Lietvedība, lietišķā korespondence un arhivēšana by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

LIETVEDĪBA,

LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Kursa autore:

Dr. philol. I. Dimante

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

INFORM CIJA UN IETEIKUMI T LM C BAS STUDENTIEM Visp r ga inform cija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvien gr mat Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Str d jot ar t lm c bas gr matu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

K vislab k m c ties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

K sagatavot p rbaudes darbu atbildes? Pašp rbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašp rbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Ieskaites un eks meni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eks mens j nok rto taj semestr , kad apgūts attiec gais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZ M JUMI

svar gi iegaum t

v rts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atrad siet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarb bas kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdn ca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

1. LIETVED BAS PAMATJ DZIENI Terminu skaidrojoš v rdn ca ...................................................................... 21 1. Lietved ba un t s sast vdaļas .................................................................... 23 2. Lietved bas būtiskie procesi .................................................................... 25 3. Normat vie akti, kas reglamentē lietved bu .............................................. 27 4. Dokumenta un lietved bas valoda ............................................................ 32 5. Lietved bas proces iesaist t s personas ................................................... 34 6. Dokumentēšana un dokuments ................................................................. 37 Kopsavilkums .............................................................................................. 41 Vingrin jumi un pašp rbaudes jaut jumi ..................................................... 43 Uzdevumu atbildes ....................................................................................... 45 Ieteicam un izmantot literatūra ................................................................. 47 Tests .............................................................................................................. 49 1. pielikums. Iesniegumu likums .................................................................. 53 2. pielikums. Dokumentos biež k lietojamie sa sin jumi ............................ 57

Šaj nodarb b J s ieg siet zin šanas, kas pal dz s:  izprast lietved bas būt bu un t s noz mi organiz cij ;  iepaz ties ar lietved bu reglamentējošiem dokumentiem;  izprast, kas ir dokuments, dokumentēšana un dokument cijas sistēma;  noskaidrot galven s dokumenta funkcijas.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba



TERMINU SKAIDROJOŠ V RDN CA Administrat vais akts – ties bu akts, ko izdod iest de publisko ties bu jom attiec b uz individu li noteiktu personu vai person m, nodibinot, grozot, konstatējot vai izbeidzot konkrētas tiesisk s attiec bas. Autentisks – atbilst gs oriģin lam; sts, pareizs, uz pirmavotu balst ts. Dokument šana – dokumentu rad šana un/vai uzkr šana, lai nodrošin tu pier d jumu par faktu, notikumu un/vai darb bu. Dokuments – inform cija, kas radusies un/vai saņemta uz jebkura inform cijas nesēja. Dokumentu klasifik cija – dokumentu loģiski anal tiska sadale pēc kop g m vai atš ir g m paz mēm arh vu fondos, lietu grup s vai atseviš s liet s, izveidojot klasifik cijas shēmu. Dokumentu p rvald ba – vad bas joma, kas nosaka un steno dokumentu rad šanu, saņemšanu, reģistrēšanu, klasifik ciju, sistematiz ciju, izvērtēšanu, apriti, kontroli, glab šanu, pieejam bu l dz nodošanai arh v , k ar dokumentu izn cin šanu. Dokumentu sistematiz cija – dokumentu identificēšana un sak rtošana atbilstoši klasifik cijas shēmai. Kompetence – k das iest des vai personas pilnvaru apjoms; jaut jumu loks, kur attiec gajai personai ir plašas zin šanas, pieredze. Lietved ba – viens no uzņēmuma p rvaldes darba veidiem, kas saist ts ar saimniecisk s darb bas dokumentēšanu - sagatavot, noformēt un iegr matot dokumentus, k ar veikt to kontroli, izveidot un noformēt lietas, k tot un saglab t dokumentu arh vu. Organiz cija – personu grupa, kuru vieno kop ga programma, kop gs mēr is vai uzdevums; sabiedriska apvien ba (t.i., valsts un priv tie, peļņas un bezpeļņas uzņēmumi). Priv tie dokumenti – priv to ties bu subjektu (fizisko un juridisko personu) darb b rad ti dokumenti. Publiskie dokumenti – sabiedr bai br vi pieejami dokumenti. Sist ma – k rt ba, ko nosaka noteikt sakar b esošu elementu sak rtojums.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

1. LIETVED BA UN T S SAST VDA AS Kas ir lietved ba? Daž dos avotos šis termins skaidrots atš ir gi: Latviešu liter r s valodas v rdn c las ms: „Lietved ba – dokumentu, ar sarakstes, sagatavošana un k rtošana (piemēram, iest dē, organiz cij , uzņēmum ).” J. Kalēja un M. beles gr mat „Lietved bas pamati” teikts: „Lietved ba – iest des darba dokumentēšana un darbs ar dokumentiem.” Prec z k lietved bu skaidro V. Bahanovskis gr mat „Praktisk lietved ba”: „Lietved ba ir dokument šanai un dokument ram nodrošin jumam lietojamo darba sist mu, metožu un paņ mienu komplekss.” Un t l k: „Lietved ba aptver dokument cijas sist mas, dokument šanu un dokument ro nodrošin jumu.”

Kas ir dokument cijas sistēma? Dokument cijas sist ma ir nosac ti pabeigts dokumentu kopums, kurš sast v no funkcion li saist tiem dokumentiem. Lai izveidotu dokument cijas sist mu, nepieciešams veikt š das darb bas:  noteikt dokumentu sast vu, kas ietilpst attiec gaj dokument cijas sistēm ;  izstr d t katra šaj sistēm ietilpstoš dokumenta veidu un noformēšanas noteikumus;  izstr d t dokumentu paraugus;  noteikt organiz ciju vai struktūru, kas izstr d attiec go dokument cijas sistēmu un p rrauga to.

Dokument cijas sistēmu izstr dē ir iesaist jusies Latvijas Republikas Saeima, Ministru kabinets, ministrijas, Latvijas Banka, Centr l statistikas p rvalde un citas valsts p rvaldes institūcijas, pašvald bas, iest des, uzņēmumi, uzņēmējsabiedr bas un organiz cijas. Ir izveidotas un joproj m tiek pilnveidotas p rvaldes, statistikas, finanšu, gr matved bas un citas dokument cijas sistēmas, kas ir vienotas visas valsts mērog . Tiek veidotas nozaru (izgl t bas, medic nas, tirdzniec bas, tiesu, banku utt.), k ar citas dokument cijas sistēmas (piemēram, augstskol ). Dokument cijas sist mas nepieciešam ba:  ar sistēmas pal dz bu tiek noteikta dokument fiksējam inform cija, l dz ar to ar noteikts dokumentu apjoms;  ar sistēmas pal dz bu tiek sak rtota visa inform cija;  sistēmas dokumentu paraugu un to noformēšanas noteikumu esam ba būtiski ekonomē amatpersonu laiku dokumenta tehnisk izstr d šan , proti, tiek izmantotas attiec g s veidlapas;

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža



sistēma ir metode amatpersonu pien kumu un ties bu noteikšan un darba kontrolē. Amatpersona ir ties ga pras t tikai to inform ciju, kura ir paredzēta attiec g dokumenta veidlap . Bet otrai amatpersonai ir iespējams p rliecin ties, vai inform cijas piepras jums juridiski ir pamatots; izstr d jot vienotus dokumentu paraugus, ir iespējams attiec g s sistēmas apjom noteikt un realizēt to vienveid gu aizsardz bu pret iespējamiem viltojumiem (dzimšanas apliec bas, pases, diplomi, atseviš i l gumu veidi, preču pavadz mes, rē inu veidlapas); sistēm noteikt dokumentu forma garantē katram individu lam dokumentam ofici lu atz šanu valsts, nozares, pašvald bas vai organiz cijas mērog .

Paskaidrojiet saviem vārdiem, kas ir lietvedība! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Lietved ba s kas ar dokumentēšanu. Dokument šana ir dokumentu izstr d šanas un noformēšanas process saskaņ ar ties bu normu pras b m. Var ar teikt, ka dokumentēšana ir dokumentu rad šana un uzkr šana, lai nodrošin tu pier d jumu par k du faktu. Taj ietilpst dokumenta rakst šana, saskaņošana, parakst šana, apstiprin šana, apz mogošana, datēšana, reģistrēšana, k ar norakstu, kopiju un izrakstu pareiz bas apliecin šana. Kas ir dokument r nodrošin juma sist ma? Tas ir darba komplekss, kas j veic ar gataviem dokumentiem, kuriem ir juridisks spēks. Dokumentu, kuram nav juridiska spēka, nevar izmantot, un t pēc ar to nav veicamas dokument r nodrošin juma darb bas.

Dokument r nodrošin juma sist m ietilpst:  dokumenta pieņemšana, sadale, reģistr cija, apgroz ba, izpildes kontrole, saglab šana;  sistematiz cijas sistēmas izstr d šana, lietu veidošana un apdare;  arh v nododamo dokumentu sagatavošana nodošanai un to nodošana arh v , arh v nenododamo dokumentu sagatavošana izn cin šanai un faktisk izn cin šana;  lietved bas dokument cijas (žurn lu, reģistru u.c.) elektroniska un/vai rakstiska veida sagatavošana. Minēt s darb bas tiek veiktas katr iest dē neatkar gi no t s statusa, mēr iem, uzdevumiem, pien kumiem, ties b m, atbild bas, pašuma formas, iekšēj s struktūras vai dokumentu skaita. Tomēr šie apst kļi iespaido katras darb bas apjomu, intensit ti, izpildes k rt bu, dokumentu reģistr cijas un sistematiz cijas sistēmas organiz ciju u.c.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

Apvelciet pareizo atbildi! Vai dokumentēšana ir dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas process? Jā



Nē

2. LIETVED BAS B TISKIE PROCESI Lietved bas galvenais uzdevums ir sekmēt savas iest des pien kumu, funkciju un ties bu izpildi, likum go interešu aizsardz bu, k ar sekmēt organiz cijas iekšējo funkcionēšanu. Šo galveno uzdevumu lietved ba veic, pildot lietved bas procesa visas darb bas. Lietved bas pamatuzdevumi

dokumentu sagatavošana un noformēšana atbilstoši past vošaj m pras b m

dokumentos doto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanas kontrole

dokumentu saglab šana

1. attēls. Lietved bas pamatuzdevumi

Lietved bas vieta uzņēmum vai organiz cij ir atkar ga no t s darba rakstura. Dažiem – notari tu, dzimtsarakstu nodaļu, nodokļu inspekciju, statistikas p rvalžu, finanšu, apdrošin šanas, banku – darbiniekiem kopēj darba apjom ir liels lietved bas patsvars. Citiem, piemēram, materi lo vērt bu ne paši lielajiem ražot jiem, lietved ba kopēj darba apjom var ieņemt maz ku vietu. Lietved bas procesu organiz cij 2. attēlu). 1.Gatavošan s dokumentu izstr des procesam 1. Zin šanas par lietved bu 2. Lietved bas organiz cija iest dē 3. Pilnvaras un atbild ba

Lietved bas vieta uzņēmum vai organiz cij ir atkar ga no t s darba rakstura.

shematiski var atainot š di (skat.

2.Dokumenta veidošana

3.Dokumenta t l k virz ba

1. Pras bas noformējot 2. Rekviz ti un juridiskais spēks 3. Teksta veidošana un parakst šana

1. Dokuments non k pie adres ta (ar cit struktūr vai organiz cij ) 2. Sadarb ba ar citu organiz ciju (lietiš korespondence) 3. Arhivēšana

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

2. attēls. Lietved bas procesa organiz cija

Korekta lietved bas organiz cija disciplinē person lu un paaugstina t atbild bu.

Lietved ba ir viena no metodēm, ko izmanto organiz cijas norm la darba nodrošin šanai. Lietved bas noteikumi tiek izstr d ti, ievērojot pras bas organiz cijas pamatdarbam. Lietved ba būtiski var ietekmēt visu darbu kopum – operativit ti, izdevumu apjomu, ekonomiskumu, person la darba organiz ciju u.c. Korekta lietved bas organiz cija disciplinē person lu un paaugstina t atbild bu.

LIETVED BAS PROCESA SAST VDA AS Dokumentu izstr d šana un noformēšana Iesniegumu un korespondences izskat šana

Dokumentu numurēšana un reģistr cija Dokumentu virz bas organiz šana

Dokumentu izpildes kontrole Lietu nomenklat ras un lietu veidošana Lietu sak rtošana un noformēšana turpm kai glab šanai un izmantošanai

Arh va darba organizēšana 3. attēls. Lietved bas procesa sast vdaļas

Atkar b no t , cik liela ir iest de un k t ir strukturēta, lietved bas procesu var organiz t daž di. Tradicion li past v tr s varianti: 1. centraliz ti – visu veic vien viet iest dē; 2. decentraliz ti – visu veic iest des struktūrvien b s; 3. jaukti – darb bas veic gan iest des centr , gan struktūrvien b s. Neatkar gi no t , pēc kura principa tiek organizēts lietved bas process, j ņem vēr , ka iest des darba dokumentēšan izstr d tos un noformētos dokumentus nosac ti var iedal t vismaz četr s grup s. Katra grupa varētu būt atseviš a lietved bas sast vdaļa:  dokumenti, kas saist ti ar iest des pamatdarba jaut jumiem (akti, protokoli, r kojumi par pamatdarba jaut jumiem, p rskati, izziņas u.c.);  dokumenti, kas saist ti ar person lsast vu (darba l gumi, iesniegumi, personu nodokļu gr matiņas u.c.);  dokumenti par fizisko un juridisko personu iesniegumu (t.sk. sūdz bu un priekšlikumu) izskat šanu, ko var piesaist t lietišķai korespondencei;  dokumenti, kas veido iest des arh vu. LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

Parasti gr matved bas noda ir sava dokument cija. Darb bu ar dokumentiem k rto atseviš i no p rēj s lietved bas atbilstoši pašiem noteikumiem. Varētu būt izveidota paša dokumentu grupa, kuros ietverta inform cija, kas uzskat ma par valsts vai dienesta nosl pumu (sevišķ lietved ba). Seviš o lietved bu k rto piln gi atseviš i no p rēj s lietved bas atbilstoši noteikumiem, kas izstr d ti saskaņ ar likumu „Par valsts noslēpumu”. Ja iest des lietved ba aptver visus dokumentus un lietas, veidojot vienotu sistēmu, to var saukt ar par dokumentu p rvald bas sistēmu. Neatkar gi no t , pie kuras no iepriekš minētaj m grup m dokuments pieder, ir j ievēro visas lietved bas procesa sast vdaļas. Protams, j ievēro ar specifisk s pras bas, kas tiek izvirz tas konkrētai dokumentu grupai.

3. NORMAT VIE AKTI, KAS REGLAMENT LIETVED BU Lai lietved ba pien c gi varētu pild t savu uzdevumu, t ir reglamentējama t pat k jebkurš darba virziens vai process.

Lietved bu reglamentē Saeimas, Ministru kabineta, valsts p rvaldes instit ciju, pašvald bu un organiz ciju ties bu normat vie akti. Viens no svar g kajiem aktiem, kas reglamentē lietved bu, ir likums „Par arh viem” (pieņemts 1991. gada 26. mart ). Vēl k taj tika veikti groz jumi (pēdējie - 05.04.2016.). Taj ir noteikts informat vi vērt go dokumentu statuss valst , lietved bas pamatnormas, organiz ciju vad t ju atbild ba par dokumentu st vokli, k ar citas normas, kas ietemē lietved bas darbu. Valsts iest žu, uzņēmumu un organiz ciju, kooperat vo un konfesion lo organiz ciju, sabiedrisko kust bu, radošo savien bu un biedr bu, saimniecisko un citu juridisko personu darb b uzkr tie informat vi vērt gie dokumenti un fizisko personu arh vu (dokumentu) fonds ir Latvijas Republikas nacion l bag t ba un atrodas t s jurisdikcij . Ar likumu organiz ciju vad t jiem ir uzdots nodrošin t š das funkcijas:  dokumentu uzkr šana, uzskaite, saglab šana un izmantošana atbilst gi Valsts arh va iest žu pras b m;  pašuma ties bu un dokumentu aizsardz ba; Likuma „Par arh viem” visp rēj s pras bas ir konkretizētas daudzos likumos un Ministru kabineta noteikumos.

2010.gada 28.septembr Ministru kabinets pieņ ma noteikumus Nr.916 „Dokumentu izstr d šanas un noform šanas noteikumi”. Kas ir b tiskais šajos noteikumos?

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

1. Ir noteikts, ka persona ir ties ga lietot tikai t du dokumentu, kuram ir juridisks spēks. Uzskait ti nosac jumi, kas j ievēro fiziskai personai un organiz cijai, lai dokuments varētu iegūt juridisku spēku. 2. Noteikti rekviz ti, kuri dokumentam nodrošina juridisku spēku. paši reglamentēta p rvaldes dokumentu izstr d šana un noformēšana. 3. Ir noteikta dokumenta struktūra. Groz ts ir dokumenta sast vdaļu izvietojuma princips: tagad ir zonu princips. Katrai zonai noteiktaj laukum j izvieto teksts, attiec gie rekviz ti un dienesta atz mes. Tie ties bu akti, kas reglamentē lietved bu valst kopum , nevar atspoguļot katras organiz cijas patn bas. Lai t s reglamentētu, ir nepieciešama iest des lietved bas instrukcija. T s uzdevums ir vis piln b reglamentēt lietved bu organiz cij . Instrukcijas izstr d šanas pamats ir normas, kuras noteiktas augst ku organiz ciju lietved bu reglamentējošos aktos. Šaj instrukcij s ki reglamentējams viss lietved bas process. Instrukcijai ir pievienojami ar pielikumi, piemēram, organiz cij lietojamo dokumentu paraugi.1 Lietved bas instrukciju izstr d lietved bas speci lists kop gi ar cit m organiz cijas amatperson m, kuras p rzina organiz cijas struktūru, darb bas virzienus un atseviš us konkrētus darbus. B tisk ko lietved bu reglament jošo normat vo aktu saraksts: Administrat v procesa likums, pieņemts 25.10.2001. Civillikums, pieņemts 1937. gad Darba likums, pieņemts 20.06.2001. MK noteikumi Nr.916 Dokumentu izstr d šanas un noform šanas k rt ba, pieņemti 28.09.2010 (groz jumi 14.02.2017) 5. Dokumenta juridisk sp ka likums, pieņemts 06.05.2010.(groz jumi 10.11.2016.) 6. Elektronisko dokumentu likums, pieņemts 31.10.2002.(groz jumi likum 05.03.2015.) 7. Fizisko personu datu aizsardz bas likums, pieņemts 23.03.2000. (groz jumi likum 06.02.2014.) 8. Inform cijas atkl t bas likums, pieņemts 29.10.1998. (groz jumi likum 03.09.2015.) 9. Iesniegumu likums, pieņemts 27.09.2007.(groz jumi likum 15.03.2012. 10. Likums „Par gr matved bu”:(pieņemts 14.10.1992, groz jumi likum 23.11.2016.). 11. Ministru kabineta iek rtas likums, pieņemts 15.07.1993.( groz jumi likum 25.02.2016) 12. Latvijas Administrat vo p rk pumu kodekss (spēk ar 01.07.1985., groz jumi kodeks 23.11.2016.). 13. Pasta likums, pieņemts 04.06.2009.(groz jumi likum 23.11.2016.) 14. Valsts valodas likums, pieņemts 09.12.1999. 15. Likums „Par arh viem”, pieņemts 26.03.1991. (groz jumi likum 10.03.2016.). 16. Likums „Par Latvijas valsts ģerboni”, pieņemts 19.02.1998. (groz jumi likum 04.12.2014.) 1. 2. 3. 4.

www.likumi.lv LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

17. Likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludin šanas, publicēšanas, spēk st šan s k rt bu un spēk esam bu”, izsludin ts 18.06.1994. 18. Likums „Par valsts nosl pumu”, pieņemts 17.10.1996.(groz jumi likum 15.05.2014.) . 19. MK noteikumi Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstr d šanas, noform šanas, glab šanas un aprites k rt ba valsts un pašvald bu iest d s un k rt ba, k d notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvald bu iest d m vai starp š m iest d m un fiziskaj m un juridiskaj m person m", st jas spēk 02.07.2005. 20. MK noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arh vam glab šan " st jas spēk 06.03.2004. Izpētiet Iesniegumu likumu (sk. 1. pielikumā)! 1. Kā ir definēts termins ‘iesniegums’? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



2. Ko nozīmē „iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju”? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. Kad iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4. DOKUMENTA UN LIETVED BAS VALODA Dokuments izstr d jams un lietved ba veicama valsts valod .

Valodu lietojumu dokumentos un lietved b nosaka likumi, Ministru kabineta noteikumi un citi ties bu akti. Saskaņ ar Valsts valodas likumu fiziskai personai un organiz cijai dokuments izstr d jams un lietved ba veicama valsts valod , t.i., latviešu valod . Dokumentos ir lietojama tikai liter r rakstu valoda.

Dokument šan parasti tiek lietoti:  vieni un tie paši v rdi – vien dokument viens objekts izsak ms ar vienu nemain gu v rdu vai terminu. Piemēram, informāciju, kuras lietojums nav ierobežots, viena dokumenta dažādās vietās būtu pareizi dēvēt par publisku, atklātu, vai par vispārpieejamu u.tml. informāciju; LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

  

emocion li neitr li v rdi – organiz cijas un fizisk s personas dokument parasti nelieto sarunvalodas, vienk ršrunas, novecojušus v rdus, apvidv rdus un vietv rdus; termini un profesion lismi – lietojot terminu, dokumenta autors neitr li un prec zi izsaka savu domu. T pēc las t js tikpat neitr li un prec zi to var uztvert; v rdkopas un standartfr zes – v rdkopa un standartfr ze sniedz neitr lu un prec zu inform ciju, taupa laiku dokumenta izstr d t jam un las t jam.

Terminu lietošan iev rojami š di nosac jumi:  var lietot terminu, kura noz mi prec zi zina dokumenta autors un las t js;  ja terminu nesaprot vai terminam ir vair kas noz mes, tad dokument ir nepieciešams dot termina skaidrojumu;  dokument noteikts objekts izsak ms ar vienu nemain gu terminu. Vien dokument lietojama tikai viena valoda, izņemot starpvalstu l gumus un dokumentus, kuros j būt identiskam tekstam div s vai vair k s valod s. Tas noz mē, ka veidlapai, ko lieto iekšzemē, rekviz ti var būt tikai valsts valod . Citu valodu ir pie aujams lietot:  iedz votajiem – dokument , ko iesniedz valsts varas un valsts p rvaldes institūcijai, iest dei, uzņēmumam vai organiz cijai. Š ds dokuments var būt (neskaitot latviešu valodu) angļu, v cu vai krievu valod . Cit valod iesniedzamajam dokumentam pievienojams notari li apliecin ts tulkojums valsts valod ;  saskarsmē ar rvalst m, ja valsts valoda traucē norm lu darb bu un ir pretrun ar starptautiskaj m ties b m un paraž m;  atbildē, ko uz iedz vot ja iesniegumu vai sūdz bu sniedz valsts varas un valsts p rvaldes institūcija, iest de, uzņēmums, organiz cija vai amatpersona. Cita valoda var būt tikai t , kur rakst ts iesniegums vai sūdz ba;  darb , kas nepieciešams zin tnisk gr da iegūšanai. Šo valodu akceptē attiec g gr da pieš iršanas padome pēc vienošan s ar autoru;  pasta adresē;  organiz cijas simbolisk nosaukuma pierakst . Atzīmējiet pareizo atbildi! Kas nav raksturīgs dokumenta un lietvedības valodai? A. emocionāli neitrāli vārdi; B. vieni un tie paši vārdi; C. sakāmvārdi. L dztekus valsts valodai citu valodu ir at auts lietot:

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA



Biznesa vadības koledža

   

dokument , ar kuru valsts institūcija apliecina akadēmisk s izgl t bas vai zin tnisk gr da iegūšanu; l dztekus valsts valodai taj var lietot tikai angļu valodu; dokument , ko iedz vot jam izsniedz priv ta iest de, uzņēmums vai organiz cija; uzr dot citvalodu pašv rdu oriģin lformas, piemēram, Čērčils (Churchill), Rūzvelts (Roosevelt), Meidžors (Major); citvalodu burti atveidojami latviešu valodas rakst b .

V rdu sa sin jums dokument rakst ms saskaņ ar valsts valodas visp rpieņemtaj m norm m vai ties bu aktiem (skat. 2. pielikumu). V rda sa sin juma lietot jam j apzin s, ka to liels skaits samazina dokumenta ofici lo stilu. Ja tiek lietoti v rdu sa sin jumi ,tad būtu j ievēro daži būtiski nosac jumi:  v rds sa sin ms t , lai las t js to saprastu;  dokumenta autora veidot v rda sa sin jums pēc formas veidojams atš ir gi no esošiem v rdiem un cita sa sin juma;

1. nodarb ba

V rdu sa sin jums dokument rakst ms saskaņ ar valsts valodas visp rpieņemtaj m norm m vai ties bu aktiem.

Piemēram: Vārdu ‘nodoklis’ nevar aizstāt ar saīsinājumu „nod.”, kas nozīmē ‘nodaļa’; vārdu ‘klavieres’ nevar aizstāt ar saīsinājumu „kl.”, kas nozīmē ‘klase’; vārdu ‘apgādājamais’ nevar aizstāt ar saīsinājumu „apg.”, kas nozīmē ‘apgabals’ utt. 



ja dokumenta autors veido individu lu sa sin jumu, tad t pirm lietojuma priekš ir nor d ma piln izteiksme. Piemēram, iest des, uzņēmumi un organiz cijas (turpm k tekst – organiz cijas), „Latvijas Dzelzceļš” (LDz), Finanšu un kapit la tirgus komisija (FKTK); vien dokument viens un tas pats v rds sa sin ms vien di.

Piemēram: Rūpnīca „Teika” (turpmāk tekstā – r-ca). Šajā dokumentā vārdu nedrīkst saīsināt citādi (rūpn., r.).



Paskaidrojiet dotos saīsinājumus! nr. ..................................................................................................................... a.k. ................................................................................................................... apr. ................................................................................................................... pr-js .................................................................................................................. p.k. ................................................................................................................... p. ......................................................................................................................



Veidojiet saīsinājumus dotajiem vārdu savienojumiem! cienītā kundze .................................................................................................. Ķekavas novads ............................................................................................... 5. sējums .......................................................................................................... 2009. gadā ....................................................................................................... vecākais laborants ........................................................................................... LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

5. LIETVED BAS PROCES IESAIST T S PERSONAS Lietved bas proces piedal s fizisk s personas un amatpersonas. Fizisk s personas veic dokumentēšanas un dokument r nodrošin juma atseviš as darb bas, bet nepiedal s dokument cijas sist mu izstr d . Fizisk s personas iekļaujas lietved bas proces ar mēr i realizēt ties bas vai aizst vēt likum g s intereses. Tas izpaužas daž du maks jumu dokumentu noformēšan , rakstveida l gumu slēgšan , iesniegumu rakst šan k dai organiz cijai u.c. Bieži fiziskai personai ir j parakst s dokument , kuru viņai izsniedz organiz cija (piemēram, pase), par dokumenta saņemšanu (piemēram, par zemesgr matu nodaļas nostiprin juma uzrakstu, izgl t bas diplomu, pavēsti u.c.), organiz cijas dokument , apliecinot k du faktu (pensijas saņemšanu u.c.). Par dokumentiem var ar uzskat t fizisko personu rakstiski sast d tas vēstules, ar apsveikumus, ielūgumus, manuskriptus utt. Dokument r nodrošin juma sistēmas ietvaros fizisk s personas uzglab dokumentus (pase, dzimšanas apliec ba utt) vai izn cina dokumentu, kura glab šanu uzskata par nevajadz gu (piemēram, aviobiļetes vai daž dus čekus).

Fizisk s personas lietved bas uzdevums ir nodrošin t viņa personisko ties bu realiz ciju vai t likum go interešu aizsardz bu. Amatpersonas (ier dņi vai darbinieki) ir t s, kuru darb ba nodrošina lietved bas procesu iest d . Katras amatpersonas pien kumus, ties bas un atbild bu lietved bas proces nosaka ties bu akti.

Dokument cijas sistēmu izstr d attiec g s nozares speci listi, organiz cijas un t s struktūrvien bas vad t ji. Dokumenta projektu parasti izstr d nozaru speci listi, ret k struktūrvien bas vad t ji, atseviš os gad jumos – organiz ciju vad t ji.

–

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

Katr iest dē, lai veiktu lietved bas pamatuzdevumus, ir j būt lietved bas dienestam. Dienesta būt ba ir atkar ga no t , cik liela ir iest de, k di ir t s uzdevumi un cik liels ir dokumentu apjoms. Neliel iest dē darbinieki lietved bu bieži k rto l dztekus saviem darba pien kumiem. Lietved bas dienests ir iest des organizatorisk s struktūras sast vdaļa. Atkar b no iest des apjoma un dokumentu aprites lietved bas dienesta funkcijas var veikt:  lietved bas departaments;  lietved bas nodaļa vai administrat v nodaļa;  kanceleja;  sekretari ts;  atseviš a darbinieku grupa (piemēram, person la daļa);  daži darbinieki (piemēram, lietvedis, vad t ja sekret rs, arhiv rs). Lietved bas speci listi ir iesaist ti taj s darb b s, kuras tiek koncentrētas lietved bas dienest :  lietved bas procesa organiz cij , vad b un kontrolē;  dokumentu pieņemšan , sadalē un noformējuma p rbaudē;  dokumentu reģistr cij ;  dokumentu noformēšan datorsalikum ;  dokumentu apgroz b ;  izpildes termiņa kontrolē;  korespondences darb ;  dokumentu sistematiz cij , lietu veidošan un apdarē;  dokumentu uzglab šan ;  dokumentu sagatavošan nodošanai arh v ;  arh v nenododamo dokumentu sagatavošan izn cin šanai un faktisk izn cin šan .

Kāds lietvedības dienests ir izveidots Jūsu iestādē? Izveidojiet Jūsu iestādes lietvedības dienesta shēmu, sadalot darbības amatpersonām un speciālistiem! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Lai sekm gi veiktu iest des darba dokumentēšanu un visu, kas ar to saist ts, lietved bas dienestam un katram iest des darbiniekam j ievēro daž di normat vi un rekomend cijas. Jo past v dokumenti, kuru uzskaite, reģistr cija, sistematiz cija, lietu veidošana, to glab šana uzdota nozaru speci listiem, atseviš os gad jumos – organiz ciju vad t jiem.

Organiz cijas strukt rvien bu vad t ji parasti izskata struktūrvien bai adresētos dokumentus, pieņem lēmumu par to izpildi un raksta rezolūcijas, izskata, paraksta un apstiprina dokumentu projektus, nepieciešam bas LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

gad jum izdara tajos groz jumus, vada un atbild par lietved bu struktūrvien b .



Kāds ir fiziskās personas lietvedības uzdevums? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Organiz cijas vad t js ir atbild gs par lietved bu organiz cij un veic galvenok rt radošas funkcijas: stratēģiski vada lietved bas procesu organiz cij kopum , izskata un pieņem lēmumu:  par citu organiz ciju un fizisko personu dokumentiem, kuri viņam iesniegti;  par savas organiz cijas un t s amatpersonu dokumentiem, kuri viņam iesniegti.

L dz ar radošo darb bu organiz cijas vad t js veic ar tehniskas funkcijas: paraksta vai apstiprina dokumentu, parakst s saskaņojuma uzrakst , raksta rezolūciju, nepieciešam bas gad jum izdara groz jumus dokumenta projekt . Kādas darbības lietvedības aspektā veic nozares speciālisti, organizācijas un tās struktūrvienības vadītāji? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................



6. DOKUMENT ŠANA UN DOKUMENTS Dokument šana ir dokumentu izstr d šanas un noformēšanas process. Tam ir j notiek atbilstoši ties bu un normat vo aktu noteikumiem. Organiz cija nosaka dokumentēšanas periodu, kurš sakr t ar kalend ro gadu, m c bu gadu vai ievēlēšanas periodu. Ja nav notikusi dokumentēšana ties bu aktu noteiktajos gad jumos, tad ir ne tikai p rk pta ties bu akta norma, bet var iest ties ar juridiskas sekas. Piemēram: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46.1 pants paredz par zāļu vai zāļu līdzekļu iepirkšanu vai izplatīšanu, ja nav attiecīgi noformēti pavaddokumenti, naudas sodu ar vai bez šo zāļu vai zāļu līdzekļu konfiskācijas.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

Ja organiz cija tiesai viena mēneša laik nesniedz atbildi par tiesas blakuslēmuma izpildi, tad tiesa ir ties ga lietot ar ietekmēšanas l dzekļus. Dokument šanas darb bas rezult ts ir dokuments. Uzrakstiet saviem vārdiem, kas ir dokuments! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Pēc I. Feldmanes viedokļa, past v tr s dokumentu sagatavošanas veidi: 1. mutv rdu – dokumenta saturs tiek fiksēts tikai dar juma dal bnieku vai kl tesošo atmiņ , tas ir, dokuments netiek fiksēts uz rēj nesēja; 2. rakstiskais – dokumenta saturs visp ratz t veid tiek fiksēts uz rēj nesēja, tas ir, m la pl ksnes, pergamenta, pap ra, magnētisk s lentas utt., un treš persona var neatkar gi no ab m p rēj m pusēm nep rprotami noteikt t saturu; 3. notari lais un tam piel dzin tais – dokuments tiek izgatavots rakstveid , turkl t valsts pilnvarota persona apliecina dokumenta tais šanas faktu, t saturu, k ar t dal bnieku ties bspēju un r c bspēju. Kas ir dokuments? Defin cijas var atrast gan normat vajos aktos, gan m c bu gr mat s, gan skaidrojošaj s v rdn c s.

Pierakstiet „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtības” piedāvāto dokumenta definīciju! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... „Dokuments ir kristalizēta doma. Tas ir fakta vai nodoma materi la izteiksme”. T du pieeju dokumentiem un dokumentēšanai gr mat „Inform cijas un komunik ciju ties bas” veido Inta Feldmane. Ar dokumentu pal dz bu cilvēki informē cits citu, tie ir daudzu faktu un notikumu liec ba. Dokuments kļūst par pier d jumu, ja tas nav viltots un satur pietiekami daudz inform cijas. Noz m ga ir dokumenta sagatavošanas, nosūt šanas un saņemšanas procedūra un šaj proces iesaist t s personas. Tikai prec zi ievērojot dokumenta sagatavošanas un saņemšanas pamatpras bas, dokumenti būs autentiski. Iepaz simies ar S. Ruskules pied v to dokumenta defin ciju.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

Dokuments – juridiski atbilstoši rakstveid noformēts apliecin jums, kas ir pier d jums, dod k das noteiktas ties bas, par kaut ko informē vai konstatē k du faktu vai notikumu.

Dokumenta funkcijas:  dokuments ir inform cijas l dzeklis. Informat v funkcija dokumentam ir prim r ;  dokument tiek fiksēta ne tikai galven inform cija (teksts), bet ar laiks un vieta, un parasti ir būtisku faktu minēšana. T pēc dokumentam piem t ar konstat još funkcija;  ja dokuments kalpo k apliecin juma vai pier d juma l dzeklis, tad tam ir juridisk funkcija;  vair k m vēstulēm past v st st juma funkcija, bet pavadvēstulēm – pat kontrol još (sk. 6. nodarb bu). Ties bu aktos, kas reglamentē atseviš us darb bas virzienus, ir konkretizēti dokumentu izstr des noteikumi. Izvēlieties pareizo atbildi! Notariālais un tam pielīdzinātais dokumentu sagatavošanas veids nozīmē, ka dokuments tiek izgatavots rakstveidā, turklāt valsts pilnvarota persona apliecina dokumenta taisīšanas faktu, tā saturu, kā arī tā dalībnieku tiesībspēju un rīcībspēju. Pareizi

Nepareizi

KOPSAVILKUMS Lietved ba s kas ar dokumentēšanu un ietver darbu ar dokumentiem. Lietved bas pamatuzdevumi ir:  dokumentu sagatavošana un noformēšana;  dokumentu izpilde;  dokumentu saglab šana. Lietved bas procesu iest dē var organizēt:  centralizēti;  decentralizēti;  jaukti. Str d jot ar dokumentiem, ir j ievēro š da rējo normat vo aktu juridisk spēka hierarhija:  Satversme;



LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

  

1. nodarb ba

likums un Satversmes 81. panta k rt b izdotie Ministru kabineta noteikumi; Ministru kabineta noteikumi; pašvald bu saistošie noteikumi.

Vieni no svar g kajiem lietved bu reglamentējošim normat vajiem aktiem ir likums „Par arh viem”, MK noteikumi Nr. 916 „Dokumentu izstr d šanas un noformēšanas noteikumi” un pašas organiz cijas izstr d ta lietved bas instrukcija. Lietved bas proces piedal s fizisk s personas un amatpersonas. Lietved bas dienests ir iest des organizatorisk s struktūras sast vdaļa. Dokuments ir jebkur veid un materi l ierakst ta inform cija. Dokuments pilda informat vo un juridisko funkciju. Juridisk funkcija ir izpild ta, ja dokumentam ir juridiskais spēks. Dokumentēšana ir iest des darba fiksēšana jeb dokumentu sagatavošanas process. Dokuments ir izstr d jams, un lietved ba veicama valsts valod . Dokumentos ir lietojama tikai latviešu liter r rakstu valoda.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

VINGRIN JUMI UN PAŠP RBAUDES JAUT JUMI 1. uzdevums Salieciet veicam s darb bas pēc k rtas! Lietved bas procesa sast vdaļas: Dokumentu numurēšana un reģistr cija Lietu nomenklatūras un lietu veidošana Dokumentu izstr d šana un noformēšana Lietu sak rtošana un noformēšana turpm kai glab šanai un izmantošanai Dokumentu apgroz bas organizēšana Dokumentu izpildes kontrole Arh va darba organizēšana Iesniegumu un korespondences izskat šana 2. uzdevums Papildiniet teikumu! Dokumentēšanas darb bas rezult ts ir ............................................................. 3. uzdevums Papildiniet shēmu! Lietved bas procesu organiz cija 1.Gatavošan s dokumenta izstr des procesam 1. Zin šanas par lietved bu 2. Lietved bas organiz cija iest dē 3. ............................ ................................

2.Dokumenta veidošana

3.Dokumenta t l k virz ba

1. Pras bas noformējot 2. ................................ .................................... 3. Teksta veidošana un parakst šana.

1. ....................................... ............................................ ............................................ 2. Sadarb ba ar citu organiz ciju (lietiš korespondence) 3. .......................................

4. uzdevums Izlabojiet kļūdas! jaun k. laborants ............................................................................................... cien t. kundze .................................................................................................... god t. kungs ...................................................................................................... 10 tūks. ............................................................................................................. Dr. hab. profes. Osis .........................................................................................

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA



Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

5. uzdevums K ds ir mutv rdu dokumentu sagatavošanas veids? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES 25. lpp. J . 33. lpp. C. 34. lpp. nr. – numurs (aiz skaitļa) a.k. – abonenta kast te (kop ar skaitli) apr. – apriņ is (kop ar nosaukumu); apr lis pr-js – priekšsēdēt js (kop ar personv rdu) p.k. – pasta kast te (kop ar skaitli); pēc k rtas Dr. h. – habilitētais doktors (kop ar personv rdu) kor. loc. – korespondēt jloceklis (kop ar personv rdu) p. – punkts; pants (aiz k rtas skaitļa v rda) 34. lpp. cien t kundze – cien. kdze ekavas novads – ekavas nov. 5. sējums – 5. sēj. 2009. gad – 2009. g. vec kais laborants – vec. laborants 36. lpp. Fizisk s personas lietved bas uzdevums ir nodrošin t viņa personisko ties bu realiz ciju vai t likum go interešu aizsardz bu. 37. lpp. Nozares speci listi, organiz cijas un t s struktūrvien bas vad t ji izstr d dokument cijas sistēmu. 39. lpp. Pareizi. 43. lpp. 1. uzdevums 1. Dokumentu izstr d šana un noformēšana; 2. Dokumentu numurēšana un reģistr cija; 3. Iesniegumu un korespondences izskat šana; 4. Dokumentu apgroz bas organizēšana; 5. Dokumentu izpildes kontrole;

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA



1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

6. Lietu nomenklatūras un lietu veidošana; 7. Lietu sak rtošana un noformēšana turpm kai glab šanai un izmantošanai; 8. Arh va darba organizēšana. 2. uzdevums Dokumentēšanas darb bas rezult ts ir dokuments. 3. uzdevums 1.Gatavošan s dokumenta izstr des procesam 1. Zin šanas par lietved bu 2. Lietved bas organiz cija iest dē 3. Pilnvaras un atbild ba

2.Dokumenta izstr de

3.Dokumenta t l ka virz ba

1. Pras bas noformējot 2. Rekviz ti un juridiskais sp ks 3. Teksta veidošana un parakst šana.

1. Dokuments non k pie adres ta (ar cit strukt r vai organiz cij ) 2. Sadarb ba ar citu organiz ciju (lietiš korespondence) 3. Arhiv šana

4. uzdevums jaun k. laborants – jaun. laborants cien t. kundze – cien. kundze god t. kungs – god. kungs 10 tūks. – 10 t kst. Dr. hab. profes. Osis – Dr. h. prof. Osis 44. lpp. 5. uzdevums Mutv rdu dokumentu sagatavošanas veids – dokumenta saturs tiek fiksēts tikai dar juma dal bnieku vai kl tesošo atmiņ , tas ir, dokuments netiek fiksēts uz rēja nesēja.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

IETEICAM

UN IZMANTOT

LITERAT RA

Administrat v procesa likums, pieņemts 25.10.2001. Elektronisko dokumentu likums, pieņemts 31.10. 2002. Fizisko personu datu aizsardz bas likums, pieņemts 23.03.2000. Iesniegumu likums, pieņemts 27.09.2007. Inform cijas atkl t bas likums, pieņemts 29.10.1998. Par arh viem: LR likums, pieņemts 26.03.1991. Par gr matved bu: LR likums, pieņemts 14.10.1992. Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludin šanas, publicēšanas, spēk st šan s k rt bu un spēk esam bu: LR likums, izsludin ts 18.06.1994. 9. Par pašvald b m: LR likums, pieņemts 19.05.1994. 10. Par valsts noslēpumu: LR likums, pieņemts 17.10.1996. 11. Valsts valodas likums, pieņemts 09.12.1999. 12. Noteikumi par dokumentu izstr d šanas un noformēšanas k rt bu 28.09.2010.noteikumi Nr.916. 13. K rt ba, k d apliecin mi dokumentu tulkojumi valsts valod : MK 22.08.2000. noteikumi Nr. 291. 14. Noteikumi par svešv rdu lietošanu z mogu, spiedogu un veidlapu tekst : MK 22.08.2000. noteikumi Nr. 286. 15. Noteikumi par valodu lietošanu inform cij : MK 22.08.2000. noteikumi Nr. 292. 16. Noteikumi par v rdu un uzv rdu rakst bu un identifik ciju dokumentos: MK 4.05.1996. noteikumi Nr. 174. 17. Noteikumi par vietu nosaukumu, iest žu, sabiedrisko organiz ciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedr bu) nosaukumu un pas kumu nosaukumu veidošanu un lietošanu: MK 22.08.2000. noteikumi Nr. 294. 18. Inform cija un dokument cija. Dokumentu pap rs. Ilgiztur bas pras bas: LVS ISO 9706:1994. 19. Bahanovskis V. Praktisk lietved ba. R ga: Kamene, 2005. 7.-31. lpp., 192.-204. lpp. 20. Dimante I. Lietiš lietved ba un korespondence. R ga: Psiholoģijas augstskola, Baltijas Krievu institūts, 2006. 5.-14. lpp. 21. Feldmane I. Inform cijas un komunik ciju ties bas. R ga: Biznesa augstskola Tur ba, 2002. 321. lpp. 22. Kalve I. Jaun s paaudzes lietved ba. R ga: Biznesa augstskola Tur ba, 2002. 27.-37. lpp./ 23. Ruskule S. Lietved bas praktikums. R ga: SIA Gr matvedis, 1997. 151. lpp. 24. Juridisko terminu v rdn ca uzņēmējdarb bai. R ga: Ekonomisko reformu institūts, 1996. 25. Svešv rdu v rdn ca. R ga: Norden, 1996. 26. Skujiņa V. Valsts valodas prasmei lietved bas dokumentos. R ga: Biznesa komplekss, 1993. 27. Latviešu liter r s valodas v rdn ca, 1.-4. sēj., R ga: Zin tne. 28. Ekonomikas skaidrojoš v rdn ca. — R ga., Zin tne, 2000 Akadēmisk terminu datu b ze Akadterm http://termini.lza.lv/term.php



1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

TESTS Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Lietved bas dienests ir iest des: A. neatkar ga nodaļa; B. patst v ga struktūra; C. noteicoš struktūras sast vdaļa; D. organizatorisk s struktūras sast vdaļa. 2. Lietved bas pamatuzdevumi ir: A. dokumentu sagatavošana un noformēšana atbilstoši past vošaj m pras b m, dokumentos doto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanas kontrole, dokumentu saglab šana; B. dokumentu sagatavošana, dokumentos doto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanas kontrole, dokumentu saglab šana; C. dokumentu sagatavošana un noformēšana atbilstoši past vošaj m pras b m, dokumentu saglab šana, dokumentu arhivēšana; D. dokumentu sagatavošana un noformēšana atbilstoši past vošaj m pras b m, dokumentos doto uzdevumu izpildes termiņu ievērošanas kontrole, nevajadz go dokumentu izn cin šana. 3. Dokumentu sagatavošanas veidi ir: A. mutv rdu, rakstiskais, notari lais un tam piel dzin tais; B. mutv rdu, druk tiem burtiem, elektroniskais; C. rakstiskais, elektroniskais, notari lais un tam piel dzin tais; D. mutv rdu, rakstiskais, elektroniskais. 4. Dokumentēšan parasti tiek lietoti: A. parastie v rdi, termini un profesion lismi, aforismi, v rdu kopas un standartfr zes; B. vieni un tie paši v rdi, aforismi, emocion li neitr li v rdi, v rdu kopas un standartfr zes; C. vieni un tie paši v rdi, emocion li neitr li v rdi, termini un profesion lismi, v rdu kopas un standartfr zes; D. vieni un tie paši v rdi, emocion li neitr li v rdi, termini un profesion lismi, v rdu kopas un parast s fr zes. 5. Kura ir dokumenta pamatfunkcija? A. juridisk ; B. konstatējoš ; C. informat v ; D. st st juma. 6. Dokumentu izstr d šanu un noformēšanu reglamentē: A. Iesniegumu likums un Iest des lietved bas instrukcija; B. Administrat v procesa likums un likums „Par arh viem”; C. Instrukcija par juridisko personu arh vu dokumentu uzkr šanu, uzskaiti, saglab šanu un izmantošanu;

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA



Biznesa vadības koledža

1. nodarb ba

D. Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 „Dokumentu izstr d šanas un noformēšanas k rt ba”

LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. nodarb ba

Biznesa vadības koledža

7. K var organizēt lietved bas darbu iest dē? A  visus dokumentus noformējot person la daļ un glab jot pie iest des vad t ja,  visus dokumentus noformējot pie iest des vad t ja sekret ra un glab jot pie iest des vad t ja,  visus dokumentus noformējot pie iest des vad t ja sekret ra un glab jot iest des arh v ; B   

centralizēti, decentralizēti, jaukti;

  

organizēt lietved bas darbu galvenaj iest des biroj , organizēt lietved bas darbu decentralizēti, organizēt lietved bas darbu jaukti;

 

visus dokumentus noformējot un glab jot pie iest des vad t ja, visus dokumentus noformējot un glab jot pie iest des vad t ja sekret ra, visus dokumentus noformējot un glab jot iest des arh v .



LIETVED BA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. pielikums

Iesniegumu likums 1.pants. Likuma mērķis Likuma mērķis ir veicināt privātpersonas līdzdalību valsts pārvaldē. 2.pants. Likuma darbības joma (Likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus. Šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, kā arī uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība. Šo likumu piemēro arī elektroniskā veidā saņemta iesnieguma izskatīšanai, ja tas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir parakstīts ar elektronisko parakstu, kā arī tad, ja iesniegumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā (www.latvija.lv). Ja elektroniskā veidā saņemtais iesniegums nav noformēts atbilstoši šā panta trešajai daļai, iestādes vadītājs nosaka kārtību, kādā sniedzama atbilde uz iesniegumu. Šis likums neattiecas uz dokumentu apriti starp iestādēm un to amatpersonām un darbiniekiem. Kolektīvā iesnieguma iesniegšanu un izskatīšanu Saeimā reglamentē Saeimas kārtības rullis. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2012. 3.pants. Iesnieguma iesniegšana Iesniegumu iesniedz iestādei, kuras kompetencē ir izskatīt iesniegumu pilnībā vai kādā tā daļā. Iesniegumā norādāmas ziņas par tā iesniedzēju (fiziskajai personai — vārds un uzvārds, kā arī adrese un, ja nepieciešams, citas ziņas, kas palīdz sazināties ar iesniedzēju; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese). Iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam. Iesniegumam, ja nepieciešams, pievieno dokumentu kopijas, kas apstiprina iesniegumā minētos apstākļus. Iesniegumu un atbilžu reģistrācijas kārtību nosaka iestādes vadītājs. 4.pants. Iesnieguma izskatīšanas piekritība Ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi. Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šā panta pirmo daļu un septiņu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārsūtīt šo iesniegumu citai iestādei, informējot par to iesniedzēju. Iestāde, kas saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un

LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. pielikums

atbilstoši kompetencei sniedz atbildi uz to. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kas to saņēma pirmā. Iestādes var vienoties par kopīgas atbildes sniegšanu uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem. Iestādes šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos pēc iespējas izmanto elektroniskos sakarus, tai skaitā Vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu. (15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2012. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.09.2012. 5.pants. Iesnieguma izskatīšana un atbildēšana uz to Izskatot iesniegumu un lemjot par pasākumiem, kas veicami saistībā ar to, iestādes sadarbojas. Iestāde iesniegumu izskata, vadoties pēc tā satura. Amatpersona vai cits iestādes darbinieks, par kura objektivitāti var rasties pamatotas šaubas, nepiedalās iesnieguma izskatīšanā un atbildes sagatavošanā. Iestāde atbildi pēc būtības sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja likumā nav noteikts citādi. Ja iesnieguma saturs neprasa atbildi pēc būtības, iestāde attiecīgo iesniegumu pieņem zināšanai un izmanto savā darbā atbilstoši iesnieguma saturam. Informāciju par iesniegumu iesniedzējs var saņemt Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā. Ja iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetencē esošu jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību, iestāde atbildē uz iesniegumu norāda apsvērumus, kas ir par pamatu šādai iestādes vai tās darbinieka rīcībai. Ja privātpersona iesniegumā norādījusi, ka uz tās iesniegumu nav nepieciešams atbildēt, iestāde var neatbildēt uz šādu iesniegumu. Privātpersonu šajā likumā noteiktajos gadījumos informē saskaņā ar Paziņošanas likumu. Ja iesnieguma pamatā ir pastiprinātu sabiedrības interesi izraisījis aktuāls jautājums, iestāde pirms vai pēc minētās atbildes sniegšanas un ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības var publicēt attiecīgu informāciju laikrakstā, iestādes mājaslapā internetā vai Vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā, kā arī izlikt to iestādes apmeklētājiem pieejamā telpā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.) 6.pants. Atbildēšana uz vairāku privātpersonu iesniegumiem Atbildi uz vairāku privātpersonu kopīgu iesniegumu nosūta tai privātpersonai, kura attiecīgo iesniegumu parakstījusi pirmā, ja iesnieguma iesniedzēji nav norādījuši citu privātpersonu. Ja minētā persona nav sasniedzama, atbildi nosūta vienam no iesnieguma parakstītājiem, kurš ir norādījis savu adresi vai citas ziņas, kas palīdz ar viņu sazināties. Ja iestāde saņēmusi vairākus vienas vai vairāku privātpersonu atsevišķus iesniegumus vai vairāku privātpersonu kopīgus, pēc būtības vienāda satura iesniegumus, iestāde uz tiem var sniegt arī vienu kopīgu atbildi. Atbildi nosūta katram iesniedzējam vai, ja saņemti vairāki vairāku privātpersonu kopīgi iesniegumi, to nosūta atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām. Ja šā panta otrajā daļā minēto iesniegumu skaits ir tāds, ka atbildes sniegšana uz katru iesniegumu prasītu nesamērīgu iestādes resursu patēriņu, un šiem iesniegumiem nepiemīt individuāls raksturs (piemēram, tie iesniegti organizētas akcijas ietvaros), uz šiem iesniegumiem attiecīgi septiņu darbdienu (4.pants) vai viena mēneša laikā (5.panta trešā daļa un 7.panta otrā daļa) no pirmā iesnieguma saņemšanas dienas var sniegt vienu kopīgu atbildi, to nenosūtot 54

LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. pielikums

iesniedzējam. Atbildi izliek iestādes apmeklētājiem pieejamās telpās un pēc mutvārdu pieprasījuma izsniedz personiski iesniedzējam, kā arī publicē iestādes mājaslapā internetā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un, ja nepieciešams, arī vietējā laikrakstā. Atbildi formulē, ievērojot šā likuma 9.panta pirmās daļas un otrās daļas otrā teikuma prasības. 7.pants. Iesnieguma atstāšana bez izskatīšanas Iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas šādos gadījumos: 1) iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai — vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai — nosaukums un juridiskā adrese); 2) iesniegums nav parakstīts, izņemot šā likuma 2.panta ceturtajā daļā minēto gadījumu; 3) iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs; 4) iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams; 5) atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies. Šā panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajā gadījumā iestāde, norādot pamatojumu, informē privātpersonu, ka iesniegums tiek atstāts bez izskatīšanas. Ja iestāde atstājusi iesniegumu bez izskatīšanas saskaņā ar šā panta pirmās daļas 5.punktu, tomēr persona iesniedz līdzīga satura iesniegumu, to pieņem zināšanai un atbildi var nesniegt. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 18.04.2012.) 8.pants. Apmeklētāju pieņemšanas kārtība Iestāde, ievērojot normatīvajos aktos tai noteiktās kompetences specifiku, nodrošina, ka tā ir pieejama apmeklētājiem. Papildus šā panta pirmajā daļā minētajam iestādes amatpersona, ja privātpersona ir iepriekš pieteikusies un norādījusi risināmo jautājumu, šo privātpersonu pieņem atbilstoši iestādes un savai kompetencei. Iestāde nodrošina, ka apmeklētāji šādā kārtībā tiek pieņemti periodiski, taču ne retāk kā reizi mēnesī. Apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību nosaka iestādes vadītājs, nodrošinot, lai apmeklētāji tiek pieņemti pēc iespējas viņiem izdevīgā laikā. Informācija par apmeklētāju pieņemšanas laiku un kārtību ir pieejama iestādē (telpā, kas ir pieejama ikvienam iestādes apmeklētājam) un iestādes mājaslapā internetā. Ja iestādei nav mājaslapas internetā, apmeklētāju pieņemšanas laiku publicē vietējā laikrakstā. 9.pants. Informācijas izpaušanas ierobežojumi Aizliegts bez iesnieguma iesniedzēja piekrišanas izpaust informāciju, kas atklāj viņa identitāti, izņemot gadījumu, kad iestādei saskaņā ar likumu šāda informācija ir jāizpauž. Ja iesniedzējs nevēlas, lai iesniegumā minētie fakti tiktu izpausti, viņš to norāda iesniegumā. Ja iesniegumā nav ietverta norāde par aizliegumu izpaust tajā minētos faktus, iestāde tos ir tiesīga izpaust, ievērojot šā panta pirmās daļas un citu normatīvo aktu prasības. 10.pants. Iestādes rīcības kontrole Iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

1. pielikums

Pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams. Ja atbilde uz iesniegumu sniegta, tomēr nav ievērots likumā noteiktais termiņš, iestādes rīcība ir pārsūdzama tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt tikai vienlaikus ar attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu. Tiesas kontrolei nav pakļauts pieteikums par iesniegumu, kas minēts šā likuma 2.panta ceturtajā daļā, 7.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā, kā arī jautājumi, kas izriet no šā likuma 4.panta otrās un trešās daļas, 5.panta septītās daļas, 8.panta otrās un trešās daļas. (15.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.04.2012.) Pārejas noteikumi 1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 23.nr.; 1999, 24.nr.; 2001, 10.nr.). 2. Iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, kura izskatīšana uzsākta saskaņā ar likumu "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, pabeidz izskatīt saskaņā ar likumu "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās". 3. Šā likuma 10.panta otrā, trešā, ceturtā un piektā daļa neattiecas uz pieteikumiem, kas iesniegti administratīvajā tiesā līdz attiecīgo normu spēkā stāšanās dienai.

LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

1. pielikums

Biznesa vadības koledža

2. pielikums

Dokumentos biežāk lietojamie saīsinājumi 1. V rdi un to salikumi, kurus tekst parasti lieto k saīsin jumus: u.c. - un citi nr. – numurs (aiz skaitļa) utt. - un t t l k Nr. - numurs (pirms skaitļa dokumentu u.tml. - un tamlīdzīgi numer cij ) vai tml. - vai tamlīdzīgi v.i. - pien kumu („vietas”) izpildīt js t.i. - tas ir vietn. - vietnieks; vietniece sk. - skatīt N.B. (lat. nota bene!) - ievēro labi! sal. - salīdzin t P.S. (lat. post scriptum) - piebilde aiz paraksta š.g. - š gada, šī gada plkst. - pulksten 2. Saīsin jumi, ar kuriem noteikt pozīcij aizst j parasti piln form lietojamos v rdus vai izteiksmes: a.god. - augsti god tais: augsti god jamais, gr. - grupa arī: augsti god t ; augsti god jam gs. - gadsimts a.k. - abonenta kastīte (kop ar skaitli) gs.b. - gadsimta beigas a.l. - autorloksne gs.s. - gadsimta s kums apg. – apgabals iec. – iecirknis apm. - apmēram iedz. - iedzīvot js 1 apr. - apriņķis (kop ar nosaukumu) iesk. – ieskaitot apr.2 – aprīlis inv. - invent rs a/s - akciju sabiedrība inž. - inženieris att. – attēls īst.loc. - īstenais loceklis; īsten aug.- augusts locekle (kop ar personv rdu) b-ba - biedrība janv. - janv ris bij. - bijušais jaun. -jaun kais (kop ar amata bulv. – bulv ris nosaukumu) cet. – ceturksnis jūn. -jūnijs cien. - cienīt ; cienījam ; jūl. -jūlijs cienītais; cienījamais (kop ar kdze (dat. kdzei) - kundze (dat. kundzei) personv rdu vai amata nosaukumu) kgs (dat. kgm) - kungs (dat. kungam) dok.- dokuments kl. - klase Dr. - doktors (kop ar personv rdu) kor.loc. - korespondēt jloceklis (kop ar Dr. h. (latviski) - habilitētais doktors (kop personv rdu) ar personv rdu) lauk. - laukums (adresē) Dr. habil. (latīniski) – habilitētais doktors līn. - līnija (adresē) (kop ar personv rdu) lp. - lapa dsk. - daudzskaitlis lpp. - lappuse dz.1 - dzimis; dzimusi (dzīves datos) LVS- Latvijas Valsts standarts 2 dz. - dzīvoklis (adresē) ļ.cien. - ļoti cienīt ; ļoti cienījam dzīv. - dzīvojošs; dzīvojoša (adresē) ļoti cienītais; ļoti cienījamais eks. - eksempl rs (kop ar personv rdu vai amata febr. - febru ris nosaukumu) g. - gads (kop ar skaitli) milj. - miljons gab. - gabals (kop ar skaitli) mljrd. - miljards galv.- galvenais neiesk. - neieskaitot god. - god tais; god jamais; arī: god t ; nod. - nodaļa god jam (kop ar personv rdu vai nov. - novembris amata nosaukumu) LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA

Biznesa vadības koledža

2. pielikums

okt. - oktobris oriģ. - oriģin ls p. - punkts; pants (aiz k rtas skaitļa) pag. - pagasts (kop ar pagasta nosaukumu) p rb. - p rbaudījis; p rbaudījusi piel. - pielikums piem. - piemēram piez. – piezīme pils.1 - pilsēta (kop rpilsētas nosaukumu) pils.2 - pilsonis p.k.1 - pasta kastīte (kop ar skaitli) p.k.2 - pēc k rtas p.n. - pasta nodaļa poz. - pozīcija pr-js - priekšsēdēt js (kop ar personv rdu) pr-ks - priekšnieks (kop ar personv rdu) prof. - profesors; profesore (kop ar personv rdu) resp. - respektīvi sab-ba – sabiedrība sast. - sast dīt js; sast dījis; sast dījusi s k. - s kums sēj. - sējums (kop ar skaitli)

sept. - septembris SIA - sabiedrība ar ierobežotu atbildību siev. - sieviete; sieviešuspec. - speci ls tab. - tabula t.p. - tas pats; t ds pats t.s. - t saucamais; t sauktais t.sk. - tai skait ; to skait tūkst. - tūkstotis (kop ar skaitli) uzņ. - uzņēmums vad. – vadīt js; vadīt ja val. - valoda va/s, valsts a/s - valsts akciju sabiedrība vec. - vec kais (kop ar amata nosaukumu) visp. - visp rīgs; visp rējs vīr. - vīrietis; vīriešuvsk. - vienskaitlis v/u - valsts uzņēmums zīm. - zīmējums

Pie šiem saīsin jumiem pieder arī laika vienību starptautiskie un latviskie apzīmējumi: h - st. – stunda min - min. – minūte s - sek. – sekunde 3. Individu lie saīsin jumi, kurus pēc vajadzības veido pats dokumenta autors. Līdz s š diem saīsin jumiem tekst , kur tie minēti pirmo reizi, j dod arī tiem atbilstīg piln izteiksme, piemēram: 1) ... ministrijas un citas valsts institūcijas (turpm k tekst – „institūcijas”); 2) Terminoloģijas komisija (TK); 3) Latvijas rstu biedrība (L B).

LIETVEDĪBA, LIETIŠĶĀ KORESPONDENCE UN ARHIVĒŠANA