Latvija

KĀPĒC

«VIENOTĪBA» TIK ĻOTI GRIB PALIKT PIE VARAS?

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

1000 latu mēnesī par «prezentāciju», «pārstāvniecību» un «darbu pie koncepcijas»

Kā Rīgas mēra kandidātei Ēlertei izdevās tikt pie iespaidīgās algas no nodokļu maksātāju kabatas

K

ad atklātībā nāca viņas partijas biedra Dzintara Zaķa mahinācijas ar auto iegādi un nodokļu nomaksu, Vienotības pārstāve Sarmīte Ēlerte publiski paziņoja, ka viņas kolēģis, „kurš ir lāga cilvēks, notikušo izskaidros sabiedrībai atbilstoši labas politikas ētikas standartiem”. Tagad, kad Sarmīte Ēlerte jau ir Vienotības Rīgas domes priekšsēdētāja amata kandidāte, viņa „labas politikas ētikas standartus” piemirsusi un neparko negrib paskaidrot – kādā veidā viņai pat ministra ārštata padomnieces amatā izdevies no nodokļu maksātāju kabatas izvilināt aptuveni 1000 latu mēnešalgu. „Interešu pārstāvniecība”, „darbs pie koncepcijas”, „kampaņas izstrāde”, „pamatnostādņu prezentācija”, – kā rāda ikmēneša atskaites, ko Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte iesniegusi Kultūras ministrijā, lielākoties par šādiem darbiem viņa kā kultūras ministres ārštata padomniece līdz pat pagājušā gada maijam ik mēnesi saņēmusi aptuveni 1000 latu mēnešalgu.

Pie sekmīgi veiktajiem pienākumiem Vienotības pārstāve pieskaitījusi pat uzstāšanos Latvijas radio, savukārt vienu un to pašu referātu vienā un tajā pašā konferencē kā savu labo darbu ierakstījusi divus mēnešus pēc kārtas.

Līdz šim Latvijas politiskajā vidē ārštata padomnieka amats tradicionāli ir ticis uzskatīts par posteni, kas tiek pildīts sabiedriskā kārtā – bez algas noteikšanas konkrētajam ārštata padomniekam. Taču, kā izrādās, S. Ēlertei, kas iepriekš pati bija ieņēmusi kultūras ministra posteni, ir izdevies attiecībā uz sevi šo tradīciju mainīt: viņas bijušās valsts amatpersonas

deklarācija apliecina – no pagājušā gada sākuma līdz 14. maijam, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende viņu atlaida, S. Ēlerte algā Kultūras ministrijā saņēmusi 4249 latus.

Kultūras ministrija skaidro, ka šāda atlīdzība S. Ēlertei „par ārštata konsultatīvā darbinieka uzdevumu izpildi” noteikta 2011. gada 8. novembrī. Tagadējās mēra amata funkcijas saskaņā ar šo līgumu bijušas, maigi izsakoties, ne visai konkrētas – izstrādāt priekšlikumus valsts integrācijas politikas ieviešanai, konsultēt ministru par valsts integrācijas politikas izstrādāšanas un īstenošanas jautājumiem, piedalīties politikas dokumentu sabiedrības integrācijas jomā sagatavošanā, kā arī izpildīt ministres norādījumus.

S. Ēlertes noslodze darba stundās nav tikusi mērīta, toties viņai bijis pienākums iesniegt ministrei ikmēneša atskaiti par uzdoto uzdevumu izpildi.

Tas arī ticis darīts, un šīs atskaites rāda gan to, ka pie paveiktajiem darbiem Vienotības pārstāve brīvi pieskaitījusi arī tādus, kuri nemaz nav norādīti viņas darba pienākumos

un kuriem ar viņas darba sfēru nebūtu nekāda sakara, gan to, ka vieni un tie paši darbi norādīti vairākus mēnešus pēc kārtas, gan pat to, ka, ja ticēt S. Ēlertes atskaitēm, vienu un to pašu referātu viņa vienā un tajā pašā konferencē nolasījusi divus mēnešus pēc kārtas.

Lai gan līgumā kā S. Ēlertes darbības sfēra norādīta tikai un vienīgi integrācijas politikas un sabiedrisko mediju jautājumu joma, jau pagājušā gada novembrī viņa ministrei ziņojusi, ka algu pelnījusi gan par darbu pie valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas, gan par „pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvniecību diskusijā ar KNAB par NVO – ziedojumu saņēmēju darbības regulāciju”, gan pat par „līdzdalību seminārā par radošo industriju attīstību Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā”.

Ja ticēt S. Ēlertes atskaitēm, viņas faktiski vislielākās rūpes visā padomnieces darba laikā izpelnījusies Lestenes baznīca. Pirmajā darbības mēnesī atskaitoties par „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju, mediju kampaņas izstrādi, mediju iesaisti”, līdz pat savai atlaišanai pusgadu vēlāk S. Ēlerte līdz ar „citiem uzdevumiem” ik mēnesi atskaitē nav kautrējusies ierakstīt arī „Lestenes baznīcas interjera atjaunošanas kampaņas koordināciju”.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Savukārt gan laika posmā no 2012.gada 1.aprīļa līdz 2012.gada 30. aprīlim, gan laika posmā no 2012.gada 1.maija līdz 2012.gada 14.maijam (šajā dienā kultūras ministre S. Ēlerti atlaida no darba), kā izriet no atskaitēm, dīvainā kārtā paveikusi vienu un to pašu – abās atskaitēs minēts „Referāts „Sašķeltā sociālā atmiņa un muzeji kā integrācijas resurss’’ starptautiskajā konferencē „Starpkultūru dialoga un sociālās integrācijas iespējas muzejos””.

Interesanti, ka Vienotības pārstāve S. Ēlerte, kas attiecībā uz citiem vienmēr ir skaļi un uzstājīgi pieprasījusi ētikas normu ievērošanu un atbildību par nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu, tagad neparko nevēlas ne sniegt komentārus par šīm atskaitēm un tajās minēto, ne arī paskaidrot – ar kādiem argumentiem viņai izdevās panākt algas piešķiršanu ārštata padomnieka postenī un vai viņa šāda atalgojuma saņemšanu šādā postenī uzskata par lietderīgu un pamatotu.

Tāpat interesanti, ka pēc atlaišanas no darba S. Ēlerte nemaz nav gribējusi iesniegt amatpersonas deklarāciju.

Ar lietām, kas nav bijušas saistītas ar līgumā noteiktajiem pienākumiem, S. Ēlerte nodarbojusies arī pēcāk – un tāpat tās minējusi kā pamatojumu ievērojamās algas saņemšanai.

Beigu beigās iesniegtajā dokumentā īpaši norādīts: „Tā kā turpinu pildīt Ministru prezidenta ārštata padomnieces pienākumus, uzskatīju, ka tādēļ turpinu būt valsts amatpersona, un man nav jāsniedz deklarācija, beidzot darba attiecības Kultūras ministrijā.” Pagaidām nav ziņu, vai Ēlertei izdevies kādu atalgojumu iztirgot arī no Ministru prezidenta.

To vidū ir gan „sadarbības plānošana ar LU sociālās atmiņas pētniekiem”, gan „līdzdalība Tabakas fabrikas attīstības dienas konferencē”, gan „sadarbības memoranda ar LU Sociālās atmiņas centru sagatavošana”, gan faktiski nepārtraukts „darbs pie Koncepcijas par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedojumu politikas uzlabošanu sadarbībā ar Finanšu ministriju”.

Jāpiebilst, ka S. Ēlertei minētie 1000 latu nebūt nebija dzīvības un nāves jautājums: reizē ar četriem nekustamajiem īpašumiem un 2010. izlaiduma Audi viņai ir arī vairāk nekā 56 tūkstoši eiro, kas noguldīti bankās, bet Citadele Asset Management vērtspapīros viņai ieguldīti vairāk nekā 516 tūkstoši latu, kas saņemti par savulaik „prihvatizētās” Dienas akcijām.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

1400

Kā «Vienotības» labklājības ministres vīrs tika pie latu pensijas?

Ar saviem izteikumiem par „padomjlaiku pensionāriem” plašu ievērību guvušās labklājības ministres, Vienotības pārstāves Ilzes Viņķeles vīrs, 1952. gadā dzimušais Juris Viņķelis jau kopš 2009. gada beigām sācis saņemt pensiju, kuras apjoms pērn ir bijis virs tūkstoš latiem mēnesī. Kā rāda publiski pieejamie dati, būtisku daļu šīs pensijas ministres vīrs sapelnījis, ieņemot veselu virkni politisku amatu Rīgas pašvaldības uzņēmumos, no kuriem nācās atvadīties, zaudējot varu galvaspilsētas domē.

Kā rāda pašreizējā Rīgas domes deputāta J. Viņķeļa amatpersonas deklarācija, pensiju viņš sācis saņemt jau 2009. gada beigās, tad būdams vēl tikai 57 gadus vecs. Turklāt pensijas apjomi ir bijuši, maigi izsakoties, ievērojami, atpaliekot gandrīz vai tikai no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rekordpensijas.

2009. gadā J. Viņķeļa ikmēneša pensijas apmēri nav precīzi nosakāmi, jo viņa amatpersonas deklarācijā norādīts tikai tas, ka reizē ar 16 tūkstošiem latu Rīgas pašvaldības maksātā algā un 521 lata pabalstu no Aizsardzības ministrijas viņš pensijā saņēmis 2930 latus. Taču viņa amatpersonas deklarācija nav par pilnu 2009. gadu.

Toties jau 2010. gadā kopā tagadējās labklājības ministres pensijā saņēmis jau iespaidīgu summu – 17 313 latus jeb vidēji 1442 latus mēnesī. Savukārt 2011. gadā saņemtās pensijas apjomi bijuši mazāki, taču vienalga ievērojami – 13 510 latu vai vidēji 1125 lati mēnesī.

Interesanti, ka pensionārs J. Viņķelis „daļēji” atbilst savas dzīvesbiedres – Vienotības pārstāves paziņojumam intervijā žurnālam Playboy par pensionāriem, kas nāk vēl no padomju laikiem, un par to, ka „visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši”.

Ko īsti „Vienotība” domā par pensionāriem? Kuram ticēt – Dombrovskim vai Viņķelei?

Valdis Dombrovskis (LETA):

„Pensionāri Latvijā netiks šķiroti pēc tā, vai viņi strādājuši bijušās PSRS laikā vai pēc neatkarības atjaunošanas. Lai nenotiktu šāda pensionāru šķirošana, Latvijā pastāv pensiju piemaksu sistēma, kura primāri ir vērsta uz pensionāriem, kuri lielāko darba stāžu ieguvuši Padomju Savienības laikā.”

Ilze Viņķele (Playboy):

„Viņi, kas nāk no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās, un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši un tā nemaz nav atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība diemžēl ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules un viņu devumu citai valstij nevar adekvāti novērtēt šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši.”

Taču labklājības ministres vīrs pretēji viņa dzīvesbiedres norātajiem pensionāriem ir spējis nodrošināt sev Latvijas apstākļiem iespaidīgu pensiju, kas vairāk nekā pieckārt pārsniedz vidējās pensijas līmeni, turklāt devies pensijā ievērojami ātrāk par oficiālo pensionēšanās vecumu.

Atsaucoties uz aicinājumu „sniegt īsu, bet pietiekamu skaidrojumu par savas tiešām pietiekami apjomīgās pensijas izcelsmi un pamatojumu”, J. Viņķelis sniedz vienīgi šādu skaidrojumu: “Mana pensija aprēķināta pēc manis veiktajām iemaksām sociālajā apdrošināšanas fondā – atbilstoši LR normatīvajiem aktiem. Man ir vairāk kā 40 gadu darba stāžs, no kuriem gandrīz puse ir veidojusies pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.”

Neko sīkāk par pensijas apmēru un tā izmaiņām J. Viņķelis paskaidrot nevēlas, vienīgi piebilst, ka piecus gadus pirms noteiktā vecuma pensijas vecuma sasniegšanas pensionēties labklājības ministres vīram ļāvis fakts, ka viņam piešķirts “nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss par politieslodzījuma laiku padomju režīma cietumā”.

J. Viņķeļa attiecības ar padomju sistēmu būtu atsevišķa pētījuma vērtas, taču nekādu šaubu nav par iemesliem, kuru dēļ viņš nevēlas sīkāk iedziļināties saņemamās pensijas apmēros un ziņās par tām darbavietām, kurās saņemtā alga Vienotības ministres vīram ļāvusi tagad pensijā saņemt 11001400 latus ik mēnesi.

Patiesībā J. Viņķelis par iespaidīgo pensiju var pateikties tieši tam, ka ilgus gadus ir pildījis plaša profila politiskā pārstāvja funkcijas, iegūstot ļoti labi apmaksātas vietas arī lielāko Latvijas valsts uzņēmumu politiskajās padomēs, kas vienmēr ir tikušas uzskatītas par „partiju barotavu”.

Papētot Lursoft datu bāzes, izrādās, ka J. Viņķelis ir bijis spējīgs vienlaikus ieņemt politiskus amatus veselā virknē, piemēram, Rīgas pašvaldības uzņēmumu, tādējādi faktiski Rīgas iedzīvotāji ir bijuši tie, kas ar saviem maksājumiem ir rūpējušies par politiskā uzrauga nākotnes pensiju.

Tikmēr tagad Viņķeļu ģimene šiem iedzīvotājiem stāsta, kā „visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši”.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Arī – „slaucot” Rīgas pašvaldības uzņēmumus

Lūk, kā Lursoft datu bāzēs izskatās J. Viņķeļa būtiskākās un ienesīgākās darbavietas, kas tad arī viņam sagādājušas iespaidīgo pensiju: Rīgas pašvaldības SIA Mežciema namsaimnieks – padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības SIA Valdemāra nami – padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības SIA Juglas nami – padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības SIA Juglas nami – padomes priekšsēdētājs Rīgas pašvaldības SIA Purvciema nami – padomes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pašvaldības SIA Valdemāra nami – padomes loceklis Valsts akciju sabiedrība Starptautiskā lidosta Rīga – amats nav minēts Valsts akciju sabiedrība Latvenergo – amats nav minēts Valsts akciju sabiedrība Valsts informācijas tīkla aģentūra – pilnvarnieks Valsts akciju sabiedrība Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra – pilnvarnieks Akciju sabiedrība Latvijas Gāze – amats nav minēts Valsts akciju sabiedrība Valsts zāļu aģentūra – priekšsēdētājs

Lūk, kādos amatos strādājot, Vienotības labklājības ministres vīrs ticis pie savas 1400 latu pensijas, – kā redzams, ārpus politiskiem valsts un pašvaldības amatiem viņš iztiku pelnīt jau sen nav vēlējies.

2002. gads:

Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra” Alga 2880.00 LVL Akciju sabiedrība “Latvenergo” Alga 5300.00 LVL Veselības norēķinu centrs Alga 2450.00 LVL

2003. gads:

Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra” Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta „Rīga””

2004. gads:

Valsts aģentūra „Sabiedrības veselības aģentūra”

Alga Alga

4195.00 LVL 5447.00 LVL

Alga

5626.00 LVL

2005. gads:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija Alga 9803.81 LVL Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” Alga 939.15 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mežciema namsaimnieks” Alga 789.46 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema nami” Alga 972.85 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valdemāra nami” Alga 664.45 LVL

2006. gads:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija Alga 14068.07 LVL Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” Alga 1954.28 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mežciema namsaimnieks” Alga 1260.00 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema nami” Alga 1610.00 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valdemāra nami” Alga 1164.00 LVL

2007. gads:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija Alga 25817.97 LVL Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” Alga 2951.28 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mežciema namsaimnieks” Alga 1609.89 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema nami” Alga 2183.57 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valdemāra nami” Alga 1376.00 LVL

2008. gads:

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirekcija Alga 22896.19 LVL Rīgas pašvaldības SIA “Juglas nami” Alga 1606.86 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Mežciema namsaimnieks” Alga 759.00 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Purvciema nami” Alga 1124.21 LVL Rīgas pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Valdemāra nami” Alga 900.00 LVL

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Āboltiņas vīra bizness

bankrotējis

nepieciešams tikt pie valsts „barotavas”?

,

Kļuvis skaidrāks, kāpēc jau ilgāku laiku Saeimā un valdībā visdažādākajos veidos tiek mēģināts „izstumt” noteikumus, kas dotu būtisku finansiālo labumu Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas vīra Jāņa Āboltiņa vadītajai Latvijas Autopārvadātāju asociācijai Latvijas Auto. Izrādās, ka savā privātbiznesā, netiekot pie valsts finansēm, J. Āboltiņš kā uzņēmējs nav bijis veiksmīgs, – kā rāda Lursoft datu bāze, viņa autofirmai Kame sākta bankrota procedūra.

Portāls Pietiek.com jau vairākkārt aprakstījis, kā dažādos veidos caur Saeimu un valdību jau ilgāku laiku ir ticis mēģināts „izbīdīt” normas, kas paredz bez konkursa rīkošanas uz pieciem gadiem slēgt deleģēšanas līgumu par autopārvadātāju rindu administrēšanu uz sauszemes robežas. Likumdošanas “sakārtošana”, radot tiesisko pamatu rindu administrēšanas biznesam, paklusām, taču īpaši arī nemaz neslēpjoties, notiek jau kopš 2011. gada nogales un saistīta ar Vienotības līderes S. Āboltiņas vīra vadītā Latvijas Auto interesēm.

Ideja par auto rindu administrēšanas komercializēšanu pierobežā par publisku kļuva 2011. gada pašās beigās, un pašā pēdējā brīdī likumā paklusām tika „iebīdītas” norādes uz Latvijas Auto kā šī pakalpojuma sniedzēju. 2011. gada decembrī Saeima likumā iebalsoja priekšlikums, ka robežas šķērsošanai autopārvadātāji savlaicīgi var reģistrēties elektroniski, ārējās sauszemes robežas rindu administrē Satiksmes ministrija, bet “šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai”.

Taču netika minēta ne konkrēta persona, ne kritēriji, pēc kuriem to varētu izraudzīties.

Mīkla jau ātri vien tika atminēta. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Klāvs Olšteins no Saeimas tribīnes jau atklāti norādīja uz Vienotības līderes vīra pārstāvēto Latvijas Auto kā šīs jaunās sistēmas ieviesēju.

Savukārt jau pēc dažām nedēļām, kā ziņojuši mediji, K. Olšteina dzīvesbiedre Laura Ošleja tika pieņemta darbā S. Āboltiņas birojā par Saeimas priekšsēdētājas juridiski politisko padomnieci ar mēnešalgu – 1347 lati pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt uz likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā tajā bija „ierakstījusies” jau jauna redakcija, kas nepārprotami un skaidri pabeidza „sakārtošanu” Āboltiņu ģimenes interesēs: tā noteica, ka “ārējās sauszemes robežas rindas administrē autopārvadātāju profesionālā organizācija, kas Latviju pārstāv Starptautiskajā Autopārvadātāju Savienībā IRU”. ādam kritērijam atbilst tikai J. Āboltiņa vadītā Latvijas Auto, jo IRU no katras valsts var tikt pārstāvēta tikai viena organizācija.

Taču Āboltiņu ģimenes labklājībai nepaveicās, jo Valsts prezidents Andris

Bērziņš šos likuma grozījumus “atmeta” otrreizējai caurlūkošanai. Savukārt Saeimā otrreiz nesanāca tā, kā būtu vēlams Vienotības līderei un viņas vīram: pagājušā gada februārī Saeima pieņēma tos nedaudz mīkstākā variantā, izsvītrojot Latvijas Auto lobējošo normu un paturot formulējumu, ka “ar līgumu šo uzdevumu var deleģēt privātpersonai”.

Nu kļuvis skaidrs viens no iemesliem, kuru dēļ Vienotības pārstāvji un to sabiedrotie šo valstij acīmredzami neizdevīgo normu virzījuši ar īpašu dedzību, – šo notikumu ēnā norisinājies partijas līderes Solvitas Āboltiņas vīra personiskā autobiznesa krahs.

Taču jau tobrīd Saeimas kuluāros bija dzirdams, ka jautājuma “sakārtošana” tiks pārnesta no Saeimas uz valdību un pakalpojums tik un tā nonāks Latvijas Auto pārziņā. Tā arī notika: septembra sākumā notika neveiksmīgs mēģinājums “izdzīt” caur valdību jaunus noteikumus, bet to nobremzēja iebildes no Tieslietu ministrijas un Iekšlietu ministrijas.

Pauze tika skaidrota arī ar vēlmi „pieklājīgi” nogaidīt, lai atkārtota publiska kritika neizskanētu pirms Vienotības kongresa, kad S. Āboltiņa tika pārvēlēta partijas priekšsēdētājas amatā.

gan plānots par elektronisko reģistrēšanos robežšķērsošanai iekasēt līdz 15 eiro, tomēr noteikumu projekts neparedzēja nekādus finanšu ieņēmumus valsts budžetā, bet tikai privātpersonām.

Iepriekš Iekšlietu ministrija bija aplēsusi, ka valsts gada ieņēmumi tikai vienā robežšķērsošanas vietā varētu būt aptuveni 1,7 miljoni eiro (ieņēmumu prognoze jāreizina vismaz ar divi, jo sākotnēji pakalpojumu plānots ieviest Terehovas un Grebņevas robežšķērsošanas punktos). Taču saskaņā ar noteikumu projektam pievienotajiem skaidrojumiem izrādījās, ka nekāda nauda valstij nav paredzēta – no autopārvadātāja

Nu kļuvis skaidrs viens no iemesliem, kuru dēļ Vienotības pārstāvji un to sabiedrotie šo normu virzījuši ar īpašu dedzību, – šo notikumu ēnā norisinājies partijas līderes S. Āboltiņas vīra personiskā autobiznesa krahs. Kā rāda Lursoft datu bāze, tieši 2011. gada vidū Jāņa Āboltiņa un viņa divu kompanjonu – Normunda Viļņa un Daira Zolmaņa – uzņēmuma Kame kreditori nolēmuši sākt kompānijas bankrota procedūru.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

J. Āboltiņas vīra uzņēmums, kā rāda Lursoft dati, darbojies tieši auto jomā – transporta aģentūru, kravu autotransporta un saistītajās sfērās. Līdz ar tā bankrotu Vienotības līderes vīra privātbizness faktiski beidzies – kopā ar kompanjoniem viņš gan tā paša 2011. gada maijā nodibinājis jaunu SIA Amarkon, kura kā pamatnodarbi tāpat uzrādījusi „kravu pārvadājumus pa autoceļiem”, taču visā atlikušajā 2011. gada daļā uzņēmuma ar trīs latu pamatkapitālu apgrozījums bijuši ne pārāk iespaidīgie 653 lati.

Tuvākie mēneši rādīs, vai ar sievas un viņas vadītās partijas atbalstu Vienotības līderes vīrs atkal tiks uz zaļa zara. Pagaidām vajadzīgos noteikumus vēl nav izdevies “izstumt”.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Dombrovska ģimenes bizness

uz valsts bankas dāsno kredītu un uzturēšanās atļauju tirgošanas rēķina?

Milzīgos parādos iekritušo un nekustamo īpašumu krīzes smagi skarto Vienotības pārstāvja – Ministru prezidenta Valda Dombrovska ģimenes uzņēmumu Land Development ilgu laiku īpaši saudzēja valstij piederošā Hipotēku un zemes banka. Taču nu, kad kredītportfeli pārņēmusi Swedbank, premjera ģimenes biznesu pagājušā gada beigās no draudošā bankrota uz brīdi paglābis pēdējā laikā Latvijā uzplaukušais uzturēšanās atļauju bizness, – uzņēmumam izdevies vienu no savām rindu mājām pārdot kādam Āzijas izcelsmes interesentam.

Ministru prezidenta V. Dombrovska ģimenes un viņa padomnieces Sandras Bukanes ģimenes uzņēmumam Land Development , kas bija mēģinājis nopelnīt uz nekustamā īpašuma cenu burbuļa rēķina, šā gada pavasarī Swedbankai jāatdod vairāk nekā 1,25 miljoni latu.

Kā rāda uzņēmuma gada pārskats, visa 2011. gada laikā tas Hipotēku bankai no šīs iespaidīgās summas bija atdevis tikai 3184 latus.

valstnieks varētu saņemt Latvijas termiņuzturēšanās atļauju. Saskaņā ar Imigrācijas likumu ārzemnieks ir tiesīgs pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 latu.

Līdz šim valstij piederošā Latvijas Hipotēku un zemes banka pret premjera un viņa padomnieces ģimeņu kopīgo neveiksmīgo nekustamā īpašuma projektu biznesu bija izturējusies ārkārtīgi saudzīgi un „izprotoši”, ļaujot trīs gadus nemaksāt milzīgā kredīta pamatsummu.

Interesanti, ka Sivaha pirkuma cena ir gandrīz precīzi atbildusi summai, ko ģimenes uzņēmumam aizdevis pats premjers: kā rāda oficiālie dokumenti, Dombrovskis no personiskajiem uzkrājumiem uzņēmumam Land Development bezprocentu kredītā aizdevis 111 597 latus, un sakarā ar uzņēmuma skumīgajiem darbības rezultātiem aizdevuma atmaksas datums tiek atlikts no gada uz gadu.

Tomēr pat valsts banka ilgāku saudzēšanas periodu premjera un viņa padomnieces ģimeņu pusbankrotējušajam biznesam nebija varējusi noteikt, un Land Development gada pārskatā, kas atrodams Lursoft datu bāzē, norādīts, ka līdz šā gada 10. martam uzņēmumam jāatdod veseli divi Hipotēku bankas izsniegtie kredīti – kopā vairāk nekā 1,25 miljoni latu.

Savas nākotnes izredzes uzņēmums 2011. gada pārskatā (2012. gada pārskats vēl tik drīz nebūs pieejams) oficiāli raksturoja ar vārdiem: „2012.gadā plānots turpināt pārdošanu un nomu vai īri projektā Vējziedi un turpināt darbu pie projektiem Vējlauki un Palkavnieki.

2012.gadā plānots turpināt darbu pie starpniecības un apsaimniekošanas pakalpojumiem nekustamā īpašuma sfērā.”

Aizvadītā gada beigās uzņēmumam vienu no ilgi neveiksmīgi tirgotajām rindu mājām arī patiešām izdevies pārdot, tā dodot cerību uz vismaz nelielas kredīta daļas dzēšanu. Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pagājušā gada 10. decembrī Land Development par 67 047 latiem izdevies pārdot vienu no rindu mājām – oficiāli 159,7 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, kas izdalīts kā atsevišķs īpašums Vējziedi – 6. Īpašumu iegādājies 1986. gada 31. oktobrī dzimušais Vidžajs Kumars Sivahs – cik zināms portālam Pietiek.com, Indijas pilsonis.

Turklāt Sivahs no V. Dombrovska sievas Ārijas Dombrovskas un viņa padomnieces vīra Induļa Bukana iegādājies arī attiecīgo zemesgabala daļu, abiem kopā saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju samaksājot 44 698 latus.

Līdz ar to kopējais Sivaha pirkuma apjoms bijis 111 745 lati, un ar to ir pieticis, lai šis ār-

Saskaņā ar Lursoft datiem SIA Land Development īpašnieki līdzīgās daļās ir Dombrovska dzīvesbiedre Ārija un S. Bukanes dzīvesbiedrs Indulis.

Lai gan premjers iepriekš vairākkārt mēģinājis norobežoties no ģimenes biznesa, juristi vienbalsīgi apliecina: tā kā starp premjeru un viņa dzīvesbiedri nav noslēgts laulību līgums par visas mantas šķirtību, kopīgas abiem ir arī vienam no laulātajiem piederošās kapitāldaļas. Šis gan nav vienīgais neveiksmīgais Vienotības premjera ģimenes biznesa projekts, kas pēdējos gados ir pastāvējis, pateicoties valsts bankas dāsni sniegtajiem kredītiem.

234 tūkstoši eiro – šāda ir summa, par kādu viņa ģimenes uzņēmums Land Development mēģina pārdot savu nekustamā īpašuma projektu Palkavnieki. Saskaņā ar Dombrovsku uzņēmuma oficiālajiem gada pārskatiem runa ir par septiņus gadus attīstītu nekustamā īpašuma projektu, taču dabā tas vairāk atgādina sen pamestu latvāņu plantāciju, kuras izskats liek vēl vairāk apšaubīt uzņēmuma spējas atdot iespaidīgo aizņēmumu.

Uz vietas rodas iespaids, ka visus šos gadus kopš zemesgabala iegādes Dombrovsku uzņēmums nodarbojies nevis ar projekta attīstīšanu, bet tikai ar nesekmīgiem mēģinājumiem to kaut cik izdevīgi pārdot. Neviens no tuvējiem iedzīvotājiem neko nezina par tādu projektu Palkavnieki, par tā atrašanās vietu dabā neliecina arī nekādas norādes. Tikai no sludinājumam pievienotās kartes izdodas aptuveni noteikt vietu, kur varētu atrasties gandrīz

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Šis gan nav vienīgais neveiksmīgais Vienotības premjera ģimenes biznesa projekts, kas pēdējos gados ir pastāvējis, pateicoties valsts bankas dāsni sniegtajiem kredītiem. divus hektārus plašais zemesgabals ar „tuvu zemes gabalam” esošajām komunikācijām.

Spriežot pēc visa, ar daudzus gadus attīstīto projektu Dombrovsku uzņēmums saprot aizaugušu pļavu, kurā, kā izskatās, vienīgās pūles ieguldītas, lai attīstītu un kultivētu īpaši krāšņu latvāņu plantāciju, – iespaidīgie augi gan savairojušies lielākos puduros, gan aug arī atsevišķi, pa vienam vai pāris. Savukārt nekādas komunikācijas zemesgabalam, pēc visa spriežot, aizvadīto gadu gaitā tā arī nav pievilktas, – tās atrodas kaut kur nezināmā „tuvumā zemes gabalam”.

Interesanti, ka tad, kad par šo „izdevīgo piedāvājumu” informēja portāls Pietiek.com, citkārt tik runīgais premjers neparko nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc viņa ģimenes uzņēmums Land Development tā “attīstītajā” projektā Palkavnieki nevīžo pat nopļaut latvāņu plantāciju un kādu saimniekošanas piemēru premjers ar šādu attieksmi rāda citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kā zināms, valstij piederošā Hipotēku banka ievērojamas summas aizdevusi ne tikai Dombrovska ģimenes biznesam, bet arī citām ar politiku cieši saistītām personām: tā, piemēram, aizdevums bijušā premjera Valda Birkava biznesam kredītiestādei, kā ziņojuši mediji, nesis miljonos lēšamus zaudējumus.

Tieši saistībā ar premjera ģimenes biznesam izsniegtajam aizdevumam līdzīgu šaubīgo kredītu īpatsvaru pirms pārdošanas bankas kapitālu

no valsts līdzekļiem nācās palielināt par 25 miljoniem latu – summu, kas 20 reizes pārsniedz V. Dombrovska ģimenes biznesam aizdoto summu. Tieši līdzīgu šaubīgo kredītu dēļ arī neesot iespējams pateikt, kādu precīzi summu par pārdotajām bankas daļām saņems valsts.

Lieki teikt, ka par Vienotības politisko pasūtījumu veicēju uzskatītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā jau ticis prognozēts, nav atklājis nekādus pārkāpumus saistībā ar premjera ģimenes biznesu un tā attiecībām ar „izprotošo” un „pretimnākošo” Hipotēku banku.

No KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītā atzinuma izriet, ka birojs vairāk nekā gadu ilgās pārbaudes laikā nav pat mēģinājis noskaidrot, vai tiešām valsts banka pret premjera ģimenes biznesu ir izturējusies īpaši labvēlīgi un kādu iemeslu dēļ tas noticis, – tā vietā tikai formāli pārbaudīts, vai V. Dombrovskis nav pārkāpis likumā noteiktos ierobežojumus.

Tikmēr premjera finansiālā labklājība vēl aizvien ir būtiski atkarīga no šī nekustamo īpašumu biznesa. V. Dombrovska amatpersonas deklarācijā lasāms, ka aizdevumos deklarācijā neuzrādītām personām viņš izsniedzis kopumā 178 788 eiro. Lursoft dati liecina, ka visi šie aizdevumi faktiski ir investīcijas viņa sievas Ārijas un premjera juridiskās padomnieces S. Bukanes vīra kopīgajā līdz šim neveiksmīgajā nekustamo īpašumu biznesā – latvāņu pļavās u.c.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ierakstītajās nu jau bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča un Muitas pārvaldes priekšnieka, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieka Tāļa Kravaļa sarunās tiek pieminēts „izrunātais ar Edgaru”. Kā izrādās, apjomīgas liecības par šīm neformālajām sarunām KNAB sniedzis T. Kravalis, apliecinot – V. Vaškevičs pat esot draudējis nepakļaušanās gadījumā izmantot kontaktus ar Edgaru Jaunupu, kas tiek dēvēts par partijas Vienotība „kasieri”, lai ietekmētu T. Kravaļa karjeru.

Kas «Vienotības» «kasieri»

Edgaru Jaunupu saista ar

Vladimiru Vaškeviču?

Nu jau bijušais Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas padomnieks E. Jaunups pratināšanā KNAB liecinājis – neformālajās pārrunās ar V. Vaškeviču viņš esot bijis tikai klausītājs, „nesniedzot viņam nekādas konkrētas atbildes no savas puses”. Tiesa, kā izriet no E. Jaunupa liecībām, šādas pārrunas viņam bijušas vairākas, turklāt parasti tās gājušas secen KNAB, – kā liecinājis E. Jaunups, parasti viņš ar V. Vaškeviču ticies zem četrām acīm.

Saskaņā ar E. Jaunupa apgalvoto KNAB izmeklētājam viņa sarunas ar V. Vaškeviču esot bijušas valstiskas un ētiskas, nekādas mantiskas attiecības abus nesaistot, nekādas lietas neesot kārtojis un solījumus devis: „Pēdējās tikšanās reizēs (pēdējās trīs reizēs), kas notika laika periodā no, apmēram, 2010. gada 01. jūlija līdz 2011. gada 31. janvārim), V. Vaškevičs uzskatīja (tika teicis), ka turpmāka reorganizāciju veikšana VID ir nelietderīga, jo tā vājinās VID kopumā un līdz ar to arī vājinās cīņu ar kontrabandu. Parasti sarunas par šo tēmu, t.i., par reorganizācijas iecerēm VID, bija salīdzinoši īsas, t.i., līdz 30 minūtēm, kuru laikā es pamatā uzklausīju V. Vaškeviča viedokli, nesniedzot viņam (V. Vaškevičam) nekādas konkrētas atbildes no savas puses.”

Taču portāls Pietiek.com ir publicējis arī KNAB ierakstītās V. Vaškeviča un T. Kravaļa sarunas, kuru atsevišķi fragmenti liek nopietni apšaubīt to, ka E. Jaunups neformālajās pārrunās bijis tikai klusējošs klausītājs.

Tā, piemēram, V. Vaškevičs ierakstītajā sarunā T. Kravalim izteicies: „Tu vari, tu vari, klausies, tu vari Nellijai, nu, man ir tev, man tev ir divi lūgumi. Nu, bijām izrunājuši ar Ivuškinu, ar Edgaru, ir divi lūgumi. Paskaties, paprasi Nellijai, ja vari, no kurienes vispār, vot, šitais nāk Nu, kāpēc, kāpēc, ja? Numurs divi, es tevi gribu palūgt, nu, vienkārši šajā gadījumā aizstāvēt, palīdzēt man šajā, šajā jautājumā, jo tas ir murgs, ko viņi piedāvā, tur saka, tur retoriku par izlūkošanu, neizlūkošanu, jau policija Ministru kabineta lēmumus jau lietotu kriminālizlūkošanā, tas ir.”

T. Kravalis vēlāk KNAB liecinājis, ka ar vārdiem „Nu, bijām izrunājuši ar Ivuškinu, ar Edgaru, ir divi lūgumi” V. Vaškevičs esot atsaucies tieši uz sarunu, kas notikusi basketbola kluba VEF Rīga birojā Šķūņu ielā) un kurā reizē ar T. Kravali un V. Vaškeviču piedalījies E. Jaunups un uzņēmējs I. Vasiļevskis. „Iespējams, ka sarunās, kura piedalījās E. Jaunups un I. Vasiļevskis, tika vispārēji runāts arī par to, kā VID strādā pēc 2010. gadā notikušās reorganizācijas (t.i., par VID darbu tika runāts vispārēji, neaizskarot konkrētas lietas),” KNAB liecinājis T. Kravalis.

„Edgars” – ko T. Kravalis savās liecībās droši nosauc tieši kā E. Jaunupu – pieminēts vēl kādā KNAB ierakstītā V. Vaškeviča un T. Kravaļa sarunā, kurā Vaškevičs cita starpā ieminējies par savu plānu „caur Ivuškinu brīdināt Edgaru”:

„Ne jau tā, ka tur, tu aizsūtīji cilvēkus, viņi tev atnesa to ciparu, tu saka – jā, tā ir. Tā tas ir.

Varbūt viņš nav pareizs.

Es vienkārši, nu, es tev, davai, es tev pateikšu uzreiz, ko es darīšu. Es caur Ivuškinu brīdināšu Edgaru,” – šādi sarunā izteicies V. Vaškevičs.

«Vienotības» «kasiera» mīklainā komercdarbība

T. Kravalis, liecinot KNAB, par šo ierakstīto sarunu fragmentu liecinājis: „Pasakot vārdus „Es caur Ivuškinu brīdināšu Edgaru”, V. Vaškevičs izteica man draudus, ka gadījumā, ja es nemainīšu savu viedokli un uzskatus (man bija jāatbalsta V. Vaškeviča viedoklis, ka grozījumu veikšana VID reglamentā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem, nav nepieciešama), tad viņš par to ar I. Vasiļevska starpniecību informēs E. Jaunupu, kurš (pēc V. Vaškeviča domām) ietekmēs manu karjeru un atrašanos esošajā amatā.”

Savukārt, „pasakot vārdus „Bez uzbraucieniem tev, es vienkārši, piedod, bet es pateikšu, ka no tevis atkarīgs. Nu, vai mēs esam kopā vai nē, nu, tā”, V. Vaškevičs paskaidro, ka, lai es viņa teikto neuztveru kā draudus, bet jebkurā gadījumā viņš ar I. Vasiļevska starpniecību informēs E. Jaunupu, ka grozījumu veikšana VID reglamentā (daļā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem) turpmāk ir atkarīga tikai no manis (domāts, ka man ir jāatsakās no sava viedokļa un ir jāpanāk, lai VID ģenerāldirektore N. Jezdakova mainītu arī savu viedokli par grozījumu neveikšanu VID reglamentā daļā par Muitas kriminālpārvaldes uzdevumiem), liekot man izvēlēties vienu no diviem rīcības variantiem”.

Interesanti, ka par Vienotības kasieri saukātais E. Jaunups tā arī nav vēlējies sniegt nekādus komentārus saistībā ar publiskotajiem sarunu fragmentiem un liecībām.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Par Vienotības „kasieri” saukātais Edgars Jaunups, būdams Solvitas Āboltiņas politiskais padomnieks, gada laikā algā saņēmis 12 128 latus, Rīgas domē – 5147 latus, taču gandrīz divreiz lielāka summa – gandrīz 33 tūkstoši latu – viņam tikusi no „u.c. ienākumiem”: šādu formulējumu Jaunups minējis savā amatpersonas deklarācijā.

Izrādās, ka pazīstamais aizkulišu politiķis ir reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, un saskaņā ar pašreizējo likumdošanu viņam nav publiski jāuzrāda, no kādiem avotiem viņš saņem naudu šajā statusā.

Līdz ar to tikai pēdējos divos gados vien Jaunups no sabiedrībai slēptiem avotiem kopā saņēmis gandrīz 60 tūkstošus latu: atšķirība tikai tā, ka 2010. gadā viņš 26 795 latus saņēmis kā „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, bet 2011. gadā tāpat no nezināmām personām saņemtos 32 877 latus viņš nu uzrādījis kā „u.c. ienākumus”. Dati par 2012. gadu vēl nav pieejami.

Kā rāda E. Jaunupa deklarācija, viņam lietošanā joprojām esot nodots dzīvoklis, kas pieder Jaunā laika ziedotāja Mārtiņa Lāmas uzņēmumam ME Birojs. Tiesa, kā jau informējis portāls Pietiek.com, publiskās datu bāzes rāda, ka šai SIA pašai nepieder neviens pats nekustamais īpašums un tāds nav piederējis arī pērn. Līdz ar to atklāts paliek jautājums, no kā īsti un par kādu samaksu vai pakalpojumiem E. Jaunups ieguvis lietošanā savu mājokli.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Tā arī nav kļuvis skaidrs, kāpēc divi Vienotības pārstāvji – Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks tik lielā vienprātībā cenšas personiski norobežoties no atklātībā nonākušā, līdz šim no sabiedrības slēptā “Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plānu”, izvairoties no jebkādas personiskas atbildības par šo īpatno un pat cinisko dokumentu.

Gan V. Dombrovskim, gan A. Vilkam portāls Pietiek.com bija uzdevis faktiski vienus un tos pašus jautājumus – kā attiecīgā amatpersona var komentēt atklātībā nonākušo dokumentu ar tā ieteikumu ļaut Latvijas iedzīvotājiem „izsāpēt savu sāpi par latu”, kā arī – vai tā var paskaidrot, vai ir bijusi lietas kursā par tāda esamību, vai ir piedalījusies tā izstrādē un vai ir to apstiprinājusi.

Ja ticēt Valdim Dombrovskim, tad viņš ar šo plānu vispār neesot saistīts un neko lāga par to nezinot: „Par plāna izstrādi atbild Finanšu ministrija, un līdz šim plāns valdībā nav ticis izskatīts. Spriežot pēc aptaujām un ekspertu

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

viedokļiem, sabiedrībai nav pietiekami daudz objektīvas informācijas par ar eiro ieviešanu saistītajām iespējām un riskiem. Ņemot vērā šī jautājuma būtisko ietekmi uz tālāko tautsaimniecības attīstību, valdības uzdevums ir šo informāciju nodrošināt.”

Tiesa, nekavējoties izrādījās, ka patiesībā Vienotības premjers par šo dokumentu ir pietiekami labi lietas kursā, lai varētu paskaidrot, kas tas tāds īsti esot: „Mediju rīcībā nokļuvušais dokuments ir uzskatāms par darba versiju, kurai nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai tas atbilstu valdības uzstādītajam uzdevumam – sagatavot profesionālu un objektīvu komunikāciju plānu, kas sniedz sabiedrībai pēc iespējas plašu informāciju un ļauj nonākt pie izsvērta viedokļa.”

Ja ticēt finanšu ministram, Vienotības pārstāvim Andrim Vilkam, arī viņš neko lāga par plānu nezinot – lai gan it kā vada ministriju, kuras pārziņā tas esot: „Eiro ieviešanas komunikācijas rīcības plāns ir eiro ieviešanas projekta Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupas un eiro komunikācijas projektu darbinieku sagatavots dokuments par plānotajiem pasākumiem. Finanšu ministrs plāna tapšanā nepiedalījās, bet ir informēts par šo dokumentu.” Ņemot vērā šo augsto amatpersonu izlocīšanos un taisnošanos, mēs šeit publicējam šo „smadzeņu skalošanas plānu”, kādu to paslepus bija iecerējuši Vienotības pārstāvji, – manipulējot ar sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un izmantojot valsts medijus savu mērķu vārdā.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Atklājas, kas un kā «uzsēdināja» Ēlerti uz «Šķēles adatas» Tagadējā Vienotības kandidāte uz Rīgas mēra posteni Sarmīte Ēlerte nekad nav vēlējusies atklāti komentēt, kas tieši viņu laikraksta Diena galvenās redaktores postenī ilgus gadus ar Andri Šķēli saistīja tik cieši, ka iesauka „Šķēlerte” viņai bija kā pielipusi. Nesen metodes, ar kādām S. Ēlerti izdevies „uzsēdināt uz Šķēles adatas”, portālā puaro.lv atklājis Jurģis Liepnieks:

„D

zīve ir pilna visneparastāko pagriezienu. Bija laiks, kad mēs ar [Aivaru] Ozoliņa kungu cīnījāmies vienos ierakumos. Es runāju par visu 1996., 1997. un 1998. gadu. Toreiz biju Ministru prezidenta Andra Šķēles preses sekretārs un tas bija, kā Ozoliņš to tagad dēvētu, polittehnoloģisks triks – radīt tā laika lielākā un ietekmīgākā dienas laikraksta redaktorei sajūtu, ka viņai ir nepārtraukta tūlītēja piekļuve visintīmākajiem galma noslēpumiem.

viens cits tā laika redaktors tik tālu pārkāpt pieklājības robežas nebija gatavs.

Mēs bijām pirmie, kas apzināti dažiem mediju redaktoriem pavērām durvis uz to, kas un kā patiesībā notiek Ministru prezidenta, Saeimas un ietekmīgāko ekonomisko grupu mijiedarbībā un to apkārtnē. Mēs ieviesām tiem laikiem pilnīgi jauna veida attiecības starp Ministru prezidenta biroju un atsevišķiem ietekmīgākajiem redaktoriem. Mūsu instrumenti bija pirms tam šādās attiecībās neredzēta atklātība, pilnīga pazemība mediju varas turētāju priekšā un dažādi abpusēji izdevīgi sadarbības piedāvājumi.

Nepārprotami, mums toreiz izdevās uzsēdināt uz šīs adatas Sarmīti Ēlerti un man atlika vienīgi rūpēties, lai spētu vismaz katru otro dienu piegādāt vislabāko stafu.

Efekts pārspēja jebkuras cerības, īpaši attiecībā uz avīzes Diena tā laika redaktori Sarmīti Ēlerti. Jau pavisam drīz es, tolaik Ministru prezidenta preses sekretārs, varēju ierasties avīzes Diena redakcijā, kad vien to vēlējos, un uzkavēties tur, cik vien ilgi vēlējos. Ne-

Cilvēciski to viegli var saprast. Politika ir fascinējoša, īpaši, ja atrodaties notikumu, informācijas un varas epicentrā. Zināt slēptākos noslēpumus, redzēt apakšzemes straumes, zināt un ietekmēt šodien to, par ko sabiedrība uzzinās tikai aizparīt. Tas viss mēdz būt patiešām aizraujoši. Daudziem rodas teju narkotiska atkarība no šī specifiskā adrenalīna, varas un sava nozīmīguma sajūtas.

Kad manas teju ikdienas vizītes Ēlertes kundzes kabinetā ievilkās, Ozoliņa kunga nākošās dienas komentārs bez jebkādas kautrēšanās tika labots un apstiprināts manā, tolaik Ministru prezidenta preses sekretāra klātbūtnē. Un tas viss savukārt notika visas redakcijas acu priekšā – Ēlertes kabinetu no ārpasaules norobežoja tikai stikla sienas.

Tas bija normāli, jo visiem bija jāzina, kādas ir redakcijas simpātijas un politiskais kurss.

Visi to arī zināja. Visu šo gadu laikā Nellija Ločemele bija, šķiet, vienīgā, kura kādu brīdi spurojās šai kārtībai pretī.

Tas, protams, bija lieliski. Man par to periodu ir saglabājušās vislabākās atmiņas. Lielāku varu un ietekmi, kā to, kas tika kaldināta toreiz tajā kabinetā, ir baudījis vienīgi Einars Repše, kad šim pašam mediju un izpildvaras sakausējumam tika pieslēgta arī prokuratūra un specdienesti. Tas, protams, bija jau cits līmenis, taču arī Šķēle, pateicoties tam, ka es dienām varēju sēdēt valsts ietekmīgākā medija galvenās redaktores kabinetā, lidoja augstu.

Tas bija patiešām brīnišķīgi. Mēs visi kopā plecu pie pleca cīnījāmies pret tā laika ļaunumu, lai kas nu tas kuru dienu bija, un nezin cik ilgi vēl būtu to darījuši, ja vien dažu iesaistīto greizsirdība uz šīm attiecībām nenolaistu to visu tur, kur tikai viņi māk nolaist visveiksmīgākos projektus. Tomēr lai paliek šoreiz manas patīkamās atmiņas.

Ar to visu es gribēju teikt, ka rakstīt to, kas pasūtīts, uzdots, atbilst vadošajiem norādījumiem, ir tas, ko Ozoliņa kungs ir darījis manu acu priekšā, un ne tikai mēs abi to zinām.”

Lieki teikt, ka atklātību un caurspīdīgumu ļoti mīlošā Sarmīte Ēlerte neparko nav vēlējusies komentēt šo portāla puaro.lv publikāciju un ne ar vārdu nav ieminējusies, ka publicētais būtu nepatiesība.

Tā rakstīja S. Ēlerte, kad vēl nebija pati tikusi pie siles: – Runa nav par kļūdām, bet par apzināti veidotu Sistēmu, kas degradē demokrātiju.

– Sistēma ceļ amatos šoferu dēlus, tās konkursos uzvar tie, kas iemaksā melnajā kasē, tā krāj naudu smadzeņu skalošanas kampaņām, lai pārlaistu vēlēšanas un saglabātu slēgto loku – pati sevi, Sistēmu.

– Sistēma valdību sarausta partiju ietekmes rīkos – ministrijās un neļauj darboties kopīgu valstisku mērķu labā. Tā politizē valsts pārvaldi, tā izstumj godīgu konkurenci, kompetenci un ekspertīzi.

– Šī Sistēma ir jāiznīcina, bez tā mūsu valsts nebūs nedz labklājīga, nedz brīva un demokrātiska. *Fragmenti no publikācijas Latvijas Avīzē par godu Latvijas valsts svētkiem 2009. gada 18. novembrī

Kur pazudušas «Vienotības»

pamatvērtības?

L

iekulības, divkosības un kampšanas atmosfēra, kas valda Vienotības vadībā, sāk kļūt aizvien nepieņemamāka pat partijas iekšienē – lūk, ar kādu vēstuli, kas gan nebija domāta svešām acīm, nesen nāca klajā Vienotības Jaunatnes organizācijas valde.

„Partijas Vienotība valdei un biedriem Vienotības Jaunatnes organizācijas valde uzskata, ka Vienotības pamatvērtības ir godīga, atbildīga un tiesiska politika, kuras ir iekļautas partijas pamatdokumentos, tāpēc pauž atbalstu ētikas komisijas priekšsēdētāja Didža Šēnberga paustajam viedoklim par situāciju Ventspils domē.

Visus šos gadus apsūdzības izvirzītas tikai Ventspils domes priekšsēdētājam, taču lēmumus pašvaldībās pieņem nevis domes priekšsēdētājs, bet domas deputāti, līdz ar to, arī šie deputāti ir līdzatbildīgi esošajos pārkāpumos. Mēs apzināmies, ka E. Sprūdža rīcība var nenest vēlamo rezultātu, vai pat gluži pretēji – nesīs labumu A. Lembergam, tomēr tā pēc būtības ir atbalstāma.

Arī Vienotības Jaunatnes organizācija uzskata, ka Vienotības neskaidrā pozīcija jautājumā par A. Lemberga atrašanos Ventspils domē ir nepieņemama, jo:

1) A. Lembergs ir apsūdzēts vairākos smagos noziegumos un faktiski turpina vadīt Ventspils domi un tajā skaitā pieņemt lēmumus Ventspils brīvostā, 2) Tā kā ZZS ir pēdējā Saeimā pārstāvētā oligarhu partija, šāda pozīcija publiskajā telpā rada iespaidu par Vienotības atbalstu no oligarhu ietekmes atkarīgiem politiskajiem spēkiem, un uzskatām, ka tas liek vilties cilvēkiem, kas tic Vienotības principiem un ideāliem.

Godīga, atbildīga un tiesiska politika ir iemesls, kāpēc daudzi cilvēki kļuvuši par partijas biedriem un atbalstītājiem. Ja Vienotības darbībā šie principi pazūd, pazūd arī biedru un atbalstītāju entuziasms līdzdarboties.

Mēs pilnībā atbalstām ierosinājumu partijas valdes locekļiem paust skaidru nostāju jautājumā par naudas un varas attiecībām politikā un Ventspils domes atlaišanas virzīšanu, un lūdzam partijas valdi šo pozīciju apspriest atklātā valdes sēdē.”

Jāpiebilst, ka Vienotības „spice” savu jauniešu viedoklī tā arī kārtīgi neieklausījās, – citas intereses bija svarīgākas.

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com

Pietiek kampt!

Pietiek melot!

Pietiek noklusēt!

Kurš nākamais?

Neviens neizspruks sveikā! www.pietiek.com Masu informācijas līdzeklis „Vienotība, PIETIEK!” Rīga, 2013. gads Izdevējs – SIA „FOX Communications”, reģ.nr. 40003954696 Redaktors – Raitis Spade Redakcija – Krustabaznīcas iela 11, Rīga, LV-1006 Tipogrāfija – „Reneprint” SIA, reģ. Nr. 43603017894, Pļavu iela 7, Iecava, Iecavas novads, LV-3913 Karstās rotācijas iespiedums, tirāža – 960 000, apjoms – viena iespiedloksne.

Bezmaksas izdevums Reģistrācijas apliecība nr. 000740172

www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com ■ www.pietiek.com