Latvijas valsts un tiesību vēsture by Biznesa Vadības Koledža

Biznesa vadības koledža

Tālmācības studiju kurss

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE I

Kursa autore Mg. iur. Elīna Grigore-Bāra

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība

atzīta

par

lietderīgāko

izglītības

ieguves

formu

strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem

(grāmatām), kurus BVK

speciālisti

sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

 palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi. 2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties klātienes nodarbībās, Jūs saņemat noteiktus atvieglojumus

ieskaites/eksāmena

kārtošanā

(mazāku

veicamo uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet

materiālu,

uzrakstiet

atbildes

jautājumiem

tekstā

(uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās); •

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz

pārlasiet

nodarbības

saturu,

pievērsiet

uzmanību

kopsavilkumam un terminu skaidrojumam; •

atsauciet

atmiņā

iepriekš

apgūto,

atbildiet

pašpārbaudes

jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru,

sistematizējiet

savas

zināšanas,

sagatavojiet

jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261). Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

1. IEVADS LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURĒ Terminu skaidrojošā vārdnīca .......................................................................................... 22 1. Latvijas tiesību vēstures priekšmets, mērķi un uzdevumi ............................................ 24 2. Latvijas valsts un tiesību vēstures pētīšanas metodes .................................................. 26 3. Latvijas valsts un tiesību vēstures zinātnes attīstība..................................................... 28 4. Latvijas tiesību vēstures periodizācija .......................................................................... 30 4.1. Paražu tiesību periods ........................................................................................... 31 4.2. Rietumeiropas viduslaiku tiesību pārņemšana ...................................................... 32 4.3. Iekļaušanās jaunlaiku Eiropas tiesību sistēmā ...................................................... 33 4.4. Tiesību izveidošanās mūsdienu izpratnē............................................................... 34 4.5. Padomju tiesības ................................................................................................... 34 Kopsavilkums ................................................................................................................... 36 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ......................................................................... 38 Uzdevumu atbildes ........................................................................................................... 40 Ieteicamā literatūra ........................................................................................................... 42 Tests ................................................................................................................................. 44 Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast Latvijas valsts un tiesību vēstures mērķi, uzdevumus un saturu;  orientēties Latvijas valsts un tiesību vēstures pētniecības metodēs;  iepazīties ar Latvijas valsts un tiesību vēstures kā vienas no tiesību zinātnes nozares attīstības gaitu;  noskaidrot Latvijas valsts un tiesību vēstures periodizācijas pamatprincipus.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA Apelācija – likumīgā spēkā nestājušos tiesas spriedumu pārsūdzība un izskatīšana pēc būtības augstākā tiesas instancē kā faktisku, tā juridisku iemelsu dēļ.



Inkvizīcijas process – kriminālvajāšanā lietota tiesāšanās kārtība, kad viens un tas pats justīcijas orgāns izdara visus pret apsūdzēto vērstos procesuālos aktus. Inkvizīcijas procesā tiesnesis un apsūdzētājs ir apvienoti vienā personā. Kasācija – zemākas instances tiesas sprieduma likumības pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, bet pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām, tādēļ kasācijas instances tiesas kompetencē neietilpst lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kārtu tiesību partikulārisms – viduslaiku tiesību princips, kas izpaudās kā atšķirīgs tiesiskais regulējums katras kārtas personām. Kontinuitātes princips – tiesību pēctecības princips. Mainoties politiskai varai, tiek ņemtas vērā vai saglabātas un tālāk attīstītas agrākās tiesības. Landtāga recess – landtāga kā kārtu pārstāvniecības institūcijas vienbalsīgi pieņemts lēmums. Lēņa tiesības – tiesības, kas regulēja senjora un viņa vasaļa attiecības. Namnieki – saukti arī par birģeriem, priviliģēta pilsētas iedzīvotāju kārta viduslaiku Eiropā. Sākotnēji ikviens, kas apmetās uz dzīvi pilsētā, kļuva par namnieku. Sākot ar 13. gs. beigām jau bija jāmaksā iepirkšanās nauda, bet jau 14. gs. par namniekiem Rīgā varēja kļūt turīgie pilsētas iedzīvotāji – tirgotāji un amatnieki. Pozitīvās tiesības – rakstiskas, sistematizētas tiesību normas, kas nosaka sociāli pieņemamu uzvedības modeli. Slavofilisms – nacionālistiska strāva Krievijā 19. gs., kuras pamatideja bija par to, ka Krievijai ir jāiet savi īpatnēji, no Rietumiem atšķirīgi attīstības ceļi. Tiesību dinamika – tiesību attīstības gaita. Tiesību institūts – noteikts tiesību normu kopums, kas regulē kādas vienveidīgas sabiedriskas attiecības, kas saistītas patstāvīgā noteiktā grupā (piemēram, laulības tiesību institūts, aizbildnības institūts u.c.).

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Tiesību kazuistika – viduslaiku tiesību princips. Kazuistiskas tiesību normas ir tāds tiesiskais regulējums, kas nesatur abstraktus jēdzienus un vispārinātus uzvedības priekšrakstus, bet gan konkrēti apraksta kādu vienu dzīves gadījumu. Tiesību loks – tādu nacionālo tiesību sistēmas grupa, kurām ir kopīga vai līdzīga tiesību izpratne; mācība par tiesību avotiem un tiesību izmantošanas metodoloģija. Tiesību recepcija – viens no pozitīvo tiesību ietekmes veidiem, kas izpaužas kā svešu tiesību pārņemšana. Piemēram, romiešu tiesību recepcija Rietumeiropā. Vēstures avotu kritika – tiesību vēstures avotu pētniecības metode. Pastāv divu veidu avotu kritika: zemākā jeb recenzēšana un augstākā jeb individualizācija. Tiesību avotu recenzēšana izpaužas tādējādi, ka vēsturnieks, pētot kāda teksta norakstus, mēģina izzināt tā sākotnējo redakciju un atklāt tajā gan apzinātās, gan neapzinātās kļūdas. Tiesību avotu individualizācija savukārt nozīmē to, ka vēsturnieks, pētot dokumenta pirmrakstu, mēģina izzināt dokumenta autoru, noteikt, kur un kad tas ir ticis pieņemts, kādam dokumentu tipam tas ir pieskaitāms.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

1. LATVIJAS TIESĪBU VĒSTURES PRIEKŠMETS, MĒRĶI UN UZDEVUMI Kā katra vēsture, arī tiesību vēsture nodarbojas ar dižo cilvēces pašizpratnes problēmu. Vācu tiesību vēsturnieks H. Brunners

Tiesības ir īpaša kultūras nozare, tāpat kā valoda, māksla un reliģija. Kā norādījis tiesību zinātnieks K. fon Šverīns, tiesību vēsture ir daļa no kultūras vēstures. Līdzīgus uzskatus paudis arī viens no ievērojamākajiem Latvijas tiesību vēsturniekiem prof. Arveds Švābe (1888-1959). Viņš norādījis, ka kultūras vēstures jēdziens ietver sevī visu tautas dzīves vēsturi, arī tiesību, sabiedrības (sociālo) un saimniecības vēsturi. Holandiešu tiesību zinātnieks M. Dāvis savukārt uzsver, ka tiesību vēsture cenšas atklāt saistību un mijiedarbību starp tiesībām, no vienas puses, un citām kultūras vērtībām, no otras puses, jo tikai pētot tiesiskās parādības kontekstā ar pārējām kultūras parādībām, var gūt patiesu izpratni par tiesību būtību. Šāds viedoklis pilnībā saskan ar vienas no lielākajām tiesību filozofijas skolas, proti, vēsturiskās tiesību skolas, pamatnostādnēm. Šīs skolas pārstāvji uzskata, ka katras tautas gars izpaužas šīs tautas tiesībās. Tātad tiesības ir attiecīgās tautas nacionālā rakstura īpatnību izpausmes forma un tā nav vispārcilvēciska parādība. Līdz ar to arī tiesību institūti un citas juridiskās parādības ir jāpēta nevis no vispārēju un abstraktu principu viedokļa, bet gan konkrēta laika un vietas kontekstā. Tāpēc, kā norādījis viens no vēsturiskās tiesību skolas pamatlicējiem Gustavs Hugo (1764-1844), topošajam juristam ir nepieciešamas tiesību vēstures studijas, jo tikai tās sniedz iespēju atklāt tiesību būtību. Tātad tikai ar tiesību vēsturi, kas izskaidro tiesību tagadni ar pagātnes palīdzību, var sasniegt pozitīvo, t.i., spēkā esošo tiesību zinātnisku izpratni. Padomājiet, ko praktizējošam juristam var dot tiesību būtības izpratne un zināšanas tiesību vēsturē! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Katras tautas gars izpaužas šīs tautas tiesībās.

Labāka moderno tiesību normu un institūtu izpratne, pirmkārt, jau ievērojami atvieglo tiesību jaunrades darbu. Zinot, kādi apstākļi ir ietekmējuši kāda konkrēta tiesību institūta rašanos, normatīvo reglamentāciju, piemērošanas praksi, grozīšanu vai atcelšanu, mēs varam veikt pārdomātu un zinātniski pamatotu pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma izveidi vai grozīšanu. Tāpat tiesību vēstures zināšanas atvieglo jebkura tiesību piemērotāja darbu, kurš ikdienā veic tiesību normu iztulkošanu jeb interpretāciju. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Kā zināms, pastāv četras tiesību normu interpretācijas metodes:  gramatiskā interpretācijas metode;  sistēmiskā interpretācijas metode;  vēsturiskā interpretācijas metode;  teleoloģiskā interpretācijas metode.

! !

Vēsturiskā tiesību normu interpretācijas metode paredz, ka iztulkojamā tiesību norma (tajā ietvertie vārdi un jēdzieni) ir jāpēta no tā laika un apstākļu viedokļa, kad tā tika izstrādāta un pieņemta. Tiesību vēstures priekšmets ir tiesisko normu attīstība zināmā laikā un vietā. Tātad Latvijas valsts un tiesību vēstures priekšmets ir tagadējās Latvijas teritorijas tiesību dinamika laika posmā no 10. gs. līdz mūsdienām. Šajā sakarā vispirms gan būtu jānoskaidro, ko mēs saprotam ar jēdzienu ‘tiesību dinamika’. Jāuzsver, ka attīstības jeb dinamikas jēdzienā neietilpst progresa vai regresa pazīmes, bet tas tiek pielīdzināts vienkāršai pakāpeniskai pārmaiņai jeb evolūcijai. Tiesību evolūcija izpaužas kā veco tiesību normu atcelšana un jaunu radīšana, jo visa tiesību sistēma atrodas nepārtrauktā attīstībā. Protams, atkarībā no konkrētas valsts vai laika posma šī attīstība var būt straujāka vai lēnāka, taču grūti būtu iedomāties kādu sabiedrību, kurā tiesiskā vide būtu sastingusi un nemainīga gadsimtiem ilgi. Kāpēc, Jūsuprāt, nav korekti runāt par tiesību progresu vai regresu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... No Latvijas valsts un tiesību vēstures priekšmeta izriet arī šīs zinātnes nozares saturs, ko veido primārie un sekundārie elementi: 1. Pie primārajiem elementiem pieder:  tiesību akti;  pārvaldes organizācija;  tiesu iekārta. 2. Par sekundārajiem elementiem tiek uzskatīti:  sabiedriskās attiecības;  ekonomiskās attiecības;  politiskās attiecības.

Latvijas valsts un tiesību vēstures mērķis ir:  noskaidrot, kādas tiesības ir bijušas spēkā, kā un kāpēc tās ir mainījušās;  secināt, pie kura tiesību loka un saimes pieder Latvijas tiesības;  izzināt Latvijas tiesību sistēmas tradīcijas.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Ņemot vērā Latvijas valsts un tiesību vēstures mērķi, mēs varam definēt šīs zinātnes nozares uzdevumus:  apzināt svarīgākos tiesību aktus, uz kuriem balstās mūsdienu tiesiskā sistēma;  ievadīt studējošos Latvijas tiesību sistēmas ģenēzes un evolūcijas problemātikā;  iepazīstināt ar zinātnisko doktrīnu.

2. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURES PĒTĪŠANAS METODES Katra zinātne ir metodiski organizētas zināšanas. Metodes lomu zinātnē var pielīdzināt tehnikas nozīmībai mākslā. Daži zinātnieki iet vēl tālāk un apgalvo, ka vēsture esot māksla, kas nemitīgi cenšas kļūt par zinātni, un no tā secina, ka īsts zinātnes darbs ir mākslas darbs, un nožēlojams ir zinātnieks, kas nav arī mākslinieks. Šādam apgalvojumam gan nevar piekrist pilnībā. Lai arī vēsturniekam ir nepieciešama intuīcija, lai spētu iejusties citos laikos un citu cilvēku domāšanas veidā un tādējādi spētu izprast atsevišķus faktus un sasaistīt tos vēstures sintēzē, izpētes rezultātā iegūtās atziņas ir jādemonstrē pavisam citādi nekā to dara mākslinieki. Vēsturniekam savas atziņas ir jāpierāda atbilstoši formālās loģikas sakarībām. Bez visām zinātnēm kopīgām pētniecības metodēm (analīzes un sintēzes), vēstures zinātnei ir savi īpaši paņēmieni, kā izzināt un novērtēt pagātnes faktus, lai rekonstruētu vēstures īstenību (piemēram, vēstures avotu kritika). Kādā veidā Jūs izvērtējat pagātnes faktus? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Tiesības kā sarežģīts sabiedrības un valsts dzīvi regulējošs noteikumu un principu komplekss var tikt pētīts, izmantojot vairākas zinātniskās metodes. To, kāda metode lietojama katrā gadījumā, nosaka tiesību avota raksturs un pētījuma uzdevums, kā arī tas ir atkarīgs no pētnieka personības un talanta. Indukcijas metode – pēta atsevišķo un konkrēto, lai izdarītu secinājumus par vispārīgo.

Piemēram: Ja 1230. gada miera līgumā starp Rīgas vācu valdniekiem un Kursu ir noteikts, ka “neskarti paliek lauku valdījumi un īpašumi”, tad varam secināt, ka Latvijas teritorijā 13. gs. pastāvēja divu veidu lietu piederības formas, kas liecina par pakāpenisku īpašuma tiesību attīstību.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Dedukcijas metode – no vispārējām idejām izdara secinājumus par atsevišķām, konkrētām parādībām. Piemēram: Ja Latvijā 17. gs. pastāvēja dzimtbūšana, tad no tā varam secināt, ka zemniekiem šajā laikā bija ierobežotas personas un īpašuma tiesības.

Analīzes metode – priekšmeta sadalīšana atsevišķās daļās loģiskas abstrakcijas ceļā. Piemēram: Īpašuma tiesības tiek sadalītas atsevišķās daļās: valdījums un lietošanas tiesības.

Sintēzes metode – priekšmets tiek pētīts tā viengabalainībā, tā daļas vienībā un savstarpējā sakarībā. Piemēram: Frīdrihs Georgs fon Bunge, veicot Baltijas civiltiesību kodifikāciju un izstrādājot Baltijas vietējo likumu kopojuma III daļu, sintezēja institūciju un pandektu sistēmas, izveidojot savdabīgu vietējo civillikumu kopojumu sistēmu. Saskaņā ar institūciju sistēmu lietu iedalījums ir šāds – personas, lietas un prasības, bet pēc pandektu sistēmas – vispārīgā daļa, lietu tiesības, saistību tiesības, ģimenes tiesības un mantošanas tiesības. Bunge izmantoja kā vienu, tā otru sistēmu un izveidoja šādu vietējo civillikumu kopojumu sistēmu: ievads, ģimenes tiesības, lietu tiesības, mantošanas tiesības un prasījuma tiesības.

Dogmatiskā metode – šī ir konstruktīva metode, kas pēta tiesību statiku jeb tiesības miera stāvoklī. Šī izziņas metode paredz prasmi ar speciālu terminu vai konstrukciju palīdzību izveidot faktu un notikumu izpratni, aprakstu vai klasifikāciju. Šī metode galvenokārt tiek izmantota pētot juridiskus faktus vai juridiskus tekstus. Dogmatiskā pētniecības metode balstās uz tiesību dogmu atzīšanu (tādu tiesību principu, ko jurisprudence atzīst par pašsaprotamu). Ārvalstu tiesību zinātnieki šo metodi dēvē arī par analītisko metodi. Piemēram: Kā tiesību dogma pastāv pieņēmums, ka tiesību normā ietilpst tiesiskais sastāvs un tiesiskās sekas. Tālāk, izmantojot dogmatisko metodi, mēs analizējam kādu konkrētu tiesību normu. Civillikuma 1775. pants: “Katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina.” Tiesiskais sastāvs: ja pastāv zaudējums, kas nav nejaušs. Tiesiskās sekas: atlīdzināšanas pienākums.

Socioloģiskā metode – ja dogmatiskā metode vairāk interesējas par juridisko formu, tad šī metode pievēršas juridiskās formas sociālai matērijai. Šī metode pēta, kādā veidā tiesību normu rašanos un attīstību ietekmē dažādi citi sociālie un saimnieciskie faktori. Līdz ar to šī metode tiek izmantota ne tikai pozitīvo tiesību, bet arī ieradumu, tradīciju u.c. sabiedrības dzīvi regulējošu normu pētīšanai. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Tiesu prakses, valsts iestāžu izdoto tiesību piemērošanas aktu un sabiedriskās domas pētīšana, lai izskaidrotu, kāpēc tika izdarīti grozījumi kādā tiesību normā. Salīdzinošā metode – tiek salīdzināti dažādi tiesību akti, tiesību institūti un tiesību normas, lai atrastu līdzīgo vai kopīgo. Var tikt salīdzinātas gan divas tiesiskās parādības dažādās teritorijās (piemēram, viduslaiku Rīgas pilsēttiesības un Hamburgas tiesības), gan viens un tas pats tiesību institūts dažādos laika posmos (piemēram, tiesu iekārta Latvijā 13. gs. un 19. gs.), gan arī divi dažādi tiesiskie institūti (piemēram, verdzība un dzimtbūšana). Šo metodi parasti lieto kā pēdējo, jo vispirms salīdzināmie objekti ir labi jāizzina katrs atsevišķi.

Kādas pētniecības metodes Jūs izmantotu, ja Jums būtu jāizpēta tiesu iekārtas izcelšanās un attīstība Baltijā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURES ZINĀTNES ATTĪSTĪBA Ņemot vērā Latvijas valsts un tiesību vēstures pētīšanas akadēmiskos centrus, zinātniskās darbības mērķus un uzdevumus atkarībā no sociāli politiskiem apstākļiem, Latvijas valsts un tiesību pētniecību var iedalīt četros nosacītos posmos: 1. baltvāciešu laikā (no 19. gs. sākuma līdz Pirmajam pasaules karam); 2. Latvijas Republikas laikā (1918-1940); 3. padomju laikā (1940-1941, 1944-1990/91); 4. Latvijas Republikas pēc neatkarības atjaunošanas laikā (pēc 1990./91. gada).

Baltvāciešu laiks 1802. gadā savu darbību atjaunoja 1632. gadā dibinātā Tērbatas universitāte, kas vienlaikus kļuva arī par Baltijas tiesību pētniecības centru. Līdz pat 19. gs. beigām Tērbatas universitātei bija izteikti rietumnieciska orientācija, galvenokārt jau uz Vāciju, un arī studiju process noritēja vācu valodā. Situācija mainījās rusifikācijas politikas īstenošanas rezultātā 19. gs. beigās, kad visam mācību procesam (lekcijām, semināriem un praktiskajiem darbiem) bija jānotiek krievu valodā. Tā tas turpinājās līdz Pirmajam pasaules karam. Šajā laika posmā dominējošā loma Baltijas tiesību pētniecībā piederēja baltvāciešiem, tikai, sākot ar 19. gs. vidu, šajā darbā iesaistījās atsevišķi krievu zinātnieki, bet gadsimta beigās arī pirmie latviešu pētnieki.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Baltijas autonomija Krievijas impērijas sastāvā nepatika daudziem krieviem, it īpaši tas attiecās uz slavofiliem, kuri vēlējās rietumnieciskās guberņas pielīdzināt Iekškrievijai. Šī situācija arī ietekmēja tiesību vēstures pētniecības virzienus, proti, zinātnieku pamatuzdevums bija apkopot kārtu tiesības un privilēģijas pa tiesību nozarēm un panākt, lai tās atzītu Krievijas cars, kā arī aktuāli bija atrast zinātnisko pamatojumu Baltijas autonomijas pastāvēšanai. Kā nozīmīgākie Latvijas valsts un tiesību vēstures pētnieki šajā laika posmā atzīstami Reinholds Samsons fon Himmelstjerns (1778-1858), Frīdrihs Georgs fon Bunge (1802-1897), Karls fon Širens (1826-1910) un Aleksandrs Tobīns.

Latvijas Republikas laiks Starpkaru posmā par Latvijas tiesību vēstures pētniecības centru kļuva 1919. gadā dibinātā Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātnes fakultāte. Šajā laika posmā lielu ieguldījumu kultūras vēstures apzināšanā un tiesību vēstures pētniecībā ir devuši arī profesionāli vēsturnieki. Nozīmīgs fakts šajā sakarā ir Latvijas vēstures institūta dibināšana 1936. gadā. Pateicoties vēsturnieku līdzdalībai valsts un tiesību pētniecībā, normatīvā bāze tika bagātināta ar vēstures faktiem un dokumentiem un to analīzi. Ievērojamākie Latvijas valsts un tiesību vēstures pētnieki: Arveds Švābe, Beno Ābers (1909-1990), Konstantīns Čakste (1901-1945), Gustavs Grīnbergs (1884-1981), Kārlis Dišlers (18781954) un Kārlis Ducmanis (1881-1943). Padomju laiks Padomju okupācijas laikā ar valsts un tiesību vēstures pētniecību turpināja nodarboties Pētera Stučkas Latvijas Valsts Universitāte. Tāpat arī savu ieguldījumu atsevišķos valsts un tiesību vēstures jautājumos deva vēsturnieki un Latvijas PSR Zinātņu akadēmija. Šajā laika posmā tapušajiem pētījumiem ir augsta zinātniskā vērtība, jo publikācijas lielā mērā tika balstītas uz arhīvu materiālu un vēstures avotu bāzes, taču jāņem vērā arī šo pētījumu veikšanas sociāli politiskais fons un tā laika valsts ideoloģija, kas ir radījusi zināmu tendenciozitāti. Piemēram, valsts un tiesību vēsture bija jāskata caur šķiru cīņu prizmu. Līdz ar to pret atsevišķiem apgalvojumiem ir jāizturas kritiski un jāspēj nošķirt objektīvi argumentētas tēzes no “nodevas” marksisma-ļeņinisma ideoloģijai. Ievērojamākie Latvijas valsts un tiesību vēstures pētnieki: Voldemārs Kalniņš (1907-1981) un Romāns Apsītis (dz. 1939). Latvijas Republika pēc neatkarības atjaunošanas Arī pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts un tiesību vēstures pētīšanas centrs ir Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte. Šajā laika posmā tika sākts darbs pie tiesību avotu apzināšanas un to publicēšanas. Vēstures dokumentos un tiesību avotos minēto faktu izpēti un analīzi paredzēts virzīt tā, lai spētu iekļauties kopējā pētījumā par Eiropas valstu tiesību vēsturi, kas laika gaitā kļuva par kontinentālās Eiropas tiesību loka izveidošanās pamatu un priekšnosacījumu Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Šī laika posma Latvijas valsts un tiesību vēstures pētnieki: Sanita Osipova, Jānis Lazdiņš un Valdis Blūzma, kā arī darbu turpina prof. Romāns Apsītis. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Apvelciet pareizo apgalvojumu! Pamatojiet savu izvēli! 1. Tērbatas universitātei 19. gs. pirmajā pusē bija izteikti rietumnieciska orientācija. 2. Tērbatas universitātei 19. gs. pirmajā pusē bija izteikta slavofilisma orientācija. 3. Tērbatas universitātē 19. gs. rusifikācijas politikas ietekmē pētniecības virzieni tiesību zinātnēs tika noteikti atbilstoši marksisma doktrīnas atziņām. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



4. LATVIJAS TIESĪBU VĒSTURES PERIODIZĀCIJA Lai gan realitātē vēstures gaita rit nepārtraukti, tomēr aprakstot un pētot vēstures faktus, rodas intelektuāla nepieciešamība šo laika plūdumu pārtraukt un izveidot zināmas hronoloģiskas vienības – laikmetus vai periodus. Kādus pasaules vēstures periodus Jūs zināt? Uzrakstiet tos! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Latvija sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ jau kopš seniem laikiem ir atradusies citu valstu ekonomisko un politisko interešu krustpunktā. Tas arī ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc latviešiem savu nacionālu un suverēnu valsti izdevās izveidot tikai 20. gs. Taču šis fakts nav vērtējams tikai negatīvi, jo vācu, poļu un zviedru iekarotāji sev līdzi atnesa arī izpratni par Rietumeiropas kristietību, rakstību, valsts organizācijas pamatprincipiem un tiesu iekārtu, kā arī iekļāva Baltiju kopīgā Eiropas sociāli ekonomiskā un politiskā apritē. Tiesību ziņā jau no 13. gs. baltieši atradās vienotā Rietumeiropas tiesību un tiesu iekārtas izpratnes zonā. Jāpiebilst, ka arī pirms tam baltu un līvu tiesību izpratne bija iederīga Eiropas tautu tiesību saimē. Sākot no 13. gs., pakāpeniski noformējās kārtu sabiedrība, un priviliģētie slāņi (vasaļi, garīdznieki un namnieki) juridiskās domas attīstības rezultātā spēja papildināt savas kārtu tiesības, un zemes tiesības kļuva tām liekas. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Latvijas Republikas tiesības balstās uz Eiropas tiesību tradīcijām.

Sabiedrības iedalījums kārtās savu nozīmi zaudēja tikai 19. gs., kad agrākās priviliģēto kārtu tiesības sāka attiecināt uz visiem baltiešiem. Šo procesu pilnībā pabeidza Latvijas Republikas nodibināšana 1918. gada 18. novembrī, kas neatzina cilvēku dalījumu kārtās un no tās izrietošās privilēģijas. Pārējā daļā Latvija pārņēma tās Cariskās Krievijas tiesības, kas bija spēkā līdz boļševiku apvērsumam 1917. gada 24. oktobrī. Tādējādi, kā norāda tiesību vēsturnieks Jānis Lazdiņš, var apgalvot, ka Latvijas Republikas tiesības balstās uz gadsimtos veidotām Eiropas tiesību tradīcijām. Zināma atkāpe no kopējās tiesību evolūcijas notika PSRS okupācijas laikā (1940-1941, 1944-1991), bet nacistiskās Vācijas okupācijas periodā (1941-1944) uzspiestais cilvēku dalījums pēc nacionālām pazīmēm bija un ir svešs Latvijas valstij.

Tātad, ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas valsts un tiesību vēstures attīstību var iedalīt piecos posmos: 1. paražu tiesību periods – aptuveni no 10. gs. līdz 13. gs.; 2. Rietumeiropas viduslaiku tiesību pārņemšanas laiks – 13.-16. gs.; 3. iekļaušanās jaunlaiku Eiropas tiesību saimē – 16. gs. beigas-19. gs. sākums; 4. tiesību izveidošanās mūsdienu izpratnē – 19. gs. sākums līdz 21. gs., izņemot okupācijas laiku; 5. padomju tiesību periods – 1940.-1941. g., 1944.-1991. g.

4.1. PARAŽU TIESĪBU PERIODS Pilskungu vara balstījās uz personīgo autoritāti.

Lai gan baltu un līvu ciltis nebija kristieši, tiesību izpratnes ziņā viņi bija pielīdzināmi citām Eiropas tautām. Vienīgais izņēmums ir saistāms tikai ar valsts tiesībām, jo kurši, zemgaļi, sēļi un lībieši valsts organizācijas ziņā bija sasnieguši tikai militārās demokrātijas pakāpi. Tas nozīmē, ka “valstiņu” vadītāju vara balstās nevis uz valstiski organizētu piespiedu aparātu, bet gan uz personīgo autoritāti (atsevišķos gadījumos gan šāds stāvoklis jau bija mantojams). Kā šādas izcilas personas tiek minēti pilskungi un vecākie. Kā pretstats pilskungu vienpersoniskai, militārai varai pastāvēja vecāko koleģiālā (politiskā) vara. Ja nepastāvēja nekādi īpaši apstākļi, pilskungs lēmumus varēja pieņemt tikai ar vecāko piekrišanu. Citāda situācija bija izveidojusies Latgalē – latgaļi bija nonākuši krievu kņazistu atkarībā. Līdz ar to šeit jau mēs sastopam cilvēkus, kurus nosacīti var uzskatīt par valsts amatpersonām – ierēdņiem. Daudzu administratīvi teritoriālu veidojumu vadītāju vara jau bija pamatota ar zināmu publisku varu, kura galvenokārt izpaudās meslu (nodokļu) ievākšanā. Baltu un līvu laulību tiesību izpratne gan bija krasi atšķirīga, salīdzinot ar citu Rietumeiropas tautu laulību tiesību izpratni 12.-13. gs mijā. Tas izskaidrojams ar to, ka balti un līvi vēl nebija kristieši un līdz ar to arī, protams, neatzina katoļu baznīcas rituālus. It īpaši tas attiecās uz laulības noslēgšanas procedūru, kas atbilstoši tradīcijām notika vardarbīgā vai līgumiskā formā.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

No tiesību teorijas viedokļa atzīmējams tas, ka baltiem un līviem, tāpat kā visām barbaru tautām, līdz 13. gs. nebija raksturīga abstrakta domāšana. Tāpēc arī paražu tiesības bija izteikti kazuistiskas. Līdz ar to varam secināt, ka praksē tiesas lēmējiem bieži nācās izmantot analoģiju.

Praksē tiesas lēmējiem bieži nācās izmantot analoģiju.

Piemēram: Rīgas arhibīskapijas zemnieku tiesībās bija paredzēta atbildība par katru zobena cirtienu un naža dūrienu, taču nekas nav teikts par tiem gadījumiem, kad ievainojums tiktu izdarīts ar kādu citu priekšmetu, piemēram, ar izkapti vai sirpi. Tādā gadījumā tiesas lēmējam būtu jāizmanto analoģija un tas sods, kas paredzēts par ievainojuma izdarīšanu ar zobenu vai nazi, jāpiemēro arī ar citu priekšmetu izdarītajam ievainojumam. Vēl jāpiemin šāds baltu un līvu paražu tiesību fenomens: tajās nebija kārtu partikulārisms, uz kura pamata tolaik veidojās tiesības Rietumeiropā. Baltu un līvu tiesības darbojās pēc etniski teritoriāla principa, kuru laika gaitā nomainīja kārtas princips. Kā Jums šķiet, vai mūsdienu sabiedrībā ir konstatējama baltu un līvu paražu tiesību ietekme! Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Baltu un līvu tiesības darbojās pēc etniski teritoriāla principa.

4.2. RIETUMEIROPAS VIDUSLAIKU TIESĪBU PĀRŅEMŠANA Šajā laika posmā un līdz pat 16. gs. vidum valdošā tiesību nozare bija lēņtiesības. Pamatojoties uz šo tiesību nozari, tika uzbūvēta Baltijas valstiskā organizācija, kas atbilda viduslaiku civilizētās pasaules standartiem un bija pārņemta no Vācijas impērijas. Lēņu tiesības bija savdabīga viduslaiku tiesību nozare, kas regulēja gan privātās, gan arī publiskās tiesības. Privātā sfērā tās bija cieši saistītas ar ģimenes, lietu un mantošanas tiesībām. Savukārt publiskā sfērā tās ir saistāmas ar krimināltiesībām un valsts tiesībām.

Līdz 16. gs. vidum valdošā tiesību nozare bija lēņtiesības.

Livonija bija viena no Vācijas markām (pierobežas administratīvais apgabals Vācu nācijas Svētās Romas impērijā), kas laicīgās attiecībās bija atkarīga no Vācijas ķeizara, bet garīgās lietās atzina Romas pāvesta pārākumu. Kā kristiešiem baltiem un līviem bija jādod desmitā tiesa un jāpiedalās valsts aizsardzībā. Zemju izlēņošanas dēļ sākotnēji valsts interesēs pieprasītie darbi un ievāktās nodevas pārtapa par zemnieku privāttiesisku klausību attiecīgā novada vasaļa (muižnieka) priekšā. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Dzimtbūšanu kā normālu tiesisko stāvokli atzīst tikai 16. gs.

Turpinoties civilizācijas procesam, 15. gs. sākumā Livonijas zemes kungi atzina, ka verdzība ir pretrunā cilvēcībai. Tāpēc ar 1424. gada Valkas landtāga recesu tika sākta verdzības kā sistēmas likvidēšana. Taču tajā pašā gadā kārtas vienojās par bēgļu (parādnieku) izdošanas kārtību, tādējādi publiskā līmenī aizsākot dzimtbūtniecisko attiecību legalizēšanu. Dzimtbūšanu kā normālu tiesisko stāvokli atzīs tikai 16. gs. sākumā.

Livonijas valstī izveidojās publiski tiesiska daudzpakāpju tiesu iekārta.

Livonijas valstī izveidojās arī publiski tiesiska daudzpakāpju tiesu iekārta. Taču tā nebija instanču sistēma mūsdienu izpratnē, jo vēl nepastāvēja apelācijas un kasācijas tiesvedība. Tomēr nolēmumu pārsūdzības iespējas bija, turklāt visām kārtām. Procesuālajā ziņā gan jāpiebilst, ka civilprocess vēl nebija nošķirts no kriminālprocesa. Pati tiesvedība tāpat kā pirmslivonijas laikā balstījās uz privātu apsūdzību. Tātad valdīja princips “kur nebija sūdzētāja, nebija tiesneša”. Tikai nostiprinoties imperatīvajam procesam 16. gs., pieauga tiesneša amata prestižs un uz privātsūdzības pamata ierosinātu lietu vairs nevarēja izbeigt bez tiesas starpniecības. Tas arī iezīmēja pāreju no pirmsinkvizīcijas procesa uz inkvizīcijas procesu. 15. gs. beigās un 16. gs sākumā sākās inkvizīcijas procesa recepcija. Taču līdz Livonijas sabrukumam (1561) to piemēroja tikai t.s. raganu prāvās.

Kā Jūs izskaidrotu to faktu, ka viduslaikos tiesvedībā valdīja princips “kur nebija sūdzētāja, nebija tiesneša”? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4.3. IEKĻAUŠANĀS JAUNLAIKU EIROPAS TIESĪBU SISTĒMĀ Poļu-zviedru laikos (16. gs. beigas–18. gs.) tagadējā Latvijas teritorijā izveidojās divi administratīvi teritoriāli veidojumi, kas spēja turpināt un pilnveidot Livonijas tiesiskās tradīcijas. Tā bija Kurzemes hercogiste un zviedru Vidzeme.

! ? 33

Šajā laika posmā būtisku attīstību piedzīvoja tiesu iekārta, procesuālās tiesības, dzimtbūtnieciskās attiecības izveidojās to klasiskā formā, tika izstrādāti evaņģēliski luteriskās baznīcas tiesiskie pamati un 1617.gadā stājās spēkā pirmā rakstītā Satversme Latvijas teritorijā. Kāpēc, Jūsuprāt, tieši šajā laika posmā notika strauja tiesību evolūcija? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

4.4. TIESĪBU IZVEIDOŠANĀS MŪSDIENU IZPRATNĒ Krievija, 18. gs. pievienojot sev Baltiju, garantēja tai agrākās tiesības, tiesu iekārtu, pašpārvaldi, ticību un vācu kā vietējās lietvedības valodu. Tādējādi tika ievērots kontinuitātes princips tiesību tālākā attīstībā. Kā viens no nozīmīgākajiem šī laika sasniegumiem minama dzimtbūšanas atcelšana un līdz ar to personiskās brīvības iegūšana zemniekiem. 1889. gada tiesu reformas rezultātā tika ieviesta jauna, visai valstij vienota tiesu iekārta, kā arī tika izveidota instanču sistēma, kas paredzēja apelācijas un kasācijas tiesvedību mūsdienu izpratnē. Tāpat arī šajā laikā tika sākta kārtu principa likvidācija tiesiskajā sistēmā.

1889. gadā tika ieviesta visai valstij vienota tiesu iekārta.

1918. gada 18. novembrī tika nodibināta Latvijas Republika. Tika ievērots kontinuitātes princips, ko apliecina Tautas padomes 1919. gada 5. decembrī pieņemtais likums “Par agrāko Krievijas likumu spēkā atstāšanu Latvijā”. Ar pēc K. Ulmaņa valsts apvērsuma 1934. gada 15. maijā, kad tika apturēta 1922. gada Satversmes darbība un nozīmīgi ierobežotas pilsoņu politiskās tiesības, Latvijas tiesību sistēma kopumā nepiedzīvoja ievērojamus satricinājumus. Drīzāk tieši pretēji: norisinājās ievērojams jaunrades darbs, pamatojoties uz vēsturiskām tradīcijām. Kā nozīmīgākais autoritārā režīma laika sasniegums jāmin Civillikuma pieņemšana 1937. gadā.

4.5. PADOMJU TIESĪBAS 1940. gada jūnijā PSRS, okupējot Latvijas valsti, pretēji agrāko gadsimtu pieredzētajam, neatzina vietējās tiesības un noteica, ka Latvijā stājas spēkā Krievijas PSFR tiesību kodifikācijas nozīmīgākajās tiesību nozarēs. Pēc Otrā pasaules kara Latvija pilnībā tika inkorporēta jeb iekļauta padomju tiesību sistēmā. Lai gan pēc formālām pazīmēm padomju tiesības ir pieskaitāmas pie kontinentālās Eiropas tiesību saimes, Latvijai tās bija svešas. Īpaši tas attiecās uz valsts un civiltiesībām, kā arī tiesu iekārtu. Padomju valstī tikai formāli pēc konstitūcijas darbojās varas dalīšanas princips, respektīvi, pastāvēja likumdošanas, izpildu un tiesu vara. Šī principa jēgu likvidēja konstitūcijā nostiprinātā Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) vadošā un virzošā loma valstī. Tādējādi var secināt, ka Padomju Savienība bija izveidota par militāri organizētu totalitāru valsti, kas neievēroja demokrātiskās valstīs atzītās pilsoņu politiskās tiesības un brīvības.

Padomju Savienībā neievēroja pilsoņu politiskās tiesības un brīvības.

Vērtējot padomju okupācijas laiku Latvijā no jurista viedokļa, var secināt, ka mūsu zemē vardarbīgā kārtā tika pārtraukta tās vēsturiskā tiesību pēctecība, uzspiestas padomju tiesības un līdz ar to Latvijas valsts tika atrauta no civilizētās Eiropas tiesību saimes. LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

Kāpēc, Jūsuprāt, padomju tiesības atšķīrās no tiesību izpratnes civilizētās Eiropas tiesību saimē? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS



Tiesību vēsture cenšas atklāt saistību un mijiedarbību starp tiesībām, no vienas puses, un citām kultūras vērtībām, no otras puses, jo, pētot tikai tiesiskās parādības kontekstā ar pārējām kultūras parādībām, var gūt patiesu izpratni par tiesību būtību. Turklāt neviens jurists nevar pienācīgi pildīt savu darbu, vienalga, vai viņš nodarbojas ar tiesību piemērošanu, tiesību jaunradi vai vienkārši privātpersonu konsultēšanu juridiskos jautājumos, ja viņam nav izpratnes par tiesību būtību, atsevišķu tiesību institūtu un tiesību normu rašanās priekšnosacījumiem, attīstību, izmaiņu vai atcelšanas iemesliem. Latvijas valsts un tiesību vēstures priekšmets ir tiesību attīstība tagadējā Latvijas teritorijā laikā no 10. gs. līdz 21. gadsimtam. Latvijas valsts un tiesību vēstures mērķis ir noskaidrot, kādas tiesības ir bijušas spēkā, kā un kāpēc tās ir mainījušās; secināt, pie kura tiesību loka un saimes pieder Latvijas tiesības; pierādīt, ka Latvijas tiesību sistēmai ir gadsimtiem senas tradīcijas. Realizējoties iepriekš minētajiem Latvijas valsts un tiesību vēstures mērķiem, kļūst iespējams sniegt kvalitatīvus un zinātniski pamatotus priekšlikumus tālākai Latvijas tiesību sistēmas attīstībai. Latvijas valsts un tiesību vēsturē atkarībā no pētāmā temata var tikt izmantotas dažādas pētniecības metodes: induktīvā, deduktīvā, analīzes, sintēzes, dogmatiskā, socioloģiskā vai salīdzinošā pētniecības metode. Latvijas valsts un tiesību vēstures pētniecība zinātniskā līmenī ir sākta 19. gs. sākumā. Ņemot vērā valsts un tiesību vēstures pētniecības centru, vēsturnieku izglītību un nacionālo piederību, pētījumu veikšanas sociālpolitisko fonu, var izšķirt četrus valsts un tiesību zinātnes attīstības posmus: baltvāciešu posms, Latvijas Republikas laiks, padomju laiks un Latvijas Republikas pēc neatkarības atjaunošanas (eiropeiskais) periods. Atkarībā no katrā laika posmā valdošās tiesību izpratnes un spēkā esošajiem tiesību principiem Latvijas valsts un tiesību vēsturi var iedalīt piecos periodos: paražu tiesību periods; Rietumeiropas viduslaiku tiesību pārņemšanas laiks; iekļaušanās jaunlaiku Eiropas tiesību saimē; tiesību izveidošanās mūsdienu izpratnē un padomju tiesību periods.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI



1. uzdevums Ko pēta Latvijas valsts un tiesību vēsture? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Kāda pētniecības metode (-es) būtu jāizmanto, ja mēs gribētu noskaidrot, vai baltu un līvu mantošanas tiesībās ir vērojama slāvu tiesību ietekme? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. uzdevums Kuros Latvijas valsts un tiesību vēstures attīstības periodos tika ievērots tiesību kontinuitātes princips un kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES



30. lpp. Pareizs ir pirmais apgalvojums, ko apliecina fakts, ka studiju process noritēja vācu valodā. Tika izmantotas arī vācu tiesību zinātnieku sarakstītās grāmatas, kā arī bija nodibināti cieši akadēmiskie kontakti ar Vācijas augstskolu mācībspēkiem un tiesību zinātniekiem. Tāpat arī vairāki Tērbatas universitātes mācībspēki bija studējuši Vācijas universitātēs. Kā piemēru var minēt Tērbatas universitātes profesoru un Baltijas privāttiesību kodifikatoru Frīdrihu Georgu fon Bungi, kurš tiesību zinātņu doktora grādu bija ieguvis Heilderbergas universitātē. 38. lpp. 1. uzdevums Latvijas valsts un tiesību vēsture pēta tiesību dinamiku laika posmā no 10. gs. līdz mūsdienām tagadējā Latvijas teritorijā. Tiek pētītas tiesības, valsts pārvaldes organizācija un tiesu iekārtas ģenēze un evolūcija kontekstā ar citām sociālajām, politiskajām un ekonomiskajām attiecībām. 2. uzdevums Šajā gadījumā būtu jāizmanto salīdzinošā pētniecības metode, vispirms gan ar dogmatiskās metodes palīdzību izpētot baltu un līvu mantošanas tiesības un slāvu mantošanas tiesības, jo salīdzināt var tikai izpētītus objektus. 3. uzdevums Tiesību kontinuitātes princips lielākā vai mazākā mērā tika ievērots visos periodos sākot no 13. gs. līdz pat 1940. gadam, kad Latvijā tika ieviests padomju okupācijas režīms, jo tieši padomju tiesību periods ir tas laika posms, kad tika pārtraukta Latvijas tiesību vēsturiskā pēctecība un tika uzspiesta sveša un no kontinentālās Eiropas tiesību loka atšķirīga tiesību izpratne un tiesiskais regulējums. Tiesību kontinuitātes princips nevarēja tikt atzīts tāpēc, ka tas nozīmētu “buržuāzisku”, padomju iekārtai neatbilstošu tiesību atzīšanu, jo sociālistiskās tiesības, kas bija padomju iekārtas pamatā, tika uzskatītas par kvalitatīvi cita līmeņa tiesībām.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA



1. Ābers B. Ko tagadnes latviešu tiesībvēsturniekiem var dot Latvijas tiesību vēstures pazīšana. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, Nr. 3, 1940, 466.–481. lpp. 2. Latviešu konversācijas vārdnīca. Rīga: A. Gulbja grāmatu apgādniecība, 1934.-1935., 11. sēj., 22114.-22250. sl. 3. Lazdiņš J. Baltijas zemnieku privāttiesības (XIX gs.). Rīga: Biznesa augstskola “Turība”, 2000, 9.-33. lpp. 4. Lazdiņš J. Latvijas privāttiesības. Raksti. Rīga: LU žurnāla “Latvijas Vēsture” fonds, 2003, 87.-103. lpp. 5. Švābe A. Latvijas tiesību vēsture / pēc lasītām lekcijām LU 1932. 1934. gadā atreferējis students iur. A. Šīrons. Rīga: LU studentu padomes grāmatnīca, 1932–1934, 1.–3. daļa, 2.-21. lpp. 6. Гравский В. Г. Всеобщая история права и государства: Учебник для вузов. 2-е изд., переб. и доп. Москва: Норма, 2005, 1.-34. c.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Latvijas valsts un tiesību vēstures priekšmets ir: A. tiesību progress tagadējā Latvijas teritorijā; B. tiesību aktu ģenēze un evolūcija tagadējā Latvijas teritorijā; C. tiesību evolūcija tagadējā Latvijas teritorijā. 2. Latvijas valsts un tiesību vēstures uzdevums ir: A. apzināt svarīgākos tiesību aktus, uz kuriem balstās mūsdienu tiesiskā sistēma; B. pierādīt, ka Latvijā ir gadsimtiem senas tiesiskās tradīcijas; C. izvērtēt tiesību aktu atbilstību Satversmei. 3. Izmantojot dedukcijas metodi, mēs izdarām secinājumus: A. par atsevišķām parādībām, izejot no vispārīgiem faktiem; B. par vispārīgām tendencēm un parādībām, izejot no atsevišķiem faktiem; C. par tiesisku parādību vietu tiesību sistēmā. 4. Latvijas valsts un tiesību vēstures zinātnes pētniecības centrs 19. gs. pirmajā pusē bija: A. Pēterburgas universitāte; B. Tērbatas universitāte; C. Rīgas Politehniskais institūts. 5. Kārtu tiesību partikulārisms ir raksturīgs: A. viduslaiku tiesību izpratnei; B. padomju tiesību izpratnei; C. baltu un līvu paražu tiesībām. 6. Rietumeiropas viduslaiku tiesību pārņemšanas periodā tagadējā Latvijas teritorijā valdošā tiesību nozare bija: A. tirdzniecības tiesības; B. krimināltiesības; C. lēņu tiesības. 7. Kā izpaudās tiesību kontinuitātes principa ievērošana Latvijas Republikā starpkaru posmā? A. tika pieņemts likums par agrāko Krievijas likumu spēkā atstāšanu Latvijā; B. tika noteikts, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska Republika; C. tika atceltas kārtu privilēģijas.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

8. Kāds administratīvi teritoriālais veidojums poļu-zviedru laikos turpināja Livonijas laika tiesību tālāku attīstību? A. Kurzemes hercogiste; B. Kurzemes guberņa; C. Pārdaugavas hercogiste. 9. Kāds ir viens no lielākajiem sasniegumiem Latvijas valsts un tiesību vēsturē 19. gs.? A. divpakāpju tiesu iekārtas ieviešana; B. personiskās brīvības piešķiršana zemniekiem; C. kārtu tiesību partikulārisma likvidācija. 10. Kāds bija Latvijas valsts un tiesību vēstures pētniecības virziens 19. gs. pirmajā pusē? A. baltu un līvu paražu tiesību apkopošana; B. tiesiski pamatot Baltijas guberņu rusifikāciju; C. tiesiski pamatot Baltijas autonomijas pastāvēšanu.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

TESTS

10.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

LATVIJAS VALSTS UN TIESĪBU VĒSTURE