Administratīvās tiesības un administratīvais process by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS I

Kursa autors: Mg. iur. Valts Nerets

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. ADMINISTRATĪVO TIESĪBU JĒDZIENS, TO AVOTI UN NORMAS Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................21 1. Administratīvo tiesību jēdziens ............................................................. 23 2. Publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijas .................................... 25 3. Administratīvo tiesību avotu jēdziens un veidi ..................................... 30 3.1. Satversme ....................................................................................... 30 3.2. Likums ........................................................................................... 31 3.3. Ministru kabineta noteikumi .......................................................... 34 3.4. Pašvaldību saistošie noteikumi ...................................................... 35 3.5. Citi tiesību avoti ............................................................................. 36 4. Administratīvo tiesību normu veidi ....................................................... 36 Kopsavilkums ............................................................................................ 41 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .................................................. 43 Uzdevumu atbildes .................................................................................... 45 Izmantotā un ieteicamā literatūra .............................................................. 47 Tests ........................................................................................................... 49

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast administratīvo tiesību nozīmi kontinentālajā tiesību sistēmā;  izprast un nošķirt publiskās tiesības no privātajām tiesībām;  orientēties normatīvo tiesību hierarhijā;  noteikt tiesību normas sastāvdaļas.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Administratīvās tiesības – publisko tiesību nozare, kura regulē valsts pārvaldes institūciju darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli. Dispozīcija – uzvedības noteikums, ko paredz norma, nosaka jeb apraksta pieprasīto rīcību (darbība vai bezdarbība), tā paredz tiesību subjektam tiesības vai pienākumus. Ģenerālklauzula – likumdevēja bieži lietots, sabiedriski visai ietilpīgs, bet īsi formulēts jēdziens, kas satur pēc iespējas vairāku darbību apjomu, ko izmanto, lai neierobežotu jēdziena piemērošanas jomu un apjomu. Hipotēze – sabiedriskās attiecības, uz kurām, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, normai jāiedarbojas un kura, savukārt, rada noteiktas tiesiskas attiecības. Iestāde – institūcija, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Judikatūra – galvenokārt augstāko tiesu instanču nolēmumu kopums, kas satur abstraktas juridiskas atziņas. Pašvaldību saistošie noteikumi – pašvaldības izdoti ārēji normatīvi akti. Privātpersona – fiziskā persona vai privāto tiesību juridiskā persona. Publiska persona – Latvijas Republika kā sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona un atvasinātas publiskas personas, kas darbojas saskaņā ar publisko tiesību principiem. Sankcija – tiesību normas daļa, kas paredz negatīvas sekas šīs normas pārkāpējiem vai nepildītājiem, tā piešķir uzvedības noteikumiem obligātu raksturu. Tiesību avots – plašākā nozīmē visi faktori, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos, šaurākā nozīmē saprot tiesību piemērotājam saistošos priekšrakstus. Tiesību norma – vispārēja satura uzvedības noteikums, kuram piemīt obligāts raksturs un kura neievērošanas gadījumā paredzēta atbildība.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. ADMINISTRATĪVO TIESĪBU JĒDZIENS Administratīvo tiesību rašanos saista ar valsts izveidi. Attīstoties valstij, pilnveidojas arī administratīvās tiesības kā valsts un sabiedrības attīstību regulēšanas institūts. Administratīvajām tiesībām ir būtiska nozīme, jo tās palīdz nodrošināt valstī kārtību, realizējot ārējos normatīvajos tiesību aktos izteikto likumdevēja varu. Tiesības var būt tikai sabiedrībā, un katra tiesiska norma satur un regulē personas attiecības ne tikai ar pārējiem sabiedrības locekļiem, bet arī ar juridiskām personām, pašvaldībām un valsts varas iestādēm, un arī pret pašu valsti.

Administratīvās tiesības palīdz nodrošināt valstī kārtību.

Valsts vara vienmēr ir mazākuma rokās, kas to īsteno, pakļaujot vairākumu. Pakļaujošā mazākuma viens no pienākumiem var būt rūpes par sabiedrības labklājību. Būtībā var spriest par kādas sabiedrības daļas pakļaušanu, taču valsts pārvalde bez tā nav iespējama, līdz ar to būtiska nozīme ir cilvēktiesību ievērošanai. Daudz tiek diskutēts par to, ka valsts pārvaldei jābūt leģitīmai, t.i., likumīgai. Tiesību zinātnieks Jakubaņecs1 attiecībā uz leģitimitāti norāda, ka „leģitimitāte ir sabiedriskā konsensusa veidošanās nosacījums, kad starp valsts varu, no vienas puses, un sabiedrības vairākumu, no otras puses, veidojas saskaņa, relatīva vienprātība, apmierinātība vai kompromiss”. Tātad valsti var uzskatīt par leģitīmu vienīgi tādā gadījumā, kad tā darbojas iedzīvotāju interesēs. Kādas, Jūsuprāt, ir būtiskākās pazīmes, lai varētu apgalvot, ka valsts darbojas iedzīvotāju interesēs? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Par valsts sistēmiskas pārvaldīšanas pirmsākumiem uzskata viduslaiku absolūtisma periodu (17.-18. gs.). Šajā periodā valsts sīki reglamentēja savu padoto dzīvi, noteica finanšu līdzekļu iegūšanas iespējas un sabiedriskās kārtības ievērošanas kontroles formas. Eiropas valstīs administratīvās, armijas, finanšu un tiesu pārvaldes lietas koncentrējās monarhu rokās, un normas tika apvienotas ar jēdzienu ‘policijas tiesības’. Aizvien lielāka uzmanība tika pievērsta ne tikai likumu pieņemšanai, bet arī to pareizai īstenošanai. Tā kā izpildvaras galvenais uzdevums ir tieši likuma īstenošana, tad radās nepieciešamība pēc lielākas izpildvaras kontroles.

Šeit un turpmāk atsauces ir apkopotas nodarbību beigās sadaļā „Izmantotā un ieteicamā literatūra”. 1

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

! Administratīvās tiesības regulē attiecības starp valsti un privātpersonām.

Biznesa vadības koledža

Sākotnēji jānoskaidro, kādas īpatnības ir valsts administratīvajai darbībai, kas veido administratīvo tiesību saturu. Artis Stucka (1976) darbā „Administratīvās tiesības” izšķir šādas īpatnības:  pirmkārt, administratīvajā darbībā ir iesaistītas divas puses – valsts pārvaldes iestāde, no vienas puses, un privātpersona, no otras puses; Tātad administratīvās tiesības ir publisko tiesību nozare, jo regulē attiecības starp valsti un privātpersonām. 



Administratīvo tiesību izpratne kontinentālajās un anglosakšu tiesībās atšķiras.

otrkārt, administratīvās darbības būtību veido jēdziena ‘administrēt’ saturs. Administrēt nozīmē ne tikai pārvaldīt, bet arī paredzēt, organizēt, izrīkot, koordinēt un kontrolēt; treškārt, valsts administratīvā darbība ir ierobežota no likumdevēja un tiesas puses. No tā izriet, ka administratīvās tiesības paredz valsts pārvaldes darbības ierobežošanu ar tiesību normām un tiesas kontroli pār šo normu īstenošanu; ceturtkārt, administratīvās darbības mērķis nav valsts pārvaldes iestāžu iekšējās organizācijas nodrošināšana (menedžments), bet gan to administrēšana.

Veidojot administratīvo tiesību definīciju, jāievēro, ka administratīvo tiesību izpratne kontinentālajās un anglosakšu tiesībās atšķiras. Anglosakšu tiesībās administratīvās tiesības tiktu uzskatītas kā privātpersonu aizsardzības līdzeklis no valsts pārvaldes, kas mēģina ierobežot cilvēka dabiskās tiesības. Latvijā, kas ir kontinentālo tiesību saimes valsts, administratīvo tiesību definīciju ir izveidojuši vairāki zinātnieki. Ievērojamais latviešu tiesību zinātnieks profesors Kārlis Dišlers (1878-1954) 1938. gadā definēja administratīvās tiesības objektīvā un subjektīvā nozīmē.

! !

Objektīvā nozīmē – administratīvās tiesības ir tiesību, kas noregulē publisko iestāžu iekārtu un darbību, amatpersonu kompetenci, valsts un pašvaldību darbinieku tiesisko stāvokli, kā arī pilsoņu publiskos pienākumus un tiesības. Subjektīvā nozīmē – administratīvās tiesības izveidojas no tiem juridiskajiem pienākumiem un tiesībām, kas uz objektīvo administratīvo tiesību pamata piekrīt publiskajām iestādēm, viņu darbiniekiem un pilsoņiem vai pilsoņu grupām viņu attiecībās ar publiskajām iestādēm. Profesors Jānis Načisčionis (1948) administratīvās tiesības definē kā to tiesību nozari, kura regulē administratīvo iestāžu darbību, tām realizējot likumā vai citos tiesību aktos noteiktās valsts pārvaldes funkcijas. Savukārt Artis Stucka definīcijā apvieno abu iepriekš minēto zinātnieku definīcijas, uzsverot valsts pārvaldes darbību kontroli.

! 24

Līdz ar to var izveidot šādu administratīvo tiesību definīciju: Administratīvās tiesības ir publisko tiesību nozare, kura regulē valsts pārvaldes jeb publiskās administrācijas institūciju darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli. ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kontinentālajās Eiropas valstīs administratīvo tiesību uzdevums ir ne tikai aizstāvēt indivīdus no valsts nelikumīgām darbībām, bet arī nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes darbību un nodrošināt sabiedrības līdzdalību administratīvo lēmumu pieņemšanā. Administratīvo tiesību uzdevums ir:  radīt apstākļus valsts pārvaldes optimālai funkcionēšanai;  nodrošināt tās ar demokrātisku organizāciju;  radīt apstākļus, lai privātpersonas ar valsts pārvaldi saistītajās jomās varētu īstenot savas tiesības un brīvības;  nodrošināt privātpersonu aizsardzību pret pārvaldes patvaļu.

2. PUBLISKO UN PRIVĀTO TIESĪBU NOŠĶIRŠANAS TEORIJAS Lai izprastu administratīvās tiesības, ir jāzina administratīvo tiesību vieta tiesību sistēmā. Kontinentālajā tiesību sistēmā ir pieņemts tiesības iedalīt publiskajās un privātajās tiesībās (lieto arī apzīmējumu publisko tiesību sfēra jeb joma un privāto tiesību sfēra jeb joma).

Kontinentālajā tiesību sistēmā tiesības iedala publiskajās un privātajās tiesībās.

Pie vienas tiesību nozares piederoša normu grupa var tikt atzīta par publisko tiesību normām, bet cita grupa – par privāto tiesību normām (piemēram, darba tiesībās). Arī vienā normatīvajā aktā var atrast gan publisko tiesību, gan privāto tiesību normas, tomēr lielākā daļa normu ir izteiktas vai nu publisko, vai privāto tiesību normas. Nacionālās tiesības

Privātās tiesības

Publiskās tiesības

Materiālās tiesības

Vispārīgās administratīvās tiesības

Sevišķās administratīvās tiesības

Procesuālās tiesības

Pārvaldes iestādēs

Administratīvajās tiesās

1. attēls. Nacionālo tiesību iedalījums

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Viegli iegaumēt atšķirību starp publiskajām un privātajām tiesībām, ko raksturo vācu tiesību zinātnē radusies atziņa, – tiesībās ir vienlīdzīgie (Gleichberechtigte) un padotie (Unterworfene). Respektīvi, vienlīdzīgi tiesisko attiecību subjekti būs privāttiesībās, bet padotības attiecības saistās ar kāda tiesisko attiecību subjekta dominanti pār otru tiesisko attiecību subjektu, kas tādējādi attiecināms uz virskundzības attiecībām un iesaistītu valsts pārvaldi jeb publisko administrāciju – publiskajās tiesībās.

Kā Jūs izprotat jēdzienu ‘virskundzības attiecības’? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Lai noteiktu, vai tiesību norma pieder publiskajām vai privātajām tiesībām, ir izstrādātas vairākas teorijas: 1. Subordinācijas teorija (pakļautības teorija, arī augstākstāvošo – zemākstāvošo teorija) Tiesiskās attiecības tiek raksturotas, izmantojot attiecību dalībnieku jeb tiesību subjektu rangu attiecības. Saskaņā ar šo teoriju tiesību norma pieskaitāma publiskajām tiesībām, ja tā nodibina starp pārvaldes iestādi un cilvēku augstākstāvoša – zemākstāvoša attiecības. Šādas attiecības visbiežāk izpaužas, kad pārvaldes iestāde savus norādījumus un prasījumus var īstenot vienpusīgi ar administratīvās piespiešanas pasākumiem bez iepriekšējas vēršanās tiesā (piemēram, lēmums par nodokļu parāda piespiedu piedziņu, pavēle par iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā). Teorijas trūkums ir tajā apstāklī, ka publiskajās tiesībās var pastāvēt attiecības starp vienu valsts pārvaldes iestādi un otru valsts pārvaldes iestādi, kas abas var būt arī vienlīdzīgi tiesību subjekti. Jāņem vērā arī, ka civiltiesībās var pastāvēt augstākstāvošā – zemākstāvošā attiecības, piemēram, starp vecākiem un nepilngadīgu bērnu. Tādējādi subordinācijas teorija nebūs efektīva pamatojumam par tiesisko attiecību piederību publisko tiesību jomai gadījumos, ja pastāv attiecības starp tiesībās vienlīdzīgiem tiesību subjektiem.

2. Interešu teorija Interešu teoriju izsaka populāra Senās Romas tiesību zinātnieka Ulpiāna tēze: „Publicum ius est, quod ad statum rei Romanae spectat, privatum quod ad singulorum utilitatem” („Publiskās tiesības ir tās, kuras attiecas uz Romas valsts stāvokli, privātās ir tās, kuras attiecas uz atsevišķu cilvēku labumu.”). Izšķir publiskās un privātās tiesības pēc normatīvajā priekšrakstā iemiesotajām interesēm. Ja normatīvie priekšraksti ir izdoti publiskajās (sabiedrības) interesēs, nevis tikai atsevišķu personu interesēs, tad šādi priekšraksti ir pieskaitāmi publiskajām tiesībām, savukārt, ja normatīvie priekšraksti ir izdoti atsevišķas personas interesēs – privātajām tiesībām. Tiesību speciālistu vidū šī teorija nav guvusi lielu atsaucību, jo arī privāto tiesību uzdevums ir nodrošināt tiesisko stabilitāti sabiedrībā, turklāt daudzas tiesību normas ir gan publisko, gan privāto tiesību interesēs.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

3. Adresātu teorija (subjektu teorija, sevišķo tiesību teorija) Vācu zinātnieka Volfa (Wolf) teorija paredz, ka publiskās tiesības no privātajām tiesībām tiek norobežotas pēc tā, kam ir subjektīvās tiesības vai juridiskie pienākumi. Saskaņā ar šo teoriju vai nu tiesību norma ir spēkā attiecībā uz katru un līdz ar to pieskaitāma privātajām tiesībām, vai arī tiesību norma attiecas uz publiskajām tiesībām un līdz ar to pieder kādām sevišķām tiesībām, kad tiesību un pienākumu adresāts ir ekskluzīvi publiskās varas nesējs.

1. nodarbība

Respektīvi, par publisko tiesību normām tiek atzītas tikai tādas, kuras var izmantot tikai valsts pārvalde, bet par privāto tiesību normām – tādas normas, kuras var izmantot vienkārši sabiedrības locekļi. Piemēram: Viena persona ar citu personu var slēgt pirkuma, nomas, īres vai citu līgumu, bet viena persona nevar izdot citai saistošu nodokļu lēmumu. Volfa izstrādāto teoriju pārveidoja citi vācu zinātnieki – Betermans (Karl August Bettermann) (1913-2005) un Bahofs (Otto Bachof) (1914-2006). Pārveidotajā adresātu teorijā viņi secināja, ka noteicošais nav tas, vai norma attiecas tikai uz virskundzības (Hocheitsträger) nesējiem, bet gan, vai norma paredz šim virskundzības nesējam darīt kaut ko tādu, ko var darīt tikai virskundzības nesējs, nevis katra rīcībspējīga persona. Līdz ar to virskundziskā vara ir pārveidotās adresātu teorijas izšķirošais kritērijs. Valsts tai ar publiskajām tiesībām piešķirtās pilnvaras īsteno vienpusīgi, savukārt privātās tiesības izceļ indivīda privāto autonomiju un ietver sevī normas, ar kuru palīdzību var atrisināt strīdus starp privātpersonām.

Virskundziskā vara ir pārveidotās adresātu teorijas izšķirošais kritērijs.

Miniet kādu praktisku situāciju, kurā Jūs vai Jūsu uzņēmums būtu vienlīdzīgās tiesiskās attiecībās ar valsts pārvaldes iestādi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Jāatzīst, ka neviena no iepriekš minētajām teorijām nesniedz efektīvus un pārliecinošus norobežošanas kritērijus, turklāt pastāv arī t.s. „robežgadījumi”, kad gadījums var attiekties gan uz publiskajām, gan privātajām tiesībām. Hanss Jirgens Vildbergs (Hans Jürgen Wildberg) norāda, ka visbiežāk tiesību normu piemērotājiem problēmas saistībā ar publisko un privāto tiesību norobežošanu rada situācijas, kad:  nav skaidrs un tiek diskutēts, pie kādas tiesību nozares norma pieder;  neeksistē norma, kura atrisina strīdu;  problēmas risināšanai pastāv gan publisko, gan privāto tiesību normas, kas dod atšķirīgus risinājumus. ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

Apvelciet pareizo atbildi! 1. Krimināltiesības pieder pie: A. privāttiesībām; B. publiskajām tiesībām. 2. Mantošanas tiesības pieder pie: A. privāttiesībām, B. publiskajām tiesībām.

Valsts pārvalde darbojas arī uz privāto tiesību pamata.

Valsts pārvalde darbojas ne tikai uz publisko tiesību normu, bet arī uz privāto tiesību pamata. Šo gadījumu iedalījums juridiskajā literatūrā atšķiras, bet pārsvarā tiek nošķirti: 1. Valsts pārvaldes privāttiesiski palīgdarījumi Valsts pārvaldes iestādēm uzdevumu izpildei nepieciešami darbinieki, telpas, biroja iekārtas, automašīnas u.c. Par telpu nomu vai materiālu iegādi pārvalde slēdz privāttiesiskus līgumus, piemēram, darba līgumu, nomas līgumu, pirkuma līgumu u.c. Piemēram: Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-241 motīvu daļā norādīja: „Publisko tiesību jomu raksturo indivīda vienpusīga pakļaušanās valsts rīkojumiem, kuriem ir raksturīgs virskundzības elements. Konkrētajā gadījumā, lemjot par dzīvojamo platību apmaiņu, pašvaldība ir realizējusi savas kā apmaināmo dzīvokļu īpašnieka tiesības apmaiņas atļaušanai un nav izmantojusi savu varu kā iestāde publisko tiesību jomā. Atbilstoši administratīvajās tiesībās lietotajai subjektu teorijai kā metodei, kā iespējams nošķirt publisko tiesību normas no privāto tiesību normām, secināts, ka publisko tiesību normas piešķir noteiktas valstiskas pilnvaras vienīgi valsts varas subjektiem, savukārt privāto tiesību normas piešķir tiesības jebkuram. Dzīvojamo telpu apmaiņu var veikt gan publisko tiesību subjektiem, gan privāto tiesību subjektiem piederošos namos, un kā vieni, tā otri lemj par šādas apmaiņas iespējamību un nosacījumiem, kas apliecina, ka tā nav tikai valsts iestādēm un pašvaldībām piemītoša funkcija.” Jāatceras, ka situācija, kur iesaistīta valsts pārvaldes iestāde, ne vienmēr attiecas uz publiskajām tiesībām. Tātad, ja valsts pārvalde vēlas iesaistīties privāttiesiskā darījumā, tas nedod iestādei nekādas priekšrocības attiecībā pret otru darījuma dalībnieku. Slēdzot vienošanos, dalībnieki izmanto Civillikumā noteikto darījumu slēgšanas brīvību. 2. Valsts pārvaldes darbība uz peļņas gūšanas pamatiem Valsts darbojas arī ekonomiski, gūstot peļņu. Valstij pieder uzņēmumi vai kapitāla daļas uzņēmumos. Valstij kā uzņēmējam pastāv tās pašas robežas, kuras pastāv citiem uzņēmējiem, piemēram, jāievēro Konkurences likums. Piemēram: Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietā Nr. SKA-80 norādīja, ka: „..valsts uzņēmumu darbība ir pakārtota privātajām tiesībām, jo nepastāv publisko tiesību sabiedrība ar ierobežotu atbildību /../

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Tātad kapitāla daļu turētājas, kas šajā gadījumā ir pašvaldība, lēmumi, kas tiek pieņemti attiecībā uz SIA „Olekte”, ir lēmumi privāto tiesību jomā. Šī iemesla dēļ tie nav pārsūdzami kā administratīvie akti, kuru neatņemama pazīme ir publiskās tiesības.” Patstāvīgi iepazīstieties ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11. nodaļu!

Šajā nodaļā noteikts, kādos gadījumos valsts pārvalde drīkst darboties privāto tiesību jomā, tādēļ maldīgi ir uzskatīt, ka valsts nevar nodarboties ar peļņas gūšanu. Tomēr peļņas gūšana nebūt nav iemesls, lai valsts izšķirtos par komercdarbības veikšanu, jo valstij ir pienākumi pret sabiedrību, piemēram, sociālo pakalpojumu jomā. 3. Tiešo valsts pārvaldes uzdevumu veikšana privāttiesiskā formā Šādā gadījumā valsts pārvalde ir saistīta ar pamattiesībām un priekšrakstiem par attiecīgo iestāžu piekritību. Publisko uzdevumu veikšana privāttiesiskā formā ir pieļaujama, ja publisko tiesību normas kategoriski nepieprasa šo uzdevumu veikšanu publisko tiesību formā. Publisko uzdevumu veicējam ir izvēles brīvība attiecībā uz tā struktūras organizatorisko formu, kurai jāizpilda publiskais uzdevums, kā arī attiecībā uz izpildījuma sniegšanas vai lietošanas attiecības izveidi. Publisko tiesību subjekts pašvaldība A ar publisko tiesību subjektu pilsētu B noslēdz pirkuma līgumu par zemes pārdošanu. Vai tiesiskais darījums attiecas uz publisko vai privāto tiesību sfēru? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) anulē kredītiestādes „Madonas Komercbanka” licenci (atļauju) saskaņā ar Kredītiestāžu likuma normām, jo kredītiestāde sniegusi nepatiesas ziņas licences (atļaujas) saņemšanai. Uz kādu tiesību sfēru – privāto vai publisko – attiecas šis gadījums? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. ADMINISTRATĪVO TIESĪBU AVOTU JĒDZIENS UN VEIDI Vācu tiesību zinātnieks Francs Jozefs Paine (Franz-Joseph Peine)(1946) uzskata, ka mācība par tiesību avotiem atbild uz jautājumu, no kurienes rodas administratīvās tiesībās. Terminu ‘tiesību avots’ pirmo reizi minējis Tits Līvijs.

‘Tiesību avots’ ir juridisks termins, ko pirmoreiz minējis romiešu vēsturnieks Tits Līvijs, nosaucot XII tabulu likumu par fons omnis publici et privatique iuris (avotu visām publiskajām un privātajām tiesībām). Jēdzienam ‘tiesību avots’ ir šaurāka un plašāka nozīme. Plašākā nozīmē ar to saprot visus faktorus, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos, piemēram, literatūra tiesību zinātnēs, tiesu prakse un vispārējā tiesiskā apziņa. Šaurākā nozīmē ar jēdzienu ‘tiesību avots’ saprot tiesību piemērotājam saistošos priekšrakstus. Turpmāk jēdzienu ‘tiesību avots’ mēs lietosim šaurākā nozīmē. Kontinentālo tiesību saimes valstīs pastāv tiesību normu hierarhija, kas Latvijā ir atrodama, piemēram, Administratīvā procesa likuma (APL) 15.pantā.

Administratīvā procesa likuma 15. pants paredz, ka iestāde un tiesa administratīvajā procesā piemēro ārējos normatīvos aktus, starptautisko tiesību un Eiropas Savienības (Kopienu) tiesību normas, kā arī vispārējos tiesību principus. Ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija: 1. Satversme; 2. likums; 3. Ministru Kabineta noteikumi; 4. pašvaldību saistošie noteikumi.

3.1. SATVERSME Konstitūcija kā augstākā juridiskā spēka dokuments visbiežāk tieši neregulē administratīvi tiesiskās attiecības, bet tikai formulē administratīvo tiesību pamatprincipus, nosaka svarīgākos administratīvo tiesību institūtus. Satversmē izpildvaras tiesiskajam regulējumam veltīta tās ceturtā nodaļa jeb, precīzāk, deviņi panti, no kuriem attiecībā uz administratīvajām tiesībām būtiski uzsvērt piecus. Satversmes 55. pants paredz, ka Ministru kabinets sastāv no Ministru prezidenta un viņa aicinātiem ministriem; Ministriju skaitu un to darbības apjomu, kā arī valsts iestāžu savstarpīgās attiecības nosaka likums (57. pants), Ministru kabinetam ir padotas valsts pārvaldes iestādes (58. pants), Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. 30

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam. Ja neuzticība izteikta atsevišķam ministram, tad tam jāatkāpjas un viņa vietā Ministru prezidentam jāaicina cita persona (59. pants). Ministru kabinets apspriež visus atsevišķus ministriju izstrādātos likumprojektus un jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību, kā arī atsevišķu kabineta locekļu ierosinātus valsts politikas jautājumus (61. pants). Iepazīstieties ar Satversmes saturu! Vai, Jūsuprāt, Satversmē ir bieži izdarīti grozījumi? Ko tas liecina par normatīvā akta nozīmi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

1. nodarbība

Ja Saeima izteic neuzticību Ministru prezidentam, tad jāatkāpjas visam kabinetam.

3.2. LIKUMS Tiesību teorijā rakstītie normatīvie akti tiek iedalīti likumos un likumpamatotos aktos. Likumi ieņem noteicošo vietu normatīvo aktu sistēmā, bet, pamatojoties uz likumiem, izdod likumpamatotos aktus, kuriem ir jāatbilst likumiem. Izšķir pastāvīgos, ārkārtas, konstitucionālos un parastos likumus. Visus šos likumus var grozīt ar citu likumu tikai tā iestāde, kas to ir izdevusi. Latvijas juridiskajā literatūrā jēdzienu ‘likums’ lieto šaurā jeb formālā nozīmē, ar to apzīmējot likumdevēja noteiktā kārtībā izdotu normatīvu aktu. A. Stucka likumus, kas ir administratīvo tiesību avoti, iedala pamatlikumos un papildlikumos.

Izšķir patstāvīgos, ārkārtas, konstitucionālos un parastos likumus.

Pamatlikumi ir: Valsts pārvaldes iekārtas likums, Ministru kabineta iekārtas likums, Administratīvā procesa likums, Valsts civildienesta likums, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss un likums „Par pašvaldībām”. Papildlikumi ir daudzi citi likumi, kuri satur administratīvo tiesību normas un pastarpināti iedarbojas uz nozīmīgākajām administratīvi tiesiskajām attiecībām, piemēram, Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums. Par būtiskāko administratīvajās tiesībās var uzskatīt 2002. gada 21. jūnija Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas stājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri. Likuma 2. pants paredz, ka „šā likuma mērķis ir nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi”. Likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Likuma noteikumi attiecas arī uz privātpersonu, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā tai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes uzdevumus. Saskaņā ar 3. panta trešo daļu valsts pārvaldes principi un citi šā likuma noteikumi attiecināmi arī uz iestādēm, kuras nav padotas Ministru kabinetam, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi. Likums regulē valsts pārvaldes institucionālo pamatstruktūru un darbības pamatprincipus.

Saskaņā ar E. Levita Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepciju likums regulē valsts pārvaldes institucionālo pamatstruktūru un darbības pamatprincipus. Likums primāri attiecas uz valsts tiešo pārvaldi jeb pārvaldi, kuru veic Latvijas Republika kā publisko tiesību juridiska persona ar savām iestādēm, bet attiecībā uz pastarpināto pārvaldi, t.i., attiecībā uz pārējo publisko tiesību juridisko personu iestādēm – pašvaldību, dažādu pašpārvalžu, citu publisko tiesību juridisko personu, – tikai tiktāl, ciktāl attiecīgie jautājumi nav noregulēti speciālajos likumos. Valsts pārvaldes iekārtas likumu sīkāk apskatīsim nodarbībā par valsts pārvaldes institucionālo struktūru.

Ar 2007. gada 3. maija likumu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” Saeima izslēdza Satversmes 81. pantu, kas noteica tiesības Ministru kabinetam, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks. Šādā kārtībā izdoti noteikumi nevarēja grozīt Saeimas vēlēšanu likumu, tiesu iekārtas un procesa likumus, budžetu un budžeta tiesības, kā arī pastāvošās Saeimas laikā pieņemtos likumus, tie nevarēja attiekties uz amnestiju, valsts nodokļiem, muitām un aizņēmumiem, un tie zaudētu spēku, ja nebūtu vēlākais trīs dienas pēc Saeimas nākamās sesijas atklāšanas iesniegti Saeimai. Sabiedrībā bijušas daudz diskusijas par Satversmes 81. panta nepieciešamību, tiesību ekspertu domas atšķiras. Satversmes 81. panta kārtībā tika pieņemti strīdīgie likuma grozījumi par Valsts drošības iestādēm un grozījumi Nacionālās drošības likumā. Savukārt 2005. gada 16. decembrī Satversmes tiesa atzina par neatbilstošiem Satversmei un atcēla Ministru kabinetā (MK) Satversmes 81. panta kārtībā izdotos noteikumus ar likuma spēku „Grozījumi likumā par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām". Grozījumi paredzēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu piespiedu atsavināšanu un tikai pēc tam lemšanu par taisnīgas atlīdzības noteikšanu par atsavinātajiem īpašumiem. 32

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: 8. Saeimas laikā 81. panta kārtībā ir pieņemti 84 noteikumi: 44 Einara Repšes valdības laikā, 19 – Induļa Emša valdības laikā un 21 likums Aigara Kalvīša valdībā. Satversmes tiesa 2007. gada 12. jūnijā lēmumā par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 „Par Ministru kabineta 2007. gada 8. janvāra noteikumu Nr. 32 „Grozījumi Nacionālās drošības likuma” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 81. pantam” atsaucas uz Ministru kabineta atbildes rakstu.

Atbildes rakstā Ministru kabinets nepiekrīt pieteikuma izteiktajam viedoklim un lūdz atzīt pieteikumu par nepamatotu. Atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 03-05(99), Ministru kabinets norāda, ka „varas dalīšana ir spēkā kā princips, tomēr tā netiek īstenota ļoti stingri pēc tās ideāli tipiska modeļa. Vispārēji tiek stingri sargāta tikai tiesnešu neatkarība no izpildvaras iejaukšanās. Taču citādi varas sadales shēma vēsturiskā skatījumā jau no paša sākuma tomēr neizslēdz zināmus principiālo robežu pārkāpumus. No Satversmes 1. pantā ietvertā demokrātiskas republikas jēdziena izrietošais varas dalīšanas princips nav jāuztver dogmatiski un formāli, bet jāsamēro ar tā mērķi novērst varas centralizāciju vienas institūcijas vai amatpersonas rokās.” Atbildes rakstā izteikts viedoklis, ka „neatliekama vajadzība” nav juridiskiem kritērijiem pakļauts vērtējums, bet vērtējums, kas pakļauts lietderības kritērijiem. Šie kritēriji esot paša izdevēja, proti, Ministru kabineta ziņā un neesot pretrunā ar Satversmes 1. pantu, ciktāl saglabājas varas savstarpējās kontroles un līdzsvara attiecības un varas mērenība, kā arī tiekot ievēroti citi tiesiskas valsts principi. Ministru kabinets informē, ka neatliekamas vajadzības pamatojums Noteikumu Nr. 32 izdošanai bijis saistīts ar valdības rīcībā esošo informāciju par būtiskiem valsts nacionālās drošības apdraudējumiem un politisku apņemšanos maksimāli īsā laikā tos novērst. 2007. gada 29. martā Saeimas Juridiskā komisija iesniedza Saeimai likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”, likumprojekta anotācijā norādot, ka „valdība savas tiesības izdot noteikumus ar likuma spēku kopš Satversmes darbības atjaunošanas ir izmantojusi ļoti plaši. Tā kā šā panta izmantošana ne vienmēr ir bijusi veiksmīga un līdz ar to arī diskutabla, ar likumprojektu tiek piedāvāts izslēgt Satversmes 81. pantu”. Pamatojoties uz iepriekš minēto, sniedziet savu argumentētu vērtējumu Satversmes 81. panta nepieciešamībai vai izslēgšanai no Satversmes! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3.3. MINISTRU KABINETA NOTEIKUMI Normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā ar likumiem.

Izpildvaras institūcijas pieņem normatīvos aktus, lai izpildītu likumus, tādēļ šie normatīvie akti nedrīkst būt pretrunā ar likumiem. Noteikumu izdošanas tiesību nodošana būtībā ir parlamenta atteikšanās no likuma pieņemšanas.

Ministru kabineta visbiežāk izdotais normatīvais tiesību akts ir noteikumi. Tiem ir vispārsaistošs spēks. Noteikumos jābūt norādei, uz kāda likuma pamata tie ir izdoti. Piemēram: 2006. gadā Ministru kabinets, ieskaitot noteikumus, kas izdoti Satversmes 81. panta kārtībā, izdevis 1076 noteikumus, 2005. gadā – 1047, bet 1994. gadā – 226 noteikumus. Noteikumu pieņemšanas brīvība ir ierobežota, tā iespējama tikai pie stingri noteiktiem priekšnosacījumiem. Juridiskajā literatūrā un tiesu praksē būtībā ir pieci gadījumi, par kuriem ir skaidrs, ka tie nav jārisina parlamentam:  regulējums, kurš atkarīgs no parlamenta likumiem;  regulējums, kura saturs izriet no regulējamās nozares nepieciešamības;  regulējums, kurš jau pašā parlamenta izdotajā likumā ir pietiekami vispusīgs un detalizēts, ka formāls likumdošanas process vairs nav nepieciešams;  regulējums, kura iedzīvināšanā ir jāiesaistās pašai sabiedrībai;  regulējums, kurā straujo izmaiņu dēļ nepieciešami viegli izdarāmi grozījumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pantu Ministru kabinets var izdot normatīvos aktus – noteikumus – tikai šādos gadījumos: 1. ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus; 2. lai apstiprinātu starptautisko līgumu vai tā projektu, denonsētu starptautisko līgumu vai apturētu tā darbību, ja Satversmē vai likumā nav noteikts citādi; 3. ja tas nepieciešams Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanai un ja attiecīgais jautājums ar likumu nav noregulēts. Šādi noteikumi nevar ierobežot privātpersonas pamattiesības. Ministru kabinetam gan ne vienmēr izdodas ievērot iepriekš minēto un izdot normatīvos aktus – noteikumus – tikai šajos stingri noteiktajos gadījumos. Piemēram: Satversmes tiesa 1998. gada 9. decembrī lietā Nr. 04-06(98) „Par Ministru kabineta noteikumu Nr. 294 „Kārtība, kādā pašvaldībām kompensējama nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 1998. gadam neizpilde” atbilstību Ministru kabineta iekārtas likumam un likumam „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” norādīja, ka likums „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” nosaka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas vispārējos principus un kārtību.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Satversmes tiesa nosprieda, ka apstrīdētajos noteikumos nav noteikta pašvaldību motivēta iesnieguma izskatīšanas procedūra, kuras gaitā būtu jākonstatē un, aprēķinot kompensāciju, jāņem vērā „no pašvaldību darbības neatkarīgie apstākļi”, kas nepieļauj nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu. Turklāt, izdodot apstrīdētos noteikumus, Ministru kabinets ir pārkāpis likuma „Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” pārejas noteikumu 9. punktā doto pilnvarojumu, jo ir noteicis kārtību, kādā kompensēt starpību starp sākotnēji aprēķināto nodokļa ieņēmumu prognozi un precizēto nodokļa ieņēmumu prognozi, taču nav paredzējis kārtību, kādā kompensēt no pašvaldību darbības neatkarīgu apstākļu dēļ neiekasēto nodokļa daļu. Līdz ar to Satversmes tiesa atzina MK noteikumus Nr. 294 par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža.

3.4. PAŠVALDĪBU SAISTOŠIE NOTEIKUMI Pašvaldības var izdot ārējos normatīvos aktus tikai saskaņā ar likumu. Tiem jāatbilst Satversmei, likumam „Par pašvaldībām” un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 41. panta pirmo daļu pašvaldības dome pieņem ārējos normatīvos aktus (saistošos noteikumus), iekšējos normatīvos aktus (noteikumus, nolikumus, instrukcijas), individuālos aktus (administratīvos aktus un citus pārvaldes lēmumus) un citus lēmumus. Pašvaldības lēmumiem jāatbilst Satversmei, šim likumam un citiem likumiem, kā arī Ministru kabineta noteikumiem. Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Spēkā esošie saistošie noteikumi ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā administratīvajā teritorijā.

Likuma „Par pašvaldībām” 43. pants nosaka jautājumus, kādos dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos. Dome var pieņemt saistošos noteikumus arī, lai nodrošinātu pašvaldības autonomo funkciju un brīvprātīgo iniciatīvu izpildi. Pildot deleģētās valsts pārvaldes funkcijas un pārvaldes uzdevumus, dome var pieņemt saistošos noteikumus tikai tad, ja tas paredzēts likumā vai Ministru kabineta noteikumos. Piemēram: „Suņu un kaķu turēšanas noteikumi Aizkraukles novadā” ir izdoti saskaņā ar likuma „Par pašvaldībām” 21. un 43. pantu un nosaka vienotu suņu reģistrācijas, kaķu uzskaites un to turēšanas kārtību Aizkraukles rajonā. Saistošo noteikumu tiesiskumu izvērtē Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM).

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

! 35

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: 2007. gada 13. jūnijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija atkārtoti aicināja Rīgas domi izvērtēt pašvaldības saistošo noteikumu par maksas autostāvvietu apsaimniekošanu un lietošanu atbilstību galvaspilsētas iedzīvotāju interesēm, novēršot vairākas noteikumos konstatētās nepilnības. Īpaši bieži RAPLM par likumam neatbilstošiem atzīst pašvaldības saistošos noteikumus – teritorijas plānojumus. Nereti lietas par teritorijas plānojumiem tiek skatītas arī Satversmes tiesā, skat., piemēram, lietu Nr. 2006-09-03 „Par Garkalnes pagasta padomes teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 115. pantam”.

3.5. CITI TIESĪBU AVOTI

! !

Tiesu prakse, judikatūra, tiesnešu tiesības – lielākā nozīme ir tiesību interpretācijas precedentiem: tiesneši, piemērojot likumu, to interpretē, un akts iegūst to nozīmi, ko tam ir noteicis tiesas spriedums. ‘Judikatūra’ uzskatāms par šaurāku jēdzienu nekā ‘tiesu prakse’. Ar tiesu praksi būtībā saprot jebkādu tiesas lēmumu, arī tiesneša atsevišķās domas, kuras tie var pievienot spriedumam, bet jēdziens ‘judikatūra’ vairāk attiecas uz tiesu precedentu. Pastāvot juridiskās obstrukcijas aizliegumam (aizliegums atteikties piemērot tiesības), tiesneši strīda izšķiršanā ir spiesti paši radīt tiesisku pamatu strīda izšķiršanai. Paražu tiesības – paražu tiesībām ir liela nozīme, pirmkārt, angloamerikāņu tiesību sistēmā, kā arī, piemēram, starptautiskajās publiskajās tiesībās. Kaut arī nav nekādu šaubu par to, ka paražu tiesības ir tiesību avots, administratīvajās tiesībās, it īpaši kontinentālajā tiesību sistēmā, par paražu tiesībām kā tiesību avotu nav pieņemts runāt. Administratīvo tiesību vispārīgie principi – administratīvo tiesību un administratīvā procesa tiesību principi, kas atrodami „Valsts pārvaldes iekārtas likumā” un „Administratīvā procesa likumā”. Administratīvo tiesību principi ir valsts pārvaldes pakļautība likumam un tiesībām, cilvēktiesību ievērošana, darbošanās sabiedrības interesēs, labas pārvaldības princips, subsidiaritātes princips u.c., kā arī citi principi, kas atklāti, atvasināti un attīstīti iestāžu vai tiesu praksē, kā arī tiesību zinātnē.

4. ADMINISTRATĪVO TIESĪBU NORMU VEIDI

Tiesību norma ir vispārēja satura uzvedības noteikums, kuram piemīt obligāts raksturs un kura neievērošanas gadījumā paredzēta atbildība. A. Stucka nošķir šādus administratīvo tiesību normu uzdevumus:  nodrošināt visas izpildvaras shēmas, kā arī atsevišķu tās struktūrdaļu pienācīgu organizāciju, darbību un racionālu mijiedarbību;  nodrošināt efektīvu personu konstitucionālo tiesību un brīvību izmantošanu valsts pārvaldes sfērā;

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža



 

1. nodarbība

noteikt personas un personu apvienību, kas darbojas valsts pārvaldē, optimālu uzvedības variantu, t.i., uzvedību, kas atbilst tiesiskas valsts interesēm; aizstāvēt publiski tiesiskās intereses valsts pārvaldes sfērā; regulējamo sabiedrisko attiecību ietvaros izveidot un nodrošināt noturīgu likumības un valstiskās disciplīnas režīmu.

Administratīvo tiesību norma ir noteiktā kārtībā izdots vispārsaistošs uzvedības noteikums, kas regulē attiecības, kuras rodas izpildvaras formēšanas vai tās darbības rezultātā, un kam piemīt visiem obligāts raksturs, un kura izpilde ir nodrošināta ar piespiedu mehānisma palīdzību. Nozīmīga administratīvo tiesību normu īpatnība ir tā, ka tām ir juridisks aizsardzības līdzeklis administratīvo tiesību normu nepildīšanas vai ignorēšanas gadījumos – administratīvā atbildība, pie kuras sauc administratīvā kārtībā atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksam (LAPK). Tiesību norma, arī administratīvo tiesību norma, sastāv no hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas. Hipotēze (H) – atbild uz jautājumu: kādiem priekšnoteikumiem jāpastāv, lai normu varētu piemērot? Sabiedriskās attiecības, uz kurām, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, normai jāiedarbojas un kura savukārt rada noteiktas tiesiskas attiecības. Dispozīcija (D) – atbild uz jautājumu: kādu rīcību (darbību) tiesības prasa no regulējamo sabiedrisko attiecību dalībniekiem? Uzvedības noteikums, ko paredz norma, nosaka jeb apraksta pieprasīto rīcību (darbība vai bezdarbība). Tā paredz tiesību subjektam tiesības vai pienākumus. Vienlaikus normā var ietvert gan tiesības, gan pienākumus, dodot subjektam saistošus priekšrakstus. Visvienkāršākais normas dispozīcijas formulēšanas paņēmiens ir norādījums par atļautām un aizliegtām darbībām, sīkāk tās neaprakstot. Sankcija (S) – atbild uz jautājumu: kādas būs tiesiskās sekas personām, kas neievēros normas priekšrakstus? Tiesību normas daļa, kas paredz negatīvas sekas šīs normas pārkāpējiem vai nepildītājiem. Tā piešķir uzvedības noteikumiem obligātu raksturu. Tātad sankcija administratīvajās tiesībās ir nelabvēlīgās sekas, kas var iestāties subjektam, ja viņš hipotēzē noteiktajos gadījumos nepildīs vai neizpildīs to, ko paredz dispozīcija. Nelabvēlīgās sekas var būt morāla un/vai materiāla rakstura.

Tiesību norma sastāv no hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas.

! !

Ne vienmēr ir viegli nošķirt dispozīciju no hipotēzes. Arī sankcija reizēm ir izteikta nevis tajā tiesību aktā, kurā ir tiesību norma, bet gan citā. Tiesību normu, kurās ir izteikti saskatāmi visi iepriekš minētie tiesību normu elementi, nav daudz. ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: LAPK 43. pants. Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu pārkāpšana transportā Par dzelzceļa, transportā noteikto sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšanu (D) – uzliek naudas sodu līdz simt piecdesmit latiem (S). LAPK 159.2 pants. Budžeta līdzekļu vai ar šiem līdzekļiem veikto darījumu nereģistrēšana Par laikā neiesniegtu vai nepilnīgu pārskatu vai ziņojumu par budžeta izpildi (D) saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" prasībām (H) – izsaka brīdinājumu iestādes amatpersonām vai uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem (S).



Norādītajām tiesību normām atzīmējiet dispozīciju, hipotēzi un sankciju, kur tas ir iespējams! LAPK 45. pants. Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi, kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, – uzliek naudas sodu līdz simt latiem. LAPK 42.1 pants. Par smēķēšanu neatļautās vietās – uzliek naudas sodu līdz desmit latiem. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Administratīvo tiesību normu iedalījums Latvijā nav noteikts nevienā ārējā normatīvajā tiesību aktā, taču tāds pastāv tiesību teorijā. Piemēram, A.Stucka tiesību normas iedala: 1. Pēc izdevējinstitūcijas (iedala pēc augstākstāvošās likumdošanas varas institūcijas):  tādas administratīvo tiesību normas, kuras izdod Saeima un likumdevējs – tauta, referenduma ceļā (likumi);  izpildvaras iestāžu izdotie administratīvo tiesību normas saturošie tiesību akti (Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, iestādes administrācijas rīkojumi). 2. Pēc administratīvo tiesību normas spēkā esamības teritorijā:  administratīvo tiesību normas, kas ir spēkā Latvijas teritorijā (Ministru kabineta noteikumi);  administratīvo tiesību normas, kas ir spēkā noteiktā administratīvā teritorijā (pašvaldību saistošie noteikumi);  administratīvo tiesību normas, kas ir spēkā noteiktā reģionā (Gaujas Nacionālā parka likums). ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

3. Pēc juridiskā spēka laikā:  beztermiņa administratīvo tiesību normas;  terminētās jeb īslaicīgās administratīvo tiesību normas;  ārkārtējās administratīvo tiesību normas, kuras ir spēkā ārkārtējās situācijās zināmā laika posmā (piemēram, plūdu laikā aizsardzībai pret marodieriem). 4. Pēc juridiskā spēka attiecībā uz noteiktu personu – tiesību subjektu:  administratīvo tiesību normas, kas saistošas ikvienam tiesību subjektam (piemēram, normas, kas ietvertas Ministru kabineta noteikumos);  administratīvo tiesību normas, kas attiecas uz noteiktas kategorijas subjektiem (piemēram, Ministru kabineta instrukcijās ietvertās normas). 5. Pēc administratīvo tiesību normu iekšējā satura:  atļaujošas normas;  noteicošas normas;  tikai pienākumus uzliekošas normas;  aizliedzošas normas. 6. Pēc tiesiskās regulēšanas metodes:  imperatīvas normas. Imperatīvas tiesību normas mērķis ir noteikt noteikumus, kurus ir precīzi jāievēro. Viss, kas paliek aiz imperatīvas tiesību normas robežām, nav atļauts;  dispozitīvas normas. Dispozitīvās normas ir pretējas imperatīvām normām, respektīvi, norma var netikt piemērota un ir iespējama iestādes rīcības brīvība, ko aplūkosim turpmākajās nodarbībās;  rekomendējošas normas. 7. Pēc normu nozīmes:  materiālās normas;  procesuālās normas. Piemēram: Materiālu normu saturošs normatīvs akts ir Civillikums, Krimināllikums, bet procesuālu – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums, Administratīvā procesa likums. Piemērs: Analizēsim Civilprocesa likuma 24. pantu! 24. pants. Piekritība rajona (pilsētas) tiesai Tiesai pakļautās lietas izskata rajona (pilsētas) tiesa, izņemot tās lietas, kuras saskaņā ar likumu izskata apgabaltiesa. Pēc izdevējinstitūcijas – izdevusi Saeima; Pēc spēkā esamības Latvijas teritorijā – spēkā visā teritorijā; Pēc juridiskā spēka laikā – beztermiņa; Pēc juridiskā spēka attiecībā uz noteiktu personu – saistošas ikvienam; Pēc administratīvo tiesību normu iekšējā satura – noteicoša norma; Pēc tiesiskās regulēšanas metodes – imperatīva norma; Pēc normu nozīmes – procesuāla norma.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

Atbilstoši administratīvo tiesību normu iedalījumam izanalizējiet Baložu pilsētas domes Sabiedriskās kārtības noteikumu 14. punktu! 14. punkts. Par remontdarbu veikšanu, dažādu mehānismu darbināšanu, klaigāšanu, dziedāšanu, pirotehnisko izstrādājumu lietošanu (izņemot Jaungada un Līgo svētku naktis), skaļu muzicēšanu vai mūzikas atskaņošanu un tamlīdzīgām darbībām, kas traucē iedzīvotāju naktsmieru laikā no plkst. 23.00 līdz 6.00, ja tas nav saskaņots ar Baložu pilsētas domi un/vai ieinteresētiem iedzīvotājiem, - izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz 50 (piecdesmit) latiem. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Administratīvās tiesības ir publisko tiesību nozare, kura regulē valsts pārvaldes iestāžu darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli. Tiesību teorijā izšķir vairākas publisko un privāto tiesību nošķiršanas teorijas – subordinācijas, interešu, adresātu un pārveidoto adresātu teoriju, tomēr ne vienmēr ir iespējams precīzi atbildēt, vai norma attiecas uz privātajām vai publiskajām tiesībām. Neapšaubāmi, arī valsts pārvaldei ir tiesības darboties privāto tiesību jomā, piemēram, slēdzot darījumus ar papīra piegādātāju, lai iestāde varētu izdrukāt lēmumu, kas būtu mums saistošs, tāpat arī komercdarbība nav vien privāto personu prerogatīva, lai gan valstij ir detalizētāki noteikumi, kad tā drīkst darboties privāto tiesību sfērā, kas aprakstīti Valsts pārvaldes iekārtas likuma XI nodaļā. Būtiski ir brīvi pārzināt normatīvo aktu hierarhiju, uzzinot, kādi normatīvie akti var būt saistoši un kas tos izdod. Jāievēro, ka nedrīkst nepelnīti aizmirst arī citus tiesību avotus – tiesu praksi, paražu tiesības, tiesību principus, kas arī ir tiesību avoti. Tiesību normai ir vairākas daļas – hipotēze, dispozīcija un sankcija. Hipotēze nosaka, kādiem priekšnoteikumiem jāpastāv, lai normu varētu piemērot, dispozīcija nosaka jeb apraksta pieprasīto rīcību (darbība vai bezdarbība) un paredz tiesību subjektam tiesības vai pienākumus, bet sankcija nosaka tiesiskās sekas personām, kas neievēro normas priekšrakstus.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI 1. uzdevums Ierakstiet iztrūkstošos vārdus! 1. Administratīvās tiesības ir ....................................... nozare, kura regulē valsts pārvaldes iestāžu darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli. 2. Administratīvās tiesības .............................................veidojas no tiem juridiskajiem pienākumiem un tiesībām, kas uz objektīvo administratīvo tiesību pamata piekrīt publiskajām iestādēm, viņu darbiniekiem un pilsoņiem vai pilsoņu grupām viņu attiecībās ar publiskajām iestādēm. 3. Atšķirību starp publiskajām un privātajām tiesībām visērtāk raksturot ar vācu tiesību zinātnē radušos atziņu – tiesībās ir ............................... un .......................... 4. Saskaņā ar ..................................... tiesību norma pieskaitāma publiskajām tiesībām, ja tā nodibina starp pārvaldes iestādi un cilvēku augstākstāvoša – zemākstāvoša attiecības. 5. Tiesību speciālistu vidū .................................. teorija nav guvusi lielu atsaucību, jo arī privāto tiesību uzdevums ir nodrošināt tiesisko stabilitāti sabiedrībā, turklāt daudzas tiesību normas ir gan publisko, gan privāto tiesību interesēs. 6. ........................................................... ir pārveidotās adresātu teorijas izšķirošais kritērijs, līdz ar to ir jāņem vērā publisko un privāto tiesību atšķirīgās funkcijas: publiskās tiesības ir nepieciešamas valstisko varas pilnvaru radīšanai un ierobežošanai attiecībā pret indivīdu un piešķir tiesības un uzliek pienākumus valstij. 7. Tiesību teorijā rakstītie normatīvie akti tiek iedalīti .......................un ................................................. 8. Par būtiskāko administratīvajās tiesībās var uzskatīt 2002. gada 21. jūnija ..................................................................................., kas stājās spēkā ar 2003. gada 1. janvāri. 9. Tiesību norma, arī administratīvo tiesību norma, sastāv .............................., .................................... un .....................................

2. uzdevums Atzīmējiet, pie kurām tiesībām atbilst attiecīgā situācija! Situācijas apraksts

Publiskās tiesības

Privātās tiesības

Jūsu uzņēmums ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu par nodokļu parādu Ministru prezidents krustojumā „taranē” Jūsu auto Ekonomikas ministrija slēdz ar Jums līgumu par automašīnas nomu Uz ielas, kurā Jūs dzīvojat, uzstādīta ceļa zīme Jūs pieņem darbā par pašvaldības priekšsēdētāju Jūs pērkat gāzi no VAS „Latvijas Gāze” ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. uzdevums Izmantojot kādu no privāto un publisko tiesību nošķiršanas teorijām, pamatojiet, vai Civillikums attiecas uz privātajām vai publiskajām tiesībām! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. uzdevums Libērijas parlaments vēršas pie Jums kā autoritatīva administratīvo tiesību speciālista ar lūgumu pēc konsultācijas šādā situācijā! Libērijā pēc pilsoņu kara beigām valstij jāsakārto infrastruktūra, kur vislielākās problēmas ir energoapgādes jomā. Šobrīd Libērijā ir vairākas nacionālās kompānijas, kuras nodrošina elektroenerģijas padevi 63% valsts iedzīvotāju. Parlamenta vairākums vēlas dibināt valsts akciju sabiedrību „Libērijas Elektroenerģija”, kas nodarbotos ar elektroenerģijas piegādi, lai varētu nopelnīt kaut nelielu naudu nākamajām parlamenta vēlēšanām uz tā jau trūcīgo iedzīvotāju rēķina, bet valdošā opozīcijas partija norāda, ka šajā gadījumā valsts ar komercdarbību nodarboties nedrīkst, jo netiks ievērotas sabiedrības intereses. Izmantojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, pamatojiet, vai ir tiesiska valsts akciju sabiedrības „Libērijas Elektroenerģija” dibināšana! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES



28. lpp. 1. B; 2. A. 29. lpp. Divi tiesību subjekti ir noslēguši civiltiesisku darījumu, konkrētāk, pirkuma līgumu, ar ko viena puse pārdod, bet otra puse pērk nekustamo īpašumu. Līdz ar to secinām, ka pašvaldība darbojas privāto tiesību sfērā. 29. lpp. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums attiecas uz publisko tiesību sfēru, jo ir iestādes virskundziska rīcība. 38. lpp. LAPK 45. pants. Par tādu personu nodarbošanos ar ārstniecības privātpraksi (D), kuras nav reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā (H), – uzliek naudas sodu līdz simt latiem (S). LAPK 42.1 pants. Par smēķēšanu neatļautās vietās (D) – uzliek naudas sodu līdz desmit latiem (S). 40. lpp. Izpildvaras izdota, spēkā konkrētā teritorijā, beztermiņa, attiecas uz visiem, noteicoša, imperatīva, materiāla tiesību norma. 43. lpp. 1. uzdevums 1. publisko tiesību; 2. subjektīvā nozīmē; 3. vienlīdzīgie un padotie; 4. subordinācijas teoriju; 5. interešu; 6. Virskundziskā vara; 7. likumos un likumpamatotos aktos; 8. Valsts pārvaldes iekārtas likumu; 9. hipotēzes, dispozīcijas un sankcijas.

2. uzdevums Situācijas apraksts

Publiskās tiesības

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Privātās tiesības

X X X X X X

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

44. lpp. 3. uzdevums Analīzei izmantojot subordinācijas teoriju, secināms, ka Civillikums nenodibina augstākstāvoša – zemākstāvoša attiecības, jo izmantojams sadzīvisku jautājumu kārtošanai starp iedzīvotājiem ģimenes, mantojuma, lietu un saistību tiesību jomā. Pēc interešu teorijas noskaidrojams, ka Civillikums nodrošina kārtību sabiedrībā, taču tomēr nebūtu uzskatāms, ka tādēļ attiecas uz publiskajām tiesībām. Secinām, ka interešu teorija šajā gadījumā nebūtu izmantojama. Izmantojot adresātu teoriju, noskaidrojam, ka Civillikuma normas var piemērot jebkurš sabiedrības loceklis, tostarp arī valsts pārvaldes iestādes. Turpinot saskaņā ar pārveidoto adresātu teoriju secinām, ka Civillikums nesatur normas, ko var izmantot tikai valsts pārvaldes institūcija. Civillikums pieder privāto tiesību nozarei. 4. uzdevums Ievērojot uzdevuma noteikumus, ka atbildei jāizmanto Latvijas Republikas Valsts pārvaldes likuma normas, secinām, ka ir jānoskaidro, vai pastāvot noteiktiem apstākļiem tirgū, ir iespējama valsts kā tirgus dalībnieka iesaistīšanās konkrētā nozarē. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pants paredz, ka par darbošanos privāto tiesību jomā uzskatāma gan komercdarbība, gan publisko pakalpojumu sniegšana. Elektroenerģijas piegāde šajā gadījumā uzskatāma par komercdarbību, tādēļ jāievēro arī 88. panta noteikumi. No uzdevuma apstākļiem secināms, ka tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības īstenošanu (tikai 63%), elektroenerģijas nozare būtu uzskatāma par dabisku monopolu tās būtības dēļ, nozare neapšaubāmi ir stratēģiski svarīga un tajā nepieciešams nodrošināt augstus kvalitātes standartus. Ja tiek ievērots kaut viens no 88. panta noteikumiem, valsts akciju sabiedrības „Libērijas Elektroenerģija” dibināšana ir tiesiska.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

IZMANTOTĀ UN IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.

8. 9.

10.

11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20.

1. nodarbība



Barisa L. Deputāti piekāpjas prezidentei par Satversmes 81. panta atcelšanu. Neatkarīgā Rīta Avīze, 2007. gada 16. marts. Dišlers K. Ievads administratīvo tiesību zinātnē. Rīga: Latvijas Universitāte, 1938, 31. lpp., 51.-55. lpp. Jakubaņecs V. Juridiski terminoloģiskā, skaidrojošā vārdnīca. Rīga: P & K, 1999, 94. lpp. Jelāgins J. Tiesību pamatavoti. Mūsdienu tiesību teorijas atziņas. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 1999, 59.-60. lpp. Levits E. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, Nr. 95, 2002, 25.-56. lpp. Načisčionis J. Administratīvās tiesības. Papildinātais izdevums. Rīga: Latvijas Vēstneša bibliotēka, 2003. 288 lpp. Paine F. J. Vācijas vispārīgās administratīvās tiesības. Vācijas Administratīvā procesa likums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002. 555 lpp. Stucka A. Administratīvās tiesības. Rīga: Juridiskā koledža, 2006. 2.25., 35.-43., 53.-57. lpp. Vildbergs H. J., Krasts V. Salīdzinošās administratīvās tiesības. Lietas un risinājumi. Otrais, pārstrādātais izdevums. Rīga: Eurofaculty, 2002. 9.-26. lpp. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi 2004. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005, 617.620. lpp., 651.-657. lpp. Schwarze J. European Administrative Law. London, Luxembourg: Sweet & Maxwell, 1992. 1547 p. Административное право зарубежных стран. Учебник. Под. ред. А. Н. Козырина и М. А. Штатиной. Москва: Спарк, 2003. с. 11. Latvijas Republikas Satversme: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 43, 01.07.1993. Administratīvā procesa likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 164 (2551), 14.11.2001. Kredītiestāžu likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 163 (446), 24.10.1995. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss: LR likums. Ziņotājs, Nr. 51, 1984. Ministru kabineta iekārtas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 82 (3866), 28.05.2008. Par pašvaldībām: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 61 (192), 24.05.1994. Valsts pārvaldes iekārtas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 94 (2669), 21.06.2002. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas nolikums: MK noteikumi Nr. 56. Latvijas Vēstnesis, Nr. 21 (2786), 07.02.2003.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

21. Satversmes tiesas 1998. gada 9. decembra spriedums lietā Nr. 04-06(98) „Par Ministru kabineta noteikumu Nr. 294 „Kārtība, kādā pašvaldībām kompensējama nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes 1998. gadam neizpilde” atbilstību Ministru kabineta iekārtas likumam un likumam „Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu””. Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/04-06(98).rtf 22. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra spriedums lietā Nr. 2006-0903 „Par Garkalnes pagasta padomes teritorijas plānojuma daļas, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 115. pantam” Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/Spriedums_Garkalne_2006-0903.rtf 23. Satversmes tiesas 2007. gada 12. jūnija lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2007-06-03 „Par Ministru kabineta 2007. gada 8. janvāra noteikumu Nr. 32 „Grozījumi Nacionālās drošības likumā” atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 81. pantam” Pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/?lang=1&mid=19

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Administratīvās tiesības ir: A. privāto tiesību nozare, kura regulē valsts pārvaldes institūciju darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli; B. publisko tiesību nozare, kura regulē valsts pārvaldes institūciju darbību; C. valsts tiesību patstāvīga tiesību nozare; D. publisko tiesību nozare, kura regulē valsts pārvaldes institūciju darbību un to, kā pār šo darbību īsteno kontroli. 2. Būtiskākais subordinācijas teorijas trūkums ir: A. tai trūkst teorētiska pamatojuma; B. tā nav izmantojama tiesiskās attiecībās, kur attiecību dalībniekiem ir vienlīdzīgs statuss; C. tā nav izmantojama kontinentālās tiesību sistēmas valstīs; D. tā ir praktiski maz izmantojama, jo lielākā daļa tiesību normu ir gan publisko, gan privāto tiesību interesēs. 3. Valsts pārvalde darbojas privāttiesību jomā: A. nekad, tie ir nesavienojami jēdzieni; B. laiku pa laikam; C. katru dienu; D. valsts pārvalde darbojas vienīgi publisko tiesību jomā. 4. Konstatējums, ka normatīvais priekšraksts nav pieņemts kādas konkrētas personas vai personu grupas interesēs, liecina, ka tiesību nošķiršanai izmantota: A. subordinācijas teorija; B. interešu teorija; C. pakļautības teorija; D. subjektu teorija. 5. Uzvedības noteikums, ko paredz norma, nosaka jeb apraksta pieprasīto rīcību, ir: A. hipotēze; B. sankcija; C. ģenerālklauzula; D. dispozīcija. 6. Tiesību avota jēdziens šaurākā nozīmē ir: A. visi faktori, kas ietekmē objektīvo tiesību veidošanos; B. likums; C. tiesību piemērotājam saistoši priekšraksti; D. likums, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi. ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Ministru kabinets drīkst izdot noteikumus ar likuma spēku: A. tikai, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus; B. tikai Satversmes 81. panta kārtībā, ja neatliekama vajadzība to prasa; C. nekad; D. tikai, kad Saeima devusies brīvdienās. 8. Pašvaldības saistošie noteikumi par suņu izvešanu pašvaldības parkā ir saistoši: A. jebkuram Latvijas Republikas iedzīvotājam; B. visiem pašvaldības iedzīvotājiem; C. tikai pašvaldības iedzīvotājiem, kas ar suni uzturas pašvaldības parkā; D. tikai tiem pašvaldības iedzīvotājiem, kuriem pieder vai kuru valdījumā vai turējumā ir suņi un kuri tos ved pastaigāties parkā pašvaldības teritorijā. 9. Valsts pārvaldes iekārtas likuma XI nodaļas izpratnē „komercdarbība” ir: A. jebkura valsts pārvaldes darbība privāto tiesību jomā; B. valsts pārvaldes darbība privāto tiesību jomā, kas nav saistīta ar publisko pakalpojumu sniegšanu vai darījumiem valsts pārvaldes darbības nodrošināšanai; C. valsts pārvaldes darbība privāto tiesību jomā vienīgi iestādes darbības nodrošināšanai; D. valsts pārvaldes iestāžu darbība, sniedzot publiskus pakalpojumus un slēdzot tiesiskus darījumus tās funkcionēšanas nodrošināšanai. 10. Valsts pārvaldes iestādes ir padotas: A. ministriju valsts sekretāriem; B. Ministru kabinetam; C. Ministru prezidentam; D. Valsts prezidentam.

ADMINISTRATĪVĀS TIESĪBAS UN ADMINISTRATĪVAIS PROCESS