Ekonomika by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

EKONOMIKA

Kursa autors:

Dr. oec., prof. Aleksandrs Fedotovs

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.  vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 8

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus. 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā!

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt

 Σ

uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Alternatīvās izmaksas – citu iespējamo labumu daudzums, no kura ir jāatsakās, ja izvēlas izmantot resursus noteiktā veidā. Brīvā tirgus ekonomika – ekonomiskā sistēma, kurā visus lēmumus pieņem ražotāji un patērētāji bez jebkādas valsts varas iejaukšanās. Brīvie resursi – resursi, kuri ir pieejami neierobežotā daudzumā un kuriem tāpēc nav tirgus vērtības. Darbs – ražošanas faktors, ar kuru saprot visas cilvēku fiziskās un intelektuālās spējas, kas ir izmantojamas ekonomikā. Ekonomikas pamatjautājumi – jautājumi – ko ražot? kā ražot? kam ražot? –, kuri jārisina jebkurai ekonomikai. Ekonomika (ekonomikas zinātne) – zinātne par ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu. Ekonomiskie resursi – ierobežoti resursi, par kuru izmantošanu ir jāmaksā. Faktoru ienākumi – ienākumi, kuri rodas ražošanas faktoru īpašniekiem no attiecīgo faktoru izmantošanas: faktoram “zeme” – rente, faktoram “kapitāls” – procenti, faktoram “darbs” – alga, faktoram “uzņēmējspējas” – peļņa. Jauktā ekonomika – ekonomiskā sistēma, kurā tirgus mehānisma darbība ir savienota ar valsts regulējošo lomu. Kapitāls – ražošanas faktors, ar kuru saprot visus cilvēku radītus materiālos ražošanas līdzekļus: mašīnas, iekārtas, instrumentus, ēkas un būves, transporta un sakaru līdzekļus, materiālu un izejvielu krājumus utt. Komandekonomika – ekonomiskā sistēma, kurā visus lēmumus pieņem valsts vara. Makroekonomika – ekonomikas zinātnes daļa, kas pēta ekonomiskās parādības visas valsts saimniecības vai lielu ekonomikas sektoru līmenī. Mikroekonomika – ekonomikas zinātnes daļa, kas pēta ekonomiskās parādības atsevišķas saimnieciskās vienības līmenī. Normatīvā ekonomiskā analīze – ekonomiskās analīzes pieeja, kas prasa izvirzīt vērtējumus un ieteikumus par to, kā ir jābūt. Pozitīvā ekonomiskā analīze – ekonomiskās analīzes pieeja, kas prasa pētīt faktus un parādības tādus, kādi tie reāli ir.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ražošanas faktori – sk. Ekonomiskie resursi. Ražošanas iespēju robeža – līnija, uz kuras atrodas visas divu produktu kombinācijas, kādas ir iespējams saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot ierobežotu resursu daudzumu. Resursi – viss, ko var izmantot ekonomikā. Tradicionālā ekonomika – ekonomiskā sistēma, kura ir balstīta uz naturālo saimniecību, nemainīgām tradīcijām un paražām. Uzņēmējspējas – ražošanas faktors, ar kuru nepieciešamās spējas: organizatora, vadītāja, komunikabilitāti, spēju prognozēt, plānot, riskēt utt.

saprot uzņēmējam novatora spējas,

Zeme – ražošanas faktors, ar kuru saprot visus dabas resursus.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. KAS IR EKONOMIKA? Kas ir ekonomikas zinātne un ko tā pēta? Citiem vārdiem, ekonomika – tā ir zinātne… par ko? Kā Jūs atbildētu uz šo jautājumu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

? ?

Uzdodot šādu jautājumu, var sagaidīt diezgan daudz dažādas atbildes, piemēram, ekonomika ir zinātne par tirgu, par saimniecību, par ražošanu, par finansēm, par peļņu, par pieprasījumu un piedāvājumu utt. Katra no šādām atbildēm satur daļu patiesības, taču nav pilnīga, jo problēmu uzskaitījumu, ar kurām nodarbojas ekonomika, varētu turpināt vēl un vēl. Jāpiebilst, ka ekonomika pastāvēja arī tad, kad vēl nebija tirgus, naudas, finanšu un daudz kā cita. Ekonomikas zinātnes nosaukums ir veidots no diviem grieķu vārdiem: oikos (mājas, mājsaimniecība) un nomos (likums), taču mūsdienās mēs šīs zinātnes priekšmetu saprotam plašāk. Meklējot, kā izteikt ekonomikas būtību vienā teikumā, ietverot tajā visu iespējamo problēmu daudzveidību, nonākam pie sekojošā: Ekonomika ir zinātne par ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu. vai arī

Ekonomika pēta ierobežotu resursu alternatīvus izmantošanas veidus, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu pašreizējās un perspektīvās vajadzības. Šajās definīcijās ir ietverta gan ražošanu un ražotāju rīcība, gan tirgu un patērētāju lēmumi tajā, gan valsts ekonomiskās politikas uzdevumi, gan pasaules saimniecības problēmas: visur mēs sastopamies ar to, ka mūsu rīcībā ir ierobežoti resursi, kurus vajag pēc iespējas efektīvāk izmantot. Ar izmantošanas efektivitāti savukārt jāsaprot, ka no tiem pašiem resursiem tiek iegūts pēc iespējas vairāk. Tātad nepieciešamību pēc ekonomikas rada mūžīgā pretruna starp vajadzībām un vienmēr ierobežotām to apmierināšanas iespējām. Bet, risinot šo problēmu, mēs vienmēr atrodamies izvēles priekšā: kā izmantot esošos resursus? Apvelciet pareizo atbildi!

! 

1. Ekonomika pastāv tikai tad, ja notiek preču maiņa tirgū. Jā / Nē EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. Pirmatnējo cilšu dzīvē nav vajadzības pēc ekonomikas. Jā / Nē 3. Tirgus konkurences apstākļos jebkura rīcība vienmēr ir maksimāli efektīva. Jā / Nē Ekonomikas zinātnē ir pieņemts nošķirt divas sastāvdaļas: mikroekonomiku (no grieķu mikros – mazs) un makroekonomiku (no grieķu makros – liels).

Mikroekonomika pēta ekonomiskās saimniecisko vienību līmenī.

dzīves

parādības

atsevišķu

Par saimnieciskajām vienībām uzskata:  atsevišķu uzņēmumu – preču ražotāju vai pārdevēju tirgū (tāpēc pirmajā mirklī var teikt, ka mikroekonomika ir ekonomika firmas līmenī);  atsevišķu indivīdu vai mājsaimniecību – preču pircēju vai labumu patērētāju ar viņa budžetu un patēriņa lēmumiem. Par mikroekonomiku mēs runājam arī tad, ja apskatām konkrētu preci vai pat atsevišķas nozares preču kategoriju – tās pieprasījumu, piedāvājumu, tās cenu svārstības dažādu faktoru ietekmē. Tāpat pie mikroekonomikas pieder visi gadījumi, kad tiek aplūkotas valsts politikas sekas, bet novestas līdz saimnieciskās vienības līmenim, piemēram, kā valsts uzliktie nodokļi vai muitas nodevas ietekmē firmas darbību, patērētāja lēmumus, preces pieprasījumu, tās cenu utt.

Makroekonomika pēta ekonomikas likumsakarības visas valsts saimniecības (tautsaimniecības) mērogā vai arī lielu ekonomikas sektoru vai reģionu mērogā. Makroekonomika atšķiras no mikroekonomikas pēc rādītāju un vispārinājuma līmeņa. Piemēram, makroekonomika neaplūko atsevišķas preces ražošanu, bet pēta visu valstī saražotās galaprodukcijas apjomu (iekšzemes kopproduktu); makroekonomiku neinteresē atsevišķi ņemtas preces cena, bet gan vispārējais cenu līmenis valstī (kopējais cenu indekss); makroekonomika pēta nodarbinātību, patēriņu, ietaupījumus, investīcijas – taču visas valsts mērogā, nevis kādas saimnieciskās vienības ietvaros. Mikroekonomikai un makroekonomikai ir daudz kopīga; ir jēdzieni, atziņas un modeļi, kurus izmanto gan vienā, gan otrā jomā. Tomēr ir jāatceras, ka ne vienmēr idejas un likumi, kas ir spēkā mikroekonomikas līmenī, ir automātiski pārceļami arī uz makroekonomiku. Šo domu var skaidrot ar dažādiem saprotamiem piemēriem, bet, šķiet, pietiekami skaidrs ir, ja pasaka: ne viss, kas ir labi vienai firmai vai nāk par labu vienam indivīdam, noteikti izrādīsies labi visai valstij, visai sabiedrībai kopumā.

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

Apvelciet pareizo atbildi! 1. Valsts noteikto PVN izmaiņu ietekmi uz medikamentu cenām pēta makroekonomika. Jā / Nē

1. nodarbība



2. Vispārējā cenu līmeņa celšanās (inflācija) valstī ir makroekonomikā pētīts rādītājs. Jā / Nē 3. Peļņas palielināšanās pārtikas ražotājiem ceļ visas sabiedrības labklājību. Jā / Nē Pētot ekonomiskās parādības, mēdz izšķirt divas pieejas: pozitīvo analīzi un normatīvo analīzi.

Pozitīvā ekonomiskā analīze nozīmē, ka tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kas notiek? Kā notiek? Kāpēc notiek? Šajā gadījumā runa ir par objektīvu faktu konstatāciju, cēloņu noskaidrošanu un likumsakarību atklāšanu ekonomiskajā dzīvē. Citādi sakot, pozitīvā ekonomiskā analīze prasa atklāt faktus un konstatēt parādības. Savukārt normatīvā ekonomiskā analīze nonāk pie vērtējumiem un ieteikumiem: Kā ir labāk? Kas mums ir pieņemams un kas nav? Kas jādara, lai būtu labāk? Tie savukārt balstās uz dažādiem kritērijiem: ekonomiskiem, politiskiem, ideoloģiskiem, morāliem u.c. Tātad normatīvā ekonomiskā analīze ir orientēta uz to, kā ir jābūt.

Apvelciet pareizo atbildi!



1. Paziņojums: “Pēdējo gadu laikā Latvijā bezdarbs ir nedaudz samazinājies, bet inflācija izaugusi” – attiecas uz pozitīvo ekonomisko analīzi. Jā / Nē 2. Apgalvojums: “Darbaspēka emigrācija no Latvijas pēdējos gados ir pārvērtusies par nopietnu ekonomisku problēmu, un ir nekavējoties jāmeklē līdzekļi, lai šo procesu apturētu,” – ir pozitīvās ekonomiskās analīzes secinājums. Jā / Nē

Jūsuprāt, kurā jomā – pozitīvajā vai normatīvajā ekonomiskajā analīzē – parādās vairāk strīdu, domstarpību un pretēju viedokļu? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

2. EKONOMIKAS PAMATJAUTĀJUMI Jebkurai ekonomikai jebkurā valstī, katrā laikmetā, jebkurā līmenī – makroekonomiskajā vai mikroekonomiskajā – ir jāsastopas ar nedaudziem mūžīgiem jautājumiem, kuri vienmēr prasa atrisinājumu. Šie mūžīgie jautājumi ir:  Ko ražot?  Kā ražot?  Kam ražot? Šie trīs jautājumi ir pazīstami kā ekonomikas pamatproblēmu triāde. Ko izsaka šie jautājumi un kāpēc tie ir svarīgi? Ko ražot? Tas nozīmē, ka nekad nav iespējams ražot visu, kas ienāk prātā. Lai ražotu absolūti visu, vienkārši nepietiks resursu. Tāpēc jebkurā brīdī un jebkurā līmenī – firmas, nozares, valsts ekonomikas, pasaules ekonomikas mērogā – pastāv šis jautājums: ko ir iespējams ražot un ko neļauj pašreizējie apstākļi, ko var atļauties un bez kā pagaidām jāiztiek, kādu produkciju ir lietderīgi ražot un kādu nav. Kā ražot? Jebkura ražošana prasa izmantot noteiktu tehnoloģiju, darbarīkus, materiālus, noteiktas kvalifikācijas darbaspēku. Ir jāizvēlas uzņēmuma atrašanās vieta, izmēri, izejvielu avoti utt. Bez šo jautājumu atrisināšanas neko neizdosies iesākt. Turklāt visi šie tehnoloģiskie un organizatoriskie jautājumi ir jāatrisina maksimāli racionāli, jo resursi ir vienmēr ierobežoti un uzdevums ir no tiem iegūt pēc iespējas vairāk. Kam ražot? Ikvienā sabiedrībā pastāv sava labumu sadales sistēma. Nekad nav iespējams iedot visiem absolūti visu. Tāpēc rodas sadales mehānismi un paņēmieni. Dažās sabiedrībās sadale izrādās vienlīdzīgāka, dažās nevienlīdzīgāka, sadales principi arī ir atšķirīgi (tie ir atšķirīgi, piemēram, verdzības iekārtā, feodālismā, tirgus ekonomikā, sociālistiskajā plānsaimniecībā). Taču pats par sevi šis jautājums: Kam ražot? Kas kļūs par saražoto labumu saņēmēju un uz kāda pamata? – pastāv vienmēr. Tādējādi ekonomikas pamatjautājumi pastāv tāpēc, ka resursi vajadzību apmierināšanai ir ierobežoti. Ja resursi nebūtu ierobežoti, nepastāvētu arī to efektīvas izmantošanas problēma un ekonomikas zinātne nebūtu vajadzīga.



Apvelciet pareizo atbildi! 1. Centralizētā plānsaimniecībā jautājumi: Ko ražot? Kā ražot? Kam ražot? – nepastāv un netiek risināti. Jā / Nē 2. Jautājumi: Ko ražot? Kā ražot? Kam ražot? – pastāvēja arī Robinsona Krūzo salā. Jā / Nē

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. RAŽOŠANAS FAKTORI UN FAKTORU IENĀKUMI Tagad ir jānoskaidro, kas ir tie resursi, kuru ierobežotība rada nepieciešamību pēc ekonomikas zinātnes. Ar vārdu “resurss” tā visplašākā nozīmē var apzīmēt jebkuru avotu vai krājumu, no kā var smelties kaut ko sev nepieciešamo. Ekonomikā par resursu var uzskatīt visu, kas ir izmantojams ražošanā: derīgos izrakteņus, dabas spēkus (piemēram, vēja vai saules enerģiju), mašīnas, instrumentus, izejvielu krājumus, cilvēku spējas un zināšanas utt. Tomēr tas ir pārāk plašs jēdziens, un to nākas precizēt. Pirmkārt, visus resursus ekonomikā iedala divās daļās: brīvajos resursos un ekonomiskajos resursos (skat. 1.1. attēlu). Par brīvajiem resursiem ekonomikā uzskata tādus, kuri ir pieejami neierobežotā daudzumā. Protams, neierobežotā daudzumā dabā nav nekas. Šajā gadījumā neierobežotība ir domāta mazliet vienkāršoti – salīdzinājumā ar mūsu pašreizējām vajadzībām. Samērā nedaudzas lietas, kā, piemēram, gaiss, saules gaisma, vēja enerģija vai ūdens okeānā, pagaidām vēl ir uzskatāmas par brīvajiem resursiem. Tādu ir ļoti maz un ar laiku kļūst arvien mazāk. Brīvo resursu pazīme ir tā, ka tie neko nemaksā, t.i., ir izmantojami par brīvu. Taču tieši tāpēc tie nav ekonomikas interešu lokā. Ja resursam parādās tirgus vērtība, par to ir jāmaksā, tad tas nozīmē, ka resurss vairs nav pieskaitāms pie brīvajiem.

Resursi

Brīvie ekonomiskie

Zeme (Dabas resursi)

Ierobežotie jeb ražošanas faktori

Kapitāls

Materiālie resursi

Darbs (Darbaspēks)

Uzņēmējspējas

Cilvēkresursi 1.1. attēls. Resursu iedalījums ekonomikā

Par ekonomiskajiem resursiem sauc ierobežotos resursus. Kā redzams ekonomikas zinātnes definīcijā, tieši šo resursu efektīva izmantošana ir ekonomikas uzdevums. Ekonomiskie resursi ļoti bieži tiek dēvēti arī par ražošanas faktoriem (vārds „faktors” nozīmē kaut kādas parādības ietekmējošo spēku vai cēloni). Ekonomikā ir pieņemts iedalīt ražošanas faktorus šādi (skat. 1.1. attēlu):  zeme;  kapitāls;  darbs; EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža 

uzņēmējspējas.

(Piezīme: Daži autori neizdala uzņēmējspējas kā īpašu ražošanas faktoru un pievieno to darbaspēkam. Jāatzīst, ka šim jautājumam nav ļoti principiālas nozīmes un turpmākā analīze no tā būtiski nemainās.) Zeme. Ar šo ražošanas faktoru ekonomikā saprot ne vien lauksaimniecībā vai būvniecībā izmantojamās zemes platības, ne tikai teritoriju, bet visas dabas bagātības – zemi ar visiem tās dzīlēs esošajiem derīgajiem izrakteņiem, ar mežiem un savvaļas dzīvniekiem tajos. Tātad precīzāk būtu saukt šo ražošanas faktoru „dabas resursi” (daži autori tā arī dara), taču tradicionāli pieņemtais tā nosaukums ekonomistu valodā ir „zeme”. Kapitāls. Ar kapitālu šajā ražošanas faktoru klasifikācijā saprot tā saucamo reālo, jeb taustāmo kapitālu (ne naudu!): ēkas, mašīnas, iekārtas, instrumentus, transporta un sakaru līdzekļus, materiālu un izejvielu krājumus utt. Tie ir materiālie ražošanas līdzekļi, no kuriem vai ar kā palīdzību ražo produkciju. Atcerēsimies, ka faktors „zeme” arī ietver materiālos resursus, taču atšķirība ir tā, ka kapitālu veido cilvēku radīti materiālie ražošanas līdzekļi. Darbs. Ar faktoru „darbs” (jeb „darbaspēks”) saprot visas cilvēku fiziskās un intelektuālās spējas, kuras var izmantot ekonomikā: fizisko darbspēju, zināšanas, pieredzi, kvalifikāciju, izglītību utt. Jo vairāk ir šo spēju, jo vērtīgāks un ražīgāks ir darbaspēks, jo lielāks valsts ekonomiskais potenciāls. Uzņēmējspējas. Ir plaši pieņemts uzskats, ka atsevišķu ražošanas faktoru veido uzņēmējspējas – īpašu dotību un talantu kopums, kas piemīt īstam uzņēmējam. Te ir domātas pirmām kārtām organizatora spējas, spēja vadīt, plānot, prognozēt, būt komunikablam, novatora spējas, prasme riskēt utt. Ražošanas faktori nedarbojas atrauti cits no cita. Īstenībā jebkura ekonomiskā darbība prasa ražošanas faktoru kombināciju, to savienošanu zināmās proporcijās. Turklāt tiek uzskatīts, ka tieši uzņēmējspēju uzdevums ir atrast nepieciešamos ražošanas faktorus, tos savienot un nodrošināt to izmantošanu ražošanas procesā.



? 26

Pie kuriem no ražošanas faktoriem pieskaitāmi: a) zivis jūrā; b) mežā augoši koki; c) zāģmateriālu krājumi noliktavā d) 1000 EUR bankas seifā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Uzrakstiet kādu preces vai pakalpojuma piemēru, ko var ražot, izmantojot tikai vienu ražošanas faktoru! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

4. RAŽOŠANAS IESPĒJU ROBEŽA UN ALTERNATĪVĀS IZMAKSAS Izvēles problēmu, ar kuru ir saistīts jebkurš lēmums ekonomikā, uzskatāmi parāda zīmējums, pazīstams ar nosaukumu ražošanas iespēju robeža (jeb ražošanas iespēju līkne). Iedomāsimies, ka ir iespējams ražot divus produkcijas veidus: vieglos automobiļus un tankus. Tā kā resursi vienmēr ir pieejami tikai noteiktā daudzumā, iespējamie ražošanas apjomi ir ierobežoti, un, ja ražo lielākā daudzumā vienu produkciju (piemēram, tankus), tad var atļauties mazāku daudzumu otras produkcijas (automobiļus). Iespējamie ražošanas apjomi, pilnībā izmantojot visus esošos resursus, ir parādīti 1.1. tabulā. 1.1. tabula

Divu produkcijas veidu ražošanas iespējas Produkcija A B C D E F Tanki 0 1 2 3 4 5 Automobiļi 1000 950 850 650 350 0 Pēc šīs tabulas datiem var izveidot grafiku (1.2. attēls). Tajā uz vienas ass ir parādīts tanku daudzums, bet uz otras – vieglo automobiļu daudzums. Katrai tabulā parādītajai produkcijas kombinācijai (A, B, C, D, E un F) atbilst viens grafika punkts. Šo zīmējumu sauc par ražošanas iespēju robežu. Ražošanas iespēju robeža rāda visas tās divu produktu kombinācijas, kuras ir iespējams saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot ierobežotu resursu daudzumu.

Ražošanas iespēju robežu definē arī kā robežu starp iespējamo un neiespējamo. Jebkurš punkts ārpus šīs līnijas (piemēram, punkts X) nav sasniedzams, jo tādus produkcijas daudzumus neļauj saražot šobrīd pieejamie resursi. Jebkurš punkts iekšpus līnijas (piemēram, punkts N) ir sasniedzams, EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

taču izsaka resursu neefektīvu izmantošanu, jo ir iespējams abus produkcijas veidus saražot lielākos daudzumos. Atrašanās uz ražošanas iespēju robežas nozīmē, ka visi resursi ir izmantoti pilnīgi un efektīvi. Bet tad mēs sastopamies ar šādu parādību: palielināt viena produkta daudzumu ir iespējams, tikai samazinot otra produkta ražošanu. Piemēram: Lai saražotu viena tanka vietā divus, nāktos samazināt automobiļu ražošanu no 950 līdz 850 gabaliem. Tādējādi atklājas svarīgs ekonomikas jēdziens – alternatīvās izmaksas jeb zaudēto iespēju izmaksas.

A B C

X. D E N.

1.2. attēls. Ražošanas iespēju robeža

Alternatīvās izmaksas ir citu iespējamo labumu daudzums, no kura ir jāatsakās, ja izvēlas izmantot resursus noteiktā veidā. Apskatītajā piemērā viena papildu tanka ražošana prasa atteikšanos no 100 automobiļiem – tātad 100 automobiļi ir viena tanka alternatīvās izmaksas. Šo pašu alternatīvu var apskatīt arī no pretējās puses: lai palielinātu automobiļu ražošanu no 850 līdz 950 gabaliem, ir jāsamazina tanku ražošana no divām līdz vienai vienībai; tātad 100 papildu automobiļu alternatīvās izmaksas ir vienādas ar vienu tanku.

! ? 28

Alternatīvās izmaksas pastāv vienmēr, jebkurā ekonomiskajā vai dzīves situācijā. Katram pieņemtajam lēmumam par materiālo resursu, naudas, laika izmantošanu ir sava cena, jo, izvēloties vienu, ir jāzaudē kaut kas cits. Svarīgākais ekonomikas princips ir tas, ka alternatīvās izmaksas nedrīkst būt lielākas par to labumu, ko mēs iegūstam no pieņemtā lēmuma. Ja mazāka labuma dēļ notiek atteikšanās no kaut kā svarīgāka, tad tas nozīmē, ka resursi netiek izmantoti efektīvi. Kādas ir alternatīvās izmaksas vienam studiju semestrim augstskolā? Kā var panākt, lai patērētā nauda un laiks izrādītos izmantoti efektīvi? .......................................................................................................................... EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Alternatīvās izmaksas ir mainīgas. Tabulā 1.1 var pamanīt, ka otrā tanka ražošana prasa atteikšanos no 100 automobiļiem, bet trešais tanks izmaksātu atteikšanos jau no 200 automobiļiem. Šī parādība ir pazīstama kā alternatīvo izmaksu pieauguma likums: jo vairāk palielina kaut ko vienu, jo lielāks ir zaudējumu apjoms citās jomās. Paskaidrojiet, kas notiks ar ražošanas iespēju robežu, ja palielināsies pieejamo resursu daudzums? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

! ?

Ražošanas iespēju robeža nav kaut kas mūžīgi nemainīgs. Pastāv divi galvenie apstākļi, kuri var šo robežu paplašināt vai sašaurināt, un tie ir: 1) Resursu daudzums; 2) Tehnoloģijas pilnveidošana. Palielinoties pieejamo resursu daudzumam, kļūst iespējams saražot vairāk gan vienas, gan otras preces. Tas nozīmē, ka ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa labi uz augšu (skat. 1.3. attēlu). Tādā gadījumā var kļūt sasniedzams agrāk nesasniedzamais punkts X. Ja resursi izsīkst, ražošanas iespējas samazinās un robeža pārbīdās atpakaļ – uz leju pa kreisi.

1.3. attēls. Ražošanas iespēju robežas pārbīdes

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tehnoloģijas pilnveidošanas iespējas ir atkarīgas no zinātnes un tehnikas progresa. Izmantojot to pašu vai pat mazāku resursu daudzumu, bet darbojoties ar modernākām un ražīgākām tehnoloģijām, kļūst iespējams saražot vairāk – tādējādi ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa labi uz augšu. Ja ražošanas tehnoloģija pasliktinās, ražošanas iespēju robeža atbīdās pa kreisi uz leju. Tie būtībā ir divi atšķirīgi ekonomikas izaugsmes ceļi: pirmais no tiem prasa kvantitatīvi palielināt resursu – zemes, kapitāla, darbaspēka – izmantošanu, bet otrais – kvalitatīvi izmantot esošos resursus citā līmenī.

Paskaidrojiet, kurš no ekonomikas izaugsmes ceļiem mūsu laikos ir noteicošais? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Mūsu laikos, neapšaubāmi, izšķirošais un perspektīvākais ceļš ir tehnoloģijas pilnveidošana uz zinātnes un tehnikas progresa pamata. Lielākā daļa ekonomikas izaugsmes mūsdienu pasaulē tiek nodrošināta, pateicoties tehnoloģijas progresam un nevis resursu daudzuma pieaugumam.

5. EKONOMISKĀS SISTĒMAS Daudzie ekonomiskās dzīves dalībnieki: uzņēmumi, nozares, indivīdi, mājsaimniecības, valdība – nedarbojas izolēti, bet ir saistīti savā starpā ar daudzveidīgiem sakariem. Tā vai citādi vienmēr tiek panākta viņu rīcības saskaņošana, koordinācija. Tāpēc jebkura ekonomika vienmēr ir savstarpēji saistītu elementu sistēma. Dažādas ekonomiskās sistēmas atšķiras ar tajās valdošo darbības koordinācijas jeb vadības veidu. Mūsdienu zinātnē ir pieņemts izdalīt šādas ekonomiskās sistēmas:  brīvā tirgus ekonomika;  komandekonomika;  jauktā ekonomika;  tradicionālā ekonomika. Brīvajai tirgus ekonomikai raksturīgs tas, ka visus lēmumus tajā pieņem privātie ražotāji un patērētāji, vadoties pēc savām interesēm. Jautājumi – ko ražot? kā ražot? un kam ražot? – tiek atrisināti tirgus konkurences apstākļos bez kādām direktīvām vai norādījumiem no augšas. Komandekonomika ir pretēja brīvā tirgus ekonomikai. Komandekonomikā nav nekādas ražotāju vai patērētāju brīvas rīcības. Jautājumus – ko ražot? kā ražot? un kam ražot? – izlemj valsts vara, un visa ekonomiskā darbība notiek vienīgi pēc valsts dotajām komandām. 30

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Jāatzīst uzreiz, ka abas aprakstītās galējības ir pārspīlējumi. Nedz neierobežoti brīva tirgus ekonomika, nedz arī simtprocentīgi centralizēta komandekonomika bez jebkādas rīcības brīvības reālajā dzīvē nepastāv un nav pastāvējušas. Tie ir tīri teorētiski modeļi, zinātniskas abstrakcijas. Reāli pastāvošā ekonomika var atrasties tuvu vienam vai otram no modeļiem, bet vienmēr satur kaut kādā proporcijā gan tirgu, gan valstisku regulēšanu. Tāpēc ir pamats ieviest jauktās ekonomikas jēdzienu. Jauktā ekonomika savieno tirgus ekonomikas pamatus ar zināmu valstisku regulēšanu, valsts iejaukšanos saimnieciskajā dzīvē. Tāda iejaukšanās ir mūsdienās atzīta par nepieciešamu, jo brīvā tirgus darbībai ir ne tikai pozitīvās puses, bet arī trūkumi. Ekonomikas attīstības pieredze ir pierādījusi, ka pastāv tā saucamās “tirgus neveiksmes” (angliski: market failures) – situācijas, kad brīvais tirgus nespēj pats atrisināt problēmu un rodas nepieciešamība pēc iejaukšanās no malas. Ir plaši atzītas vairākas brīvā tirgus ekonomikas ēnas puses:  tirgus konkurence izraisa augošu nevienlīdzību ienākumu sadalē; rodas un padziļinās iedzīvotāju ienākumu noslāņošanās, plaisa starp bagātajiem un nabagiem;  konkurences cīņā arī uzņēmumu starpā notiek noslāņošanās; “dabīgās izlases” ceļā iet bojā vājie, bet spēcīgākie kļūst arvien lielāki – tā rodas monopolvara un brīvais tirgus pats sevi iznīcina;  konkurence spiež rūpēties par lielāku un ātrāku peļņu, neļaujot domāt par nākamajām paaudzēm; tā rodas apkārtējās vides saglabāšanas problēmas; brīvā tirgus ekonomika, kura orientēta tikai uz peļņu, nepiešķir pietiekami daudz līdzekļu tādām sabiedriski nepieciešamām sfērām kā izglītība, zinātne, kultūra, veselības aprūpe;  tirgus ekonomikas attīstībai piemīt nestabils raksturs: augšupejas periodiski mijas ar lejupslīdēm – rodas ekonomikas cikli, vienmēr saistīti ar bezdarba pieaugumu un citām negatīvām parādībām. 

Šajā sakarībā rodas vajadzība pēc iejaukšanās, pēc mērķtiecīgas rīcības, kas novērstu vai mazinātu negatīvās parādības. Šī regulējošā loma jauktajā ekonomikā ir jāuzņemas valstij. Valstij ir jāizstrādā un jārealizē sociālā politika, ienākumu pārdalīšanas politika, pretmonopolu politika, dabas aizsardzības (ekoloģiskā) politika, pretcikliskā (ekonomiku stabilizējošā) politika – tās ir svarīgākās valsts funkcijas ekonomikā. Mūsu kursā tiek uzsvērti galvenokārt tirgus ekonomikas jēdzieni un likumi, taču ir vienmēr jāpatur prātā, ka reāli tie eksistē kā jauktās ekonomikas sastāvdaļa. Kādos vēsturiskajos apstākļos, pēc Jūsu domām, ir attaisnojama un nepieciešama spēcīga valsts iejaukšanās un regulēšana ekonomikā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... EKONOMIKA

? 31

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Ekonomika ir zinātne par ierobežotu resursu efektīvu izmantošanu – citādi sakot, ekonomika pēta ierobežotu resursu alternatīvus izmantošanas veidus, lai pēc iespējas pilnīgāk apmierinātu pašreizējās un perspektīvās vajadzības. Nepieciešamību pēc ekonomikas rada mūžīgā pretruna starp vajadzībām un vienmēr ierobežotām to apmierināšanas iespējām. Nepārtraukti risinot šo problēmu, mēs vienmēr atrodamies izvēles priekšā: kā izmantot esošos resursus? Ekonomikas zinātnei ir divas sastāvdaļas: mikroekonomika un makroekonomika. Mikroekonomika pēta ekonomiskās dzīves parādības atsevišķu saimniecisko vienību līmenī. Makroekonomika pēta ekonomikas likumsakarības visas valsts saimniecības mērogā. Ekonomiskajā analīzē šķir divas pieejas: pozitīvo analīzi un normatīvo analīzi. Pozitīvā ekonomiskā analīze prasa atklāt faktus un noskaidrot parādības. Normatīvā ekonomiskā analīze ir orientēta uz to, kā ir jābūt. Katrai ekonomikai jebkurā laikā ir jāmeklē atbildes uz jautājumiem:  Ko ražot?  Kā ražot?  Kam ražot? Šie ekonomikas pamatjautājumi pastāv tāpēc, ka resursi vajadzību apmierināšanai ir ierobežoti. Ekonomiskie resursi (ražošanas faktori) ir:  Zeme  Kapitāls  Darbs  Uzņēmējspējas Ražošanas faktoriem atbilst šādi faktoru ienākumi:  Zemei – rente  Kapitālam – procenti  Darbam – alga  Uzņēmējspējām – peļņa Ražošanas iespēju robeža rāda visas tās divu produktu kombinācijas, kuras ir iespējams saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot ierobežotus resursus. Alternatīvās izmaksas ir citu iespējamo labumu daudzums, no kura ir jāatsakās, ja izvēlas izmantot resursus noteiktā veidā. Alternatīvās izmaksas nedrīkst būt lielākas par to labumu, ko mēs iegūstam no pieņemtā lēmuma. Ja mazāka labuma dēļ notiek atteikšanās no kaut kā svarīgāka, tad resursi nav izmantoti efektīvi.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Darbojas alternatīvo izmaksu pieauguma likums: jo vairāk palielina kaut ko vienu, jo lielāks ir zaudējumu apjoms dažādās citās jomās. Ražošanas iespēju robeža pārbīdās, mainoties resursu daudzumam vai ražošanas tehnoloģijai. Ja palielinās resursu daudzums vai uzlabojas ražošanas tehnoloģija, ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa labi uz augšu. Ja resursu daudzums samazinās vai pasliktinās, ražošanas tehnoloģija, ražošanas iespēju robeža pārvietojas pa kreisi uz leju. Resursu daudzuma palielināšana un tehnoloģijas pilnveidošana ir divi atšķirīgi ekonomikas izaugsmes ceļi. Mūsu laikos noteicošais un daudz perspektīvākais ceļš ir tehnoloģijas pilnveidošana uz zinātnes un tehnikas progresa pamata. Ekonomiskās sistēmas ir:  Brīvā tirgus ekonomika  Komandekonomika  Jauktā ekonomika  Tradicionālā ekonomika Vajadzību pēc jauktās ekonomikas nosaka tas, ka brīvais tirgus nespēj atrisināt vairākas sabiedrībai ļoti būtiskas problēmas.

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Izskaidrojiet saviem vārdiem! 1) Kāpēc resursu ierobežotība ir tas, kas rada nepieciešamību pēc ekonomikas zinātnes? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2) Ja kādreiz visas cilvēku vajadzības izrādītos pilnībā apmierinātas, kā tas ietekmētu ekonomikas un sabiedrības progresu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3) Ar ko ekonomiskie resursi atšķiras no tā saucamajiem brīvajiem resursiem? Kāpēc brīvo resursu ir ļoti maz un kļūst arvien mazāk? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Tropiskā salā ir pieci iedzīvotāji, kuru nodarbošanās ir kokosriekstu un bruņurupuču olu lasīšana. Katrs no iedzīvotājiem, strādājot pilnu dienu, spēj salasīt vai nu 20 kokosriekstus, vai 10 bruņurupuču olas. 1) Uzzīmējiet ražošanas iespēju robežu šīs salas ekonomikai (vienas dienas ietvaros). 2) Novērtējiet viena kokosrieksta alternatīvās izmaksas (izsakot tās bruņurupuču olās) un vienas bruņurupuču olas alternatīvās izmaksas (izsakot tās kokosriekstos). 3) Salā ir ievesta tehnika, kura ļauj palielināt darba ražīgumu kokosriekstu lasīšanā: tagad katrs cilvēks spēj salasīt pa 30 riekstiem dienā. Olu lasīšanas jomā nekādi jauninājumi nav parādījušies. Uzzīmējiet jauno ražošanas iespēju robežu. Komentējiet: kā tehnikas progress ietekmē ražošanas iespēju robežu?

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. uzdevums Izmantojiet ražošanas iespēju robežu, lai parādītu šādu notikumu ietekmi uz ekonomiku: 1) Sīrijā plosās pilsoņu karš, izpostot valsti un piespiežot miljoniem iedzīvotāju doties bēgļu gaitās uz ārzemēm (sekas Sīrijas ekonomikai). 2) Biežie terora akti un vispārējā politiskā nestabilitāte Turcijā izraisīja ārzemju tūristu skaita krasu samazināšanos šajā valstī; toties pieauga tūristu plūsma uz Spāniju (parādiet atsevišķi sekas Turcijas ekonomikai un Spānijas ekonomikai). 3) Francijā notiek masveida streiki, darba ņēmējiem protestējot pret izmaiņām darba likumdošanā (sekas Francijas ekonomikai). Vai visos minētajos gadījumos notiek ražošanas iespēju robežas pārbīde? 4. uzdevums Paskaidrojiet, vai ir gluži precīzs izplatītais apgalvojums, ka 1990. gados Latvijā ir notikusi pāreja uz tirgus ekonomiku? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



21. lpp. 1. Nē; 2. Nē; 3. Nē. 23. lpp. 1. Nē; 2. Jā; 3. Nē. 23. lpp. 1. Jā; 2. Nē. 24. lpp. 1. Nē; 2. Jā. 26. lpp. a) zeme; b) zeme; c) kapitāls; d) nepieder pie ražošanas faktoriem 35. lpp. 2. uzdevums 2) viena kokosrieksta alternatīvās izmaksas = 0,5 olas; vienas olas alternatīvās izmaksas = diviem kokosriekstiem. 36. lpp. 3. uzdevums 1) Ražošanas iespēju robeža Sīrijas ekonomikai pārvietojas uz leju pa kreisi. 2) Ražošanas iespēju robežas abām valstīm nepārbīdās, jo resursi paliek tie paši. Abās valstīs ir liels bezdarbs, tātad abu valstu ekonomikas atrodas punktā iekšpus ražošanas iespēju robežas. Turcijai šis punkts vēl vairāk attālinās no robežas, jo mazinās iespējas pilnvērtīgi izmantot ekonomikas resursus; Spānijā punkts pavirzās tuvāk robežai, jo uzlabojas resursu izmantošana. 3) Ražošanas iespēju robeža Francijas ekonomikai nepārbīdās, par cik resursi nav samazinājušies. Ekonomika atrodas punktā iekšpus ražošanas iespēju robežas un vēl vairāk attālinās no tās, jo esošie resursi netiek izmantoti streiku dēļ. 4. uzdevums Nav pateikts pietiekoši korekti, jo īstenībā tika izveidota jauktā ekonomika.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



Nešpors, V. (2015). Mikroekonomikas teorijas pamati. Rīga: RTU. Gods, U. (2008). Mikroekonomika. Rīga: Biznesa augstskola Turība. Lībermanis, G. (2006). Mikroekonomika. Rīga: Kamene. Bikse, V. (2007). Ekonomikas teorijas pamatprincipi. Rīga: Izglītības soļi. 5. Škapars, R. (2007). Mikroekonomika. Loģiskās shēmas. Rīga: Ekonomikas pētījumu un biznesa izglītības institūts. – xii+370 lpp. 6. Mankiw, N.G., Taylor, M.P., Ashwin, A. (2013). BUSINESS ECONOMICS . Cengage Learning. 7. McConnell, C. R., Brue, S. L., Flynn, S. (2009). Economics. McGrawHill; Irwin. 8. Sloman, J., Wride, A. (2009). Economics. 7th ed. Prentice Hall; Financial Times. 9. Макконнелл, К.Р., Брю, С. Л., Флинн, Ш. (2011). Экономикс. Пер. с англ. М.: ИНФРА-М. 10. Самуэльсон, П., Нордхаус, В. (2007). Экономика. 18-е изд. Пер. с англ. М., СПб., Киев: Вильямс. 1. 2. 3. 4.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Kas no minētā neietilpst ekonomikas priekšmetā? A. Efektīva resursu izmantošana; B. Neierobežoti resursi; C. Neierobežoti augošās vajadzības; D. Resursu ierobežotība. 2. Kas ir uzskatāms par galveno problēmu ekonomikā? A. Bezdarba pieaugums; B. Piedāvājuma neatbilstība pieprasījumam; C. Resursu ierobežotība un nepieciešamība tos efektīvi izmantot; D. Ienākumu nevienlīdzīga sadale. 3. Mikroekonomikā apskatīto jautājumu lokā ietilpst: A. Ražošana visas tautsaimniecības mērogā; B. Vispārējais cenu līmenis valstī; C. Bezdarba līmenis valstī; D. Sviesta pieprasījums un piedāvājums tirgū. 4. Pozitīvā ekonomiskā analīze meklē: A. Reālos faktus un sakarības ekonomikā; B. Norises, kuras ir labvēlīgas valdošajai partijai; C. Subjektīvus vērtējumus; D. Sociālo taisnīgumu ekonomikā. 5. Kurš no ražošanas faktoriem rada ienākumus procentu veidā? A. Darbs; B. Zeme; C. Uzņēmējspējas; D. Neviena no iepriekšējām atbildēm nav pareiza. 6. Kapitāls kā ražošanas faktors ietver sevī: A. Dabas resursus; B. Cilvēku radītos materiālos ražošanas līdzekļus; C. Naudu; D. Naudu un materiālos ražošanas līdzekļus. 7. Ražošanas iespēju robeža rāda: A. Resursu labāko iespējamo kombināciju; B. Divu produktu labāko iespējamo kombināciju; C. Visus iespējamos divu produktu daudzumus, kurus var saražot, pilnīgi un efektīvi izmantojot esošos resursus; D. Visas iepriekšējās atbildes ir pareizas.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

8. Visu resursu pilnīgu un efektīvu izmantošanu rāda jebkurš punkts, kurš atrodas: A. Uz ražošanas iespēju robežas; B. Virs ražošanas iespēju robežas; C. Zem ražošanas iespēju robežas; D. Vai nu uz ražošanas iespēju robežas, vai iekš tās. 9. Ģimenes iegādātā automobiļa alternatīvās izmaksas ir: A. Automobiļa cena; B. Tāda paša automobiļa paaugstinājusies cena nākamgad; C. Nodokļi, degvielas izmaksas un citi papildu izdevumi, kas ir saistīti ar automobiļa lietošanu. D. Citas preces, no kuru pirkšanas jāatsakās, lai iegādātos automobili. 10. Jauktajā ekonomikā: A. Valsts neregulē tirgū notiekošos procesus; B. Tirgus darbība un valsts regulēšana savienojas, lai kopīgi risinātu ekonomiskās problēmas; C. Uzņēmumi darbojas vienīgi pēc valsts norādījumiem; D. Visas iepriekšējās atbildes ir nepareizas.

EKONOMIKA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

EKONOMIKA

10.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

2. nodarbība

2. PIEPRASĪJUMS UN PIEDĀVĀJUMS. PATĒRĒTĀJU RĪCĪBA

Terminu skaidrojošā vārdnīca ......................................................................47 1. Pieprasījums. Pieprasījuma līkne.............................................................49 2. Piedāvājums. Piedāvājuma līkne ..............................................................52 3. Tirgus līdzsvars ........................................................................................53 4. Pieprasījuma elastība ................................................................................60 5. Derīgums un robežderīgums. Krītošā robežderīguma likums ................65 Kopsavilkums ...............................................................................................73 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ....................................................75 Uzdevumu atbildes .......................................................................................79 Ieteicamā literatūra .......................................................................................81 Tests ..............................................................................................................83

Šajā nodarbībā Jūs uzzināsiet:  kas ir pieprasījuma un piedāvājuma līknes;  kas ir tirgus līdzsvars, līdzsvara cena un līdzsvara daudzums;  kādas sekas ir cenu regulēšanai;  kā dažādi ārpuscenas faktori ietekmē tirgus līdzsvaru;  kas ir pieprasījuma elastība un kāpēc tā ir jāņem vērā pārdevējiem;  kas ir derīgums un robežderīgums, kāda ir to loma patērētāju rīcībā;  kas ir krītošā robežderīguma likums un kā tas ir saistīts ar pieprasījuma likumu.

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

2. nodarbība



Ārpuscenas faktori – jebkuri ekonomiskie, sociālie, politiskie, psiholoģiskie vai dabas apstākļi, izņemot konkrētās preces cenu. Derīgums – patērētāja izjustais gandarījums jeb vajadzību apmierinājums, kas rodas no preces izmantošanas (preces spēja apmierināt kādu cilvēka vajadzību). Kopējais derīgums – derīgums, kuru patērētājs gūst no visa patērētā produkta daudzuma. Kopējais ienākums (TR) – naudas summa, kas iegūta, pārdodot noteiktu preces daudzumu. Krītošā robežderīguma likums (robežderīguma samazināšanās likums) – secīgi patērējot viena un tā paša labuma vienības, šo vienību robežderīgums no zināma brīža sāk kristies. Līdzsvara cena – cena, kurai pastāvot pieprasītais preces daudzums sakrīt ar piedāvāto. Piedāvājuma līkne – līnija, kura rāda piedāvātā preces daudzuma atkarību no cenas. Piedāvājuma likums – preces cenai tirgū paaugstinoties, piedāvātais daudzums palielinās, bet tirgus cenai pazeminoties, piedāvātais daudzums samazinās. Piedāvājums – noteiktas preces daudzums, kādu pārdevēji vēlas un ir spējīgi piedāvāt tirgū zināmā laika posmā, pastāvot konkrētiem ekonomiskajiem apstākļiem. Pieprasījuma cenu elastība – preces pieprasījuma jutīgums pret cenas izmaiņām. Pieprasījuma cenu elastības koeficients – rādītājs, kas izsaka pieprasījuma jutīgumu pret preces cenu. Koeficientu aprēķina, attiecinot pieprasītā daudzuma procentuālās izmaiņas pret cenas procentuālajām izmaiņām. Pieprasījuma līkne – līnija, kura rāda pieprasītā preces daudzuma atkarību no cenas. Pieprasījuma likums – preces cenai paaugstinoties, pieprasītais daudzums samazinās, bet preces cenai pazeminoties, pieprasītais daudzums palielinās. Pieprasījums – noteiktas preces daudzums, kādu pircēji vēlas un ir spējīgi iegādāties zināmā laika posmā, pastāvot konkrētiem ekonomiskajiem apstākļiem. EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Robežderīgums – papildu derīgums, ko patērētājs iegūst, izmantojot katru kārtējo attiecīgās preces vienību (kopējā derīguma pieaugums, palielinot attiecīgā produkta patēriņu par vienu vienību). Tirgus – pircēju un pārdevēju kopums, kuriem mijiedarbojoties notiek preču pirkšana un pārdošana (mehānisms, kas apvieno pircējus un pārdevējus). Tirgus līdzsvara punkts – punkts, kurā pieprasītais preces daudzums sakrīt ar piedāvāto, t.i., tirgū nav nedz pārpalikuma, nedz deficīta.

EKONOMIKA

Biznesa vadības koledža

2. nodarbība

1. PIEPRASĪJUMS. PIEPRASĪJUMA LĪKNE Visas tirgus ekonomikas darbības pamatā ir pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbība. Šos jēdzienus ekonomisti lieto tik bieži, ka ir radies plaši pazīstams teiciens: “Par ekonomistu var kļūt pat papagailis, ja tikai tam iemāca divus vārdus: “pieprasījums” un “piedāvājums””.

Nav nejaušība, ka iepazīšanās ar mikroekonomiku sākas, apskatot tēmu par pieprasījumu un piedāvājumu. Sāksim ar to, ka tirgus ir pircēju un pārdevēju kopums, kuriem mijiedarbojoties notiek preču pirkšana un pārdošana (tirgus ir mehānisms, kas apvieno pircējus un pārdevējus).

Šajā kopumā pircēji pārstāv pieprasījumu, bet pārdevēji – piedāvājumu. Kā Jūs definētu jēdzienu “pieprasījums”? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Jāņem vērā, ka, atbildot uz iepriekš minēto jautājumu, jēdzienu “pieprasījums” ļoti bieži sāk skaidrot kā cilvēku vajadzību pēc kaut kā vai kā vēlēšanos kaut ko iegādāties. Paskaidrojiet, vai vajadzība pēc dzīvokļa, ja nav naudas to nopirkt, nozīmē pieprasījumu nekustamā īpašuma tirgū! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



Jāatzīst, ka pieprasījums nav vienkārši vēlēšanās kaut ko iegādāties vai nepieciešamība (pat ļoti liela) pēc kaut kā. Cilvēki, kuriem nav naudas, var ciest badu, izjust ļoti lielu nepieciešamību pēc apģērba, mājokļa un cita, taču tas viss vēl nenozīmē tirgus pieprasījumu pēc minētajām lietām. Tirgum ir tāda nepatīkama īpašība, ka tas nereaģē uz vajadzībām, kuras nav apstiprinātas ar atbilstošu naudas summu.

Pieprasījums nav tas pats, kas vajadzība.

Tirgus atzīst pieprasījuma esamību tikai tad, kad patērētāji ne vien vēlas, bet ir arī spējīgi iegādāties attiecīgo preci.

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Pieprasījums ir noteiktas preces daudzums, kādu pircēji vēlas un ir spējīgi iegādāties zināmā laika posmā, pastāvot konkrētiem ekonomiskajiem apstākļiem. Kas ir labi jāizprot šajā definīcijā?  pētot pieprasījumu, ir vienmēr jābūt skaidrībai, par kādu konkrētu preci ir runa. Preci var apskatīt plašākā vai šaurākā nozīmē, un no tā būs lielā mērā atkarīgi secinājumi. Piemēram, pieprasījums pēc gaļas nav vienāds ar pieprasījumu pēc cūkgaļas, pieprasījums pēc “Volvo” nav tas pats, kas pieprasījums pēc visiem vieglajiem automobiļiem;  pieprasījums tiek mērīts ar attiecīgās preces daudzumu, kādu pircēji spēj un ir ar mieru iegādāties. Dažādas preces ir pieņemts mērīt katru savās vienībās: gabalos, tonnās, metros, kubikmetros, pāros utt. Pieprasījumu izsaka šajās daudzuma vienībās, nevis naudā;  lai pastāvētu pieprasījums, ar vēlēšanos vien nepietiek. Pircējiem ir jābūt arī spējīgiem nopirkt noteiktu preces daudzumu;  pieprasījums vienmēr tiek domāts zināmos laika ietvaros. Pieprasījums vienas dienas laikā nav tas pats, kas pieprasījums mēneša laikā;  pieprasījumu ietekmē gan preces cena, gan daudzi tā saucamie ārpuscenas faktori: patērētāju gaumes izmaiņas, preces kvalitātes izmaiņas, reklāma, mode, iedzīvotāju ienākumi, kredīta procenti, iedzīvotāju skaits un demogrāfiskais sastāvs, nodokļi, sezona, laika apstākļi, konkurējošo preču parādīšanās un to cenas, papildinošo preču cenas, politiskā un ekonomiskā situācija valstī, dažāda veida prognozes utt. Vienosimies, ka sākumā mēs apskatām pieprasītā preces daudzuma atkarību tikai un vienīgi no cenas, apzināti neiesaistot nekādus ārpuscenas faktorus.

Kā mainās pieprasītais preces daudzums tirgū, ja preces cena paaugstinās? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Pieprasītā daudzuma atkarību no preces cenas izsaka pieprasījuma likums: Preces cenai paaugstinoties, pieprasītais daudzums samazinās, bet preces cenai pazeminoties, pieprasītais daudzums palielinās.

Paskaidrojiet, ar ko ir pamatojama pieprasījuma likuma darbība? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... (Piezīme: detalizēta atbilde uz šo jautājumu būs atrodama šīs nodarbības 5. nodaļā.)

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Taču ekonomikas likumiem, atšķirībā no citu zinātņu likumiem, ir šāda īpatnība: lai gan tie ir atzīstami par pamatotiem un lielākā daļā gadījumu tiešām ir spēkā, tomēr vienmēr saglabājas zināma varbūtība, ka notiks kaut kā citādi, t.i., likums neattaisnosies. Tā tas ir arī ar pieprasījuma likumu. Vai Jums ir zināmi gadījumi, kad pieprasījuma likums neattaisnotos? Miniet piemērus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Gadījumi, kad pieprasījuma likums neattaisnojas, ir, piemēram, situācijas ar ekskluzīvām, prestižām precēm (dārgi automobiļi, apģērbi, juvelierizstrādājumi): augstāka cena var izraisīt pieprasītā daudzuma pieaugumu no šādu preču cienītāju puses. No otras puses, ir pietiekami labi zināmi gadījumi, kad pārāk spēja cenas pazemināšanās atbaida pircējus (jo rodas šaubas par preces kvalitāti). Tomēr, kā jau tika teikts, lielākajā daļā gadījumu pieprasījuma likums paliek spēkā. Pieprasījuma likumu grafiski attēlo pieprasījuma līkne. Tas ir viens no pazīstamākajiem grafikiem ekonomikas teorijā (skat. 2.1. attēlu). Pieprasījuma līkne rāda pieprasītā daudzuma atkarību no preces cenas.

Pieprasījuma līkne rāda pieprasītā daudzuma atkarību no preces cenas.

6 D

P (EUR)

5 4 3 2 1 0 0

500

1000

1500

2000

Q (vienības) 2.1. attēls. Pieprasījuma līkne

Šajā attēlā uz vertikālās ass atrodas preces cena, izteikta naudas vienībās un apzīmēta ar P (angliski: price – ‘cena’). Uz horizontālās ass ir preces daudzums, izteikts atbilstošās vienībās un apzīmēts ar Q (angliski: quantity – ‘daudzums’). Pati pieprasījuma līkne parasti tiek apzīmēta ar D (angliski: demand – ‘pieprasījums’); ir iespējams arī apzīmējums Qd (angliski: quantity demanded – ‘pieprasītais daudzums’).

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Pieprasījuma līkne ir krītoša, jo rāda apgrieztu sakarību starp preces cenu un pieprasīto daudzumu. Attēlā ir redzams, ka, piemēram, pastāvot cenai 5,5 EUR par vienību (pieņemsim, par sviesta kilogramu) pircēji varētu atļauties mazāku daudzumu (šajā piemērā 200 kg), bet par 1,5 EUR būtu gatavi un spējīgi nopirkt 1600 kg. Jāuzsver, ka konkrēti dati pieprasījuma līknes konstruēšanai ir meklējami reālā tirgū. Lai noteiktu gaidāmo pieprasījuma apjomu par konkrēto cenu, ir nepieciešami tirgus pētījumi, aptaujas, statistikas dati, ekspertu vērtējumi u.c.

2. PIEDĀVĀJUMS. PIEDĀVĀJUMA LĪKNE Tirgus otro pusi veido piedāvājums.

Piedāvājums ir noteiktas preces daudzums, kādu pārdevēji vēlas un ir spējīgi piedāvāt tirgū zināmā laika posmā, pastāvot konkrētiem ekonomiskajiem apstākļiem. Apskatot piedāvājumu, ir spēkā tās pašas piebildes, kuras izdarītas, runājot par pieprasījumu. Pirmkārt, vienmēr ir jābūt skaidri noteiktam, kāda konkrēta prece ir domāta – šaurākā vai plašākā nozīmē. Otrkārt, piedāvājums, tāpat kā pieprasījums, tiek izteikts ar attiecīgās preces daudzumu (atbilstošās vienībās). Treškārt, lai parādītos piedāvājums, nepietiek ar pārdevēju vēlēšanos kaut ko piegādāt tirgum; ir jābūt arī iespējai to darīt. Ceturtkārt, piedāvājums jāpēta noteiktās laika robežās. Piektkārt, piedāvājums ir atkarīgs gan no preces cenas tirgū, gan no ārpuscenas faktoriem. Ārpuscenas faktori, kuri ietekmē piedāvājumu, nav tie paši, kas pieprasījumam. Tie ir daudzveidīgie apstākļi, kuri ietekmē ražotāju un pārdevēju spēju piedāvāt preci tirgū – vai nu dodot iespēju piedāvāt vairāk un lētāk, vai otrādi, spiežot piedāvāt mazāk un dārgāk. Pie tādiem pirmām kārtām pieder: ražošanas tehnoloģijas stāvoklis, zinātnes un tehnikas progress, ražošanas resursu pieejamība un to cenas, nodokļi un valsts subsīdijas, kredīta procenti, politiskā un ekonomiskā situācija valstī un pasaulē, ražotāju prognozes, transporta izmaksas, klimatiskie apstākļi, dabas katastrofas utt. Piedāvātā preces daudzuma atkarību no cenas izsaka piedāvājuma likums.

Preces cenai tirgū paaugstinoties, piedāvātais daudzums palielinās, bet, tirgus cenai pazeminoties, piedāvātais daudzums samazinās.

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Paskaidrojiet, ar ko ir pamatojams piedāvājuma likums! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

P (EUR)

Piedāvājuma likumu uzskatāmi attēlo piedāvājuma līkne (skat. 2.2. attēlu). Piedāvājuma līkne rāda piedāvātā daudzuma atkarību no preces cenas.

6 S

5 4 3 2 1 0 0

500

1000

1500

2000

Q (vienības) 2.2. attēls. Piedāvājuma līkne

Šajā zīmējumā ar P un Q asīm ir apzīmētas attiecīgi preces cena un daudzums, bet līnija S (angliski: supply – ‘piedāvājums’) ir piedāvājuma līkne; dažreiz to apzīmē arī ar Qs. Šī līnija rāda, kādu konkrētu preces daudzumu būs gatavi piedāvāt tirgū pārdevēji, pastāvot vienam vai citam cenas līmenim. Piedāvājuma līkne ir kāpjoša, jo tā izsaka pozitīvu sakarību starp preces cenu un piedāvāto daudzumu: jo labvēlīgāka būs cena tirgū, jo lielāku šīs preces daudzumu centīsies piedāvāt ražotāji un pārdevēji.

3. TIRGUS LĪDZSVARS Brīvajā tirgū pieprasījums un piedāvājums vienmēr tiecas līdzsvaroties. Tirgus ilgstoši nepacietīs tādu stāvokli, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, vai arī otrādi – kad piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu. Tirgus pats meklē un atrod līdzsvara punktu. Tirgus līdzsvara punkts ir punkts, kurā pieprasītais preces daudzums sakrīt ar piedāvāto, t.i., tirgū nav nedz pārpalikuma, nedz deficīta. Līdzsvara punktam atbilst līdzsvara cena. EKONOMIKA

Līdzsvara punktam atbilst līdzsvara cena.

! 53

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Līdzsvara cena ir cena, kurai pastāvot pieprasītais preces daudzums sakrīt ar piedāvāto.

P (EUR)

Tirgus līdzsvara punktu var uzskatāmi parādīt, ja vienā zīmējumā savieno pieprasījuma līkni un piedāvājuma līkni. Tādējādi rodas pieprasījuma un piedāvājuma modelis – viens no svarīgākajiem modeļiem ekonomikā (skat. 2.3. attēlu). 7 6

5 4 E

3 P0=2,5 2 1 0 0

500

1000 Q0=1100

1500

2000

Q (vienības) 2.3. attēls. Pieprasījuma un piedāvājuma modelis

Šajā modelī tirgus līdzsvars atrodas pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā. Tam parasti izmanto apzīmējumu E (angliski: equilibrium – ‘līdzsvars’). Ar Po mēdz apzīmēt šim punktam atbilstošo līdzsvara cenu, bet ar Qo – līdzsvara daudzumu. 2.3. attēlā līdzsvara cena izrādās vienāda ar 2,5 EUR, bet līdzsvara daudzums ir 1100 produkcijas vienību.



Vai, Jūsuprāt, tirgus var pastāvīgi palikt līdzsvarā? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tirgus līdzsvars ir jāsaprot pareizi: tas nenozīmē, ka tirgus, reiz atradis līdzsvaru, tajā sastingst. Īstenībā tirgus dzīvo nepārtrauktā kustībā: sasniegtais līdzsvars ir ļoti īslaicīgs, pārejošs; tas tiek panākts uz īsu brīdi un tūlīt atkal izjaukts, atkal atrasts un atkal zaudēts. Tirgus nemitīgi tiecas uz līdzsvara punktu, taču atrodas pastāvīgās svārstībās ap to.

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ja pieprasījums kaut kādā brīdī ir lielāks par piedāvājumu, tad rodas preces deficīts, bet tās cena sāk celties. Cenas celšanās ir signāls pārdevējiem, ka ir jāpiedāvā vairāk. Rezultātā piedāvātais daudzums pieaug – līdz tiek apmierināts pieprasījums. Ja ir piedāvāts par daudz, tirgū atklājas preces pārpalikums. Pārpalikuma apstākļos cena krītas, pārdevēji samazina piedāvājumu, bet pircēji par zemāku cenu sāk pirkt vairāk – kamēr pieprasījums un piedāvājums atkal nonāk līdzsvarā. Tāpēc faktiskā cena tirgū tikai īslaicīgi sakrīt ar līdzsvara cenu; tā nepārtraukti svārstās ap līdzsvara cenu.

Tādējādi tirgus automātiski meklē līdzsvaru, ar cenas svārstību palīdzību saskaņojot pieprasījumu un piedāvājumu. Taču šī tirgus pašregulācija tiek izjaukta, ja tirgus darbībā iejaucas valsts un sāk mākslīgi koriģēt vai patvaļīgi diktēt cenas.

P (EUR)

Viens no administratīvās cenu regulēšanas izplatītiem gadījumiem ir tas, ka tiek mākslīgi noteikta zema cena vai tā saucamie cenas “griesti” (piemēram, atsevišķiem pārtikas produktiem, īres maksai, medikamentiem, bērnu sortimenta precēm). Mērķis ir labs: saglabāt preces pieejamas mazāk turīgiem iedzīvotājiem. Taču pie kā var novest šāda regulēšana? Apskatīsim to 2.4. attēlā. 7 6

5 4 E

3 2 P1=1,5 1

Deficīts = 700 vien.

0 0

500

800

1000

1500

2000

Q (vienības) 2.4. attēls. Cenu regulēšanas sekas, ja regulētā cena ir noteikta virs līdzsvara cenas

Iedomāsimies, ka valsts nosaka precei zemu cenu: P1=1,5 EUR, kas ir zemāka par brīvā tirgus līdzsvara cenu. Pieprasījuma līkne rāda, ka par tik zemu cenu patērētāji ir gatavi pirkt vairāk nekā agrāk – 1500 vienību; taču pēc piedāvājuma līknes ir redzams, ka pārdevēji par šādu cenu spēj piedāvāt tikai ap 800 vienību. Tādējādi pieprasītais daudzums tālu pārsniedz piedāvāto – šāda situācija ir pazīstama kā preces deficīts. Spriežot pēc pieprasījuma un piedāvājuma vērtējumiem, tirgū pietrūks 700 produkta vienību. Grafikā tas ir attālums no piedāvājuma līknes līdz pieprasījuma līknei pie cenas P1 = 1,5 EUR. Nosakot cenu zem līdzsvara līmeņa, tirgū rodas preces deficīts.

EKONOMIKA

! 55

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

P (EUR)

Tagad aplūkosim pretējo: valsts nolemj, ka cenai ir jābūt P2=4 EUR – t.i., augstākai par līdzsvara cenu. Augstas cenas administratīva noteikšana parādās tad, kad valsts grib garantēt zināmu ienākuma līmeni pārdevējiem (piemēram, lauksaimniecības produktu iepirkuma cenu zemniekiem). Bet kādas var izrādīties sekas? Tās ir parādītas 2.5. attēlā. 7 6

Pārpalikums = 850 vien.

P2 = 4 E

3 2 1 0 0

500

1000

1350

1500

2000

Q (vienības) 2.5. attēls. Cenu regulēšanas sekas, ja regulētā cena ir noteikta virs līdzsvara cenas

Attēls rāda, ka pārdevēji par viņiem tik izdevīgu cenu (4 EUR) ir gatavi piedāvāt 1350 produkcijas vienību, taču pircēji tik dārgi varēs atļauties tikai 500 vienību. Tirgū rodas preces pārpalikums 850 produkcijas vienību apmērā. Grafikā tas ir attālums no pieprasījuma līknes līdz piedāvājuma līknei pie cenas P2 = 4 EUR.

Nosakot cenu virs līdzsvara līmeņa, tirgū rodas preces pārpalikums. Brīvajā tirgū atsevišķu preču deficīta vai pārpalikuma situācijas ir iespējamas, taču nespēj saglabāties ilgstoši: tirgus drīz vien saskaņos pieprasījumu ar piedāvājumu. Bet, ja notiek valsts iejaukšanās un cenu mākslīga administratīva regulēšana, tad deficīts vai pārprodukcija var pārvērsties par hronisku parādību. Tad jau ir jādomā par nākamajiem ekonomiskās politikas soļiem, lai šīs nevēlamās parādības novērstu. Līdz šim aplūkojām, kā pieprasītais un piedāvātais daudzums mainās atkarībā no preces cenas. Bet, kā jau tika norādīts iepriekš, gan pieprasījumu, gan piedāvājumu būtiski ietekmē arī ārpuscenas faktori, un tie bieži vien var izrādīties pat svarīgāki nekā cena. Kā izpaužas ārpuscenas faktoru darbība? Attēlā 2.3 tika parādīts tirgus līdzsvars, kas iestājās, pastāvot līdzsvara cenai Po = 2,5 EUR un līdzsvara daudzumam Qo = 1100 vienību. Tagad iedomāsimies, ka tika īstenota aktīva reklāmas kampaņa, kura pārliecināja patērētājus par preces augsto kvalitāti, veselīgumu, ekoloģisko tīrību un citām pozitīvām īpašībām.

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kampaņa izrādījās veiksmīga: patērētāju interese par preci būtiski pieauga, un viņi ir noskaņoti pirkt vairāk. Tātad par jebkuru no iespējamām cenām: 2 EUR, 3 EUR, 4 EUR utt. – pieprasījuma apjoms kļūst lielāks.

P (EUR)

Būtībā rodas jauna pieprasījuma līkne, kura atrodas pa labi no iepriekšējās (skat. 2.6. attēlu). Šo parādību mikroekonomikā sauc par pieprasījuma līknes pārbīdi (jeb nobīdi). 7

5 E1

4 P1

P0 2 1 0 0

500

1000

1500

2000

Q (vienības) 2.6. attēls. Pieprasījuma pieaugums

Pieprasījumam palielinoties, pieprasījuma līkne pārbīdās pa labi un (vienlaikus) uz augšu. Kas tādā gadījumā notiek ar līdzsvara daudzumu un līdzsvara cenu? Kā redzams 2.6. attēlā, abi pieaug, un tas ir pilnīgi saprotams: pircēji ir gatavi pirkt preci vairāk un pat par augstāku cenu, savukārt pārdevējiem ir iespēja šo izdevību izmantot.

Var notikt arī pretējais. Pieņemsim, ka pircēju vidū ir izplatījusies informācija, ka prece ir nekvalitatīva vai pat kaitīga un bīstama veselībai. Pieprasījums krasi samazinās, un katram no iespējamajiem cenas līmeņiem tagad atbilst mazāks pieprasījuma apjoms (skat. 2.7. attēlu). Pieprasījumam samazinoties, pieprasījuma līkne pārbīdās pa kreisi un (vienlaikus) uz leju.

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

P (EUR)

Rezultātā krītas preces līdzsvara daudzums, kuru pērk un pārdod tirgū, un pazeminās līdzsvara cena. 7

5 E

4 P0

P1 2 1 0 0

500

1000

1500

2000

Q (vienības) 2.7. attēls. Pieprasījuma samazināšanās Pieprasījuma līkni pārbīda tikai ārpuscenas faktori! Preces cenas izmaiņas nepārbīda pieprasījuma līkni!

Pieprasījuma līknes pārbīdes rodas, darbojoties ikvienam no daudzajiem ārpuscenas faktoriem: patērētāju gaumei, reklāmai, modei, iedzīvotāju skaitam un demogrāfiskajam sastāvam, iedzīvotāju ienākumiem, nodokļiem, politiskajai un ekonomiskajai situācijai valstī, prognozēm utt. – tas ir, jebkuriem apstākļiem, izņemot pašas preces cenu. Ir svarīgi atcerēties, ka pieprasījuma līkni pārbīda tikai ārpuscenas faktori. Ja mainās preces cena, tad pieprasījuma līkne nepārvietojas; mēs tikai nonākam kādā citā šīs līknes punktā, kurš atbilst konkrētajai cenai. Uzrakstiet trīs ārpuscenas faktorus, kuri pārbīda naftas produktu pieprasījuma līkni pa labi, un trīs ārpuscenas faktorus, kuri pārbīda pieprasījuma līkni pa kreisi!

Pārbīda pieprasījuma līkni pa labi: 1) ...................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2) ...................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3) ...................................................................................................................... .......................................................................................................................... Pārbīda pieprasījuma līkni pa kreisi: 1) ...................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2) ...................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3) ...................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ārpuscenas faktori ir arī piedāvājumam. Kā jau tika minēts iepriekš, tie ir dažādi apstākļi, kuri var likt ražotājiem un pārdevējiem piedāvāt vairāk un lētāk, vai gluži otrādi – mazāk un dārgāk. Tādi faktori pirmām kārtām ir saistīti ar

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

ražošanas izmaksām un resursu izmantošanas efektivitāti. Ja, piemēram, notiek ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana un jauna, ražīgāka tehnika ļauj ražot produkciju lielākā daudzumā un ar mazāku resursu patēriņu, tad pārdevēji kļūst spējīgi par tām pašām cenām piedāvāt vairāk.

P (EUR)

Parādot to 2.8. attēlā, var teikt, ka katram cenas līmenim tagad atbilst lielāks piedāvājuma apjoms un preces piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi. Tas nozīmē arī, ka tirgū pieaug preces līdzsvara daudzums un pazeminās līdzsvara cena. 7 6

4 E

P0 P1 1 0 0

500

1000

1500 2000 Q (vienības)

2.8. attēls. Piedāvājuma palielināšanās

P (EUR)

Savukārt, ja parādās kādi ražošanai nelabvēlīgi apstākļi (piemēram, sadārdzinās preces ražošanai nepieciešamās izejvielas, enerģija, kurināmais, darbaspēks), tad par agrāko cenu pārdevēji spēj piedāvāt mazāk – preces piedāvājuma līkne nobīdās pa kreisi (skat. 2.9. attēlu). Rezultātā paaugstinās līdzsvara cena precei, kuru pērk un pārdot tirgū, un samazinās līdzsvara daudzums. 7 6

4 E1 P1 P0

1 0 0

500

1000

1500 2000 Q (vienības)

2.9. attēls. Piedāvājuma samazināšanās

Jābrīdina, ka piedāvājuma līknes pārbīdēm ir viena būtiska īpatnība. Piedāvājuma līknes pārbīde pa labi nozīmē vienlaikus arī pārbīdi uz leju, un tas ir labi jāizprot, lai izvairītos no pārpratumiem. Līknes pārvietošanās uz EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

leju nenozīmē, ka tiek piedāvāts mazāk; tas nozīmē, ka pārdevēji piedāvā preci vairāk un lētāk (krītas cena, nevis daudzums). Turpretim piedāvājuma līknes pārbīde uz augšu nenozīmē piedāvājuma pieaugumu: te notiek daudzuma samazināšanās un cenas pieaugums. Piedāvājumam palielinoties, piedāvājuma līkne pārbīdās pa labi un (vienlaikus) uz leju. Piedāvājumam samazinoties, piedāvājuma līkne pārbīdās pa kreisi un (vienlaikus) uz augšu. Piedāvājuma līkni pārbīda tikai ārpuscenas faktori! Preces cenas izmaiņas nepārbīda piedāvājuma līkni!

Tāpat kā pieprasījuma līkni, arī piedāvājuma līkni pārbīda tikai ārpuscenas faktori. Kā jau tika minēts iepriekš, tie var būt daudzveidīgi: tehnoloģijas izmaiņas, resursu cenu izmaiņas, ražotājiem vai pārdevējiem uzliktie nodokļi (PVN, akcīzes, muitas nodokļi), valsts dotācijas ražotājiem, dabas katastrofas (plūdi, sausums, zemestrīces), kari, revolūcijas utt. – viss, kas ietekmē ražošanu, izņemot pašas preces cenu. Preces cenas izmaiņas piedāvājuma līkni nepārbīda. Ja mainās preces cena, mēs vienkārši nokļūstam citā punktā uz tās pašas līknes. Uzrakstiet divus ārpuscenas faktorus, kuri pārbīda autopārvadājumu piedāvājuma līkni pa labi, un divus ārpuscenas faktorus, kuri pārbīda piedāvājuma līkni pa kreisi!

Pārbīda piedāvājuma līkni pa labi: 1) ...................................................................................................................... 2) ...................................................................................................................... Pārbīda piedāvājuma līkni pa kreisi: 1) ...................................................................................................................... 2) ......................................................................................................................

4. PIEPRASĪJUMA ELASTĪBA Pieprasījuma likums paredz, ka pieprasītais preces daudzums mainās pretēji cenai. Taču tas neskaidro konkrētāk, cik spēji mainīsies preces pieprasījuma apjoms, reaģējot uz preces cenas izmaiņām. Piemēram: Ja cena paaugstināsies par 10% – vai tirgū pieprasītais preces daudzums kritīsies par 5% vai par 10%, vai varbūt par 25%? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, mēs sastopamies ar pieprasījuma elastības jēdzienu. Ar pieprasījuma elastību ietekmējošajiem faktoriem. 60

saprot

tā

jutīgumu

pret

kādu

EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram, ja pieprasījums ir jutīgs pret preces cenas pārmaiņām un pieprasītais daudzums krasi mainās atkarībā no cenas, tad mēdz teikt, ka pieprasījums ir elastīgs pret cenu. Ja cenas pārmaiņas maz ietekmē pircējus un pieprasītais preces daudzums paliek samērā stabils, tad mēdz teikt, ka pieprasījums ir neelastīgs. Pieprasījuma elastību var izmērīt, ja salīdzina, par cik procentiem ir mainījusies preces cena un par cik procentiem ir mainījies pieprasītais daudzums. Attiecinot pieprasītā daudzuma procentuālās izmaiņas pret cenas procentuālajām izmaiņām, iegūstam pieprasījuma cenu elastības koeficientu: Ep = Pieprasītā daudzuma izmaiņas (%) Cenas izmaiņas (%) Apzīmējot ar matemātikas simboliem Ep =

ΔQ (%) ΔP (%)

Pieprasījuma cenu elastības koeficients ir rādītājs, kas izsaka pieprasījuma jutīgumu pret preces cenu.

Piemēram: Ja, maizes cenai paaugstinoties par 10%, tās pieprasījuma apjoms samazinās tikai par 1%, tad pieprasījuma cenu elastības koeficients ir vienāds ar 0,1. Ep =

1% 10%

= 0,1

Ja, gaļas cenai paaugstinoties par 5%, tās pieprasījuma apjoms sarūk par 10%, tad elastības koeficients ir vienāds ar 2. Ep =

10% 5%

= 2,0

Ja, televizoru cenai paaugstinoties par 8%, pieprasītais daudzums samazinās arī par 8%, tad elastības koeficients ir vienāds ar 1. Ep =

8% 8%

= 1,0

Apskatītajos trijos piemēros parādās trīs dažādi elastības gadījumi. Elastības koeficients mazāks par 1 (mūsu piemērā maizei tas ir 0,1) nozīmē, ka pieprasījuma apjoms mainās mazāk nekā cena. Tātad pieprasījums ir maz jutīgs pret cenu un ir neelastīgs. Ja elastības koeficients ir lielāks par 1 (gaļai tas bija 2,0), pieprasītā daudzuma izmaiņas pārspēj cenas izmaiņas. Tāds pieprasījums ir jutīgs pret cenu un ir elastīgs. Ja koeficients ir vienāds ar 1 (mūsu piemērā – televizoriem), pieprasījums nav nedz elastīgs, nedz neelastīgs; tad mēdz teikt, ka mēs sastopamies ar vienības elastību (daži autori sauc to arī par vienādotu vai neitrālu elastību). EKONOMIKA

2. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tādējādi:  Ep < 1 – pieprasījums ir neelastīgs;  Ep > 1 – pieprasījums ir elastīgs;  Ep = 1 – pieprasījumam ir vienības (vienādota, neitrāla) elastība. Kāpēc mūs interesē pieprasījuma elastība?



Pieprasījuma elastība ietekmē pārdevēja ienākumus.



Iedomājieties, ka esat preces pārdevējs un zināt, ka preces pieprasījums ir elastīgs! Ko Jūs darīsiet, lai nopelnītu vairāk – paaugstināsiet preces cenu vai pazemināsiet to? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Pieprasījuma elastība ir svarīga tāpēc, ka tā vistiešākā veidā ietekmē pārdevēja ienākumus. Pamatojoties uz to, cik elastīgs ir pieprasījums, pārdevējam jāizvēlas saprātīga cenu stratēģija: labāk ir pazemināt preces cenu (piedāvāt pircējiem atlaides) vai, gluži otrādi, var atļauties cenu pacelt un tādā veidā palielināt savus ienākumus par preces pārdošanu. Pieņemot, ka pieprasījuma elastības koeficients mēbelēm ir 1,3, atrodiet, par cik procentiem pieaugs mēbeļu pieprasījums, ja to pārdevēji pazeminās cenas par 5%! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Atrisinājums: Saskaņā ar formulu elastības koeficients 1,3 rāda, ka mēbeļu pieprasījums mainās 1,3 reizes straujāk nekā cena: ΔQ(%) = ΔP(%) × Ep ΔQ (%) = 5% × 1,3 = 6,5%. Tātad, pazeminot mēbeļu cenu par 5%, var panākt, ka pieprasījuma apjoms pieaugs par 6,5%. Vai šādā gadījumā pārdevējiem būtu izdevīgi pazemināt cenu? Vienosimies turpmāk lietot jēdzienu: kopējais ienākums (bieži to dēvē arī par apgrozījumu).

! 62

Kopējais ienākums ir naudas summa, kas iegūta, pārdodot noteiktu preces daudzumu.

EKONOMIKA