Tālmācības studiju kurss
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Kursa autore:
Mg. iur. Santa Kalna
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM
1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.
2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.
Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •
būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;
•
nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;
•
terminu skaidrojošo vārdnīcu;
•
vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;
•
uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
•
papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;
•
pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.
Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.
Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.
Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: lasāt tekstu; veicat uzdevumus; atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā; uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.; izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju; lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus; veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu; lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk; ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.
2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās: palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; 8
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi. vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās: dod
iespēju
teorētiskās
zināšanas
pielietot
praksē,
analizējot
reālas
problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus; rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā; ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā; ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.
3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •
tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);
•
kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;
•
eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml. 9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!
Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.
4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •
izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);
•
lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);
•
pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;
•
vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;
•
atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;
•
uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;
•
gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.
10
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.
Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!
Vēlam sekmes studijās!
11
Apzīmējumi
Biznesa vadības koledža
APZĪMĒJUMI
!
svarīgi iegaumēt
?
vērts padomāt
uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”
Σ
nodarbības kopsavilkums
terminu skaidrojošā vārdnīca
vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi
uzdevumu atbildes
ieteicamā literatūra
tests
13
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1. LAULĪBAS NOSLĒGŠANA UN LAULĪBAS IZBEIGŠANAS PAMATI Terminu skaidrojošā vārdnīca .................................................................... 1. Saderināšanās ......................................................................................... 1.1. Saderināšanās institūta būtība ......................................................... 1.2. Saderināto mantiskās attiecības un saderināšanās izbeigšana ........ 2. Šķēršļi laulības noslēgšanai .................................................................... 3. Laulības noslēgšana ................................................................................ 3.1. Laulības noslēgšanas kārtība .......................................................... 3.2. Laulības ar ārvalstnieku un ārzemnieka tiesības noslēgt laulību .... 3.3. Samaksa par laulības reģistrēšanu .................................................. 3.4. Faktiskā kopdzīve ........................................................................... 4. Laulības izbeigšanas pamati ................................................................... 4.1. Laulības neesamība ......................................................................... 4.2. Laulības šķiršana ............................................................................. 4.3. Tiesiskās sekas laulības šķiršanas un laulības neesamības gadījumā ......................................................................................... 4.3.1. Sekas, ja laulība tiek atzīta par spēkā neesošu .......................... 4.3.2. Laulības šķiršanas sekas ............................................................ 4.3.3. Iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanas pienākuma izbeigšanās ................................................................................. Kopsavilkums ............................................................................................. Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................... Uzdevumu atbildes ..................................................................................... Ieteicamā un izmantotā literatūra un avoti ................................................. Tests ............................................................................................................
19 21 21 23 26 28 28 31 31 32 33 33 35 39 39 41 41 43 45 47 49 51
Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: iepazīt saderināšanās institūtu; noskaidrot laulības noslēgšanai nepieciešamos priekšnoteikumus un laulības noslēgšanas kārtību; apzināt sekas, kādas iestājas, kad laulība tiek atzīta par neesošu vai šķirta.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
17
1. nodarbība
18
Biznesa vadības koledža
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
1. nodarbība
Cesija – atteikšanās no tiesībām citam par labu. Civillaulība – likumā noteiktā kārtībā noslēgta laulība. Delikts – prettiesisks nodarījums, kas izraisa nodarītāja atbildību. Faktiskā laulība – personu kopdzīve faktiskās laulāto attiecībās bez laulības reģistrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Fiktīva laulība – laulība, kas noslēgta bez nolūka izveidot ģimeni. Iesniegums laulības noslēgšanai – noteikta parauga iesniegums, kuru iesniedz dzimtsarakstu nodaļai personas, kuras vēlas doties laulībā. Incests – asinsgrēks, dzimumattiecības starp tuviem asinsradiniekiem. Konkludenta darbība – darbība bez vārdiem (mutiskiem vai rakstiskiem), pēc kuras var spriest par gribu. Laulības neesamība – Civillikuma 60.-67. pantā noteiktie gadījumi, kad laulību var atzīt par spēkā neesošu. Laulības šķiršana – Civillikumā noteiktajos gadījumos laulāto tiesisko attiecību izbeigšana ar tiesas spriedumu, pamatojoties uz viena vai abu laulāto pieteikumu. Līdzekļi iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai– līdzekļi, ko var prasīt bijušais laulātais, samērā ar otra bijušā laulātā mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu vai arī, laulībā dodoties, zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu. Poligāmija – viena dzimuma indivīda kopdzīve ar vairākiem otra dzimuma indivīdiem. Prejudiciāls – tiesisks jautājums, bez kura iepriekšējas atrisināšanas nav iespējams tiesā izspriest attiecīgu lietu. Restitūcija – tiesību vai agrākā mantiskā stāvokļa atjaunošana.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
19
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Rudimentārs – tāds, kas nav līdz galam attīstīts vai pakāpeniski izzūd. Saderināšanās – savstarpējs solījums savienoties laulībā, kas nedod tiesības tiesas ceļā prasīt laulības noslēgšanu. Šķēršļi laulības noslēgšanai – Civillikuma 32.-38. pantā noteiktie šķēršļi, kas nosaka gadījumus, kad personām ir aizliegts doties laulībā.
20
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1. SADERINĀŠANĀS 1.1. SADERINĀŠANĀS INSTITŪTA BŪTĪBA Tiek uzskatīts, ka saderināšanās ir sena tradīcija, kas nākusi no tālā 13. gadsimta, kad vecāki, cenšoties cīnīties pret slepenām bērnu mīlas gaitām, ieviesa šo tradīciju. Saderināšanās nozīmēja, ka jaunajai „savienībai” ir jābūt apstiprinātai baznīcā. Pēc baznīcas tradīcijām saderināšanās ir paziņojums par gaidāmajām kāzām. Bet tas nākamajiem laulātajiem galvenokārt kalpo kā pārdomu brīdis, kura laikā viņi var labāk iepazīt viens otru. Atjaunojot 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļu, tika saglabāts saderināšanās institūts, kas veidojies no romiešu un ģermāņu tiesībām. Saderināšanās romiešu tiesībās bija savstarpējs solījums nākotnē noslēgt laulību. Ģermāņu tiesībās laulības noslēgšana bija sadalīta divos posmos: saderināšanās kā pirkuma un pārdevuma līgums un līgavas nodošana. Saderināšanās ne visās valstīs tiek regulēta ar likuma palīdzību. Ar saderināšanās aktu personas rada savstarpējas attiecības, kas beidzas ar laulību. Saderināšanās sniedz solījumu un drošību tam, ka laulība nākotnē tiks noslēgta. Taču saderināšanās Latvijas tiesību sistēmā nav priekšnoteikums tam, lai varētu noslēgt laulību. Tas vairāk ir kā rituāls, kā solījums, kā to arī formulē Civillikums.
!
Mūsdienu praksē saderināšanās laiks visbiežāk ir kopā dzīvošanas laiks ar plāniem par kopīgu nākotni. Saderināšanās lielākoties ir zaudējusi savu pārdomu laika un „pieslīpēšanās” nozīmi, bet aizvien biežāk par saderināšanos pāri izšķiras, jo vēlas paši sev un tuviniekiem sarīkot jaukus svētkus vai vienkārši vēl reizi atzīties viens otram mīlestībā. Būtībā saderināšanās institūts Civillikumā ir sadaļa, kas reāli netiek iedzīvināta tiesu praksē. Līdz ar to rodas jautājums, vai šādas rudimentāras tiesību normas, kas nedarbojas praksē, ir nepieciešamas Civillikumā? Izsakiet savas domas! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Civillikuma 26. pants paredz, ka saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Ne visās valstīs saderināšanās ir ar tiesiskām sekām, bet Latvijā juridiski ir. Saderināšanās ir slēdzama jebkurā darījumu formā, proti, to var noslēgt mutiski vai rakstiski. Noslēdzot saderināšanās līgumu rakstiski, saistību tiesību noteikumi par līgumu izpildi vai līgumsodiem nebūs piemērojami. ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
?
!
21
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Saderināšanos var arī noslēgt ar konkludentām darbībām, piemēram, apmainoties gredzeniem. Būtībā saderināšanos var klasificēt kā priekšlīgumu laulības noslēgšanai, tomēr Civillikums to neparedz kā obligātu prasību, lai laulība tiktu noslēgta. Saderināšanās dalībnieki ir personas, kas nākotnē plāno stāties laulībā. Saderināšanās līgumam ir personisks raksturs, kas nozīmē to, ka tajā nevar notikt dalībnieku maiņa, cesija, kā arī saderināšanās līguma slēgšanai nav pieļaujama pārstāvju rīcība, kas attiecas arī uz laulību. Saderināšanās dalībniekiem jābūt tiesībspējīgiem un rīcībspējīgiem, pretējā gadījumā šādu saderināšanās aktu ir iespējams apstrīdēt. Uz personām, kas saderinās, ir attiecināmas tās pašas prasības un šķēršļi, kas attiecināmi uz laulības noslēgšanu, jo pretējā gadījumā saderināšanās aktam nebūtu loģiska un jēgas pilna pamatojuma, ja saderinātie nevarētu pēc tam laulāties. Piemēram, aizliegta laulība starp radiniekiem taisnā līnijā, tātad šis aizliegums attiecas arī uz saderināšanos. Bet, tā kā saderināšanās var notikt krietnu laiku pirms laulībām, tad var būt arī šķēršļi laulībai, kuri nav šķēršļi tam, lai personas saderinātos, jo nākotnē šie šķēršļi varētu atkrist, piemēram, ja personas nav sasniegušas likumā noteikto vecumu, kad ir atļauts laulāties vai arī kāda no personām vēl nav šķīrusi iepriekšējo laulību. Civillikums aizliedz personai tiesas ceļā prasīt laulības noslēgšanu.
Lai gan saderināšanās mērķis ir laulības noslēgšana nākotnē, tomēr Civillikums aizliedz personai tiesas ceļā prasīt laulības noslēgšanu. Pat ja saderināšanās līgumā ir šāds punkts, ka laulātajiem ir obligāti jānoslēdz laulība, šāds punkts saskaņā ar Civillikuma 26. pantu nebūs spēkā. Jo būtībā saderināšanās institūts ir dziļi personisks, ģimenisks institūts, ko nevar regulēt piespiedu kārtā.
Saskaņā ar Civillikuma 26. pantu saderināšanās līgumā līgumsods, kas ir noteikts gadījumam, ja kāds atsakās doties laulībā, nav spēkā. Līgumsods savā ziņā ir piespiedu mehānisms, kas var likt personai pildīt līgumu, kas saderināšanās gadījumā ir pretlikumīgi, jo izslēdz saderināšanās kā personīgas tiesības būtību. Civillikuma 26. pantā ir atrunāta tikai līgumsoda pretlikumība saderināšanās līgumā, pretlikumīgi būs arī citi nosacījumi, kas tieši vai netieši ietekmē personas brīvu gribu stāties laulībā.
22
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1.2. SADERINĀTO MANTISKĀS ATTIECĪBAS UN SADERINĀŠANĀS IZBEIGŠANA Saderināšanās izbeidzas: sasniedzot ar saderināšanos paredzēto mērķi – laulību; kad kāds no saderinātajiem nomirst; abiem saderinātajiem dzīviem esot, saderināšanos var izbeigt: ar saderināšanās atcelšanu; ar vienpusēju atkāpšanos no saderināšanās. Ja saderināšanos atceļ vai ja kāds saderinātais no tās atkāpjas, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs, viņa vecāki vai cita persona sakarā ar nodomāto laulību. Tiesība atprasīt dāvanas nepāriet uz mirušā dāvinātāja mantiniekiem, bet mirušā mantinieki var turpināt celto prasību (CL 27.pants).
!
Civillikuma 27. pants regulē tos gadījumos, kad saderināto attiecības ir izbeigušās un ir nepieciešams nokārtot mantiskās attiecības, jo saderināšanās laiks var būt ilgs, kā rezultātā personām ir iekrājusies iedzīve, kā arī ir saņemtas dāvanas sakarā ar ieplānoto laulību. Par atkāpšanos no saderināšanās var runāt tad, kad viens no saderinātajiem vēlas izbeigt saderināšanos pretēji otra saderinātā gribai. Tas, vai saderinātais atkāpjas no saderināšanās ar vai bez svarīga iemesla, ir būtisks noteikums mantisko attiecību kārtošanā. Tāpat kā saderināšanās noslēgšana, arī saderināšanās atcelšana var notikt jebkurā formā, proti, to var atcelt ar konkludentām darbībām, piemēram, novelkot saderināšanās gredzenus, to var atcelt mutiski, kā arī rakstiski. Lai atceltu saderināšanās līgumu, personām, tāpat kā to noslēdzot, ir jābūt rīcībspējīgām. Saderināšanās izbeigšanas gadījumā likums paredz abpusēju restitūciju, proti, personas mantiskais stāvoklis pēc saderināšanās paliek tāds pats kā pirms saderināšanās, citiem vārdiem sakot, katrs no saderinātajiem atdod otram vai citai personai piederošo mantu. Taču jāņem vērā, ka ir jāatdod tikai tā manta, kas saderināšanās laikā saņemta sakarā ar nodomāto laulību, nevis, piemēram, dzimšanas dienas dāvana. Šajā gadījumā atprasīt mantu no dāvanas saņēmēja ir personiska tiesība, proti, tiesas ceļā to var prasīt tikai mantas dāvinātājs, jo šī tiesība nepāriet uz dāvinātāja mantiniekiem. Savukārt pats saderinātais, kuram ir tiesības prasīt mantas atdošanu, var prasīt gan mantu, kuru viņš pats ir dāvinājis sakarā ar nodomāto laulību, gan arī vecāku vai citu piederīgo personu dāvanas.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Personas mantiskais stāvoklis pēc saderināšanās paliek tāds pats kā pirms saderināšanās.
23
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Raitis bija saderinājies ar Ritu. Pēc gada Raitis ar Ritu sastrīdējās un nolēma saderināšanos atcelt. Raitis prasīja Ritai atdot dzimtas saderināšanās gredzenu, kas tiek nodots no paaudzes paaudzē. Vai Raitim ir tiesības atprasīt no Ritas saderināšanās gredzenu? Pamatojiet savu viedokli ar likumu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
!
Nav jādod atpakaļ dāvanas, ja laulība nenotiek tāpēc, ka: saderinātais dāvinātājs miris; dāvinātājs atteicies doties laulībā bez svarīga iemesla; dāvinātāja uzvešanās bijusi otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties (CL 27. panta 2. daļa). Šajos gadījumos saderināto laulība netiek noslēgta tādu apstākļu dēļ, par kuriem saderinātais, šīs mantas vai dāvanas saņēmējs nav atbildīgs un kuru rašanās iemeslos nav redzama viņa vaina. Piemēram: Ja meitene atceļ saderināšanos ar savu puisi tāpēc, ka viņai sāp galva, tad puisis var paturēt meitenes dāvinātās dāvanas, jo laulība nenotiek tādēļ, ka dāvinātāja atteikusies no laulības nesvarīga iemesla pēc.
Ja saderinātais ir miris, tas neliedz šī mirušā saderinātā vecākiem un citiem radiniekiem atprasīt savas dāvanas.
?
Ja saderinātais ir miris, tas neliedz šī mirušā saderinātā vecākiem un citiem radiniekiem atprasīt savas dāvanas. Attiecībā uz saderināšanos termins ‘svarīgs iemesls’ ir minēts vairākkārt, taču likums nesniedz skaidru definīciju, kas ir svarīgs iemesls, ļaujot brīvi interpretēt šos iemeslus atkarībā no situācijas, jo būtībā, kas vienā situācijā ir svarīgs iemesls, citā situācijā ir nebūtisks iemesls, lai, piemēram, atkāptos no laulības. Kas, Jūsuprāt, varētu būt svarīgs iemesls, lai atkāptos no saderināšanās? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai uzvedas tā, ka šī uzvešanās otram saderinātajam ir svarīgs iemesls no laulības atteikties, šis pēdējais saderinātais, viņa vecāki vai personas, kas kaut ko izdevušas saderināto labā, var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzē kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības.
24
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
Neatkarīgi no tā pats saderinātais var prasīt no otra saderinātā, kas devis iemeslu atcelt saderināšanos, lai atlīdzina zaudējumus, kurus viņš cietis no tādas darbības, kas attiecas uz viņa mantu un varbūtējo peļņu un ko viņš izdarījis sakarā ar nodomāto laulību. Zaudējumu atlīdzības apmērs saskaņojams ar vainīgā saderinātā mantas līdzekļiem (CL 28. pants). Civillikuma 28. pants atšķirībā no 27. panta paredz nevis dāvanu sadali, bet gan tiešo zaudējumu atlīdzību gadījumā, ja laulība pēc saderināšanās perioda netiek noslēgta. Runājot par tiešajiem zaudējumiem, minētajā pantā ir domāta nevis vispārīga tiešo zaudējumu atlīdzība saderināšanās periodā vai zaudējumu atlīdzināšana sakarā ar dāvanām, bet gan tiešie zaudējumi, kam ir tiešs sakars ar nodomāto laulību. Kā tiešie zaudējumi var būt arī klasificējami zaudējumi, kas radušies kāda no saderinātā izdarīta pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma rezultātā, kas ir par iemeslu, lai ieplānotā laulība nenotiktu. Savukārt, ja vienam no saderinātajiem, kas atkāpjas no saderināšanās, ir svarīgi iemesli, lai atkāptos no saderināšanās, tad šai pusei nebūs jāatlīdzina tiešie zaudējumi. Šis gadījums arī attiecas uz situāciju, kad šis svarīgais iemesls, kā dēļ puse atkāpjas no saderināšanās, nav radies otras saderinātās puses vainas dēļ, bet kādas trešās personas vai citu apstākļu ietekmēta. Zaudējumu atlīdzību no vainīgās saderinātās personas var prasīt gan saderinātais, gan viņa vecāki, gan trešās personas ar nosacījumu, ka minētās personas ir veikušas izdevumus vai noslēgušas saistības sakarā ar nodomāto laulību. Jāpiemin tas, ka saderinātās puses vecāki un trešās personas šī panta ietvaros vainīgajam saderinātajam var prasīt tikai atlīdzināt tiešos zaudējumus, kas radušies izdevumu vai noslēgto saistību rezultātā sakarā ar nodomāto laulību. Taču pats saderinātais no otra saderinātā var prasīt arī zudušo varbūtējo peļņu. Par zaudējumu atlīdzības apmēru Civillikums nesniedz tiešu skaidrojumu. Šajā gadījumā pusēm ir nepieciešams vienoties. Ja puses nespēj vienoties par zaudējumu apmēru, tām būs jāvēršas tiesā, kas, ņemot vērā apstākļus, noteiks vainīgajai pusei atlīdzināmo zaudējumu apmēru. Piemēram: Topošais līgavainis ir noslēdzis līgumu par kāzu foto pārdošanu presei, bet laulības nenotiek, jo līgavai iepaticies cits puisis. Šajā gadījumā pieviltais līgavainis ir tiesīgs prasīt no bijušās līgavas zaudējumu atlīdzību.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
25
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Apvelciet pareizo atbildi! Zane ar Gintu ir saderinājušies un nolemj tuvākajā nākotnē noslēgt laulību. Kāzu organizēšanu ir uzņēmušies Ginta vecāki, kas ir jau samaksājuši par kāzu banketu un svinību telpu īri. Ja Zane ar Gintu tomēr neapprecas, vai Ginta vecākiem ir tiesības prasīt Zanei atlīdzināt izdevumus sakarā ar plānotajām kāzām? A. Ginta vecākiem ir tiesības prasīt, lai Zane atlīdzina izdevumus, ja Zane un Gints atceļ saderināšanos; B. Ginta vecākiem nav tiesības prasīt Zanei atlīdzināt zaudējumus; C. Ginta vecākiem ir tiesības prasīt Zanei atlīdzināt zaudējumus tikai tad, ja Zane bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā ar Gintu vai arī uzvedas tā, ka tas Gintam ir svarīgs iemesls no laulības atteikties. Pamatojiet savu atbildi ar likumu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
No saderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā.
No saderināšanās izrietošās prasības noilgst viena gada laikā, skaitot no tās dienas, kad saderināšanās atcelta vai kad saderinātais no tās atkāpies, bet saderinātās līgavas grūtniecības gadījumā – no tās dienas, kad viņa dzemdējusi, ja tajā laikā saderināšanās jau bijusi atcelta vai saderinātais no tās bijis atkāpies (CL 31. p.). Civillikuma 31. pantā minētās prasības attiecas uz mantiskajiem prasījumiem par dāvanu atdošanu un zaudējumu atlīdzību. Noilguma termiņš sākas no dienas, kad saderināšanās ir atcelta vai arī kāda no pusēm ir atkāpusies no saderināšanās, izņemot gadījumu, ja līgavai ir iestājusies grūtniecība. Piemēram: Prasība par laulības atzīšanu par spēkā neesošu nenoilgst, taču prasību, lai bijušais saderinātais atdod dāvanas, kas dāvinātas sakarā ar nodomāto laulību, nevarēs celt pēc desmit gadiem.
2. ŠĶĒRŠĻI LAULĪBAS NOSLĒGŠANAI Civillikumā ir paredzēti šķēršļi laulības noslēgšanai, lai tiktu veidotas stabilas, uz ētikas normām balstītas laulības, kas radītu pamatu normālai sabiedrības attīstībai. Šie šķēršļi attiecas uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas stājas laulībā Latvijas teritorijā. Šie šķēršļi vai aizliegumi laulībām ir jāievēro gan slēdzot laulību dzimtsarakstu nodaļās, gan pie garīdzniekiem, gan pie Latvijas konsuliem ārvalstīs.
26
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
Laulība ir aizliegta: pirms 18 gadu (izņēmuma gadījumos – 16 gadu) vecuma sasniegšanas; radiniekiem taisnā līnijā – brāļiem ar māsām, pusbrāļiem ar pusmāsām; starp viena dzimuma personām; starp adoptētāju un adoptēto; personai, kas jau atrodas laulībā; aizbildnim ar aizbilstamo, iekām nav izbeigtas aizbildnības attiecības. Laulības noslēgšanas atļautais vecums sakrīt ar pilngadības sasniegšanas laiku. Tas ir minimālais vecums, kad persona ir gan fiziski, gan garīgi nobriedusi, lai veidotu ģimeni un spētu uzņemties atbildību par bērniem. Civillikumā nav paredzēts laulības maksimālais vecums vai arī gadu starpība, kas būtu jāievēro, stājoties laulībā. Civillikums 33. pantā paredz izņēmuma gadījumu, kad persona var stāties laulībā no 16 gadu vecuma. No 16 gadu vecuma persona var stāties laulībā tikai ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu, turklāt ar nosacījumu, ka šī laulība tiek noslēgta ar pilngadīgu personu, proti, ar personu, kura ir vismaz 18 gadus veca. Saskaņā ar Civillikuma 221. pantu šāda persona, kura stājusies laulībā, piemēram, 16 gadu vecumā, tiek uzskatīta par pilngadīgu un attiecīgi rīcībspējīgu. Tā kā likums nav noteicis, kas ir šie izņēmuma gadījumi, kad persona var doties laulībā pirms pilngadības sasniegšanas, tas šajā gadījumā būtu jāvērtē vecākiem. Šāds izņēmuma gadījums varētu būt, ja, piemēram, nepilngadīgajai ir iestājusies grūtniecība. Civillikums aizliedz stāties laulībā radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Par radniecību sauc ar dzimšanu radušās attiecības.
1. nodarbība
!
Laulības noslēgšanas atļautais vecums sakrīt ar pilngadības sasniegšanas laiku.
!
Civillikums aizliedz stāties laulībā radiniekiem taisnā līnijā.
Piemēram: Tēvam ir aizliegts precēt meitu, jo viņi ir radinieki taisnā līnijā. Šādā veidā Civillikumā netieši tiek atrunāts incesta aizliegums, lai saglabātu ētisku sabiedrību, kā arī pasargātu šādā savienībā dzimušos bērnus no pataloģijām, kas rodas, ja dzims bērni tuviem radiniekiem. Taču Civillikums tai pašā laikā neaizliedz laulības starp brālēniem un māsīcām, kas arī ir diezgan tuvi radinieki. Šādā situācijā var darboties tikai morāli ētiskais aizliegums. Radniecību starp personām var pierādīt ar dokumentiem, kas vēsta par personas izcelšanos, piemēram, ieraksts dzimšanas reģistrā. Latvijā ir aizliegts slēgt laulību starp viena dzimuma personām. Lai gan citās valstīs pastāv oficiāla partnerattiecību reģistrācija, piemēram, Anglijā, taču Latvijā šāda savienība netiks laulāta un attiecīgi nostiprināta ar ierakstu laulību reģistros. Tas gan neaizliedz homoseksuālām savienībām kādos rituālos vai pie mācītāja savienot savas saites, taču šādām laulībām nebūs likumiska spēka un līdz ar to arī netiks regulētas partneru mantiskās attiecības saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Latvijā ir aizliegts slēgt laulību starp viena dzimuma personām.
27
1. nodarbība
Aizliegta laulība starp adoptētāju un adoptēto.
Biznesa vadības koledža
Aizliegta arī laulība starp adoptētāju un adoptēto. Lai gan šajā gadījumā personas nav radinieki taisnā līnijā, taču saskaņā ar Civillikuma 162. pantu starp adoptētāju un adoptēto ir patiesas bērnu un vecāku attiecības, kas nozīmē, ka attiecības ir tādas pašas kā bioloģiskajam vecākam ar bērnu. Līdz ar to laulība šajā gadījumā ir nevis bioloģisks šķērslis, bet gan ētisks šķērslis. Civillikuma 175. pants paredz, ka adopciju var atcelt tiesa tikai tādā gadījumā, ja pilngadīgais adoptētais ir vienojies ar adoptētāju par adopcijas atcelšanu. Šajā gadījumā adoptētajam un viņa pēcnācējiem tiek atjaunotas radniecības tiesiskās attiecības ar bioloģiskajiem radiniekiem, līdz ar to laulība ar bijušo adoptētāju ir iespējama. Piemēram: Praksē visskaļākais šāds gadījums bija, kad režisors Vudijs Allens 1997. gadā apprecēja adoptēto meitu, turklāt viņam bija 56 gadi un sievai 22.
Aizliegts stāties jaunā laulībā personai, kas nav šķīrusi savu iepriekšējo laulību.
Aizliegts stāties jaunā laulībā personai, kas nav šķīrusi savu iepriekšējo laulību. Šis noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad laulāto attiecības ir izirušas, taču nav šķirtas un attiecīgi nav sadalīta manta un nav panāktas vienošanās par bērna aizgādību, ja tāds ir dzimis. Šāds noteikums Civillikumā būtībā paredz to, ka Latvijas Republikā ir oficiāli aizliegta poligāmija. Protams, spēkā esoša laulība nevar aizliegt uzsākt vienam vai abiem partneriem kopdzīvi ar citām personām, proti, dzīvot faktiskā laulībā ar citu personu. Ja noslēgta jauna laulība un iepriekšējā nav bijusi šķirta, jaunā laulība atzīstama par spēkā neesošu, izņemot, ja pirmā laulība līdz tiesas spriedumam izbeigusies ar nāvi, šķiršanu vai atzīšanu par spēkā neesošu (CL 64. pants). Aizliegtas laulības starp aizbildni un aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, iekams nav izbeigtas aizbildnības vai aizgādnības attiecības. Aizbildnim ar aizbilstamo laulāties nav iespējams, jo aizbildnis ir nepilngadīgas personas pārstāvis, kas realizē aizgādības tiesības, kas ir analogas bioloģisko vecāku tiesībām un pienākumiem. Turklāt viņam ir jāaizstāv nepilngadīgā intereses arī mantiskajās attiecībās, bet šādā gadījumā nepilngadīgā intereses var tikt apdraudētas.
3. LAULĪBAS NOSLĒGŠANA 3.1. LAULĪBAS NOSLĒGŠANAS KĀRTĪBA Civillikuma 11. pants paredz, ka tiesība doties laulībā, laulības noslēgšanas forma un laulības spēks noteicami pēc Latvijas likuma, ja laulību noslēdz Latvijā. Civillikuma 53. pants paredz, ka laulā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai 51. pantā norādīto konfesiju garīdznieki. 28
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
Konfesijas, kuru garīdznieki ir tiesīgi laulāt: ev.-luterāņu; Romas katoļu; pareizticīgo; vecticībnieku; metodistu; baptistu; septītās dienas adventistu; Mozus ticīgo (judaistu). Personas, kas vēlas doties laulībā, izņemot Civillikuma 51. pantā paredzētos gadījumus, iesniedz noteikta parauga abu parakstītu iesniegumu dzimtsarakstu nodaļai.
1. nodarbība
!
!
Iesniedzot iesniegumu, personas uzrāda: personu apliecinošu dokumentu; personas, kuras agrāk bijušas citā laulībā, – bijušā laulātā miršanas apliecību vai laulības šķiršanas apliecību, izrakstu vai izziņu no laulības šķiršanas reģistra vai laulības reģistra ar ziņām par laulības šķiršanu. Ja personai, kas vēlas noslēgt laulību, nav iespējams iegūt kādu no augstāk minētajiem dokumentiem, to aizstāj ar tiesas spriedumu par attiecīgā fakta konstatēšanu. Ja persona, kas vēlas doties laulībā, ir nepilngadīga, viņai ir nepieciešama vecāku vai aizbildņu, vai arī attiecīgās bāriņtiesas rakstveida atļauja, kas jāpievieno iesniegumam. Civillikums paredz, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības. Krimināllikuma 272. pants nosaka: Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai, […], ja to izdarījusi persona, kurai saskaņā ar likumu ir pienākums sniegt ziņas valsts institūcijai […] — soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. . Māris ir precējies ar Annu. Taču viņš ir iemīlējies Maijā un, lai viņu nesāpinātu, nestāsta par savu laulību ar Annu un piekrīt precēt Maiju.
Civillikums paredz, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības.
Kā šajā gadījumā būtu jārīkojas Mārim? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ja ir ievēroti laulības noslēgšanas noteikumi, laulību ceremoniju vada dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai garīdznieks. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums nosaka, ka laulība noslēdzama svinīgos apstākļos un laulības noslēgšanas laikā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona uzliek amata zīmi.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
29
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Laulāšana notiek personīgi klātesot līgavainim un līgavai, kā arī diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Lai noslēgtu laulību, nav pieļaujama kādas puses pārstāvība.
Vilis vēlas precēt Vitu. Kāzu diena nolikta 26. jūlijā. Nedēļu pirms kāzām Vilim ir jādodas neatliekamā komandējumā uz mēnesi un, lai neizjuktu ieplānotās kāzas un neaizietu vējā iztērētā nauda par mielastu, viņš vēlas pilnvarot labāko draugu Andri, lai apprecētu Vitu. Vai Vilis ir tiesīgs pilnvarot draugu Andri, lai salaulātos ar Vitu? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Lai noslēgtā laulība būtu spēkā esoša, ir nepieciešama divu rīcībspējīgu liecinieku klātbūtne. Līdz ar to pārim nav iespējams rīkot romantiskas, slepenas kāzas tikai divatā, bez lieciniekiem. Laulību reģistrē dzimtsarakstu iestādē. Pēc personu lūguma dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus. Piemēram: Laulājmie izvēlas laulāties ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, jo viesu skaits ir tik liels, ka piemērotākā vieta, kur novadīt kāzu ceremoniju būtu Rundāles pilss. Laulību ceremonijas laikā dzimtsarakstu nodaļas amatpersona jautā līgavainim un līgavai, vai viņi vēlas doties laulībā. Ja abi izsaka šo vēlēšanos, amatpersona izsludina, ka uz šīs vienošanās un likuma pamata laulība ir noslēgta. Ja laulību noslēdz pie garīdznieka, rituāla secība var būt citādāka, atkarībā no attiecīgās konfesijas noteikumiem.
Noslēdzot laulību, tiek izdarīts ieraksts laulību reģistrā.
Noslēdzot laulību, tiek izdarīts ieraksts laulību reģistrā. Ierakstu paraksta abi laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu nodaļas amatpersona. Tūlīt pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību. Garīdznieki par katru noslēgtu laulību četrpadsmit dienu laikā laulību reģistram vajadzīgās ziņas piesūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kuras teritorijā laulāšana notikusi. Par šā pienākuma neizpildīšanu garīdznieku var saukt pie administratīvās atbildības. Sekas šādai garīdznieka nolaidībai var būt oficiāli nereģistrēta laulība, jo par attiecīgo cilvēku savienību neparādās ziņas laulību reģistrā. Jāpiezīmē, ka personu salaulāšanās var notikt ne ātrāk kā viena mēneša laikā un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā, skaitot no dienas, kad iesniegts laulību iesniegums.
30
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
3.2. LAULĪBAS AR ĀRVALSTNIEKU UN ĀRZEMNIEKA TIESĪBAS NOSLĒGT LAULĪBU Civillikuma 11. pants nosaka, ka pēc Latvijas likuma noteicama Latvijas pilsoņu tiesība doties laulībā ārzemēs. Laulības slēgšanas formu tādā gadījumā nosaka tās valsts likums, kur laulību noslēdz. Bieži sastopama situācija, kad Latvijas pilsoņi dzīvo vai strādā ārvalstīs, piemēram, Anglijā, un tur vēlas noslēgt laulību. Šādos gadījumos personai ir jāvēršas Latvijas vēstniecībā attiecīgajā valstī. Civilstāvokļu aktu reģistrācijas likums paredz vienkāršotu kārtību, stājoties ārvalstīs laulībā ar ārzemnieku. Tā kā visas ziņas par dzimšanu, laulību, šķiršanos un miršanu ir apkopotas Iedzīvotāju reģistrā, gatavojoties precēties ar ārzemnieku, ir jāsaņem izziņa Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Latvijas konsuls ārzemēs uz iesniegtās deklarācijas pamata izdod apliecinājumu par attiecīgo personu. Tālāk var notikt laulības ar ārzemnieku pēc attiecīgās valsts noteikumiem un likumiem. Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai citas valsts pilsonis, bezvalstnieks, bēglis vai persona, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, var noslēgt laulību ar Latvijas pilsoni, Latvijas nepilsoni, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoni vai citas valsts pilsoni, bezvalstnieku, bēgli vai personu, kurai piešķirts alternatīvais statuss un kura laulības noslēgšanas brīdī ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā. Ārzemniekam papildu likumā noteiktajiem dokumentiem, kas jāuzrāda, lai varētu reģistrēt laulību, jāiesniedz attiecīgās ārvalsts kompetentas institūcijas izsniegts dokuments par par ģimenes stāvokli, to, ka šai personai nav šķēršļu laulības noslēgšanai Latvijā (dokumentam jābūt noteiktā kārtībā legalizētam un tulkotam Latvijas valsts valodā - jāiesniedz oriģināls).
3.3. SAMAKSA PAR LAULĪBAS REĢISTRĒŠANU Par laulības reģistrāciju ir paredzēta valsts nodeva 14 eur apmērā (skatīt Ministru kabineta 2013.gada 24.septembra noteikumus Nr.906 “Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu”. Pieejams: https://m.likumi.lv/doc.php?id=260214, kā arī jāmaksā zināma atlīdzība attiecīgajai dzimtsarakstu nodaļai. Piemēram: Saskaņā ar Rīgas domes 15.04.2008. lēmumu Nr.3565: laulības reģistrācijas svinīgā ceremonija maksā EUR 35,01 ; laulības reģistrācija ieslodzījuma vietā EUR 60,00; laulības svinīga reģistrācija ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām EUR 150,00 stundā..
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
31
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
No maksas atbrīvo: 1. personu ar I vai II invaliditātes grupu; 2. personu, kura atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā; 3. personu, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīta par trūcīgu; 4. bāreni vai bez vecāku gādības palikušu bērnu pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai; 5. daudzbērnu ģimeni, ja tai un vismaz trim tās aprūpē esošiem bērniem, tai skaitā audžuģimenē ievietotiem un aizbildnībā esošiem, ir noteikta viena deklarētā dzīvesvieta vai papildu adrese. Baznīcām nav vienota kritērija, cik laulājamam pārim jāmaksā par laulībām. Maksājuma jeb kā to mēdz saukt – ziedojuma – apmēru nosaka draudze vai mācītājs. Bet no šā maksājuma draudze valstij nomaksā augstāk minēto nodevu.
3.4. FAKTISKĀ KOPDZĪVE
!
Runājot par laulību reģistrēšanu, jāpiemin arī mūsdienās izplatīts laulības veids – faktiskā laulība jeb kopdzīve, kuru praksē cilvēki mēdz dēvēt par civillaulību, kas ir absolūti nepareizi, jo civillaulība ir likumā noteiktā kārtībā noslēgta laulība. Faktiskā laulība ir personu kopdzīve faktiskās laulāto attiecībās, bet bez laulības reģistrācijas likumā noteiktajā kārtībā un attiecīgi bez likumā noteiktas personīgo un mantisko attiecību regulēšanas. Lai gan faktiskās laulības institūts ir ļoti populārs, tas materiālā ziņā ir ļoti nedrošs. Piemēram: Ja cilvēki nodzīvo kopā 10 gadus un kopīgi ir iegādājušies īpašumus, šķiroties faktiski nav pamata, uz kā prasīt mantas dalīšanu. Tiesā var balstīties tikai uz pierādīšanas momentu, proti, krāt čekus un maksājumus, kas ir diezgan absurdi un abstrakti – krāt čekus 10 gadu garumā! Praksē par īpašnieku atzīst to personu, kas ir atzīmēts reģistros kā īpašnieks neatkarīgi no tā, kas ir bijis maksātājs. Piemēram, ja automašīna ir reģistrēta uz sievas vārda, bet visus maksājumus par to ir veicis vīrs, īpašniece ir un paliek sieva. Vienīgā aizsardzības iespēja šajā gadījumā, piemēram, iegādājoties nekustamo īpašumu, ir izdarīt atzīmi zemesgrāmatā, ka īpašums pieder vienādās domājamās daļās katram īpašniekam. Tomēr vēl paliek problēma ar kustamo īpašumu, kas nekur netiek reģistrēts. Papildus ieteicams aplūkot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 1. februāra SPRIEDUMU Lietā Nr. SKC– 4/2012.
?
32
Kādas ir Jūsu domas un idejas attiecībā uz to, kā varētu juridiski sakārtot divu faktiskā laulībā dzīvojošu partneru mantiskās attiecības? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
Ņemot vērā iepriekš minēto, uz laulības reģistrēšanu jāskatās ne tikai kā uz bezgala romantisku pasākumu ar baltām kleitām, šampanieti un baložiem, bet arī kā uz praktisku un juridisku divu partneru attiecību sakārtošanas veidu.
4. LAULĪBAS IZBEIGŠANAS PAMATI 4.1. LAULĪBAS NEESAMĪBA Par neesošu atzīstama laulība: kas nav slēgta dzimtsarakstu nodaļā; kas nav slēgta pie garīdznieka; kas noslēgta fiktīvi – bez nolūka izveidot ģimeni; ja laulātie nav sasnieguši 18 gadu (16 gadu) vecumu; ja laulātais ir bijis tādā stāvoklī, ka nav varējis saprast savas darbības nozīmi vai to vadīt; kas aizliegta laulāto radniecības dēļ; ja viens no laulātajiem atradies citā laulībā.
!
Piemēram: Ja laulība būs noslēgta reliģiskajā kustībā „Jaunā paaudze”, tā būs atzīstama par neesošu, proti, tāda vispār juridiski nebūs pastāvējusi un līdz ar to uz tādu laulību neattieksies likumos noteiktie mantisko attiecību regulēšanas veidi un sadales kārtība. Fiktīvas laulības noslēgšana ir aktuāls jautājums pārticīgās rietumu valstīs un sāk kļūt aktuālāks arī Latvijā. Ar fiktīvu laulību palīdzību personai, piemēram, ASV, ir iespējams iegūt pilsonību, līdz ar to arī visus labumus, ko piedāvā valsts. Taču noteikt, vai laulība ir fiktīva vai ne, ir diezgan grūti, jo nav iespējams ielūkoties pāra personīgajā dzīvē. Turklāt Latvijas valstij nav tik daudz brīvu līdzekļu, lai algotu darbiniekus, kas uzraudzītu ārvalstniekus, kas ir ieprecējušies Latvijā. Pārlieku jaucoties personas privātajā dzīvē, var rasties problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu, proti, privātās dzīves neaizskaramību. Ja laulību ir noslēgušas nepilngadīgas personas, tad izņēmuma gadījumā šo laulību var atzīt par spēkā esošu – ja laulībai sekojusi sievas grūtniecība vai ja abi laulātie līdz tiesas spriedumam noteikto vecumu ir sasnieguši. Ja persona laulības noslēgšanas brīdī ir tādā stāvoklī, ka nesaprot savas darbības nozīmi vai nevar to vadīt, tad šādā stāvoklī noslēgtā laulība atzīstama par spēkā neesošu. Dienu pirms kāzām ar Rasmu Raivo draugi sarīkoja vecpuišu ballīti. Ballīte ievilkās līdz laulību ceremonijai, kura sākās pulksten 10.00. Tā kā Raivo pats aiziet līdz ceremonijas vietai nespēja, tad viņa draugi to nogādāja dzimtsarakstu nodaļā. Nākamajā rītā Raivo neko neatcerējās.
Vai Raivo un Rasmas laulība atzīstama par spēkā neesošu? Pamatojiet savu viedokli! ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
33
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Par neesošu atzīstama laulība, kas aizliegta laulāto radniecības dēļ. Par neesošu arī atzīstama laulība, kuras noslēgšanas laikā viens no laulātajiem atradies citā laulībā. Taču, ja pirmā laulība līdz tiesas spriedumam izbeigusies ar nāvi, šķiršanu vai atzīšanu par neesošu, tad otro laulību nevar atzīt par neesošu. Laulības neesamības prasību var celt: ieinteresētās personas; prokurors. Prasību par laulības atzīšanu par spēkā neesošu var celt tikai tas laulātais, kas, stājoties laulībā, nav pārkāpis likumu. Ieinteresēto personu tiesības laulības rezultātā var būt galvenokārt aizskartas mantisko attiecību un mantojuma tiesību sakārtošanas jautājumos, kā arī atsevišķos gadījumos var būt noticis personisko tiesību aizskārums.
?
Lūdzu uzrakstiet piemērus, kā laulība, kas atzīstama par neesošu, var aizskart ieinteresēto personu personiskās vai mantiskās tiesības! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ja par neesamu atzīstama laulība izbeigusies ar nāvi vai ir šķirta, prasību var celt tikai tās personas, kuru tiesības šī laulība aizskar. Savukārt, ja miruši abi laulātie, kuru laulība būtu atzīstama par spēkā neesošu, laulības neesamības prasību celt nevar, pat ja kādas personas mantiskās intereses ir cietušas šīs laulības rezultātā. Laulību var apstrīdēt, ja laulātais tajā devies sodāmu draudu ietekmēts, iesniedzot prasību 6 mēnešu laikā no draudu izbeigšanās. Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesa spriedumā norāda: laulības neesamības pamatu atbilstoši Civillikuma 60.-67. pantam; vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds vai atstājams laulības uzvārds; pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek, ja par to pastāv strīds; no kura vecāka un kādā apmērā piedzenami līdzekļi bērna uzturam, ja par to pastāv strīds.
! 34
Ja laulība atzīta par neesošu, tad laulība uzskatāma par neesošu no noslēgšanas brīža! Tātad notiek partneru restitūcija kā mantiskajās, tā
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
personiskajās attiecībās, jo tiek pieņemts, ka šāda laulība kā juridiski noslēgts tiesisks darījums vispār nav pastāvējusi. Laulības neesamības prasība nenoilgst! Prasību par laulības atzīšanu par neesošu var iesniegt jebkurā laikā, kad personai kļūst zināmi fakti, kas saskaņā ar Civillikumu padara laulību par spēkā neesošu.
Laulības neesamības prasība nenoilgst!
4.2. LAULĪBAS ŠĶIRŠANA Civillikuma 12. pants nosaka, ka laulības šķiršana un tās atzīšana par neesošu, ja to izdara Latvijas tiesā, apspriežama pēc Latvijas likuma, neraugoties uz laulāto valsts piederību. Ārzemēs izdarīta Latvijas pilsoņu laulības šķiršana un atzīšana par neesošu atzīstama arī Latvijā, izņemot gadījumus, kad tām pamatā liktie iemesli neatbilst Latvijas likumam un runā pretim Latvijas sabiedriskai iekārtai vai labiem tikumiem. Laulību šķir tiesa vai notārs. Tiesa laulību šķir, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu. Notārs laulību šķir, pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu par laulības šķiršanu, kas sastādīts Notariāta likumā noteiktajā kārtībā. Prasības pieteikumā tiesai papildus norādāmi šādi fakti: no kura laika puses dzīvo šķirti; vai otrs laulātais piekrīt laulības šķiršanai; vai puses ir vienojušās par bērna aizgādību, otra vecāka saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību, uzturlīdzekļiem un laulības laikā iegūtās mantas sadali vai piesaka attiecīgus prasījumus (CPL 235.1 pants). Laulību šķir tiesa tikai Civillikumā noteiktajos gadījumos. Laulību var šķirt tikai tad, ja: laulība ir izirusi: nepastāv laulāto kopdzīve; nav vairs sagaidāms, ka laulātie to atjaunos; laulātie vismaz trīs gadus dzīvo šķirti.
!
Ir uzskatāms, ka laulātie dzīvo šķirti, ja viņiem nav kopīgas saimniecības un viens no laulātajiem noteikti negrib to atjaunot, noliedzot laulības kopdzīves iespējamību. Kopīga saimniecība var nepastāvēt arī tad, ja laulātie šķirti dzīvo kopīgā dzīvoklī (CL 73. p.). Šādas situācijas, kad cilvēki, kam faktiski laulības dzīve ir izirusi, dzīvo vienā dzīvoklī, ir sastopamas bieži, jo personām trūkst līdzekļu, lai iegādātos vai īrētu jaunu mājvietu. Lai šāda kopā dzīvošana netiktu ieskaitīta kopdzīvē pavadītajos gados, likumdevējs ir paredzējis ētisku normu, lai atvieglotu šķiršanās procesu. ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
35
1. nodarbība
!
Biznesa vadības koledža
Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā 3 gadus, laulību var šķirt, ja: laulības turpināšana ir neiespējama tādu iemeslu dēļ, kuri ir atkarīgi no otra laulātā un kuru dēļ kopdzīve ar viņu būtu neizturama cietsirdība; abi laulātie pieprasa laulības šķiršanu vai viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību; viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai gaidāma bērna piedzimšana (CL 74. p.).
Par neizturamu cietsirdību pret laulāto ir uzskatāma ne tikai fiziska vardarbība pret otru laulāto, bet arī morāla vardarbība, kas izpaužas draudos, emocionālā šantāžā. Šāda neizturama cietsirdība ir traktējama arī kā fiziska vai morāla vardarbība pret laulāto bērniem. Ja abi laulātie ir vienojušies un vēlas šķirt laulību, trīs gadus nenodzīvojuši šķirti, turklāt neredz iespēju samierināties un atjaunot kopdzīvi, tiesai tas ir pietiekami pamatots iemesls, lai laulātos izšķirtu. Ja vienam no laulātajiem ir izveidota jauna ģimene, kurā vēl ir gaidāms bērns, tas nerada šaubas par to, ka kopdzīve starp laulātajiem nevar atjaunoties un laulāto ģimenes dzīve ir neatgriezeniski izjukusi.
!
Tomēr, ja tiesa uzskata, ka, pastāvot iepriekš minētajiem apstākļiem, ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem (CL 74. p. 2. d.). Pēc puses lūguma lietas izskatīšanu šajā nolūkā var atlikt arī atkārtoti. Ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus, notārs laulību var šķirt tikai tādā gadījumā, ja abi laulātie vienojas par laulības šķiršanu un Notariāta likumā noteiktajā kārtībā ir iesnieguši notāram iesniegumu par laulības šķiršanu.
2016. gada jūlijā Linda noslēdza laulību ar Edmundu. 2017. gada septembrī Linda uzzināja, ka Edmundam ir cita sieviete – Alma –, kas gaida no Edmunda bērnu. 2017. gada oktobrī Linda iesniedza tiesā prasību par laulības šķiršanu. Edmunds saka, ka viņu laulība netiks šķirta, jo viņš no Lindas aizgāja dzīvot pie Almas tikai pirms mēneša. Vai tiesa šķirs Lindas un Edmunda laulību? A. tiesa vai nu šķirs Lindas un Edmunda laulību, jo saskaņā ar Civillikuma 74. pantu Edmunds ir uzsācis kopdzīvi ar Almu un šajā kopdzīvē ir gaidāma bērna piedzimšana, vai nu tiesa atliks lietas izskatīšanu laulāto samierināšanas nolūkā; B. tiesa šķirs Lindas un Edmunda laulību, jo saskaņā ar Civillikuma 74. pantu Edmunds ir uzsācis kopdzīvi ar Almu un šajā kopdzīvē ir gaidāma bērna piedzimšana; C. tiesa nešķirs Lindas un Edmunda laulību, jo Linda ar Edmundu dzīvo šķirti mazāk nekā trīs gadus.
36
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
Nav gan tiešas skaidrības, kā tiesa var izvērtēt laulāto iespējas samierināties, jo likums nesniedz tiešas un skaidras norādes, līdz ar to neskaidrs ir jautājums, kādus kritērijus lēmuma pieņemšanai tiesa ņems vērā. Pieņemot, ka tiesa izvairīsies no subjektīvajiem priekšstatiem par laulības būtību, laulātajam vajadzēs iepazīstināt tiesu ar savas dzīves personīgiem un intīmiem apstākļiem, mēģinot pamatot laulības šķiršanas nepieciešamību un samierināšanas bezjēdzību. Nav izslēgts, ka tas viss izrādīsies velti, jo tiesa izvērtēs, ka viss šis subjektīvais strīds no objektīvā viedokļa nav ievērības cienīgs. Atliek secināt, ka laulāto samierināšanas noteikšana tiks piemērota nevis tad, kad to vēlēsies vai nevēlēsies paši laulātie, bet gan tad, kad par to lems tiesa. Gribētos gan jautāt, kam laulības turpināšanas iespējas ir skaidrāk redzamas – laulātajiem vai tiesai. Dažādās valstīs ir paredzēti dažādi termiņi laulāto samierināšanai, piemēram, Moldovas Republikā tas ir noteikts no viena līdz sešiem mēnešiem, Lielbritānijā samierināšanas termiņš ir noteikts deviņu mēnešu garumā. PSRS ģimenes tiesību normatīvajā regulējumā nebija noteikts termiņš, uz kādu var atlikt lietas izskatīšanu, Augstākās tiesas plēnums tikai izskaidroja, ka šāds termiņš nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Tā kā minimālais samierināšanās termiņš nav noteikts, tad teorētiski tas varētu būt diena, stunda vai minūte. Tomēr, ņemot vērā Civilprocesa likuma noteikumus par procesuālajiem termiņiem, „tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai procesuālo darbību varētu izpildīt” (CPL 46. p. 1. d.). Samierināšanai noteiktajā laikā pusēm obligāti nav jādzīvo šķirti. Zviedrijas likumdevējs atšķirībā no Latvijas ir paredzējis, ka pēc viena laulātā prasības tiesa var aizliegt apmeklēt vienam otru, draudot ar naudas sodu vai brīvības atņemšanu. Šādā gadījumā gan samierināšana zaudē savu galveno uzdevumu – laulāto attiecību uzlabošanu, jo, aizliedzot tikties, tas kļūst par nerealizējamu uzdevumu, tomēr paliek iespēja realizēt citu ar laulības šķiršanu saistītu jautājumu (uzturlīdzekļi, īpašuma sadale utt.) noregulēšanu. Laulāto samierināšanas pozitīvais rezultāts var izpausties prasības atsaukšanā vai tiesvedības izbeigšanā. Laulātie, panākot samierināšanos, var atsaukt savu iesniegto laulības šķiršanas prasību. Tiesvedību var arī izbeigt, ja prasītājs atsakās no savas prasības par laulības šķiršanu vai puses spējušas samierināties. Praksē ievērojamu īpatsvaru veido lietas, kurās tiesvedība izbeigta sakarā ar laulības šķiršanas prasības atsaukumu, ja to bija iesnieguši abi laulātie, vai prasība atstāta bez izskatīšanas sakarā ar laulāto atkārtotu neierašanos tiesā. Parasti šādos gadījumos laulātie samierinājušies un tādēļ nav vēlējušies turpināt laulības šķiršanas lietas izskatīšanu pēc būtības. Laulību nešķir, ja: laulātie nav vienojušies par bērna aizgādību; laulātie nav vienojušies par bērna uzturlīdzekļiem; ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
! 37
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
laulātie nav vienojušies par kopīgās mantas sadali; sevišķu iemeslu dēļ laulība ir nepieciešama nepilngadīga bērna interesēs.
Piemēram: Laulību var nešķirt gadījumā, ja par bērnu, kam ir smagi psiholoģiskas dabas traucējumi, ir rūpējušies katru dienu abi vecāki un psihologs ir konstatējis, ka laulības šķiršana starp vecākiem var pasliktināt bērna veselības stāvokli. Laulības šķiršanas lieta izskatāma, piedaloties abām pusēm, bet, ja atbildētājs bez attaisnojoša iemesla neierodas pēc tiesas uzaicinājuma, viņu var atvest uz tiesu piespiedu kārtā, ko veic tiesas norādītā policijas iestāde. Taču nereti ir situācijas, kad viena no pusēm dzīvo, piemēram, ārvalstīs vai kādu citu iemeslu dēļ nevar ierasties uz tiesas sēdi, tad tiesa var atzīt par pietiekamu lietas izskatīšanai šīs personas rakstveida paskaidrojumu vai tās pilnvarota pārstāvja piedalīšanos. Ja atbildētāja dzīvesvieta nav zināma, viņš aicināms uz tiesas sēdi ar publikāciju Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Šādā gadījumā tiesa var izskatīt lietu bez atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē, neesot arī viņa paskaidrojumiem. Agrāk tiesa vienā tiesvedībā ar laulības šķiršanu varēja izskatīt tikai prasījumus par dzīvesvietas noteikšanu bērnam, līdzekļiem bērna uzturēšanai un laulāto kopīgas mantas sadali, ja tās sastāvā nebija nekustamais īpašums. No 2003. gada 1. janvāra lietās par laulības šķiršanu vai neesamību prasījumi, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, izspriežami vienlaikus. Šādi prasījumi ir strīdi par: aizgādības noteikšanu; saskarsmes tiesības izmantošanu; uzturlīdzekļiem bērnam; līdzekļiem laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa vai uztura nodrošināšanai; kopīgo ģimenes mājokli un mājsaimniecības vai personiskās lietošanas priekšmetiem; laulāto mantas dalīšanu (arī tad, ja tas skar trešās personas). Jautājumos par aizgādības tiesību piešķiršanu, bērna aprūpi un saskarsmes tiesības izmantošanas kārtību tiesa pieprasa bāriņtiesas atzinumu un uzaicina tās pārstāvi piedalīties tiesas sēdē, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja viņš to var formulēt. Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē.
38
Laulības šķiršanas lietas izskatāmas un spriedums pasludināms slēgtā tiesas sēdē. Dokumentu kopijas (pilns dokumentu teksts) izsniedzamas trešajām personām tikai tad, ja tas tieši attiecas uz šīm personām (CPL 239. p. 3. d.).
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
Piemēram: Ja laulību šķir personas, kuras ir ieķīlājušas īpašumu, kas ir laulāto kopmanta, tad attiecīgā banka piedalīsies lietā kā dalībnieks un saņems arī sprieduma norakstu. Taisot spriedumu laulības šķiršanas lietā, tiesa: izspriež visus prasījumus, kuri izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām un par kuriem celtas prasības; nosaka, vai pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi, piešķirams pirmslaulības uzvārds; sadala starp pusēm tiesāšanās izdevumus, ņemot vērā viņu materiālo stāvokli (CPL 242. pants). Apmierinot prasību par laulības šķiršanu, sprieduma rezolutīvajā daļā tiek norādīti dati, kas nepieciešami attiecīgajā dzimtsarakstu nodaļā un baznīcā esošā laulības reģistra ieraksta papildināšanai. Laulība ir šķirta no dienas, kad tiesas spriedums par laulības šķiršanu stājies likumīgā spēkā.
!
Ja laulība tiek šķirta pie notāra, notārs sagatavo laulības šķiršanas apliecību, kurā norādīts, ka laulība šķirta pēc abpusējas vienošanās, un norādīti arī abu bijušo laulāto uzvārdi pēc laulības šķiršanas. Laulība ir šķirta no dienas, kad notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību.
4.3. TIESISKĀS SEKAS LAULĪBAS ŠĶIRŠANAS UN LAULĪBAS NEESAMĪBAS GADĪJUMĀ 4.3.1. SEKAS, JA LAULĪBA TIEK ATZĪTA PAR SPĒKĀ NEESOŠU Ja laulība atzīta par neesošu un viens ir zinājis, ka tā atzīstama par tādu, tad otram laulātajam ir tiesības prasīt: atlīdzību par morālo kaitējumu; līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai (CL 79. p.).
!
Laulātais, kura laulība atzīta par neesošu, dabū atpakaļ savu pirmslaulības uzvārdu, taču, ja viņš, dodoties laulībā, nav zinājis, ka laulība atzīstama par neesošu, tiesa vai notārs pēc viņa lūguma var atstāt viņam laulībā iegūto uzvārdu. Ja laulība atzīta par neesošu, katrs bijušais laulātais patur savu pirmslaulības mantu, kā arī to mantu, ko viņš pats iegādājies kopdzīves laikā. Kopīgi iegūtā manta dalāma starp bijušajiem laulātajiem līdzīgās daļās.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Kopīgi iegūtā manta dalāma starp bijušajiem laulātajiem līdzīgās daļās. 39
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Strīdus par mantas sadali izskata tiesa, un attiecīgi lemj par to, kuram pienākas kāda daļa no kopīgi iegūtās mantas. Taču šaubu gadījumā praksē manta tiek vienmēr dalīta uz pusēm. Sadale var būt vai nu reāla, vai arī tiesa var uzlikt par pienākumu kādai no pusēm izdot pusi no, piemēram, nekustamā īpašuma vērtības naudā otrai pusei.
Ja abiem laulātajiem, dodoties laulībā, nebija zināms, ka tā atzīstama par neesošu, vai tas nebija zināms vienam no viņiem, kopīgi iegūtā manta dalāma pēc noteikumiem par likumīgā laulībā iegūtas mantas dalīšanu: pirmajā gadījumā – attiecībā uz abiem bijušajiem laulātajiem, otrajā gadījumā – attiecībā uz to laulāto, kuram nebija zināms, ka laulība atzīstama par neesošu.
2016. gada maijā Gunvaldis noslēdza laulību ar Guntu. 2017. gada augustā Gunta uzzināja, ka Gunvaldis ir precējies ar Antu un nav šķīries no savas pirmās sievas Antas. Gunta iesniedza prasības pieteikumu tiesā, lūdzot tiesu atzīt laulību par neesošu, kā arī piešķirt atlīdzību par morālo kaitējumu 1000 EUR apmērā un līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai 300 EUR apmērā katru mēnesi. Gunta nekavējoties nolēma šo faktu izstāstīt pirmajai sievai Antai. Anta no pārdzīvojumiem par to, cik Gunvaldis nekrietni ir izrīkojies, nomira. Vai Guntas un Gunvalža laulība tiks atzīta par neesošu un vai Gunta saņems atlīdzību par morālo kaitējumu 1000 EUR apmērā un līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai 300 EUR apmērā? A. Guntas un Gunvalža laulība tiks atzīta par neesošu saskaņā ar Civillikuma 64. panta 1. daļu, jo Gunvaldis atradās citā laulībā, un Gunta saņems atlīdzību par morālo kaitējumu un līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai; B. Guntas un Gunvalža laulība netiks atzīta par neesošu saskaņā ar Civillikuma 64. panta 2. daļu, jo pirmā laulība ar Antu līdz tiesas spriedumam ir izbeigusies ar nāvi, un Gunta līdz ar to nesaņems atlīdzību par morālo kaitējumu un līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
40
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
4.3.2. LAULĪBAS ŠĶIRŠANAS SEKAS Laulātais, kas, dodoties laulībā, savu uzvārdu mainījis, ir tiesīgs arī pēc laulības šķiršanas saukties šai uzvārdā, vai arī pēc viņa lūguma tiesa piešķir viņam pirmslaulības uzvārdu. Bet tiesa, ja tas neaizskar bērna intereses, pēc otra laulātā lūguma var liegt laulātajam, kurš veicinājis laulības iziršanu, saukties laulībā iegūtajā uzvārdā. Piemēram: Ilvija apprecējās ar Ingaru, un Ingars pēc laulībām pieņēma Ilvijas uzvārdu. Ingars izdarīja noziedzīgu nodarījumu, pēc kura Ilvija iesniedza prasības pieteikumu tiesā par laulības šķiršanu ar Ingaru, norādot arī, ka nevēlas, lai Ingars pēc laulības šķiršanas saglabātu Ilvijas uzvārdu. Šajā gadījumā tā ir Ilvijas personiska vēlme un interese, lai Ingars turpmāk nelietotu laulības laikā iegūto uzvārdu, tā radot neslavu Ilvijai. Šķirot laulību vai arī pēc laulības šķiršanas, bijušais laulātais var prasīt līdzekļus no otra bijušā laulātā samērā ar viņa mantas stāvokli, ja pēdējais ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu un līdzekļi nepieciešami iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai. Līdz 2003. gada 1. janvārim Civilprocesa likumā bija noteikts, ka tiesai spriedumā jānorāda, vai laulības iziršanā vainojams viens vai abi laulātie. Šādam tiesas konstatējumam bija un arī pašreiz ir prejudiciāla nozīme uztura un līdzekļu iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, piedziņas iespējai, jo tos var saņemt tikai tas šķirtais laulātais, kas pats ar savām darbībām nav veicinājis laulības iziršanu. Arī pirms laulības šķiršanas lietas ierosināšanas, laulātais, ja nepieciešams, var prasīt no otra laulātā, kurš veicinājis šķirtu dzīvi, nodrošināt labklājības līmeni, kas ir līdzvērtīgs līdz šķirtajai dzīvei bijušajam līmenim, vajadzības gadījumā – arī apkopšanu. 4.3.3. IEPRIEKŠĒJĀ LABKLĀJĪBAS LĪMEŅA NODROŠINĀŠANAS PIENĀKUMA IZBEIGŠANĀS Saskaņā ar CL 81.pantu, pienākums dot līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai bijušajam laulātajam atkrīt, ja: 1) pēc laulības šķiršanas vai atzīšanas par neesošu pagājis tikpat ilgs laiks, cik attiecīgi ilgusi šķirtā laulība vai kopdzīve laulībā, kas atzīta par neesošu; 2) bijušais laulātais devies jaunā laulībā; 3) bijušā laulātā ienākumi nodrošina uzturu; 4) bijušais laulātais izvairās iegūt līdzekļus uzturam ar savu darbu; 5) bijušajam laulātajam, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, nav pietiekamu iztikas līdzekļu vai viņš kļuvis darbnespējīgs;
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
41
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
6) bijušais laulātais izdarījis noziedzīgu nodarījumu pret otru bijušo laulāto vai viņa augšupējo vai lejupējo dzīvību, veselību, brīvību, mantu vai godu; 7) bijušais laulātais atstājis otru bijušo laulāto bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt; 8) bijušais laulātais pret kādu no šā panta 6.punktā minētajām personām ierosinājis apzināti nepatiesu apsūdzību par noziedzīgu nodarījumu; 9) bijušais laulātais dzīvojis izšķērdīgi vai netikumīgi; 10) bijušais laulātais, kuram ir uzlikts pienākums uzturēt otru bijušo laulāto, vai viņa bijušais laulātais nomirst vai tiek pasludināts par mirušu; 11) ir citi svarīgi iemesli. Piemēram: Laura un Vijas laulība tika šķirta. Tā kā Lauris bija krāpis Viju, līdz ar to vainojams laulības izjukšanā, tiesa viņam noteica maksāt Vijai iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai tik ilgu laiku, cik ilgusi viņu laulība – piecus gadus. Taču pēc gada Vija saņēma mantojumā lielas bagātības, līdz ar to radās apstākļi, ka Laurim vairs nevajadzēja nodrošināt Viju ar līdzekļiem iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai.
42
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
KOPSAVILKUMS
1. nodarbība
Σ
Saderināšanās ir savstarpējs solījums savienoties laulībā. Lai gan saderināšanās mērķis ir laulības noslēgšana nākotnē, Civillikums aizliedz personai tiesas ceļā prasīt laulības noslēgšanu. Civillikumā ir noteikti šķēršļi, kas aizliedz doties laulībā, proti, laulību aizliegts reģistrēt: pirms 18 gadu (izņēmuma gadījumos – 16 gadu) vecuma sasniegšanas; radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām, pusbrāļiem ar pusmāsām; starp viena dzimuma personām; starp adoptētāju un adoptēto; personai, kas jau atrodas laulībā; aizbildnim ar aizbilstamo. Personas, kas vēlas doties laulībā, dodas uz dzimtsarakstu nodaļu vai attiecīgo konfesiju un iesniedz noteikta parauga abu parakstītu iesniegumu. Personas ir tiesīga laulāt dzimtsarakstu nodaļas amatpersona vai Civillikuma 51. pantā norādīto konfesiju garīdznieki. Laulība izbeidzas ar laulības atzīšanu par neesošu vai laulības šķiršanu. Laulību var atzīt par neesošu tikai Civillikuma 60.-67. pantā paredzētajos gadījumos. Laulību šķir tiesa, pamatojoties uz viena laulātā pieteikumu tikai Civillikumā noteiktajos gadījumos vai notārs – pamatojoties uz abu laulāto iesniegumu.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
43
1. nodarbība
44
Biznesa vadības koledža
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI
1. nodarbība
1. uzdevums Ruta savā 16. dzimšanas dienā dodas uz klubu, kur iepazīstas ar Raiti. Ruta uzzina, ka Raitim ir 25 gadi. Pēc divu mēnešu draudzības Raitis bildina Rutu un viņi nolemj noslēgt laulību. Vai Raitis un Ruta var noslēgt laulību? A. Ruta var noslēgt laulību ar Raiti, ja viņas vecāki dod piekrišanu laulībām; B. Ruta nevar noslēgt laulību ar Raiti, jo Ruta nav pilngadīga.
2. uzdevums 2017. gada janvārī, kad Dacei bija 14 gadi, viņa apprecējās ar 18 gadus veco Ati. Pēc 8 mēnešiem nāca pasaulē viņu pirmdzimtais. 2017. gada decembrī Atis iesniedza prasību tiesā laulību atzīt par neesošu, jo Dace nebija sasniegusi likumā noteikto vecumu laulības noslēgšanai. Vai 2017. gada janvārī starp Daci un Ati noslēgto laulību var atzīt par neesošu? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
3. uzdevums 2017. gadā Helmuts ar Hermīni nolemj reģistrēt laulību. Viņi dodas uz Rēzeknes dzimtsarakstu nodaļu un iesniedz iesniegumu. Pēc kāda laika, Helmuts un Hermīne nolemj, ka vēlas salaulāties baznīcā. Vai Helmuts un Hermīne var reģistrēt laulību baznīcā, ja iesniegumu ir iesnieguši Rēzeknes dzimtsarakstu nodaļā? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
45
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
4. uzdevums Ritvars vēlas reģistrēt laulību ar Lailu, bet bijušās sievas Ainas miršanas apliecību nav iespējams atrast un ziņu par miršanas faktu Iedzīvotāju reģistrā nav. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, labi pazīdama Ritvara ģimeni, neprasa Ritvaram miršanas apliecību un reģistrē laulību. Vai šajā gadījumā ir ievērotas likuma prasības? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
46
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
UZDEVUMU ATBILDES
1. nodarbība
24. lpp. Raitim ir tiesības atprasīt gredzenu, jo, pamatojoties uz CL 27.p., ja saderināšanās tiek atcelta, katram saderinātajam jāatdod visa manta, ko viņam dāvinājis otrs sakarā ar nodomāto laulību. 26. lpp. C. Saskaņā ar Civillikuma 28. pantu, ja viens no saderinātajiem bez svarīga iemesla atsakās doties laulībā vai tā uzvedas, ka šī uzvešanās ir otram saderinātajam svarīgs iemesls no laulības atteikties, saderinātā vecāki var prasīt no vainīgā saderinātā, lai atlīdzina tiešos zaudējumus, kas viņiem cēlušies sakarā ar to, ka viņi nākamās laulības izredzē kaut ko izdevuši vai noslēguši kādas saistības. 29. lpp. Mārim būtu jāšķir laulība ar Annu, un tikai tādā gadījumā viņš varētu laulāties ar Maiju. Pretējā gadījumā viņa laulība ar Maiju tiks atzīta par spēkā neesošu saskaņā ar CL 64.p. 1.d., kā arī Māri var saukt pie Kriminālatbildības saskaņā ar KL 272.p. 30. lpp. Nē, jo laulāšana notiek personīgi klātesot abām pusēm. 33. lpp. Jā, ja Raivo vai Rasma iesniegs tiesā prasību par laulības atzīšanu par spēkā neesošu. 36. lpp. A. 40. lpp. B. 45. lpp. 1. uzdevums A. 2. uzdevums Nē, laulību nevar atzīt par neesošu, jo tai sekojusi Daces grūtniecība (CL 61.p.2.d.). Šajā gadījumā Atis var šķirt laulību ar Daci. 3. uzdevums Jā, Helmuts un Hermīne var noslēgt laulību Baznīcā. Pamatojoties uz Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17.panta 5.daļu “Ja personas vēlas noslēgt laulību nevis tajā dzimtsarakstu iestādē, kurā tās iesniedza iesniegumu par laulības noslēgšanu, bet gan citā dzimtsarakstu iestādē vai pie garīdznieka, dzimtsarakstu iestāde, kurā iesniegts iesniegums par laulības noslēgšanu, izsniedz tām izziņu par laulības noslēgšanai nepieciešamo ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
47
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
dokumentu pārbaudi. Izziņa ir derīga sešus mēnešus no tās izsniegšanas dienas.” 46. lpp. 4. uzdevums Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17.panta 2.daļas 1.punktu Ritvaram ir nepieciešams uzrādīt Ainas miršanas apliecību, lai reģistrētu laulību ar Lailu. Ja nav iespējams atrast šo miršanas apliecību, saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 17.panta 4.daļu, Ritvaram ir jāvēršas tiesā un jālūdz konstatēt Ainas miršanas faktu. Likuma prasības nav ievērotas. .
48
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
IETEICAMĀ UN IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN AVOTI 1. 2. 3. 4. 5. 6.
7. 8. 9.
10. 11.
12. 13.
1. nodarbība
Civilprocesa likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 326/330 (1387/1391), 1998. gada 14. oktobris. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 197 (4800),, 2012. gada 14. decembris. Krimināllikums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 199/200 (1260/1261), 1998. gada 17. jūnijs. Notariāta likums: LR likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 48, 09.07.1993., 1993.gada 5.jūlijs. Civillikums: LR likums. 1937. gada 28. janvāris. Noteikumi par civilstāvokļa aktu reģistrācijas valsts nodevu: MK noteikumi Nr. 906. Latvijas Vēstnesis, Nr. 188 (4994), 2013. gada 26. septembris. Andrupe A. Laulāto samierināšana. Jurista Vārds, Nr.39 (344), 2004. gada 12. oktobris. Autoru kolektīvs Prof. Torgāna K. zinātniskajā redakcijā. Civilprocesa likuma komentāri II (29.-60. nodaļa). Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2012. Putniņa A., Dupate K., Mileiko I., Brants M. PĒTĪJUMS PAR LAULĪBU NEREĢISTRĒŠANAS PROBLEMĀTIKU. Rīga, 2015.gada decembris. Pieejams: http://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/imageslegacy/Gala_zi%C5%86ojums_19012016.pdf Vēbers J. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ģimenes tiesības. Rīga: Mans Īpašums, 2000. Vilcāne V. Faktisko kopdzīvi Latvijā tiesiski neatpazīst. 02.02.2016. http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse/276727-faktisko-kopdzivilatvija-tiesiski-neatpazist/ Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012. gada 1. februāra SPRIEDUMS Lietā Nr. SKC–4/2012. Kā notiek laulības šķiršana – tiesā vai pie notāra? Pieejams: http://juristam.lv/civillikums/laulibas-skirsana.html
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
49
1. nodarbība
50
Biznesa vadības koledža
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
TESTS
Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Saderināšanās ir: A. savstarpējs solījums savienoties laulībā; B. savstarpējs līgums savienoties laulībā; C. savstarpēja vienošanās, kas uzliek par pienākumu savienoties laulībā. 2. Laulībā var doties no: A. astoņpadsmit gadu vecuma ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu; B. astoņpadsmit gadu vecuma vai no četrpadsmit gadu vecuma ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu; C. astoņpadsmit gadu vecuma vai no sešpadsmit gadu vecuma ar vecāku vai aizbildņu piekrišanu. 3. Izsludināšana notiek: A. izliekot uz vienu nedēļu sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā; B. izliekot uz vienu nedēļu sludinājumu pilsētas domē; C. izliekot uz vienu mēnesi sludinājumu dzimtsarakstu nodaļā. 4. Vai dzimtsarakstu nodaļas amatpersonai ir tiesība saīsināt laulībā stāšanās trmiņu? A. jā; B. jā, likumā noteiktos izņēmuma gadījumos; C. nē.
minimālo
5. Vai adoptētājs var stāties laulībā ar adoptēto? A. jā, ja ir izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības; B. jā; C. nē. 6. Par neesošu atzīstama laulība, kas: A. nav slēgta dzimtsarakstu nodaļā vai pie garīdznieka; B. noslēgta pie garīdznieka jūras krastā; C. noslēgta pilī.
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
51
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
7. Vai laulības neesamības prasība noilgst? A. jā, laulības neesamības prasība noilgst; B. nē, laulības neesamības prasība nenoilgst; C. likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos laulības neesamības prasība noilgst. 8. Ja tiesa uzskata, ka ir iespējams saglabāt laulību, tā laulāto samierināšanas nolūkā var atlikt lietas izskatīšanu uz laiku: A. līdz sešām nedēļām; B. līdz sešiem mēnešiem; C. no sešām nedēļām. 9. Lai tiesa šķirtu laulību, laulātajiem jāvienojas par: A. laulībā dzimuša bērna aizgādību, bērna uzturlīdzekļiem un kopīgās mantas sadali; B. laulībā dzimuša bērna aizgādību, kopīgās mantas sadali un līdzekļiem laulātā iepriekšējās labklājības līmeņa nodrošināšanai vai uzturam; C. laulībā dzimuša bērna aizgādību un bērna uzturlīdzekļiem. 10. Bijušais laulātais var prasīt līdzekļus iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai no otra bijušā laulātā, ja pēdējais: A. ar savām darbībām izturējies nolaidīgi pret laulāto attiecībām; B. ar savām darbībām nav nopelnījis pietiekamus iztikas līdzekļus otram laulātajam; C. ar savām darbībām veicinājis laulības iziršanu.
52
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
TESTS 1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
A
A
A
A
A
A
A
A
A
A
B
B
B
B
B
B
B
B
B
B
C
C
C
C
C
C
C
C
C
C
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS
53
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
TESTA ATBILDES
54
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
A
A
A
A
A
A
A
A
A
A
B
B
B
B
B
B
B
B
B
B
C
C
C
C
C
C
C
C
C
C
ĢIMENES UN MANTOJUMA TIESĪBAS