Ko nozīmē vārds “padomnieks”? amerikā – neko! arī Grieķijā sākumā tas nenozīmēja neko. bet pašlaik tas nozīmē visu. Nekontrolējams debesu un zemes saimnieks, kuram kabatā kreļļu virtene no divpadsmit zīlītēm, ko dēvē par ministru padomi un ar ko viņš spēlējas, kā grib. ministru iebildumi “padomniekiem” pēc viņu atbraukšanas bija bikli. sākumā ministri bija pat priecīgi, ka ieguvuši savos štatos pa vienam ārzemniekam... kalpotājam. Un tiešām, sākumā padomnieki sniedza tikai padomus. vēlāk sāka dot draudzīgas rekomendācijas, bet pēc tam ... rupjas pavēles, kas bija jāpilda bez ierunām.

Grieķijas iedzīvotājus viņi sašķiroja strēlniekos un mērķos. visās mazās un lielās pilsētās nodibināja kara tiesas, kuras bez jebkādas izmeklēšanas pieņēma tikai vienu spriedumu. tomēr amerikāņi skandināja pa visu pasauli, ka Grieķija neesot okupēta zeme, jo tās teritorijā neesot karaspēka daļu, 109 komandantu, karavīru nometņu utt. taču tas ir optisks māns, tā tas liekas tikai no tālienes. bet patiesībā viss ir tik acīm redzams, ka pats Hitlers, ja viņš būtu dzīvs, kodītu lūpas aiz dusmām, ka nav okupējis Grieķiju tieši šādā veidā, jo tāda okupācija būtu viņam palīdzējusi saglabāt visus spēkus frontei. amerikāņi okupēja Grieķiju ar grieķu armiju. turklāt ar tik grieķisku, ka grieķu kareivis pat pogu nedrīkstēja aizpogāt, nepaprasījis atļauju amerikāņu instruktoram. Grieķu virsnieks nedrīkstēja pat nošķaudīties, ja nepacēla roku un nepalūdza atļauju jenkiju ekspertam. bet, ja amerikāņiem ir tik ļoti paklausīga armija, tad kāpēc gan tur vajadzīgi amerikāņi? tādējādi šai dīvainajā grieķu – amerikāņu karā, kas grieķisks šķita tikai iztālēm, no vienas puses, cīnījās automāti, mīnmetēji un pavēles (viss amerikāņu) un, no otras puses, neapbruņotas domas (morāla drosme, izturība, neatlaidība).

tādi ieroči, kā zināms, tiek apspiesti, bet nekad netiek nolikti. tieši tāpēc viņi arī nevar izskaidrot, kāpēc nav guvuši uzvaru. taču izskaidrojums ir ļoti vienkāršs: tas tāpēc, ka jenkiji vajā idejas ar ložmetējiem. tāpēc, ka mēģina tās iekalt važās, tāpēc, ka cenšas tās nopirkt par dolāriem. Līdz šim laikam viņi vēl nav sapratuši, ka idejas nav pērkamas, ka tās nav iespējams sist krustā, ka idejām ir tikai viens pretinieks – labākas idejas.” menelajs Ludemis “Dzimtene gūstā” (Grieķija ārvalstu jūgā) Lvi, rīga, 1962.

Tāds tādam draugs vairs nebūs pasaulē, kā bija pirms Gruzijas uzbrukuma Dienvidosetijai un Krievijas atbildes trieciena.

Gruzijas notikumi mūsu politiķus tik ļoti aizrāva un fascinēja, ka tapa deklarācijas, paziņojumi un prasības NatO un es, lai tās piemērotu Krievijai stingrākas sankcijas.

110 tikai, par ko gan? Par to, ka nepieļāva Gruzijai bombardēt un iznīcināt Dienvidosetiju? Nē, par to, protams, ne vārda. tik masīvu, visaptverošu melu kampaņu masu mediju un daudzu politiķu izpildījumā Gruzijas, NatO un asv aizstāvībai, šķiet, vēl nebija nācies piedzīvot.

Premjers gan mazliet apjuka, kad pēc pirmās humānās palīdzības kravas nosūtīšanas uz Gruziju un balto rožu akcijas, Gruzijas prezidents saakašvili pateicības vietā norādīja, ka viņiem nevajag ne humānu, ne morālu, bet gan militāru atbalstu. Premjers tad bilda, ka neko ārpus NatO un es prasībām Latvija nedarīs. bijušais asv vēstnieks aNO ričards Holbruks teicis: „Krievija provocējusi pašu demokrātiskāko līderi postpadomju telpā, neskaitot, protams, baltijas valstis..” ???!!! vai saakašvili var saukt par demokrātu? vai demokrāti ir mūsu politiķi, kas ar putām uz lūpām aizstāv vienu viedokli?

Kāpēc asv ir tiesības aizstāvēt savas ģeopolitiskās intereses visā pasaulē, bet Krievijai ne? Kas amerikai meklējams Gruzijā? Kāpēc amerika paģēr Gruzijai saglabāt vienotību un neļaut atdalīties Dienvidosetijai un abhāzijai, bet Kosovas valsti serbijas teritorijā izveido? Šie dubultie standarti galu galā nevar pastāvēt mūžīgi.

1983. gada 25. oktobrī asv veica militāru invāziju Grenādā - nelielā salu valstī Karību jūras baseinā. Kā pamatojums tika minēta asv pilsoņu - medicīnas studentu - aizsardzība nestabilajā salas politiskajā situācijā, turklāt tuvu asv robežām.

Grenāda, protams, tika ieņemta, izmantojot asv kara flotes

kuģu artilēriju, helihopterus utt. Šis fakts izsauca plašu starptautisku rezonansi, aNO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju, nosodot asv un nodēvējot šo rīcību par “kliedzošu starptautisko tiesību un suverēnas valsts neatkarības un teritoriālas integritātes pārkāpumu”, ar 122 balsīm par, 9 pret, 27 atturoties. arī aNO 111 Drošības padomē šis jautājums gandrīz tika izskatīts, bet tad asv izmantoja savas veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju. mūsdienu pasaulē visvērtīgākā lieta ir informācija – ierocis, lai manipulētu ar sabiedrisko apziņu. saakašvili, uzticamais amerikāņu draugs, kas pat ar savu tautu runā angliski, lieliski zina informācijas nozīmi. Un perfekti prot melot. britu žurnālisti laikrakstā „the times” raksta par informācijas karu starp tbilisi un maskavu, kurā tbilisi uzvar.

Kā nu ne, ja melus tik intensīvi tiražē asv, NatO, 3 baltijas valstis, Polija un Ukraina? tas pats laikraksts atklājis, ka Gruzija maksājusi beļģu sabiedrisko attiecību speciālistiem, kas izsūtījuši uz tbilisi ārvalstu žurnālistiem elektroniskās vēstules ar it kā pēdējām ziņām no konflikta zonas. Protams, gruzīnu versijā. Un tā nu briesmīgie krievi intensīvi bombardēja tbilisi, civilo aerodromu un darīja citas zvērības, kuras ik pa laikam tika atsauktas. Krievu ziņu kanāli bija pilnībā atslēgti. tā, rīgā Gruzijas vēstnieks tv pārraidē stāsta par galvaspilsētas bombardēšanu, bet žurnāliste iedomājas piezvanīt uz tbilisi Latvijas vēstniekam. Un – nekas tamlīdzīgs.

Lai gan gruzīnu puse atsauca dažus acīmredzamus melus, bet tie jau dzīvoja lētticīgu ļautiņu galvās. vai Latvijas tauta vēlas karu? Protams, ka ne. vai Latvijas politiķiem ir tiesības kūdīt uz to? morālu tiesību – nekādu. bet nelaime tā, ka morāle viņiem sveša. tajā pašā laikā vārdos it naski mūsu elite cildina integrāciju.

Krustcelēs stāvam taisnība ir Krievijas pusē. meli, manipulācijas ar sabiedrisko domu, dubulti standarti, nelietība un cinisms otrajā pusē.

Krievijas izlūkdienesti atmaskojuši vairākus spiegus un diversantus. Neizdevās gruzīniem arī provokācija ar savas armijas kritušajiem. vai kaut ko tādu normāls cilvēks var iedomāties?

112 Kritušos karavīrus ilgstoši turēja neapbedītus, lai savāktu lielajos saldētājfurgonos un nogādātu galvaspilsētā.

tur bija paredzēts nedzīvos ķermeņus apstrādāt tā, lai tie atgādinātu spīdzināšanu, kas ar tiem veikta, dzīviem esot.

Un tad attiecīgus skatus nofotografētu, uzņemtu video. Un, paskat vien – kārtējais materiāls par krievu zvērībām gatavs.

Un visvairāk par to priecātos Kondolīza raisa un bušs. Un saldētājfurgoni patiešām brauca uz tbilisi. ... saakašvili – noziedznieks, kam pienāktos stāties tiesas priekšā, rietumu izpratnē – izcils demokrāts.

Kāpēc šāda nostāja? tāpēc, ka amerikāniskais gruzīns pārdevis Gruziju amerikas ģeopolitiskajām interesēm. Naftas vads, placdarms iespējamam militāram uzbrukumam – tādi ieguvumi amerikāņiem. tik skaidri redzamas arī mūsu politiķu un tiem tuvu stāvošu personu intereses un meli to aizstāvībai. tās gan saucas sabiedriskās attiecības un komunikācija. tāds tādam draugs.

2.08.2008.

Viena pasaule, viens sapnis Pekinā beigusies XXiX vasaras olimpiāde ar šādu moto – viena pasaule, viens sapnis. Olimpiāde bija grandioza – to atzīst gan sportisti, gan skatītāji. Ķīnas vēstures spilgtāko notikumu atainojums un mūsdienu tehnoloģiju virtualitāte. aplis kā vienotības simbols – Zemeslode, apļi – transportlīdzekļi, ko neizprotamā kārtā precīzi stūrēja to vadītāji, salūts olimpisko apļu veidolā. spožs šovs acīm, ķīniešu sirsnība dvēselei, sportiskie sasniegumi spēkam. Latvijas sportisti izcīnījuši medaļu komplektu. svarcēlājs Ščerbatihs, droši vien, cerēja un 11 varēja vairāk par bronzu, bet apstākļu sakritības dēļ viņš pazaudēja vienu mēģinājumu. toties uzlecošu zvaigzņu godā māris Štrombergs –bmX riteņbraucējs un ainārs Kovaļs – šķēpmetējs. abi gājuši uz šiem rekordiem jau ilgi. valmierā svētki, valmierai zelts. bmX trasi paši vien veidojuši, valsts atbalsta nav, bet treneris smejas - esot stipri kā nezāles, re, kā vinnējuši tos bagātu valstu sponsorētos braucējus. svētki murjāņu sporta skolā, kur savulaik mācījies ainārs, un svētki Dobelē viktoram par godu. sportā uzvar labākie. bet emocijas, lepnums par savas valsts himnu, ko spēlē zelta medaļu ieguvējiem par godu – tas ir tik līdzīgi, aizkustinoši un skaisti. Kādā no šaušanas disciplīnām sudraba godalgu ieguva krieviete, bronzu – gruzīniete. tikko bija sācies karš starp abām valstīm, bet viņas apskāva viena otru un aicināja politiķus dzīvot draudzīgi.

Olimpiādes noslēguma ceremonijā apbalvoja pēdējās

sporta disciplīnas uzvarētājus – maratona skrējējus. Uz pjedestāla visi trīs afrikāņi. svinīgi un cēli vijas mastā Kenijas karogs un skan himna. vienotības, draudzības un miera svētki, tā teica Pekinas mērs. Patiesas demokrātijas svētki, jo ķīniešu publika uzgavilēja gan savējiem, gan arī latviešu basketbolistēm un šķēpmetējam. Un, protams, visiem citiem uzvarētājiem.

Nākošās vasaras olimpiskās spēles 2012. gadā notiks Londonā. Un dzirdami jau bikli komentāri, ka tik daudz naudas, cik olimpiādes sagatavošanai patērēja Ķīna, nevarēs atļauties neviena cita valsts.

Un ko tas varētu liecināt par pasaules ekonomisko sistēmu prioritātēm?

25.08.2008.

114

Solījumi - Skatos, Jums nav grūti!..

115 Pamflets Kā dalailama pievīla politiķes un es pievilšu viņas? es, kā labticīgs vēlētājs sekoju līdzi mūsu politiķu aktivitātēm. it sevišķi mani piesaista dāmas – Kalniete, Druviete, vaidere.

Nu, nu tikai nesakiet, ka es tās citas nepazīstu. Zinu mūsu labklājības un kultūras ministri un izglītības šefieni lai.

Par viņām viss skaidrs. Lai darbojas savos lauciņos, bet, lūk – iepriekš minētās, jā, tās nu ir dāmas ar ambīcijām.

Paskat, kā Kalniete netika par prezidenti, toties uzblieza partiju kopā ar Šadurski, ka nemetas. vai atkal vaidere – tikusi eiroparlamentā, bet tā vieta jau nav mūžīga, tad nu inese darbu dalīšanas nolūkā, bet varbūt

vienkārši tāpēc, lai nebūtu jārisina smagas ekonomiskas problēmas, klaigā par okupāciju. Ne par kādu citu – tikai krievu, tikai vēsturisku. ar viņas pūlēm, svētību un naudas piesaisti radīta filma „Padomju stāsts” – izcils demagoģisks kino gabals.

Un tagad mūsu cienījamās dāmas pavisam nelietīgi un negaidīti pievīlis tibetas dalailama. Kalnietei jau bija kļuvis par iknedēļas rituālu – atbalstīt tibetu pret briesmīgajiem Ķīnas pāri darījumiem. te sveces tibetas brīvībai, te aicinājums nepirkt Ķīnas preces – visur piedalījās arī sandra. Un pēkšņi, ne no šā, ne no tā dalailama paziņo, ka viņš atsauc ziņas par ķīniešu apšautiem tibetas demonstrantiem. Katrā ziņā viņš nekādu skaitu neesot minējis.

Un šāds paziņojums nebūt nav vienīgais. Dalailama sācis darboties tīri vai latviešu politiķu stilā – ar paziņojumiem, vērtējumiem un citādiem izteikumiem. viss jau būtu labi, bet tie izteikumi nu galīgi neatbilst Cilvēktiesību aktīvistu sludinātajiem. vēl briesmīgāk – tie nolīdzina ar zemi visus iepriekšējos cilvēktiesību aizstāvju pūliņus. Dalailama pēkšņi paziņo, ka 116 tibeta nemaz nevar pastāvēt ārpus Ķīnas, jo ir pārāk nabadzīga un autonomā apgabala statuss Ķīnas konstitūcijā esot pavisam labi izstrādāts. reizēm gan praksē to neievērojot. bet tas jau tāds nieks vien – kur tad teorija sakrīt ar praksi? Še tev nu bija – un kā tad globālajiem demokratizētājiem tagad piekļūt pie tibetas zelta un citiem kalnu izrakteņiem?

Un arī tas vēl nav viss. Dalailama, laikam kādā apskaidrības brīdī izdomājis, ka Krievijai jāstājas NatO aliansē.

Un ko tagad darīt mūsu tibetas sveču dedzinātājiem un Cilvēktiesību aizstāvjiem?

Nekas, nekas – protestēt galu galā var vienmēr. Nav galva jāpiepūlē ar ekonomiskiem rēķiniem un problēmām. bet es gan par jums, manas dāmas, vairs nebalsošu!

26.08.2008.

Jostas savilkšana un interešu lobēšana Jau labu brīdi mūsu valdības vīri norūpējušies par nākamā gada budžetu. visiem būšot jāsavelk jostas un jāgaida labāki laiki. Nav gan nekur teikts, vai tie labākie laiki kādreiz iestāsies. tā nu ministri spriež – katrai ministrijai jāsamazina izdevumi par 5 %, jālikvidē integrācijas, tāpat arī bērnu un ģimenes lietu ministrija. Domā mūsu ministri ilgi jo ilgi – nē, ministrijas tomēr nelikvidēšot. bet varbūt vajadzēja? Un varbūt pat vispār mums nevajag

valdību? tik un tā Latvijas politiku nosaka „starptautiskās saistības” un mūsu „ sadarbības partneri”. atklātībā nākušas ziņas, ka asv republikāņu partijas prezidenta kandidāta Džona makeina padomnieks trīsarpus gadu laikā no Gruzijas saņēmis simtiem tūkstošiem dolāru par tbilisi interešu lobēšanu. Šēnemanam un viņa biznesa partnerim par savu interešu lobēšanu maksājušas arī citas valstis, tostarp Latvija. Latvija savu interešu lobēšanai 117 asv tērējusi 250 000 asv dolāru. Nauda tērēta dažādiem pasākumiem, tostarp eksprezidetes vairas vīķes-Freibergas runu pārraidei u.c vienošanās tikušas slēgtas un konsultāciju pakalpojumi izmantoti saistībā ar Latvijas integrāciju NatO, “lai veicinātu atbalstu Latvijas integrācijai NatO”. Lobiji palīdzējuši Latvijai ar stratēģiju izstrādi sabiedrisko attiecību jomā, “lai atrastu pareizos virzienus, kā strādāt asv politiskajā vidē”. Līgumu slēgšana ar lobiju firmām par konsultāciju sniegšanu ir ierasta prakse asv un arī Latvijas gadījumā tas notika saskaņā ar asv likumdošanu, saka ārlietu ministrijas preses sekretārs I.Lasis.

Kāpēc tad mums vajadzīga valdība? asv tik un tā komandē parādi. Nav jau svarīgi izteikumi par demokrātiju, partnerību un brīvību, svarīga, pazemojoša un tautu gremdējoša ir šī iztapība. Un ja jau Latvijas naudu slepeni pārskaita saskaņā ar asv likumdošanu, tad kāda jēga mūsu parlamentāriešiem deldēt krēslus un dibenus saeimas zālē? bet premjers beidzot nāk klajā ar vēstījumu – algas iesaldēšot, lai necerot budžeta iestādēs strādājošie uz lielākām, ne par santīmu ne.

Nu atkal laiks emocijām. arodbiedrības došoties cīņā par darbinieku tiesībām. Prezidents iesaka, ka vajadzēja mazu mazu drusciņu apsolīt, lai tauta nevelk uz kašķi. Pats prezidents viedos vārdus saka, pats viesodamies Horvātijā un, protams, apspriezdams tur Gruzijas jautājumu. Horvātijas prezidents gan nekādu kvēlu atbalstu baltiešiem un Polijai nesniedz. tas arī nekas, gan jau kāds emisārs aizbrauks vēl un vēlreiz. bet pašu valstī budžets tukšs. Un tas ir tikai likumsakarīgi.

4.09.2008.

118

Pienācis laiks savilkt jostas 119 Referendumu mānija Laba lieta tādi referendumi. rada ilūziju vēlētājam, ka viņš ir liels un varens. tomēr gala rezultātā čiks vien iznāk. bet naudiņa no budžeta tērēta. tā nu pietika vien tieslietu ministram intervijā pateikt, ka viņš atbalsta nāvessoda atjaunošanu, lai tP uzlecošā zvaigzne, alias tP priekšsēža kandidāts, iekšlietu ministrs segliņš jau risinātu domu par referenduma rīkošanu nāvessoda atjaunošanai.

Kas zina – gribēja iekšlietu ministrs tautai vai opozīcijai rādīt, cik viņš demokrātiski noskaņots.

Pavisam nesen tika ierosināta ideja par pašvaldību referendumiem. Lai cilvēki izsakot savas vēlmes katrā konkrētā ciematā. Un ko tad pašvaldību vadītāji? Un deputāti? Nespēj, negrib, neprot risināt sev uzticētos pienākumus? satversmes tiesa ierosinājusi virkni lietu par ministru kabineta noteikumu par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu normu atbilstību satversmes 1. un 101. pantam.

Kopumā uzsāktas deviņas lietas, kas attiecas uz šādām pašvaldībām: amatas pagasts, Drabešu pagasts, baložu pilsēta, brīvzemnieku pagasts, inčukalna pagasts, Jersikas pagasts, skrīveru pagasts, bēnes pagasts, baltinavas pagasts, Codes pagasts, Gailīšu pagasts, Īslīces pagasts, mežotnes pagasts, vecsaules pagasts, Kauguru pagasts, Glūdas pagasts, Līvbērzes pagasts, Priekuļu pagasts, maltas pagasts, allažu pagasts, Ģibuļu pagasts, Lībagu pagasts, strazdes pagasts, Pūres pagasts, mores pagasts, Kocēnu pagasts, tārgales pagasts, Lapmežciema pagasts, siguldas pilsēta, siguldas pagasts, valgundes novads.

Lietas ierosinātas pēc fizisko personu - attiecīgo pašvaldību iedzīvotāju - konstitucionālajām sūdzībām. Kā viens no argumentiem apstrīdēto noteikumu iespējamai 120

antikonstitucionalitātei, minēta iedzīvotāju viedokļa neuzklausīšana.

Kādi vēl referendumi, ja iedzīvotāju kopējs viedoklis netiek uzklausīts? Par ko gan varētu lemt un tērēt naudu referendumam vietējās pašvaldības? viļus vai neviļus tas būtu līdzeklis iedzīvotāju sarīdīšanai, sanaidošanai kāda nenozīmīga jautājuma dēļ.

Nu ja, un tad varētu eksperti rakstīt projektus par integrācijas veicināšanu.

5.09.2008.

ASV lidotāja pase Krievijas premjers pārbiedēja asv tv kanāla CNN reportierus. tā vietā, lai pieklājīgi smaidītu un solītos jo drīzi pildīt vašingtonas prasības, šis blieza kā ar cirvi. bez jebkādas diplomātijas un laipošanas ņēma un apvainoja pieklājīgos amerikāņus Gruzijas konfliktā. Un jo sevišķi tajā esot ieinteresēts viens no valsts prezidenta amata kandidātiem.

Nu, protams, ka kareivīgais republikāņu vanags, tas jau nu katram skaidrs bez vārda nosaukšanas.

Un gribi negribi, fakti par to liecina gan. tam pašam vanagam reitingi cēlušies. Un ne jau velti tās lobiju naudiņas ar viņa vārdu un vairākām postpadomju valstīm saistās.

Putins bēra kā no automāta – par asv pilsoņu līdzdalību karadarbībā. Un pieminēja asv pilsoņa maikla Lī vaita pasi, kas mistiskā kārtā gadījusies karadarbības zonā.

Un, ja tā, tad asv izmanto administratīvos resursus citu valstu iekšpolitiskā cīņā. varas partija- republikāņu partija cīnās par palikšanu pie varas savā valstī un līdz ar to visā pasaulē, jo republikāņi – tie ir kaujas vanagi.

Un pie reizes viņi nomelno Krieviju, paši par saviem dubultajiem standartiem aizmirsdami.

121 „Kāpēc ilgus gadus risināt smagas sarunas un meklēt kompromisa risinājumus starpetniskos konfliktos? vieglāk apbruņot vienus, lai tie noslepkavo otrus – un lieta darīta.”, tā runāja Putins par asv ārpolitiku.

Un fakti apliecina – taisnība gan. Ne velti gruzīnu uzbrukumu Dienvidosetijai nodēvēja par operāciju „tīrais lauks”. Un zvērības tajā sakarā. Genocīds. tikām asv valsts departaments klusēja un lika aiz auss pieminēto uzvārdu pases sakarā. Pagāja kādas dienas un versija gatava. tam pilsonim pase esot pazudusi 2005. gadā,

tagad viņš dzīvojot Ķīnā un mācot angļu valodu. Nekādas saistības ar kara darbību Kaukāzā, protams, neesot.

Un te, ne saukts, ne aicināts pats maikls Lī vaits paziņo, ka esot gan bombardējis Chinvali, un viņš nav vis šāds tāds skolotājs vai parasts pilsonis. viņš ir augstas klases amerikāņu lidotājs – elitāras divīzijas „Kliedzošie ērgļi” pilots, kurš NatO uzdevumā pildījis savu pienākumu. Piedalījies arī balkānu operācijā. tas gan tiesa – tagad atrodoties Ķīnā – Guan Čžou pilsētā. te tev nu bija ! vēl viens pierādījums Putina taisnībai un asv melīgumam. bet tādu pierādījumu – ai, cik daudz!

5.09.2008.

Ierēdņi un algas iesaldēšana ...Un tad tajā valstī palika tikai ierēdņi, viņu sargi un cilvēki ar īpašām vajadzībām. ak, jā – arī teroristi šad tad iemaldījās. Ja ne savādāk, tad valdība vismaz piesauca viņus un vainoja visās nelaimēs, kas jau nu bija piemeklējušas. teroristi bija vainīgi, ka iezemieši aizbraukuši, ka lauki aizauguši un rūpnīcas sagrautas. Un, protams, pie augstajām cenām un lielās nabadzības arī bija vainīgi teroristi.

122 tie, kas nepiekrita šādam viedoklim, joprojām kravāja savas mantiņas un devās prom pasaulē laimi meklēt. viņi, redz, bija ieņēmuši galvā, ka vainīgie ir valdība un tās lolotie ierēdņi, kas saviesušies kā īstena sērga un iztērē visu naudu, cik vien valstī iespējams atrast. bet atrast, protams, nav viegli. Nav vairs tie laiki, kad zelta podi apkārt mētājās, un droši tēva dēli stājās pretim velnam, lai tos atkarotu. tagad visa nauda jau sen ragainajam un tas arī saviem domu biedriem to dala. tad nu tajā valstī valdība beidzot satraucās – sāka ost pēc sēra. Lai tiktu pie naudas bez ragainā palīdzības, ir jāstrādā.

Darbs rada bagātību un zelta podus. vai nu tas kādam no prāta izkritis? taču jau nē. vienkārši lielajā naudas dalīšanā aizmirsies, ka bez strādniekiem tā lieta neies. Grozies, kā gribi, ar ierēdņiem un dālderu maisiem, ko valdība dāsni sniedz atalgojumam par atsēdētiem dibeniem, vairs valsts nevar pastāvēt. ierēdņi, starp citu, labi der pirms vēlēšanām. viņi savus maizes tēvus atkal un atkal ceļ goda krēslos. Un tāpēc karaļa galmam gudrība rokā – jo vairāk ierēdņu, kambarsulaiņu, pāžu, padomnieku, sociologu un politologu, jo labāk.

Droša sēdēšana uz nākamajiem gadiem - vieniem un dāsna atalgošana. – otriem.

bet strādnieki, policisti, dakteri, skolotāji – ar tiem nekad nekā nevar zināt. Kas viņiem aiz ādas, kādas prasības, kādus streikus noorganizēs – nu vai tad šitādiem nemiera cēlājiem var darba samaksu paaugstināt? Pazemināt var, lai zina savu vietu. bet lai tie skandālu cēlāji ar visām savām arodbiedrībām nomierinātos, valdība nevar vis vairs tā vienkārši apsolīt putna pienu pēc simts gadiem. Šie grib tūlīt un uz karstām pēdām. tad nu tautas tēvi izdomāja un aicināja katru un ikvienu – iesaldēt algas. bet, lai nesadusmotu izsalkušos un neapmierinātos, valdība apsolīja arī ierēdņiem iesaldēt algas. ierēdņi skata pēc nedaudz sadumpojās, bet ātri norima.

12 Kā tad tā? vai tad viņi ir ar mieru taupīt? Zili brīnumi! radio žurnālisti tam īsti nenoticēja un ņēmās iztaujāt visas ministrijas pēc kārtas. Lielā naudas rēķinu grāmata nākamajam gadam jau gatava, kā tad ierēdņiem iet ar to iesaldēšanu – šito lietu radio žurnālisti bija apņēmušies izzināt, lūst vai plīst. starp mums runājot, kaunā vien viņi krita, tie uzmācīgie žurnālisti. izrādījās, ka ministriju klerki sarunās vispār neielaidās, un atklājās, ka no ierēdņu darba samaksas iesaldēšanas, samazināšanas vai citādas nemaksāšanas – ne čiku, ne grabu. viss iet vecās sliedēs un lielā rēķinu grāmata – valsts budžets attiecas tikai uz iepriekš minētajiem izsalkušajiem un neapmierinātajiem šīs zemes pavalstniekiem.

Un tad notika tas, par ko runājām jau šī stāsta sākumā.

8.09.2008.

Gruzīnu un čečenu kārts vjetnamas kara veterāns, republikānis makeins dara, ko var, lai tiktu asv prezidenta krēslā. Par viceprezidenti izvēlējies stingru uzskatu, nepazīstamu aļaskas gubernatori, kurai ļaunas mēles gan piedēvē šādus tādus nesmukumus. Dāma jau paspējusi deklarēt, ka karš ar Krieviju ir ļoti iespējams. aiz makeina galu galā viss militārais komplekss. ieroči, kam jāgādā noiets. Nevis smaidošs Obama, kurš sola citādu ameriku. Pasaules globalizatoriem citādu nevajag. vai arī vēlētājiem nevajadzēs, rādīs laiks. Pēc reitingiem spriežot, gaužām nestabils un ietekmējams vidusmēra amerikāņa prāts. rūgtā patiesība, ko asv tv ziņu kanālam CNN pauda Krievijas premjers Putins attiecībā uz potenciālā prezidenta nenoliedzamo saistību ar Gruzijas konfliktu, zilajos ekrānos parādījās gaužām sagrozīta. No vārda brīvības ne vēsts. Un vidusmēra amerikānis, saklausījies melus par briesmīgajiem 124 krieviem, bailēs par savu drošību it viegli var noticēt un

uzticēties kaujas vanagam.

Pēc tam, kad abhāziju un Dienvidosetiju Krievija pasludina par neatkarīgām valstīm, makeins silti iesaka Čečenijas prezidentam pasludināt Čečenijas neatkarību.

Oho! Ne uz to vīru kandidāts uzķērās! atbilde sekoja nekavējoties. Lai nu liekot mierā Čečeniju, kur iedzīvotāji referendumā lēmuši par savu nākotni. Lai labāk interesējoties par asv izārdīto Dienvidslāviju un serbiju. Lai necerot uz čečenu kārti.

Jā, Čečenijas prezidents ramzans Kadirovs nav uz mutes kritis. Drīz vien viņš paziņo, ka asv ir apvainojušas viņu kā musulmani jau tad, kad pakāra sadamu Huseinu musulmaņu svētkos, ka tās provocēja Gruzijas prezidentu uz kara darbību. bet saakašvili nu nemaz neesot īstais vīrs karošanai. Uz olimpiādi gan esot jāsūta – par to liecinot žiglā bēgšana, kas parādīta tv. Un pēc tādas mukšanas gan esot jāprotas gods un jāatkāpjas. Un vispār, Kadirovam pilnīgi un absolūti nepatīkot asv administrācija, tautu gan viņš cienot.

Nē, makeins vairs čečenu kārti nespēlēs. viņam pietiek ar gruzīnu kārti. Un to viņš liek lietā, uzrunādams vēlētājus, aicinādams amerikāņus būt drosmīgiem un veidot vēsturi, asi kritizēdams Krieviju un melodams, melodams, melodams... tajā pašā laikā, kad asv ārējais parāds aug augumā, bankrotē mājsaimniecības un bankas. asv nacionālais parāds minūtē pieaug par 1 miljonu dolāru. Faktiski visas pārējās pasaules ekonomika balsta brūkošo asv ekonomiku – norēķinoties ar asv valūtu – dolāriem, ieguldot līdzekļus asv pensiju fondos utt. bet asv administrācija, republikāņu partija, pasaules globalizatoru kompānijas šķiež milzu līdzekļus bruņojumam un perina plānus jauniem un jauniem bruņotiem konfliktiem. Noziedznieki, kuriem ļauj darboties cilvēku muļķība, uzticēšanās un nezināšana.

11.09.2008.

125

Vīri, bet kā jūs maizītei nopelnat?

126 Karsta kartupeļa mētāšana

Pēc loģikas katram tiesnesim vajadzētu justies pagodinātam, ja viņam uztic oligarha tiesāšanas lietu. bet – nekā tamlīdzīga! Plaši pazīstamajam oligarham, ventspils pilsētas mēram prokuratūra jau sen veidojusi sabiedrisko atpazīstamību kā smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam, kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājam. Konkrētāk? Jā, nu esot savākti pierādījumi, un tad jau tiesa lemšot. bet tiesa nelemj vis.

Prokuratūra, kā mums zināms, ar potenciālā vaininieka tiesāšanu ir jau iestigusi dziļā purvā grīnbergiādes sakarā. rakstīja tiesu ierēdņi biezus foliantus par a. Lemberga vainu, un čiks vien sanāca. Jo vaina bija tikai un vienīgi tāda, ka pilsētas mērs atteicās pieņemt dokumentu bez personas koda. tanī sakarībā tad nu viņam tika piešūta lieta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un likumu neievērošanu. tagad par morālo kaitējumu a. Lembergs pieprasa 1 miljonu latu. sūdzēšot eiropai.

Prokuratūra kļuvusi piesardzīgāka – prasa atzinumu no augstākās tiesas priekšsēdētāja i. bičkovska, kam tad īsti jātiesā. at priekšsēdis atbild, ka prokuratūrai pašai jāizlemj.

Un tad sākas riņķa dancis. Prokuratūra nodod krimināllietu rīgas apgabaltiesai. tiesnesis r. Hlevickis pāradresē to Kurzemes apgabaltiesai, jo nelikumīgās darbības esot veiktas tur. Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis H. brasovs atsakās to pieņemt un lūdz at atzinumu par lietas piekritību. i. bičkovskis nolemj, ka rīgas apgabaltiesai jātiek galā ar prokuratūras savārīto putru. tiesnese i. vīgante, kurai nu ticis karstais kartupelis, nāk klajā ar atteikumu, jo viņas vīrs, tiesnesis būdams, reiz lēmis par a. Lemberga drošības līdzekli. Likums viņai liedzot.

127 Kam tagad tiks karstais kartupelis? Un par ko gan tas varētu liecināt?

12.09.2008.

Draudi un bailes Jau krietns laika sprīdis pagājis, kopš Gruzijas prezidents ar asv administrācijas atbalstu sāka operāciju „tīrais lauks”.

Par lielu nožēlu Prezidentam saakašvili un viņa amerikas kūdītājiem tīru lauku Chinvali pilsētas vietā viņam neizdevās izveidot, jo iejaucās Krievijas armija. Nepieļāva iznīcināt cilvēkus. Un pie reizes savā uzvaras gājienā, protams, savāca pārbiedētās un mūkošās gruzīnu armijas trofejas. tagad maskavā izveidota izstāde ar trofeju ieročiem un bruņutehniku. trofeju savākšana ir pierasta un neapstrīdama kara darbības prakse. bet nabaga amerikāņi, kuru slēptākie nodomi šoreiz

smalki izgāzās, tikko bija atsūtījuši uz Gruziju pavisam jaunu bruņu tehniku Līdzās nemitīgajai melu straumei pret Krieviju viņi pamanījās pieprasīt atpakaļ trofeju ieročus. Kāds naivums!

Nav vairs Krievija paklausīga asv skolniece kā Jeļcina laikos.

Galu galā Krievija pildīja humānu misiju – glāba osetīnus no gruzīnu agresora. toties asv un tās satelīti – baltija, Polija un, protams, Gruzija tiražē un atkārto melus vēl un vēl. masu mediji vaimanā un biedē savas tautas ar krievu briesmām. Nu tik nāks krievi un iebruks baltijā. to vien viņi domā dienu un nakti, kā iekarot Latviju un abas pārējās trejmeitiņas. to saka saakašvili, to pašu pēc kāda laika atkārto no asv importētais Lietuvas prezidents adamkus. to teica Kalniete, kas kopā ar Šadurski, devās uz Gruziju par „dzīviem vairogiem”.

Nekas no tās vairogu būšanas nesanāca, jo cerētos krievu briesmu darbus pat tik klaji nacionālisti neredzēja. Gruzijas 128 valdība kvēlos atbalstītājus, protams, mīļi sagaidīja.

Dienvidosetijā viņi gan savus degunus nebāza – varbūt, ka naudas taupīšanas nolūkos, jo no Latvijas nodokļu maksātāju naudiņas vien tas brauciens jāsedz, un vai nu varētu tā būt, ka cienījamie deputāti par taupību valsts krīzes apstākļos nedomā? tā nu runāja bāleliņi par Krievijas draudiem, paši dūres kratīdami. tāds stratēģisks partneris krietnajiem latviešiem nav pieņemams, teica eiroparlamentāriete i. vaidere. Un lai i nedomājot Krievija, ka sočos varēs rīkot olimpiādi - i. vaidere pati personiski parūpēsies, lai tas nenotiktu. ārlietu ministra kompetencē savukārt - piespiest eiropu domāt tā, kā domā baltieši. Un tas pie reizes būšot tikai un vienīgi demokrātiski. Laikraksts Diena nu bija atradis savu nišu, par ko izteikties, tad, kad nav nekā cita ko teikt.

Un nu runāja, nu klaigāja bāleliņi par krievu briesmām, cits par citu drosmīgāk. bet tad viņiem no lielās runāšanas, ne no šā, ne no tā patiešām uznāca bailes. Nu viņi lūdza NatO – lai taču taisot augšā kādu speciālu plānu baltijas aizsardzībai. atbrauca NatO ģenerālsekretārs, mierināja uzticamos iezemiešus. Lai taču nebaidoties tik dikti. Neuzbrukšot viņiem Krievija. iniciatīvu savās rokās ņēma arī Krievijas vēstnieks. slikti jau ir, ka bāleliņi ticējuši tikai gruzīniem, bet, lai nu dzīvojot vien mierīgi – Krievija te neiebruks. saausījās latviešu patrioti – nu, nē šito tēmu viņi mums neatņems!

15.09.2008.

Budžeta kolīzijas Premjers Godmanis cerēja glābt valsts budžetu ar algu iesaldēšanas metodi. Cerēja uz lēnu un mierīgu saldēšanu, 129 bet neizdevās. sacēlās īsta vētra. arodbiedrību līderis nāca klajā ar veseliem 10 plāna punktiem, ko darīt valdībai šādā krīzes situācijā. viens no punktiem paredz algu iesaldēšanu no noteikta līmeņa, piemēram no 1000 latiem. tāpat arodbiedrība pieprasa inflācijas kompensāciju strādājošiem, neapliekamā minimuma paaugstināšanu, valsts pārvaldes darbinieku skaita un atalgojuma sistēmas sakārtošanu. arodbiedrību priekšnieks Krīgers uzstāda valdībai ultimātu – piekāpties vai atkāpties. Pa to laiku valsts Kancelejas vadītāja G. veismane, lai mazinātu pārmetumus, ka no es 27 dalībvalstīm visdārgākā valsts pārvalde ir Kiprai un Latvijai, nāk klajā ar civildienesta pārvaldes likvidācijas priekšlikumu. izrādās, minētais dienests paspējis pārtērēt līdzekļus, bet darba pienākumus neveic.

Neesot jau gan arī nekādi speciāli pienākumi. Lietuvā un igaunijā līdzīgi dienesti jau sen likvidēti. igaunija, starp citu, pirmajā vietā tajā sarakstā, kur Latvija priekšpēdējā – ziemeļu kaimiņi saviem ierēdņiem par baltu velti naudu vis nemaksā.

Latvija nākamā gada budžetā valsts pārvaldes darbiniekiem atvēlējusi 900 miljonus latu – 14 % no 5,7 miljardu budžeta. valsts galvenā kontroliere i. sudraba, kas nenogurdama kontrolē valsts iestādes un atrod tur kaudzēm izšķērdības, būtu laba padomdevēja valdības vīriem. savukārt valdības vīri neies vis ierādīt, ka kaut ko nezina. Paši dara, bet nu ir iekļuvuši ziepēs līdz ausīm. mediķi, skolotāji, policisti draud ar streikiem.

Jau pieminētā valsts Kancelejas vadītāja teica, ka valsts pārvaldes darbinieku produktivitāte ir dramatiski zema. to pašu stāsta arī i. Godmanis. viņš gan to attiecina uz visiem strādājošajiem. Darba alga esot augusi un augusi, bet darba ražīgums nepavisam. tā vairs nedrīkstot turpināties.

Nedrīkst gan. Citādi paliek iespaids, ka valdības vīri algu saņem, bet produktivitātes – nekādas. vai tad arodbiedrību līderim jāiesniedz pasākumu plāns valdības vietā? bet nelaime jau tā, ka mūsu varasvīri ne paldies par to nepasaka, bet turpina 10 darīt savu – ignorēt paši savu tautu, savus vēlētājus. toties pakalpot aizokeāna republikāņu partijas globalizatoriem un naidot tautas eiropā – te nu mūsu vadoņi īstā vietā.

Nez pēc kādiem kritērijiem lai mēra valdības

produktivitāti? Pēc savas tautas labklājības vai asv interešu lobēšanas rādītājiem? Diemžēl, bet, protams, ka pēc otrā rādītāja, jo mūsu valdībai tauta itin nemaz nav svarīga. bet vai mums tāda valdība ir vajadzīga?

16.09.2008.

Ierēdņi un viņu privātās dzīves Dzeltenā prese pārtiek no sabiedrības krējuma privātās dzīves. Kādi tik skandāli un mīlas dēkas neatklājas lasītājam, pārlapojot košos žurnālus! bet, redz, tādu pikantu vēsti kā valsts galvenās tarifu noteicējas v. andrejevas hobiju neviens žurnālists ne dzirdējis, ne manījis bija.

Un tad nu nogranda kā pērkons no skaidrām debesīm – tarifu regulatore mēdzot regulāri iegriezties spēļu zālēs un tur atstāt pa krietnai summiņai. Zinoši cilvēki stāsta, ka agrāk esot tērējusi ap 200 latu dienā, bet nu summa pieaugusi. Par to, ka zinošajiem ļaudīm var uzticēties, liecina augstās amatpersonas ienākumu deklarācija, kurā viņa godīgi atzinusies par savām parādsaistībām – 108 tūkstošiem latu.

Nekas liels, ja ņem vērā darba samaksu – 5000 latu mēnesī, iespējamās prēmijas, kuras par pagājušo gadu gan nelabvēļi tik ilgi aprunāja, kamēr valsts galvenā regulatore publiski un patriotiski paziņoja, ka prēmijas viņi sev vairs nepiešķiršot, dzīvošot tikai no algām. toties par algu apjomu neviens atskaites neprasīja.

Un nu sarosījušies valentīnas draugi, labvēļi un arī nelabvēļi. Korupcijas apkarotāji pētīšot un vētīšot, vai nav saredzams interešu konflikts azartiskās spēlmanes rīcībā.

11 Pētījums vilkšoties līdz Jaungadam. ekonomikas ministrijas juristiem arī uzdots veidot komisiju par andrejevas hobija saistību ar elektrības tarifiem. Katrs domājošs cilvēks gan saredz šo saistību pat bez pētījumiem un palielināmā stikla.

Pati ierēdne paziņojusi, ka tiek pārkāptas viņas cilvēktiesības, ka tā ir viņas privātā dzīve, privātais hobijs un relaksācija.

Kāds cits augsta līmeņa ierēdnis – valsts galvenais kontrabandas apkarotājs vaškevics - tajā pašā laikā arī cīnās par savām cilvēktiesībām. valstij esot pienākums atjaunot viņam piekļuvi valsts noslēpumiem par katru cenu. Citādi minētais kungs vairs nevar strādāt iepriekšējā postenī. bet postenis kļuvis slidens, ai, cik slidens. Nerunāsim nemaz par kontrabandistu liecībām, kas dīvainā kārtā pin savos nodarījumos minēto kungu. arī premjers vairs nepārmet viņa nelabvēļiem, aizdomas pret vaškevicu nodēvēdams par uzbrukumu valstij, tā vietā viņš dziļdomīgi klusē. tā

nu vaškevics cīnās viens pats, un, iedomājaties tik, zaudē.

Piekļuve valsts noslēpumiem nav atjaunota, un kungam būšot jāmeklē cita nodarbošanās. tomēr skaidri zināms nav nekas. Jebkurā citā valstī šādiem darboņiem palūgtu pamest savu amatu vai arī viņi to darītu labprātīgi. Pie mums citi likumi – zobiem un nagiem turas pie siles.

Un kā neturēties, ja valdība atbalsta šos pūliņus? Policisti, dakteri un skolotāji var piketēt, cik tīk – valdība krata tukšo budžeta maku. toties ierēdņiem uz karstām pēdām, bailēs no atlaišanas briesmām tiek nolemts atlaišanas pabalstu maksāt 6 algu apjomā. Premjers gan kārtējo reizi norūpējies – nepietikšot tās naudiņas. bet, ja tā padomā – ierēdņi taču ir valdības un saeimas turpmākas ievēlēšanas garants, un ko tu garantam padarīsi?

Jāsaudzē taču. Jāiztop.

21.09.2008.

12

Paskat tik! Vēl dzīva!

1 Pacienti un ģimenes ārsti Ģimenes ārsti piketē. veselības ministrs viņiem jau izsenis savs čoms. viņš nu nemaz neesot vainīgs pie tā, ka mediķiem algas mazas, tā domā veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšnieks v. Keris. amata brālis, veselības ministrs tik ļoti cenšoties, ka neviena vārdiņa viņam neesot ko pārmest. tā pārliekā centība gan izpaužas pavisam ačgārnos un veselības aizsardzībai pilnīgi nepieņemamos variantos. Nu, piemēram, ministrs eglītis sola ģimenes ārstiem algu palielinājumu uz lauku slimnīcu samazinājuma rēķina. Lai nedomājot visādi hroniskie slimnieki aizņemt dārgās gultas vietas. Un lauku slimnīcām esot jāpazūd no zemes virsas pilnīgi un galīgi, jo reče, nabaga slimniekiem mazajās slimnīcās neesot pieejamas civilizētam pilsonim atbilstīgas iekārtas un procedūras. Un tad nu sirdzēju, ja nu patiesi par tādu viņš tiks atzīts, vedīs pa grambainiem lauku ceļiem, nu, teiksim, no aizputes laukiem uz Liepājas

slimnīcu, vai varbūt, uz Kuldīgu. Ja vien sirdzējs pa ceļam neatstieps pekas, tad tiks visām prasībām un rādītājiem atbilstošā hospitālī. Ģimenes ārsti, protams, ne visi, bet dažs labs gan, jau tagad it veikli pamanās nopelnīt sev krietnu žūksnīti atalgojumā – un kāpēc gan ne, ja liberālie likumi atļauj? var taču slimnieku ārstēt uz vietas, nesūtot ne pie kādiem citiem speciālistiem, toties izrakstot pašus dārgākos medikamentus, jo attiecīgā firma savukārt attiecīgi atlīdzina ģimenes dakterītim. bet slimniekam atliek vien maksāt.

Premjers Godmanis pēc mediķu piketa arī esot solījis – naudas budžetā nav, nākšoties palielināt pacientu līdzmaksājumu. maksāsim vairāk, kas cits mums atliks, ja slimība nesaudzēs. Pamazām, bet neatlaidīgi valdība realizē pilnīgu maksas medicīnas ieviešanu. tas gan ir pretrunā ar satversmi, bet vai nu mūsu varas vīriem tas kāds traucēklis? valdība 14 realizē savus kļūdainos, pat noziedzīgos plānus attiecībā uz t.s. optimizāciju – slimnīcu likvidēšanu. eiropā, lūk, esot 17 ārsti uz 100 000 iedzīvotājiem, mums veseli 19. to atkal atgādina veselības ministrs. vai tiešām šāds cilvēks kādreiz devis Hipokrāta zvērestu? vai viņš solījis ārstēt cilvēkus, nevis iztapt svešu varu diktētiem noteikumiem, kas paredzēti pretējam scenārijam? Kāds tad ir pretējais scenārijs? Ne vairāk un ne mazāk kā cilvēku skaita samazināšana. skandināvijas valstis, it īpaši Zviedrija vervē mūsu ārstus un medmāsas darbā pie sevis. Krietni lielākas algas, sakārtota darba vide – vai kāds drīkst pārmest, ja dakterīši aizbrauks uz skandināvijas valstīm ārstēt ziemeļu kaimiņus? Ko darīt mums, pacientiem? Gaidīt Kenijas un Zimbabves ārstus? arī 2009. gada budžetā medicīnai atvēlēti tie paši 3 % no iKP, bet vidēji eiropas valstīs – 7%. Nu, jā, kur tad mūsu valsts vīri lai ņem naudu – jāpiedalās NatO misijās, jāiepērk ieroči, jāatbalsta Gruzijas noziedzīgā politika, jāpalīdz asv globalizatoriem un jāmāca “demokrātija” valstīm, kas vēl nav pilnībā pakļāvušās Pasaules bankas un starptautiskā valūtas fonda diktātam. ak, pacienti – esošie un topošie – vai vēlēšanās atkal balsosiet par saviem ļaundariem, kas saldās lakstīgalu mēlēs runā par reorganizāciju, optimizāciju, aiz vārdiem slēpjot nekrietnus un neģēlīgus nodomus?

26.09.2008.

Darbības imitācija

varas partijām vairs nav laika. saasinās situācija valstī – pieaug komunālie maksājumi, gāze, elektrības tarifi. tagad zinām, ka azartspēļu atkarīgā regulatore sava hobija vārdā pavisam nejauši var celt tarifus un to arī dara.

15 Un visiem labi – gan regulatorei un viņas komandai, gan monopolistiem. tikai maksātājiem tas vairs nav pa kabatai. bet vai tas kādu interesē? valdība turpina darboties pēc inerces.

Galvenā regulatore paliek amatā un ekonomikas ministrs pat ierosina viņai piešķirt pielaidi valsts noslēpumiem. Galvenais muitnieks vaškevics, pielaidi zaudējis, toties ieguvis viD priekšnieka vietnieka amatu. vēlēšanas tuvojas, tauta dusmojas, katrs sevi cienošs politiķis nu pucē savu mundieri un izrādās, kā nu spēj. tēvzemietis r. Zīle nāk klajā ar vēsti, ka krieviskās partijas esot drauds Latvijas valstiskumam. vai tad nu ekonomists, kas reiz dižojās ar spožiem Latvijas attīstības plāniem, neko nezinātu par kreiso un labējo partiju dalījumu, ja reducē visu uz etnisko piederību? Nē, taču – vienkārši r. Zīle stipri un laikam jau pamatoti baidās par sava krēsla stabilitāti un ilgtspēju.

Pilsoniskā sabiedrība – s. Kalnietes un Ģ. Kristovska partija ar K. Šadurski un i. Druvieti piedevām - izstrādājuši rezolūciju par tautsaimnieciskās vides uzlabošanu. Ko tad sola politikas veterāni, kas vairākkārt mainījuši savas partijas piederības? vai sola progresīvo nodokli? vai varbūt PvN samazinājumu pārtikai? velti cerēts, mīļie! Nekas tamlīdzīgs viņiem ne prātā nav nācis un nenāks. Nu neies taču viņi draugiem un sabiedrotajiem pamatus zem kājām sist un nabagiem atvēlēt vairāk par izdzīvošanas tiesu. toties vārdi un frāzes skan skaisti – jādara, jāveicina. Jā, gan – tikai kur tad jūs, cienījamie līdz šim bijāt, ja nedarījāt? tomēr „sabiedrotie pilsoņi” tā vai citādi pelnījuši uzslavu, jo beidzot attapušies, ka dzīvo Latvijā un Latvijas pilsoņi viņus ievēlējuši. Citādi šie kungi un dāmas to vien darīja, kā stāvēja piketos tibetas mūku aizstāvībai un steidzās uz Gruziju mierināt saakašvili, kad nejaukie krievi tam neļāva nobumbot visu Chinvali. tas darbiņš nu padarīts – 100 tūkstoši latu, ko valdība piešķīrusi Gruzijai, jau godam iztērēts. Gan 16 jau Ps izteiks arī kādu protestu par baltkrievijas vēlēšanām, jo viņi, protams, par tām ir lietas kursā vienmēr. Ja prezidenta a. Lukašenko opozicionāri kaut kam ķeras klāt – kaut vai tas būtu huligānisms un vardarbība - tad tā ir vistīrākā demokrātija, bet a. Lukašenko – diktators. bez

komentāriem. bet īstenībā smiekli nenāk un arī ar ironijas bruņām par maz, kad svētdienas LNt ziņās skatītājam tiek draudēts ar Krievijas uzbrukumu Latvijai. ak, cik pretīgi šādi kara sludinātāji, demagogi un meļi! NatO valstu iedzīvotāji pēc aptaujas rezultātiem, lūk, nemaz negribot steigties Latvijai palīgā. Un paļauties mēs varot tikai uz asv un attiecīgi esot jārīkojas, lai draudzētos vēl stiprāk - pamāca vēsturnieks strenga un sociāldemokrātu nišā lienošais Lejiņš. it kā mūsu varas elite jau to nedarītu! Ne velti kāds rietumu politiķis teicis, ka Latvijai no Krievijas nav jābaidās, ka bailēm ir psiholoģisks raksturs. Īsāk sakot - pamuļķīšu sindroms.

Paši pūta, paši dega...

28.09.2008.

Vienādi pirāti somālijas pirātiem gadījies kārtīgs laupījums - ukraiņu kuģis „Faina” ar 33 tankiem un citādu bruņojumu, kas taisnā ceļā esot kursējis uz Keniju. Kāpēc Kenijai vajadzīgi ukraiņu tanki, to neviens nezina paskaidrot. Pirāti, kā jau pirāti – prasa izpirkuma maksu. sākumā pieprasīja veselus 35 miljonus dolāru, pēc tam pārdomāja – kuģis no Ukrainas, bruņojums ne tas izcilākais – atlaidīšot kādus pāris desmitus miljonus. tomēr maksātāji nesteidzas. Uz klāja lielākoties ukraiņi, daži krievi un viens latvietis. Pirātiem takse aug. 2008. gadā viņi jau ievākuši nodevas 30 miljonu dolāru apmērā un 17 aizturējuši 30 kuģus – tā izpētījuši briti. takse par kuģi esot 500 tūkstoši līdz 2 miljoni dolāru. apetīte, protams, rodas ēdot.„Fainai” apkārt noenkurojušies kara kuģi, bet somāliešu pirāti no savām prasībām neatkāpjas. Un arī tankus viņiem nevajagot – tikai skaidru naudu – veselus 20 miljonus dolāru. toties tanku sakarā rodas arvien vairāk neskaidrību.

Kenijas policisti apcietinājuši krasta apsardzes ierēdni – kenijieti endrjū muranguru – kurš masu medijiem pastāstījis, ka tanki nemaz nav domāti Kenijai, bet sudānai. Policija, atšķirībā no sava upura, presei nekādas ziņas nesniedz, vien to, ka minētais ierēdnis patiešām apcietināts.

Par šādu vēsti sadusmojušies Ukrainas draugi amerikāņi, jo sudānai esot noteikts ieroču embargo, par daudz šie karojot.

Un galu galā – kurš noteiks kārtību par ieroču tirdzniecību – Ukrainas prezidents Juščenko vai asv administrācija? skaidrs, ka tikai un vienīgi pasaules demokratizētāji, nevis ukrainis, kaut arī oranžs un proamerikānisks. redz, tad, kad Juščenko Gruzijai pārdeva ieročus Gruzijas vienotības stiprināšanai un Dienvidosetijas pārmācīšanai, tad asv padomnieki darījumu

apstiprināja. tā nu Gruzija, līdz zobiem bruņota gan ar asv, gan Ukrainas svētību sāka cīņu par teritorijas integritāti . ar ko tas beidzās, zinām. izrādās, Ukrainas prezidents izpārdevis pusi no valsts bruņojuma. agrākā draudzene, tagad sīvākā konkurente, premjerministre J. timošenko veido parlamenta komisiju, kas vētīs un pētīs ieroču lietas. tā vai citādi – oranžajam Ukrainas prezidentam neslava sacelta. Un ne tikai savā tautā, nesmukums arī lielā drauga acīs. ... Pirāti aplaupa pirātus. Pirmatnēja laupīšana XXi gadsimtā. Un nav taču nekāda starpība – vai ar rupju spēku vai smalku diplomātiju. rezultāts viens – dzīvniecisku instinktu vara. .10.2008.

18

Kāds prieks! Mūsējā visiem pa priekšu!

139 Demokrāti pie diktatoriem Dīvaini gan. Latvijas prezidents veselas uzņēmēju svītas pavadībā devies vizītē uz autoritārajām vidusāzijas valstīm. Un Latvijas vēstures grāmatu ciema kukulim sev līdzi paņēmis. Protams, ka atmodas laikā tapušo „šedevru”. to – par apvainotajiem latviešiem, nekaunīgajiem krieviem, lādzīgajiem hitleriešiem un cildināmajiem mežabrāļiem. tikai nelaime tā, ka Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, ne aci dāvinātajā grāmatā neiemetis, tēvišķi

pamāca mūsu prezidentu sakārtot attiecības ar kaimiņiem, ar Krieviju, un tad arī latvieši dzīvošot zaļi.

Kazahi patiešām dzīvo pārticīgi – pašiem sava nafta, sava gāze. Klajā stepē pēdējās desmitgades laikā tapusi galvaspilsēta astana ar iespaidīgu un galīgi nedemokrātisku prezidenta pili, uz kuru viesos brauc ārvalstu prezidenti un premjeri cits pēc cita.

Diemžēl, un par nelaimi, tā vien šķiet, ka mūsu prezidents kārtējo reizi pilda ārzemju pasūtījumu par Kaspijas jūras baseina naftas un gāzes tranzītceļiem, kuros vairāk par latviešiem ieinteresēti kādi citi enerģijas patērētāji.

“Latvijai kā mazai valstij ar niecīgu ekonomisku ietekmi jāatrod cits ceļš. es to saskatu citu valstu - valstu, kuras mēs saprotam, piemēram, Kazahstānas, - atbalstīšanā. mēs varam būt gan advokāts, gan durvis uz eiropu, jo mums ir attiecīgs likumdošanas regulējums, izpratne un uzņēmējdarbības vide, kā arī svešvalodu zināšanas un izpratne par biznesa pamatprincipiem kā rietumos, tā austrumos,” uzsvēra Zatlers, uzstājoties studentu auditorijā un runādams par atvērtu sabiedrību. Nevajagot baidīties no pasaules. tādi dzirdēti vārdi – nu, ja – te vajag citu pieeju, nevar lasīt lekcijas par demokrātiju, kā, piemēram, baltkrievijā.

Nafta un gāze neatļauj. toties „Lido” īpašnieks jau darbojas pats uz savu roku – viņam piešķirta zeme netālu no N. Nazarbajeva prezidenta 140 pils, un pāris gadu laikā tur taps uzcelts ēdināšanas un atpūtas komplekss. Naudu investējot paši kazahi.

Ko tu bagātam padarīsi – nabagam jāiet ar pastieptu roku. bet ne jau par to tas stāsts. Kauns par pasūtāmu zēnu izturēšanos, kas saņem instrukcijas vienā pasaules malā, tad skrien uz citu malu tās īstenot. tomēr lai nu būtu, kā būdams – nepaspēja mūsu prezidents uz kaimiņvalsti pie turkmenbašī aizbraukt, kad uz karstām pēdām pie kazahiem atlidoja „miera dūja” Kondolīza raisa.

Laikam jau īsti neuzticējās mūsu amatvīram par asv „nacionālo interešu aizstāvēšanu”. Un runāja, protams, par to pašu - par demokrātiju un naftu. Un par to, ka kazahi taču ir neatkarīgi, tāpēc nevajagot tik stipri draudzēties ar krieviem. bet Latvijā smagi un sāpīgi top budžets. Nekrājas naudiņa valsts kasē. Un kur nu šai krāties, ja ražošanas nav, bet tēlojam dižu un varenu valsti, kas vareni bruņojas. vai sevi sargādami?

Nē taču – globālo kārtību, kas pārvērtusies globāli valstiskajā terorismā.

5.10. 2008.

Nejēgas plānotāji Kā zināms, Latvijā jau gandrīz divdesmit gadus pastāv tirgus ekonomika, kurā, kā to mums no sākta gala paskaidroja tās veidotāji – reformatori, viss regulējas „pats no sevis”, ar tirgus „neredzamās rokas” mājienu. Kad ļaudīm vajadzīga kāda prece, viņi – gan tikai tādā gadījumā, ja viņiem ir nauda – dodas uz tirgu vai veikalu un nopērk to. Ja kādā brīdī attiecīgās preces nav, bet rodas pieprasījums pēc tās, tad ražotājs, lai nopelnītu, sāk to ražot un pārdot. visi apmierināti, it sevišķi valdība un tās ierēdņi, kuri pie šādas sistēmas neko nedara un ne par ko neatbild, bet vienkārši savāc nodokļus un sadala 141 tos valsts ierēdņu darba samaksai. Protams, pirmām kārtām, parūpējoties par sevi un saviem tuviniekiem. tomēr dzīvē pierādījies, ka viss nav tik vienkārši kā Čikāgas profesoru ekonomikas mācību grāmatās. iestājoties eiropas savienībā, mūsu tirgus liberāļi ar izbrīnu konstatēja, ka šādu ekonomiskās attīstības koncepciju izmanto nebūt ne visas attīstītās valstis. Un pie tam, kas visapbrīnojamākais, viņu ekonomika sekmīgi attīstās un tautas dzīvo labklājībā – atšķirībā no Latvijas ekonomikas un latviešu tautas. vēl vairāk – kaimiņu baltkrievija, piemēram, kas 90.- tajos gados atradās tādās pašās starta pozīcijās ( haoss ekonomisko sakaru zaudējuma dēļ ar citām republikām, enerģētisko resursu trūkums, inflācija utt.) ātri atjaunoja stratēģiskās plānošanas un tautsaimniecības valsts pārvaldības sistēmu un jaunās tūkstošgades sākumā sāka demonstrēt pat ļoti apskaužamus rezultātus.

Nu, ko – nācās arī mūsu ”brīvajiem ekonomistiem” likt galvas kopā un sēsties pie galda, lai uzrakstītu kādu nebūt plānu. rezultātā radās Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2007. -2013.gg. tā kā drīz beigsies jau otrais šīs „attīstības” gads, attiecīgā saeimas komisija nolēma uzzināt, kā iet ar plāna izpildi. izrādās – nekā... atklāti runājot, tas pat nepārsteidz. Un ne jau tāpēc, ka „radošajam kolektīvam”, kas radīja minēto plānu, izskatās, nav ne jausmas, ka šāda veida dokumentos ir jāparedz izpildes termiņi, kontroles kārtība un sistēma, atbildīgās personas utt (Nekas no tā Nacionālajā plānā nav minēts), bet tāpēc, ka Latvijā radītais ekonomiskais modelis valstij faktiski nav atstājis instrumentus, ar ko ietekmēt ekonomiku. Nu, jā – arī pašas ekonomikas, tās normālajā vārda izpratnē, tikpat kā nav – lielākā daļa privatizēta vai vienkārši iztirgota, bet dažas kompānijas ar valsts kapitālu pārvērstas par barotavām „novērošanas” padomēm to biedriem, kas parādās tur

reizi mēnesī, lai iedzertu tasīti kafijas un saņemtu vairākus tūkstošus par šo pašu „novērošanu”.

142 starp citu, Latvijas sociālistiskajā partijā par konsultantiem strādā cilvēki, kam ir krietna pieredze valsts līmeņa plānošanā, piemēram, miervalda ramaņa Latvijas Psr tautsaimniecības attīstības Kompleksās programmas grupā, kas praktiski aptvēra visas republikas dzīves jomas. Šie cilvēki varētu pateikt tagadējiem neprašām, ka valsts līmenī obligāts plānošanas noteikums – komplekss. tas ir, ja ekonomisti uzskata, ka Latvijā perspektīvā ražošanas sfēra būs, piemēram, farmācija un medicīnisko instrumentu izgatavošana, tad tas nozīmē, ka līdzīgā veidā, pie tam, jo agrāk, jo labāk – ir jāizmaina vispārējās, speciālās un augstākās izglītības programmas, nodokļu struktūra un kaut vai likumdošana ārzemju darbaspēka ievešanas sfērā un daudz kas cits. mūsu „speciālisti” norāda vien to, ka vienīgā izeja no ekonomiskā strupceļa ir tranzīts un preces ar augstu pievienoto vērtību, premjers Kaukāzā diriģē pretkrievu mītiņu, bet prezidents studentus un skolēnus aicina vairāk mācīties vēsturi, kā arī dziedāt un dancot. Un izglītības ministrija mācību programmās palielina mūzikas stundu skaitu. starp citu, nevienam nav izdevies sekmīgi veikt tranzīta operācijas ar valsti, kura publiski tiek nosaukta par ienaidnieku. tāpat kā nevar attīstīt uz zinātnes pamatiem balstītu ražošanu ar dziedāšanas un dejošanas speciālistu palīdzību.

5.10.2008.

Tautas frontes cēlais tēls un sūrā būtība tautas frontei 20 gadu. Celmlauži un patrioti slavē sevi un grimst nostaļģiskās atmiņās. ak, cik vienota bija tauta, ak, kā mēs ticējām nākotnei! D. Īvāns, a. Kiršteins, s. Kalniete, m.Zālīte, e. veidemane – ir mums vesels bars tādu, kas 14 toreiz pacēla tautu uz patriotisma viļņa. bet tauta šobrīd, totālā nabadzībā un bezcerībā iedzīta, nemaz vairs negrasās slavēt savus „varoņus”. Un pareizi dara. tas viņu nopelns, ka nabadzībā dzīvojam, bet nepavisam ne viņu drosme vai iniciatīva dziesmotās revolūcijas izraisīšanā. tas bija tikai viens no krāsaino revolūciju projektiem globalizatoru scenārijos. Pēc tam sekoja rožu un oranžā revolūcija, tulpju un samta.

Neliels fragments no Noras ikstenas grāmatas par māru

Zālīti „Zīdtārpiņu musināšana” (Pētergailis,2003.)

- ... ir interesanti klausīties, kā uz Kanādu līdzi brauca novērotājs, kuram trimdas tautieši gādājuši visādus kārdinošus maldu ceļus, lai Māra varētu satikties ar nevēlamiem cilvēkiem un izrunāties no sirds. Kuram tad nav skaidrs, ka latviešu padomju inteliģence netika ārpus savas plašās dzimtenes robežām bez kultūras sakaru komitejas atļaujas? Kurš metīs akmeni? Raugoties, kā šodienas tirgus likumību paģērošās grimases uz nebēdu izkropļo vienu radošu personību pēc otras, man nudien negribas bakstīt ar pirkstu un klaigāt par padomju varas angažēto inteliģenci, kurai okupācijas laiks bija zelta laiks ar milzu tirāžām, ceļa zīmēm uz atpūtas namiem, ārzemju ceļojumiem utt. par ērtu vispārināšanu vienmēr neērtāks un grūtāk lobāms būs individuālas pieredzes, izvēles, likteņa stāsts. Piemēram, kāpēc Mārai Zālītei bija svarīgi tikties ar Veltu Tomu Kanādā pat tad, ja līdzi brauca „ novērotājs? ... Māra sāk stāstīt par to, kā augusta puča laikā viņa bijusi Amerikā. Visi viņu centušies atrunāt no atgriešanās Latvijā šādā trauksmainā laikā. tā viņi brauca un joprojām brauc. Demokrātiju mācīties, nu jau paši mācīt. Kur viņi iet, tur tikai saprāts var ceļā stāties, citādi, kā pēc ugunsgrēka – vien kaila zeme, iznīcība, projām bēgoši un badā mirstoši ļaudis. Ne jau nu par baltu velti reiz viņi sāka savu tautiešu apziņu duļķot, pūļa instinktus atbrīvodami.

144 Ja reiz Latvijas tauta būtu palikusi ārpus NatO un es, tad nevajadzētu kā izsūtāmiem zēniem mūsu valstsvīriem arī tagad joņot pa pasauli un runāt par demokrātiju, par briesmām no Krievijas, NatO lietussargu un apdraudētajiem latviešiem. viņi savu daļu nopelna, kas atliek tautai?

16.10.2008.

Iesaldētais birokrātijas šedevrs Jau labu laiku birokrātijas koridoros virmo runas par zemnieku saimniecību pārreģistrāciju. Šī gada saspringtajā budžetā gan nav iedalīti attiecīgie tūkstoši, lai veiktu nosaukumu maiņas reformu. tad nu plānotais pasākums tiekot atlikts uz kādu gadu.

Protams, ka nodokļu maksātāji maksās par jaunajiem komersantiem, kas līdz šim saucas par zemniekiem, bet tie paši vecie zemnieki un jaunie komersanti maksās dubulti – gan par pārreģistrācijas papīru kalniem, gan par jaunajiem rekvizītiem.

Kāpēc tad vajadzīga šāda maiņa, kas kopumā izmaksās –

ai, ai, ai, cik daudz! tāpēc, ka uzņēmumu reģistrā nedrīkstot būt vienādi nosaukumi. tā, lūk! Kāpēc nedrīkst, kur tā vaina?

Nedrīkst un viss. „Puķītes”, Ziediņi”, „Gotiņas” un „buļļi” Latvijā drīkstēs pastāvēt tikai vienā eksemplārā. Kam nu tā pavairāk pie sirds pieaudzis savu māju un zemnieku saimniecības nosaukums, tiem katru dienu jāklausās jaunākās ziņas, jātur pa ķērienam krosa kurpes, un tiklīdz ierēdņi dos starta šāvienu, tā jāskrien un jāreģistrējas, jo pirmajam, redz, būs tiesības uz to vārda vienreizīgumu.

Un tas, kurš būs nokavējis starta šāvienu un atklunkurēs pēdējais, tam var nepietikt skaistu un skanīgu latvisku vārdu. var gadīties, ka tam lēnīgajam būs jāmeklē pat latviešu 145 valodas speciālistu palīdzība, jo ej tu sazini – atnāks un piespriedīs vēl sodu par valsts valodas likuma neievērošanu. valodas inspektori uz lauriem neguļ. varbūt pielabināšanās nolūkā izmantot jaunvārdus, ko valodnieki ik pa brīdim izdomā? Nu, piemēram – stāvparks. tik un tā - nesauksi jau vairs savu saimniekošanu cukurbietes vai brūnaļas vārdā, ja valsts ar gudru ziņu un eiropas svētību pavilkusi svītru zem šiem biznesiem. tā nu zemniekam rūpju pilna galva. Un tas, protams, ir labi, jo citādi šis ieslīgs depresijā par likvidētajām govīm un cukurbietēm, un par kādu naudu tad lai ārstē zemniekus, ja budžets tukšs?

Un galu galā –varbūt pat jāpriecājas, ka valstī krīze un jostas jāsavelk. iesaldētas tiks ne tikai algas, bet arī dažs muļķīgs birokrātijas izdomājums.

12.10.2008.

Pasaulei mieru!

106 gadus veca asv mūķene, kura nav piedalījusies vēlēšanās kopš 1952. gada, kad balsoja par prezidentu D, eizenhaueru, nolēmusi piedalīties vēlēšanās un balsot par baraku Obamu. Kāpēc sirmgalve, kas pusgadsimtu nav apmeklējusi vēlēšanu iecirkņus, pēkšņi sarosījusies? viņa grib, lai pasaulē ir miers. tik pieticīga šķiet šī vēlēšanās. sirmā sieviete tic, ka Obama var īstenot šo vēlmi – pasaulei mieru. ... republikāņu prezidenta kandidāts makeins, izvēlēdamies par viceprezidenta kandidāti aļaskas gubernatori sāru Peilinu, likās, ka trāpījis desmitniekā. bez mazākās stomīšanās piecu bērnu māte paziņoja, ka var

nākties karot ar Krieviju. militāristi varēja gavilēt –īsto dāmu atraduši. Ne velti dāma ikdienā staigājot ar ieroci. tomēr notikumi sāka risināties nelāgā gaisotnē, kad aļaskas bijušais drošības dienesta priekšnieks izstāstīja savas atbrīvošanas 146 iemeslus. Un, izrādās, tiesa nolemj, ka Peilinas kundze ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras ne vienu reizi vien. viņas klases biedri gan domā citādi, jo tikuši labi apmaksātos amatos. republikāņi gan bazūnē, ka tā ir viena nejauka demokrātu kampaņa, bet fakti paliek fakti. Neglīti.

Popdīva madonna, iesākdama koncertturneju, nepārprotami pauž savu nostāju – uz ekrāna blakus kara postažai, globālās sasilšanas izraisītām stihijām makeina un Hitlera portreti.

XX gadsimta slavenā franču aktrise uzrakstījusi vēstījumu, ka sāra Peilina ar savu agresivitāti apkauno sieviešu dzimumu.

Liela nauda un lielas likmes valda amerikā. vai vēlētāji izvēlēsies mazāko ļaunumu? Demokrātijas citadelē priekšvēlēšanu kampaņa ieiet finiša taisnē. birst apvainojumi par sadarbību ar teroristiem no vienas un otras puses.

Pēc laikraksta „New York times” izmeklēšanas datiem vismaz 6 štatos desmitiem tūkstošu vēlētāju svītroti no sarakstiem, citiem savukārt liegts reģistrēties. vai tikai birokrātiska nejaušība?

Liela nauda un lielas likmes, ar demokrātiju nekāda sakara.

Demokrātijas vārds un jēdziens ir devalvējies. Demokrātijai globalizatori piešķīruši fetiša lomu, maģijas nozīmi. bet pasaulei vajag mieru.

1.10.2008.

Riņķa dancis ap KNAB Jau labs laika sprīdis pagājis kopš valdošā koalīcija iedeva vilka pasi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNab) priekšniekam Loskutovam. aizdomīgā kārtā toreiz ar gaišreģa 147 spējām izcēlās tautpartijietis G.bērziņš, jo viņš jau iepriekš precīzi zināja nosaukt birojā pazudušās naudas summu. Lai gan pats Loskutovs bija pārsteigts par savu darbinieku neloģisko rīcību un nekavējoties ziņoja par to attiecīgām instancēm, vadzis bija lūzis. tautas partija līksmoja, jo KNabs viņiem jau kopš savas pastāvēšanas pirmās dienas bojāja dzīvi.

tomēr KNabu pavisam likvidēt – nē, to neuzdrošinās pat tP, cita lieta – ielikt tur paklausīgu priekšnieku, tādu, kas nepieprasītu tP atmaksāt valsts budžetā veselu miljonu latu pozitīvisma kampaņas sakarā.

Nav vienkārša lieta atrast to īsto vīru, tāpēc meklējumi ilgst jau ceturto mēnesi. risinās diskusijas par kritērijiem, konkursiem, bet tad klajā nāk secinājums – premjers izvēlas. Citiem nekādas daļas. Premjers jau bija sācis minēt kandidatūras, ar kurām domājis aprunāties, bet tad pateica – vispirms jātiek galā ar budžetu. Cik nu premjers var būt neatkarīgs zem tP diktāta, to zina tikai viņš. sabiedrībai pagaidām skaidrs tikai tas, ka nevienu no KNab darbiniekiem, ne priekšnieka vietniekiem atbildīgajā amatā neliks. varbūt, ka vienīgi bode tam atbilstu. Ja atceramies, tad bodi aktīvi aizstāvēja toreizējais premjers Kalvītis, līdz Loskutovs tomēr atbrīvoja uzticamo valdības kalpu un ne jau bez iemesla. tP uzticamais un drošais bastions – valsts ieņēmumu dienests (viD) – pa to laiku dīkā nesēž, viņi uzklupuši KNabam kā vanags vistai. Publiskotas ziņas un ierosinātas lietas par 3 biroja darbiniekiem, kas ienākumu deklarācijās norādījuši nepatiesas ziņas. tajā pašā laikā, izrādās, viD žēlsirdīgi ļāvis rīgas domes amatpersonām labot deklarācijas par vairākiem gadiem uzreiz. tas noticis pēc KNaba neveselīgās intereses. tā nu valsts ieņēmumu dienests krīzes apstākļos šķetina šķietamus noziedzības pavedienus, kamēr apkārt noziedzība zeļ un plaukst. bet KNab turpina kukuļotāju tvarstīšanu- neskatoties ne uz vadītāja trūkumu, ne viD aktivitātēm. Nupat korupcijas apkarotāju kantora izmeklētājs iesniedzis krimināllietu 148 ģenerālprokuratūrai par 7 rīgas domes amatpersonu apsūdzību korupcijā. materiālu vesels lēvenis. varena korupcija rīgas domē. Pagaidām var priecāties tP balsts edmunds Krastiņš, kurš savlaicīgi satina makšķeres no rD attīstības komitejas priekšnieka amata. var gan gadīties, ka priecāties pāragri. bet premjers Godmanis joprojām meklē priekšnieka kandidātu – tādu, kas nebāztu degunu, kur nevajag.

15.10. 2008. Īslandes brīvais kritiens Geizeru un vulkānu valsts ar 300 000 iedzīvotāju vēl pagājušajā gadā raisīja skaudību visas pasaules iedzīvotājos, jo ieņēma pirmo vietu labklājības rādītāju rangā. Katru gadu aNO attīstības komiteja analizē iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, izglītības līmeni, kopprodukta apjomu. Pirms

tam 6 gadus pirmajā vietā ar augstāko labklājību, pēc šiem rādītājiem rēķinot, turējās Norvēģija. starp citu, Latvijai ļoti tālu līdz pirmajām vietām, tāpat kā līdz labklājībai.

Un tad nāca brīvais kritiens – pasaules finansu krīze, kad izrādījās, ka Īslande ir uz bankrota sliekšņa. Kronas vērtība mazinājās un pazuda, jokdari jau pirms pāris mēnešiem izsolīja valsti interneta portālā „ebai”, sākumcenā pieprasot vienu eiro. Īslande ir NatO dalībvalsts jau kopš militārā bloka dibināšanas. eiropas savienībā gan islandieši nav iestājušies, galvenokārt, bailēs no zvejas resursu pārdalīšanas. toties asv draugi un sabiedrotie - kaut vai caur uguni un ūdeni. Īslande – pirmā valsts, kas atzina Latvijas neatkarību.

Finansu krīze brāžas kā orkāns, lielās valstis nez kāpēc pavisam sociālistiskā manierē nacionalizē bankas. Protams, ja valdībai pietiek naudas vai paglābj kāds kreditors. Īslandes valdībai naudas nav, bet asv par uzticamajiem sabiedrotajiem 149 aizmirsusi, jo visu savu uzmanību velta Gruzijai, kas tā vien alkst iepirkt jaunus ieročus zaudēto trofeju vietā. veselu miljardu dolāru Dž. bušs apsolījis. Un arī Latvija Gruzijai sniegšot palīdzību – pat vairāku gadu garumā, lai kopā sanākot lielāka summa, tā skaidroja mūsu premjers.

Kas atliek Īslandei? Pēc tam, kad velti lūgusies starptautisko valūtas fondu, kad valstī izteiktas hipotēzes pat par pievienošanos Dānijai un eirozonai, tad jālūdz vien Krievijai atbalsts 5 miljardu dolāru vērtībā. Un Krievija apsola. ak, kas par vaimanām globalizatoru un satelītu aprindās! Ko tik nu Krievija pretim paprasīs? skaidrs, ka paprasīs – starp kapitālistiskām valstīm draudzības nav, ir tikai intereses. Un kāpēc vieni var pelnīt savus procentus, otri – ne? bet kapitālisms kārtējo reizi parādījis savus zvēra tikumus.

NatO bloka valstīm taču vajadzētu draudzēties, nu, vismaz sadzīvot. tā vietā briti piemērojuši Īslandē pretterorisma likuma pantu un konfiscējuši finansu līdzekļus vairāku miljardu sterliņu mārciņu apjomā. Īslandieši nu sūdzēs tiesā. Nabagam nabaga tiesa.

Kāds britu žurnālists tādu pašu likteni aprakstījis un paredzējis baltijas valstīm.

Kuš! mums jāklusē, jo citādi sagrausim savas bankas – pie mums ir tāds likuma pants.

16.10.2008.

Likumi darbojas neatkarīgi no mūsu gribas ābols no ābeles krīt gravitācijas likuma ietekmē un nav būtiski, ka šo likumu atklāja Ņūtons. matemātikā Pitagora teorēma darbojas neatkarīgi no vietas, laika vai apstākļiem.

tomēr likumi pastāv ne tikai dabas zinātnēs, fizikā un ķīmijā, tie darbojas arī sabiedrības dzīvē. Likumsakarības nav ietekmējamas ne ar lielu naudu, ne sabiedriskās apziņas 150 duļķošanu. Jo sliktāk tai sabiedrībai, kas neredz perspektīvu, kas maldās miglā bez ceļa un ceļa stabiem. tā ir noticis ar globalizācijas pakļautajām sabiedrībām.

Krīze, kas piemeklējusi pasauli, agri vai vēlu liks pārvērtēt sabiedrības attīstības modeli.

Dīvainā kārtā asv, kuras ārējā parāda apjoms rakstāms astronomiska lieluma skaitļos, bet kura vēl joprojām diktē pasaulei noteikumus, tomēr valsts ekonomikas glābšanas vārdā uzpērk bankrotējušo banku akcijas. Kā tad tā, cienījamie kapitālisti? brīvais tirgus taču, neiejaucieties! Un kāpēc nodokļu maksātājiem, kuru naudiņa aiziet valsts kasē, būtu jāmaksā par alkatīgu biznesmeņu bankrotiem? ačgārnību pilns komplekts. viens no tiem – Nobela prēmijas laureāts ekonomikā par 2008. gadu - asv starptautiskās tirdzniecības pētnieks Pols Krugmens, kurš akcentē šauras specializācijas lomu globālajā ekonomikā un līdz ar to izmaksu samazināšanos. Par izmaksu samazināšanos gan neviens patērētājs neko nav dzirdējis, bet prēmijas (10 miljoni zviedru kronas) pasludināšanas brīdī, globālā krīze iet savu ceļu, ignorējot jebkādas viltus teorijas. Pola Krugmena atklājumi ļaujot apvienot starptautiskās tirdzniecības un ekonomiskās ģeogrāfijas teorijas. Nu un kas?

K. marksa atklātajiem politekonomikas likumiem Nobeļa prēmiju nepiešķirs, bet tie atkal un no jauna pierāda savu esamību. Neatkarīgi no mūsu gribas. Ne velti vācijā augstskolu studenti pērk K. marksa „ Kapitālu” un grāmatizdevējiem bizness plaukst.

Neizdevās kapitālisma ideologiem nekādiem līdzekļiem iznīdēt marksismu – ne zākājot, ne ignorējot un noklusējot, ne noliedzot. tā vienīgā iemesla dēļ, ka marksisms – tā ir vienīgā patiesā politekonomijas mācība. ābols no ābeles krīt. Likumi darbojas. Pola Krugmena, tāpat kā viņam līdzīgo ekonomistu, slavas zvaigzne būs norietējusi, kad vēl joprojām darbosies Kārļa marksa atklātie sabiedrības attīstības likumi.

151 Dzīvot saskaņā ar tiem nozīmētu harmoniju un labklājību valstī. tik vienkārši. Zināšanas, rīcība, rezultāts. Ceļš, ceļa stabiņi, plāns – miglas, melu un zvēru tikumu vietā.

22.10.2008.

Kašķis svešā pirtī aNO pastāvīgais sūtnis no Krievijas pārsteigumā palika ar

vaļēju muti. viņam bija adresēta asv prezidenta kandidāta makeina vēstule ar lūgumu ziedot finanses minētā kunga priekšvēlēšanu kampaņai. vai tas kāds joks? tā varētu padomāt, ja vien amerikāņu vairumam piemistu lielāka humora izjūta. Diemžēl, ar humora izjūtu tā knapi – arī makeinam un viņa vēlēšanu štābam, tāpēc Krievijas sūtnis v.Čurkins visai nopietni domāto vēstuli tikpat nopietni novērtēja un uz karstām pēdām sasauca preses konferenci, kurā pavēstīja, ka „ziedojumus svešas valsts vēlēšanu kampaņām – nedodam.”

Protams, ka rakstīt vēstules un lūgt ziedojumus nevienam nav liegts, arī ne potenciāliem prezidentiem un viņu rakstvežiem, tomēr pārsteidz, pat apdullina tik izcila nekaunība. Pēc tam, kad makeins kā īstens kaujas ērglis metis izaicinājumu Krievijai, pārmezdams, ka tur mazinās demokrātija, ka Krievija izmanto naftu un gāzi kā ieročus, ka Krievija ir agresors pret Gruziju – tas pats makeins lūdz ziedot savai kampaņai naudu. Nekaunība gan, bet arī pilnīgs takta trūkums, atavisms un primitīvisms.

Galu galā viss ir tikai loģiski. republikānis makeins, izrādās, par asv finansiālo krīzi un nodokļu sistēmu vēlētājiem neko nezina pastāstīt – viņa jājamzirdziņš ir omulīgo amerikāņu biedēšana ar Krieviju un sava sāncenša Obamas nomelnošana.

Obama, lūk, nevarēšot aizstāvēt ameriku no Krievijas draudiem. Un Obama esot pazīstams ar kādu teroristu. toties 152 Obama ņem un pierāda, ka makeina labākais draugs reiz notiesāts un makeins tikai par mata tiesu toreiz izsprucis.

Cik lētticīgi vai gudri būs amerikas vēlētāji, to drīz pieredzēsim, bet gluži tāds pats scenārijs notiek arī Latvijā.

Nav jau brīnums – amerikai taču nav lielāku draugu par baltiju, Poliju un Gruziju.

Pēc tam, kad Latvijas prezidents un valdība pauduši savu nelokāmo aizstāvību kara izraisītājam saakašvili un Gruzijai kopumā, par Dienvidosetijas upuriem ne dzirdēt negribēdami, kad visās iespējamās vietās eiropā aicinājuši nosodīt Krieviju, klaigājuši par nepieciešamību pēc vienotas eiropas nostājas (protams latviskā izpildījumā) tad nez kāpēc gaida Krievijas aicinājumu Latvijas prezidentam apmeklēt kaimiņvalsti.

Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs diplomātiski bilda mūsu ārlietu ministram, ka tam nepieciešams labvēlīgs politiski informatīvs fons. tādu terminu mūsu valstsvīri nesaprotot. Nu ko, varēja vismaz satiksmes ministra viedokli uzklausīt, kad viņš teica, lai nespriež par lietām, pirms nezina visu patiesību. Kur nu – mūsu politiķi ir lieli vīri, viņi reiz franču prezidenta Širaka

aicinājumam paklusēt neklausīja, kur nu vēl savējam Šleseram klausīs. ārlietu ministrs pat draudēja izsaukt Šleseru uz kafiju par to, ka nedzied unisonā ar pārējiem.

Un nu visi unisonā brīnās – redz, kādi tie krievi nedraudzīgi, neaicina mūsu prezidentu. Un tajā pašā dienā nolemj piešķirt naudiņu 3 gadu garumā Gruzijai – lai iepērk jaunus ieročus no aizokeāna kopīgā drauga. Latvija var sponsorēt. Jā, Latvija savā deviņdesmit gadu vecumā iekļuvusi pavisam sliktos draugos. tik vien vajadzēja, kā atcerēties un ievērot senu tautas vēlējumu – nelien svešā pirtī kašķi meklēt!

24.10.2008.

15

Malacis! Tevi var slaukt pēc pirmā pieprasījuma!

154 Amerikāņu bizness Rīgas satiksmē radioraidījums par e – talona ieviešanu rīgas satiksmē

ritēja savu gaitu. „rīgas satiksmes” preses sekretāre iluta bērziņa darīja savu darbu – skaidroja potenciālajiem pasažieriem jauno kārtību, kas stāsies spēkā nākamā gada martā. Ne ar vārdu gan nepieminēja 14 miljonus latu, kas jāiegulda jaunās sistēmas īstenošanā un kas sevi atpelnīšot 13 gados. (Pēc informācijas La 10.12.2008.) runājamā pietika tāpat – gan par to, ka no 1. oktobra jāpiesakās e – talonam visiem tiem, kam paredzētas atlaides, gan par darba dienu un brīvdienu šķirošanu. tomēr vislielākais pārsteigums – izrādās, ka e – talonu varēs nopirkt tikai uz kāda konkrēta maršruta autobusu, trolejbusu vai tramvaju. Un ja, teiksim, potenciālais pasažieris ir gana nosalis pieturā, gaidīdams sava numura braucamo, viņam, protams, ir visas tiesības iekāpt arī kādā citā numurā, kas brauc pa attiecīgo maršrutu, tikai naudiņa gan tad jāmaksā atsevišķi Un tā kā rīgas Dome taupības nolūkos savukārt nolēmusi samazināt reisu skaitu, tad it viegli varam prognozēt notikumu gaituLai gan – nav taču par ko uztraukties, bezdarbs pieaugs, laika cilvēkiem būs atliku likām. Un mūžam steidzīgie arī varēs atvilkt elpu. Un varbūt pat ģimenes budžeta taupīšanas nolūkos izdomās pārvietoties kājām vai ar velosipēdu.

Un tad mierīgajā skaidrojumu atmosfērā ielauzās kāds radioklausītāja zvans, kas skaidri un gaiši noprasīja – kā tur ir ar tiem amerikāņiem, cik liela viņu līdzdalība.

Preses sekretāre maķenīt samulsa, bet atbildēja izsmeļoši – jā, esot gan rīgas satiksmei sadarbības partneri no asv, viņiem piederot 49 % akciju, rīgas satiksmei, tātad – 51%.

Lai neuztraucoties, peļņa būšot gan vieniem, gan otriem. bet amerikāņu sadarbības partneri esot ļoti ļoti nepieciešami rīdziniekiem.

155 Kāpēc? Nu viņiem taču esot liela pieredze. redz, kā! varētu padomāt, ka rīgas ielās tikai nupat sākuši kursēt tramvaji, trolejbusi un autobusi. varētu padomāt, ka visa tā pieredze, kas iegūta rīgā, nav ne plika graša vērta. bet patiesībā ir gluži otrādi. acīmredzami noziedzīgi, peļņas gūšanas nolūkos, sagādājot pasažieriem maksimālas neērtības, tiek bīdīts apjomīgs amerikāņu biznesa projekts. starp citu, rīgas mērs J. birks ir tb/LNNK biedrs. tb/ LNNK – kā paši saka, ir nacionāli noskaņota partija. Pat savā kongresā ik pa brīdim vēstīja – patriotisms un ekonomika.

Diemžēl, ne no ekonomikas, ne patriotisma, ne tik, cik melns aiz naga.

8.12.2008 Ciparu maģija premjera izpildījumā mūsu premjers godam pārstāv Latvijas buržuāziju – gan ar oratora dotumiem apveltīts, gan āriene un mūžam norūpējies vaigs pauž dziļas raizes par nabaga sērdieņiem. viss, protams, ir tikai likumsakarīgi – bijušais premjers Kalvītis ar savu plato smaidu un omulīgo ģīmi blieza pa tiešo, bez jebkādas diplomātijas. tomēr visnotaļ jaukajā valdīšanas procesā gadās tādi kritiski brīži, kad vēlētāji taisa dumpi. Lai viņus nomierinātu, valdošā elite, atrada pareizo risinājumu – visi paliek savās vietās, tikai premjers cits. tas, kas norūpējies. tā nu norūpējies premjers valda, staigā no kabineta uz kabinetu ar biezām dokumentu mapēm un komunicē ar tautu. Žurnālisti nespēj vien knipsēt, rakstīt un jautāt. Premjers runā, pārliecina, biedē un brīdina.

Pasaulē krīze, un mums jābūt vienotiem, tā viņš saka. Un sauc ciparus veselām rindām, argumentus - veseliem blāķiem.

156 Labticīgs klausītājs apreibst kā muša no dihlofosa un domā, ka premjers klāsta baltu patiesību. Nelaime gan tāda, ka to labticīgo kļūst aizvien mazāk.

Un tad sāk izsīkt arī premjera komunikācijas spējas. tad viņš nosauc oponentus par nekompetentiem un dažā vēl neglītākā vārdā. vēsturiskā saeimas sēde, kad premjers kārtējo reizi sauca ciparus un argumentus, ievilkās līdz nākošās dienas rītam. Lai deputāti nobalsotu tā, kā jau iepriekš nolēmis starptautiskais valūtas fonds (svF), jauši vai nejauši parūpējās arī Drošības dienestnieki, kas novietoja automobili akurāt pie saeimas ventilācijas lūkām. sēra smaku gan neviens nesajuta, bet sviluma dvaka nobiedēja dažu labu tautas kalpu, kas nakts melnumā parakstīja līkopus ar pašu nelabo svF izskatā. arī saeimas kafejnīca, izrādās, tirgoja atspirdzinošus dzērienus, lai runātāji veldzētu slāpes.

Kamēr vieni deputāti uzstājās, citi staigāja pa zāli, sarunājās, snauda, vārdu sakot, uzvedās, kā parasti.

Jaunievēlētā deputāte, filoloģe, augstskolas pasniedzēja J.Kursīte tādus brīnumus un nekulturālību nebija pieredzējusi, tāpēc pedagoģiskā manierē centās pamācīt savus jauniegūtos kolēģus, aizrādīdama, ka viņas pirmkursnieki, atšķirībā no deputātiem, vismaz izrāda cieņu runātājam klusējot. Protams, ka viņas vārdi noslāpa vispārējā murdoņā.

Un tā – kārtējo reizi – buržuāzija nodeva savu tautu..

Par bagātnieku bijušām un gan jau arī turpmākām orģijām

maksās trūcīgie. Un visā tajā lielajā ciparu klāstā ne reizes neizskanēja ne bargie nosacījumi, ar kādiem kredīts paņemts, ne precīza summa. mazo pirkstiņu svF paņēmis jau sen. Nu dabūja visu roku. Ja jauniegūtais kredīts ir 5 miljardi latu, tad katram Latvijas iedzīvotājam, zīdaiņus un sirmgalvjus ieskaitot, nāksies atdot 2000 latu. Un galu galā, šis jau nav vienīgais kredīts. Un cik lieli būs procentu maksājumi?

Ne ar arodbiedrībām, ne Darba devēju konfederāciju valdība 157 nerunāja. tautai atļauts vien savilkt jostas, dziedāt par vienotību un būt patriotiem. tāda tā demokrātija Latvijā...

1.12.2008.

Orģijas un paģiras Orģijas nevar turpināties bezgalīgi. agrāk vai vēlāk tās beidzas. Un tad nāk paģiras. tāda likumsakarība.

Latvijas gadījumā orģijās piedalījās vieni, kamēr otri mācījās taupīt un izdzīvot. Un nu – cauri, ballīte beigusies.

Galdi tukši un naudiņas nav. būtu jau labi, ja paģirās mocītos vien tie, kas piedalījās orģijās. tagad viņi brēc nelabās balsīs par globālo krīzi un jostas savilkšanu. tikai nez kāpēc jostas, lūk, jāsavelk visiem. arī tiem, kas dzīru zālei vien garām gājuši un šampanieti ne tuvu nav baudījuši.

Jā, apmēram 180 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju ir kredītsaistības ar bankām, kas pārsniedz 10 000 latu. tā ir apmēram desmitā daļa sabiedrības. tie ir viņi, kas paklausīja saldi vilinošajiem aicinājumiem dzīvot uz parāda. Kāpēc gan parādi jāmaksā arī tiem 90 %? tomēr ne jau nelaimīgie kredītņēmēji vainojami pie Latvijas cietās piezemēšanās. Pēc Latvijas bankas datiem valsts ārējais parāds šī gada 3. ceturksnī sasniedzis 20, 638 miljardus latu.

Pie nelāgām prognozēm un biedējošiem cipariem jau tauta pieradināta. 2009. gada budžeta pieņemšana gan sākuma posmā ritēja gandrīz vai pozitīvā gaisotnē, lai gan Lb prezidents i. rimševics brīdinoši kratīja pirkstu.

Un tad dīvainā kārtā trīs mēnešu laikā budžeta cipari mainījās 5 reizes, līdz nobrauca budžeta deficītā un krietnos mīnusos. Pasaules globālā krīze esot vainīga. vai tik ne mūsu valdības nekompetence?

158 Jā, finansu ministrs a. slakteris dabū trūkties ne pa jokam.

Oratora dotumi viņam, atšķirībā no premjera, nepiemīt, bet cilvēks labu vien gribēdams, piekrita intervijai ārzemju tv

kanālā un izteicās angļu mēlē. baltu patiesību pateica – nekas sevišķs, nekādu problēmu ar ekonomiku, jo ekonomikas mums nemaz nav.

Oho, kas par vētru sacēlās pašmājās un aiz tās robežām.

Nu, un kas? ministrs vismaz vienā brīdī nemeloja. tomēr Latvijas augstākās sabiedrības orģijas vēl nebeidzas – vēl Latvijas tauta maksās par starptautiskā valūtas fonda aizdevumu. Un tā iestāde nu nav nekāds labdarības pasākums, tas ir vampīrs, kas izsūc asinis no svešas valsts ekonomikas un pārvērš zeltā.

Demokrātiskā valstī dzīvojam? vai mums ir kaut mazākā iespēja ietekmēt savu valdību un svešzemju vampīrus?

Nebūsim naivi – ne mazākās. Kur ir demokrātija? Nav! 28.12.2008.

Sociālisms uz ekvatora ekvadorā stājas spēkā sociālistiska konstitūcija ekvadorā 21. oktobrī tika nopublicēta un stājās spēkā jaunā sociālistiskā konstitūcija. Pēc valsts prezidenta r.

Korrea vārdiem tā „pieliks punktu garajai un traģiskajai neoliberālajai naktij”, aizsargās pilsoņus, konsolidēs un stiprinās valsti XXi gadsimta sociālisma idejas vārdā. ekvadora pievienojusies „sarkanajai Latīņamerikai” – venecuēlai (U. Čavess) un bolīvijai (e. moraless) Jaunā konstitūcija tika apstiprināta visas tautas referendumā 28. septembrī. balsošanā piedalījās 9,6 miljoni iedzīvotāju. Par sociālistisko konstitūciju nobalsoja 64 % ekvadoras iedzīvotāju.

159 ekvadoras liberāli konservatīvās opozīcijas pārstāvji, kas vairākkārt draudējuši prezidentam, lai viņš pārtrauc valstī Ugo Čavesa tipa „diktatūru”, atzinuši savu sakāvi. Opozīcijas līderis, Guajakilas pilsētas (valsts ekonomiskais un industriālais centrs) mērs atzinis, ka vēlēšanas bija demokrātiskas un nav apstrīdamas. ekvadora ir viena no Latīņamerikas nabadzīgākajām valstīm. valstī, kur dzīvo 14 miljoni iedzīvotāju, puse dzīvo zem nabadzības robežas.

Līdz šim pastāvējusī politiskā sistēma raksturojās ar pilnīgu nestabilitāti. Pēdējos 13 gados valstī mainījušies 8 prezidenti.

Jaunā konstitūcija aizstāv fundamentālas sociālas pilsoņu tiesības - paredz bezmaksas medicīnisko apkalpošanu, bezmaksas izglītību. tiek paplašinātas tiešās demokrātiskās ierindas pilsoņu tiesības, ļaujot lemt un nepieciešamības gadījumā atsaukt no amata ievēlētos deputātus un vietējās

administrācijas ierēdņus.

Konstitūcija aizliedz valsts teritorijā izvietot ārvalstu militārās bāzes, kas faktiski anulē iepriekšējo vienošanos ar asv administrāciju. Konstitūcija aizliedz dabas resursu tirgošanu un pasludina ekonomisku suverenitāti no starptautiskajām korporācijām. Naftas kompānijām turpmāk būs jāveic lielāki atskaitījumi ekvadoras budžetā, pretējā gadījumā – jāpamet valsts.

28.12.2008.

Vientiesīgie iezemieši (mūsdienu pasaka) Kādā zemē, kādā valstī reiz dzīvoja pavalstnieki. tā viņi tur dzīvoja un strādāja, kā bija darījuši viņu tēvi un domāja darīt bērni. brūnaļas deva pienu, lekni lauki maizi un cukuru, 160 jūra dāvāja zivis. No gaisa gan debessmanna nebira, govis bija jāslauc, tīrumi jāuzar, jāapsēj, jūra prasīja smalkus tīklus.

Gadījās jau gan arī pa kādam palaidnīgam tēva dēlam, kas no strādāšanas turējās pa gabalu. Nepatika, ai, kā nepatika viņam strādāšana. taisni vai zosāda uzmetās, par to domājot vien.

Un tad, kā bija, kā nebija – laiks apmeta kūleni. No svešām zemēm sāka braukt šurp draugi baru bariem. visvairāk viņi draudzējās ar karali un viņa svītu, bet arī palaidnīgie tēva dēli apkārt vien maisījās. tā nu viņi klausījās svešajos sūtņos un drīz vien izrādījās lieliski mācekļi. viņi stāstīja arājiem, slaucējām, metinātājiem, audējām un mežcirtējiem, cik nepareizi viņi dzīvojot. Nedemokrātiski, beztiesiski un barbariski. strādnieki acis vien iepleta un klausījās tālāk. Jā, jā – viņiem vēlēšanās cits nekas neesot jādara kā jābalso par demokrātiju, neatkarību, tiesiskumu un citām labām lietām. Un tad paši viņi būšot saimnieki.

Kad jau, tad jau. vēlēšanas nāca un gāja un pavalstnieki katrās no tām balsoja par demokrātiju. Partijas saradās kā sēnes pēc lietus – visas demokrātiskas. tikai viena bija citāda.

Pavalstniekiem tā citādā neinteresēja, viņi balsoja par demokrātiem – vienreiz, otrreiz, trešo,... septīto reizi. tikko demokrāti kārtējo reizi bija ievēlēti, tā sākās reformas. Pavalstnieki gan sāka kurnēt, jo pēc pārdesmit gadiem bija attapušies, ka visas reformas nelabi beidzas. skolu reforma beidzās ar to, ka izauga analfabēti, medicīnas reforma likvidēja visas lauku slimnīcas, lauksaimniecības reforma atstāja iezemiešus ar tukšiem vēderiem. bet reformas, reorganizācijas un optimizācijas notika vēl joprojām.

iezemieši ar tukšajiem vēderiem devās pāri jūrai maizi pelnīt. toties viņu valstī atbrauca padomnieki, pilnvarotie, eksperti un citādi gudrie no malu malām. iezemieši, tik ilgi par demokrātiju balsodami un tik daudziem ekspertiem ar saviem nodokļiem algu maksādami, bija pārliecināti, ka viņu valstiņā viss ir kārtībā. ik pa brīdim 161 karaļa svīta to apliecināja. iezemieši gan nesaprata, vai ticēt savām acīm, kas rādīja postažu, vai karaļa svītai, kas priecājās par plaukstošu ekonomiku.

Pēkšņi paklīda ziņa, ka valstiņā ekonomikas nemaz neesot un steidzīgi jāaizņemas nauda, jo citādi – bads un briesmas.

Ziedošā ekonomika izrādījās neesoša ekonomika. Un tagad visiem jāsavelk jostas, jāievēro diēta un jāmaksā nodokļi, lai padomdevēji, eksperti un karaļa svīta valdītu saules mūžu, un iezemiešu bērni un bērnu bērni reiz atdotu aizņemtos zelta maisus.

Ko darīs pavalstnieki? vai nākošajās vēlēšanās atkal vēlēs par demokrātiskām partijām, kas nemaz nav demokrātiskas?

03.01.2009.

Vienotības ilūzija ar katru nakti kāpj aukstuma rekords. aug arī nosalušo bezpajumtnieku skaits. Ziema – dabā un sabiedrībā.

Kapitālistiskās iekārtas vērtējuma stunda. apstulbinātais un pesimismā iedzītais Latvijas pilsonis katru dienu uzzina ko jaunu. Nē, ne jau par jauniem uzņēmumiem, darbavietām vai valdības plāniem. tomēr pozitīvu lādiņu pilsonim dāvā premjers savā Jaungada uzrunā, aicinādams mācīties no pingvīniem, saspiesties ar mugurām kopā un pārlaist sniega vētras. valdība nepametīšot savus pavalstniekus. arī valsts prezidents aicina būt vienotiem.

Jaunais Parex bankas šefs un glābējs Nils melngailis mierina līdzpilsoņus, ka krīze nesīs daudzas jaunas iespējas. vārdu sakot, būs jau labi. melngaiļa kungam par krīzi ko negatīvu teikt patiesi būtu tīri vai apgrēcība. mēneša atalgojums – 12 tūkstoši latu mēnesī plus 5 % no bankas pārdošanas cenas. Kā tur grozās 162 aizņemtā un pašu naudiņa – pats nelabais netiks gudrs, kur nu vēl parasts Latvijas iedzīvotājs.

Pavisam nesen N. melngailis bija iecerējis vērienīgu darījumu ar Lattelecom un amerikāņu firmu blackston.

Latvijas valdība tobrīd nenovērtēja ne ģeniālo ideju – pārdot Lattelecom asv firmai, ne tās realizētāja dotumus.

Kas mainījies? varam tikai minēt, balstoties uz šādiem

tādiem faktiņiem – nu, piemēram, dubultpilsonis Nils darbojies kā revīzijas firmas „ Coopers&Lybrand” konsultants bankā baltija un sagatavotajā ziņojumā kļūdījies tikai par nieka pāris simtiem miljonu latu. toties viņš ir bijis gan atbildīgais partneris, gan vadības konsultants, gan reģiona partneris un izpilddirektors. vārdu sakot, apsviedīgs kungs. Un apsviedīgiem kungiem pie mums zaļa dzīve. Kurš tad to nezina? apsviedīga kundze ir arī mūsu kultūras ministre. Gaismas pils, koncertzāle un laikmetīgās mākslas muzejs – tie viņas jājamzirdziņi. bibliotēkas celtniecība esot jāturpina, jo citādi soda naudās būšot jāmaksā vēl lielākas summas, nekā būvējot.

Lai nu tā būtu! bet nekā – gada pēdējā darba dienā ministre pamanās parakstīt papīru arī par koncertzāles projekta apmaksu 6 miljonu latu vērtē. atbildēt gan uz žurnālistu jautājumiem ministre neesot vēlējusies. izrādās, skribenti uzzinājuši arī par mežu, kas viņas īpašumā un kurā esot aizsargājamā melnā stārķa ligzda. Dabas draugi satraukušies, ka izcirtumā melnais stārķis nedzīvošot, bet kultūras ministre aicinot vienu ekspertu pēc otra, kas būtu ar mieru liecināt, ka stārķu tur nav. interesanti dzīvot mūsu zemītē. tomēr par vienotību runāt gan laikam veltīgi. Kapitālisma liberālajā atsvešinātībā dzīvodami, kāpēc lai mēs atbalstītu privātu banku parādu nacionalizāciju? vienots šobrīd ir tikai miljonāru klubiņš un bezmaksas zupas strēbēji patversmē. mums, pārējiem, vairāk nekā jebkad nepieciešama sava domāšana!

04.01.2009.

16

Kase 164 Taupības valgos tad, kad valsts kase bija izzagta tukša, pensiju fondi aizskaitīti uz svešām bankām un beigu beigās izkūpējuši gaisā, kad valsts ārējais parāds sasniedza 135 % no iekšzemes kopprodukta, prezidents nolēma neklapēt ne ar ausi un visu

savu uzmanību veltīt ārzemju vizītēm. starp mums runājot, tā gan nebija viņa paša iniciatīva, to viņam laipni palūdza pasaules lielvara un tās administrācija, kuras varēšana vienā jaukā dienā bija sākusi stirkšķēt pa visām vīlēm.

Ko tad tādu varētu darīt vienas mazas valstiņas prezidents svešu valstu galmos? taču jau demokrātisku pieredzi mācīt, nu to pašu, kā karsēt ekonomiku, iznīcināt savu ražošanu, importēt pārtiku un dzīvot uz parāda. ar vienu vārdu sakot – izraisīt tādu mērenu dumpošanos un haosiņu. Pēc haosiņa sāktos demokrātiski juku laiki un nabadzība, un brūkošās pasaules lielvaras bankas tad aizdotu naudiņu jaunajām demokrātijām. Līdz kādā dienā tās valstiņas attaptos, ka ir parādos līdz ausīm. viss jau būtu labi, prezidents ar kundzi bija jau ceļu iebraukājuši, atlika vien turpināt. - jaunā gada pirmajos četros mēnešos paviesoties Gruzijā, armēnijā, azerbaidžanā, vēl šur tur šo to parunāt par demokrātiskām vērtībām te pēkšņi – kā pērkons no skaidrām debesīm! aizsardzības ministrija nedošot naudu, jo valstī taupības režīms un jāsavelk jostas. ministrs iespītējies ne pa jokam. Nelīdz ne premjera brīdinājumi, ne prezidenta mulsums. 40 tūkstošus piešķiršot par pirmajiem četriem mēnešiem, bet par prasītajiem 180 tūkstošiem i runas nevarot būt. iepriekšējā gadā prezidenta vizītēm tērēti 607 tūkstoši latu.

Prezidents gan nupat taupības un solidaritātes nolūkos atteicies no 288 latiem ik mēnesi. starp mums runājot, ne tas – galvenais. varēja stingrāku vārdu bilst par varas partiju barotavām – aģentūrām. Lai gan - ko lai iespēj prezidents pret 165 kultūras ministres triecienspēju un viņas lolojumu - aģentūru „Jaunie trīs brāļi”. tautas partija vēlētāju nomierināšanai pasvieda ideju par ministriju samazināšanu, bet valsts uzņēmumu padomes un aģentūras zeļ un plaukst. Par tām tautas partija mīļuprāt dziļdomīgi klusētu, ja vien vēlētāji ik pa brīdim nepieminētu. izskatās, ka prezidentam nāksies vien pavadīt vairāk laika savā valstī un veicināt demokrātiju tepat vien.

06.01.2009.

Konfidenciāla laupīšana Premjers ar cēlu žestu publiskojis vēstuli valūtas fondam. sak, lasiet, skatieties, mums nekas nav slēpjams. bet vilciens jau aizgājis. vēstules tekstu un luncināšanos valūtas fonda priekšā ar parakstiem apliecina premjers, finansu ministrs,

Latvijas bankas prezidents un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja. Uz vēstules norāde – konfidenciāli. tātad slepeni. starptautiskais valūtas fonds, protams, akceptēja mūsu varas pīlāru pazemīgo diedelēšanu un piešķīra aizdevumu. Kādi prieki!

Pagāja kāda nedēļa pēc vēstules tapšanas, kad premjers ar tās saturu aplaimoja ministrus. Laime bija tik pilnīga, ka, piemēram, labklājības ministre nespēja valdīt asaras, bet prezidents tādā sakarībā brīdināja visus raudātājus, ka asaras nepalīdzēs.

Pagāja vēl kāda nedēļa, un, lūk, premjers atklāti rāda visai tautai konfidenciālo vēstuli. Nekas viņam nav vairs slēpjams, savu padarījis. Pārējo lai dara sabiedrība. bet pārējais nav ne mazāk, ne vairāk kā parādu atmaksāšana. miljardos mērāma.

166 Ko tad sola mūsu varas pīlāri starptautiskajam valūtas fondam? Novilkt deviņas ādas saviem pavalstniekiem sola, jo redz, jāglābj privātās bankas no izputēšanas un jālāpa budžeta caurumi. Citādi varētu gadīties, ka naudas pietiek tikai tā saucamo valsts uzņēmumu padomniekiem, aģentūru bosiem un kultūras ministres ambīcijām. tāpēc jāiemet kāda riekšava no aizņemtās naudas arī valsts kasē. valūtas fondu, protams, neuztrauc Latvijas pensionāru, policistu, skolotāju vai citādu grūtdieņu eksistence, bet parādu atdošana ar visiem procentiem – tur nu latvju bāleliņiem neizsprukt. Un tāpēc varasvīru solījums – paaugstināt esošos nodokļus un piemērot jaunus, samazināt strādājošo algas 2009. gadā par 15%, bet samazināt tās arī turpmāk. Pat privātajā sektorā strādājošajiem alga tikšot attiecīgi samazināta. Lai viss noritētu, kā nākas, valdība sola izveidot komiteju „algu ierobežošanas veicināšanai”. vēstulē nav ne vārda par uzņēmējdarbības atbalstīšanu ražošanas atjaunošanā, toties banku atveseļošanai pasākumu netrūkst.

Dīvaini gan, ka valūtas fonds aizdod naudu valstij, kura vairs neko neražo. Lai gan, kas tur dīvains – valūtas fonda plēsoņas daba saož laupījumu tik un tā.

Kurš vainīgs pie tautas nabadzības? vienīgi katrs pats, ja dzimis neveiksminieks – tā saka galma psihologi, politologi un citi valdošās iekārtas sargsuņi. viņi melo, jo patiesību runāt neprot. Kapitālismā patiesība dziļi zemē.

Kārtējo reizi Latvijas buržuāzija nodevusi savu tautu.

10.01.2009.

Varoņi un teroristi

Loks noslēdzies. tikai izpratne par sabiedrības attīstības likumiem kavējas. vēl joprojām barikāžu dalībnieki jūtas 167 varoņi. Un varoņi, protams, saņem ordeņus. Par piedalīšanos barikāžu cīņās. Pret padomju varu. tā nu barikāžu varoņi dedzina ugunskurus un piemin 18 gadus senus notikumus.

Notikumus, kuru rezultātā nāca pie varas tagadējā buržuāziskā vara. tajā pašā laikā mītiņš Doma laukumā pāraug vardarbībā. stihiski, spontāni vai organizēti? Lido bruģa akmeņi saeimas logos un daudzu roku gāztas krīt policijas mašīnas.

Piecpadsmitgadīga meitene priecājas par katru izsistu logu un sauc – viņi atlaida no darba manus vecākus! viņi atlaida manas draudzenes māti!

Pārbijušies žurnālisti radioēterā analizē situāciju – a.

Daukste vaino policistus, ka nav rīkojušies gana stingri, a. tomsonam liekas aizdomīgi, ka saskaņas centrs piedalījies mītiņā ar saviem plakātiem un kuplā skaitā.

Premjers draud ar vainīgo meklēšanu un sodīšanu. Līdz pusnaktij jau aizturēti 97 cilvēki. Zaudējumi – daži tūkstoši latu. tajā pašā laikā Latvijas valsts zaudējumi kredītos mērāmi miljardos, aizturētie – nulle.

Dīvaini – barikāžu dalībnieki saņem ordeņus, šodienas protestētājus liek cietumā. vieni protestēja pret totalitārismu, otri – arī. Jo, kā gan citādi lai nosauc to cinismu, ar kādu valdošā koalīcija izturas pret tautu, ignorējot visas iepriekšējās demokrātiskās protesta izpausmes. starpība gan tā, ka toreiz skolas un slimnīcas neslēdza, katram bija pajumte un darbs, atšķirībā no šodienas. toreiz protestētājiem tas bija vien liels šovs, tagad – izmisuma diktēta rīcība. saeimas priekšsēdētājs Daudze vaino mītiņa organizatorus, iekšlietu ministrs nosaucis a. Pabriku par nelieti. vai tiešām tautas partijas izplānota provokācija?

1933. gadā vācijā nacistu aģenti paši aizdedzināja reihstāgu un apvainoja bulgāru komunistu Dimitrovu. represijām bija pavērts ceļš.

168 vēl baisāka provokācija, kā izrādās, ir bijusi 11. septembra traģēdija, kad asv administrācijai pašķīrās ceļš iebrukt irākā. manipulēt ar sabiedrisko apziņu un pūli

– tas ir spēlēties ar uguni. Jo pūlim vairs nav ko zaudēt. bet kapitālistiem morāle un sirdsapziņa sveša. Noveduši Latviju līdz bankrotam, vēl joprojām nekaunīgi melo par brīvību un neatkarību. Laikā, kad internetā savākti 7 tūkstoši parakstu, lai Zviedrija okupē Latviju. Joks? sāpīgs. Un daļēji patiess, jo vai tad zviedru bankas nav mūs okupējušas?

13.01.2009.

Trubadūru klusēšana tīri vai jābrīnās. Kur tad palikuši mūsu trubadūri? izraēlas karaspēks nogalinājis jau apmēram tūkstoti palestīniešu, aNO pieprasa karadarbības izbeigšanu, nupat to pieprasījuši arī eiroparlamenta deputāti. Ņujorkā vairāki simti demonstrantu apmētājuši pilsētas mēra maikla blumberga fotogrāfiju ar kurpēm saistībā ar atbalstu izraēlas agresijai. toreiz, kad Krievijas karaspēks izdzina gruzīnus no Dienvidosetijas, ak, kas par brēku mūsu valstiņā sacēlās!

Politikas veterāni un visurgājēji Kalniete un Kristovskis pat solīja kļūt par dzīvajiem vairogiem. Uz tbilisi gan aizbrauca abi misionāri, bet par Dienvidosetijas upuriem viņiem ne silts, ne auksts. Galvenais – lieku reizi pazīmēties un izspēlēt krievu kārti. Nu situācija līdzīga, bet mūsu trubadūri klusē. arī kaismīgā eiroparlamentāriete - komunisma apkarotāja i. vaidere apklususi. Kāpēc? atbilde nav tālu jāmeklē - pat pie karstākās vēlēšanās te nevar vainot krievus. bet mūsu trubadūru bazūnes noskaņotas tikai vienā virzienā.

Kopš bēdīgi slavenās parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala, kuru vadīja tēvzemietis J. Dobelis un kuru 169 juriste i. Čepāne nosauca par juridiskā absurda kalngalu, Dobeļu Juris arī piebiedrojies klusētājiem. Nezinātājiem paskaidrojums – komisija analizēja grāmatu „tiesāšanās kā ķēķis”, saņēma gadā 12 tūkstošus latu un nobeidza visu ar vienu pamatīgu čiku. mūsu trubadūri saliedēti klusē arī par Ukrainas un Krievijas gāzes karu. viens pats m. bendiks fantazē par Krievijas tālejošiem un nejaukiem nolūkiem. Ukraina zog gāzi? Nu, ko jūs! mūsu draugi taču, tātad, nezog! bet, izrādās, ka zog gan, un pie tam nepilda līgumus. eiropa nu ir gāzes badā, lai gan novērotāji vēro, līgumi top. tā vai citādi oranžajiem iet bēdīgi. arī mūsējiem. ārlietu ministrs izdomājis, ka visām partijām jāparaksta memorands – nekādas bļaustīšanās, pulcēšanās vai citādas vārda brīvības. interesantas lietas. tikpat interesanti, ka kārtējo reizi oranžās tautas partijas vecbiedrs laidis klajā pravietojumu.

iepriekšējie piepildījušies, vai piepildīsies arī šis - par saeimas atlaišanu pavasarī? ar zvaigznēm gan dižajam pravietim sakara nekāda, bet ar oranžistu galma ķēķi gan. tomēr – ne jau tikai vecbiedra pravietojumi vēsta par pārmaiņām. Par tām vēsta arī mūsu trubadūru klusēšana. Un labi, ka tā.

15.01.2009. Šoka terapija Latvijas tauta kopš barikāžu laikiem dzīvojusi no vienas šoka terapijas uz otru. Jāvaicā – kāda jēga bija barikādēm, ja no labklājības ne vēsts. Šāds jautājums gan nevienam nav prātā ienācis, bet tieši tad pie varas nāca šoka terapijas meistari. varas elite pieradusi ik pa laiciņam sagādāt pavalstniekiem augstākus rēķinus, dārgāku pārtiku, pie tā paša nomierinot 170 viņus, ka pie mums ir demokrātija un vārda brīvība. vārdu sakot, tu vari runāt, protestēt, kamēr nelabi metas, rīkot piketus, vicināt plakātus – tādas tiesības, lūk. Pienākums klausīties un pildīt tautas prasības? atbildei – nākošais tarifu paaugstinājums. Šoka terapijas pagājušā gada nogalē sekoja viena otrai. satiksmes ministrs, ar kura gādību tika noorganizēts nelikumīgs konkurss, lai rajonu labākos maršrutus pārņemtu ministra uzticības persona un reizē zaudētu darbu rajonu šoferi, ne jau pret visiem šoferiem tik bargs. sava šofera dēlu iebīdījis par padomes locekli „Latvijas dzelzceļā” ar 4000 latu algu. tad, kad premjers nenoguris aicina savilkt jostas, satiksmes ministrs pilda likumu un papildina uzņēmumu padomes 5 cilvēku sastāvā. Protams, ar attiecīgām algām.

Kultūras ministre savukārt vecgada vakara krēslā pamanījās parakstīt gandrīz 7 miljonu latu vērtu līgumu par koncertzāles projektēšanu. tomēr vislielākā šoka terapija tautai tika, kad izrādījās – premjers ar kompāniju noslēdzis līkopus ar valūtas fondu un pārdevis Latviju. Nu tautai mūžību un trīs dienas nāksies parādus maksāt.

Pēc tam saeima rātni un paklausīgi vienā naktī ņēma un apstiprināja 38 likumu grozījumus. Premjers berzēja rokas un slavēja, ka Latvijā esot vislabākais parlaments. tauta gan tā nedomāja, jo likumu grozījumi stājās spēkā un Jaungada dāvanu vietā tai kārtējo reizi tika šoka terapija. totāla taupība uz nabagu rēķina, pamatīgas prēmijas augstiem ierēdņiem. bet Latvijas valdība nebija pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Protesta akcijas un referendumus – visu viņi laida gar

ausīm un turpināja savas iecerētās reformas. Lauku skolas – likvidēt, slimnīcas arī, pagastus arī.

Un tad parastajā kārtībā, pēc parastā scenārija notika kārtējais mītiņš. Parunāja organizatori, padziedāja dziedātāji, pazīmējās arodbiedrības. rezultāts? vārda brīvība un demokrātiska viedokļa paušana. Nulle. Čiks. Nekas.

171 tas nebija gaidītais. Kā bija, kā nebija pāris simti protestētāju devās uz saeimu un ilgi slēpto sašutumu par varas visatļautību izgāza pret saeimas logiem. Par nabadzību, par bezdarbu, par varas ņirgāšanos, par nesamaksājamiem rēķiniem un bada maizi. viens bruģakmens, otrs! Par likumiem, kas dzen tautu nabadzībā! vēl, vēl un vēl! Lai lido – lai savāc to naidu, ko likumdevēji radījuši savos neaizsargātajos līdzpilsoņos! Par izšķērdētajiem miljardiem! Par ārzemēs vergojošiem latviešiem! ... Un nu ir šoka terapija valdībai un saeimai. Prezidents gan ātri aptvēra situāciju par izmisumā iedzīto tautu un savukārt sagādāja negaidītu šoka terapiju saeimai, pieprasīdams beidzot pieņemt radikālus lēmumus. saeimas priekšsēdētājs aizvainots, ultimātu nepieņemot. tajā pašā laikā sabiedrībā un mediju vidē virmo kaislības. maz ir tādu, kas nosoda vandāļus, lai gan premjers ir bargs, un policija vainīgos aicina pieteikties brīvprātīgi. Protams, arī nosūdzēšana ir cieņā. Krimināllikums paredz sodu no 8 gadiem.

Hm, jā, kur te samērojamība? bet tautas partija nebūt negrasās zāģēt zaru, uz kura pati sēž un klausīt Prezidentam. viņi uz karstām pēdām paši pieprasa ārkārtas vēlēšanas. Nu ir šoka terapija premjeram un koalīcijas partneriem.

Jautri dzīvojam. izrāde izrādes galā.

17.01.2009.

Par karali, pūķi un Antiņu (pamflets) trejgalvu pūķis nolēma, ka ugunis vairs nespļaus un varoņus nost nebendēs. Pūķi sauca par esvēef un viņš bija nolēmis mainīt imidžu – iztaisīt plastisko operāciju un paslēpt 172 liekās galvas azotē. Domāts – darīts! Nu pūķis kļuva maigs un simpātisks kā jēriņš. Pūķis jēriņa ādā bija nolēmis pakļaut visas karaļvalstis. viņš ar savu naudas maisu apciemoja vienu karali, otru, un izrādījās, ka visiem dikten patīk zelta dālderu žvadzoņa. aizdeva pūķis vienam karalim dālderi, atpakaļ

pieprasīdams divus. Otram patapināja divus dālderus, dubulti atpakaļ paņemdams.

Karaļiem valsts kases nez kādā mistiskā veidā tukšas vien rādījās, tāpēc esvēef mija arvien lielākus maisus. vienu maisu aizdeva, lai otru šim atdotu.

Kādā karaļvalstī valdīja karalis, kas no lieliem priekiem par aizņemtiem naudas maisiem, paklausīja viltīgam pūķa padomam un nolēma saviem pavalstniekiem aizliegt audzēt cukurbietes un kartupeļus. arī slaukt govis un zvejot zivis nedrīkstēja.

Pavalstnieki drīkstēja dziedāt, dancot un aizņemties naudu bankās. Karalis ar galminiekiem pieņēma tādus likumus. bet bankas rīkojās gluži kā esvēef. Pavalstnieki dziedāja, dancoja, aizņēmās.

Drīz vien pienāca brīdis, kad tajā valstī labi dzīvoja tikai karalis un viņa svīta -likuma devēji. Likuma sargiem gan nekas daudz neatlēca, bet viņiem bija jāsargā likumi un likumu devēji. esvēef bija padzirdījis karali ar burvju dziru, un viņš vairs nezināja, ko dara. viņš atļāva melnajiem kraukļiem būvēt stikla kalnu, kaut gan princese vēl bija dzīva.

Pavalstnieki sāka buntoties. bet tad vienā brīdī karalis pateica – punkts viens. es esmu neaizvietojams. mana svīta tāpat. Citādi pūķis būs dusmīgs.

Punkts divi. Pavalstniekiem jāsavelk jostas. vislabāk – ap kaklu. bet antiņš kā nenāca, tā nenāca. Drīz princese gulēs stikla kalnā un viņu sargās melni kraukļi – esvēef sulaiņi.

22.01.2009.

17 Likumsakarīgas sekas Dažam labam krīze uzkritusi kā sniegs uz galvas. tai skaitā mūsu valdībai. Nu notiek darbības imitācija – haotiska un bezmērķīga mētāšanās. Lai gan – tā bijis vienmēr, visus šos 18 bēdīgi slavenos gadus, kopš valda buržuāzija. Kādus tad darbus – varoņdarbus vai posta darbus viņi paveikuši? reformas. Optimizācija. reorganizācija. rezultāts nebija ilgi jāgaida. rūpniecība tika iznīcināta pilnībā. Uzņēmēji, kas ķepurojušies visiem spēkiem un maksājuši nodokļus, šī gada sākumā saņem dāvanu – nodokļu paaugstinājumu. tas ir kā sitiens ar airi slīcējam, kas ar mokām pacēlis galvu virs ūdens.

Citās valstīs, lai stimulētu ražošanu, notiek pretējs process – nodokļi tiek pazemināti. bet kur nu mūsu valsts vīriem tik tālu aizdomāties – viņi jau pieredzes apmaiņā uz eksotiskām dienvidu valstīm vairāk

braukājuši. te arī ir notrallinātā naudiņa – valsts apmaksāti komandējumi uz visām četrām debess pusēm, dīvaini darījumi ar nekustamo īpašumu, slepeni prēmiju aprēķini. Un nelīdzēs vairs ne ministriju un ierēdņu skaita samazināšana, ne nodokļu paaugstināšana. toties 300 aģentūras un valsts uzņēmumu padomes dzīvo kā dzīvojušas.

Kādas vēl padomes ar astronomiskiem atalgojumiem, ja valsts bankrotējusi? Un tomēr – valdošās kliķes patiesajai naudas lādei tā pati kliķe klāt neķersies. taisīs kosmētiskas operācijas, meklēs jaunas sejas, iesaistīs nevalstiskās organizācijas, veidos komisijas. tādas pašas haotiskas un mēnessērdzīgas izrīcības kā vienmēr. Paradoksālas. Kādi tik pētījumi, kādas komisijas naudu šķērdējušas! savulaik tapa labi apmaksāts pētījums – kāpēc latvieši brauc uz Īriju. būtu pajautājuši pirmajam pretimnācējam, tas bez maksas pastāstītu! bet kur nu! Naudiņa ripoja griezdamās. tomēr vistiņa, kas dēja zelta olas, ir nokauta. vēl zemnieki protestē, piensaimnieki, kam valdība ar likumu un 174 noteikumu žņaugiem piespiedusi ņemt kredītus un iegādāties eiropai atbilstošas tehnoloģijas, bet nu pienam nekāda vērte, tas jālej grāvī, jo daudzviet piena kombināti aizsūtījuši brīdinājumus, ka turpmāk vairs pienu neiepirks vispār. Un arī bankas sūta brīdinājumus – parāds nav brālis. Zemnieki... bet kas notiek ar gājējiem, kalpiem? viņiem, diemžēl, krīze nav nekas jauns.

Latvijas radio pastāvēšana apdraudēta. Nu, redz kā – neko nezināsim, dzīvosim vienā mierā, nevis šķendēdamies par nodokļu maksātāju naudas šķērdēšanu un kliķes rosīšanos. iet runas par abonentmaksām. tajā pašā laikā radio un tv centram piederot 28 miljoni latu. tam pašam centram, ap kuru saistās kriminālā digitalizācijas lieta. tad – kur problēma?

Kapitālisma būtībā, tā zvēriskajos instinktos, mani mīļie! mums atliek vien pozitīvi domāt Nu, apmēram tā - mēs esam vislielākā valsts uz Zemes - galvaspilsēta vašingtonā, karaspēks tuvajos austrumos, politiķi mākoņos, tauta Īrijā! tauta – Īrijā.

25.01.2009.

Transnacionālais ierocis Oficiāli starptautiskais valūtas fonds (svF) pastāv kopš 1945. gada 27. decembra, kad 29 valstis parakstīja vienošanās līgumu. bretonvudas konferencē tika izveidota arī starptautisko

maksājumu sistēma, kur par pamatu tika ņemts asv dolārs. Šobrīd svF darbojas pēc principa, līdzīga kā akciju sabiedrība. Fonda pamatkapitālu veido dalībvalstu iemaksas kapitāla parakstīšanās brīdī. Katrai valstij ir sDr (starptautiskā valūtu groza) vienībās izteikta kvota, kas ir galvenais fonda un dalībvalstu attiecību elements. tā norāda parakstītā kapitāla summu, svF resursu izmantošanas limitus, valstij 175 pienākošos sDr apjomus, to kārtējas sadales gadījumos, kā arī valsts balsu skaitu un līdz ar to ietekmi lēmumu pieņemšanā. (Katrai valstij, neatkarīgi no iemaksas, ir 250 „bāzes” balsis, kā arī papildus pa vienai balsij par katriem 100 000 iemaksātajiem sDr. tā kā vislielākās iemaksas fonda budžetā veikušas rietumvalstis, tās arī nosaka fonda politiku. svF nepavisam nav tāda labdarības organizācija, par kādu uzdodas. svF ir transnacionālo korporāciju (tNK), galvenokārt (ap 90% gadījumu) bāzētu asv, ierocis, ar kura palīdzību valstis tiek piespiestas darboties tNK interesēs. Papildus tiek pieminēts arī lēmumu pieņemšanas nedemokrātiskais mehānisms, kad vairāk balsu ir tam, kurš ieguldījis vairāk naudas.

Pats pamatprincips, kad svF piešķir aizņēmumus tikai ar nosacījumu, ka tiks izpildītas konkrētas prasības, liecina par to, ka fonds pārstāv lielā biznesa intereses). Galvenie nosacījumu punkti ir brīva kapitāla kustība un vispārēja privatizācija (arī to nozaru, kur konkurence ir bezjēdzīga), augstas procentu likmes (veids kā bremzēt nacionālo rūpniecību attīstību, lai varētu tirgoties ar importētām precēm), nodokļu reformas (kuras palielina spiedienu uz iedzīvotāju trūcīgāko daļu, atvieglojot dzīvi bagātajiem), utt. – saraksts ir krietni garš.

Ka šie apgalvojumi nav tikai ekstrēmistu izdomājums, liecina kaut vai bijušās Dienvidslāvijas piemērs. sanaidojusies ar maskavu, šī valsts 1980. gadā vērsās pēc finansiālas palīdzības pie svF. Fonds piešķirt aizdevumu piekrita tikai ar nosacījumu, ka belgrada atsakās no sociālistiskās plānošanas – līdzekļu vienmērīgas sadales reģioniem.

Pēc 1986. gada, kad svF jau faktiski kontrolēja visu valsts ekonomisko politiku, aizvien agresīvāk noskaņoti kļuva jau serbi, kas sāka izjust atpalicību no ekonomiski daudz attīstītākajām slovēnijas un Horvātijas. Pretrunas bijušajā Dienvidslāvijā beidzās ar asiņainu pilsoņu karu, un ja pavisam objektīvi, tad šiem slaktiņiem (kuros gāja bojā 600 000 cilvēku) rūpīgu pamatakmeni iemūrēja svF. Jāpiebilst, ka 176 pilsoņu kara laikā no bijušās Dienvidslāvijas uz rietumiem

pārceļoja 80% valsts finanšu resursu un 70% šīs naudas iegūlās asv bankās. (belgrada nav vienīgā, kur svF darbība beidzas ar asinsizliešanu – svF darbojās arī tādās valstīs kā, piemēram, ruanda un somālija, kur upuru skaits sniedzas miljonos.)

Piemēru tam, kā pēc svF receptēm ir ekonomiski izpostītas veselas valstis, netrūkst, lai gan fonds, protams, vienmēr min kādus citus, ar tā darbību nesaistītus iemeslus, kamdēļ rezultāti ir tādi, kādi ir. Paši spilgtākie sabrukumu piemēri, kad svF unificējošās receptes absolūti nav atbildušas vietējiem apstākļiem, ir kaut vai argentīnas ekonomikas sabrukums 2001. gadā (argentīna labu laiku tika minēta kā paraugvalsts svF rekomendāciju ievērošanā) un Kenija.

Pēdējās centrālā banka, piemēram, ierobežoja naudas plūsmu, taču kad pēc svF prasības ierobežojumi tika atcelti, visi kam vien bija tāda iespēja, pārveda līdzekļus uz ārzemēm (dīvainas apstākļu sakritības dēļ atkal galvenokārt uz asv) un valsts ekonomika vienkārši sabruka. Šobrīd astoņi izpilddirektori pārstāv atsevišķas valstis – asv (16,79% kapitāla daļu, 371 743 balsis), Japānu (6,02%, 133 378), vāciju (5,88%, 130 332), Franciju (4,86%, 107 635), Lielbritāniju (4,86%, 107 635), Ķīnu (3,66%, 81 151), Krieviju (2,70%, 59 704) un saūda arābiju (3,17%, 70 105), bet pārējie 16 - atsevišķu valstu grupas. Latvija ietilpst no astoņām valstīm sastāvošajā baltijas un Ziemeļvalstu grupā. visas grupas kopējā “vērtība” ir 3,44% kapitāla daļu jeb 76 276 balsis. (Latvijas ieguldījums – 1518 balsu.) ... Ko tur vēl teikt? smalki un ciniski mūsu aizokeāna draugi ap stūri mūs apveduši.

25.01.2009.

177 Cerību ugunskurs un melni baloni valmieras apkaimes zemnieki protestēja pirmie, un jau pēc nedēļas šādā akcijā iesaistījās visas Latvijas zemnieki. iespaidīgi. traktori lēni, apdomīgi, bet draudīgi signalizēdami, brauca uz 29 pulcēšanās vietām. akcijā piedalījās 4000 zemnieku, 2500 tehnikas vienību. izmisumā iedzīti zemnieki, kuri tuvākajā laikā bankrotēs, viņu ģimenes un atbalstītāji. varētu jau teikt – kas lika jums pirkt tos dārgos traktorus, kas nu izrāda sevi uz Latvijas ceļiem kā modes skatē. eiropas regulas un pašmāju politiķi, zviedru bankas un pašu neapdomība - ko vainot? bet rezultāts ir izmisums.

Par piena litru maksā ūdens cenu un ij tad piena kombināti

piesūta brīdinājumus, ka sākot no tāda vai tāda datuma līgumu par tālāku sadarbību vairs neslēgšot. Piena produktu pārprodukcija esot. bet bankas uzstājīgi pieprasa kredītu apmaksu. vai nāksies nokaut Latvijas brūnaļu ganāmpulkus? reiz tas jau pieredzēts – 1990. gadu sākumā, kad kolhozu fermas privatizēja, kad ātrā tempā vajadzēja tikt vaļā no kolhozu īpašuma, govis sadalīja pa pajām, izkāva, fermas izdemolēja. Un radās pieminekļi mirušajai lauksaimniecībai. tad nāca jaunā buržuāziskā vara, zemes reforma, pat plāni par Latviju kā agrāru valsti. Zemnieki noticēja – pildīja noteikumus, strādāja vaiga sviedros, lai atdotu kredītus, jo prasības stingras – govīm kūtī dzīvošanas apstākļi labāki nekā dažam labam rīgas bezpajumtniekam. bet visam tam vajadzēja naudu, kuru it dāsni sniedza bankas.

Un nu piensaimniecība bankrota priekšā. Pēdējais lauksaimniecības bastions, kas vēl palicis. vai zemnieki nosargās? viņi lūdz tikai valsts atbalstu, kredītu garantijas, lai varētu turpināt dzīvot lauku vidē, slaukt brūnaļas un skolot bērnus. ezeres zemnieki nobloķēja ceļu un nelaida mašīnas ne uz saldu, ne Lietuvu. Kādā citā vietā mazdārziņu 178 īpašnieki ar ķerrām šķērsoja gājēju pāreju. turp un atpakaļ.

Garām braucošie šoferi to redzēja un izjuta uz savas ādas. vai valdība izjūt? vai pildīs zemnieku prasības? Ja nepildīs, zemnieki pēc nedēļas atgādinās par sevi vēlreiz. bet tikmēr vidzemes zemnieki iedeguši cerību ugunskuru, kas kvēlos visu nedēļu. Cerības mirst pēdējās. tajā pašā dienā cilvēki ar īpašām vajadzībām pulcējās rīgā, lai protestētu pret jaunajiem veselības aprūpes izcenojumiem. vizītes pie ģimenes ārstiem, pie speciālistiem dārgākas, kompensējamām zālēm slimniekam jāmaksā līdzfinansējums. veselības ministrs beidzot būs panācis savu – par slimnīcu optimizāciju (lasi: likvidēšanu) viņš sludinājis jau sen. Nu slimnīcā pavadīta diennakts maksās 12 latus. vai daudzi to varēs atļauties? akcijas dalībniekiem rokās melni baloni. Par tiem, kas neizdzīvos.

Latvijas sociālistiskās partijas priekšvēlēšanu programmās un reālajā rīcībā vienmēr ir bijušas reālas rūpes par cilvēkiem. vēlētāji nedzirdēja, viņi klausījās tikai pozitīvisma kampaņās un baidījās par savu latvisko identitāti.

Un te ir rezultāts.

Kosmētiskas operācijas un jaunas sejas valdībā nepalīdzēs

ne zemniekiem, ne invalīdiem! Nevienam!

29.01.2009.

Davosa un Antidavosa Klusi un pieticīgi šogad noritēja gadskārtējais Davosas forums. vēl pagājušajā gadā kā eksperts tur uzstājās asv bankas Lehman brothers prezidents r.Fulds. Nu banka izputējusi un eksprezidentam nav pat ielūguma apmeklēt forumu. Dalībnieku skaitā pārsvarā nacionālo valstu vadītāji un veiksmīgi biznesmeņi, nevis baņķieri.

179 Īlenu maisā vairs nenoslēpsi – kapitālisma pārmērības, banku peļņas kāre novedušas pasauli dziļā finansiālā krīzē. Lai izķepurotos no tās, visi līdzekļi labi. bet padomdevēju nav, jo ar kapitālisma fasādes pielabošanu nekas nebūs līdzēts, ar nodokļu maksātāju naudu nevar aizbāzt tos caurumus, kas radušies finansu piramīdu, virtuālas naudas mahinācijās. arī nacionālo valdību lomas palielināšana, lai tās sniegtu garantijas un uzveltu savos plecos banku zaudējumus ir tikai īstermiņa darījums. Dīvaina situācija – ziedu laikos bankas pelnīja un ar peļņu nedalījās, zaudējumi nez kāpēc jāsedz nacionālajām valstīm. būs vien jāpieņem tēze – galīgā pasaulē nevar gūt bezgalīgu peļņu.

Davosas forumu atklāja Krievijas premjers v.Putins, akcentēdams asv kapitālisma rijību, kas iegrūdusi krīzē visu pasauli. to pašu apliecināja arī Ķīnas premjers v.Dzjabao. Ķīna ir lielākais asv kreditors. tajā pašā laikā Latīnamerikas valstis nu jau vairākus gadus rīko antidavosas forumus, kuru dienas kārtībā – pasaule bez kapitālisma. interesanti, ka mūsu saziņas līdzekļi ne ar pušplēstu vārdiņu nepiemin to. izņēmums – tv panorāmā ātri skrejoši kadri ar notikumu norisi. vārda brīvība taču ir viens no demokrātijas pamatprincipiem. vārdos gan, bet ne būtībā. Par to tagad uz savas ādas pārliecinās Latvijas radio. var jau viņi ar aizsietām mutēm stāvēt Doma laukumā, tādējādi protestējot pret finansējuma atņemšanu radioraidījumiem, valsts vīriem tur ne silts, ne auksts. a. Šlesers gan solīja risināt naudas lietas, cerēdams, ka radio ģenerāldirektora amatā tiks iebīdīts e. inkēns. tad, kad plāns izgāzās, Šlesers spēji pārdomāja un pie reizes piedāvāja pārdot radio ēku.

Jo mazāk informācijas, jo vieglāk apmuļķojami vēlētāji.

• „ Likumsakarīgi, ka no „svētās govs” – demokrātijas barojas ciniski un zemiski blēži, kuri, izņemot naudu, nekam citam nav spējīgi ticēt. Tas, kurš visskaļāk 180

kliedz „par demokrātiju” ir vai nu pilnīgs idiots vai izteikts blēdis. ” (diemžēl, nepiefiksēts anonīms autors) 31.01.2009.

Te Latvijas karogs vairs nelīdzēs... brauc traktori rīgu iekarot, kad zemniekiem bankrots draud.

Kad brūnās un raibās ir jāizkauj, un saimnieces bezspēkā raud.

Nu policistiem ir darba daudz, lai sargātu valdības mieru, ir aizliegts tālāk, ne metru vairs – zaļdzeltenas vestes rīko. tad redzot šo spēku, kas atbraucis līdz rīgas pievārtes ielām, Lai delegāti turp pārdesmit brauc – uz valdības māju lielo. tā nolemj un rīko pats galvenais šefs pār ceļu drošības lietām, Un pārējie palikt var, sagaidot tad ziņas no karstajām vietām. ar gariem zobiem un nīgrumu, bet bailēs no kopības spēka Lemj lēmēji – naudiņu piešķiršot un būšot tālāk no grēka.

Gan valodas tādas jau klīdušas, ka zemnieki – neģēļi tādi, tie naudu noņem no vecīšiem, no skolotājiem un ārstiem.

Par parādu lielo, ko atmaksāt reiz arī zemniekiem nāksies, Ko valūtas fonds ir aizdevis un Latviju ķīlā ņēmis, No tā nebūs kārot ne zemkopjiem, ne citādiem uzņēmējiem. tas stutēs bankas un ārvalstis un Latvijas valdības meļus. ir solīta nauda, bet zināms ir gan, ka neglābs tā Latvijas laukus, ir atkāpies ministrs, vietā nāks cits, gan vairos tas savējiem taukus. bet Latvijas vēlētājs attopas nu pie tukšas un sasistas siles sev kaklakungus un vagarus, kā čūsku azotē sildot.

181 ... te Latvijas karogs vairs nelīdzēs, pie traktoriem plivināms, te barikādes ne atjaunot, bet redzēt, kāds ieguvums.

Un iegūts un mantots tik zaudējums, tik parādu verdzības lāsts. ir demokrātija tik acu māns, tik mirāža – tāds, lūk, šis stāsts.

4.02.2009.

Kas slēpjas aiz ASV demokrātijas maskas?

Jebkuras impērijas mērķis un galvenā jēga ir citu valstu un tautu aplikšanā ar nodokļiem.

Kopš seniem laikiem visas impērijas izmantoja citu tautu aplikšanas ar nodokļiem pašu vienkāršāko metodi - iekarošanu.

Citas valsts iekarošanai sekoja tās materiālo vērtību atsavināšana - tas ir aplaupīšana, bet pati valsts turpmāk tika apkrauta ar tiešo nodokli – mesliem. Daļa iedzīvotāju bija aizdzīta verdzībā, lai izmantotu tos kā lēto darbaspēku. vienas impērijas asimilēja uzvarētās tautas, citas iznīcināja tās, trešās ieviesa iezemiešu zemēs savu ideoloģiju, bet citas - savu administratīvo sistēmu kopā ar savu birokrātiju. bija

arī varianti, kad impērijas nejaucās koloniju iekšējās lietās, bet vienkārši iekasēja no tām meslus un pat neturēja tajās pastāvīgus garnizonus ...aborigēni ļoti ātri saprata jaunā – koloniālā – nodokļa priekšrocības, salīdzinot ar veco – iekarotāju nodokli. Šajā gadījumā nogalināja daudz retāk, un par iezemiešu precēm kaut ko arī deva pretim. rezultātā jaunās tirdzniecības impērijas guva savaldzināto koloniju iedzīvotāju atbalstu cīņā ar to iepriekšējiem saimniekiem. asv pirmoreiz parādījās impēriju līgā 19. gadsimtā, pasludinot pretenzijas uz Latīņamerikas un Klusā okeāna koloniju, kuras piederēja galvenokārt spānijai un Portugālei, nozīmīgu daļu. Par jaunās impērijas pirmo ārējo nodokli kļuva klasiskais koloniālais nodoklis.

182 vienlaikus ar nodokļiem apliekamu iezemiešu teritoriju sāka katastrofāli trūkt, un pastāvīgie strīdi starp impērijām par kolonijām 20.gadsimta sākumā izvērtās Pirmajā Pasaules Karā. Uz laiku problēma tika atrisināta tādējādi, ka uzvarētāji - pirmkārt asv, Lielbritānija un Francija, sadalīja savā starpā zaudētāju - vācijas, austroungārijas, Osmaņu impērijas, Krievijas utt. – kolonijas. tomēr tikai uz laiku, jo industriālas ražošanas ātras attīstības dēļ pavisam drīz radās spēcīga pārprodukcijas krīze, kas iegājusi vēsturē kā Lielā Depresija.

30. gadu beigās vācija, Japāna, itālija, Krievija un citas valstis, atjaunojot savus spēkus pēc sakāves Pirmajā imperiālistiskajā karā, no jauna izvirzīja pretenzijas uz koloniju pārdalīšanu. Par risinājumu varēja kļūt tikai vispārējs karš par visas pasaules aplikšanu ar mesliem, un tāds karš arī notika - Otrais Pasaules karš. apveltītas ar iespējām lētu preču ražošanai un to piegādei uz jebkuru pasaules punktu, bet galvenais – ar kontroli pār gigantisku koloniālo noieta tirgu, kas ietvēra pusi cilvēces, asv uz dažām desmitgadēm nodrošināja sev milzīgus koloniālos nodokļus. vienlaikus amerikāņi veica intelektuālo revolūciju, kura daudzkārt pārspēja visas blēdīšanās metodes, kas bija zināmas iepriekš. Kādēļ visiem spēkiem konkurēt par koloniālajiem nodokļiem, ja var aplikt ar nodokļiem visu pasaules tirdzniecību – kā koloniālo, tā vietējo? Un lūk, uzreiz pēc kara asv aizstāja koloniālos nodokļus ar progresīvo monetāro nodokli. sākotnējā jēga bija tur, ka visas valstis tirdzniecībā ar asv, kā arī viena ar otru, norēķiniem izmantos asv dolārus. starptautiskās tirdzniecības nodrošināšanai visām kolonijām un asv domīnijām ir jāveido dolāru krājumi, kas ir proporcionāli

tirdzniecības apgrozījuma apjomam. tādējādi laikā, kad dolāra tirdzniecības zonā iesaistījās aizvien jaunas valstis un pieauga to savstarpējais tirdzniecības apgrozījums, asv iekasēja no tām nodokļus, vienkārši izlaižot kārtējo banknošu 18 porciju, kas nepieciešama tādas tirdzniecības īstenošanai.

Pretim savienotās valstis saņēma reālas ārvalstu preces naftu, zeltu, metālu, graudus, mašīnas un tamlīdzīgi.

Kopumā, vienotas valūtas izmantošana pasaules tirdzniecībā bija ērta visiem. Un pat tās kļūšana mazvērtīgākai inflācijas dēļ nevienu īpaši nesatrauca, jo liela daļa dolāru visu laiku tika mainīta pret precēm. tādēļ tirgoņu un ražotāju reālie zaudējumi no dolāra inflācijas vienkārši tika pārlikti uz gala patērētājiem ārvalstīs. Ja kādam tas nešķita pieņemami, tad asv vienmēr atrada iespēju piekukuļot vai gāzt tādu valdību. tomēr 70. gadu beigās dolāra iespēju visi limiti bija izsmelti. Ja cita valsts censtos samazināt izdevumus un iekšējo patēriņu, amerikāņu impērijai atlika cita izvēle – tā ieviesa savu koloniju tiešu aplikšanu ar nodokļiem. Šoreiz nodoklis tika noformēts kā aizdevumi par aizsargāšanu no “ļaunuma impērijas” – Psrs, un asv piekļūšanu šo valstu tirgiem (brīvo tirdzniecību). valstu vairākumam nācās samierināties ar šādu nodokli - alternatīva bija intervence, militārs apvērsums vai ekonomiskā blokāde no asv puses. Nu un, protams, iespēja palikt aci pret aci ar “krievu lāci”. tā kā tikai 7 gados - no 1981. līdz 1988. gadam - asv palielināja savu nacionālo parādu par 75% - no 12 līdz 21 triljonam dolāru. Ja vien nekas nemainītos, tad nākošo 10-12 gadu laikā savienotās valsti būtu izsmēlušas to kontrolē esošo valstu visus resursu limitus. tomēr liktenis bija labvēlīgs asv - sākās Padomju impērijas sabrukums. Kopš 80. gadu beigām dolāra zonā viena pēc otras sāka ienākt austrumeiropas, Latīņamerikas, āfrikas valstis, Ķīna un visbeidzot arī Krievija. asv atgriezās pie praktiski visas cilvēces aplikšanas ar monetāro nodokli. bijušo padomju valstu ierobežotās ekonomiskās iespējas tomēr nevarēja segt asv apetīti un likumsakarīgi, ka 1997. gadā sākās pasaules finanšu krīze, 184 kura gan nenoveda nedz pie manāmas dolāra devalvācijas, nedz pie pasaules ekonomiskā disbalansa cēloņu novēršanas. arī šoreiz asv paveicās - nesenās finanšu katastrofas pārbiedētas, gandrīz visas pasaules attīstības valstis, ieskaitot Ķīnu, Krieviju, Dienvidkoreju, brazīliju, argentīnu, utt., pašas

metās piedāvāt asv naudu uz parāda. atsakot savu valstu pilsoņiem, puse cilvēces nodarbojās ar asv parādzīmju un banknošu centīgu uzkrāšanu, kā nodrošinājumu pret jaunu finanšu krīzi. Pateicoties tam, asv izdevās ne tikai izbēgt no ārējā nodokļa samazināšanās, bet pat palielināt to. 7 gados (no 1998. līdz 2005. gadam) asv varēja palielināt savējo nacionālo parādu par 55% no 27,5 līdz 43 triljoniem dolāru. Krīzes izpostīto ekonomiku atjaunošana arī noveda pie papildus pieprasījuma pēc starptautiskās skaidrās naudas, kas ļāva palielināt dolāru masas apjomu gandrīz divkārt. bez iepriekš pieminētajiem ārējā monetārā un kredīta nodokļiem, asv izmanto arī tradicionālos nodokļu veidus. Pirmkārt, tas ir tas pats koloniālais nodoklis.

Pēc nozīmes nākošais ārējais nodoklis ir izejvielu nodoklis jeb koncesijas uz koloniju zemes dzīļu izstrādāšanu, kuras asv saņem no iezemiešu valdībām par simbolisku maksu.

Daudzi kari un militārie apvērsumi, kurus asv veica 20. gadsimta otrajā pusē, ir saistīti tieši ar koloniju atteikumu maksāt izejvielu nodokli. mobilizācijas nodoklis bija īpaši nozīmīgs aukstā kara periodā. un tā būtība bija, ka kolonijas maksāja par asv militārās infrastruktūras atrašanos savās teritorijās vai pat daļēji finansēja to, kā arī iepirka lielu daudzumu amerikāņu apbruņojuma aizsardzībai no padomju draudiem. Šodien mobilizācijas nodokļa loma ir mazinājusies, tomēr to turpina maksāt taivāna, noteiktā pakāpē Japāna un Dienvidkoreja, kā arī jaunās asv kolonijas austrumeiropā. Ļoti svarīgs ir intelektuālais nodoklis, kurš izpaužas koloniju īpaši vērtīgu zinātnisko un inženiertehnisko kadru mērķtiecīgā importā, vai lētā izgudrojumu un tehnoloģiju 185 uzpirkšanā no iezemiešiem, kas ļauj balstīt zināšanu industriju - koloniālas tirdzniecības galveno avotu. Līdzīgs tam ir darba nodoklis, kurš izpaužas kā ražotņu izvietošana valstīs ar zemāku darba vērtību. monetārā nodokļa mainīta forma ir parādu nodoklis ārvalstu valdības tiek apgādātas ar dolāriem, taču norēķinās par tiem ar precēm un ne uzreiz, bet ilgākā laika posmā, turklāt ar procentiem. Pie ārējās nodokļu aplikšanas instrumentiem var pieskaitīt arī dažus investīciju modeļus, tāpat pastāv mazāku ārējo nodokļu liels daudzums, kurus savienotās valstis uzkrāvušas kolonijām.

4.02.2009. (no interneta materiāliem „tautas forums”) Naudas ceļi un neceļi Premjers iedzīts stūrī. tautas partija uzticības balsojumu devusi avansā. Kā nu ne – nebūs valdībā jaunās sejas, ko

pieprasījis Prezidents, tauta ņems un aizmirsīs tautpartijiešu sejas. Un to pieļaut nevar – jāturas pie valdīšanas grožiem abām rokām. Citādi taču nebūs iespējams izmantot tos varas resursus, kas pašvaldībās iekrāti, tos pašvaldību večus, kas glaimodami tP, tikuši pie budžeta naudiņas. Nu viņiem to nāksies atstrādāt. tautas partijai ūdens smeļas mutē, bet viņi prot iziet no visām situācijām sausām kājām.

Zaļie zemnieki beidzot sadūšojušies un pieprasa reālu naudu zemnieku saimniecībām. Kur tad ņemt naudu, ja ražošana valūtas fonda aprēķinos nav paredzēta? Ja ZZs to nezina, tad – jo bēdīgāk viņiem. tautpartijieši paziņo, ka ZZs ir populisti, pie visām nebūšanām vainīgs zemkopības ministrs un viņi, atbildīgi vadoņi būdami, grib veidot jaunu valdību.

Zemnieki atbrauca, ielenca Zemkopības ministriju un gaidīja tik ilgi, līdz atbalsts naudas izteiksmē tika apsolīts un zemkopības ministrs atkāpies. varētu jau lauku darba rūķi 186 priecāties, ja vien neatskanētu runas, ka galu galā par naudas piešķiršanu taču lemj saeima, ja vien valdība būtu devusi pozitīvu atbildi uz visiem četriem zemnieku priekšlikumiem. Šinī sakarībā jāteic – labi gan Latvijas valdībai, atliek vien paklausīt naudas aizdevējus no svF un prast nomierināt saniknotu tautu. Zemnieki iesniedz savus priekšlikumus, pilsētu uzņēmēji – savus, pašvaldību vadītāji - arī. atliktu vien pildīt.. bet, kā lai izpilda, ka valūtas fonds uzrauga katru soli un skaita katru santīmu? starp mums runājot, tā nu īsti nav. valdības vīri paši un viņu draugi neskaitāmajās padomēs saņem tūkstošiem latu. Kā saņēma, tā saņem. Premjers tādus nelielus grozījumus gan tur gatavojas veikt, bet pagaidām par to vien skaļa izrunāšanās, ne reāla darbība. reizēm gan dažs labs darbonis nokļūst jautājumu krustugunīs, kad viņu bombardē masu mediju pārstāvji. radioraidījumā „Krustpunktā” žurnālisti uzbrukuši rīgas mēram J.birkam (tb/LNNK), bet viņš varonīgi turas pretim jautājumiem par padomes locekļu krietnajiem atalgojumiem.

Konkrēta summa? Nē, to viņš neteiks vis, tikai atkārtos, ka viss ir likumīgi. Kā tad citādi? buržuji raksta likumus sev un saviem draugiem. bet premjers pa to laiku nolēmis, ka kurnēšana tautā ir saistāma tikai un vienīgi ar labklājības ministres biklo raksturu. viņa, lūk, nepietiekami skaidrojot tautai, kādas nelaimes tai vēl priekšā. Un, ja nav dūšas, tādai ministrei neesot vietas valdībā. Nianse tik tāda, ka Labklājības ministre ir no ZZs. Protams, ka premjera partijas biedrs un satiksmes

ministrs, piemēram, biklumā nav apsūdzams. Un tad jau viss kārtībā.

Premjeram jāmeklē jaunas sejas – tāds viņa uzdevums, lai viss ritētu pa vecam. Lai paši un draugi saņemtu tūkstošus, tajā pašā laikā samazinot jaunajām mātēm bērnu kopšanas pabalstus, neindeksējot pensijas, neslēdzot līgumus ar lauku slimnīcām.

187 Jā, gan, biklajiem nav vietas šādā valdībā! bet vai tautai ir vajadzīga tik ciniska valdība? bet tautas partija vērpj nākamās intrigas un zīmē shēmas...

6.02.2009.

Totalitārā demokrātija Prese ziņo, ka izbeigts kriminālprocess pret grupas „Putnu balle” dalībnieku valteru Frīdenbergu. Jā, jā apsūdzība jo smaga – par mēģinājumu destabilizēt finanšu sistēmu.

Noziegums sekojošs - 9. novembrī koncerta laikā aicinājis izņemt naudu no Parex bankas.

Otrs kriminālprocess par šādu pašu nodarījumu ierosināts pret ventspils augstskolas Finansu un grāmatvedības katedras lektoru D.smirnovu – arī nepareizi izrunājies. Par augstskolas mācību spēku lēmums vēl nav pieņemts.

Kriminālprocesa pants skan draudīgi – „par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas finansu sistēmas stāvokli.” smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski. Parex banka nogāja pa burbuli, kamēr tiesību sargi meklēja un piemēroja likuma pantus grēkāžiem. Kā tad nu ir – vai tās bija apzināti nepatiesas ziņas? Kurš kuru maldināja? Kuram pienākas sods? vai tik ne pilnmēness naktī tapušam Latvijas pārdošanas plānam, ar kuru tika noslēgts līgums ar starptautisko valūtas fondu? Līgums, kas glābj banku un pazudina nodokļu maksātājus. aizdevuma daļa nu saņemta, bet, izrādās, ne jau uzņēmējiem turpmākai naudas pelnīšanai un parāda veiksmīgai atdošanai valdības ilgstošā klusēšana beidzās ar skaidri un gaiši noformulētu tēzi – nauda paredzēta budžeta caurumu lāpīšanai un banku atbalstīšanai. Kā tad nu ir ar to „apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu”?

188 Un ko tagad darīt pavalstniekiem? varbūt nemaz nerādīties ļaudīs un uz ielas, lai. nepasprūk kāds vārds par Latvijas finansu sistēmu.

13. janvāra aktīvākajiem protestētājiem arī piemērotas krimināllietas. varas elitei ne miņas no patiesas situācijas

izpratnes, ne kauna, ne goda.

Zemnieki pēc protesta akcijas atgriezušies mājās, un daudzi no viņiem dzīvo zem ūtrupes gonga draudiem. Piena cenas minimālas, kredīti bankās kopā ar soda procentiem – maksimāli. Kur izeja?

Nolēma zemnieki organizēt piena piedāvāšanu iedzīvotājiem pret ziedojumiem. Dāvanas un ziedojumi.

Nodokļus no tiem neatvelk. Kas to deva! Pietika no rīta radioraidījumā zemniekiem bilst par savu ieceri, kad tās pašas dienas vakarā jau valsts ieņēmumu dienests (viD) brīdināja, ka tā nu vis nebūšot, no nodokļu maksāšanas zemniekiem neizsprukt. Dziedi vai raudi!

Kurš teica, ka pie mums nevalda totalitārisms? Un gluži vienalga, vai to dēvē par demokrātiju, vai liberālismu, būtība nemainās.

12.02.2009.

Izmiršanas stratēģija un Hipokrāta zvērests No 1. aprīļa paredzēts, ka valsts Obligātās apdrošināšanas veselības aģentūra (vOava) vairs neslēgs līgumus ar 13 lauku slimnīcām par stacionāro pakalpojumu sniegšanu. tātad slimnīcas tiks likvidētas. aizies aizmirstībā tāpat kā pirmās desmit – Līvāni, ilūkste, malta, skrunda, baldone, aloja, sabile.

Nu kārta aucei, ādažiem, Dagdai, Ērgļiem, saulkrastiem, slokai, Kārsavai, varakļāniem, viļakai, viļāniem... reformētāji pat tik tālu nav aizdomājušies, ka Ērgļi kļūs par novada centru, bet slimnīcas, lūk, vairs tur nebūs.

189 Lūkosim, kādu tad varenu ekonomiju iegūs Latvijas valsts, pamazām vien likvidējot lauku veselības aizsardzības pēdējos bastionus! visas 13 slimnīcas kopā izmantojušas 1,5 miljonus latu gadā jeb 0,2 % no veselības budžeta. veselības budžets – 572 miljoni latu, paredzamais ietaupījums – 1,4 miljoni latu.

Pavisam valstī slimnīcu gultas – 17 700, likvidējamo slimnīcu gultu skaits – 300. ārstu biedrības priekšsēdis P. apinis aprēķinājis, ka iespējamā ekonomija - 0,3 % valsts budžetā. ticamāk gan, ka ietaupījuma nebūs vispār. Neba nu laucinieki sēdēs mājās un akurāt mirs nost par godu un iepriecinājumu veselības aizsardzības sistēmas reformētājiem. viena daļa tik un tā būs jāārstē lielajās slimnīcās, kur izmaksas daudzkārt augstākas. Lielākā daļa gan patiesi būs spiesti samierināties ar tautas kalpu neizmērojamo

cinismu, atstājot viņus bez medicīniskās palīdzības. ak, jā, būšot taču mājas aprūpes dienesti. Nu gan sasmīdinājāt – pa aizputinātiem vai dubļainiem lauku ceļiem uz lauku mājām, kur ūdens no akas un siltums no plīts, kur tur sterilu tīrību rast. Un cik bieži mediķis tur aizies, ja mediķu pašu fiziski trūkst? Šajās 13 slimnīcās gadā vidēji ārstējas 9000 pacientu. viņi ir slimi, veci un nevarīgi. viņi nevar parādīt valsts varai to spēku, ko nesen rādīja zemnieki, ar traktoriem aplencot rīgu. Kas aizstāvēs viņus? vai slimnīcu un pašvaldību vadītāji to spēs? vai veselības ministrs, kurš kādreiz devis Hipokrāta zvērestu, ne reizi neaizdomājas par tur teiktajiem vārdiem? taču jau nē. viņam, tāpat kā pārējiem ministriem vairs nepastāv ne sirdsapziņa, ne morāle. viņiem jāatpelna tie 30 sudraba graši, par kuriem Latviju pārdevuši. Kopā ar pensionāriem, slimniekiem, zemniekiem, uzņēmējiem. tādi nu mēs - pārdoti. tādi nu mēs – nedomājoši. Kā pingvīni. bet vēlēšanas tuvojas...

12.02.2009.

190 Smejies, Pajaco! viena lieta gan krīzes situācijā noderīga. Nav jātērē nauda šādai vai tādai teātra izrādei, kumēdiņi uz līdzenas vietas. atliek vien paskatīties un paklausīties valdības virzienā. teatralizētie uzvedumi ar lielu sparu notiek kopš nelaimīgās valsts budžeta pieņemšanas. visas prognozes nu kaķim zem astes un budžeta labojumi jātaisa ik pa mēnesim. starptautiskais valūtas fonds modri uzrauga mūsu vadoņus. vadoņi cerēja, ka fonda eksperti ļaus vēl aprīlī pensijas indeksēt, un tad nu ar Dieva palīgu glābjas, kas var no grimstoša kuģa. taču, izrādās, eksperti ne dzirdēt negrib par indeksāciju, pensijas esot jāsamazina – tāda tā lieta.

Par spīti visām globālajām un lokālajām vētrām, premjers Godmanis stingri stāvēja uz valdības komandtiltiņa. viņa skaidrojumi un argumenti gan kļuva arvien piņķerīgāki, un skaidrību alkstošie varēja iedzīvoties pamatīgās galvassāpēs. tomēr tā būtu mazākā bēda. aiz premjera platās muguras paglābās gan neko nedaroši, gan superaktīvi ministri. bet tautas partijai zeme dega zem kājām. Kā nu ne! vēlēšanas tuvojas, bet reitingi zemi. Jāgāž premjers, lai vietā var ielikt savējo zēnu. bet kā nu tā metīsi nost pieredzējušu kapteini?

Zaļie zemnieki uz to pašu vēlēšanu rēķina pēkšņi ieklausījās zemnieku dumpī un atsauca zemkopības ministru, kas krēslā

bija aizsēdējies garus jo garus gadus. tomēr premjeru savām rokām gāzt tā kā negribējās. Neglīti izskatītos tāds duncis mugurā Un te nu savu lomu spoži nospēlēja valsts prezidents. vienu dienu pateicis, ka valdībā gribētu redzēt 10 Godmaņus, pēc nedēļas paziņo, ka negrib redzēt to pašu vienu. Jo, izrādās, tas viens nav varējis tikt galā ar ministriju reorganizāciju.

Un nu notiek jauna kapteiņa izraudzīšana grimstošajam kuģim. Jaunais laiks dosies glābt valsti un pie reizes sola aizmirst par ilgstošajām nesaskaņām ar tautas partiju. tautas 191 partija jau izvēlējusies premjera amata kandidātu. Nu tik stūrēšanas vaina. Zaļie zemnieki, protams, arī glābēju lomā.

Jautājums gan, kāpēc šie noveda valsti līdz grimšanai un glābšanai. Par to grimšanu runājot, tas nu acīmredzams fakts, bet par to glābšanu – neizskatās, ka viņi to darīs. tas, ka valdības garantijas uzņēmējiem nespīd arī pēc trīs mēnešu valdības domāšanas, nu ir skaidrs. Un arī – savs labums. beidzot varbūt uzņēmēji vairs nelobēs un nesponsorēs pie varas esošās politiskās partijas, jo izstrādājuši kopēju plānu, kuru ceļ priekšā valdības vīriem un pieprasa pildīt. solīts makā nekrīt – vēsta sakāmvārds. tas gan attiecas tikai uz pašu zemes pensionāriem, citiem reņģēdājiem un arī vietējiem komersantiem, starptautiskais valūtas fonds solīto gan savāks, vienalga kādiem līdzekļiem.

22.02.2009.

Mēs dzīvojam šķiriskā, nevis pilsoniskā sabiedrībā vispārējas krīzes apstākļos sabiedrisko attiecību speciālisti aicina un mudina iesaistīties pilsoņus savas valsts likteņa lemšanā. Un ne tikai viņi. Nevalstiskās organizācijas aizgūtnēm runā par pilsonisku atbildību, līdzdalību un iesaistīšanos.

Kādas tik nav šīs nevalstiskās organizācijas! sākot no eksotisku kaķu audzētājiem un dabas sargātājiem līdz politiskām apvienībām. Latvijā no 1991. gada janvāra līdz 2004. gada oktobrim reģistrētas 8000 nevalstisko organizāciju.

Liekas, ka pilsoniskai sabiedrībai jau izsenis vajadzēja izskaust visas nelāgās kaites no sabiedrības apziņas.

Kukuļošanai, krāpšanai un citādām nejaukām izdarībām nu galīgi nebūtu vietas vienā jaukā pilsoniskā sabiedrībā. Nekā nebija – izdarības plaukst un zeļ. Un tām nekā nevar padarīt 192 ne atklātības nesēja „Delna”, ne politiķe Kalniete, kura izveidojusi partiju ar šo skanīgo nosaukumu.

tautpartijieši arī dzied to pašu meldiņu – esot partijās jāstājas, tad varēšot glābt valsti. Kāpēc vajadzēja novest valsti līdz glābšanas stadijai – par to klusums. Un saulvedis kā nenāk, tā nenāk. Kur nu šis nāks, ja valsts izsaimniekotāji kā hiēnas turpat vien kaklus snaiksta un runā par politisku atbildību, kad daudziem no viņiem normālas valsts pārvaldes apstākļos draudētu kriminālatbildība. sabiedrībā apātija, neticība un trulums. Kapitālistiskās atsvešinātības augļi. Konkurence un viltus demokrātija totālas kontroles žņaugos. tik vien ir kā brīvs vārds, kad visa vara ir naudai, kapitālam. Jo „īpašums ir svēts” un cilvēktiesības, brīvības pieder vien mantīgam slānim.

Progresīvais nodoklis Latvijā nav ieviests, uzņēmumu padomēs izbijuši politiķi un esošu politiķu draugi sēž, kā sēdējuši. Korumpētības saites sasaistījušas valdošo eliti nesaraujamā draudzībā. Ko tur darīt jaunpienācējiem?

Kas cilvēkam vajadzīgs? Darbs, maize un miers.

Ja cilvēks atlaists no darba, pirms tam ievilināts kredītu ellē – viņš taču ir liekais šai valstij. Un neskaitāmas ģimeņu traģēdijas, bankroti – kas vainīgs? tikai radikāla sistēmas maiņa glābs Latviju. Uz sabiedrības attīstības un politekonomijas likumiem balstīta politika, kas nevienam valsts iedzīvotājam neliks justies liekam un nevajadzīgam. saulveži nenāks. Nāk nākdamas vēlēšanas! Lūk, tad būs nepieciešama jūsu pilsoniskā līdzdalība un atbildība! mēs dzīvojam šķiriskā sabiedrībā, ar visām no tā izrietošām sekām.

23.02.2009.

193 Vienas stīgas spēlmaņi Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu filozofs Kārlis rijnieks izvirzīja tēzi par nacionālisma būtību. Ja cilvēkam nav nekā cita – ne prāta, ne bagātības, ne nākotnes izredžu, tad viņš kopj un spodrina savu vienīgo īpašumu – nacionālo pašapziņu. tātad – jo grūtāk kādam klājas, jo lielāks nacionālists!

Uz nacionālisma toņkārtas mūsdienu Latvijā parazitē ne viena vien partija, taču veterāni ir tb/LNNK. situācijā, kad valsts ir pārdota ārzemju kapitālam, kad nacionālās intereses ir nodotas, likvidējot pēdējās ražotnes, tēvzemieši vēl joprojām akli un nikni tēlo latviskuma aizstāvjus. saldā miegā gulējuši, par ekonomiku un sociāliem jautājumiem, ne ar ausi neklapējuši, nu attopas – vēlēšanas nāk! Nu atkal tas pats meldiņš jāsāk vilkt. Un velk – sākot jau ar indīgo videoklipu Ziemassvētkos, kurā mīlīga latviešu māmiņa ar bērniņu pērk

Latvijas eglīti, bet tendenciozs krieviski runājošs pāris aiziet garām. saskaņas centrs izveidoja asprātīgu atbildes klipu – latviešu māmiņa mierina savu atvasi, ka nav naudiņas, bet krieviskais pāris runā latviski un nopērk eglīti.

Oh, kā nu noskaitās tēvzemieši! Un tapa atbilde. Uz naidu un citiem zemiskākajiem instinktiem balstīta! tēmēta uz cilvēkiem, kam nekā cita vairs nav, atskaitot nacionālo pašapziņu. saskaņieši esot gatavi Latvijas karti pārzīmēt, ņirgājoties par labajiem tēvzemiešiem. Par zvērīgo naidu nebūtu pat ko brīnīties, kā citādi raustīt nacionālās stīgas, bet likuma panti jau nu gan bija jāievēro. it sevišķi, ja tieslietu ministrs no pašu partijas. Draugu būšana, kā saka, tāpēc jau janvārī apvienības «tēvzemei un brīvībai» biedrs, rīgas domes priekšsēdētājs Jānis birks ierosinājis savam partijas biedram tieslietu ministram Gaidim bērziņam strādāt pie jautājuma likumā noteikt aizliegumu Latvijā izmantot komunisma simbolikas aizliegumu.

194 «tas ir ļoti nopietns jautājums arī saistībā ar Latvijas nākotni un šeit nekādas piekāpšanās nedrīkst būt,» uzsvēra birks.saskaņas centrs rīgas domē sāk vākt parakstus J. birka atstādināšanai. rīgas mērs, starp citu, aizmirsis arī to, ka ar saskaņiešu palīdzību reiz tika ievēlēts. Nu ir cerību spārnots, ka arī nākošos četrus gadus vadīs rīgu. Nez vai pašvaldību vēlēšanās rīdzinieki uzķersies uz tik prastas ēsmas!Par valsts lomu, arī protekcionismu un patiesām nacionālām interesēm, tautas labklājību parūpēties būtu pēdējais laiks, bet ne nacionālisti to darīs. atmetot stereotipus domāšanā, kļūst skaidrs, ka tieši saskaņas centram rūp tautas labklājība.

26.02.2009.

Auksta duša fanfaru vietā Prezidenta izvirzītais premjera amata kandidāts v.

Dombrovskis, protams, nav no muļķu mājām. Lieliski saprot, kur nokļuvis, tāpēc apsveicējus atvēsināja ar aukstu dušu – Latvijai budžetā jāsamazina 700 miljonu dolāru. Ja to neizdarīs, valsts bankrotēs. tiesa gan – arvien vairāk cilvēku aizdomājas par to, ka bankrots varbūt būtu labākais risinājums, lai tauta izdzīvotu. audzējot milzīgu parādu masu un dzīvojot pusbadā, nez vai izdzīvot izdosies.

Par to, ka situācija brieda, kamēr nobrieda līdz bankrotam, liecina jaunāko laiku vēstures krājumā ( mūsu vēsture 1985.2005. Lato Lapsa, sandris metuzāls, Kristīne Jančevska, apgāds atēna, 2008.) paustais: „Jau 1993. gadā uzņēmēji skaļi brēca, ka nodokļi esot par

augstu, likumdošana un banku sistēma – nesakārtota. Pirmoreiz par to, ka varētu arī ieklausīties uzņēmēju viedoklī, valsts oficiāli paziņoja tikai deviņdesmito gadu beigās. situāciju 90.to gadu pirmajā pusē labi ilustrē 4 gadus vēlāk izputējušās svH 195 rīga prezidenta a.Gulbja teiktais presei: „rūpniecība, kura varētu būt galvenā nozare, kas budžetā dod līdzekļus, Latvijas bankas „brīnišķīgās” politikas dēļ ir iznīcināta. taču nauda ir vajadzīga un to meklē ar jaunu nodokļu izgudrošanu vai to palielināšanu. Pašlaik neviens nedomā, ka nesakārtotības un nolaidības dēļ valstij ir milzīgi zaudējumi. viens domā, kā iebāzt naudu savā kabatā, otrs – kā citam kaut ko atņemt, trešais – kā tikt pie varas. maz cilvēku domā, uz kā būvēt valsts ekonomiku, jo jāizspēlē politiskie lozungi.” tā vai citādi, jauna valdība taps. Divas nedēļas pat starptautiskais valūtas fonds liks Latvijai svētu mieru. tad gan turpinās kontrolēt naudas izlietojumu, prasīs atskaites un aizdos nākamos miljardus. Un visa aizdotā nauda budžeta deficīta un banku atbalsta tēriņiem. ražošanai savukārt došot cita banka – eiropas rekonstrukciju banka. tā nu dzīvojam vienos parādos. bet politikas veterāni s.Kalniete un Ģ.Kristovskis, kas caurstaigājuši ne vienu vien partiju, nu draudzīgi vada Pilsonisko savienību. Un tikpat draudzīgi (pagaidām) dala portfeļus. Ģ. Kristovskis jau paziņojis, ka kandidēs par rīgas mēru, savukārt s. Kalniete cer iekļūt eiroparlamentā. tomēr, drošs paliek nedrošs – Kristovskis jaunajā valdībā cer kļūt par iekšlietu ministru. Šie politikas veterāni jau izsenis saimnieko Latvijā, tādēļ vēlreiz ieskatīsimies .jaunāko laiku vēstures krājumā: „Ģ.Kristovska 1993. gada jūlija izteikums saeimas Latvijas ceļa frakcijas sēdē: „man aiz muguras ir 17 000 bruņotu vīru, un man grūti prognozēt viņu reakciju, ja es nekļūšu vismaz par iekšlietu ministru!” (Pēc tam gan zemessargu priekšnieks notrūcies skaidroja, ka esot pārprasts un šie izteikumi esot izrauti no konteksta.)

1993. gada martā Ģ.Kristovskis publiski izteica domu, ka Latvijas zemessargi gluži labi jau teju teju varētu doties uz pasaules karstajiem punktiem, piemēram, somāliju aNO 196 miera spēku sastāvā, bet apmācīt latviešu puišus varētu britu speciālisti. Zemessargu vadonim (un viņa uzticīgajiem klausītājiem) liels pārsteigums uzrādījās gan tas, ka aNO ij nedomā par saviem līdzekļiem apmācīt Latvijas zemessargus, gan toreizējā aizsardzības spēku komandiera D.turlā rakstisks

aizrādījums – Latvijas likumdošanā nav paredzēts kādas mūsu valsts militārpersonas dienests svešos bruņotos spēkos un ārpus Latvijas robežām.”

Latvijas mūsdienu vēsture slēpj atbildes uz desmitiem un simtiem neapšaubāmi interesantiem jautājumiem – daļai no tiem atbildes nekad nav atrastas, daļai jau sen piemirstas.

Jo vairāk – ir tūkstoši varbūt pat desmiti tūkstošu cilvēku, kuriem šī tīšā vai netīšā amnēzija neapšaubāmi ir izdevīga.

Un nez vai tā ir tikai sagadīšanās, ka tieši viņi lielākoties ir dzīves saimnieki mūsdienu Latvijā.

27.02.2009.

Brīvā kritienā Ja Latvijā likvidē skolas un slimnīcas (ai, piedodiet – optimizē un reformē, bet mērķis tik un tā viens vienīgs – likvidēt) tad par muzejiem un tamlīdzīgiem iestādījumiem nu nepavisam nebūtu ko satraukties. tomēr iedzīvotāji tā nedomā. vecpiebalgas brāļu Kaudzīšu muzeja vadītāja stāsta, ka kara laikā pie muzeja durvīm piestiprināta zīmīte ar lūgumu saudzēt Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Un karojošās puses saudzēja. Pēc kara atlika vien zīmīti noņemt, muzejs sveiks un vesels vēra durvis apmeklētājiem. Šobrīd velti pašvaldības vadītājs klauvē pie amatpersonu sirdsapziņām. muzeji esot jāslēdz.

197 tv panorāmas raidījumā uzzinām, ka arī kinologiem štatu samazināšana. viena no kinoloģēm, pati dzīvodama salagrīvā, nepametīs savu četrkājaino dienesta biedru un brauks darbā uz viļaku robežu sargāt. Otrai sievietei acīs asaras – pašai jāmeklē jauns darbs, bet „kolēģis” – suns – tiks nosūtīts uz citu darba vietu, jo esot skolots par eiropas līdzekļiem. Kādi citi suņi – cietumsargi – nošauti, lai nav jābaro. taupības režīms. emocijas? Žēlsirdība? Nāksies iztikt bez tām. Lai izdzīvotu. Un tajā pašā laikā brīnās sabiedrība, valdība, mediji – nu, kāpēc gan tāda agresivitāte visapkārt? Kāpēc skolās bērni neciena skolotājus, kāpēc vardarbība zeļ un plaukst? it kā nebūtu acīm redzama saikne starp kapitālistu mežonīgo peļņas kāri, iztapšanu ārzemju naudas aizdevējiem un savas tautas interešu nodošanu!

Kamēr valdība par 15 % samazina izdevumus, algas un strādājošo skaitu, tikmēr – un cik zīmīgi – arī par 15 % pieaudzis pašnāvību skaits. 2007. gadā – 453, 2008. gadā – 527. Psihoterapeiti lej savu lejamo – vajadzēja nelaimīgajiem aizgājējiem griezties pēc palīdzības pie viņiem. sabiedrībā valdot aizspriedumi šajā ziņā. Kā tad – atļaujiet pavīpsnāt!

tas ir kā degošu māju glābt ar ūdens krūzīti.

Krīzes sekas gan vēl tikai būs. Un pie kādiem ārstiem vai psihoterapeitiem lai dodas cilvēks, kam līdzekļu trūkst iztikai? medicīnas reformētāji – bez emocijām – slēdz (reformē) slimnīcas, daudzkārt palielina (optimizē) samaksu par medicīnu. turēsim acis vaļā, lai redzētu un zinātu, kas notiek ar mums un ap mums, bet būsim stipri un pozitīvi, meklējot spēkus vien sevī.

Nāk nākdamas vēlēšanas! izdzīvošanas vārdā vairs kļūdīties nedrīkst.

02.03.2009.

198 Haosa vairotāji Zināma lieta – jo vairāk kādu lietu sarežģī, jo mazāk skaidrības. eiropas standarti, regulas, instrukcijas un noteikumi sarakstīti sējumu sējumos, failu failos. Par govju labturības principiem un līku gurķu mērījumiem. it kā visam vajadzētu atbilst augstiem standartiem un veselības kritērijiem. Diemžēl, ne tuvu tam. brīvais tirgus dara savu.

Naudas vara kapitālismā ir pāri visam, tāpēc rosīšanās ap kvalitātes noteikumiem, regulu izstrādāšana, skrupulozi pētījumi un birokrātiskās mašinērijas ir vien ziepju burbulis. bez jēgas un labuma, tikai darbošanās imitācijas efekts. radioraidījumā „Kā labāk dzīvot?” diskusijas tēma – par standartiem pārtikas rūpniecībā. Cik tīras gaļas, ūdens, sāls un garšvielu desā, cik piena tauku sviestā un augu tauku krējumā? Zemkopības ministrijas pārtikas departamenta direktore a.sedmale atbildēs izvairīga. Pārtikas ražotāji drīkstot izrādīt iniciatīvu un rosināt standarta noteikšanu. valsts loma tajā? viņi atbalstīšot. vārdu sakot – brīvais tirgus. viena doktora desa ar vienām sastāvdaļu proporcijām, cita ar – citādām. Patērētājam esot tiesības izvēlēties. Noteikts standarts konkrētai produkcijai - tāds bija padomju laikā. Kāds radioklausītājs nostalģisku atmiņu vadīts nopircis valmieras desu un juties pamatīgi pievilts. ir mums tāda iestāde kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Nav gan dzirdēts, ka viņi īpaši ko darītu patērētāju labā. Nupat gan sarosījušies - neesot viņiem piešķirta nauda pietiekamā daudzumā, tādēļ nevarēšot pārbaudīt bērnu rotaļlietu kaitīgumu – vai mašīnītēm riteņi nekrīt nost. bet stāsts ir tikai viens – sarežģīto noteikumu un regulu rāmjos ir pazudušas patiesas rūpes par pārtikas produktu nekaitīgumu un standartiem. atstāt šo sfēru pašu ražotāju rokās – absurds.

199 Pamazām vien liberālais kapitālisms atklāj savu nepievilcīgo dabu – arī nekontrolēta brīvā tirgus diktētos peļņas gūšanas veidos. brīvā tirgus baznīca ir lielveikals, dievs – nauda.

Labā ziņa ir tā, ka krīze plēš liberālo kapitālismu un spekulatīvo banku sistēmu pa visām šuvēm. Un izeja ir tikai radikālā sistēmas maiņā. Jo ātrāk to apzināsies tauta – patērētājs, pircējs, darba ņēmējs, bezdarbnieks, jo ātrāk tas notiks.

04.03.2009.

Diktatūras priekšvēstneši advokāts Grūtups iejuties talantīga rakstnieka ādā. Un kā nu ne, ja radio ēterā viņa literāros savārstījumus reklamē, cik jaudas. Gan reklāma par autora dāvinājumu skanēja labu laiku, gan „Kultūras rondo” klausāmies par viņa pēdējo darbu „Observators”. autors apcer nodevības tēmu. mākslinieks J. skulme esot tikai sūtījis uz ārzemēm vēstulīti, bet briesmīgie čekisti notvēruši un beigās nabadziņu sodījuši. Nav gan minēts, ka tajā nelaimīgajā vēstulītē bijušas ziņas par Padomju armijas daļu dislokācijas vietām. Ja tagad kāds iedomātos nosūtīt vēstulīti ar NatO noslēpumiem, teiksim, uz Krieviju vai irānu, nu nez, kā tas beigtos sūtītājam. Pamatotas aizdomas, ka ar tieši tādu pašu rezultātu. bet par nodevību runājot – vai autors pats nejūtas kā nodevējs, rakstīdams likumus, kas atstāja denacionalizēto māju īrniekus bez jumta? vai nodevība nav arī advokāta rīcība, attiecībā pret Ogres vilciena demolētājiem – jauniešiem, par ko pastāstīja kāda radioklausītāja? advokāts, kuru mēle atsakās saukt par cienījamu, esot spriedis sodu trūcīgiem strādnieku jaunekļiem, nomenklatūras atvases saudzēdams. Un kāpēc lai 200 neticētu kādam padomju laiku drošībniekam, kurš raksturojis nodevības aprakstītāju kā prototipu šai īpašībai?

Jā, paradoksu mums netrūkst. Kaut vai šī paša jurista viesošanās saeimā, lai it kā atbildētu uz izmeklēšanas komisijas jautājumiem par L. Lapsas grāmatas „tiesāšanās kā ķēķis” galvenajiem varoņiem, par korupcijas shēmām, ko īstenojis jauntapušais rakstnieks. Gala rezultātā viņš nevis skaidroja dokumentālos faktus, ne attaisnojās, bet nolasīja lekciju kā īstens politikas un tieslietu eksperts. arvien biežāk šis pats pelēkais kardināls masu apziņā dēsta domu par diktatūru Latvijā. Kungs savas drošības labā min tādus iespējamos diktatorus kā savu agrāko maizes devēju un

kādas partijas „ierindas biedru”. arī nacionālisma noti viņš ik pa brīdim pastrinkšķina. Par latvisku Latviju globālā pasaulē. tajā pašā laikā ierosinādams, ka varētu taču amerikāņi pie alūksnes kādu kara bāzi uzbūvēt. tas tik nu būtu latviski nepieciešami. bet diktatūras nepieciešamības sēkla pamazām dīgst.

Lūk, ieminas viens, otrs. Un ja reiz totalitārisms, vai nebūs čekistu? Citādi sauktu, bet tādu pašu. radio atgādina, ka iedzīvotāji var ziedot sabiedrisku radioraidījumu sniegšanas pakalpojumiem. Kāpēc gan jāziedo masu medijam, kas ar tendenciozu atlasi reklamē tikpat tendenciozus gara darbus?

Nodevība svētkus svin. Un ne jau aprakstīto personu tēlos...

05.03.2009.

Nauda caurā maisā (pamflets) tūdaliņu valsti bija apsēdis lielais un varenais pūķis esvēef. apetīte viņam bija neremdināma. vienā dienā aprija 201 15 % no tūdaliņu algām, otrajā prasīja savu tiesu no nodokļiem, trešajā dienā izrādījās, ka tas viss iekritis kā caurā maisā un pūķim vēl jāgrūž rīklē pabalstu un pensiju daļa.

Pūķis ar labu vairs prom nebija dabūjams, un karalis ar visiem galminiekiem dancoja pēc viņa stabules. Kā nu nedancot, ja bija parakstījuši līgumu ar pūķi savas tautas varoņus nomaitāt un zelta dukātus par to saņemt. Nelaime tik tā, ka zelta dukāti reiz būs atpakaļ jāatdod dubultā. varoņi un Lāčplēši sen jau bija devušies pār trejdeviņām jūrām un kalniem sev maizi pelnīt. vārgie un nespēcīgie tūdaliņi pēc esvēef pavēles tika nometināti savās mājās – ne viņiem vairs slimnīcas, ne skolas, ne autobusu satiksmi vajadzēšot.

Galminiekiem, protams, nebija nekādas daļas par izsalkušajiem un salstošajiem tūdaliņiem, kas stāvēja garās bezdarbnieku un bezmaksas zupas rindās. Pavisam nobeigt pavalstniekus tomēr nedrīkstēja- kas tad citādi vēlēšanās balsos par galmu un kas maksās nodokļus. Kas atmaksās parādus pūķim?

Galms bija plašs – kambarkungi un viņu sulaiņi, pāži un āksti, skrīveri un skribenti, pētnieki un vēstnieki, konsultanti un padomdevēji, likumdevēji un ministri. skaidra lieta, ka viņi turpināja dzīvot jo zaļi. Kā nekā, dažs labs likums vēl bija jāpieņem, nu, piemēram, lai bez liekām klapatām varētu likumīgi uzbūvēt pilis jūras krastā, lai piepildītu savus naudas

zuteņus vēl pilnākus un smagākus. Kamēr pūķis nav visu pievācis sev . viss plašais galms ar karali un ministriem priekšgalā patiesībā nedarīja neko savu tūdaliņu labā, kas reiz par viņiem vēlēšanās balsis atdeva. Pūķis esvēef to bija noliedzis darīt. tūdaliņu valsts nebija šāda tāda valsts, bet gan demokrātiska valsts. vismaz tā viņiem apgalvoja galms. tad nu viņi nolēma teikt savu vārdu. vispirms viņi vicināja lietussargus, tad meta bruģakmeni. Nekas nemainījās. atskaitot to, ka aktīvākos akmeņu cilātājus galma drošības sargi sabāza aiz restēm.

202 tad tūdaliņi nolēma rakstīt vēstuli pašam pūķim. Lai šis valda, bet lai aizvāc prom galmu! Nu nav taču vajadzīgs tāds galms, kurš pats neko nedrīkst darīt, jo līgums ar pūķi noslēgts ar visiem štempeļiem un parakstiem. viss jādara tā, kā liek pūķis. ...Laimīgas beigas izpalika. Nebija tūdaliņiem vairs ne piena upes ķīseļa krastos, ne biezputras kalni, ne putna piena. viņiem bija tikai parādu jūgs un valdība, kas turpināja to vairot.

5.03.2009.

Reklāmas gūstekņi Oh, kas par reklāmas lavīnu gāžas pār nabaga patērētāju!

Cilvēks vienā mierā aizstaigā līdz pasta kastei, lai saņemtu savu avīzi, kuru viņš, vecmodīgs būdams, vēl joprojām abonē.

Un kas viņu tur sagaida? avīzes eksemplārs saburzīts un sapluinīts, jo visa pasta kaste pilna ar reklāmas materiāliem.

Pavasara atlaides un iepazīšanās pārsteigums tevi gaida, ja uz karstām pēdām metīsies pie tuvākā tālruņa un ziņosi par savu vēlmi iegādāties tādu vai citādu drēbes gabalu.

Nez no kurienes uzradies „skārda nams”, kas stāsta par pasaulē labākajām notekcaurulēm un kanalizācijas trubām. it kā nabaga pilsonis to vien darītu, kā katru dienu mainītu kanalizāciju, notekcaurules un katru gadu uzbūvētu pa mājai.

Jā, jā, arī būvmateriālu ražotāji nesnauž. atlaides tādas un šitādas, krāsas – ne saskaitīt, materiāli – tie labākie.

Un pārtikas veikalu ķēdes laiž klajā krāsainus bukletus ar vēl krāsainākiem pārtikas izstrādājumu attēliem.

Patērētāji mēdz būt divējādi. Naivais un labticīgais, kurš ne vienreiz vien jau iekritis lamatās, pārmaksādams par kāroto pirkumu. ar šādiem klientiem priecīgs tikties ikvienas firmas pārstāvis. viņš tik ilgi apvārdos savos tīklos iekļuvušo 20 vientiesi, kamēr tas atdos pēdējo grasi un paliks pliks kā baznīcas žurka. tad nu uz šo subjektu ir vērsti visu firmu,

menedžeru, izplatītāju un aģentu kārie skatieni. Patiesībā, ne jau uz viņu, bet uz naudas maku gan. Un uz potenciālā pircēja naivumu, protams.

Kamēr nu mūsu naivais vidējais patērētājs izstudē visus katalogus, apcer visus piedāvājumus un arī reāli nosūkstās par finansu grūtībām, tā pati avīze paliek nelasīta, un galva sāk reibt no iespaidu pārpilnības un jauku sapņu vīzijām.

Un tad punktu pieliek telefona zvans, no kura medaina balss pavēstī, ka cienījamais tāds un šitāds, vārdā godājamais klients ir loterijas starpkārtā vinnējis, teiksim, ceļojumu uz Grieķiju. Nē, nē, prieki vēl pāragri, Grieķija tikpat tālu, cik bijusi, bet tāda un tāda firma cienījamo, godājamo utt uzaicina uz prezentāciju, uz pusdienām mājīgā gaisotnē, tā sakot. Kad nu aplaimotais pilsonis uzzina, ka viņš drīkst paķert līdzi vēl piecus potenciālos pusdienotājus un klausītājus, viņš jau jūt pakausī Grieķijas sauli un grieķu filozofu domas dziļumu. tik nelaime piezogas pavisam no citas puses, kad izrādās, ka līdznācēji viens pēc otra raisās vaļā no parādītā goda. esot neērti neko nepirkt, kad tev gluži vai par varītēm cenšas piespiest nopirkt trīskārt dārgu segu vai pannu.

Kaimiņš vēl nav atguvies no šoka pēc firmas „eastcon” darījumiem. esot bijis uz tādu pašu prezentāciju. visi zina, ka labi paēdis cilvēks ir omulīgs un ar visu apmierināts. tā arī kaimiņš parakstījis līgumu, iemaksājis naudiņu un solījis arī turpmāk maksāt regulāri, lai beigu beigās par 400 latiem saņemtu pannu, kastroli un konvekcijas krāsni. Kad raidījums „bez tabu” painteresējās par firmas trauku ķīmisko sastāvu, izrādījās, ka tajos ietilpst vai visa mendeļejeva sistēma. tad kaimiņš nolēma nemaksāt par sava kuņģa ciešanām un pieprasīja atmaksāt vieglprātīgi atdoto naudiņu. Nekā nebija – firmas ir nodrošinājušās uz tādiem „negadījumiem”. Ceturto daļu atstāj šiem, tad var runāt tālāk.

204 Otrs kaimiņš atcerējās, kā kāds firmas aģents sekojis viņa sievai līdz mājas durvīm ar saldētu vistu padusē un pieprasījis, lai ielaiž viņu virtuvē un tad viņš parādīs brīnumus. Kad brīnumus neviens negribēja redzēt, firmas aģents noskaitās tik briesmīgi, ka kaimiņš aizskrēja pēc medību bises. tā nu arī labticīgais un naivais patērētājs kļūst gudrāks. tikai – par kādu cenu? Nu par to pašu, ko maksājis, labējās partijas saeimā vēlēdams!

17.03.2009.

Apsaimniekotāji valdība nolemj, saeima apstiprina un viss iet, kā smērēts. Šādas tādas funkcijas, pilsoņu glābšanu no bada nāves,

iestāžu apsaimniekošanu mūsu likumdevēji ik pa brīdim atstāj pašvaldību ziņā. valstij ar tādiem sīkumiem nav laika darboties. Pašvaldības reformas gaidās pagastveči ar savām komandām rīkojas tā, kā darītu katrs indivīds. savākt, sagrābt sev vēl kādu lieku kumosu. Krīze taču. Nākotne miglā tīta. tā nu, komunālo pakalpojumu maksātājs blisina acis, kad no pašvaldības pienāk apjomīgs rēķins. Ūdens skaitītājs neko vairāk nav uzskaitījis, patērētā kubikmetra cena arī tā kā nebūtu mainījusies. Par atkritumu izvešanu esot jānorēķinās pēc noteiktas takses. Kāda nu tur var būt takse un daudzums, ja ciemata individuālās mājas īpašnieks atbalsta sava pagasta zemniekus – pienu pērk burkā, gaļu žāvē ar alkšņu malku un pie reizes sadedzina kādu vecu avīzi. bet, izrādās, nekā nebija! Kad nu pārsteigtais patērētājs pašvaldības darbiniekiem pajautā, kā tas nākas, ka uz rēķina nav minēts ne laika posms, par kādu jānorēķinās, ne izcenojums, ne izmaksu atšifrējums, tad grāmatvedības meitenes laipni un izsmeļoši pavēsta, ka krīze taču. Un tādā 205 sakarībā tiek taupīts papīrs. redz, kā! maksā ragā un nejautā pašsaprotamas lietas!

Kad neatlaidīgais apmeklētājs tomēr vēl neliekas mierā, tad viņam tiek paskaidrots, ka pēdējā pusgada laikā viņš, lūk, maksājot par atkritumu izvešanu no piecu cilvēku saimniecības.

Opā! bērni sen jau prom un kārtīgi deklarējušies savās dzīves vietās, bet pagasta apsaimniekotāji nolēmuši, ka viņi brauc uz dzimtajām mājām, lai izgāztu vecas riepas, mēbeles vai ledusskapjus, jo izcenojums sīkumiem un parastai tarai neatbilst. Še tev nu bija! bet komunālo maksājumu upuris jau bija saklausījies, ka pašvaldība palīdz krīzes skartajiem. bija jau sakrājis ārstēšanās kvītis, lai lūgtu ko atmaksāt. Kur nu tādu greznību gaidīt, ja apsaimniekotāji pamanījušies celt gaismā vēsturiskas mājas grāmatas par tajās mītošajiem iemītniekiem un pieprasīt atkritumu izvešanas pakalpojumu apmaksu laikam jau mūžīgi mūžos.

Un tad dažu labu pagasta iedzīvotāju pārņem ļauns prieks – ja nav nekādas jēgas no jums, dārgie pagastveči ar savām komandām, ja pat tik daudz nevarat, kā kārtību norēķinos ievest, ja gribat tik nekaunīgi apsaimniekot manu maku, tad, lai arī put jūsu barotava! Jaunajos novados varbūt nebūs tik daudz klerku, kas taupa papīru, bet izkrāpj naudu.

20.03.2009.

Maldināti nabadziņi un pozitīva domāšana

taisnība jau ir – negatīvas emocijas izraisa stresu, slimības.

Un tad seko ķēdes reakcija. Depresija, nabadzība, negatīvisms, ar vārdu sakot, krīze. taču ne jau savu pavalstnieku labā pēkšņi sarosījušies reklāmas speciālists stendzenieks un viņa kompanjoni, rīkodami semināru „Ko teikt, ja nav ko teikt?”

206 atbilde uz pašu izvirzīto jautājumu gan netika atrasta, toties sabiedrībai viņi nodeva vēstījumu – pie visa vainīgi žurnālisti. tik ilgi vaimanājuši, kamēr krīzi pievaimanājuši. Un ko tagad darīt ar sapostīto Latvijas tēlu? Un ko tagad eiropa un pasaule padomās? Žurnālists J. Kaža gan bilda, ka mediji jau tikai objektīvo patiesību atspoguļo un ka tāda vien šī esot – tā realitāte. varbūt tiek sagatavota augsne kādai jaunai pozitīvisma kampaņai, jo vēlēšanas pie durvīm? varbūt neklāstīt masu medijos par miljardu aizņēmumiem un gigantisku korupciju? tā vietā – jā, ko tad nu rakstīt, ja nav par ko rakstīt? Par i. Gudeles zemeņu torti, piemēram - aktuāls temats jau pāris gadus. bijusī ministre sen atkāpusies no amata, valsts kasē samaksājusi 700 latus, bet, izrādās, KNab ņem un notiesā par nodarījumu viņas bijušo biroja vadītāju uz pieciem nebrīves gadiem. Še tev nu bija zemeņu torte!

Un kur pozitīvisms? Nu laikam jau tajā apstāklī, ka pie miljonos un miljardos mērāmas naudas izsaimniekošanas neķeras neviena tiesībsargājoša institūcija. roka roku mazgā.

Lielās zivis peld dziļos ūdeņos. valsts kontroliere i. sudraba ceļ gaismā vienu faktu pēc otra. Nu, ko darīt, ja visi negatīvi? Pēdējais – par Dienvidu tilta būvē nozagtajiem 27 miljoniem latu. masu mediji steidz apgaismot pavalstniekus. skaidrs, ka tie sašutuši, aizkaitināti un nervozi. bet rīgas pilsētas mērs birks pavēstī, ka deputāti ir maldināti. apkrāptie nabadziņi vēl tagad visi esot šokā. toties eksmērs G. bojārs paziņo, ka tilts par spīti visam ir vienkārši lielisks, bet kontrolieri – galīgi nejēgas.

Un ko lasītājs? Humora te nekāda, negatīvas emocijas vien. Nezinātu, cik lielas krāpšanas notiek galmā, dzīvotu vienā mierā. Un par krīzi arī nesatrauktos. bet patiesība ir tāda, ka krīze ir tikai tiem, kam būs jāmācās beidzot strādāt. te, lūk, arī pozitīvais fakts. Krīze?

Krīzē beidzot iedzīvojušies dažs labs spekulants, naudas mijēji 207 un augļotāji banku personā un viņu labticīgie klienti. tad nu tie arī bļauj par deviņiem mēmiem. tautai krīzi 4.maija režīms cītīgi gādājis jau kopš savas pastāvēšanas pirmās dienas.

„AP deputāts, sociāldemokrātu līderis V.Šteins: „Jo ātrāk likvidēsim kolhozus un sovhozus un jo ātrāk atdosim zemi privātīpašumā, jo drīzāk tiksim no krīzes laukā....

Kolhozi Latvijai vispār neder, ja zemi atdosim zemniekiem, viņi paši meklēs nepieciešamās kooperācijas formas.”

Praksē jau 1991. gada ziemā sākās kolhozu sistēmas sabrukums. Pirmā bezdelīga bija Cēsu rajona kopsaimniecība Gaujaslīči, kas paziņoja par pašlikvidēšanos, jo tās parādi bija sasnieguši 2 miljonus rubļu.

Vecās lauksaimniecības sistēmas krahā bija vainojams arī apstāklis, ka 90.-to gadu sākuma politiķiem nebija skaidrs, kādai vajadzētu būt Latvijas lauku apsaimniekošanas politikai.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors Guntis Grūbe skaidri un gaiši pateica:„Ar pilnu atbildību es paziņoju, ka pirmām kārtām pie lejupslīdes laukos esam vainīgi mēs, deputāti.” (no grāmatas „Mūsu vēsture 1985.-2005., L.Lapsa...) arī tad, kad resnvēderi slavināja treknus gadus, lauki aizauga krūmiem un rūpnīcas sagruva. Par ko brīnīties?

Ja nu vienīgi par vēlētāju naivumu...

21.03.2009.

Sociālisms pret kapitālismu – 16:4 Kapitālisms irst pa visām šuvēm. Komunisma rēgs atkal klīst pa Eiropu. Valstu vadītāji lauza galvas ... nē, nepavisam ne par to, kā iziet no krīzes. Viņi mokoši meklē atbildi, kā ar nevainīgu 208 sejas izteiksmi pieņemt sociālisma noteikumus. Vai tas izdosies – interesants jautājums. arvien vairāk cilvēku atceras Psrs. Un brīnums, tur taču bija labāk, nekā tagad. Šis fakts ir tik acīmredzams, ka pat niknākajiem sociālisma ienaidniekiem trūkst argumentu, lai aizstāvētu kapitālisma nožēlojamo būtību. tad nu salīdzināsim šīs iekārtas – bez jebkādiem cipariem, statistikas, ekonomikas, salīdzināsim pēc visparastākajiem dzīves parametriem. Un tā: 1) Pats galvenais – Padomju savienībā nebija bezdarba. tagad ir. Ko nozīmē darba trūkums, paskaidrot nevajag. trūkums. bads. slimības. Psihiski traucējumi. Nemieri. revolūcijas. 1:0 sociālisma labā.

2) stagnācija rodas no uzpūstiem štatiem. Šī slimība visā godībā novērojama arī kapitālismā. visi šie mistiskie, bezdarbībā nīkstošie padomnieki, neizglītotie kungi, kas sevi lepni dēvē par speciālistiem. Rezultāts: 0:0.

3) stagnācijas periodā vienādu atalgojumu saņēma gan tas,

kas strādāja labi, gan tas, kas – slikti. tomēr atsevišķiem darbiniekiem paveicās to pārvarēt. tagad situācija tāda pati – vairumā gadījumu labam darbiniekam atalgojumu nepaaugstina pat pie draudiem aiziet. Labs darbinieks tik un tā netiek novērtēts. 0:0.

4) Psrs nebija lēta ārzemju darbaspēka spiediena. Darba samaksas izcenojumu normas bija stingri fiksētas. tagad viss otrādi. 2:0 sociālisma labā.

5) Psrs nedrīkstēja no darba atbrīvot grūtnieces, darbinieku, ja viņš bieži slimoja, bija invalīds. tādā kārtā visneaizsargātākais sabiedrības slānis baudīja garantētu aizstāvību. Pat, ja viņi strādāja slikti. tagad šos ļaudis 209 – pat, ja viņi strādā labi – atbrīvot drīkst, pie tam ļoti vienkārši. 3:0 sociālisma labā.

6) Padomju savienībā nebija trūcīgo. tagad viņi ir. Un valstij par viņiem – nospļauties. 4:0 sociālisma labā.

7) Padomju savienībā nebija bezpajumtnieku. tagad viņi ir.

5:0 sociālisma labā.

8) Dzīvokļu jautājums Psrs bija viens no grūtākajiem. rindas uz bezmaksas dzīvokļiem virzījās lēni, cilvēki jaunu dzīvokli gaidīja desmitgades. iemesls – ierēdņi pārdeva rindas numurus, vienkārši zaga. Kapitālismā dzīvokļu cenas ir tik augstas, ka nopirkt tos nav iespējams. Pie tam mākleri bieži vien rīkojas tā, ka apmānītais pircējs paliek ar garu degunu – gan naudu nozaga, gan dzīvoklis, kā nebija, tā nav. Padomju savienībā kaut arī dzīvokli nevarēja saņemt gadiem ilgi, vismaz naudu par to nezaga.

Nu, labi, nebūsim sīkumaini. 0:0.

9) Pensijas Padomju savienībā – tajā pašā stagnācijas periodā – bija labas vai pat ļoti labas. apkopēja ar 90 rubļu algu saņēma 70 rubļu pensiju, bet, piemēram, rūpnīcas veterāns saņēma 132 rubļu pensiju. Par pensijām kapitālismā pat runāt kauns. 6:0 sociālisma labā.

10) Fiksētas cenas pārtikai, transportam, komunālajiem maksājumiem – un gadiem ilgi fiksētas! – ļāva justies pārliecinātam par savu nākotni un mierīgi plānot izdevumus, pietika pat ar pensiju. Pat pāri palika.

Kapitālismā cenu politika ir vienkārši noziedzīga. 7:0 sociālisma labā.

11) Pie fiksētām cenām nevajadzēja radīt indeksāciju. tagad indeksācija ir ne tikai nepieciešama, bet tā pārstāv 210 apkaunojošu krāpšanu: indeksācija par santīmiem, cenas paaugstinās par latiem. Notiek mērķtiecīga iedzīvotāju

aplaupīšana, likumos apstiprināta naudas atņemšana.

8:0 sociālisma labā.

12) stagnācijas periodā pārtikas produktu klāsts bija vienkāršs un šaurs. Kvalitāte kļuva sliktāka. Kapitālismā produktu sortiments pārspēj katru fantāziju, bet kvalitāte kļuvusi vēl sliktāka. Pie tam cena pieaugusi daudzkārt. Nekas nav mainījies. bija 5 desu šķirnes, nu ir 50 – tikai sliktākas un dārgākas. Nu, lai jau – 0:0.

13) Psrs rūpnīcas un fabrikas sākumā strādāja labi, pēc tam sāka strādāt slikti. Ne tāpēc, ka pastāvēja sociālistiskie ražošanas principi, bet tāpēc, ka pārāk daudz sāka zagt, pierakstīt utt. Zivs pūst no galvas, vadītāji nebija īstie. tomēr uzņēmumi tik un tā darbojās. Par to, ko izdarīja ar šiem uzņēmumiem kapitālismā, mūža ieslodzījums pienāktos. izārdīja, izdemolēja, rietumu kungiem pārdeva. sev par prieku. bet tie taču bija mūsu uzņēmumi, par mūsu naudu celti. Un tie strādāja mūsu dzimtenei. tagad to vai nu vispār nav, vai tie pieder svešiem. Uzskatu, ka tāda attieksme pret uzņēmumiem pilnībā kvalificējama kā valsts nodevība. tātad 9:0 sociālisma labā.

14) Lauksaimniecība stagnācijas laikā strādāja slikti. Lai nu kāda, tā tomēr pastāvēja. Un to varēja atjaunot. tagad tās vispār nav. Zeme pārdota bagātiem ļaudīm, sējumu platībās uzcelti kotedžu ciemati. Fermas izdemolētas. atlikušos tēvzemes ražotājus apzināti žņaudz ar dīvainām cenām - ārzemju ražotāju labā. tā ir vēl viena dzimtenes nodevība. Par to arī vajadzētu tiesāt. tagad, lūk, valsts nejauši attapusies, ka steidzīgi vajadzīga zeme – lai izaudzētu labību un barotu vēl neeksistējošus mājlopus.

Citādi valstī drīz var iestāties bads. bet zemes nav, un 211 zemnieki par piedāvātām iepirkuma cenām nestrādās. vai varam izkļūt no krīzes, ja valsts, pateicoties varonīgajam kapitālismam, atrodas lūdzēja lomā? Un uz kā rēķina, par kādu cenu, kas izvedīs no krīzes, pie kuras vainīgs tas pats kapitālisms? 10:0 sociālisma labā.

15) Lielam daudzumam padomju uzņēmumu bija pionieru nometnes. tās bija par velti. Ja kaut kas ir palicis, tad drupas. 11:0 sociālisma labā.

16) bērnudārzi un skolas. Nekādi saraksti un rindas nepastāvēja. tagad bērnudārzu trūkst, esošajos rindā jāpierakstās gadiem uz priekšu un plus obligāts „kukulis”.

12:0 sociālisma labā.

17) Padomju laikā ar speciālistiem – it sevišķi, skolotājiem un ārstiem – tika nodrošināti paši attālākie un valsts dotētie

reģioni. tagad šo speciālistu trūkst visur, bet lauki pamesti likteņa varā. 13:0 sociālisma labā.

18) Pozitīvi rezultāti bija sociālajai audzināšanai Psrs. bērnus mērķtiecīgi un metodiski mācīja dot sēdvietu vecākiem cilvēkiem, cienīt vecākus, palīdzēt invalīdiem, neapvainot, nebūt rupjiem, čakli strādāt. tagad tā nav. Un tukšajā vietā – ar tiešu valsts atbalstu – aumaļām ieplūda dubļi. izvirtība – vispārējos vilcienos tas nav primitīvais uzskats par to, ka mājās pārnācis vīrs atrod skapī sievas mīļāko. izvirtība – tā ir nemitīga vardarbība tv un grāmatās. tas ir tad, kad ar visiem iespējamiem līdzekļiem pieradina cilvēku pie domas, ka veiksmīgs cilvēks – tas ir cilvēks, kam pieder dārgs limuzīns un savrupnams. izvirtība – tas ir tad, ja tev iedveš, ka pilnai laimei vajag tikai atrast bagātu mīļāko, un nekas vairāk nav vajadzīgs. izvirtība ir tad, ja cilvēkus piespiež tērēt visu naudu imidža dēļ, jo 212 citādi „ par tevi visi smiesies”. izvirtība – tie ir trula satura glancēti žurnāli. iedomājaties – cik reizes jūs kapitālisma gados no tv ekrāna esat dzirdējuši vārdu „dzimtene” un cik reizes to lasījuši avīzēs. Nevienu... 14:0 sociālisma labā.

19) Padomju savienībā tikai vienreiz ļaudis bija spiesti pirkt valsts aizņēmuma obligācijas. tas bija nepieciešams solis, jo bija smags periods – pēckara laiks. Padomju savienībai neviens nekādus aizdevumus nedeva, un valsts ne tikai izturēja, bet kļuva par varenu lielvalsti. tagad kara nav, toties ir kapitālisms. Un valsts izpostīta tā, ka domāt par to grūti. Un pats briesmīgākais – nav neviena, kam būtu pa spēkam un kurš uzņemtos atjaunot valsti. tad, lūk – obligācijas – to apmaksa bija paredzēta pilnā apmērā, kā solīts, bet staļins nepaspēja, nomira. Pēc tam nauda zaudēja vērtību. atkārtoju – tā notika vienu reizi. Cik daudz līdzīgi triki veikti kapitālismā – pat atcerēties nav vērts. 15:0 sociālisma labā.

20) sociālismā spekulantus sēdināja cietumos. tagad tos dēvē par veiksmīgiem biznesmeņiem. tie ir viņi, kas sagrāva mūsu valsti, noveda līdz krīzei un izies no tās uz mūsu kauliem. 16:0 sociālisma labā.

21) Netradicionālās orientācijas ļaudis pārtrauca vajāt – tas notika pārkārtošanās laikā. 16:1 sociālisma labā.

22) Kapitālismā ražo daudz labu mantu, kaut gan lielākā iedzīvotāju daļa tās nepirka un nepērk, dodot priekšroku lētiem izstrādājumiem. 16:2 sociālisma labā.

23) Kapitālismā saražots daudz kvalitatīvas un lētas tehnikas.

16:3 sociālisma labā.

21 24) Kapitālismā ir iespējas izbraukt aiz robežām. 16:4 sociālisma labā. tikai nelaime tā, ka krīzes periodā (un tie nav pāris mēneši, pat ne pāris gadi) visas labās mantas, tehnika un tūrisma braucieni izrādās nekam nederīgi. Grūtos laikos cilvēki pēkšņi ļoti skaidri sāk saprast, ka nekas nav vērtīgāks par darba vietu, ēdienu un jumtu virs galvas. Ka tās ir vienīgās vērtības. tās, kuras mēs necienījām, jo tās mums piederēja. tās, kuras gadiem ilgi „labsirdīgie” onkuļi un tantes cītīgi mācīja mūs apliet ar mēsliem. Kāpēc? tāpēc, lai mēs vēl ilgi nesajustu, cik pretīgi smird viņu jau sen pūstošais kapitālisms. (no interneta materiāliem) Spēlēšanās ar dzīvībām savā grāmatā „medības: es un kara noziedznieki” bijusī Hāgas tribunāla galvenā prokurore Karla del Ponte paziņojusi, ka vēl 1999. gadā, tā saucamās, Kosovas atbrīvošanās armijas (Kaa) karotāji sagrāba simtiem dzīvus un veselus serbus, lai noslepkavotu tos un pēc tam pārdotu viņu orgānus rietumu tirgum. Lai īstenotu šo mērķi, burelē, albānijas teritorijā, tika izveidota speciāla klīnika. ar cilvēku notveršanas un viņu orgānu pārdošanas organizēšanu nodarbojās neviens cits, kā Kaa līderis Hašims tači – tagadējais „neatkarīgās” Kosovas premjerministrs.

Kāpēc gan serbi klusē un nekliedz pa visu pasauli, kāpēc pieļauj iespēju mierīgi dzīvot šādiem ļaudīm? Patiesību sakot, tikko parādījās ziņas no del Pontes grāmatas, belgrada lūdza veselu rindu starptautisko organizāciju izmeklēt šos faktus.

Dīvaini gan tas, ka del Ponte ierunājusies par to pēc tam, kad pametusi galvenā prokurora posteni.

214 serbija piemin pirms 10 gadiem NatO bombardēšanas laikā bojā gājušos ar sirēnu un baznīcu zvanu skaņām. Cilvēki belgradā pulcējās piemiņas vietās.

“Uzbrukums mūsu valstij bija nelikumīgs, pretrunā ar starptautiskajiem likumiem, bez aNO Drošības padomes lēmuma,” uzrunā sacīja serbijas premjers mirko Cvetkovičs.

“Gaisa uzbrukumi nav atrisinājuši problēmas Kosovā un nav palīdzējuši nodibināt mieru un likuma varu.”

NatO veiktā un aNO Drošības padomes nesankcionētā ofensīva pret Dienvidslāviju tika sākta 1999.gada 24.martā. tās mērķis bija piespiest izbeigt serbu veikto etnisko tīrīšanu pret Kosovas albāņiem. 78 dienās notika aptuveni 2,3 tūkstoši uzlidojumu. Dienvidslāvijas valdība paziņoja, ka ofensīvas

rezultātā nogalināti aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku, to vidū 89 bērni. NatO uzlidojumi piespieda Dienvidslāvijas prezidentu slobodanu miloševiču izvest serbu bruņotos spēkus no Kosovas, kura pēc tam tika nodota aNO kontrolē.

Lai gan serbijas politiskā aina pēc 1999.gada notikumiem ir krasi mainījusies, jo toreiz valdošos ultranacionālistus nomainījuši rietumnieciski orientēti spēki, liela daļa serbu joprojām izjūt naidu pret rietumiem.

Kāpēc gan neticēt Hāgas prokurorei? bet, ja tā, tad sevi attaisno pat jebkurš diktatorisks režīms, kas liedz pārdot noslepkavotu cilvēku orgānus.

Latvijas vienpusējā informācijas telpā radioraidījumā kāds serbu žurnālists vaino s. miloševicu par to, ka NatO bombardējis tv. absurds. vainīgs tāpēc, ka nav brīdinājis. tā dzīvojam, ticēdami stereotipiem, ko mums pasviež.

Lai nu serbi sēro par savējiem, Latvijā – par savējiem.

Un atkal vienpusēja informācija. Kura vara pieļautu, ja mežabrāļi slepkavo tās pārstāvjus? vai esam dzirdējuši kaut vienu stāstu par to, cik padomju aktīvistu tika noslepkavots pēckara gados? stāsta neviena, bet faktu - ai, cik daudz.

Daudz! tur nebija kompromisa, ne izvešanas, ne tiesāšanas, tur bija tikai un vienīgi – lode un izdzēsta dzīvība. No visiem 215 reģistriem un uz mūžīgiem laikiem. arī tā ir vēsture, par kuru mūsdienu Latvijas vēsturnieki klusē. Ne skaitīt, ne izzināt, ne bērniem mācīt i nedomādami. Un velti cerēt tikai uz to, ka izmirs tā paaudze, kas savām acīm redzēja “nacionālo partizānu” pēckara “varoņdarbus”, lai izdzēstu vēsturiskas patiesības. Neizdosies!

Un tāpēc sekas – 25. marts. Jā, arī nevainīgi, bet lielākoties – nacionālo bandītu atbalstītāji. Un velti mediji raksta, ka absolūti nevainīgi, tūlīt pat nonākdami pretrunā paši ar sevi ( „Diena” 25.03.), jo, padomju drošībnieki esot sēdējuši arhīvos un pētījuši arī lauku saimniecību lielumus. interneta komentāros it labi var redzēt, ka lēni, bet neatvairāmi mainās sabiedriskā doma. Kāda bezdarbniece jautā, kad kapitālisms atbildēs par šodienas genocīdu.

Pamatoti jautā.

25.03.2009.

Tiesiska paļāvība?

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka privāto pensiju plānu ieguldījumu vērtības samazinājums pagājušā gadā kopumā bija 7.6 miljoni latu iepretim 2.2 miljonu latu pieaugumam 2007. gadā. saskaņā ar datiem privāto pensiju plānu ienesīgums pērnā

gada nogalē bija – 10.1 % gadā iepretim + 3.6 % 2007. gadā.

Dati liecina, ka pensiju plānu aktīvi gada laikā pieauguši par 15.6 %, sasniedzot 80.4 miljonus latu. tātad ii un iii līmeņa pensiju uzkrājēji iemaksājuši 80, 4 miljonus latu, bet ienesīgums esot bijis – zaudējumi.

Nu gan jauka pasaules kārtība – maksā obligātā kārtā savu naudu nezin kur, nezin kam un klausies, ka vecumdienās tu saņemsi jo krietnu naudas žūksni, skaidri saprazdams pat, ja 216 esi apveltīts ar minimālu loģisko domāšanu, ka tie nu ir klaji meli.

Kamēr valsts kase pārvaldīja pensiju fondu, vismaz zaudējumus tie neradīja, tikko pārņēma privātie ārzemju pensiju fondi – tā dziesmiņa nodziedāta. te nu nebūtu par ko brīnīties un sašust, ja valsts kase atkal ņem savā aizgādībā potenciālos pensionārus. Lai nauda vismaz paliek savā valstī! tā gan varētu patriotiski padomāt. tikai – tāda neliela niansīte. No 8%, kas bija paredzēti nākotnes pensijām, tagad sanākot tikai 2 %. tātad, normāls strādājošais var melnu muti rauties un pelnīt šīs zemes pieticīgās algas, maksāt krietnus nodokļus un vecumdienās sagaidīt bada maizi. tas gan neattiecas uz treknvaigu subjektiem – viņi likumdošanas kārtībā sev nodrošinājuši gan nākotnes, gan tagadnes kompensācijas. tiesiskās paļāvības princips? Jā, esot gan tāds! Pat satversmē ierakstīts. bet kur nu mūsu vecā satversme var pret sprauno un jauno starptautisko valūtas fondu cīnīties! Kā šis spēlē, tā Latvija danco, satversmi līdzi dancinot.

Un tomēr – var gadīties, ka temīda lemj citādi!

29.03.2009.

Oranžie jaunlatvieši un viņu programma Kura nopietna politiska partija samierināsies ar to, ka reitingi krīt, tauta politiķus lamā vai no panckām ārā, bet vēlēšanas nāk ar joni? Protams, ka neviena, kur nu vēl to prasīt no oranžās politmafijas! ierindas biedrs arvien biežāk redzams masu medijos, no kurienes viņš dāsni dala padomus. tomēr lielāko kretīnu meklētājam tā īsti vairs nesokas. tautas partijas meitas kompānijas neko dižu nav paveikušas, bet vēl vairāk nokaitinājušas vēlētājus. Gan Kalnietei un viņas Pilsoniskajai 217 sabiedrībai, gan Štokenbergam un viņa citas politikas sabiedrībai īstā sabiedrība met līkumu. tad nu citas izejas nav – jāveido jauna partija. „Jaunlatvija” - tā nu būšot tā īstā. eksprezidents možu smaidu

sejā lai pagodinājis dibināšanas kongresu, tāpat akadēmiķis J. stradiņš.

Oranžie jaunlatvieši gan savā programmā nevienam neatklāj, kā pārvarēt krīzi, kas valstī. toties jo jauku nākotnes ainu viņi uzbūruši pēc krīzes. Katram jaunietim obligātu vidējo izglītību, „radošu un dinamisku tautsaimniecības attīstību”, cittautiešu iekļaušanu sabiedrībā. Zili brīnumi! Kur tad viņi visu laiku bija?

Un visas tēzes tā dīvaini sasaucas ar oranžā patriarha masu medijos sludināto. Par to, ka valdībā jāliek kāds labējs krievs. Un saeimā jāvēlē labēji krievi. Patriarham maķenīt nervozs prāts, ka liela daļa var nobalsot par kreisajiem, un par tiem jau nu drošs nevar būt nekad. Jau solījuši pārskatīt privatizācijas izpildi. Un vai tad patriarhs to drīkst pieļaut? tad nu jāmeklē labēji krievi, kas balstītu tautas partiju. atmestu šiem pa kādam ministra portfelim, bet vēlētāju balsis savāktu Jaunlatvija, nevis saskaņas centrs. Oh, cik tad būtu jauki, viss turpinātos pa vecam – lojāli un liberāli.

Jā, par liberālām vērtībām oranžie jaunlatvieši arī nav aizmirsuši. Liberalizēšot transporta, komunikāciju, pasta pakalpojumus, enerģētikas tirgu. Nu gan lej kā no lejkannas!. it kā liberalizācija jau nebūtu līdz kaklam un vēl rīkli aizžņaugusi krietnai daļai liberālisma upuru. tagad, kad ekonomiskās krīzes laikā, pasaulē pieaug valsts loma, mūsu jaunlatvieši deldē to pašu jājamzirdziņu.

Un vēl viņi sniegšot ieguldījumu NatO. redz, kādi malači!

Un, kas tad viņuprāt, tagad notiek, kad budžeta līdzekļi aizsardzības vajadzībām ir nesamērojami lieli, salīdzinot ar tautsaimniecību, medicīnu, izglītību, zinātni?

Nu, lūk, tāda partija pie apvāršņa parādījusies. tautas partijas kārtējais klonētais hibrīds.

218 vēlētāj, tikai un vienīgi tavas balss pievilināšanai. vai vēl joprojām naivi ticēsi viņiem un balsosi par labējiem?

30.03.2009.

Ceļš uz Staburagu Pirms staburaga pagasta pievienošanas Jaunjelgavas novadam pagasta vadība nolēmusi labiekārtot ceļu uz aizkraukli. staburaga pagasta priekšsēdētāja aina Ķīse norādījusi, ka neizbraucamais ceļš ir bijis viens no staburaga attīstības kavēkļiem un, iekļaujoties lielā teritoriālā vienībā, cerības uz autoceļa sakārtošanu samazināsies. Šobrīd staburaga pagastā dzīvo ap 400 cilvēku, nākamajā mācību gadā plānots slēgt vietējo skolu, un, nesakārtojot satiksmes jautājumus, šī teritorija vispār var palikt nevienam

vajadzīga un neattīstīta. aprīlī esot paredzēts uzsākt aizkraukles virziena autoceļa pirmā posma rekonstrukciju.. Līdzšinējā izdangātā grants seguma vietā tikšot uzklāts asfalta segums. savukārt autoceļa posms līdz staburaga pagasta centram patlaban tiekot projektēts.

Pēdējo misiju uzņēmusies staburaga pagasta pašvaldība. tikai – kam gan vairs ceļš, ja paša pagasta nebūs? Paliks tikai tūristus aicinoša norāde Daugavas krastā, kur agrāk bijusi staburaga klints. Katrs nacionāli noskaņots pavalstnieks daudzkārt dzirdējis un gan jau pats aktīvi iesaistījies diskusijā, cik briesmīgi uzvedusies padomju vara 1965. gadā, applūdinot staburagu elektrostacijas celšanas laikā. elektrība ir tikai elektrība, bet staburags – vesela kultūrvēsture, tāds tas mīts. rakstnieki v.Kaijaks un m.svīre, kuri jau 30 gadus dzīvo pie Daugavas un savai mājai devuši staburaga vārdu, mītiem 219 netic un pauž savu viedokli – ka padomju laikos staburaga apjūsmotāju nebija daudz un vislielāko ažiotāžu un tūristu pieplūdumu vēlāk radījuši klaigātāji. redz, kā nu sanāk - padomju vara reiz applūdināja staburagu enerģijas ieguves vārdā. buržuāziskā vara tagad lēnām un klusiņām pazudina pagastus, jo reforma, lūk. Kā vārdā – tāds tas jautājums.

Jā, jā, esam jau dzirdējuši – pagastos iedzīvotāju maz, skolas un slimnīcas jāslēdz, pagasti jāapvieno. it kā nebūtu vainīgo pie situācijas, kad iedzīvotāji spiesti bēgt no laukiem, kad viņi objektīvi kļūst arvien mazāk. „Kam raudi tu, ak daiļā staburadze, vai tavai cietai sirdij vēl kā trūkst?”

1.04.2009.

Optimizācija mežā (pamflets) Žagata atnesa ziņu visiem putniem un zvēriem mežā – nodokļi būšot jāmaksā. „Par ko ta tā?” uztraucās dzenis, bet citi zvēri neticēja tādai niekkalbei žagatai. „Par svaigu gaisu!” tā viņa ziņoja un vēl piebilda, ka esot izvirzīta par eksperti, nodokļu savācēju un, vispār, lielu priekšnieci mežā.

Zaķim acis izvēlās no orbītām, lapsa smaidīja un domāja, kā varētu visneuzkrītošāk noķert nodokļu vācēju. varbūt aiz garās astes? vilks nikni ierūcās, bet neradis atbalstu, apklusa.

bebrs, gudrinieks tāds, apvaicājās, kur tad viņiem naudu ņemt, ja visu mūžu bez naudas dzīvojuši. ar naturālo saimniekošanu iztikuši. Žagata runāja kā no grāmatas. Naudu vispirms vajagot aizņemties, lai būtu par ko maksāt nodokļus.

220 Pūķis esvēefs ir gatavs palīdzēt. viņš to vien darot kā palīdzot visiem, kam grūtības, žadzināja žagata. „Kādas grūtības?” pamodās lācis.

Nu žagata sāka klāstīt vēl neticamākas lietas. mežs esot jau ieķīlāts, jo zvēru dārza zvēri tā nolēmuši. meža iemītnieki satraucās, kāpēc viņiem nekas neesot jautāts. viņi taču bija domājuši, ka zvēru dārza zvēriem arī ir smadzenes. esot jau esot, bet nu vairs neko un nekā nevarot darīt. esot jābūt draudzīgiem un vienotiem. solidāriem, tā teikt, jo zvēru dārzā esot krīze. „Un kas mums par daļu?” teica lācis. „mums nav nekāda krīze, mēs lakstīgalu mēles neēdam un zelta aunādas nemeklējam.” „bet mēs taču esam viņus ievēlējuši. No viena meža esam nākuši.”

Lūsis pakasīja aiz auss un nolēma, ka viņš šitādu meldiņu neklausīsies.

Un vēl būšot vajadzīgas strukturālas izmaiņas. „Kas tās tādas un kāpēc vajag?” atkal brīnījās meža zvēri.

Pēc ilgas minstināšanās, diplomātiskas klusēšanas un tukšu salmu kulšanas tapa skaidrs, ka mežā drīz ielaidīs medniekus, lai viņi optimizē zvēru skaitu. Un optimizēs visus vienādā mērā – gan tos, kas aizņemsies dālderus un maksās nodokļus, gan tos, kas muks vēl dziļāk mežā.

1.04.2009.

Izsalkušu vēderu maršs Pat pavasara saule šogad nespēj nomierināt sakarsušus prātus un izsalkušus vēderus.

Londonā jau dienu pirms globālo valstsvīru un baņķieru tikšanās antiglobālisti pieprasīja pasaules varenajiem mazināt 221 nabadzību un prasīt atbildību no baņķieriem. Pasaules varenie šādus tādus lēmumus pieņēma gan. starptautiskajam valūtas fondam paredzēts piešķirt miljardiem dolāru, lai tas var rīkoties ar vēl plašākiem žestiem – ar trīskāršotu kapitālu: 750 miljardiem dolāru. Līdz 2010. gadam pasaules ekonomikas atveseļošanā paredzēts ieguldīt 5 triljonus dolāru.

Plāni milzīgi, tikai nav saprotams, kā asv dolārs drīkst noteikt toni, ja atklāts paliek jautājums, vai valsts, kuras

valūtai ir piesaistītas visu lielāko pasaules ekonomiku rezerves, var risināt savas problēmas, radot aizvien jaunus parādus? „Ja sarēķina kopā visus savienoto valstu parādus, summa pārsniedz 100 triljonus dolāru, bet tie jau ir 142% visas pasaules iKP, kas nozīmē – visai pasaulei būtu jāstrādā gandrīz pusotru gadu, lai asv varētu izpildīt visas savas parādsaistības.

Faktiski savienotās valstis jau pašlaik ir bankrotējušas, taču tajā pašā laikā visas amatpersonas kategoriski noliedz iespēju, ka asv varētu izsludināt defoltu – t.i., atteikties pildīt savas parādsaistības. skeptiķi gan norāda: lai atbrīvotos no lielas daļas parādu, asv nav jāizsludina defolts, pietiks ar dolāra, kam, kā jau minēts, ir cieši piesaistīta virkne valūtu, devalvēšanu. tā kā dolāram faktiski nav nekāda seguma, tā aktīvos investējušie cietīs pamatīgus zaudējumus, bet asv ir parādā gandrīz visai pasaulei.” („Nedēļa” Nr.4.2009.)

Latvijā savas problēmas. skolotāji i dzirdēt negrib par algu samazinājumu un lauku skolu slēgšanu, tādēļ iebraukuši rīgā ar izteiksmīgiem plakātiem un skaļām prasībām. vēl pietiekot resnu vidukļu, kurus var samazināt, pirms ķerties zinātnei un izglītībai pie rīkles. valdošās koalīcijas politiķus pārsteidz izglītības ministres dīvainais solis, aicinot uz protestu arī ministrijas ierēdņus. tā sakot, mēs jau neko, mēs pie algu un skolu optimizācijas ne pirkstiņa neesam pielikuši, ne pie kā neesam vainīgi. mēs, redz, solidāri ar jums! skolotāju organizētā akcija izvērtās grandioza – tiek lēsts ap 10 000 dalībnieku. Kāda būs valdības reakcija? Kāda tā iespējama nebrīvas un ieķīlātas Latvijas gadījumā?

222 Pa to laiku, kamēr viena daļa valdības locekļu un ierēdņu tikās ar dusmīgajiem skolotājiem un saņēma divniekus par darbu, saeimā steidzamības kārtībā nolēma pieņemt likuma grozījumus, kas ļautu samazināt policistiem atvaļināšanās pabalstu. Nav jau drošības sargi tajā kategorijā, kur pat par nedarītu darbu maksā krietnas kompensācijas, lai samierinās ar to, cik valdība pasniedz. toties Lietuvā, pa viļņas ielām soļo policisti un ugunsdzēsēji ar basām kājām, rādot saviem kungiem, ka tik tālu – līdz basām kājām – noveduši valsti. tā vien liekas, ka krietna daļa pēc šī gājiena būs spiesti dzert karstu tēju un dārgus medikamentus, jo baltijā folklora māca, ka basām kājām drīkst staigāt tikai pēc pirmā pērkona. bet marionešu valdības vēl neklausās. tikai vēlēšanu rezultāti tām liks atkāpties. Cerams, ka tā, bet viss atkarīgs no vēlētāja prāta. Pat ne no sakarsušām emocijām un izsalkušiem vēderiem. tikai no prāta spējām, kuras buržuāziskā iekārta

nīdē arī šādā veidā – liedzot finanses izglītībai un zinātnei.

2.04.2009.

Latvija un Valentīna Jaunais ekonomikas ministrs bija apņēmības pilns. Jādara gals pakalpojumu tarifu galvenās regulatores hobijam. bet hobijs šai dāmai bija mūsdienīgs un valsts kasē naudu ienesošs. spēļu zālēs pavadītais laiks regulatorei pašai šķita vien nevainīga atpūta. tad, kad ministrs bija ielūkojies spēlmanes hipnotizējoši tumšajās acīs, viņš savu nodomu mainīja. tomēr drīz vien atkal paklīda runas, ka pagājušajā gadā v.andrejevas parādsaistības pieaugušas par 100 000 un sasniedz 208 000.latu, ka azartiskā kundze ieķīlājusi dzīvokli, lai nokārtotu dažus parādus.

22 viņas alga krietni pārsniedz ne tikai 5 000 latu robežu, bet pat ministru un citu labi atalgotu darbinieku atalgojumu. Kas kaitēja nedzīvot valentīnai ar visu savu hobiju? vēl jo vairāk tādēļ, ka likums nosaka – jo lielāki tarifi, jo vairāk maksājam par elektrību, gāzi un siltumu, jo lielāka regulatores alga. Jo vairāk viņa nospēlē kazino, jo vairāk nodokļi no kazino valstij un lielāki parādi pašai. apburts loks. vai jaunais ministrs tādu var pārcirst? Nedrīkstot nemaz tā vienkārši minēto kundzi atlaist, esot vajadzīga medicīniska ekspertīze par viņas atkarības problēmām, tā runāja daži viņas draugi deputāti, kam bija dziļi cilvēciski viņas žēl.

Un vai nu viņa vienīgā? arī labklājības ministram parādsaistības. Un pat finansu ministram e.repšem, kurš stingri nolēmis no jauna veidot valsts budžetu, par ko viņam, protams, pateicība.

Galu galā valentīna tagad ir Latvijas prototips. tēls, ja gribat zināt! aizņemas valentīna, lai atdotu jau esošus parādus. aizņemas Latvija, lai darītu to pašu. tā nu abas brauc arvien dziļāk bezdibenī. varētu gan taupības nolūkos likvidēt visas citas Latvijas tēlu veidojošās institūcijas. tā vietā tiek nogriezts kārtējais finansu rieciens no skolotāju un policistu algām. ir jau gan netaktiski smieties par atkarīgajiem, jo tā ir slimība. tomēr, redzot, cik tālu no savas atkarības – kredītiem – slimā Latvija novedusi savus iedzīvotājus, un kā jāsavelk jostas, lai nomaksātu rēķinus, kurus akceptē kazino atkarīgā valentīna, kļūst žēl nevis šo abu atkarīgo, bet gan to, kas no viņām atkarīgi.

2.04.2009.

224

Kraukļu solidaritāte Pasta Krauklis aizlaidies. apvainojies. meklēšot lielāku algu. viņam, nabaga bēdubrālim, esot nogriezti 60% un pāri palikuši vien 2800 latu mēnesī. Un kurš kārtīgs Krauklis samierināsies ar tādiem grašiem? Pasta Krauklis – nē.

Protams, ka viņš nav vienīgais alkatības apsēstais. izrādās, ka valsts bankas prezidents i. rimševics pelna vairāk nekā asv Centrālās bankas vadītājs. mūsu galvenais baņķieris pelna 120 000 latu gadā, pagājušajā gadā vēl par nieka 10 tūkstošiem vairāk. asv kolēģis – latos pārrēķinot – 105 215. i.rimševics toties ir liels patriots un sirsnīgi iesaka, ka visiem valsts iedzīvotājiem esot jābūt patriotiem.. Un lielo algu viņš esot mantojis, tās lielums noteikts jau sen. Punkts.

Un arī ministriem vajadzētu 3 reizes lielāku algu, jo citādi viņiem, nabadziņiem, neesot nekādas motivācijas strādāt. swedbanka toties savu vadītāju algas tur zem septiņiem zieģeļiem. Lai tauta neskatās svešās kabatās. skaidrs vien tas, ka vadības atalgojums pieaudzis. tajā pašā laikā, kad valdība kāru aci skatās uz pabalstiem, māmiņu algām, nemaz nerunājot par skolotāju un policistu algu apgriešanu.

Jā, gan – uz solidaritāti un patriotismu tautu aicina arvien skaļākas un uzstājīgākas balsis. vēlēšanas taču nāk nākdamas. tautas partijas vecbiedrs un pravietis vienā personā G.bērziņš aicina uz nez kādiem mistiskiem ūdens pamieriem. Un sausām kājām rīgu no ūdens plūdiem spēšot izvest neviens cits kā tautpartijietis un saulvedis a. ārgalis. Ne ar pušplēstu vārdiņu pravietis gan nepiemin, ka potenciālais saulvedis turpat vien grozījies visu šo laiku. turpat, kur rīgas Domes korupcijas skandāli risinājušies, kur Dienvidu tilta zeltītie tēriņi krājušies. starpība starp Latvijas amatpersonu vārdiem un darbiem ir tik milzīga, ka kosmētisks remonts Latvijas ēkai vairs 225 nelīdzēs. Pār bezdibeni nevar pārmest šauru laipu. tikai radikālas izmaiņas var glābt valsti. izmaiņas, ko piedāvā LsP programma.

17.04.2009.

Kurš lielāks latvietis?

Labējām partijām vairs nav palicis neviena laba darba, ar ko varētu pievilināt vēlētājus. Lielā talka pagājusi, kas gribēja, tas pazīmējās, bet ar to nepietiek. Kas tad paliek pāri, ja nepiemin ekonomiku, finanses, kredītus un draudošu valsts bankrotu? ak, jā – mūžam dzīvā latvietība! tad nu tai kā raganas uz vienīgo slotas kātu sasēdušas nacionālās un ne tik nacionālās partijas. varētu jau pieņemt likumu – kurš lielāks

latvietis, bet laika vairs nav. tāpēc pašreizējais rīgas mērs, tēvzemietis birks, kurš pilnīgi neko nezina un ir pārsteigts par Dienvidu tilta izšķērdētajiem miljoniem, vēlēšanu sakarā zina visu. Šlesers drīzāk kļūšot par romas pāvestu, nekā birks viņam savu krēslu atdos, tā runā galvaspilsētas mērs. bet nelaime jau tā, ka Šlesers nav vienīgais, kurš grasās tikt mēra krēslā. saskaņas centram rīgā visaugstākais reitings, un birks šauj divus zaķus ar vienu šāvienu. Pilsoniskā savienība ar bijušo tēvzemieti Kristovski, bijušiem jaunlaicēniem Kalnieti un Šadurski esot neuzticami. tik ļoti kārojot pēc varas, ka pat ar saskaņas centru varot sadraudzēties. Un tas nu birkveidīgajiem liekas kā pasaules gals.

Pilsoniskā savienība, protams, nepakļaujas provokācijām un saka – paši jūs tādi! mēs esam vislabākie latvieši. Šadurskis pat likumu grib pieņemt, lai saskaņas centra eiroparlamenta deputātu kandidātus sašķirotu pēc savām vēlmēm. tikai – kaķa lāsti debesīs nekāpj un melnajam Kārlim vieta briselē liekas, ka nespīd.

226 Kalniete, kura vienmēr izcēlusies ar lielām ambīcijām un izcilu ožu, lai savlaicīgi pamestu kādu partiju un dibinātu citu, Pilsoniskās savienības kongresā mīļuprāt atdod priekšsēža amatu Ģirtam valdim. Pati ziedošoties uz eiroparlamenta altāra.

Kamēr vecie nacionālisti strīdas, jaunie „visu Latvijai” arī krāj sev punktus un rāda savu latvietību. Uzvaras piemineklis esot jānovāc, pulcēšanās Uzvaras dienā jāaizliedz. tādam tāda valodiņa! radikāļiem gan prātā neienāk, ka ar demokrātiju viņu saukļiem – nekāda sakara!. ak, nabadziņi! tik salda ir varas garša! tik lielas iespējas zagt vēl nenozagto, ka jācīnās ar zobiem un nagiem! Un bailes tik lielas – redz, vēlētāji vairs neuzklausa, vairs nelamā krievus un komunistus. Un kas atliek labējiem? turpināt tādā pašā garā – jāt uz nodilušās latvietības slotas, jo citas nav. Dies’ dod nepieminēt algu cirpšanu, skolu un slimnīcu slēgšanu, pensijas otro līmeni un citas vēl trakākas lietas.

Paliek tikai – „Latviet’s biju, latviet’s esmu, latviet’s mūžam palikšu”.

Kad Latvija verdzībā pārdota ...

19.04.2009.

Jubilejas reizēs Dīvainas un pretrunīgas jūtas pārņēma klausītāju tv pārraidē komponista J.Lūsēna piecdesmitgades koncertā. Jā,

kopā ar dzejnieci m.Zālīti radījuši talantīgus kopdarbus. Un kuram gan nekārojas lieku reizi slavas saulītē pagorīties? Kaut vai jubilejas reizē! slava – vai pelnīta? Lai jau tiek! tikai – kas saskaitīs, kas izmērīs un kādās gan mērvienībās to ļaunumu, ko viņi abi tandēmā iekodēja sabiedriskajā apziņā, par atmodas ideāliem vārsmodami un muzicēdami?

227 to aptvert un saprast spēj tikai patiesi inteliģenti cilvēki.

Dziedātājs Z. muktupāvels klausītājiem atvainojās par to, ko toreiz dziedājis un piedāvājās arī tagad dziedāt protestam, ja kāds aicinās. bet aicinātāju vairs nav. Jūdasi sudraba grašus nopelnīja, ikars, uz sauli lidojot, sadedzis.

Un tā nu nenoliedzami talantīga komponista jubilejas reizē skan arī treimaņa - Zvārguļa vārdi dziesmā „Nāc ārā no metāla zārka, nāc ārā taisnība, nāc!”

Nabaga dzejnieks – viņš, droši vien, kapā jau otrādi apgriezies. sociālā protesta dzeja, kas veltīta dzīves grūtdieņiem, pārvērsta buržuāzijas bazūnē. Lai apmānītu dzīves grūtdieņus un viņi labprātīgi atdotu buržuāzijai savus iekarojumus sociālajā jomā. ar konstitūciju nodrošinātu jumtu virs galvas, darbu un nākotni.

Nu tas ir izdarīts, un tā pati buržuāzija brēc pēc solidaritātes. Pati pielāgodamās apstākļiem un konjunktūrai, kā hameleons. Likumā nosaka nemaksāt prēmijas, ierēdņi pamanās rēķināt piemaksas un slidināt savējo makos un kontos. vēl likums nav pieņemts, kad draugi jau zina uz bioenerģijas kvotām pieteikties. Projekti un pētījumi top cits par citu absurdāki. starptautiskais valūtas fonds var priecāties – mūžu mūžos Latvija no parādiem neizkļūs. Un tomēr – arī bagātie raud. izrādās, pat valūtas fonds nav pieredzējis tik varenu valsts izzagšanu. Un tad nu uztraukums aizdevēju aprindās – vietējie bajāri zog tā, ka valūtas fondam var nepietikt. reformas vajadzīgas. slimnīcas, skolas – likvidēt, darbavietas lai meklē ārzemēs, lai dzīvo bankas! Peļņa privāta, zaudējumi – solidāri. tad nu finansu ministrs e. repše ar paplašinātām pilnvarām – valūtas fonda vasalis, Latvijas karalis. Lai nu tā būtu! Kāpēc vēl pārējā varza nodokļu maksātājam jāalgo? bet tā jau ir cita tēma. Šoreiz par jubilejām un pārdomām to sakarā. tas nekas, ka Lūsēns un Zālīte ieciklējušies vienā tēmā un virzienā, toties Nacionālā teātra režisore i. roga teātra 90. gadskārtā izveidoja lielisku izrādi vēsturiskā skatījumā.

228 vienīgi uz rakstiskiem dokumentiem balstītu. Kuplejas, kas rakstītas pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, atklāja tik

līdzīgu ainu šodienai.

Kad brīvība sauc pēc tautas, tad „tie esam mēs! – kliedz buržuji – pērk sārtas lentas steidzīgi!” tuvojas 5. gadadiena kopš iestājāmies eiropas savienībā. svinēsim?

26.04.2009.

Situācijas skrūvspīlēs arvien vairāk pārliecināmies par valdību kā tiem pašiem vēžiem citā kulītē. Ja Godmanis nepārtraukti rosījās, gari un plaši izrunājās, skaitīdams pa punktiem reālas un nereālas problēmas, tad Dombrovskis mierīgā garā, lēni un nesteidzoties turpina vien to pašu darbības imitāciju. Šlesera „astoņkāja” vietā padomēs salikti tikpat politiski padomnieki. Kalvītis Lattelecoma padomē esot ticis, politiski vienojoties. tēvzemiešu Požarnovs arī izrādījies izcils speciālists saimnieciskās lietās. tautpartijietis ārgalis, kuram brīvostas valde 2008. gadā apmaksājusi 30 tūkstošus latu ceļojumiem pa pasauli, sola, ka vienīgi viņš zina, kas jādara rīgas mēram.

Priekšvēlēšanu gaisotnē varas elite jūtas kā skrūvspīlēs iespiesta. valūtas fonds un eiropas uzraugi diktē savus noteikumus. Kas maksā, tas pasūta mūziku. Latvijas valdība var tikai savas tautas priekšā imitēt rosīšanos un rūpes par iedzimtajiem.

Patiesība ir cita – jādara, ko naudas devēji liek.

Jāsamazina, jāapcērp, jāoptimizē, jālikvidē. bet kā lai to pozitīvā gaismā parāda vēlētājam? te nu ir tas jautājums. No vienas puses sprukas un no otras arī. tomēr valdošais klans 229 dara, ko var. Nē, ne tautas, ne uzņēmēju, ne bezdarbnieku vai jaunu ģimeņu labā. viņi nodrošina sevi, savus draugus un piekritējus. vēl, vēl un vēl. Kapitālisma dzinējspēks ir alkatība. Latvijas varas elite kļuvusi par draudu savai valstij. izrādās, ka kvēlā patriote un eP deputātu kandidāte s.

Kalniete balsojusi pret komisijas izveidošanu Parex bankas pārņemšanas likumības noskaidrošanai. izrādās, ka Kargins un Krasovickis, kas noveda banku līdz sabrukumam, katru mēnesi procentos no ieguldījumiem saņem ap 200 tūkstošiem latu. vēl joprojām. Lai gan nesen Finansu un kapitāla tirgus komisija lēma, ka jāatceļ paaugstinātā procentu likme, tomēr nobijās no tiesvedības, ko varētu sākt Kargins un Krasovickis. vai lielāks paradokss ir iespējams? abi kungi aizņēmušies no savas bankas naudu, ielikuši to depozītā, joprojām pelna un

draud ar tiesvedību tiem, kas viņus aiztiek. abi kungi noveduši valsti pie bankrota un – nekā īpaša. interesanti, kāpēc bankas baltija baņķierim Laventam bija cietumā jāsēž? strukturālās reformas, ko pieprasa valūtas fonds – birokrātijas samazināšana – nez kāpēc uz priekšu nevirzās.

Draugu būšana, cērt, kurā pirkstā gribi – visi sāp. bet atklāti sakot, kapitālisms smird. interesanti, vai vēlētājs nav vēl to sajutis? vai vēl joprojām tic pozitīvisma kampaņām un labējiem, alkatības apsēstajiem neliešiem?

14.05.2009.

Vēlētāja balss vēlēšanu naktī, kad žurnālisti un eksperti spietoja kā iztramdītas lapsenes, saskaņas centra saeimas frakcijas vadītājs J. Urbanovičs vēstīja, ka viņi dosies mājās gulēt un dos laiku labējām partijām saprast sava zaudējuma smagumu.

Pieklājīgi un ētiski, vai ne!

20 Un pravietisks izrādījās saskaņiešu pareģojums. rīgas Domē neiekļuva ne tautas partija, ne tb/LNNK, kas līdz šim braši valdīja pār rīgu – zelta tiltus būvēja un korupcijas tīklus auda. tautas partija visiem labi zināmā „ierindas biedra” vadībā Latvijā ilgi valdījusi. Parādos un nabadzībā tautu iedzinusi, savus vaigus un makus taukumā briedējusi. Un pat ar to nav bijis gana, jo tautas partija vēsturē ieies ar savu pārāko cinismu pret tautu.

Nāca un aizgāja Jūrmalgeitas skandāls un „ierindas biedra” nicinošie teksti par lielāko kretīnu, kas jāvirza priekšsēža amatam. tā nu „ierindas biedrs” savos apšaubāmajos tikumos iemācījis veselu plejādi tautpartijiešu. tauta cietās, cietās, lamāja tautpartijiešus demokrātiskā un ne tik demokrātiskā stilā, bet atlika vien tautas partijai pirms saeimas vēlēšanām samaksāt par pozitīvisma kampaņu, lai vēlētājs kārtējo reizi noticētu, un viss varētu turpināties.

Un turpinājās. Līdz valsts defoltam, ar kuru nu alkās pēc tautas solidaritātes un līdzdalības draud varas partijas. Kad izsaimniekoja miljonus, tad gan neaicināja uz solidaritāti un līdzdalību.

Un nu ir sasniegta kritiskā masa. vēlētājs savu pateicis.

Novērtējis savu bagātību – biļetenu, ar kuru nākotne pērkama. arī iepriekšējais rīgas mērs J. birks, kurš itin neko nezināja par korupcijas skandāliem un pazudušiem miljoniem, toties varen cītīgi solījās sargāt latviešu nacionālās intereses,

spiests noiet no skatuves. it kā latviešu nacionālās intereses tēvzemieši kopā ar pārējām varas partijām nebūtu jau sen nodevuši! Kas tad ir tās abstraktās intereses – vai tik ne labklājība, darbs un jumts virs galvas, kuru valdošā kliķe daudziem atņēmusi? tēvzemieši pie varas bijuši visus pēcatmodas gadus.

Gala rēķins pavisam vienkāršs – pārdevuši cukura rūpniecību, piekrastes zvejniecību, krīzei pakļāvuši piensaimniecību.

21 Nacionālās intereses aprobežojušās ar etniska naida kurināšanu.

Nožēlojams tas fakts, ka tauta tik ilgi to nesaprata. tomēr katrs pilns vadzis reiz lūst. tas nu ir noticis.

7.06.2009.

Vārna vārnai acī neknābs Premjers paziņoja, ka valdība kopā ar sociālajiem partneriem atraduši 500 miljonus latu, ko nogriezt no budžeta izdevumiem. Līdz ar to valsts esot izglābta no bankrota, jo starptautiskie aizdevēji piešķirs Latvijai nākamo kredīta maksājumu. Premjerā klausoties, varēja šķist, ka tauta teju vai pateicību parādā valsts glābējiem. bet tauta nesaka vis pateicības vārdus, bet solās rīkot manifestāciju. vai tas ko mainīs likumīgas laupīšanas frontē?

Kā tad notiks valsts glābšana? Galvenokārt uz mazturīgo rēķina. Pensijas, pabalstus samazināt par 10%, algas par – 20 %.

Pensionāriem par mājās piegādātu pensiju turpmāk jāmaksā, bet bankas kā izbadējušies suņi vilina un aicina atvērt kontus. atkal tās pašas bankas. tās glābjam un glābjam – aizdevumi pazūd kā bermudu trijstūrī, uz neatgriešanos. vai vērts glābt valsti no bankrota, ja iedzīvotāji paliek bez maizes? runa, protams, nav par valsti, bet gan par uzblīdušo pārvaldes aparātu, kuram Latvija nez kādā sakarā tērē krietni vairāk finanses nekā kaimiņu valstis. starptautiskais valūtas fonds jau janvārī pieprasīja Latvijas valstij veikt strukturālas reformas. vārna vārnai acī neknābs – tas nu ir skaidrs. aģentūras, valdes un padomes tiek mazinātas gariem zobiem un negribīgi, Psrs zaudējumu aprēķināšanas komisija beigšot darboties no 1. augusta, tēvzemieša J. Dobeļa vadītā saeimas komisija notērējusi 20 000 latu, strādājusi pusotru gadu un nāk klajā ar paziņojumu, ka juristiem sarunāties pa telefonu nav īsti labi. Komisija, 22 kuru veidoja sakarā ar advokāta a.Grūtupa mahinācijām, kas aprakstītas grāmatā „tiesāšanās kā ķēķis”, izlikās, ka strādā un atalgojumu, protams, saņēma. tā arī valdība tēloja, ka aktīvi strādā. Pēcvēlēšanu dienā

paziņoja par pusmiljardu, kas solidāri jāietaupa, un tad triecientempos bira priekšlikumi. Nē, ne jau par strukturālām reformām un pienākumu atbilstību un lietderību. Jo vārna vārnai acī neknābs.

Dienas kārtībā parādījās pat priekšlikums par progresīvo nodokli. būtu apsveicami, ja vien versija par tā piemērošanu kārtējo reizi nedemonstrētu cinismu, ierosinot nodokli piemērot jau no 300 latiem, toties noklusējot un aprēķinos neiekļaujot algas ar četriem cipariem.

Dīvaina tā valsts glābšana - aprobežojas ar ierēdņu un banku glābšanu, uzņēmējiem gaisma tuneļa galā vēl nespīd. toties tautai jāsajož siksnas, jābadojas un jāpatur prātā, ka reiz būs jāsamaksā par orģijām, kurās paši nav piedalījušies.

12.06.2009. ekonomiskā slepkavas atzīšanās Kā ASV izmanto globalizāciju, lai izlaupītu miljardus no nabadzīgajām valstīm?

Nacionālās robežas darbojas kā ūdensnecaurlaidīgas sienas uz kuģa. Protams, šīs sienas var būt neērtas, bet tās kalpo, lai katastrofa vienā nodalījumā paliktu izolēta. tāpat arī durvis katrā mājā kalpo tam, lai lokalizētu ugunsgrēku. tāpēc kuģi peld, un ēkas stāv. bet, kad idioti aizvāc durvis un ūdensnecaurlaidīgās sienas – tas, protams atļauj ātrāk pārvietot preces un paātrināt apriti, bet tikai līdz pirmajai katastrofai. Pēc tam sagrūst visa māja un nogrimst kuģis. Globālisms iznīcina visas ūdensnecaurlaidīgās 2 sienas un ugunsdrošās durvis. Domino princips bez kavēkļiem izplatās pa visu globusu. Un tas ir tas, kas tagad sācies.

Savā grāmatā „Ekonomiskā slepkavas atzīšanās” Džons Perkinss, bijušais banku aprindu pārstāvis, apraksta, kā viņš, būdams augsti atalgots profesionālis, palīdzēja ASV izlaupīt miljardiem dolāru no nabadzīgajām valstīm uz visas zemeslodes, aizdodot tām vairāk naudas, nekā tās spēj atdot un pēc tam sagrābjot šo valstu ekonomiku. Pirms 20 gadiem Perkinss sāka rakstīt grāmatu ar pagaidu nosaukumu „Ekonomiskā killera sirdsapziņa”.

Perkinss raksta: „Grāmata veltīta divu valstu prezidentiem, cilvēkiem, kuri bija mani klienti, kurus es cienīju un uzskatīju par augstas morāles personībām – ekvadoras prezidentam Haimam roldosam un Panamas prezidentam Omāram torihosam. viņi abi gāja bojā katastrofās. viņu nāve nebija nejauša. viņi tika iznīcināti tāpēc, ka uzstājās pret vadošo aprindu un baņķieru korporāciju brālību, kuras mērķis ir radīt

jaunu pasaules impēriju. mēs, ekonomiskie killeri, nespējām ņemt virsroku pār roldosu un torihosu, tāpēc iejaucās cita tipa killeri, ko sankcionēja CiP šakāļi, kuri vienmēr sekoja mums pa pēdām. mani pārliecināja nerakstīt šādu grāmatu. 20 gadu laikā es to no jauna atsāku rakstīt 4 reizes. Katru reizi manu izšķiršanos atgriezties pie šīs grāmatas diktēja notikumi pasaulē – amerikāņu intervence Panamā 1980. gadā, pirmais karš Persijas līcī, somālijā un Osamas bin Ladena aktivitātes. tomēr katru reizi draudi vai piekukuļošana mani piespieda apstāties.” tagad grāmata publicēta.

Jautājums: „Paskaidrojiet, kas ir ekonomiskais killers!”

24 atbilde: „Faktiski tas ir tas, ar ko mūs mācīja nodarboties, kāda bija mūsu darba jēga – amerikāņu impērijas celtniecība. radīt tādas situācijas, kurās valstī ieplūst pēc iespējas vairāk resursu. mūsu korporācijas, mūsu valdība un mēs sasniedzām labus rezultātus. mēs izveidojām lielāko impēriju visā cilvēces pastāvēšanas vēsturē. tas tika paveikts pēdējo 50 gadu laikā, pēc Otrā Pasaules kara ar salīdzinoši nenozīmīgu militārā spēka palīdzību. tikai tādos retos gadījumos, kā irāka militārā spēka izmantošana darbojas kā pēdējais līdzeklis. Šī impērija atšķirībā no impērijām visā pasaules vēsturē, galvenokārt, tika uzbūvēta ekonomisko manipulāciju, blēdību un viltojumu ceļā, iekārdinot ļaudis ar mūsu dzīves veidu ar ekonomisko killeru palīdzību. es tajā biju iekšā.

- Kā Jūs tur iekļuvāt? Par ko strādājāt?

- mani savervēja Nacionālās Drošības aģentūra, kad es mācījos biznesa skolā sešdesmitajos gados. varenākais un pazīstamākais no mūsu valsts specdienestiem, taču rezultātā es strādāju privātās korporācijās.

Pirmais īstais ekonomiskais killers piecdesmitajos gados bija Kermits ruzvelts, kas īstenoja valsts apvērsumu irānā, kur tika gāzta demokrātiski ievēlēta mosssadeha valdība un vietā ielikts irānas šahs. tas tika panākts bez militāras intervences, tiesa, ar nelielu asinsizliešanu un iztērētiem dolāru miljoniem. tajā laikā mēs sapratām, ka ideja par ekonomiskajiem killeriem ir vienkārši klasiska. Kad īstenojām savus plānus šādā ceļā, nevajadzēja baidīties no iespējama kara ar Krieviju.

Problēma bija tā, ka ruzvelts darbojās kā CiP aģents – valsts ierēdnis. Ja viņš būtu iekritis, varēja būt nepatikšanas un liels skandāls. tad tika nolemts izmantot CiP potenciālo ekonomisko killeru, tādu kā es, vervēšanai un pēc tam nosūtīt mūs darbā

uz privātām kompānijām, inženieru un celtnieku firmām, lai 25 tad, ja mēs gadījumā iekristu, mums nebūtu nekādu sakaru ar valdību.

Pastāstiet par firmu, kurā strādājāt! tā bija Čeis t. mein firma no bostonas. tur strādāja apmēram 2000 cilvēku, un es kļuvu par galveno ekonomistu. man bija pakļauti 50 darbinieki. bet mans patiesais darbs bija līgumu slēgšana par aizņēmumu – milzīgu aizņēmumu - izsniegšanu citām valstīm par daudz lielākām summām, nekā tās jebkad spētu atmaksāt. viens no aizņēmuma noteikumiem – piemēram, viens miljards dolāru tādām valstīm kā indonēzija vai ekvadora – šai valstij pēc tam vajadzēja atmaksāt aizdevuma 90 % atpakaļ amerikāņu firmai vai firmām par infrastruktūras celtniecību. Šīs kompānijas ienāk valstī, lai uzbūvētu ostas vai šosejas vai elektriskos tīklus, kurus faktiski izmantos tikai nedaudzas bagātnieku ģimenes šajās klientu valstīs. Uz nabadzīgās iedzīvotāju daļas pleciem toties tiek uzkrauta gigantisko parādu nasta, kuru nav iespējams atmaksāt nekad. Šodien ekvadora tērē vairāk kā 50 % no sava nacionālā budžeta, lai atmaksātu parādu. Patiesībā kredītu nav iespējams atmaksāt. tātad, mēs, burtiskā nozīmē, turam šo valsti aiz rīkles. Kad mums vajag vairāk naftas, mēs sakām ekvadorai: „redzat, jūs neesat spējīgi atmaksāt parādu. tad nu atdodiet mums savas naftas kompānijas, savus amazones tropiskos mežus, kuri pilni ar naftu!” Un šodien mēs laužamies iekšā šajos mežos, izpostam tos, piespiezdami ekvadoru atdot tos mums, jo viņi, lūk, ir mums parādā. tātad, mēs dodam šos gigantiskos aizņēmumus, no kuriem lielākā daļa atgriežas asv, pati valsts kā klients paliek līdz ausīm parādos plus augošie procenti, un faktiski viņi kļūst par mūsu kalpiem, mūsu vergiem. tā ir impērija, milzīga impērija. Līdz pat šim laikam tas realizējas dzīvē pat ļoti sekmīgi.

26 - Jūs sakāt, ka ilgu laiku nevarējāt pabeigt savu darbu draudu un kukuļošanas dēļ. Kurš Jūs mēģināja uzpirkt un kādus kukuļus Jūs pieņēmāt?

- Deviņdesmitajos gados milzīga celtniecības firma „stomervebster” man iedeva pusmiljonu dolāru par to, lai es neturpinātu darbu pie grāmatas. tas, protams, atbilda visām legālajām formalitātēm un viss bija likumīgi. tas nebija kukulis, man maksāja par to, ka es biju konsultants. viss bija pat ļoti likumīgi, taču patiesībā es nekādu darbu neveicu.

man bija likts skaidri saprast, ka man nebūs jāstrādā, bet, galvenais, jāapsola – nerakstīt nekādas grāmatas par doto tēmu.

Kad Nacionālās drošības aģentūra savervēja mani, nākošajā dienā es gāju caur melu detektoru. viņi apzināja visas manas vājības un nekavējoties sāka mani kārdināt. viņi izmantoja stiprākās narkotikas mūsu kultūrā – seksu, varu un naudu, lai mani iekarotu. es izaugu tipiskā angļu kalvinistu ģimenē, tiku audzināts stingros morālo vērtību rāmjos. es uzskatu, ka būtībā neesmu slikts cilvēks, un domāju, ka mans stāsts uzskatāmi pierāda, kā šī sistēma, šīs spēcīgās seksa, naudas un varas narkotikas var pavedināt ļaudis, jo es patiešām biju pavedināts. Un, ja es pats nebūtu gājis cauri ekonomiskā killera karjerai, man būtu grūti noticēt, ka kāds ir spējīgs uz kaut ko tādu. Lūk, tāpēc es uzrakstīju šo grāmatu. mūsu valstij patiešām nepieciešams saprast un tautai jāapzinās, ko nozīmē mūsu ārējā politika, ko nozīmē, tā saucamā, palīdzība attīstības valstīm, kā funkcionē mūsu korporācijas, kur aiziet mūsu nodokļu maksātāju nauda. es zinu, mēs pieprasām pārmaiņas.

- Savā grāmatā Jūs stāstāt par to, kā Jūs palīdzējāt ieviest dzīvē slepeno shēmu, pēc kuras Saud - Arābijas naftas dolāru miljardi atgriezās atpakaļ amerikāņu ekonomikā un kura vēl vairāk stiprināja draudzību starp Saud – Arābijas karaļa 27 ģimeni un vienu aiz otras sekojošās ASV administrācijas pārstāvjiem.

- Labi atceros, kā 70.- to gadu sākumā OPeK parādīja savu varu un samazināja naftas piegādes. Pie mūsu benzīna kolonām veidojās rindas. mēs baidījāmies, ka mums draud Lielā Depresija, līdzīga kā 1929. gadā. tad mani un dažus citus ekonomiskos killerus paņēma valsts civildienestā. mēs aizbraucām uz saud –arābiju. mēs zinājām, ka šī valsts ir vai nu atslēga mūsu pilnīgai atkarībai vai arī mūsu kontrolei pār situāciju. mēs izstrādājām darījumu, pēc kura noteikumiem karaļa ģimene piekrita sūtīt lielu daļu no saviem naftas dolāriem uz asv un investēt tos tur, kur to garantēja asv valdība. amerikāņu finansu ministrija izmantoja procentus no šīm investīcijām, lai nolīgtu amerikāņu firmas celtniecībai saud – arābijā. Karaļa ģimene piekrita noturēt naftas cenu mums pieņemamās saprātīgās robežās, ko viņi arī dara visus šos gadus, bet mēs apsolījām atbalstīt šīs ģimenes varu valstī visu to laiku, kamēr tiks pildīti mūsu spēles noteikumi, ko mēs arī pildām. tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs izraisījām karu ar irāku.

irākā mēs mēģinājām izmantot šo pašu shēmu, kura bija tik veiksmīga saud – arābijā, bet sadams Huseins nepiekāpās.

Kad ekonomiskajiem killeriem nekas neizdevās, vajadzēja spert nākamo soli - nu bija darbs šakāļiem. Šakāļi - tie ir sankcionēti CiP ļaudis, kas īsteno noteiktā valstī apvērsumu vai revolūciju. Ja tas nepalīdz, viņi veic slepkavības. irākas gadījumā viņi nevarēja piekļūt sadamam. viņa miesassargi bija pārāk modri. trešais spēks – kad nepalīdzēja ne ekonomiskie killeri, ne šakāļi, - mūsu armija, mūsu puiši un meitenes, kurus sūta slepkavot un tikt pašiem noslepkavotiem, ko mēs arī pašlaik darām irākā.

- Vai Jūs varat pastāstīt, kā gāja bojā Torihoss?

28 - Omārs torihoss, Panamas prezidents, parakstīja ar Kārteru vienošanos par Kanālu, par kuru amerikāņi bija ļoti nepamierināti. Caur Kongresu tas tika izdabūts tikai ar vienas balss pārsvaru. torihoss neapstājās, bet veda sarunas ar japāņiem par kanāla būvēšanu jūras līmenī. Japāņi piedāvāja kanālu finansēt un uzbūvēt. tas ļoti uztrauca bektela korporāciju, kuras prezidents bija Džordžs Šulcs, bet galvenais padomnieks – Kaspers vainbergers. Kad Kārteru nometa (par to, kā tas notika ir atsevišķs interesants stāsts), kad viņš zaudēja vēlēšanās, un viņa vietu aizņēma reigans, bet Šulcs kļuva par valsts sekretāru un vainbergers - par aizsardzības ministru, viņi bija ļoti saniknoti uz torihosu, mēģināja viņu pierunāt pārskatīt Līgumu par Kanālu, pārtraukt sarunas ar japāņiem. torihoss atteicās. viņš bija ļoti principiāls cilvēks. viņš gāja bojā aviācijas katastrofā, lidmašīnā, kurā bija magnetofons ar spridzekli. es biju Panamā. es strādāju ar viņu. es zinu, ka ekonomiskie killeri neko nepanāca. es zināju, ka šakāļi arvien ciešāk un ciešāk savelk loku ap viņu, un pēkšņi pienāk paziņojums par šo sprādzienu. Nav nekādu šaubu, ka to sankcionēja CiP, un liela daļa Latīņamerikas izmeklētāju nonāca pie šāda secinājuma. skaidrs, ka amerikā neko par to nestāstīja.

- Kad un kā Jūs mainījāt savus uzskatus?

- visu šo laiku es jutos vainīgs, bet es biju iekārdināts, pavedināts. Un man, protams, klapēja pa plecu par manu veikumu.

- Cik cieši Jūs sadarbojāties ar Pasaules Banku?

- Ļoti ļoti cieši. Pasaules banka un starptautiskais valūtas fonds dod lielu daļu naudas darījumiem, ko veic ekonomiskie killeri.

239 bet tad, kad bija liktenīgais 11. septembris, manī kaut kas

salūza. es zināju, ka man noteikti jāpastāsta patiesība, jo 11. septembris bija tiešs rezultāts mūsu, ekonomisko killeru darbībai. Un vienīgais ceļš, lai mēs no jauna justos drošībā paši savās mājās – tas ir, izmantot pastāvošās sistēmas, lai radītu pozitīvas pārmaiņas pasaulē.

Tvaika nolaišana ar valdību mums nav paveicies, tas nu ir skaidrs pat naivajam Pēc pusgada vilcināšanās, cerēdami saglabāt reputāciju pašvaldību un eiroparlamenta vēlēšanās, nu sasparojās uz izdevumu samazināšanu par pusmiljardu latu.

Protams, vispirms ķērās klāt maznodrošinātajiem – pensionāriem, skolotājiem un mediķiem. Pēc tam kļuva skaidrs, ka no tukšām kabatām vajadzīgo summu nesalasīs un vajadzēs vien optimizēt valsts pārvaldi, kura tērē piekto daļu no budžeta, vārdu sakot, aptuveni 2 reizes vairāk nekā vidēji eiropā. sociālie partneri – Darba devēju konfederācijas, pensionāru federācijas un arodbiedrību līderi sēdēja garas stundas un palīdzēja rast liekos miljonus. tomēr dzirdīgas ausis valdība ieguva vien tad, kad ieradās valsts prezidents. Draudot ar valsts bankrotu un citādām nebūšanām, tautas apcirpšanas plāns tapa gatavs – drošības pēc atbildību dalot arī ar sociālajiem partneriem, kuri solidāri parakstīja vienošanos. 70 % no strādājošo pensionāru pensijām nost, 50% - no strādājošo vecāku pabalstiem nost, neapliekamais minimums – no 90 latiem uz 35, vecuma pansijām – 10% nost, skolotājiem alga par likmi mazāka par minimālo algu. tā nu arodbiedrību līderis papīru parakstījis, jutās visai neērti un nolēma rīkot manifestāciju. arī Pensionāru federācijas priekšniece vicina kulakus – uz strasbūras tiesu iešot. Pēc kaujas par vēlu kulakus vicināt.

240 Pietiktu valdībai vien ar tādu nieku – izskatīt visus valsts kontrolieres i. sudrabas aktus par bezsaimnieciskumu, veikt funkcionālos auditus. starp citu, to pieprasa arī naudas aizdevēji. bet ko mūsu valdība? saņem naudu kredītā, piešķir to bankām un budžeta caurumu lāpīšanai un pēc tam guļ uz lauriem. Kad nu uguns jumtā, un naudas aizdevēji sāk šaubīties par Latvijas valdības vēlmi ļaut izdzīvot saviem pavalstniekiem, tad – kur nu vairs auditus un citas greznības?

Laika nav. Un kā tad lai ķeras klāt saviem sugas brāļiem, sponsoriem, draugiem, radiem un sabiedrotajiem?

Protesta manifestācija pulcēja ļaužu masas, un katrs gribēja rast atbildi – kā dzīvot turpmāk? vai tiešām nevienam

nav jāuzņemas atbildība par notikušo? Par valsts izlaupīšanu, par suverenitātes zaudēšanu un parādu verdzību? Pagaidām liekas, ka viss rit vecās sliedēs, un tautas manifestācija ir tikai tvaika nolaišana.

18.06.2009.

Baisa līdzība | Pagājušā gada rudenī, izdzirdot par lielo naudas aizņēmumu no svF un es, likās, ka ir reāla iespēja ekonomikas atdzīvināšanai. Neparasta gan bija slepenība ap aizdevuma noteikumiem. Godmaņa valdības rīcība radīja lielus riskus Latvijas ekonomikai., Latviju gaida ļoti bēdīgas ekonomiskās sekas.

Godmaņa plāna pamatideja bija, ka ar nodokļu maksātāju naudu samaksājot iepriekšējiem Pareksa kreditoriem, mēs tiksim atzīti kā uzticams partneris un ārvalstu bankas mums atkal piešķirs jaunu naudu. Otrs plāna pieņēmums ir, ka novirzot atlikušo naudu bankām, tās tālāk sāks kreditēt uzņēmumus, un tas atsāks tautsaimniecības izaugsmi.

241 Prezidenta buša administrācija pagājušajā gadā t.s. tarP programmas ietvaros ieguldīja simtus un simtus miljardu dolāru banku kapitāla atjaunošanā, bet rezultātu nav, nauda no bankām jaunu kredītu veidā neizplūst. ekonomikas klasiķis Keinss (John maynard Keynes) skaidri parādīja, ka banku finansēta izaugsme ir iespējama tikai tad, ja gan banka, gan aizņēmējs tic veiksmīgai nākotnei. Ne amerikā, ne vēl jo vairāk Latvijā šīs ticības nav. bankas pamatoti uztraucas, ka Latvijas ekonomika ir nestabila un nevēlas riskēt vēl vairāk, izsniedzot jaunus kredītus, vēl jo vairāk tāpēc, ka esošās ķīlas nekustamo īpašumu veidā ir kļuvušas bezvērtīgas. Pagaidām Latvijas skandināvu bankas atbalsta Latviju, tomēr drīzāk tikai izdzīvošanas līmenī iepludinot minimālus resursus.

Prezidents Obama rīkojas pretēji bušam un Godmanim.

Obamas plāns ir devalvēt dolāru nodrukājot daudz jaunas naudas, ieguldīt šo naudu tieši uzņēmumos, veicot valsts pasūtījumus ēku siltināšanā un ceļu būvē, šādi gan cīnoties ar klimata pārmaiņām, gan samazinot amerikas enerģijas importu, gan iespiežot naudu tieši ekonomikā. to pašu dara Norvēģijas un Zviedrijas valdības.

Latvijā tiešus valsts ieguldījumus ekonomikā apdraud korumpētība un iedzīvotāju neticība valsts konkursiem.

Ja mūsu valdība spētu, līdzīgi Obamam, paziņot, ka nauda tiks iztērēta kristāltīrā veidā, un ikviens internetā redzēs

katra santīma izlietojumu, iespējams, mēs varētu ātri veikt investīcijas un atsākt izaugsmi. Diemžēl šādu cerību ir maz.

Kā mēs segsim tekošā konta deficītu 2010.gadā, kā izdzīvosim, ja nebūs importa? Neveiksmes gadījumā mūs gaida lata devalvācija un krahs. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmens savā blogā salīdzina Latviju ar argentīnu (skat. krugman. blogs.nytimes.com/2008/12/23/latvia-is-the-new-argentinaslightly-wonkish).

242 Latvijas pašreizējā stāvokļa līdzība ar argentīnas pieredzēto krahu nudien uzdzen tirpas pār kauliem. Latvijā apbrīnojamā kārtā neviens šo līdzību neapspriež. argentīna 90. gadu sākumā starptautiskā valūtas Fonda vadībā veica plašas reformas, privatizējot uzņēmumus un liberalizējot ārējo tirdzniecību un finanšu sektoru. Cerot, ka stabila ekonomikas vide un cieta valūta padarīs argentīnu pievilcīgu investīcijām, kā arī nolūkā apturēt inflāciju un valūtas nestabilitāti, tā noteica fiksētu peso kursu pret asv dolāru. Līdzīgi Latvijai argentīna izveidoja valūtas padomi, proti, nosedza katru izlaisto peso ar dolāru rezervēm. sekoja straujas izaugsmes gadi, kuru nodrošināja ārvalstu banku dolāros izsniegti kredīti.

Līdzīgi Latvijai, argentīnas valdība neparūpējās par rūpniecības vai eksporta pakalpojumu atbalstu, izmantojot viegli pieejamo ārvalstu finansējumu. tāpēc straujais kapitāla pieplūdums nepārvērtās ilgtspējīgā rūpniecības attīstībā vai augsto tehnoloģiju ražošanā. Gluži otrādi, viegli pieejamās ārvalstu preces izspieda argentīnas vietējos ražojumus, samazinot tās rūpniecību, palielinot pakalpojumu sektoru un strauji attīstot vien importa preču patēriņu. augošā ekonomika finansēja arī augošu valsts pārvaldes aparātu un pastāvīgu, kaut nelielu valsts budžeta deficītu.

1998. gadā strauji aprāvās ārvalstu banku finansējums, jo pēkšņi visiem šķita, ka Latīņameriku finansēt nav droši. argentīnā bija vērojams prāvs importa pārsvars pār eksportu. importu finansēja banku aizdevumi privātpersonām. Kredītiem negaidīti apsīkstot un vienlaikus naudai aizplūstot importa nomaksai, argentīnā samazinājās apritē esošā naudas masa, uzņēmumiem sākās naudas grūtības, ekonomikas temps palēninājās, līdz ar to kritās nodokļu ieņēmumi un argentīnas valdība bija spiesta lūgt steidzamu svF aizdevumu, lai segtu budžeta deficītu. tā kā peso bija cieši un droši piesaistīts dolāram, svF un argentīnas valdība izlēma to nedevalvēt, 24

cerot, ka redzot stabilo valūtas politiku, ārvalstu bankas drīz atsāks argentīnas kreditēšanu. Šis bija liktenīgs un kļūdains lēmums, kura sekas – pilnīga argentīnas ekonomikas iznīcināšana, kā rezultātā valsts kļuva divas reizes nabagāka. valdība, redzot, ka nauda arvien plūst projām no valsts ārvalstu preču apmaksai, svF mudināta, izlēma samazināt budžetu. taču samazinātie valdības izdevumi nozīmēja mazāku apgrozījumu un peļņu firmām, kas apkalpo valsti un ierēdņus. tāpēc valsts budžeta samazināšana izraisīja mazākus nodokļu ieņēmumus, kā rezultātā vēlreiz vajadzēja samazināt budžetu. tas, nu jau paredzami, noveda pie vēl mazākiem nodokļu ieņēmumiem un nepieciešamības lūgt vēl vienu svF aizdevumu. ekonomika bija sarukusi, parādu nasta svF pieaugusi, toties uzlabojumu nekādu. trīs gadus pēc pirmā aizņēmuma no svF argentīna bija iekļuvusi milzīgos parādos, drastiski samazinājusi valsts pakalpojumus un ne par gramu nebija tuvāk stabilitātei. Labi domātie eksporta glābšanas plāni lielākoties izgāzās. sekoja ekonomikas krahs, jo iespējas aizņemties bija izsmeltas, bet sava nauda izsīkusi cīņā ar spekulantiem. rezultātā argentīnas ekonomika bija samazinājusies par 50%, tai bija milzu parāds svF un vairs nebija naudas. atkopšanās ilga desmitgadi. Pie slēgtajām ārvalstu banku filiālēm saniknotie un izputinātie argentīnieši dauzīja tukšus kastroļus.

2008. gadā Latvijas preču un pakalpojumu imports par aptuveni 2,7 miljardiem latu pārsniedza eksportu. Naudu šim iepirkumam aizņēmās no ārvalstīm ar ārvalstu banku filiāļu izsniegtu kredītu un, mazākā mērā, ārvalstu investīciju palīdzību. valdība neveica ekonomikas ciklu līdzsvarojošus pasākumus. iesākoties vispasaules finanšu krīzei un vienlaikus Latvijas ārējam parādam sasniedzot gandrīz 21 miljardu latu, privātie ārvalstu kreditori vairs nevēlējās turpināt kreditēt Latvijas iedzīvotāju dzīvi pāri saviem līdzekļiem. tā kā jauna nauda 244 vairs neieplūda (bet importa preču apmaksai aizplūda), sāka kristies apgrozībā esošās naudas apjoms un līdz ar to saruka uzņēmumu peļņa un maksātspēja, kā arī nodokļu ieņēmumi un sākās ekonomikas grūtības.

Domājot, ka stabils lats nodrošinās ekonomikas stabilitāti, Latvijas valdība 2009.gadā aizņemsies no svF un es 1,8 miljardus latu, 2010. gadā – 1,43 miljardus latu un 2011. gadā – 280 miljonus latu.

2009.gada importu mēs daļēji finansēsim ar svF un es

naudu. ir skaidrs, ka šajos vispasaules krīzes apstākļos Latvijas bankām arī vēlāk nebūs viegli piesaistīt naudu no ārvalstīm.

Ko mēs darīsim 2010. un 2011. gadā? Kā finansēsim importu? vai ņemsim vēl vienu svF aizņēmumu?? būtu ļoti lietderīgi, ja līdz tam laikam eksportējošie uzņēmumi spētu palielināt ienākumus par aptuveni 2,7 miljardiem latu. tad mums 2011. gadā nevajadzētu papildus aizņēmumu.

Ja valdība būtu atvēlējusi vismaz 1,2 miljardus latu tiešai ekonomikas un eksporta stimulēšanai, mums būtu cerība. Diemžēl valdības plāns ir iepludināt naudu Latvijas banku sistēmā, kā arī atdot parādus priecīgajiem ārvalstu kreditoriem, piemēram, Pareksa sindikāta devējiem, kuri spēja gan labi nopelnīt, aizdodot mums naudu uz augstiem procentiem, gan tagad sveikā izkulsies.

No argentīnas pieredzes var secināt, ka, fiksētam valūtas kursam apvienojoties ar neticību valsts izaugsmei, jebkādu ārvalstu finanšu ieplūdumi ātri izplēn no valsts vai tiek noglabāti „zeķēs”, neradot paliekošu izaugsmi. asv pašreizējā pieredze rāda: ja neskaidrība par banku sektora nākotni samilzt, visi neskaitāmie simti miljardu jaunās naudas, kas tiek iesūknēta bankās, netiek izsniegti kā jauni kredīti. skaidrs, ka arī Latvijas bankas tāpat vien neuzsāks ekonomikas izaugsmes veicināšanu. vai Latvijas valdībai ir redzējums 2010. gadam? Polam Krugmenam ir! viņš norāda, ka Latvija būs nākošā argentīna, 245 proti, iztērējuši svF un es aizņēmumu 2009. gada tekošā konta finansēšanai un banku sistēmas stabilizācijai, mēs būsim spiesti 2010. gadā krasi samazināt importa apjomu. tas nozīmē, ka dzīves līmenis un iespējas modernizēt ražošanu, izsniedzot kredītus rūpniecībai, Latvijā strauji kritīsies. iztērējuši svF naudu tūlītējam patēriņam, 2010-11. gadā mēs varam attapties bez naudas un iespējām. Novārdzinātiem mums uzbruks valūtas spekulanti, kas novedīs pie lata devalvācijas.

Ja mēs pārtraucam aizņemties no ārvalstīm un tā vietā neliekam eksportu (vai aizņemamies un uzreiz atdodam iepriekšējiem kreditoriem), tad mums būs jāsamazina Latvijas ekonomika par 2,7 miljardiem (!) latu gadā. to nevarēs paveikt tikai ļoti drastiski samazinot valsts pārvaldi, būs jāsamazina arī pārējā ekonomika. tas radīs bankrotus un ekonomikas katastrofu.

Latvijas ekonomikā jaunu naudu turpmākajos gados var ienest vienīgi mūsu pašu roku sastrādāts eksports un mūsu

valsts pasūtījumi privātajam sektoram. banku kredītu laiks ir beidzies. Pēc ilgstošās inflācijas un algu kāpuma mūsu uzņēmēju konkurētspēja ārējos tirgos jau tā ir novājināta.

Financial times rēķina, ka darba algas izmaksas, ņemot vērā darba ražīgumu, Latvijā ir praktiski tikpat augstas kā vācijā.

Latvijas ekonomikā ir jāatgriež uzticība izaugsmei. tā vietā valdība samazina izdevumus, No sākuma tiek samazināts valsts iepirkums, šādi rīkojoties diametrāli pretēji vajadzīgajam, pretēji Obamas rīcībai, pretēji Zviedrijas un Norvēģijas, un daudzu citu prātīgu valstu plāniem. mazāk naudas nozīmē mazāku peļņu, mazākas algas un, pat kredīta maksājumiem paliekot nomināli nemainīgiem, lielāka ienākumu daļa būs jānovirza kredīta maksājumiem.

Citiem vārdiem, notiks iekšējā devalvācija – lats saglabās nemainīgu kursu pret eiro, bet iedzīvotāju maksātspēja kritīsies, jo, samazinoties algai, bet nesamazinoties kredīta 246 maksājumiem, samazināsies patēriņam atlikusī algas daļa.

Kredītu nomaksas nespējas jeb privātpersonu bankroti ir neizbēgami Naudas cilvēkiem mazāk, bet cenas tās pašas, tāpēc rezultāts ir mazāks patēriņš. ekonomika sāk buksēt, pienu lej sētmalēs un piensaimnieku un pārstrādātāju bankroti ilgi nebūs jāgaida. reālā devalvācija rada bezdarbu. Prezidents Obama savā inaugurācijas runā atzinīgi izteicās par tādu strādnieku pašaizliedzību, kuri labāk strādā mazāk stundu, nekā redz biedru zaudējam darbu.

Oksfordas universitātes sociologs stuklers (stuckler) vadīja pētnieku grupu, kas nesen publicēja pētījumu autoritatīvajā britu medicīnas žurnālā „Lancet”. tajā pierādīts, ka ekstrēmās 90. gadu sākuma reformas Latvijā, Lietuvā, igaunijā, Kazahstānā un Krievijā strauji palielināja bezdarbnieku skaitu. bezdarba radītais šoks palielināja vīriešu nāves gadījumu skaitu par 42%. Kopējais bezdarba sagrauto un pāragri mirušo vīriešu skaits bijušajā padomju blokā tiek lēsts ap 10 miljoniem. Citās valstīs, kur privatizācija un pāreja uz tirgus ekonomiku notika lēnāk un pārdomātāk, nāves gadījumu pieauguma skaits bija daudz zemāks. Čehijā, Polijā, slovēnijā bezdarbs praktiski nepieauga un vīriešu mirstība pat samazinājās. mēs vienkārši nedrīkstam vēlreiz pieļaut masu bezdarbu Latvijā.

Latvijas valsts parāds šogad pieaugs ļoti strauji. edvards Hjū (edward Hugh) aprēķināja, ka ņemot vērā Parekss bankā ieguldītos līdzekļus, mūsu valsts parāds šogad būs šokējoši

17,3%. Līdz 2010.gadam ārējais parāds pieaugs līdz 46% un, viss ko mēs būsim izdarījuši – dabūjuši Parekss banku ārā no bankrota. Ja Latvijā 2011.gadā neatsāksies strauja izaugsme, iespējams, mūsu valsts parāds pārsniegs 60% no kopprodukta 2012.gadā. Līdz ar to Latvijas dalība eiro zonā būs slēgta.

Pāreja uz eiro ir rimšēviča stratēģijas būtiska sastāvdaļa.

247 visus ar stingru valūtu saistītos riskus mēs uzņemamies tikai tādēļ, lai pārietu uz eiro 2012.gadā. Kas notiks, ja jau 2009. gada beigās kļūs skaidrs, ka mēs to nevarēsim izdarīt?

Parekss bankas pēkšņā nacionalizācija bija pārsteigums. sākotnēji šķita, ka ir taisnīgi nevis piešķirt subsīdijas baņķieriem, bet nacionalizēt banku.bet, nacionalizējot Pareksu, Latvijas valsts uzņemas tās saistības. respektīvi, ja mēs nesamaksāsim par Pareksa parādiem, tad Latvijas valsts skaitīsies tehniski bankrotējusi.

Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši uztraukties par inflāciju.

Deflācija, t.i., cenu krišanās, varētu šķist pat jauka parādība – labi taču, ja preces paliek lētākas. Diemžēl apjomīgu parādu ekonomikā, kā tas ir Latvijas gadījumā, deflācija ir nāvējoši bīstama. tā kā naudas apjoms deflācijas gadījumā visu laiku mazinās, tad kredītu reālā vērtība jeb ienākumu daļa, kas jāvelta to atmaksai, aug. Deflācijas gadījumā ir praktiski neiespējami nomaksāt kredītu, jo katrs maksājums faktiski palielina nevis samazina kredītu. svF sniedz maz skaidrojumu, kāpēc tika saglabāts lata kurss. tirdzniecības nesabalansētības dēļ Latvija faktiski ik gadus aizņemas 2,7 miljardus latu. samazinām algas un peļņu visi kopā, saglabājot stipru latu. Diemžēl valdība neizskaidro visas savas lēmumu sekas, mediji par to nerunā nezināšanas dēļ, toties vienkāršie cilvēki ir šokā, ka lielie aizdevumi nepalīdz. Latvijā ir stiprs viedoklis, ka latu nedrīkst devalvēt, tomēr nav izpratnes par lata stipruma cenu.

Kursa maiņas gadījumā vinnēs tie, kas ražo eksportam.

Faktiski kursa pazemināšana ir eksporta subsīdija. ražotājiem, kam kredīti ir eiro, bet ienākumi latos, kursa maiņa nenesīs ļaunumu, jo kredīta maksājumu palielinājumu atsvērs zemākas algas un lielāks iekšzemes patēriņš. iekšējās devalvācijas gadījumā to vis nevar teikt. Kursa maiņa ir mūsu vienīgā cerība piesaistīt ārvalstu investīcijas rūpniecībā. mēs nekad mūžā nedabūsim uz Latviju ražotājus pie tik augsta lata kursa 248 un darbaspēka izmaksām, kam pievienojas risks nekontrolētai valūtas devalvācijai.

taču ilgtermiņā visām bankām kursa maiņa ir izdevīga, jo tās un it īpaši tajās strādājošie gaišie un talantīgie cilvēki ir pilnībā ieinteresēti ilgtspējīgā Latvijas izaugsmē, tādēļ, ka banku ienākumu nodrošina vispirmām kārtām sekmīga Latvijas uzņēmumu attīstība, kas maksā algas un rada peļņu, uz kuras pamata izsniegt jaunus kredītus.

Devalvācija gan nav izdevīga mūsu rantjē šķirai – nekustamā īpašuma turētājiem, kam kredīti ir eiro, bet īres ienākumi latos.

Lata kursa maiņa palīdzēs zemniekiem atgūt konkurētspēju ārējos tirgos, šādi nodrošinot vismaz kaut kādus ienākumus un cerību laikā, kad valdība nespēj dabūt taisnīgu daļu es subsīdiju. Kursa maiņa gan radīs jaunu naudu lauksaimnieku atbalstam, gan ienesīs lielākus eksporta ieņēmumus. Patlaban ir morāli pilnīgi nepieņemama un bezjēdzīga situācija, kad zemniekiem tiek atņemtas iekoptas saimniecības parādu dēļ. atņemt ir viegli, bet kas pēc tam ražos? mēs jau redzējām, kā 90. gadu sākumā asā nostāja iznīcināja pat spīdoši noorganizētas lielfermas. to vietā tagad ir gruveši. vai vēlamies vēlreiz sagraut to mazumiņu, kas drusku pacēlis galvu? atšķirībā no Obamas, Godmanis nerūpējas par sociālo taisnīgumu. PvN pacēla, bet dividenžu izmaksai nodokli nespēj uzlikt, kaut gan tieši tagad būtu īstais brīdis to darīt, lai maksimāli apgrūtinātu peļņas aizplūdi uz ārzemēm.

Kapitālisma darbības stūrakmeņi ir kredīts un cerības.

Uzņēmējam ir jāpaņem kredīts, lai iekārtotu ražotni vai pakalpojumu sniegšanas vietu, un tad jācer, ka pircēji iegādāsies saražoto un ļaus atpelnīt ieguldīto. stipra valūta ir laba lieta, tikai kamēr ir pieejami ārvalstu kredīti un ekonomika cerību pilna aug. Kad kredīti no ārvalstīm beigušies, ir laiks domāt, kā panākt lai saņemtā nauda neaizbēg atpakaļ un kā nodrošināt kreditēšanu ar pašu spēkiem, lai būtu pieejama nauda attīstībai.

249 Jaunais žargonvārds pareizai ekonomikai ir asv centrālās bankas vadītāja bena bernankes (ben bernanke) iemīļotais „quantitative easing” jeb naudas drukāšana. Par to runā visu rietumu valstu centrālo banku vadītāji. bez devalvācijas, saglabājot fiksētu valūtas kursu, Latvijā naudas drukāšana nav iespējama. Ja Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Lielbritānija, Krievija, baltkrievija, Ukraina, Polija, Ungārija, Lielbritānija devalvē valūtu un drukā naudu, kā mēs plānojam konkurēt ar savu stipro latu? visi veiks ekonomikas stimulēšanu, tikai mēs mēģināsim iznīcināt to mazumiņu rūpniecības, kas vēl atlicis...

viena no lieliem pēdējo desmitgažu ieguvējiem ir Ķīna, kurā bija neiedomājama izaugsme. Ķīna ļoti viltīgi visu laiku tur pazeminātu remnibi kursu, šādi sniedzot atbalstu saviem eksportētājiem un bremzējot importu. Līdz ar to Ķīna izmantoja globālās finanšu plūsmas, lai izveidotu apskaužamu rūpniecību. Latvija izmantoja globālās finanšu plūsmas un stipru valūtu, lai iegūtu miljardus patēriņa kredītos. Ķīna, varētu teikt, saņēma visu globalizācijas labumu bez ļaunuma, Latvijas uzdevums ir ļoti sarežģīts.

Latvijas bankai ir visas iespējas nedevalvēt latu. Lats patlaban ir tehniski neapgāžams. tomēr Latvijā ir vajadzīga uzticība, ka ekonomika atsāk ripot. to var iegūt atvēlot, ļoti ātri un lielas summas ekonomikas stimulēšanai un eksporta atbalstam, iegāžot līdzekļus ekonomikā tā, ka visi sajūt uzlabojumus un atgriežas cerības. Ja valdība to nevar vai nespēj, tad otrs ceļš ir kontrolēta kursa maiņa māstrihtas kritēriju ietvaros, vislabāk ar eiroizāciju. Šis brīdis, kad mums kabatā ir naudas rezerves no svF un es aizdevuma, ir īstais brīdis to darīt. Šķiet, ka valdība jau ir nokavējusi - šogad mēs izdzīvosim, bet 2010.-11.gadā, turpinot esošās tendences, tikai nekontrolēta devalvācija un ilgstoša stagnācija. Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, bijušais Pasaules bankas galvenais ekonomists Džozefs stiglics ir ļoti daudz rakstījis par to, cik ekonomiski 250 nepareizi ir nedevalvēt reizē ar svF aizdevumu. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Pols Krugmans domā, ka pienācis laiks devalvēt latu. edvards Hjū, iesākot savu Latvijas devalvāciju aizstāvošo blogu raksta, „nu, es nezinu gandrīz nevienu, kas gribētu izbāzt savu kaklu un paziņot, ka lats nav jādevalvē”. Dažus viņš atrod - rozenbergu no svF, kurš ne pārāk pārliecinoši un bez reāliem argumentiem aizstāv pats savu politiku. vēl, protams, var pameklēt ekonomistus, kas saistīti ar lieliem Latvijas kreditoriem un gūst tiešu labumu.

Nobela prēmijas laureāti neatbalsta Latvijas cietā lata politiku. ir labi zināms, ka daudzi svF ekonomisti bija pret Latvijas plānu. tikai latvieši paši stipri turas pie lata, kā pie tādas mistiskas drošās pils. Un esiet droši, ka ne jau finanšu ministra mēles veiklība dabūja mums tos n-tos miljardus, bet skaidra privātu mūsu kreditoru interese panākt, ka Latvijas nodokļu maksātāji apmaksā viņu privātos kļūdainos aizdevumus. tāpēc gandrīz visa nauda aizies nevis uzņēmumu kapacitātes stiprināšanai, bet tiks atdota finanšu sistēmas stabilizācijai, lasi, pārskaitīta uz ārzemēm.

Patlaban ir arī īstais brīdis visiem kļūt vienotiem; un

izprast, ka dzīve ir sarežģīta un reizēm ir jāzaudē kaujā, lai uzvarētu karu. Labāk pieņemsim, ka lata kursa maiņa nav nekāds pasaules gals – maz ir valstu, kuru valūtas šobrīd netiek devalvētas. sapratīsim, ka ne jau velti Obamas krīzes plāns ir devalvēt dolāru un izdarīt valsts pasūtījumus. Kāpēc mēs nevarētu attīstīt tagad, ar svF palīdzību, koģenerācijas stacijas un samazināt gāzes importu? Latvija ir maza valsts lielajā pasaules okeānā. mums nevajag mēģināt doties pret vēju, bet gan vienmēr domāt, kā mēs varam izmantot pasaules norises savā labā. Cik daudz rūpnīcu mēs būtu varējuši radīt par aizņemtajiem 20 miljardiem latu! Diemžēl mēs nemācējām spēlēt kredītu spēli un notriecām tos patēriņā. tagad mēs pārcentīgi spēlējam stipros laikā, kad jāļaujas atplūdiem un riskējam ar smagu, nekontrolētu devalvāciju.

251 Pret pasaules finanšu plūsmas spēku mēs nespējam un nespēsim pastāvēt. tomēr mūsu pienākums ir rūpēties par tās prātīgu un ilgtspējīgu izlietojumu.

Ko izdomā mūsu „gaišās galvas” krīzes risināšanai?!!

Pārdot izmešu kvotas, pirkt importa vati un sekojošos importa papildmateriālus, arī stalažas un siltināt māju fasādes, tādā veidā mazināt krīzes ietekmi valstī!!! Pārdodot izmešu kvotas, mēs mazinām iespējas kā kurināmo izmantot vietējos resursus- šķeldu, kūdru, malku, koksnes un skaidu briketes utt., tātad pašvaldības turpinās tērēt milzu naudu kurināmā importam, gāzei, mazutam, utt. kvotas noteikti nopādos zviedriem, tie par kapeikām iepirks mūsu šķeldu, kurinās to savās elektrocentrālēs un pa dārgo pārdos letiņiem elektrību... .Prozīt!

(No bruno skaras pētījuma „vai Latviju sagaida argentīnas liktenis?”)

18.06.2009.

Veselības aprūpe un Sarkangalvītes motīvs tad, kad veselības aizsardzības budžetā premjers bijušajam ministram lika pārkāpt visas sarkanās un citādas līnijas, kuras paši bija solījušies nepārkāpt, tad eglītim dūša bija pilna un viņš iesniedza atlūgumu. Premjers šādu rīcību nodēvēja kā mazdūšību un uz karstām pēdām meklēja nākamo amata pretendentu. tādu kārtējo reizi piedāvāja tautas partija - infektoloģijas centra vadītāju b. rozentāli. valsts kontroliere gan bija atklājusi šādus tādus interešu konfliktus infektoloģijas centrā, bet vai nu Latvijā tas kāds rādītājs? Nē taču.

252 Premjers pats personīgi apsolīja, ka nākamā gada budžetā

veselības aprūpei tiks atvēlēti nedaudz vairāk procenti no iKP, lai akurāt nebūtu jātaisnojas, ka pie mums divkārt mazāk atvēl medicīnai, nekā vidēji eiropā. tā nu ministre ķērās pie darba. Patīkams pārsteigums tika sagādāts psihiatriskās slimnīcas ārstiem un slimniekiem, kuru mājvietu, nevienam neizprotamu motīvu vadīti, augsti ierēdņi bija nolēmuši pārcelt uz citu vietu. varbūt, ka iemesls tam bija nacionālās pašcieņas saudzēšana, jo minētos aleksandra augstumus sen sen atpakaļ rīgas psihiatriskajiem slimniekiem bija dāvinājis Krievijas cars aleksandrs. Katrā ziņā visiem motīviem un iemesliem jaunā veselības ministre, vismaz pagaidām, pielika punktu. tikmēr jaunas un slimniekiem šokējošas ziņas no valdības ēkas bira kā no pārpilnības raga. veselības aprūpei otrajā pusgadā noņemti līdzekļi par 60 % - 90 miljoniem latu. slimnīcas vienu pēc otras slēdz. Limbažu ārsti un slimnieki savākuši 10 tūkstošus parakstu – smagu nastu, ko iesniegt valsts prezidentam dodas pilnvarotas personas un paziņo, ka prezidents būs personīgi atbildīgs un vainīgs. Pareizi vārdi, bet kurš tad grib tādus dzirdēt?

Negrib mūsu varas elite ne dzirdēt, ne atbildēt par stacionāru slēgšanu, par ātro neatliekamo palīdzību nepieejamību reformas rezultātā, par maksas pakalpojumu sadārdzināšanos. Plānotās operācijas slimnīcas atsakās veikt, endoprotezēšanas pakalpojumus valsts sniegs tikai par maksu, apmēram 3000 latu robežās, bet katrs gadījums esot individuāls, un ārsts pats noteikšot samaksu. endoprotezēšanas rindās uz valsts apmaksātu operāciju gaida ap 20 tūkstoši slimnieku.

Kas notiek? Prāts atsakās ticēt tik izvērstai tautas izmērdēšanas kampaņai. Kā citādi to nosaukt? Optimizācija, reformēšana? vai vēl kāds naivais tic, ka tas viss slimnieka labā? sagrauta veselības sistēma bez finansēm, ar tendenci pamazām nīdēt arī ārstu kvalifikāciju.

25 Jaunā veselības ministre prognozē, ka novembrī slimnīcas pārtrauks darbu, jo pietrūks tie 90 miljoni, kuri tiek iegrūsti bankās un parādu atdošanai. aizņemamies, aizņemamies, aizņemamies, augļotājiem ar procentiem atdodam un savu valsti iznīcinām – ar visiem cilvēkiem, resursiem un nākotni.

Jā, arī katrs vēlētājs, kurš reiz balsojis par valdošo koalīciju saeimas vēlēšanās, ir līdzvainīgs – savā un citu priekšā. Ja tik ilgi neatpazina vilku sarkangalvītes tērpā buržuāziskās partijas ar visiem viņu netikumiem un plēsonīgo dabu.

14.07.2009.

Pamflets Visas vienādas partijas Un pienāca diena, kad iezemieši vairs neklanījās saviem virsaišiem, bet vīstīja kulakus un runāja ļaunus vārdus. virsaiši divus gadu desmitus bija dzīvojuši jo zaļi – dibinājuši partijas, visas vienādas kā ūdens piles, mācījuši iezemiešiem, ka tā ir varen laba lieta – demokrātija. vārdu sakot, visas labās lietas izrādījās pilnīgi nekam un nekur nederīgas. iezemieši, paklausīdami saviem virsaišiem, bija iedzīvojušies neatmaksājamos parādos. Pūķis esvēefs ik pa brīdim atlidoja un pamācīja, kā zelta dālderus tērēt. Un tērēt tos vajadzēja tikai un vienīgi, stutējot bankas, valsts kasi un atmaksājot jau esošos parādus.

Nu bija pienākuši laiki, kad pat virsaišiem nekas dižs neatleca, kur nu vēl nabagiem, kuriem atlika tikai tā privilēģija un gods strādāt, maksāt nodokļus un parādus. iezemieši izkāmēja, bet vēl turējās, par spīti tam, ka dakteriem un zālēm naudas nepietika. bet ko lai no izkāmējuša nabaga savāc virsaiši?

254 tomēr virsaišiem tā nebija vienīgā bēda. viņi bija smagi zaudējuši pašvaldību vēlēšanās, un tas notika pirmo reizi visā viņu pārdesmit gadu valdīšanas laikā. Nu vairs nebija jēgas dibināt jaunas partijas. Kuri bija apveltīti ar smalkāku ožu, tie jau bija aizmukuši no vecajām un lamātajām partijām. tādi bija kalnkristieši, kas tēloja jaunus un gudrus, lai gan bija veci un ļauni. tēvzemiešu partija palika pavisam plāna un iezemiešu nemīlēta, lai gan tā tikpat centīgi naidoja ciltis, kā iepriekš. tomēr par vietu galmā nu bija jācīnās, jo drīz vien galma vēlēšanas. Un pie likumdošanas taču jātiek, pie dālderiem arī.

Nekas cits neatliek, kā apvienoties no jauna domubiedriem, kas labi piepratuši muļķot tautu un paši iedzīvoties. tāds tādu pazīst.

Lunkano zemnieku virsaitis tūlīt pat piebalsoja, viņi esot ar mieru. mākoņpapa partija nežēloja gudras pamācības, kā dzīvot dižķibeles apstākļos, marsiešu partija darīja tās pašas lietas, ko reiz bija kritizējusi, bet, kas pie varas esot, izrādījās, gana ienesīgas. buržuāziskās partijas ir vienādas kā ūdens piles, un iezemieši pamazām, bet nenovēršami sāk to saprast.

15.07.2009.

Bijušie un viņu ambīcijas

Kad Džordžs bušs asv prezidenta amatā bija savārījis ziepes visai pasaulei, kad finansu piramīdas un bankas sāka brukt, bija pienākušas kārtējās prezidenta vēlēšanas. atvieglojumā un cerībās progresīvā cilvēces daļa uzgavilēja jaunajam prezidentam –barakam Obamam. buša austrumeiropas draugi to nedarīja. viņi bija paklausīgi pildījuši asv pavēles un ieteikumus, kuru rezultātā tika 255 pamazām un nevainīgā kārtā sagrauta savu valstu ekonomika un asv uzdevumā rīdītas eiropas tautas.

Nu viņi visi ir bijušie. Gan bušs, gan viņa paklausīgie un iztapīgie austrumeiropas krancīši. Paldies Dievam, ka tā. bet bijušajiem ir lielas ambīcijas. tā nu sarunāja visi bijušie – bijušie Polijas prezidenti Lehs valensa un aleksandrs Kvasņevskis, bijušais Čehijas prezidents vāclavs Havels, bijušais Lietuvas prezidents valds adamkus, bijušais igaunijas premjers marts Lārs, bijusī Latvijas prezidente vaira vīķeFreiberga un bijusī Latvijas ārlietu ministre sandra Kalniete un vēl citi bijušie – kopskaitā 22 – un rakstīja vēstuli barakam Obamam. atklātu un asu vēstuli esot uzrakstījuši, tā viņi paši izteicās.

Ko tad vēstīja asv prezidentam austrumeiropas bijušie? to pašu veco dziesmu – par Krievijas briesmām un nabaga Gruziju, par NatO stiprināšanu, pretraķešu sistēmām un aizsardzības plāniem jaunajām NatO dalībvalstīm, par liberālām vērtībām un aicinājums neaizmirst baltiju, Čehiju, Poliju.

Kamēr pasaule meklē ceļus, kā uzlabot ekonomisko situāciju globālas krīzes apstākļos, gaužām nekaunīgā kārtā austrumeiropas bijušie aicina uz attiecību pasliktināšanos starp valstīm, uz naidu, uz karu. bet dusmoties uz viņiem nav vērts. savās slavas un zvaigžņu stundās, savas varas gados viņi tik ilgi manipulējuši ar sabiedrisko apziņu, tā noslīpējuši melīgas frāzes un uzdevuši melus par īstenību, ka paši tam noticējuši, tāpēc gvelž vēl joprojām to pašu. Kā papagaiļi.

Dusmoties nav vērts, var tikai nožēlot, ka tādi mums tie bijušie. tie paši, kuri sagādāja dižķibeli tautai un kangaru godu sev. Kas kurina naidu starp tautām, bet runā par drošības stiprināšanu.

21.07.2009.

256

Visi uz Nacionālās bibliotēkas atklāšanu!

Tagad mums ir ar ko lepoties!

257 Mediju aktivitātes Ziņas tā vien ņirb - uz vienu vakanci rindā stāv 67 bezdarbnieki, rīgas pilsētas 1. un 2. slimnīcai valsts vairs naudu nepiešķirs, tātad tās tiks likvidētas, tikai rīgas dome centīsies glābt, kas glābjams.

Premjers Dombrovskis pārsteigts, ka nauda noņemta slimnīcām un nevis medicīnas aģentūrām un administrācijai.

Kāds skaidrojums? Jā, gan – mēs katrs vēlētos tādu uzklausīt. tad vēl nesaprašanās ar bezdarbnieku pabalstiem, kuri dažam labam pēc atbrīvošanas sanākuši triju ciparu skaitļos.

Latvenergo un Lattelecom, uz kuriem kritusi aizdomu ēna, kuru labklājības ministrs solās pierādīt dokumentāli, dievojas, ka nekādus pārrēķinus nav veikuši. viss likuma robežās?

Kādi tur likumi, ja Parex bankas Kargins un Krasovickis vairāk kā pusgadu pēc bankas glābšanas operācijas, no šīs paša bankas saņem depozītus katru mēnesi ar sešiem cipariem rakstāmus. viss esot likumīgi, un, ja, pasarg Dievs, valdība sāks aiztikt depozītus, tad būšot tiesu darbi.

Groteska situācija. būtu smieklīga, ja nebūtu tik ciniska. tomēr tā vien liekas, ka masu medijiem pēdējā laikā dots kāds virsuzdevums. tā nu lasītājam tv Panorāma ik vakaru klāsta krīzes iemeslus. Neviens cits neesot vainīgs, tikai un vienīgi latviskā mentalitāte un biznesa gēna deficīts.

Pat tēvzemiešu veterāns J. Dobelis iznācis publiskā telpā ar vēstījumu, ka latvieši (protams, protams, viņš no etniskā dalījuma vaļā netiek) paši vainīgi. savus politiķus zākājot, bet krievi savus, lūk, slavējot. it kā cienījams aktieris U. Dumpis apcer, ka latviešiem viss esot viegli nācis, tajā pašā laikā, pilnīgi atrauti no konteksta, paziņodams, ka viņam kauns par eiroparlamenta deputātu a.rubiku. Kaunīgais aktieris, šķiet, kļuvis par priekšvēlēšanu kampaņas bandinieku.

Un valdošās partijas patiesi var saprast – nākamā gada saeimas vēlēšanas tām šķiet kā uguns pakulās. vairs nepiemānīt vēlētājus, jo situācija, kādā Latviju pārdesmit gadu laikā 258 novedušas labējās partijas, nu kļuvusi acīmredzama. Un tā ir baisa – Latvija pārdota parādu verdzībā. tādu patiesību teikt nedrīkst. tāpēc pērkamā buržuāzijas prese dara, ko saimnieki liek – turpina vēlētāju zombēšanu. tik ļoti gribas ticēt, ka vientiešu vairs nebūs.

23.07.2009.

Kā Brigmanis Zatleru baidīja un kā viņus abus pārbiedēja Tautas partija tauta jau piejaucēta pie starptautiskā valūtas fonda prasībām. Jo vairāk naudas šie aizdod, jo vairāk jostas jāsavelk.

Un nu jau vairs nav runa par jostām un vēdera priekiem, nu iet runa par fizisku izdzīvošanu, jo slimnīcām un slimu cilvēku ārstēšanai naudas neesot.

Kamēr kārtējo reizi valdība domā, kur ņemt kārtējos 500 miljonus un pazemīgi lūdz naudas aizdevējiem, lai nu šoreiz neķeras pie pensiju samazināšanas un PvN paaugstināšanas, tikmēr prezidentam prāts mierīgs, un viņš atpūšas saulainajā itālijā. taču pietika ZZs barvedim brigmanim ierunāties par aizdevuma lietderību un par to, vai vispār jāparaksta tik pazemojoša vienošanās, lai prezidents pamestu itālijas makaronus un olīves un svētas misijas apziņā steigtos uz Latviju. Prezidentam nemaz nebija ienācis prātā, ka kāds varētu domāt un pie tam vēl runāt tik aplami.

Protams, ka viņš savu misiju izpildīja – tik kvēli runāja par valsts interesēm un pozitīvo tēlu, ka nabaga Gēbelss nobālētu un vairs nepretendētu uz izcilākā meļa statusu.

Zaļie zemnieki ar brigmani priekšgalā aši pārdomāja un labprāt lika parakstus uz vajadzīgā dokumenta. starp mums runājot, šāds izgājiens lieliski demonstrēja zaļo zemnieku rūpes par tautu un klusās cerības, ka tauta to atcerēsies nākamā gada saeimas vēlēšanās.

259 toties iespītējās tautas partija un pamatīgi nobiedēja gan prezidentu, gan premjeru un arī brigmani. Kā nu ne! saprašanās memorands un iztapības apliecinājums jānogādā vašingtonā jau 27. jūlijā, bet tajā pašā dienā tP runasvīrs segliņš runā nez kādas muļķības par atklātumu, par to, ka sāpīgo reformu atbalstam esot vajadzīga sociālo partneru un sabiedrības piekrišana.

Kāds nu tur atbalsts vai piekrišana, ja vienošanās memoranda saturs, lūk, konfidenciāls, tātad slepens? Nekur

nesprukt – sabiedrība lai stāv pie ratiem. būtiski pārsteigumi nebūšot – mierina premjers. viss beidzās ar to, ka tautas partija rātni parakstīja 40 lapas garo, „nebūtisko” un nezināmo pārsteigumu pilno vienošanos.

Nu, lūk, arī tautas partija sākusi priekšvēlēšanu kampaņupaši sevi parādīja, citus apskatīja.

27.07.2009.

Augļotāji tuvplānā svF nav nekāda starptautiskā labdarības organizācija, kura ( kā to mums mēģina iestāstīt paši SVF ierēdņi) steidzas palīgā jebkurai pasaules valstij, kurai radušās finansiālas grūtības vai nepieciešami līdzekļi ekonomikas stabilizēšanai. transnacionālās korporācijas (tNK) izveidoja Pasaules banku (Pb) un svF nevis filantropiskos nolūkos, bet gan tādēļ, lai uzspiestu pasaules valstīm tNK stratēģiju. Pie tam ir jāsaprot, ka pašas tNK par tādām skaitās tikai pēc nosaukuma un darbības sfēras. visām šīm kompānijām ir skaidra nacionālā piesaiste – visu tNK štāba mītnes ir izvietotas kādā konkrētā valstī un tās maksā šai valstij nodokļus. ar tā saucamo antiglobālistu spēkiem ir izdevies noskaidrot, ka vairāk par 90 % tNK patiesībā ir asv kompānijas, 260 un to darbība padara bagātāku asv finansu virsotni. tieši tNK kontrolē svF un Pb darbību, jo lēmumu pieņemšana tur notiek nevis ar balsu vairākumu, bet visu nosaka tie, kas tur ieguldījuši vairāk naudas ( tieši ASV baņķieri ir visvairāk ieguldījuši naudu gan SVF, gan PB). visa svF un Pb darbība balstās uz puslegālu nolīgumu paketes starp šīm organizācijām un asv finansu ministriju. Šīs paketes ( dēvētas par «Vašingtonas konsensuss»), darbība ir virzīta uz asv finansu kapitāla ietekmes pastiprināšanu visā pasaulē un pasaules valstu finansiālo uzkrājumu akumulāciju asv bankās. .tādēļ svF un Pb piešķir valstīm aizņēmumus tikai pie nosacījuma, ja tās apņemas izpildīt uzstādītās politiskās un ekonomiskās prasības.

Piemēram: - atļaut brīvu kapitāla kustību; - veikt totālu privatizāciju ( pat tajās sfērās, kurās nav neiespējama konkurence – dzelzceļš, u.c. ), jo tas privātkapitālam dod iespēju, neuzlabojot pakalpojumu kvalitāti, nepamatoti paaugstināt cenas; - ieviest augstus kredīta procentus, kas ierobežos rūpniecības attīstību, bet atvieglinās finansiālās spekulācijas;

- samazināt līdz minimumam vai likvidēt visas sociālās programmas ( veselības aprūpē, izglītībā, mājokļu politikā, sabiedriskā transporta pakalpojumus, u.c. ); - atteikties no dabas un apkārtējas vides aizsardzības; - veicināt mākslīgu nacionālas valūtas stabilitāti, piesaistot to asv dolāram; - ierobežot reāli apgrozībā esošo naudas masu ( tā rezultātā kļūst apgrūtināta darba algu un pabalstu izmaksa, kā arī noved pie skaidras naudas deficīta un nacionālas suverenitātes zaudēšanas); - samazināt darba algas; - ierobežot darbaļaužu un arodbiedrību tiesības ( tiesības uz streikiem, u.c. ); 261 - veikt nodokļu sistēmas reformas, lai to slogs vairāk gultos uz nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, bet atvieglinātu nodokļu slogu bagātajiem. svF darbība izpostīja daudzas valstis, piemēram, Dienvidslāviju. tā bija pirmā „austrumu bloka” valsts, kura sāka savu ekonomiku pārveidot pēc svF „receptēm”. vēl graujošāka bija svF darbība ruandā. Šajā valstī bija ļoti attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, kas pilnībā apmierināja valsts iekšējo pieprasījumu pēc pārtikas produktiem. tomēr pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās, laika apstākļu dēļ, bija divi neražas gadi. valsts, ieķīlājot 1989. gada kafijas ražu, paņēma no svF milzīgu aizņēmumu. bet „gluži nejauši” tieši 1989. gadā kafijas cenas pasaules tirgū strauji kritās. svF jaunu aizdevumu bija ar mieru piešķirt tikai tādā gadījumā, ja: - valsts atteiksies sevi apgādāt ar pašu audzētiem pārtikas produktiem; - atteiksies atbalstīt savas fermeru saimniecības ( jo tas neatbilstot „tirgus ekonomikas” prasībām); - devalvēs valsts nacionālo naudas vienību – ruandas franku. tas izsauca strauju inflācijas kāpumu un iedzīvotāju reālo ienākumu krahu. valstī, tikai pusgada laikā, iekšējos nemieros gāja bojā pusotra miljona cilvēku. simtiem tūkstošu emigrēja uz ārzemēm. visa sakrātā nacionālā bagātība tika iznīcināta, visi ruandas naudas krājumi tika „pārsūknēti” uz rietumu bankām. valsts ekonomika tika pilnīgi iznīcināta.

Pēc svF pieprasījuma valdība likvidēja pēdējās krājaizdevu sabiedrības ( kā „sociālisma paliekas” ). tam sekoja masveidīgs fermeru saimniecību bankrotu vilnis. masveidā tika izcirsti kafijas koki ( tikai 1992. gadā vien – 300 tūkstoši kafijas koku).

Zemi pārpirka svF. Šodienas ruanda – valsts, kurai nav nekādu perspektīvu. tā eksistē un savu iespēju robežās strādā tikai tādēļ, lai varētu nomaksāt valsts ārējā parāda procentus.

262 Ne mazāk iespaidīgas svF „labdarības” sekas bija somālijā, kurai bija radušās finansiālas grūtības pēc somālijas-etiopijas kara. svF piešķīra aizdevumu tikai ar noteikumu, ka valsts ievēros „stingru ekonomisko” politiku: - pa dempinga cenām iepirks labību no asv; - devalvēs nacionālo naudas vienību – somālijas šiliņu. tas sagrāva valsts ekonomiku un tradicionālās saites starp lopkopjiem ( nomadiem) un zemkopjiem. strauji auga cenas.

Pa dempinga cenām ievestā labība, padarīja savas labības audzēšanu nerentablu. Zemnieki momentā tika izputināti un nespēja iegādāties lopkopju produkciju. Lopkopjiem savi dzīvnieki bija jāizkauj, jo nepietika līdzekļu to uzturēšanai. valsts ekonomika sabruka.

Līdzīgi tika sagrauta arī meksika, kura līdz pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem skaitījās viena no pašām attīstītākajām Latīņamerikas valstīm. Pie tam meksika bija klasiska valsts kapitālisma valsts, bet viņa bija ļoti atkarīga no naftas importa. tādēļ astoņdesmito gadu naftas cenu „nejaušais” un katastrofālais kritums deva valsts ekonomikai smagu triecienu. meksika paņēma no svF lielus aizdevumus priekš grandiozām programmām ( «jauna tehnoloģiska izrāviena veikšanai»), bet nevarēja šos kredītus atdot. valsts tika pasludināta ar bankrotējušu un svF pārņēma meksikas ekonomiku savā kontrolē. saskaņā ar valstij uzspiesto «beikera plānu», tika pieprasīts: - atcelt visus noteikumus, kas aizsargāja valsts iekšējo tirgu un pašmāju ražotājus; - ieviest brīvu kapitāla kustību ( kā rezultātā uz ASV „aizplūda” 45 miljardi dolāru); - veikt totālu un visu aptverošu privatizāciju. var minēt daudzus analoģiskus piemērus par svF „labdarību” un tās sekām, piemēram, indonēzijā, brazīlijā, Peru, ekvadorā, u.c.

Pēc svF „receptēm” izveidotais argentīnas „ekonomiskais brīnums”, faktiski paziņojot defoltu, sabruka. bija masveidīgi 26 bada cietēju nemieri, grautiņi un atkārtotas valdību maiņas. bada cietēju nemieri un grautiņi bija jau „šoka terapijas” pirmajā etapā – 1989. gadā ( pie tam – pirmo reizi visā neatkarīgās Argentīnas vēsturē). Pēc tam – 1996. gadā bada cietēju nemieri atkārtojās. ekonomiskā krīze argentīnā

turpinās, valsts ārējais parāds sasniedzis 138 miljardus asv dolāru, bezdarba līmenis 15-18%.

Jaunums tikai tas, ka bankās tika iesaldēti iedzīvotāju noguldījumi, kā arī nolemts valsts ārējo parādu nomaksāt no pensiju fondiem un pensionāriem pensijas neizmaksāt. tā argentīna kļuva ar vēl vienu svF upuri.

Aleksandrs Tarasovs Saīsināts atstāstījums no: http://www.luxauto.lv/?ru;7;12;114 Piezīme: Lai gan kopš aprakstītajiem notikumiem pagājuši jau septiņi gadi, bija ļoti interesanti un pamācoši uzzināt šos dažus faktus par Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas „labdarību”, kā arī aizdevumu „labvēlīgo ietekmi” uz dažādu pasaules valstu ekonomiku un tautu dzīves apstākļiem.

Vēl jo vairāk tādēļ, ka pašreiz arī Latvija iemesta šajās „dzirnavās” un „labvēļu diktāts” tiek īstenots ļoti uzskatāmi – sekmīgi izsaimniekots pensiju fonds, valda totāls bezdarbs, tiek iznīcinātas slimnīcas, skolas, samazinātas darba algas, pensijas… Tas tikai pagaidām… Vēl interesantāk (dzīvi palikušajiem) būs pavērot nākošos soļus Latvijas nogalināšanas procesā…

Nav nekā jauna šajā pasaulē…

Bandītu heroizācija Par tv skatītāju un radio klausītāju abonentmaksām runas virmo jau vairākus gadus. sabiedriskajai tv, atšķirībā no komerckanāliem, tad varēšot piemērot augstākus standartus, sabiedrības izglītošanu un citādas labas lietas. Gan jau 264 abonentmaksas secen nepaies. vai tādēļ mainīsies raidījumu tematika? māc stipras šaubas.

Ne vairs šaubas, bet nepatīkamu pārsteigumu radīja 11. augusta tv 1, tātad sabiedriskās tv kanālā rādītā dokumentālā filma „Nesalauztie”.

Kas tad ir šie nesalauztie? meža brāļi, tā saucamie nacionālie partizāni. Cīnījušies līdz 1956. gadam. Kā notika cīņa? Protams, ka brīvas Latvijas vārdā šie „varoņi” iznīcinājuši padomju aktīvistus – ciemu priekšsēdētājus, milicijas darbiniekus, partorgus, komsorgus, kolhozu priekšsēdētājus. viens „partizāns” tā arī teica – likvidējis, šāvis nost un uzņēmies prokurora, izmeklētāja un tiesneša amatus vienlaicīgi. toties kāds cits kvēls „brīvības cīnītājs” esot šāvis padomju cilvēkus kā trakus suņus. veikalu aplaupīšana saukusies cēlā vārdā – rekvizīcija. skaties un brīnies – kur te vairs tiesiskums, kur parasta cilvēcība un lojalitāte pastāvošai varai. Dzīvnieciski instinkti,

bandītisms visā savā atbaidošajā krāšņumā ceļ galvu no jauna. viens tā arī teica – mēs bijām kā teļu bars, bet mums bija ieroči.

Filmā minēts nobendēto padomju aktīvistu skaits. Filmas veidotāji gan apliecina arī to, ka 1949. gada izvešanas bijušas saistītas ar meža brāļu sirojumiem. tas nu gan tiesa. Un kur bija alternatīva? Kura vara, kurš režīms ļaus vaļu bandītiem un viņu atbalstītājiem? bet toties, kādas vaimanas par 1949. gadu! Kādi vēstures folianti sarakstīti! te arī atbilde 1949.gada izvešanām. interesanti, kas sponsorējis šādu filmu! izrādās, aizsardzības ministrija. Un neiztikt arī bez idejiskā atbalstītāja Ģirta valda Kristovska, kurš nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. būdams eP deputāts kopā ar i. vaideri jau iemēģināja roku un izgādāja finanses līdzīga satura kinogabalam. vācijā nupat notiesāts uz mūžu kāds nacists. Latvijā Ģirts valdis cer, ka viņš un viņa partija iejās nākamajā saeimā uz balta zirga ar 51 % balsu. Cerēt nav kaitīgi.

265 aizsardzības ministrija tērē naudu ne tikai bandītu heroizācijai, bet arī vecu kuģu iepirkšanai, kuru dokumentācija vien maksā 400 000 latu.

11.08.2009.

P.s. minhenes tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu vienam no kādreizējiem nacistiskās vācijas armijas virsniekiem, kurš 1944. gadā devis pavēli izrēķināties ar kāda itālijas ciemata iedzīvotājiem. tiesa 90 gadus veco Jozefu Šoingrāberu atzina par vainīgu desmit toskānas apgabala Falcāno ciemata iedzīvotāju nāvē, lai gan kopumā nāvessods ticis izpildīts 14 civilpersonām. slaktiņš tika pastrādāts 1944. gada 26. jūnijā, atriebjoties par itāliešu partizānu uzbrukumu, kurā tika nogalināti divi vācu karavīri. apsūdzētais desmitiem gadu netraucēts dzīvoja Otobrunā Pelēkā kardināla iznāciens Latvijas avīze ik pa brīdim pieaicina pa ekspertam savā gaumē. iecienīts padomdevējs un viedokļa paudējs viņiem jau labu laiku ir dažādi vērtētais advokāts a. Grūtups. tad nu viesis ņemas vēstīt un skaidrot savu versiju. Pērnajā vasarā lasītāji uzzināja, ka Grūtupa kungs labprāt gribētu redzēt NatO karabāzi alūksnē. Kunga viedoklis gan, paldies Dievam, palika tikai avīzes lappusēs ierakstīts. Šoreiz advokāta kungs ir agresīvi noskaņots. tāds nu nebija redzēts, ne dzirdēts. arī ne slavenajā „ķēķa lietā”, ap kuru ilgstoši un bez rezultātiem darbojās saeimas komisija J.Dobeļa vadībā. smaidošs un smēķējošs jurists un rakstnieks viesojies sev labvēlīgās avīzes redakcijā arī ik pēc klajā laistas

grāmatas. Ļaunas mēles gan melš, ka „Observatorā” autora cilātā un atmaskotā kaite visvairāk piemītot viņam pašam.tā nu mēs degam nepacietībā uzzināt, kāpēc vispusīgais jurists kļuvis tik dusmīgs.

266 viens no iemesliem varētu būt tas, ka neviens nav uzklausījis Grūtupa kunga ideju par Latviju kā prezidentālu republiku. te viņam zināma rūpe un kandidatūra. Gan jau tā pati, kuras uzdevumā reiz rakstīja privatizācijas un mājokļu denacionalizācijas likumus.

Kad nu tautas partija ar visiem viņu draugiem, paziņām un prezidenta amata kandidātiem tikpat kā nogājusi uz grunti, jānāk pašiem sevi glābt pelēkajiem kardināliem.tiem pašiem, kas Latvijas likteni visvairāk ietekmējuši un bailēs no tautas dusmām klāsta tai savas melīgās notikumu versijas.

La kārtējo reizi kā ekspertu, šoreiz Jaunā viļņa sakarā, pieaicinājusi a.Grūtupu. Dīvaini gan, nemaz nezinājām, ka viņš ir arī tik izcils mūzikas speciālists. tad nu uzzinām, ka Jaunais vilnis esot kaut kas īstam latvietim tik nepieņemams, ka pat skatīties uz to pusi neesot ieteicams. tā varam saprast pēc kunga nepārprotamajiem izteicieniem. Uzzinām gan arī to, ka viņa māte esot krieviete. tad nu gan pavisam divkosīgs un neētisks šķiet minētā kunga fatālais naids pret krieviem tikko La žurnālists, komentējot viesa izteikumu par prezidentālu valsti, piemin Ēlerti kā potenciālu prezidenti, tā Grūtups jūtas stipri pārsteigts. viņam taču padomā cita kandidatūra. vēl dusmīgais kungs ir noskaities uz vēsturniekiem – par maz skaidrojot. tādi „eksperti”, tāda avīze. Drošs paliek drošs, ja nu gadījumā kāds lasītājs tomēr nenotic Grūtupam, Latvijas avīze pieaicina arī mūzikas zinātāju m.Zīveri, kura, izrādās, nopeļ visus pēc kārtas. vispirms jau Jauno vilni, tad eirovīziju un arī madonnu. Labticīgais lasītājs reizi no reizes lasa šādus vēstījumus un kļūst arvien niknāks.

Kas atbildēs par sekām?

13.08.2009.

267 Optimizācija un degradācija Kamēr slimnīcās medicīnisko darbinieku, viņu algu un pakalpojumu klāsts ir optimizēts līdz minimumam, līdz ar to pārtraucot plānveida slimnieku ārstēšanu, vai arī sniedzot tikai maksas pakalpojumus, tikmēr lielu un tetekmīgu amatpersonu algas palikušas tikpat lielas un ietekmīgas.

Latvijas bankas prezidents rimševics gan kautrīgi bilst, ka viņam alga jau samazināta un tādi nieka 8 tūkstoši mēnesī

vien palikuši. tomēr viņš ir drosmīgs un nesavtīgs baņķieris, tādēļ paziņo, ka vajadzības gadījumā varot vēl samazināt viņa algu. Nez kad nu tāda vajadzība varētu rasties, ja visas citas vajadzības jau optimizētas un nogrieztas. tikpat nesavtīgs un pretimnākošs ir lidostas vadītājs bertolds Fliks. tiesa gan, viņa nesavtība parādījusies tikai pēc tam, kad valsts kā akcionārs papildina airbaltic pamatlīdzekļu krājumus. to darīt valstij ir tiesības, bet nez kāpēc algu noteikt mazāku par pašreizējiem 14 tūkstošiem – nu nekā. tad nu valdība tagad gaidīšot, jo Fliks esot apsolījis padomāt. valsts prezidents tajā pašā laikā kautri aicina samazināt algas valsts uzņēmumu vadītājiem. Nedaudz prezidentam misējās, kad viņš šo naudas un varaskāro priekšnieku netikumus apcerēja aglonā, svētceļnieku saietā, teikdams, ka esam morāli degradējušies. Dievlūdzēji jau nu pilnīgi noteikti nebija tā auditorija, uz kuru tas attiektos.

Pa to laiku Pilsoniskās savienības Ģirts valdis spodrina savu tēlu, izplatīdams ziņu, ka rīgas Dome atstās novārtā Kalpaka pieminekli. tāda vēsts nacionāļiem kā medus maize.

Gala rezultātā arī šim kungam nedaudz misējās. vārdu sakot, viņš samelojās prastā vīzē. Par to nekas, Ģirts valdis ir gatavs ne to vien darīt, lai sevi parādītu. Uzzinājis, ka Latvijā iebraucis krievu vēsturnieks, kurš neglīti izrunājies par viņa un i. vaideres atbalstīto filmu „Padomju stāsts”, mūsu 268 „varonis” raksta iesniegumu Drošības policijai ar prasību arestēt vēsturnieku. te tev nu bija demokrātija un pilsoniska sabiedrība!

19.08.2009.

Sajūtu restaurācija „baltijas ceļa” 20. gadadienai veltīto skrējienu organizatori gatavoja jau ilgi pirms tam. Protams, ka cilvēki ir izslāpuši pēc pozitīvām emocijām. atmetot nost politiskus un vēsturiskus uzslāņojumus, paliek pāri triju baltijas valstu vienotības ideja. molotova – rībentropa pakta parakstīšana 1939. gada 23. augustā, baltijas valstu iedzīvotāju veidotā protesta ķēde 1989. gadā un skrējiens „baltijas sirdspuksti” 2009. Nostaļģija, romantika, atmiņas, vilšanās – kas nu kuram.

Par ietekmju sfēru dalīšanu 70 gadu senā vēsturē radīts stabils stereotips. Jaunāku laiku objektīva vēstures skatījuma gan pietrūkst. Piemēram – kuru valstu ietekmes sfērās esam nokļuvuši tagad un vai svF aizdevumu kādreiz spēsim atdot.

Pozitīvu emociju patiešām trūkst, tāpēc sajūtu restaurācijas vārdā iepazīstinām ar kāda jūrmalnieka publikāciju interneta vietnē. „ Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē.

269 Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu.

Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties.

Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?

Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija!

Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām? Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.

Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka

neviens puisis pasaulē nezina šīs spēles noteikumus! Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, 270 nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...

Un kā ir tagad?

- kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns; - Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki; - Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus; - Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc, ka viņiem nav e-pasta adreses; - Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā; - Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu; - Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam; - Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es.”

24.08.2009.

Bauskas miliču lolojums reiz senos, bet ne tik senos laikos Latvijā nolēma demokrātiju dibināt. tā esot tāda vērtība, ka lielākas pasaulē neatrast. vārda un darbu brīvība, neatkarība un citādi vārdā neminēti labumi. Demokrātiju vēlīgi un gādīgi atveda ārzemju onkuļi, pirms tam kārtīgi saduļķojot iezemiešiem prātus. bet demokrātija bija vārga un kusla, tāpēc valdības vīri 271 aicināja tautu aizsargāt to. tauta ar gavilēm metās aizstāvēt demokrātiju. bauskas miliči pirmie devās tai palīgā.

Pēc gadiem, kad valdības vīri dalīja medaļas demokrātijas aizstāvjiem, un pati demokrātija jau auga it ņipra, nez kādā vīzē gadījās, ka bauskas miliči tika maķenīt aizmirsti.

Laiks gāja, demokrātija auga. avīzes aizgūtnēm klāstīja par vērtībām, tiesiskumu, brīvību un neatkarību. Par bankām un kredītiem – ar pusvārdiem. Kā bija, kā nebija, ar laiku izrādījās, ka demokrātija ir nepieēdināma rīma. vispirms tā apēda visas Latvijas rūpnīcas, tad ķērās klāt lauksaimniecībai.

Pazuda linu un cukura ražošana, mata galā turējās piena lopkopība. bet ar to vēl nebija gana. Kad izrādījās, ka pavisam slepenā un galīgi nedemokrātiskā ceļā valdība paņēmusi milzu kredītus un pilnmēness naktī slepeni vienojusies ar starptautiskiem augļotājiem, sekas tam vairs nebija ilgi jāgaida. bija pienākusi kārta likvidēt skolas un slimnīcas. tā pamazām, aiz optimizācijas vārda slēpjoties. bet bauskā dzīvoja ne tikai bijušie miliči, kas reiz glāba demokrātiju. te dzīvoja arī cilvēki, kas vēlējās demokrātiski paust savu viedokli un neļaut slēgt slimnīcu. bauskas policisti šoreiz neiejaucās, bet potenciālos slimniekus un protestētājus pabiedēt atbrauca specvienība. iekšlietu ministre vēlāk paslavēja muskuļotos puišus un brīdināja protestētājus, ka tāds risinājums ir tas pareizākais.

Demokrātija? asaru un kliedziena brīvība?

3.09.2009.

Dubulti standarti jeb vārda došanas paradoksi - Ja uzņēmums saņem naudu un nemaksā visus valdības uzliktos nodokļus, to sauc par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ir sodāma rīcība.

272 - Ja partijas iekasē naudu no tiem, kam īpaši “palīdz” ar saviem lēmumiem, un nemaksā nodokļus par to, tad to sauc par ziedojumiem.

- Ja vēlēšanu laikā ar iepriekš sagrābto naudu tiek uzpirkti vēlētāji, tās sauc par demokrātiskām vēlēšanām.

- Ja valdība nolemj drukāt naudu bez preču seguma, to sauc par inflāciju, kas ir mistisks briesmonis, kas “noēd” iedzīvotāju algas.

- Ja valdība nolemj īpašos gadījumos bez tiesiska pamata savākt naudu no maznodrošinātajiem, tad to sauc par maznodrošināto izglābšanu no krīzes, ko pati valdība miera laikā izraisījusi.

- Ja valdība iekasē dažnedažādākos nodokļus konkrētiem mērķiem, bet pretlikumīgi tos tērē citiem mērķiem, to sauc par budžeta optimizāciju.

- Ja valdība, redzot, ka tauta sāk palikt gudrāka, slēdz skolas - to sauc par izglītības restrukturizāciju.

- Ja valdība atņem izglītībai nodokļos paredzētos līdzekļus un iztērē tos, vai iegulda uz nezināmu laiku “savā” bankā, kas ir noslepenota - to sauc par programmu “nauda seko skolniekam”. Īpaši tas izpaužas pirmsskolas izglītības iestāžu piespiedu nobankrotēšanā, kam nav vel izdomāts nekāda “oficiāla” pamatojuma.

- Ja valdība slēdz fabrikas, izpārdod kopējos valsts iedzīvotāju īpašumus citām valstīm, faktiski atstājot lielai iedzīvotāju daļai vienīgo izdzīvošanas iespēju pelnīt iztiku citās valstīs, par to vēl maksājot nodokļus šai valstij - to sauc par gudru un tālredzīgu politiku.

27 - Kad uz ielas atņem 20 latus, - to sauc par laupīšanu - Kad valdība pretēji konstitūcijai masveidā atņem cilvēkiem iztikas līdzekļus samazinot algu 2 reizes un vairāk, vai atņem pensionāriem iztikas līdzekļus, - to sauc jau cēli: - par iziešanu no krīzes, ko pati valdība radījusi miera laikā!

- Kad uz ielas uzbrūk vecam cilvēkam, to sauc par bandītismu - Kad valdība pretēji konstitūcijai masveidā atņem likumīgi nopelnīto iespēju vecam cilvēkam iegādāties zāles, - to sauc par glābšanu!

- Kad personu grupa uzbrūk veikalam - tā ir laupīšana - Kad liela, apmācīta personu grupa(armija) uzbrūk citai valstij, tad to sauc jau cēli par svēto karu pret neticīgajiem, vai svešas valsts atbrīvošanu no teroristiem.

- Ja valstī “vienas dienas” laikā pazūd miljardi - tad to sauc par kārtējo krīzi.

- tad valsti dod vadīt šim nolūkam paredzētajiem autoritatīvajiem “krīzes menedžeriem”, kas prot pamatot nepamatojamo, “jaukt gaisu” un “slēpt pēdas” tā, lai pat pensionāri, māmiņas un bērni saprastu, ka viņi patiesībā ir vainīgi, un viņiem būs jāmaksā par to.

Nedrīkst tā būt, ka par „valsts kuģa” novešanu līdz bankrotam simtiem tūkstošu salauztiem likteņiem, pusmiljona cilvēku novešanai līdz bada nāvei nav neviena vainīgā…

Neviena! Pirmkārt, tie ir visi politiķi, kas tā lauzās pie varas un pirms vēlēšanām deva zvērestus, tautai solīja zelta kalnus.

274 Nedrīkst piekrist, ka pēkšņi viņi ir neitrāli, nevainīgi jēriņi. tāpēc līdzvainīgi ir tie nosodāmie parlamentārieši, kas visu ar savām gudrajām, mazliet nogurušajām acīm vēroja, saskatīja un ne tikai pieļāva, bet aktīvi piedalījās valsts nozagšanā. tāpēc ir jānāk kādai izmeklēšanai, par „valsts nozagšanu” vainīgie ir jāatrod un jāsoda… tiesai jānodod ne tikai tiešie zagļi, bet arī tie, kam tauta bija uzticējusi šo valsti nosargāt no nozagšanas… sargiem taču bija pienākums nepieļaut „valsts nozagšanu”. sargiem bija tāds uzdevums dots no tautas, un viņi saņēma no tautas brangas algas par valsts nosargāšanu pret zagļiem…

6.09.2009. Āži par dārzniekiem, vainīgie par ekspertiem!

Un nu sagriezās vērpetē visa mierīgā dzīvīte banku pārraugiem, uzraugiem un bijušiem premjeriem. valsts kontroliere publiskoja Parex pārņemšanas nelikumīgās lietas.

Nepaspēja, kā nākas, vairs likumsargi noslepenot ne skaitļus, ne faktus. Grozies, kā gribi, patiesība nav noslēpjama.

Nu metās aizstāvēt savu un bēdubrāļu labo slavu visi Parex afērā iesaistītie. Godmanis cēlās no siltā eiroparlamentārieša krēsla, āva kājas un steidzās uz preses konferenci Latvijā.

O, runāt viņš māk. Lāci no meža izmelos un leiputrijā iemelos. Citiem runāt viņš vis neļāva, klāstīja vien savu „nesavtīgo” rīcību, glābjot Parex banku. tāds sīkums vien, ka rīcības rezultāts sanācis skumjš – baņķieri un akcionāri Kargins un Krasovickis dzīvo kā nieres pa taukiem, toties nodokļu maksātāji – parādu parādos. Zaudējumi nacionalizēti, peļņa privatizēta. tajā pašā laikā mediji vēstī, ka asv tiesas pilnvarotais no bēdīgi slavenā volstrītas brokera medofa ģimenes locekļiem pieprasa 198 miljonus dolāru. Pats vaininieks notiesāts ar 275 reālu cietumsodu. mūsu akcionārus bijušais premjers tēvišķi pamāca citreiz ievērot ētikas normas.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšniece Krūmane ķeras pie radikālām metodēm. Nekādas preses konferences nelīdzēs, tāpēc viņa apstrīd valsts kontroles ziņojumu.

Nelaime tik tāda, ka tur nav ko apstrīdēt. Lai nu ar to Parex uzraudzīšanu būtu kā būdams, vislielākais cinisms pret tautu izpaudās tajā naktī, kad Krūmane, Godmanis un Latvijas bankas prezidents rimševics parakstīja slepeno memorandu ar starptautisko valūtas fondu. Un lavīna sāka kustēties. algas nost, pensijas nost, darba vietas likvidēt, slimnīcas, skolas likvidēt! Jo lielāki aizņēmumi, jo lielāki griezumi tautas dzīvā miesā. toties Krūmanes alga – 7400 latu ik mēnesi, parādsaistības – 332 tūkstoši, i. rimševica alga visā tajā periodā, kad silti ieteicis visiem taupīt - 10 500 latu ik mēnesi, un kāds pārsteigums – parādsaistības vēl lielākas nekā jau minētajai finansistei. Premjera Dombrovska noteiktajā ierēdņu samaksas skalā viņi neietilpšot. tātad, turpinās dzīvot zaļi un tēlot ekspertus. āži par dārzniekiem? Krāpnieki par ekspertiem? trijotne viena otru vainot nevar. asinsbrāļi taču, kas pilnmēness naktī darījumu slēguši. bija gan tur vēl ceturtais dalībnieks, bet ne viņam kāda teikšana bet trijotne cīnās. rimševics izdomājis, ka pie visa vainīgs Kalvītis. Nav taupījis

„treknajos” gados, nejūt respektu pret vb vadītāju. Un paziņojumi birst kā no pilnības raga. āži par dārzniekiem, vainīgie par ekspertiem. Ģenerālprokurors maizītis nobijies jau tagad no priekšā stāvošās krimināllietas. Nē, nu valsts kontroles dati jau vēl neesot fakti. Un par paraugprāvu demokrātiskā valstī vispār nedrīkstot runāt. Un lieta turpināšoties ļoti ilgi. (Laikam jau tik ilgi, kamēr tauta aizmirsīs galvenos varoņus!)

4.10.2009.

276 Kailu faktu liecība valsts kontrole noskaidrojusi, ka pirmās problēmas Parex bankai bija jau pērn, augusta beigās, taču FKtK un Latvijas banka nereaģēja. Parex 22. oktobrī vērsās Finanšu ministrijā, lūdzot ieguldīt 200 miljonus latu. tas tika atteikts. Nedēļu vēlāk jau notika apspriede pie premjera. i.Godmanis uzstāja, ka pārņemt banku ir lietderīgāk, nekā to slēgt. turpmākajās dienās tika gatavots līgums ar bankas īpašniekiem v.Karginu un v. Krasovicki. 8. novembra sēdē valdība nolēma Parex pārņemt un paziņoja, ka ieguldīs bankā 200 miljonus latu. taču 8. novembra sēdē no iepriekš sagatavotā līguma bija pazuduši abiem īpašniekiem nelabvēlīgi punkti par nepieciešamību viņu depozītus ieguldīt Parex pamatkapitālā. tāpat pazudusi prasība ieguldīt bankā citus viņu īpašumus. tikai 1. decembrī pēc trešā FKtK lūguma, kad no bankas pēc tās pārņemšanas brīža jau bija aizplūdis miljards latu, tika uzlikti ierobežojumi. vK secina, ka no bankas pārņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcionāri, nevis valsts. FKtK sistemātiski nav analizējusi un līdz ar to laikus nav spējusi prognozēt Parex likviditātes problēmas un apstādināt bankas stāvokļa pasliktināšanos. tas apliecina, ka Latvijā nedarbojas profesionāla banku uzraudzības sistēma.

Parex bankas pārņemšanas process ir bijis sasteigts un tā laikā pieļautas vairākas kļūdas, kas būtiski ietekmējušas 2008. gada valsts budžetu, kā arī radījušas papildu finansiālo slogu turpmākajiem gadiem. Kopējais valsts ieguldīto budžeta līdzekļu apjoms Parex bankā līdz 2008. gada 31. decembrim bija 673,92 miljoni latu, kas atbilst 37% no valsts budžetā plānotajiem nodokļu ieņēmumiem 2009. gadā. tā kā revīzijā konstatēts, ka nav konkrēta plāna valsts veikto termiņnoguldījumu apmaksai, tad praktiski šie līdzekļi ir ieguldīti uz nenosakāmu laiku, un tos nevar izmantot, 277

lai risinātu aktuālās finansiālās problēmas valstī. Procesa rezultātā ir ievērojami palielināts valsts parāds.

Pieņemot lēmumu pārņemt banku, nebija izstrādātas attiecīgās procedūras, lai tas notiktu, ievērojot nodokļu maksātāju intereses. valdība pieņēma lēmumu ieguldīt naudu, kaut arī vēl nebija skaidrs, no kurienes to ņemt. tāpat nebija pilna informācija par reālo situāciju Parex bankā, jo audits tika veikts tikai pēc tās pārņemšanas. tā kā Parex bankas pārņemšanas darījums ir būtiski ietekmējis Latvijas valsts budžeta izpildi, ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju dzīves līmeni, taču noticis sabiedrībai neskaidros apstākļos, vK aicina pārskatīt ar šo procesu saistītās informācijas klasifikāciju un darīt to publiski pieejamu visiem nodokļu maksātājiem.

Kargins, Krasovickis un viņu radinieki saglabājuši kopā 9 depozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām.

Glābjot banku, valdība atkāpusies pati no sava mandāta.

8. novembrī Godmaņa valdība parakstījās, ka viss, ko ieguldīs Parexā, ir 200 miljonu un galvojums sindicētajam kredītam. taču noguldījums sekoja noguldījumam. rudenī tika teikts, ka valsts par to saņems labus peļņas procentus. taču arī visa peļņa ieguldīta Parex bankā.

Uzdodot veikt noguldījumus Parex bankā, valsts kasei nācās veikt funkcijas, ko likums tai neparedz. valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu.

Noguldot to riskantā bankā, valsts Kase izpildīja finanšu ministra rīkojumus, taču likumīgi tas nebija.

2008. gada beigās aizņemoties 409 miljonus no starptautiskā valūtas fonda, tika pārkāpts likums par 2008. gada valsts budžetu. tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.

278 Lai ieguldītu naudu Parex bankā, valsts aizņēmās. tas palielināja valsts parādu no 6 uz 38 %.

Procentu maksājums par aizņēmumu svF ir 31,8 miljoni latu. Lai steidzami iegūtu naudu, valsts kase bija spiesta veikt neizdevīgus darījumus – tā pārdeva valsts parādzīmes, ciešot 6 miljonus latu lielus zaudējumus. vK sarēķinājusi, ka Parex

bankas pārņemšanas tehniskās izmaksas līdz 30. jūnijam bija 1 012 646 latu, kurus tērējusi Finanšu ministrija, valsts kase, Privatizācijas aģentūra, FKtK, Hipotēku un Zemes banka. vK secina, ka arī pašlaik pastāv neefektīvas naudas izlietošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus – Nilam melngailim piederošo firmu „riga capital” un starptautisko konsultāciju kompāniju „Namura international”. tas izmaksā vismaz 100 000 latu mēnesī. abu firmu uzdevums ir meklēt bankai pircējus. tā kā abu kompāniju funkcijas pārklājas, vK uzskata, ka to lietderība būtu jāizvērtē.

(No valsts Kontroles revīzijas materiāliem) 6.10.2009.

Demokrātija - attīstītākā verdzības forma. vergi lēnām gāja cits aiz cita, un katrs nesa noslīpētu akmeni. Četras rindas, katru pusotra kilometra garumā, no akmeņkaļiem līdz vietai, kur sākās nocietinātās pilsētas celtniecība, apsargāja uzraugi. Uz katriem desmit vergiem bija viens bruņots karavīrs-uzraugs. sāņus no ejošajiem vergiem, trīspadsmit metru augstā, cilvēku roku veidota slīpētu akmeņu kalna virsotnē sēdēja Krātijs - viens no augstākajiem priesteriem; jau četrus mēnešus viņš klusēdams vēroja notiekošo. viņu neviens netraucēja, neviens pat ar skatienu neuzdrošinājās pārtraukt viņa pārdomas. vergi un sargi mākslīgi veidoto kalnu, ar torni 279 virsotnē, uzskatīja par neatņemamu ainavas sastāvdaļu. Un neviens vairs nepievērsa uzmanību cilvēkam, kurš te sēdēja tornī, te pastaigājās pa kalna virsotnē izveidoto laukumiņu.

Krātijs bija izvirzījis sev uzdevumu pārveidot valsti, lai uz tūkstoš gadiem stiprinātu priesteru varu, pakļaujot viņiem visus Zemes cilvēkus, padarot viņus visus, arī valstu vadītājus, par priesteru vergiem.

Kādudien Krātijs nokāpa lejā, atstādams tornī savu dubultnieku. Priesteris uzvilka citas drēbes, noņēma parūku. sardzes priekšniekam pavēlēja, lai viņu iekaļ važās kā vienkāršu vergu un nostāda rindā aiz jaunā un spēcīgā verga Narda. ielūkojoties vergu sejās, Krātijs bija ievērojis, ka šā jaunā cilvēka skatiens ir zinātkārs un vērtējošs. Narda seja brīžiem bija domīgi saspringta, brīžiem satraukta.

- tātad viņš kaļ kādu plānu-,domāja Krātijs.

Divas dienas Krātijs vēroja Nardu, ne vārda neteikdams, nesa akmeņus, sēdēja viņam līdzās maltītes laikā un gulēja blakus uz lāvas. trešajā naktī, līdz bija dota komanda “Gulēt”, Krātijs pagriezās pret jauno vergu un čukstus ar rūgtumu un

izmisumu balsī izrunāja nezin kam adresētu jautājumu: “vai tiešām tā turpināsies visu atlikušo mūžu?”

Priesteris ieraudzīja, ka jaunais vergs nodrebēja un uzreiz pagriezās ar seju pret viņu, Narda acis mirdzēja. to spīdums bija redzams pat vārgajā lielās barakas apgaismojumā.

- ilgi tā vairs neturpināsies. es jau apceru plānu. Un tu, tētiņ, arī vari tajā piedalīties- čukstēja jaunais vergs.

- Kādu plānu- vienaldzīgi nopūzdamies, jautāja priesteris.

- Gan tu, tētiņ, gan es, gan visi mēs drīz būsim brīvi cilvēki, nevis vergi. saskaiti tētiņ: uz katriem desmit vergiem ir viens uzraugs. viens uzraugs pieskata piecpadsmit verdzenes, kuras gatavo ēdienu, šuj apģērbu. Ja norunātajā brīdī mēs visi metīsimies virsū uzraugiem, tad uzvarēsim viņus. tas nekas, ka uzraugi ir apbruņoti, bet mēs iekalti važās. mēs esam desmit pret vienu un arī ķēdes var izmantot kā ieročus, pavēršot tās pret zobena 280 cirtienu. mēs atbruņosim visus uzraugus, sasiesim viņus un iegūsim ieročus. ak jaunekli- atkal nopūtās Krātijs un it vienaldzīgi noteica:-tavs plāns nav līdz galam izdomāts: var atbruņot sargus, kuri pieskata mūs, bet drīz vien valdnieks atsūtīs jaunus, varbūt pat veselu armiju un nogalinās sacēlušos vergus. es arī par to esmu padomājis, tētiņ. Jāizraugās tāds laiks, kad armijas tuvumā nebūs. Un tāds laiks drīz pienāks. mēs visi redzam, ka armija tiek gatavota karagājienam. tiek uzkrāta pārtika trim ceļā pavadāmiem mēnešiem. tātad pēc trim mēnešiem armija būs nonākusi attiecīgā vietā un iesaistīsies cīņā. Kaujā tā kļūs vājāka, bet uzvarēs, sagrābs daudz jaunu vergu. viņiem jau tiek būvētas jaunas barakas. mums jāsāk uzraugu atbruņošana, tiklīdz mūsu valdnieka armija uzsāks cīņu ar cita valdnieka armiju. vēstnešiem būs vajadzīgs vismaz mēnesis, lai nogādātu ziņu, ka nekavējoties jāatgriežas. Novājinātajai armijai atpakaļceļam būs vajadzīgi vismaz 3 mēneši. Četru mēnešu laikā mēs būsim sagatavojušies to sagaidīt. mūsu skaits nebūs mazāks par karavīru skaitu armijā. sagrābtie vergi gribēs būt ar mums, kad ieraudzīs, kas noticis.

Jā, jaunekli, tev ir plāns, domas, kā atbruņot sardzes vīrus un uzveikt armiju,- šoreiz jau uzmundrinoši teica priesteris un piemetināja: bet ko pēc tam darīs vergi, un

kas notiks ar valdniekiem, sardzes vīriem un karavīriem? esmu nedaudz par to domājis. Un pagaidām esmu izdomājis tikai to, ka visi, kas bija vergi, vairs vergi nebūs. visi, kas nebija vergi, kļūs par vergiem- it kā domājoši teica Nards. bet priesteri?, saki jaunekli, vai pēc savas uzvaras viņus padarīsi par vergiem?

Priesterus? arī par to es neesmu domājis. bet pašlaik šķiet, lai priesteri paliek kā ir. viņiem paklausa gan vergi, gan valdnieki. Kaut reizēm viņus ir grūti saprast, domāju 281 viņi nav bīstami. Lai stāsta par Dieviem, bet mēs paši zinām kā dzīvot. tā labāk- tas ir lieliski, - atbildēja priesteris un izlikās, ka viņam ļoti nāk miegs. bet Krātijs negulēja šo nakti. viņš prātoja. “Protams,” domāja Krātijs, “visvienkāršāk būtu, ja par sazvērestību pastāstītu valdniekam. Jaunekli, kas acīmredzot ir galvenais pārējo vergu iedvesmotājs, saņemtu ciet. taču tas neatrisinātu problēmu. vergi vienmēr vēlēsies atbrīvoties no verdzības. radīsies jauni vadoņi, tiks kaldināti jauni plāni, tātad galvenās briesmas valstij vienmēr pastāvēs pašā valstī.”

Krātija uzdevums bija izstrādāt visas pasaules paverdzināšanas plānu. viņš saprata: mērķa sasniegšanai nepietiks tikai ar fizisku spēku, ar vardarbību. Uz katru cilvēku, uz veselām tautām jāiedarbojas psiholoģiski. Jātransformē cilvēka doma, katram jāiedveš: verdzība ir vislielākais labums.

Jāievieš dzīvē programma, kas pati attīstītos un veselas tautas dezorientētu telpā, laikā un jēdzienos. bet pats galvenais ir adekvāta īstenības uztvere. Krātija doma kļuva arvien intensīvāka, viņš vairs nejuta savu ķermeni, smagās važas uz rokām un kājām un pēkšņi, gluži kā zibens uzliesmojums, radās programma. vēl detaļās neizstrādāta un neizskaidrojama, bet jau noteikta un vērienīguma ziņā pārsteidzoša. Un Krātijs sajutās kā pasaules vienīgais valdnieks.

Priesteris gulēja uz lāvas, iekalts važās un sajūsminājās par sevi. rīt no rīta es pavēlēšu izņemt mani no važām un precizēšu savu programmu. Pateikšu tikai dažus vārdus un sāksies pārmaiņas. Neticami! tikai daži vārdi un visa pasaule pakļaujas man, manai domai. Dievs patiešām ir iedevis cilvēkam spēku, kam nav līdzīga visumā, šis spēks ir cilvēka

doma. tā rada vārdus un maina vēstures gaitu. ir izveidojusies patiešām neparasti izdevīga situācija. vergi izstrādājuši sacelšanās plānu. Šis plāns ir racionāls un nenoliedzami var nodrošināt viņiem veiksmi šajā starpposmā. taču es, pasakot pāris frāzes, ne tikai viņus, bet arī šo vergu 282 pēctečus un pasaulīgos valdniekus uz nākamajiem tūkstoš gadiem padarīšu par vergiem.

No rīta pēc norunātās zīmes parādīšanas apsardzes priekšnieks noņēma Krātijam važas. Un jau nākamajā dienā uz viņa skata laukumu tika uzaicināti pieci pārējie priesteri un faraons. Krātijs uzrunāja viņus: Neviens nedrīkst pierakstīt vai atstāstīt to, ko jūs tagad dzirdēsiet. ap mums nav sienu, un manus vārdus nedzirdēs neviens cits, tikai jūs. esmu izdomājis, kā visus cilvēkus, kas dzīvo uz Zemes, padarīt par mūsu faraona vergiem. to nav iespējams panākt ar lielu armiju un ilgstošiem kariem. bet es to paveikšu ar pāris frāzēm. Paies tikai divas dienas pēc to izteikšanas, un jūs pārliecināsieties, kā pasaule sākusi mainīties. skaties: lejā, garās rindās iedami, ķēdēs iekaltie vergi nes pa vienam akmenim. viņus apsargā daudz kareivju. Jo vairāk vergu, jo valstij labāk- tā mēs vienmēr esam uzskatījuši. bet, jo lielāks skaits vergu, jo vairāk jābaidās no viņu sacelšanās. mēs palielinām apsardzi. esam spiesti labi ēdināt savus vergus, citādi viņi nespēs veikt smagu fizisko darbu. taču viņi tik un tā ir slinki un dumpīgi noskaņoti. skatieties, cik lēnām viņi kustas, bet slinkie apsargi viņus nepamudina ar pletnēm un nesit pat veselos un spēcīgos vergus. taču viņi kustēsies daudz ātrāk. viņiem nebūs vajadzīga apsardze. arī apsargi kļūs par vergiem. to var panākt šādi. Lai šodien pirms saules rieta ziņneši pavēsta faraona pavēli, kurā būs teikts tā: “ar nākamās dienas rītausmu visiem vergiem tiek dāvāta pilnīga brīvība. Par katru akmeni, kas tiks nogādāts uz pilsētu, brīvais cilvēks saņems vienu monētu. monētas varēs apmainīt pret ēdienu, apģērbu, dzīvesvietu, pili pilsētā un pašu pilsētu. turpmāk jūs būsiet brīvi cilvēki” Kad priesteri aptvēra Krātija teikto, viens no viņiem, pats vecākais teica: “tu esi dēmons Krātij. tas, ko tu esi iecerējis, daudzas zemes pakļaus dēmonismam.”

28 - Lai tad es esmu dēmons un nākotnē manu ieceri sauc par demokrātiju.

saules rieta laikā pavēle tika paziņota vergiem, viņi bija pārsteigti, un daudzi naktī negulēja, domājot par savu gaidāmo laimīgo dzīvi.

Nākamās dienas rītā priesteri un faraons atkal sapulcējās mākslīgā kalna virsotnē izveidotajā laukumiņā. viņiem pavērās iztēli pārsteidzoša aina. tūkstošiem cilvēku, bijušie vergi, sacenzdamies cits ar citu, stiepa tos pašus akmeņus, kurus bija stiepuši agrāk. sviedriem noplūduši, daudzi nesa divus akmeņus. savukārt, tie, kas bija paņēmuši pa vienam akmenim, putekļus saceldami, skrēja. arī daži apsargi nesa akmeņus. Cilvēki, kuri nu uzskatīja sevi par brīviem, jo vairs viņiem nebija važu, centās nopelnīt pēc iespējas vairāk kāroto monētu, lai veidotu savu laimīgo dzīvi.

Krātijs vēl dažus mēnešus pavadīja kalna virsotnē, ar prieku vērodams lejā notiekošo. bet izmaiņas bija apbrīnojamas. Daļa vergu apvienojās nelielās grupās, sameistaroja ratus, un līdz augšai piekrāvuši tos ar akmeņiem, mirkstot sviedros, stūma šos ratus. “viņi vēl daudz ierīču izgudros”, apmierināts domāja Krātijs. “Lūk, jau uzradušies dažādu pakalpojumu sniedzēji: ūdens un pārtikas iznēsātāji.”

Daļa vergu ēda ejot, jo nevēlējās tērēt laiku ceļam uz baraku, lai paēstu tur, un maksāja pārtikas piegādātājam saņemtās monētas. skat, tur dakterētāji ir klāt: darba gaitā viņi sniedz palīdzību savainotajiem un arī saņem monētas.

Pat satiksmes regulētāji izraudzīti. Drīz vien iecels sev priekšniekus, tiesnešus. Lai tik ieceļ: viņi taču uzskata, ka ir brīvi, bet būtība mainījusies nav, viņi, tāpat kā iepriekš, stiepj akmeņus. tā viņi skrien tūkstošiem gadu ilgi – putekļos, sviedriem noplūduši, stiepjot smagos akmeņus. Un tagad šo vergu pēcteči turpina savu bezjēdzīgo skrējienu.

284 Fragments no Vladimira Megre grāmatas „Jaunā civilizācija” (grāmatu sērija “skanošie Krievijas ciedri”).

Melu brīvība, patiesības brīvība bizness ir nežēlīgs, ko tu padarīsi. Laikraksta „Diena” bijušie žurnālisti nez kāpēc jūtas kā no mēness nokrituši. tad, kad laikraksts piederēja zviedru kompānijai un galvenā redaktore Ēlerte kļuva miljonāre, sabiedriskās domas veidotāji uzskatīja sevi par patiesības akadēmiju. Un lasītāji nebūt nezināja, kam pieder Diena - pašmāju sarmītei vai zviedru bonnieriem. toties tagad, kad zviedri atmetuši ar roku zaudējumu miljonus nesošajai Dienai, nu ir tracis kā pie bābeles. vai tik

tur nav iejaukta maskavas roka? Kalvītis, lūk, esot draudzīgi sarunājies ar kaimiņvalsts Putinu. Un tas jau nu noteikti kaut ko nozīmē!

Uzzinājuši, ka Dienu nopirkuši angļi roulendi, daži žurnālisti redaktores vadībā nevis nomierinājās, bet kļuva histēriski. viņi esot sarunājuši investoru, un tad laikraksts atkal varētu kļūt vienīgais pareizais, teica Nellija, bet tralmaks nepiekāpās. Dīvaini tikai, ka tv raidījumā Nellija ne par ko neatklāja investora personību. toties roulendus viņa gribētu apskatīt pat caur palielināmo stiklu.

No Dienas redakcijas ne pirmo reizi aiziet žurnālisti. ar tādu blīkšķi gan ne. Normāla parādība tirgus ekonomikā, biznesa intereses. Kāpēc tracis? atbilde nav tālu jāmeklē. sabiedriskās domas veidošana, prātu duļķošana liberālā un globālā virzienā. vēlēšanas tepat ar roku sasniedzamas. Divi lielie spēlētāji Latvijas politiskajā arēnā – pašmāju oligarhi un globālais kapitāls cīnās par vietu zem saules. Un simtkārt apzagtais vidējais Latvijas pilsonis blisina acis un klaigā līdzi. Par vērtībām un demokrātiju, par preses brīvību un caurspīdīgumu. Par neliešiem roulendiem, 285 kas slēpjas, par mistiskām vērtībām, kuras neviens nav redzējis. bet patiesībā runa ir tikai par to – kurš tiks pie vēlētāju prāta apdullināšanas...

Latvijas sociālistiskajai partijai nav investoru, nav naudas maisu, ir tikai patiesība, kuras gaisma žilbina un no kuras buržuāzijai bail, jo tā izgaismo tirgus ekonomikas, neoliberālisma baisos vaibstus.

Dīvains laikmets – vārda brīvība asociējas ar melu brīvību.

Patiesībai ir brīvība klusēt. Pagaidām. Līdz brīdim, kad modīsies zombēti prāti.

24.10.2009.

Kā velns no krusta apbrīnojama ir Latvijas labējo partiju nekaunība un alkatība. Par progresīvo nodokli tās negrib ne dzirdēt. arī šobrīd, kad budžeta sastādīšana buksē, un pat eiropas komisārs almunja ierosinājis ieviest progresīvo nodokli.

Nekādā gadījumā! buržuāziskās partijas negrasās traumēt savu un kompanjonu labsajūtu. Nemaksāt progresīvo nodokli ne no uzņēmumu valžu un padomju locekļu lielajām algām, jo viņi taču visi ir draugi un partiju barotāji, nemaksāt par vasarnīcām un villām mājokļa nodokli palielinātā apjomā – labējās partijas turas ar zobiem un nagiem pie šāda uzstādījuma. vispasaules kredītus un pašmāju nodokļus

paredzēts apmaksāt nabagiem. Jo viņu taču ir vairāk nekā miljonāru.

Lai novērstu nabagu uzmanību no progresīvā nodokļa, pavasarī finanšu ministrs repše nāca klajā ar progresīvā nodokļa likmes piemērošanu, sākot no 300 latiem. ierosinājums sasniedza savu mērķa auditoriju – nobiedēja potenciālos maksātājus no mazajām algām un nomierināja lielo algu 286 saņēmējus. Lai gan ik pa brīdim valdība runā par pārvaldes optimizāciju, lielo algu saņēmēji sīksti turas pie tām.

Lai gūtu vispārīgu priekšstatu par progresīvā nodokļa pielietojumu pasaulē, ieskatīsimies skaitļos un likmēs.

Fakti valstu skaits pasaulē: 192 (vai 195 iesk. disputētās teritorijas) valstis un teritorijas bez progresīvā ienākuma nodokļa: 23 (26 iesk. diskutablo Honkongu un autonomās teritorijas kā Jersey* un Guernsey*, vai īpašo reģionu kā Makau) baltkrievija (kopš 2009) 12%; albānija (2008) 10%; bulgārija (2008) 10%; Čehija (2008) 15%; serbija (2008) 10%; Kazahstāna (2007) 10%; islande** (2007) 22,5% (diskutabla vai nav progresīvais); maķedonija (2007) 10% ; mongolija (2007) 10% ; montenegro (2007) 15%; maurīcija (2007) 15% ; Kirgistāna (2006) 10% ; trinidada & tobago (2006) 25% ; Gruzija (2005) 12% ; Ukraina (2004) 15% ; rumānija (2005) 16% ; irāka (2004) 15% ; slovākija (2004) 19% ; Krievija (2001) 13% ; Lietuva (1994) 24% ; Latvija (1995) 25% ; igaunija (1994) 20% (samazina 2010 uz 19%; 2011 uz 18%) ; Jamaika (1984) 25% ; teritorijas: Honkonga (tagad Ķīnas province) (1947) 15% (diskutabla, jo pārsvarā viedokļi, ka ir progresīvais); Jersey un Guernsey* (1940) 20% ; makau (Ķīnas province) 12% ;

*2 mikroskopiskas saliņas ** islandē tikai daļēji, jo nav īsti Hall-Rabushka sistēma 287 Īsa vēsture: brīvvalsts (starpkaru) Latvijā bija progresīvais ienākuma nodoklis. tas bija arī vēlāk, padomju laikā. Progresīvā nodokļa atcelšanu var nosaukt par “eksotisku” eksperimentu.

Pasaules ekonomistu īpatsvars, kas atzīst progresīvā ienākuma priekšrocības, līdzinās arī progresīvo nodokli ieviesušo un paturējušo valstu attiecībai: apm. 90% par un apm. 10% pret. igaunija bija pirmā valsts eiropā, kas atcēla progresīvo ienākuma nodokli (1994), drīz pēc tam sekoja Latvija (1995) un Lietuva, Krievija (2000) un vairākas cita austrumeiropas un bij. Padomu savienības valstis (2003-2005). islande (2007) ieviesa daļēji.

25.10.2009.

Vatikāns un marksisms Oficiālā vatikāna izdevumā L’Osservatore romano 2009. gada 21. oktobrī publicēts raksts, kurā tiek piedāvāts meklēt risinājumus krīzes pārvarēšanā, izmantojot Kārļa marksa mācību. Par to ziņo laikraksts the times. raksta autors ir romas Gregoriāņu universitātes profesors Georgs Zans, vācietis pēc izcelsmes. savā publikācijā viņš atzīmē, ka resursu deficīta apstākļos mūsdienu pasaulē ir jādomā par taisnīgumu to sadalē.

Pēc profesora domām K. marksa darbi satur pareizu analīzi par netaisnīgo kapitāla pārdali. viņš atzīmē arī to, ka filozofa grāmatās var meklēt atbildi uz aktuālo jautājumu „kā atjaunot harmoniju starp patēriņu un iespējām”. bez tam, profesors paziņo, ka marksa mācība tika nepareizi tulkota, un marksisti reizēm izkropļoja filozofa 288 ideju būtību, kas izskaidro 20. gadsimta komunistisko režīmu dzīvotnespēju. izdevums atzīmē, ka šāda satura publikācija ir ekvivalenta tam, ka vatikāns oficiāli atzīst marksa mācību. agrāk katoļu baznīca jau reabilitēja Galileo Galileju, atzina, ka Darvina evolūcijas teorija nav pretrunā ar kristietību un attaisnoja Oskara vailda ekstravaganto dzīves veidu. agrāk pāvests benedikts Xvi marksisma idejas dēvēja par destruktīvām un aktīvi nosodīja vācu filozofa mācību, tomēr pats uzstājas ar globālā kapitālisma kritiku. viņa priekštecis Jānis Pāvils ii kapitālismu uzskatīja par optimālo sabiedrisko

iekārtu.

K. markss dzimis 1818. gadā, vācijā. viņš ir dialektiskā un vēsturiskā materiālisma filozofisko ideju, ekonomiskās teorijas par pievienoto vērtību, kā arī šķiru cīņas teorijas pamatlicējs. reliģiju markss nosauca par „opiju tautai”, „cietsirdīgās pasaules sirdi”, „vienaldzīgo apstākļu dvēseli”.

25.10.2009.

Kam nauda, tam taisnība! tiesiskums bija viens no iemesliem, ko sajūsminātajām tautas masām neatkarības atjaunošanas periodā atgādināja tautas tribūni. Padomju pilsonis toreiz uzzināja, ka Latvijā nepastāv tiesiskums ne pašā mazākajā mērā. Pagājuši gadi, parunāsim par to pašu tiesiskumu šodienas realitātē.

Pirms dažiem mēnešiem Latviju oficiālā vizītē apmeklēja eiropas Cilvēktiesību tiesas (eCt) priekšsēdētājs Žans Pols Kosta, kurš tikās ar valsts amatpersonām un padalījās ar faktiem, kā arī deva savu redzējumu par dažādiem ar tiesiskumu, eCt un Latviju kopā saistītiem jautājumiem.

289 Piemēram, Ž. P. Kosta savas vizītes laikā norādīja, ka šobrīd eCt izskatīšanas kārtu gaida 900 iesniegumi no Latvijas iedzīvotājiem. Pēc viņa domām, pie mums būtu svarīgi popularizēt eiropas Cilvēktiesību konvencijas principus un meklēt iespējas, kā tiesību pārkāpumus mēģināt risināt jau sākumstadijā – valsts līmenī taču - nav naudas, nav taisnības satversmes 92. pants skaidri pasaka: ”ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.”. tajā pašā laikā, valsts noteiktā nodeva par civilprasību (viens no izplatītākajiem tiesāšanās veidiem), kas novērtējama naudas izteiksmē, svārstās no 50 līdz pat 2490 latiem plus progresējoši procenti no prasības summas. iedomāsimies piemēru. Cilvēks palicis bez darba, mēnesī “uz rokas” saņem tik, cik knapi pietiek tekošo rēķinu nomaksai. te pēkšņi viņam rodas vajadzība aizstāvēt savas intereses tiesā, lai, piemēram, risinātu strīdu par īpašuma tiesību atzīšanu uz mantojumu aptuveni 100 000 latu vērtībā.

Pēc valsts noteiktajiem “tiesāšanās tarifiem”, viņam

nodevā (nemaz nerunājot par cita veida izdevumiem, lai norēķinātos par, piemēram, jurista vai zvērināta notāra pakalpojumiem) būs jāsamaksā teju 1000 latu.

Kādas iespējas (rēķinoties ar šādām summām) tiesāties ir pensionāriem vai skolotājiem, nemaz nerunājot par maznodrošinātajiem?

Pēc būtības varam vērot prettiesisku situāciju, kurā lielākas iespējas tiesā “aizstāvēties” (un arī uzvarēt) ir kriminālnoziegumos apsūdzētam, taču naudīgam oligarham (arī tad, ja pie “turības” tikts ļoti apšaubāmā veidā), nekā 290 represētam pensionāram, kurš par cerību uz tiesu var tikai sapņot.

Pārmērīgi lielās tiesu nodevas pēc iespējas ātrāk būtu jāatceļ, jo tās ir pretrunā ar augstāk minēto satversmes 92. pantu. tā vietā varētu ieviest simbolisku nodevu, kas attiektos uz visām prasībām, neatkarīgi no to rakstura un/vai prasības summas.

Otrs lielākais klupšanas akmens – satversmē deklarētais jēdziens “taisnīga tiesa”, kas šodienas Latvijā bieži vien pastāv tikai uz papīra.

Nesenie “tiesāšanās kā ķēķis” skandāli, kuri vēl vairāk satricināja sabiedrības (ne)uzticību Latvijas tiesu sistēmai un atklāja dažādas netīras detaļas par tiesas procesu virzību, atsevišķos gadījumos pamatoti ļauj apšaubīt gan konkrētu tiesnešu godaprātu un spēju pieņemt objektīvi izvērtētus spriedumus, gan Latvijas tiesu sistēmas spēju nodrošināt tai uzticēto pienākumu sekmīgu izpildi.

Kur tas noved? Pie tā, ka cilvēku uzticība ievērojami mazinās ne tikai tiesai, bet arī valstij kopumā. Pēc netaisnīgi izspriestas lietas, “ierindas pingvīns” līdz šim pārsvarā ir klusējis un samierinājies, pārējie pēc pēdējo instanču sprieduma, lai panāktu taisnību ķeras pie vienīgā atlikušā cerības salmiņa, ticot, ka eCt (atšķirībā no pašmāju bāleliņiem), pārmaiņas pēc lietu izvērtēs objektīvi – pēc būtības. Ko tas pasaka par Latviju? tiesiskums ir jebkuras demokrātiskas valsts viens no svarīgākajiem pamatiem. Ja tas ir greizs un latvietim taisnība jāmeklē ārpus savas valsts robežām, tad par šodienas problēmām (korupciju, valsts mantas izsaimniekošanu jeb “muļķu zemes” politiku) pārāk brīnīties nevajadzētu – tās ir tikai likumsakarīgas sekas.

26.10.2009.

291

Apsveicu!

Par Parex bankas pārņemšanu Finanšu eksministrs paziņoja, ka tiem, kas pārņēma Parex banku, pienākas apbalvojumi, nevis kritika.

292 Pamflets Niknu vīru gvarde un meteorīts valsts kase bija tukša, bet tā to lietu nevarēja atstāt.

Nācās vien karaļa rēķinvežiem lauzīt galvas un rakstīt pergamentos ciparus par nākamā gada tēriņiem. Citādi aizjūras onkuļi zelta dālderus neaizdeva. bet dālderiem bija savs ceļs ejams. No vienas bankas uz nākamo, no viena karaļa pie otra. Pavalstniekiem tika tas prieks – naudas žvadzoņu paklausīties.

Klausījās, klausījās, līdz attapās – nešķīsti spēki te iejaukti. Kā nu ne? Jo vairāk naudas galminieki aizņemas, jo vairāk jāatdod aizdevējiem atpakaļ. Jo vairāk naudas apgrozās, jo pavalstniekiem jāgādā lielākas ubagu tarbas, ar kurām pasaulē žēlastību meklēt.

Galminieki bija pavalstniekiem iestāstījuši, ka viņi būs laimīgi un neslimos tad, kad slimnīcas aizslēgs ar priekškaramām atslēgām, kad algas un pensijas samazinās tik tālu, līdz viņi kļūs par veģetāriešiem un šķīs iekšā kāpostus un salātus bez kādām piedevām.

Pārdesmit gadus pavalstnieki svēti ticēja visam, ko viņiem teica. tad attapās – mums taču melo, acīs skatīdamies. Un pavalstnieki nostājās uz tilta un teica – slimnīcu neslēgsiet! valsts galvenā plintniece aizsūtīja pie nemierniekiem veselu gvardi niknu vīru.

Pavalstnieki izklīda, taču kļuva pavisam dusmīgi. Ne karalim vairs klanījās, ne galma augstmaņiem. Ne nodokļus maksāja, ne valsti mīlēja. tas nu nepavisam nebija labi.

te vienā vēlā rudens vakarā pa visu karaļvalsti nogranda ziņa – meteorīts nokritis. Kurš sauca palīgus, kurš ziņoja tālāk – kas to vairs atšķetinās. vēja ātrumā pasaules masu mediji ziņoja, ka piejūras valstiņu vēl viena ķibele piemeklējusi, laime, ka atšķirībā no dižķibeles, bez upuriem. rīkojās policisti, ugunsdzēsēji un ziņkārīgie. tikai zinātnieki pavisam 293 gausi vīkšās uz notikuma vietu. tomēr viņu secinājums bija iznīcinošs - krāteris rakts ar lāpstu un zemē nokritis nav ne mazākais kosmosa puteklītis. Īpašuma saimniece par apskates objektu – piemirkušo māla bedri bija paspējusi iekasēt vien tādu nieku, kad veiksmīgi iesāktais bizness piedzīvoja dabisku galu.

Un tad pieteicās tālrunāšanas kompānija – esot akciju rīkojuši, pozitīvismu vairojuši, jokus taisījuši. izjokotie jutās kā ar aukstu dušu aplieti.vienīgais priecīgais izrādījās galma melis, kurš spiedza no sajūsmas. toties plintniece piedraudēja tālrunātājiem, ka par neveiksmīgo joku būs dārgi jāmaksā. Un nu steidzās ugunsdzēsēji un policisti aprēķināt zaudējumus.

Nevarēja gan īsti saprast, kur varēja notērēt tūkstošiem dālderu, ja nekas dzēšams nebija, arī ziņkārīgie kulakus nevicināja, tik vien kā stāvēja ar vaļējām mutēm. meteorīts laikam bija apmaldījies, jo tajā pašā laikā Zemeslodes otrā pusē patiešām tas nokrita, bet turienieši tam neticēja un nosprieda, ka militāristi kārtējo reizi ko spridzina.

Plintniece un viņas komanda nepaspēja ne attapties, ne nikno vīru gvardi sūtīt, kad nākamajā dienā atkal jauna akcija. Jauns puisis uzrāpies uz tilta vantīm rīgu apskatīt.

Kamēr viņš skatās rīgu, karietes stāv, gvarde no bailēm mēma - ja tik šis tur augšā ko nelabu neperina.

Protams, pēc tik daudzām akcijām pavalstnieki noguruši – galma ļaudis paklusām varēs slimnīcas aizslēgt, līgumus ar onkuļiem noslēgt un dzīvot tālāk – medū ūsas mērcēdami.

28.10.2009.

294 metamorfozes Stāsts par mērkaķiem banānrepublika - cilvēki ēd banānus un trenkā mērkaķus. ekonomika vienkārša - no rokas mutē. reiz ierodas investors un banāncilvēkiem saka: Klau, man vajag mērkaķus, daudz mērkaķus - ķeriet un pārdodiet viņus man, par katru maksāšu 10 $!!!... visi laimīgi, jo redz, parādījusies iespēja arī kaut ko nopelnīt! iet laiks un mērkaķu paliek mazāk - investors saka: “redz

mērkaķu vairs nav tik daudz - tagad par katru mērkaķi maksāšu 20 $!!! Protams - visi kā traki turpina izķert savus mērkaķus un pārdot investoram, priecājoties par savu peļņu. Nu paiet laiciņš un visi mērkaķi gandrīz jau izķerti - paliek pavisam nedaudz, paši veiklākie. investors saka – ziniet, maksāšu 30 $!!! visi izķer arī pēdējos mērkaķus - rezultātā - nav vairs banānrepublikā neviena mērkaķa. investors saka - bet man taču vēl vajag tos mērkaķus - maksāšu jums 100 $ par mērkaķi! investors aizbrauc un atstāj savā vietā Pārvaldnieku. visi cilvēki domā - ko iesākt? te uzrodas Pārvaldnieks un saka banānrepublikas cilvēkam, klau, es tev, pa kluso, pārdošu visus mērkaķus, par 50 $/gab., bet tu viņus atkal pārdosi tālāk investoram par 100 $ - un ļoti labi nopelnīsi, ko?!? banānrepublikas cilvēks pakasa savu pakausi - bet man taču nav tik daudz naudas, par ko pirkt. Pārvaldnieks atsaka - nekādu problēmu, es atradīšu, kas tev aiZDOD!!! banānrepublikas cilvēks aizņemas naudu, nopērk no Pārvaldnieka visus mērķaķus - un ir ļoti laimīgs......... taču Pārvaldnieks izgaist un investors tā arī vairs neparādās.......

UN PaLieK baNāNrePUbLiKas CiLvĒKs ar visiem mĒrKaĶiem UN miLZĪGU ParāDU! sanāk dīvainas sakritības: banānrepublika - mūsu LatviJa; cilvēki - mēs visi; investors - kāda mātes banka; Pārvaldnieks banka vietējā vai kāds fonds; aizdevējs - tā pati mātes banka; 295 mĒrKaĶi - tas kas mums reiz piederēja, taču pārdevām – pie tam vēlāk, pa dārgo, PaŠi NOPirKām atPaKaĻ!!! Un tagad visi PamĒĢiNām saviLKt ParaLĒLes par pašreizējo situāciju valstī! (ieskaitot visus svF UN es piedāvāto palīdzību un labumus!!!) valsts ekonomikas attīstībai naudu aizdod privātbankas.

Kad privātbankām naudiņas aptrūkst, valsts dodas pasaulē, lai aizņemtos naudu. aizņemto naudu valsts atdod privātbankām lai tām atkal būtu ko aizdot valstij. (valsts, tie esam mēs visi; rūpnieki, lauksaimnieki, celtnieki....) Darbojošās personas: Zonnenbergs, Goldenbergs un antiņš. Zonnenbergs aizdod antiņam 5 lati. antiņš prasa vēl. Zonnenbergs saka, ka viņam vairāk naudas nav. tad antiņš iet un aizņemas 5 lati no Goldenberga, kurus atdod Zonnenbergam, un tad tūliņ tos pašus 5 latus no Zonnenberga lūdz aizņemties. Zonnenbergs saka: “es tev varu aizdot tikai vienu latu, jo tie četri ir vajadzīgi mana finansu tirgus stabilizācijai.” antiņš saprot, ka finansu tirgus stabilizācija ir svēta lieta,jo, ja nenostabilizēs Zonnenberga finansu tirgu, turpmāk vairs no Zonnenberga

nevarēs naudu aizņemties. UN KO taD Lai Dara?! tāpēc antiņam ir jāsamierinās ar to vienu latiņu un cītīgi jāstrādā, jo viņš tagad ir parādā gan Zonnenbergam, gan Goldenbergam.

Lūk tā, mana mīļā latviešu tauta!

Piecu mērkaķu tradīcijas (eksperiments) Ņemam metāla būri. Pie būra griestiem piekarinām banānu, zem tā noliekam kāpnītes un ielaižam būrī piecus mērkaķus. Paiet kāds laiciņš, un mērkaķiem sagribas ēst.

Drošākais kāpj pa kāpnēm, mēģinot aizsniegt banānu. te jāņem ugunsdzēsēju šļūtene un jāuzlaiž pamatīga auksta ūdens duša 296 drosminiekam. tiek, protams, arī pārējiem. mērkaķi šokā. sēž un skatās. Paiet kāds laiciņš - bet ēst gribas. Un drosminieks mēģina laimi vēlreiz. atkal auksta ūdens strūkla. bet jestrais nemiera gars vēl aizvien nespēj rimties un pēc laiciņa mēģina atkal. vēl viena ūdens strūkla. tā atkārtojam vairākas reizes. beidzas ar to, ka pārējie mērkaķi drosminieku vienkārši banāli piekauj, tiklīdz tas uzdrošinās rāpties pēc barības. tagad miers. visi pieci mērkaķi izsalkuši, bet tikai sēž un skatās uz banānu.

Nomainām vienu mērkaķi pret citu, no ārpuses. Paiet kāds laiciņš - jaunais neiztur – kāpj pēc banāna. Pārējie mērkaķi norauj šamo zemē un iekausta. tagad atkal nomainām mērkaķi. bez pieredzes. atkal paiet laiks – jaunais mērkaķis izsalcis rāpjas pēc banāna. Pārējie šo atkal norauj un piekauj. Pēc laika jaunais mērkaķis izsalcis atkal lien pēc banāna. Pārējie šo novelk lejā un nežēlīgi piekauj. Pie kam, visnežēlīgāk sit tas, kuram nebija pieredzes ar ūdens strūklu. tā mainām mērkaķus, līdz no “vecajiem” nav palicis neviens ar ūdens dušas pieredzi. Pēdējais jauniņais izsalkumā rāpjas pēc banāna. Pārējie viņu piekauj līdz nāvei. rezultātā būrī sēdēs pieci izsalkuši mērkaķi un blenzīs uz banānu, bet neuzdrošināsies to paņemt. Kāpēc? Nevienam no šiem taču nav sāpīgās pieredzes ar ūdens dušu. vienkārši tāpēc, ka tā te pieņemts. Pie pieciem mērkaķiem.

(No interneta portāliem) 14.11.2009.

Investīcijas un krāpšanas investīcijas – tas skan pārliecinoši. Jo lielākas investīcijas, jo bagātāki, jo lepnāki, jo lielāka pašcieņa. tāpēc klausījāmies par megaprojektu „Kāpas”, kas tikšot būvēts Jūrmalā ar 297 sajūsmā mirdzošām acīm. Klausījāmies tik ilgi, līdz dzirdējām,

ka megaprojekts pārvērties megakrāpšanā. izrādās, Krievijas uzņēmējs teterevs beidzot attapies, ka Jeļena Lapsa, kuru pilnvarojis rīkoties ar savu īpašumu, pilnībā attaisno savu uzvārdu, viltībā un nekaunībā krietni vien pārspēdama jebkuru pretendentu. sanākusi megakrāpšana, un lepnuma vietā kārtējo reizi Latvijai apkaunojums.. bet sākums bija tik skaists. „2007. gadā Kannās (Francijā) notika starptautiskā nekustamo īpašumu izstāde miPim. ar savu atsevišķu stendu izstādē piedalījās arī vissezonas slēpošanas trase KāPa, kuru plānots izveidot Jūrmalā.” milzīgā konkurencē projekta KāPa makets tika atzīts par vienu no desmit labākajiem miPim izstādē, kurā piedalījās vairāk nekā 2200 kompāniju no 74 pasaules valstīm. “Projekts KāPa pēc izstādes ir kļuvis par pašvērtību,” ar cildinājumiem dāsns ir arī rīgas pilsētas galvenais arhitekts Jānis Dripe.” tad, kad Jeļena Lapsa bija paspējusi iepazīties ar apšaubāmas slavas uzņēmēju G.Lazdiņu, kurš savukārt nežēloja līdzekļus, lai Jūrmalas domē iebīdītu m.Dzenīti, ūdens atrakciju parka Nemo īpašnieku, lietas varēja risināt.

Nonāca tik tālu, ka apsviedīgā pilnvarotā persona un citi veikli latvju darboņi mēģinājuši atrisināt savas sasāpējušās finanšu problēmas, izmantojot b. tetereva pirms četriem gadiem izsniegtu pilnvaru. Parakstījuši līgumu ar dramatiskām soda sankcijām, tādējādi mēģinot viņu piespiest norēķināties par darījumu, lai pēc tam guvumu sadalītu. turklāt šis nav vienīgais līgums, kurš Latvijā noslēgts b. teterevam aizmuguriski, un liela daļa pavedienu ved pie tāda personāža ar nekustamo īpašumu mahinatora slavu kā Gints Lazdiņš.

Krievijas uzņēmējs b.teterevs saka, ka viņam nav ne mazākās saistības ar megaprojektu, toties, tā esot tik liela krāpniecības shēma, ka viņš lūgs talkā likumsargus.

298 Ne pirmā un ne pēdējā krāpšana, izbrīna vien vērienīgais apjoms –paziņojums par 50 miljonu eiro investīciju piesaisti, noziedzīgas mahinācijas savā labā.

Pārsteiguma momenta, protams, vairs nav – viss ir likumsakarīgi, un laikam jau tā ir neizbēgama un viena no baisākajām kapitālisma grimasēm. varam ar līdzjūtību skatīties uz „kampējiem” – viņi taču ir slimi un neārstējami. viņiem no mūsu līdzjūtības ne silts, ne auksts. varam ar ironiju vai varbūt lepnumu teikt: – Nu, malači, latvieši, neviens tā neprot zagt! izzaga valsti, aizņēmās miljardus, bet zagšanas tikumu nezaudē vēl joprojām.

Un interesantākais, ka tiem lielākiem kampējiem, vismaz pašiem šķiet, ka viņi ir izcili eksperti, kas drīkst pamācīt dzīves mākslā jebkuru neveiksminieku un „reņģēdāju”. bet ja jau runājam par likumsakarībām, tad akcentēsim vēlreiz – noziegumi tiek darīti klaji, vērienīgi, ciniski, tikai sodīti vislielākie mahinatori netiek. Jo viņi paši un viņu algotņi raksta likumus. Kapitālistu likumus. Likumus kampējiem.

15.11.2009.

Budžeta marodieri Laikam melns kaķis mūsu valdībai pār ceļu pārskrējis.

Nākamā gada budžetu graiza, staipa un konsolidē. bet tavu nelaimi – uz priekšu netiek. tikko kāds ieminas par progresīvā nodokļa ieviešanu, to pašu, par kuru jau izsenis runā Latvijas sociālistiskā partijas deputāti un sC kopumā un kura ieviešanu paģēr starptautiskais valūtas fonds, tā oranžā brālība nostājas aizsardzības pozīcijās tik stingri kā klintis vētrā. Kas šiem ko nestāvēt. arī JL finansu ministrs par tādu nodokli ne dzirdēt negrib.

299 valsts pārvaldes optimizācija ilgi un gari aprunāta, nu svītrota no dienas kārtības. toties ar radošām iniciatīvām nāk ārstu biedrības priekšsēdis apinis – sāls un cukurs esot jāapliek ar nodokli. budžetā nāks naudiņa, tautieši mazāk ēdīs kaitīgos pārtikas produktus, mazāk slimos, un visi būs laimīgi, tā domā priekšlikuma autors. Citas politikas politikānis Štokenbergs pasvieda ideju par dabas gāzes aplikšanu ar nodokli un, paskat vien, ierosme radusi dzirdīgas ausis. izrādās, ka Latvijā pastāv arī nodokļu maksātāju biedrība, kas nāk klajā ar savu priekšlikumu - iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšanu līdz 27 %. Lielākā daļa nodokļa maksātāju gan neko nav dzirdējuši par tādu biedrību un nemaz nepriecājas par tādu iespējamību. ik pa brīdim uz Latviju brauc ārvalstu aizdevēji, regulē, koriģē, iesaka un draud, bet mūsu budžeta marodieri i ne ausi neceļ, lai veidotu budžetu pēc būtības.

Kad budžets jau pāris mēnešus staipīts, graizīts, konsolidēts, bet gala rezultāts vēl miglā tīts, saskaņas Centra deputāti pieteicās veidot alternatīvu budžetu. Un, ko domājat, pāris nedēļu laikā tas tapa. Par ekspertu kompetenci šaubu ne mazāko – Aleksandrs Gapoņenko, Eiropas pētījumu institūta prezidents, ekonomisko zinātņu doktors un ekonomiste Jevgeņija Zaiceva. alternatīvajā budžeta projektā viens no galvenajiem ekonomikas aktivizācijas plāna noteikumiem ir valsts aparāta uzturēšanas izdevumu samazināšana. “alternatīvais budžets ir orientēts uz iedzīvotāju sociālu

aizsardzību un ekonomikas atveseļošanu,” norādīts sC sagatavotajā dokumentā. sC piedāvā ieviest iedzīvotāju progresīvo ienākuma nodokli, neapliekamo summu nosakot iztikas minimuma līmenī, saglabāt esošajā 15% līmenī uzņēmumu ienākuma nodokli un sadalīt šo nodokli starp valsts un pašvaldību budžetiem sC arī aicina atgriezties pie pievienotās vērtības nodokļa pamatlikmes 18% apjomā un 9% likmes sociāli nozīmīgām precēm un pakalpojumiem, tai skaitā svarīgākajiem pārtikas 00 produktiem, jāatsakās no turpmākas akcīzes nodokļa paaugstināšanas, bet jānodrošina pašlaik noteikto nodokļu iekasēšana. Piemēram, sC uzskata, ka “jāatceļ nodoklis kafijai, kas pēdējā pusgada laikā ir palielināts no 0,5 līdz 1 latam uz kilogramu, lai gan Latvijas apstākļos kafija ir pirmās nepieciešamības prece”. sociālās apdrošināšanas iemaksu kopējo likmi sC ierosina samazināt no 33,09 % līdz 24,09 %, lai mazinātu nodokļu slogu darbaspēkam un stimulētu ražošanas attīstību. budžeta izdevumu sadaļā sC priekšlikumi galvenokārt vērsti uz izmaksu samazināšanu valsts sektorā, darba samaksas fonds valsts sektorā jāsamazina par 20% salīdzinājumā ar 2008.gadu, atceļot visas piemaksas. sC ierosina samazināt ministriju skaitu līdz septiņām, izveidojot iekšlietu un aizsardzības ministriju, kurai nodotas arī daļa Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un tiesībsarga biroja funkciju, ārlietu ministriju, Finanšu ministriju, sociālo lietu ministriju, nododot tai daļu izglītības, zinātnes un kultūras ministrijas, veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, kā arī sabiedriskā radio un televīzijas funkciju, ekonomikas ministriju, kurai nodota daļa Zemkopības ministrijas, satiksmes ministrijas, vides ministrijas un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Zemes komisijas funkciju, valsts kontroles ministriju, kurā iekļauta arī prokuratūra, un tieslietu ministriju, kurā iekļauta augstākā tiesa, satversmes tiesa un Centrālā vēlēšanu komisija.saskaņā ar sC projektu, materiālie izdevumi ministriju aparātu uzturēšanai samazināsies par 270 miljoniem latu, izdevumi precēm un pakalpojumiem, kurus iegādājas valsts - par 340 miljoniem latu. tas tiks panākts ar darbaspēka samazinājumu, atsakoties no vairākām īrētām telpām administratīvā aparāta izvietošanai un pārdodot liekos valsts īpašumus sC piedāvā turpmāk no valsts budžeta vairs nefinansēt militārās operācijas ārvalstīs un ministrijas programmas, kas saistītas ar nozaru politikas plānošanu un kontroles īstenošanu,

01 tas ir, ministriju centrālo aparātu uzturēšanu. tādejādi sC cer ietaupīt 187,7 miljonus latu. alternatīvais budžeta projekts varētu kalpot par lielisku pamatu 2010. gada budžetam. Un ar to stāsts beidzas. Pie varas ir marodieri, tāpēc par alternatīvo budžetu masu medijos un politiķu diskusijās vairs ne skaņas. it kā tāds nepastāvētu. mūsu varas elite ar labu neatdos ne varas grožus, ne finansu resursus. viņi bez sirdsapziņas pārmetumiem turpinās vistiešākā veidā apzagt savu tautu. interesanti, ko darīs tauta tajā dienā, kad rokās būs vēlēšanu biļetens?

16.11.2009.

Absurda teātris aiz saeimas biezajām sienām 1. decembris bija parasta darba diena. Jau iepriekš valdošā koalīcija bija droša, ka budžets nākamajam gadam tiks pieņemts tik un tā. savstarpēja vienošanās taču. tomēr formas pēc teātris jāspēlē. saskaņas centra un PCtvL ierosinātie priekšlikumi noraidāmi bez jebkādām debatēm. Koalīcijas partijām disciplīna stingra, budžets jāpieņem, jo svF gaida. sagaidīja. Otrā dienā es monetāro lietu komisārs almunja steidzās slavēt Latviju. redz, kāda laba un paklausīga, starptautiskā sabiedrība tagad būšot priecīga. Drosme un apņēmība piemītot ne tikai Latvijas valdībai, bet visai sabiedrībai ceļā uz ekonomikas atveseļošanu.

Kamēr saeimas zālē jauko noskaņu bojāja tikai opozīcijas deputāti, aicinādami nebalsot par paaugstinātiem nodokļiem un nabadzības veicināšanu, tikmēr ārpusē virmoja citādas emocijas. arodbiedrības aicināti jau no paša rīta deputātus sagaidīja protestētāji ar plakātiem un izsaucieniem. vai nu pirmo reizi? valsts varas pārstāvji vienmēr žigli atbildētāji, 02 ka tāda esot demokrātijas būtība – paust savu viedokli. viedokli cilvēki pauduši jau vairākkārt, bet no tā nemainās ne tik, cik melns aiz naga. Ne viedokli, bet protestu paust pulcējās vairāki tūkstoši studentu, kuri varenā gājienā devās no valdības ēkas līdz saeimai. viņu prasība skaidra un tieša – izglītības ministres demisija. Liepājas studenti protestēja savās mājās.

Un divi uzņēmīgi Līvānu iedzīvotāji organizēja mītiņu pilsētas centrā, uz kuru pulcējās vairāki simti iedzīvotāju. Pie brīvības pieminekļa ar izkārtni uz krūtīm un prasību valstij radīt darba vietas protestēja kāds izbijis uzņēmējs ar savu dēlu un diviem kaimiņiem. Pie valdības ēkas uzcēlis telti kāds drosmīgais, kurš pieteicis badastreiku.

Par to, ka budžets ir sastādīts pret darba tautas interesēm, nešaubās neviens, tikai ne katrs par to gatavs runāt. arī par to, ka uzņēmēju un līdz ar to ražošanas iespējas tajā nav paredzētas, zina Darba devēju konfederācija un citi sociālie partneri. tikpat skaidrs jebkuram saprātīgam cilvēkam ir tas, ka budžets veidots nevis tautas, bet svF un citu naudas donoru interesēs. Latvijas buržuāzija, kas vārdos sludina nacionālās intereses, pārdesmit gados ir izzagusi savas valsts īpašumus un tagad konfidenciālos līgumos apstiprina to, ka pārdod verdzībā savu tautu globālajiem augļotājiem.

03.12.2009.

Temīdas svaros asv Fondu biržas bijušais direktoru padomes priekšsēdētājs b. meidofs tika arestēts 2008. gada decembrī. viņu tiesāja par pasaulē lielākās finansu piramīdas organizēšanu, kurā bija iesaistījušies ap 3 miljoni cilvēku, kas pazaudēja gandrīz 65 miljardus dolāru. apkrāpto skaitā 0 bijušas gan privātpersonas, gan lielas finansu organizācijas. Šī gada jūnijā 71 gadus vecajam finansistam tiesa piesprieda 150 gadus cietumā.

Pirms sēšanās uz cietuma nāras, meidofs izgāja kursus par uzvedību ieslodzījuma vietās. tomēr tas nepalīdzēja novērst kautiņu ar kameras biedru pēc strīda par fondu biržām.

Pa to laiku b.meidofa finansu afēras upuri iesnieguši tiesā 264 lappušu biezu prasību, kurā vaino viņu pieradināšanā pie narkotikām un eskorta pakalpojumiem. iesniegumā teikts, ka meidofs jau 1970. - to gadu vidū organizēja narkotiku iepirkšanu kompānijas vajadzībām. Par narkotikām zinājuši ne tikai darbinieki, bet arī vairāki investori. Prasības iesniedzēji pieprasa saukt pie atbildības arī tās kompānijas un bankas, kas zināja par meidofa blēdībām, bet neziņoja par tām. tādā sakarībā klienti pieprasa kompensāciju par afērām no veselas rindas citu kompāniju. viens no prasības iesniedzējiem, Ņujorkas iedzīvotājs Dž. vekslers meidofa afērās zaudējis vairākus simtus tūkstošus dolāru.

Kāpēc tik daudz goda amerikāņu blēdim un viņa upuriem? vien tāpēc, ka asv tomēr darbojas tiesu sistēma, kas reāli soda krāpniekus. mūsu valstī dažs labs baņķieris sodāmības vietā saņem dividendes. mūsu valstī līdz cietuma nārām tiek tikai sīki gariņi, ne lieli dūži, ne shēmotāji. vēl jo lielāku interesi rada satversmes tiesas gaidāmais spriedums pensionāru lietā, kad valsts ne no šā ne tā atņēmusi strādājošiem pensionāriem 70 %, bet nestrādājošiem - 10 % no pensijas. Gadījumi analoģiski. Upuri aplaupīti. tur meidofs,

te – valsts. Un nav svarīgi, ka pensija nav nolaupīta pilnībā.

Galu galā pensionāra mūžā uzkrātā pensija ir viņa privātais īpašums. bet privātais īpašums taču šajā iekārtā ir svēts. vai ne? interesanti, ko pensionāriem atbildēs Latvijas temīda?

4.12.2009.

04 EP deputāta, LSP priekšsēdētāja A. Rubika tikšanās ar vēlētājiem Tikšanās notika Jelgavas rajona padomes zālē, 4. decembra pievakarē. Bija pulcējušies ap 70 interesentu.

Diskusija risinājās 2 stundu ilgumā.

Politiķis sāka ar stāstu par eiropas Parlamenta (eP) uzbūvi un savu darbu tajā. viņš ir otras mazākās politiskās frakcijas – eiropas komunistu – biedrs, bet paredz tai spēju izaugsmi turpmākajos gados. a.rubiks klāstīja, ka atšķirībā no Latvijas, kur cits citu mēdz saukt par kungiem, frakcijā pieņemtā uzrunas forma esot – kolēģis vai biedrs. «Latvijā ir vadošie politiķi, kuri uzskata, ka galvenais ir valodas jautājums. bet tur tieši otrādi ir tā, ka iesaka lietot dzimto valodu, jo tajā labāk cilvēks var izteikt savu domu,» stāstīja a.rubiks, nedaudz vēlāk piebilstot, ka zināmā mērā briselē tiek uztiepta amerikanizācija, jo absolūti lielākā daļa dokumentu tiek gatavoti angļu valodā. «ārēji tā ir demokrātija, bet ar atsauci, ka tā ir demokrātija lielo un bagāto valstu labā,» viņš teica. a.rubiks eP strādā divu nozaru komitejās – lauksaimniecības un transporta. Darbojoties lauksaimniecības komitejā, viņš interesējas arī par cukura ražošanas iespējām Latvijā, bet es institūciju atbilde esot – jūsu valsts taču pati atteicās no kvotām. «es, protams, darīšu visu, ko varēšu, lai mēs cukura ražošanu varētu atsākt,» teica a.rubiks, paužot arī sašutumu par to, ka liela daļa Latvijas zemes atdota ārzemniekiem, kuri tagad ekspluatē latviešus, bet valdība tā arī nespēj atbildēt, ko valsts ieguvusi no pilnīgas ekonomikas liberalizācijas. bezdarbs, cilvēku aizplūšana no valsts un ražošanas iznīkšana - liberalizācijas sekas.

05 sanākušie pozitīvi uztvēra gan a.rubika teikto, ka valstij nevajadzēja glābt «Parex banku», gan viņa veltītos skarbos vārdus tādiem politiķiem, kā ivars Godmanis, andris Šķēle, atis slakteris. a.rubikam tika uzdota virkne jautājumu, piemēram, kā glābt jau pieminēto cukurfabriku.

«Kad biju rīgas mērs, televīzijas tiešraidēs varēju konkrēti un izsmeļoši atbildēt uz 90 procentiem skatītāju jautājumu. tieši tāpat, kā vakar Putins, būdams tik lielas

valsts prezidents! Kurš politiķis Latvijā uz to ir spējīgs?» vārda brīvības iespējas Latvijā novērtēja eP deputāts.

6.12.2009.

Tēvzemiešu aktivitātes Kamēr saeimas lielās partijas ķīvējas savā starpā un nevar sadalīt aizņemtos miljonus, tēvzemiešiem pašiem savas rūpes. vēlēšanas nāk, bet ar krieviem vairs reto var nobaidīt. Kā sevi parādīt, kā likt vēlētājam nobalsot par kvēlajiem latvietības sludinātājiem? ir ko padomāt. Domāja, domāja tēvzemieši – izdomāja. referendumu taisīs. Neviens krievu bērns lai skolā krieviski nerunātu. Un, lai dies, pas, valsts ne santīmu tādai izglītībai nepiešķirtu. Par to, ka pirmajos Ulmaņa laikos valdība finansējusi mazākumtautību skolas, viņi nav aizdomājušies. tas neatbilst iecerei. tā nu tēvzemieši nolēma un paši priecājās, kādi viņi gudrinieki. vispirms vākšot parakstus un tad referendums – īsi pirms saeimas vēlēšanām.

Labo apņemšanos un cēlo patriotismu gan nedaudz sabojāja kāds tēvzemiešu saeimas veterāns. imka, tā teikt, jutās apvainojies, ka viņa personīgais vārds un nopelni 06 gaužām reti parādās publiskā telpā. tad nu viņš savukārt nolēma presei pasludināt citu par citu eksotiskākas idejas. reiz jau viņš par mītiņotājiem bija izteicies ne visai glīti. Dažs labs to ņēma vērā un prognozēja, ka cienījamais komponists, maigi izsakoties, sagājis sviestā.

Un patiesi, kā šis ver muti vaļā, tā jauni pārsteigumi.

Janvāra vidū komponists pēkšņi paziņoja, ka mūzikas un sporta skolas valstij nav jāstutē. vārdu sakot, ne santīma nevajag masu kultūrai, jo patiesi talanti rodoties tikai visdziļākā nabadzībā. vēlētāji iepleta acis, pavēra mutes un ņēma vērā. tad jau Kalniņimants varen taupīgs kļuvis. Kazi, tos lielos tērētājus valdībā un saeimā arī vedīs pie prāta, tā nodomāja dažs labticīgs vēlētājs un tēvzemiešu fans.

Pagāja pāris nedēļas, un, paskat vien, komponists atkal gozējas slavas saulē un publiskā telpā. esot iztulkojis Korānu. vēlētāji no pārsteiguma mēmi. Jā, jā, esot nonācis reliģiskās krustcelēs un griezies pēc padoma pie islamticības.

Nē, nē, no arābu valodas jau nu akurāt tulkojis nav, bet vismaz pats jūtas gana lepns par padarīto. Kā nu ne – Uldis bērziņš, tulkošanas speciālists un poliglots, veselus 11 gadus tulkojis Korānu, bet mūsu mūzikas korifejs ņem un latvisko Korānu vienā rāvienā.

Paskat vien, cik daudz mūsu deputātiem brīvā laika! Un tas nebūt nav viss. tagad tēvzemiešu veterāns izdomājis, ka viņa tulkotajam Korānam lieliski piestāvētu kāda mošeja rīgā. tad jau laikam vajadzēs mūzikas skolās mošejas iekārtot un krievu skolotājus pārkvalificēt par arābu valodas speciālistiem!

6.02.2010.

07 Krāpšanas mērogi Kad dziedāšanas un dancošanas laikmets bija beidzies, izrādījās, ka strādāt vairs neviens nemācēja. Pēdējie mohikāņi bija aizbraukuši uz tālām zemēm pelnīt dienišķu maizi, bet viņu tēvzemē sākās grūti laiki. Pavalstnieki rakstīja projektus, iesaistījās pilsoniskās aktivitātēs, bet tās zemes viedie galvas vien grozīja. Labuma ta’ nekāda! Lauki un meži tajā zemē tika izpārdoti, nodokļi ievākti, bet naudas kā nebija, tā nebija. Pavalstnieki sajoza jostas, dažs labs aicināja uz dumpi, dažs meklēja aizmiršanos, vadoties pēc iespējām. bet tā, kā iespēju kļuva arvien mazāk tās pašas naudiņas dēļ, tad vajadzēja rīkoties.

Un nu gāja vaļā krāpšana un zagšana visos līmeņos.

Kamēr dažs labs iedzimtais vēl muti atplētis, brīnījās, cits viņa tautietis jau bija sev pievācis it brangu kumosu. ar to vēl nekas nebija beidzies. valstī bija ienākušas kompānijas šādas un tādas – legālas un oficiālas, kā arī nelegālas un šaubīgas. interneta vietnēs (apollo, tv Net u.c.) ilgstoši un kārdinoši parādās reklāmas baneri. Nu kaut vai tāds – pārbaudi savas prāta spējas! Oho! Kurš tad mēs sev neliekamies gudrs un skaists? atliek vien pārliecināties, ka arī citiem tā šķiet. it sevišķi, ja reklāmā tāds vienkāršs jautājums, uz kuru tā vien gribas atbildēt. Un potenciālais ģēnijs nospiež klaviatūras taustiņu, lai piedalītos sava prāta spēju noteikšanā. Jautājumi šķiet pavisam vienkārši un krīzes nospiestais, pašapziņu atguvušais indivīds nemaz nepamana bāli un sīki uzrakstītus noteikumus pašā lapas maliņā, kas sola bezmaksas melodijas, abonenta godu un nez ko vēl, ja vietnes gūsteknis turpinās spiest taustiņus un paziņos savu telefona numuru. tā nu potenciālais ģēnijs tajā pašā brīdī pārvēršas par apaļu idiotu, jo ir iekritis krāpnieku izliktos tīklos. turpmāk viņš var rēķināties, ka ik pēc 2 dienām viņa mobilajā telefonā atskanēs signāls, ka atnākusi īsziņa gan latviešu, gan krievu valodā. Katra šāda īsziņa maksā 1 latu.

08 Protams, ka tā jāsedz potenciālajam ģēnijam, kas patiesībā

izrādījies apaļais idiots. Un nu var dažādos ceļos mēģināt izkļūt no tīkla, taču, kamēr tas notiks, īsziņas nāks. var tās vērt vaļā, var nevērt un citādi ignorēt. vienalga, mobilā telefona rēķins ir nepārsūdzams. Īsziņas nāk no adresāta Cell XX. mobilā telefona operatori esot tikai starpnieki. Gan jau kā starpniekiem sava tiesa atlec, tāpat arī interneta vietnēm, tv par reklāmu. bet telefona abonents maksā par paaugstinātas maksas pakalpojumiem, lai gan viņam tādus abonēt i ne sapnī nav rādījies. tas ir tikai viens un konkrēts krāpšanas paveids, kam izrādās mājvieta izraēlā, bet meitas firma Zviedrijā. toties cērpamas aitas Latvijā. vai mēs domājām, ka tikai vietējie buržuji taisa likumus pēc savām vajadzībām un līdzības? Nē, kapitālisms visā pasaulē ir vienāds.

7.02.2010.

Daugavas racēji Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. iecerēts katrā mazpilsētā ierīkot preču terminālu un pašu Daugavu savienot ar Dņepru un volgu un izbūvēt vēl trīs Hes. Projekts izmaksāšot 90 miljardus eiro un atmaksāšoties 6 gados. izveidotas divas akciju sabiedrības. akciju sabiedrībai „Ūdens enerģētikas un transporta sistēma „rīga – Hersona – astrahaņa” plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat volgai. būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Organizācija rīko virkni tikšanos ar pensionāriem, kurās aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks rolands Zagorskis. Projekta galvgalī ir bijušais apsardzes 309 darbinieks valērijs Štamers, kuru savulaik Jēkabpils puses uzņēmēji vainoja naudas izkrāpšanā. viņam piepalīdz rīgas 3.ģimnāzijas direktors andris Priekulis. iecere ir ar kanāliem savienot Daugavu ar Dņepru un volgu.

Un tad Ķīnas, Kazahstānas un Ukrainas preces ar tankkuģiem peldēs pa šīm upēm rietumu virzienā. referendumā uzņēmēji piedāvā tautai balsot par viņu pašu uzrakstītu likumu uz vienas lapas, kas paredz nodot Daugavu uz 100 gadiem projekta īstenotājiem lietošanā, kā arī paģēr valdībai sarunāt ar Krieviju, Ukrainu un baltkrieviju, ka tās piekrīt mainīt Daugavas, Dņepras un volgas tecējumu arī to teritorijās. Paralēli referendumam projekta autori aicina pensionārus iegādāties uzņēmuma akcijas par 5 latiem gabalā.

Šobrīd akciju sabiedrībā esot 350 biedri un savākti 700 000 latu. No pensionāriem savāktā nauda tiek tērēta projekta reklamēšanai. iniciatori izveidojuši divas biedrības - “Jaunais Zīda ceļš”, kas ir kontrolpaketes turētāja, un “arha”, kurai pieder 49% akciju un tajā apvienojušies mazākuma akcionāri. mērķis esot veidot tautas akciju sabiedrību, skaidro Štamers.

Patlaban jebkurš cilvēks varot iestāties biedrībā un automātiski kļūt par līdzīpašnieku projektā. interesentam, lai iestātos biedrībās, jāiegādājas as “Ūdens enerģētikas un transporta sistēma rīga-Hersona-astrahaņa” akcijas. Lai iestātos “arhā”, pietiek, ja iegādājas no vienas līdz 300 akcijām, savukārt, lai iestātos biedrībā “Jaunais Zīda ceļš” - vismaz 300 akcijas, informācija par pārdoto akciju skaitu ir komercnoslēpums.

Pie šā paša projekta ķērusies vēl viena akciju sabiedrība – „enerģētika un ūdens transports”. Īpašnieku vidū ir ekspremjers māris Gailis, rīgas kuģniecības līdzīpašnieks vasilijs meļņiks, „Lido” saimnieks Gunārs Ķirsons, būvnieks Guntis rāvis, pārtikas rūpniecības uzņēmēji atis sausnītis, ivars strautiņš, kā arī advokāts egons rusanovs un saeimas deputāts Jānis Ģīlis 10 Projekta ekonomiskā sāls esot kuģu transporta izmaksās. vienreiz Daugavu izroc, un tev uz gadu desmitiem bezmaksas ceļš. Dzelzceļa un autotransporta sistēmas uzturēšana ir nesalīdzināmi dārgāka. raimonds vējonis, vides ministrs, (ZZs) uzskata, ka šāda projekta realizācija Latvijas teritorijā nav teorētiski iespējama, kaut vai pieņemot, ka plāno būvēt 3 Hesus. ministrs arī noliedza, ka šo projektu finansēt varētu eiropas savienība. Nekas tāds neesot paredzēts.

Daugavas-Dņepras ūdensceļa projektam nav nekāda ekonomiska pamata, uzskata Dnb NOrD bankas ekonomikas eksperts Pēteris strautiņš. vaicāts par “Daugavas rakšanas” projektu, viņš intervijā žurnālam SestDiena saka, ka tā “ir smieklīgākā ideja, ko savā mūžā esmu dzirdējis”. “Protams, Daugavas-Dņepras ūdensceļam ir ļoti sena vēsture. senāk tur veda siļķes un kaņepes… viņš paredz, ka projekts līdz īstenošanai nekad nenonāks, jo tam nav nekāda ekonomiska pamata. Piemēram, ja projekts maksā desmit miljardus latu, tad, lai to atpelnītu, jābūt apmēram miljardam latu starpības transporta izmaksās, salīdzinot ar pašreizējo labāko variantu lielu kravu pārvadāšanai lielā attālumā - dzelzceļu. Latvijas transporta pakalpojumu eksports viss kopā ir kāds miljards latu, norāda

eksperts. … interesanti, ko dara Īvānu Dainis, tas pats, kurš reiz stājās pretim hidroelektrostacijas būvei un organizēja ļaužu masas Daugavu glābt?

8.02.2010.

11

Tagad būs vieglāk!

12 Skabarga un baļķis jeb Pilsoniskās savienības nesmukumi viss sākās ar to, ka sandra smalki un virtuozi aptina Ģirtu ap pirkstu. No tā laika Ģirtam vairs nav miera nekur, un kur nu vēl opozīcijā sēdēt! bet bija un notika tā. sandra, nebūdama no muļķu mājām, izrēķināja, ka jātaisa augšā pašai sava partija. Kā citādi pie varas pīrāga tikt? vienai partiju neiztaisīt, tāpēc par labāko draugu un domubiedru sandra izvēlējās eiroparlamentārieti Ģirtu.

Partija tapa, nosaukumu arī labu labo abi izdomāja „Pilsoniskā savienība”. Un tad sandra teica – Zini, valdiņ, tu būsi rīgas mērs, bet es braukšu uz briseli. Ģirts valdis bija ar mieru. tik viena bēda, par rīgas mēru viņš netika. slikts tas kareivis, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Ģirts ne tikai sapņoja, bet rīkojās. rīgas domē Pilsoniskā savienība kopā ar Jauno laiku tik ilgi spēlēja uz nerviem domes vadībai, kamēr domes priekšsēdis neizturēja un savam vietniekam pačukstēja kādu rupju vārdu. tas notika budžeta pieņemšanas laikā, kad veselas 8 minūtes tribīnē nez kāpēc runāt bija sataisījies viņķelis. izskatījās, ka cilvēks lietojis kādu jautrības zālīti, jo nepārtraukti smējās pats par saviem izteikumiem. bet izteikumi nepavisam nebija par budžetu vai citādām deputātam piedienīgām lietām. viņķelis gluži vienkārši stāstīja anekdotes. tas pats viņķelis, kas 13 gadus sabijis tēvzemiešu rindās, tādā sakarā barojies no valsts uzņēmumu padomēm un valdēm un attiecīgi ziedojis savas partijas kasē, līdz attapies, ka ar diegiem nav aršana. tā nu viņķelis abi

ar Ģirtu, abi tēvzemiešu veterāni satikušies Pilsoniskajā savienībā.

Un kad domes priekšsēdis bija čukstus nolamājies, tad nu beidzot atausa Ģirta uzvaras stunda. Lai gan vainīgais atvainojās visiem, kuru smalkās dvēseles jutās aizskartas, Ģirts prasīja domes vadības atkāpšanos. ak, manu dieniņ, cik 1 kvēli runāja Ģirts! Par ētiku un morāli runāja, par rīdzinieku kultūras līmeņa sagandēšanu un Pilsoniskās savienības šķīstību un pieklājību.

Lai gan Ģirts valdis izteicās skaidri un nepārprotami, rīgas mērs tomēr palika nenogāzts. Domājat, viegli bija Ģirtam to pārdzīvot? Protams, ka nē. Un tad viņam prātā iešāvās velnišķa doma. Kā būtu, ja atteiktos no samaksas par deputāta pienākumu pildīšanu rīgas domē? Domāts, darīts! ar cēlu žestu, paziņodams, ka no tādas un šitādas domes vadības viņš naudu nepieņems, Ps deputāts Kristovskis atteicās no atalgojuma, un labticīgais vēlētājs sajūsmā noelsās. Gan tikai līdz tam brīdim, kad izrādījās, ka pieticīgais deputāts itin bieži nemaz neierodas uz sēdēm un īstenībā nemaz nav pelnījis samaksu par to. taču vēl lielāks pārsteigums izrādījās tad, kad tautas partijas jaunieši atklāja, ka „morāli skaidrais” deputāts saņem kompensācijas naudu no eiropas parlamenta. Ģirtam nekas cits neatlika, kā atteikties arī no kompensācijas. Lai nesmukums nekļūtu vēl lielāks un melnāks! redz, kā – otra acīs skabargu redz, pats savās baļķi – ne!

11.02.2010.

Zem vienotības vārda Kas to būtu domājis, ka dažkārt zem vienotības vārda notiek vislielākā kašķēšanās un skandalēšanās! tā nu noticis mūsu politikāņu aprindās un galma virtuvē.

Nav gan nekāds brīnums vai pārsteigums, ja vien paskatāmies kādus gadus atpakaļ. Nu, piemēram, toreiz, kad Kalniete bija iecerējusi par prezidenti tapt un iestājās Jaunajā laikā. tikko plāni izgāzās, viņa sataisīja nelielu skandāliņu, izstājās no JL un nodibināja Ps. tāpat rīkojās arī „Citas politikas” ieviesēji – tik ilgi darbojās tP paspārnē, kamēr ar 14 tās pašas tP svētību un atļauju izdomāja dibināt savu partiju un nabagus aizstāvēt.

Nu, kad kādu laiciņu pagrozījušies uz politiskās skatuves un nekādas dižās urravas, ne ovācijas no vēlētājiem nav saņēmuši, nu pošas atpakaļ. Ps un sCP vienošoties ar JL un

būšot tik godīgi, sirdsskaidri, jauni un citi, ka vēlētājs noticēs uz vārda. it sevišķi pēc vienotības idejiskās līderes, bijušās „Dienas” redaktores s. Ēlertes nemitīgajiem atgādinājumiem, ka vienotība vienoti cels jaunu, eiropeisku un rietumniecisku Latviju un nemaz nemaz par to nestrīdēsies. Dāma gan aizmirsusi, ka tas nu nepavisam nav nekas jauns, Latvija jau, kur tas laiks, kā piestaigā uz rietumiem. tad, kad Ps jau bija devusi savu „jā” vārdu vienotajai trijotnei, to pašu grasījās darīt arī JL. tomēr melns kaķis pārskrēja ceļu lielās kopsapulces priekšvakarā. Un melnais kaķis bija Dana titava izskatā un veidolā, kuru žurnālisti pavisam mistiskā kārtā iedomājušies intervēt. Dans titavs ne no šā, ne no tā liek saprast, ka JL nemaz tik kaisli un kvēli nevedīs Latviju uz rietumiem. tam bija bumbas sprādziena efekts. Galu galā JL ierindas biedrs vēl esot izdomājis kandidēt uz JL valdi. Un ko tad darīt ar tādu brīvdomātāju? tāpēc solvita nekavējās ne brīdi, pirms lielās sapulces sasauca mazo sapulcīti un izlēma Danu izslēgt no partijas par smagiem disciplīnas pārkāpumiem. Par to bezgala pārsteigts bija finansu ministrs un partijas dibinātājs einārs, kurš pameta sapulci ar visiem valdes locekļiem un ierindas biedriem. vēlāk viņš apelēja pie partijas biedru goda prāta un demokrātijas tradīcijām, taču – velti. toties sarmīte varēja gavilēt. Jau pašā saknē aizcirtusi domu par austrumu virzieniem, vējiem un maskavas roku, viņa atvilka elpu pirms nākošajiem lielajiem darbiem. bet pa to laiku kāds no Ps ierindas biedriem presē žēlojās, ka viņš ir gatavs ziedot sevi uz politikas altāra tikai tādā gadījumā, ja 15 vienotība izslēgs no sava vidus kosmopolitisko Ēlerti. Ēlerte savukārt liecināja, ka viņa ir latviska un tautiska caur un cauri – no matu galiņiem līdz papēžiem.

Uz visu šo šurumburumu no malas žēlabaini lūkojās „visu Latvijai” nacionālie bāleliņi ar raivi priekšgalā. raivis jau vairākkārt bija aicinājis vienoties visas latviskās partijas, zemtekstā tajās ieskaitīdams, protams, vislatviskāko no tām – savu partiju. viņš bija aizmirsis sarmītes sludinātās varavīkšņainās draudzības uztiepšanu ģimeniskajām vērtībām, par kurām pats reiz cīnījies. visu viņš bija aizmirsis, tikai ne vēlmi tikt pie saeimas siles – vienalga ar kādiem līdzekļiem, kādiem nosacījumiem.

Un nobeigumā – fragments no L.Lapsas grāmatas „mūsdienu vēsture” ii d. viens no privatizācijas laiku Dienas komentētājiem Dz.

Zaļūksnis: „Avīze bija fantastiska, tā bija tirgus prece, kura bija ļoti iekārojams kumosiņš. Bet, kamēr mēs taisījām avīzi, kamēr bija visi augusta un janvāra notikumi, tikmēr izrādījās, ka ir cilvēki avīzē, kas ir sameklējuši investorus un jau sarunājuši visu, kā to pataisīt privātu. Kamēr Daugmalis taisīja avīzi, Ēlerte taisīja visu šo shēmu. Uzreiz pēc augusta notikumiem tas process aizgāja. Visi dokumenti jau bija sagatavoti, un viss būtu aizgājis kā pa sviestu, ja vien nebūtu bijuši 3 cilvēki, kuri pieteicās uz tikpat akcijām, cik Arvilam Ašeradenam.

Un tad četri cilvēki, kuri pēc tam kopā ar zviedriem dabūja kontrolpaketi, - Ēlerte, Ašeradens, Zigurds Drafens un Pauls Raudseps – izdarīja visu, lai mēs nedabūtu neko. … Pasludināja ļoti demokrātiski, ka visi darbinieki drīkst pieteikties uz akcijām. es, naivs cilvēks būdams, parēķināju, paskatījos uz cik akcijām ašeradens pieteicies, ā, viņš pieteicies uz 450, es pieteicos uz 451. Pēc tam sākās presings. izsauca mani viens pēc otra, prasīja, no kurienes nauda. …

16 taču es jau nebiju tur tāds viens, un, tā kā bija skaidrs, ka mēs neatkāpsimies, vienā naktī pirms dibināšanas sapulces jurists pārtaisīja dibināšanas dokumentus.”

17.02.2010.

Nopludināti dati un vainīgo (ne)meklēšana it kā nebūtu vēl gana skandālu ap viD bijušo vadītāju Jakānu, pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm Latvijas sabiedrību satriec ziņa, ka no ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmas (eDs) pazuduši dati. Ne vairāk, ne mazāk kā 7,4 miljoni dokumentu. vai nu pirmā vai pēdējā pludināšana, nebūtu jau nekāds pārsteigums, ja vien pludinātāji paši nepieteiktos. bet tieši to viņi dara – Ceturtās atmodas tautas armija (4 ata), par kuriem iepriekš ne ziņas, ne miņas. Un tagad 4 ata paziņo, ka viņi grasījušies ziņot par guvumu marta beigās, bet tā kā februāra sākumā pēc vismaz gadu ilgas eD sistēmas caurumu neaizlāpīšanas, tas beidzot noticis klusi un nemanāmi, 4 ata nolēma paziņot par to skaļi un atklāti. Protams, tā bija auksta duša gan ieņēmumu dienestam, tā darbiniekiem, vadītājai, eksvadītājam, datorsistēmu administratoriem, gan uzņēmējiem, augstām amatpersonām un citiem upuriem. vienīgi reņģēdāji varēja mierīgi uzelpot, viņiem par bagāto tēriņiem, ķīviņiem un pludināšanu ne silts, ne auksts. toties interesanti gan – izrādās, ka 4ata piesūta kompromitējošos datus žurnālistiem, lai tie rokot tālāk. Nu,

piemēram, par rīgas satiksmi, kas vēl nesen sūdzējās, ka viņiem par maz līdzekļu piešķirti. tāds interesants sīkumiņš – mēnesī daža laba amatpersona pelnot pat 6 000 latu.

4ata rīcībā 2009.gada pavasarī nonākusi informācija, ka eDs sistēmā ir caurums, pa kuru var iegūt visus eDs datu failus. No 4ata sarunas ar cilvēku, kurš strādājis pie eDs 17 izveides, esot noprotams, ka caurums ticis izveidots pēc ļoti augstas viD amatpersonas norādījuma. visticamāk, lai vajadzības gadījumā ļautu nemanāmi nopludināt sensitīvu informāciju.”Caurums” bijis ģeniāli vienkāršs, un atradies visu acu priekšā. Jebkuru eDs dokumentu pat anonīms interneta lietotājs varējis lejupielādēt bez autorizācijas, ierakstot noteiktu adresi un norādot dokumenta numuru.

Cilvēku grupa, kas ieguvusi šos datus, esot radīta ar mērķi organizēties vienotai cīņai par labāku Latvijas nākotni.

Pašlaik 4ata galvenā mītne atrodas Lielbritānijā, lai neradītu priekšlaicīgu interesi no Latvijas specdienestu puses. viens no grupas mērķiem esot valsts izzadzēju saukšanu pie atbildības un tāpēc armijas darba grupa strādā pie iegūto datu automātiskas apstrādes un analīzes sistēmas izveides. valsts policija sākusi kriminālprocesu par noziedzīgu nodarījumu pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību, 4 ata bojā nervus un naktsmiegu ne vienam vien darbonim, tāpēc tik jauki un patīkami būtu viņus iesēdināt aiz restēm.

Drošības policijai divu nedēļu laikā nav radies neviens vienīgs jautājums viD datorsistēmu apkalpošanas firmai „exigen services Latvia”. Dīvaini. tikpat dīvaini, kā tas, ka par eDs izstrādi un pilnveidošanu ir samaksāti 1,55 miljoni latu, ka to veica a/s „Dati”, kur vadītājs bija Jaunā laika ziedotājs un Ētikas komisijas loceklis v.Lokenbahs. Un kā tur ir ar tiem it projektiem, neesošiem konkursiem un draugu būšanu? Naudas tērcītes it jomā plūzdamas plūst, un alkatība augdama aug. Nu jau pat dažu labu ierindas administratoru uzņēmumos it firmas gatavojas atvaļināt un spēlēt pēc saviem noteikumiem, naudu bez darba saņemot.

Kapitālisms visā savā krāšņumā! ar alkatību, nekaunību, korupciju, ar likumiem, kas rakstīti sev un savējiem!

Kapitālisms nav ārstējams, nav labojams! ievēro to, vēlētāj!

18.02.2010.

18 Pilsoniska drosme un pilsoniska pļāpāšana tajā ziemā, kad sniegi sniga un putināja un sagrāva teoriju par globālo sasilšanu, kad svF sāka runāt ar Latviju vēlīgā

tonī un piesolīja nākamo aizdevumu, bet par vvF tika izdota nejauka grāmata, pēkšņi nez no kurienes izplatījās baisa vēsts par nozagtām un nopludinātām nodokļu un ienākumu deklarācijām. valdība pārsteigumā klusēja, vien Drošības policija draudēja ar krimināllietām datu pludinātājiem. bet tie, nelikdamies ne zinis, ik katru mīļu dieniņu piespēlēja Latvijas medijiem pa jaunai un svaigai informācijai. Pilsoniska aktivitāte taču ir apsveicama lieta!

Loģiski domājot, viņi trijās dienās jau paveikuši vairāk, nekā visi valsts dienesti divdesmit neatkarības gados. atmaskojuši korupciju augstākos līmeņos. Paveikuši KNaba, saba, ekonomikas policijas un vēl neskaitāmu kantoru un institūciju pienākumus.

Un tā nu informācija plūst. rīgas satiksmes amatpersonām aldziņas krīzes gados četru ciparu kombinācijās rakstāmas, preses sekretāre tv žurnālistam demonstrē vai visu demagoģisko instrumentu klāstu, vispirms noliegdama jebkuru saistību ar minētajiem cipariem, tad diplomātiski kāpdamās atpakaļ un beidzot savos vārdos sapīdamās.

Nākošajā dienā, kad dienas kārtībā rīgas siltuma amatpersonu algas un prēmijas 2009. gadā, tā vadītāji atzīst nodarījumu. 4 ata tā arī ziņo - rīgas satiksmē mīt daudz rijīgākas haizivis nekā rīgas siltumā. sarosījušies inteliģenti – glābt, kas glābjams. Pilsoniskas aktivitātes vārdā pilsoniski papļāpā. aktivitātes - virtuālas, ēteriskas un bezjēdzīgas. Gluži pretējas virtuālās pasaules virtuoziem 4ata. Kinorežisors J.streičs, žurnālists P. raudseps, vairāki citi sabiedrībā jau redzēti ģīmji organizē domu biedru grupu „Kopa”. Un runā viņi nu gluži kā politisko partiju kopa, 319 ko „vienotības” vārdā sauc. Nu, piemēram J.streičs saka – esot gudriem cilvēkiem jānāk kopā. brīnumu lietas! vai tad mūsu amatvīri nav gana gudri, shēmu shēmas izprātodami, projektu konkursus sev un savējiem izkārtodami, algas, prēmijas un siltus krēslus sev piemeklēdami.

Nu ja, laikam jau „vienotībā” ne visiem ar tām prāta spējām tik izcili, kā piemēram tP „ierindas biedram”, kurš kārtējo reizi atgriezies politikā un arī pievērš sev uzmanību ar skaistām runām. Latvijai esot jākļūst par izcilu ekonomiku.

Nu, viedi vārdi, vai tad ne? Un atšķirībā no „Kopas” un „vienotības” sirmais vilks ir vientuļnieks, bet gudrs, ai, cik gudrs! toties eiropas parlamentārietis JL pārstāvis K.Kariņš,

saklausījies svF uzslavu Latvijai – kā tad neslavēt nabaga muļķīšus, kas ļauj sevi aptīrīt līdz pēdējam kreklam – sper vaļā no eP tribīnes, pamācīdams Grieķiju. Lai braucot uz Latviju mācīties, kā pārvarēt krīzes. Grieķija gan i nedomā Kariņam paklausīt. Un iemesls nepavisam nav tālu jāmeklē. Gaisma tuneļa galā mums nespīd, lai kādas slavas dziesmas dziedātu valūtas fonda eksperti.

20.02.2010.

Valsts galvenā ierēdne un žurnālisti valsts kancelejas vadītāja veismanes kundze iejutusies teju vai teroristu ķērāja lomā. Gluži kā cietoksnis, bruņumašīna vai ugunsmūris viņa stāv un krīt par pārvaldes aparāta labklājību.

Pavisam nesen gan gadījās kundzei kļūme, kad eP komisijas vadītājai v.Paeglei telefona īsziņā viņa lika nosaukt žurnālistes vārdu, kas uzdrošinājusies publicēt valsts 20 kancelejas paredzēto tēriņu naudu no eiropas fondiem. Un vēl viņa bija piedraudējusi ar Drošības policijas iesaistīšanu, jo viņai, lūk, rūpot valsts drošība, kuru apdraudot žurnālisti, publicēdami konfidenciālu informāciju.

Kareivīga bija veismanes kundze, sasauca preses konferenci, gari un emocionāli izrunājās, bet redzēdama, ka atbalstītāji nesteidzas aplaudēt, kāpās vien atpakaļ, līdz paziņoja, ka noticis pārpratums un viņa nemaz nav domājusi traucēt drošībniekus.

Līdz šim taču viss bija ritējis kā pa diedziņu. Priekšniece neklapēja ne ar ausi, kad saeimā un valdībā daudz runāja par ierēdņu funkciju auditu, par optimizāciju un citādu ierēdņu tiesību un naudas maku aizskārumu.

Jūs domājat, veismanes kundze kaismīgi pretojās šādiem plāniem? Nu nē taču! viņa mīļuprāt runāja par atklātības likuma ieviešanu, caurskatāmību un citādām ierēdņu korpusam nepatīkamām lietām. runāt viņa prot. Un arī amatā pastāvēt prot. reiz ekonomikas garants Kalvītis gan bija sadūšojies izmest viņu no kancelejas ar visu krēslu, bet kā bija, kā nebija – pats tika izmests. tā nu valsts kanceleja bija paredzējusi eiropas savienības (es) struktūrfondu 2007.-2013.gada programmēšanas periodā kopā ar Finanšu ministriju tērēt 3 323 604 latus “atbalstam strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē”, 2 066 020 latus “administratīvo šķēršļu samazināšanai un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai”, kā arī 2 835 105 latus “publisko pārvaldes cilvēkresursu plānošanas un vadības sistēmas attīstībai”.

eiropas lietu komisija, ieraudzīdama šādus ciparus, pamatoti secināja, ka valsts pārvalde, saudzīgi izsakoties, ir mazspējīga. savukārt pēc Finanšu ministrijas (Fm) pārstāvju uzklausīšanas komisijas priekšsēdētāja pauda izbrīnu, kāpēc projektā ietvertās aktivitātes neietilpst civildienesta ikdienas pienākumos. “ar projektu valsts pārvaldē plānots ieviest funkcijas, kurām jau sen būtu bijis jābūt.”

21 Deputāti pauda šaubas par vairāku Fm iecerēto pasūtījumu lietderību. Piemēram, Fm grib pasūtīt pētījumus “par valsts finanšu vadības sistēmas atbilstību valsts pārvaldes iekārtas likumam un satversmei”, “par pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības sistēmu un tās pilnveidošanas iespējām”, salīdzinošu pētījumu “par dažādu pašvaldību izdevumu efektivitāti veselības, izglītības un labklājības jomās” un “valsts pārvaldes iestāžu vispārīgo administratīvo izdevumu efektivitātes izvērtējumu”. saklausījis žurnālistu murdēšanu valsts kancelejas sakarā, premjers nevarēja vairs klusēt. Ķerties āzim pie ragiem viņš vēl neuzdrošinājās, tāpēc nozīmēja komisiju KNaba bargās lēdijas Jutas strīķes vadībā, kurai jāizvērtē valsts galvenās ierēdnes pārspīlētā konfidencialitātes mānija un citas izrīcības. interesanti gan, vai arī šoreiz G. veismane aizrunāsies līdz romas pāvesta pieminēšanai, ar ko viņa pārsteidza klausītājus pavisam nesen.

23.02.2010.

Bankām – nauda, tautai – burbuļpūšana starptautiskais valūtas fonds (svF) uzdevis Latvijas valdībai stingrus mājas darbus – nodokļi nekustamam īpašumam jāpalielina, varbūt arī PvN, stingri jāsoda ierēdņi, kas piesavinājušies valsts naudu. interesanta matemātika – kurš pamanīsies sagrābt bada laika grašus – vietējie ierēdņi vai globālās bankas, ko stutē svF? Jā, par sagrābējiem viss būtu skaidrs, gan vieni, gan otri grābs un kamps, cik jaudas. skaidrs arī, ka parādus atmaksās tauta, kas ne tuvu nav stāvējusi orģiju galdam. svF parādās tad un tur, kur iKP gāžas bezdibenī, svF uzdevums ir šo gāšanos nobremzēt, lai vietējā iKP nokrišana 22 līdz nullei vienā valstī nepakļautu briesmām Lielo Kopproduktu. svF pilnīgi atklāti pārstāv kapitālu, kas ieguldīts lielveikalos un visā pārējā infrastruktūrā, bez kādas kopš 20. gadsimta vidus nevarot iztikt neviens civilizēts cilvēks.

Proti, neviens cilvēks nespējot paņemt rokās maizes gabalu,

par kuru nav samaksāts tik daudz, lai kaut daži asv centi šā pirkuma rezultātā neatgrieztos asv. Šī valsts sev piešķīrusi tiesības pārplūdināt pasauli ar neierobežotā daudzumā drukātiem dolāriem, kuri pa starpnieku ķēdi ir ieplūduši arī jebkura Latvijas lielveikala uzcelšanai iztērētajā naudā, kas tagad ir jāatdod.

No valstu vadītājiem tiek prasīts, lai viņi ļautu sevi uzpirkt ar treknāko no dažiem treknajiem gadiem, kādi iestājas ikvienā valstī aizdevumu saņemšanas periodā. treknie gadi saucas par attīstību, ko finansē privātās bankas un koordinē Pasaules banka (Pb). Pēc tam būtu jāseko aizdevumu atmaksas faktiski nebeidzamajam periodam, bet reāli mēdz izcelties lielveikalu un citu rietumu stila objektu demolēšana kā deklarācija, ka savu naudu amerikāņi atpakaļ nedabūs.

Kur tā notiek (briest), uz turieni dodas svF ar mērķi atrast tādu ministru, ģenerāli, garīdznieku vai bandītu bez šādiem goda nosaukumiem, kurš apņemsies nodrošināt asv ieguldītā kapitāla atdevi. ieguldītās naudas atgūšana arī maksā naudu. Šos izdevumus sauc par svF aizdevumu fonda izraudzītajam teritorijas pārvaldniekam un pārvaldes aparātam, kura pastāvēšanas jēga ir valstij uzkrauto parādu piedzīšana no valsts iedzīvotājiem. visbiežāk par šādu parādu piedzinēju kļūst valstī jau esošā valdība. Pasaulē nav bijis daudz tādu valdību, kas būtu mēģinājušas nepieņemt uz asv dolāriem bāzētos aizdevumus. Šādu grēkāžu sodīšana bija amerikāņu organizētie iebrukumi irākā un afganistānā. Lai arī cik mazā mērā tur sasniegti oficiāli deklarētie mērķi, šie uzbrukumi droši vien atmaksājas, 2 iebiedējot citu valstu vadoņus, lai viņi pieņemtu asv dolārus vispirms no Pb un pēc tam no svF. ar valstiskā terora akcijām asv nodrošina saviem dolāriem noietu.. reāli svF un pārējā kreditoru kompānija atgūst ieguldījumus tikai no turienes, kur norēķināšanās notiek ar dabas resursiem, bet dolāri kalpo par to uzskaites mērvienību. teorētiski tādu pašu kapitāla atdevi varētu sasniegt no valsts, kuras iedzīvotāji daudz strādātu un maz tērētu, t. i. – slikti dzīvotu. Par darbu svF izpratnē jāsauc tikai eksportējamu preču ražošanu, bet kur tad šīs preces lai liek? tāds pats strupceļš atklājas arī no otras puses. Ja Latvijā strādātu tik daudz un tērētu tik maz, kā tas notiek Ķīnā, tad Latvija līdzīgi Ķīnai būtu svF kreditore, nevis parādniece. Kur tad varētu likt kapitālu, ja visi spētu būt kreditori?

Uz brīdi pretrunas atrisina pietiekami straujš iKP pieaugums, kurā var ieskaitīt gan reālās ražošanas

palielināšanos, gan patēriņa un cenu burbuļu izplešanos. svF gribētu sabalansēt šīs iKP pieauguma komponentes tā, lai Latvijā vairāk attīstījusies ražošana kompensētu burbuļpūšanu svF mītnes zemē asv. Īstenībā ražošanas pieauguma Latvijā nav, tāpēc svF izliekas neredzam reālo situāciju, apsveic Latviju ar panākumiem ekonomikas stabilizēšanā un izsniedz kārtējo aizdevumu kā injekciju mirstošam slimniekam.

Kamēr Latvijā strādā (liel)veikali un ūdensvads, kreditoriem nav jāatzīst par zaudētu nauda, kas aizdota Latvijas valstij un privātajiem parādniekiem. Pasaules finanšu sistēmas saimnieki to prasa no svF, un svF izpilda.

6.03.2010.

24

Melnais caurums. Bet kur nauda?

25 Dr. Maikls Hadsons (Michael Hudson), Misūri universitātes (Kanzassitija) ekonomikas profesors, Saskaņas Centra iniciētās Latvijas Reformu Darba grupas (RTFL, www.rtfl.lv) eks, Ņujorkas fondu biržas un lielāko banku analītiķis, ASV, Kanādas, Ķīnas, Islandes un Latvijas valdību ekonomikas konsultants, daudzu grāmatu autors, ieskaitot „Super-imperiālisms:” „Amerikas impērijas ekonomikas stratēģija” (Pluto Press, 2002).

Noziedzīgās Nodomu vēstules maikls Hadsons. Latvijas stokholmas sindroms Hadsons uzskata, ka Otrais pasaules karš bijis saudzīgāks pret Latvijas valsti nekā tas, ko patlaban ar to dara politiķi, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm. eksperts velta asu kritiku finanšu ministram einaram repšem (JL) un Latvijas bankas vadītājam ilmāram rimšēvičam, kuri ar patlaban īstenoto politiku tikai vēloties samazināt cilvēku algas, veicināt cilvēku aizbraukšanu un padziļina depresiju. m.Hadsons esošo situāciju Latvijas ekonomikā un sadarbību ar finansējuma aizdevējiem (svF un es) raksturo ar psiholoģisku terminu “stokholmas sindroms”, kas raksturo situāciju, kad nolaupītais psiholoģiski pieķeras savam nolaupītājam.

1.

Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi eiropas savienības un svF politika, kas nosaka, ka tās nodokļu politikai un finanšu programmai jāatbilst Zviedrijas un citu ārvalstu banku interesēm.

Latvijas pakļāvība šai ziņā ir līdzvērtīga tam, ko psihologi sauc par stokholmas sindromu – ķīlnieku identificēšanos ar savu nolaupītāju. Latvijas ekonomika šodien ir kļuvusi par ķīlnieci ārvalstu kreditoriem, kuri ir izsnieguši apšaubāmus aizņēmumus un šobrīd tiecas piespiest Latvijas valdību uzvelt 26 smagu nastu nācijas spējai nodrošināt izaugsmi nākotnē, turklāt iznīcinot arī šī brīža ekonomikas jau tā novājināto spēju augt un konkurēt.

Katrs atsevišķs ķīlnieks pieņem šādu pakļāvības modeli baiļu vadīts, ticot, ka izdzīvos, ja vienkārši izpildīs to, ko nolaupītājs liek.

2.

Nācijai, savukārt, ir citas alternatīvas: tā spēj augt un sasniegt starptautisku konkurētspēju. taču Finanšu ministrija un šī brīža ekonomisko procesu vadītāji tai sasien rokas aiz muguras, sagraujot cerības uz ekonomikas atgūšanos.

Divas šā gada vēstules starptautiskajam valūtas fondam jau gandrīz uzlikušas šādu zīmogu valsts nākotnei. 2008. gada 18. decembra Latvijas „Nodomu vēstule” svF ir šokējoša. vēstule sākas ar savu kļūdu uzskaitījumu, t.i. pārlieku pretimnākšanu Latvijas darbaspēkam, tā dzīves standartu pārāk strauju paaugstināšanu, kā arī neļaušanu nekustamā īpašuma cenām izaugt pietiekami augstu, lai izdotos glābt ārvalstu bankas no zaudējumiem no to bezatbildīgi

izsniegtajiem kredītiem. tālāk Nodomu vēstulē tiek solīts spert pašiznīcinošus soļus – samazināt valsts sociālo budžetu un kļūt biznesam vēl draudzīgākiem (proti, darbaspēkam vēl nedraudzīgākiem) nekā līdz šim, kā arī sniegt lielākas nodokļu privilēģijas ārvalstniekiem. rezultātā Latvija tiek vēl vairāk noslogota ar parādiem, vienlaikus sašaurinot valsts atbalstu, kurš nepieciešams, lai atslogotu privāto sektoru un nodrošinātu konkurētspējas pieaugumu.

Jau no pirmās rindkopas (1.punkts) 18.decembra vēstule kā Latvijas problēmu kļūmīgi pasniedz „tūlītējas likviditātes grūtības”. Kā to skaidri formulējuši asv nekustamo īpašumu un finanšu „burbuļa” pētnieki, šādā veidā pagaidu likviditātes problēma tiek konstatēta daudz nopietnākas maksājumu bilances problēmas vietā.

27 iemesls tam, kādēļ strauji pieaug hipotekāro kredītu ņēmēju maksātnespēja, nav ‘likviditātes’ trūkums, bet gan nekustamo īpašumu pārmērīgi augstā iegādes cena. Jaunu kredītresursu pieejamība neatrisinās problēmu, jo ievērojama daļa nekustamo īpašumu kapitāla jau ir negatīva, respektīvi, hipotekārā kredīta atlikums pārsniedz ķīlas tirgus vērtību.

3. Ņemot vērā, ka ekonomika sarūk, ir izslēgta iespēja, ka šī problēma varētu būt īslaicīga. būtībā 5.punkts arī norāda, ka 2007. gadā „konkurētspēja ir turpinājusi pazemināties” un ārējais parāds – pieaugt. ārējais parāds pieaug, jo tas finansē neilgtspējīgu situāciju, kuru vēstule valūtas fondam apzināti sagroza, manā izpratnē – gandrīz noziedzīgā mērā. Šāds skaidrojums ir noziedzīgs, jo patiesi, ja starptautiskajam aizņēmumam Nav vis jāatrisina īslaicīgs likviditātes deficīts, bet gan strukturāla problēma – t.i. krīze privāto nekustamo īpašumu īpašnieku kredītattiecībās ar ārvalstu bankām –, tad aizņēmumi nevar tikt atmaksāti līdz ar aktīvu (asset) vērtības atgūšanos. tie atmaksājami, valdībai vēl stingrāk sažņaudzot pašmāju ekonomiku ar nodokļiem, kas to vēl vairāk sašaurinās un iedzīs vēl dziļākos parādos. tas būtībā ir izklāstīts atlikušajās svF adresētās vēstules rindkopās. vēstules autori 4. punktā min Latvijas „izaugsmi” 9% apmērā. taču tas, kas auga, bija parāds, nevis ekonomika klasiskajā izpratnē, proti, nevis ekonomikas progresējoša spēja ražot preces un pakalpojumus. Cilvēki aizņēmās pret nekustamā īpašuma un citām ķīlām, kuru cenas tika mākslīgi

celtas ar ārvalstu kredītu starpniecību. tā bija aizņemšanās patēriņa, nevis investīciju nolūkiem. Un tā nav izaugsme. tā ir vienkārši ieslīgšana parādos. turklāt vēstules 8. punkts līdz 2011.gadam paredz oficiālā parāda pieaugumu vēl par 7.5 miljardiem eiro. 9. punktā solīt pakāpenisku ekonomisku atgūšanos vidējā termiņā nav nekas cits kā melna kaķa meklēšana tumsā.

28 5. punktā uzsvērts, ka „tika paplašināta nekustamo īpašumu darījumu aplikšana ar nodokļiem”, taču netiek precizēts, kā tas tika darīts. iemesls ir gana skaidrs. Latvijas soļi šai virzienā ir bijuši tik nenozīmīgi, lai tiem būtu vien margināla nozīme.

6. punktā solīts „stiprināt” Latvijas īstenotās politikas. taču neveiksmīgu politiku intensificēšana stāvokli padara tikai ļaunāku!

11. punktā tiek runāts par starptautisku revidentu nolīgšanu saistībā ar Parex izlaupīšanu, bet neviens nerunā par neatkarīgas ārvalstu izmeklēšanas kolēģijas piesaisti, kā tas analoģiskā situācijā tika izdarīts Īslandē.

12. punktā Parex sabrukums nodēvēts kā „negaidīts”.

Jebkas ir negaidīts, ja ekonomikā valda tāds brīvais tirgus, kādu centrālās bankas pārstāvji pauž savā vēstulē Valūtas fondam. viens no būtiskākajiem punktiem vēstulē ir punkts Nr.16, kura īstenošana deformētu Latvijas politiku un padarītu neiespējamas jebkādas reformas. Pārsteidzošā kārtā – un pretrunā visiem klasiskās ekonomikas un rietumu sociālfilozofijas kanoniem – vēstulē tiek solīts „attiecīgi koriģēt nodokļu politiku, lai nodrošinātu, ka banku kreditori saglabā ilgtermiņa atbalstu dzīvotspējīgām bankām”.

4 Līdz ar to Latvijas stratēģijā noteicošā vieta pirmkārt atvēlama fiskālajai politikai, visas tās naudas plūsmas, kuras netiek apliktas ar nodokļiem, atstājot kapitalizēšanai banku kredītos. Patiešām, 22. punktā atzīts, ka Latvijas „nodokļi uz nekustamo un citu īpašumu ir krietni zem OeCD vidējā līmeņa”. taču risinājums ir „atteikties no atvieglojumiem šā nodokļa piemērošanā, lai tādējādi paplašinātu nodokļu bāzi”.

Tātad visvairāk finansiāli cietīs tieši tie nekustamo īpašumu īpašnieki, kas paši šo īpašumu izmanto, īpaši 329 dzīvojamo platību īpašnieki, nevis tie īpašnieki, kas savā

īpašumā nedzīvo vai to neizmanto, vai tie, kas bezatbildīgi ieķīlājuši savu īpašumu.

Darbaspēkam nelabvēlīga nostāja izskan arī 29. punktā: „mēs esam stingri apņēmušies ierobežot atalgojumu, kas, mūsuprāt, ir visefektīvākais instruments konkurētspējas atjaunošanai un ārējās ievainojamības mazināšanai.”

Pārmērīgs Latvijas iedzīvotāju ienākumu apjoms tiek maksāts par dzīvošanas un darba telpām, kuru cena ir maksimizēta, jo Latvija netaksē nekustamo īpašumu. atrašanās vietas radītā rente (rent-of-location), no kuras atsakās nodokļu iekasētājs, tiek izmantota, lai uzturētu banku aizdevumus. tā rezultāts ir ne vien augstais, Latvijas darbaspēka un biznesa konkurētspēju graujošais īres maksu līmenis, bet arī nediferencētais nodoklis (flat tax) uz darbaspēku un darba devēju, kas „izceno” Latvijas darbaspēku ārā no globālā tirgus.

Latvijas Bankas vēstule SVF tādējādi balstās uz neoliberālās ekonomikas teorijas blēņām.

Citādi tas nav pasakāms. tā uzstāda viltus diagnozi „grēksūdzes vēstules” rakstīšanas procesā, kaisot sev pelnus uz galvas par to, ka Latvija nav bijusi vēl pakalpīgāka ārvalstu baņķieriem, kas veido svF klientūru. Šī vēstule piesaka ekonomisku karu Latvijas darbaspēkam un industrijai. atalgojuma samazināšana valsts sektorā par 15 % (Punkts 29) pamatoti vainagojās ar šā gada iedzīvotāju protestiem. Šāda pieeja ir tiešs kontrasts, piemēram, prezidenta Obamas taktikai – deficīta tēriņiem, lai veicinātu valsts izķepurošanos no parādu radītas depresijas. augstāk minētā rindkopa raksturo atalgojumu kā „līdzšinējā ekonomiskā uzplaukuma posmā pārāk strauji augušu”, bet tajā nav ne vārda par nekustamo īpašumu cenām – par burbuļekonomiku – kuru sponsorēja Latvijas pašiznīcinošā nodokļu politika.

0 5 vēstules noslēgumā paustā apņemšanās, ka, „paaugstinot darba tirgus elastīgumu” (kas ir eifēmisms algu pazemināšanai un, tādējādi, iekšējā tirgus vēl dziļākai sašaurināšanai) un likvidējot „administratīvo slogu privātajam sektoram” (jau tā no regulējuma atbrīvotās ekonomikas precīzs raksturojums), tā veicinās destruktīvo neoliberālo Lisabonas programmu, ir vien pēdējais punkts sagrāves plānā.

Latvijas vienošanās nosacījumos ar svF izpaliek atzinumi par to, cik ačgārna ir bijusi tās politika kopš neatkarības atjaunošanas.

Šī vienošanās iztēlojas, ka vienīgais veids, kā nodrošināt Latvijas sekmes, ir iemest to klēpī ārvalstu bankām un investoriem, piesaistot tos ar vietējo standartu pazemināšanu, nevis plaukstoša iekšzemes tirgus radīšanu. Šāda pieeja faktiski deformē visu starptautiskās konkurētspējas būtību.

Līdzīgi kā 1991. gadā Latvija nodeva ražotnes un infrastruktūru to menedžeru rokās, tā būtu varējusi atdot saviem iedzīvotājiem to apdzīvotos mitekļus. No zemas īpašuma cenu bāzes, ekonomikai augot, valsts būtu varējusi balstīt tās nodokļu sistēmu uz pieaugošās zemes un sabiedrisko pakalpojumu vērtības.

Tas būtu devis Latvijai iespēju pilnībā izvairīties no darbaspēka un industrijas aplikšanas ar nodokļiem.

Latvija un tās kaimiņvalstis Baltijā varēja kļūt par Eiropas konkurētspējīgākajām ekonomikām, pateicoties mantojumā saņemtajiem mitekļiem un biroju ēkām, komunālo pakalpojumu infrastruktūrai, transporta un komunikāciju sistēmām, kas bija brīvas no parādiem un brīvas no privātīpašniekiem, kas monopolizē šo aktīvu bezmaksas rentes (free lunch). valdība būtu varējusi racionalizēt valsts uzņēmumu pārvaldību un realizēt tādu nodokļu sistēmu, pie kādas 1 klasiskie ekonomisti un Progresīvās ēras sociāldemokrāti bija vienprātīgi nonākuši jau pirms gadsimta. taču Latvijas valdība ir rīkojusies kā ārvalstu banku un īpašumu spekulantu lobijs. tā vietā, lai apliktu ar nodokļiem īpašumu nomas vērtību un infrastruktūru, lai tādējādi ierobežotu šo naudas plūsmu kapitalizēšanu banku kredītos, Latvija aplika ar nodokļiem savu darbaspēku un darba devējus. tas vēl vairāk paaugstināja dzīves un uzņēmējdarbības dārdzību. Faktiski Latvijas nodarbinātības nodokļi bijuši tik augsti, lai stimulētu arvien masveidīgāku darbaspēka emigrāciju un lai augsto izmaksu dēļ izspiestu vietējo ražošanu ārā no pasaules tirgus.

6Vēstules Fondam nodemonstrē, ka centrālā banka un Finanšu ministrija vēl arvien nav apzinājušās kļūdas, kuras tās pieļāvušas. Tas gan nepārsteidz, jo šodien valdības darbu vada tie paši cilvēki, kas pieļāva sākotnējās kļūdas 1990. gados. tālab arī mēs dzirdam, ka viņus „pārsteidzis” fakts, ka viņu rožainās prognozes nav piepildījušās praksē. Šīs prognozes

ir bijušas kļūdainas tāpēc, ka balstītas ačgārnā ekonomiskajā analīzē, kas novedis pie ačgārnas nodokļu un ekonomiskās politikas. viņu „risinājums” ir apgalvot, ka darbaspēkam nedraudzīgā valsts politika ir bijusi pārmērīgi dāsna un šim pašam darbaspēkam nepietiekami nedraudzīga. viņu favorītisms attieksmē pret ārvalstu bankām un kreditoriem, lūk, tomēr nav bijis pietiekami dāsns. Un visļaunākais, viņu plāns ir valdībai īstenot plašu nodokļu paaugstināšanas politiku, kas, savukārt, ierobežos ekonomikas atgūšanos. tas viss turklāt tiek pasniegts kā „atveseļošanās programma”, taču rezultāts ir tieši pretējs. tas izvirza jautājumu, kāda ir es un svF atbildība par atbalstu tik nepareizai finanšu politikai. Latvijas kļūdas ir tās ārvalstu kreditoru ieguvums.

2 Rezultātā mēs cieši pietuvojamies „odiozo parādu” (odious debt) jēdzienam, tas ir, parādsaistībām, kuras valstij uzveltas ar viltus motīviem, lai iztukšotu tās ekonomiku, nevis lai kalpotu par produktīvu kredītu, kas sekmē tās izaugsmi, attīstot ražošanas līdzekļus, ar kuru palīdzību iespējams gūt eksporta ieņēmumus, kas, savukārt, ir vienīgais ārvalstu valūtas avots šo parādu atmaksai. tā vietā, lai veicinātu Latvijas ekonomisko neatkarību, šī gada sākumā ar svF noslēgtā vienošanās ar tajā ietverto fiskālo un ekonomisko programmu draud Latvijas iedzīvotājus uz veselu paaudzi nolemt parādu verdzībai.

Pārejot pie 27. jūlija Nodomu vēstules, dažos vārdos tās saturu izteiktu formula „SVF – Latvijai: varat kaut nosprāgt!” tās bezmērķīgās, vienu un to pašu no jauna atkārtojošās rindkopas apliecina, ka Finanšu ministrija ir pilnīgā neziņā par to, kas darāms, un ir „pārsteigta” par „negaidīto” lejupslīdi, kuru, šķiet, paredzējuši visi, izņemot pašus nācijas nekompetentos vadītājus. sākotnējā svF programma solīja vien 5 % iKP sarukumu, taču ir novedusi pie 18 % reālā iekšzemes kopprodukta krituma (skat. 9. punktu).

7 Jaunā Nodomu vēstule (1. punkts) sākas ar skaidrojumu par to, kā valsts ir klausījusi es, svF un to reģionālajiem „partneriem”, ar ko galvenokārt domāti tās kreditori.

Tiek atzīts, ka „ekonomikas

vide strauji pasliktinājusies”, taču netiek skaidrots, ka tas ir pašreizējās ES-SVF vadībā īstenotās programmas tiešs rezultāts.

Līdz ar to vēstules sūtītāji nesaskata, ka šī brīža nodokļu un finanšu politika draud vēl vairāk sarežģīt apstākļus, grūžot ekonomiku arvien dziļāk ārējo parādu jūgā.

3. punkts uzteic „pilnveidotās maksātnespējas procedūras”, kuru ietvaros valsts līdzekļi tiek izmantoti, lai ļautu hipotekārajiem parādniekiem norēķināties ar ārvalstu kreditoriem. Šajā punktā gan nav minēts gan svF, gan es neapšaubāmi zināms fakts, proti, ka no tā ieguvējas ir ārvalstu bankas. iekšzemes debitori nav paturējuši nevienu latu no valsts finansējuma, sekojot eK ekonomikas un monetāro lietu komisāra almunjas uzstājīgajai prasībai, ka tās palīdzība izmantojama citu es dalībvalstu, nevis pašmāju ekonomikas interesēs.

27. jūlija vēstules 4. punkts novērš uzmanību no Latvijas ilgtermiņa strukturālā tirdzniecības deficīta, vēstot par tekošā konta pārpalikumu. minētais fakts ir skaidrojams ar depresiju, kas liedz vairumam valsts iedzīvotāju iespēju turpināt iegādāties importa preces un pakalpojumus.

Pamatresursu krājumi ir izsīkuši, un nozīmīgu bilances netirdzniecības (non-trade) posteni, kurš nodrošina naudas ieplūdi, veido Latvijā darbu atrast nespējušā un tāpēc emigrējušā darbaspēka naudas pārvedumi (remittances) atpakaļ uz Latviju. bet nopietnākais fakts ir tas, ka šis šķietamais tekošā konta pārpalikums ir maldinošs. Problēma slēpjas faktā, ka ap 90 % Latvijas kopējā iekšējā parāda ir denominēti ārvalstu valūtā (galvenokārt, eiro un sterliņu mārciņās). tas nozīmē, ka tā kredītprocentu un amortizācijas maksājumi reāli ir maksājumi ārzemniekiem. Šī politika ir pretrunā ar labas ekonomikas pārvaldības zelta likumu: neaizņemties cietā valūtā, ja ieņēmumi un maksājumu avoti ir potenciāli ‘mīkstā’ iekšzemes valūtā. Neievērojot šo principu, jebkura valsts riskē ar strauju un totālu bankrotu valūtas devalvācijas gadījumā. Īslandieši guva šo mācību pagājušā rudenī, kad saruka viņu valūtas vērtība un hipotēku maksājumiem pēkšņi tika pievienoti papildu 19 %, kā pamatsummai, tā arī kredītprocentu maksājumiem!

8 svF-es programmai turpinot vājināt valsts starptautisko pozīciju, Latvijai, lai to novērstu, ir jārīkojas kā suverēnam 4 starptautisku tiesību subjektam un jādenominē savi parādi savas valsts valūtā. Šobrīd, kad nacionālās valūtas sāk šķobīties arī citur pasaulē, to sāk saprast arī citas valstis, kuras ir līdzīgā situācijā kā Latvija. Līdz brīdim, kad Latvija sāks īstenot šādu politiku, tai jānorāda iekšējais ārvalstu valūtā denominētais parāds kā „ārējās saistības” un eiro izteiksmē aprēķinātos parāda apkalpošanas un citus maksājumus jātraktē (vismaz) kā papildposteni (memorandum item) tās maksājumu bilancē. bez šādas informācijas reālistisks tās starptautiskās pozīcijas atspoguļojums nav iespējams.

Pievēršoties iekšzemes ekonomikai (7. punkts), premjerministrs, finanšu ministrs un centrālās bankas vadītājs atzīst, ka „ekonomikas recesija ir daudz dziļāka nekā tika prognozēts posmā, kad pirmoreiz saskaņoja programmu”.

Pašu nespējai prognozēt gan bija jāvērš viņu uzmanība uz faktu, ka tieši viņu „zāles” pamatā ir bijis tas faktors, kas situāciju padarījis vēl smagāku. taču šīs amatpersonas neatzīst nekādu atbildību. tā vietā vēstules parakstītāji uzsver, ka nav pietiekami samazinājuši valsts budžeta izdevumu daļu un pazeminājuši algas, kā arī nav radījuši ārvalstniekiem pietiekami daudz iespēju gūt peļņu. Citiem vārdiem, iepretim ekonomiskajam sabrukumam viņu risinājums ir – to vēl vairāk padziļināt, valdībai savelkot jostas veidos, kas līdz šim bija raksturīgi tikai noplicinātām trešās pasaules parādnieku valstīm. acīmredzot iztēlojoties, ka tas cels konkurētspēju, 8. punktā vēstules autori lepojas, ka „ir sākusies iekšzemes algu un cenu korekcija”. bet realitāte ir tāda, ka sarūkošs iekšzemes tirgus liks arvien lielākai daļa resursu nīkt dīkstāvē un veicinās arvien ievērojamāku darbaspēka un kapitāla aizplūdi uz ārzemēm.

Pretējs piemērs ir asv izvēlētā pieeja cīņā ar ekonomisko lejupslīdi – valdības izdevumu palielināšana ekonomikas stimulēšanai. Jau pusgadsimtu rietumos tā ir bijusi vispāratzīta politika. tā pieņemta par mūsdienu makroekonomisko modeļu pamatu.

5 Taču vēstules galvenie autori – finanšu ministrs Einārs Repše un Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimševičs pieturas pie diskreditētajiem neoliberālajiem taupības plānošanas principiem, kuriem ir maz piekritēju citās valstīs. Viņu nolūks acīmredzot ir vēl vairāk padziļināt

Latvijas depresiju, pazemināt dzīves līmeni, apcirpt algas, sašaurināt iekšējo tirgu un veicināt vēl plašāku emigrāciju un kapitāla aizplūšanu.

Gandrīz vai šķiet, ka Otrais pasaules karš bija saudzīgāks pret Latviju nekā tas, ko šodien ar valsti dara tās vadītāji.

9 autori, šķiet, tomēr apzinās savas programmas bezsaturīgumu. tie pauž vārgas cerības uz ekonomikas atlabšanu kaut kad nākamā gada beigās (9. punkts), bet tajā pašā laikā demonstrē šaubas par šo prognozi, atzīstot, ka saistībā ar šo pieņēmumu pastāv „ievērojama nenoteiktība”. izskatās, ka nākamā gada ziņojums svF ietvers jaunus „pārsteigumus” par „negaidītu lejupslīdi”, kas, savukārt, dos iedvesmu tālākiem algu samazinājumiem, turpinot dzīt iedzīvotājus arvien dziļākā nabadzībā. svF vēstules autori nerada pārliecību par savām aritmētikas spējām, kad apgalvo, ka nākamajā gadā paredzama tālāka „darba samaksas samazināšanās”, turpat atrunājoties, ka „to īpatsvars nacionālajā ienākumā” nemainīšoties. tas nozīmē, ka jāsarūk ienākumam. viņi cer, ka tas veicinās cenu kritumu, taču, kā tas raksturīgi mazai ekonomikai, Latvijas cenu līmeni nosaka importa cenas un, tādējādi, globālie faktori. Pieprasījuma kritums Latvijā neradīs degvielas, pārtikas vai cita veida importa cenu pazemināšanos.

Latvija seko kļūdainam ekonomiskajam modelim – diskreditētajam taupības plāna modelim, kas licis citām valstīm izvairīties no svF centralizētajiem plānotājiem kā no mēra.

6 Latvijas atbalsts šādai plāna ekonomikai – faktiski ārvalstu kreditoru un svF birokrātu interesēs plānotai ekonomikai – visticamāk nav tas, pēc kā valsts tiecās, kad atguva neatkarību. atkarība no ārējās tirdzniecības un ārvalstu banku kredītiem nav ekonomiskā neatkarība.

Jāšaubās, vai padomju birokrātijas roka bija smagāka nekā tā, ko valstij uzlikusi svF finanšu birokrātija. Kalpošana tās ideoloģijai strauji ved Latviju uz politiskās neatkarības, kā arī ekonomiskās suverenitātes zaudēšanu.

Latvijā kāds itin labi varētu jautāt, kāpēc pasaules bagātākās valstis ir visefektīvākās eksportētājas, kamēr valstis ar zemāko dzīves līmeni ir nekonkurētspējīgas un visvairāk atkarīgas no importa? tirdzniecības teorijas 250 gadu ilgā pieredze apliecina to, ko jau 19. gadsimtā pazina kā „augsto algu ekonomikas” doktrīnu. algu pieaugums iet roku rokā ar

augstu darba ražīgumu, jo labi atalgots darbaspēks ir labāk izglītots, veselāks un labākos apstākļos dzīvojošs darbaspēks. savukārt, valsts investīcijas infrastruktūrā sekmē ekonomisko konkurētspēju, pazeminot pamatpakalpojumu izmaksas privātajam sektoram.

10 Latvijas valdība, turpretim, sola apcirpt valsts izdevumus un celt nodevas tik drastiski (11. punkts), ka kļūst apšaubāmas jebkuras izredzes uz ekonomikas atveseļošanos, palielinot Latvijas eksportu vai aizstājot importu ar pašmāju produkciju.

12. punktā tiek solīts ar augstākām cenām izspiest pēc iespējas vairāk līdzekļu no valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem un infrastruktūras, lai – uz Latvijas iedzīvotāju – sabiedrisko pakalpojumu lietotāju rēķina – pieaugtu valdībai izmaksājamās valsts uzņēmumu dividendes. Šis punkts arī sola sekot Pasaules bankas rekomendācijām, kas, ņemot vērā Pasaules bankas pēdējo 50 gadu destruktīvo politiku, nav tālu no lēmuma izdarīt ekonomisko pašnāvību. vēstulē paustais solījums „paaugstināt efektivitāti” veselības aprūpes jomā 7 nozīmē samazināt veselības aprūpes finansējumu uz vienu iedzīvotāju.

Uzskatu, ka tieši šī ir vēstules visnetaisnīgākā sadaļa. runājot par „efektivitāti”, tai būtu detalizēti jāpaskaidro, tieši par cik gadiem veselības aprūpes budžeta griezienu rezultātā samazināsies Latvijas iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. vai par trīs gadiem? Par pieciem? Šie ir atbilstošie statistikas rādītāji tai destruktīvajai neoliberālajai politikai, kas tika īstenota veselības aprūpes un medicīnisko pakalpojumu nozarē Krievijā – kuri saskaņā ar demogrāfu aplēsēm nākotnē radīs postījumus, kas ir lielāki nekā Krievijas zaudējumi Otrajā pasaules karā.

Par cik, salīdzinot ar attiecīgajiem rādītājiem vidēji es, pieaugs sirds infarktu, epilepsijas lēkmju un citu smagu slimību incidence Latvijā šo „efektivitātes” uzlabojumu rezultātā?

Par 10 procentiem? 20 procentiem? Cik ārstiem un medmāsām būs jāemigrē pēc tam, kad valdība tos atlaidusi no darba?

Kad vēstules autori runā par augstākas efektivitātes izspiešanu no valsts iedzīvotājiem, lai tādējādi nomaksātu savus parādus svF, tiem ir atbildība sabiedrības priekšā detalizēti izskaidrot, kādu efektivitāti viņi plāno sasniegt

pazemināta dzīves līmeņa, minimālas veselības aprūpes, pieaugošas saslimstības un tādējādi sarūkoša iedzīvotāju skaita apstākļos. esmu pārliecināts, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas dzirdēt atbildes uz šiem jautājumiem.

Gluži tāpat sabiedrība pieprasa atbildi uz jautājumi par drastisko valsts izdevumu samazināšanu izglītības jomā. Par cik pieaugs Latvijas iedzīvotāju maksa par izglītību?

11 Cik liela būs iedzīvotāju daļa, kurai kļūs nesasniedzama iepriekš pieejamā augstākā izglītība?

8 izvēle šeit ir starp norēķināšanos ar ārvalstu kreditoriem un Latvijas ekonomikas attīstīšanu. Nodomu vēstule valūtas fondam atturas detalizēti aprakstīt, cik lielā mērā patiesībā šīs valsts reālā ekonomika tiks upurēta, lai atmaksātu parādus ārvalstniekiem.

Vēstule izklausās gandrīz tā, it kā Latviju būtu pakļāvuši ārvalstu iekarotāji.

Protams, iekarošanas līdzekļi vairs nav militāri. tie ir finansiāli. Latvieši netiek no jauna pakļauti dzimtbūšanā, no kuras tie pagātnē atbrīvojušies; tās vietā viņiem ir dodama izvēle dzīvot, kur tie vēlas, iet jebkurā skolā, kur tie vēlas, un saņemt jebkuru medicīnisko pakalpojumu, taču, lai to atļautos, tiem uz mūžu jāiet parādu verdzībā. viņiem un pārējai Latvijas ekonomikai ir jāziedo tuvākās paaudzes, lai izkļūtu no parādu jūga, kurā tos pārdevuši kungi, kas parakstījuši vēstuli Fondam.

Pēdējā sadaļa 17. punktā ir finanšu atombumba: „mēs ievērojami stiprināsim Finanšu ministrijas pilnvaras…” Šīs ir tās pilnvaras, kas kalpos Latvijas nodošanai parādu jūgā tās ārvalstu kreditoriem, un tas viss – „brīvā tirgus” vārdā. ieceres par to, kā tieši ekonomika ir ierobežojama, izteiktas 21. punktā. Šis punkts ir triumfa dziesma tādas jaunas oligarhijas radīšanai, kam privātu interešu vārdā paredzēts valdīt 21.gadsimta Latvijā līdzīgi, kā to praktizēja vācu un citu nāciju kakla kungi iepriekšējos gadsimtos. arī mūsdienu pasaulē nekustamais īpašums ir katras nacionālas ekonomikas nozīmīgākā daļa, un zeme ir būtiskākā šīs kategorijas sastāvdaļa. ilgus gadsimtus, faktiski jau kopš senajā mezopotāmijā pirms četrtūkstoš gadiem sāka veikt saimniecisko uzskaiti, zemes rente ir bijusi nodokļu ieņēmumu pamatavots.

Diemžēl tieši šajā jomā Nodomu vēstule izrādās vismaldinošākā.

Piemēram, kaut arī tā sola paplašināt nodokļu bāzi, lai

tajā ietvertu kapitāla pieaugumu no darījumiem ar nekustamo 339 īpašumu, vēstulē nav indikāciju par to, vai valdība mēģinās labot situāciju ar bēdīgi slaveno caurumu likumdošanā, kas ļauj īpašumu piederību reģistrēt ‘ārzonās’, nevis Latvijā. vēstulē paustais solījums paplašināt nekustamā īpašuma nodokļu bāzi izrādās galvenokārt orientēts uz mājsaimniecībām, kurām pieder savs īpašums, nevis uz nekustamo īpašumu lielspekulantiem, kuriem arī pieder liela daļa valsts nekustamā īpašuma. bet vislielāko izbrīnu izraisa nodoms, sākot ar 2011. gadu, celt nekustamā īpašuma nodokli tikai par „aptuveni 3 % līdz 1 % no iKP. 12 vairumā valstu zemes rentes vērtība vien ir tuva 10 % no iKP. tādējādi valsts finanšu vadītāji atstāj neapliktu ar nodokļiem desmit līdz piecpadsmit reižu lielāku daļu par apliekamo, kas, savukārt, tiek izmantota, lai saņemtu banku aizdevumus, galvenokārt, no ārvalstu banku meitas bankām ārvalstu valūtās denominētu hipotekāro kredītu formā.

Uz to nevar raudzīties citādi kā vien ar sašutumu. Šis solis iemieso atkāpšanos no klasiskās politiskās ekonomikas un ekonomiskajām reformām gadsimta, pat divu gadsimtu garumā, sākot no adama smita un līdz Džonam stjuartam millam un viņu sekotājiem. tā nav „brīvajā tirgū” balstīta nodokļu sistēma. tā tiecas radīt jaunu oligarhiju. Un Latvijas apstākļos šo oligarhiju veidos nevis pašmāju un ārvalstu investori, bet gan ārvalstu bankas (un Latvijas pavalstnieki ar ārvalstu valūtu kontiem), kas izsūknēs Latvijas nākotnes ekonomisko virsvērtību (economic surplus), ar pēc nodevu iekasēšanas automātu principa veidotiem maksājumiem (tollbooth-typecharges) apliekot Latvijas dabas doto zemi. ir tiesa, ka nekustamo īpašumu attīstītāji ir ieguldījuši daudz resursu, lai no jauna uzceltu Latviju. tāpēc loģiska politika būtu aplikt ar nodokli tikai zemes novietojuma vērtību, nevis celtnes. taču Nodomu vēstule svF draud ar nodokļiem aplikt ēkas, tādējādi graujot motivāciju veikt jaunu apbūvi, un – līdz 40 ar to atbalstot pasīvos nekustamo īpašumu un pat graustu īpašniekus, kuri atstāj savus īpašumus neattīstītus, kamēr to tuvākajā apkārtnē citi īpašnieki savus īpašumus par saviem līdzekļiem pilnveido, šādā veidā ceļot to vērtību. izskatās, ka šīs vēstules autori nav apguvuši ekonomiku pat pirmkursnieka līmenī. visas pēdējos pāris gadsimtos formulētās ekonomikas teorijas ir vienisprātis, ka nodokļi

kapitāla investīcijām bremzē šādas investīcijas. savukārt, zemes nodoklis tās piedāvājumu nesašaurina, jo zeme ir dabas dota, un vērtību tai piešķir kopējais labklājības līmenis ekonomikā apvienojumā ar novietojuma jeb atrašanās vietas renti, kuru cita starpā nosaka pamata sabiedriskās infrastruktūras un līdzīgu administratīvo uzlabojumu pieejamība. tāpēc no ekonomikas zinātnes viedokļa vēstules svF pamatā ir pilnīgas blēņas.

13 tā ir politiskās izpratnes aksioma – tur, kur vērojama kļūmīga ekonomiskā teorija, vienmēr būs arī īpaši ieguvēji no tās. Par nožēlu Latvijai, šeit galvenie ieguvēji ir nekustamo īpašumu īpašnieki, kas paši šos īpašumus neizmanto (tai skaitā spekulanti), un galvenokārt – ārvalstu īpašumā esošās bankas, kas nodrošina hipotēku finansējumu apmaiņā pret zemes nomas vērtību (renti). Šim aspektam būtu jābūt jebkuras ekonomiskās analīzes pamatā, kā tas bija klasiskajiem ekonomistiem, kurus neoliberāļi izliekas apbrīnojam. tas, ko neoliberāļi gan atklāti neatzīst, ir fakts, ka viņu mērķis ir organizēt kontrrevolūciju – pretreakciju klasiskajam liberālismam un brīvā tirgus filozofijai, lai tādējādi radītu jaunu materiālo interešu paaudzi, kas padara sevi bagātu no ‘brīvpusdienām’ (faktiski bezmaksas vērtībām, kas saņemtas bez sākotnēja darba vai resursu ieguldījuma), kuras tā var izspiest no Latvijas ekonomikas, nevis no vērtības pievienošanas Latvijas ekonomikai.

41 Gandrīz katrs, kas vērtē Latvijas eksporta radīšanas potenciālu, vērš uzmanību uz tās lauksaimniecības platībām. ar tām baltija uzplauka 17. un 18. gadsimtā, vai, precīzāk,– padarīja stāvus bagātus holandiešu labības tirgotājus un vācu feodāļus. tomēr vēstules 21. punkts sola „samazināt valsts atbalstu un lauksaimniecības subsīdijas”, kā arī cita veida atvieglojumus lauksaimniekiem. Šāda politika ir pilnīgi pretēja tai, kādu izmantoja amerikas savienotās valstis, lai stiprinātu savu ietekmi starptautiskajā tirdzniecībā 19. un 20. gadsimtā, kā arī tai, kuru praktizē eiropas savienība, jau kopš vienotā tirgus pirmsākumiem 1957. gadā īstenojot Kopējo lauksaimniecības politiku . Ja Latvija patiešām vēlas sabalansēt savu tirdzniecības bilanci, tai šobrīd nepieciešami lielāki ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā, nevis to samazināšana.

Kultūras jomā vēstule svF sola samazināt Nacionālās

bibliotēkas budžetu. esmu dzirdējis, ka bibliotēku skaits jau šobrīd ticis samazināts. ikviena attīstīta nācija taču ir uzlūkojusi bibliotēkas un izglītību kā ļoti būtisku infrastruktūras sastāvdaļu. izskatās, ka tiek upurēti Latvijas ekonomiskā skeleta ”kauli”, lai ir kur biezēt „taukiem” – spekulācijām ar nekustamo īpašumu un finanšu sviru ekspluatēšanai (debtleveraging). ilgtermiņa ekonomiskās sairšanas un sagraušanas veicināšanas ziņā neviena cita politika nevarētu sacensties ar šo.

14 – Latvijas ārvalstu kreditoru interesēm ideoloģiski uzticīgie „brīvā tirgus” darboņi – ir spējuši iznīcināt to, kā izveidei un pilnveidošanai veltīti gandrīz divi gadu desmiti.

Līdz ar to vairs nepārsteidz tas, ka tiek samazināti arī ceļu uzturēšanas un ar transportu saistītie izdevumi, kā arī „sociālie maksājumi”, lai tikai pēc iespējas lielāku budžeta ieņēmumu daļu atbrīvotu parāda apkalpošanai. arī tam ir vieta 42 šajā skumjajā stāstā. „reālā” ekonomika tiek noplicināta un iztukšota un tai tiek nolaistas asinis tā vietā, lai sagatavotu kapitāla ieguldījumus un valsts iedzīvotājus sekmīgai attīstībai 21. gadsimtā. ekonomika tiek burtiski sagrābta ķīlniekos. 22. punktā solīts celt cenu līmeni, palielinot PvN no 21% līdz 23% – tādējādi neitralizējot iepriekš vēstulē solīto cenu kritumu, ko izraisītu algu apcirpšana. Jāceļ esot arī ienākumu nodokļi – daudz lielākā mērā nekā kapitāla pieauguma vai īpašuma nodokļus! Lasītājam atliek vien secināt, ka mērķis ir vienkārši samazināt algas bez reālām cerībām, ka tas vispār palīdzētu ekonomikas konkurētspējai! vēstules 24. punkts patiešām to apstiprina – tajā tiek solīts izvairīties no tālākas darbaspēka nodokļu palielināšanas, „lai neiedragātu konkurētspēju”. bet, ja tāda ir vēstules pozīcija, kāpēc līdz šim ir tik tālu aiziets darbaspēka aplikšanā ar nodokļiem un tādējādi – konkurētspējas pazemināšanā? Šajā kontekstā izvirzāmais jautājums ir – vai visai Latvijas sabiedrībai arī ir jāpadodas šim stokholmas sindromam? tas sevī iemieso suverenitātes zaudēšanu ne vien ārvalstu kreditoru priekšā, bet arī sen atmirušas, kļūdīgas ekonomiskās ideoloģijas priekšā, kas turklāt tiek pasniegta Latvijas sabiedrībai kā jauna reliģija. tā gan nav vis demokrātijas reliģija, bet gan jauna oligarhija, kā arī tāda veida rantjē sabiedrības atjaunošana, no kuras važām latvieši pūlējušies sevi atbrīvot gadsimtiem ilgi. Šī ideoloģija pašos pamatos ir netaisnīga. vēstule tuvojas

noslēgumam 29. punktā, kur tiek solīti „privāti risinājumi bankām”, bet turpat blakus – tiek runāts par plāniem sadarboties ar Pasaules banku. tas ir kas pilnīgi pretējs privātam risinājumam. Faktiski nodokļu maksātāji šobrīd maksā par Finanšu ministrijas jau kopš neatkarības atgūšanas realizētās politikas izgāšanos. vēstules 35. punktā tiek pieļauta „parādu restrukturizācijas” iespējamība; tomēr šis nav pasākums, kuru var vienkārši pārplānot vai atlikt. Parādi, kas nav atmaksājami, netiks atmaksāti. Nespēja atzīt, ka šie 4 parādi nav atmaksājami – citādi, kā vien nolemjot Latvijas ekonomiku parādu verdzībai – novedīs vienīgi pie ilgstošas aktīvu noplicināšanas (asset-stripping) un slīgšanas nabadzībā, kā rezultāts būs sabiedrības neatgriezeniska lejupslīde, emigrācija un kapitāla aizplūšana. 36.punktā paustais solījums „atbilstoši labākajai starptautiskajai praksei” koriģēt maksātnespējas procedūru faktiski vēsta par papildu sloga uzvelšanu Latvijas debitoriem un visas ekonomikas pakļaušanu parādu verdzībai.

15 starptautisko finanšu un tirdzniecības teorijas vēsture apliecina, cik postoša ir svF šodienas politika Latvijā. 19. gadsimta sākumā darbaspēka izdevumos – un līdz ar to darbaspēka cenā un, sekojoši, eksporta cenā – noteicošā pozīcija bija pārtikai. Latvijai ir paveicies būt spējīgai sevi pietiekami labi pabarot. tomēr šodienas pasaulē starptautiskās konkurētspējas noteicošie faktori ir mājokļu cenas un nodokļi. Jo zemāki ir īpašuma nodokļi, jo pircēju rīcībā paliek augstāka rentes vērtība, kuru maksāt bankām procentos. tādējādi, pazeminot īpašuma nodokļus, arvien lielāka ienākumu daļa tiek atbrīvota, lai tiktu kapitalizēta banku kredītos ēku un komercplatību cenu paaugstināšanai. tikmēr nodokļu samazināšana zemei un citiem ieņēmumiem, kam nav atbilstības (counterpart) reālajā vērtībā – ražošanas izmaksās – vienmēr ir jākompensē ar ko citu, galvenokārt, ar nodokļiem darbaspēkam un darba devējiem. rezultātā darbaspēkam un industrijai jācieš no augstākām hipotekāro kredītprocentu un nekustamā īpašuma izmaksām, augstākām nodevām par pamata infrastruktūras izmantošanu, kā arī augstākiem nodokļiem. tas viss –kredītprocenti, rente un nodokļi – ir cenu sastāvdaļa. Latvijas ārkārtīgi augstais nediferencētais darbaspēka nodoklis, tās augstās mājokļu cenas – kas ir nekustamo īpašumu burbuļa rezultāts, kurš tieši atspoguļo valsts nespēju īpašumu aplikt ar nodokļiem

44 kaut attāli līdzvērtīgā mērā kā tas ierasts rietumos – un ļoti dārgi izmaksājušā industrijas privatizācija „izceno” Latvijas darbaspēku un biznesu ārā no pasaules tirgus. tas izskaidro, kāpēc valstij jau ilgstoši ir strukturāls tirdzniecības deficīts tā vietā, lai spētu izdzīvot ar līdzsvarotu bilanci. vairāk nekā desmit gadu gaitā akumulētais tirdzniecības deficīts ir iedzinis Latviju dziļos parādos. Un centieni apkalpot šos parādus ir kļuvuši par dzirnakmeni valsts kaklā.

Nespēja ar nodokļiem aplikt zemes renti piespiež valdību pārcelt fiskālo nastu uz darbaspēka pleciem. rezultāts ir valstu, kas realizē šādu politiku, „izcenošana” no pasaules tirgiem. Šāda politika ir pilnīgs pretmets tai, kas padarījusi asv un rietumeiropas sociāldemokrātijas par tik konkurētspējīgiem un dominējošiem spēlētājiem starptautiskās tirdzniecības un finanšu pasaulē.

8.03.2010.

Humānisma svētki astotajā martā ziedu veikalos un pie puķu kioskiem rindas.

Pa retai sievietei un vīriešu dzimums visās vecuma gradācijās.

Pusaudži zēni un sirmi kungi izvēlas ziedus savām sievietēm. beidzot kā svētki valstiskā līmenī atjaunota starptautiskā sieviešu diena. vēl radio ēterā un tv pārraidē kāds runātājs kāpjas soli atpakaļ un meklē sev attaisnojumu, lai tik, dies pas, kāds neiedomājas, ka viņš padomju svētkus svin. tā, a. Šķēle izsaka viedu domu, ka ziedus, lūk, sievietēm vajagot dāvināt ne tikai 8. martā.

Un b. sipeniece nosaukusi K.Cetkinas un r.Luksemburgas vārdus, iekož mēlē un runā tālāk, ka neesot jau gan šīm vācu sociāldemokrātēm nekāda sakara ar šīs dienas svētkiem. Par to nekas, ka viņas tos iedibinājušas un par sieviešu tiesībām cīnījušās.

45 sieviešu tiesības? Cilvēku tiesības? Uz darbu, pajumti, dzīvi un brīvi! viss tāpat kā toreiz, viss turpinās. Jo tiesības vēl jāizkaro! toties rīgas ielās policisti apsveic autobraucējas un biedē trolejbusu vadītājas, apstādinot braucamos.

Pavasara svētki, sieviešu diena - arī ar sveicienam pasniegtu necilu pūpola zariņu svinama. Kāds brīdis saules un prieka tirgus un melu pasaulē. Un gluži tāpat kā vankūveras olimpiādes varoņi brāļi Šici un brāļi Dukuri ielīksmoja prātus un sirdis nesenajos pasaules sporta svētkos, tā pozitīvisma lādiņu sniedz jebkuras cilvēciskas attiecības starp cilvēkiem.

8.03. 2010.

Privātu baņķieru lobiji Lēni un smagi valsts vīri Latvijā strādā pie ekonomiskām problēmām. Godīgi runājot, rezultātus tomēr neredz. Ne ekonomikas sildīšana, pat ne māju siltināšana nav uzņēmušas apgriezienus. Jā, runāts gan tiek daudz – par mikrouzņēmumiem, kuriem pie stūres nu būtu jāķeras gluži vai katram saprātīgam indivīdam, par lauksaimniekiem, kuriem netikšot liegti kredīti sējas darbu veikšanai, par iespējamībām, varbūtībām un laimīgām priekšdienām. tomēr visi redzam un saprotam, ka ekonomika – tas nu nav mūsu valdības hobijs. taču tikko runa par bankām – oho – sarosās mūsu likumdevēji tādā tempā un centībā, ka nepagūsti, ne nošķaudīties, kad top skaidrs – Latvijā dzīvo vieni vienīgi finansu ģēniji.

Nav vēl Kirgizstānas ielās rimuši nemieri, kuru rezultātā no amata spiests atkāpties pāris gadu atpakaļ tulpju revolūcijas gaitā par prezidentu kļuvušais Kurmanbeks bakijevs, kad Latvijas ārlietu ministrija sūta notu Kirgizstānas pagaidu valdībai par privāta baņķiera v.belokoņa bankas apdraudējumu. Kirgīzu pagaidu valdība nolēmusi apturēt v. belokoņam piederošās 46 bankas darbību, jo tā finansējot bakijeva atbalstītājus.

Ne mums zināt, kādi ir v. belokoņa naudas ceļi, tomēr stipri aizdomīgi, ka Latvijas valdība tik ļoti satraukusies par privāta baņķiera likstām.

Un vēl dīvaināk, ka vienlaikus ar ārlietu ministrijas aktivitātēm, tP saeimas deputāts m.Kučinskis ņem un nosūdz mūsu vienīgā ādas ancuka īpašnieku prokuroram maizītim.

Finanšu ministrs esot interešu konfliktā, jo nonācis pamatīgos parādos un tādēļ var būt viegli ietekmējams, kas savukārt var apdraudēt Latvijas finansu sitēmas stabilitāti. esot jau nu cipariņš tā nekas – 901 691,30 latu – parādsaistības, kas skaidri un gaiši ierakstītas e.repšes amatpersonas deklarācijā par iepriekšējo gadu.

Pēc tiesas un taisnības ņemot, neba jau finansu ministrs vien tā iegrābies parādos. arī Lb prezidents i. rimševics un Finansu un kapitāla pārraugi ir līdzīgā situācijā. tāpēc – lai dzīvo bankas un lielas algas lieliem parādniekiem! tāda ir viņu devīze. tā, protams, ir krasā pretrunā ar Latvijas tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas prerogatīvām.

Un te var pievienoties Neatkarīgās rīta avīzes žurnālistam b.Latkovskim, kurš saka: „Ja mēs patiešām gribam kaut ko mainīt Latvijas politikā, tad jāatceras, ka pie krīzes dziļuma Latvijā vainīgie ir trīs. (…)

1) Latvijas Banka, kuras uzdevums bija pārraudzīt banku sistēmu (nepieļaut bezatbildīgu kredītu izsniegšanu), 2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kuras uzdevums bija uzraudzīt banku darbību (novērst Parex bankas sabrukumu), un 3) Saeima, kuras pienākums bija izdot likumus, kas ierobežo kreditēšanu, bet kura, ejot banku pavadā, tam bija par gļēvu.

47 Tikai tiem politiskajiem spēkiem, kas nenodarbosies ar politisko pūšļošanu un ļauno burvju meklēšanu, bet skaidri norādīs uz minētajiem vaininiekiem, varēs uzticēties.

Pārējie būs tukši smadzeņu skalotāji, kuru vienīgā prasme ir vārdot.„ … Šobrīd visaktīvāk smadzenes skalo „vienotības” personāži. Oho, runāt viņi māk, tik no darīšanas – čiks.

10.04.2010.

Prokurora vēlēšanas Īslandes varas iestāžu veiktās izmeklēšanas rezultātā ir atrasti finanšu krīzes vaininieki, vēsta aFP. vaininieku sarakstā - bijušais premjerministrs Geirs Horde, bijušais finanšu ministrs arnī matisens un bijušais banku lietu ministrs bjergvins sigurdsons, kā arī vēl viens bijušais premjerministrs – Davids Odsons, kurš krīzes asākajā brīdī vadīja islandes Centrālo banku. Pie šādiem secinājumiem nonākusi valdības nozīmētā Īpašā izmeklēšanas komisija (siC), kura pēc veiktajām pārbaudēm uzrakstījusi 2000 lapu garu atskaiti. Šī komisija tika izveidota 2008. gada beigās.

Latvijas Ģenerālprokurors maizītis pēc divu amata termiņu atsēdēšanas jutās gana stiprs, lai kandidētu vēlreiz. viņam pauda atbalstu saeimas komisija, valdošās partijas, vvF klāstīja, ka prokurors ir pilnīgi un galīgi neitrāls, bet vienotības blice priecēja tautu, ka ārzemju partneri vecā kadra ievēlēšanas gadījumā sapratīšot, ka Latvijā valda tiesiskums. vietējie bāleliņi gan to nesaprata. Ne tikai nesaprata, bet bija pat sašutuši – par Jūrmalgeitu un par ilgo tiesvedību Lemberga lietā, par Parex bankas neskaidrajām būšanām, par Daimler firmas autobusiem un bijušās rīgas Domes 48 savāktiem kukuļiem šinī sakarībā, ko atmaskojušas asv tiesībsargājošās iestādes, bet par ko maizītis neklapēja ne ar ausi. Pēc desmit gadu tiesāšanās visos līmeņos eiropas tiesa

lēmusi, ka valstij jāatmaksā publicistam seleckim sāpju nauda 17 000 latu apmērā. andris Šķēle to netaisās maksāt, lai gan tieši viņš sūdzēja v.selecki tiesā, jo tas bija pabojājis jaunā premjera un izveicīgā šeftmaņa labo tēlu . Kāda viņam daļa, ja tiesībsargi reiz lēmuši viņam par labu? „viņš bija parazītiskās, noziedzīgās jaunbagātnieku šķiras pārstāvis”, “izvirzot andri Šķēli par premjera kandidātu, valsts prezidents signalizēja – dzīvojiet mierīgi – blēži, zagļi, korumpanti – mēs jūs neaiztiksim, ļausim valdīt vienam no jūsu vidus”. Šīs ir tās divas kriminālās frāzes, ko Šķēle nekādi nevarēja piedot seleckim un kuru dēļ sākās visa garā tiesāšanās sāga.

Daudz bija sašutušo, bet daudz bija arī maizīša draugu, tāpēc prokurors vienā vēsā angļu mierā gaidīja savas atkārtotās ievēlēšanas dienu. vienotības dāmas un lietussargu vicinātāji jau bija ziedu pušķus iegādājušies, bet notika negaidītais. saeima nobalsoja pret neitrālo „tiesiskuma” garantu. Kas tad nu? Lielie zagļi smagās pārdomās – kas nāks vietā? steidzīgi jābīda kāds no savējiem. vēl neitrālāks un tiesiskāks, kas visu savu jurista praksi varētu pielietot cīņā pret oponentiem.

Puķu pušķi tomēr noderēja – bijušajam prokuroram pateicībā par neitralitāti. bet Īslandes izsaimniekotājiem draud reāls cietuma sods, bez jebkādām norādēm par neitralitāti un tiesiskumu.

15.04.2010.

349 Linda, Neo un premjerlācītis iekšlietu ministrei Lindai viss gāja no rokas. Gan 13. janvāra demonstrantus viņas vadībā policisti tvarstīja, kamēr - rokā gan. Gan bauskas nemierniekiem, kas bija iedomājušies savu slimnīcu saglabāt, viņa veiksmīgi nosūtīja policijas specvienību ar attiecīgiem suvenīriem – gumijas lodēm un ūdensmetējiem, kas aktīvajiem pensionāriem un slimot gribētājiem pamācīja izdzīvošanas mācību.

Pēc tik veiksmīgām akcijām premjerlācītis nešaubījās ne mirkli un iecēla Lindu arī par veselības aizsardzības ministri.

Kamēr viņa kūrēja abas ministrijas, paklīda valodas, ka pacienta iemaksas un citi maksājumi drīz vien varot pieaugt pat 5 reizes. Par to nekas. Ja rozentāle, bijusī tP ministre drīkstēja likt tP marionetes atbildīgos posteņos un pati sev saglabāt infektoloģijas centra priekšnieces amatu, tad kādēļ lai Linda to nevarētu?

Linda spēja visu, jo viņas rīcībā bija bruņu vestēs tērpti policisti, likumi un ūdensmetēji. Un arī no jauna neievēlētais maizītis, kura lielākais varoņdarbs desmit gadu laikā bijis

tvarstīt ventspils Hūti. bet notikumi brieda un nobrieda ne tā, kā Lindai būtu gribējies. Jo, redz, ne no šā, ne no tā pie apvāršņa parādījās NeO. ar vienu vārdu sakot, briesmonis, kas ņēma un publiskoja visas varas elites algas un piemaksas, kas nu nepavisam svešām acīm nebūtu skatāmas.

Neo epopeja ilgi neturpinājās. Pēc tam, kad policijas priekšnieks bija laipni apsolījis ar Neo tikai sirsnīgi parunāties, kā pērkons no skaidrām debesīm norībēja ziņa, ka Neo arestēts un viņam draud 10 gadu cietumā. Pants – tāds un šitāds, par sevišķi lielu bīstamību utt. tajā pašā laikā „de fakto” žurnāliste arī paguva izbaudīt preses nebrīvības augļus. viņas dzīvoklī vēlā vakarā ielauzās policisti ar kratīšanas orderi, savāca datoru, citus informācijas avotus un aizgāja kā uzvarētāji.

50 Kā bija, kā nebija - otrā dienā sarosījās opozīcija – pieprasīja Lindas demisiju. ministre pārsteigta, premjers – arī. viņa taču allažiņ un katru dienu aizstāvot preses brīvību un demisionēt i ne prātā nenākot, tā abi teica. Līdzīgi runāja arī policijas augstākā priekšniecība. Jaunā Laika solvita bija izdomājusi konspirācijas teoriju – vainīga esot tikai un vienīgi tautas partija, kas uzklupusi nabaga Lindai, atriebjoties par veselības aizsardzības ministra amatu.

Un tad ne saukti, ne gaidīti pie Ģenerālprokuratūras un ministru Kabineta sanāca Neo aizstāvji. ar krītiņiem sazīmēja uz asfalta savas vēlmes – atlaist Neo, prokuratūru un saeimu.

Nu vairs nebija labi. arī Ēlerte bija sarosījusies un nepavisam nedomāja aizstāvēt solvitas viedokli. Žurnālisti sacerēja depešas un petīcijas, juristi apcerēja likumpantus, un tauta murdēja. Neko darīt. Policijas augstie kungi nolēma atbrīvot Neo. Ka nesanāk vēl lielākas ziepes.

Premjerlācītis, to visu saklausījies, ņēma un pieprasīja ģenerālprokuratūrai paskaidrojumu par notikušo.

Prokuroriem tagad grūta izvēle – kā izdarīt tā, lai vilks paēdis un kaza dzīva? tā, lai ierēdņu, padomnieku, konsultantu un priekšsēžu algas paliek tikpat lielas, cik bijušas, bet tauta, lai dzīvo laimīgā neziņā.

14.05.2010.

Vēlēšanu trubadūri Laiks skrien, auļo un neapstājas. Oktobrī saeimas vēlēšanas. Un tie, kas bijuši pie naudas dalīšanas, saņemšanas un tērēšanas nedomā atkāpties no siles ne par soļa tiesu. vienotības karognesēji savā kongresā runāja spoži un

daiļi – gluži kā deklamācijas lasīja. sandra gan aizrunājās ne tur, kur bija domājusi. akurāt skaidrā tekstā pateica, ka 51 viņiem jātiek pie varas, lai tur netiek „saskaņas centrs”. Šāda izrunāšanās gan dažam labam vēlētājam šķita dīvaina, maigi izsakoties. Jo, kas nu tā par partiju un apvienību, ka nav valstij un iedzīvotājiem nekas cits ko piedāvāt. Un kur tad nu vienotība, ja šitāda ecēšanās? starp mums, runājot, vienotība tajā kompānijā pavisam dīvaina – raivim Dzintaram- latviešu nacionālisma jaunajam censonim, kā šis pats stāsta, esot pieprasīta naudiņa par kandidāta vietu sarakstā. tagad raivis meties uz vienu roku ar sirmajiem nacionālistiem, Dobeli un tabūnu ieskaitot. Ēlerte ar savu meierovica biedrību tur slepenībā savus domubiedrus, kas stāv rindā uz sarakstu. interesanta kompānija varētu sanākt, ja raivja latviskums pārvērstos amerikāniskā gejismā.

Jā, jā par rietumnieciskām vērtībām viņi visi runā kā no grāmatas. Hm, kas tās tādas varētu būt? tP patriarhs, kurš beidzot iznācis uz skatuves, ir konkrētāks. tas gan nenozīmē, ka viņš mazāk melotu. Katram astoņpadsmitgadīgam jaunietim 1000 latu piešķiršot, vairāku bērnu ģimenēm bērnudārzs bez maksas būšot. Ja nezinātu, ka mākoņpapam pašam 70 miljonu kredīts, gandrīz vai noticētu, ka šis par sociālistu pārvērties. taču nē. tādi brīnumi nenotiek, it sevišķi ar tik rūdītiem kapitālistiem.

Un pavisam nevainīga šķiet uzņēmēju apvienība „Par labu Latviju”.

Labi cilvēki izglābšot Latviju. tie, kas visiem piedod un ar visu apmierināti. tie, kas strādā un apkārt neskatās. Gluži kā jauna pozitīvisma kampaņa, par kuras likumību pagājušajās vēlēšanās interesējās KNab. interesējās gan, bet soda naudu tP i nedomā maksāt. Un kāpēc gan maksāt, ja viņi nav vienīgie grēka āži? vietējais un globālais kapitāls cīnās par ietekmi. Kuram lielāks naudas maiss, kuram vairāk pērkamu dvēseļu?

52 sabiedrības attīstības likumsakarības zinātniski pamatoja markss. Likumi pastāv, neatkarīgi no mūsu gribas. Domā, vēlētāj!

27.05.2010.

Siles brāļu grūstīšanās Lai gan valsts ir dziļā bedrē, un nākamajai saeimai jāatrota rokas, lai palēnām rāptos ārā, tomēr saradušies saulveži, ka ne saskaitīt. Nu tik kandidēs, nu tik uzvarēs. Nu tik melsīs pa

deviņiem mēmiem un rādīs labsirdīgus un viedus ģīmjus. sarosījušies sociāldemokrāti. Kāds tur brīnums, labējās partijas divdesmit gadu valdīdamas, tautai gājputna likteni nolēmušas. toties pašas… Lasām ziņās, ka eP deputāts ivars Godmanis pie viļa Krištopāna Floridas prestižajā mājā viesojies.

Labējā kliķe sevi ar īpašumiem nodrošinājusi ne tikai Floridā, protams, i ne acu nepamirkšķina, ka algādži kā gājputni aizlido uz neatgriešanos, ka savā zemē cilvēks kā bārenis. tad nu kreisās idejas cieņā. J.Dinēvičs kopā ar vēl trijām partijām veidos apvienību – kreisi centrisku. tās partijas gan ne agrāk dzirdētas, ne redzētas, toties uz vienošanās sanāksmi pat eiropas sociāldemokrātus aicināšot. starp mums runājot, neveicas sociāldemokrātiem, J.Dinēvičs nespēj vien izdomāt, kā tautai iepatikties. te protestēja par to, ka D. Īvānam neļauj saeimā izteikties 4. maijā, te gribēja ar Neo draudzēties. viss velti. toties „Par labu Latviju” uzņem apgriezienus. a. Ēķis, kā jau LNt mājas tēvs, organizē tautas diskusijas. Piedalās gan tie paši bijušie. Dažs labs jau reiz ar pozitīvisma kampaņu slavens tapa, nu atkal gudri runā no tv ekrāna. varenu jaunumu 5 atklājuši – cilvēkam esot jābūt galvenajam šinī valstī. tad nu katrs loka mēli šinī sakarā. Dīvaini gan – riteni izgudrojuši un nav pat pamanījuši, ka LsP devīze - jau kur tie gadi - skan – „varu tautai, nevis kapitālam!” ”tiesības cilvēkam, nevis naudai!”

Protams, ka tādas ķecerības „labie” uzņēmēji nedrīkst ne redzēt, ne dzirdēt. bet tas neliedz viņiem tēlot labdarus. āža kāja gan izlīda nupat sniegtā paziņojumā, ka progresīvais nodoklis Latvijai nu nekādi nebūtu piemērojams, jo tad tikšot sabojāta uzņēmējvide. Par to, ka to vidi varētu pabojāt daža laba aŠ 2 kandidāta nenokārtotās kredītsaistības, gan ne vārda. bet vienotībai savas rūpes. Ēlertes Lietussargu grupa stāsies kādā no trim partijām, bet pati Ēlerte gan to nedarīs.

Jo pie apvāršņa ir Prezidenta vēlēšanas… tēvzemieši metīsies uz vienu roku ar „visu Latvijai”. atis Lejiņš pametis sociāldemokrātus un iestājies vienotības sCP rindās. arvien drudžaināka kļūst cīņa par vietu pie siles. Kurš Latviju no bedres ārā vilks?

2.06.2010.

Patiesība ir dzīva!

Pirmajā brīdī pēc rīgas mēra paziņojuma, ka 1. jūlijā rD atļauj gājiena pieteicējiem maršēt rīgas ielās, pieminot Hitlera karaspēka ienākšanu Latvijas galvaspilsētā … - jā, pirmajā brīdī tas bija pārsteigums, lai neteiktu vairāk. taču paklausoties mēra argumentos, jāpiekrīt vien ir – lai tad nu parāda sevi fanātiskie „pērkonkrustieši” un citi fanātiķi! Lai nebrēc, ka viņu demokrātiskās tiesības tiek liegtas! Lai parāda pasaulei, ka Latvijā vēl tādi eksemplāri sastopami.

54 tomēr fakts, ka Latvijā dzīvo cilvēki, kas pretēji veselajam saprātam, glorificē Hitlera masu slepkavošanas un cilvēknīšanas politiku, kas dievina bendes – skumjš un nožēlojams fakts.

Politzinātnieks Lorenss Brits publicējis rakstu par fašismu Studējot fašistu režīmus Hitlera Vācijā, Musolīni Itālijā, Franko Spānijā, Sukarto Indonēzijā un Pinočeta Čīlē, doktors Brits secinājis, ka tiem visiem ir 14 kopēju elementu.

Viņš tos nosaucis par fašismu identificējošām pazīmēm: 1. spēcīgs un ilgstošs nacionālisms.

2. Nicinoša attieksme pret cilvēktiesībām.

3. ienaidnieku/grēkāžu identificēšana kā stimuls vienotībai.

4. militāro prioritāšu nostādīšana pāri citām.

5. Plaukstošs seksisms.

6. Kontrolēti masu mediji.

7. apsēstība ar nacionālo drošību.

8. varas un reliģijas sasaiste.

9. Korporāciju potenciāla aizsardzība.

10. arodorganizāciju tiesību apspiešana.

11. intelektuāļu un mākslinieku nicināšana.

12. apsēstība ar noziegumu un sodu.

13. Plaukstošs familiārisms un korupcija.

14. Krāpnieciskas vēlēšanas. tie, protams, tikai daži fašisma idejas apsēsti indivīdi.

Nebūtu vērts pat viņus pieminēt, ja problēmas saknes nebūtu meklējamas dziļāk. Un tādas pastāv. valsts vara piešķir līdzekļus vēstures falsifikācijai noteiktā virzienā. Par pretējiem viedokļiem – dziļdomīga klusēšana. ignorēšana.

Noliegšana.

Nesen sacēlās vētra, kad rīgas Dome neapstiprināja Okupācijas muzeja pieprasītos 20 tūkstošus latu, kad 55 jautājuma izskatīšanu atlika pēc LsP deputātes O. veidiņas pieprasījuma, pēc viņas vēlmes iepazīties ar finansējuma

izlietošanas plāniem. skaidrs, ka plāni vieni un tie paši – manipulēt ar vēsturi. tajā pašā laikā LsP izdotais dokumentu krājums “Patiesība ir dzīva”, kas izdots 65. Uzvaras gadadienas priekšvakarā, tiek veiksmīgi noklusēts. LsP priekšsēdētājs, eiroparlamenta deputāts a.rubiks kopā ar grāmatas sastādītājiem rīkoja grāmatas atvēršanas svētkus, aicināja preses un tv pārstāvjus.

Latviešu prese un tv ignorēja šo pasākumu. tas gan nenozīmē, ka grāmatas atvēršanas svētki nebūtu notikuši. Piedalījās Lielā tēvijas kara veterāni, partizāni, LsP aktīvs, interesenti. bet latviešu prese klusē, kā ūdeni mutē ieņēmusi. Jo, pasarg dievs, viņiem viens viedoklis, viens virziens un taisnvirziena rakstīšana. sava maka interesēs.

Gan jau arī tie 20 tūkstoši tiks piešķirti. Un ne tie vien. tikai par demokrātiju gan tādā gadījumā nevajadzētu runāt.

Grāmata “Patiesība ir dzīva” uzrunā ar spēcīgu foto materiālu un autentiskiem dokumentiem. tā ir pieejama LsP partijas birojā, Citadeles 2.

Kā jau minēts, tas ir dokumentu krājums, kas aptver nodaļas: i Lielākā traģēdija cilvēces vēsturē ii Karš bija novēršams, agresors savaldāms (Kara priekšvakars) 1. v.molotova ziņojums par starptautisko situāciju 2. Psrs, Lielbritānijas un Francijas militāro misiju sēdes pieraksts 3. Padomju kara misijas vadītāja K. vorošilova intervija 4. Nacistu plāni un gatavošanās karam 5. Fašistiskais apvērsums Latvijā 6. vācu ekspansijas pastiprināšanās Latvijā 7. Hitlerieši sāk sagrābt svešas zemes 56 8. savienība ar padomju zemi – vienīgais latviešu tautas glābiņš 9. buržuāziski muižnieciskās Polijas agresīvie tīkojumi 10. Latvijas “neitralitātes” politika 11. minhenes vienošanās 12. 1939. gada notikumi eiropā 13. molotova – rībentropa pakts 14. reāli un safabricēti dokumenti 15. Nacistu ģenerāļa Haldera dienasgrāmata iii Padomju savienība Lielajā tēvijas karā 1. v.molotova radio runa 1941. gada 22. jūnijā.

2. v.Čērčila runa 1941. gada 22. jūnijā 3. J. staļina runa 1941. gada 7. novembra parādē 4. Lielā tēvijas kara trīs periodi 5. Lielā tēvijas kara septiņas lielākās kaujas a) kauja par maskavu (1941.g. sept. – 1942.g. aprīlis) b) Ļeņingrada (1941.g. jūlijs – 1944.g. augusts) c) staļingradas kauja (1942.g. jūlijs – 1943. g. februāris) d) Kurskas loks (1943.g. jūlijs – augusts) e) Kauja par Dņepru (1943.g. augusts – decembris) f) operācija „bagrations” (1944g. jūnijs – augusts) g) kauja par berlīni (1945.g. aprīlis – maijs) 6. Desmit (staļiniskie) triecieni 7. Pasaule par sarkano armiju 8. Padomju Uzvaras ieroču kalve 9. Partizānu kustība 10. baznīca sauc aizstāvēt Dzimteni 57 iv Latvijas Psr un latvieši Lielā tēvijas kara gados 1. Latviešu padomju karaspēka formējumi 2. Latvijas Psr atbrīvošana 3. Latviešu padomju karavīru vēstules no frontes 4. rīgas operācija 5. Latviešu padomju partizāni a) austrumlatvijā b) Kurzemē - e. āboliņa Centra grupa - Zambes partizāni - a.macpāna partizāni - „sarkanā bulta” - Grīņu partizānu vienība - leģionāri pret hitleriešiem - Psrs aP Prezidija dekrēts 6. ienaidnieka aizmugurē b) i. sudmaļa, H.Lapsas pirmsnāves vēstules c) a.Upīša uzsaukums latviešu jaunatnei d) Fon Drekslera uzsaukums latviešu leģionāriem e) aicinājums latviešiem, kas mobilizēti vācu

armijā v Ostlande 1. memorands par agresijas mērķiem 2. Cilvēku iznīcināšanas akcijas 3. baisa statistika 4. rēzeknes cietuma mašīnrakstītājas dienasgrāmata 5. „Kārtības” sargi ar kriminālām pagātnēm 6. Leģions vi Uzvara 58 vii Nirnberga 1. Ciešanas un zaudējumi.

2. „Nāves josla” 3. statistika 4. Procesa nepieciešamība „…pierādījumi izraisīs šausmas”.

5. Parlamenta delegācijas ziņojums 6. No štandartenfīrera a.Kaindla liecības.

7. Oradūras iznīcināšana 8. No asv Galvenā apsūdzētāja s.Oldermana uzstāšanās 9. Hitleriešu diversanti sarkanās armijas aizmugurē 10. Psrs Galvenā apsūdzētāja N.Zori uzstāšanās 11. No liecinieka F.Paulusa liecības 12. No Psrs Galvenā apsūdzētāja smirnova uzstāšanās 13. izraksts no kara tribunāla apsūdzības slēdziena viii tas nedrīkst atkārtoties!

1. Karalaika dzīves patiesības (akad. v.samsons) 2. 14 fašisma pazīmes 3. aNO rezolūcija „Nepieļaut nacisma atdzimšanu!”

4. aNO Ģenerālā asambleja „Pret rasismu” 5. Latvijas sociālistiskās partijas Xii kongresa rezolūcija „Par objektīvu Otrā pasaules kara vēsturi” 6. eDsO Parlamentārās asamblejas dalībnieku – komunistu Paziņojums 14.06.2010.

Baņķieri, spekulanti un vientieši beidzot Latvijas likumdevēji sasparojās, piepūta vaigus un kļuva drosmīgi. Pieņēma maksātnespējas likumu. Par 359

tiesībām bankrotēt gan lieliem, gan maziem kredītņēmējiem.

Likums tapa uz karstām pēdām, tik ātrā tempā, ka baņķieri acis vien ieplēta. tādu gājienu no parlamentāriešiem neviens negaidīja. Kā nu ne – tik ilgi bankas bija saudzētas, pa spalvai glāstītas. Un še tev! bankrotēs vesels lērums parādnieku, un kurš tad naudiņu atdos? Kurš procentus maksās? Ķērās pie darba banku tveris Jonis. viņš lika pie sirds likumdevējiem un citiem klausītājiem, lasītājiem un garāmgājējiem, ka pilnīgi un galīgi tiks sagrauta kreditēšanas vide. vārdu sakot, bankas kredītus neizsniegs, ražošana nenotiks, visi būs nelaimīgi un nabagi. ieskatījās ātri tapušajā šedevrā arī valsts prezidents.

Kurus aizstāvēt? vienā pusē baņķieri, viņu uzraugi, lobiji, eksperti un starptautiski sponsori, otrā – naivie kredītņēmēji, kas ticējuši treknajiem gadiem un uz parāda sev dzīvokli iegādājušies. Problēma tāda, ka saeimas jaunajā likumprojektā šie labticīgie vientieši pielīdzināti rūdītiem spekulantiem. visi pār vienu kārti metami, visiem vienādi procenti maksājami, lai tiktu pasludināti par maksātnespējīgiem.

Gavilē spekulanti un gavilē vientieši, dusmojas baņķieri.

Kā viss beigsies – vēl zvaigznēs rakstīts. Prezidents likumu atdevis atpakaļ. Caurskatīšanai. Pārvērtēšanai. vai deputāti vasaras karstumā pūlēsies, meklēdami atšķirības starp vieniem un otriem kredītņēmējiem? viņiem tagad citas rūpes – kā sevi parādīt un citus nomelnot, kā piemānīt vēlētāju, lai tas kārtējo reizi uzķeras uz āķa. interesanti notikumi mūs sagaida. Kurš lobēs zviedru bankas un kurš – vienīgā dzīvokļa īpašniekus, kas to iegādājušies kredītā? Un kā būs ar investoriem jeb nekustamā īpašuma spekulantiem?

22.06.2010.

60

Rīgas dome Rīgas mērs Ušakovs apstādina transporta tarifu pieaugumu 61 Dāvana rīdziniekiem aizvadīti vasaras saulgrieži. Pirmo reizi galvaspilsētā rīgas Domes organizēti vērienīgi pasākumi 11. Novembra krastmalā, Dzegužkalnā. sabiedriskais transports par velti. Piedalījušies apmēram 15 tūkstoši līgotāju. Folkloras ansambļi, latviskas tradīcijas. svētki tiem, kam nav lauku radu, kas darba vai nabadzības dēļ nespēj tur nokļūt. Lieliska dāvana Jāņos. rīgas mērs Nils Ušakovs pats piedalījies svētkos un atzinis, ka tradīcija jāturpina. Dīvaini gan – ne kvēlie tēvzemieši ar birku rīgas mēra postenī, ne, latviskie tautpartijieši ārgaļa vadībā, ne jaunlaicēni ar aksenoku rīgas galvas amatā, neko tādu ne sapņos neredzēja.

rīgas līgotāji uzvedušies kulturāli, arī ārzemju tūristiem prieks. toties brīvdabas muzeja Jāņu bērni šķendējas, ka ieejas maksa bijusi pārāk augsta, valmieras dižkoncerta apmeklētāju atsauksmes arī – kā nu kura. autobraucējiem galvassāpes dubultas, dubultam sodam par atrašanos pie stūres saeima pirms Jāņiem pieņēmusi likumīgu apstiprinājumu.

Un tajā pašā laikā alkohola reklāmas sit augstu vilni. ar vāji slēptu nožēlu masu medijos parādās ziņa, ka latvieši vairs neesot lielākie alus dzērāji. morāle – dzert var, kamēr gāžas, tikai dzērums jāizguļ. Par atturību, līgošanu skaidrā prātā – ne runas. alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta “sprīdīšos” 19.jūnijā pulcējās Latvijas kandžas dzinēji. Jā, jā, viņiem festivāls un konference. izskaidrošana un degustācija. redz, kandžas dzinēji neesot pietiekami labi novērtēti, bet viņi varētu izvērsties, tāda pamatdoma festivālam. Un izskaidrošana - ne jau atturības ievērošanai, bet prāta apmuļķošanai. svētki gari – auto inspektoriem un mediķiem darba nav trūcis. Divi jaunekļi ievesti ar alkohola intoksikāciju. svinējuši tādos mēros un apjomos, ka organisms nav izturējis.

62 saindēšanās ar alkoholu – un pilnīgi vienalga, vainīgs alus, šņabis vai kandža.

Kā nu kurš svinējis – cits patriotiskā jūsmā tukšojis pudeles vienu pēc otras, cits – baudījis pašdarbības ansambļu vai profesionāļu uzstāšanos. tautai ”maizi un izpriecas!” – divtūkstoš gadu vecā romiešu gudrība nav zaudējusi aktualitāti. Diemžēl.

25.06.2010.

Priekšvēlēšanu drudzis Drudzis un rosīga darbošanās piemeklējusi ne vienu vien deputātu. Kamēr tēvzemieši un visu Latvijai apvienojas un kaismīgi runā par latvju pašcieņu, pastaliņām un prievītēm, tikmēr tb/ LNNK vecbiedrs imants Kalniņš izfunktierējis, ka ar diegiem nav aršana. Jāpieslejas zaļajiem zemniekiem un tad reizē ar Lembergu atkal varēs sildīties saulītē. Ne nu akurāt saulītē, bet saeimā gan. tā nu vecbiedrs pamet savu frakciju, atstādams kolēģus ar vaļējām mutēm, jo, redz, rēķini, kā gribi, bet frakcija vairs nav rīcības spējīga. imkam par to ne silts, ne auksts, imka sarosījies uz turpmāku sēdēšanu saeimas zālē un kafejnīcā. sēdēs, runās un stiprināsies. Ko nu kuro reizi vispirms darīs, to redzēs pēc tam. vēl nesen viņš runāja, ka rīgā vajag būvēt islāma svētnīcu,

nupat avīzēm sarunājis, ka vajagot cienīt akurateru un skalbi, ideoloģiju vajagot veidot, un, protams, nacionālistisku. Ja nerunātu, varētu padomāt, ka normāls komponists… toties raivis Dzintars, velti izklauvējies pie vienotības durvīm, apsūdzējis vienotos sugas brāļus, ka šie kukuli prasot par ierakstīšanu deputātu kandidātos, nu beidzot nomierinājies un apvienojis spēkus un pūliņus ar tēvzemiešiem.

Kristovskis pēc visiem nesmukumiem ar algas un pabalstu saņemšanu un neveiksmīgiem rīgas mēra gāšanas 6 mēģinājumiem devies apmazgāties uz austrāliju. tur, balts un šķīsts, zvejo tautiešu balsis nākamajām vēlēšanām. tikpat balts un šķīsts, vismaz savās acīs, rādās eksprezidents Ulmanis. Kurš tad, ja ne es, viņš pacilāti jautā un metas divu aŠ un veselas tai tuvinātas kompānijas apkampienos. esot ar mieru par prezidentu vai premjeru tapt, bet ļaušot strādāt tiem, kas jau strādājuši. vienotībai tādi gājieni pie dūšas neiet, tāpēc JL, sCP un Ps ar Lietussargu grupu azotē ņemas vaiga sviedros, konkurentus nomelnodami un sevi cildinādami. Godīgi, latviski un pareizi esot. Par ekonomisku programmu gan nerunā, jo tādas taču nav. valūtas fonda īsajā pavadā tecēdami, par konsolidāciju vien runāt un rīkoties iemācījušies.

Konsolidācija – saprotamā valodā runājot – finanšu samazināšana, griešana, noņemšana. tas viņiem izdodas. Jo vēlētāji ļauj.

7.07.2010.

Tukšas muldēšanas maratons iekšlietu ministrei Lindai mūrniecei adresētajā vēstulē „saskaņas centra” (tai skaitā, sociālisti) frakcijas deputāti norāda, ka, pēc plašsaziņas līdzekļu ziņām, pēdējā laikā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki ir devušies daudzos komandējumos uz asv, Kanādu un austrāliju. asv viņi ir apmeklējuši 7 pilsētas, Kanādā – 3, austrālijā – 5.

Komandējumu mērķis – Latvijas republikas pilsoņa pasu izsniegšana mūsu tautiešiem, kuri dzīvo šajās valstīs. Kopumā runa var būt par 1800 pasēm.

Pirmo reizi informācija par komandējumiem izskanēja šā gada jūnijā, kad minētās valstis apmeklēja politiskās apvienības „vienotība” līderis Ģirts valdis Kristovskis, kurš gatavojas balotēties rīgas vēlēšanu apgabalā, un ārvalstīs 64 dzīvojošo pilsoņu balsis tiek pieskaitītas tieši šim apgabalam! saskaņas centrs vēlas uzzināt, kāpēc pasu izsniegšana ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem netika veikta savlaicīgi, bet

tiek veikta priekšvēlēšanu laikā, un tam tiek tērēti vairāk nekā 49 tūkstoši latu no budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”? Latvijas pilsoņi tiek uzmeklēti tieši asv, Kanādā un austrālijā. vai pases tiks izsniegtas arī mūsu tautiešiem, kuri dzīvo, piemēram, Krievijā, izraēlā vai Īrijā? Un, visbeidzot, „saskaņas centrs” vēlas no iem vadītājas saņemt atbildi uz jautājumu, vai darbs pie ārvalstīs dzīvojošo Latvijas pilsoņu pasu aktualizācijas tiks turpināts un par kādiem līdzekļiem tas tiks veikts.

Lieta patiesi neparedzēta un nopietna. vēlētāji drūmi blenž, nevis sajūsmināti klaigā par valdi Ģirtu vai lietussargu grupu un citiem vienotības personāžiem. tad nu jāliek visas trumpas galdā. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem lieti noder ārzemju latviešu apskaidrošanai un tādai plašākai pasaules apceļošanai pie reizes. Un to nu Ģirts valdis sen pelnījis. Gan to apceļošanu, gan ārzemju latviešu balsis ar visiem krustiņiem vienotības sarakstā. vismaz viņam pašam tā šķiet.

49 tūkstoši latu – summiņa tā nekas, vai ne? Ne nu pirmā, ne pēdējā, ko, tikuši pie varas pīrāga, uz nebēdu tērē vienotības farizeji, vārdos, mudinādami plebejus savilkt jostas, darbos sev nežēlodami ne nieka. vēlēšanas tuvojas, vienotībai varas un naudas resursi, Labai Latvijai – arī nauda, liela nauda un diskusijas LNt kanālā. tikko kāds mežsaimnieks diskusijā sāka uzskaitīt konkrētus pasākumus – par papīra fabriku, par bebru nīdēšanu, tā kvēlie diskutētāji sāka nelabi smīnēt un vērsa sarunas uz citu – uz tukšas muldēšanas pusi. tikpat tukša muldēšana lasāma vienotības ikmēneša laikrakstā, ko bez maksas izplata vēlētājiem. tad nu lasām, ka „Pagrieziens ir noticis, jāturpina vēl mērķtiecīgāk.” Kā tas 65 pagrieziens izpaužas, netop gan skaidrs. Premjers Dombrovskis viedi ziņo, ka „ekonomikas pamatlikumus nedrīkst ignorēt”.

Uzzinām, ka „ļoti svarīgi valstij ir iekasēt nodokļus un mācēt izskaidrot, kā tos tērē.” tātad – štrunts par ražošanu, plēst deviņas ādas, kam vēl palicis ko plēst, un meistarīgi melot par naudas tērēšanu.

Gluži vai leiputriju ar piena upēm ķīseļa krastos sola vienotības priekšvēlēšanu programma, piemēram, „apdzīvoti Latvijas lauki un moderna lauksaimniecība”. Zili brīnumi. Pēc reģionālās reformas, pēc lauku skolu, slimnīcu, pasta nodaļu likvidēšanas, kad laukos draud palikt vien baznīcas, kapi un pa retam pensionāram… tur jau zirgam jāsmejas…

toties kroni visam uzliek aptauja – kuru vēlētājs gribētu par premjeru – Dombrovski vai Urbanoviču? Un atbildes jānogādā vienotības birojā. skaidrs teksts un zemteksts.

Globālā kapitāla sulaiņi un pašmāju oligarhi šķiež naudu tautas masu prāta apdullināšanai, cerot, ka kārtējo reizi tas izdosies. bet, ja nu ne? .08.2010.

Melot, melot un vēlreiz melot!

Kā citādi sevi cildināt, ja reālu darbu nav? atliek vien runāšana. vienotības daiļrunātājiem šai nodarbei laika gana.

Kārtējo reizi uz Latviju atbraukuši valūtas fonda eksperti, kas sēdēs te 2 nedēļas, pētīs, rēķinās un konsolidēs nākamā gada budžeta skaitļus.

Un ko pa to laiku darīs mūsu valsts vīri? turpinās iestaigāto taciņu – melos, melos un melos. Kurš ticamāk, kurš nekaunīgāk? te viņiem domstarpību nav.

Ne velti mēdz teikt – ja cilvēkam simt reizes atkārtos, ka viņš ir mērkaķis, viņš noticēs. Ja gada garumā visu līmeņu vadoņi klāsta, ka teju teju esam no bedres ārā un labklājība kā 66 debess manna aplaimos katru jau rīt – jātic vien. Un bezdarbs arī samazinoties. Kā šis nesamazināsies, ja lidosta vizina prom pilsoņus darba meklējumos uz ārvalstīm?

Dīvainas lietas savērpušās ap Latvenergo vadības arestiem. Neesot īstie līgumi noslēgti ar ārvalstu uzņēmumiem alstom un Gama par nozīmīgu objektu rekonstrukciju. Nez, nez, vai lieta negrozās ap privatizāciju – tik slepenu, ka sabiedrībai – ne čiku, ne grabu.

Un kā tur īsti bija ar šķietamo tulka kļūdu? skaidri un gaiši skanēja „Latvijas valsts mežu privatizācijas atbalstam”. Kad eiropas teksti kļuva zināmi Latvijā, termins gan tika nomainīts, bet vai tādēļ būtība mainījusies? bažas aug augumā, jo ne velti vienošanās ar svF tiek turētas slepenībā, ik pa laikam vien paverot kādu spraugu noslēpumainās aizkulisēs. starptautiskā valūtas fonda (svF) stingrā pieturēšanās pie prasībām, kuras tas izvirzījis valstīm, kas saņēmušas starptautisko finanšu palīdzību, apdraud ekonomikas atveseļošanos Latvijā un visā eiropā.tā intervijā aģentūrai bloomberg apgalvojis ietekmīgā vašingtonā bāzētā ekonomikas un pētījumu centra (Center for economic and Policy research, CePr) līdzdirektors marks veisbrots.

Domstarpības starp Ungāriju un svF attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanas mērķiem “liecina, ka zināms elastīguma trūkums no svF puses var būt bīstams pārējai eiropai” un var novest pie tā, ka visā reģionā tiek uzspiesta

izaugsmi bremzējoša politika.

Ne velti svF un ārvalstu vēstnieki rūpīgi seko situācijai Latvijā un tik ļoti baidās, kas notiks rudens vēlēšanās, jo, lūk, sC un PLL runājot par līgumu pārskatīšanu. Un tas nu esot liels risks attīstībai. atkal meli! Jo, ja ticam markam veisbrotam – un ticēt spiež rūgta pieredze – tad Latvija mīļuprāt nobremzēs visas eiropas izaugsmi, paklausīgi klanīdamās svF un globālajām korporācijām. tāpēc tik nepieciešama globālajai elitei – baņķieru mafijai -vienotības stutēšana.

67 Protams, ka arī fonda soross – Latvija sponsorētajai Delnai maizīte jāpelna. atgādināšot vēlētājiem lielākos korupcijas skandālus. Nu jauka apņemšanās. tikai izbrīnu rada, ka Delnas uzmanību nav izpelnījušās vērienīgas mahinācijas. Pirmā vietā esot ierindojams i. emsis ar „portfeļa” skandālu. tas nekas, ka viņš atmaksājis vairāk kā 5000 latus un no poltikas aizgājis. Pieminēta arī i. Gudeles „zemeņu tortes” lieta. Lasi un brīnies. te tev nu bija korupcijas atklājēji!

Nu ko, aizņemamies, aizņemamies un vēlreiz aizņemamies, lai varētu pastāvēt bankas, maksāsim, maksāsim un vēlreiz maksāsim par to, ka noticam meliem. varbūt pārmaiņas pēc ar savu galvu sāksim domāt, savu pieredzi lietā likt, savus secinājumus izdarīt!

4.08.2010.

Kam mums tāda valdība?

Oh, kas par teātri ik uz soļa! vienotība satraukusies, ka šleseristi okupējuši LNt. KNabam sūdzēšot. toties šleseristi sašutuši, ka vienotība bliež pa teju vai visiem citiem kanāliem.

Ne jau katrs mediju vadītājs atsakās šos reklamēt, kā to izdarīja Dz. Kolāts. vienotība pucē sev spalvas, kā nu māk.

Ne velti Ēlerte ar visu Lietussargu grupu tur iefiltrējusies. tad nu klausāmies – kāda mums laba valdība, viņi, nabadziņi, strebjot un tīrot tos augeja staļļus, ko iepriekšējie varas vīri piekrāvuši! brīnumi gan! Ja jau tā valdība tik laba, kāpēc paši neko nejēdz, kā vien daiļi runāt. Nepaiet ne mēnesis, skat, atkal Latvijā starptautiskā valūtas fonda misija klāt. tikko šie vīkšas atpakaļceļam, tā Pasaules bankas priekšnieki klāt.

Pb prezidents roberts Zēliks pēc apsveicināšanās ar valsts prezidentu un citādiem aristokrātiem visžēlīgi apmeklēja lauku „simtlatniekus” – trīs vīrus, kas cīnījās ar latvāņiem šīs 68 vasaras neciešamajā tveicē. te nu sanāca neliels misēklis. Pb pavēlnieks bija domājis, ka šie vīri pelna 100 latus dienā. Kad

vairākkārt taujājis un uzzinājis, ka tas ir mēneša atalgojums, juties varen pārsteigts. tomēr tas nebūt nav atturējis augsto viesi no pamācību dāvāšanas mūsu kuslajai valdībai. Un pamācības jau ir visiem zināmas, kaut arī ar septiņiem zieģeļiem slepenos protokolos ierakstītas un vesels lērums aizsprostu uzbūvēti, lai tikai informācija nenoplūstu, neaiztecētu un neiztvaikotu. Nav jau nekādi joki ar to informācijas tecēšanu, viļņošanu un noplūšanu. Kamēr šī stāv aiz septiņiem slepenības zieģeļiem, tikmēr vienotības gvardi var klāstīt, ka Latvija no bedres ārā, ka bezdarbs mazinās un ka teju teju būs pavisam labi. Un, ja vēl valūtas fons un Pasaules banka cildina, tad vienotība notic pati sev. arī Zēliks taču teica, ka latvieši ir viena varonīga tauta. varonīga jau gan, tikai ne lūgts, ne aicināts tāds jautājumiņš neliek mieru – kam gan mums valdība ar veselu baru ierēdņu, kam gan mums likumdevēji, ja paši savā nacionālā valstī tik vien kā nošķaudīties spējīgi?

Gultu skaitu vēl palikušajās slimnīcās, budžeta vietas augstskolās, pensiju reformēšanu, kas, kā lēš labklājības ministrs U.augulis, var tapt samazinātas par 22%, finansējuma noņemšanu sportam – to visu pasaka priekšā un pavēl izdarīt naudas aizdevēji. tad kam mums valdība, kas nav spējīga darboties nacionālas valsts interesēs, bet glābj no bankrota starptautiskas bankas?

2. oktobris tuvojas. Līdz tam brīdim šī grūtā doma ir jāizdomā! Kam mums valdība un visas tās partijas, kas skatās mutē ārzemju onkuļiem un aplaupa savus tautiešus?

20.08.2010.

369

Pēdējā laikā šajā rindā stāvēt kļūst aizvien prestižāk.

Darba birža

70 Cimds premjeram medicīnas darbinieku arodbiedrība vāc parakstus zem depešas eiropas savienības ombudam par situāciju veselības aprūpē – un tur tādi neglaimojoši cipari ierakstīti – finansu samazinājuma rezultātā palielinājusies mirstība, ielaistu slimību daudzums. Latvijas ārstu biedrības viceprezidents māris Pļaviņš atzina, ka “šī parakstu vākšana ir pēdējā cerība, ar kuru mēs lūdzam eiropas tiesībsarga institūciju ietekmēt gan eiropas Komisijas (eK), gan atbildīgos politiķus Latvijā, kuru rīcības rezultātā kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe Latvijā tiek sagrauta.”

No 2008. līdz 2010. gadam Latvijas valdība ir samazinājusi valsts finansējumu veselības aprūpei par aptuveni 25%, kā rezultātā aptuveni 50% slimnieku vairs nevar atļauties nopirkt nepieciešamos medikamentus, trīs reizes vairāk iedzīvotāju nekā vidēji es (10,1% pret 3,2%) nepieciešamības gadījumā neveic veselības pārbaudi, kopš 2009. gada 1.jūlija pieaugušie ar dažiem izņēmumiem vairs nesaņem valsts apmaksātu plānveida medicīnisko palīdzību slimnīcās, turklāt valsts ir parādā slimnīcām par sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību.

LvsaDa arī uzsver, ka gada laikā par 14,2% ir pieaudzis neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits, par 12,3% - akūto stacionāra slimnieku skaits, par 14,6% samazināts ārstniecības personu skaits neatliekamās palīdzības slimnīcās. valdība notēloja labdari – kā nu ne, ja vēlēšanas deguna galā – un piešķīra medicīnai, iedomājieties tikai, 26 miljonus.

Nav gan iemesla saukt urravas un gavilēt, jo pagājušā gada grieziens medicīnai ir neatgriezenisks un arodbiedrības minētie skaitļi – tāpat.

Pilna sirds ir veselības eksministram i.eglītim: „… bumerangs, kas ielaisto slimību, invaliditātes un mirstības veidā tagad ir smagā un sāpīgā lidojumā atpakaļ, 71 ar to vēl apturēts nav. toreiz, būdams veselības ministrs, gan ministru kabineta sēdēs, gan Dombrovskim personīgi ilustrēju situāciju Latvijas medicīnā, balstoties uz objektīviem skaitļiem un faktiem, proti, ka mums ir eiropā visvājāk finansētā veselības aprūpes sistēma, taču ar pietiekami plašu medicīnisko pakalpojumu klāstu. biju sagatavojis un valdības sēdēs atkārtoti izklāstījis pārvaldes reformu, kuru vairākus mēnešus neizdevās apstiprināt, jo politiskie konkurenti negribēja, lai veselības ministrija būtu pirmā, kas

krīzes apstākļos nāk klajā ar vērienīgiem pārkārtojumiem un taupības režīmu, samazinot administratīvo aparātu uz pusi. …Dombrovskis uz to reaģēja gandrīz patoloģiskā mierā, jo viņu neinteresēja neaprūpēti un izmisuši pacienti, viņu interesēja politika. …medicīnai bezierunu kārtībā atņēma 70 miljonus, algas apcirpa gandrīz uz pusi. Pagājis tikai gads, un neprofesionālās finanšu amputācijas sekas kļūst baisi redzamas - plānveida medicīna par maksu, milzum daudz ielaisto slimību, pirmreizējā invaliditāte gada laikā pieaugusi uz pusi, ārsti un māsas aizbrauc uz ārzemēm, neatliekamās palīdzības slimnīcām draud bankroti, jo valsts nespēj tām samaksāt par padarīto darbu. esam atsviesti tālu atpakaļ un no šīs bedres kārpīsimies laukā ilgi un mokoši.” tautas partija ne mazums blēdību realizējusi attiecībā pret slimnīcu finansējumu, superdārgiem projektiem, līdzekļiem, kas ieguldīti reģionu slimnīcās, kuras pēc dažiem gadiem tiek optimizētas, skandāls ap bērnu klīniskās slimnīcas iepirkumiem, i.rozentāles – arī tP biedres un eksministres – naivais, bet likumsakarīgais jautājums žurnālistiem par to, kas tad galu galā ir politiska atbildība. Un, ja jau pat tP biedram un eksministram i. eglītim pilna sirds un viņš ieteic premjeram paklusēt, apgalvojot, ka citos laikos būtu metis divkaujas izaicinājuma cimdu, lieta patiesi ir nopietna. bet mēs taču to redzam ik uz soļa un savām acīm.

0.08.2010.

72 Zinību svētkos 1.septembris ir jauna ceļa sākums. Pa pilsētu ielām un lauku ceļiem plūst valsts nākotne – saposušies bērni ar asteru un gladiolu pušķiem rokās. studenti - cits pirmo, cits pēdējo gadu – pārkāps auditorijas slieksni un skolotāji – cits pirmo, cits jau nez kuro gadu – saņems ziedus un smaidus. svētki – Zinību svētki - un jauna mācību gada sākums.

Lai svētku gaišumu neaptumšotu alkohola orģijas, rīgā policisti dežūrēšot pastiprinātā režīmā. skumji, ka jārunā par šādiem faktiem, ko pierāda iepriekšējo gadu pieredze. tikpat skumji apzināties, ka lauku bērni skolu optimizācijas rezultātā celsies agros rītos un mājup nokļūs vēlos vakaros. skumji par ārpusklases pulciņu, mūzikas un sporta skolu pieejamību vien maksāt spējīgiem. tomēr svētki ir svētki. bērniem jāapgūst zinības un dzīves māksla, viņu vecākiem – arī! tikai zināšanas spēj mainīt pasauli, tikai domājošs cilvēks var mainīt savu likteni! vairs ilgi nav jāgaida brīdis, kad vēlēšanu dienā apliecināsim – cik gudri, cik zinoši ikviens un visi kopā esam.

01.09.2011.

Kangari Lāčplēšu lomās melot ir jāprot. Nav ko baidīties – ausis nekustēsies, lai cik lielus melus melotājs teiktu . tā kādreiz tik bērnus baidīja. tie bija seni un nepareizi laiki. Un arī viens nav melotājs. tas nu jāatzīst. toties, ja melotāji salasās komandā, oh – tad gan ir ko redzēt un dzirdēt. teātris par baltu velti. Nemaz nevajag „Observatoriju” balstīt un Kongresu namā režisori iemelot. tas nu būtu viena teātra nopelns, kā tikt pie naudiņām un 7 palīdzēt iemelot īstos kandidātus, konkrētāk runājot, naudiņas dalītājus saeimā.

Cita teātra režisors pa to laiku pārskaities zaļš un runā par politisku prostitūciju. Otras grupas politiķis, sevi par kristieti sludinādams, protams, ir svēti sašutis.

Klausītāji klausās vienu, klausās otru – ej, nu sazini, kam taisnība, un vai vispār kādam taisnība, ja tas otrs režisors kvēli atbalstījis Lietussargu grupu un tikpat politiski ļāvis sevi nopirkt. teātris paliek teātris, taču ja nopietni vīri runā, tad atliek vien ieklausīties. tik atkal no saprašanas – nekā. Cik dziļa bedre, kurā esam iekrituši – nesaprast nekādā vīzē, toties ekonomikas ministrs jau kādu gadu runā, ka mēs sākam rāpties ārā no tās. Un tā apgalvojot teju vai visi naudas aizdevēji. tūlīt, tūlīt būšot gaismiņa redzama. bet no gaismiņas ne vēsts, lai cik melotāju to solītu. iemesls ekonomiskajai melošanai pavisam vienkāršs – vajag taču modināt pilsoņus aktīvai darbībai, ko sauc par biznesa uzsākšanu. Citādi – kas maksās nodokļus? Un ko tādā gadījumā darīs ierēdņi? ak samazināt šos, jūs sakāt? Optimizēt tāpat kā skolotājus, policistus? Nu, nē, mīlīši, nekas nesanāks. ierēdņi taču ir drošs balsts pastāvošai varai. Kas cits par šo balsos, ja ne ierēdņi? tātad noskaidrojām, ka ierēdņi, kur bija, tur paliks.

Neskatoties uz visādiem auditiem un draudiem par tiem. Nu, lūk, bet latvietis, kā par nelaimi, ir piesardzīgs, ne šis vairs uz kredītiem pievilināms, ne nākotnes nodokļu atlaidēm. Kas reiz apdedzinājies un nobankrotējis, tam bankas pašas vairs naudu nedos, bet piesardzīgais latvietis i nedomā kredītus ņemt, maksāt bankām procentus, valstij nodokļus un rauties melnās miesās. tavu neražu! Šis nekam netic.

Pats premjers noguris no solīšanas, reiz sāka runāt pavisam otrādi. Pasaulē būšot otrais krīzes vilnis, Latvija esot

totāli noglobalizēta, tāpēc tur nu nekā nevarot darīt.

74 toties vienotības reklāmās premjerlācītis pārvērties varenā Lāčplēsī. savukārt Šlesers nemaz nebaidās no Lāčplēša un iesaka atkāpties ar labu, jo viņš esot nevis Lāčplēsis, bet sīks valūtas fonda grāmatvedis. tikpat neskaidra ir paša Šlesera misija – buldozers vai kristietis? Ēlerte un Dzintars toties runā apbrīnojami līdzīgi – tik par nacionālu identitāti un latvisku pašapziņu, Šitajos lauciņos viņi ir droši, citur var ātri apmaldīties. tā nu bagāti pašmāju kungi cīnās ar ārzemju iztapīgiem sulaiņiem. abi labi.

2.09.2010.

Temīda pret banku Kamēr vienotība vīkšas uz ministru portfeļu dalīšanu, tikmēr rīgas apgabala tiesa pieņem spriedumu, ka valsts bankai jāatmaksā bankas baltija noguldītājiem 60 miljoni latu. bankas likvidatori gan prasījuši 200 miljonus. astronomiska summa un astronomiska nekaunība – tā domā Latvijas bankas pārstāvji, aizstāvji, advokāti un labākie draugi. spriedums ir gana negaidīts. rīgas apgabaltiesa, pirmajā instancē izskatot pirms vairāk nekā pieciem gadiem aizsākto “bankas baltija” (bb) likvidatora “bDO” prasību pret Latvijas valsti, nolēma no valsts Latvijas bankas (Lb) personā piedzīt gandrīz 60 miljonus latu, savukārt Lb jau paziņojusi, ka spriedumu pārsūdzēs kā nelikumīgu. “Šis spriedums nekad nestāsies likumīgā spēkā,” pēc sprieduma noklausīšanās žurnālistiem sacīja valsts pārstāvis lietā, advokāts romualds vonsovičs.

“Lb ir tiesai iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda pret to izvirzītās prasības nepamatotību un absurdumu. turklāt tie, kas ir vainojami bb līdzekļu izlaupīšanā, ir jau noskaidroti un sodīti ar likumīgā spēkā 75 stājušos spriedumu krimināllietā,” klāsta Lb preses dienests.

Lb sola spriedumu pārsūdzēt, jo prasību uzskata “par nepamatotu un absurdu”. apkrāptie bankas baltija klienti priecīgi satraukti. Ja nu patiesi viņi saņem savus reiz zudušos noguldījumus? tikpat nopietni satraukušies pārējie pilsoņi. Kas tad nu? Privātas bankas piemānītiem avantūristiem maksās no nodokļu maksātāju pustukšās tarbas? Nebūtu jau gan taisnīgi. toties masu mediji vēstī, ka Lb prezidentam rimševicam septembrī algā 4,5 tūkstoši. Un tas, protams, nav tas lielākais cipars, ko kungs saņēmis. Un tādi nu rezultāti banku darbībā

– neskaitot stingro lata noturēšanu par spīti visām vētrām, čiks vien. Laikrakstā „telegraf” silti ieteikts pārņemt islandes piemēru un scenāriju. tur soda konkrētas amatpersonas par zaudējumiem un kaitniecību valsts ekonomikai. „Kad atnāks latviešiem tie laiki, ko citas tautas tagad redz?” – pirms pusotra gadsimta. sūrojās jaunlatvieši.

15.10.2010.

Neo sindroms Latvija starptautiskā reitingu tabulā par preses brīvību nokritusi zem trešā desmita. viens no iemesliem – žurnālistes i. Naglas un pašmāju Neo jeb datorspeciālista vajāšana.

Protams, ka vajāšanai tiesiska pamata nebija, protams, ka tādu, ja labi grib, var arī izdomāt, tomēr Latvijas drošībnieki tik tālu gan negāja. toties informācija par šeit notiekošo gan aiz robežām nokļuva. tādēļ arī tas cipars tāds. toties Neo pieklusis. bet ne jau mums vien tāda problēma ar Neo, kurš citādu skādi nedara, kā tikai rāda gaismā lielās algas, nelietderīgas izmaksas un citādas lietas, kas vēlētājiem būtu gan jāzina. Neo sindroms, izrādās, ir starptautisks pēc rakstura. asv interneta 76 vietne WikiLeaks publiskojusi 400 000 slepenu dokumentu. ar vārdu sakot, visa irākas ofensīva kā uz delnas.

6 gados irākā gājuši bojā 109 000 cilvēku, tai skaitā civiliedzīvotāji – 66 000. Dokumenti liecina, ka asv komandieri un NatO vadība ignorējusi ziņas, ka karavīri irākā spīdzina un nogalina civiliedzīvotājus. viens no vietnes dibinātājiem Džulians esendžs telekanālam „al- Jazeera” pavēstījis, ka kopā ar advokātiem Lielbritānijā „ir izstrādājis dokumentus, lai iesniegtu prasību tiesā par vismaz 40 neattaisnotām slepkavībām.”

Kara bilance skaudra – bojā gājuši cilvēki, tērēti miljardi naudas. taču ne visiem skaudra īstenība – ieroču ražotājiem peļņa, naftas magnātiem – arī. Demokrātijas citadele, kā parasti, mazgājas balta. Šoreiz Hilarija Klintone grasās ierosināt lietu tiesā pret WikiLeaks par dokumentu publicēšanu.

Kas gan tur ļauns, ja cilvēki uzzinājuši no nopietniem avotiem to, ko sen jau nojautuši? Nē, Hilarija tam nepiekrīt. tas esot valsts drošības jautājums. ak, tiesu sistēma, nabaga temīda aizsietām acīm! Zem drošības, tiesiskuma un demokrātijas, zem melu maskas cilvēku dzīvības lētas.

2.10.2010.

Amazones Kara muzejā Ja jau Kara muzejs, tad te nu var būt runa tikai un vienīgi

par karošanu, tā domāja Latvijas Kara muzeja administrācija un, protams, arī atbildīgā vēsturniece, pēckara nodaļas vadītāja sarmīte baltiņa. bet kur lai pēckara laikā rauj kara tēmas? taču ne jau par nacionālajiem partizāniem rakstīsi vai rādīsi, kas pēc kara šāva padomju aktīvistus. Nē, nē – tādas lietas ne kustināt, ne klausīties.

77 toties – redz, kas par ķērienu – nacionālboļševiki visā savā godībā kādā no saviem piketiem! Par tādiem fotoattēliem – prieks un sajūsma. Un kāds gan tur grēks, ja ekspozīcijas tekstā uzrakstīs, ka tie brāļi ir no LsPjaunatnes organizācijas.

Domāts – darīts! ekspozīcija tapusi jau 1999. gadā. tad nu atliek vien parēķināt, cik cilvēku to apskatījuši. vai noticējuši?

Kāpēc gan ne, ja jau vēsturnieki tā saka? Kam tad var ienākt prātā, ka tie ir ne vairāk, ne mazāk kā nekaunīgi meli.

LsP valdes loceklis, kurš intereses pēc iegāja Kara muzejā, neticēja savām acīm. Nedaudz atģidies, viņš meklēja informāciju, kā tas varēja gadīties. Darbinieces par tādu iejaukšanos viņu radošajos meklējumos izrādīja milzīgu neapmierinātību. „tiesa? Kāda tiesa? mūsu valstī jūs, sociālisti, neko nepierādīsiet! tā, lūk!” viena uzvaroši pavēstīja.

Otra bija pārsteigta un to pauda ar vārdiem, kā gan tādi sociālisti vēl Latvijā var pastāvēt. abas amazones, viena otru uzmudinādamas parādīja tādu patriotismu, ka raivis Dzintars justos gandarīts par āriešu cienīgām metodēm cīņā ar citādi domājošiem.

25.10.2010.

Politiska paskvila Balts padošanās karogs vienā reizē sadumpojās zvēru dārzs. ruksis par premjeru vairs nederot. Nogāza ruksi, ielika Lācīti. Lācītis bija pret visiem mīļš, tikai pingvīni un citi reņģēdāji viņam nepatika. tāpēc viņš optimizēja pingvīnus un citus reņģēdājus. Kā tas notika? Nu, pavisam vienkārši. maksā ragā valstij nodokli – par gaisu, par zivīm, par jumtu un savu priekšnieku. Pingvīniem un 78 citiem reņģēdājiem naudas, protams, nebija, un viņi peldēja, rāpoja vai kliboja prom no šitā zoodārza. tie, kas palika, aplaudēja Lācītim un solīja viņu ievēlēt atkal par premjeru. solīts – darīts. tikai nu Lācītim sākās grūtas dienas. visi viņa draugi gribēja kļūt par ministriem. Gorilla cerēja uz ārpasaules ministra vietu. Oh, kā tad viņš parādīs pasaulei sevi! Nenopriecāties. tur neviens viņam neprasīs, kas tas apgrozījuma nodoklis tāds. Jā, jā Gorilla labi atcerējās,

kā viņu pratināja zoodārza tv. savukārt āpsis, kuru Lācītis grasījās ielikt par Karalietu ministru, nemaz negribēja karot. arī vilks negribēja kļūt par naudas ministru, bet Lācītis viņu pierunāja. Ko nu darīs nabaga vilks ar tukšo valsts kasi, to lai viņš pats domā! tomēr dumpošanās sākās no jauna. vecie vēži bija salīduši visās padomēs, valdēs un citādos naudas kanālos un pažobelēs. tur tupēja balodis un līdzīgi putni. bet ko nu darīt, kā nu būt, ka zvēri ievēlējuši tikai divus vecus vēžus? tāda lieta draudēja ar visu ienesīgo kanālu un pažobeļu pamešanu, taču vēžiem tas gaužām nepatika.

Lauku kustoņi nebija apmierināti, ka aitu neliek par skolu ministri, un vēl viņi gribēja kārtības ministriju savā pārziņā.

Lauva un tīģeris iepriekšējās vēlēšanās bija palikuši opozīcijā, tāpēc ar viņiem varēja nerēķināties. bet, ko tas deva! Jaunie tītari, kas pirmo reizi bija tikuši pie varas, nosauca Lācīti par lielu gļēvuli, jo viņš pēc ilgām pārdomām nedeva vis tiesāšanās ministra portfeli pašam niknākajam tītaram. Lācītis jau bija labi domājis, bet tas pats āpsis viņu atturēja teikdams, ka vispirms vajadzēs izdzēst sarkano krāsu, jo tītari to necieš nekādos toņos un nokrāsās. Ko tad darīs, ja no karoga sarkano izdzēsīs? Paliks vien balts padošanās karogs. starp mums runājot, ārzemju kreditors Krauklis no āmrijas valsts jau sen zināja, ka šitais zvēru dārzs ir padevies 379 un pārdevies ar visiem zvēriem, mežiem un laukiem. Zvēri skatījās, klausījās un brīnījās. vai Lācītis netiek galā ar saviem ministriem? Un kur radās tik daudz kareivīgu tītaru?

26.10.2010.

Mahinācijas ap lidostu Priekšvēlēšanu kampaņa ritēja pilnā sparā, kad aero Fliks atkal sataisīja ziepes. tikko viņš bija aplaimojis ieņēmumu dienestu ar savām amata algas deklarācijām kopš 2006. gada. ilgi un gauži ieņēmumu dienests bija lūdzis tās, līdz bertolds apžēlojās. Gada alga tā nekas – pat līdz 340 tūkstošiem latu.

Neko citu arī nevarēja gaidīt. Ne velti airbaltic šefs nesen pavēstīja Latvijas sabiedrībai spožu domu graudu – Latvijā viegli un lēti esot dzīvot bagātajiem, toties nabagiem – oi, oi, oi. tēvzemietis un satiksmes ministrs K.Gerhards uz Flika darījumiem pievēra acis, tāpat, kā to bija darījis viņa priekštecis, kura laikā, izrādās noslēgts līgums, kas valstij rada vien zaudējumus.

vēl līdz galam nav atrisināts jautājums par airbaltic zīmola pārdošanu Flikam piederošajam uzņēmumam bas, kad sākusies cita epopeja -bas sāks lidojumus no kaimiņvalsts galvaspilsētas viļņas. skandāls savērpies ap “airbaltic” vadītāja bertolta Flika privātās kompānijas “baltijas aviācijas sistēmas”(bas) ieceri sākt lidojumus no viļņas. Jo Fliks taču ir nopircis arī “airbaltic” zīmolu!

No viļņas lidos ne jau kompānija airbaltic, kuras kontrolpakete joprojām pieder valstij, bet gan bas. airbaltic akcionāru līgums ir noslēgts tieši tā, ka valsti pārstāvošajai satiksmes ministrijai nav teju nekādas teikšanas attiecībā 80 uz šīs kompānijas darbību. Latvija ir vairākumakcionārs ar mazākumakcionāra tiesībām, bet mazākumakcionārs bas var darīt visu, kas ienāk prātā ekonomikas ministrs artis Kampars (vienotība) uzskata, ka b.Fliks šobrīd ļoti izteikti darbojas savās privāta uzņēmēja interesēs. Pēc viņa domām, ja bas sāks biznesu Lietuvā, tad b.Fliks noteikti nedrīkstētu vadīt airBaltic, raksta Diena.

Pēc bijušā satiksmes ministra a.Šlesera teiktā, b.Flika lēmums veidot kompāniju Lietuvā saistīts ar to, ka «valdība traucējusi attīstīties nozarei». Proti, pusotru gadu nekas neesot darīts, lai veicinātu jaunā lidostas termināļa būvniecību, kurai bija jāsākas šogad.

Faktiski Latvijas valsts šobrīd ir kārtīga zaudētāja lomā. airbaltic padomes līmenī ir plānots spriest, kas īsti ir noticis, ko valsts vēl var vai gluži pretēji - nevar panākt lietas labā. tā vien izskatās, ka aviokompānija airbaltic var iegūt tepat kaimiņos konkurentu, kas startēs ar savulaik iegādāto airbaltic zīmolu. ir skaidrs, ka šādas izdarības ir iespējamas, pateicoties jau pieminētajam savulaik noslēgtajam akcionāru līgumam. vai parakstītājus kāds sauks pie atbildības? K.Gerhards vispār nezināja, kas viņa azotē notiek, a. Šlesers savukārt devis zaļo gaismu privātam biznesam, valsts intereses ignorēdams. bet tā pati valsts viņiem algu maksājusi. arī miljardieris un sabiedriskās domas ietekmētājs soross interesējies par airbaltic akcijām.

Kapitālisms rullē! Peļņa – privātīpašniekam, zaudējumi valstij un līdz ar to- katram nabagam.

28.10.2010.

81 Budžeta stiķēšana Latvijas vēlētāji nekādas pārmaiņas nevēlējās. Par to bija pārsteigta eiropa un citi aizdevēji. Ne tikai pārsteigti, bet

sajūsmināti Kā nu ne? tātad izdevumu cirpšana turpināsies ar jaunu sparu. Pasaules banka jau silti ieteikusi samazināt gultas vietas slimnīcās vēl par 5 tūkstošiem. vai ārsti protestē? slimnieki arī? tās, protams, ir viņu tiesības. Demokrātija, tātad.

Pāris nedēļas pēc vēlēšanām vienotības fani gan attapās, nepareizi esot vēlējuši. bet ko nu vairs – izlietu ūdeni nesasmelsi. Lēni, pa solītim tika lipināta valdības koalīcija. vienotība un Zaļie zemnieki, tad vēl vecie tēvzemieši ar jaunajiem vislatviešiem. bijušais un topošais premjers valsts un sava miera un stabilitātes vārdā varu piedāvāja arī saskaņiešiem. tad nu satraucās Pilsoniskās savienības dāmas – ilma, ina un Janīna. Ja tā, tad viņas uz karstām pēdām likšot nost savus mandātus. Janīna visvairāk pārdzīvoja to, ka saskaņas Centrs nemīlot NatO, un tas esot vienkārši briesmīgi, ilma to visu nosauca par politiskām spēlītēm, bet ina, katru vārdu uzsvērdama, vēstīja, ka nedrīkst meklēt sabiedrotos pēc balsu skaita, bet pēc uzskatu līdzības. ar valdības stiķēšanu gāja raibi, taču gods godam, beidzot vienotība un zaļzemnieki palika pie ruļļiem. viss jau būtu labi, ja vien to budžetu varētu uz karstām pēdām parakstīt.

No vienas puses sociālie partneri arodbiedrību un darba konfederācijas izskatā vaino valdību ekonomikas bendēšanā un pārmet pārvaldes audita iztrūkumu. reiz taču par tādu lietu runāja katrs amatvīrs, jo pats svF to ierosināja. Nu izrādās, ka laika neesot pieticis, bet nekas – darīšot, veicināšot, meklēšot.

Jā gan, vienotība uz muti nav kritusi, vilku no meža izmelos, ja vajadzēs.

Galu galā ar sociāliem partneriem, nemaz nerunājot par parastiem bāleliņiem, var tikt galā viegli un nesāpīgi.

82 toties pats Kungs un Pavēlnieks valūtas fonda veidolā savu pieprasa, ne aci nemirkšķinot. Un pats interesantākais ir tas, ka piemēram nākošajā gadā likvidēšot deviņas neatliekamās palīdzības slimnīcas, kā vēsta jaunais veselības ministrs, bet tas viss notikšot pacientu interesēs. Uzmini nu, kur tās intereses! arī pievienotās vērtības nodoklis pieaugs, saldinātai limonādei un našķiem akcīzes nodoklis arī, izrādās, mūsu pašu veselības labad – nelietošot neveselīgu pārtiku. Par to, ka dažam labam vispār jāiztiek bez pārtikas, valdība neiespringst, bet aktīvi aģitē bāleliņus labdarības projektiem „Paēdušai Latvijai”, „eņģeļi pār Latviju” un citādiem - jo skanīgiem nosaukumiem un emocionāliem trikiem.

Ēku nodokli dubultošot, ceļa nodokli tāpat, elektrībai vairs nebūs pazeminātais PvN, bet tas nekavēs celt tarifus.

Nupat bija vēlēšanas. Nupat jūs izvēlējāties savu nākotni. ticējāt viņiem? ticat vēl joprojām? Nu kā lai šādā gadījumā starptautiskie aizdevēji nepriecājas! Kur vēl citur tādus bāleliņus atrast? Nekur pasaulē!

5.12.2010.

Cinisma epopeja Par demokrātiskām vērtībām politiķi un citādi „mesijas” runā ik dienas. rets klausītājs vairs aizdomājas – kādas tās vērtības. Droši vien – vārda, pulcēšanās, vēlēšanu un citādas brīvības. Nu tās pašas, kas mācību grāmatās un demokrātijas teorijās ierakstītas. tās pašas, kas, izrādās, nav ne plika graša vērtas. Jo atliek vien izveidot interneta vietni Wiki Leaks, lai ilgi un rūpīgi būvētā demokrātijas celtne brakšķētu visos stūros.

Kā nu ne? asv – demokrātijas citadele balstās uz meliem un cinismu vispārākā pakāpē. vai tad mēs to nezinājām? Zinājām gan, bet atklāti nav pieņemts runāt.

8 Diplomātiskā sarakste, ko publiskojusi interneta vietne, nav nekas cits kā melu atmaskošana. Džulians asanžs – Wiki Leaks dibinātājs – ir vārda brīvības bruņinieks. Demokrātijas aizstāvjiem atliktu vien priecāties. bet kas notiek? Uz karstām pēdām tiek safabricēta lieta, ka Zviedrijā Džulians pavedis netiklībā divas kautrīgas meitenes un tāpēc viņš, nelietis tāds, ir izsludināms interpola meklēšanā. Kad britu policisti aicināja asanžu parunāt par zviedru meitenēm, viņš piekrita sarunai un nekavējoties tika apcietināts.

Nu asv juristiem darba līdz kaklam un vēl pāri. Likuma pantos jāietver asanža nodarījums un jākvalificē tas kā spiegošana. asv militārās aprindas un NatO vadība vienmēr apgalvojuši, ka viņiem ir vismiermīlīgākie nodomi, arī attiecībā par Polijas raķešu vairogiem viņi pret Krieviju nu gluži neko neperinot.

Un asanžs ņem un nopublicē NatO plānu baltijas un Polijas aizsardzībai Krievijas uzbrukuma gadījumā. Krievija gan vēsā mierā apgalvo, ka viņi jau sen to zinājuši. arī Latvijā varas vīri sabijušies maķenīt vairāk, nekā pēc piketiem, demonstrācijām vai citādiem labdabīgo latviešu miermīlīgiem un pilsoniskiem pasākumiem. trimdas latvietis O. Kalniņš nekavējoties nosaucis asanžu par noziedznieku. bet ko lai saka asv valsts sekretāre Klintone? tikai to, ka asanžs apdraud visas pasaules drošību.tā pati Hilarija, kā izrādās, gada sākumā veselu lekciju noturējusi par brīvībām, tiesībām un citādām „vērtībām”, kuras nu klaji pārkāpj, pret patiesu vārda brīvību vērzdamās.

toties Latvijas Kalvītis smej bārdā un paredz, ka ne to vien vēl dzirdēsim. Ne velti viņš premjerēšanas laikā gribējis pakļaut visas drošības iestādes parlamentārai kontrolei. Oho, kas par troksni tad sacēlies! Un kā lietussargu revolūcijas kūrētāji katru dienu viesojušies pie asv vēstnieces beilijas. tagad širmīšu vicinātāji tikuši pie varas, un šādi tādi diplomātiski nesmukumi varot nākt gaismā.

Kā tur īsti ir ar saba un KNaba aktivitātēm? mistiskā kārtā no saba izmeta U.Dzenīti, kurš it kā pats esot aizgājis, bet 84 patiesībā NatO onkuļiem nav paticis. toties Londonas Kažociņš stāv kā klints. Ne tikai slepenu, bet nekādu informāciju nesniedz. Par to varēja pārliecināties portāla”Pietiek.com.” redaktors L.Lapsa. bet vēlētājam atmiņa īsa. Gan jau drīz aizmirsīs gan saba nesmukumus ar sava darbinieka bora saistībām ar uzņēmēju Hartmani, kas 4 gadu laikā „apmazgājis” 140 miljonus latu netīras naudas, gan nupat atklātos varenos tēriņus KNabā 2006. – 2008. gados.

Dzīvojam laikmetā, kad varoņus sauc par noziedzniekiem, bet noziedzniekus – par varoņiem.

1.12.2010.

Darva Ziemassvētkos Ziemassvētku laiks – balts, sniegots un apcerīgs. tā tam vajadzētu būt. Latvijas prezidents beidzot pošas uz maskavu. Pirmo reizi uz oficiālu vizīti visā neatkarīgās Latvijas pastāvēšanas gaitā. Diplomāti paredz attiecību uzlabošanos starp abām valstīm. Līdzi Prezidentam brauks vairāki ministri, ap 200 uzņēmēju. viņu ražojumiem noieta tirgus plašajā Krievzemē – ai, cik nepieciešams. ārlietu ministrs gan viņu vidū nebūs. Labi, ka tā, jo viņam ar to komunikāciju, kā nu kuro reizi. Pēdējā laikā pēc skandāliem ar ārzemju sluci mūsu Kristovskis gan pieklusis. tomēr tā tikai šķiet. izrādās, sešu valstu ārlietu ministri iesnieguši eiropas Komisijai prasību pasludināt par sodāmu komunistu pastrādāto noziegumu noliegšanu. Priekšplānā lietuviešu audroņus ažubalis, mūsu ārlietu ministrs komplektā ar eiroparlamentārieti vaideri un tādi paši eiropas nabadziņi no bulgārijas, rumānijas un Ungārijas. Jā, arī Čehija trāpījusi tai bariņā. toties Polija un igaunija šoreiz palikušas malā.

85 reaģējot uz eK adresēto austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, aicinājumu, Krievijas ārlietu ministrijas pārstāvis paziņojis, ka šī iniciatīva ir vēstures politizācija.

Preses konferences laikā aleksejs sazonovs pauda nožēlu,

ka atsevišķām es dalībvalstīm vēstures politizācija joprojām esot «viena no valstisko uzdevumu prioritātēm» un aiz labajiem nodomiem saglabāt upuru piemiņu un nepieļaut totalitārisma atdzimšanu patiesībā slēpjas cits mērķis - dēmonizēt savu komunistisko pagātni un «komunismu pielīdzināt nacismam». «bez tam ir dīvaini, ka es dod priekšroku neatcerēties savus diktatorus un bendes,» piebilda Krievijas ārlietu ministrijas pārstāvis. toties eiropas nabadzīgāko valstu ārlietu ministri saka, ka esot „būtiski kopt vērtības, kas nav savienojamas ar kara noziegumiem, genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un totalitāro režīmu noziegumiem, kā pamatoti uzsvērts pērn pieņemtajā es stokholmas programmā «atvērta un droša eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā».” skaisti runāts! rīgas apgabaltiesa jau pasteigusies - uzrādījusi apsūdzību vīrietim, kurš Daugavpils ziņu portālā «gorod.lv» publicēja rakstu, kurā pausts, ka 1941.gadā Latvijā notikušās deportācijas uzskatāmas par pārāk maigām. Jefimovs aicināja kritiski pārvērtēt deportācijas nepieciešamību, uzsverot, ka no Latvijas tika izsūtīts viens procents neuzticamo personu. rakstītājs arī norādīja, ka deportācijas organizētas, nevis lai īstenotu Latvijas tautas genocīdu, bet lai cīnītos ar piekto kolonnu - baltijas nacionālistiem, kuri ir bijuši saistīti ar nacistu specdienestiem. Deportācija ir bijusi nepieciešama, ievērojot Psrs militārās intereses un notikušajā deportācijā ir vainojami baltijas (un Latvijas) nacionālisti, kuri nav bijuši lojāli Psrs. “secinājums ir nepārprotams - jūnija deportācija no baltijas Psrs bija piespiedu līdzeklis. Ja baltijas nacionālisti nesadarbotos ar vācu specdienestiem un negatavotu diversijas izvirzīšanos, deportācija nebūtu nepieciešama.

86 tieši nacionālistu un nacistu aģentūras darbība izraisīja deportāciju,” rakstīja Jefimovs. ruslanam Jefimovam decembra sākumā apsūdzība uzrādīta pēc Krimināllikuma panta par genocīda un noziegumu pret cilvēci attaisnošanu. Par šādu noziegumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu.

Kur vārda brīvība – viens no patiesas demokrātijas balstiem.? Kur vēstures fakti? „es tev nepiekrītu, bet es atdošu savu dzīvību, lai tu varētu izteikt savu viedokli!” reiz teica voltērs. toreiz, kad demokrātija bija jauna, progresīva, bez meliem un viltus.

18.12.2010. Āriešu ambīcijas

izrādās, jau 1995. gadā asv latvietis dr.aivars slucis bija organizējis konkursu. tajā bija paredzēta tikai viena balva, bet ar tiem laikiem iespaidīgu naudas summu – 500 Ls. balvu saņēma konkursa uzvarētājs, plaši pazīstamās filmas „Padomju stāsts” režisors edvīns Šņore. a.sluča vārds nebija svešs pēc viņa publikācijām avīzēs Neatkarīgā cīņa, Lauku avīze, Pilsonis-Pavalstnieks, Nacionālā Neatkarība...u.c.

Drīzumā pēc šī konkursa norises tika izveidots tā sauktais Klubs 415, kam par nosaukumu kalpoja a.sluča uzticības personas Latvijā – Gunāra birkmaņa - pasta adrese – abonenta kastītes numurs kādā no rīgas pasta nodaļām, uz kurieni tad arī vajadzēja sūtīt konkursa darbus. G.birkmaņa k-gs bija nolēmis vienot konkursā piedalījušos jauniešus, lai tie arī turpmāk turpinātu izplatīt dekolonizācijas nepieciešamības ideju tautā un veicinātu tās īstenošanu dzīvē. Diemžēl, ne visi konkursa dalībnieki izrādīja vēlēšanos turpināt darboties šajā virzienā, daži atklāti pateica, ka rakstījuši tikai naudas balvas dēļ, bet vispār viņus politika interesējot tikai kā 87 karjeras iespēja, tāpēc viņi stāšoties naudīgās un varu nesošās partijās, piemēram, Latvijas ceļā.tas sarūgtināja a.sluci, kurš paziņoja, ka turpmāk piešķiršot naudas balvas tiem, kas paši pēc savas iniciatīvas, negaidot atalgojumu, būs jau parādījuši sevi kā patriotiskus cīnītājus par dekolonizāciju. sluča tērētās naudas summas likās ļoti iespaidīgas.

2009. gadā a.slucis iestājies Pilsoniskajā savienībā, sadarbojies ar partijas priekšsēdi Ģ.v. Kristovski, divu pēdējo gadu laikā Ps un partijai «visu Latvijai» (vL) ziedojis vairāk nekā 22 000 latu, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNab) mājaslapā pieejamā informācija. bet kāpēc tik daudz runājam par vienu amerikāņu dakteri, kurš izteicies, ka krievus nevarētu ārstēt tikpat labi kā latviešus? tāpēc, lai redzētu, no kurienes meliem un nacionālismam kājas aug un kāds sakars nacionālistu gara darbiem Latvijā ar ārzemju onkuļu ziedojumiem. Pirmais klupšanas akmens mūsu jaunajam ārlietu ministram izrādījās tā liktenīgā frāze par ārstēšanu vai neārstēšanu, par kuru abi vienojušies interneta sarakstē. ministrs klupa gan, bet pāri nesmukumam tika pavisam vienkārši, izmeta sluci no partijas, sameloja, ka vainīgi mediji, kas savukārt melojot.

Nelaime tik tā, ka portāls „pietiek.com” ne tikai bija uzracis kompromitējošo saraksti, bet nervozi reaģēja uz ministra minstināšanos un samelošanos, iesūdzēja tiesā un kā sāpju naudu pieprasīja akurāt tādus pašus tūkstošus, ko noziedojis dāsnais aizjūras dakteris.

bet neba nu vienīgie šie ārieši ar savām ambīcijām. slavenais, bet bijušais hokeja vārtsargs artūrs ik pa brīdim izsaka politiskus prātuļojumus. Pavisam nesen viņš izvirda veselu niknuma lēkmi, saistībā ar Dinamo hokejistiem. tas nu esot viens īsti krievisks projekts un dikten kaitīgs latviskumam. viņam pašam gan esot tuvāka vašingtona, nevis Latvijas hokejs. Ļaunas mēles gan melš, ka bijušais vārtsargs jūtas aizvainots, ka Dinamo iztiek bez viņa.

88 toties saeimā darba netrūkst superlatvietim no „visu Latvijai”, Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdim.

Gards kumoss trāpījās pa kampienam – saskaņietis Kravcovs, kuram ar valsts valodas zinībām tā paknapāk. Nu tika iedarbināti visi dzinēji, oratori un bazūnes. Pats premjers izteicās, ka deputātam vajadzētu nolikt mandātu. Par izbijušo satiksmes ministru Gerharda kungu, kura vadībā un aizgādībā aero Fliks pievāca „airbaltic” preču zīmes un pēc pāris mēnešiem tās ieķīlāja, tur gan premjers vainīgos neredz. bet tt, Zviedrijas Letas ekvivalents Dagens Nyheter mājas lapa uzliek lielu un melnu virsrakstu „SS leģionārs ievēlēts par parlamentāras komisijas priekšsēdētāju Latvijā” un īsumā atstāsta leģionāra gaitas.

Patiesi, citās eiropas valstīs tāds ūnikums nav pieredzēts.

22.12.2010.

Kaimiņzemes oligarhi un cilvēktiesības Dīvaini gan! Kad asv apcietināja biznesa piramīdu varoni meidofu un, iedomājieties tikai, notiesāja uz 150 gadiem, neviens cilvēktiesību aizstāvis nebilda ne vārda, toties, ak, kas par troksni sacēlās pēc Krievijas bijušā naftas magnāta Hodorkovska atkārtotās tiesas sēdes. tā esot politiska izrēķināšanās un uzpirkta tiesa. starp citu, Hodorkovska kopējais ieslodzījums – 13, 5 gadu, vēl seši jāsēž.. Galu galā – nodarījumi nemaz nav mazāki kā amerikas bēdubrālim. tad par ko gan stāsts?

Hodorkovskis, kurš savulaik bija Krievijas visbagātākais cilvēks un šīs valsts lielākās naftas kompānijas “Jukos” vadītājs, notiesāts par krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, bet jaunajā prāvā viņš tiek apsūdzēts naftas izlaupīšanā un par to iegūto līdzekļu legalizēšanā 389 Hodorkovskis un viņa atbalstītāji uzskata, ka viņš ieslodzīts par opozīcijas partiju finansēšanu un nepiekrišanu Kremļa kursam laikā, kad Putins bija prezidents. Nodarījumi: apsūdzēts 892 mljrd. rubļu (13.8 mljrd. latu) izlaupīšanā un

naudas atmazgāšanā 487 mljrd. rubļu un 7.5 mljrd. asv dolāru apjomā. maz neliekas. atbildot uz kāda studenta uzdoto jautājumu, kad Hodorkovskis varētu tikt atbrīvots, Putins pieminējis kādreizējo naftas kompānijas “Jukos” drošības dienesta priekšnieku alekseju Pičuginu, kam 2007.gadā tika piespriests mūža ieslodzījums par vairāku slepkavību organizēšanu. “vai tad jūs iedomājaties, ka viņš [Pičugins] rīkojās pēc saviem ieskatiem, uz savu galvu un savu risku? viņam nebija konkrētu interešu, viņš nebija kompānijas “Jukos” galvenais akcionārs? skaidrs, ka viņš darbojās pēc savu saimnieku norādījuma un viņu interesēs. (..) Pierādīto slepkavību vien tur bija veselas piecas,” paziņojis premjers.

Pičugins cita starpā atzīts par vainīgu arī kādreizējā rietumsibīrijas naftas pilsētas Ņeftejuganskas mēra vladimira Petuhova noslepkavošanā.

Portāls “Utro.ru” vēstī, ka prasību pret Hodorkovski Šveices prokuratūrā iesnieguši vairāki šveiciešu baņķieri un uzņēmēji. Šveicē viņš apsūdzēts vairāku desmitu miljonu asv dolāru atmazgāšanā caur banku kontiem. runa ir par vairākiem desmitiem miljonu dolāru, kurus Hodorkovskis 1995. gadā pārskaitījis no Krievijas uz Šveici atbilstoši darījumam, kurā JUKOs lielākais akcionārs kompānija meNateP iegādājās titāna un magnija ražotājfirmu “avisma”, informēja Šveices federālās prokuratūras pārstāvis. Pēc maskavas lūguma Šveices policija veica kratīšanu vairāku vārdā neminētu kompāniju birojos Cīrihē un Ženēvā, kā arī Fribūras un Švicas kantonā. izņemtie materiāli tika nodoti Krievijas pusei starptautiskās juridiskās programmas ietvaros. Pieprasījumu sniegt palīdzību Hodorkovska lietas izmeklēšanā maskava iesniedza jau 390 2003.gada augustā, kad JUKOs bijušais vadītājs vēl nebija apcietināts.

Un vēl viena interesanta ziņa! Kremļa sagrautā naftas uzņēmuma Yukos dibinātājs un bijušais vadītājs mihails Hodorkovskis izmanto trīs Pr aģentūru pakalpojumus, lai uzturētu attiecības ar pasaules medijiem un aizstāvētos pret apsūdzībām, ziņo prweek.com. te tev nu bija cietumnieks! aģentūra Tetra Strategy sadarbojas ar pasaules medijiem, lai pārstāvētu bijušo oligarhu. aģentūras pārstāvji apliecinājuši, ka viņi tiek algoti, lai nodrošinātu pasaules medijus ar attiecīgu informāciju. tetra pārraudzībā ir lobēšana Lielbritānijā, kamēr aģentūras Burson- Marsteller un aPCO Hodorkovska labā darbojas eiropā un amerikā.

Nu, lūk, mozaīkas gabaliņi sakrīt veselā ainā. afēristu

Hodorkovski cilvēktiesību aizstāvji definē kā taisnības cīnītāju, varoni un cietēju. Un nepavisam neaizstāvot sazvērestības teorijas, kļūst skaidrs ne tikai Hodorkovska imidžs, bet arī cilvēktiesību aizstāvju patiesā loma un misija. var gan piebilst, ka tādi paši zēni savulaik veiksmīgi aizlaidās no Krievzemes. berezovskis, kurš vienu brīdi kvēli sadraudzējās ar mūsu toreizējo iekšlietu ministru un dažiem ZZs vecbiedriem. abramovičs, kurš pērk visdārgākās jahtas un futbola klubu anglijā un ievēlēts par Čukču autonomā apvidus domes priekšsēdētāju.

Kārtējais pierādījums tam, ka kapitālismā cilvēktiesības ir tikai tiem, kam nauda!

2.01.2011.

Prieks avansā Par spīti sniegiem bagātai ziemai, puteņiem un salam, neņemot vērā un ignorējot valdošās koalīcijas Jaungada 391 „dāvanas” medicīnas reformu, nodokļu pārbagātības un pieaugošas nabadzības izskatā, rīgas centrā uz Jaungada sagaidīšanu bija pulcējušies ap desmit tūkstošu cilvēku. Ne tikai rīdzinieki, bet arī uzņēmīgas ģimenes no novadiem.

Jaungada gaisotne, cerības un vienkārši labs garastāvoklis summējās lielā un priecīgā notikumā. Ļaužu masas pie brīvības pieminekļa, Laimas pulksteņa. tv diktoru intervijās cilvēki smaida un stāsta par aizvadītā gada laimīgākajiem brīžiem, „man prieks par mazmeitu, kas izcili pabeidza vidusskolu”, „Priecājos, ka man vēl ir darbs,” Laimi un labklājību Latvijai!”, „saskaņu starp cilvēkiem!” „rīgas Dome man piešķīra dzīvokli” – žurnālisti tikko spēj uzklausīt līksmus jaungada vēlējumus un vecgada prieka brīžu atstāstus.

Uz rīgu sagaidīt svētkus posušies viesi gan no austrumiem, gan rietumiem. skandināvi, krievi, vācieši. Šī sasaukuma rīgas Dome tūrisma attīstību uzskata par vienu no savas darbības prioritātēm. reklāmas kampaņas ārzemēs, apkalpojošo struktūru darba izvērtējums, sākot no kafejnīcu, naktsklubu un restorānu cenu kalkulācijas līdz policistu ieinteresētības veicināšanai. Domes opozīcija smējās, bet, nu, kad rezultāti ir acīmredzami, smiekli vairs nenāk.

Diemžēl, smiekli nenāca arī pilsētas viesiem, kas 1. janvārī cerēja paēst svētku pusdienas. izrādās, liela daļa kafejnīcu slēgtas. rīgas izpilddirektors a.ameriks pārmetis uzņēmējiem, ka nemāk pelnīt. Laikam jau tik aptaukojušies, ka nevajag.

.01.2011.

392

Apsveicam! Līdz novembrim varbūt izdzīvosiet!

393 Demokratizētāji un medicīna Demokratizētāji bija ņēmušies vaiga sviedros jau pārdesmit gadus. Optimizācija, reorganizācija, konsolidācija, komunikācija, nācija – smalki vārdi tā vien bira pār iezemiešu galvām. Ko viņi varēja darīt - tie iezemieši, protams. sākumā viņi svēti ticēja demokratizētājiem, privatizētājiem un citādiem mutes brūķētājiem. vēlāk saprata, ka smagi kļūdījušies, taču vilciens jau bija aizgājis.

Nelīdzēja vairs ne demonstrācijas, ne telšu pilsētiņas, ne interneta Lāčplēsis, kas izstāstīja ļautiņiem demokratizētāju patiesos nodomus ar visiem skaitļiem un faktiem. Ļautiņi bariem vien bēga pāri jūrai, darbu un mājvietu meklēdami.

Demokratizētāji nekustināja ne ausi, viņi joprojām stāstīja pasakas par labklājību. tomēr par spīti optimizācijai, bargām ziemām, zaļajam pūķim un citādām ķibelēm laucinieki vēl joprojām ķepurojās. bet demokratizētājiem vajadzēja taupīt naudu, jo valsts

jau sen dzīvoja uz parāda. tāpēc - nost ar laukiem! Nē, nē, pasarg’ Dievs, no tādiem tekstiem! viss taču notiek tikai un vienīgi pašu pacientu labā.

Pa neizbraucamiem ceļiem (tīrīšanai un remontēšanai taču nav naudas) slimniekam, lūk, tiek dota iespēja izbraukt vai pusvalsti pusdienas garumā. Kur nu vēl ekskluzīvāku ekskursiju! Ja pa ceļam nomirst, neko darīt – tāds liktenis.

Un tad, ja sasirgušais aizvests pie dakteriem, apsaitēts un vēl spējīgs kustēties, tad marš – ārā, uz mājām! tiec nu, kā gribi – tā noteikumos ierakstīts.

Demokratizētāji jau bija veiksmīgi ieviesuši šādu kārtību. tomēr naudas, kā nebija, tā nebija. Un laucinieki vēl joprojām turējās savos būceņos, tāpēc dakteru pats galvenais ministrs bez lielām pārdomām kopā ar ierēdņu armiju izdomāja – nost ar traumpunktiem! Darba dienās algu traumatologiem nemaksāt, naktīs lai savāc kritušos. traumatoloģisko institūtu galvaspilsētā ar visiem dakteriem – prom, ārā no bilances.

394 Dakteriem piešķirta brīvība – darba nav, laimīgu ceļu uz ārvalstīm! tur viņus labprāt savāc un vēl slavē par augstu kvalifikāciju.

Dakteri, to uzzinot, palika vaļējām mutēm, tādu pārsteigumu Jaunā gada priekšvakarā neviens nebija gaidījis. taču mediķi attapās ātri. starp citu, arī veselības ministrs braši atzinās, ka viņš, tikai viņš un pats personīgi esot vainīgs un atbildīgs. tas gan neko nemainīja viņa iecerēs par traumpunktu likvidāciju laukos, 11 lauku slimnīcu vadītājiem, kas ar cerībām bija devušies tikties ar ministru, nācās vilties.

Dakteri draudēja pieprasīt ministra demisiju, bet vai nu kaķa lāsti debesīs kāpj? tomēr tad, kad arī eksdakteris, būdams valsts prezidents gan tā pabailīgi, aizbildinoties, ka reformas ir vajadzīgas un nekur no tām nesprukt, tomēr bilst, ka traumpunktu likvidācija esot viena liela muļķība, jā, nu tad dakteriem un potenciālajiem pacientiem mostas kāda vāra cerība. Un vēl prezidents skaidri un gaiši pasaka baltu taisnību – medicīnas pakalpojumi pēdējo divu gadu laikā ir krasi pasliktinājušies. bet par muļķībām runājot – tā nav ne pirmā, ne pēdējā tajā valstiņā. tajos pašos laukos ledaina sniega pilnie koki rauj vadus un elektrība dažviet nav nedēļas garumā. vai noliektos kokus jāzāģē elektromontieriem? Kāpēc neiesaistīt mežcirtējus? vai tāda ir operatīva darbība? Lūk, sēru vēsts – viens elektromontieris gājis bojā. Liktenis? ir tikai vārda brīvība. Kliedziena un izmisuma brīvība. Un naudas, lielas naudas un varas brīvība tai pretim.

4.01.2011.

Vārda un muldēšanas brīvība Kad no debesīm krita beigti putni, asv juristi sacerēja likuma pantus tikai un vienīgi asandžam un viņa potenciālajiem 395 sekotājiem, lai pilnīgu un galīgi nostiprinātu demokrātiju un cilvēktiesības pasaulē. vārda brīvība, lūk, turpmāk varētu piederēt tikai nerunājošiem indivīdiem, papagaiļiem un pērtiķiem. tas, protams, attiektos tikai uz Jeņķlandi, citās zemēs un tautās arī turpmāk visu godu, cieņu un dālderu maisus opozicionāriem. tas nekas, ka baltkrievi savu batjku ievēlējuši pārliecinoši, atklāti un caurspīdīgi. Lūk, turienes opozicionāri - gatavie nabadziņi, arestēti uz pārdesmit diennaktīm.

Cilvēktiesības atņemtas, pārkāptas un citādi sabojātas.

Latvijā toties 13. janvāra notikumu dalībniekus draud tiesāt uz trim gadiem, un ne čiku, ne grabu no cilvēktiesību vārda. teroristi esot. Un Jeņķlande patieso vārda brīvības kareivi asandžu jau nolēmusi nolinčot. vēl tikai pasaka jāsacer un uz Zviedriju jāaizgādā, un tad taisnā ceļā uz demokrātijas citadeli – Jeņķlandi. bet Latvijā maestro svin apaļu jubileju un tā, starp citu, atklāj, ka kultūras ministre reiz „Dienu” rediģēdama, ir sējusi tik daudz ļaunuma, ka ne izmērīt, ne saskaitīt. maestro ir liela personība, tādam pretim neko nepateiksi. tad nu mūsu kultūras ministre savīkšas uz interviju krievu valodas interneta portālā tv/Net un sper ārā graujošas atklāsmes. Pastāvot rietumu un austrumu domāšana. rietumu domāšana nozīmējot progresu, bet austrumu domāšana ieciklējoties uz tēzi, ka neko nevar mainīt, tā esot iracionāla pēc būtības. Un rietumu domāšana piemītot arī Latvijai. Nu protams, ka asv, Kanāda, eiropas valstis – avangardā. arī Japāna, tas nekas, ka ģeogrāfiski austrumos atrodas.

Oh, lasi un brīnies par sarmītes atklājumu pērlēm kultūras jomā! masu kultūra esot unificēta un visā pasaulē vienāda, taču elites jeb augstā māksla, aristokrātiskā, tā nu esot īstā saikne ar nacionālo identitāti. Un Latvijas kultūra visvairāk ieguvusi no baltijas vāciešiem, bet zaudējusi no padomju 396 laika kultūras mantojuma. Nepareiza domāšana, lūk, esot pārņemta.

Par padomju laika filmām, literatūru, preses tirāžu Latvijā – nē, ko jūs… Kultūra esot tikai pareiza vai nepareiza domāšana, rietumu vai austrumu domāšana. Pārspriedumi

gandrīz vai Hitlera „mein Kamf” stilā, taču netiek aizmirsts arī markss, kuru, protams ministre traktē tikpat ačgārnā un paradoksālā kārtā.

Nu, ko jāpriecājas, ka sarmīte vēl nav izsludinājusi asv prezidenta kandidāti sāru Peiliju kā atdarināšanas vērtu un rietumnieciskas kultūras etalonu. sāra aktīvi piedalās tējas dzeršanas biedrībā un aicina «likvidēt» kongresmeni no demokrātu rindām Gabrielu Gifordsu, kas mēnešiem ilgi bija lasāms Peilinas lappusē sociālajā tīklā Facebook.

8. janvārī, Gifordsa tikšanās ar vēlētājiem laikā tika smagi ievainota galvā, tāpat uzbrucējs nogalināja vēl sešus un ievainoja 11 cilvēkus (pēc citām ziņām – 12), atgādina aģentūra RIA Novosti. maestro teica taisnību, taču ne pilnīgu. Ne tikai nodarīja ļaunumu, bet vēl joprojām to dara. Protams, ne tik klaji un prasti kā visLatvijas jaunieši, bet izsmalcināti, pretendējot pat uz filozofiskām atklāsmēm.

Un tad nāk prātā kāda komentētāja vārdi – varēja jau nu gan pamācīties no sava kolēģa, ārlietu ministra, kurš apdedzinājās jau ministrēšanas pirmajās dienās, un tagad klusē, vismaz lieki nedemonstrējot to vienīgo smadzeņu rievu.

12.01.2011.

Konsolidācija Kā tur bija, kā nebija, bet vienā dienā pēkšņi izrādījās, ka visi pavalstnieki ir parādos līdz ausīm. Un parādi, kā zināms, 397 ir jāatdod. Nav svarīgi, vai parādnieks patiesi ir aizņēmies un jautri notrallinājis naudiņu, vai arī tikvien baudījis kā sausu kartupeli un sāļu reņģi. Priekšnieki izlēma visu sadalīt uz galviņām, jo aizņēmušies un tērējuši viņi bija uz nebēdu.

Lai tauta nekurnētu un piedalītos valsts glābšanas akcijā, lai naudiņas atņemšana neradītu kādu nebūt rūgtu mieli, tā tika nosaukta skanīgā vārdā – konsolidācija. Un tad sākās konsolidācija – konsolidēja medicīnu slimnīcas aizslēdza, ārsti aizbēga pāri jūrai. Konsolidēja izglītību. skolotāji streikoja.

Nu bija kārta policistiem. Policisti paklaigāja, paklaigāja, bet ļāvās konsolidēties tīri rāmi.

Un tad vienā aukstā ziemas dienā konsolidētie policisti paši uz savu roku ņēma un konsolidēja kādas pilsētiņas spēļu zāli. tā nu nebija ne domāts, ne paredzēts, tāpēc pašai galvenajai policistu priekšniecei nācās klausīties pārmetumos, ko viņai veltīja teju vai katrs sevi cienošs indivīds. Priekšniece turējās kā klints – atlaida vienu policistu šefu, padomāja, paņēma atpakaļ. atlaida otru par nepareizu

izrunāšanos, izsauca uz kafiju, bet, ko domājiet, šis atnāk ar iesniegumu – pensijā iešot. bet izrādījās, ka policisti no konsolidēšanas vairs nav atturami. Divi amata brāļi pilnās uniformās konsolidēja kāda luksus automobiļa mantību, kāds cits apsargs labākai konsolidācijai pielietoja narkotiku tirgošanu.

Policistu priekšniece to neizturēja un uzrakstīja atlūgumu. valdība pārsteigta. Še tev – vēl vienas galvassāpes klāt.

Jau pietiek ar konsolidāciju. Ko vēl konsolidēt? Jautājums kļuva akūts kā aklās zarnas piedēklis, kad vienotības ministri pieprasīja konsolidēt pensionārus un citādus nabagus.

Protams, ka viņi bija aizmirsuši pirms vēlēšanām dotos solījumus, ka pensijām klāt neķersies. Pensionāri Latvijā ir aktīva tauta. miermīlīgi piketē un agresīvi tiesājas. Ne velti kopā ar saskaņas Centra deputātiem satversmes tiesā savu 398 taisnību pierādīja. valdība atdeva atpakaļ nelikumīgi nozagtās pensijas bez vārda runas.

Nodokļi jau sen bija pacelti. tikai nu sanāca necerētas ziepes, jo zaļajiem hameleoniem - zemniekiem pēkšņi izauga mugurkauls. vienotie jenoti tik vien spēja kā blisināt acis un plātīt mutes, kad pats galvenais zemnieks pateica – ja jūs šitā, tad jāvēlē jauna saeima. tādu trakumu neviens negribēja pieļaut. tikko tikušas uz siltiem krēsliem gan lietussargu aktīvās vicinātājas – sarmīte un Lolita, gan visādi citādi konsolidētāji, kuriem i ne prātā nenāca konsolidēt sevi vai savu atalgojumu. bet valūtas fonds – pūķis kā jau pūķis – prasa savu. iezemieši brīnās un nesaprot, kā tas var būt – valsts aizņemas un aizņemas, bet naudas kā nav, tā nav. Jo vairāk aizņemas, jo vairāk konsolidē, optimizē, saīsina, nogriež un atņem. Zili brīnumi Dievzemē!

18.02.2010.

Preses pīles marta vidū X pagastu satricināja katastrofa. vismaz tā domāja LNt „tautas balss” skatītāji, kuriem trīs vakarus pēc kārtas diktori aina un māris stāstīja par šausmām un asiņainiem notikumiem X. Kāda mums daļa par Japānas radiāciju vai Lībijas bombardēšanu, ja, izrādās, tepat Latvijā notiek šausmas? tā nu telefona aparāti kļuva karsti no zvanīšanas. radi, paziņas un citādi ieinteresētie gribēja zināt, kas notiek minētajā pagastā, cik apdraudēti ir iedzīvotāji. tie nelaimīgie, kas nebija skatījušies LNt sižetus, izbīlī palika bez valodas, jo

nezināja par kādiem noziegumiem iet runa. Ne tik, cik melns aiz naga viņi nezināja, tāpēc steidza aizslēgt durvis un palaist 399 no ķēdes suņus, zināmā vietā noslēpdami asaru baloniņus vai malkas cirvjus.

Kad šausmu šovs bija uzņēmis apgriezienus, iesaistīta pagasta pārvaldes priekšniece, policisti, bāriņtiesa, rajona pašvaldības priekšnieks, rehabilitācijas centrs un citādi iestādījumi, beidzot visi ziņkārīgie uzzināja pavisam triviālu sižetu. Divu mazu bērnu tēvs uzbrucis civilsievai un viņas mātei, draudējis bērniem. Policists neesot glābis un vēl trakāk, pagasta priekšniece solījusi atņemt bērnus.

Liela brēka, maza vilna! varēja jau nu gan sagādāt medicīniskus pierādījumus, ja tādas tās lietas. Nav tādu. Kur tad radīsies, tas vis nav kā pasaku par šausmām sacerēt.

Pagasta priekšniece bija iebaidīta ar visu šo skandālu un kameras priekšā aicināja LNt šovmeņus parunāt ar iedzīvotājiem, ar kaimiņiem, jo kurš gan vislabāk pazīst vietējos cilvēkus, ja ne tādi paši vietējie?

Kas to deva? LNt runāja savu versiju. tautas balsī neieklausīdamies. Dzirdot tikai vienas puses vaimanas, liekot negodā vesela darbīga pagasta vārdu un izraisot iedzīvotāju sašutumu.

Jo iedzīvotāji, atšķirībā no LNt darboņiem, labi zina un pazīst galvenās varones, kuras nu nekādi par dievgosniņām nenosauksi. Nu ja – publiski teikt: tu tāds un šitāds - jau nevar – cilvēktiesību pārkāpums, lūk! Un kurš tad spriedīs tiesu? Lai nu paliek galvenās varones ar savu taisnību, bet žēl, ka tautas balss pārprasta taisnīguma vārdā nodara morālu kaitējumu veselai rindai godprātīgu darbinieku. vai tā ir tv visatļautība? Par ētiku, protams, nemaz nerunāsim. Kā būtu, ja teiksim, kādi pārdesmit cilvēki no minētā pagasta grieztos tiesā ar prasībām pret LNt par goda un cieņas aizskaršanu? mums taču ir tiesiska valsts, vai ne? Un gribētos cerēt, ka cilvēktiesības ir visiem, neatkarīgi no viņu cīņas spējas un runātmākslas. tā, lūk, tikai viena konkrēta preses pīle dzeltenā dīķī, bet tādu ne saskaitīt! sensāciju un skandālu brīvība – tāda 400 tā nu ir. Nez kādēļ eksperti svēti brīnās par vienaldzīgu sabiedrību. sabiedrība norobežojas un taupa savas smadzenes, nepiesārņojot tās. Un pareizi dara!

2.04.2011. Ķenča un Pāvula stilā mērnieku laiki, izrādās, nekad nebeidzas. tāpat kā

kukuļošana. Ja Ķencis un Pāvuls reiz, viens otru apsteigdami, stiepa mērniekam pa sivēnam un zosij, tad mūsdienu zemnieki nāk uz valdības namu ar milzīgiem siera rituļiem un salda krējuma toveriem. Kāda tur kukuļošana, jūs teiksiet, paldies vien pateica valdības vīriem – pašam premjeram un zemkopības ministram par atbalstu piena lopkopībā.

Pozitīvismu vairoja. taču tauta klausījās priecīgo vēsti, vīstīja kulakus un pozitīvismu neredzēja. tajā pašā dienā, kad Ķenča un Pāvula mantinieki, priecīgi smaidīdami, sarokojās ar premjeru, prese ziņoja par autobusu reisiem, ko, iespējams, samazinās par 50 %. Lielajiem zemniekiem pašiem savi limuzīni, bet viņu kalpi un sulaiņi vairs uz pilsētu netiks. Dzimtļaudis 21. gadsimtā. emigrēt, degradēties vai izmirt – tāds ir jautājums.

Lai nu paliek demogrāfijas apskats un starppilsētu maršrutu likvidēšana, interesanti, kāpēc tāda lauku labumu dāsna šķiņķošana amatvīriem? tāda interesanta nianse - sia “Latvijas Piens”, kura sastāvā ir kooperatīvs “trikāta Ks”, “Piena partneri Ks” un “Dzēse”, attīstīs 10,4 miljonu latu vērtas jaunas piena pārstrādes rūpnīcas projektu Jelgavā. tā būs viena no lielākajām piena pārstrādes rūpnīcām Latvijā – iecerēts, ka piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda būs 250 tonnas desmit stundās, sieru ražošanas jauda būs 500 līdz 600 tonnas mēnesī.

401 Pret projektu asi protestēja Piensaimnieku centrālā savienība, norādot uz projekta attīstītāju vēlmi vēl vairāk sadrumstalot Latvijas piena tirgu, kurā patlaban darbojas 38 pārstrādes uzņēmumi.

15.martā savienības pārstāvis as “Preiļu siers” vadītājs Šnepsts apgalvoja, ka rūpnīca ir “naudas atmazgāšanas projekts, kam nav sasaistes ar reālo ražošanu un pienesumu piena industrijā”. atbildot uz šo apgalvojumu, kooperatīva “trikāta Ks” valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs pieprasīja no Šnepsta atvainošanos, uzsverot, ka eiropas piešķirtā līdzfinansējuma mērķis ir piena nozares restrukturizācija un kooperatīvu kā ražotāju stiprināšana.

Kas attiecas uz šo projektu, tad sākums tam bijis pavisam vienkāršs, stāstīja Šņepsts. Latvija, līdzīgi kā citas eiropas savienības valstis, pēc nemieriem, kur ielās izgāja zemnieki, saņēmusi piena sektora restrukturizācijai 9,3 miljonus eiro (6,5 miljonus latu). Drīz pēc tam sarunā ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZs), kurā piedalījies gan as “Preiļu siers” valdes loceklis, gan arī Latvijas Piensaimnieku centrālās

savienības (LPCs) valdes locekļi, ministrs solījis, ka šo naudu sadalīšot divās daļās - vienu no tām saņemšot piena ražotāji, otru – piena pārstrādātāji. “mēs ar nepacietību gaidījām, kad tiks izstrādāti šie noteikumi, pēc kuriem šo naudu varēs apgūt. iepriekšējās valdības pēdējā sēdē tika pieņemti ministru kabineta noteikumi, kuros tika deklarēts, ka uz šo naudu var pretendēt tikai kooperatīvi. mūsu priekšlikums bija sadalīt šo naudu uz pusēm – pēc eksportētās produkcijas un pēc pārstrādātā piena apjoma,’’ stāstīja Šņepsts.

Diemžēl ministrs pieņēmis lēmumu piešķirt visu šo naudu jaunveidojamajam uzņēmumam, kurā apvienojušies kooperatīvi, kuru kopējais piena pārstrādes apjoms ir tikai nedaudz vairāk par 5% no kopējā Latvijā pārstrādātā piena daudzuma.

402 turpmākā notikumu gaita vēl vairāk apstiprinājusi aizdomas par to, ka līdzekļi tikuši sadalīti starp savējiem, jo projekts vēl nav bijis iesniegts, kad, pieņemot 2011.gada budžetu, tajā paredzēta papildu piecu miljonu garantija uzņēmumam, kurš nodibināts tikai iepriekšējā gada novembra vidū.Pēc Šņepsta domām, tas Latvijas vēsturē ir vēl nebijis nonsenss: “Jebkuram zemniekam, vai viņš ir piena vai graudu ražotājs, lai saņemtu atbalstu tehnikas iegādē kaut vai 100 000 latu vērtībā, ir jābūt iesniegtiem gan hektāru maksājumiem, gan bilancēm un kādi vien kritēriji nav jāizpilda! bet šeit pieci miljoni latu tiek garantēti tikko dibinātam uzņēmumam bez jebkādas vēstures, bet galvenais, ka viens no dibinātājiem šajā uzņēmumā ir ministru prezidenta padomnieks.” interesanti veikta ir arī projekta izvērtēšana, zina stāstīt Šņepsts. to esot veikuši cilvēki bez tehnoloģiskās izglītības, konkrētāk - firma, kuras dibinātājs ir ar zemkopības ministru saistīts cilvēks.

Lūk, kāpēc siera rituļi un krējuma toveri!

13.04.2011.

Volstrītas matemātika Latvijas valdība priecīga – starptautiskie aizdevēji atļāvuši kādu nieku no banku finansēšanai paredzētā rezerves fonda atvēlēt arī budžeta caurumu lāpīšanai. investīciju baņķieris rungainis gan nemitīgi nāk klajā ar paziņojumiem, ka Latvijas „svētās govis” esot pensionāri, kuriem pensijas obligāti jākonsolidē un jāoptimizē. Patiesībā „svētās govis” ir bankas un ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Finanšu dūži volstrītā kalkulē pasaules valstu un iedzīvotāju likteņus.

Kāds ir kapitālistiskās ekonomikas galvenais princips?

virsvērtība. Peļņa. rentabilitāte. alfa un omega. tātad 40 – darba dalīšana globālā mērogā. Liekas pavisam loģiski un nevainīgi – audzēt kartupeļus, dārzeņus un labību tajās valstīs, kur rentabilitāte vislielākā, koncentrēt rūpniecību globālo korporāciju rokās. Līdz ar to atsevišķām valstīm zūd ekonomiskā suverenitāte. Pilnīgi un galīgi. Un tas vairs nepavisam nav nevainīgi, bet loģiski gan.

Jā, volstrīta piešķir kredītus – pērciet uz veselību importētus produktus! baņķieriem peļņa, valstīm – bankrots. brazīlijai atvēlēta kafijas ražotājas loma pasaules tirgū.

Pieciem miljoniem valsts iedzīvotāju darba pietiktu, bet valstī viņu ir desmitiem reižu vairāk. Ko darīt pārējiem? Kur likt pārējos? identiska situācija jebkurā pasaules valstī, bet volstrīta pasaulei drukā dolārus un asv ievieš „demokrātiju” militārās operācijās. izrādās, rentabilitāte nav tikai ražošanas efektivitātes rādītājs. visi zinām, ka kapitālismā arī darbaspēks ir prece. tātad, arī valstīm tiek kalkulēta rentabilitāte. valstis, kam naftas krājumi un citādas dabas bagātības – rentablas. iedzīvotāji – rentabli tikai tie, kas apkalpo ražotnes, kas pārvalda un sadala, kas kalpo globālajam kapitālam, pārējie – nerentabli, lieki. Piemēri nav tālu jāmeklē.

Pa lejupejošu eskalatoru augšup neuzbrauksi, tādēļ pat smieklīgi, ja nebūtu traģiski tie mēģinājumi modernizēt ražošanu, atvērt jaunus uzņēmumus, ja tie mērķtiecīgi pēc volstrītas teorēmām un formulām jāiznīcina kā nerentabli. sazvērestības teorijas esot mīts, galīgas muļķības un blefs. tomēr, ja notikumu gaita pierāda pretējo, tad tikai pavisam nedomājošs vai totāli nozombēts indivīds nemeklēs likumsakarības.

Un tā – dzīvojām reiz ražošanas sabiedrībā - Padomju savienībā – kur ražošanas un pastāvošās iekārtas mērķis bija cilvēks. Lai kādas melu teorēmas to noliegtu, patiesība nemainās – bezmaksas izglītība, medicīna, pensijas vecums no 55 gadiem utt. ražošanas sabiedrība, darbs kā cilvēka mērs.

404 Pēc tam – ne jau bez ārvalstu atbalsta, finansēm un svētības – dzīvojam patēriņa sabiedrībā, kad preču pārpilnība žilbina acis, kredītu pieejamība hipnotizē, bet cilvēki degradējas, emigrē un izmirst. aiz patēriņa paradīzes vārtiem smilkst nabadzība, izmisums un bezizeja.

Nākošais posms – izmiršanas sabiedrība. vienkārši tāpēc, ka sabiedrība nerentabla, katrs tās loceklis nevajadzīgs un

lieks. saglabāt, atjaunot savu ekonomiku – vienīgā izeja, vienīgais ceļš. Kurš to darīs? vai ekonomikas ministrs, kurš sasmērējies un apmaldījies pats savu finanšu labirintos? vai vislatvijas radikāļi, kas ieciklējušies tikai uz latviskuma pierādīšanu un tālāk ne redz, ne dzird, ne saprot?

14.04.2011.

Visādi zvēri (pamflets) Zvēru dārzā dzīvoja priviliģēti zvēri, zvēru elite, tā sakot. Piejūras mežā mitinājās parastie kustoņi – nodokļu maksātāji. bet tad vienā dienā zvēru dārzā sākās trauksme. izrādījās, ka kustoņi no piejūras meža aizbēguši. Cits uz siltajām zemēm, cits – uz vēl aukstākām. taisnību runājot, viņi bēga jau pārdesmit gadus, tikai zooloģiskā dārza Lācis, vilks un viņu labākie draugi – jenoti to nez kādēļ nebija pamanījuši. tomēr nu tas bija noticis – sarosījās visi zooparka iemītnieki – kurš maksās nodokļus, kurš audzēs kartupeļus un labību, kurš galu galā viņiem gādās ēst? tāds, lūk, svarīgs jautājums izvirzījās dienas kārtībā. starp mums runājot, ne jau nu ceļojuma kāres pēc zvēri un putni bija devušies uz svešām zemēm. savās mājās zooparka elite viņus optimizēja, konsolidēja tādā mērā, ka 405 ne sēni vairs dzimtajā mežā varēja apēst, ne mīkstu guļvietu sagādāt. bebram bija uzlikts koku graušanas nodoklis, vāverei – riekstu lasīšanas nodoklis, bet visiem kopā un katram atsevišķi svaiga gaisa un zilo puķīšu nodoklis.

Lai zoodārza elite arī turpmāk varētu dzīvot zaļi, vajadzēja dabūt no ārvalstīm zvērus atpakaļ. Nu ja ne pašus zvērus, tad vismaz viņu nodokļus. tā nu pats galvenais jenots pavēlēja – visiem ārvalstīs mītošajiem piejūras meža zvēriem jāmaksā piejūras zoodārzam nodokļu starpība. esot, redz, zvēru vecmāmiņas un vectētiņi te palikuši un tie barojoties no piejūras meža pensijām. tas nu nebija pieļaujams. tā kā stāvoklis bija saspringts, nācās izdomāt vēl kādas aktivitātes. te nu pie lietas ķērās vecais āpsis un melnais vanags. Demogrāfiskā situācija esot jāuzlabo. Un tapa rīcības programma, kas jāievēro katram zvēram – jāvairojas, cik tik spējas un varēšanas. Ja ne citādi, tad mākslīgā ceļā – ar padomu neskopojās rudā Lapsa. tas, ka nabaga kustoņi, bada mākti, knapi vilka kājas, un viņi nepavisam negribēja to novēlēt saviem pēctečiem, tas neinteresēja ne Jenotus, ne āpsi, vanagu, Lapsu un vēl jo mazāk Lāci un vilku.

Jāvairo dzimstība piejūras mežā, jo citādi ne tikai pašmāju elitei, bet arī starptautiskajiem draugiem klāsies plāni. starptautiskie draugi bija nolēmuši ieviest demokrātiju katrā valstī, kur vien bija palicis kāds mazumiņš zelta, naftas vai putna piena. tomēr ar viedu runāšanu vien pie šīm mantām nevarēja vis tikt. tāpēc vajadzēja organizēt tādus nelielus kariņus, kurus mīļuprāt nodēvēja par miera misijām. tā nu miera misionāriem vajadzēja ar automātiem rokās cīnīties ar iezemiešiem un šādā pasākumā vajadzēja daudz karotāju. Kurš gāja bojā, to fanfarām skanot, atveda apglabāt uz piejūras mežu un meklēja nākamos misionārus.

Zoodārza elite bija lielās sprukās. tas gan nenozīmēja, ka tā tērētu mazāk. Kamēr vien visus parādus globālajiem kraukļiem varēja uzvelt uz piejūras meža zvēru pleciem, 406 tikmēr – nekas. bet globālie kraukļi lidoja uz zoodārzu veseliem bariem un ķērca par turpmāku konsolidāciju, optimizāciju un reorganizāciju. Un ja piejūras mežs tukšs, ko tad? Neies jau paši sevi konsolidēt, jo dārza zvēri – neskarami! tos neskar ne funkciju auditi, ne optimizācija, ne citādas nelaimes. vienīgā bēda – pasargāt savas ādas un atvases uz mūžīgiem laikiem.

18.04.2011.

Kritiens. Eiforija. Un otrādi masu mediji un politiķi pilnās balsīs runāja par Latvijas augšupeju un izķepurošanos no krīzes. Premjerministrs pat grāmatu sarakstīja. tiesa, ar ārzemju eksperta palīdzību, bet tas nekas. Lai mācās citi nabagi, kā justies laimīgiem.

Latvijas nabagi, ko sauca par tautu, laimīgi vis nejutās. viņi uz savas ādas izjuta tikai cenu augšupeju, viss cits līdzinājās nepārtrauktam kritienam.

Un tad kritiens apstājās. Uz brīdi tauta izkļuva no depresijas un nolemtības. Kas tad bija noticis? izrādās, Prezidents paziņoja, ka atlaidis saeimu un nodevis varu tautas rokās. ak, kas nu sākās par eiforiju! tas pats prezidents, kura godīgo vārdu locīja negodīgu aplokšņu un noslēpumaina zvēru dārza sakarā, pēkšņi bija pārvērties visu cienītā varonī, kam maijpuķīšu pušķus sniedza sajūsmināti pavalstnieki un solīja sekot, cienīt un mīlēt. reti kurš gan aizdomājās, kas sekos maijpuķīšu revolūcijai, kā to bija nodēvējuši sajūsminātie fani. Juristi šķirstīja foliantus un zīlēja likuma pantos, kā nu būt – vai

saeima, kam prezidents izteicis neuzticību drīkst vēlēt to 407 pašu prezidentu no jauna? Un, ja viņu neievēlēs, kas zina, šis varbūt izveidos tādu partiju un savāks tik daudz atbalstītāju ar maijpuķītēm rokās, ka saeimas vienotībai ar visu Lietussargu grupu un pilsoniskajiem savienotajiem, atliks pārvilkt treknu krustu savām politiskām aktivitātēm. Drošs paliek nedrošs, un apķērīgākie vienotības politiķi pasteidzās piedāvāt jaunizceptajam varonim vietu savās rindās. izrādās, pie visa šī apjukuma un haosa patiesībā vainīgi oligarhi, kuriem ar lielu pompu un šova elementiem tika uzrīkota kratīšana. bet kratīt un purināt nedrīkst nevienu deputātu bez likumdevēju atļaujas, un kā par nelaimi, viens no oligarhiem ielavījies deputātu rindās.

Ziņas par korupcijas apkarotāju vareno akciju cirkulēja jau krietni iepriekš, tāpēc pārējie deputāti pat nenojauta šī balsojuma svarīgumu. ventspils mēra seifam KNabs rīkoja veselu uzlidojumu sēriju, gandrīz kā NatO lidmašīnas Lībijas premjera rezidencei. Kad beidzot ar urbjiem, veseriem un citādiem jaudīgiem agregātiem bruņotie tiesību sargi atvēra seifa kameru, tur viņus sagaidīja vientuļš augstskolas diploms, par ko ventspils mērs sirsnīgi pateicās, jo sen bija aizmirsis par tā eksistenci. masu medijiem darba pilnas rokas. eksaltētās balsīs vairāki žurnālisti runā par vērtībām un godīgu politiku, kas nu tik būs, nu tik sekos.

Ne pušplēsta zilbe nav dzirdama par vēlēšanu sistēmas maiņu, par mažoritārām vēlēšanām, par tiesībām atsaukt deputātus, par absurdu likumu pārskatīšanu, galu galā – par sistēmu, kas mainītu līdzšinējās iespējas. tautas eiforija drīz beigsies, bet kritiens, diemžēl – nē.

30.05.2011.

408 Trīs nacionāli un viens globāls oligarhs Cik tad ilgi var tautu barot ar vienveidīgiem saukļiem? apnīk tādus klausīties. Par nacionālām vērtībām un visādām citādām vērtībām, par taisnīgumu, godīgumu, tiesiskumu un atklātumu „vienotība”ar visu savu Lietussargu grupu aizgūtnēm runā jau gadiem. tāpēc nu īsti vietā ir nākusi cīņa pret oligarhiem. tie trīs vīri esot vainojami pie visām Latvijas nelaimēm. tāda ir ziņa, vēstījums un bauslis, kas jānovada līdz vēlētājam, vai lūst vai plīst. aizkulises gan tādas neglītas rādās. Pat šķietamajam godīguma iemiesojumam premjerlācītim ir šis tas slēpjams nekustamo īpašumu biznesa sakarā un kredītu apmaksā,

bet Hipotēku banka draudzīgi, bet ne visai tiesiski viņam izlīdzējusi. tikpat aizdomīgs ir „vienotības” eksministres mūrnieces darījums ar radariem, kur dīvainā kārtā uzvarējuši vācu partneri un kāds labs draugs. iesaistīti shēmās un darījumos ir tālu no 3 oligarhiem stāvoši darboņi, tāpēc vēl jo niknāka ir viņu kampaņa – Nost ar oligarhiem!” Un kāpēc gan viņiem nepabļaustīties, ja naudu šādām bļaustīšanās kūrēm dāsni sniedz pats sorosa onkulis? vienā lietā gan nepalaimējās importa kukuļotājiem, ņēma un piezvanīja studentu apvienības priekšsēdim e. ratniekam, kas izrādījās ciets rieksts un nepiekrita ne uzstāties pēc Zatlera apvērsuma, ne organizēt studentu mītiņus, kas tikšot pienācīgi atalgoti. Kad pēc atkārtota aicinājuma nodrošināt savu politisko nākotni, visas Latvijas studentu līderis tam nepiekrita, sorosīdi atkāpās. izrādās, ka mūsu „drosmīgais” Zatlers nebūt ne pēc savas iniciatīvas ierosinājis saeimas atlaišanu.

Kā āža kāja vīd ārā sorosa pirksts. Globāls finansu oligarhs, kurš prastā manierē nopircis godīguma un taisnīguma sludinātājus. Ko te vairs piebilst? augstākā pilotāža ar sabiedrisko apziņu. manipulāciju šedevrs. Un tā tas turpinās.

No vienām vēlēšanām līdz otrām. viena vilšanās. Nākošā.

409 bet patiesi drosmīgajam studentam pienāktos augstākais apbalvojums un cieņa, kāda vien iespējama. Par godīgumu. to pašu, ko vārdos sludina, bet darbos ignorē mūsu politikāņi.

15.06.2011.

410 „Demokrātija” bez grima Liberālās demokrātijas pamatlicēji centās izveidot ideālu sabiedrību. Cik iespējams viņi ņēma vērā iepriekšējo demokrātiju vājās vietas. To starpā – izstrādāja dalītas valsts varas struktūras teoriju, lai decentralizētu varu un nepieļautu tās uzurpāciju. Tālāk – ierobežoja vēlētās valsts varas pilnvaru termiņu tādēļ, ka beztermiņa valdīšana automātiski pārtop par diktatūru. Lai paredzētu un neitralizētu visas briesmas, vesela plejāde visgudrāko ļaužu godīgi strādāja pie liberālās demokrātijas teorijas.

Un tomēr jaunās valsts konstrukcijas radītāji nevarēja pārvarēt galveno šķērsli. Stūrakmens jebkurai demokrātijai ir vēlēšanas. Tautai ir jāievēl valsts vara. Apzināti vēlēt, nevis uzminēt vai izpildīt svešu gribu. Vēlēt – tas nozīmē, no daudziem noteikt labāko. Demokrātija no skaistas teorijas varēja kļūt par realitāti tikai pie noteikuma, ka tauta

izdara apzinātu izvēli. Un lūk, ar šo liekas tik vienkāršo un saprotamo punktu demokrāti „nolauza sev kaklu”. Lai skaidri saprastu, kāpēc tas notika un kāpēc nevarēja būt savādāk, apskatīsim mūslaiku demokrātijas teoriju.

Demokrātijas teorija apgalvo, ka valstī vara netiek sagrābta ar spēku. Un netiek dota no Dieva. Valsts varu izvēlas pati tauta. Tauta, kā valsts varas avots un apliecinājums, izvēlas pašus cienījamākos, kuriem uztic varu. Lai demokrātija nekļūtu par diktatūru, vara tiek uzticēta uz fiksētu laiku, pēc kura tā tiek nodota nākošajam izvēlētajam. Ja izvēlētais neattaisno uzticību, tauta izvēlas citu. Tā ir demokrātijas būtība.

No pirmā acu skatiena – viss saprātīgi. Bet ir viens liels „BET”. Lieta tā, ka, lai veiktu apzinātu izvēli ir nepieciešamas zināšanas. Ne daļējas un virspusīgas, bet gan dziļas zināšanas. Aicinājums vēlēt „pēc sirdsapziņas” liecina 411 – vēlēšanu rīkotāji atzīst faktu, ka tautai nav šādu zināšanu.

Bez zināšanām izvēle nav iespējama.. .………………….

Visas tautas vēlēšanas tiek pārvērstas par klaju dumjību – tauta kā bērns, vienmēr dod priekšroku konfekšu papīriņam nevis tā saturam. Tautas izvēle balsojot „ar sirdi”, vienmēr noved pie formas, nevis būtības. ………………….

Riņķis ir noslēdzies: tautai nav zināšanu; bez zināšanām nav izvēles; bez izvēles nav demokrātijas. Francijā, Krievijā vai ASV (arī Latvijā – tulkotāja piezīme) nav nekādas demokrātijas. Mīts par demokrātiskām vēlēšanām šajās valstīs ir apzināti meli. ………………….

Visu nosaka sistēma. Visu partiju kandidāti ne ar ko neatšķiras cits no cita. Pirmkārt – visas atšķirības ir otršķirīgas, otrkārt – smieklīgas. Vieni paziņo, ka samazinās nodokļus par 0,5% , bet otri apsola to izdarīt par 0,4% (Latvijā pat to neapsola – tulkotāja piezīme). Ja jūs to saucat par izvēli, var vienīgi apskaust jūsu iztēles spējas.

Sabiedrībai pārsniedzot kritisko masu, demokrātiskie principi tiek transformēti principiāli citā sistēmā, kurai nav nekā kopīga ar demokrātijas teoriju. Visiem pieejama valsts vara pievelk visdažādākos spēkus. Un vispirms kapitālu, jo vara ir īsākais ceļš uz peļņu. Lai to saņemtu, jāpavedina iespējami lielāks vēlētāju skaits. Tā kā pavedināšanas kampaņa prasa lielus līdzekļus, cīņa par varu iespējama vienīgi starp kapitāla pārstāvjiem. Lai ko arī vēlētāji

neievēlētu, kapitāla pārstāvji piepilda visus varas koridorus.

Demokrātija pārvēršas par aizsegu, aiz kura slēpjas oligarhi vai plutokrātijas paveids, kas iesaiņoti „brīvības un vienlīdzības” lozungos.

412 Mēģinājumi pārraut apburto loku caur divpakāpju vēlēšanu sistēmu (tas ir – vispirms tiek izvēlēti paši cienījamākie, bet viņi savukārt no sava vidus – varu) arī ne pie kā nenoveda. Praksē viss noveda pie grupējumu rašanās un to cīņu par piekļuvi „barotavai”, portfeļiem un citiem varas kārumiem. ………………….

Demokrātija izrādījās par slazdu, bet paši demokrāti par demagogiem, kuri spekulē uz emocijām un vienkāršo ļaužu nesapratni. Lieliski zinot, ka nekādu izvēli ļaudis izdarīt nevar, viņi vienalga mudina tos vēlēt. ………………….

Likumsakarīgi, ka no „svētās govs” – demokrātijas barojas ciniski un zemiski blēži, kuri, izņemot naudu, nekam citam nav spējīgi ticēt. Tas, kurš visskaļāk kliedz „par demokrātiju” ir vai nu pilnīgs idiots vai izteikts blēdis.

Demokrātija, kura jau vairākus gadsimtus saēd mūsu sabiedrību, tradicionālām valstīm pēc būtības ir tāda pati sveša parādība kā kanibālisms. Tā visām valstīm ir uzspiesta pret to gribu, ar maldīgiem priekšstatiem, manipulācijām ar apziņu un tendencioziem faktu sagrozījumiem. Zem tiesību un brīvību izkārtnes, demokrātija rada labvēlīgus apstākļus visu veidu netiklībai. Veids kā tā sagrauj sociālās dzīves pamatus precīzi atkārto vēža šūnu darbību, aprijot organismu. ………………….

Problēma ir acīm redzama un neviens to nenoliedz. Bet tās risināšanas vietā, sākas piemērošanās šai problēmai.

Operējot ar iepotētiem šabloniem, demokrāti stūrgalvīgi apgalvo, ka visas nelaimes ir sliktu valsts pārvaldes mehānisma „darbinieku” dēļ, tas ir – sliktu ierēdņu un valsts apzadzēju dēļ. Nomainot sliktos ierēdņus pret labiem, situācija uzlabosies. Tauta ar prieku uztver šos „vērtīgos padomus” 41 un atkal iet vēlēt „godīgos”. Bet pēc kārtējām vēlēšanām situācija ne tikai neuzlabojas, bet gluži pretēji – kļūst arvien sliktāka. Pēc katrām vēlēšanām pieaug korupcija un netikumība. Ir laiks valsts iestādēs izkārt kukuļu cenrāžus.

Bet cilvēki kļuvuši tik totāli dumji, ka nevar izveidot sakarību starp vēlēšanām un savām nelaimēm vienā ķēdītē

un izdarīt secinājumus.

Vēsture vairakkārt pierādījusi: dodoties vēlēt pašus labākos, tauta noteikti ievēlēs pašus sliktākos.

Demokrātiskajās vēlēšanās katrā ziņā uzvar paši rūdītākie blēži. Demokrātiskas vēlēšanas lielos kolektīvos – tas vienmēr ir lielāko blēžu vēlēšanas. Ap šo darbību vienmēr ir intriga ar provokācijām vienam pret otru. Vienkāršiem ļaudīm rodas iespaids, ka sliktie kandidāti neļauj ievēlēt labos. Visu partiju līderi paziņo, ka, lūk, tauta tāpēc dzīvo slikti, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas. Rezultātā tautas intelektuālā un emocionālā enerģija tiek novadīta pa maldu ceļu. Raganu medības novērš uzmanību no demokrātijas konstrukcijas principiālā defekta. Neviens nevēlas ņemt vērā, ka lielos kolektīvos reālas vēlēšanas nav iespējamas.

Platons uzskatīja, ka sabiedrībā kur cilvēku skaits pārsniedz piecus tūkstošus, demokrātija neizbēgami pārvēršas par plutokrātiju.

Vislielākā kļūda ir tā, ka cilvēki galveno vainu neredz sistēmā, kura ģenerē blēžus un valsts apzadzējus, bet gan pašos blēžos un valsts apzadzējos, tas ir – sistēmas produktos. Reti kurš ir spējīgs aizdomāties, ka tos radījusi sistēma. Ja novāc vienus valsts apzadzējus, sistēma radīs citus – tieši tādus pašus. ………………….

Cilvēki kļuvuši gluži kā akli. Neviens neredz to, ka visās demokrātijās problēmas līdzīgas viena otrai kā dvīņi. Visās „brīvajās” valstīs krītas dzimstība un tikumība, aug mirstība, narkomānija un citi netikumi. Acīm redzami, ka cēlonis 414 jāmeklē nevis ierēdņu kvalitātē, bet gan konstrukcijas kvalitātē, bet ļaudis kā apmāti soļo pa tukšu lozungu apli. ………………..

Valsts varas demokrātiskas vēlēšanas ir visspēcīgākais līdzeklis jebkuras valsts vājināšanai un sagraušanai.

Demokrātijā cīņa par varu pārvēršas par cilvēku apziņas manipulācijas tehnoloģiju cīņu. Faktiski vēlēšanu sistēma veic kadru selekciju, pielaižot „pie stūres” tikai tos, kuru solījumi ir visticamākie. Šāds vadošo kadru komplektācijas princips nozīmē, ka visus noteicošos posteņus ieņem cilvēki ar plēsoņas psiholoģiju. Apzinoties savas varas ierobežoto laiku, viņi centīsies paņemt iespējami vairāk, bet dot iespējami mazāk. Varu viņi nekad nesapratīs kā nastu vai veidu kā kalpot tautai un Tēvzemei. Vēlēšanās uzvarējušiem vara vispirms ir „barotne” – resurss, kurš ļauj viņiem risināt materiāla un ambicioza rakstura jautājumus.

Avots: interneta resursi «3. tūkstošgade-1» 415 Izdevniecība SIA “Drukātava”, Reģ. Nr. LV 40003744728 Liliju iela 95/1, Mārupe, LV - 2167 tālr. 67286632, fakss 6728663 e-mail: druka@lasiet.lv Iespiests SIA “Drukātava”, digitālā druka