Annotation Māris Ziemelis Starojumu grāmata- Kā vietas un lietas ietekmē dzīvi. Mīlestības un laulības ezoteriskā būtība Ezoteriskā medicīna Rīga Izsenis zināms, ka uz Zemes ir svētīgas, labdabīgas vietas. Tur ceļ baznīcas, tempļus, mītnes. Un tāpat ir vietas, par kurām klīst drūmas leģendas. Tajās iet bojā viss dzīvais, notiek nelaimes, risinās avārijas, nekas neaug… Vai tiešām ļauna acs, nolādēta vieta? Patiesais cēlonis — dabā esošās zonas ar anomālo starojumu. Tāpat kā cilvēkam, bez tam katrai lietai un priekšmetam arī ir savs starojums… Kā tie mijiedarbojas, kādas sekas atstāj uz cilvēka veselību un kā cilvēks var starojumu enerģiju izmantot savā labā — par to grāmatas pirmajā daļā. Otrajā daļā lasiet par mīlestību un laulību jaunā aspektā — ezoteriskā izpratnē. Krājuma sastādītājs: Māris Ziemelis Redaktore Ilze Kopmane Teksta ievadīšana un makets: Brigita Aldersone Vāks: Ivars Bērziņš Iespiests VU «Poligrāfists» 2. cehā Doma lauk. 1, Rīgā. Pas. Nr. 342 Izdevējs: laikraksta «KOPSOLĪ» redakcija Jāņa sēta 5, Rīgā, LV — 1050 Tālrunis 7229797 Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Ka vietas un lietas ietekmē dzīvi Priekšvārds Ievads Neredzams, bet ļoti bīstams kur celt māju? Mānīgais mājīgums Māja un dzīvoklis kā ģimenes svētnīca kur gribas atgriezties Ja vēlies būt skaista Sakņu un augļu darza Detektlvstāsti iz dzīves likumi, kurus nezinām vai bērns būs laimīgs? Ja ģimenē slimnieks Kā pasargāties no nolādējuma un lāsta Vai cilvēks var sevi pasargāt no nolādējuma? kā mēs ēdam ar labo pret ļauno Mīlestības un laulības ezoteriskā būtība Ievads I daļa Laulības mūsdienās
matērijas rašanās Seksa ezoteriskā koncepcija Vīrišķās un sievišķās sākotnes ezoteriskā koncepcija Savstarpējā iedarbība starp pozitīvo un negatīvo katrā plānā polaritāte organismā polaritāte grupas iekšienē Ideala laulība Vienotības likumi katrā plānā Ezoterijā par «dvēselēm — dvīņiem» Dveseļu saišu veidi Kā dvēsele sameklē savu pāri Ezoterijas viedoklis par laulību Ezoterijas attieksme pret bērnu Ezoterijā par abortiem un izsargāšanos no grūtniecības Gadījuma dzimumsakari un pretdabiskās seksuālās izpausmes Atturība un askētisms □ □□ II daļa Savstarpējo attiecību cēlums mūsu attieksme pret seksu Dzimuminstinkta mērķis Par dzīvības spēku sublimāciju Augstākās būtības radīšana Saturs EZOTERISKA MEDICĪNA STAROJUMU GRĀMATA KĀ VIETAS UN LIETAS IETEKMĒ DZĪVI MĪLESTĪBAS UN LAULĪBAS EZOTERISKĀ BŪTĪBA
Ka vietas un lietas ietekmē dzīvi ..
Priekšvārds «Pats varenākais pasaulē ir neredzams, nedzirdams, nejūiams.» Lao Czi Jūs mājīgi un jauki iekārtojat savu jauno dzīvokli. It kā radīti visi apstākļi, lai tajā justos labi. Taču nez kāpēc bieži ir nomākts garastāvoklis, nav prieka un apmierinājuma sajūtas. Arī slimības piemeklē biežāk… Jums ir zeme gleznainā vietā. Kaimiņiem blakus dārzs zaļo, zied un nes augļus, bet jums—vienā vietā raža laba, toties citā, lai kā pūlētos, viss nīkuļo… Jūsu rotaslietu lādītē sakrājies daudz skaistu, savlaik ar aizrautību gādātu rotu. Un tomēr dažas no tām negribas valkāt—tās rada diskomfortu, traucē vai pat, kā tautā saka, nes nelaimi. Vai tiešām tā būtu tikai māņticība? Vai varbūt ļauna acs noskatījusi vai lāsts uzlikts? Jūs mēģināt atvairīt šos iemeslus, taču nekas nelīdz. Faktiski patiesais cēlonis ir pavisam cits — dabā eksistējošās ģeopatogēnās zonas (ģeopatogēns — tulkojumā no grieķu vai.: zemes ciešanu avots) jeb neredzamie, tomēr visur esošie anomāliju lauki, kas rada bīstamu un iznicinošu starojumu. Tas ir bez krāsas, smaržas un nav konstatējams ar parastām ierīcēm. Tāpēc šīs zonas spēj nodarīt lielu ļaunumu cilvēka veselībai, viņa darba rezultātā radītām materiālām vērtībām (ēkām, ceļiem, ierīcēm utt.) un graujoši iedarbojas uz visu dzīvo dabu. Konkrēti piemēri šeit minēti par to, kā cilvēka veselību ietekmē viņam apkārtesošās lietas (tapetes, interjers, dekoratīvi priekšmeti, juvelierizstrādājumi, augi utt.) un, galvenais, cilvēki un citas dzīvas būtnes viņa tuvumā. Tomēr tik bezcerīgs stāvoklis nav, ja vien cilvēks zina paīso zonu un anomāliju pastāvēšanu. Kā šis parādības izzināt un kā cīnīties pret to iedarbību, par to lasīsiet tālāk šajā apcerējumā. Tajā izmantoti zinātnieku novērojumi par dažādām bioenerģētiskām situācijām un to, kā tajās izturēties, lai izvairītos no bīstamo zonu, vietu, dzīvo būtņu un lietu kaitējuma. Ja ļaunums ir apzināts, tad vieglāk no tā izvairīties, ātrāk iespējams novērst tā ietekmi. Sastādītājs Māris Ziemelis
Ievads Viss dzīvais uz Zemes atrodas nebeidzamā enerģijas un informācijas plūsmā. Šo parādību pētī īpaša zinātnes nozare — bioenergoinformātika (ļoti jauna zinātņu nozare, kurai sastopami vēl citi apzīmējumi, piemēram, psihotronika, biolokācija, rīkstniecība, bioenerģētika, negatīvā enerģētika, patogēnā izstarojuma pētniecība, anomāliju zinātne u.c.). Tās pētījumu objekts ir mijiedarbība, kas veidojas starp dabas norisēm, priekšmetiem, dzīvām būtnēm, kultūru, vēsturi enerģijas un informācijas plūsmas iespaidā. Bioenergoinformātikas atsevišķa nozare ir biolokācija, ar kuras palīdzību tiek atklātas ģeopatogēnās zonas un anomāliju lauki. Cilvēces zināšanām šajā jomā ir vairāk nekā5000 gadu vēsture, bet tās pamatā joprojām ir atsevišķu speciālistu da-bas dota spēja ar bioindikatoru—rāmīšu, svārstu, rīkstīšu u. c. palīdzību noteikt bīstamās zonas un to starojuma izplatības diapazonu. Biolokācijai ir liela nozīme daudzās dzīves nozarēs—ekoloģijā, ģeoloģijā, biomedicīnā, celtniecībā, glābšanas dienestos, restaurācijā utt. Būtiski svarīgi ir laikus atklāt vietas, kurās nedrīkst uzturēties cilvēki, nav ieteicams būvēt ceļus, mājas, ierīkot atpūtas vietas, stādīt dārzus, doties pārgājienos utt. Biolokācija tikai vēl attīstās, un daudzas ortodoksālās zinātnes to negrib atzīt tāpēc, ka nespēj stingri zinātniski pamatot minēto patogēno parādību norisi. Te būtu vietā atgādināt angļu rakstnieka un zinātnieka O. Hevisaida vārdus: «Vai gan es atteikšos no pusdienām tikai tāpēc, ka līdz galam neizprotu barības pārstrādes procesu savā organismā?»
Neredzams, bet ļoti bīstams Sen zināms, ka uz Zemes ir svētīgas, labdabīgas vietas — tur tiek celtas baznīcas un tempļi. Un tāpat ir vietas, par kurām klīst drūmas leģendas un nostāsti, — tajās iet bojā viss dzīvais, notiek nelaimes, katastrofas, neaug koki un puķes… Diemžēl tās nav tikai iedomas, pie tam ļaunuma apsēstas vietas nav tikai kādos attālos nostūros, kalnos, alās vai mežu biezokņos. Tādas var būt arī pilsētā, lauku ciemā, vasarnīcā, pat dzīvoklī. Rodas jautājums — kāpēc mēs nemanām šo iznīcinošo spēku? Bet mēs taču to jūtam, ik bridi sastopoties ar tā kaitīgo ietekmi, tikai to nesaprotam un nemākam tās būtību izprast. Mēs labākajā gadījumā nelaimes uzskatām par nejaušību, sliktākajā gadījumā par mums uzliktu lāstu vai nolādējumu. Lūk, daži piemēri. Tieši vienā un tai pašā mājā bieži plīst caurules, tiek atslēgts ūdens, bet pie ieejas ik pēc laika bojājas asfalts, parādās dziļas plaisas un bedres. Blakusmājā gan nekas tāds nenotiek. Labs autobraucējs, pieredzējis, nedzērājs, pēkšņi ne no šā, ne no tā, braucot pa ārpilsētas ceļu, «ielido» pretējā braukšanas joslā un iet bojā avārijā. Un ne pirmo reizi gadās šāda nelaime šajā ceļa posmā. Ģimene samainījusi dzīvokli. Tas ir gaišāks un ērtāks par iepriekšējo, bet cilvēkiem tajā nav labi: te galva sāp, te bezmiegs vai slimība klāt. Nelaimes var būt dažādas, bet cēlonis visām viens — spēcīgs anomālais izstarojums no Zemes, kas rada bīstamību visa dzīvā un arī nedzīvā pastāvēšanai. Sevišķi bīstams tas ir tāpēc, ka nav redzams, jūtams, ir bez smaržas un krāsas. Šo starojumu nevar uztvert un izmērīt ar ierīcēm, kā tas, piemēram, ir ar magnētisko lauku, siltumu, gaismu u. tml. Tāpēc var rasties doma: vai šis neredzamais ļaundaris vispār eksistē? Diemžēl jā! Un atklāt tomēr to var — ar biolokācijas metodi. To spēj izdarīt speciāli apmācīti biolokācijas operatori ar samērā vienkāršu «instrumentu» — no stieplēm veidotiem rāmīšiem, kas saskarē ar ģeopatogēno starojumu sāk kustēties (tāpat kā tas not iek ar rīkstīti ūdens āderu joslās). Ar šo rāmīti iespējams precīzi noteikt starojuma izplatības konfigurāciju un diapazonu. Speciālisti šādā veidā nosaka ari derīgo izrakteņu nogulas, ceļu un būvju optimālo novietojumu, dārzu, parku veidošanas zonas, dzīvojamo māju celtniecības vietas utt. Pat ļoti svarīgi ir, lai tā tiktu pārbaudīts mēbeļu — sevišķi krēslu un rakstāmgaldu izvietojums darba telpās, gultu atrašanās vieta dzīvoklī utt., jo slimības izraisošās enerģijas loks var ietvert to vietu, kur ilgstoši sēžam, kur bērni rotaļājas vai pastaigājas u. tml. Kaites neparādās asi un strauji, bet sakrājas it kā nemanāmi, lēni, un, kad tās sākas, tad jau ir par vēlu. Lūk, raksturīgs piemērs. Kāda ievērojama zinātnieka N. ģimene pārcēlās dzīvot uz lielu, skaistu dzīvokli, un tajā tika iekārtots darba kabinets. N. ļoti intensīvi strādāja arī mājās pie sava rakstāmgalda. Taču pēc kāda laika profesors sāka justies ļoti slikti — viņu it kā bez iemesla pārņēma apātija, liels nogurums, nepārvarama miegainība. Neiropatologs ieteica vairāk uzturēties svaigā gaisā, atpūsties, izgulēties. Nekas nelīdzēja, kļuva arvien sliktāk, līdz profesors bija spiests doties uz slimnīcu. Tur tika atklāts taisnās zarnas vēzis agrīnā stadijā. Par laimi, operācija noritēja veiksmīgi, un viņš atkal sēdās pie sava rakstāmgalda. Taču darbaspējas katastrofiski mazinājās, mokoši sāpēja galva. Rezultātā ārsti atklāja audzēju galvā, tika veikta operācija. Diemžēl par vēlu… Tikai pēc šāda traģiska iznākuma N. ģimene nolēma uzaicināt speciālistu, lai pārbauda dzīvokli. Izrādījās, ka māja uzcelta uz gruntsūdeņiem bagātas zemes. Tie, kā zināms, ģenerē kancerogēno starojumu, kurš izraisa onkoloģiskās saslimšanas. Biolokācijas speciālists precīzi noteica vietu, kur kā varens stabs no pazemes izceļas starojuma vilnis. Profesora darba krēsls atradās tieši tā epicentrā! Nelīdzēja ne ārstēšana, ne operācijas, jo N. vienmēr atgriezās bīstamajā darba vietā.
Vācu onkologs G. fon Pols Bavārijā izpētīja 58 vēža saslimšanas gadījumvs, kuri beidzās ar nāvi, un izdarīja pārsteidzošu secinājumu — visu slimnieku gultas atradušās ģeopatogēnās zonās. Vēl iespaidīgākus rezultātus ieguvusi vācu zinātniece K. Bahlere, pētot bīstamo zonu ietekmi uz bērnu un pieaugušo veselību. Viņa apsekoja 11 tūkst, cilvēku no 14 pasaules valstīm un pārbaudīja 3000 dzīvokļu un māju. Izrādījās, ka šo cilvēku vidū visi 500 onkoloģisko saslimšanu gadījumi saistās ar slimnieku guļamistabu vai darba vietu izvietojumu bīstamajās zonās. Tātad uz viņiem bija ilgstoši iedarbojusies iznīcinošā anomālā enerģija. Šajā virzienā līdzīgus pētījumu rezultātus ieguvis arī čehu onkologs O. Jurizeks un vācu zinātnieks M. Kurijs. Pasaulē darbojas daudzi zinātniskie institūti, tiek radītas arvien jaunas pētniecības iestādes, kuras apkopo datus, izdara novērojumus un izstrādā aizsardzības programmas anomāliju radīto kaitējumu novēršanai. Nozīmīgu darbu šai ziņā veikusi Krievijas Zinātņu akadēmijas Biolokācijas komisija. Profesoru N. Sočevanova un A. Dubrova vadībā tiek apmācīti biolokācijas inženieri, kuri strādā dažādās tautsaimniecības nozarēs (celtniecībā, lauksaimniecībā, satiksmes un ceļu dienestā, dabas aizsardzībā utt.). Minētās problēmas pētī arī Biolokācijas ekspertu padome pie Krievijas Arhitektu savienības, kas pieņem organizāciju, firmu un privātus pasūtījumus dažādu ģeogrāfisko vietu analīzei, lai noteiktu izdevīgākās zonas māju celtniecībai, dārzu, parku, dzelzceļa un šoseju maģistrāļu ierīkošanai utt. Veikti svarīgi pētījumi ari ekoloģiskā ziņā, nosakot dabā paaugstināta riska zonas cilvēkiem un dzīvniekiem, kurās nav ieteicams ilgstoši uzturēties. Šajās vietās vērojama hronisko slimību saasināšanās un smagu veselības traucējumu parādīšanās, kas izraisa dzīvo būtņu bojāeju. Tādās vietās biežāk notiek nelaimes gadījumi, vērojamas traumas, saindēšanās, slikta pašsajūta, nervu pārpūle. Šie gadījumi notiek it kā bez redzama iemesla. Biolokācijas speciālistu uzdevums ir prognozēt avāriju, dabas stihiju un katastrofu iespējamību un par to savlaicīgi brīdināt. Biolokācijas inženieri pētī arī pazemes ūdeņus, no kuriem tiek ņemts ūdens lietošanai, derīgo atradņu rajonos nosaka to ieguves vietas un paņēmienus. Sevišķa uzmanība būtu pievēršama biolokācijas nozīmei arhitektūrā. Nedrīkst par zemu novērtēt arhitektūras formu un dekoratīvo elementu lomu dažādu būvju projektos. No tiem lielā mērā atkarīga to cilvēku pašsajūta un noskaņojums, kuri šajās ēkās dzīvos vai strādās. Diemžēl arhitekti bieži aizraujas ar dažādu izciļņu, asu stūru un tornīšu projektēšanu. Arī mājās, dzīvokļos nereti vērojama dažādu kaktiņu un stūrīšu norobežošana. Tas atkal rada «asā stūra» situāciju, kur izstarojas agresīvā enerģija, iznīcinoši iedarbojoties uz cilvēka psihi. Negatīvā enerģija klusi un nemanāmi dara savu ļauno darbu, un cilvēks sāk justies arvien sliktāk, līdz uzliesmo slimība, par kuras izcelsmes patieso iemeslu viņš pat nenojauš. Un te atkal var palīdzēt tikai speciālists, izpētot slimnieka ilgstošas uzturēšanās vietu. Te, lūk, ir tā biolokācijas nozīme, kura izpaužas ne tikai kā anomāliju zinātniska pētniecība, bet ari skatāma praktiskā lietojumā. Diemžēl Latvijā pašlaik nav nevienas iestādes, kas nodarbotos ar šīm problēmām. Ir atsevišķi entuziasti, kas šos jautājumus pētī un sniedz arī konsultācijas indviduāli. Šī nelielā apcerējuma mērķis ir iepazīstināt ar biolokācijas speciālistu — operatoru novērojumiem un secinājumiem, lai palīdzētu cilvēkiem apzināties bīstamā, iznīcinošā izstarojuma kaitīgumu. Tas palīdzēs dziļāk izprast šo parādību, pret to attiekties ar vislielāko piesardzību un mācīt izsargāties. Tālāk iepazīstinām ar Krievijas Zinātniski tehniskās biedrības Biolokācijas komisijas locekles J. Ļebedevas novērojumiem praktiskajā biolokācijas speciālistes darbā, apsekojot dažādus objektus. Savu un kolēģu pieredzi viņa aprakstījusi vairākās publikācijās. □ □□
kur celt māju? Ar šo jautājumu pie biolokācijas speciālistiem ieradās kāds apbūves gabala īpašnieks vasarnīcu rajonā. Faktiski daudz kas jau bija uzcelts — šķūnītis, tualete, vasaras dušas kabīne, ierīkotas dobes, sastādīti augļu kociņi. Un atstāta vieta pašai vasarnīcai. Taču, tiklīdz to sāka apsekot ar biolokatoriem, tā parādījās bēdīgs atklājums: tieši to vietu šķērsoja iespaidīga ģeopatogēnā zona ar līnijveida izstarojumu, kurš aizvirzījās arī uz kaimiņa uzceltās mājas pusi. Noskaidrojās, ka arī tur saimnieks nekādi nespēj iedzīvoties savā jaunajā, lepnajā mājā. Izrādījās, arī viņam, jau ceļot māju, bijušas visādas ķibeles — mājai nosēdušies pamati, metinājumu šuves sabojājušās, durvis un logu rāmji izliekušies… Arī pašam un ģimenei visādas likstas: sievai slikti ar sirdi, pašam bezmiegs un slikta oma, bet bērni vienmēr ķildojas. Šis nav vienīgais piemērs, kad cilvēki nejūtas labi savos mājokļos, — un vaina visiem viena: vieta nav pārbaudīta, nav pareizi izvēlēta. Sevišķi uzmanīgiem jābūt purvainās, gruntsūdeņiem bagātās vietās, gravu, krauju un ezeru tuvumā. Tieši pazemes ūdeņi (pat ezeri zem zemes!) ir visbīstamākie kancerogēno slimību izraisītāji. Varbūt arī jums gadījies dzirdēt par «nelaimīgām gultām» slimnīcā, kurās visbiežāk mirst slimnieki. Un tādas gultas parasti vienā un tai pašā istabā un tai pašā stūrī ir visos slimnīcas stāvos. Konstatēts, ka tur cauri iet stabveida anomālais starojums, kurš katastrofāli pasliktina jau tā slimā cilvēka stāvokli. To pašu var teikt par zobārstniecības kabinetiem. Ir prasmīgi, uzmanīgi ārsti, bet slimniekam vienalga ļoti sāp un grūti panest zobu ārstēšanu. Grūti strādāt arī pašam ārstam. Bet, lūk, turpat netālu šai telpā strādā cits ārsts, un pacienti pie viņa jūtas mierīgi un labi. Pētījumi liecina, ka ļoti svarīga tieši tā vieta, kur novietots krēsls. Daudz nelaimju patogēnās zonas rada uz ceļiem. Šķērsojot vietas, kur izplatās starojums, vadītāji saņem neredzamu triecienu un uz mirkli zaudē koncentrēšanās spēju. Ja šai bridī gadās vēl kādi nelabvēlīgi apstākļi (ceļa līkums, nogāze, pretimbraucējs, koks, gājējs utt.), notiek nelaime. Tādām vietām, kur brīžiem notiek avārijas, ir nelaba slava: gan uz ceļiem, gan jūrā, gan arī gaisa trasēs. Ir ceļa posmi, kur vienmēr plaisā segums, iet bojā apstādījumi, šķībi sagriežas stabiņi un ceļazīmes, plīst apakšzemes komunikāciju caurules. Tur allaž tiek kaut kas rakts, metināts, labots un nostiprināts. Ja šādā vietā uzcelta skola, tā ir liela nelaime — bērni un skolotāji slimo, pazeminās sekmība. Rūpnīcās tiek ražota sliktas kvalitātes produkcija, notiek darba traumas. Fermās iet bojā lopi, pazeminās to ražība. Un tas ir nenovēršami, ja iespītīgi tomēr paliek šādā vietā, nespējot atteikties no uzceltās jaunās būves. Vienīgā izeja — mēģināt noteikt, kur tieši iet cauri starojums, un nenovietot tur ne cilvēkus, ne mājdzīvniekus… Ko darīt, ja tuvumā nav biolokācijas speciālista, kurš ar īpašām metodēm varētu izanalizēt stāvokli? Izeja tomēr ir. Jāatceras, ka bīstamās zonas veidojas vietās, kur vērojami zemes plaisājumi, kur visvairāk gruntsūdeņu. Caur tādām plaisām bīstamais starojums vieglāk izspraucas virspusē. Uzmanīgi pārlūkojiet vietu, kur esat apmetušies. Salīdziniet, kā aug zāle, koki. Paraugiet, kādi ir mājas pamati, asfaltētie celiņi pie ieejas — vai tie nebojājas. Novērojiet, kā darbojas elektroierīces, elektroniskā aparatūra jūsu mājās: vai bieži jālabo veļas mazgājamā mašīna, televizors, jāskaņo klavieres; iespējams, ka tos nepieciešams novietot citā vietā un tie darbosies nevainojami. Rūpīgi jāanalizē arī savas sajūtas, varbūtējie slimību simptomi un fiziskās kaites, kuras regulāri atkārtojas. Visticamāk, ka tās izraisa bīstamais enerģētiskais starojums patogēnajās zonās. Lūk, piemērs. Kāda dzīvokļa saimniece ilgstoši sirga ar labā pleca un rokas sāpēm, kuras arvien vairāk saasinājās. Pēc ārstēšanās kursa slimnīcā tās allaž no jauna ātri vien atjaunojās. Biolokācijas operators pārbaudīja dzīvokli un konstatēja bīstamā starojuma zonu tai vietā virtuvē, kur parasti ilgstoši sēdēja saimniece — gan gatavojot, gan ēdot maltīti. Tāpēc ari nelīdzēja ārstēšana.
Nobeidzot šo nodaļu, jāatgādina, ka anomālo starojumu rada ne tikai dabā eksistējošās ģeopatogēnās zonas. Energoinformatīvā saistībā atrodas visas lietas, priekšmeti dzīvokli (ziedi, akmeņi, gleznas, darinājumi no kaula, koka utt.)un ari paši tā iemītnieki. Ja dzīvoklī nejūtaties labi, ja ir diskomforta sajūta un nogurums, rūpīgi jāpārbauda arī šī mijiedarbība. Ne visu, kas patīk un pirmajā mirklī liekas skaists, vajadzētu iegādāt un nest dzīvoklī, jāuzmanās arī ar dāvinājumiem. Ja būsiet vērīgi, paši daudz ko secināsiet arī bez speciālistu palīdzības. Tāpēc uzmanīgi lasiet nākamās nodaļas. □ □□
Mānīgais mājīgums Ieskatoties mūsu pilsētceltniecībā, varam novērot šo pilsētu pelēcīgumu, tipveidīgumu un vienveidīgo plānojumu. Jaunbūvēto dzīvojamo māju kvartāli pilsētu nomalēs, šur tur vecpilsētā iespiestas tādas pašas blokmājas… Tāda pati vienveidība arī dzīvokļu plānojumā, pat iekārtojumā, proti, gar sienām vienas un tās pašas sekcijas, vieni un tie paši atpūtas stūrīši ar žurnālu galdiņiem un tikpat vienveidīgas virtuves. Un tomēr katram no mums ir vēlēšanās radīt kaut ko savu, individuālu šajā pelēcībā. Tas raksturo mūsu gaumi, aizraušanos. Izdaiļojam savu mājokli ar gleznām, kas galvenokārt ir lēti pakaļdarinājumi, sekcijā novietojam suvenīrus, minerālus, statuetes. Lustru gaismā vizuļo kristāla trauki un dažādas jūras veltes, gliemežvāki, jūras zvaigznes. Uz grīdas un mīkstām mēbelēm uzklātas zvērādas… Un visbeidzot — guļamistabā naktsgaldiņu grezno mākslīgās puķes, sienas aplīmētas ar fototapetēm, kurās redzamajai ainavai mūsu telpā būtu jāienes ūdenskrituma troksnis, jūras viļņu un mežu šalkoņa. Un tā dzīvoklis iegūst savu seju, kas raksturo saimnieku. Tomēr nez kāpēc tajā nav gaidītā mājīguma un omulības. Ir izjūtama kaut kāda diskomforta sajūta, uzbudinājums, nomāktība. Gadās, ka dzīvokļa iemītnieki pat slimo biežāk… Būtībā nekas jau nav noticis. Vienkārši nezinām, ka kaut ko liktenīgu esam dzīvoklī ienesuši, veidojot šo mānīgo mājīgumu. Ne jau jebkuru mums iepatikušos lietu var nest mājās, ari pat tādu, kas dāvāta no sirds un ar vislabākiem nodomiem. Ne vienmēr tā kalpos labas pašsajūtas radīšanai. Līdztekus graujošām ģeopatogēnām un tehnopatogēnām enerģiju zonām, darbojas vēl citi, lietu radītie, anomālijas lauki, proti, tie lielā mērā rada minētās dzīvokļu likstas. Par tām tad turpmāk. Sāksim ar piemēru. Ģimene — vīrs un sieva — kādu laiku dzīvoja mājīgi iekārtotā dzīvoklī. Vīrs, būdams sportiskas dabas cilvēks, nekad neslimoja. Bet te pēkšņi pāris nedēļu laikā sievas acu priekšā galīgi savārga. Izstaigāja dažādus ārstus, izdarīja analīzes, bet kaites diagnozi neviens nevarēja noteikt.Tad nolēma meklēt biolokācijas speciālista palīdzību. Kā noskaidrojās, slimības cēlonis bija meklējams dzīvokļa iekārtojumā. Rakstāmgalds tur bija novietots vistumšākajā istabas stūri, nevis pie loga, kā parasti tas mēdz būt. Virs tā nelielā leņķī pie sienas atradās glezna, kurā attēlots kaut kāds cilvēkveidīgs briesmonis ar pavērtu muti un rokām, kas vairāk līdzinājās ķetnām. Paraksts zem gleznas «Ļaunais gars». Tik tiešām — gleznas autors ļaunuma ideju bija atklājis visā pilnībā. Tieši šī glezna — draugu dāvana jubilejā —, ilgstoši atrodoties virs saimnieka galvas, radīja pirmos slimības simptomus un veicināja tās turpmāko straujo attīstību. Pirms tam tur bija novietota pasaules karte, kurai nebija tendences izraisīt negatīvās enerģijas plūsmu. Saskaņā ar jau minēto Frēzera likumu — tāds rada tādu — gleznā attēlotais ļaunais gars ģenerēja postošo negatīvo biolauku, kurš sagrāva kabineta saimnieka veselību. Galvā atrodas visi organisma akupunktūras punkti, un caur tiem pa iekšējās enerģētikas kanāliem iekļuva ļaundabīgā enerģija. Secinājums — jābūt ļoti uzmanīgiem, dzīvoklī ienesot jaunas lietas, sevišķi mākslas darbus un suvenīrus. Ja gleznās, gravīrās, fotoattēlos un pat uz tapetēm attēlotas mierīgas, saulainas, gaišas ainavas, baznīcas, labestīgi cilvēki — šis gaišums un miers raisīs pozitīvo enerģiju, kas uz cilvēkiem labvēlīgi iedarbosies ar veselīgu, nomierinošu un reizē uzmundrinošu spēku. Pretējā gadījumā—ja attēlos būs redzama drūma ainava, ja suvenīri būs darināti no mirušiem augiem, dzīvniekiem utt. — iespējama negatīva enerģētiskā lauka veidošanās ar postošu ietekmi. Tad cilvēki šo lietu tuvumā nejutīsies normāli, izjutīs diskomfortu, galvassāpes utt. Ir vēl kāds cits fakts, kam jāpievērš uzmanība, mākslas darbu iegādājoties. Iespējams, ka ainava gleznā vai fotogrāfijā būs ļoti jauka, bet nebūtu par sliktu zināt, kas to gleznojis. Gleznas neapšaubāmi nes sevī arī to radītāja biolauka starojumu. Ja mākslinieks cieš no kādas kaites, arī tas caur gleznu var
atstaroties uz jauno saimnieku. Vecā saikne saglabājas mūžīgi, neatkarīgi no laika, telpas un attāluma, un jaunos apstākļos lieta translē savu agrāko biolauku, kas var mainīties, ja mainās tā cēlonis. Piemēram, ja mākslinieks atveseļojas, glezna var sākt izstarot pozitīvo, gaišo enerģiju. Bet nu par sadzīviskajām anomālijām. Pirmām kārtām jāatceras, ka negatīvo bioenerģētisko starojumu izraisa ķīmiskā ceļā radītas vielas, piemēram, sintētiskie materiāli. Pietiek atcerēties kādreiz modē bijušos neilona, kaprona, silona u. c. audumus, kas ātri vien tika nomainīti ar dabisko šķiedru materiāliem — vilnu, zīdu, kokvilnu. Dzīvokli remontējot, neiztikt bez dažādiem materiāliem — krāsām, tapetēm, grīdas segumiem utt. Ļoti svarīgi ir atrast pareizo krāsu saskaņu starp griestu, sienu, grīdu klājumiem — tapetēm vai krāsojumu. No fizikas zinām, ka katra krāsa rada elektromagnētisko viļņu starojumu. Tās iedarbojas savstarpēji kā uz priekšmetiem, tā ari uz cilvēkiem. Grūti kaut ko konkrētu ieteikt, te liela nozīme iekšējai intuīcijai. Zīmējumiem tapetēs ieteicamas maigas plūdlīniju aprises, kur visi elementi savstarpēji noslēgti. Taisnas līnijas, asi leņķi rada neviendabīgu anomālo starojumu, kas izsauc trauksmes, uzbudinājuma, bažu sajūtu. Uzmanīgi jāsaskaņo tapešu līmēšana uz griestiem un sienām — savstarpējā mijiedarbībā tie rada savu enerģētisko lauku no ārējās vides noslēgtā telpā, un nav iespējams prognozēt iznākumu, jo krustojas negatīvo enerģiju plūsmas. Pievērsiet uzmanību arī tiem suvenīrpriekšmetiem, kas atrodas jūsu plauktos. Dažādiem minerāliem un akmeņiem ir savs biolauks, kas savukārt iedarbojas uz cilvēka biolauku. Iedarbība var būt gan pozitīva, gan negatīva. Vissliktākās sekas ir gadījumiem, kad telpā atrodas dažādi minerāli. Tie, kā likums, «nesadzīvo», tāpēc rada bioenerģētisko karu savā starpā — «kurš kuru». Tas pats attiecas uz gliemežvākiem, koraļļiem, spalvām. Telpas mēdzam izdaiļot arī ar dažādiem augiem, ziediem. Te jābūt sevišķi uzmanīgiem, jo tie ar savu biolauku uz cilvēku iedarbojas vēl tiešāk. Lūk, neliela eksperimenta piemērs. Viens tā dalībnieks, aplejot puķes, uzmanīgi tās aplūkoja, pat aprunājās, rūpīgi aprušināja. Otrs — ūdeni lēja kā garāmejot, noraujot pa lapai. Puķēm tika pievienots elektromagnētisko viļņu uztvērējs. Līdzko nākamreiz istabā ieradās šis otrais, vienaldzīgais, viļņu svārstībās parādījās haotiskums, «uztraukums» bija acīm redzams. Novērots ari, ka augi savā starpā, piemēram, viena lauka robežās, sazinās. Ja kādam tiek nodarīts pāri, cieš ari pārējie. Padomājiet vien, kas notiek, ja ejam pa zālienu, nolaužam krūmam kādu zaru vai noplūcam ziedu. Augi, tāpat kā cilvēki, var būt saderīgi savā starpā, var būt ari nesaderīgi, kad cits cita tuvumā nīkuļo un aiziet bojā. Negatīvu enerģētisko lauku dzīvoklī var radīt visdažādākās lietas un priekšmeti. Nu kaut vai masveidā cirstās Ziemassvētku eglītes, kuras katru gadu ienesam savos mājokļos, skolās, darbavietās, izliekam ielās, skatlogos utt. Nebrinīsimies, ka šajā laikā vairāk nekā citkārt slimo visvājākie pret to negatīvo enerģētisko starojumu — bērni. Visi iepriekš minētie piemēri raksturo tādas patogēnās zonas, kuras izraisās pašu cilvēku darbības rezultātā. Tieši tāpēc tās ir iespējams ari novērst. Pirmkārt jau — neienesot savā apkārtnē, savā mājā lietas, kuras varētu izstarot negatīvo enerģiju. Otrkārt — ja nu tomēr tā ir iznācis un no kādas pierastas lietas grūti šķirties, tad ieteicams novērst negatīvās sekas, ilgstoši skalojot to tekošā, aukstā ūdenī, kas neitralizēs negatīvās anomālijas lauku. Ko darīt ar priekšmetiem, kurus nevar nomazgāt? Salieciet kopā divas lielākas dakšiņas (ar «muguriņām») tā, lai asie zobi pavērsti katrai uz savu pusi. Ar šo «ierīci» desmit minūtes jāizdara asas, haotiskas kustības virs attiecīgā priekšmeta, tā izjaucot un iznīcinot biolauka struktūru. Sadzīvē ir vienkāršs, uzskatāms piemērs, kas apliecina šis darbības efektivitāti. Tie ir kažokādu, ziloņkaula u. tml. izstrādājumi, kuri izgatavoti no mirušiem dzīvniekiem un tāpēc saturējuši negatīvo
enerģiju. Taču tā zudusi tāpēc, ka priekšmeti ilgstoši apstrādāti ar asiem priekšmetiem (šķērēm, adatām, kaltiem, nažiem utt.). □ □□
Māja un dzīvoklis kā ģimenes svētnīca Šai nodaļā vēlreiz par to, kā nodrošināt dzīvokļa enerģētisko aizsardzību pret naidīgo enerģētiku. Lai izprastu jebkura dzīvokļa enerģētiskās aizsardzības būtību, jāiepazīstas ar Mājas jēdzienu, kā to saprot pasaules reliģijās. Lūk, ko raksta mūsdienu garīdznieks tēvs Boriss (Ničipors): «Māja ir tā vieta, kur visbūtiskāk norit ģimenes garīgā, fiziskā un dvēseliskā dzīve. Mājai ir sava seja, telpa, tilpums, skaņa. Arī katrai tās daļai ir sava noteikta, dziļi simboliska nozīme: 1) jumtam, pārsedzei, pajumtei ir aizsardzības funkcija; 2) pamatiem — balsta funkcija; 3) sienas vienlaikus ir gan nocietinājums un norobežojums, gan dzimtas atmiņu vieta (gleznas, svētbildes, fotogrāfijas u. tml.); 4) slieksnis — līnija un iekšējā robeža, kas jāpārvar, lai iekļūtu ģimenes telpās. Tāpēc arī ir paradums nesniegt pār to roku sveicienam, jo slieksnis dala sfēras, tātad arī cilvēkus; 5) kāpnes un pakāpieni pauž garīgo tiekšanos uz augšu; 6) pagrabs simbolizē dvēseles zemumu; 7) stūris — strupceļš, robeža divu telpas un spēka līniju savienojums; soda vieta bērnam (ielikt kaktā), ari iespējamā neveiksmes zona (neprecētam neapsēsties pret galda stūri). Stūrim ir arī cita funkcija, īpaši pareizticīgo mājās, — vieta, kur atrodas ģimenes un dzimtas svētbildes. Nosauktie elementi rada īpašu Mājas enerģētisko gaisotni. Daudz atkarīgs no istabu izvietojuma, no tā, uz kuru pusi vērsti logi — uz pagalmu vai ielu. Liela nozīme ari griestu augstumam: vēlams ne mazāk kā trīs metri (dzīvojot daudzstāvu standartnamos, griesti it kā nospiež auru). Bet, ja liktenis lēmis dzīvot nelabvēlīgos apstākļos un nav spēkos kaut ko mainīt, šāda dzīvošana jāuzlūko kā pārbaudījums, kas sekmīgi izturams.» Vēl viena īpatnība, kas iespaido smalko enerģētisko telpas atmosfēru, — cilvēka mītnes forma. Mūsdienu pētījumi ir atklājuši, ka dažādām nedzīvā fizikālā ķermeņa formām ir tiešs iespaids uz tā enerģētisko starojumu. Asie priekšmeti — cirvis, adata, spraudīte — izstaro asmens virzienā. No priekšmeta starojums attālinās konusa veidā. Ir nozīme ari materiālam: priekšmeti no vara un alumīnija izstaro plusenerģiju, no dzelzs — mīnusenerģiju. Starp citu, der atcerēties ticējumu: lai pasargātu māju no ļaunām mēlēm, slieksnī jāiedur tērauda adata ar galu uz augšu. Adatas negatīvais starojums aizsargā māju pret lāstiem, ļaunumu, rada sava veida ekrānu. Principā var izmantot jebkādu asu priekšmetu. Efekts ir tieši proporcionāls izmēram. Ir vēl viens ticējums — neturēt mājās nevajadzīgus asus priekšmetus, otram tos nedāvināt. Zinātnieks A. Veiniks atgādina par enerģētisko efektu, ko rada piramīdas forma — jau senēģiptiešu priesteri zināja, ka tā ir enerģijas savācēja. Savukārt V. Grebeņņikovs ilggadīgos eksperimentos pierādījis, ka pat bišu šūnu ģeometriskā forma, atsevišķi ņemot, izstaro enerģiju, kas pozitīvi iespaido cilvēka pašsajūtu. Mūsdienu dzīvojamo māju arhitektūra daļēji atrisinājusi dzīvokļu problēmu kā tādu, toties atrodas strupceļā attiecībā uz mājokļa enerģētiku. Nozīme ir arī mājas atrašanās vietai. Patogēnā zonā uzceltā ēkā mītošie cilvēki (ari dzīvnieki) bieži slimos, jutīsies fiziski un garīgi slikti. Pēc Karra atziņas — biopatogēnās zonas izveido it kā tīklu ar savstarpēji paralēlām un perpendikulārām līnijām no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem un no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem. Tas aptver visu zemeslodi, un tādas plāns sieniņu veidā, kas vertikāli pārklāj Zemes virsmu. Zinātnieki uzskata, ka šādas tīklveida konstrukcijas iemesls ir Saules aktivitātes kosmiskās likumsakarības, tomēr vērā ņemams ari atzinums, ka daudzas zonas saistītas ar cilvēka darbību (ķīmisko elementu koncentrācija, radioaktīvo un rūpniecības atkritumu glabāšanas
vietas). Un vēl viens biopatogēno zonu rašanās iemesls — smalkais psihoenerģētiskais iespaids jeb «pēdas», ko dažuviet atstājušas kādas negatīvas cilvēku darbības — noziegumi, asiņaini vēsturiski notikumi. Pārbaudot to cilvēku veselību, kas ilgstoši atradušies biopatogēno zonu iedarbības vietās, zinātnieks V. Kasjanovs secinājis: «Biopatogēno zonu iedarbība uz cilvēka organismu vienmēr ir negatīva. Turklāt ne tikai palēninās, samazinās augšana, visu biosistēmu saskaņota darbība, bet ietekmējas arī imūnsistēma. Tāpēc iesākumā organisms pastiprināti tērē enerģiju, tam seko enerģijas izsīkums un beigās — saslimšana, slimības. 1. Vispārēja organisma novājēšana, centrālās nervu sistēmas izsīkums izpaužas kā vispārēji simptomi: cilvēks ātri nokaitināms, nervozs, saraustītu valodu, ar krasu atmiņas pavājināšanos, pazeminātām darbaspējām, ierobežotu kustību koordināciju. Šādi cilvēki nepārtraukti sūdzas par diskomfortu, tos moka bezmiegs, bailes, galvassāpes. 2. Pazeminās organisma fermentatīvā darbība — izveidojas dziedzeru hipofunkcija. 3. Rodas hormonālās sistēmas disbalanss (dažādos orgānos novēro hormonāli aktīvu jaunveidojumu rašanos, labdabīgi audzēji pārveidojas ļaundabīgos). 4. Sirds muskuļu enerģētiska novājēšana, sirds un asinsvadu sistēmas patoloģijas (asinsspiediena krasa maiņa, hipertoniskās krīzes, sirds aritmija utt.). Biopatogēnajās zonās šādi cilvēki neiztur paaugstinātu fizisko un emocionālo slodzi — rodas insulti un miokarda infarkti. 5. Sākas strauja organisma imūnsistēmas novājēšana: atveseļošanās ir lēna, ilgstoša, ar biežiem recidīviem, pieaug sarežģījumi, blakusparādības, hroniskas saslimšanas formas. Ārstēšana šādās zonās ne vienmēr ir sekmīga. 6. Mainās asinsaina. Literatūrā ir ziņas arī par onkoloģisko slimību pieaugumu. Jau senatnē cilvēki zināja par šādām nolādētām vietām. Tātad var secināt, ka biopatogēnās zonas ir vietas ar vampīriskām īpašībām, kas atņem cilvēkam dzīvības enerģiju, veselību, traģiski ietekmē tā dzīvi. Ka novērst bīstamību Ja nu tomēr esam spiesti dzīvot šādu zonu tuvumā, tad ir vairāki paņēmieni, kā cīnīties pret to kaitīgo iedarbību: — vispirms precīzi jānosaka, vai tiešām, dzīvoklis (māja) atrodas šādas zonas ietekmē. Var izmantot rāmīti, var uzzināt, vai tuvumā nav kaut kāda kaitīga ražotne, kas kādreiz varēja atrasties mājas vietā. Pēc tam mierīgi un bez aizdomām ieklausieties sava organisma sajūtās un mēģiniet patiesi atbildēt uz dažiem jautājumiem: vai tiešām man patīk dzīvot šajā vietā? Kā mainījusies mana pašsajūta pēc tam, kad atnācu šeit dzīvot? Kā mainījusies ģimenes locekļu pašsajūta? Vai personīgais horoskops sakrīt ar visa rajonu horoskopu? Tikai tad, ja visi faktori uz to norāda, var secināt, ka dzīvesvieta ir nelabvēlīga; — vienkāršākais ceļš, kā radikāli šo mainīt situāciju, ir apmainīt dzīvokli; — ja tas nav iespējams, jācenšas piemēroties situācijai. Ar ekstrasensu, rīkstnieku palīdzību jānosaka biopatogēnā josla, lai spētu optimāli izvietoties nekaitīgākās vietās; — iemācīties dzīvot šajā enerģētiski nelabvēlīgajā vidē, pārņemt tās enerģiju un pārveidot sev labvēlīgā. Lai to spētu, apziņā jāprot izsaukt t. s. «spēka vietas» ar pozitīvi lādēto enerģiju un novirzīt šo vietu starojumu uz savu dzīvokli. Pie sienām jāizvieto iespējami vairāk svētbilžu, svēto attēlu, fotogrāfiju, biežāk jāuzturas tajās vietās, kur jūtaties labi. Pats galvenais — nekrist izmisumā, neļauties bailēm, šaubām, neparedzēt (neieprogrammēt) negatīvās sekas attiecībā uz veselību. Svarīgi ir iemācīties par šādiem pārbaudījumiem domāt pozitīvi, ar pateicību uzņemt šīs papildu grūtības un šķēršļus: tās tomēr attīsta cilvēkā apslēptos spēkus, kas ātrāk palīdzēs izturēt šo pārbaudi. Dzīvokļa, tāpat jebkuras telpas auru, kur cilvēks dzīvo, veido visu tā iemītnieku auras, to savstarpējie smalkie kontakti. Dažādu spēku un indivīdu veidota, tā savukārt iedarbojas uz katru cilvēku.
Lai dzīvoklī uzturētu labvēlīgu psihoenerģētisko atmosfēru, jāievēro vairāki nosacījumi: — būtisks ir pareizs mēbeļu izvietojums, vairoties no biopatogēnām vietām. Svarīgi ari daži vispārēji noteikumi: lai gaisma uz rakstāmgalda krīt no kreisās puses, sienām nevajag būt spilgtās kairinošās krāsās (spilgti sarkanās, dzeltenās utt.), gultas galvgalis jānovieto pret ziemeļiem vai austrumiem; — uzmanīgi jāizvēlas tuvākie paziņas. Dzīvoklī, it īpaši guļamistabā, darba kabinetā, bērnistabā, nevajag aicināt svešus cilvēkus, jo sevišķi psihiski nenosvēr-tus, jums naidīgi noskaņotus vai skaudīgus — tātad tādus, kam jūs neuzticaties; — ir svarīgi, lai dzīvoklī, ja vien iespējams, būtu kāda vieta, sliktākajā gadījumā stūris, krēsls, kur jūs neļaujat nevienam citam atrasties. Lai šī vieta būtu jūsu enerģijas uzkrājēja, dzīvības spēku uzturētāja, kas tieši no šejienes izplatās pa dzīvokli un sargā to no nevēlamas iedarbības; — jācenšas nelaist negatīvās emocijas it īpaši šajā enerģētiski svarīgajā vietā; — ja kaut kas tamlīdzīgs tomēr notiek un pēc tam jūs psihoenerģētiski slikti jūtaties, pacentieties attīrīt sabiezējušo smalko atmosfēru un atjaunot dzīvoklī labvēlīgu auru. Kādu laiku saindētākajā dzīvokļa vietā H. Rēriha iesaka pirms aizmigšanas galvgalī novietot glāzi ūdens ar pievienotu eikalipta vai piparmētras tinktūru. Tas labi attīra guļamistabas auru un padara neiespējamu tumšo smalko spēku iedarbību; — dzīvoklim vienmēr jābūt tīram un kārtīgam, sevišķi svarīgi ir neatstāt istabā un virtuvē nemazgātus traukus ar ēdiena atliekām, kas pievelk zemākos astrālos spēkus. Kāds saimnieks tādas mājas. mr Arī labās mājās spoki rādās. mTur turi mājas, kur labi klājas. □ □□
kur gribas atgriezties Tātad mēs zinām par cilvēka dzīvībai kaitīgām zonām, kuras izveidojušās un pastāv objektīvi, neatkarīgi no cilvēka vēlmēm. Zinām arī, kā cīnīties pret tajās esošo negatīvo bioenerģētisko starojumu. Taču vienlaikus dabā kā pretpols pastāv vēl citas zonas — ar pozitīvu enerģijas lādiņu. Tās ir vietas, kur izsenis cilvēki centās celt tempļus, baznīcas, ierīkoja apmetnes. Tās ir vietas, kur gribas atgriezties vēl un vēl tiem, kas reiz tur bijuši. Šeit par vienu no tādām — plaši pazīstamo M zonu Krievijā, Permas apgabalā, kuru apmeklējuši un centušies iepazīt daudzi zinātnieki, to skaitā arī Latvijas Ufoloģijas un parapsiholoģijas asociācijas pārstāvji. Nedaudz par viņu iespaidiem ekspedīcijās 1989. un 1994. gadā. Kāda ir šīs zonas būtība? To varētu raksturot kā kosmisku būtni, kuras galva atrodas Kosmosā, bet kājas ieaugušas Zemē. Tā ir kā saistošs posms starp šīm abām vietām, tāpēc arī spējīga sniegt īpašu informāciju, kura citur nav iegūstama. Šādā zonā koncentrējusies gan Zemes, gan Kosmosa enerģija un attālums starp šo enerģiju intensīvajiem starojumiem ir ļoti minimāls. Tas tieši ietekmē zonā esošo cilvēku attīstību, paātrinātu un padziļinātu domāšanu, iespēju saņemt samērā īsā laikā daudz informācijas un atbildes uz neskaidriem jautājumiem. Zonā uzturas ar noteiktu mērķi — ja zina, ko grib un kas interesē, tad arī rezultāti ir ļoti pozitīvi. Interesants fakts ir arī tas, ka dažādas slimības labvēlīgā starojuma ietekmē tiek ļoti ātri novērstas. Domu realizācija notiek zibenīgi. Cilvēkam jāprot sevi koncentrēt uz labo, nedrīkst domāt negatīvas domas, jo šeit tās momentā vēršas uz viņu pašu un pasliktina pašsajūtu. Tas vēlreiz liecina par to, ka nevienam nedrīkst vēlēt ļaunu, domāt sliktas domas, izvirzīt dzīvē apšaubāmas kvalitātes mērķus un prasības. Šeit raksturota spilgti izteikta, plaša pozitīvā bioenerģētiskā zona, taču daudzās vietās uz Zemes ir arī līdzīgas teritoriāli daudz mazākas vietas ar šādu cilvēkam labvēlīgu starojumu. Ikdienā tās varbūt bieži šķērsojam, pat nenojaušot par to Ģsamību. Un tomēr, ja labi pavērojam, redzam, ka vai katrā pagalmā, katrā dzīvoklī un mājā atradīsies kāda iemīļota vieta, kurā mēdzam uzkavēties, kurā vislabāk jūtamies, kurā mūsu domas veidojas visskaidrāk un prāts darbojas visasāk. Un pretēji tai — ir vietas, kurās nekad neuzturamies ilgāk, nekā tas galēji nepieciešam, vai arī vispār nekad neiegriežamies… □ □□
Ja vēlies būt skaista Mūsdienās grūti atrast māju, kurā nebūtu juvelierizstrādājumu. Rotājoties ar auskariem, krellēm, rokassprādzēm, piespraudēm utt., mēs pat nenojaušam, cik patiesi ir vārdi «Skaistums prasa upurus» vai «Gribi būt skaista, paciet». Bet tā tas patiešām ir, tāpēc vispirms padomāsim: kā pie mums nonāk šīs rotas? Tātad: saņemam mantojumā vai kā dāvanu vai arī iegādājam paši. Pēdējā gadījumā parasti pērkam, ja iepatīkas, — nav dārgi, derēs pie jaunā tērpa utt. Un tā mūsu rotaslietu lādītē ir granātu aproce, dzintara krelles, koraļļu kaklarota, gredzens ar rubīnu utt. Un tomēr visas šīs rotas nav vienlīdz mīļas. Ir tādas, kuras nēsājam katru dienu, citas aizmirstam kā vienaldzīgus niekus, bet ir ari sevišķi netīkamas lietas — liekas, tās nēsājot, notiks nelaime, negadījums, kaut kas neveiksies… Varbūt māņticība? Bet varbūt dziļāki cēloņi? Atcerēsimies, kā cilvēki pret rotaslietām attiecās agrāk. Tās iegādājās tikai sevišķos gadījumos, pie tam konsultējoties ar astrologu par sev labvēlīgiem akmeņiem. Senatnīgas gleznas liecina par to, ka sievietēm (arī vīriešiem) bija daudzveidīgākas un interesantākas rotas nekā tagad: diadēmas un matusprādzes ar dārgakmeņiem, greznas kaklarotas, medaljoni, kuloni… Pēc eiropiešu priekšstata, katrai rotaslietai ir sava noteikta vieta uz mūsu ķermeņa: auskari, protams, ausīs, diadēmas rotā galvu, kuloni, krelles rotā kaklu, aproces liek uz rokām utt. Taču citāds skatījums ir indiešiem — lieliem dārgakmeņu pazinējiem. Indiešu filozofijā cilvēks traktēts kā daļa no Vienotā Dabas Lauka. Caur akupunktūras punktiem cilvēkā no kosmosa ieplūst enerģija, kas savienojas ar viņa iekšējo enerģiju. Uz šo enerģiju kopīgo saplūšanu balstās adatu terapijas ārstēšanas metode. Adatas, kas iedurtas attiecīgajos punktos, ir antenas kosmiskās enerģijas uztveršanai, ievadīšanai un tātad organisma atjaunošanai. Akupunktūras noteiktie jūtīgie punkti ir enerģētiskie centri, kas uztver, akumulē un sadala enerģiju no kosmosa pa visu organismu. Un te atgriezīsimies pie rotaslietām. Tās tiek izvietotas cilvēka enerģētiskās sistēmas dažādos punktos. Kas notiek šajās vietās? Ari rotām veidojas savs biolauks, kurš pastāvīgi atrodas mijiedarbībā ar cilvēka iekšējo enerģiju. Ja šīs enerģijas ir saderīgas, palielinās cilvēka enerģētiskās spējas, uzlabojas pašsajūta, noskaņojums. Var būt arī neitrāls stāvoklis: tad rotaslieta iepriecina ar savu vizuālo izskatu, dara valkātāju ārēji pievilcīgu. Bet var būt arī sliktākais variants — šie enerģētiskie lauki ir nesaderīgi, izraisa negatīvo enerģiju veidošanos, kas posta veselību: rodas nemiers, depresija vai nepamatots satraukums, sāp galva, mazinās darbaspējas, parādās sirdsklauves, sausums kaklā utt. Bieži vien šādas rotas atstumjam intuitīvi un, vienreiz uzliktas, tās paliek neaiztiktas visu turpmāko laiku vai ari pat atdāvinātas, pārdotas utt. Ja nu tomēr ir kāda mantota vai citādi dārga rota, kuru nav tik vienkārši aizmirst, to var uzlikt tikai neilgu laiku — vienā vakarā, ejot viesībās vai uz koncertu, nekas ļauns nenotiks. Katrā gadījumā būtu ieteicams visas rotaslietas pārbaudīt pie ekstrasensa vai biolokācijas speciālista. Sevišķa vērība jāpievērš to savstarpējai saderībai, ja vienlaikus nēsā rotas no dažādiem materiāliem. Te jāatceras, ka ari materiāliem ir savs bioenerģētiskais lauks, kurš mijiedarbojas ne tikai ar cilvēka, bet ari ar citu apkārtesošo lietu biolaukiem. Ja tie savā starpā «karo», tas atstāj postošu ietekmi uz cilvēka veselību. Šādi «karojošie» akmeņi var but arī vienā rotā, un tad no tās noteikti jāatsakās. Vispār nav labu vai sliktu dārgakmeņu — tikai katram jāatrod sava vieta un tam atbilstošais īstais saimnieks. Sevišķa saruna varētu būt par koraļļu un gliemežvāku rotām, kā arī pērlēm no šīm gliemežnīcām. Tie visi kādreiz bija dzīvi okeāna iemītnieki, tāpēc sākotnēji glabā sevī nekrotiskā biolauka postošo enerģiju. Šo enerģiju spēj noņemt ekstrasensi, arī biolokācijas speciālisti. Vienkāršākais paņēmiens — vairākas stundas turēt zem auksta ūdens strūklas.
Vieglprātīga attieksme pret rotaslietām var kļūt par lielu nelaimi to valkātājiem. Esiet uzmanīgi pret savām sajūtām, nēsājot rotas, tikai tad šis skaistās lietas nesīs prieku, nevis nelaimi. mSargies pats, tad Dievs tevi sargās. <cr Kādā saulē sēdi, tādā sildies, «r Ļauns ļaunam atdodas. mDieva likums, paša tikums □ □□
Sakņu un augļu darza Šai dārzā varēja vērot saimnieku izmisīgās pūles kaut ko izaudzēt un augu valsts bezcerīgo nīkuļošanu tam pretstatā. Sētā auga liels koks ar plašu zaru vēdekli, kuram vienā pusē tie visi bija nokaltuši. Zem koka zāle dzeltēja. Netālu gurķu dobe ar tukšumu pašā viducī. Tālāk — puķu dobē tas pats: margrietiņas vīta un čokurojās, kaut gan malās peonijas itin zaļas. Likās, ka dārzam cauri iet neredzama, iznīcinoša josla, kurā nekas neaug. Mājas saimniece to sauca par nelaimīgu vietu, jo bija ļoti daudz nopūlējusies, naudu ieguldījusi, lai to atdzīvinātu, taču bez rezultātiem. Un tad ar biolokācijas metodi tika noteikta iespaidīga tehnopatogēnā zona, kuru radīja augstsprieguma pārvadu līnija. Dārzā tika konstatētas ari citas — mazākas — patogēnās joslas. Šādās vietās vispār nav vērts kaut ko audzēt. Plānojot stādījumus, sakņu un puķu dobju ierīkošanu, jāņem vērā, ka katram augam arī ir savs biolauks. To savstarpējā iedarbība un saskare rada augiem labvēlīgu vai — gluži pretēji — nelabvēlīgu vidi. Ņemot vērā ilggadīgus novērojumus, dārzkopji jau zina, kādus augus var stādīt līdzās, bet kādi jānošķir lielā attālumā. Augi energoinformācijas apmaiņas procesā var izrādīties saderīgi un tādā gadījumā papildināt cits cita biolauku, veicinot ātru, ražīgu augšanu. Turpretī nesaderīgie biolauki viens otru iznīcina. Vēl iespējams šāds variants: viens augs «barojas» no otra, zeļ un plaukst uz tā rēķina, kas pamazām iet bojā. Dažreiz speciāli tiek stādīti šādi «barotājaugi» blakus pamatkultūrai. Interesantus novērojumus var redzēt mežā. Ja ģeopatogēnā zona veidojas noteiktā augstumā virs zemes, tad koki kādu laiku aug netraucēti. Sasnieguši zonu, tie it kā bez iemesla sāk dzeltēt, nokalst un iet bojā. Nepietiek ar to, ka koku nocirtīs, celmu likvidēs. Jāatceras, ka tajā vietā ir kaitīgā starojuma zona: tur nedrīkst ilgstoši uzturēties, ierīkot apmetnes, lapenes, šūpoles, rotaļu laukumus utt. Katram cilvēkam arī ir vissaderīgākie augi, kuri dos papildenerģiju viņa biolaukam un arī no cilvēka gūs sev vajadzīgo enerģiju augšanai un ziedēšanai. Bet ir arī tādi augi un koki, kuri tikai kaitēs. Tos precīzi spēj noteikt speciālists. Taču ari pats cilvēks to spēj, analizējot savas sajūtas. Tās ir ļoti individuālas lietas — katram savs koks, savs augs un savs zieds. Tikai jāprot atrast. Tad augi kļūst par draugiem un ienes dzīvē daudz prieka, dod spēku un enerģiju katrai jaunai dienai. □ □□
Detektlvstāsti iz dzīves Biolokācijas speciālista darbs atgādina detektīva dzīvi — laiks paiet, rūpīgi vācot faktus, apsekojot notikuma vietu, lai galu galā noķertu vaininieku, bīstamo, neredzamo ļaundari — anomālo izstarojumu. Bieži vien pirmajā mirklī vainīgais liekas pavisam cits — uzsūtīts lāsts, nolādējums, ļauna acs utt. Taču tas ir ļoti reti. Bet patiesībā… Ieklausieties dažu speciālistu stāstījumā!
Pirmsnāves vēstule Šajā dzīvoklī bija maz mēbeļu un ari dekoratīvi nieciņi nebija manāmi. Tomēr stūri, kur atradās grāmatu skapis, ierīce uzrādīja anomālo starojumu. Grāmatas parasti to neizraisa. Rūpīgi pārbaudot katru no tām, speciālists atklāja, ka starojums raisās tieši no viena sējuma. Nekas īpašs, pat bez ilustrācijām, taču no grāmatas izkrita aploksne. Izrādījās, ka tajā ir dzīvokļa saimnieka tēva pirmsnāves vēstule. Tēvs bija miris ar vēzi. Lūk, tāpēc aploksne un ar mirušā roku aprakstītā papīra lapa radīja starojumu, kurš izspiedās cauri grāmatas iesējumam un grāmatskapja stiklotajām durvīm. Šie papīri sevī glabāja informāciju par slimību, un tā radīja negatīvās enerģijas plūsmu.
Glezna ar baznīciņām Istabā, kas līdzinājās krāšņam ziemas dārzam, pie sienas bija novietotas divas glezniņas ar mīlīgām lauku baznīciņām centrā. Likās, ka tām vajadzētu radīt tīru un skaidru enerģiju, dot spēku dzīvokļa īpašniecei. Taču biolokācijas rāmītis uzrādīja pavisam ko citu — negatīvo starojumu. Ilgi nācās meklēt atminējumu šai parādībai, līdz noskaidrojās, ka glezniņu autors atrodas uz nāves sliekšņa. Frēzera likums to formulē šādi: ja divi objekti kaut vienreiz kontaktējušies, mijiedarbība starp viņiem saglabājas uz visiem laikiem neatkarīgi no attā-luma un laika. Kad gleznu autors nomira, līdzi viņam aizplūda slimības enerģētiskais lauks. Un gleznas sāka izstarot tīro, veselīgo enerģiju.
Kāzu talismans Viņi apprecējās Jaungada priekšvakarā. Jaunais vīrs pēc pāris mēnešiem devās komandējumā, atstājis sievai talismanu — medaljonu ar savu matu sprogu. Notika nelaime, un Jurijs neatgriezās vairs nekad. Nellija ļoti pārdzīvoja, sāka strauji novājēt, līdz smagi saslima. Ārsti nespēja līdzēt. Un tad vecāki iedomājās par medaljonu, kuru Nellija nēsāja diendienā, — varbūt nelaimi nes šī mirušā jaunekļa matu sproga? Ataicinātā speciāliste atklāja, ka starojums patiešām nāk no medaljona, taču pilnīgi no cita avota: no dārgakmens rubīna, kas bija lietots kā dekoratīvais elements medaljona «acī». Akmeņi, tāpat kā cilvēki, ir enerģijas avots. Šai gadījumā izrādījās, ka Nellijas un rubīna veidotie enerģētiskie lauki bija nesaderīgi, līdz ar to radīja negatīvo efektu, kas iznīcinoši iedarbojās uz dzīvo organismu, tas ir, bojāja meitenes veselību.
Paulitim nenāk miegs
Vakari šai ģimenē ritēja draudzīgi. Mazuli atveda no bērnudārza, paēda vakariņas un kopīgi skatījās multenītes. Pēc tam Paulītis kādu stundiņu būvēja savas pilis no klucīšiem, bet vecāki vēroja notikumus teleseriālā. Taču, kad bija jāiet gulēt, mazais parasti kļuva izteikti agresīvs, kaprīzs, niķojās un raudāja par niekiem, ilgi nespēja aizmigt. Nelīdzēja pat ārstu izrakstītās nomierinošās tabletes — un cik ilgi gan bērnam tās var dot? Dzīvoklī speciālists aizvadīja pusi dienas, neatrodot patogēnās zonas vai kādu citu izstarojumu avotu, līdz pašā vakarā Paulītim no lodžijas tika ienests speciāls paklājiņš, uz kura viņš būvēja savus namus. Rāmīši pēkšņi virs tā sakrustojās. Lūk, negatīvās enerģijas avots — sintētika, ķīmija! Visai bieža parādība mūsdienu modernajos dzīvokļos. Jāuzmanās no plastmasas, sintētikas utmi. izstrādājumiem.
Purva vecis Natai toreiz bija deviņi gadi, kad pēc vasaras brīvdienām pēkšņi bija grūti lēkt ar aukliņu, pēc tam sāka sāpēt kājas un viņa nespēja izpildīt vienkāršus vingrinājumus fizkultūras stundās. Ārsti neatrada kaites cēloni, tāpēc ari nespēja Natu izārstēt. Bet kājas viņai kļuva arvien nepaklausīgākas, pēc dažiem gadiem vajadzēja ņemt talkā nūju, tad kruķus… Natas māte bija izmisumā — vai tiešām kāds nobūris viņas meitu? Pie speciālistiem bīstamo zonu noteikšanai viņa griezās tad, kad Natai bija jau deviņpadsmit gadu. Pirmais apsekojums neko neatklāja, un speciālists paņēma līdzi meitenes fotogrāfiju. Kā zināms, arī fotoattēls nes sevī cilvēka enerģētisko lauku un speciālists no tā var iegūt veselu dzīves stāstu. Šī fotogrāfija uzbūra acu priekšā Piemaskavas mežu, izbiedētu meitēnu purva malā, lielu suni un aiz kokiem paslēpušos pretīgu purva veci. Vajadzēja tikai to pareizi interpretēt. Pārcilājot atmiņā senus notikumus tajā tālajā vasarā pirms desmit gadiem, Nata atcerējās briesmīgu piedzīvojumu mežā. Viņa bija devusies ogās. Savā nodabā ejot, pēkšņi sajuta zem kājām kaut ko mīkstu un sabijās: purva vecis viņu tūlīt ieraus muklājā! Kad paskatījās, Natu pārņēma vēl lielāks izbīlis un pretīgums: viņa bija iekāpusi liela suņa pussatrūdējušās atliekās! Secinājumi bija skaidri: Natas kājas tika apņemtas ar nekrotiskā starojuma lauku, un tas nāca līdzi viņai, pamazām iznīcinot kustības spējas. Par laimi, speciālistam vairākos seansos izdevās šo negatīvo lauku noņemt.
Pār slieksni ej lēnām Aleksandra vecāki saņēma jaunu dzīvokli, un nu arī vienpadsmit gadus vecajam zēnam bija sava atsevišķa istaba ar rakstāmgaldu, grāmatplauktiem, ar vingrošanas stieni durvju ailē. Zēns, protams, bija ļoti priecīgs. Taču drīz viņa vecāki ievēroja, ka zēns savā istabā uzturas nelabprāt, bet vismīļāk pēc skolas dodas pie vecmāmiņas vecajā — komunālajā — dzīvoklī. Viņi gan neprata izskaidrot iemeslu. Bet tas atklājās tikai pēc tam, kad talkā tika aicināts biolokācijas operators, lai pārbauda dzīvokli. Sākumā, pārstaigājot visas istabas, ierīces neko neuzrādīja. Tikai ieejot Aleksandra istabā, radās neizskaidrojama diskomforta sajūta. Tajā it kā viss bija kārtībā, bet, ejot laukā, atkal sāpīgs enerģētisks trieciens. Un tā tika konstatēts, ka tieši pie istabas sliekšņa atrodas bīstamā patogēnā zona, kas dod spēcīgu negatīvo belzienu katram, kurš to šķērso. Zēns tur regulāri vingroja pie stieņa! Protams, ieeju pārcelt nav iespējams, taču Aleksandrs tur vairs nevingroja un caur zonu katrreiz gāja lēni un uzmanīgi — tā trieciens nav tik jūtams.
Koraļļi rindojas aiz kristāla vāzēm Mazā dzīvoklīša saimniece bija nolēmusi kārtējo reizi mainīt dzīvesvietu. Un tā katru reizi — sākumā jaunā vietā viņa jutās labi, mājīgi, bet pēc kāda laika vecā nelaime klāt: sāk vajāt bailes, rodas neizsakāma diskomforta sajūta… Pārbaudot dzīvokli, netika konstatētas bīstamās zonas. Ari priekšmetu apsekošana neko neuzrādīja. Vienīgi bufetē saliktās kristāla vāzes… Ap tām ekstrasenss redzēja tādu kā mākonīti, un tas norādīja uz nekrotisko (mirušo) enerģijas starojumu. Izrādījās, ka aiz šīm vāzēm rindojas mazi, sārti jūras koraļļi — dāvana kuģa ārstei pirms daudziem gadiem. Tie viņu pavadīja no dzīvokļa uz dzīvokli un zināmā laika periodā vienmēr izveidoja iznīcinošo negatīvo enerģijas lauku. Speciālisti šo lauku prata iznīcināt, un dzīvokli saimniecei vairs nenācās mainīt.
Amulets no Āfrikas Maskavā notika seminārs ģeopatogēno zonu speciālistiem. Noraizējusies jauna sieviete tajā ieradās meklēt palīdzību. Olga ar šausmām sevī atklāja dīvainas pārmaiņas: zuda dzīvesprieks, pārņēma apātija un nelaimes priekšnojautas. Dažās dienās slimnīcā viņa parasti ātri atguvās, it kā nekas nebūtu bijis. Bet mājās viss sākās no jauna. Pirmā doma speciālistam — jāpārbauda ģeopatogēno zonu varbūtība. Bet radās šaubas, vai Olga tik ātri izveseļotos, ja tās būtu ietekmējušas viņas veselību. Dzīvoklī netika atrasts kaitīgs starojums — ari no lietām un priekšmetiem. Te pēkšņi ekstrasensa iekšējā nojauta pievērsa viņu pašai Olgai: liekas, viņas vārīgā vieta — kakla un krūšu rajonos. Viņš lūdza Olgu atpogāt žaketi un ieraudzīja tur kulonu ar ļoti skaistu, neparastu akmeni. Rotaslietas vēsture visu arī noskaidroja. To Olgai vīrs bija atvedis no Āfrikas, kur to savukārt saņēmis no kāda iezemiešu cilts virsaiša apmaiņā pret pulksteni. Akmens acīmredzot bija iekodēts kā amulets, kas sargāja tā īpašnieku ari tad, kad jau vairs pie viņa neatradās. Tas nozīmē, ka amuleta izstarotā enerģija vērsās pret jebkuru citu, kas neatbilda tā saimnieka enerģētiskajam laukam. Te nu neko citu nevarēja darīt — Olgai bija galīgi jāatsakās no amuleta.
Melnā maģija un vācu aitu suņi Tovakar draudzīgā paziņu lokā izraisījās pārrunas par burvjiem, spokiem, vampīriem. Pret melno maģiju visā tās daudzveidībā attieksme bija gan noraidoša, gan apstiprinoša. Kāda jauna sieviete ieminējās, ka viņas mājā pēdējos gados notiek dīvainas lietas — dzīvoklis nudien kā noburts: nelaimes, slimības, avārijas, bojājas ierīces utt. Dzīvoklī bijuši ekstrasensi, mēbeles pārkārtotas pēc viņu ieteikuma, taču nekas nemainās. Kāds ieteica pieaicināt biolokācijas speciālistu. Un, lūk, viņa atklājums! Piezvanot pie dzīvokļa durvīm, atskanēja niknas suņu rejas. Nācās ilgāk gaidīt, kamēr tie tika klusināti un aizvesti attālākā istabā. Taču dzīvoklī pēc viņu niknuma izvirduma joprojām virmoja kaut kāda ļaundabīga gaisotne. Saimniece skaidroja, ka šie divi suņi ir speciāli apmācīti pret zagļiem, uzbrucējiem, lai sargātu savus saimniekus, un nelaidīs tiem klāt nevienu. Bet ja nu notiks nelaime? Ari tad ne, noteica saimniece. Speciālistam šeit nebija ko pārbaudīt. Tāpat aina skaidra: dzīvokli piepilda viena no visiznīcinošākajām enerģijām — ļaunuma radītais anomālā lauka starojums. Tas graujoši iedarbojas uz
dzīvokļa iemītniekiem un visu pārējo tajā pēc principa: līdzīgais rada līdzīgo. Ļaunums šai dzīvoklī pievilka ļaunumu no planetārā negatīvās enerģijas lauka, kuru radījusi cilvēce ar saviem sliktajiem darbiem, domām un jūtām. Tas ir bumeranga likums, pat vairāk. Ļaunums vienmēr atgriežas pie sava radītāja — tikai vēl stiprākā, koncentrētākā veidā. □ □□
likumi, kurus nezinām Mūsdienās jau ierasti kļuvuši tādi jēdzieni kā biolauks, aura, astrālā pasaule u. c. Tos visus saista kopīga iezīme — vienots Dabas, Kosmosa, Visuma enerģētiskais lauks. Tātad mūsu eksistences vide ir ne tikai ūdens, zeme, gaiss, bet arī Vienotais enerģētiskais kosmiskais izplatījums. Un mēs paši esam tā daļiņa, kurai neizbēgami jādzīvo saskaņā ar Kosmosa likumiem. No gadsimtu dzīlēm nākušas atziņas, ko fiksējis angļu zinātnieks Dž. Frēzers, un tās vēlreiz te atgādinām: 1) līdzīgais rada līdzīgo; 2) objekti, kuri kādreiz kontaktējušies, turpina mijiedarboties neatkarīgi no laika un piesārņo biolauku. Tas attiecas uz maskām, gleznām, fo-totapetēm ar mirušiem augiem (zariem, lapām) dzīvoklī, uz arheoloģiskiem atradumiem, priekšmetiem, rotām un lietām, kas speciāli darinātas citiem cilvēkiem. Tās nes līdzi informāciju par savu īpašnieku un spējīgas radīt mijiedarbību, kuras sekas grūti paredzēt. Tātad secinājums: pastāv energoinformātikas plūsma starp cilvēku un lietām, minerāliem, augiem, dzīvniekiem. Neapšaubāmi — ari starp pašiem cilvēkiem, kaut arī ārēji to neuztveram, bet zemapziņā uz to reaģējam. Uz šī pamata veidojas cilvēku biolauku saderība vai nesaderība, un tā ir objektīva parādība, ar kuru jārēķinās. Šo biolauku attiecības nekādā ziņā nedrīkst sajaukt ar psiholoģisko vai fizioloģisko saderību, kuru parasti nosaka ar dažādu testu palīdzību, veidojot gan radošos kolektīvus, gan sportistu komandas, gan arī pārbaudot topošos jaunos pārus pirms kopdzīves uzsākšanas. Cik daudzreiz cilvēki piedzīvo vilšanos, paļaujoties uz šiem testiem, seko pārdzīvojumi, šķiršanās, traģēdijas. Bet kur vaina meklējama, vai testi nepareizi sastādīti? Nebūt ne! Iemesls ir cits. Cilvēkiem var būt daudz kā kopīga: intereses, aizraušanās, dabas un dzīvnieku mīlestība utt. Taču diemžēl nekas neiznāks, ja pastāvēs bioenerģētiskā nesaderība. Vai gan te ko var grozīt? Jāatzīst, ka pasaules zinātne šo jomu vēl nav pietiekami izpētījusi. Pagaidām pastāv dažādas hipotēzes un vienošanās tikai dažos jautājumos. Par tiem turpmāk. No dzimšanas cilvēkam ir tikai viņam raksturīgs, līdz mūža galam nemainīgs bioenerģētiskais lauks, kas pats par sevi vien neko neizsaka. Tas ir apmēram tā, ka vieni cilvēki piedzimst ar zilām, citi ar brūnām acīm utt. Taču šī lauka īpašības izpaužas saskarē ar citu cilvēku bioenerģiju. Šo parādību noteikti izjutis ikviens, kad, satiekoties ar nepazīstamu cilvēku, tas liekas simpātisks vai it kā bez iemesla izraisa nepatiku. Un tas notiek jau pirmajā bridi, kad vēl nekas par šo cilvēku nav zināms. Tātad enerģētiskie lauki jau uzreiz reaģē — vai nu pievelkas, vai atgrūžas. Pirmo iespaidu ir grūti pārvarēt, tas parasti ir paliekošs, lai kā to censtos aizmirst, un tas nozīmē, ka visprecīzāko informāciju mēs saņemam tieši šai pirmajā brīdī un tas notiek uz bioenerģētikas apmaiņas pamata. Biežāk tiekoties ar sev simpātisko enerģētiski saderīgo cilvēku, izjūtam spēku pieplūdumu, aktivitātes un ierosmes palielināšanos. Veidojas draudzība, uzticēšanās, mīlestības un cieņas jūtas. Pretējā gadījumā, satiekoties ar enerģētiskā ziņā nesaderīgu cilvēku, izjūtam nemieru, iekšēju nogurumu, dzīvesspēku izsīkumu, galvassāpes, stresu. Liekas, ka kļūstam iztukšoti. Šo parādību nevajadzētu jaukt ar enerģētisko vampīrismu, kad otrs cilvēks tīšuprāt nosūc enerģiju. Šeit tā ir objektīvi nosacīta biolauku nesaderība, kur neko nav iespējams mainīt. Kā risinās biolauku savstarpējā iedarbība? Cilvēki ir it kā dažādu polu būtnes. To var uzskatāmi konstatēt ar biolokācijas rāmīšiem, kuri cilvēka tuvumā liecas vai nu pa labi, vai pa kreisi. Novērojumi liecina, ka vissaderīgākie biolauki ir dažādu polu cilvēkiem. Un otrādi — visvairāk nesader cilvēki ar vienādiem poliem. Protams, pastāv starpvarianti. Svarīgi, lai cilvēki mijiedarbībā spētu saglabāt savu enerģētisko lauku vai bagātināt to, nesagraujot otra biolauku. Šeit minēti tikai daži galvenie biolauku nesaderības piemēri. Bez tam eksistē vēl daudzi citi, kurus
rada čakru enerģiju nesaderība. Kā zināms, cilvēkam ir 7 čakras, un katra čakras attīstības pakāpe nosaka viņa īpašības, attieksmi pret dzīvi, enerģijas raksturu. Ikvienā cilvēkā kādas čakras ir spēcīgāk attīstītas par citām, un to būtu vērtīgi zināt. Galvas centrā izvietota Saharasharas čakra jeb — pēc poētiskā apzīmējuma — Tūkstoš ziedlapiņu lotoss. Šī čakra apgādā organismu ar tīro kosmisko enerģiju. Adžna atrodas starp uzacīm un akumulē smalko, mentālo enerģiju, kura raisa cilvēka intelektuālo attīstību, apgarotību, interešu dziļumu un daudzveidību, rada dienesta karjeras-iespējas. Kakla bedrītē novietota Višudhas čakra, no kuras atkarīga cilvēka spēja valdīt pār savām emocijām. Pie sirds esošā čakra Anahata nosaka cilvēka morālo veidolu: viņa nesavtību un sirsnību vai — otrādi — egoismu, vienaldzību, cietsirdību. Nabas rajonā esošā saulainā čakra Manipura apgādā ar gaišo, pozitīvo enerģiju, kas raisa dzīvesprieku, aktivitāti, kontaktēšanās spēju, draudzības jūtas, aizraušanos ar vaļaspriekiem, sportu. Ķermeņa lejasdaļā, dzimumorgānos, novietojusies seksuālā čakra Svadhistāna, kas nodrošina normālu intīmo dzīvi. Un visbeidzot — anālajās atverēs atrodas Muladhara ar smago enerģiju, kura ļauj droši stāvēt uz zemes, turēties pie savas lietas līdz galam. Ja šī čakra prevalē, tad cilvēkā dominē dzīšanās pēc bagātības par katru cenu, bezdvēseliskums, garīgo vērtību noniecinājums un materiālo labumu izvirzīšana priekšplānā. Spriediet paši, kāds var būt laulību iznākums vai partneru sadarbības rezultāts, ja kopā sanāk ļoti atšķirīgu dominējošo čakru īpašnieki. Piemēram, sievai attīstītas apakšējās čakras, viņa ir lieliska saimniece, mājas dzīves organizatore, darbā prot labi pelnīt. Bet viņa apprecējusies ar zinātnieku, kuram attīstītas augšējās čakras. Viņš dzīvo savā zinātnes un grāmatu pasaulē. Parasti šādā situācijā sieva nespēj ilgstoši būt mierīga un savaldīga. Sākas pārmetumi, sak, esmu pamesta ar visiem darbiem un problēmām… Šādas situācijas nebūtu, ja vien sieva zinātu šo objektīvo parādību: viņas vīram nav un nevar būt praktiskai dzīvei piemērotas enerģijas, tāpēc labāk uz to viņu nespiest, bet mēģināt ģimenes dzīvē izmantot viņa čakru radītās īpašības — garīgumu, intelektuālo attīstību, dvēseliskumu utt. Vēl viens piemērs. Pēc psihologa padoma apprecējās cilvēki, kuriem bija ļoti daudz kopīga: vienādas intereses mākslā, kultūrā, dabas un dzīvnieku mīlestībā. Bet viņai, kā vēlāk noskaidrojās, bija izteikti attīstīta Manipura — tātad liela dzīves aktivitāte, sabiedriskums, kontaktspējas. To viņa ari realizēja savā dzīvesveidā. Viņam šī čakra bija gandrīz slēgta. Līdz ar to viņš sevi it kā sargāja, «ekonomēja» savas enerģijas mazumiņu, neveidojot plašus kontaktus, draudzēšanos, neiesaistoties kompānijās, viesībās utt. Rezultātā radās arvien vairāk nesaskaņu un strīdu, kas noveda līdz šķiršanās prāvai. Un tā bioenerģētikas likumu nezināšana rada ļoti daudz pārdzīvojumu, izjūk draudzība, mīlestība pārvēršas pat naidā, cieš biznesa intereses, izirst ģimenes… Tātad bioenerģētiskā saderība vai nesaderība ir fatāla, un to nav iespējams mainīt. Bet ko lai dara tie, kuri nevar aiziet katrs uz savu pusi? Piemēram, radinieki, sevišķi tie, kuri rodas pēc laulībām, — sievasmātes un vīramātes, znoti, vedeklas, otru pušu brāļi un māsas utt. Te jāatceras, ka eksistē šādi objektīvie, negrozāmie fakti par biolauku ap katru cilvēku. Ja zinām, tad vieglāk otru cilvēku saprast, viņa rīcību izskaidrot, briestošo konfliktu var novērst ar gudrību, līdzjūtību, pacietību, varbūt pat ar joku. Tas jo svarigi tāpēc, ka konflikti, strīdi, ienaids rada ļaunumu, kas savukārt izraisa negatīvo anomāliju lauku. Šī lauka starojumu sevī uzņem apkārtējie priekšmeti — lietas, sienas, dekori utt. Ja konflikts novērsts, tomēr paliek šis negatīvais starojums, un tas lēnām iedarbojas uz cilvēka veselību. Tāpēc biežāk jāremontē, jātīra, jāmazgā savs dzīvoklis, lai atbrīvotu to no minētās parādības. Jāatceras, ka minētās sekas ir arī negatīvām domām, ļauniem nodomiem, kaut ari tie netiek realizēti. Vēl ļoti maz zināms par domas enerģijas spēku, bet tas neapšaubāmi ir ļoti liels. Zinātnieki jau paspējuši fiksēt
fotoattēlos domas veidošanās procesu: kā virs cilvēka galvas parādās gaišs «mākonītis», sāk mirdzēt un, paceļoties augstāk, pakāpeniski attālinās. Bet kurp tas aiziet? Zinātnieki secina: uz Noosferu — Zemes enerģētisko apvalku, kurā koncentrējas cilvēces domu enerģija, informācija par tās uzkrātajām zināšanām. Zinātnieku atklājumi rodas it kā nejauši vai pēkšņi, bet patiesībā tas notiek, viņiem pieslēdzoties Noosferai. Ne velti saka: «Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.» Tāda pati nozīme mentālajai domu enerģijai ir arī ikdienas dzīvē. Jebkura doma — gan laba, gan ļauna — no Noosferas pēc kāda laika atgriežas atpakaļ pie cilvēka. Tas notiek koncentrētā, pastiprinātā veidā pēc bioenerģijas informātikas likuma: labais rada labo, ļaunais rada ļauno. Kas notiek ar mums, ja dusmās un satraukumā vēlam savam pāridarītājam nelaimi? Mūsos sāk vairoties negatīvā bioenerģija, kas ģenerē ļaunumu. Šis mentālās enerģijas postošais spēks vēršas pirmām kārtām pret pašu domātāju. Sāk darboties likums: «Ja divi objekti kaut reizi kontaktējušies, viņu savstarpējā iedarbība turpinās neatkarīgi no laika un attāluma.» Savās domās pieļaudami ļaunuma enerģijas rašanos, mēs esam ar to saistīti un paši vistiešāk izjūtam tās sekas. Te vietā atcerēties tautas gudrības: «Neroc otram bedri, pats iekritīsi», «Nenovēli otram to, ko nevēlies pats sev» u. c. Sakāmvārdi un parunas, Bībele un Svētie Raksti ietver daudzajos gadsimtos sakrātās atziņas un novērojumus, sniedz padomus, kurus ievērojot var nodzīvot skaidru un godīgu dzīvi. Zinot bioenergoinformātikas likumus, izprotam vēl dziļāk savu pienākumu radīt ap sevi šo pozitīvās enerģijas lauku, kurš aizsargā pret ļaunumu. Tāpat jāsaprot arī Svēto Rakstu aicinājumi: «Nepretojieties ļaunumam! Ja jums kāds iesit pa labo vaigu, pagrieziet tam arī kreiso», «Mīliet savus ienaidniekus, svētījiet tos, kas jūs nolād un neieredz, lūdziet par tiem, kas jums dara pāri». Lai pārrautu ļaunuma ķēdi, iznīcinātu tā radīto enerģētisko lauku, jāliek pretī labas domas, kuras savukārt rada pozitīvo enerģiju. Tikai tā iespējams saglabāt mieru un harmoniju uz Zemes: «Esiet tik pilnīgi, cik pilnīgs ir jūsu Debesu Tēvs.» Atcerēsimies, ka mūsu domu realizācija agrāk vai vēlāk notiek šeit, uz Zemes, un tas attiecas gan uz labām, gan ļaunām domām. Tāpēc nevienam nedrikst vēlēt ļaunu, nedrīkst slikti domāt. Dzīvojot saskaņā ar Dieva gribu, nepārkāpjot ne kosmiskos, ne cilvēku likumus — tā mēs sagaidīsim savu vēlēšanos piepildījumu. □ □□
vai bērns būs laimīgs? Anomālā negatīvā starojuma ietekme kļūst sevišķi kaitīga, ja tā skar sievieti, kura gaida bērnu. Grūtniecības laikā topošajam auglim mātes miesās sava biolauka nav. Mātei un bērnam pastāv vienots biolauks, kurā starp abiem notiek energoinformācijas apmaiņas plūsma: vēl nedzimušais bērns jau uztver un pazīst savas mātes balsi, reaģē uz viņas noskaņojumu utt. Zinātniskā literatūrā minēti daudzi gadījumi, kuri liecina it kā par neredzamo «nabas saiti», kas visu mūžu saista māti ar bērnu. Tāpēc nereti māte, pat būdama tālu, par sava bērna nāvi uzzina tieši viņa miršanas brīdī, it kā dzird viņa atvadu vārdus, sajūt nelaimes tuvošanos viņam utt. Zinātniekiem šo fenomenu grūti izskaidrot, taču viss kļūst saprotams, ja atceras jau minēto otro Frēzera likumu: divi objekti, kuri kaut reizi kontaktējušies, saglabā savstarpējo iedarbību energoinformācijas līmenī arī pēc tam, kad kontakts beidzies, kad laiks un attālums tos šķir. Bērns līdz dzimšanai un pēc tam energoinformācijas apmaiņas veidā saņem iespaidus par savu māti un, fiksējot tos sava biolauka dziļākajā būtībā, saglabā uz visu mūžu. Tāpēc reizēm tik sarežģītas attiecības veidojas starp māti un viņas bērniem, kas dažreiz beidzas traģiski, pat ar slepkavību. Izskaidrojums meklējams bioenerģētikas likumībās. Kā zināms, ne vienmēr bērni pasaulē nāk gaidīti un mīlēti. Nereti mātes pirms tam gribējušas grūtniecību pārtraukt, pārdzīvojušas to kā gadījuma sakara nevēlamas sekas. Bijuši uztraukumi, strīdi un pārmetumi bērna tēvam, sabiedrības nosodījums utt. Tā krājas negatīvā informācija topošā bērna biolaukam. Nav grūti iedomāties, kā vēlāk tā izpaudīsies mātes un bērna attiecībās. Neliels piemērs. Pie ekstrasensa griezās kāda sieviete, kuras meita, visumā mierīga, dzīvespriecīga un līdzsvarota meitene, nekādi nespēja samierināties ar to, ka mājās kādreiz jāpaliek vienai, bez mātes klātbūtnes. Tad sākās histērija un nervu lēkmes. Ārsti nespēja izskaidrot šīs parādības cēloni. Ekstrasensa konkrētā iztēle rādīja šādu ainu: uztraukta sieviete lielā izmisumā kaut kur skrien, viņu cenšas panākt maza meitenīte… Tad sieviete pastāstīja traģisku pagātnes ainu, kura, kā izrādījās, radījusi šādu meitenes izturēšanos. Gaidot šo otro bērnu, notikusi nelaime — nomirusi pirmā meitiņa. Sieviete izmisumā skrējusi uz upi slīcināties un tikai pēdējā brīdī, jau ūdenī, atjēgusies, ka sevī nes jaunu dzīvību… Tāpēc jaunajiem vecākiem jāatceras: visi strīdi, sliktās domas un vārdi, uztraukumi un bēdas enerģētiskā līmenī atstāj iespaidu uz topošo bērnu, tādējādi jau pirms dzimšanas viņa biolauku piesātinot ar negatīvo informāciju, kas nekad vairs nezudīs. Tā ietekme izpaudīsies kā bailes, naids, agresivitāte un līdzīgas sajūtas. Un otrādi — maigums, gaišas domas, mīlestība, labi vārdi topošajam mazulim, harmoniskas attiecības ģimenē veicinās bērna fizisko un garīgo attīstību pilnīgākā mērā arī pēc viņa piedzimšanas. Pēc bērna nākšanas pasaulē uzmanīgi vērojiet, vai viņš bez iemesla nav nemierīgs. Iespējams, ka pietiks tikai ar gultiņas pārvietošanu citā vietā — un notiks neticamas pārvērtības. Bērna attīstību graujoši ietekmē atrašanās biopatogēnā starojuma zonā: nepieņemas svarā, bieži raud, nesēž un nesāk staigāt laikā, vēlu nāk zobi, grūti veido skaņas utt. Visbīstamākais ir tas, ka anomālā starojuma kaitīgums neizpaužas uzreiz, bet sakrājas pamazām, katram bērnam individuāli, un tad nāk trieciens, no kura vairs nav iespējams izvairīties. Tāpēc svarīgi pievērst uzmanību sākotnēji šķietami nenozīmīgām parādībām: nogurumam, miegainībai, paaugstinātai jutībai, uzbudinātībai, pat agresijai, kas izpaužas it kā bez redzama iemesla. Liela nozīme tālākajā bērna dzīvē ir ari gaisotnei, kas valda skolā. Attiecības starp skolotāju un audzēkni dažreiz veidojas ļoti sarežģīti, un pilnīgi iespējams, ka to rada viņu biolauku nesaderība (par to jau lasījāt). Zinot bioenerģētikas likumsakarības, daudz vieglāk izvairīties no ļaunuma un veidot labvēlīgu vidi savai eksistencei. □ □□
Ja ģimenē slimnieks Daudzās ģimenēs veseliem cilvēkiem nākas dzīvot kopā ar smagi slimiem tuviniekiem. Un, protams, rodas jautājums: vai bioenerģētiskās informācijas līmenī nenotiks šo cilvēku biolauku enerģiju apmaiņa, vai slimie neietekmēs pārējo veselības stāvokli? Šo pašu situāciju var attiecināt ari uz slimnīcām — slimniekiem un apkalpojošo personālu. Kā veselajiem sevi pasargāt, reizē arī rūpējoties par slimajiem? Biolauku līmenī enerģiju plūsmas apmaiņa, protams, notiek dažādā veidā. Vispirms ar priekšmetiem, kurus lietojuši slimie. Šie priekšmeti spēj translēt informāciju par slimību, līdz ar to nonāk pie jaunajiem saimniekiem energoinformācijas plūsmas veidā. Atcerieties piemēru par gleznu, kuras autors bija saslimis — šī slimība atstarojās tās jaunā īpašnieka biolaukā. Pēc kāda laika tā var sākt izpausties fiziskā formā, reālā slimībā. Par laimi, šāda kaitīga ietekme ir viegli novēršama, ja vien tā tiek apzināta: priekšmetus var iznīcināt, var nomazgāt tekošā ūdenī, drēbes pāršūt, lietojot asus priekšmetus, utt. Uzmanīgiem jābūt ar slima cilvēka rakstītām vēstulēm, ar viņa roku aprakstītām aploksnēm, citiem rakstu darbiem. Tās ir t. s. hologrammas — it kā viena vesela, maza daļiņa, kas tomēr pilnībā raksturo šo veselumu ar viņa enerģētisko lauku. To nav iespējams novērst vai iznīcināt, tāpēc no šādām lietām jātiek vaļā. Par fotogrāfijām — ja uz tām nav uzrakstu ar slima cilvēka roku, tās nav bīstamas un var atrasties mājās. No kopēju trauku lietojuma, no roku pieskāriena nav ko baidīties. Tekošs ūdens aizskalos slimnieka biolauku, līdz ar to ari informāciju par slimību. □ □□
Kā pasargāties no nolādējuma un lāsta Krasu vēsturisku pavērsienu brīžos valsts dzīvē parasti pieaug interese par sabiedrības un tās atsevišķu indivīdu attīstības netradicionālām izzināšanas iespējām. Pie tādām pieder ezoteriskās zinātnes, gaišredzība, burvestības, dažādi rituāli, ticējumi utt. īpašā vietā atrodas melnā maģija. Ar to nodarbojas burvji, kuri apveltīti ar t. s. nešķīsto spēku, spēju nolādēt, uzlikt lāstu, uzsūtīt nelaimi, noburt uz sliktu. Daudzi cilvēki, kurus piemeklē neveiksmes, bēdu un nelaimju cēloņus saskata tieši viņu rīcībā un jūtas pavisam neaizsargāti. Kā ir patiesībā? Sliktu domu uzsūtīšana patiešām ir objektīva parādība, kuras rezultātā tiek izjaukta normāla biolauka energoinformācijas apmaiņa gan cilvēka organisma iekšienē, gan arī tā ārienē attiecībā pret apkārtējo vidi un pat Kosmosu, no kura organismam jāsaņem Dzīvības spēku enerģija. Mūsu sabiedrībā diemžēl vēl ir pietiekami daudz ļaužu ar savtīgiem, ļauniem mērķiem un rīcību, tāpēc no minētajām parādībām grūti izvairīties. Ir dažādi ļaunuma uzsūtījuma veidi. Pirmais ir vieglākais, to tautā sauc par «ļauno aci». Reizēm nav pat nepieciešama īpaša «noskatīšana» vai nolūks otram darīt pāri. Tā var būt vienkārši cilvēku biolauku nesaderība, atgrūšanās, tikai viens skatiens un — acumirklīgs antipātiju uzliesmojums! Ne velti tautā saka — nospļaujies pār kreiso plecu! Šādas ietekmes sekas parasti ir ātri pārejošas un arī vieglāk novēršamas: vajag iedzert aukstu ūdeni, noskaloties dušā, mēģināt aizmirst. Ja neizdodas, jāmeklē ekstrasensa vai biolokācijas speciālista palīdzība. Ar nodomātu, speciāli uzsūtītu nolādējumu tikt galā daudz grūtāk, jo tas nostiprināts ar īpašu «kodu» — maģiskiem vārdiem, mērķtiecīgi virzītu domu. Par laimi, melnās maģijas paņēmienus nepārzina pārāk daudzi, tāpēc īstu nolādējumu reti izdodas uzsūtīt. Taču arī tādā gadījumā to ir iespējams noņemt. Ar biolokācijas vai ekstrasensoro metodi vispirms nosaka, kādās vietās organismā ir bloķēta enerģijas plūsma. Pēc tam ar speciālista palīdzību jāatjauno energoinformācijas normālā aprite. □ □□
Vai cilvēks var sevi pasargāt no nolādējuma? Te nu nelīdzēs ne svētais ūdens, ne svētbildes. Bet krusta zīme gan — tā ir ne tikai reliģiskais simbols, bet ari savdabīga aizsarglauka atslēga. Pārmetot sev vai otram krustu, it kā velkam savienojošas aizsarglīnijas starp mūsu organisma čakrām un ieslēdzam tās aplī, lai tajā neiekļūtu graujoši spēki no ārpuses. Tāpēc no senatnes līdz mūsdienām saglabājies pai dums — nozīmīgu notikumu gaidās vai pēc tiem krustīties (dodoties prom no mājām, ieejot svešā mājā, satiekot bēru gājienu, kādam labu vēlot…). Tāpat zināms, ka durvīs, slieksni vai apģērbā iespraustas adatas, piespraudes, naglas ar aso galu uz augšu aizsargā pret uzsūtīto negatīvo enerģiju ieplūšanu tātad arī pret lāstiem un nolādējumiem, pret «ļaunas acs» noskatījumu. Tā tas ir, bet šai ziņā jābūt ļoti uzmanīgiem Asie metāliskie priekšmeti reizē var graujoši iedarboties uz paša tā saimnieka biolauku. Tāpēc labāk darināt amuletus no koka, māla, akmens vai līdzīgiem dabas materiāliem ar no apaļotām formām. □ □□
kā mēs ēdam Cilvēks kā Visuma daļiņa atrodas nepārtrauktas Kosmiskās energoinformācijas apmaiņas ietekmē. Bet ne tikai tās. Arī uz Zemes starp dažādiem tās objektiem notiek šī informācijas apmaiņa. Piemēram, ūdens, augi, koki, dabas veltes — tie visi ir enerģijas nesēji un devēji. Bet ko dara cilvēks? Uz mūsu galda, lūk, saknes, dārzeņi, augļi, zaļumi. Mēs ņemam metāla nazi, rīvi, dakšiņas un tik mizojam, griežam, smalcinām, un pēc tam patērējam mirušās šūnas. Tāpēc, kur vien tas iespējams, jāliek lietā rokas un zobi bez metāla ierīču līdzdalības! Ari maizi ēdot, to labāk atlauzt pa gabaliņam, nevis griezt vai pat sašķērēt speciālā ierīcē. Nesēdīsimies pret galda aso stūri, kurš izstaro spēcīgu agresīvas enerģijas lādiņu, kas graujoši iedarbojas uz sēdētāja biolauku. Vienlaikus nomierināsim, ka virtuvē nav jābaidās lietot sadzīves elektroierīces un elektronisko aparatūru. To rūdītais tehnopatogenais starojums ir samērā neliels un butisku kaitējumu nerada. □ □□
ar labo pret ļauno Kas gan notiek ar mums ikdienā — braucot tramvajā, iepērkoties veikalā, ejot ielu drūzmā, kārtojot lietas iestādēs? Ari tur risinās nemitīga bioenerģētiskās informācijas apmaiņa starp sastaptajiem, pretī nākošajiem, līdzās esošajiem cilvēkiem. Katrs kaut ko rada ap sevi, atstāj aiz sevis un arī iedarbojas uz citiem. Tā ir negatīvā vai pozitīvā aura. Nav grūti iedomāties parastu situāciju: kādā sabiedriskā vietā atkal atskan kārtējā lamāšanās, dusmu izvirdums, apvainojumi… Iekšēji nodrebam, noskurināmies: vai nu cenšamies nedzirdēt, laist to sev garām, vai arī metamies iekšā vārdu kaujā un — zaudējam, jo mūsu izteiktie dusmīgie vārdi, sliktie novēlējumi pirmām kārtām kā bumerangs nāk atpakaļ uz mums pašiem. Mūsu domu enerģija, pirms sasniedz iedomāto adresātu, vispirms sagrauj mūsu pašu biolauku. Vienīgā aizsardzība šajā situācijā ir labas domas, norobežošanās un izvairīšanās no pretreakcijas. Mājās atnākot, ar tekoša ūdens straumi dušā noskalojiet ari visus dvēselē sakrājušos garīgos sārņus, svešo biolauku strāvojumus, kuri skāruši dienā. Tautas sakāmvārdi un parunas, paražas un ticējumi sevī glabā dziļas bioenergoinformātikas likumības. Atcerieties un izmantojiet šis atziņas praktiskajā dzīvē biežāk, un tas pasargās no daudzām nelaimēm. m~ Kas tālāk iet, tas vairāk zin. mKas jauns netaupās, vecumu nepiedzīvo. mApdomā labi, padari gudri.
Mīlestības un laulības ezoteriskā būtība Priekšvārds Šeitjūsu ieskatam angļu zinātnieces Diānas Forčūnas pētījuma «Mīlestības un laulības ezoteriskā būtība» saīsināts tulkojums. □ □□ Fiziskajā mīlestībā gūstam ne tikai baudu un apmierinājumu, tā ir iesākums jaunai dzīvībai. Un vienlaikus paceļamies ēteriskajā līmenī, veidojam karmiskās saites, kas savieno mūsu dvēseles daudzās iemiesošanās. Šajā grāmatā atradīsim atbildi, kāpēc uz zemes tik maz laimīgu laulību, kāpēc tik daudzi šķiras. Iespējams, ka tā palīdzēs kādam, kurš vēl nav atradis savu otro pusīti, izvairīties no liktenīgās kļūdas… Šī ir grāmata par to, kā dvēseles atrod viena otru. Izpildot otrajā daļā aprakstītos garīgos vingrinājumus, mainīsies attieksme pret citiem cilvēkiem.
Ievads Austrumu un Rietumu skolām ir atšķirīga pieeja jautājumam, ko mēs saprotam ar vārdu «sekss». Kaut vai uzskatos par sievieti: Austrumos viņa ir zemākas pakāpes būtne, mazāk attīstīta itin visos aspektos. Turpretī Rietumi sievieti daudzos gadījumos uzlūko kā augstāk attīstītu, kā vīrieša iedvesmotāju un augstākā ideāla sargātāju un glabātāju. Šis ezoteriskais impulss ir visvairāk apveltīts ar auru, viskosmiskākais, kas dots cilvēkam. Tāpēc ari visās slepenajās mācībās šis ir pamatimpulss, lai efektīvi pārveidotu cilvēku vai nu uz augšu, uz garīgumu, vai gluži pretēji uz dzīvniecisko pusi. Apcerējuma pirmā daļa veltīta ezoterisko atziņu klāstam attiecībā uz seksa sfēru kopumā. Tajā analizēts fiziskās mīlestības pārveidošanās ceļš no kaisles uzliesmojuma un pēcnācēju radīšanos līdz spējai pacelties tādā ēteriskā līmenī, kur veidojas karmiskās saites, kas savieno divas dvēseles to daudzajās atdzimšanās. Tā ir mācība par to, kā mīlošas dvēseles atrod viena otru atkal un atkal no jauna. Tātad sekss — tā ir iespēja pārvarēt cilvēcisko aprobežotību, izkļūt ārpus fiziskā plāna, savienoties ar sakrātajiem kosmiskajiem spēkiem.
I daļa Laulības mūsdienās Pēc statistikas, aptuveni 25% angļu ģimeņu pastāvīgi kopā nedzīvo, 50% dzīvo kopā bez mīlestības un tikai 25% ir laulībā laimīgi. Līdz ar to, stājoties laulībā, varbūtība, ka tā būs laimīga, ir tikai viens pret četri. Konstatēts, ka valstīs, kur laulību šķirt ir samērā viegli, laimīgas ir aptuveni 50% ģimeņu. Dvēseles ciešanas nebūt nav obligātas laulības pavadones. Pārsvarā tām cēlonis ir nepiemērota partnera izvēle. Tomēr, kaut arī guvuši rūgtu mācību, šādi divi cilvēki ar citu partneri var būt ļoti laimīgi. Daudzās ļoti labās grāmatās populāri izklāstīta seksuālās dzīves psiholoģija, bet nevar rast atbildi, kāpēc divu visādā ziņā jauku un ievērojamu cilvēku kopdzīve ir pārpilna ar ciešanām un bēdām. Cilvēces intuitīvā pieredze vēsta, ka laulība var kļūt par dzīves lielāko laimes avotu, kaut gan tas apstiprinās reti. Un, kad tā notiek, iegūtā laime ir bezgalīga, tās ietekme uz apkārtesošo ir nenovērtējama, sīkas kļūst visas laulības bēdas un skumjas. Un vai civilizētā sabiedrībā pret laulību būtu jāizturas kā Senajā Grieķijā, kur sievas bija vajadzīgas tikai pēcnācēju radīšanai, bet viri mierinājumu sirdij un prātam meklēja pie neprecētajām sievietēm — kurtizānēm? Vai varbūt šķiršanās procedūru vienkāršot līdz minimumam? Bet varbūt cerēt uz vienīgo un galīgo izvēli? Jebkuram iepriekšminētajam variantam ir savi trūkumi. Senajā Grieķijā šīm izglītotajām sievietēm parasti nebija bērnu, jo izlaidīgais dzīvesveids sekmēja neauglību. Turpretī cienījamās matronas bija mazizglītotas, tātad ari bērni nesaņēma labu audzināšanu. Šodien tas ir neapstrīdams fakts, ka personības veidošanā ļoti nozīmīgi ir pirmie dzīves gadi, bet mazizglītota un nepieredzējusi sieviete nespēj dot bērnam to, kas pašai nepiemīt. Jāatceras, ka vienkāršotai — šķiršanās procedūrai arī ir savi mīnusi: pirmkārt, tiek sašķobīti tikumiskie pamati, jo cilvēks pakļaujas savām kaprīzēm, izvairās no atbildības. Šādā ātri sabrūkošā savienībā nav dziļas mīlestības, ir tikai kaislība. Bez tam cieš bērni, kam trūkst normālas ģimenes atmosfēras. Cerībā, ka zināšanas spēs nogludināt kopdzīves asumus ātrāk, iekams būs nepieciešama kāda radikāla rīcība, piedāvājam šo darbu. Lasītājam jāapbruņojas ar pacietību, ar sapratni un pietāti jāizturas pret iesākumā nepazīstamiem filozofiskiem terminiem, jāuztver viss, kas spētu izgaismot un atrisināt viņa dzīves samezglojumus. □ □□
matērijas rašanās Pirmkārt, tā balstās uz Lielās atklāsmes esamību, ko var iedomāties kā bezgalīga, bet slēgta spēka jūru, kas ir jebkura priekšmeta vai parādības pamatā un ir analoga Dieva ezoteriskajai koncepcijai. Otrkārt, ezoterija rada priekšstatu par šī okeāna noteiktu, bet neierobežotu plūsmu, kas atbilst enerģijas ezoteriskajai koncepcijai. Treškārt, sniedz priekšstatu par to, ka šādi izveidojusies enerģija spēka līniju krustpunktos izraisa it kā virpuļus, kuri ar līdzsvarošanu rada stabilitāti. Šie noslēptie spēku virpuļi ir tie stabilitātes elementi, kuri savienojas un rada dažādus matērijas veidus. Ezoterijā izšķir daudz vairāk matērijas veidu nekā fizikā vai ķīmijā. Pirmkārt, tie ir sākotnējie stabilitātes virpuļi; otrkārt, to savienojumi septiņos vienkāršākajos molekulu veidos; treškārt — šo molekulu apvienošanās daudz blīvākās un sarežģītākās struktūrās; visbeidzot, turpmākās kombinācijas, kurās šīs relatīvi sarežģītākās struktūras izveido matērijas vienības.
Seksa ezoteriskā koncepcija Ezoterijā neizmanto terminu «sekss», bet gan runā par dzīvības spēkiem, kas savā būtībā ir līdzīgi elektromagnētiskajam starojumam. Tos var gan saspiest, gan ari pats dzīvības spēks izdara spiedienu. Kaut ari dzīvības spēks var tikt pakļauts daudzveidīgām pārvērtībām un reizēm izmantots pavisam citādiem mērķiem, kas ir tālu no sākotnējā impulsa, tas tomēr pēc savas dabas un izcelšanās ir un paliek dievišķais spēks, kas jāuztver kā svētums, un individualitātei, caur kuru šis spēks izpaužas, tas jāizlieto tikai pēc Dievišķās Dzīves norādījumiem. Viss teiktais attiecas uz cilvēci, sastāvošu no individualitātēm. Dzīvības spēks uztur visu esošo, sargā dzīvības formas no tiem iznīcinošajiem spēkiem, kas izsenis cenšas visas individualizētās substances atgriezt to iepriekšējā stāvoklī. Tātad dzīvības spēka pirmais uzdevums — saglabāt visas tās izpausmes, kam jau ir forma. Bet ir arī otrais uzdevums, un proti — jaunu formu radīšana; šeit sāk izpausties dzīvības spēka duālisms, polaritāte, un tieši uz šo fāzi attiecas arī seksa ezoteriskā koncepcija. Dzīvības uzturēšanai pietiek ar vienu vienīgu spēku, toties jebkurai radīšanas formai nepieciešami divi spēki: 1) aktīvais potenciāls; 2) inertais potenciāls. Citiem vārdiem sakot, pirmais ir ātrums, bet otrais pēc formas ir noslēgts un atbrīvojas ātruma ietekmē. Lūk, pastāv šādi divi spēki: viens cenšas sevi izsmelt un tā iegūt līdzsvaru, otrs turpretī ir inerts un gaida stimulu. Otro jeb sievišķo spēku var salīdzināt ar dinamīta lādiņu, kura daļiņās paslēpta ķīmiskā enerģija; turpretī pirmais spēks jeb vīrišķais ir līdzīgs elektriskajam šokam vai āmura sitienam, kas atbrīvo šo slēpto enerģiju. Bet, līdzko vairs nedarbojas ierosinātājs, pulss acumirklī samazinās. Jebkurš šāds process no ezoterijas viedokļa uzskatāms kā seksuāls neatkarīgi no tā, kur tas notiek, — vai nu minerālu valstī, vai arī Prāta sfērā. □ □□
Vīrišķās un sievišķās sākotnes ezoteriskā koncepcija Lūkas evaņģēlijā 20:34 teikts: «Bet, kas tiks atrasti par cienīgiem ieiet viņā dzīvē un uzcelties no nāves, ne tie precēs, ne tiks precēti.» Šie vārdi tika pārprasti: it kā augsti garīgi attīstītam cilvēkam nebūtu dzimuma. Gluži otrādi, ezoterijā viņus uzskata par biseksuāļiem. Individualitātei piemīt pozitīvais un negatīvais, tas ir, kinētiskie un statistiskie spēka aspekti, tāpēc tā ir vai nu vīrišķi sievišķīga, vai sievišķīgi vīrišķīga — atkarībā no attiecībām starp «spēku» un «formu». To var iedomāties kā magnētu, kam ir pozitīvs un negatīvs pols. Pēc kārtas šos polus iegremdējot blīvajā substancē, veidojas noteikts dzimums — personība. Tātad individualitātei piemīt abi šie aspekti, bet personībai katrā inkarnācijā izteikts tikai viens no tiem, otrs ir paslēpts vai nav attīstījies (cilvēka organismā taču var atrast pretējā dzimuma rudimentāras pazīmes). Fiziskajā plānā tas atkarīgs no relatīvā spēka, kas nepārtraukti variē. Augstākos plānos sievišķais un vīrišķais vienmēr ir relatīvi jēdzieni, un, ja pāra fiziskais spēks pāriet no viena indivīda pie otra, tad kopā ar to pārvietojas arī relatīvā seksualitāte — attiecībās ar vienu partneri cilvēks var iemiesot vīrišķo sākotni, turpretī cita veida kombinācijā izpaudīsies sievišķais pārākums. Forma nosaka indivīda dzimumu fiziskajā plānā, bet relatīvais spēks to nosaka smalkajos plānos, kas arī daudz ko izskaidro. □ □□
Savstarpējā iedarbība starp pozitīvo un negatīvo katrā plānā Garīgie plāni «Septītajā plānā visa būtība ir vienota un vienots viss,» — šo aksiomu bieži sastop ezoteriskajā filozofijā. Šajā plānā savstarpējās saites starp katru atsevišķu būtni un pašu plānu savā pilnībā un tuvumā tālu pārsniedz tos augstumus, kādos jebkad uz Zemes ir pacēlies mirstīgais viskaislīgākajos mīlestības brīžos. Septītajā plānā šāds stāvoklis ir normāla, pastāvīga parādība, ko tad arī sauc par Debesu valstību, jo, raugi, tā ir pilnīgas mīlestības un harmonijas esamība Mīlošie nereti uztraucas, ka viens otru pazaudēs šajā bezformas Nirvānas tukšumā. Tomēr notiek pavisam pretējais — tā savienība, kas līdz šim bija samērā reta parādība, tur kļūst par normālu esību. Septītajā plānā un tikai tur neeksistē atšķirība starp pozitīvajiem un negatīvajiem spēkiem. Reizēm šo plānu sauc arī par Tīrā Spēka Sfēru. Sestajā plānā parādās pirmās atšķirības. Spēks sāk plūst uz dažādām pusēm, un katrai plūsmai parādās savas atšķirīgas pazīmes. Ezoteriskajā terminoloģijā šīs plūsmas sauc par Stariem, kas ir Dievišķās dabas atsevišķi aspekti. Un katra Monāde Sestajā plānā izpaužas caur kādu no šiem stariem, kura veids uz visiem laikiem tad ari nosaka Monādes tipu. Turpmāk Monāde sadarbosies ar citu staru spēkiem, tomēr noteicošais būs viņas pašas stara krāsu tonis, un, kad Monādes evolūcijas cikls ir galā, viņa atgriežas pa tiem pašiem vārtiem, caur kuriem parādījās šajā plānā. Ja divas Monādes satiekas un izveido veselumu, tad no Dievišķās sākotnes izplūstošais dzīvības spēks caur pozitīvo jeb vīrišķo aspektu tā vietā, lai pēc dzīvības izbeigšanās organismā izkliedētos telpā, atgriežas caur negatīvo jeb sievišķo aspektu Dievišķajā Sākotnē. Un šo abu enerģiju saplūšanas vietā to var kontrolēt un izmantot tā plāna matērijas radīšanai, kurā notika šī saplūšana. Tāda ir ezoteriskā mācība par seksuālo funkciju.
Mentālie plāni Ari divas apziņas aspektos var skaidri samanīt polaritāti, kas izpaužas kā abstraktā un konkrētā domāšana. Piektajā jeb Abstraktās domāšanas plānā stari, kas izveidojušies Sestajā plānā attīstās kvalitatīvi. Tā kā šis plāns ir pilnīgi abstrakts, tad to var sasniegt tikai caur salīdzinājumiem. Ir divu veidu loģiskā domāšana: pirmā jeb deduktīvā — vienu kopējo principu piemēro atsevišķiem gadījumiem; otrā jeb induktīvā domāšana — izveido likumsakarības un principus no atsevišķu notikumu apkopojuma. Kaut arī savā mentālajā darbībā visi izmanto abas metodes, tomēr nav grūti ievērot, ka katra indivīda loģiskā domāšana ir pietiekoši attīstīta un prevalē viens vai otrs domāšanas veids. Tāpat ir acīmredzams, ka cilvēces vairums vēl nav sasniedzis šo evolūcijas stadiju un turpina sekot empīriskām metodēm, pakļaujas tikai uz savu paša atmiņu un pēc paša pieredzes izdara virspusējus secinājumus. Tāpēc ari augstākajā mentālajā plānā indivīdus var iedalīt: tie, kam piemīt šī līmeņa varenie abstraktie principi, kas cenšas tos izmantot blīvākās sadzīviskās formās, kas apzinās, ka šo principu avots ir Dievišķā Sākotne, kas cenšas kā Dievišķo Gaismu nest tos cauri visām evolūcijas stadijām; un otrie,
kas savu mērķi saredz Dievišķajā Sākotnē, kas mūžīgi cenšas pārveidot visu pieredzi garīgajā veidā. Pirmie ir izkliedētāji, otrie apvienotāji, pirmie darbojas pēc vīrišķā, otrie — pēc sievišķā tipa. Kā tas izpaužas reālajā dzīvē? Pirmie kļūst par filozofiem, formulē vispārējos principus un slēdzienus; otrie turpretī izveidojas par pētniekiem, kas, pamatojoties uz saviem novērojumiem, vāc faktus un veido vispārējos likumus. Bez šaubām, reālajā, praktiskajā dzīvē katram domātajām jāizmanto abas šīs metodes. Lielākos ieguldījumus cilvēces vēsturē devuši vai nu zinātnieki filozofi, vai filozofi pētnieki. Bet kā likums viens intelekta veids vāc informāciju, bet otrs šo informāciju apkopo, un tikai ievērojamākajiem no viņiem piemīt abi šie domāšanas veidi. Šādā savstarpējā sadarbībā filozofi — ezotēristi saskata divu veidu polaritātes izpausmi — vīrišķo indukciju un sievišķo dedukciju, un apgalvo, ka abas šīs metodes radīšanai abstraktajā plānā ir tikpat nepieciešamas kā materiālajā plānā, jo viena bez otras ir neauglīgas. Tikai kopā rodas jaunu zināšanu augļi. Polaritāte izpaužas ari Ceturtajā plānā — Konkrētā saprāta plānā. Vispārzināms, cik nogurdinošs un smags ir vienatnē veicamais intelektuālais darbs. Un, līdzko parādās kaut vai neliels atbalsts vai līdzjūtība, balstīta uz zināšanām, tā saprāts traucas pie saprāta ar jaunu spēku un enerģiju. Visiem garīgā darba darītājiem ir pazīstama sajūta, kad pēc kādas sarunas, vēstuļu apmaiņas, pat pēc grāmatas lasīšanas pēkšņi rodas iedvesma, apgaismība, problēmas risinājums. Arī ezotēristi pazīst un veiksmīgi izmanto šīs izjūtas. Vēl vairāk — izpildot noteiktu darbu, viņiem nereti ir pat speciāli jāmeklē šāds partneris, jo vienatnē gluži vienkārši nav iespējams šo darbu veikt.
Astrālie plāni Emociju un kais'Ibu plānus ezoterijā pazīst kā Augstāko un Zemāko Astrālu, šeit arī var izsekot seksa rašanos tā vispārpieņemtajā veidā. Trešajā plānā jeb Augstākajā Astrālā, tas ir, smalko, maigo jūtu plānā, redz būtnes emocionālo pusi, kura alkst pēc kāda, kam izpaust savas jūtas, gūt emocionālu apmierinājumu. Šīs vienas jūtas divus aspektus ezoteristi tad ari uzlūko kā polāro emocionalitāti. Trešajā plānā vēl nav sadalījums dzimumos. Te pozitīvo vai negatīvo, sievišķo vai vīrišķo spēka aspektu nosaka pēc funkcionēšanas veida. Ja nepieciešama emocionāla izpausme, to uzskata par vīrišķo aspektu, bet, kur vajadzīgs emocionāls apmierinājums, tur izpaužas sievišķais aspekts. Tomēr atkarībā no dažādiem būtnes aspektiem šīs darbības formas, veidi var strauji mainīties, tāpēc ari polaritāte nepārtraukti svārstās. Zemākajā Astrālā jeb Instinktu plānā polaritāte kļūst stabilāka, jo plāns ir ciešāk saistīts ar Fizisko plānu un to ievērojami iespaido organisma attīstības fizioloģiskās fāzes. Un, lai cik tas arī dīvaini šķistu pirmajā acumirklī, Otrā plāna dzimums ir pretējs fiziskā ķermeņa dzimumam. Labi zināms, ka sievietes mīlestība ir nemainīga, iztur dažādus pārbaudījumus, bet nav tik spēcīga kā vīrieša mīlestība. Turpretī vīrietis asi reaģē uz pamudinājumu un ātri atgriežas pasīvā stāvokli, ja šis stimuls zūd. Ezotēristi šeit saskata mierīgu spēka plūsmu caur sievietes pozitīvo vīrišķo veidu un snaudošās enerģijas pēkšņu uzliesmojumu kinētiskā spēka ietekmē vīrieša sievišķajā formā.
Polaritāte fiziskajā plānā Fiziskajos ķermeņos vairošanās orgānu konfigurācija nosaka paredzēto lomu dzīvē, bez ierunām pakļaujoties pie ieņemšanas nolemtajam. Jo gan ezoterās, gan arī ekzotērās zinātnes hermafrodītismu un homoseksuālismu uzskata par patoloģiju.
Fiziskajā plānā seksuālo aktivitāti nosaka nepārtraukti mainīgais hormonu līmenis asinīs, ko savukārt regulē cilvēka emocionālais stāvoklis. Šajā gramata nenotiek iedziļināšanas vispārzināmās seksuālās psiholoģijas detaļās, pietiek jau ar to, ka atrasts ekzoterisko un ezoterisko zinātņu saskares punkts, kas ir cilvēka endokrīnā sistēma □ □□
polaritāte organismā Iepriekš īsumā tika aplūkota dažādos plānos funkcionējošā pretējo vienību polaritāte. Tomēr ezoterijā zināms ari otrs polaritātes tips — pašā indivīda organismā. Daži cilvēka ķermeņi jeb sākotnes attiecībā viens pret otru ir vai nu pozitīvi, vai negatīvi, turklāt smalkākie ķermeņi ir pozitīvi pret raupjākajiem. Piemēram, psihiskais ķermenis — instinkta un kaislības ķermenis, ir pozitīvs pret negatīvo — fizisko ķermeni, pamudina to uz darbību un nosaka tā stāvokli, protams, tikai materiālajā plānā pastāvošajos fizisko un ķīmisko likumsakarību ietvaros. Katru nākošo ķermeni šajā rindā vada smalkākais, virs tā atrodošais ķermenis. Septītā plāna Monāde jeb garīgās dzīves dzirksts ir visu septiņu ķermeņu sākuma determinante, tā dāvā dzīvību un individualitāti, bez kuras nebūtu arī pati vienība (Monāde). Sestā plāna stari nosaka tās tipu; Piektā plāna abstraktās īpašības kopā ar vienu vai otru staru veidu nosaka atšķirīgo pamatpazīmju individuālo dabu. Ceturtajā plānā sākas personības veidošanās caur pieredzi, jo tieši šeit — konkrētā saprāta plānā dzimst atmiņa. Tomēr triju augstāko plānu individualitāte pilnībā nosaka evolūcijas sākotnējo virzienu. Lai ari kādas dažādu apstākļu dēļ būtu izmaiņas, individualitāte vienmēr centīsies atgriezties uz sava sākotnējā virzības ceļa. Konkrētā saprāta atmiņas nosaka emocionālās reakcijas Trešajā plānā, jūtas savukārt veido instinktīvo darbību Otrajā plānā, liekot tiekties uz patīkamo un izvairoties no nepatīkamā. Pirmo plānu regulē emocijas, kas darbojas uz iekšējās sekrēcijas dziedzeriem un uz nervu sistēmas impulsiem. Apkopojot iepriekš teikto, var secināt, ka katru ķermeni vada tā paša plāna likumi, bet funkcijas regulē augstākstāvošā plāna ķermenis. Tātad, ja fiziskajā ķermenī rodas kādi traucējumi, jāiedarbojas uz psihisko — augstākā plāna ķermeni. Trešajā — tēlainās apziņas plānā notiek sakoncentrēšanās uz veselības un visu orgānu nevainojamas funkcionēšanas tēliem. Ja Trešā plāna tēlainajā apziņā šie tēli veidojas pietiekami skaidri un pastāvigi, tie sakārtos Otrā plāna ķermeni un liks tam raidīt attiecīgus impulsus uz blīvo ķermeņa apvalku, un ja vien nebūs radušās kādas organiskas izmaiņas, tas atgūs veselību. Tā ir pašiedvesma. Tiesa, no Septītā plāna izrietošie izdziedināšanas gadījumi, kad Monāde vada visus zemāk atrodošos ķermeņus un pilnībā nosaka to stāvokli, atšķirībā no t. s. garīgās — reliģiozās pašiedvesmas veiktās dziedināšanas, ir ārkārtīgi reti. Ja vēlas ierosināt kāda noteikta ķermeņa spēkus augstākā pakāpē, uz to jāiedarbojas mērķtiecīgi. Teiksim, radoša rakstura cilvēks pilnībā var izmantot sava astrālā ķermeņa (Trešā plāna) potences; ja viņš papildus iztēlē tajā ienesīs arī savu intelektu viņa emocijas sakoncentrēsies mākslinieciskā formā. Šādu starp divām cilvēka formām radošam darbam nepieciešamo savstarpējo iedarbību ezoteristi uzskata kā nepārtrauktu polaritātes izpausmi. Tiesa, reizēm šo plūsmu var pagriezt pretējā virzienā. Teiksim, cilvēks vēlas stimulēt vienu vai otru formu nevis ar augstākā, bet gan zemākā plāna starpniecību. Viņš var likt savai konkrētajai apziņai aktivizēt abstrakto apziņu. Šajā gadījumā būs darīšana ar cilvēku, kas savus abstraktos principus stāda augstāk, kas pieprasa, lai pasaules uzbūves likumi par labo un ļauno sakristu ar viņa personīgajiem uzskatiem. Viņš brīvi izskaidro citu cilvēku idejas un pēc tam izmanto tās savu uzskatu apstiprināšanai. Tās ir vienpusīgas, fanātiskas, personīgas. Lūk, piemērs, kā zemākais plāns, saskaroties ar augstāko, ierobežo iedvesmu. Līdzīgi arī cilvēki, kuru emocijas rosina uz intelektuālu darbu, tiecas drīzāk meklēt pierādījumus savai taisnībai, nevis tiekties uz patiesības sasniegšanu. Bet, ja apetīte, nevis prāts vada emocijas, redz nelīdzsvarotu, nepastāvīgu, negatīvu cilvēku, kam «no visa mazliet un neko ilgstoši», tas ir savu emociju
vergs, kam trūkst gan virzītājspēka, gan prāta, lai realizētu savus sapņus, ieceres. Ja instinktus vada fiziskās sajūtas, nevis maigās jūtas, kuras vienīgās to spēj ietērpt cilvēciskās mīlestības formā, sastopamies ar miesaskārigu, juteklisku vai cietsirdīgu cilvēku (atkarībā no tā, uz kuru pusi endokrīno dziedzeru darbības ietekmē virzīsies viņa kaisle). Alkohols ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kā rezultātā mainās ķermeņa polaritāte. Fiziskajā ķermenī tas paātrina dzīvības procesus līdz tam brīdim, kamēr zemākās formas saņem lielāku enerģētisko piebarojumu nekā smalkie ķermeņi un attiecībā pret tiem kļūst pozitīvi un spēj smalkos ķermeņus stimulēt radošam darbam. Bet pēc alkohola iedarbības izbeigšanās iestājas «sastinguma periods», kad dzīvības spēki savā skrējienā apstājas, iekams pagriežas pretējā virzienā, pierastajā gultnē. Tā ir tikai viena no alkohola izraisītajām reakcijām. □ □□
polaritāte grupas iekšienē Mūsdienu zinātne saprot, ka pūļa psiholoģija nesastāv no atsevišķu cilvēku raksturu summas. Bet ezoterijā tas bija zināms jau sen. Rituāls saņem daudz lielāku enerģētisko lādiņu, kad fokusējas grupā un izraisa grupas saprāta spēkus. (Grupas saprāts nav tas pats kas grupas dvēsele.) Kāda zemapziņas daļa nepaliek tikai personības ietvaros. Ļaužu grupai, koncentrējot uzmanību uz vienu noteiktu objektu un turklāt visiem izjūtot pret šo objektu vienas un tās pašas jūtas (mīlestību un dievināšanu vai nepatiku un naidu), zemapziņas brīvi plūstošās daļiņas tiecas apvienoties un saplūst visu grupu apņemošā mākonī. Šis piemērs gan jāuzskata par tīru metamorfozi. Tā izveidojusies kopus apziņa saturēs vien tās idejas un jūtas, kas virzītas uz doto uzmanības objektu. Šīs idejas izšķīdīs viņa substancē, tā rodot ceļu uz visu grupas cilvēku zemapziņu, un līdz ar to liela nozīme ir rūpīgai grupas cilvēku atlasei, jo pat tikai viena dominējoša personība spēj spēcīgi iedarboties uz visiem pārējiem. Iegūstot zināmu organizētības pakāpi, grupas apziņa, saprāts saplūst ar sev visradnieciskākajiem dabas spēkiem. Piemēram, labdarības grupa smelsies spēkus ticībā, patriotiskā grupas apziņa — savas tautas kolektīvajā dvēselē. Un, kaut arī atsevišķi grupas locekļi jutīs, ka viņu pašu enerģija it kā tiek izsūkta, toties, kad šāda apziņa jau ir radīta, tā kļūst par katra locekļa enerģijas avotu. Ikviens lektors zina, cik grūti vērsties pie vienaldzīgas auditorijas, turpretī kādu iedvesmu un garīgu pacēlumu rada klausītāju entuziasms un sajūsma. Cilvēks paceļas pāri saviem trūkumiem. Uz šādiem cilvēkiem grupas dvēsele iedarbojas kā vīrišķais spēks, mudinot tos radošai darbībai un pasargājot no ārējas iedarbības un pretrunām. Gluži pretēja situācija ir pūlī — grupas dvēsele barojas ar pūļa enerģiju. Viena no galvenajām vientuļo sieviešu problēmām slēpjas viņu neizmantoto dzīvības spēku bezizejas sastingumā. Vēršoties pie šiem spēkiem, grupas apziņa novērš sastingumu, veido apriti. Jau sen ievērots, ka daudzas reliģiskas vai labdarības organizācijas lielu daļu sava spēka smeļ tieši no šādām vientuļām sievietēm. Tā notiek civilizācijas attīstība — nācijas dvēsele sevī uzņem neskaitāmu sieviešu enerģiju. Visām augsti attīstītām civilizācijām raksturīgi, ka dzimst vairāk sieviešu — vairāk, nekā nepieciešams dzimtas turpinājumam. Šīs sievietes dzimst ar noteiktu mērķi, jo bez viņām nevar iztikt tajos grupas darbos, kuros izpaužas evolūcijas augstākās fāzes. Apzinoties šo faktu un saprātīgi izmantojot viņai doto iespēju, vientuļā sieviete pilnībā spēj rast savu vietu dzīvē, rod pielietojumu savai neizmantotajai enerģijai, iekļaujas visas nācijas psihiskās enerģijas varenajā straumē, kas ir spēcīgs iedvesmas un apmierinājuma avots. Tātad grupas saprātam piemīt divi aspekti: tā ir spēka krātuve, kur grupas līderi smeļas enerģiju savam radošajam darbam; vienlaikus tur izeju rod arī masu nepieprasītā un neiztērētā enerģija, un šādi tiek atrisināta mūsdienu civilizācijas problēma — sieviešu skaitliskais pārsvars. □ □□
Ideala laulība Plašākā nozīmē šāda ideāla laulība ir ļoti reta parādība, un tomēr precoties ikviens cer, ka laulība sniegs augstāko Zemes laimi. Intuitīvi viņš zina, ka tikai savienībā ar pretējā dzimuma būtni pilnībā realizējas visas cilvēces evolūcijas iespējas. Laulība, savienība noslēgta, viss tiek likts uz vienas kārts. Diemžēl ļoti retais laulībā saņem to, ko tik kvēli vēlas viņa dvēsele. Daudzas laulības kopā satur tikai savstarpējā iecietība, sabiedrības uzskati, materiālā ieinteresētība un izdevīgums, kaut gandrīz visi veido ģimeni, sajūtot augstāko nepieciešamību pēc tādas savienības, ko spēj sniegt tikai laulība. Tās pamatā — nepieciešamība vai nu rast izeju pāri plūstošajai dzīvības enerģijai, vai iegūt to spēku, kā trūkst pašam. Pastāvēs tikai tā savienība, kurā katrs atradīs ne vien apmierinājumu savām personīgajām vēlmēm, bet arī tieksies dot, jo jābūt savstarpējai apmaiņai. Ja šāda visaptveroša savstarpējā papildināšanās nenotiek, tad tieksme pēc vienotības saglabājas vai nu kā neapmierinātība un mokošs izsalkums, vai tiek meklēts apmierinājums citur ar visām no tā izrietošām sekām un sociāliem satricinājumiem. Atsvešināšanās var būt daļēja, kad citur meklē tikai intelektuālu tuvību vai līdzjūtību, atturoties no fiziskās saplūšanas — dzimumakta. Un tie, kas iedziļinājušies cilvēka dvēseles noslēpumos, zina, ka prāta sfēra dod daudz lielāku iemeslu greizsirdībai nekā fizisks tuvums. Bet mūsu likumi un teoloģija prasa tikai fizisko uzticību… Ezoteriskajā filozofijā saplūšanas likumiem ir daudz plašāka jēga, jo pastāv septiņi ķermeņi un dzimums jeb polaritāte katrā no šiem septiņiem plāniem. Un, kamēr visi septiņi cilvēka ķermeņi, sasniedzot savu optimālo attīstību, neiegūs vienotību ar tuvu būtni, laulības būs nepilnīgas un, izjūtot «seksuālo badu», cilvēks turpinās meklēt otru. Cilvēki attīstās nevienmērīgi. Mūsdienās vidusmēra cilvēkam tikai pirmie trīs ķermeņi — fiziskais apvalks, instinktīvais ķermenis un emocionālais ķermenis — spēj apvienoties, tieši fiziski saplūst, sajust instinktīvu tiekšanos un izrādīt maigas jūtas, bet priekšstats par intelektuālo tuvumu ir visai miglains. Vairāk attīstīta personība, kurai darbojas arī mentālais ķermenis, meklēs otru ar sev tuvām interesēm. Piemēram, ja vīrietim ir attīstīti visi trīs ķermeņi un viņš apprecas ar sievieti, kurai funkcionē tikai divi ķermeņi un kura laulībā saskata vien miesisku apmierinājumu, tad no katastrofas izvairīties ir neiespējami. Vīrietis, kuram funkcionē četri ķermeņi, apprecot tikai mīlēt protošu un gribošu sievieti, agrāk vai vēlāk meklēs partneri savam mentālajam ķermenim. Un tad izveidojas daudz pieminētās platoniskās saites. Nav grūti saprast, lai cik lojāls vīrs būtu pret sievu, augstākajā plānā viņu savienība tomēr novirzīs dzīvības plūsmu — Ceturtajā plānā radīsies «īssavienojums». Tā nevis ies cauri visiem vīrieša ķermeņiem, lai noslēgumā dzimumaktā savienotos ar sievu, bet gan aiztrauksies pie intelektuālās draudzenes kā intelektuāls spēks. Vīrieša jūtas pret sievu kļūs kā izžuvis strauts. Tiesa, nenoskaidrots paliek jautājums, vai tīrā platoniskā mīlestība spēs noturēties savā īstajā gultnē, vai zem pasaulīgās dzīves spiediena tā nemainīsies. Un tad dzīvības spēki ņems virsroku, sāks plūst pa dabiskiem ceļiem un caur emocionālo un passionāro formu sasniegs savu fizisko izpausmi, un tikai tad varēs runāt par ārpuslaulības sakariem. Aplūkojot augsti attīstītu cilvēku, kurš gatavojas precēties, jāievēro: pirmkārt, šādai personai jāzina, ka katram viņa ķermenim ir savs atšķirīgs brieduma laiks. Fiziskais ķermenis jau piedzimstot ir samērā labi attīstīts; vēlmju ķermenis sāk funkcionēt, tikai sasniedzot dzimumgatavību; maigās jūtas attīstās otrās desmitgades laikā, bet konkrētais mentālais ķermenis pilnībā izveidojas tikai trešajā desmitgadē. Atsevišķas ezoteriskās skolas cieši turas pie septiņgadu cikliem, tomēr katrs cilvēks attīstās citādi, tāpēc ari minētais sadalījums ir pilnīgi pieņemams. Abstraktā apziņa attīstās ceturtajā desmitgadē, bet
garīgā daba savu pilnību sasniedz tikai piektās desmitgades beigās. Tāpēc augsti attīstītiem cilvēkiem ar laulībām nebūtu jāsteidzas, kamēr viņi sāktu izprast, kādā virzienā attīstīsies viņu evolūcija. Diemžēl daudzi jaunie seko tikai sava vēlmju ķermeņa iegribām un steidzas nodibināt laulību ar pirmo pretējā dzimuma personu, kas daudzmaz spēj apmierināt viņu vēlmes. Citi kļūdaini uzskata emocionālo pacēlumu par patiesu harmonisku savienību, nemaz līdz galam nenoskaidrojot savas iespējas, kas turpina attīstīties arī pēc laulībām. Laimīgi ir tie laulātie, kuru augstākie ķermeņi veidojas vienmērīgi un saskaņoti, viņu mīlestība kļūst dziļāka un bagātāka. Ideālā laulībā notiek abu partneru augstāko ķermeņu harmoniska, vienlaicīga saplūšana. Ticība vieniem un tiem pašiem ideāliem, sekošana kopīgiem principiem ievirza viņu dzīvi vienotā gultnē. Visbeidzot viņu apziņa sasniegs tīrā gara sfēru, viņu lielā mīlestība aptvers visu pasauli. No ezoterijas viedokļa, ja tā notiek, evolūcijā sāk darboties visvarenākie stimuli, kādus vien var sasniegt fiziskā sfēra. Un šie divi, saplūstot vienā it visos plānos, nokļūst gaismā un vairs neiznāk no tās kā atsevišķi indivīdi, bet kļūst par vienu iekšēji absolūti pilnīgu indivīdu ar divējādu dabu. Tādas būtnes pāriet augstākā dzīvības līmenī, ko mūsu maņu orgāni nespēj nemaz uztvert. □ □□
Vienotības likumi katrā plānā Katrā plānā partneru vienotība ir atkarīga no dotā plāna substances reālā blīvuma. Fiziskajā plānā šo saplūšanu nosaka reprodukcijas orgānu savienošanās un vīrieša sēklas ieplūšana sievietes makstī. Otrajā plānā par saplūšanu pieņemts uzskatīt to bridi, kad iedegas abpusēja vēlme un vīrietis uzlūko sievieti ar iekāri, ari sievieti pārņem līdzīgas izjūtas. Trešajā plānā vienotību nosaka dvēseļu emocionālā radniecība, bet Ceturtajā — interešu un apziņas satura kopība. Piektajā plānā tā ir intelektuālā tuvība, bet Sestajā—garigo ideālu saskaņa. Septītajā plānā viss ir Viens Vesels un nav iespējama lielāka vienotība, nekā bija Pirmās Parādīšanās rītausmā. Šāda sarežģīta savienību īpatnība slēpjas tajā apstāklī, ka vienā plānā līdzīgais savienojas ar līdzīgo, turpretī citos plānos pievelkas pretējais. Pirmajā gadījumā Monādes savstarpēji pastiprina viena otru, otrajā gadījumā — viena otru papildina. Pirmajā plānā, balstoties uz atšķirībām ķermeņu uzbūvē, pretējais savstarpēji pievelkas. Otrajā plānā tiekšanos nosaka vienādas kaislības uzbangojums, un tad līdzīgais pievelk līdzīgo. Trešajā plānā pievilkšanos atkal nosaka pretējais, atšķirīgais, jo ar lielu mīlestību apveltītais tiecas pie tā, kam mīlestība nepieciešama. Šajā gadījumā aizsardzības instinkts liek meklēt partneri, kas no sava iemīļotā gaida saudzīgu, maigu uzmanību, turpretī tie, kas mīlestībā meklē mierinājumu un atbalstu, tiecas pie partnera pēc līdzjūtības un aizsardzības. Konkrētās Apziņas plānā savstarpējās simpātijas nosaka apziņas līdzīgais saturs, sastāvs. Turpretī Abstraktās Apziņas plānā par vissaskanīgākajiem partneriem kļūst tie, kas savas intelektuālās problēmas risina atšķirīgi, tad kritiskais prāts iegrožo neapvaldīto iztēles lidojumu, bet deduktīvā metode apgaismo tos, kam piemīt induktīvais domāšanas veids. Sestajā plānā savienību nosaka stara krāsa, turklāt partneri viens otru atrod pēc dvēseļu radniecības. Starp citu, ja pieder pie dažādiem stariem, savienība ir neiespējama. Ezoterijā pastāv uzskats, ka saplūšanu katrā plānā nosaka ķermeņu faktiskā funkcija un ka savienība ilgst tikai līdz tam laikam, kamēr saglabājas izteikta polaritāte. Tad, ja zūd polaritātes harmoniskums, izgaist arī pati savienība. Tomēr vienotību nedrīkst jaukt ar laulību, ko nosaka juridiskas normas. Laulības ir līgums starp vīrieti un sievieti, no vienas puses, un bērnu, no otras. Saplūšana Fiziskajā plānā ilgst tikai dažus acumirkļus, tā var notikt ar jebkuru dotā bioloģiskā veida pretējā dzimuma pārstāvi. Otrajā plānā saplūšana ilgst līdz tam brīdim, kamēr saglabājas vēlme, tas ir, tikai kāzu periodā (dzīvniekiem) vai cilvēkiem tajā laikā, kad parādās aktīva, izteikta dzimumtieksme. Kamēr pastāv savstarpējā pieķeršanās, ilgst arī Trešā plāna ķermeņu vienotība. Ja vienotībā iesaistās Ceturtā plāna ķermeņi, kuru apziņa izveidojās inkarnācijas laikā, tad šāda savienība ilgst visu inkarnācijas laiku un nekas, izņemot nāvi, nespēj tos šķirt. Turpretī, kad vienība izplatās arī Piektajā plānā starp cilvēkiem ar radniecīgiem ideāliem un principiem, tad šāda savienība jau ieiet individualitātes apvidū, kas pastāv visā evolūcijas laikā, un tad tā saglabājas līdz dotās evolūcijas beigām, turklāt dvēseles sagaida un sameklē viena otru katrā jaunajā dzīvē, radot to brīnišķīgo, apbrīnojamo vienotību, kas, vienreiz izveidojusies, savedīs tās kopā dažādās pasaules malās, kas spēs pārvarēt jebkurus šķēršļus. Kad savienība notiek Garīgajā plānā, faktiski pāris ari materiāli kļūst par vienu veselu un «aiziet uz gaismu, neatgriežoties atpakaļ».
Skaidri redzams, ka ezoteriskā vienotības koncepcija radikāli atšķiras no vispārpieņemtās. Tā uzskata, ka vienotība ir faktiskā funkcija un pārtraucas līdz ar šīs funkcijas izbeigšanos. Turpretī, ja saplūšana izplatās Fiziskajā plānā, vienmēr ir iespējama pēcnācēja rašanās, bet, radot bērnu, kam pasaulē nav apmešanās vietas, viņam nodara lielu ļaunumu. Baznīca, ko bieži vada dziļi izglītoti cilvēki, zināja, ka, notiekot patiesai garīgai saplūšanai, šādas saites ir svētas un nesaraujamas, un tā tad ari ir ideāla laulība. Ja runā par Individualitāšu savienību, šādi baznīcas uzskati ir patiesi. Bet kā lai nosauc tādu savienību, kurā piedalās tikai personības zemākie plāni? Nosaukt to par svētu, nesaraujamu savienību ir neiespējami, jo tiek apmierinātas tikai zemākās fiziskās prasības un instinktīvās tieksmes. Izņemot ezoteristus, neviens cits neizprot svētās savienības nesaraujamo dabu, un tomēr, pēc viņu uzskatiem, šāda savienība spēj pastāvēt tikai starp individualitātēm, kuru dzīve mērāma visas evolūcijas garumā. Tāpēc arī miesiskā, fiziskā apvalka nāve nekādā veidā neiespaido šādu savienību. Tomēr tas, ka rodas dvēseles reinkarnācijai nepieciešamie fiziskie apvalki — bērni —, visu sarežģī: bērnu tiesības ir pretrunā ar vecāku tiesībām un, raugoties no rases izdzīvošanas viedokļa, ir primāras. □ □□
Ezoterijā par «dvēselēm — dvīņiem» Zināms, ka ir cilvēki, kas papildina labāko viens otrā, kas kopā atraisās un uzplaukst, kas kopā spēj sasniegt augstāku attīstības pakāpi nekā katrs atsevišķi. Viņi izstaro prieku un laimi. Bet, līdzko tiek šķirti, saplok, nīkst, un, lai arī kā laiks dziedētu šķiršanās sāpes, vienatnē neviena no šīm dvēselēm nekad nesasniegs pilnu attīstību. Iespējams, ka nebūs sērošanas, sevis žēlošanas, nožēlas par pagātni, tomēr būs iekšēja neapmierinātība ar dzīvi, kas pagājusi zemākā plānā, nekā būtu bijis iespējams. Šie cilvēki var pat iedomāties, ka ir viena veseluma divas puses: «Dalītas bēdas — pusbēda, dalīts prieks — divkāršs prieks.» Vēlēšanās piedzīvot ko līdzīgu slēpjas ikviena sirdī, kaut varbūtība ir ļoti niecīga, bet ik reizi no jauna atdzimst cerība. Taču, lai tā īstenotos, lai vienotība ar otru būtni būtu pilnīga, absolūti jāatsakās no sevis paša. Un cik gan dvēseļu spējīgas uz tādu soli? Tādā savienībā jāvienojas divām pašaizliedzīgām dvēselēm. Nepietiek, ka viens pilnīgi atdotu, bet otrs tikai saņemtu, nepietiek ari, ja katrs pilnīgi sevi atdotu. Jāatdod tas, kas nepieciešams otram, pretējā gadījumā upuris būs veltīgs. Labas, draudzīgas attiecības — lūk, uz ko vairums vīriešu un sieviešu var cerēt pēc kaisles liesmu apdzišanas, kad sāk balēt fiziskais skaistums. Kaut arī šādas draudzīgas attiecības ir visbrīnišķīgākā un jaukākā lieta uz pasaules, tomēr tā nav svētākā tuvība, par ko runāts agrāk. Jo tad saka: «radniecīgas dvēseles», «dvēseles — dvīņi». Un tas ir daudz vairāk par vispārzināmo «mīlestību laulībā», lai cik ari brīnišķīga tā būtu. Tāda mīlestība nepazīst augšanas procesu, izaugsmi, tā jau dzimst pilnīgi nobriedusi. Tā drīzāk ir kaisles reinkarnācija, kas attīstījusies iepriekšējās dzīvēs. Apzinīgais prāts ir neziņā, bet zemapziņa visu atceras un tiecas saplūst ar savu otro pusīti. Starp fiziskām būtnēm ļoti reti sastopama šāda mīlestības izpausme, kaut gan banāla kaisle un pēkšņas emocionālās simpātijas tiek viegli pārspīlētas, izsalkušās dvēseles to sāk uzskatīt par kaut ko augstāku, nekā patiesībā ir. Kaut arī ezoteristi atzīst «dvēseles — dvīņus», kas radītas vienai otrai, tomēr neuzskata katru pēkšņas, vētrainas kaisles uzliesmojumu par nesaraujamu saiti. Tā var būt kaisle un nekas vairāk. Tā var tikpat pēkšņi apdzist, un tā uzliesmos atkal, ja radīsies stimuls jauna objekta veidā. Indivīdi uz samērā zemas evolūcijas attīstības pakāpes visbiežāk pakļaujas pēkšņai neiegrožotai kaislei, ir pārāk egocentriski, viņi nespēj izveidot noturīgu un harmonisku savienību. Lielum lielais cilvēku vairums to gan spēj. No ezotcrijas viedokļa raugoties, izveidojas saistība ar būtni no tās pašas krāsas stara. Ezoteristi apgalvo, ka viena dzīve nav nekas cits kā dvēseles viens pakāpiens pa evolūcijas kāpnēm, tāpēc labāk ziedot vienu īsu mūsu būtības dienu, lai ar godu izpildītu savu pienākumu. Tad turpmākās dzīves būtu atbrīvotas no pagātnes parādiem un iegūtu lielu, harmonisku mīlestību. □ □□
Dveseļu saišu veidi Karmiskā saite Ezoterijā izšķir divu saišu (saistību) veidus, kas dvēseles satuvina un vieno to likteņus. Šis saites, ko veido garīgie iemesli un kas sākas Iekšējos plānos, ir jāatšķir no tā, kas rodas savstarpējo tieksmju seku līmenī, ko pazīstam kā fiziskās sajūtas. Visizplatītākās ir karmiskās saites. Šis termins ir aizgūts no Austrumu ezoteriskās skolas, un to lieto ērtības labad, lai tā apzīmētu gan labos, gan ļaunos spēkus, kas darbojušies iepriekšējās inkarnācijās. Karmiskā saite, sakars starp dvēselēm slēpjas iepriekšējās dzīvēs, jebkurā no sešiem plāniem, turklāt ar visu dotajam plānam piemītošo raksturu. Emocionālā tiekšanās rodas Otrajā plānā kā instinktīvs pamudinājums. Neviena saistība neveidojas tikai tīri fiziskā tuvībā, jābūt arī emocionālai iedarbībai un atbildes reakcijai. Tieši reakcija ir katra sakara būtība. Tas fakts, ka viens cilvēks jūt kādas emocijas pret otru, vēl nenozīmē, ka veidojas saistība. Tā parādās tikai tad, ja pats emociju objekts uz tām reaģē, jo viņš uzņem no otra izejošo spēku un rodas nepārtraukta ēteriska substance. Līdzās šim nesajūtamajam pavedienam darbojas praktiskais okultisms (gan baltais, gan arī melnais). Ja starp diviem ir abpusēja mīlestība, izveidojas saistība. Ja viens mīl, bet otra atbilde ir naids, nicinājums, riebums vai cita veida negācija, ari tad veidojas sakars, un līdz pat dotās inkarnācijas beigām šīs savstarpējās attiecības iespaidos visu ar tām saistīto cilvēku dzīvi proporcionāli izjusto emociju spēkam. Tikai pilnīga vienaldzība atvaira sakaru rašanos. Jebkura emocionāla reakcija neizbēgami noved pie saistību izveidošanās. Jebkurā līmenī darbība un atbildes reakcija veicina saišu izveidošanos, nav svarīgi, vai tie bija instinkti Otrajā plānā vai emocijas Trešajā, vai tās ir attiecības starp skolotāju un skolnieku, vai starp studentiem Prāta plānā, vai ar garīdznieku, garīgo audzinātāju vai vienīgi ticīgajiem Sestajā plānā. Saistības var būt kā pamudinājums daudz tuvāku attiecību izveidošanai vai arī tikai kā īslaicīgs, garāmskrejošs kontakts, un, kamēr par to saglabājas emocionāla atmiņa, saglabājas ari sakars. Ja jūtas pret kādu konkrētu cilvēku nezūd arī pēc viņa nāves, tad, nespējot tās apmierināt šādā subjektīvā stāvoklī, šīs emocijas uzkrājas līdz jaunai inkarnācijai, kur atkal rod savu izpausmi. Tieši šīs neizsmeļamās emocijas tad arī veido karmiskās saites. Un, gaidot simtiem gadu, tās ar neiztērēto spēku reaģē uz tiem pašiem objektiem, kas šīs emocijas izraisīja iepriekš. Lūk, ari mīlestība no pirmā acumirkļa, tuvuma un sapratnes sajūta starp «radniecīgām dvēselēm». Ar katru karmisko saišu atjaunošanos pieaug to spēks, kaut gan pašā rases attīstības sākumā tās varbūt radās un attīstījās tikai kā fiziska tieksme. Vēlāk evolūcijas gaitā sāk funkcionēt viens ķermenis pēc otra, līdz notiek liela dvēseļu saplūšana. Tomēr, ja viena pāra ķermeņi nespēs attīstīties sinhroni, spēcīgas saistības eksistēs tikai zemākajos līmeņos, bet vairāk attīstīta indivīda augstākā būtība bez partnera paliks neapmierināta. Nav izslēgts, ka tā pat neieredzēs savas zemākās būtības tieksmes, kuras gan ar laiku vājinās, tomēr no tām vaļā tikt nespēs. Šāda situācija ir ciešanu pilna un bīstama, bieži ir iemesls traģiskām kaislībām un noziegumiem tas liecina par neapvaldīto pirmatnējo spēku, ko civilizācija gan cenšas iegrožot. Karmiskais sakars kļūst visspēcīgs un visaptverošs, ja ar savu jūtu dziļumu apņem vienu konkrētu būtni. Tas gan notiek samērā reti. Visu pārņemoša kaislība parasti ir iesnaudusies, bet, ja ārējie apstākļi vai nāve šķir iemīlējušos, tā nepiepildītā mīlestība paliek kā saistība Trešajā plānā, kuru ilgstoši neiespaido fiziskā apvalka bojāeja.
Ja šķiršanās iemesls ir nāve un dzīvs palikušais vai nu miegā, vai ar telepātijas palīdzību kaut vai uz mirkli apzinās Trešā plāna esamību, tad tur saglabājusies saistība atkal apvienos šīs divas dvēseles. Trešo plānu literatūrā sauc par Debesīm. Tomēr, iekams miesu atstājusī dvēsele sasniegs šo plānu, tai jāiziet cauri Otrajam plānam — šķīstītavai —, kur ar ciešanām tiek maksāts par kādreiz nodarīto ļaunumu, tā atjaunojot likteņa līdzsvaru. Līdzko dvēsele -lorīvojas no fiziskā ķermeņa, visi smalkie spēki kļūst jūtamāki, un, kaut arī tā vēl nespēj iziet no sava plāna, kamēr visi parādi nav nomaksāti, tomēr otra — pietiekoši attīstītā — dvēsele var nodibināt īslaicīgu telepātisku kontaktu un tā mierināt un palīdzēt pašā grūtākajā nāves ceļā. Kad jaunatnākusī dvēsele no šķīstītavas nokļūst Debesīs, tām nekas vairs nestāv ceļā, tās vieno mīlestības saites, tās kopā pavada laiku līdz nākošajai inkamācijai. Esošās saites var panākt, ka jaunā inkarnācija notiks vienlaikus, līdzīgos apstākļos. Un tiekoties būs tas pēkšņais zemapziņas «sprādziens», ko nekādi nevar izskaidrot tie, kuru filozofija aprobežojas tikai ar vienu vienīgu dzīvi vienā vienīgā plānā. Toties tik viegli to izskaidro ezoteriskās doktrīnas. Ja divas dvēseles katrā nākošajā dzīvē atkal un atkal atrod, mīl viena otru, palīdz viena otrai, pretojas visām pārējām aizraušanām, viņu saistībai piemīt varens spēks. Diemžēl tā notiek ļoti reti. Vispārzināms, ka zemākajā plānā savienības viegli veidojas un arī tikpat ātri sabrūk. Reizēm dvēselei pat vienas inkarnācijas laikā var būt vairāki šādi sakari, it īpaši tur, kur par normu uzskata daudzsievību. Un uz dažādām pusēm dvēseli vilks pašas vien izveidotās saites. Lūk, kā dvēsele evolūcijas procesā virzās pārmaiņus gan vīrieša, gan sievietes ķermenī. Agrīnā cilvēces attīstības stadijā savienība dibinājās ļoti vienkārši, primitīvi, kā tagad tas ir dzīvnieku pasaule — pakļaujoties instinktu aicinājumam. Darbojās tikai divi ķermeņi — fiziskais un vēlmju, Otrā plāna ķermenis. Fiziskajā plānā savienība var notikt ar jebkuru attiecīgu vecumu sasniegušu pretējā dzimuma pārstāvi, tomēr, trūkstot jūtām, šāds sakars izgaist bez pēdām. Otrā plāna savienības pamatā jau ir kaisle, tā veido dvēseli, kas atkal un atkal atsauksies jaunam kaisles aicinājumam pret jau reiz satikto indivīdu. Te jāpiemin arī tie brīnumainie jutekliskie uzliesmojumi, kas reizēm pārņem vīrieti un sievieti līdz neprātam, pēc sevis neatstājot neko citu kā vien nožēlu. Kaut arī Otrā plāna tieksmes spēj izsaukt nevaldāmu kaisli, kuras iegrožošanai vajadzīgs liels gribasspēks, tomēr tā ir īslaicīga. Bet, ja dvēseles attīstība ir spējīga uz savienību jau Trešajā plānā, tad veidojas maņu orgāniem nepakļauts sakars, kas var iespaidot cilvēka raksturu. Un pat šeit vienas inkarnācijas laikā var nodibināties vairākas savienības. Ezoterijā nebūt neapgalvo, ka dvēseles tiek veidotas pa pāriem. Tā tikai māca, ka šādas savienības veidojas daudzu inkarnāciju laikā, māca arī, kas dvēselei jāpārdzīvo primitīvajos attīstības plānos. Un visi īslaicīgie sakari diemžēl kavē jebkuras ilgstošas savienības izveidi, jo radniecīgu dvēseļu savienību spēj sasniegt vien tie, kas saglabā uzticību daudzās dzīvēs, kas spēj pretoties un pasargāt arī otru no daudziem un dažādiem ārējiem kārdinājumiem. Šādā savienībā pakāpeniski iesaistīsies arvien jauni un jauni ķermeņi, līdz tiks sasniegts Augstakais plāns, izveidosies brīnišķīga, harmoniskā un reti sastopamā savstarpējās sapratnes savienība. Turpretī, ja pāri veido dažādu garīgo plānu būtnes, agrāk vai vēlāk notiks traģēdija — ar laiku sāks funkcionēt viņu Augstāko plānu ķermeņi ar atšķirīgiem ideāliem. Tāpēc senās ticības — katolicisms un judaisms —, kuru saknes ir dziļi pagāt-nes ezoteriskajā mācībā un kurām tas viss zināms, aizliedz laulības ar citādi ticīgajiem. Secinājums — cik patiesībā bīstami tādi vieglprātīgi un nekārtīgi sakari, ko saucam par jaunības neprātu! Šeit saistības viegli veidojas, bet izjaukt tās ir grūti, nākošajās dzīvēs dvēselei tiek izliktas lamatas.
Kosmiskā saite Ir arī otrs seksuālo attiecību aspekts, ko izprot vēl mazāk nekā iepriekš aprakstīto. Tā ir Kosmiskā saite, viena no dziļākajām, varenākajām un tajā pašā laikā brīnišķīgākajām Rietumu ezoterisko tradīciju mīklām. Eiropiešu civilizācija vienmēr augstu vērtē sievietes, uzskatot, ja puse pilsoņu savā attīstībā degradēsies, ari viss evolūcijas līmenis neglābjami pazemināsies. Ezoterijā pastāv uzskats, ka dvēselēm, kas atrodas negatīvajā jeb sievietes ķermenī, jāapgūst īpašas zināšanas un īpašības, starp kurām liela nozīme ir sievietes un vīrieša spēkam ikvienā ar praktisko okultismu saistītā darbā. Karmiskā saite ir savienība, ko noslēdz divi indivīdi, lai veiktu noteiktas okultas darbības, kur nepieciešama popularitāte. Šeit nav runa par mīlestību vai tieksmi tās vispārpieņemtajā nozīmē, bet gan par kalpošanu un nekas vairāk. Šajā savienībā partneri viens otru neizvēlas, viņi piedāvā sevi kalpošanai skolotājam; Augstākā plāna gudrība veido pāri pēc viņu īpašībām un spējām kalpot, kā ari atbilstoši to staru krāsai. Būtiskā atšķirība starp Karmisko un Kosmisko saiti: Karmiskā sākas viszemākajā plānā, Kosmiskā saite turpretī sākas visaugstākajā plānā un attīstās uz leju. Karmiskā saite ir evolūcijas dabīgā daļa; Kosmiskā — pārnormāla tajā izpratnē, ka pakļaujas pilnīgi citai likumībai nekā tai, kas vada cilvēci. Tas ir viens no Lielajiem Noslēpumiem, pie kuriem pieskaita tikai iesvaidītos. Šo saiti pieminam tikai tāpēc, ka daudzi, nebūdami gatavi, mēģina tuvoties, tas ir, eksperimentē ar varenajiem dabas spēkiem, nemaz nezinot, neapjaušot to veidu un varenību. Un tas ir bīstami. □ □□
Kā dvēsele sameklē savu pāri Dvēseļu saplūšana var notikt trejādi: pirmkārt, parastā seksuālā tiekšanās; otrkārt, atjaunojot karmiskās saites; treškārt, balstoties uz augstākajiem kosmiskajiem likumiem. Cilvēkam piemīt spēja atsaukties seksuālam aicinājumam, tikai ar prātu to vajag kontrolēt un iegrožot. Pēc dzimumnobrieduma sasniegšanas parasti pretējā dzimuma pārstāvji valdzina un piesaista, ja nu vienīgi viņiem piemitīs kaut kas atbaidošs, kas prevalē pār pievilcību. Kad šādu tiešu šķēršļu nav un kā atbilde uz fizisko tieksmi notiek saplūšana, kas savukārt pārveidojas emocionālā formā, tad savienības noturība būs atkarīga no radušās harmonijas vai disharmonijas. Laime nepārdomātās laulībās ir tāds pats retums kā veiksme kauliņu spēlē. Diemžēl šāda savienība sastopama ļoti bieži pat starp izglītotiem un gudriem cilvēkiem. Viņi «racionalizē» savas jūtas un dīvainā kārtā idealizē savu jūtu objektu; beigu beigās, apmierinājuši savas fiziskās vēlmes, viņi pēkšņi atklāj, ka saistījušies ar cilvēku, ar kuru sirds, apziņas vai gara prasībās nav nekā kopīga. Un sākas ciešanas. Tāpēc arī, runājot par dvēseļu Karmisko saiti, var teikt, ka tā darbojas līdzīgi jūras viļņiem, ka tikai augsti mācīti adepti spēj iedarboties uz to. Ir neiespējami vadīt, regulēt iepriekšējās dzīvēs radīto cēloņu rezultātus, tomēr var kontrolēt savu reakciju uz to radītajiem nosacījumiem. Tikai nākotnē varēs pilnībā noteikt gribas robežu, jo ātri plūstošajā tagadnē iekustina notikumu cēloņus, ar ko vaigu vaigā sastopas, kad to loks noslēdzas. Agrīnā attīstības stadijā cilvēks bija tuvu dabai, ar to vienots, cieši saistīts, viņam nepiemita tāds gribasspēks, atmiņa un prāts, viņš visur paļāvās uz saviem instinktiem. Saplūšanai Zemākajā plānā ar to pietika. Bet, līdzko sāka parādīties Individualitāte ar savu attieksmi pret evolūciju un visu Kosmosu kopumā, līdzko viņas pilnīgai attīstībai bija nepieciešama savienība, instinkts kļuva slikts sabiedrotais. Šeit Augstākajai būtībai vajadzīgs prāts un garīgā intuīcija. Iedomāsimies cilvēku, kuram nav svešas seksuālās vēlmes, kuram ar pagātni ir kāda noteikta saistība, bet kurš, nevēloties nest tālāk šīs pagātnes važas, alkst atrast sev partneri visaugstākajā plānā. Kā viņš rīkojas? Fiziskajā līmenī saglabā pilnīgu pasivitāti, īpaši kontaktus nemeklējot, tomēr ari nevairās no iespējamām tikšanām, kur varētu rast sev dzīvesbiedru. Zemākā Astrālā plānā kaisle tiek iegrožota, tiek ievērota mērenība un paškontrole, jo, pēc augstākajiem likumiem, dzīvesbiedru neizvēlas, vadoties tikai no kaisles aicinājuma. Trešajā plānā — maigo jūtu sfērā viņš savu pāri plūstošo mīlestību dāvā visiem apkārtējiem; lai vai kādā veidā un no kurienes dzīvesdraugs ierastos, to sagaidītu viņa mīlestība. Pēc tam apziņa jāpaceļ Augstākajā plānā, jāmeditē par visaugstākajiem sava dzīvesbiedra ideāliem, kādus nu vien spēj iztēloties. Rūpīgi pārdomā, iztēlē skaidri iedomājas noteiktu veidolu, to kvēli aicina, līdz dvēsele, kas arī nokļuvusi šajā plānā, izdzird un atsaucas. Jau ilgi pirms sastapšanās Fiziskajā plānā šāda savienība kļūst pamanāma garīgajā dzīvē. Reizēm Fiziskajā plānā savienība nekad nenodibinās, jo harmonija nezūd, dāvājot visu augstākajai dabai piemītošo. Var pat izveidoties savienība starp redzamo un neredzamo. Tieši šādās saskarsmēs savu darbu veic Skolotājs. Tas, kas ir pietiekoši attīstīts, lai to visu izjustu, ir spējīgs arī saņemt visus nepieciešamos norādījumus. Tomēr jābrīdina, ka subjektīvās fantāzijas nedrīkst uzskatīt par objektīviem faktiem. Vislabākais audzinātājs ir lēnprātība un pazemība, kas neļauj uzplaukt augstprātībai, bet visiem iespējamiem līdzekļiem tiecas kalpot un ar pateicību sagaida katru dienu. Tiem, kas pat vienā plānā nespēj sakārtot savu dzīvi, ir neprāts paplašināt apziņu un tā vairot grūtības.
□ □□
Ezoterijas viedoklis par laulību Iepriekšējās nodaļās daudz runāts par dvēseļu saplūšanu, tomēr vārds «laulība» tika lietots reti. Gluži vienkārši «saplūšana (savienība)» un «laulība» ir divi dažādi jēdzieni. «Savienība» nozīmē, ka divi pretējas polaritātes organismi funkcionē tā, ka uz kādu bridi tie ir viena veseluma divas puses, bet «laulība» ir juridisks avots. «Savienība» ir patiess fakts: vai nu cilvēkam ir pāris, vai nav. Turpretī «laulība» ir samērā nestabila nosacītība; tā dažādās valstīs (Anglijā, Turcijā) ir atšķirīga. Ezoterists likumus par laulību aplūko no Karmas viedokļa. Viņa uzdevums ir pamodināt tikai tos spēkus, kas ir harmonijā, saskaņā ar Dievišķajiem likumiem. Ja valsts laulības likumi atšķiras no dabiskajām tiesībām un cilvēks tomēr tos ievēro, cietīs pats, bet neradīsies nekādi iemesli, kas atnestu ļaunumu nākotnē. Turpretī, pārkāpjot sabiedrības likumus un tā gūstot labklājību sev, viņš citos izsauks ciešanas, kas, pēc Karmas likumiem, atgriezīsies pie viņa un palēninās garīgo izaugsmi. Var diskutēt par dažādu valstu laulību likumiem, tomēr jāatzīst, ka tas ir darījums. Bet, ja viena no līgumslēdzēju pusēm nepilda savus pienākumus, tad otra skaitās no tiem atbrīvota. Tomēr teologi diemžēl tā nedomā, un tas savukārt ir pretrunā ar vienlīdzības principiem. Ezoteristi uzskata — ja viens pārkāpj laulību, otram ir vismaz morālas, ja ne juridiskas tiesības uz brīvību. Kaut gan ne tādā mērā, lai nodibinātu nelikumīgas saistības ar trešo personu, jo tā rodas milzīgas ciešanas. Bet vēl lielāku ļaunumu var nodarīt tai dvēselei, kas rastos šādā savienībā, — viņai šai pasaulē nav pajumtes. □ □□
Ezoterijas attieksme pret bērnu Ezoterijā katru jaundzimušo neuzskata par jaunizveidotu dvēseli. Kaut ari sīkais ķermenītis tiešām ir kaut kas pavisam jauns, tomēr individualitāti viņa dvēsele ieguvusi vairākus tūkstošus gadu atpakaļ. Un tieši individualitātes uzkrātā pieredze noteiks jaunās personības raksturīgākās īpašības. Radot labus apstākļus saviem topošajiem bērniem, viņos var iemiesoties augstākā veida dvēsele, jo vecāki ir tie, kas atver šo kanālu, pa kuru ienāk dvēsele. Tā kā ar labu vai ļaunu darbu ikviens iespaido jebkura cilvēka dzīvi, ar ko vien saskaras, tad visi esam iepriekšējo dzīvju likteņa gribas izpildītāji. Ja otram dara labu, tad, pēc cēloņu — seku likumības, arī sevī sēj šādu sēklu, kuru novāks ja ne šajā, tad citā dzīvē. Un gluži tāpat notiek ar ļaunuma asniem. Saviem bērniem pat vislabākie vecāki reizēm var būt kā ciešanu kanāls, kas izpaužas vai nu kā finansiāli sarežģījumi, vai kā kāda iepriekš nezināma, pārmantota kaite. Šādu situāciju ieraudzīt un pareizi novērtēt vecāki var tikai no evolūcijas viedokļa. Jāmāca bērnam attiecīgi uz to reaģēt, lai ļaunumu spētu vērst par labu. Tāpat ari jāatceras, ka ciešanas nav identiskas ļaunumam, ka vērtīgu pieredzi reizēm var iegūt tikai caur sāpēm un pārbaudījumiem. Bet ar visiem līdzekļiem būtu jāatturas no tīšas bērnu radīšanas tajās ģimenēs, kur valda nabadzība, slimības, jo tā vecāki krāj ļaunumu paši priekš sevis. Lūk, kas notiek, kad dvēsele pēc pārdomu laika šķīstītavā un pēc tā stāvokļa, ko pieņemts uzskatīt par paradīzi, gatavojas atkal jaunai iemiesošanai uz Zemes, lai turpinātu tālāko izaugsmi. Kad spermatozoīds savā parastajā fizioloģiskajā veidā atrodas tiešā olšūnas tuvumā, apaugļošanās vai nu notiek, vai nenotiek. Ezoterijā gan nav zināmas likumsakarības, kas nosaka tieši šo procesu. Tomēr tā māca: ja eksistē jau nobriedusi, inkarnācijai sagatavojusies dvēsele, tad tā iekļūs un saplūdīs ar matēriju. Dzimumakta laikā radies virpulis paceļas augstākajos plānos, katra indivīda attiecīgie ķermeņi tiecas saplūst. Tāpēc, ja šādi savienojas divi cilvēki, kuri viens otru idealizē, kuru mīlestībā ir garīgums, virpulis ietieksies augstākajās sfērās. Turpretī, ja šo indivīdu priekšstats par mīlestību aprobežojas tikai ar fizisko baudu, tā saucamais virpulis nepacelsies augstāk par Otro plānu — par dzīvnieciskās kaisles līmeni. Ja divi vēlas tādas dvēseles iemiesošanos, kura brieduma gados kalpotu cilvēcei, kuru nesaistītu pārāk ciešas ģimeniskās mīlestības saites, tad pirms dzimumakta viņiem abiem jāmeditē visaugstākajā plānā, uz kādu vien spējīgi. Šādā stāvoklī jābūt visu dzimumakta laiku, neļaujot apziņai nolaisties līdz tīri fiziskām izjūtām. Caur šādi atvērtu kanālu var inkarnēties īpaša dvēsele, tomēr vecākiem jāatceras, ka turpmāk tā viņiem nekad pilnīgi nepiederēs šā jēdziena vispārpieņemtajā nozīmē. No neglītā pīlēna izveidojas gulbis, un, jo augstāka dvēsele iemiesojusies, jo augstākas prasības pret tās audzinātājiem. Un, ja vecāki attaisnos dāvāto uzticību, atklāsies, ka ari viņiem atvērts ceļš uz augstākajiem plāniem. □ □□
Ezoterijā par abortiem un izsargāšanos no grūtniecības Ezoteristi uzskata, ka katram plānam vispārējā pasaules uzbūvē ir sava nozīme, funkcija. Fiziskajā plānā, dzīvībai izpaužoties caur dzimumorgāniem, tās vienīgais mērķis ir apvalku radīšana jaunām dvēselēm, tāpēc to nedrīkstētu izmantot kaut kādiem citiem, it kā nelietderīgiem nolūkiem. Turpretī, ja Pirmā plāna, tas ir, Fiziskajā ķermenī dzīvības spēks uzkrājas pārpārēm, tad, neradot iespējas noslēgt ķēdi, var izveidoties smagas fiziskas un psihiskas kaites. Un, ja dotajos apstākļos jaunas dvēseles inkarnācija nav vēlama, vislabāk izmantot kontracepciju, nevis apspiest sevī šos dzīvības spēkus. Tie, kam ir visas iespējas veidot veselu ķermeni, bet to nedara egoistisku mērķu vadīti, smagi grēko pret pašu dzīvību, viņu savienībai nav svētības. Pastāvēja divi absolūti pretēji un nepareizi uzskati par dzimumdzīvi: viens, ka vajadzīgi bieži un regulāri dzimumakti; otrs, ka seksuālās aktivitātes nav nemaz nepieciešamas. Bet dzīvībai jāvirzās pa noslēgtu ķēdi ar pozitīvo un negatīvo izpausmes polu, kaut gan ne vienmēr savienojumam jāizpaužas caur dzimumorgāniem; par saskarsmi var būt prāts, gars. Piemēram, ar augstu intelektu apveltīta cilvēka sarakstīta grāmata pamudina radošam darbam, viņa prāts bagātina, papildina. Tā izpaužas kosmiska līmeņa polaritāte. Ar izbrīnu daudzi uzzina, ka baudu dzimumakta laikā sasniedz nevis kādu fizisko reakciju rezultātā, bet gan iekustinot strāvas smalkākos plānos, ko savukārt panāk ar auru saplūšanu. Rodas jautājums, kāpēc tad šādas izjūtas nerodas starp blakussēdētājiem, teiksim, transportā. Lieta tāda, ka, trūkstot atbildes reakcijai — simpātijām —, cauri mūsu aurai neviens netiek. Dzīvības spēku plūsma vienmēr seko tam, kam pievērsta uzmanība, ko ievēro. Ja koncentrēšanās notiek Mentālā plānā, plūsma virzās uz saprātu, bet fiziskais ķermenis paliek mierīgs. Līdzko mūsu domas pievēršas vairošanās orgāniem, drīz vien sajūtam tajos dzīvības spēku pieplūdumu. Tātad, ja nevēlas, lai dzīvības spēki plūstu uz šiem orgāniem, jāizvairās no jebkurām domām par šo mūsu būtības daļu. Viss atkarīgs no domāšanas ierobežošanas, disciplinēšanas, tāpēc tie, kas pilnībā nav apguvuši šo māku, nedrīkst nodarboties ar praktisko okultismu. Un, visbeidzot, īsumā ezoterijas viedoklis par kontracepciju. Vispirms šie līdzekļi tomēr ir labāki nekā nervu darbības traucējumi. Kaut gan par pareizāku būtu jāuzskata domāšanas disciplinēšana, dzīvības spēks jānovirza radošā virzienā. Aborts ir nedzimuša bērna slepkavība, attaisnojams, vienīgi lai glābtu mātes dzīvību. Jāatceras, ka dzīvība sākas ar apaugļošanās brīdi, un, kaut ari sākumā lielums ir mikroskopisks, tomēr saplūdušajās šūnās jau ir dvēsele. Iesākumā tā ar neredzamām saitēm piestiprinās pie apaugļotās olšūnas, bet, kad auglis sāk kustēties, tā atrodas viņā. Personība, kas sākusi savu iemiesošanos, bet tad varmācīgi tiek atrauta atpakaļ sākuma stāvokli, izjūt smagu satricinājumu un ciešanas, nemaz jau nerunājot par velti iztērēto laiku, jo pēc savas būtības dzimšana ir daudz sarežģītāka par nāvi. Kad divi cilvēki uzsāk dzimumaktu, viņi it kā noslēdz līgumu, kurā ar abu palīdzību atļauts iemiesoties jebkurai personībai, ja vien tā to vēlas. Tāpēc, iznīcinot miesisko apvalku, tiek izdarīts smags noziegums, turpretī ar neattaisnotu kontracepcijas lietošanu šie abi cilvēki neizpilda savu pienākumu pret Kungu un Dzīvības Devēju. □ □□
Gadījuma dzimumsakari un pretdabiskās seksuālās izpausmes Ezoterijā ļoti kritiski izturas pret gadījuma dzimumsakariem, jo izprot to sekas Iekšējos plānos. Seksuālo attiecību patiesā vērtība rodas, saplūstot visiem septiņiem cilvēka ķermeņiem vienā veselā, tomēr tam vajadzīga evolūcija, tas sasniedzams tikai ilgstošās kopdzīvēs. Tātad, ja nav uzticības vienam partnerim, nekad netiks sasniegti Augstākie plāni. Parasti par pretdabiskām seksuālām izpausmēm raksta medicīniskā literatūra. Šeit gan jāpiemin, ka, lietojot vēl ari narkotikas, tās ir melnās maģijas sastāvdaļa. No ezoterijas viedokļa seksuālās izlaidības ir divas: dzimumorgānu pretdabiska uzbudināšana, kairināšana un dzimumtieksme starp viena dzimuma pārstāvjiem. Pirmajā gadījumā tiek traumēta nervu sistēma, jo izdalās enerģija, bet trūkst atpakaļplūstošās straumes caur ēterisko dubultnieku, kā bija aprakstīts iepriekšējā nodaļā. Turklāt tā radusies enerģija aizplūst Kosmosā, radot dažādas seksuālās fantāzijas, domformas izveidojas neredzamās pasaules zemākajos līmeņos, tajā var ieaugt jaunie spēki un uzsākt paši savu dzīvi, turklāt saglabājas tajā pašā vietā, kur radušies, un iedarbojas gan uz apkārtējo atmosfēru, gan uz visiem, kas tajā nokļūst un izraisa viņos paaugstinātu juteklību. Kas attiecas uz seksuālo stimulāciju starp diviem viena dzimuma pārstāvjiem, tad tā kopā ar dažādiem rituāliem noder okulto sasniegumu attīstībā. Vēsturnieku un etnogrāfu pētījumi liecina, ka visu rasu un laiku mistērijās, it īpaši pagrimuma brīžos, tādas izdarības tika piekoptas. Šeit tiek ierosinātas divas varenas vienādas plūsmas, un dabīgi, ka atpakaļceļa nav, jo fiziskie apvalki taču ir vienādas polaritātes. Tikpat kaitīga ir arī narkotiku izmantošana gaišredzības sasniegšanai. Protams, darīt var, bet par visu jāmaksā — cilvēks pilnībā atdodas ļaunumam. Mēģinājums kaut vai tikai daļēji pakļauties šo vielu iedarbībai agrāk vai vēlāk izsauks iekšēju diskomfortu, kuram sekos psihes sabrukšana.
Atturība un askētisms No dzimumattiecībām cilvēki atturas triju iemeslu dēļ: 1) viņus apgrūtina iespējamās saistības; 2) sekss viņiem ir pretīgs; 3) askētismā viņi saskata ceļu garīguma sasniegšanai. Pirmajā gadījumā augstākais tiesnesis ir mūsu godaprāts. Mēs ziedojam sevi, lai nekaitētu otram, un tā speram milzīgu soli uz garīgu pilnveidošanos, pat ja šāda rīcība ir kļūdaina. Otrajā variantā jāgriežas pie ārsta, jo nevienam veselam cilvēkam šādas izjūtas nepiemīt. Tas ir kādas slimības simptoms. Jo vienīgais saprātīgais garīgās attīstības stimuls ir veselais saprāts. Kas attiecas uz trešo iemeslu, šeit nepieciešama sīkāka analīze. Teologi diezgan stingri un plaši propagandē, ka pilnīga fiziskā atturība ir galvenais garigās pilnveidošanās nosacījums. Bet dīvaini: ja Dievam ir tīkams tas, kas noliedz viņa paša radīto kārtību, ja jau sekss viņam ir nevēlams, kāpēc tad Dievs to ir radījis? Pat vispieticīgākajā formā pašreizējās attiecības starp dzimumiem atšķiras no tām, kādas pastāvēja laikā, kad Baznīca tikai veidoja un nostiprināja savas tradīcijas. Baznīcas tēvi nosodīja ne jau tīro mīlestību starp vīrieti un sievieti, kur tikai maza daļiņa bija fiziskās kaislības, bet gan tādu dzīvniecisko kaisli, kas izdzēš visu cilvēcisko. Okultisti šo problēmu risinājumu rod mācībā par Septiņiem plāniem, Otrais plāns ir tikpat nozīmīgs kā Septītais. Cilvēks nevar pilnību sasniegt bez ikkatra plāna pilnīgas attīstības. Galvenais jebkāda ļaunuma iemesls ir neproporcionāla attīstība. Veselā saprāta pamatā ir vesels fiziskais un vēlmju ķermenis. Ezoteristi atšķirībā no teologiem apgalvo, ka katram cilvēka aspektam jāattīstās pilnībā, jāpārvalda visas sava organisma funkcijas, tomēr gan vieni, gan otri ir vienisprātis, ka augstākās dzīves dažos aspektos trūkst seksuālās tieksmes. Taču ezoteristi atturas no seksa ne jau tāpēc, ka tas būtu ļaunuma iemiesojums, bet gan tāpēc, ka tur izlietotā enerģija nepieciešama citiem mērķiem. Ezoteriskā askētisma stūrakmens ir enerģijas koncentrēšana, nevis izvairīšanās no ļaunuma. Jo nekas no tā, ko radījis Dievs, nav ļauns, tikai katram ir savs laiks un vieta — tātad arī ļaunumam ir paredzēta vieta vienā vai otrā attīstības fāzē, lai ari cik augsti un cēli būtu mērķi. Ezoterists uzskata: lai tikai cerētu kļūt par pārcilvēku, vispirms jākļūst par cilvēku vārda vistiešākajā nozīmē. Viņa askētisms izpaužas tā, ka savus dzīvības spēkus viņš izmanto tajos plānos, kur tie vajadzīgi, un savukārt apspiež tajās sfērās, kur pašreiz neizjūt to nepieciešamību, bet ne jau tāpēc, ka šo spēku izmantošana būtu ļaunums — nē, gluži vienkārši tie tiktu velti izlietoti. Savu mērķu sasniegšanai tādam cilvēkam nepieciešama tik pilnīga paškontrole, lai nevajadzētu apspiest savas vēlmes, — viņš gluži vienkārši tās neizjutīs. Iekams mērķi nesasniegs, viņš nevarēs valdīt pār Iekšējā plāna spēkiem. Tieši tāpēc šie spēki ir noslēpumā tīti, jo saprāta sfērā doma ir priekšmets, bet garastāvoklis ir vieta.
□ □□ No ezoteriskā viedokļa seksam aplūkoto Septiņu Plānu diapozonā ir daudz lielāka nozīme nekā tā parastā izpratnē. Tas ir enerģijas avots, Dzīvības Spēks, kas darbojas visos Plānos ar milzīgu nozīmi cilvēka pilnīgā attīstībā. Apzinoties seksuālās enerģijas lielās iespējas, to nevar nenovērtēt par augstu. Arvien vairāk cilvēku pievēršas parādību izpratnei no ezoteriskā viedokļa, meklējot patiesos Dvēseles orientierus šajā kataklizmu periodā. Viņi grib atrast cietu pamatu zem kājām pasaulē, kur viss ir tik nedrošs. Jā, patiešām eksistē tāda iespēja, un tā slēpjas katra Dvēselē, savas apziņas un sapratnes paplašināšanā, lai spētu izprast to, kas līdz šim bija nepieejams un svešs. Ar šādu attieksmi cilvēks iegūt it kā paplašinātu redzi, atbrīvojas no aizspriedumiem, kurus rada viņa pieci maņu orgāni. Viņa atmiņa iesniedzas laikā, kad viņš vēl nebija piedzimis, bet viņa cerības aizlido aiz fiziskās nāves robežas. Tas veido cilvēku kā harmonisku Visuma būtni.
II daļa Savstarpējo attiecību cēlums Ievads Nevar būt nekādu iebildumu, ja vīrietis meklē ideālu sievieti — sievu, pat ja ideāls ir tikai fiziski pievilcīgs. Tomēr īsti pareizi nav, ja cilvēks steidz apprecēties, akli sekojot dabas aicinājumam, nevis mierīgi, nesteidzoties meklē dzīves draugu, kurš atbilstu gan viņa garīgajām, gan fiziskajām vēlmēm. Vēl vairāk — prasme kontrolēt savu seksualitāti ir svarīga gan laulībā, gan vientulībā. Fiziskā ķermeņa instinkti, kas saista ar dzīvnieku pasauli, nedrīkst būt valdošie — ne jau mēs piederam savam ķermenim, bet gan ķermenis pieder mums, tam jākalpo saprāta mērķiem, nevis tieksmēm. Vīrieša traģēdija — pakļauties vēlmju vilnim tad, kad viņa augstākais «Es» tam pretojas. Sievietēm problēmas, kas saistītas ar seksuālo atturību, nav tik aktuālas. Ja, mēģinot atšķetināt seksuālās problēmas, tiek zaudēta kaut vai viena cilvēka dvēsele, tad risināšana nav pareiza. Viens ceļš noved pie otras personības sabrukuma. Ir gan ari otrs variants, kas paredz pašu personības sabrukumu. Pastāvot šādai izvēlei, labāk pašam ciest nekā pakļaut ciešanām otru cilvēku. Šajā darbā aprakstītā seksualitātes kontroles metode ir pārbaudīta gan klīnikā, gan privātpraksē. □ □□
mūsu attieksme pret seksu Pret seksu jāizturas kā pret Dievišķās Dzīvības plūsmas parādīšanos caur mūsu organisma kanāliem: tas nepieder mums, tātad nevar tikt izmantots mūsu personīgo vēlmju apmierināšanai. To mums ir uzticējusi cilvēce, vēl nedzimušās paaudzes, kurām ir tiesības izmantot šīs Dievišķās Uzticēšanās augļus. Tas nepieder mums, tas pieder visai cilvēcei — tāda ir abu dzimumu savstarpējās iedarbības būtība, seksuāla spēka pareiza izmantošana. Tas, ka sekss sniedz apmierinājumu, ir tikai nejaušība, ko paredzējusi Daba, lai sasniegtu īsteno mērķi. It visos laikmetos cilvēks instinktīvi jūt, ka pareizi seksuālais spēks tiek izmantots tikai dzimtas turpināšanā, tikai tad tas iegūst garīgu spēku. Visos citos gadījumos tas sevi izsmeļ. Cilvēkam ir tiesības pašam atbildēt par savu dzīvi. Tomēr seksuālajās attiecībās būtu jāņem vērā arī iespējamās trešās personas — bērna — tiesības un labklājība. Ļauni un cietsirdīgi ir ievest bērnu pasaulē, kur viņam nav māju. □ □□
Dzimuminstinkta mērķis Lai seksuālos spēkus regulētu, vadītu, precīzi jāizprot to daba, turklāt ne vien no fiziskā viedokļa. Jo saprāts un ķermenis viens uz otru savstarpēji iedarbojas, bet iztēlei dzimumdzīvē ir tāda pati nozīme kā iekšējās sekrēcijas dziedzeriem. Vispirms jautā sev: «Ko Daba grib sasniegt? Kāds ir tās mērķis?» — un tikai tas ir jebkuras darbības pamatā. Var ari sekot cēloņu seku likumībai: «Kāds ir Dieva mērķis, ko viņš vēlas ar Dabas starpniecību sasniegt?» Daba strādā, darbojas ne jau ar atsevišķām būtnēm, bet gan ar visu sugu kopumā, un tikai tad, kad dzīvība sasniegusi augstu attīstības pakāpi, sāk izpausties atsevišķa indivīda nozīmīgums. Dzīvību var iedomāties kā caur neskaitāmiem organismiem caurplūstošu straumi, kas atspoguļojas kā vareni, fundamentāli instinkti. Un jāsaprot galvenais: instinkti domāti nevis atsevišķa indivīda, bet gan populācijas saglabāšanai. Lūk, kāpēc cilvēki izmisīgi cenšas izdzīvot tādos apstākļos, kad — pēc loģikas — viņiem labāk būtu nomirt. Tāpat ari tiek strikti aizliegtas atsevišķu indivīdu it kā tiesības indēt sevi ar narkotikām: saglabājot katra atsevišķa indivīda personību, cilvēce saglabā pati sevi. Tieši tāpat ir ari vairošanās instinktu. Iedomāsimies, ka seksuālā enerģija nepieder mums, bet gan cilvēcei, mēs tikai drīkstam to izmantot. Tātad izmantot to miesiskām baudām, personīgām iegribām ir tas pats, kas piesavināties mums uzticētos līdzekļus. Jo to dividendes pieder nākotnes rasei. Padomāsim, kā šo Dieva dāvanu saglabāt tīru un svētu. □ □□ Seksuālo impulsu kontroles stratēģija un seksuālo spēku vadīšana Vairums cilvēku savus seksuālos impulsus cenšas kontrolēt tikai ar gribasspēku. Bet ir kāda vienkāršāka metode, kurā gribasspēks ir tikai sastāvdaļa. Līdzko apziņā rodas seksuālas ainas, dzimumorgānos sākas pārmaiņas: palielinās asiņu pieplūdums, sāk izpausties dzimumaktivitāte. Sēklas šķidruma noplūšana notiek tikai pēc asiņu pārpilnības dzimumorgānos. Tātad tas ir rezultāts tai informācijai, ko saņem pa nervu ķēdīti. Lai regulētu seksuālo tieksmi, jāiemācās kontrolēt primāro nervu impulsu, kas rada dzimumorgānos šo asins pieplūdumu. Pats impulss var rasties gan kā fantāzijas auglis, gan kā atbildes reakcija uz ārēju kairinājumu. Ideja pastiprina sajūtas, un tās savukārt atkal stimulē ideju, nervu impulss vairākkārt noiet šo ceļu, līdz notiek enerģētiskais sprādziens — orgasms. Tāpēc, lai apturētu nevēlamu seksuālo izpausmi, jāpārrauj iepriekšminētā ķēde. Vispirms—jāizslēdz jebkādi ārēji kairinājumi: pārāk ciešs apģērbs, it īpaši pubertātes vecumā; mīksta, silta guļasvieta; ari pārpildīts urīnpūslis, sevišķi guļot. Savā ziņā stimulators ir ari gaļas produkti, kaut gan visvarenākais seksuālais stimulators ir alkohols. Seksuālie tēli var rasties spontāni vai ari pēc seksuāla rakstura literatūras izlasīšanas, filmu noskatīšanās, kā ari sarunās ar tādu indivīdu, kuram galvenais ir seksuāli notikumi. Lūk, metode, ar kuras palīdzību var iemācīties iznīcināt seksuālās fantāzijas: atklāti aplūko iedomu attēlu, bet pēc tam iedomājas, kā tas sašķīst tūkstoš gabaliņos. Un tā vietā, brīvi improvizējot, pacenšas izveidot tādu domu tēlu, kas simbolizē attiecību skaidrību un tīrību, piemēram, sniegbaltu liliju, ziedošu ābeli u.tml. Šāda veida vingrinājumus var izmantot pašaizsardzībā, ja sliktas domas traucē miegu: iedomājas, ka atrodas uz vientuļas salas sudrabainas jūras vidū, kur neviena slikta doma netiek klāt, vai ari ka gultas galos stāv divi Sargeņģeļi, kas ar ugunīgu zobenu ap gultu apvelk loku un visu nakti ir nomodā. Pēc tam iedomājas, ka uz krūtīm ir balts krustiņš un krēslas puse nu nekādi netiks klāt. Iztēli vienmēr cenšas uzveikt ar tās līdzekļiem — vienu tēlu nomainot ar citu.
Jāapzinās, ka seksuālās reakcijas pēc kāda laika pašas pārtraucas. Tomēr, pielietojot turpmāk aprakstīto mentālo metodi, varēs šo enerģiju, kas radusies nevēlamās seksuālās izpausmēs, pārvērst nervu impulsos un novirzīt citiem mērķiem: līdzko sajūt seksuālo impulsu, koncentrējas uz mugurkaula lejasdaļu, jo tieši tur atrodas nervi, kas atbild par dzimumorgānu funkcionēšanu. Tad saka: «No manas zemapziņas ir pacēlies Dievišķais spēks, es valdu pār to un izmantošu šo enerģiju, lai kalpotu Viņam.» Ja nav īsti ticīgie, šo spēku var izmantot tīri labdarīgiem mērķiem, bet nekādā ziņā kaut kam savtīgam. Vienmēr domā par to, ko grib izdarīt, nevis par to, no kā vēlas izvairīties. Pēc tam iedomājas mugurkaulu kā cauruli, ko aptver paša roka. Tad ar šo iedomāto roku no lejas uz augšu sāk masēt. Ja kādā vietā ir nosprostojums, ar pirkstu palīdzību to izspiež laukā. Šāda iedomāta darbība jāveic, līdz seksuālās fantāzijas izzūd. Un atklāsies, ka visgrūtāk darboties lejasdaļā, tur būs vislielākā pretestība. Sasniedzot galvas smadzenes, šo enerģiju virza uz pieres daivu. Iedomājas, ka pieres vidū atveras trešā acs, caur kuru domās aplūko pasauli it kā no liela augstuma, no malas, neieinteresēti. Tad iedomājas kādu labdarības kustību, uz ko fokusē šo izplūstošo enerģiju. Katrā ziņā šis paņēmiens nekaitē nevienam grūti pat nošķirt, kur ir tās īstenā vērtība: vai tur, ka tā novērš uzmanību no seksuālām dziņām, vai arī tur, ka vienlaikus rodas cita veida pozitīvā enerģija, kas var paveikt daudz laba. Nekas gan arī nenotiks, ja šādi paceltā enerģija netiks izmantota iepriekš aprakstītajā veidā, tikai pēc kāda brīža seksuālā iekāre atkal atjaunosies. Šī atjaunošanās notiks ar mazāku intensivitāti un ar iepriekšminētās metodes pielietojumu divas trīs reizes, seksuālā dziņa pat nodzisīs. Tā ir it kā dzimumdziņas iemidzināšana līdz laikam, kamēr rodas nepieciešamības to aktivizēt. □ □□
Par dzīvības spēku sublimāciju Dievišķo Dzīvības Spēku iedomājas kā enerģētisko plūsmu pa jebkura organisma iekšējiem kanāliem, kas iedarbina vissīkāko tā daļiņu. Smadzenēs rodas Mentālā enerģija — dzimst grandiozi plāni, cēlas domas; muskuļos tā izpaužas kā Fiziskā enerģija. Un to nevajag aizmirst arī tad, ja sastopas ar seksuālām pārmērībām. Netīrumi — tās ir vielas, kas nav īstajā vietā. Par smilšmālu uz lauka fermeris saka: «Brīnišķīga augsne!» Bet, līdzko tas nokļūst uz paklāja istabā, sieva iesaucas: «Atkal netīrumi!» Tas pats ir arī ar seksu. Dzīvības Spēks no garīgās sākotnes kļūst par ideju, pēc tam par jūtām, emocijām, beigu beigās par sajūtām dzimumorgānos. Līdzīgas fāzes var novērot ari dabā: vienšūnu, vienkāršākajos organismos vairošanās ir tīri mehāniska darbība; starp mugurkaulniekiem parādās jūtas, bet tikai starp cilvēkiem izpaužas domas. Ikkatram no mums sekss ir sajūtu, emociju un domu apvienojums. Jau minējām, ka dzīvības spēki pieder sabiedrībai, nevis atsevišķam indivīdam, tātad tiem neatkarīgi no izvēlētā mērķa tur arī jāatgriežas. Ja sabiedrībai nav iespējams kalpot, audzinot jaunu ķermeni, kas tālāk sevī nesīs cilvēces dzīvību, tad jākalpo kaut vai sabiedrības sociālajām vajadzībām. Starp citu, to neiedomājamo radošo enerģiju, kas pamudina uz saplūšanu, nekad nedrīkst atdalīt no tikpat dievišķām līdzcietības jūtām, kas liek audzināt un sargāt šādas saplūšanas bezpalīdzīgo augli. Ja tomēr nav bērnu ar miesu un asinīm, tādi nepieciešami gara — pretējā gadījumā nav iespējams izvairīties no ciešanām. Var jau būt, ka kādam radīsies jautājums, ko darīt cilvēkam, kas tik tikko savelk galus un kam nav nekādu iespēju iesaistīties sociālā darbībā. Ļoti vienkārši — lai tāda būtne vienmēr tiecas palīdzēt kādam, jebkurai dzīvai radībai, kaut vai pasniedzot glāzi ūdens un tā izlejot pār otru savu nepieprasīto mīlestību. Laikā, kad cilvēki par izdzīvošanu cīnījās ar plēsīgiem zvēriem, bija nepieciešams, lai dzimtu daudz pēcnācēju, kas spētu aizvietot bojā gājušos. Turpretī, kad parādījās pārapdzīvotības problēma, cilvēku skaita regulācijai daba izmantoja epidēmijas. Bet tagad, kad epidēmijas var ierobežot un likvidēt, cilvēku skaita regulācijā pirmajā vietā izvirzās kari. Tāpat jau ievērots, ka palielinās dažāda rakstura sociālo organizāciju skaits, it īpaši tādu, kurās izpaužas mīlestība uz Dievu. Un parasti šādu grupu vadītāji ir vientuļi, bez bērniem un šo darbu veic brīvprātīgi. Pašreiz galvenais ir nevis bērnu skaits, bet gan to kvalitāte. Jebkurš darbs cilvēka cēluma un labestības attīstīšanā sniedz savu ieguldījumu nācijas dzīvē, to var uzlūkot kā pilnvērtīgu vecāku pienākumu aizvietotāju. Turpretī jebkura darbība, saistīta tikai ar pašcildināšanu un egoistiskiem mērķiem, ieslēdz dzīvības spēkus egoistiskā lokā, neatrisina seksuālās problēmas. □ □□
Augstākās būtības radīšana Izmantojot seksuālos spēkus tikai savas personības ietvaros, var attīstīties izteikts egoisms. Turpretī, ja cilvēkam izdodas dzīvības spēkus noturēt augstākajās sfērās, tie izpaužas visbrīnišķīgākajā veidā, dod viņam tās sevišķās magnētiskās īpašības, kādas ļoti reti sastopamas un kuras nevar nepamanīt. Šie cilvēki reti žēlosies par vientulību, no viņiem izplūdis tāda mīlestība, ka jebkurš būs laimīgs, atrodoties viņu tuvumā. Tātad, ja vēlas dzīvības spēkus ievirzīt jaunā, no dabīgās atšķirīgā gultnē, būs jāizpilda vairāki garīgi vingrinājumi. Tie jāveic katru dienu tūlīt pēc pamošanās. Iesākumā ļauj domām kādu bridi mierīgi atrasties dzīvnieciskajos centros (mugurkaulāja lejasdaļā). Pēc tam ātri paceļas uz domāšanas centriem pieres daivās un saka: «Savus dzīvības spēkus veltu kalpošanai Dievam caur kalpošanu cilvēkiem.» Pēc tam cilvēks iedomājas kādu īpašību, kas viņam, pēc paša uzskata, nepiemīt, un virza enerģiju tās attīstīšanai un nostiprināšanai, lai labāk sagatavotos kalpošanai. Tomēr, mainot enerģiju uz radošajiem smadzeņu centriem, jāorientējas uz to, ka savas spējas jāizlieto cilvēces labā, pretējā gadījumā draud saslimšana ar pārmērīgu godkārību. Tas nenozīmē, ka jāpamet novārtā savs dienišķais darbs, bet to gan tiešām nozīmē, ka dzīves garam ir jāmainās, ka noteiktai enerģijas daļai jāizplūst uz āru, tā padarot labāku un laimīgāku apkārtējo pasauli priekš citiem, pat priekš tiem, ko nekad neesam satikuši un ari nesatiksim, turklāt negaidot nekādu atalgojumu vai pateicību, gluži vienkārši tikai tāpēc, lai pasaulē būtu vairāk laimes. □ □□
Saturs KĀ VIETAS UN LIETAS IETEKMĒ DZĪVI Priekšvārds………………………………………………………………………………… 3 Ievads……………………………………………………………………………………….. 5 Neredzams, bet ļoti bīstams………………………………………………………….. 7 Kur celt māju……………………………………………………………………………. 11 Mānīgais mājīgums……………………………………………………………………. 14 Māja un dzīvoklis kā ģimenes svētnīca…………………………………………. 18 Kā novērst bīstamību…………………………………………………………………. 22 Kur gribas atgriezties………………………………………………………………….. 24 Ja vēlies būt skaista……………………………………………………………………. 25 Sakņu un augļu dārzā…………………………………………………………………. 28 Detektivstāsti izdzīves……………………………………………………. i……….. 29 Likumi, kurus nezinām………………………………………………………………. 35 Vai bēms būs laimīgs…………………………………………………………………. 41 Ja ģimenē slimnieks…………………………………………………………………… 43 Kā pasargāties no nolādējuma un lāsta………………………………………….. 44 Vai cilvēks var sevi pasargāt no nolādējuma………………………………….. 45 Kā mēs ēdam……………………………………………………………………………. 46 Ar labo pret ļauno……………………………………………………………………… 47 MĪLESTĪBAS UN LAULĪBAS EZOTERISKĀ BŪTĪBA Priekšvārds………………………………………………………………………………. 48 Ievads……………………………………………………………………………………… 49 I. Laulība mūsdienās………………………………………………………………….. 50 Matērijas rašanās………………………………………………………………………. 51 Seksa ezoteriskā koncepcija………………………………………………………… 52 Vīrišķās un sievišķās sākotnes ezoteriskā koncepcija……………………… 53 Savstarpējā iedarbība staip pozitīvo un negatīvo katrā plānā…………….. 54 Polaritāte organismā…………………………………………………………………… 58 Polaritāte grupas iekšienē……………………………………………………………. 61 Ideāla laulība…………………………………………………………………………….. 63 Vienotības likumi katrā plānā………………………………………………………. 66 Ezoterija par «dvēselēm — dvīņiem»……………………………………………. 69 Dvēseļu saišu veidi……………………………………………………………………. 71 Kā dvēsele sameklē savu pāri……………………………………………………… 76 Ezoterijas viedoklis par laulību…………………………… ……………………… 78 Ezoterijas attieksme pret bērnu……………………………………………………. 79 Ezoterija par abortiem un izsargāšanās no grūtniecības……………………. 81 Gadījuma dzimumsakari un pretdabiskās seksuālās izpausmes………… 83 Atturība un askētisms……………………………………………………… :……….. 84 II. Savstarpējo attiecību cēlums…………………………………………………… 87 Mūsu attieksme pret seksu………………………………………………………….. 88 Dzimuminstinkta mērķis…………………………………………………………….. 88 Seksuālo impulsu kontroles stratēģija un seksuālo spēku vadīšana…89 Par dzīvības spēku sublimāciju……………………………………………………. 92
Augstākās būtības radīšana…………………………………………………………. 93