Tālmācības studiju kurss
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
I
Kursa autore: Mg. art. Velta Lapacinska
Tālmācības studiju kurss „Pasaules kultūras vēsture I”
Teksta autore Mg. art. Velta Lapacinska Redkolēģijas vadītāja Dr. philol., Dr. oec. Ineta Kristovska Redkolēģija: Augst. izgl. Mg. oec. Dr. sc. ing. Mg. paed. Dr. phil. Mg. paed. Mg. paed. Mg. paed. Dr. oec. Mg. paed. Mg.oec., Mg.paed. Dr.psych.
Maruta Ābele Aivars Bernāns Jovita Budzinauskiene Māra Līce Vilis Daberts Ina Jēkabsone Aivis Kārkliņš Svetlana Valdmane Silvija Kristapsone Kristīne Kvēle-Kvāle Inga Lapiņa Anita Lasmane
Mg. psych. Mg. art. Mg. paed. Mg. paed. Mg. sc. soc. Dr.med. Dr.paed. Mg. oec. Augst. izgl. Mg. paed. Mg. iur., Mg. soc. MBA
Ilze Kalniņa Ieva Ozola Liene Ozola Ikars Pakalnietis Kristīne Pakalniete Ženija Roja Sandra Rone Zane Štālberga Aija Šteinberga Kārlis Veiss Signe Zaharova Ivars Linde
Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Recenzente Dr. philol., Dr. oec. Ineta Kristovska Redaktore Iveta Spriņģe
© SIA “Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija”, 2009. Biznesa vadības koledža, Salaspils iela 14, Rīga LV-1057, tālr. 67803261, fakss 67135516; e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv. ISBN 9984-708-17-9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM
Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.
Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •
būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);
•
nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;
•
terminu skaidrojošo vārdnīcu;
•
vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;
•
uzdevumu un vingrinājumu atbildes;
•
papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;
•
pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: lasāt tekstu; veicat uzdevumus; atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā; uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.; izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju; lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus; veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu; lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk; ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: notiek vienu – divas reizes mēnesī; palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.
8
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/eksāmenu; līdzdarbojoties atvieglojumus
klātienes
nodarbībās,
ieskaites/eksāmena
Jūs
saņemat
noteiktus
(mazāku
veicamo
kārtošanā
uzdevumu skaitu); ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru;
ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).
3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.
Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •
tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);
•
kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;
•
ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.
Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!
9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).
Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •
izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);
•
lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);
•
pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;
•
vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;
•
atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;
•
uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;
•
gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.
10
Biznesa vadības koledža
Studijvedis
Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.
Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!
Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.
11
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).
Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!
Vēlam sekmes studijās!
12
Apzīmējumi
Biznesa vadības koledža
APZĪMĒJUMI
!
svarīgi iegaumēt
?
vērts padomāt
uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”
Σ
nodarbības kopsavilkums
terminu skaidrojošā vārdnīca
vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi
uzdevumu atbildes
ieteicamā literatūra
tests
13
Apzīmējumi
14
Biznesa vadības koledža
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURES JĒDZIENS 1. Kultūra - cilvēku darbības rezultāts ..........................................................21 2. Pasaules kultūras atšķirību un īpatnību pamatojums ................................28 3. Kultūras definīcija ....................................................................................29 Kopsavilkums ...............................................................................................33 Terminu skaidrojošā vārdnīca ......................................................................35 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .....................................................37 Uzdevumu atbildes .......................................................................................41 Ieteicamā literatūra .......................................................................................43 Tests ..............................................................................................................45
Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: izprast, kas ir jēdziens ‘kultūra’; novērtēt pasaules kultūras daudzveidību un atšķirību iemeslus; apjaust kultūras vēsturiskuma dabu un kultūras mantojuma nozīmi mūsdienās.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
19
1. nodarbība
20
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
“Centienos izprast cilvēku ir nepieciešams iziet ārpus dabaszinātniskuma ietvariem un pievērsties kultūras vēsturei.” /K. G. Jungs/
1. KULTŪRA - CILVĒKU DARBĪBAS REZULTĀTS Ikdienas sarunās mēs bieži lietojam tādas frāzes kā runas kultūra, ēšanas kultūra, ģērbšanās kultūra, reizēm sakām: kultūras iestāde, kultūras darbinieks u. tml. Varbūt arī Jūs atcerējāties līdzīgus piemērus? Uzrakstiet tos!
?
Pārlūkojot dienas laikrakstus, žurnālu izdevumus, mēs tajos atrodam nodaļu ar nosaukumu Kultūra, kur iegūstam informāciju par to, kas jauns notiek literatūrā, kinomākslā, izstāžu zālēs, teātros, galerijās u.tml. Papildiniet vēl šo uzskaitījumu!
?
Tomēr jēdziens ‘kultūra’ tiek lietots daudz plašākā nozīmē, pieminot izcilus jaunatklājumus, vēsturiskus stilus, pasaules uzskatus, mākslas virzienus utt.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
21
1. nodarbība
! Jēdziens ‘kultūra’ cēlies no latīņu valodas vārda culture.
?
Biznesa vadības koledža
Tātad jēdzienam ‘kultūra’ ir patiesi plašs un daudzveidīgs izmantojums. Tulkojot no latīņu valodas, vārds cultura nozīmē ‘kopšana’, ‘apstrādāšana’, ‘attīstīšana’, ‘godāšana’. Sākotnēji šis jēdziens tika attiecināts vienīgi uz zemes apstrādāšanu, tikai vēlāk – uz cilvēku garīgo spēju izkopšanu. Kā Jūs izprotat kultūras jēdzienu? Kā Jūs to definētu?
Kultūras jēdziens kā garīgu vērtību apzīmējums pirmo reizi ir pieminēts Romas oratora, politiskā darbinieka un filosofa Cicerona (106.– 43. g. p.m.ē.) darbos.
Jēdzienu ‘kultūra’ kopš XVIII gs. lieto, lai izceltu cilvēka prāta sasniegumus.
?
!
Kā patstāvīgs jēdziens vārds ‘kultūra’ tiek lietots kopš XVIII gadsimta otrās puses, lai nošķirtu cilvēka prāta sasniegumus un veikumus no dabas parādībām un izceltu cilvēku garīgās darbības rezultātā tapušās vērtības. Latviešu filosofs Haralds Biezais raksta: “Bioloģiskā eksistence, lai kādos veidos tā parādītos, pati par sevi nav kultūra. Ja tas tā nebūtu, tad būtu jārunā par amēbu, zušu un vispār dzīvnieku kultūru.” Vai Jūs piekrītat šī filosofa teiktajam? Kāpēc Jūs tā domājat?
Tas nozīmē, ka cilvēks tikai kā bioloģiska būtne nevar radīt kultūras vērtības. Acīmredzot, lai tuvotos kultūras jēdziena izpratnei, jāuzsver cilvēku apzinātas garīgas darbības izšķirošā nozīme. Atrodiet no piedāvātajiem variantiem atbilstošo/pareizo vārdu un ievietojiet to tukšajā vietā! 1. Jēdziens ‘kultūra’ ir cēlies no…………(grieķu/sengrieķu/latīņu/sanskrita) valodas un nozīmē ‘kopšana’, ‘apstrādāšana’, ‘attīstīšana’, ‘godāšana’. 2. Kultūras jēdziens kā garīgu vērtību apzīmējums pirmo reizi pieminēts ………………………(sengrieķu/romiešu) oratora, politiskā darbinieka un filosofa…………………(Aristoteļa/Sofokla/Cicerona) darbos. 3. Kā patstāvīgs jēdziens vārds ‘kultūra’ tiek lietots kopš ……………………… …………(XVII gs. pirmās puses /XVIII gs. otrās puses).
22
Biezais H. Kultūra un subkultūra/žurn. Grāmata, 1991., Nr.1, 62. lpp. PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Cilvēka garīgā darbība atklājas visdaudzveidīgākajās sakarībās, attieksmēs un mijiedarbībās, piemēram, ar ģimeni, valsti, tautu, cilvēci (t.i., sociālās saiknēs). Šajās saskarsmēs bieži veidojas likumi, normas, noteikumi (prāta slēdzieni), dzimst mīlestība, simpātijas, draudzība, varbūt arī naids, greizsirdība (jūtu kompleksi). Tamlīdzīga pieredze savukārt krājas, top, mainās un pastāv ciešā saistībā ar vēsturisko situāciju, ar materiālās dzīves veidu katrā laikmetā un vidē, ar dabas un ģeogrāfisko apstākļu nosacījumiem un iespaidiem. Tātad cilvēka garīgā aktivitāte šķiļas plašu ietekmju un sakarību rezultātā.
Cilvēka garīgā darbība atklājas daudzveidīgi, un šīs garīgās darbības rezultāts ir kultūra.
Lai labāk izprastu kultūru kā cilvēka daudzveidīgas garīgās darbības rezultātu, iedomāsimies dažas situācijas! 1.situācija. Ir Vispārējie latviešu dziesmu svētki. Mēs esam ieradušies Rīgā Mežaparka lielajā estrādē. Sēžam skatītāju rindās un vērojam, kā uz skatuves pakāpeniski nostājas kopkoris, deju kolektīvi un muzikanti. Visi viņi ir tērpušies latviešu tautastērpos. Koris vēl nedzied, bet mēs uzmanīgi vērojam šo skaisto ainu. Tautumeitu brunču rakstos, ornamentos, līniju ritmos un krāsu saskaņā mēs pēkšņi atpazīstam un redzam tos iespaidus, kas smelti no Latvijas ziedošo pļavu, mežu un lielceļu vērojumiem. Skatoties balto villaiņu mirdzumā, mēs neviļus atceramies tās izjūtas, kas mūsos rodas, raugoties baltās jūras un ezeru viļņu augstumos. Vērojot tautumeitu zīļu vainadziņus, mēs tajos ieraugām mūsu Latvijas debesu zīmes, kas pārtapušas no vizošām zīlītēm izšūtās saulīšu, auseklīšu un mēnestiņu zīmēs. Jā, tā ir mūsu daba, kas pēkšņi tik bagāti, tik krāšņi izpaudusies mūsu tautas roku darinātajās lietās un tagad tiek parādīta kultūras notikumā. Tas ir cilvēku - tautas audēju, meistaru - garīgās darbības rezultāts, kas radies dziļa dabas pārdzīvojuma procesā. Bet, ja mēs aizbrauktu, piemēram, uz Mongolijas vai Spānijas dziesmu svētkiem, vai tad mēs justos tāpat? Protams, nē! Šo zemju tautastērpos atplauks viņu debesu zīmes, viņu kalnu skarbums, viņu smilšaino plašumu ietekmes. Līdz ar to, risinot jautājumu par kultūru kā cilvēka ideju, emociju, uzskatu un vērojumu garīgo rezultātu, mēs droši varam uzsvērt dabu kā nozīmīgu komponenti, kas veicina šo garīgumu.
Daba
Kā, pēc Jūsu domām, daba cilvēkos varētu raisīt šo garīgumu?
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
! DabaKultūra
?
23
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
2.situācija. Beidzot lielais kopkoris sāk dziedāt. Mēs dzirdam tik vēstoši, tik liktenīgi skandēto dziedājumu: “Beverīnas skaistā pilī Tālivaldis valdīja. Viņa slava tālu, tālu Visā zemē izpaudās. Igaunīši, bālelīši Naidu cēla Latvijā, Viņa pilij virsū mācās Skaudras bultas šaudīja..”
?
Kas ir šo vārdu autors? a) Andrejs Pumpurs; b) Auseklis; c) Rainis; d) Juris Alunāns. Kā šajās rindās izpaužas mūsu vēsture? Ko tās vēlas mums pateikt?
Kas gan ir tas, ko izdzied koris? Protams, tā ir mūsu vēsture, kas cilvēku garīgās darbības rezultātā pārtapusi lieliskā kultūras zīmē.
!
Tātad mēs varam uzsvērt tautas vēsturi kā nozīmīgu komponenti, kas izpaužas kultūrā – garīgās darbības rezultātā.
VēstureKultūra
Daba
Vēsture
3.situācija. Klausoties tālāk Dziesmu svētku programmā iekļautās dziesmas, it īpaši tautasdziesmas, mēs saklausām savdabīgas vārdkopas, piemēram, zvēri raka Daugaviņu; saules meitas velējās; mīļā Laima mūžu raksta; visi bija Jāņabērni; melna čūska jūrā maļ miltus u.tml.
24
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Tad mēs atceramies, ka līdzīgus apgalvojumus esam jau bagātīgi sastapuši arī savās pasakās, teikās, leģendās. No kurienes šie poētismi? Protams, tā ir mūsu, latviešu mitoloģija, kas tik krāšņi cauraudusi mūsu folkloru, mūsu tradīcijas. Cilvēki savas garīgās darbības procesā centās izskaidrot pasaules kārtību, tādējādi radot šos bagātos mitoloģiskos priekšstatus, tādēļ arī mitoloģiju var izcelt kā svarīgu kultūras zīmju parādību un izpausmju radītāju.
Vēsture
Daba
! MitoloģijaKultūra
Mitoloģija
Mūsdienu zinātnē valda viedoklis par mitoloģijas un reliģijas ciešu saistību, turklāt saglabājot tām patstāvību. Reliģijas un mitoloģijas avoti ir dažādi: reliģijas saknes – cilvēka bezspēcība aklo dabas un sociālo stihiju priekšā; mitoloģijas saknes – cilvēka prāta prasība izprast un izskaidrot šo īstenību. Visos laikos reliģiskie ticējumi, rituāli un kanoni spēcīgi ietekmējuši cilvēku tradīcijas, pasaules izjūtu, izpratni, līdz ar to patiesi dziļa kultūras posmu apguve un izpratne nemaz nav iespējama bez reliģijas ietveres un ietekmes konkrētā vietā un laikā. Reliģijas uzskatu un dogmu zināšana palīdz atbildēt uz neskaitāmiem “kāpēc?”, piemēram, kāpēc kādā laikmetā vai valstī veidojas attiecīgā literatūra, mūzika, glezniecība, ko nozīmē attiecīgā arhitektūras forma, cilvēku tradīcijas utt. Tāpēc droši varam iezīmēt reliģiju kā nozīmīgu komponenti kultūras kopainā.
!
Vēsture
Daba Reliģija
Mitoloģija
Kā Jūs domājat – vai šodien reliģijai un mitoloģijai ir tikpat liela ietekme uz cilvēka (sabiedrības) domāšanu kā agrāk? Pamatojiet savu atbildi!
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
ReliģijaKultūra
?
25
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
4.situācija. Baudot Dziesmu svētku kora priekšnesumus, mūsu domas neviļus aizklīst pie tiem māksliniekiem, daiļamata meistariem, kuri ir auduši, šuvuši, modelējuši, kuri ir komponējuši, režisējuši, kuri spēlē, dzied, dejo, diriģē, izgaismo. Mēs aizdomājamies par arhitektiem, kas ir projektējuši estrādi. Mēs novērtējam šo daudzo mākslinieku kopdarbu, arī viņu atsevišķo, personīgo veikumu. Mēs zinām, ka šo Dziesmu svētku notikuma iespaidā top fotomākslas darbi, tiek uzņemtas telefilmas, dokumentālās filmas, top ieceres jaunām gleznām, skulptūrām.
! Māksla ir veids īstenības apgūšanai un atklāšanai ar mākslas tēlu palīdzību.
Mēs esam saskarsmē ar mākslu. Kas ir māksla? Māksla ir veids īstenības apgūšanai un atklāšanai ar mākslas tēlu palīdzību. Plašākā nozīmē māksla ir jebkura meistarīgi, virtuozi, augstā tehnoloģiskā līmenī veikta darbība, kas līdz ar to iegūst estētisku jēgu. Tā visos laikos ir apliecinājusi cilvēku radošā gara centienus, talantīgu personību gara lidojumu. To mēs ieraugām arī savā Dziesmu svētku piemērā. Tāpēc droši papildināsim savu zīmējumu!
Māksla
MākslaKultūra
Vēsture
Daba Reliģija
Mitoloģija
5.situācija.
!
Mēs atbraucām uz Dziesmu svētku koncertu ar transportu. Mēs pamanām svētku estrādē skaņu iekārtas, aparatūru. Mēs vērojam sarežģītas prožektoru sistēmas, kuras, satumstot vakaram, skaisti izgaismo skatuvi. Daži skatītāji filmē, daži fotografē, atsevišķi skatītāji izmanto binokļus, bet daži sēž mājās un visu svētku norisi vēro televīzijas tiešraidē. Kas gan ir šie nosauktie līdzekļi, kuri palīdz tapt kultūras notikumam, tā uztverei un baudījumam? Tā ir mūsu laikmeta tehnoloģija, tā ir tehnika, kas tik ļoti atšķiras no bijušo gadsimtu iespējām. Tātad tehnikas līmenis var neparasti spēcīgi veicināt vai ierobežot, vai ietekmēt kultūras izpausmju un īpašību specifiku.
TehnikaKultūra
Māksla Daba Reliģija
26
Tehnika Vēsture Mitoloģija
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Visbeidzot atzīmēsim, ka šie tehniskie aprīkojumi, instrumenti un līdzekļi taču ir cilvēka garīgās darbības – zinātnes – rezultāts.
!
Pētījumu, analīžu, likumību izpētē rastās atziņas ļāvušas cilvēkam sasniegt lielu rīcības brīvību, jaunu iespēju veidus un ērtības. Tās katram laikmetam un reģionam bijušas atšķirīgas, vēsturiski nosacītas, no sasniegtās pieredzes izrietošas un tādējādi iezīmējušas spilgtas līnijas sava laikmeta kultūras sejā. Zinātne
Māksla
Daba Reliģija
ZinātneKultūra
Tehnika Vēsture Mitoloģija
Esam norādījuši uz daudz un dažādām cilvēku sabiedrībā uzsvērtām un koptām vērtībām, kas kā ļoti nozīmīgas komponentes ietilpst kultūras jēdzienu lokā, katra no tām ietekmē kultūras raksturu atšķirīgos laikmetos un periodos. Šo vērtību kopā starp atsevišķām komponentēm pastāv ciešas saiknes, tik ciešas, ka bieži ir pat nešķiramas. Nav taču iespējams runāt, piemēram, par kāda reģiona mākslu, atraujot to no konkrētā laikposma reliģijas; mēs nevaram izprast šī laika leģendu varoņus, abstrahējoties vai ignorējot minētās vides dabas vai vēstures norises; mēs nevaram spriest par kādas valsts arhitektūras meklējumiem, necenšoties izprast zinātnes, arī tehnikas līmeni konkrētajā laikā. Tādēļ zieds, kuru mēs šodien uzzīmējām, ir dzīvs! Starp atsevišķām ziedlapiņām (komponentēm) pastāv nepārtraukta savstarpēja pulsācija, it kā kopēja asinsrite, nešķiramība:
Starp atsevišķām kultūras komponentēm pastāv cieša attieksmju un saikņu vienotība.
!
Ar bultiņām ir iezīmēta šī nepārtrauktā saskarsme, pulsācija, informācijas plūsma, sasvstarpējo attieksmju daudzveidība un bagātība.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
27
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Kura no iepriekš pieminētajām komponentēm ir vissvarīgākā kultūras rašanās un attīstības procesā? A. B. C. D. E. F. G. H.
tehnika; zinātne; reliģija; daba; mitoloģija; vēsture; māksla; visas ir svarīgas.
Pamatojiet savu izvēli!
2. PASAULES KULTŪRAS ATŠĶIRĪBU UN ĪPATNĪBU PAMATOJUMS
! Kādam cilvēku grupējumam piemītošs domāšanas un jušanas veids ir mentalitāte.
Svarīgs ir jautājums: kāpēc šis kultūras zieds tik atšķirīgi “uzzied”, piemēram, Ķīnā, Lietuvā vai Argentīnā, Kanādā, Turcijā vai Igaunijā, Senajā Grieķijā vai mūsdienu Grieķijas Republikā? Mēs taču mēdzam runāt par latviešu, vācu, krievu, franču kultūru, par viduslaiku, renesanses, Austrumu kultūru. Ar to mēs saprotam kādu jēgas vienību, kādu neatkārtojamu, ne ar ko nesalīdzināmu veselumu, kaut ko īpašu, piemītošu tikai noteiktam cilvēku grupējumam, tikai viņu domāšanas un jušanas veidam. Šo specifisko savdabību sauc par mentalitāti. Mēs taču, piemēram, sakām: “Šeit izpaužas norvēģu mentalitāte, bet šeit – tipiska amerikāņu mentalitāte”. Tāpēc šis kultūras zieds uzzied atšķirīgi Japānā un Irānā, Krievijā un Spānijā, Latvijā un Kubā, tādēļ tas ir ziedējis citādi viduslaiku Ķīnā un mūsdienu Ķīnā.
Cilvēku mentalitāte!
28
Cilvēku mentalitāte!
Cilvēku mentalitāte!
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
Kas, Jūsuprāt, ir raksturīgs latviešu mentalitātei? Ar ko mēs atšķiramies no citu tautu pārstāvjiem, piemēram, igauņiem, lietuviešiem, krieviem, amerikāņiem utt.?
1. nodarbība
?
Dažkārt mēs pat vēl sīkāk dalām kultūras reģionālās izpausmes, lietojot apgalvojumus: “Ai, cik šeit bagātīgi izpaužas Latgales (Kurzemes) mentalitāte!”
3. KULTŪRAS DEFINĪCIJA Apkopojot visu iepriekš teikto, tagad mēs varam noteikt jeb definēt kultūras jēdzienu! Kultūra ir cilvēcības forma, kas realizējas noteiktās mentalitāšu formās, to vēsturiskajos arhetipos. Bet ir viens “bet”! Vai gleznas, skulptūras, romāni, filosofiskie traktāti, katedrāles – vai tā patiešām ir kultūra? Kā Jūs domājat? Kā Jūs atbildētu uz šo jautājumu?
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
! Kultūra ir cilvēcības forma, kas realizējas noteiktās mentalitāšu formās, to vēsturiskajos arhetipos.
29
1. nodarbība
Kultūra ir notikums, kur dialogā tiekas lieta, lietas jēga, cilvēks un cits cilvēks.
Biznesa vadības koledža
Protams, nē! Tas viss pats par sevi vēl nav kultūra! Latvju dainas, ja tās glabāsies vienīgi t.s. Dainu skapī vai grāmatu plauktā, ja tās nedzīvos mūsos, būs tikai aprakstīts papīrs. Glezna, kuru neviens nekad neaplūkos, būs koka, audekla un krāsu kopums. Nebūtu nekāda pamata apgalvot, ka kultūra vienkārši ir – tā ir tikai tad, ja tā notiek. Līdz kultūrai var no – tikt, tā ir notikums, kurā dialogā tiekas lieta, lietas jēga, cilvēks un cits cilvēks. Tikai no atvērtības dialogam, no gatavības no – tikt un uzturēt ir atkarīga kultūras, arī pašas cilvēcības esamība. Šo no – tikšanu mēs skaisti redzējām savā Dziesmu svētku piemērā.
Atrodiet terminam atbilstošo skaidrojumu! Kultūra
sastāvdaļa, galvenokārt kādā savienojumā.
Komponente
īpaši kādam piemītošs domāšanas, izjūtas veids.
Mentalitāte
– cilvēcības forma, kas realizējas noteiktās mentalitāšu formās, to vēsturiskajos arhetipos.
Tādēļ, izzinot bijušo, novērtēsim esošo un topošo! Lai tik maza valsts kā Latvija varētu stāties pretī starptautiskā kaleidoskopa izaicinājumam, katra cilvēka oriģinalitātei, garīgajam stiprumam ir liela nozīme, tāpēc jāveicina, visiem spēkiem jāraisa personību veidošana, cilvēku vispārējā inteliģence. Tas ir svarīgi valstiski. Tikai tā varēsim nodrošināt Latvijas valsts iekļaušanos mūsu gadsimta jaunajā vidē, Eiropas Savienības modelī, visas pasaules saskarsmē.
30
Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – R.: Burtnieks, 1996., –40.lpp. PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
Šai ziņā it īpaši svarīga nozīme ir zināšanām un izpratnei par pasaules kultūras vēsturi. Šī priekšmeta apguve ļauj saskatīt pasaules ainā kopsakarību, vienotību un atsevišķo vērtību spilgtumu, ļauj izlobīt galveno kodolu katra laikmeta atstātajā mantojumā. Izzinot šo mantojumu, mēs labāk varam novērtēt šodienas savdabību, varam izveidot savu vērtību skalu, kas ir svarīga jebkuras parādības uztverē, izpratnē un skaidrojumā. Bruņojušies ar šādām zināšanām, mēs varam arī drošāk atlasīt nākotnei noderīgo, perspektīvo. Kas, pēc Jūsu domām, latviešu kultūrā ir tāds, ar ko mēs varētu lepoties un pat dalīties ar citām tautām?
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
1. nodarbība
Kultūras vēstures apguve ļauj pasaules ainā saskatīt kopsakarības un izlobīt galveno kodolu katra laikmeta mantojumā.
?
31
1. nodarbība
32
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
KOPSAVILKUMS
1. nodarbība
Šajā nodarbībā noskaidrojām, ka jēdzienam ‘kultūra’ piemīt šaurāks un arī plašāks skaidrojums. Cilvēks kā bioloģiska būtne nevar radīt kultūras vērtības. Kultūras vērtību tapšanā izšķiroši ir cilvēku apzinātas garīgās darbības rezultāti. Cilvēku garīgā darbība atklājas visdaudzveidīgākajās sakarībās, attieksmēs, un mijiedarbībās, piemēram, veidojot dabas, vēstures, mitoloģijas, reliģijas, mākslas, zinātnes utt. vērtību blokus, to izpratnes, apguves un jaunrades dažādās izpausmēs, interpretācijās. Tās tomēr ir atšķirīgas noteiktiem cilvēku grupējumiem konkrētā vēsturiskā laikā, vietā. Šo specifisko cilvēku uztveres, izjūtas un izpratnes savdabību apzīmē ar svešvārdu ‘mentalitāte’, tādēļ kultūru varam definēt kā cilvēcības formu, kas izpaužas noteiktās mentalitāšu formās, to vēsturiskajos arhetipos. Studējot pasaules kultūras vēsturi, mēs gūstam iespēju pasaules ainā saskatīt kopsakarību vienotību un atsevišķu vērtību spilgtumu un nozīmīgumu.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
33
1. nodarbība
34
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
1. nodarbība
Komponente [lat. componens – sastādošs] – sastāvdaļa, galvenokārt kādā savienojumā. Mentalitāte [lat. mens – prāts, noskaņojums] – īpaši kādam cilvēku grupējumam piemītošs domāšanas, izjūtas veids. Reģionāls [lat. regionalis – apgabals] – uz kādu atsevišķu valsti vai uz vairākām kaimiņvalstīm attiecīgs; ģeogrāfisks apgabals. Vēsturisks arhetips [gr. archaios – sens] – attiecināms uz senu vēsturisku priekšmetu grupas paraugu, modeli, formu vai arī sociālu grupējumu.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
35
1. nodarbība
36
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI
1. nodarbība
Šie vingrinājumi papildinās Jūsu zināšanas par kultūru kā cilvēka garīgās darbības rezultātu. Tie palīdzēs izprast, kāpēc svarīgi novērtēt kultūras daudzveidības un atšķirību iemeslus, kā šīs zināšanas palīdz uzņēmējdarbībā un mūsdienu saskarsmē.
1. uzdevums Jūs esat devušies uz Latvijas Nacionālo operu (vai teātra izrādi), lai noskatītos, piemēram, Dž.Verdi operu “Masku balle” (varat ņemt arī citu operas (teātra) piemēru). Lūdzu, aprakstiet, kā šajā notikumā atklājas apgalvojums “kultūra ir cilvēka garīgās darbības rezultāts”! Miniet vismaz desmit pamatojumus! ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………..
2. uzdevums Jūs esat pabijuši tālā ceļojumā (izvēlieties savu piemēru!). Šajā tālajā zemē Jūs esat pamanījuši senas arhitektūras būves, kuras pilnīgi atšķiras no senās apbūves, kas ir sastopama Latvijas teritorijā. Lūdzu, nosauciet atšķirību iemeslus (vismaz septiņus)! ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ……………………………………………………………………………….. ………………………………………………………………………………..
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
37
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
3. uzdevums – pašpārbaudes jautājumi. Tests “Par Jūsu kultūru vēstīs…”: 1. Izstāžu zālē eksponēti visdažādāko laikmetu un formu galdi. Aplūkojot šos galdus, Jūs ieraugāt: a) parastu fizisku objektu savirknējumu; b) dažādu materiālu (koks, metāls, akmens, plastmasa) izmantosānu; c) fiziska objekta un cilvēcības formas iemiesojumu. 2. Jūs esat devušies ekskursijā uz Romu. Šo pilsētu Jūs uztverat kā: a) dažādu laikmetu un stilu izcilu paraugu; b) raibu, attīstības ziņā strauju mūsdienu lielpilsētu; c) senatnes apliecinājumu. 3. Jūs vēlaties iegādāties porcelāna servīzi. Esat iegriezušies antikvariātā, jo Jūs interesē: a) servīzes senums; b) servīzes dekoratīvais spožums; c) manufaktūra, kurā šī servīze ir darināta, stils, mākslinieciskā vērtība. 4. Jūs pērkat gleznu. Jūs interesē: a) gleznas sižets; b) gleznas autors; c) gleznas izmērs. 5. Jūs esat nopirkuši pilnu Latvju dainu komplektu. Tagad tas grezno Jūsu grāmatplauktu. Ko Jūs ar to tālāk darāt? a) Jūs regulāri lasāt un pārlasāt šo tautasdziesmu krājumu; b) Jūs lasāt šo tautas dzeju tikai Jāņu dienas noskaņās; c) Jūs to nelasāt, bet lepojaties ar pirkumu. 6. Vai, iekārtojot dzīvokli, Jūs: a) veidosiet to tikai modernā stilā; b) izcelsiet modernajā interjerā atsevišķus priekšmetus, kas mantoti no iepriekšējām paaudzēm; c) veidosiet to īpaši ekstravagantu?
Testa apstrāde: 1. 2. 3. 4. 5. 6.
38
a – 0; a – 3; a – 1; a – 1; a – 3; a – 1;
b – 1; b – 0; b – 1; b – 3; b – 1; b – 3;
c – 3; c – 1; c – 2; c – 0; c – 0; c – 1.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
Testa rezultātu interpretācija. Saskaitiet iegūtos punktus! 13 – 17 punkti Jūs esat cilvēks ar plašu interešu loku un vēlmi iedziļināties cilvēcības formu daudzveidībā. Jūs esat atvērts pasaules kultūras vēstures apguvei! 7 – 12 punkti Jūsu interešu loks ir nenoteikts. Jums patīk mainīt uzskatus. Jūs esat savas personības un vērtību kritēriju meklējumos. Šai ziņā Jums noteikti palīdzēs pasaules kultūras vēstures apguve. 2 – 6 punkti Jūsu vērtību kritēriji pagaidām ir ļoti virspusīgi. To veidošanā noteikti nepieciešams apgūt pasaules kultūras vēsturi!
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
39
1. nodarbība
40
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
UZDEVUMU ATBILDES 22. lpp.
1. nodarbība
1. Latīņu; 2. Romiešu; 3. Cicerona; 4. XVIII gs. otrās puses.
24. lpp. b) Auseklis.
27. lpp. H. visas ir svarīgas.
30. lpp. Kultūra - cilvēcības forma, kas realizējas noteiktās mentalitāšu formās, to vēsturiskajos arhetipos. Komponente- sastāvdaļa, galvenokārt kādā savienojumā. Mentalitāte - īpaši kādam piemītošs domāšanas, izjūtas veids.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
41
1. nodarbība
42
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
IETEICAMĀ LITERATŪRA
1. nodarbība
1. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. –R:, 1996., 44.-54.lpp. 2. Mūrnieks A. Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē. I sējums. – R., 1998., 13. – 28.lpp.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
43
1. nodarbība
44
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
TESTS
Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes! Katram jautājumam ir iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. No kādas valodas radies jēdziens ‘kultūra’? A. franču; B. grieķu; C. latīņu; D. indiešu; E. vācu. 2. Kura oratora un politiskā darbinieka sacerējumos pirmo reizi pieminēts kultūras jēdziens kā garīgu vērtību apzīmējums? A. Hērodota; B. Vazari; C. Nerona; D. Cicerona; E. Solona. 3. Kurā gadsimtā jēdzienu ‘kultūra’ sāka lietot kā patstāvīgu jēdzienu, lai nošķirtu cilvēku prāta sasniegumus no dabas parādībām? A. XVI gs.; B. XVII gs.; C. XVIII gs.; D. XIX gs.; E. XX gs. 4. Kas ir radījis kultūras vērtību kopumu? A. tehnika; B. zinātne; C. dabas apstākļi; D. cilvēku sabiedrība; E. ražošanas līmenis. 5. Viena no svarīgākajām kultūras komponentēm: A. māksla; B. kanons; C. dogma; D. likums; E. formula.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
45
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
6. Kādam cilvēku grupējumam piemītošs īpašs domāšanas, izjūtas veids ir: A. mentalitāte; B. mensula; C. metrika; D. mozaīka; E. mehānika. 7. Senu vēsturisku priekšmetu grupas, formu vai modeļu apzīmējums: A. vēsturisks arguments; B. vēsturisks arhetips; C. vēsturisks argons; D. vēsturisks arhonts; E. vēsturisks asistents. 8. Kura mācību priekšmeta apguve mums ļauj izlobīt galveno kodolu atsevišķu laikmetu mantojumā? A. anatomijas; B. medicīnas; C. kultūras vēstures; D. bioloģijas; E. retorikas. 9. Svarīga kultūras rakstura veidotāja un ietekmētāja ir: A. mitoloģija; B. menzūra; C. metodika; D. mirāža; E. montāža. 10. Kurš latviešu filozofs tika pieminēts šajā nodaļā? A. Z. Mauriņa; B. K. Raudive; C. J. Šuvajevs; D. H. Biezais; E. V. Turins.
46
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE