Civiltiesības - Saistību tiesības by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Kursa autore: Mg. iur., Mg. soc. Signe Hušeka

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise

Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

kārtošanā

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai); 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. SAISTĪBU TIESĪBU RAKSTUROJUMS, JĒDZIENS, SISTĒMA UN AVOTI Terminu skaidrojošā vārdnīca ................................................................. 1. Saistību tiesību raksturojums un vieta tiesību sistēmā ....................... 2. Saistību tiesību jēdziens un saturs ....................................................... 2.1. Saistību tiesības kā personas noteikta rakstura subjektīvās tiesības ................................................................. 2.2. Saistību tiesības kā normu kopums par saistību tiesiskajām attiecībām ............................................................. 2.3. Saistību tiesības kā tiesību zinātnes apakšnozare, kas pēta saistību attiecības ...................................................... 3. Saistību tiesību avoti ............................................................................ 3.1. Civillikums .............................................................................. 3.2. Eiropas Savienības tiesību akti ................................................ 3.3. Starptautiskās konvencijas ...................................................... 3.4. Civiltiesībās pazīstamākie vispārējie tiesību principi ............. 3.5. Judikatūra ................................................................................ Kopsavilkums .......................................................................................... Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................ Uzdevumu atbildes .................................................................................. Ieteicamā literatūra .................................................................................. Tests .........................................................................................................

21 23 26 28 29 31 32 33 34 36 37 37 39 41 43 45 47

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot saistību tiesību vietu tiesību sistēmā;  izprast saistību tiesību jēdzienu un saturu;  iepazīties ar svarīgākajiem saistību tiesību avotiem.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Civiltiesiskās attiecības – tās mantiskās un nemantiskās attiecības, kas rodas starp fiziskām un juridiskām personām, kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti. Civiltiesības – tā tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības. Judikatūra – tie tiesu spriedumi, kas atzīti par labiem un pareiziem un satur vērtīgas, jaunas juridiskas atziņas, ko citi tiesneši citās lietās var izmantot sava sprieduma argumentācijā. Kreditors – saistību tiesībās persona, kurai ir tiesības prasīt, lai otra persona izpilda tās saistības, kura tā labprātīgi ir uzņēmusies. Ķīlāšanas tiesība – zemes gabala īpašnieka vai viņa vietnieka (lietotāja, nomnieka, pārvaldnieka) tiesība, ja tajā zemes gabalā ieiet svešs mājas kustonis vai prettiesīgi iespiežas svešas personas, saķert un aizturēt mājas kustoņus, bet personām atņemt lietas. Labas ticības princips – tiesību subjektiem savas tiesības jāizlieto un uzņemtās saistības jeb pienākumi jāpilda pēc labas ticības jeb ievērojot citu personu pamatotas intereses. Līgumu brīvības princips – tiesību subjekti brīvi izlemj, vai slēgt līgumu, kādu līgumu slēgt, izlemj, kāds būs darījuma partneris un līguma forma u.tml. Mantiskās attiecības – attiecības, kas rodas sakarā ar tādiem labumiem, kuri ir novērtējami naudā un kas var būt prece, kā arī sakarā ar pašu naudu. Nemantiskās attiecības jeb personiskās nemantiskās attiecības – attiecības, kas rodas un pastāv sakarā ar labumiem, kurus tieši nevar novērtēt naudā. Parādnieks jeb debitors – saistību tiesībās attiecīgi ir persona, kurai par labu kreditoram ir jāizpilda kāda noteikta veida darbība, kam ir mantiska vērtība. Pārnacionālās tiesības – Eiropas Savienības kā organizācijas izveidotas tiesības, kuras ir saistošas visām tās dalībvalstīm un pēc juridiskā spēka ir augstākas par dalībvalstu nacionālajām tiesībām. Privātautonomijas princips – tiesību subjekti brīvi pēc savas izvēles veido savstarpējās civiltiesiskās attiecības.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Publiskās ticamības princips – tiesību subjekts var uzticēties visu publiskajos reģistros (zemesgrāmatā, uzņēmumu reģistrā, laulāto kopmantas reģistrā u.c.) norādīto ierakstu patiesumam. Publiskās tiesības – tiesības, kur persona figurē kā sociālā organisma sastāvdaļa. Saistību tiesības – tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība. Uzticības aizsardzības princips – aizsargā tiesību subjekta labticīgu paļaušanos, ka konkrētā situācija atbilst likumam, ir saskaņā ar likumu, kaut patiesībā tā varētu arī nebūt.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. SAISTĪBU TIESĪBU RAKSTUROJUMS UN VIETA TIESĪBU SISTĒMĀ Saistību tiesības ir plašākā civiltiesību daļa, kura aptver dažādas tiesiskās attiecības. Pirms noskaidrojam termina ‘saistību tiesības’ būtību, nepieciešams iepazīt to raksturu un vietu tiesību sistēmā. Saistību tiesības ir daļa no patstāvīgas tiesību nozares – civiltiesības. Latvijā visas civiltiesības ir apvienotas vienā likumā – Civillikumā, kurā ir četras daļas: Ģimenes tiesības, Mantojuma tiesības, Lietu tiesības un Saistību tiesības. Civiltiesības ir tā tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku jeb subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības.1

Tiesiskās attiecības civiltiesību izpratnē (civiltiesiskās attiecības) ir tās mantiskās un nemantiskās attiecības, kas rodas starp fiziskām un juridiskām personām, kuras šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi un patstāvīgi tiesību subjekti.2 Mantiskās attiecības rodas sakarā ar tādiem labumiem, kas ir novērtējami naudā un kas var būt prece, kā arī sakarā ar pašu naudu. Pēc būtības tās ir ekonomiskās attiecības, kuras iegūst tiesisko attiecību raksturu. Personas stājas dažādās mantiskajās attiecībās, lai apmierinātu savas vajadzības (pērk un pārdod dažādas preces). Tiesības un pienākumus mantiskajās civiltiesiskajās attiecībās parasti var atsavināt, nodot citām personām. Mantiskajām attiecībām var nošķirt šādas pazīmes:  attiecībās ir iesaistīta manta un tās īpašnieki vai lietotāji (piemēram, īrnieks lieto dzīvokli un par to īpašniekam katru mēnesi maksā noteiktu samaksu naudā);

1 2



mantisko attiecību dalībnieki ir patstāvīgas un līdzvērtīgas personas – tas nozīmē, ka personas labprātīgi un uz savstarpējas vienošanās pamata dibina tiesiskās attiecības, pašas nosakot, kādas tieši tiesības un pienākumi tām būs jāievēro un jāpilda;



attiecības ar atlīdzības raksturu – tas nozīmē, ka vairums gadījumu persona iegūst mantisku labumu no konkrētajām tiesiskajām attiecībām, piemēram, ja viena persona pārdod CD atskaņotāju otrai personai, tad pretim par to saņem atlīdzību – cenu, kas noteikta naudā.

Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 20. lpp. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998., 48.lpp.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Nemantiskās attiecības jeb personiskās nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem, proti, tādiem labumiem, kurus tieši nevar novērtēt naudā. Personiskās nemantiskās attiecības var iedalīt divās grupās: 1. Saistītas ar mantiskajām attiecībām. Pamatā ir nemantisks labums, kas pieder konkrētai personai, taču šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par minētā labuma izmantošanu, tādējādi rodas saistība ar mantiskajām attiecībām. Piemēram: Dziesmas autoram ir tiesības uz autoratlīdzību – mantisku labumu. 2. Nav saistītas ar mantiskajām attiecībām. Pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētajai personai un kuri nav atsavināmi (nav iespējama īpašnieka maiņa). Piemēram: Attiecības, kas rodas sakarā ar personas cieņas aizskārumu. Ja personas cieņu ir aizskārusi cita persona, tad saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu tā ir veikusi neatļautu darbību (personas tiesību aizskārumu), kā rezultātā persona arī var prasīt morālā kaitējuma atlīdzināšanu no vainīgās personas (pēc tam, kad to ir konstatējusi tiesa).



Ievai padodas referātu rakstīšana, viņa, būdama dienas nodaļas studente, piepelnās, rakstot citiem referātus. Mārtiņš strādā, un viņam nav laika, tāpēc viņš ar Ievu sarunā, ka par noteiktu naudas summu Ieva viņam uzrakstīs referātu. Kādas tiesiskās attiecības ir aprakstītas šajā piemērā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Civiltiesībās tiesību subjekti savas attiecības veido uz līdztiesības principa pamata.

Civiltiesībās tiesību subjekti savas attiecības veido uz līdztiesības principa pamata (savstarpēji labprātīgi vienojoties par to, kādas tiesības un pienākumi būs abām pusēm). Līdz ar to pēc sava rakstura civiltiesības ir identiskas privāttiesībām, kuru galvenā iezīme ir tas, ka tiesiskās attiecības tiek veidotas labprātīgi, pēc personas privātas iniciatīvas. Piemēram: Es vēlos pirkt konkrētu nekustamo īpašumu (dzīvokli), to regulē tādas tiesību normas, kas nosaka šo jautājumu loku, bet tikai tad, ja persona labprātīgi izvēlas veikt noteikta veida darbības.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Ne visas tiesiskās attiecības personām rodas uz labprātības un līdztiesības principa pamata. Ir tāda tiesību daļa, kurā tiesību subjektiem ir citādas attiecības, proti, no vienas puses šajās tiesiskajās attiecībās vienmēr figurē valsts, un valsts attiecīgi ierobežo indivīdu (nosakot konkrēti atļautās un neatļautās darbības). Tās ir publiskās tiesības, kuras raksturojamas ar faktu, ka tiesību normas precīzi nosaka indivīdam atļautās darbības ietvarus, piemēram, visiem uzņēmējiem jāmaksā ienākuma nodoklis, visām valsts amatpersonām katru gadu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā Valsts amatpersonas deklarācija u.tml. Publiskām tiesībām piemīt imperatīvs jeb vispārobligāts raksturs, tādas, piemēram, ir krimināltiesības, kriminālprocesuālās tiesības, administratīvās tiesības, administratīvā procesa tiesības, konstitucionālās tiesības. Publiskās tiesības var definēt kā tiesības, kur persona figurē kā sociālā organisma sastāvdaļa. Publisko tiesību normas regulē personas kā valsts ierobežota indivīda uzvedību.

Saistību tiesībām kā vienai no civiltiesību daļām piemīt privāttiesisks raksturs. Saistību tiesībām ir īpaša loma civiltiesībās kā patstāvīgā tiesību nozarē, jo tās ir daļa no vispārējām civiltiesībām. N.B. Visas civiltiesības tiek iedalītas vispārējās civiltiesībās un speciālajās civiltiesībās!

1. nodarbība

Saistību tiesībām piemīt privāttiesisks raksturs.

Civiltiesības tiek iedalītas vispārējās civiltiesībās un speciālajās civiltiesībās atkarībā no tā, vai tās attiecas uz jebkuru indivīdu vai uz īpašu subjektu grupu, piemēram, komersantiem, patērētājiem vai darbiniekiem.3 Parasti valstu prakse ir tāda, ka pārsvarā visas vispārējās civiltiesību normas ir ietvertas vienā normatīvajā aktā – Civillikumā (piemēram, Latvijas Republika, Spānijas Karaliste, Grieķijas Republika u.c.) vai civilkodeksā (piemēram, Francijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Austrijas Republika). Savukārt speciālās civiltiesību normas, kas regulē īpašu jeb noteikta veida tiesību subjektu loku, atsevišķos jeb speciālajos likumos.

Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 24. lpp.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Komercdarbību un tās īstenotāju jeb komersantu darbību regulē atsevišķs likums – Komerclikums. Atsevišķa likuma esamība pieļauj to, ka citi jautājumi, kas ir saistīti ar komercdarbību, tiek regulēti vispārējās civiltiesību normās, piemēram, ja komersanta gods tiek aizsargāts tādā pašā veidā kā ikviena cita indivīda gods, proti, saskaņā ar Saistību tiesību normās noteikto. Tā kā esam ieskicējuši saistību tiesību vietu tiesību sistēmā, kā arī to piederību pie vispārējām civiltiesībām, iepriekš minēto varētu attēlot shematiski (skat. 1. attēlu).

PUBLISKĀS TIESĪBAS

    

VISPĀRĒJĀS Civillikuma ievads; Ģimenes tiesības; Mantojuma tiesības; Lietu tiesības; Saistību tiesības.

PRIVĀTTIESĪBAS

   

SPECIĀLĀS Komerctiesības; Darba tiesības; Intelektuālā īpašuma tiesības; Patērētāju aizsardzības tiesības u.c.

1. attēls. Saistību tiesību vieta tiesību sistēmā

Saistību tiesības aizsargā fizisku un juridisku personu personiskās nemantiskās tiesības.

Saistību tiesības ir Civillikuma (CL) ceturtā daļa, un tās regulē mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar lietu nodošanu citas personas īpašumā, lietošanā un sakarā ar darba vai pakalpojuma veikšanu, kā arī sakarā ar prettiesisku darbību, kas nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai. Saistību tiesības aizsargā fizisku un juridisku personu personiskās nemantiskās tiesības un paredz atbildību par to aizskārumu.

2. SAISTĪBU TIESĪBU JĒDZIENS UN SATURS

Saistību tiesībās dalībniekus sauc par kreditoru un parādnieku.

Saistību tiesības ir tādas tiesības, uz kuru pamata vienai personai – parādniekam – jāizdara par labu otrai – kreditoram – zināma darbība, kam ir mantiska vērtība (Civillikuma 1401. pants). Saistību tiesībās dalībniekus sauc par kreditoru un parādnieku.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Kreditors – saistību tiesībās persona, kurai ir tiesības prasīt uzņemtās saistības izpildījumu, proti, lai otra persona izpilda tās saistības, kura tā labprātīgi ir uzņēmusies. Parādnieks jeb debitors – saistību tiesībās attiecīgi ir persona, kurai par labu kreditoram ir jāizpilda kāda noteikta veida darbība, kam ir mantiska vērtība. Saistību tiesību jēdziens dod ieskatu to saturā, proti, kreditoram ir tiesības pieprasīt, lai parādnieks izdara zināmu darbību. Tiesības pieprasīt šīs darbības izpildi nozīmē to, ka personai ir jāpilda pašas uzņemtās saistības. Vārdi ‘uzņemties saistības’ nozīmē dot solījumu izpildīt noteikta veida darbības, turklāt šāds apsolījums ir novērtējams naudas izteiksmē.4

Personai ir jāpilda pašas uzņemtās saistības.

No saistību tiesību definīcijas izriet, ka saistību tiesībās ir nepieciešami vismaz divi dalībnieki, bet var piedalīties vairākas personas. Piemēram: Noslēdzot būvniecības līgumu, tajā nepieciešams noteikt, kurš un kādā mērā būs atbildīgs par būvprojektu. Ja būvprojektu izstrādā trešā persona, nevis būvfirma, ar kuru noslēgts konkrētais būvniecības līgums, trešajai personai ir jāuzņemas pilna atbildība par visām un jebkurām kļūdām, trūkumiem un defektiem, kā arī par to novēršanas izdevumu segšanu. Tādējādi būvniecības līgums, kurš tiek slēgts ar būvniecības firmu un būvprojekta izstrādātāju, ietver trīs puses: būvniecības darbu pasūtītājs (kreditors), būvfirma (parādnieks Nr. 1) un būvprojekta izstrādātājs (parādnieks Nr. 2). Saistību tiesības regulē ļoti daudz un dažādus darījumus, kur liela daļa no tiem ir tā saucamie atlīdzības darījumi jeb tādas saistības, par kuru izpildi debitoram pienākas noteikta veida mantiska atlīdzība no kreditora puses. Piemēram: Būvniecības līgumā būvfirma ir pati kreditors attiecībā pret pasūtītāju jautājumā par samaksas saņemšanu par izdarītajiem būvdarbiem. Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kamēr pasūtītājs nav pilnībā norēķinājies ar būvfirmu par izdarītajiem būvdarbiem, pasūtītājs ir parādnieks (debitors) saistībā ar neizdarīto maksājumu. Laila pasūta, lai viņas draudzene Dace uzšuj viņai kostīmu. Abas norunā, ka kostīms būs gatavs pēc 2 mēnešiem. Laila noteiktajā laikā ierodas pie Daces, bet kostīms nav gatavs. Kurš šajā situācijā ir kreditors un kurš – debitors? Kādas saistības ir uzņēmies debitors? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4



Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: TNA, 2006., 12.lpp.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Juridiskajā literatūrā jēdzienu ‘saistību tiesības’ lieto trīs nozīmēs: 1. saistību tiesības kā personas noteikta rakstura subjektīvās tiesības; 2. saistību tiesības kā normu kopums par saistību tiesiskajām attiecībām; 3. saistību tiesības kā tiesību zinātnes apakšnozare, kas pēta saistību attiecības.

2.1. SAISTĪBU TIESĪBAS KĀ PERSONAS NOTEIKTA RAKSTURA SUBJEKTĪVĀS TIESĪBAS

Saistību tiesības ir tādas personas noteikta rakstura subjektīvās tiesības, kas saskaņā ar darījumu, likumu vai citu tiesisku pamatu pieder konkrētām personām un kam atbilst citu personu pienākumi (saistības kā subjektīvas tiesības). Piemēram: Persona, kurai pieder garāža (garāžas īpašnieks), vēlas to iznomāt. Garāžas īpašnieks (iznomātājs) noslēdz ar citu personu (nomnieku) nomas līgumu, nosakot, ka katru mēnesi nomnieks maksās maksu par garāžas izmantošanu (nomas maksu) LVL 100 apmērā. Saskaņā ar noslēgto nomas līgumu (noslēgto darījumu) iznomātājam ir tiesība (viņam ir subjektīvās tiesības) prasīt no nomnieka nolīgto nomas maksu. Savukārt, pamatojoties uz to pašu nomas līgumu, nomniekam pieder tiesība (subjektīvās tiesības) lietot garāžu (nomāto lietu). Saistību tiesības kā personu subjektīvās tiesības noteiktas to definīcijā (CL 1401. pants), proti, saistību tiesības ietver juridisku pienākumu personām, kuras ir uzņēmušās noteikta veida saistības (piemēram, noslēgušas preces piegādes līgumu, autorlīgumu par dzejoļu krājuma izdošanu, portreta uzgleznošanu u.tml.), šīs uzņemtās saistības pildīt, turklāt to izpildi iespējams panākt ar juridiskiem piespiedu līdzekļiem, arī ar tiesas palīdzību.5

Saistību tiesību normas paredz noteikta veida juridiskos piespiedu līdzekļus, kas papildus nodrošina, ka darījuma slēdzēji „vēlēsies” un pildīs uzņemtās saistības. Tādi juridiskie līdzekļi saistību tiesībās ir saistību pastiprināšanas līdzekļi – galvojums, līgumsods, ķīlāšanas tiesība, rokas nauda (CL 1691. pants). Saistības personu starpā rodas ne tikai no tā, ka persona labprātīgi noslēdz kādu darījumu, kura ietvaros tai jāpilda noteikta veida saistības. Saistības rodas arī no neatļautas darbības.

Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: TNA, 2006., 12.lpp. CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

Neatļautas darbības ir citu personu tiesību aizskārums, mantas bojāšana, piesavināšanās, veselības apdraudēšana, goda un cieņas aizskaršana. Personai, kura izdarījusi neatļautu darbību, iestājas civiltiesiskā atbildība, proti, saistību tiesības nosaka pienākumu atlīdzināt zaudējumus.

1. nodarbība

Personai, kura izdarījusi neatļautu darbību, iestājas civiltiesiskā atbildība.

Tāpat saistības rodas arī pēc likuma (Civillikuma, Komerclikuma u.c.) jeb saskaņā ar saistību tiesību normās paredzēto, proti, noteiktos apstākļos ar noteiktiem faktiem personai rodas konkrēti pienākumi pret citu personu. Piemēram: Ja ir noslēgts aizdevuma līgums par noteiktu naudas summu, kurā tā slēdzēji nav noteikuši termiņu naudas atdošanai, saistību tiesības paredz, ka tādā gadījumā pieņemams sešu mēnešu termiņš (CL 1945. p.). Tas nozīmē, ka personas var pašas savā starpā vienoties un līgumā ietvert citu termiņu aizdevuma atmaksai, taču, ja līgumā nekas nav atrunāts, ir jāievēro nosacījumi, kurus paredz konkrētās saistību tiesību normas. Edvīns ir izremontējis dzīvokli, bet kaimiņš Kārlis, remontējot savējo, nejauši appludina Edvīna virtuvi.



Norādiet, kāda veida saistību tiesību rašanās pamatu Jūs redzat šajā piemērā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2.2. SAISTĪBU TIESĪBAS KĀ NORMU KOPUMS PAR SAISTĪBU TIESISKAJĀM ATTIECĪBĀM Saistību tiesības šajā nozīmē ir tā civiltiesību daļa, kas regulē mantisko attiecību dinamiku. Saistību tiesības kā normu kopums aptver ne tikai Civillikumu, kurā iekļautas vispārējās saistību normas, bet arī daudzus citus likumus (speciālās saistību tiesību normas), kā arī uz šiem likumiem izdotos Ministru kabineta noteikumus un citus normatīvos aktus (pašvaldību domes (padomes) saistošos noteikumus)). CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Darba tiesiskās attiecības vispārējā ziņā ir regulētas saistību tiesību piecpadsmitajā nodaļā (2178.-2195. pantā), kuru papildina Darba likums un Valsts civildienesta likums, kā arī uz šo likumu pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar Darba likuma 74. panta ceturto daļu ir izdoti Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumi Nr. 238 „Kārtība, kādā valsts institūcija darba devējam atlīdzina darbiniekam izmaksājamo atlīdzību”. Jāpiebilst, ka ne tikai Latvijas Republikas (LR) normatīvie akti satur saistību tiesību normas. Eiropas Savienības (ES) tiesību akti, kurus LR kā dalībvalstij ir jāapgūst un jāīsteno (direktīvas, regulas, lēmumi u.c.), satur dažādas tiesību normas, tajā skaitā arī tādas, kas attiecas uz saistību tiesībām, tomēr precīzu uzskaitījumu šobrīd nav iespējams veikt, jo visi ES tiesību akti, kas kā vienots kopums tiek apzīmēti ar acquis communautaire6 pēc aptuveniem aprēķiniem veido ap 90 000 lappušu teksta. Līdz ar to pieaug saistību tiesību regulējuma ietvari, tās parādās ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā mērogā, kas norāda, ka saistību tiesībām kā tiesību zinātnes apakšnozarei ir arvien lielāka loma. Ne visas personas, kuras savstarpēji uzņemsies saistības, būs Latvijas Republikas pilsoņi vai ES pilsoņi, arvien vairāk darījumi tiek slēgti ar citām valstīm, kuru sadarbību nosaka starptautiskās privāttiesību normas, kurās ietilpst arī starptautiskās saistību tiesību normas. Atcerēsimies no citiem kursiem tiesību normu hierarhiju, ka starptautiskās tiesību normas ir augstāku juridisko spēku normas nekā nacionālās tiesību normas! Šādu hierarhijas iedalījumu nosaka arī Civillikuma 25. pants, kurā definēts, ka Civillikuma ievada normas ir jāpiemēro ciktāl starptautiskos līgumos un konvencijās, kurās piedalās Latvija, nav noteikts citādi.



Ja Latvijas likumā ir daudz labvēlīgākas tiesību normas par tām, kas paredzētas Saeimas ratificētajos starptautiskajos līgumos, vai varam piemērot likuma normas? Kādēļ? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

acquis communautaire (fr. val. ‘kopienas mantojums’) – termins, kas apzīmē visu Eiropas Savienībā darbojošos tiesību un pienākumu kopumu. Pieejams: http://www.eiroinfo.lv (aplūkota 22.07.2008.) – autores piezīme. 6

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

2.3. SAISTĪBU TIESĪBAS KĀ TIESĪBU ZINĀTNES APAKŠNOZARE, KAS PĒTA SAISTĪBU ATTIECĪBAS Ņemot vērā saistību tiesības kā normu kopumu, kurām ir tendence paplašināties, saistību tiesības kā pastāvīga tiesību zinātnes apakšnozare jeb daļa no privāttiesībām aizņem arvien lielāku lomu personu savstarpējo mantisko attiecību regulēšanā. Kā tiesību apakšnozarei saistību tiesībām var izvirzīt dažādus uzdevumus, kuri nosacīti iedalāmi trīs grupās: 1. uzdevums veikt pētījumus, kas noskaidro un precizē tiesību sistēmas, principus, pamatjautājumus, kā arī pētījumus, kas vērsti uz to attīstību; 2. uzdevumi, kas saistīti ar pētījumiem par likumu piemērošanas praksi, tiesību īstenošanas un aizsardzības efektivitāti; 3. priekšlikumu izstrāde likumu pilnveidošanai, ārvalstu pozitīvās prakses pārņemšanai un esošo problēmu risināšanai. Uzdevumu iedalījums trīs grupās ir nosacīts, saistību kā tiesību apakšnozare ir mijiedarbībā ar citām privāttiesību (civiltiesību) apakšnozarēm, kā arī saistīta ar publisko tiesību nozarēm, tā, piemēram, krimināltiesības nosaka kriminālatbildību arī par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu (XVIII nodaļa), par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu nolaupīšanu (atņemšanu tās likumīgajam īpašniekam) tiek paredzēta kriminālatbildība, nosakot iespējamo sodu kā brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai arī piespriežot naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām (175. panta pirmā daļa). Saistību tiesībām kā patstāvīgai tiesību apakšnozarei ir sava noteikta uzbūve. Saistību tiesību normas kopumā tiek iedalītas divās daļās: 1. saistību tiesību vispārīgā daļa, kas ietver noteikumus, kuri attiecas uz visiem saistību veidiem (CL 1401-1911. p.). Norādītie Civillikuma panti satur vispārīgos noteikumus par tiesiskajiem darījumiem un līgumiem, līgumu noslēgšanu, neatļautām darbībām, zaudējumu atlīdzību, saistību tiesību pastiprināšanu un aizsardzību u.c.; 2. saistību tiesību sevišķā daļa, kas regulē atsevišķus saistību veidus, nosaka prasības attiecībā uz konkrētiem līgumu veidiem, piemēram, pirkuma līgums, nomas līgums, dāvinājuma līgums, aizdevuma līgums un citi (CL 1912.-2400. p.). N.B. Civillikums neregulē visus līgumu veidus, bet tikai izplatītākos (pirkuma, nomas un īres, uzņēmuma, graudniecības, darba, aizdevuma, dāvinājuma, patapinājuma u.c.) līgumus!

Papildu tam saistību tiesību sevišķajā daļā ir iekļauts regulējums arī tādām tiesiskajām attiecībām, kurām nav līgumisks raksturs, piemēram, neuzdotā lietvedība vai netaisna iedzīvošanās.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Vai, Jūsuprāt, Civillikumam būtu jāregulē visi līgumu veidi? Kādēļ? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tik dažādais saistību tiesību saturs norāda uz likumdevēja gribu pēc iespējas visas saistību tiesību normas apvienot jeb kodificēt vienkopus, ietverot to vienā normatīvajā aktā – Civillikumā, tomēr, kā jau iepriekš noskaidrojām, saistību tiesību normas pastāv arī dažādos citos tiesību avotos, kuru nepieciešams apskatīt sīkāk.

3. SAISTĪBU TIESĪBU AVOTI Iepriekš ieskicējām saistību tiesību normu iedalījumu vispārējās un speciālajās tiesību normās, kā arī to, ka arvien biežāk saistību tiesību normas tiek regulētas ar dažādu starptautisku instrumentu – ES tiesību aktu, starptautisku līgumu, konvenciju vai protokolu – palīdzību. Saistību tiesību avoti tiek iedalīti primārajos un sekundārajos avotos.

Saistību tiesību primārie tiesību avoti pēc to juridiskā spēka (hierarhijas) tiek iedalīti:  Latvijas Republikas Satversme;  ES tiesību akti;  starptautiskās konvencijas;  Civillikums;  citi Latvijas Republikas likumi (piemēram, Komerclikums, likums „Par apdrošināšanas līgumu”, likums „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, likums „Par dzīvojamo telpu īri” u.c.);  citi normatīvie akti (Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi, nolikumi, instrukcijas). Papildu primāro tiesību avotu grupai pastāv arī sekundāro avotu grupa, kurus izmanto kā palīgavotus gadījumos, kad nepieciešama papildu argumentācija vai atziņas izvirzīta viedokļa apstiprināšanai. Saistību tiesību sekundārie tiesību avoti ir šādi:  vispārējie tiesību principi;  judikatūra;  tiesību doktrīna;  tiesību paražas.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Vispārīgs tiesību avotu uzskaitījums un apraksts ir atrodams citā studiju kursā „Tiesību analīze un juridisko tekstu rakstīšana”, tāpēc saistību tiesību apguves kontekstā no primārajiem tiesību avotiem tuvāk tiks apskatīts Civillikums, ES tiesību akti un starptautiskās konvencijas, savukārt no sekundārajiem – civiltiesībās pazīstamākie vispārējie tiesību principi un judikatūra.

3.1. CIVILLIKUMS Kaut arī saistību tiesību primāro tiesību avotu uzskaitījumā Civillikums ir ar zemāku juridisko spēku nekā ES tiesību avoti, jāpiebilst, ka tieši Civillikums ir galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē saistību tiesības. Daudzi Civillikumā lietotie termini lasītājam var šķist vecmodīgi, smagnēji vai pat arhaiski.

Civillikums ir galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē saistību tiesības.

Civillikuma termina smagnējums ir skaidrojams ar tā tapšanas laiku un vēsturiskajiem apstākļiem, proti, tas tika izstrādāts īsi pirms Otrā pasaules kara (pieņemts 1937. gadā), un par pamatu tam bija 1864. gada Civillikums (Baltijas Vietējo likumu kopojuma III daļa). Mūsdienu tiesību zinātnē parādās tendence palēnām šos terminus aizstāt ar citiem, tomēr tie joprojām pastāv un līdz brīdim, kamēr būs spēkā, tie veido daļu no Latvijas saistību tiesību normām, un ikvienam juristam to pārzināšana ir nepieciešama. Civillikums regulē saistībām raksturīgākos vispārīgos jautājumus, tāpēc atbilstoši uzskatāms, ka Saistību tiesību daļa ir vispārējās normas, savukārt papildu Civillikumam ir pieņemti vairāki likumi, tajā skaitā Komerclikums, Notariāta likums, Zemesgrāmatu likums, kuri papildina Civillikuma Saistību tiesību daļas normas, paredzot speciālus nosacījumus attiecīgajā nozarē. Piemēram: Civillikuma 1403. panta trešā daļa paredz, ka likums prasa rakstisku formu darījumiem, kad tas jāieraksta zemesgrāmatā. Savukārt Zemesgrāmatu likuma 1. pants nosaka, ka zemesgrāmatā ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības.

Kāpēc, Jūsuprāt, visas saistību tiesību normas nav apvienotas vienā tiesību aktā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3.2. EIROPAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTI Eiropas Savienības tiesību akti veido pārnacionālas tiesības. Termins ‘pārnacionāls’ tiek lietots tieši saistībā ar ES un izprotams kā tāds, kas stāv augstāk par nacionālajām tiesībām. ES tiesības ir specifiska starptautisko tiesību daļa, jo to pieņem ES, kas pati pēc savas uzbūves ir unikāla valstu savienība, kura atšķiras no visiem pārējiem starptautiskajiem veidojumiem – savienībām, starptautiskajām organizācijām, ūnijām un līgām ar to, ka tās tiesību akti ir saistoši. ES lēmumu izpildes nodrošināšanai ir paredzēti dažādi piespiedu mehānismi. ES ir finansiāli autonoma, kā arī to nevar izformēt vai mainīt tās pilnvaras, ja dalībnieki (valstis) tā vēlētos, bez sarežģītas un kompleksas starpinstitucionālās procedūras ievērošanas.7 Līdz ar to ES tiesību akti ir jānošķir no citām starptautiskajām tiesībām, jo tās ne tikai veido visaptverošu juridisku ietvaru dalībvalstu integrācijai, kļūstot par visu dalībvalstu nacionālo normatīvo aktu sistēmas sastāvdaļu, bet veicina arī dalībvalstu civiltiesību, it sevišķi speciālo civiltiesību harmonizāciju. Piemēram: 2007. gada 25. septembrī ES Padome apstiprināja īpašo programmu „Civiltiesības 2007.–2013. gadam”. 2008. gada martā Eiropas Komisija izsludināja īpašo programmu „Civiltiesības 2008. gadam”. Kā vienas no atbalstāmajām prioritātēm pieminamas tiesu iestāžu sadarbības civiltiesību jomā veicināšana, šķēršļu likvidēšana pienācīgai pārrobežu civillietu izskatīšanai dalībvalstīs, personu un uzņēmumu ikdienas dzīves uzlabošana, dodot iespēju aizstāvēt savas tiesības visā Eiropas Savienībā u.tml.8 ES tiesību avotus veido ES primārie un atvasinātie tiesību akti, ES starptautiskie līgumi, Eiropas Kopienu tiesas judikatūra un vispārējie tiesību principi.9 Kaut arī studiju kursā „Saistību tiesības” ES tiesību aktu tuvāka izpēte netiks veikta, tomēr nepieciešams pakavēties pie Eiropas Savienības primāro un sekundāro tiesību aktu uzskaites.

ES primārie tiesību akti sastāv no dibināšanas līgumiem, līgumiem, kas papildina šos līgumus, un dokumentiem, kas attiecas uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu.

Brizgo M. Izstāšanās no Eiropas Savienības: kā fakts un kā problēma. Latvijas Vēstnesis, Nr. 128, Nr.129, Nr.130, 2002. Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=6480 (apskatīts 25.07.2008). 8 Sk. http://www.tm.gov.lv/lv/ministrija/arv_fin_pal/janumi.html?news_id=2071 (apskatīts 26.07.2008). 9 Stener/Woods.Textbook on EC Law.p.p.56-57. 7

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (1957), Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums (1957), Līgums par ES (1992) u.c. Jāatzīmē, ka visus līdzšinējos ES dibināšanas dokumentus kopš 2007.gada apvieno Eiropas Savienības Reformu līgums, kas vienlaikus pazīstams arī ar otru nosaukumu- Lisabonas līgums. Tieši Portugāles galvaspilsētā 2007. gada oktobrī notika neformālā Eiropas Padomes sanāksme, kurā dalībvalstu pārstāvji parakstīja šī dokumenta galīgo versiju. Jaunais līgums apvieno un papildina ES primāros tiesību aktus, ar kuru palīdzību nodibināta Eiropas Savienība – proti, Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumus. ES sekundārie tiesību akti ir tādi ES akti (regulas, direktīvas, lēmumi, ieteikumi), kas izstrādāti, pamatojoties uz primārajiem tiesību aktiem. Sekundāros tiesību aktus pieņem ES Ministru padome kopā ar Eiropas Komisiju vai arī Eiropas Komisija pati, strādājot ar Eiropas Parlamentu vai bez tā līdzdalības. Vissvarīgākie ES sekundārie tiesību akti ir regulas un direktīvas, kuras ir galvenais juridiskais instruments civiltiesību harmonizācijai Eiropas Savienībā. Regulām ir vispārsaistošs spēks, un tās tieši tiek piemērotas dalībvalstīm.

! Vissvarīgākie ES sekundārie tiesību akti ir regulas un direktīvas.

Piemēram: Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), ievada 33. punkts paredz: „Ja apdrošināšanas līgums, kurš neapdrošina pret lielu risku, attiecas uz vairāk nekā vienu risku, no kuriem vismaz viens ir dalībvalstī un vismaz viens ir trešā valstī, tad šīs regulas īpašajiem noteikumiem par apdrošināšanas līgumiem būtu jāattiecas vienīgi uz to risku vai tiem riskiem, kas ir attiecīgajā dalībvalstī vai attiecīgajās dalībvalstīs.” Līdz ar to, slēdzot apdrošināšanas līgumu Latvijā, tiek paredzēta apdrošināšana pret vairākiem riskiem, no kuriem viens ir ES dalībvalstīm, bet vismaz viens ārpus ES (piemēram, Krievijas Federācijā), tad regulas nosacījumi par riskiem attiecas tikai uz ES dalībvalstī esošajiem riskiem. Savukārt direktīvas dalībvalstīm uzliek saistības pieskaņot pēc satura savas nacionālās tiesību normas direktīvas prasībām. Tādējādi dalībvalstis pašas izvēlas, kurus normatīvos aktus grozīt, papildināt vai izstrādāt no jauna, lai sasniegtu ar konkrēto direktīvu noteikto mērķi. Piemēram: Eiropas Padomes direktīva 2004/67/EK (2004. gada 26. aprīlis) par pasākumiem, lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes drošību, paredz, ka „dalībvalstis var veikt atbilstošus pasākumus saistībā ar sadarbību ar citu dalībvalsti, tajā skaitā, slēgt divpusējus līgumus, lai sasniegtu piegādes drošības standartu, izmantojot gāzes krātuves, kas atrodas minētājā citā dalībvalstī”. CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

No satura redzam, ka Eiropas Padome pieļauj direktīvas pasākumu īstenošanai dalībvalstu starpā slēgt divpusējus sadarbības līgumus, bet tikai tādā gadījumā, ja tiek izmantotas gāzes krātuves vienā no šo abu valstu teritorijām. Citiem vārdiem, direktīva piedāvā sadarbības iespēju, tomēr izvirza arī konkrētu nosacījumu, ka izmantojamai gāzes krātuvei noteikti jābūt kādā no ES dalībvalstu teritorijām.



Ja Eiropas Padome izdotu direktīvu, ar kuru noteiktu, ka dzīvokļa pirkuma līgumā noteiktai cenai ir jābūt norādītai eiro, vai dzīvokļa cena eiro būtu jānorāda arī tad, ja Latvijas iedzīvotājs pērk dzīvokli no otra Latvijas iedzīvotāja? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3.3. STARPTAUTISKĀS KONVENCIJAS Starptautiskie līgumi tiek noslēgti starpvalstu, starpvaldību vai starppersonu līmenī.

Starptautiskās konvencijas un citi starptautiskie līgumi (vienošanās nolīgumi, protokoli, pakti, hartas u.tml.), kurus Latvijas Republika ir ratificējusi vai citādāk apstiprinājusi, ir daļa no nacionālās tiesību sistēmas. Jāpiebilst, ka saskaņā ar likumu „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” starptautiskie līgumi tiek noslēgti starpvalstu, starpvaldību vai starpresoru (ministriju un valsts pārvaldes iestāžu) līmenī. Visi tie starptautiskie līgumi, kuri ir ratificēti, ir hierarhiski augstāki par Latvijas Republikas likumiem, līdz ar to, ja noteikta veida darījums tiek slēgts ar ārvalstu partneriem, ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētā darījuma regulējums nav ietverts kādā Latvijai saistošā starptautiskajā tiesību aktā. Piemēram: Latvija ir dalībvalsts Ženēvas 1973. gada 1. marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas starptautisko autopārvadājumu līgumu (CVR) un šīs konvencijas 1978. gada 5. jūlija protokolam10. Tas nozīmē, ka Konvencija tiek piemērota katram līgumam par pasažieru un attiecīgajos gadījumos viņu bagāžas pārvadājumiem ar autotransportu, ja pārvadājums tiek veikts vismaz divu valstu teritorijā un ja pārvadājuma sākums vai beigas (gala pietura) atrodas Konvencijas dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no tā, kur atrodas konkrētā līguma slēdzēja dzīvesvieta vai kāda ir viņa nacionalitāte (Konvencijas 1. pants).

Likums „Par Latvijas Republikas pievienošanos 1973.gada 1.marta Konvencijai par pasažieru un bagāžas starptautisko autopārvadājumu līgumu (CVR) un šīs konvencijas 1978.gada 5.jūlija protokolam”. 10

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Tādējādi, piemēram, ja autopārvadājuma līgumu par pasažieru pārvadāšanu tiek plānots noslēgt Latvijā un šāda līguma ietvaros pasažieri tiek vesti pa divu valstu teritoriju un pārvadājums tiks sākts Latvijā, juristam, sagatavojot autopārvadājuma līgumu, vispirms nepieciešams ievērot šajā konvencijā minētos noteikumus, bet citus jautājumus, kuri nav regulēti konvencijā, bet ir ietverti līguma projektā, jau sagatavot saskaņā ar Civillikuma normām. Līdz ar to gadījumā, kad saistību tiesību specifiskus jautājumus regulē starptautiskās konvencijas vai citi starptautiskie līgumi, kuru normas ir hierarhiski ar juridiski augstāku spēku nekā Latvijas likumiem, Civillikuma normām būs pakārtota loma.

3.4. CIVILTIESĪBĀS PAZĪSTAMĀKIE VISPĀRĒJIE TIESĪBU PRINCIPI Vispārējie tiesību principi ir tiesību normā izteiktās galvenās idejas, kas raksturo tiesību būtību un specifiskās īpatnības.11 Civiltiesībās, tajā skaitā saistību tiesībās, pazīstamākie principi, papildu jau nodarbības sākumā aprakstītajam līdztiesības principam, ir:  



privātautonomijas princips – tiesību subjekti brīvi pēc savas izvēles veido savstarpējās civiltiesiskās attiecības; līgumu brīvības princips – tiesību subjekti brīvi izlemj, vai slēgt līgumu, kādu līgumu slēgt, izlemj, kāds būs darījuma partneris, kā arī izlemj līguma formu u.tml.; labas ticības princips – tiesību subjektiem savas tiesības jāizlieto un uzņemtās saistības jeb pienākumi jāpilda pēc labas ticības jeb ievērojot citu personu pamatotas intereses; uzticības aizsardzības princips – aizsargā tiesību subjekta labticīgu paļaušanos, ka konkrētā situācija atbilst likumam, ir saskaņā ar likumu, kaut patiesībā tā varētu arī nebūt; publiskās ticamības princips – tiesību subjekts var uzticēties visu publiskajos reģistros (zemesgrāmatā, uzņēmumu reģistrā, laulāto kopmantas reģistrā u.c.) norādīto ierakstu patiesumam.12

3.5. JUDIKATŪRA Judikatūra ir tiesu spriedumi, kas atzīti par labiem un pareiziem un satur vērtīgas, jaunas juridiskas atziņas, ko citi tiesneši citās lietās var izmantot sava sprieduma argumentācijā.

Tiesas spriedumu loma tiesību iztulkošanas un piemērošanas procesā arvien pieaug. Parasti ar tiesas spriedumiem (nolēmumiem) jurists sastopas brīdī, kad strīda risināšana bez izskatīšanas tiesā vairs nav iespējama. Tādā 11 12

Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998., 269.lpp. Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 60.-62.lpp.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

situācijā juristam nepieciešams jau pirms vēršanās tiesā izpētīt, vai tiesu praksē pastāv un kādi tiesas nolēmumi pastāv par līdzīga rakstura strīdiem. Ja pastāv tiesas nolēmumi, attiecīgi izpētīt šajos nolēmumos norādīto tiesas juridisko atziņu (tēzi), ko tā paudusi attiecībā uz strīda risinājumu vai kādu citu būtisku jautājumu, kas svarīgs konkrētās lietas izšķiršanai. Judikatūra veidojas pastāvīgas tiesu prakses rezultātā, kad tiesas līdzīga rakstura strīdos taisa līdzīga satura nolēmumus. Judikatūra nav gluži visi tiesas nolēmumi, bet tikai tie, kas stājušies spēkā, atzīti par labiem un pareiziem un ietver turpmāko nolēmumu pamatošanai izmantojamas juridiskās atziņas. Tiesu prakse ietver arī tādus nolēmumus, kuri ir atcelti, jo atzīti par kļūdainiem, vai arī spēkā esoši, tomēr satur juridiskas kļūdas. Saistību tiesību kontekstā juristam jāpēta tie tiesu nolēmumi, kas satur civiltiesisku strīdu izskatīšanas praksi līdzīga rakstura jautājumos, kas ne vienmēr būs atrodama tikai Latvijas nacionālās tiesas sistēmas ietvaros. Civilprocesa likuma 5. panta sestā daļa nosaka, ka piemērojot tiesību normas, tiesa ņem vērā judikatūru. Ar terminu ‘judikatūru’ tiek izprasta visa tiesu prakse, kas dod iespēju piemērot arī Eiropas Kopienu tiesu praksi gadījumos, kad tiek risināti tādi civiltiesiski strīdi, kuros tiek analizētas ES tiesību normas un kuru izlemšanai kā argumenti ir izmantojamas juridiskās atziņas, kas izteiktas Eiropas Kopienu tiesu nolēmumos.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Saistību tiesības ir plašākā civiltiesību daļa, kura aptver dažādas tiesiskās attiecības. Latvijā visas civiltiesības ir apvienotas vienā likumā – Civillikumā, kuram ir četras daļas: Ģimenes tiesības, Mantojuma tiesības, Lietu tiesības un Saistību tiesības. Tiesiskās attiecības saistību tiesību un civiltiesību izpratnē ir tās mantiskās un nemantiskās attiecības, kas rodas starp fiziskām un juridiskām personām, kuras šajās attiecībās piedalās kā tiesību subjekti, turklāt uz līdztiesības un personiskās privātās iniciatīvas pamata. Mantiskās attiecības saistību tiesībās rodas sakarā ar tādiem labumiem, kas ir novērtējami naudā un kas var būt prece, kā arī sakarā ar pašu naudu. Savukārt nemantiskās attiecības jeb personiskās nemantiskās attiecības rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem, proti, tādiem labumiem, kurus tieši nevar novērtēt naudā. Pēc sava rakstura personiskās nemantiskās attiecības iedalāmas divās grupās: 1. saistītas ar mantiskajām attiecībām. Pamatā ir nemantisks labums, kas pieder konkrētai personai, bet par tā izmantošanu ir iespēja saņemt atlīdzību; 2. nav saistītas ar mantiskajām attiecībām. Pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētajai personai un kuri nav atsavināmi (nav iespējama īpašnieka maiņa). Saistību tiesības kā viena no Civillikuma daļām iekļaujas visā civiltiesību normu kopumā un ir nesaraujami saistīta ar to vispārīgo uzbūvi, proti, visas civiltiesības tiek iedalītas vispārējās civiltiesībās un speciālajās civiltiesībās. Tā kā saistību tiesības ir daļa no Civillikuma, kas pēc sava satura regulē civiltiesību vispārīgos jautājumus, saistību tiesības pieder pie vispārējām civiltiesībām. Savukārt speciālās civiltiesību normas, kas regulē īpašu jeb noteikta veida tiesību subjektu loku, tiek ietvertas atsevišķos jeb speciālajos likumos, piemēram, Kredītiestāžu likumā, Komerclikumā u.tml. Saistību tiesības kā daļa no vispārējām civiltiesībām pēc satura regulē mantiskās attiecības, kuras rodas sakarā ar lietu nodošanu citas personas īpašumā, lietošanā un sakarā ar darba vai pakalpojuma veikšanu, kā arī sakarā ar prettiesisku darbību, kas nodarījusi kaitējumu personai vai tās mantai. Kaut arī saistību tiesību galvenais avots ir Civillikums, tomēr pastāv dažādi saistību tiesību avoti, kuri pēc to nozīmes tiek iedalīti primārajos un sekundārajos avotos, kā arī katrā tiesību avotu grupā ir dots uzskaitījums, ņemot vērā šo avotu hierarhiju pēc juridiskā spēka.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Juristiem, kas ikdienā strādā vai risina jebkāda veida jautājumus, kuri ietilpst saistību tiesību jomā, nepieciešams ne tikai izmantot Civillikumu, bet visus tiesību avotus, ievērojot gan to grupu, gan hierarhisko spēku. Aizvien plašāku popularitāti iegūst tāds sekundārais tiesību avots kā judikatūra. Jurists, pārzinot judikatūru, var veiksmīgi izmantot tajās paustās juridiskās atziņas ne tikai vēršoties tiesā, bet jau pirmstiesas stadijā pārrunās ar pretējo pusi, norādot uz iespējamo risinājumu, kur argumentācijai veiksmīgi ir izmantojamas arī tās atziņas, kuras paustas jau judikatūrā izmantotajos tiesas nolēmumos.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Irēnai patīk savs darbs, viņa to pilda profesionāli un cer ar laiku ieņemt augstāku amatu. Uz viņas darbavietu pēc kāda laika atnāk strādāt Ingrīda, kuru pēc pusgada vadība ieceļ amatā, uz kuru savukārt bija cerējusi Irēna. Irēna, uzskatot, ka ir daudz piemērotāka kandidāte, kolēģēm uz jautājumu, kāpēc vadība iecēla Ingrīdu, atbild, ka Ingrīda patīk priekšniekam kā sieviete un pati ar savu rīcību ir motivējusi priekšnieku šādu lēmumu pieņemt. Drīz par Irēnas viedokli uzzina Ingrīda, un abu sieviešu starpā izveidojas konflikts. Kāda veida civiltiesiskās attiecības ir radušās starp Irēnu un Ingrīdu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Ainārs noslēdz ar Ivaru līgumu par to, ka Ivars uzzīmēs interjera skices Aināra virtuvei. Ivars skices uzzīmē un atdod Aināram. Ainārs Ivaram naudu nemaksā, jo viņam ir finansiālas grūtības. Ivars, nevarot sagaidīt naudu, vēršas pēc palīdzības tiesā. Norādiet, kurš piemērā ir kreditors un kurš – debitors? Ko tieši kreditors prasa, lai debitors izpildītu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. uzdevums Saeima ratificē Konvenciju par telpu nomas līguma formu. Konvencija nosaka, ka visas dalībvalstis savā teritorijā ievēro noteiktu telpas nomas līguma formu. Vai šāda konvencijas noteikta telpas nomas līguma forma ir obligāti ievērojama, ja Civillikumā ir noteikts, ka puses pašas pēc savas brīvas gribas izvēlas telpas nomas līguma saturu, formu un nosacījumus? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



24. lpp. Starp Ievu un Mārtiņu ir nodibinātas mantiskās attiecības. 27. lpp. Kreditors ir Laila, debitors – Dace. Saistības – kostīma uzšūšana. 29. lpp. Saistības ir radušās no neatļautas darbības – Edvīna dzīvokļa (īpašuma) bojāšanas, proti, virtuves appludināšanas. 30. lpp. Nevaram, jo pēc juridiskā spēka starptautisko līgumu norma vienmēr būs augstāka. 36. lpp. Jā, jo Latvija ir ES dalībvalsts un mums ir saistošas visas ES direktīvas.

41. lpp. 1. uzdevums Nemantiskās personiskās attiecības, jo Irēna ar saviem vārdiem ir aizskārusi Ingrīdas cieņu. 2. uzdevums Sākotnēji Ainārs ir kreditors un Ivars ir debitors, bet, tā kā Ivars ir savas saistības izpildījis, bet Ainārs nav, tad attiecībā uz maksājumu ir otrādi – Ivars ir kreditors, bet Ainārs – debitors (parādnieks). Kreditors – Ivars, prasa, lai Ainārs samaksā par izdarīto darbu. 42. lpp. 3. uzdevums Saeimā ratificētai konvencijai ir augstāks juridiskais spēks par Civillikuma normām, tāpēc Latvijā būs jāpiemēro tās nosacījumi, proti, slēdzot telpu nomas līgumu, būs jāievēro konvencijā norādītā forma.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9.

1. nodarbība



Balodis K. Ievads civiltiesībās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. Civillikums. Saistību tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordic, 1998. Kalniņš E. Privāttiesību teorija un prakse. Raksti privāttiesībās. Rīga: TNA, 2005. Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. Rīga: TNA, 2006. http://akti.delfi.lv/doc. www.juristavards.lv www.likumi.lv www.vestnesis.lv

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Tiesiskās attiecības ir: A. mantiskās un nemantiskās attiecības; B. personiskās mantiskās attiecības; C. personiskās nemantiskās attiecības; D. personiskās attiecības starp ģimenes locekļiem; E. mantiskās attiecības starp dažādiem tiesību subjektiem. 2. Personas cieņas aizskārums ir: A. saistīts ar mantiskajām attiecībām; B. ietverts personiskajās nemantiskajās attiecībās, bet vienlaikus saistīts ar mantiskajām attiecībām; C. ietverts personiskajās nemantiskajās attiecībās un nav saistīts ar mantiskajām attiecībām; D. daļa no mantisko attiecību regulētajiem jautājumiem; E. mantisko attiecību daļa, bet tikai attiecībā uz fiziskajām personām. 3. Kurš apgalvojums nav pareizs? Civiltiesībās tiesiskās attiecības tiek veidotas: A. uz līdztiesības pamata; B. pēc personu iniciatīvas; C. saskaņā ar privātautonomijas principu; D. uz imperatīvu tiesību normu pamata kā vispārobligāts pienākums; E. labprātīgi izvēloties, ar ko un kāda veida un satura tiesiskās attiecības veidot. 4. Kreditors saistību tiesībās ir: A. persona, kurai ir tiesības prasīt, lai otra puse izpilda labprātīgi uzņemtās saistības; B. persona, kura ir aizdevusi naudu; C. persona, kurai aizskarta cieņa; D. persona, kura vēlas nopirkt otras puses nekustamo īpašumu; E. ikviena persona, kuru par tādu ieceļ tiesa. 5. Saistību tiesības nerodas: A. no savstarpēji nodibinātām tiesiskajām attiecībām; B. no neatļautas darbības; C. saskaņā ar likumā noteikto regulējumu; D. pēc personu brīvas gribas; E. ja tiesiskajā darījumā tā dalībnieki īpaši to atrunā rakstiskā līgumā.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

6. Neatļauta darbība ir: A. līgumā noteikto procentu piedziņa; B. pieprasījums, lai otra puse izpilda ar darījumu uzņemtās saistības; C. citu personu tiesību aizskārums; D. veselības pārbaude atbilstoši likumā paredzētajai kārtībai; E. brīdinājuma nosūtīšana darījuma otrai pusei, norādot, ka saistību neizpildes gadījumā strīds tiks iesniegts izskatīšanai tiesā. 7. Satversme ir: A. LR Konstitūcija un saistību tiesību sekundārais avots; B. LR Konstitūcija un saistību tiesību primārais avots; C. saistību tiesību primārais avots, bet pēc juridiskā spēka zemāks par Civillikumu; D. saistību tiesību sekundārais avots, bet pēc juridiskā spēka augstāks par judikatūru; E. saistību tiesību primārais avots, bet nedrīkst būt pretrunā ar ES tiesību aktu normām. 8. ES primārie tiesību akti ir: A. Eiropas Kopienu dibināšanas līgumi; B. ES regulas; C. ES direktīvas; D. ES lēmumi; E. ES ieteikumi. 9. Starptautiskās konvencijas: A. pēc juridiskā spēka ir zemākas par ES ieteikumiem; B. ir saistošas visām pasaules valstīm; C. ir saistošas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis; D. pēc juridiskā spēka ir zemākas par LR likumiem; E. nedrīkst būt pretrunā ar LR Satversmi. 10. Judikatūra: A. ir saistību tiesību primārais avots; B. Latvijā kā saistību tiesību avots netiek izmantota; C. tiek izmantota tikai nepieciešamības gadījumā, ja likumā tas obligāti pieprasīts; D. tiek izmantota tiesas spriešanā tiesnešiem sava sprieduma argumentācijai, jo satur vērtīgas juridiskās atziņas; E. obligāti tiek izmantota juristu darbā.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS 1.

10.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

CIVILTIESĪBAS. SAISTĪBU TIESĪBAS