Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
1. nodarbība
19
Tālmācības studiju kurss
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA I
Kursa autore
Mg. paed. Gunta Krasta
Tālmācības studiju kurss „Pasaules ekonomiskā ģeogrāfija I”
Teksta autore Mg. paed. Gunta Krasta
Redkolēģijas vadītāja Dr. philol., Dr. oec. Ineta Kristovska Redkolēģija: Mg.oec. Augst.izgl. Mg.oec. Dr.sc.ing. Dr. psych. Dr.phil. Mg.paed. Mg.paed. Mg.paed. Dr.oec. Mg.paed. Mg.oec., Mg.paed. Dr.psych.
Rasma Alsiņa Maruta Ābele Aivars Bernāns Jovita Budzinauskiene Viesturs Reņģe Vilis Daberts Ina Jēkabsone Aivis Kārkliņš Svetlana Valdmane Silvija Kristapsone Kristīne Kvēle-Kvāle Inga Lapiņa Anita Lasmane
Mg. psych. Mg.art. Mg.paed. Mg.paed. Mg.oec. Dr.phys. Dr.med. Dr.paed. Mg.oec. Augst.izgl. Mg.paed. Mg.iur. MBA
Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis
Redaktore Oksana Griba © SIA “Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija” Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1057, tālr. 67803261; e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv
ISBN 9789984708713
Ilze Kalniņa Ieva Ozola Liene Ozola Ikars Pakalnietis Kristīne Pakalniete Māris Pūķis Ženija Roja Sandra Rone Zane Štālberga Aija Šteinberga Kārlis Veiss Signe Zaharova Ivars Linde
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM
Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.
Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •
būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);
•
nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;
•
terminu skaidrojošo vārdnīcu;
•
vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;
•
uzdevumu un vingrinājumu atbildes;
•
papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;
•
pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:
lasāt tekstu;
veicat uzdevumus;
atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;
uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;
izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;
lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;
veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;
lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;
ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.
1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:
notiek vienu – divas reizes mēnesī;
palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;
ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.
10
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu; līdzdarbojoties atvieglojumus
klātienes
nodarbībās,
ieskaites/eksāmena
Jūs
kārtošanā
saņemat
noteiktus
(mazāku
veicamo
uzdevumu skaitu); ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību). 3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.
Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •
tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);
•
kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;
•
ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.
Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
11
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).
Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •
izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);
•
lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);
•
pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;
•
vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;
•
atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;
•
uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;
•
gatavojoties
klātienes
praktiskajām
nodarbībām,
iepazīstieties
ar
papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.
12
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
Studijvedis
Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.
Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!
Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
13
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).
Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!
Vēlam sekmes studijās!
14
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Apzīmējumi
Biznesa vadības koledža
APZĪMĒJUMI
!
svarīgi iegaumēt
?
vērts padomāt
uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”
Σ
nodarbības kopsavilkums
terminu skaidrojošā vārdnīca
vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi
uzdevumu atbildes
ieteicamā literatūra
tests
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
15
Docētāja uzruna
Biznesa vadības koledža
Cienījamie tālmācības studenti un studentes!
Kursa mērķis ir iepazīstināt Jūs ar pasaules ekonomiskās ģeogrāfijas saturu un galvenajiem izpētes virzieniem, izvietojuma teorijām un likumsakarībām, atklāt Jums ekonomiskās ģeogrāfijas nozaru galvenos jēdzienus, kā arī analizēt to izpausmes īpatnības dažādu pasaules reģionu valstīs. Daudzu mūsdienu sociālekonomisko procesu izpratnei nepieciešamas zināšanas par nozīmīgākajiem pasaules vēstures posmiem vai zemeslodes un atsevišķu tās reģionu dabas vidi, tādēļ pasaules sociālekonomisko ģeogrāfiju nevar apgūt atrauti no dabas ģeogrāfijas, vēstures, ekonomikas un ekoloģijas pamatu apguves.
Lai Jums veicas šī kursa apguvē!
Kursa autore Mg. paed. Gunta Krasta
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
19
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1. PASAULES ĢEOGRĀFIJA UN POLITISKĀ KARTE Terminu skaidrojošā vārdnīca ..................................................................23 1. Ģeogrāfija, tās darbības virzieni ............................................................25 2. Pasaules politiskā karte, tās veidošanās .................................................26 2.1. Valstu iedalījums ...........................................................................29 2.2. Valstu tipi .......................................................................................31 2.3. Valstis un to transformācija ...........................................................33 2.3.1. Spēcīgo valstu pazīmes ........................................................34 2.3.2. Vājo valstu pazīmes .............................................................35 Kopsavilkums ............................................................................................39 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................41 Uzdevumu atbildes ....................................................................................43 Ieteicamā literatūra ....................................................................................45 Tests ...........................................................................................................47
Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: noskaidrot, kādi ir mūsdienu ģeogrāfijas pētniecības virzieni; izprast, ko pēta pasaules ekonomiskā ģeogrāfija; uzzināt, kā veidojusies pasaules politiskā karte; noskaidrot, kā tiek iedalītas pasaules valstis.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
21
1. nodarbība
22
Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
1. nodarbība
Dabas resursi – dabas elementi un dabas spēki, kurus izmanto cilvēki. Domīnija – patstāvīga valsts Britu nācijas sadraudzības sastāvā, kas par savu valdības vadītāju formāli atzīst Lielbritānijas karalieni Elizabeti II. Dzīves kvalitātes rādītāji – cilvēka mūža ilgums, izglītības līmenis un iedzīvotāju ienākumi. Federatīva valsts – valsts, kurā politiski patstāvīgām teritoriālām vienībām (štatiem, zemēm, kantoniem, provincēm), ir zināmas pašnoteikšanās tiesības. Feodāla valsts – viduslaiku valsts Eiropā. Valsts pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodālā vara pār saviem dzimtcilvēkiem. Globāls – visu pasauli aptverošs. Ģeogrāfija – dabas zinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pētī dabas, apdzīvojuma un ražošanas teritoriālos kompleksus. Iegula – derīgo izrakteņu atrašanās vieta. Iekšzemes kopprodukts – gada laikā valstī saražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu kopvērtība neatkarīgi no tā, kas to ražojis. Integrācija – iekļaušanās kādā organizācijā, savienībā. Saimnieciskās dzīves internacionalizācijas forma, brīva tirdzniecība starp dalībvalstīm. Kantons – federatīva valsts vienība Šveicē un Beļģijā. Kolonija – valsts vai teritorija, kam nav politiskas vai ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts varā. Metropole – Senajā Grieķijā – pilsētvalsts. Mūsdienās – valsts, kurai pieder kolonijas. Monarhija – valsts iekārtas forma, kam raksturīga vienvaldība. Augstākā vara pieder vienai personai – monarham. Nacionālais kopprodukts – ar nacionālā kapitāla palīdzību gada laikā jaunradītā vērtība neatkarīgi no tā, kur tā radīta – ārpus valsts vai tās teritorijā. Pasaules ekonomiskā ģeogrāfija – zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās zemēs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu. PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
23
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Pasaules okeāns – visi pasaules okeānu un jūru ūdeņi kopumā. Protektorāts – viena no koloniālās atkarības formām. Valsti pārvalda rezidents, ko ieceļ metropole, bet vietējam, piemēram, sultānam, vara pieder tikai formāli. Pundurvalsts – valsts, kuras teritorija ir tikai daži km². Mazākā valsts pasaulē – Vatikāns – aizņem 0,44 km² lielu teritoriju. Reģions – lietojams tādā pašā nozīmē kā termins ‘rajons’. Pēc vienas vai vairākām pazīmēm nošķirta līdzīgu un iekšēji vienotu valstu grupa. Republika – valsts iekārta, kur augstākās varas institūcijas uz noteiktu laiku ievēlē pilsoņi. Specializācija – darbības koncentrēšana kādā nozarē vai darba dalīšana atsevišķās operācijās. Suverēna valsts – politiskajā ziņā neatkarīga valsts. Teritoriālā darba dalīšana – atsevišķu teritoriju specializācija tām vispiemērotākajās ražošanas nozarēs un specializācijas produktu un pakalpojumu apmaiņa starp tām. Unitāra valsts – valsts, kuru veido teritoriālas vienības bez pašnoteikšanās tiesībām vai arī kuras sastāvā nav atsevišķu pārvaldes institūciju. Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis – valsts atrašanās vieta uz zemeslodes (fizioģeogrāfiskais stāvoklis), novietojums pret citu valstu politiskajām robežām (politiski ģeogrāfiskais stāvoklis), svarīgākajiem satiksmes ceļiem, jūrām, derīgo izrakteņu iegulām (ekonomiski ģeogrāfiskais stāvoklis).
24
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1. ĢEOGRĀFIJA, TĀS DARBĪBAS VIRZIENI Ģeogrāfija ir viena no vecākajām zinātnes nozarēm. Ģeogrāfiskie pētījumi, atbilstot cilvēces praktiskajām vajadzībām, vienmēr ir saistījuši uzmanību arī kā plašs darbības lauks, kurā var izpausties daudzas cilvēka īpašības – drosme, vīrišķība, neatlaidība – izvirzītā mērķa sasniegšanā. Jau izsenis ievērojamu jūras braucēju, ceļotāju, polārpētnieku atklājumi un zinātnieku ģeogrāfiskās ekspedīcijas modināja sabiedrībā lielu interesi. Taču ģeogrāfu nopelni nav attiecināmi tikai uz pagātni. Diezgan liela, turklāt arvien pieaugoša nozīme ģeogrāfijai ir mūsdienās, kad ģeogrāfi izdara jaunus atklājumus mazizpētītos dažādos pasaules reģionos, Pasaules okeāna plašumos un dzīlēs. Tomēr arvien vairāk par ģeogrāfisko pētījumu objektiem kļūst mūsu planētas apgūtie un blīvi apdzīvotie apgabali. Ģeogrāfija no aprakstītājas un izzinātājzinātnes kļūst par pārveidotāju konstruktīvu zinātni. Ģeogrāfija (grieķu geographia – ‘zemes aprakstīts’) ir dabas zinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pētī dabas, apdzīvojuma un ražošanas teritoriālos kompleksus. Mūsdienās, lai gan pastāv ģeogrāfisko uzdevumu daudzveidība, var nošķirt divus galvenos pētījumu virzienus. Pirmais saistīts ar vides racionālu izmantošanu un pārveidošanu. Ražošanas attīstības dēļ notiek ļoti intensīva dabas resursu izmantošana, tāpēc mūsdienu cilvēcei draud pavisam reālas briesmas neglābjami zaudēt atsevišķus dabas resursus un rodas arvien pieaugoša dabisko zemes dzīļu resursu deficīta problēma. Strauji pieaugot zemeslodes iedzīvotāju skaitam, pastāv aktuāla problēma – kā nodrošināt visus iedzīvotājus ar pārtiku. Ne mazāk svarīgs jautājums ir mūsdienu sabiedrībai labvēlīgas dzīves vides saglabāšana. Vai pasaulei draud pārapdzīvotības briesmas? Kā cilvēci nodrošināt ar enerģētiskajiem un minerālresursiem, kuri ir izsīkstoši? Ar ko šos izsīkstošos resursus aizstāt? Kā vislabāk izmantot ūdens resursus un nodrošināt augošās vajadzības pēc saldūdens? Kā pasargāt mūsu planētu no visa veida piesārņojuma? Kā vislabāk cīnīties ar stihiskām dabas parādībām – sausumu, plūdiem, zemestrīcēm, cunami, sniega lavīnām? Šo un vēl daudzu citu jautājumu risināšanā aktīvi piedalās mūsdienu ģeogrāfi. Ko, Jūsuprāt, pēta ekonomiskā ģeogrāfija? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ģeogrāfijas otrs attīstības virziens ir tās aktīva iesaistīšanās iedzīvotāju un saimniecības racionālā izvietošanā. Ģeogrāfi palīdz izstrādāt ražošanas izvietojuma plānus kā pa nozarēm, tā arī pa ekonomiskajiem rajoniem, ņemot vērā racionālāko un efektīvāko teritoriālo darba dalīšanu. PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
! Ģeogrāfija pēta, kā racionāli izmantot un pārveidot vidi.
?
Ģeogrāfija aktīvi iesaistās iedzīvotāju un saimniecības racionālā izvietošanā.
25
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Ģeogrāfi piedalās tā saucamo rajona plānojumu (dabas vides izmantošanas un pārveidošanas, kā arī atsevišķu rajonu ražošanas attiecību un teritorijas racionālas organizēšanas kompleksa projektu) izstrādāšanā. Ģeogrāfi arvien lielāku uzmanību veltī ekonomikas attīstības prognozēšanai ilgākam laika posmam. Mūsdienu ģeogrāfija ir sarežģīts zinātņu un zinātnisku virzienu komplekss, kura atsevišķi virzieni mijiedarbojas un veido vienu veselu.
!
Pasaules ekonomiskā ģeogrāfija pēta cilvēku sabiedrības teritoriālo organizāciju. Tā pētī iedzīvotāju un saimniecības attīstību un izvietojuma likumsakarības gan uz visas zemeslodes, gan atsevišķos reģionos un valstīs. Pasaules ekonomiskā ģeogrāfija plaši izmanto kā ģeogrāfiskas, tā ekonomiskas un socioloģiskas izpētes metodes. Ekonomiskais un socioloģiskais ir savstarpēji saistīti elementi ekonomiskajā ģeogrāfijā, jo ražošana nepastāv tikai ražošanas dēļ, bet gan cilvēku materiālo un garīgo vajadzību nodrošināšanai. Tāpēc ražošanu un saimniecību nedrīkst aplūkot atrauti no cilvēka – galvenā ražošanas spēka. Jebkura valsts, jebkura tauta, liela vai maza, dod savu ieguldījumu pasaules ekonomikā, zinātnē un kultūrā.
?
Uzrakstiet, lūdzu, ko, Jūsuprāt, Latvija ir devusi pasaules zinātnē un kultūrā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Pasaules ekonomiskās ģeogrāfijas mērķis ir parādīt pasaules kopainu, izskaidrot tās saimniecības veidošanās ģeogrāfiskās likumsakarības un mūsdienu procesu attīstības tendences, atklāt pasaules atsevišķu reģionu un valstu sociālās un ekonomiskās situācijas īpatnības un to vietu mainīgajā pasaules ekonomikā.
2. PASAULES POLITISKĀ KARTE, TĀS VEIDOŠANĀS Līdz ar pasaules iedzīvotāju skaita pieaugumu un nepieciešamību nodrošināt arvien pilnīgāku pārtikas un saimniecībā izmantojamo resursu bāzi, sākās pasaules teritorijas sadalīšana. Noteiktā teritorijā dzīvojošu cilvēku saimniecības un politikas organizēšanās rada valstu veidošanās pamatu. Pasaules sociālekonomiskās un politiskās struktūras elements ir valsts- tiesiski organizēts cilvēku kopums noteiktā teritorijā. Valstu teritorijas veido pasaules politiski teritoriālo struktūru, kuru attēlo pasaules politiskā karte. Izmantot pasaules politisko karti! 26
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Pasaules teritorijas sadalīšanas un pārdalīšanas rezultātā veidojusies valstu politiskā struktūra, un tās atainojums pasaules politiskajā kartē ir ļoti mainīgs. Savulaik daudzās nelielās viduslaiku valstis nomainīja milzīgas impērijas; sabrūkot tām, izveidojās jaunas, patstāvīgas neatkarīgas valstis. Valstu veidošanās parasti notiek politiskās saasināšanās (karu, sacelšanās, militāro apvērsumu) rezultātā. 1. tabula
Pasaules politiskās kartes veidošanās posmi Posma nosaukums Senais Viduslaiku Jaunais Jaunākais
Laika posms līdz V gs. m. ē. V-XVI gs. XVI-XIX gs. XX gs. pirmā puse
Mūsdienu
XX gs. 40-50 gadi XX gs. 60.-70. gadi XX gs. 80.-90. gadi
Raksturojums Pirmo valstu veidošanās un to sabrukums Feodālo valstu veidošanās Eiropā un Āzijā Koloniālās impērijas veidošanās Sociālistisko valstu veidošanās un koloniālās sistēmas sabrukums Sociālistiskās sistēmas izveidošanās un neatkarīgo valstu veidošanās Āzijā Neatkarīgo valstu veidošanās, galvenokārt, Āfrikā Sociālistiskās sistēmas sabrukums, izmaiņas Eiropā un Āzijā
Pirmie valstiskie veidojumi radās jau pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā un mūsu ēras sākumā Romas impērijā. Viduslaikos izveidojās daudzas feodālas valstis. Kopš viduslaikiem savu valsts vēsturi veido Eiropas pundurvalstis (nelielas pēc teritorijas) – Sanmarīno dibināta 855. gadā, Andora – 1278. gadā, kā arī Šveice –1291. gadā, 15.-16. gadsimtā valsts vēsture sāk veidoties Lielbritānijā, Francijā, Dānijā. Modernās valstu sistēmas izveidošanās Eiropā tiek datēta ar 1648. gadu, kad beidzās Trīsdesmit gadu karš. Pēc tā beigām izveidojās suverēnu valstu sistēma, un savstarpēji konkurējošās politiskās varas tika aizstātas ar principu, ka pār noteiktu teritoriju valdīt tiesīgs ir tikai viens subjekts, proti, valsts.
Pirmie valstiskie veidojumi radās senajā Grieķijā un Romas impērijā.
Jau 19. gadsimta sākumā pasaule galvenokārt bija sadalīta un vairākkārt pārdalīta starp lielajām valstīm, kurām piederēja milzīgi koloniālie īpašumi visos reģionos. 90% Āfrikas, 56% Āzijas, kā arī praktiski visa Austrālija, Okeānija un Centrālamerikas teritorija bija kļuvusi par Eiropas lielvalstu, īpaši Lielbritānijas, Francijas, Spānijas un Portugāles kolonijām. 20. gadsimta sākumā pasaulē bija 55 valstis, bet mūsdienās pasaulē starptautiski atzītas 193 valstis. Tām jāpievieno vēl dažas, ko neatzīst citas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) locekles, piemēram, Taivānu, Kosovu, Ziemeļkipru, Rietumsahāru, Palestīnu. Tātad valstu skaits ir gandrīz divi simti.
Mūsdienās pasaulē starptautiski ir atzītas 193 valstis.
Pirmā pasaules kara rezultātā sagruva divas varenākās impērijas Eiropā. Austroungārijas impērijas teritorijā izveidojās Austrija, Ungārija, Čehoslovākija. No Krievijas impērijas atdalījās Somija, Latvija, Lietuva un Igaunija. Tika atjaunota arī Polijas valsts. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja trīs valstīs – Vācijas Federatīvajā Republikā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā un pilsētvalstī Rietumberlīnē. Neatkarību 1944. gadā ieguva Īslande, bet Īrija
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
27
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
izstājās no Britu nāciju sadraudzības 1949. gadā. Rietumeiropā visjaunākā valsts – Malta – neatkarību ieguva 1964. gadā. Nozīmīgs ne vien Eiropas, bet visas pasaules vēsturē ir laika posms no 1989. gada līdz 1993. gadam, kad, sabrūkot PSRS un sociālisma sistēmai, neatkarību atgūst Baltijas valstis. 1990. gadā Vācija atkal apvienojas. Šajā laika posmā neatkarību proklamēja bijušās Dienvidslāvijas republikas: Slovēnija, Horvātija, Bosnija un Hercogovina, Maķedonija. 1993. gadā Čehoslovākija mierīgā ceļā sadalījās Čehijā un Slovākijā.
Papildiniet teikumus, ierakstot atbilstošo valstu nosaukumus! Dienvidslāvija, Čehoslovākija, Horvātija, Bosnija un Hercogovina, Čehija, Slovēnija, Slovākija, Vācijas Demokrātiskā Republika, Serbija un Melnkalne, Vācija, Vācijas Federatīvā Republika, Maķedonija. 1. . .................................... bija federatīva valsts Dienvideiropā. 90. gadu sākumā tās teritorijā izveidojās vairākas neatkarīgas valstis: .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. Līdz 1993. gadam Viduseiropā bija vienota valsts .................................... , kurai sadaloties izveidojās divas valstis: ......................................................... un ............................................................ 3. Līdz 1990. gadam Rietumeiropā bija divas valstis: .................................... un ....................................................... , kurām apvienojoties izveidojās viena valsts .......................................................
Sabiedriski ekonomisko formāciju maiņa
Suveneritātes iegūšana
Valsts pārvaldes formas maiņa
Valsts līdzdalība starpvalstu politiskā savienībā
Valstu iesaistīšanās starpvalstu konfliktu atrisināšanā
Kvalitatīvas
Izmaiņas politiskajā kartē
Kvantitatīvas Jaunatklāto teritoriju pievienošana (vēsturiskā pagātnē)
Valsts teritorijas izmaiņas karadarbības rezultātā
Valstu teritoriāla apvienošanās vai sadalīšanās
Valsts teritorijas izmaiņas starpvalstu līgumu rezultātā
Teritoriālas izmaiņas, nosusinot purvus, slīkšņas, veidojot mākslīgi sauszemi
1. attēls. Pasaules politiskās kartes izmaiņu cēloņi
28
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
Valstu veidošanās process visā pasaulē turpinās. 1990. gadā neatkarīga kļūst Namībija, 1993. gadā – Eritreja, Jemenas Republika, 2002. gadā – Austrumtimora, 2008. gadā – Kosova. Pastāv uzskats, ka nākotnē pasaules valstu skaits var pieaugt pat līdz 260, jo diemžēl arī 21. gadsimtā cīņas par teritoriju un varu turpinās. Pagaidām pēdējā valsts, kura pasludinājusi savu neatkarību kopš 2011.g.8.jūlija ir Dienvidsudāna.
Jāuzsver arī, ka mūsdienās valstu sistēmu robežas tomēr nesakrīt ar pasaules robežām, jo pasaulē ir teritorijas, kas nav starptautiski atzītas par suverēnām valstīm, piemēram, Piedņestra, Palestīna u.c. Tomēr kopumā var secināt, ka mūsdienu starptautiskā sistēma ir valstu sistēma, un tas tiek atspoguļots ANO hartā, kur rodams atbalsts valstu suverenitātei teritoriālajai integritātei, kas ir Eiropas valstu raksturīgākā pazīme.
Eiropas valstu raksturīgākā pazīme ir valstu suveneritāte.
2.1. VALSTU IEDALĪJUMS Pašreizējo pasaules politiski teritoriālo struktūru veido apmēram 230 dažādas valstis un teritorijas, no kurām 196, neskaitot Vatikānu, ir ANO locekles. Latvija uzņemta ANO 1991. gadā 17. septembrī. Lielākā daļa valstu ir neatkarīgas, suverēnas valstis, tomēr pasaulē ir vēl atkarīgas teritorijas, kurām nav politiskas patstāvības un kuras atrodas citu valstu pārvaldījumos – kolonijas, protektorāti, domīnijas.
Lielākā daļa valstu ir neatkarīgas, suverēnas valstis.
Vairāk nekā 30 teritorijām pasaulē, kuras pretendē uz valsts statusu nav, pašas svarīgākās valsts pazīmes- suverenitātes.
Valstis ir ļoti atšķirīgas, tāpēc tās var dažādi klasificēt pēc vienas atsevišķas pazīmes, piemēram, ģeogrāfiskā stāvokļa, teritorijas lieluma, pārvaldes formas u.tml. Piemēram: Valstu iedalījums pēc ģeogrāfiskā stāvokļa (atrašanās vietas): 1. Attiecībā pret jūrām: a) jūras valstis – Latvija, ASV, Nīderlande u.c.; b) iekšzemes valstis – Mongolija, Kongo Demokrātiskā Republika, Austrija u.c.; c) salu valstis – Īrija, Īslande, Japāna u.c.; d) pussalu valstis – Saūda Arābija, Zviedrija, Indija u.c.; e) arhipelāga valstis – Kanāda, Indonēzija u.c.; f) kontinentālas valstis – Austrālija. 2. Novietojums attiecībā pret ekvatoru: a) ziemeļu valstis (atrodas virs ekvatora); b) dienvidu valstis (atrodas zem ekvatora). 3. Pēc atrašanās kādā reģionā – centrālās, perifērijas, nomales valstis.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
29
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
4. Pēc novietojuma attiecībām pret lieliem dabas objektiem – Vidusjūras valstis, Karību jūras valstis, Andu kalnu valstis u.c. 5. Iedalījums pēc teritorijas lieluma: a) lielākas par 1 miljonu kvadrātkilometru – Krievija, Kanāda, Ķīna, Brazīlija, Austrālija, Indija; b) vidēji lielas valstis no 100 tūkstošiem kvadrātkilometru līdz 1 miljonam kvadrātkilometru – Bangladeša, Bulgārija, Čīle u.c.; c) mazās valstis no 10 līdz 100 tūkstošiem km² – Latvija, Dānija, Šveice u.c.; d) pundurvalstis (ļoti nelielas) – Vatikāns, Sanmarīno, Bruneja u.c. 6. Iedalījums pēc iedzīvotāju skaita: a) lielas valstis (septiņas lielākās valstis pēc iedzīvotāju skaita – Ķīna, Indija, ASV, Indonēzija, Brazīlija, Krievija, Pakistāna); b) vidēji lielas valstis ar iedzīvotāju skaitu no 10 līdz 100 miljoniem iedzīvotāju – Tanzānija, Lielbritānija, Afganistāna u.c.; c) mazās valstis ar iedzīvotāju skaitu, kurš nesasniedz 1 miljonu – Īslande, Kipra, Beliza u.c. Lielākā daļa valstu ir republikas.
7. Iedalījums pēc pārvaldes formām: a) republikas; b) monarhijas: absolūtās – monarha vara netiek nekādā veidā ierobežota (Kuveita, Omāna, Bahreina u.c.); konstitucionālās – monarha varu ierobežo likumdošanas institūcija – parlaments (Zviedrija, Norvēģija, Lielbritānija u.c.); teokrātiskās – monarhs vienlaikus ir valsts un baznīcas galva (Vatikāns, Bruneja, Saūda Arābija u.c.). Monarhija ir valsts iekārtas forma, kam raksturīga vienvaldība. Augstākā vara pieder vienai personai (karalim, imperatoram, sultānam), kas parasti to manto. 8. Iedalījums pēc iekšējās pārvaldes formām: a) unitāras valstis – valsts, kuru veido teritoriālas vienības bez pašnoteikšanās tiesībām vai arī kuras sastāvā nav atsevišķu pašpārvaldes vienību (Latvija, Somija, Japāna u.c.); b) federālas valstis – valsts, kurā ir politiski patstāvīgas teritoriālas vienības (štati, zemes, kantoni, provinces), ar zināmām pašnoteikšanās tiesībām (ASV, Brazīlija, Austrija u.c.).
Lūdzu, atbildiet uz jautājumiem! Kurā gadā proklamēta Latvijas valsts? ............................................................. Latvijas pārvaldes forma ir ............................................................................... Latvijas valsts pēc iekšējās pārvaldes organizācijas ir .................................... Daudzām valstīm ir arī daudz līdzīgu pazīmju, uz kurām pamatojoties tiek nošķirtas līdzīgu valstu grupas (tipi).
30
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
2.2. VALSTU TIPI Ekonomiskajā ģeogrāfijā tipoloģizāciju veic pēc valstu sociāli ekonomiskā līmeņa. Šī attīstības līmeņa raksturošanai izmanto daudzus rādītājus: nacionālā un iekšzemes kopprodukta lielumu uz vienu iedzīvotāju; saimniecības nozaru struktūru; iedzīvotāju dzīves kvalitātes rādītājus;
Viens no dzīves kvalitātes rādītājiem ir Tautas attīstības indekss (TAI). Tas ir cilvēka labklājību raksturojošu 3 rādītāju – mūža ilguma, izglītības un ienākumu līmeņa- kopums uz vienu iedzīvotāju. To ieviesa 20.gs. 90 gados ANO, lai noteiktu valstu labklājības līmeni un valstu salīdzināšanai. TAI ir komplekss rādītājs, kas ietver gan sociālās, gan ekonomiskās attīstības rādītājus. Tas ir skaitlis no 0 līdz 1. Atbilstoši TAI lielumam ir valstis ar augstu ((indekss >0,80), vidēju ( indekss 0,79-0,50) un zemu ( indekss < 0,49) sociālās attīstības līmeni. Latvijas TAI 2010.g. bija 0,769, visaugstakais –Norvēģijai-0,938, viszemākais- Zimbabvei-0,140.
valstu vietu un īpatsvaru pasaules saimniecības un pasaules tirdzniecības sistēmās.
Visas pasaules valstis atbilstoši to sociāli ekonomiskajam attīstības līmenim var iedalīt četrās grupās: ekonomiski augsti attīstītās, tādu pasaulē ir apmēram 30; vidēji attīstītās – industriāli agrāras un agrāri industriālas; lielākā daļa pasaules valstu (aptuveni 120) ir attīstības valstis; vāji attīstītās valstis, tādu pasaulē ir apmēram 50.
Ekonomiskajā ģeogrāfijā tipoloģizāciju veic pēc valstu sociāli ekonomiskā līmeņa.
!
2. tabula
Valstu Valstu grupa Augsti attīstītās
1
Valstu tips un apakštips Augsti attīstītās industriālās:
tipi1
Raksturīgākās pazīmes
Piemēri
Plaša ekonomikas struktūra, liels rūpniecības, īpaši mašīnbūves, un apkalpes nozaru īpatsvars, augsts iedzīvotāju dzīve līmenis „Lielais septiņnieks”, ASV, Japāna, Vācijas Federatīvā Republika, Kanāda, Lielbritānija, Itālija
vadošās lielvalstis
Savstarpēja konkurence un vienlaicīga integrācija, noteicošā vieta pasaules saimniecībā un tirdzniecībā
nelielās augsti attīstītās
Šaurāka saimniecības specializācija efektīvās nozarēs, liels dārgas un sarežģītas produkcijas eksports, augsts labklājības līmenis
Zviedrija, Nīderlande, Norvēģija, Šveice, Austrija, Izraēla, Jaunzēlande, DĀR
mazās industriālās
Saimniecības pamatu veido viena vai dažas ļoti efektīvas rūpniecības nozares, kas nodrošina lielus ienākumus
Luksemburga, Īslande
Jaunās industriālās
Uz darbietilpīgām (izmantojot lētos darba reursus) rūpniecības nozarēm un eksportu šauri specializēta un orientēta saimniecība
Dienvidkoreja, Singapūra, Taivāna
Jankevics J., Melbārde Z. Pasaules ģeogrāfija vidusskolai. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
31
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža Vidēji attīstītās
Attīstības valstis
Vāji attīstītās valstis
Vidēji attīstītās industriāli agrārās
Agrāk dažādu (ģeogrāfisku, dabas, vēsturisku) apstākļu dēļ kavēta un mūsdienās strauja ekonomiska attīstība, saimniecības struktūrā liels rūpniecības un apkalpojošās sfēras īpatsvars
Īrija, Čehija, Igaunija, Latvija
Vidēji attīstītās agrāri industriālās
Strauja ekonomikas attīstība, salīdzinoši liels lauksaimniecības īpatsvars
Portugāle, Lietuva, Polija
Naftas valstis
Milzīgi ienākumi no naftas eksporta, nav attīstītas citas saimniecības nozares
Kuveita, Omāna
Valsts likumi un ārpolitika veicina ārvalstu investīcijas peļņu nesošās nozarēs, tiek radītas jaunas darba vietas un ienākumu iespējas iedzīvotājiem
Brazīlija, Meksika, Čīle, Alžīrija
ar bagātiem dabas un cilvēku resursiem
Lielas ekonomiskas attīstības iespējas, jāatrisina demogrāfiskās un iekšpolitiskās problēmas
Ķīna, Indija
Lēnās attīstības valstis
Nav nozīmīgu ekonomikas attīstības stimulu, maz ārzemju kapitāla investīciju
Ēģipte, Rumānija
Monokultūras valstis
Šaura lauksaimniecības specializācija pasaules tirgū ejošas lauksaimniecības produkcijas ražošanā
Šrilanka, Kostarika, Hondurasa
Mononozares valstis
Šaura rūpniecības specializācija vienā vai dažās nozarēs, visbiežāk – ieguves rūpniecībā vai tūrismā
Nabadzīgās valstis
Nav ekonomikas attīstības stimulu, ir lielas demogrāfiskas un sociālās problēmas, zems iedzīvotāju labklājības līmenis
Ātrās attīstības valstis: uz ārvalstu kapitāla balstīta ekonomika
Panama, Bahreina, Libērija Etiopija, Pakistāna, Bangladeša, Mali
Uzrakstiet, pie kuras valstu grupas pieder norādītās valstis! Monako ............................................................................................................. Albānija............................................................................................................. Afganistāna ...................................................................................................... Krievija .............................................................................................................
2.3. VALSTIS UN TO TRANSFORMĀCIJA
Ikviena valsts atrodas patstāvīgu pārmaiņu procesā.
32
Cilvēku savstarpējā mijiedarbība mūsdienās nav iedomājama bez valsts starpniecības, jo tā pilda neskaitāmas gan vairāk, gan mazāk raksturīgas funkcijas. Valsts ir viens no jēdzieniem, kas politikas zinātnes ietvaros ir izpelnījies vislielāko pētnieku uzmanību. Mūsdienās starptautisko sistēmu veido valstis, taču šajā sistēmā notiek būtiskas pārmaiņas. Ikviena valsts atrodas pastāvīgu pārmaiņu procesā. Dažas valstis mainās ātrāk, bet citas – lēnāk. Tas atkarīgs no valsts vadītāju un sabiedrības priekšstatiem par to, PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
kādai valstij vajadzētu izskatīties, tomēr par valsts transformāciju kā globālu fenomenu var runāt, ja valstis dažādās pasaules vietās piedzīvo līdzīgas pārmaiņas un ja līdzīgā veidā var saskatīt pārmaiņas valstu uzvedībā attiecībās ar citiem starptautiskās sistēmas dalībniekiem. Arī Latvijā pēdējo 15 gadu laikā valsts piedzīvojusi nozīmīgas pārmaiņas, tomēr ne visi pārmaiņu aspekti ir saistīti ar valsts transformācijas fenomenu visā pasaulē, kur par valsts transformāciju tiek runāts galvenokārt globalizācijas kontekstā. Valsts transformāciju mūsdienās vislabāk raksturo ātrums, ar kādu notiek pārmaiņas starptautiskajā sistēmā. Moderno valsti raksturo daudzas pazīmes, taču tajā pašā laikā valstis ir arī ļoti atšķirīgas. Tas vislabāk saskatāms Eiropas integrācijas procesā. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir it kā daudz kopīgu pazīmju, tomēr integrācijas procesa gaitā rodas grūtības, jo valsts pārvalde katrā valstī tiek organizēta nedaudz citādi. Viena no lielākajām problēmām Eiropas apvienošanās gaitā ir pastāvošo atšķirību harmonizācija. Tā kā starp valstīm pastāv daudzas atšķirības, jautājums ir – kādas pazīmes vieno visas modernās valstis. Valsts pazīmju pētnieku starpā nav vienprātības, tomēr gandrīz visi spēj vienoties par šādām valsts pazīmēm: valstij ir sava teritorija, tai ir viens suverenitātes avots un tās valsts varas nesēju lēmumi tiek atzīti par likumīgiem jeb leģitīmiem visā valsts teritorijā; valsti raksturo vienota identitāte un konstitucionālo principu kopums; valstis raksturo viendabīga tiesiska telpa, kuras ietvaros visiem pilsoņiem ir vairāk vai mazāk vienlīdzīgas tiesības un pienākumi; visi pilsoņi ar valsti ir vienoti tiešā un identiskā veidā, nevis caur kopienām, pie kurām šie pilsoņi varētu piederēt; valsts pilsoņi veido vienotu pilsoņu kopumu; ja valsts ir federāla, federācijas subjektiem ir jābūt vienādām tiesībām un varai.
!
Pētnieciskajā literatūrā tiek nodalītas divas valsts pārmaiņu grupas. Pirmkārt, tās ir valstī notiekošās pārmaiņas, kas saistāmas ar multikulturālismu, sabiedrības pieaugošo iekšējo daudzveidību un valsts internacionalizāciju.
!
Otrkārt, tā ir starptautiskās (vai pat globālās) ekonomikas ietekme uz valsti. Tātad tie arī ir valstu transformācijas nozīmīgākie aspekti. Valsts transformācija ir valsts pārveidošanās, nevis valsts kā sabiedriski politiskas organizācijas noriets. Valsts transformācija ir process, kas galvenokārt novērojams rietumu pasaulē, kur ir vairums spēcīgu valstu. Savukārt citviet pasaulē ir valstis, kas tikai attālināti līdzinās rietumu valstīm. Liela daļa Āzijas un jo īpaši Āfrikas valstu uzskatāmas par vājām. Mūsdienās starptautisko drošību vairāk apdraud vājās, nevis spēcīgās valstis. Šis apgalvojums izklausās paradoksāls, ja ņem vērā, ka vairumā gadījumu 20. gadsimtā starptautisko drošību apdraudēja tādas spēcīgas un varenas valstis kā Vācija, Japāna un Padomju Savienība. Valstu vājums nav pētnieku izdomāta, bet gan reāla problēma, ar kuru jāsaskaras pat PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Mūsdienās starptautisko drošību vairāk apdraud vājās, nevis spēcīgās valstis.
33
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
visvarenāko valstu vadītājiem. Teroristu uzbrukums ASV 2001. gada 11. septembrī vismaz daļēji tika izplānots Afganistānā – valstī, kas deva patvērumu teroristu grupējumiem un kas tajā pašā laikā bija un vēl joprojām uzskatāma par vāju valsti. 2.3.1. SPĒCĪGO VALSTU PAZĪMES
! !
?
34
Galvenā spēcīgo valstu pazīme: tās ir stabilas un iekšēji saliedētas. Spēcīgām valstīm piemīt visas moderno valstu pazīmes, proti, valsts pārvaldes sistēma ir pietiekami spēcīga, lai efektīvi veiktu pārvaldi. Papildu jau nosauktajai iekšpolitiskajai saliedētībai, moderno valstu pazīmēm un spējai pielāgoties pārmaiņām starptautiskajā sistēmā spēcīgās valstis raksturo šādas pazīmes: nav izjūtams demogrāfisks spiediens un dažādu etnisko vai vecuma grupu nesamērīgas proporcijas valstī kopumā vai atsevišķos tās reģionos; valstij nav aktuāla tādu bēgļu un cilvēku problēma, kas bijuši spiesti pamest savu dzīvesvietu; nav grupu, kurām būtu dziļa pāri nodarījuma sajūta attiecībā pret valsti vai citu sabiedrības grupu; cilvēki necenšas pamest valsti. Parasti spēcīgām valstīm ir raksturīgi, ka cilvēki cenšas tajās iekļūt, lai apmestos uz dzīvi; dažādos valsts reģionos attīstība ir vienmērīga. Valsts reģionu attīstība ir sabalansēta; spēcīgas valstis raksturo arī ekonomiskā izaugsme pretēji vājajām valstīm, kurām raksturīga ekonomiskā lejupslīde; valsts iestāžu un valsts vara kopumā no iedzīvotāju puses tiek atzīta par likumīgu; valsts spēj nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus visā tās teritorijā; valstī tiek ievērotas cilvēktiesības, cilvēkiem ir visas iespējas sūdzēties un pierādīt savu taisnību, ja tie uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas; valsts drošības iestādes – policija, armija – darbojas likuma robežās, nevis patvaļīgi; elites līmenī vispārējos vilcienos ir panākta vienprātība par valsts turpmāko attīstību. Neviena politiska elites grupa nav noskaņota pārņemt varu ar vardarbīgām metodēm; valsts spēj tikt galā ar ārējo ietekmi un saviem spēkiem pārvaldīt visu valsts teritoriju. Valsts spēj neitralizēt ārējo spēku destabilizējošo ietekmi, ja tāda eksistē. Miniet kādu spēcīgu valsti! Pamatojiet savu izvēli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
2.3.2. VĀJO VALSTU PAZĪMES Vājās valstis ir tikušas dēvētas ļoti dažādi, turklāt pēdējās desmitgadēs tās ir izpelnījušās pētnieku īpašu ievērību. Pētnieciskajā literatūrā uz tām atsaucas kā uz vājajām valstīm, taču dažādas institūcijas tās dēvē atšķirīgi, piemēram, Pasaules Banka tās dēvē par valstīm ar zemu ienākumu līmeni, uz kurām tiek izdarīts spēcīgs spiediens, savukārt Lielbritānijas valdības Starptautiskās attīstības departaments tās sauc par „trauslajām” valstīm. Diezgan līdzīgs pēc satura ir laikā pēc 2001. gada 11. septembra lietots apzīmējums ļaunuma valstis, kā tika apzīmētas tādas valstis kā Irāna, Irāka un Ziemeļkoreja. Nozīmīgākā līdzība starp šiem jēdzieniem ir tāda, ka tie visi uzsver noteiktas valstu grupas iespējamo ietekmi uz starptautisko drošību. Kaut arī mūsdienās lielākos draudus starptautiskajai drošībai rada tieši vājās, nevis spēcīgās valstis, tomēr ir jāatceras, ka vājās valstis ir spēcīgo valstu ārējās iejaukšanās produkts. Vājo valstu vājums ir spēcīgo valstu un jo īpaši koloniālo lielvalstu rīcības sekas. Līdz ar to spēcīgās valstis zināmā mērā ir atbildīgas vājo valstu priekšā, un to pienākums ir palīdzēt vājajām valstīm attīstīties.
Vājās valstis ir spēcīgo valstu ārējās iejaukšanās produkts.
Dažos gadījumos vājās valstis ir ļoti viegli atpazīt, piemēram, ja valdība nespēj kontrolēt valsts teritoriju un ja tās lēmumi netiek pildīti. Par vāju valsti noteikti ir uzskatāma arī tāda, kurā notiek pilsoņu karš, piemēram, Kongo karos, kas tiek dēvēti par Āfrikas Pirmo pasaules karu un kuros tika nogalināti un no dažādām slimībām un bada gāja bojā aptuveni 3 miljoni cilvēku. Ruandā 1994. gada pavasarī 13 nedēļu laikā tika nogalināti no 500 000 līdz 800 000 šīs valsts iedzīvotāju. Ir aprēķināts, ka 1999. gadā aptuveni viena piektā daļa Āfrikas kontinenta iedzīvotāju dzīvoja valstīs, kurās notika pilsoņu karš. Vājās valsts galvenā pazīme ir sociālpolitiskās saliedētības trūkums. Pētījumā par vājajām valstīm un tām raksturīgajām pazīmēm tiek nošķirtas 12 pazīmes, ar kuru palīdzību var novērtēt valsts vājuma pakāpi. Būtiski, ka lielākā daļa vājās valstis raksturojošo pazīmju ir savstarpēji saistītas. Tās ir šādas: pieaugošs demogrāfisks spiediens; ievērojams bēgļu vai valsts iekšienē pārvietoties spiestu cilvēku skaists, kas radies represiju, vardarbības, pārtikas vai ūdens trūkuma un slimību dēļ; naidīguma pilnas attiecības starp valsts ietvaros dzīvojošām grupām, kas balstītas uz pagātnes pāridarījumiem; hroniska un ilgstoša cilvēku izceļošana no valsts; nevienlīdzīga, uz grupu piederību balstīta ekonomiskā attīstība; strauja un kritiska ekonomiskā lejupslīde; valsts kriminalizācija un deleģitimizācija. Tā rezultātā palielinās iespēja, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas var izšķirties par bruņotu pretošanos; publisko pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanās; tiesību sistēmas neregulāra piemērošana vai pilnīga atteikšanās no tās; drošības struktūras kļūst par „valsti valstī”; PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Vājām valstīm ir sociālpolitiskās saliedētības trūkums.
35
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
?
elites šķelšanās; citu valstu un ārējo spēku iejaukšanās.
Pēc minētajām pazīmēm uzrakstiet dažas vājās valstis! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Vājo valstu pazīmes tomēr neatklāj patieso valstu skaitu, kas būtu uzskatāmas par vājām. Cik daudz mūsdienās pasaulē ir vājo valstu? Pētījuma rezultāti liecina, ka 60 vājākajās valstīs dzīvo 2 miljardi cilvēku. Protams, ne visām 60 valstīm draud sabrukums un vardarbīgi konflikti to teritorijā, taču tas ir brīdinājums arī Latvijai, jo starp šīm valstīm ir arī divas valstis, ar kurām Latvijai ir kopīga robeža – tās ir Baltkrievija un Krievija.
No 10 bīstamākajām valstīm septiņas atrodas Āfrikā.
?
Protams, šīs valstis pagaidām nav uzskatāmas par nestabilām, taču tajās ir nozīmīgs konfliktu potenciāls, kas pie nelabvēlīgas apstākļu sakritības var novest pie pastāvošo konfliktu saasināšanās. No desmit pašām bīstamākajām valstīm septiņas atrodas Āfrikā. Lielākajā daļā no tām norisinās aktīvi bruņoti konflikti vai arī šīs valstis šobrīd pamazām atkopjas. Kāpēc, Jūsuprāt, Krievija pieskaitāma pie vājajām valstīm? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 20 pasaules vājākās valstis 2005. gadā 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10.
Kotdivuāra Kongo Sudāna Irāka Somālija Sjerraleone Čada Jemena Libērija Haiti
11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20.
Afganistāna Ruanda Ziemeļkoreja Kolumbija Zimbabve Gvineja Bangladeša Burundi Dominikānas Republika Centrālāfrikas Republika
Starp vājajām valstīm lielākās ir Indonēzija (242 miljoni iedzīvotāju), Pakistāna (162 miljoni iedzīvotāju), Krievija (143 miljonu iedzīvotāju) un Nigērija (129 miljoni iedzīvotāju). Vairāku vājo valstu, piemēram, Krievijas, Pakistānas un Ziemeļkorejas rīcībā ir kodolieroči. Daudzu vājo valstu teritorijā ir plaši derīgo izrakteņu, piemēram, naftas un dabasgāzes krājumi. 36
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
Pastāv divi pretēji viedokļi, kā būtu jārīkojas starptautiskajai sabiedrībai, saskaroties ar gadījumiem, kad situācija vājajās valstīs pasliktinās: vājajām valstīm ir jāļauj sabrukt, jo tā ir daļa no normālā valstu veidošanās procesa; vājajām valstīm ir jāpalīdz, tām nedrīkst ļaut sabrukt un tām ir nepieciešams palīdzēt.
1. nodarbība
!
Sniedzot palīdzību, bijušās koloniālās lielvalstis izpērk savu vainu, tiek mazinātas cilvēku ciešanas attīstības valstīs, tiek saglabātas „īpašas attiecības” starp kolonijām un bijušajām koloniālajām lielvarām, tiek mazinātas bēgļu pieplūduma iespējas un palielinās iespēja, ka vājās valstis nākotnē spēs atmaksāt savus ārējos parādus.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
37
1. nodarbība
38
Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
KOPSAVILKUMS
1. nodarbība
Ekonomiskā ģeogrāfija ir zinātnes nozare, kas pētī sabiedriskās ražošanas teritoriālo izvietojumu, attīstības apstākļus un īpatnības dažādās valstīs un reģionos, kā arī iedzīvotāju un apdzīvoto vietu izvietojumu. Pasaules teritorijas sadalīšanas un pārdalīšanas rezultātā veidojusies valstu politiskā struktūra un tās atainojums pasaules politiskajā kartē ir mainīgs lielums. Pašlaik pasaulē ir 193 starptautiski atzītas valstis. Pasaules valstis var klasificēt dažādi – pēc ģeogrāfiskā stāvokļa, teritorijas lieluma, iedzīvotāju skaita, pārvaldes formas un citiem parametriem. Valstu tipoloģiskā klasifikācija rada iespēju ietaupīt laiku, racionāli gūstot informāciju par līdzīgo valstu kopīgajam pazīmēm un īpatnībām. Šī metode attīsta arī prasmi analizēt atsevišķus faktus, kā arī veikt vispārinājumus un izdarīt secinājumus. Pasaules valstis atbilstoši to sociāli ekonomiskajam attīstības līmenim var iedalīt četrās grupās: 1. ekonomiski augsti attīstītās valstis; 2. vidēji attīstītās valstis; 3. attīstības valstis; 4. vāji attīstītās valstis. Mūsdienās notiek pasaules valstu transformācija, jo ikviena valsts atrodas pastāvīgu pārmaiņu procesā. Valsts transformāciju vislabāk raksturo ātrums, ar kādu notiek pārmaiņas starptautiskajā sistēmā. Politologi pasaules valstis pēc īpašām pazīmēm iedala spēcīgās un vājās valstīs.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
39
1. nodarbība
40
Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI
1. nodarbība
1. uzdevums Uzrakstiet pasaules ekonomiskās ģeogrāfijas mērķi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
2. uzdevums Pasvītrojiet pareizās atbildes! Monarhijas ir: Lielbritānija, Japāna, Šveice, Kenija, Itālija, Nīderlande, Francija, Zviedrija. Federatīvas valstis ir: Indija, Ķīna, Turcija, ASV, Austrālijas Savienība, Lietuva. Augsti attīstītas valstis ir: Ķīna, Francija, Zviedrija, Dienvidāfrikas Republika, Brazīlija, Kuveita, Somija.
3. uzdevums Izlasiet valstu raksturojumu un ar cipariem atzīmējiet, kuri no tiem atbilst attīstītajām valstīm un kuri attīstības valstīm! 1. Liels iedzīvotāju skaita pieaugums, zema darbaspēka kvalifikācija. 2. Noteicošā vieta pasaules ekonomikā. 3. Augsts darba ražīguma līmenis, augsts iedzīvotāju dzīves līmenis. 4. Šaura rūpniecības vai lauksaimniecības specializācija, mononozaru vai monokultūru valstis. Attīstītās valstis ............................................................................................... Attīstības valstis ...............................................................................................
4. uzdevums Sagrupējiet valstu nosaukumus atbilstoši prasītajam grupās pa divi! Čīle, Vatikāns, Nepāla, Kuba, Sanmarīno, Jaunzēlande 1. T.s. pundurvalstis ......................................................................................... 2. Valstis, kuru teritorijas atrodas uz salām ..................................................... 3. T.s. kalnu valstis .......................................................................................... PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
41
1. nodarbība
42
Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
UZDEVUMU ATBILDES
1. nodarbība
28. lpp. 1. Dienvidslāvija bija federatīva valsts Dienvideiropā. 90. gadu sākumā tās teritorijā izveidojās neatkarīgas valstis: Slovēnija, Horvātija, Serbija un Melnkalne, Maķedonija. 2. Līdz 1993. gadam Viduseiropā bija vienota valsts Čehoslovākija, kurai sadaloties izveidojās divas valstis: Čehija un Slovākija. 3. Līdz 1990. gadam Rietumeiropā bija divas valstis: Vācijas Demokrātiskā Republika un Vācijas Federatīvā Republika, kurām apvienojoties izveidojās viena valsts Vācija. 30. lpp. 1918. gadā 18. novembrī. Republika. Unitāra valsts. 32. lpp. Monako – augsti attīstīta valsts; Albānija – lēnās attīstības valsts; Afganistāna – vāja attīstības valsts; Krievija – ātrās attīstības valsts. 41. lpp. 1. uzdevums Pasaules ekonomiskās ģeogrāfijas mērķis ir parādīt pasaules kopainu, izskaidrot tās saimniecības sistēmas veidošanās likumsakarības. 2. uzdevums Monarhijas ir: Lielbritānija, Japāna, Šveice, Kenija, Itālija, Nīderlande, Francija, Zviedrija. Federatīvas valstis ir: Indija, Ķīna, Turcija, ASV, Austrālijas Savienība, Lietuva. Augsti attīstītas valstis ir: Ķīna, Francija, Zviedrija, Dienvidāfrikas Republika, Kuveita, Somija. 2. uzdevums Attīstītās valstis 2; 3. Attīstības valstis 1; 4. 3. uzdevums 1. Vatikāns, Sanmarīno. 2. Kuba, Jaunzēlande. 3. Čīle, Nepāla.
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
43
1. nodarbība
44
Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
IETEICAMĀ LITERATŪRA
1. nodarbība
1. Buzans B. Cilvēki, valstis un bailes. Rīga: AGB, 2000. 2. Globālā dienasgrāmata. Zinātniski pētnieciskie raksti. Rīga: Zinātne, 2006. 3. Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Jumava, 1999. 4. Dicken P., Lloyd P. Location in Space. Theoretical Perspectives in Economic Geography. Harper Collins Publisher, 1998. 5. Geographies of Global Change. Reamaping the World in the Twentieth Century. Oxford, Cambridge, Blackwell, 1995. 6. Knox P., Agnev J. The Geography of the World Economy. London, Edward Arnold, 1989 7. www.undp.org (ANO Attīstības programma) Noderīgas adreses internetā: www.cia.gov/libary/publications/the-world-factbook www.un.org www.undp.org europa.eu www.nato.inf www.opec.org www.am.gov.lv ano.deac.lv www.undp.lv www.mfa.gov.lv www.kartes.lv
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
45
1. nodarbība
46
Biznesa vadības koledža
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
Biznesa vadības koledža
TESTS
1. nodarbība
Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Kura ir lielākā valsts pasaulē platības ziņā? A. Kanāda; B. Krievija; C. Ķīna; D. ASV. 2. Pasaules mazākā valsts platības ziņā ir: A. Vatikāns; B. Bruneja; C. Čehija; D. Sanmarīno. 3. Kura valsts atrodas uz salām? A. Somija; B. Panama; C. Šrilanka; D. Taizeme. 4. Latvija teritorijas ziņā ir: A. Liela; B. Vidēja; C. Pundurvalsts; D. Maza. 5. Kurai impērijai sabrūkot, 1918. gadā izveidojās Latvija? A. Austroungārijai; B. Britu impērijai; C. Krievijas impērijai; D. Osmaņu impērijai. 6. Kura ir vienīgā sociālistiskā valsts (ar plānveida ekonomiku) Amerikas pasaules daļā? A. Kuba; B. Kolumbija; C. Haiti; D. Bermudu salas. 7. Kura Eiropas valsts pēc Otrā pasaules kara tika sadalīta trijās daļās? A. Krievija; B. Vācija; C. Latvija; D. Francija. PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
47
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
8. Sociālisma valsts 21. gadsimtā ir: A. Zviedrija; B. Polija; C. Ķīna; D. Lietuva. 9. ”Lielā septiņnieka” valsts ir: A. Ķīna; B. Krievija; C. Kanāda; D. Austrālija. 10. Par pasaules vājāko valsti uzskata: A. Kotdivuāru; B. Meksiku; C. Afganistānu; D. Bangladešu.
48
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
TESTS
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
A
A
A
A
A
A
A
A
A
A
B
B
B
B
B
B
B
B
B
B
C
C
C
C
C
C
C
C
C
C
D
D
D
D
D
D
D
D
D
D
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA
49
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
TESTA ATBILDES
50
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
A
A
A
A
A
A
A
A
A
A
B
B
B
B
B
B
B
B
B
B
C
C
C
C
C
C
C
C
C
C
D
D
D
D
D
D
D
D
D
D
PASAULES EKONOMISKĀ ĢEOGRĀFIJA