Civilprocess by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

CIVILPROCESS I

Kursa autors: Mg. iur. Nikolajs Ozoliņš

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: • tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; • tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; • tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; • tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; • studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: • lasāt tekstu; • veicat uzdevumus; • atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā; • uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.; • izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju; • lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus; • veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu; • lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk; • ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: • notiek vienu – divas reizes mēnesī; • palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; • ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: • tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu; • līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu); • ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; •

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Cienījamās studentes, godātie studenti! Jums tiek piedāvāts studiju kurss „Civilprocess”, kura mērķis ir palīdzēt izprast teorētiskās atziņas un praktiskās zināšanas par civilprocesu, tā nozīmi katras juridiskās un fiziskās personas aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībā. Studiju kurss ir domāts studentiem, kuri iegūst augstāko profesionālo izglītību, studējot tiesību zinātnes, kā arī studē un interesējas par sociālajām zinātnēm. Nodarbību temati veido vienotu civilprocesa apgūšanas sistēmu. Pirmajās divās nodarbībās Jūs iegūsiet priekšstatu par civilprocesa vispārīgiem noteikumiem un principiem. Trešajā, ceturtajā un piektajā nodarbībā Jums tiek piedāvāts aplūkot procesa dalībnieku tiesības un pienākumus, lietu sadales kārtību starp tiesām un vienu no svarīgākajiem instrumentiem tiesas procesā – pierādījumus. Tālāk seko trīs nodarbības, kas veltītas atbilstoši trijām tiesu instancēm civilprocesā – pirmajai, apelācijai un kasācijai. Pēdējās četrās nodarbībās Jūs uzzināsiet īpašos noteikumus attiecībā uz tiesu nolēmumu izpildi, šķīrējtiesām Latvijā, ārvalstu tiesu nolēmumu nozīmi un jaunatklātos apstākļus. Civilprocesa apgūšanai Jums noteikti ir nepieciešams iepazīties ar Civilprocesa likumu (Latvijas Vēstnesis, Nr. 326/330, 1998.gada 3.novembris), tā jaunāko redakciju ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 2009. gadam. Studiju kursa laikā tiks doti izvilkumi vai atsevišķi panti no šā likuma, bet labākai vielas apgūšanai un praktisko iemaņu pilnveidošanai noteikti ir nepieciešams Civilprocesa likums kā neatņemama studiju procesa sastāvdaļa. Tikai no Jūsu ieinteresētības un zinātkāres būs atkarīgs zināšanu apjoms, ko iegūsiet. Izstrādātais kurss piedāvā teorētiskas un praktiskas zināšanas, kuras iespējams papildināt, studējot literatūras sarakstā norādītos avotus. Novēlu Jums lietderīgi izmantot iegūtās zināšanas!

Mg. iur. Nikolajs Ozoliņš, kursa autors

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. CIVILPROCESS KĀ SABIEDRISKA ZINĀTNE. CIVILPROCESA VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI Terminu skaidrojošā vārdnīca ......................................................................21 1. Civilprocesa jēdziens un uzdevumi ..........................................................23 2. Civilprocesa attīstības pirmsākumi...........................................................25 3. Civilprocesa tiesību avoti .........................................................................28 4. Civilprocess kā juridiska zinātne ..............................................................33 5. Civilprocess un citi juridiskie procesi ......................................................37 Kopsavilkums ...............................................................................................45 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .....................................................47 Uzdevumu atbildes .......................................................................................49 Ieteicamā literatūra .......................................................................................51 Tests ..............................................................................................................53

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: • izprast civilprocesu kā tiesību nozari; • apzināt civilprocesa kopējās un atšķirīgās pazīmes salīdzinājumā ar citiem procesiem; • iepazīties ar civilprocesa attīstības vēsturi; • orientēties civilprocesa tiesību avotos.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Atbildētājs – viena no pusēm civilprocesā, persona, kas atbild uz prasību. Civilprocesa tiesības – patstāvīga tiesību nozare, kas nosaka civillietas izskatīšanas un izspriešanas procesuālo kārtību tiesās, kā arī šajās lietās pieņemto tiesas u.c. jurisdikcijas orgānu nolēmumu piespiedu izpildes kārtību. Common law – radās 11.gs. Anglijā un veidojas kā vispārējās tiesības. Šo tiesību pamatprincips ir, ka jebkurš augstākās tiesas spriedums ir saistošs tās pašas instances tiesām vai zemāk stāvošām tiesām, izlemjot analoģiska rakstura lietas. CPL – Civilprocesa likums. „Latvijas Vēstnesis”, 1998. gada 3. novembris Nr. 326/330. Legis actio per manus injectionem – viens no Legis actiones veidiem, saskaņā ar šo juridisko darbību prasītājs var veikt piedziņu uz vienu no prasības priekšmetiem (manus injectionem), vai nu uz parādnieka īpašumu vai personu, lai nokārtotu parādu. Legis actio sacramento – viens no Legis actiones veidiem, pēc savas būtības ir procesderības, un līdz ar to ir arī vispārējā forma, ko izlieto pie visa veida prasībām civilprocesā. Legis actiones – Senajā Romā piemērojamais civilprocesa veids - tas nozīmēja tiesību realizēšanu likumīgā kārtā. Likuma analoģija – civiltiesību normas piemērošana tādai tiesiskai situācijai, kas ir līdzīga tiesību normā regulētai tiesiskai situācijai, bet tiesību normā nav paredzēta. Materiālās tiesības – normu kopums, kas nosaka personu uzvedību, personu tiesības un pienākumus. Prasības tiesvedība – tiesvedības veids, kas nosaka civiltiesiskā strīda izskatīšanas kārtību tiesā. Prasītājs – viena no pusēm civilprocesā, persona, kas ceļ prasību tiesā. Prētors - Senās Romas amatpersona, kura ieņēma augstākā maģistrāta amatu, konsula vietnieks jeb viņa palīgs. Prētors aizstāja konsulu, kad tas atradās ārpus Romas. Procesuālās tiesības – normu kopums, kas nosaka kārtību, kādā tiek realizētas materiālās normas un nodrošina procesuālo taisnīgumu.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Sacīkstes princips – puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesvedību administratīvajās lietās. Sacīkste izpaužas, pusēm iesniedzot pierādījumus un tiesai adresētus pieteikumus, piedaloties nopratināšanā, citu pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī pušu debatēs un veicot citas procesuālās darbības. Sacramentum princips – (tulkojumā no lat. „noslēpums”) principa būtība ir apgalvojums, ka strīdu var atrisināt Dievišķais noslēpums, jo strīdu risināja priesteri, ar šī principa palīdzību tika risināti īpašuma strīdi Senajā Romā. Strīda risināšanas process bija noslēpums (secramentum). Saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā – tiesvedības veids civillietās, kuras rodas gadījumos, kad tiesības ir aizskartas, bet nav apstrīdētas. Sevišķa tiesāšanas kārtība – tiesvedības veids civillietās, kuras rodas sakarā ar personas likumisko interešu aizskaršanu vai apstrīdēšanu. Tiesību analoģija – konkrētā tiesiskā atgadījuma izlemšana, pamatojoties uz vispārīgajiem tiesību un likumdošanas principiem.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. CIVILPROCESA JĒDZIENS UN UZDEVUMI Juridiskajā zinātnē un praksē jēdzienam ‘civilprocess’ ir vairākas nozīmes. To lieto runājot par: • civilprocesuālo tiesību nozari; • civilprocesa zinātni; • mācību disciplīnu; • konkrētu civillietu tiesvedību tiesā. Civilprocess ir visu likumā noteikto procesuālo darbību kopums, kāds vien iespējams civillietās, sākot ar to ierosināšanu, lietu skatīšanas kārtību tiesās, beidzot ar tiesas sprieduma izpildi. Civilprocess ir virzība, kustība.

Civilprocess ir visu likumā noteikto procesuālo darbību kopums.

Civilprocesu varētu salīdzināt ar cilvēka dzīves posmiem: • piedzimšana – lietas ierosināšana; • bērnība un jaunība – lietas sagatavošana un izskatīšana tiesā; • brieduma gadi – sprieduma taisīšana; • novecošana un dzīves beigas – sprieduma izpilde un lietas izbeigšana.

Civilprocess Lietas ierosināšana izpilde

Izskatīšana tiesā

Sprieduma

1. attēls. Civilprocesa stadijas Tiesvedība civillietās sastāv no vairākām secīgām stadijām – obligātām (ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana pirmā instances tiesā) un fakultatīvām (tiesvedība apelācijas un kasācijas instancēs, likumīgā spēkā stājušā nolēmuma jauna izskatīšana noteiktos apstākļos, nolēmumu piespiedu izpilde). Šīm stadijām tiks veltītas atsevišķas turpmākās nodarbības. Piemēram: Ja rodas strīds par parāda atdošanu, persona raksta prasības pieteikumu tiesai, tiesa pārbauda pieteikumu. Ja tas atbilst prasībām, tad lieta tiek ierosināta – tā ir ierosināšanas stadija. Nākamā stadija ir sagatavošana iztiesāšanai, kuras laikā tiek vākti nepieciešamie pierādījumi un gatavoti dokumenti lietas izskatīšanai, tiek dota iespēja arī parādniekam sniegt savus iebildumus. Iztiesāšanas stadija notiek jau tieši tiesā, lieta tiek skatīta pēc būtības tiesas sēdē. Tiesas sēdē jau satiekas abas strīda puses – prasītājs (parāda piedzinējs) un atbildētājs (parādnieks). Sprieduma izpildi nodrošina tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas – tiesu izpildītāji.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Civilprocess ir civilprocesuālo tiesisko attiecību subjektu – tiesas un tiesas dalībnieku – darbība, realizējot civilprocesuālās tiesības un izpildot civilprocesuālos pienākumus. Civilprocesuālo darbību izpildē lielākā nozīme ir tiesai, jo tā atbilstoši savam procesuālo tiesību un pienākumu apjomam virza visas darbības tiesas procesā. Tiesas procesu ved tiesnesis.

Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu. Civilprocesa uzdevumu sekmīgas izpildes priekšnoteikumi ir: • civillietas kvalitatīva un laicīga sagatavošana iztiesāšanai; • pareizi un ātri izskatīt un izprast civillietu; • aizstāvēt fizisko un juridisko personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses; • ievērot civilprocesa principus. Ar civilprocesa palīdzību valsts privātpersonām rada iespēju izmantot tiesu kā tiesiskās aizsardzības līdzekli civilstrīda atrisināšanai. Tādēļ civilstrīda risināšanai ir jānotiek noteiktā kārtībā, ievērojot civilprocesa principus. Vēstures gaitā civilstrīdu risināšanas kārtība ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, turklāt šajā kontekstā svarīgs ir jautājums, uz kādiem principiem balstās tiesas spriešana civillietās. Tiesas procesa pamatā esošie principi ir mainījušies, turklāt ir svarīgi noskaidrot, kāda ir konkrētās valsts iekārta un kāda loma strīda atrisināšanā ir piešķirta tiesai konkrētajā valstī. Būtiskas atšķirības ir manāmas common law un kontinentālās Eiropas valstu tiesību sistēmās Civilprocess ir viena no valsts tiesību nozarēm, tiesību normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības, kas rodas, izskatot tiesai civillietas un taisot nolēmumu. Grāmatas „Civilprocesa mācības grāmata” autors Vladimirs Bukovskis skaidro, ka civilprocess ir likumā noteikta formāla lietu vešanas kārtība, kas jāievēro tiesai un pusēm, pārbaudot civiltiesā pušu civilās tiesības. 1 Civiltiesības ir privātās tiesības, jo regulē mantiskās attiecības un ar tām saistītās personiskās nemantiskās attiecības, piemēram, Civillikuma 1036.pants paredz, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem. Savukārt procesuālās tiesības ir publiskas tiesības, jo nosaka tiesu institūciju funkcionēšanas kārtību, piemēram, Civilprocesa likuma 2. pants paredz, ka tiesa civillietas izspriež kārtībā, kāda noteikta Civilprocesa likumā un likumā „Par tiesu varu”. Civilprocesā tiek aizstāvētas subjektīvās materiālās tiesības (materiālās tiesības ir normu kopums, kas nosaka personu uzvedību, šajā gadījumā tās ir civiltiesības). Materiāltiesiskas attiecības pastāv starp subjektiem, piemēram, starp pircēju un pārdevēju, starp kreditoru (aizdevuma devēju) un debitoru (aizdevuma ņēmēju). Procesuāltiesiskās attiecības rodas no tā brīža, kad tiesā tiek ierosināta civillieta, jo viena puse nav pildījusi saistības vai aizskārusi otras puses tiesības 1

Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: [Autora izdevums], 1933., 17.1pp. CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

un otra puse ir cēlusi prasību tiesā. Būtībā attiecības netiek regulētas savā starpā, bet ar tiesas starpniecību. Izlasiet notikuma aprakstu un atrodiet, ko persona ir izdarījusi pareizi, bet kur ir kļūdījusies!



Agris Kumeliņš iesniedzis tiesā prasības pieteikumu pret Andi Cēberu par parāda un procentu piedziņu, lūdzot tiesu nodrošināt prasību prasības summas LVL 1032,05 apmērā, ierakstot ķīlas tiesību atzīmi Siguldas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā atbildētājam Andim Cēberam piederošajam nekustamajam īpašumam Mālkalnes ielā 13, Siguldā, Rīgas rajonā. Siguldas pilsētas zemesgrāmatas nodalījums Nr.8015 002 2333. Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītājs pievienojis kvīti par valsts nodevas samaksu LVL 121,82 apmērā. Kā redzams no iesniegtajiem materiāliem, prasītājs nav nomaksājis valsts nodevu pilnā apmērā, kā arī nav samaksājis valsts nodevu par prasības nodrošinājuma pieteikuma iesniegšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta 1.daļas 1.punkta b) par prasību, kas novērtējama naudas summā no LVL 1001 līdz LVL 5000, maksājama valsts nodeva 150,- latu apmērā un 2,5 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 1000 latus. Līdz ar to prasītājam nomaksājamā valsts nodeva ir LVL 150,- un 2,5 procenti no LVL 32,05, t.i., LVL 8,01 kopā LVL 158,01 (viens simts piecdesmit astoņi lati un viens santīms). Pareiza rīcība .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Kļūdaina rīcība .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. CIVILPROCESA ATTĪSTĪBAS PIRMSĀKUMI Civilprocesa pirmsākumi meklējami senā pagātnē. Tiesas process sākotnēji vēsturiski netika dalīts civilprocesā un kriminālprocesā. Cilvēki devās uz tiesu, lai atrisinātu radušos strīdus. Ziņas par civilprocesu atrodamas Senās Romas jurista Gaja Kornēlija Tacita darbā „Institutiones”. CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Pēc šīm ziņām visvecākais civilprocesa veids Romā bija legis actiones, tas nozīmēja tiesību realizēšanu likumīgā kārtā. Gajs atzīmēja piecas šādas legis actiones un galvenā no tām bija legis actio sacramento. Legis actio sacramento pēc savas būtības bija procesuālu darbību kopums. Strīds tika izšķirts priesteru klātbūtnē, prasītājs zvērēja, ka konkrētā lieta pieder viņam, un par to, ka viņa zvērests ir patiess, deva ķīlā soda naudu, lai izlūgtos sev dieva žēlastību. Atbildētājs darīja to pašu. Priesteri izlēma, kura zvērests atbilst patiesībai. Šīs procesuālās darbības tika veiktas visāda veida prasībās. Sākotnēji tiesības, morāli un reliģiju nenošķīra, bet, notiekot pakāpeniskai attīstībai, tiesības atdalījās no reliģijas un morāles, priesteru vieta nāca valsts varas orgāni – prētori, kas bija praktizējoši juristi. Parādījās sacīkstes princips. 2 Senās Romas laikos galvenie tiesneši bija priesteri, tiesas procesā darbojās sacramentum princips – apgalvojums „tas ir mans” – lietas, par kurām notika strīds, bija jānogādā uz tiesu un jāapgalvo, ka tas ir mans, par apgalvojumu bija jāiemaksā drošības nauda, līdz ar to, kurš vairāk iemaksāja, tam taisnība. Piemēram: Ja strīds bija par zemi, bija jāatnes sauja zemes, ja par kādu no mājas dzīvniekiem, tad tas jāatved uz tiesu kā pierādījums. Attīstoties rakstībai, tiesas sēdes sāka protokolēt. Sākotnēji process bija bezmaksas, bet vēlāk sāka ņemt zināmas nodevas. Tika nošķirti vairāki procesa veidi. Katrā no tiem tika izskatītas atšķirīgas prasības. Piemēram: Legis actio per manus injectionem tika pielietots vienīgi prasībās, kas radās saistību nepildīšanas gadījumā. Vācijā viduslaikos valdīja uzskats, ka tiesībām bija dievišķa izcelsme, tika izmantotas tiesu divkaujas, zvērests, argumenti. Vācieši uzskatīja, ka tiesa nespriež lietu, bet to dara Dievs, tiesneši lietu tikai izskata. Starp spriešanu un izskatīšanu ir liela atšķirība. Atšķirība ir tajā, ka gala lēmumu pieņem Dievs, bet cilvēki uz zemes tikai izpilda noteiktas procesuālās darbības un pasludina viņa gribu. Krievijā tiesu sprieda kņazi un to iecelti ierēdņi (činovņiki). Sāka parādīties tiesas gaitas fiksācija, apelācijas instance. Krievijas tiesību sistēmas attīstībai ir liela ietekme uz Latvijas tiesību sistēmas attīstību. Latvija ilgu 2

Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: [Autora izdevums], 1933., 57.lpp. CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

laiku atradās Krievijas impērijas sastāvā līdz ar to tika veidota tiesu sistēma pēc kopējās impērijas parauga. Latvijā strīdā iesaistīto pušu komunikācija notiek caur tiesu (Senās Romas princips). Tiesa tomēr atrodas ārpus procesa, bet pašā procesā pastāv attiecības tikai un vienīgi starp pusēm. Dažādos tiesu sistēmu modeļos, kas mainījās vēstures gaitā, obligāti piedalījās trīs galvenie dalībnieki: strīda dalībnieki - prasītājs un atbildētājs un strīda atrisinātājs - tiesa. Attiecību trīsstūris: tiesa, prasītājs, atbildētājs, citas iesaistītās personas – darbojas vienlīdzības un likumības princips (civilprocesuāliem principiem tiks veltīta atsevišķa nodarbība). Tiesa

Prasītājs

Atbildētājs

2. attēls. Attiecību trīsstūris tiesā Kas, Jūsuprāt, objektīvāk un taisnīgāk izskatīja lietas – Krievijā kņazi vai Senajā Romā priesteri? Pamatojiet savu atbildi! ..........................................................................................................................

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Lai tiesvedības procesā nerastos lieki sarežģījumi, fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Saeimas 2012.gada 29.novembrī pieņemtajos grozījumos Civilprocesa likumā (CPL), kas stājās spēkā 2013. gada 1.janvārī, iekļautas vairākas jaunas normas. Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt par tiesvedības norisi civilprocesā. To starpā – visu pierādījumu sniegšanas pienākums pirmās instances tiesā, personas sasniedzamības prezumpcija tās deklarētajā CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

dzīvesvietā, tiesas iespējas un pienākums noteiktās situācijās pieņemt aizmuguriskus lēmumus.

3. attēls. LV portāla infografika 3 Modernizējot civilprocesa normas, ir jāņem vērā, ka mūsdienu civiltiesiskās attiecības iziet ārpus noteiktas valsts robežām, līdz ar to padarot arī civilprocesu daudz starptautiskāku. Latvijas Civilprocesa likums ir papildināts ar vairākām jaunām sadaļām, kurās tiek regulēts jautājums par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs. Tas norāda uz nepieciešamību šos procesus vienveidot, lai veicinātu civiltiesisko institūtu vienveidīgāku izpratni. 4

3. CIVILPROCESA TIESĪBU AVOTI Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvenciju, kas ir spēkā arī Latvijā, LR Satversmi un Civilprocesa likums ikvienai personai (gan fiziskai, gan juridiskai) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību taisnīgā tiesā. Šie likumi garantē personām tiesības celt tiesā prasību, lai aizsargātu savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības. Līdz ar to galvenā civilo tiesību aizsardzības forma ir civilā tiesvedība, t.i., tiesas spriešana civillietās. Tiesas spriešana civillietās tiek realizēta tiesas sēdē, tiesai izskatot un izlemjot lietas par strīdiem, kas saistīti ar personu civiltiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu.

Luksa M. Aktuālie grozījumi Civilprocesa likumā: kas jāzina par tiesvedību. LV portāls 28.02.2013. www.lv.lv 4 Daina Ose. Pierādījumi un pierādīšana civilprocesā. Pieejams: http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/tiesibas/Ose.pdf 3

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Galvenie tiesību akti, kas nosaka civilprocesa kārtību Latvijā, ir: • Satversme; 5 • Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti; • Civilprocesa likums (CPL) 6; • likums „Par tiesu varu”. 7 Atsevišķas procesuālās normas satur arī Civillikums, Darba likums, Prokuratūras likums, Advokatūras likums, likums „Par vides aizsardzību” u.c. likumi. Ārvalstu tiesas lūgumu un spriedumu izpildes kārtību, kā arī LR tiesu lūgumu un spriedumu nosūtīšanas kārtību uz ārvalstīm papildu Civilprocesa likums nosaka arī LR saistoši starptautiski līgumi. Materiālo civiltiesību normu piemērošanas un iztulkošanas noteikumus nosaka Civillikuma Ievada panti. Tiesību normu trūkums nevar būt par pamatu atteikumam civilo tiesību aizsargāšanai tiesā. Tas būtu pretrunā ar personas tiesībām uz tiesas aizsardzību. Civillikuma 4.pants nosaka, ka jāpiemēro analoģija. Tiek pieļauta gan likumu, gan tiesību analoģija. Analoģija civilprocesā var būt piemērota divos dažādos veidos: 1. tiesību analoģija – konkrētā tiesiskā atgadījuma izlemšana, pamatojoties uz vispārīgajiem tiesību un likumdošanas principiem; 2. likuma analoģija – civiltiesību normas piemērošana tādai attiecībai, kas ir līdzīga tiesību normā regulētajai attiecībai, bet tiesību normā nav paredzēta.

Tiesību normu trūkums nevar būt par pamatu atteikumam civilo tiesību aizsargāšanai tiesā.

Piemēram: Tiesību analoģija: Civilprocesa likums neparedz, kā tiek skaitīts termiņš, ja tiesa pasludina tikai lēmuma nolēmuma daļu un šajā situācijā atklājas atbilstoša tiesiska regulējuma trūkums jeb atklāts likuma robs, jo likuma robs ir atklāts, ja likumā attiecībā uz noteiktu dzīves gadījumu grupu nav ietverts pozitīvs tiesiskais regulējums, kaut arī šādam regulējumam, ņemot vērā attiecīgā likuma "plānu" un "mērķi", bija jābūt tajā ietvertam. 8 Līdz ar to netiek sasniegts likuma mērķis garantēt procesa dalībniekiem tiesības pārsūdzēt tiesas lēmumu saskaņā ar Civilprocesa likuma 449.panta trešo daļu un Satversmes 92.pantu. Atklāts likuma robs, lai panāktu tiesību normas piemērošanu atbilstoši šās normas mērķim, aizpildāms ar analoģiju, ar kuru saprot vienam vai vairākiem savstarpēji līdzīgiem normas sastāviem (t.i., likumā noregulētiem dzīves gadījumiem) paredzēto tiesisko seku attiecināšanu uz tādu tiesiski nozīmīgu dzīves gadījumu, kas nav tieši noregulēts likumā, bet ir "līdzīgs" minētajiem normas sastāviem. Šāda attiecināšana pamatojas uz taisnīguma principu (resp., līdzīgi gadījumi izšķirami līdzīgi), tāpēc analoģiju dēvē arī par vienu no taisnīguma principa piemērošanas gadījumiem. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 1993.gada 1 jūlijs. Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 1998.gada 3.novembris. 7 Likums „Par tiesu varu.” Ziņotājs, 1993.gada 14.janvāris. 8 E.Kalniņš. Privāttiesību teorija un prakse. TNA, 2005., 319., 326.lpp. 5 6

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Likuma analoģija: Ja likums paredz termiņu apelācijas sūdzības iesniegšanai 20 dienas, pēc analoģijas šo pašu termiņu mēs varam attiecināt arī uz prokurora apelācijas protesta iesniegšanu, jo prokurors arī ir procesa dalībnieks (par apelācijas tiesvedību detalizētāk tiks runāts turpmākajās nodarbībās). Analoģiju civilprocesā piemēro: • ja mantiskā vai personas nemantiskā attiecība pēc sava satura un rakstura ir civiltiesiskās regulēšanas priekšmets; • ja nav tādas civiltiesību normas, kas tieši regulē šādu attiecību; • ja ir tāda norma, kas regulē līdzīgu attiecību. Satversmes 91. pants nosaka: „Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.” Satversmes 92. pants nosaka: „Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.” Šie divi panti garantē jebkurai personai, neatkarīgi no mantiskā stāvokļa, pilsonības vai dzimuma aizsargāt savas intereses tiesā.

Satversme garantē tiesības pašam cilvēkam nepastarpināti aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses tiesā bez jebkādas diskriminācijas un citu starpniecības.



Satversmes 116. pants neierobežo ne Satversmes 1. panta, ne 104. panta, ne arī minēto pantu darbību. 1. un 104. pantu regulējumu nosaka arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija utt. Tādējādi Latvijas Republikas Satversme garantē tiesības pašam cilvēkam nepastarpināti aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses tiesā bez jebkādas diskriminācijas (arī mantiskās) un citu starpniecības. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 14. pants nosaka: „Šajā konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no (..) mantiskā stāvokļa.” Ko darīt tiesnesim un kuru normu piemērot, ja nonāk pretrunā Civilprocesa likuma norma ar Darba likuma normu strīdā par nepareizas darba algas aprēķinu? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

Personu interešu un tiesību aizsardzības akts ir lietā pieņemtais tiesas spriedums. Civilprocesa likuma vispārīgie noteikumi par tiesas spriedumu paredz, ka spriedumam ir jābūt likumīgam un pamatotam. Tiesas spriedums ir pamatots, ja lietas faktiskie apstākļi ir nodibināti ar pierādījumiem šajā lietā. Lai to panāktu, tiesai ir jāveic pilnīga un objektīva lietas patieso apstākļu noskaidrošana. Arī saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 17.pantu tiesas pienākums, izskatot jebkuru civillietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību.

1. nodarbība

Tiesas pienākums, izskatot jebkuru civillietu, ir noskaidrot objektīvo patiesību.

Objektīvo patiesību tiesa var noskaidrot tikai ar pierādījumiem un uz to pamata tiesa pieņem lietā spriedumu. Ņemot vērā iepriekš teikto, civillietu izskatīšana ir nesaraujami saistīta ar pierādījumu izmantošanu, tādējādi pierādījumi bija, ir un būs aktuāli, izskatot ikvienu un jebkāda veida civillietu. Nevienā likumdošanas aktā vai LR Augstākās tiesas Senāta spriedumā nevar atrast precīzu norādījumu uz to, kādi pierādījumi tajā vai citā kategorijas lietā ir nepieciešami. Ar valstiskās neatkarības atjaunošanu 1990.gadā Latvija atkal ir kļuvusi par starptautisko attiecību subjektu, t.sk. savu tiesu iestāžu personā arī par starptautiskā civilprocesa dalībnieci. Latvija ir pievienojusies galvenajām starptautiskajām konvencijām, kas regulē starptautiskā civilprocesa jautājumus. Šajā jomā Latvijai saistošas ir: • 1954.gada Hāgas konvencija par civilprocesa jautājumiem; • 1958.gada ANO (Ņujorkas) konvencija par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi; • 1961.gada Hāgas konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu; • 1965.gada Hāgas konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu civillietās un komerclietās nodošanu ārzemēs; • 1970.gada Hāgas konvencija par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civillietās un komerclietās. Līgumi un akti, kas taisīti ārvalstīs, apspriežami uz tās valsts likumu pamata, kurā tie taisīti, un uzskatāmi par spēkā esošiem, ja vien tajos ietvertais darījums nav pretējs sabiedriskajai kārtībai un Latvijas likumiem. Līgumi, kas noslēgti ārvalstīs pēc ārvalstu likumiem, nezaudē savu spēku Latvijā pēc noilguma beigām, ja pēc tās valsts likumiem, kur tie noslēgti, noteikts garāks noilguma termiņš. Ārvalstu tiesu un šķīrējtiesu spriedumu un lēmumu atzīšana un izpildīšana Latvijā notiek saskaņā ar Civilprocesa likumu un Latvijas Republikai saistošiem starpvalstu līgumiem. Latvijas tiesas, lai atzītu citu valstu šķīrējtiesu spriedumus, piemēro 1958.gada ANO Ņujorkas Konvenciju par ārvalstu šķīrējtiesas spriedumu atzīšanu un izpildi, kas Latvijā ir spēkā kopš 1992.gada 13.jūlija un ir visbiežāk izmantotā konvencija civilprocesa jautājumos.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Eiropas Savienības tiesību akti arī regulē civilprocesuālos jautājumus. Piemēram: Padomes 2000.gada 29.maija Regula (EK) Nr. 1347/2000 par piekritību un nolēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par abu laulāto vecāku atbildību par bērniem. Padomes 2000.gada 22.decembra Regula (EK) Nr. 44/2001 par piekritību un spriedumu atzīšanu un izpildīšanu civillietās un komerclietās. Civilprocesa likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: • Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvas 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu; • Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 21.maija direktīvas 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās; • Padomes 2010.gada 16.marta direktīvas 2010/24/ES par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem; • Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 16.februāra direktīvas 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos. 2014. gada grozījumi tiesu reformas ietvaros. Ziņojumā Saeimas Tiesu politikas apakškomisijai par minēto likuma grozījumu ieviešanu Tieslietu ministrija (TM) informēja 2014. gadā, ka pirmām kārtām ir nodrošināts tiesiskais pamats Augstākās tiesas (AT) reformai un kompetenču pārdalei starp tiesu instancēm ("tīro tiesu instanču" ieviešana). Tas nozīmē, ka visas lietas kā pirmās instances tiesa skatīs rajona (pilsētas) tiesa, atsakoties no līdzšinējās kārtības, ka atsevišķas lietu kategorijas kā pirmās instances tiesa izskata apgabaltiesa, apelācijas kārtībā – attiecīgā AT Tiesu palāta, bet kasācijas kārtībā – AT Senāts. Šāda kārtība ir viens no soļiem, lai paātrinātu tiesu darbu, un pārdale skārusi gan civillietas, gan krimināllietas. Paredzēts, ka AT Krimināllietu tiesu palāta turpina darbu līdz šā gada 31.decembrim, bet Civillietu tiesu palāta - līdz 2016.gada beigām. Lai šo uzstādījumu īstenotu, stājas spēkā arī grozījumi pārējos saistītajos likumos, kas nodrošina pakāpenisku kompetenču pārdali starp tiesu instancēm. Kā liecina TM ziņojumā ietvertie dati, laikposmā no pērnā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim AT Civillietu palātā saņemtas 1655 civillietas, izskatītas 1593 lietas, un uzkrājumu veido 1130 lietas. Savukārt apgabaltiesu pirmajās instancēs šajā laikā kopumā saņemtas 5628, bet izskatītas 5997 civillietas, neizskatītas bija 1303 civillietas, no kurām lielākā daļa (977) bija Rīgas apgabaltiesā. Sastrēgumi patiešām ir milzīgi. 32

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

"Ir nodrošināts tiesiskais pamats AT reformai un kompetenču pārdalei starp tiesu instancēm." 2014. gada janvārī stājās spēkā grozījumi. Civilprocesa likumā (CPL) - apgabaltiesā kā pirmās instances tiesā vairs nav nododamas lietas, ja prasības summa pārsniedz 210 000 eiro; tās nonāk rajona (pilsētu) tiesu kompetencē. Sagatavoti CPL grozījumi, lai pieteikumus par nekustamā īpašuma izsoles aktu apstiprināšanu izskatīšanu nodotu rajonu (pilsētu) tiesu Zemesgrāmatu nodaļām. Šo grozījumu spēkā stāšanās paredzēta šā gada otrajā pusē. Plānots, ka tad stāsies spēkā vēl citi CPL grozījumi saistībā ar lietu pārdali tiesās, un tie skartu: • lietas par patenttiesību, preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību; • lietas par kredītiestāžu maksātnespēju un likvidāciju; • lietas, kurās ir strīds par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu. Pašlaik panākta konceptuāla vienošanās, ka minēto lietu pirmo grupu varētu izskatīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā - tātad notiktu specializēšanās šādās lietās, attiecīgi pilnveidojot arī tiesnešu kvalifikāciju. Savukārt pēdējo divu grupu lietas no apgabaltiesām tiktu virzītas uz rajona (pilsētu) tiesām. CPL grozījumi atļauj civillietu pārdali jeb nodošanu citai tiesai, lai izlīdzinātu tiesu noslodzi. Likumā iekļautās izmaiņas paredz, ka lietas, kuru izskatīšana pēc būtības nav uzsākta, pēc tiesas iniciatīvas augstāka līmeņa tiesas priekšsēdētājs var nodot izskatīšanai citai tā paša vai cita tiesu apgabala tiesai. Tas attiecas gan uz pirmās instances lietām, gan apelācijas instances lietām. Šī likuma norma ir terminēta un zaudē spēku līdz ar palātu darbības izbeigšanu. 9

4. CIVILPROCESS KĀ JURIDISKA ZINĀTNE Civilprocesa tiesības ir humanitārā jeb sociālā zinātne. Civilprocesa tiesības ir patstāvīga tiesību nozare, kas nosaka civillietas izskatīšanas un izspriešanas procesuālo kārtību tiesās, kā arī šajās lietās pieņemto tiesas u.c. jurisdikcijas orgānu nolēmumu piespiedu izpildes kārtību. Civilprocesa tiesības regulē sabiedriskās attiecības, kas rodas, tiesai realizējot tiesvedību civillietās.

Civilprocesa tiesību priekšmets – ir civilprocesuālās attiecības.

Luksa M. Svarīgi zināt! Notiek tiesu reforma. Pieejams: http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/267990-svarigi-zinat-notiek-tiesu-reforma/[Apskatīts: 18.04.2015.] 9

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Civilprocesa tiesību priekšmets ir tās sabiedriskās procesuālās attiecības, kas rodas tiesai realizējot jurisdikciju civillietās – tās ir civilprocesuālās attiecības. Process nosaka vispārējo kārtību, prasības, kas ir saistošas visai Latvijas Republikas teritorijai, bet nenosaka noformēšanas prasības dokumentiem, tai skaitā prasības pieteikumam. Mērķis, pēc kura tiecas procesuālās tiesības, ir noskaidrot patiesību, atjaunot aizskartās tiesības, un tas notiek visas civiltiesiskās iekārtas, visas sabiedrības interesēs, līdz ar to procesuālām tiesībām ir arī publiski tiesiska rakstura funkcija. Bet, tā kā jautājumu, vai personas civilās tiesības ir tiešām aizskartas un vai to aizstāvēšana un atjaunošana ir tiešām nepieciešama, var zināt vienīgi pats cietušais, tad arī civilprasības ierosināšanas iniciatīva pieder vienīgi viņam. Puses ir pilnīgi brīvas un patstāvīgas savu tiesību aizstāvēšanā, no viņām ir atkarīga procesa ierosināšana, turpināšana un izbeigšana. 10 Tātad Civilprocesa likums un tā normas regulē tiesvedību civillietās, tā ir likumā noteikta civillietu izskatīšanas kārtība tiesās.

Pēc satura civilprocesa tiesības iedala divās daļās: • Vispārīgā daļa – normas, kas nosaka civilās tiesvedības uzdevumus, principus, civillietu pakļautību un piekritību tiesai, tiesas un personu, kuras piedalās lietā, sastāvu, viņu tiesību un pienākumu apjomu, civillietu ierosināšanas veidus, pierādīšanas procesu civillietās; • Sevišķā daļa – normas, kas regulē atsevišķus procesuālus institūtus un tiesvedības stadijas – tiesvedība pirmajā instancē, apelācijas instancē, kasācijas instancē. Civilprocesa tiesības ir cieši saistītas arī ar saistību, ģimenes, mantojuma un lietu tiesībām.

Tiesām izspriešanai pakļauti dažāda rakstura strīdi. Atbilstoši tam likums nosaka šādus tiesvedības veidus: • prasības tiesvedība, ja ir apstrīdētas personas tiesības, t.i., radies civiltiesisks strīds. Vienīgi izņēmuma kārtā un tikai likums var noteikt civiltiesiskiem strīdiem ārpustiesas izskatīšanas kārtību. Piemēram: Arturs ir cēlis prasību tiesā pret Jāni par parāda neatdošanu laikā. •

sevišķas tiesāšanas kārtība, lietas, kuras rodas sakarā ar personas likumisko interešu aizskaršanu vai apstrīdēšanu (uzskaitījums tiek dots CPL 251. pantā).

Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: [Autora izdevums], 1933., 18.1pp. CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Alfreds (25 gadi) bieži spēlē kazino un bieži arī zaudē, viņa māte vēršas tiesā, lai nodibinātu par viņu aizgādību, jo viņš ved izklaidīgu un izšķērdīgu dzīvesveidu un draud sevi izputināt. •

saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā, ja tiesības ir aizskartas, bet nav apstrīdētas.

Tiek iedalītas trīs kategoriju lietas: 1. nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē; 2. saistības priekšmeta nodošana tiesai glabāšanā, ja parādnieks Civillikuma 1837.panta noteiktos gadījumos nevar izpildīt saistību; 3. saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana. Piemēram: Agita ir nopirkusi dzīvokli kredītā, par to ir nodibināta hipotēka uz šo dzīvokli un ierakstīta zemesgrāmatā. Pēc gada Agita aizbrauc uz ārzemēm un nemaksāja bankai kredīta maksājumus jau vairākus mēnešus. Banka vērsās tiesā, lai bezstrīdus kārtībā pārdot Agitas dzīvokli. Lai labāk atcerētos un saprastu tiesvedības veidus, tās ir nepieciešams salīdzināt (skat. 1. tabulu). 1. tabula

Tiesvedības veidi Prasības tiesvedība Dalībnieki Aizskārums Procesuālais dokuments

Prasītājs un atbildētājs Aizskartas varbūt gan tiesības, gan intereses Prasības pieteikums

Sevišķas tiesāšanas kārtība Pieteicējs un ieinteresētā persona Tiesību aizskāruma nav, bet aizskartas ir intereses Pieteikums

Saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā Pieteicējs un parādnieks Tiesības ir aizskartas, bet nav apstrīdētas Pieteikums

Atrodiet piedāvātajos notikumos tiesību aizskārumus aizskārumus. Kādā tiesvedībā tiks skatītas lietas?

interešu



1. Jāzeps ir iegādājies līzingā motociklu, bet neveic līzinga maksājumus. Līzinga kompānija tiesas ceļā vēlas atgūt gan motociklu, gan līgumsodu. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. Kristīne vēršas tiesā, lai nodibinātu aizgādību par savu vecmāmiņu, jo viņa ir cienījamā vecumā un tai nepieciešama pastāvīga aprūpe viņas lauku mājās. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. Raitis un Rūta ir precējušies jau piecus gadus, bet laulības laikā ir dzīvojoši šķirti, jo strādā dažādās valstīs. Viņi kopā vēršas tiesā, lai tā atzītu viņu laulību par fiktīvu. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Aizskartās un ar likumu aizsargātās intereses aizstāv arī valsts un pašvaldību institūcijas, bāriņtiesas arī šķīrējtiesas, ja civiltiesiskā strīda puses par to vienojušās, tiesības aizsargā administratīvā kārtā. Svarīga ir katras institūcijas kompetences noteikšana. Ja aizskartas personu tiesības, parasti starp pusēm rodas civiltiesisks strīds. Tiesu praksē arvien vairāk parādās lietas, kurās ir jāizskata jautājums par kompensācijas noteikšanu, piemēram, par aizskarto godu un cieņu vai nodarīto miesas bojājumu, kas ir izpaudies sakropļojuma veidā. Jāatzīst, ka nav viegli noteikt summu vērtībām, kas mantiski tieši nav izsakāmas. Civillikums atsaucas uz tiesas ieskatu, taču ne Civillikums, ne arī cits normatīvais akts nedod tiešus norādījumus, kā noteikt piespriežamo summu. Tiesas ieskats nenozīmē tiesas subjektīvu iegribu – šim prasītājam prasību apmierināšu un šim ne. Pretrunīgas tiesu prakses pastāvēšana neveicina ticību tiesu objektivitātei un spriedumu pamatotībai. Jānorāda, ka arī attīstītajās Rietumeiropas valstīs nenosaka vienādas kompensācijas summas par līdzīgiem aizskārumiem. Taču var saskatīt noteiktu vienotu tendenci, kas nav tieši atkarīga no vispārējā labklājības līmeņa. 11

Civilā tiesvedība ir galvenā civilo tiesību aizsardzības forma. Tiek piemēroti atbilstoši tiesību aizsardzības līdzekļi: • tiesību atzīšana (piemēram, strīdā par īpašuma tiesībām tiek atzītas īpašuma tiesības uz lietu); • tā stāvokļa atjaunošana, kāds bija līdz tiesību aizskārumam; Bitāns A. Taisnības apziņa, nosakot kompensāciju par nemantisku aizskārumu. "Latvijas Vēstnesis", 08.07.2003. Pielikums "Jurista vārds" Nr. Nr.25/26 (283/284). 11

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

• • • •

tiesību aizskarošas darbības aizliegums, piespiešana izpildīt pienākumu, (piemēram, morālā kaitējuma gadījumā lūgt tiesu uzlikt par pienākumu vainīgai personai atvainoties); tiesiskās attiecības grozīšana un izbeigšana; nodarīto zaudējumu piedziņa; līgumsoda piedziņa.

Civilprocesuālās tiesības Latvijas juridiskajā literatūrā tiek pieskaitītas pie publiskajām tiesībām. Saskaņā ar tiesību teorijas atziņām „publiskajās tiesībās atšķirībā no privātajām darbojas princips “atļauts ir tikai tas, kas ir noteikts ar tiesību normu”. Tādējādi valsts iestāde nevar pamatot savu rīcību ar to, ka likuma norma neparedz attiecīgas rīcības aizliegumu.” 12 Kāds ir Jūsu viedoklis, kāpēc civilprocesam nevar piemērot principu „var darīt visu, kas nav aizliegts”? Pamatojiet savu atbildi! ..........................................................................................................................

5. CIVILPROCESS UN CITI JURIDISKIE PROCESI Tiesas skata dažādas lietas, un katrai lietai ir savs atbilstošais process. Izņemot civilprocesu, tiesās lietas tiek skatītas arī administratīvā un kriminālprocesa kārtībā. Lietu piekritību nosaka atbilstoši procesuālajam likumam, un ja rodas strīds par piekritību, to var atrisināt Augstākās tiesa. Lai labāk izprastu procesu kopīgās un atšķirīgās pazīmes, tās tiek apkopotas 2.tabulā. 2. tabula Juridiskie procesi Civilprocess Subjekti

Prasītājs un atbildētājs Persona vēršas pret personu

Administratīvais process Valsts var vērsties pret personu (administratīvā pārkāpuma gadījumā) vai persona vēršas pret valsti (apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā)

Kriminālprocess Valsts var vērsties pret personu Valsts apsūdzība pret tiesājamo

Bukovskis V. Civilprocesa mācības grāmata. Rīga: [Autora izdevums], 1933., 58.lpp.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Iestādes un tiesas

Process var notikt gan vispārējās jurisdikcijas tiesā, gan šķīrējtiesā

Kā vārdā spriedums Tiesiskās sekas Sodu apmērs

Valsts Visas tiesiskās sekas tiek rēķinātas naudas izteiksmē Personas fiziskās brīvības ierobežošana vai atņemšana nav paredzēta

Process vienmēr sākas iestādē un tikai atsevišķos gadījumus var nonākt līdz vispārējās jurisdikcijas tiesai vai administratīvai tiesai Tautas

Process sākas izziņas iestādē un vēlāk nonāk līdz vispārējās jurisdikcijas tiesai

Mazāk bargi sodi – arests līdz 15 diennaktīm, naudas sods juridiskām personām līdz 10 000 latiem

Bargi sodi – nāvessods, brīvības atņemšana, liela apmēra naudas sodi

Valsts

Pašos pēdējos PSRS pastāvēšanas gados sabiedriskās domas spiediens valsts iekšienē un Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros uzņemtās saistības piespieda padomju valsts vadību dot zināmu iespēju iedzīvotājiem aizstāvēt sevi pret valsts pārvaldes iestāžu un amatpersonu patvaļu. 1987.gadā PSRS Augstākā padome pieņēma likumu „Par kārtību, kādā var pārsūdzēt tiesā amatpersonu prettiesisku rīcību, ar kuru aizskartas pilsoņu tiesības”. Ar to bija radītas iespējas valsts pilsoņiem aizstāvēt sevi publiskā tiesas procesā pret administratīvu patvaļu. Šis likums deva tiesības pilsoņiem vērsties tiesā ar sūdzību, taču pietiekami nenoregulēja šo sūdzību izskatīšanas kārtību. Bija jāizstrādā īpašs administratīvā procesa likums, lai noregulētu šādu lietu izskatīšanas procesuālo kārtību. Taču tā vietā Latvijas PSR un citu republiku civilprocesa kodeksos tika iekļautas īpašas nodaļas, kurās bija tikai daži panti, kas regulēja šo lietu izskatīšanas kārtību. Šādu risinājumu nevar uzskatīt par apmierinošu. Jau Latvijas Republikas pastāvēšanas sākuma posmā prof. K.Dišlers (1878–1941) iebilda pret civilprocesuālo normu piemērošanu, izlemjot administratīvās lietas tiesās. Viņš norādīja, ka civilprocesa un administratīvā procesa uzdevumi būtiski atšķiras.

Civilprocesa būtība ir sacensība starp diviem privāto tiesību subjektiem, un katrs no viņiem cenšas pēc iespējas labāk aizstāvēt savas tiesības un intereses. Valsts intereses šajā strīdā netiek skartas, tāpēc tiesas loma šajā sacensībā ir visai pasīva un tā tikai objektīvi nosaka uzvarētāju. Turpretī administratīvā procesa uzdevums ir aizsargāt privāto tiesību subjektus no publisko tiesību subjektu izdarītiem viņu tiesību un likumisko interešu aizskārumiem. Šajā procesā puses nevar uzskatīt par vienlīdzīgām, jo publisko tiesību subjektu, respektīvi, izpildvaras iespējas ir ievērojami lielākas. Tāpēc administratīvajā procesā tiesai ir jāieņem aktīva pozīcija un jāaizsargā personu un viņu veidoto privāto tiesību subjektu tiesības un likumiskās intereses no to prettiesiskiem aizskārumiem. Šādā kārtībā ir ieinteresēta arī valsts, jo tā ir atbildīga par savu institūciju un amatpersonu rīcību, un tai ir jāsekmē jebkuru likumpārkāpumu novēršana, ko būtu izdarījušas šīs personas vai institūcijas.

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

Izlasiet piedāvātos piemērus un uzrakstiet, kādā procesā tiks skatīta lieta – civilprocesā, kriminālprocesā vai administratīvajā procesā!

1. nodarbība



1. 1989.gadā tiesā tika šķirta laulība. Spriedumā ir rakstīts, ka spriedums stājas spēkā 1989.gada 24.jūlijā. Nav samaksāta valsts nodeva no vīra puses 70 rubļi, no sievas puses 130 rubļi. Dzimtsarakstu nodaļā ir atbildējuši, ka nav reģistrēta laulības šķiršana un ir jāvēršas tiesā. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. Andris nemaksā pašvaldībai par komunāliem pakalpojumiem jau trešo mēnesi. Pašvaldība ir aprēķinājusi soda procentus un vēlas tos piedzīt no Andra. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. Kārlis ir uzgleznojis uz žoga savu portretu, bet žoga īpašnieks uzskata, ka tas ir sīkais huligānisms, un izsauca pašvaldības policiju. Kārlis vēlas vērsties tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. Sporta klubā notika negadījums. Boksa nodarbības laikā Arnoldam pretinieks salauza roku. Viņš vērsās tiesā, lai viņam pretinieks atmaksā ārstēšanās izmaksas un darba nespējas izdevumus, kā arī morālo kaitējumu par tīšiem miesas bojājumiem. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Grozījumi no 2015.gada 1.janvāra •

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".

Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

•

Grozījumi Komercķīlas likumā un ar tiem saistītās izmaiņas Patentu likumā, Dizainparaugu likumā u.c. normatīvajos aktos.

Tiek paplašināts īpašai reģistrācijas kārtībai pakļauto lietu uzskaitījums ar intelektuālā īpašuma objektiem un SIA pamatkapitāla daļām, kā arī paplašināts komercķīlas devēju loks, attiecinot to uz visām juridiskām personām. Grozījumi Komercķīlas likumā paredz pāreju uz pilnībā elektronisku komercķīlas reģistrāciju - ar drošu elektronisko parakstu vai izmantojot īpašu Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu. Grozījumi paredz arī detalizētāku kārtību komercķīlas tiesības izlietošanai, izslēdz vienu no komercķīlas dzēšanas nosacījumiem (ja pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas), atsakās no komercķīlas reģistrācijas akta, nodrošina bezmaksas piekļuvi būtiskākajiem komercķīlu reģistra ierakstiem, kā arī paredz citus komercķīlas regulējuma pilnveidojumus. •

Grozījumi Civilprocesa likuma 81.nodaļā.

Ievieš izmaiņas spēkā esošajā kārtībā attiecībā uz starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas tiesas turpmāk tiesas dokumentus lietas dalībniekiem, kas tiesvedības procesā piedalās no citām dalībvalstīm, vairs nesūtīs uz šīm citām dalībvalstīm ar Tieslietu ministrijas (TM) starpniecību un arī nesaņems no TM, bet gan sadarbosies tieši ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šāda kārtība ļaus dokumentu pārsūtīšanu veikt ātrāk un efektīvāk un izvairīties no liekas dokumentu pārsūtīšanas, kas veicinās kopējo procesa efektivitāti šādās pārrobežu lietās. •

Mediācijas likums.

Likums darbojas kopš 2014.gada 18.jūnija, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājas no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju. Tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Šajā gadījumā no 2015.gada 1.janvāra tiesnesim tiesvedības stadijā būs jāiesaka pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai saskaņā ar Civilprocesa likumu (attiecīgi grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā). Vairāk par mediācijas jautājumiem lasiet LV portāla skaidrojumos "Mediācija – ieklausīties cita viedoklī un rast kompromisu" un "Noteikts mediācijas procesa tiesiskais regulējums". •

Šķīrējtiesu likums.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt šķīrējtiesu darbības un procesa tiesiskumu un kvalitāti, kā arī atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu institūtam. 40

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Stājoties spēkā likumā ietvertajam regulējumam, tiek paredzēta šāda uzraudzība: • institucionālā uzraudzība - pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātāja pienākums regulāri (reizi gadā līdz 1.martam) iesniegt apliecinājumu Uzņēmumu reģistram (UR) par šķīrējtiesas darba atbilstību likumā noteiktajām prasībām; • procesuālā uzraudzība - vispārējās jurisdikcijas tiesas uzraudzība pastāvīgās šķīrējtiesas procesa ievērošanas pārbaude, pastāvīgās šķīrējtiesas kritēriju pārbaude. Saskaņā ar likuma pārejas regulējumu līdz 2015.gada 1.jūnijam pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz UR apliecinājums par pastāvīgās šķīrējtiesas atbilstību likumā noteiktajām dibināšanas un tiesas darbības apstākļu prasībām. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis paredzētos apliecinājumus un dokumentus, UR līdz 2015.gada 1.oktobrim pieņems lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Pastāvīgā šķīrējtiesa var pabeigt uzsāktos šķīrējtiesas procesus, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad UR pieņēmis lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. No 2015.gada 1.janvāra spēkā stājas ar Šķīrējtiesu likumu saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, cita starpā paredzot no Civilprocesa likuma izslēgt nodaļas un pantus, kas regulē gan šķīrējtiesu izveidošanu un darbību, gan šķīrējtiesas procesu, taču saglabājot Civilprocesa likumā valsts kontroli pastāvīgās šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, izsniedzot vai atsakoties izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas piespiedu izpildei. Par šķīrējtiesu likuma izmaiņām un nozīmi, lasiet LV portāla intervijā "Šķīrējtiesas: jauns likums no 1.janvāra. Vai arī jauna kvalitāte?" •

"Tīro instanču" tiesas veidošana.

Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" attiecībā uz Augstākās tiesas reformu un tā dēvēto "tīro instanču" tiesas ieviešanu 2015.gada 1.janvārī spēkā stājas grozījumi Civilprocesa likumā un saistītajos normatīvajos aktos, nosakot, ka rajona (pilsētas) tiesas ir kā pirmās instances tiesa, apgabaltiesa - kā otrās jeb apelācijas instances tiesa un Augstākā tiesa - kā kasācijas instance. Norādāms, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēs vēl līdz reformas noslēgumam - 2016.gada 31.decembrim. Tieslietu ministrijas ieskatā, realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm, tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma, tādējādi paaugstinot uzticamību tiesu sistēmai. Par šo tēmu LV portāls jau piedāvājis skaidrojumu "Nekustamā īpašuma izsoles aktus apstiprina zemesgrāmatu tiesneši". •

Svarīgas izmaiņas komercķīlu tiesiskajā regulējumā.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījums tiek paplašināts ar Latvijas Republikas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā reģistrētajām preču zīmēm, dizainparaugiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, piešķirtajiem patentiem un Eiropas patentiem, kuros Latvija ir norādītā valsts. Tādējādi ir nodrošināta iespēja, ka šos objektus varēs ieķīlāt jebkura fiziska vai juridiska persona, kam šis objekts pieder. Attiecībā uz personām, kas jau līdz šim varēja ieķīlāt intelektuālo īpašumu (komersanti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, IU, ZS, ZvS), izmainās tikai procesuālā kārtība, kā notiek intelektuālā īpašuma ieķīlāšana, savukārt personas, kas iepriekš nevarēja ieķīlāt intelektuālo īpašumu kā komercķīlu, bet ķīlas atzīmi intelektuālajam īpašumam izdarīja tikai Patentu valdes reģistros, šo pašu objektu turpmāk varēs ieķīlāt tikai kā komercķīlu. Līdz ar to šīm personām būs jauni izdevumi, kas saistīti ar komercķīlas nodibināšanu, t.sk. valsts nodeva komercķīlas nodibināšanai (35,57 eiro), maksājums Patentu valdei par ķīlas atzīmi reģistrā (42,69 eiro), kā arī administratīvie izdevumi pieteikuma iesniegšanai. Šos jauninājumus nosaka grozījumi Patentu likumā, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā. Tie saskaņoti ar grozījumiem Komercķīlas likumā. •

Pilnveidota Valsts zemes dienesta (VZD) un zemesgrāmatu nodaļu sadarbība.

Informāciju par būvju kadastrālo uzmērīšanu, zemes robežu plānu un apgrūtinājumu plānu zemesgrāmatu nodaļa iegūst no VZD, nevis pieprasa personai. Virkni ierakstu zemesgrāmatā izdara pēc informācijas saņemšanas no Kadastra informācijas sistēmas (kadastra numura maiņa; kadastra apzīmējuma maiņa; pēc kadastrālās uzmērīšanas datiem precizēta zemes vienības platība; veiktas izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē; precizēta dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējā platība; precizēta dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa, pamatojoties uz privatizāciju veicošās institūcijas informāciju). Vēršoties zemesgrāmatā, pirms tam nav nepieciešams VZD saņemt kadastra izziņu. Zemesgrāmatu nodaļai visa nepieciešamā informācija tiek nodrošināta tiešsaistes datu pārraides režīmā. Vēršoties VZD, persona iesniegumu vienlaikus adresē arī zemesgrāmatu nodaļai šādos gadījumos: viena nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības sadalīšana vairākās zemes vienībās; viena nekustamā īpašuma sastāvā esošu vairāku zemes vienību apvienošana vienā; būves dzēšana, pamatojoties uz pašvaldības izsniegtu informāciju par būves neesamību. Tādējādi iedzīvotājiem ievērojami tiek samazināts administratīvais slogs. Turpmāk Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu izplatīšanas sistēmā tiks publicēta informācija par Kadastra informācijas sistēmā uzliktu zemes robežu strīda atzīmi un atzīmi, ka kadastrālajā uzmērīšanā būve nav konstatēta, kas nodrošinās pilnīgāku informāciju par konkrēto nekustamo īpašumu. 42

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Minētās izmaiņas paredz grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās". Bet plašāku skaidrojumu par šo tēmu var gūt LV portāla rakstā "Īpašnieku ievērībai - vērienīgas izmaiņas zemesgrāmatu sistēmā". Būtiskākās izmaiņas MK noteikumos. Kā informē TM, no 2015.gada 1.janvāra stājas spēkā arī grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos: • Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumos Nr.13 "Noteikumi par komercķīlas reģistrācijas valsts nodevu". Turpmāk komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs, iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistrā, maksās valsts nodevu, kurā ietilps gan maksa par komercķīlas nodibināšanas reģistrāciju, gan par komercķīlas dzēšanas reģistrāciju. Tādējādi nebūs jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot pieteikumu par komercķīlas dzēšanas reģistrāciju. Ieviesta arī jauna valsts nodeva - par komercķīlas tiesības izlietošanas reģistrāciju, jo regulējums paredz, ka ieraksta par komercķīlas tiesības izlietošanu rezultātā komercķīlas ņēmējam rodas tiesiskais pamats sākt ieķīlātās mantas pārdošanu. •

Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem".

Sabiedrības mērķgrupa ir tiesību subjekti, kas var būt komercķīlas ņēmēji un komercķīlas devēji. Ja komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs izvēlēsies veikt pieteikuma iesniegšanu, nelietojot e-parakstus, pusēm būs iespēja vērsties tieši pie komercķīlu reģistra turētāja un saņemt attiecīgo Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu – komercķīlas pieteikuma iesniegšanu. Projekts nemaina procedūru reģistrācijas lietas apskates pakalpojuma sniegšanā, bet nosaka maksu par pakalpojumu. Savukārt elektroniski iesniedzot šādu pieteikumu, maksa nav jāmaksā. •

Ar 1.janvāri stājās spēkā Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumi Nr.379 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2015.gadam".

Kaut arī nekustamo īpašumu tirgū joprojām lielākā aktivitāte ir vērojama darījumos ar lauku īpašumiem un lauku īpašumu kadastrālās vērtības salīdzinājumā ar apbūves īpašumiem veido lielāko kadastrālo vērtību neatbilstību tirgum, 2015.gadā lauku īpašumiem zemes kadastrālās vērtības nemainīsies. Tas nozīmē, ka lauksaimniecības zemei un mežsaimniecības zemei bāzes vērtības saglabāsies tādas pašas kā 2014.gadā, bet jaunās bāzes vērtības tiks piemērotas tikai no 2016.gada. 2015.gadā nemainīsies arī apbūves īpašumu kadastrālās vērtības, jo 2012. un 2013.gada nekustamā īpašuma tirgus informācija neuzrādīja vērā ņemamu cenu kāpumu vai kritumu. CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Neliels cenu pieaugums minētajā laikposmā bija vērojams vien dārgajiem dzīvojamās apbūves nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā, Rīgā un Pierīgā. 13

Luksa M. Izmaiņas tieslietu jomā no 2015.gada 1.janvāra. Pieejams: http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi?id=267659. [skatīts 18.04.2015.] 13

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Civilprocess ir visu likumā noteikto procesuālo darbību kopums, kāds vien iespējams civillietās, sākot ar to ierosināšanu, lietu skatīšanas kārtību tiesās, beidzot ar tiesas sprieduma izpildi. Civilprocess ir procesuāla tiesību nozare, kurai ir gan līdzīgas, gan atšķirīgas pazīmes ar citām procesuālām nozarēm – administratīvo un kriminālprocesu. Civilprocesa tiesību priekšmets ir tās sabiedriskās procesuālās attiecības, kas rodas tiesai realizējot jurisdikciju civillietās - tās ir civilprocesuālās attiecības. Pēc satura civilprocesa tiesības iedala divās daļās: 1. Vispārīgā daļa - normas, kas nosaka civilās tiesvedības uzdevumus, principus, civillietu pakļautību un piekritību tiesai, 2. Sevišķā daļa - normas, kas regulē atsevišķus procesuālus institūtus un tiesvedības stadijas. Civilprocesā pastāv trīs tiesvedības veidi: • prasības tiesvedība; • sevišķas tiesāšanas kārtība; • saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā. Galvenie tiesību akti, kas nosaka civilprocesa kārtību Latvijā, ir: • Satversme; • Starptautiskie cilvēktiesību dokumenti; • Civilprocesa likums; • likums „Par tiesu varu”. Civilprocesa likumā no 2015.gada 1.janvāra stājušies spēkā grozījumi, kas: • jurisdikcijas noteikšanā un dokumentu izsniegšanā nostiprina deklarētās dzīvesvietas nozīmi; • ievieš izmaiņas pierādījumu regulējumā, ja lietas dalībnieks iesniedz pierādījumus pēc tam, kad beidzies termiņš, un tiesa savlaicīgas neiesniegšanas iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tā uzliek lietas dalībniekam naudas sodu līdz 750 euro. • nosaka – apelācijas instances tiesa nepieņem pierādījumus, kurus bija iespējams iesniegt pirmās instances tiesā; • izmaina advokātu palīdzības samaksas atlīdzināšanas nosacījumus; • iedzīvina aizmuguriska sprieduma institūtu - tiesas pienākumu pieņemt aizmugurisku spriedumu lietā, kurā atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ja lietas dalībnieks bez attaisnojoša iemesla tiesneša noteiktajā termiņā neiesniedz paskaidrojumus, neatbild uz tiesneša pieprasījumu, tiesnesis var viņam uzlikt naudas sodu līdz 150 euro.

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1.uzdevums Personai A ir kredīti dažādās līzinga kompānijās, A šī gada sākumā zaudēja darbu un viņai ir lieli parādi šīm kompānijām, jo nav ienākumu, A ir trešās grupas invalīds. Vai pastāv tāda iespēja, ka A var atņemt visu mantu? Kas tas būs par tiesvedības veidu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Izlasiet Satversmes 91. un 92. pantu! Kā Jūs domājat, vai šos pantus var attiecināt arī uz juridiskām personām, kas var tikt iesaistītas civilprocesā atbildētāja vai prasītāja statusā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. uzdevums Persona B vēlas pirkt dzīvokli kredītā. B ir precējies. Pie notāra ir jānokārto pirkšanas un pārdošanas līgums zemesgrāmatai. Dzīvoklis būs kā ķīla bankai, kredīta saņemšanai. Vajadzīga sievas piekrišana, ka viņai nav iebildumu dzīvokļa ieķīlāšanai. Ar sievu B nedzīvo kopā trīs gadus, šķiršanos viņa nedod, viņa nedzīvo Latvijā un nav atstājusi jaunas dzīvesvietas adresi. Kontakts ar sievu nav jau 3 gadus. Kā varētu nokārtot dzīvokļa ieķīlāšanu bankā? Kas tas būs par tiesvedības veidu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



UZDEVUMU ATBILDES 25.lpp. Pareiza rīcība Ir celta prasība par parāda un procentu piedziņu. Ir lūgts tiesu nodrošināt prasību ar ķīlu. Samaksāta valsts nodeva. Kļūdaina rīcība Nav pareizi aprēķināta valsts nodeva un samaksāta nepilnā apjomā. 30.lpp Darba likuma norma, jo tas būs speciālais likums attiecībā pret Civilprocesa likumu. 35.lpp. 1.Tiesību aizskārums – netiek pildīti līguma nosacījumi, kavēti maksājumi, prasības tiesvedība. 2. Interešu aizskārums – aizgādības tiesības par vecmāmiņu, sevišķā tiesāšanās kārtība. 3. Tiesību aizskārums – laulības šķiršana, prasības tiesvedība. 39.lpp. 1.Civilprocess. 2. Civilprocess. 3. Administratīvais process – sīkais huligānisms, atlīdzināšana žoga īpašniekam ir civilprocess. 4. Civilprocess.

bet

zaudējumu

47.lpp. 1.uzdevums A var atņemt līzingā paņemtās lietas, apķīlāt vai pārdot izsolē īpašumus, lai segtu parādus. Tā ir prasības tiesvedība. Līzinga līgumi paredz sankcijas. Ja līzinga ņēmējs nenokārto termiņā maksājumu saistības, tad līzinga kompānijām ir tiesības saņemt atpakaļ līzingā iegādātos objektus, neatmaksājot maksājumu summu, kura jau veikta. Līzinga devējam ir tiesības līzinga objektu pārdot pēc saviem ieskatiem, vispirms sedzot līzinga objekta pārdošanas, uzturēšanas, glabāšanas izdevumus, vēlāk nesamaksātos maksājumus un procentus. Ja pārdodot tiek saņemta summa, kas ir nepietiekama visa līzinga prasījuma apmierinājumam, tad ir tiesības prasīt parādu tiesas ceļā. Ja prasība būs pamatota, tad tiesa to apmierinās. Likumā noteiktā kārtībā ieturējumus parāda dzēšanai var izdarīt arī uz pensiju (CPL 596.p. paredz izmaksu veidus, no kuriem nevar ieturēt naudas summas), taču invaliditātes pensija tur nav norādīta.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. uzdevums Daļa cilvēktiesību piemīt arī juridiskām personām, arī tām ir tiesības vērsties tiesā un aizsargāt savas tiesības un intereses. 3. uzdevums Tā ir prasības tiesvedība. Saskaņā ar CPL 234. pantu prasība par laulības šķiršanu jāceļ pēc prasītāja dzīvesvietas, ja B nav zināma viņas dzīvesvieta vai ja viņa dzīvo ārzemēs (CPL 234.p.4.d.). Ja viņam nav zināma konkrēta dzīvesvieta, bet ir zināma pēdējā zināmā dzīvesvieta, tad var iesniegt tiesā prasību par laulības šķiršanu, pamatojoties uz CL 71., 72.p. Saskaņā ar CPL 236.p.4.d. lietu var izskatīt bez atbildētāja piedalīšanās. Likumā noteiktā kārtībā pēc CPL 59.p.1.d. aicināma uz tiesu vai ar publikāciju laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Prasītājam jāpierāda, ka laulātie dzīvo šķirti 3 gadus. Šajā gadījumā tiesa šķirs laulību un sievas piekrišana dzīvokļa pirkšanai un ieķīlāšanai nebūs vajadzīga.

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



1. 1954.gada Hāgas konvencija par civilprocesa jautājumiem. Mūsdienu starptautiskās un tirdzniecības tiesības. Starptautiskais civilprocess. Dokumentu krājums. Rīga: Izdevniecība "ABC", 1998. 2. Civilprocesa likums. Latvijas Vēstnesis, 1998.gada 3.novembris. Nr. 326/330 ( numurs līdz 2015. gada 23. aprīlim 3. Latvijas Republikas Satversme. Latvijas Vēstnesis, 1993.gada 1 jūlijs. Nr. 43.numurs Ar grozījumiem līdz 2015. gada 23. aprīlim 4. Par tiesu varu. Ziņotājs, 1993.gada 14.janvāris.Nr. 1. numurs 5. Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums. Latvijas Vēstnesis, 2005.gada 1.aprīlis. 6. Aigars G. Par jauno Civilprocesa likumu. Latvijas Vēstnesis. 1998., Nr.385/386., 1999, Nr.4 7. Bukovskis V. Civilprocesa mācību grāmata. Rīga: [Autora izdevums], 1933 8. Civilprocesa aktuālie jautājumi. Rīga: Tiesas namu aģentūra. 2008., 265.lpp. 9. Civilprocesa likuma komentāri. K.Torgāna red. Rīga: TNA, 2006. 10. Līcis A. Saistību tiesību aizsardzība tiesā. Saistību izpildes juridiskais nodrošinājums. LU Zinātniskie raksti, 621.sēj., Rīga, 1999. 11. Luksa M. Aktuālie grozījumi Civilprocesa likumā: kas jāzina par tiesvedību. LV portāls, 28.02.2013. 12. Luksa M. Svarīgi zināt! Notiek tiesu reforma. http://m.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/267990-svarigi-zinat-notiektiesu-reforma/ [apskatīts 18.04.2015.] 13. Ose. D. Pierādījumi un pierādīšana civilprocesā. http://www.dukonference.lv/files/proceedings_of_conf/53konf/tiesiba s/Ose.pdf

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILPROCESS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Kādas stadijas ir civilprocesā? A. izskatīšana tiesā, aizturēšana ārpus tiesas, sodīšana; B. pirmstiesas izmeklēšana, akta izdošana, apstrīdēšana; C. lietas ierosināšana, sprieduma izpilde, izskatīšana tiesā; D. lietas ierosināšana, izskatīšana tiesā, soda izpilde. 2. Civilprocess ir: A. procesuāla privāto tiesību nozare; B. materiāla publisko tiesību nozare; C. materiāla privāto tiesību nozare; D. procesuāla publisko tiesību nozare. 3. Ko nozīmē legis actio sacramento? A. Senās Ķīnas civilprocesa kodekss; B. Senās Romas kriminālprocesuālo darbību kopums; C. baznīcas tiesības Senajā Romā; D. strīda risināšana ar priesteru palīdzību Senajā Romā. 4. Kādi tiesvedības veidi pastāv civilprocesā? A. saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā, prasības tiesvedība, sevišķas tiesāšanas kārtība; B. saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā, parādu piedziņa, sevišķas tiesāšanas kārtība; C. sevišķas tiesāšanas kārtība, izmeklēšanas darbības, saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā; D. saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā, sevišķas tiesāšanas kārtība, laulības šķiršanas kārtība. 5. Kādā tiesvedības kārtībā skatīs lietas par hipotekārā kredīta neatmaksāšanu? A. sevišķas tiesāšanas kārtībā; B. saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā; C. prasības tiesvedībā; D. nevienā no iepriekš minētām. 6. Raitis kopā ar Andri ir nodibinājuši SIA, bet bizness neattīstījās un draugi iekļuva lielos parādos. Raitis uzskata, ka pie tā ir vainīgs Andris un vēlas no viņa piedzīt zaudējumus. Kurā no juridiskiem procesiem tiks skatīta lieta? A. Civilprocesā; B. Kriminālprocesā; C. Administratīvajā procesā; D. nevienā no iepriekš minētajiem.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Tiesību aizsardzības līdzekļi ir: A. tiesiskā apziņa; B. tiesiskais nihilisms un apziņa; C. tā stāvokļa atjaunošana, kāds bija līdz tiesību aizskārumam; D. tā stāvokļa atjaunošana, kāds bija pirms darījuma. 8. Civilprocesa zinātne pēta: A. procesuālās privātās tiesiskās attiecības; B. civilprocesuālās tiesiskās attiecības; C. tiesu sistēmu un tiesnešu ētiku; D. civiltiesību pamatus. 9. Ārvalstu tiesas lūgumu un spriedumu izpildes kārtību Latvijas Republikā nosaka: A. Civilprocesa likums, likums „Par tiesu varu”, Satversme; B. Latvijas Republikai saistoši starptautiskie līgumi; C. Satversme, Civilprocesa likums; D. visi iepriekš minētie tiesību akti. 10. Latvijas civilprocesā darbojas šādi principi: A. nevainīguma prezumpcija un objektīvā izmeklēšana; B. objektīvās izmeklēšana un dominante; C. proporcionalitāte un samērīgums; D. likumība un vienlīdzība.

CIVILPROCESS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

CIVILPROCESS

10.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

CIVILPROCESS