Tālmācības studiju kurss
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
II
Kursa autore: Mg. art. Velta Lapacinska
Tālmācības studiju kurss „Pasaules kultūras vēsture II”
Teksta autore Mg. art. Velta Lapacinska Redkolēģijas vadītāja Dr. philol., Dr. oec. Ineta Kristovska Redkolēģija: Augst. izgl. Mg. oec. Dr. sc. ing. Mg. paed. Dr. phil. Mg. paed. Mg. paed. Mg. paed. Dr. oec. Mg. paed. Mg.oec., Mg.paed. Dr.psych.
Maruta Ābele Aivars Bernāns Jovita Budzinauskiene Māra Līce Vilis Daberts Ina Jēkabsone Aivis Kārkliņš Svetlana Valdmane Silvija Kristapsone Kristīne Kvēle-Kvāle Inga Lapiņa Anita Lasmane
Mg. psych. Mg. art. Mg. paed. Mg. paed. Mg. oec. Dr.med. Dr.paed. Mg. oec. Augst. izgl. Mg. paed. Mg. iur. MBA
Ilze Kalniņa Ieva Ozola Liene Ozola Ikars Pakalnietis Kristīne Pakalniete Ženija Roja Sandra Rone Zane Štālberga Aija Šteinberga Kārlis Veiss Signe Zaharova Ivars Linde
Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Recenzents Dr. philol., Dr. oec. Ineta Kristovska Redaktore Iveta Spriņģe © SIA “Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija”, 2007. Biznesa vadības koledža, Salaspils iela 14, Rīga LV-1057, tālr. 67803261, fakss 67135516; e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv.
ISBN 9984–708–34–9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM
Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.
Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •
būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);
•
nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;
•
terminu skaidrojošo vārdnīcu;
•
vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;
•
uzdevumu un vingrinājumu atbildes;
•
papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;
•
pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: lasāt tekstu; veicat uzdevumus; atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā; uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.; izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju; lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus; veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu; lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk; ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: notiek vienu – divas reizes mēnesī; palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.
8
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu; līdzdarbojoties atvieglojumus
klātienes
nodarbībās,
ieskaites/eksāmena
Jūs
saņemat
noteiktus
(mazāku
veicamo
kārtošanā
uzdevumu skaitu); ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru;
ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).
3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.
Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •
tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);
•
kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;
•
ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.
Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!
9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).
Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •
izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);
•
lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);
•
pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;
•
vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;
•
atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;
•
uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;
•
gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.
10
Biznesa vadības koledža
Studijvedis
Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.
Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!
Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.
11
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).
Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!
Vēlam sekmes studijās!
12
Apzīmējumi
Biznesa vadības koledža
APZĪMĒJUMI
!
svarīgi iegaumēt
?
vērts padomāt
uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”
Σ
nodarbības kopsavilkums
terminu skaidrojošā vārdnīca
vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi
uzdevumu atbildes
ieteicamā literatūra
tests
13
Apzīmējumi
14
Biznesa vadības koledža
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
VIDUSLAIKU KULTŪRA 1. Viduslaiku jēdziens un periodizācija................................................................... 21 2. Kristīgās ticības un baznīcas nozīme viduslaiku kultūrā..................................... 22 3. Austrumromas jeb Bizantijas kultūra viduslaikos ............................................... 24 3.1. Viduslaiku Bizantijas māksla ...................................................................... 25 3.2. Viduslaiku Bizantijas literatūra un zinātne ................................................. 27 4. Viduslaiku kultūra Rietumeiropā ........................................................................ 29 4.1. Romānikas posma kultūra (X–XII gs. pirmā puse) ..................................... 32 4.2. Gotikas pasaule (XII gs. vidus – XV gs.).................................................... 33 Kopsavilkums .......................................................................................................... 39 Terminu skaidrojošā vārdnīca ................................................................................. 41 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................................ 43 Uzdevumu atbildes .................................................................................................. 45 Ieteicamā literatūra .................................................................................................. 49 Tests ........................................................................................................................ 51 Pielikums ................................................................................................................. 55
Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: noskaidrot viduslaiku perioda būtību un atšķirību iepriekš apgūto kultūru
skatījumā; izprast viduslaiku kultūras atšķirību Austrumromas un bijušās Rietumromas
teritorijās; apgūt un izjust gandarījumu par svarīgākajiem viduslaiku kultūras pieminekļiem; pārliecināties, kādu paliekošu pamatu viduslaiki ir atstājuši nākamajiem laikmetiem.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
19
9. nodarbība
20
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
1. VIDUSLAIKU JĒDZIENS UN PERIODIZĀCIJA Viduslaiki aptver veselu laikmetu cilvēces vēsturē, kura gaitā visā pasaulē notikušas lielas izmaiņas. Šis laiks aptver tūkstoš gadu ilgu periodu no V līdz XV gadsimtam.
Viduslaiki aptver laika posmu no V līdz XV gadsimtam.
Salīdzinot viduslaiku sākumu un tā beigas, var novērot, ka daudz kas ir mainījies kā ekonomiskajā, tā arī politiskajā un garīgajā ziņā. Izcilais viduslaiku pētnieks S. Averincevs uzskata, ka posmu no V gadsimta, tas ir, 476. gada (Romas krišanas gads), līdz X gadsimtam vajadzētu uzskatīt par savdabīgu pārejas posmu no “brīvu pilsoņu vergturu kopības uz senjoru un vasaļu feodālo hierarhiju”. Liela daļa pētnieku (piemēram, A. Gurevičs, Ž. Djubī, S. Ļipovojs u.c.) uzsver, ka posmu pēc X gs. līdz pat XV gs. var uzskatīt par vēlajiem viduslaikiem. Viņi ir vienisprātis, ka 476. gadā līdz ar Rietumromas sabrukumu saira verdzības iekārta, kas sāka kavēt saimniecības un kultūras tālāko attīstību (vergs nebija ieinteresēts strādāt, uzskatīja darbu par lāstu, jūgu, par kuru viņam nekas netika maksāts).
! ! 476. gadā līdz ar Rietumromas sabrukumu saira verdzības iekārta.
Vai Jūs piekrītat iepriekš teiktajam apgalvojumam, ka verdzības iekārta tikai kavēja saimniecības un kultūras tālāko attīstību? Pamatojiet savu atbildi!
?
Viduslaikos lielākā daļa tautu vairs nedzīvoja verdzības iekārtā, tomēr bija izveidojusies jauna sabiedriskā iekārta – feodālisms.
!
Izcilais franču viduslaiku pētnieks L. Legofs, meklējot robežu, kas atdala viduslaikus no antīkās pasaules, uzsver, ka tie ir notikumi, kas saistās ar kristietības rašanos. Tā nāk kā varens vilnis un, neraugoties uz aizliegumiem un vajāšanām, no sava ceļa noslauka antīko pasauli. Tomēr pēc Kristus dzimšanas ir jāpaiet vairāk nekā trīssimt gadiem, lai kristietība svinētu uzvaru, jo tikai 313. gadā Romas imperators Konstantīns Lielais pasludina kristietību par atļautu valsts reliģiju. Līdz ar to lielākā daļa pētnieku atzīst, ka jēdziens “viduslaiki” attiecināms uz noteiktu periodu kristietiskās kultūras attīstības vēsturē. Tieši tad (sakarā ar kristietību) pastāv tādas garīguma formas, kas šo laiku atšķir gan no antīkās sabiedrības, gan arī no renesanses un jauno laiku kultūras, kas vēlāk nomaina viduslaikus.
Viduslaikos izveidojas jauna sabiedriskā iekārta – feodālisms.
!
Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998., 207. lpp.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
21
9. nodarbība
? Notikumi, kas saistās ar kristietību, atšķir viduslaikus no antīkās pasaules.
Biznesa vadības koledža
Jūs noteikti daudz esat lasījis par viduslaikiem – to ekonomisko, politisko, sabiedrisko situāciju, bet tagad, pirms Jūs esat ķēries pie viduslaiku kultūras, iedomājieties, kāda tā varētu būt, kas tai, pēc Jūsu domām, būtu raksturīgs?
Izkristalizējot, piemēram, C. Neselštrausa, M. Auberta, M. Durliata, T. Kačalovas, S. Cielavas, piedāvāto viduslaiku periodizāciju, ņemsim par pieņemamāko un arī mūsdienīgāko šādu iedalījumu: I. Bizantijas kultūra viduslaikos (V–XV gs.); II. Rietumeiropas kultūra viduslaikos (V–XV gs.): 1) pirmsromānikas posma kultūra (V gs. II puse – IX gs.); 2) romānikas posma kultūra (X–XII gs. I puse); 3) gotikas posma kultūra (XII gs. vidus – XV gs.). Tukšajās vietās ierakstiet atbilstošo vārdu! Romas imperators Konstantīns Lielais ……… gadā pasludina kristietību par atļautu valts reliģiju. ……… gadā līdz ar Rietumromas krišanu saira ………………… iekārta. Viduslaikos bija izveidojusies jauna sabiedriskā iekārta – …………………….
2. KRISTĪGĀS TICĪBAS UN BAZNĪCAS NOZĪME VIDUSLAIKU KULTŪRĀ Kristietība pamazām izskauda elkdievību un atnesa sev līdzi jaunu cilvēka pašapzināšanās, sevis pašnovērtēšanas un pašizpaušanās izpratni Dieva priekšā. Antīkajā domāšanā cilvēks līdzinājās dieviem tik tālu, cik tālu dievi un cilvēki piederēja vienam un tam pašam kosmiskajam veselumam. Teiciens – Dievam līdzīgais – itin bieži tika lietots antīkajā literatūrā, attiecinot uz cilvēkiem, kuru spēks un vara sabiedrībā līdzinājās Olimpa dievu diženumam. Arī redzamais, taustāmais, jutekliski ķermeniskais skaistums kā antīkā ideāla iemiesojums vienoja dievus un cilvēkus.
Kā antīkajā kultūrā sauc šo pasaules uztveri, kad dievi un to dzīvesveids tiek pielīdzināts cilvēkiem un to dzīvesveidam? a) antropoloģija; b) antropocentrisms; c) arheoloģija; d) antropomorfisms; e) antropoģenēze. Taču kristietībā mēs ieraugām pavisam citādus Dieva izredzētos. Ko gan Jēzus sauc par “svētajiem”, “dižajiem”, ko viņš uzrunā ar vārdiem “Jūs – zemes sāls”, “Jūs – pasaules gaisma”? Slimos, nabagos, atstumtos, grūtdieņus, t.i., tādus, kam nepiemīt pašlepnums, garīga pašapmierinātība, bet kas apzinās savas garīgās slāpes un tiecas tās piepildīt, kas ir “atstumtie taisnības dēļ”.
22
Jaunā Derība. Mat. 5:3 – 14
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
Kristietība pavēra ceļu vienkāršajam cilvēkam apzināties savu pašvērtību nevis caur panākumiem pasaulīgajā dzīvē, bet gan caur pašatteikšanos cēlu, tikumisku un garīgu vērtību priekšā. Šai ziņā cilvēks pārstāja būt vienkāršs – viņš varēja izslieties garīgi, varēja sev atklāt pilnīgi jaunas apzināšanās iespējas, salīdzinot ar antīko cilvēku.
9. nodarbība
!
“Lamātais un pazemotais nabags, būdams sabiedrības pašā apakšā, pārstāja raudzīties uz sabiedrības augšslāņu mirdzumu kā uz debesu augstumiem; tagad viņš savā garā varēja palūkoties uz bagātajiem un valdošajiem no augšas. Vēl vairāk – varēja pat nožēlot tos.” Līdz ar to varam teikt, ka kristietība veidoja gluži jaunu cilvēka esamības saturu. Tā pamatā bija jauna cilvēka brīvības apzināšanās, kuras centrā bija uzmanība pret cilvēka dvēseli, viņa garīgumu, pārdzīvojumiem. Kopumā tas noteica pilnīgi jaunu pamatu kultūras attīstībai, it īpaši ietekmējot humanitārās nozares.
!
Kultūras raksturu viduslaikos noteica kristīgā baznīca. Tai piederēja izšķirošais vārds gandrīz visās dzīves jomās, kā arī bija ļoti liela ietekme valsts lietās.
Viduslaikos kultūras raksturu vistiešāk noteica kristīgā baznīca.
Kā, pēc Jūsu domām, baznīcas lielā vara spēja ietekmēt kultūras attīstību viduslaikos?
?
Jau 395. gadā kristīgās baznīcas mācība kļuva par vienīgo atļauto Romas valsts reliģiju. Citas reliģijas tika aizliegtas. Visi plašās Romas impērijas iedzīvotāji tika pievērsti kristietībai. Romas valstij tādējādi bija liela ietekme uz baznīcas dzīvi un mācības noteikšanu. Tā vēlējās vienotu baznīcu. Šis bija laiks, kad veidojās katoliskā (universālā, vispārējā) un ortodoksālā (pareizā) mācība jeb pareizticība. Dažādi vēsturiskie notikumi pamazām radīja to, ka Austrumromas (Bizantijas) un Rietumromas baznīcas atsvešinājās, līdz 1054. gadā notika lūzums starp Austrumu un Rietumu baznīcām. Rietumu baznīca sāka sevi dēvēt par Romas katoļu baznīcu, un to pārvaldīja Romas pāvests. Austrumu baznīca pieņēma nosaukumu – pareizticīgā jeb ortodoksālā baznīca –, un to pārvaldīja Konstantinopoles patriarhs.
Baznīcā pamatā veidojās divas mācības – katoliskā un ortodoksālā pareizticība.
!
Аверинцев С. Поэтика ранневизантийской литературы. – Москва: 1977., стр. 83. (citāts – autores V.L. tulkojums)
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
23
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Atzīmējiet, vai apgalvojums ir pareizs/nepareizs! Ja apgalvojums, pēc Jūsu domām, ir nepareizs, blakus uzrakstiet pareizo! 1. Romas katoļu baznīcu pārvaldīja Romas patriarhs. Pareizi; Nepareizi, jo…………………….……………………………………... 2. Kultūras raksturu viduslaikos noteica kristīgā baznīca. Pareizi; Nepareizi, jo…………………….……………………………………... 3. Baznīcas mācības pamatā bija katoliskā jeb pareizā un ortodoksālā jeb universālā mācība. Pareizi; Nepareizi, jo…………………….……………………………………...
3. AUSTRUMROMAS JEB BIZANTIJAS KULTŪRA VIDUSLAIKOS
! Bizantija – tilts starp Austrumiem un Rietumiem.
?
Austrumromas impērijā ietilpa ļoti bagātas zemes un teritorijas: Mazāzija, Sīrija, Grieķija, Ēģipte. Austrumromas galvaspilsēta Konstantinopole (tagadējā Stambula) atradās senās grieķu kolonijas Bizantijas teritorijā. Pēc šī senā nosaukuma arī visu Austrumeiropas valsti kopš V gs. sāka dēvēt par Bizantijas impēriju vai Bizantiju. Bizantijas uzplaukumu veicināja tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis. Šeit krustojās visi lielākie tirdzniecības ceļi starp Eiropu un Āziju. Te atradās savienojums starp Melno jūru un Vidusjūru. Tas Bizantiju padarīja par savdabīgu tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Kā Jums šķiet, vai apstāklis, ka Bizantija kļūst par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, nāk par labu tās kultūrai? Izsakiet savas domas un minējumus!
Lai kādas bija pārmaiņas un sarežģījumi, Bizantija (atšķirībā no Rietumromas) noturējās daudz ilgāk. VI gs. tā bija bagāta valsts ar augstu starptautisko prestižu.
! ! 24
Savu lielāko uzplaukumu Bizantija sasniedza imperatora Justiniāna I (Bizantijā valdīja no 527. līdz 565. gadam) laikā. Viņš tiecās izveidot spēcīgu centralizētu valsti, atjaunojot Romas impēriju tās bijušajā varenībā. Lai to īstenotu, imperators atbalstīja baznīcu, kas kļuva par vienu no valsts aparāta sastāvdaļām. Tādēļ tieši Bizantijā īstenojās ideja par to, ka baznīcai un valstij-impērijai jābūt vienotām, tas ir, pareizticīga baznīca un pareizticīgs imperators. Bizantija kopš hellēnisma laikiem ļoti daudz ko bija pārmantojusi no seno grieķu kultūras tradīcijām. Šī saistība ar antīko pasauli un Austrumiem radīja visai īpatnēju tradīciju sakausējumu. Šo neparasto mantojumu Bizantija vēl vairāk pārveidoja, radot tādu pasaules uztveri, kas atbilda viduslaiku garam un kas iezīmēja Eiropas viduslaiku kultūrā līniju, ko tieši nosaka pareizticība.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Ceru, ka pamanījāt Bizantijas viduslaiku kultūras formējošo daudzveidību un sarežģītību. Lūdzu, miniet četrus galvenos šo kultūru veidojošos avotus!
?
3.1. VIDUSLAIKU BIZANTIJAS MĀKSLA Par ļoti savdabīgu, sarežģītu un īpatnēju sakausējumu kļuva māksla. To raksturo divas lietas: grezna vizualitāte; izsmalcināts garīgums.
Bizantiešu mākslai bija raksturīga grezna vizualitāte un izsmalcināts garīgums.
Protams, visspilgtāk šīs kvalitātes atklājās sakrālajā mākslā – baznīcu glezniecībā un arhitektūrā. Tika izmantoti dažādi grezni un vizuāli efektīgi materiāli. Šis krāšņums tika izprasts kā nosacīts Dieva tēls, kā Dieva inkarnācija Kristū un tālāk kristīgā draudzē – baznīcā. Bizantijas māksla ar visiem saviem spēkiem uzturēja un kopa šo simbolisko atklāsmju spilgtumu: spožums un zelts, marmors un dārgakmeņu mirdzums, sveču liesmu un eļļas lampiņu izstarotā gaisma – tas viss izrādījās noderīgs, lai simbolizētu Dieva un tā valstības attēlojumu. Tajā pat laikā visa šī greznība būtiski atbilda Bizantijas impērijas stilam un bagātnieku gaumei, kas zina, ko vēlas, un bauda Konstantinopoles galma labumus. Arī visa dievkalpojuma ceremonija, kas notika Bizantijas baznīcās, bija izcils piemērs smalki izstrādātai, simboliskai mākslai, kuru jau laikabiedri nosauca par “dvēseļu teātri”. Kā Jūs saprotat jēdzienu “dvēseļu teātris”?
Vēlreiz pārdomājiet un nosakiet, kuras no minētajām kvalitātēm atbilst Bizantijas viduslaiku mākslas būtībai: vizuāls; vienkāršots; garīgs; audiāls;
simbolisks; naturāls; sakrāls; robusts.
Īsts mākslas brīnums ir Svētās Sofijas katedrāle Konstantinopolē (VI gs.).
?
!
Pirms pievēršamies šīs katedrāles attēla apskatīšanai, vispirms daži vārdi par viduslaiku baznīcu un katedrāļu formām vispār. Salīdzinot ar antīkajām formām, tās ļoti atšķīrās. Antīkajos tempļos ļoti liela nozīme bija ārējam risinājumam, bet ļoti maza – iekšējai videi, kur pustumsā stāvēja dievības statuja. Visas ceremonijas un rituāli notika laukumā pie tempļa.
Дмитриева Н. Краткая история искуств. – Москва, Искусство, 1988., стр. 115.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
25
9. nodarbība
Kristīgo baznīcu arhitektūrā galvenais uzdevums ir iekštelpas organizēšana.
! Sv. Sofijas katedrālē tika apvienoti abu konstrukciju principi – bazilikālais plānojums un kupola pārsegums.
!
Biznesa vadības koledža
Kristīgajai baznīcai ir cita nozīme. Tā vairs nav iecerēta kā Dieva miteklis–templis (jo kristietības Dievs ir bezķermenisks), bet gan kā vieta, kur sapulcēties kristīgajai draudzei, lai piedalītos sakramentā. Līdz ar to tieši iekštelpas organizēšana kļūst par galveno baznīcas arhitektūras uzdevumu, bet ārējais veidols tiek risināts vairāk kā apvalks, čaula. Iekštelpai bija jāatbilst ļoti daudzām prasībām: tai bija jābūt ietilpīgai, ērtai rituāla īstenošanai; svarīgi bija akcentēt altāra vietu, atdalīt dievkalpojuma dalībniekus no sludinātājiem, izcelt simbolus, kas pauž kristietības idejas, tādēļ kristīgā ticība radīja jaunas baznīcu un arhitektūras formas – t.s. bazilikas formas un krustakupola jeb kupolcentriskās formas. Sv. Sofijas katedrāle Konstantinopolē ir rets piemērs, kur arhitektūrā tika apvienoti abu konstrukciju principi – bazilikālais plānojums un kupola pārsegums. Šī katedrāle, īpaši no iekšpuses, fascinē ar savu plašumu, pat gigantiskumu. Tas sevišķi attiecas uz kupola pārsegumu, kura diametrs ir 30 m. Šis kupols no divām pusēm tika balstīts ar diviem nedaudz zemākiem puskupoliem, bet tie savukārt uz vēl mazākiem balstošiem puskupoliem. Tādā veidā visu telpu veidoja it kā pieaugošs, augšupejošs kāpums, kas dinamiski virzījās gan uz augšu, gan centru. Zem galvenā kupola pašā telpas vidū stāvēja dārgakmeņiem rotāts altāris. Dievkalpojuma laikā cilvēki kā ložās izvietojās divstāvu sānu jomos, kas no vidusjoma bija atdalīti ar kolonnu rindām (sk. 9.1. un 9.2. attēlu).
Bizantijas dievnamu sienas bagātīgi klāja mozaīkas. Sevišķi spilgts mozaīku glezniecības piemērs bija Sv. Vitālija baznīca Ravennā. Šo baznīcu cēla par paša imperatora Justiniāna līdzekļiem, un tādēļ pašā apsīdas daļā ir veidota liela mozaīka, kurā attēlots Justiniāns ar svītu (sk. 9.3. attēlu) un pretējā pusē – imperatora sieva Teodora ar galma dāmām. Tas kārtējo reizi pierāda, cik ļoti Bizantijā bija vienota laicīgā un garīgā vara. Mozaīkās visas attēlotās figūras izvietotas uz daudzkrāsaina, mirdzoša zelta fona. Mozaīkas meistaru rīcībā bija aptuveni 50 dažādu krāsu stikla toņi. Pēc tam, kad uz fona bija uzskicētas galvenās kontūras un detaļas, šos stikla gabaliņus iespieda vēl svaigā sienas apmetumā, kur tos ievietoja dažādos leņķos pret sienas plakni – tā, lai gaismas krišanas virziens daudzveidīgāk atstarotos stikla gabaliņos un radītu dzīvāku gleznas mirdzumu. Tādējādi viss tēlojums kļuva it kā caurspīdīgs, tajā saglabājās tikai figūru galvenais apveids, bet pārējais – cilvēka fiziskā ķermeņa apjoma vienības tēlojums – bija it kā dematerializējies, iziris, pārvērties mirdzošā ēteriskumā. To visu nodrošināja mozaīkas tehnikas specifika un meistarīgais izstrādājuma veids. Šis tēlu krāšņums un reizē it kā garīgā akcentējums īstenoja Bizantijas mākslas principus, kas pilnīgi atbilda baznīcas ideoloģijai (sk. 9.4. attēlu). Bizantijas baznīcās nozīmīgas bija ne tikai mozaīkas, bet arī freskas un ikonas.
26
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
Atcerēsimies! Kas ir freska?
?
Ikonas ir nelielas gleznas, kas izpildītas uz koka dēlīšiem un ierāmētas, izmantojot greznus bronzas, sudraba vai zelta apkalumus. Parasti tajās attēloja Dievmāti, Kristu, apustuļus vai svētos mocekļus.
!
Pirmās ikonas attiecas uz VI gs. Tajās svētais parasti attēlots tuvplānā, līdz krūtīm, retāk – līdz viduklim vai pilnā augumā. Visbiežāk tēls veidots tiešā pretskatā, izceļot portretisko savdabību un īpaši akcentējot acu izteiksmi. Sejā koncentrēts garīgums, domīgums (sk. 9.5. attēlu). Šādas ikonas pielūdza. To priekšā iededza sveces. Starp tēlu un lūdzēju vajadzēja rasties mistiskam, garīgam kontaktam. Ikonas kā pielūgsmes objektus ieviesa ne tikai baznīcas, bet arī cilvēki, savās mājās izveidojot nelielus altārus ar tām. Līdz ar to tieši ikonās visspilgtāk atklājas Bizantijas mākslas cilvēcība. Tādēļ tas ir īpaši nozīmīgs Bizantijas mākslas ieguldījums, it sevišķi portreta žanra pieredzes attīstībā.
3.2. VIDUSLAIKU BIZANTIJAS LITERATŪRA UN ZINĀTNE Bizantijas literatūrā pastāvēja divi pamatvirzieni: viens bija saistīts ar antīkās kultūras tradīcijām, otrs pauda kristietības uzskatus. Abi šie virzieni pastāvēja līdzās, tomēr kristietība pamazām guva pārsvaru.
Viduslaiku Bizantijas literatūras pamatā ir divi virzieni: antīkās kultūras tradīcijas un kristietība.
Literatūras sākumposmā (IV–VI gs.) galvenokārt dominēja tādi no antīkās literatūras aizgūti žanri kā hronikas, vēstules, epigrammas, himnas, runas, mīlas lirika. To vidū īpaši izcēlās reliģiskās himnas. Šī žanra ievērojamākais pārstāvis bija Romans Melods, kas sacerēja ap 1000 šādu reliģisku himnu – gan tekstus, gan melodijas. Ap IX gs. Bizantijā populāra kļuva antīko kultūras pieminekļu krāšana. Tādēļ tika veidoti dažādu antīko rakstu apkopojumi. Patriarhs Fotijs izveidoja krājumu “Miriobiblions”, kurā analizēja 280 antīko autoru sacerējumus. Tādā veidā informācija par šiem antīkajiem autoriem ir sasniegusi arī mūsdienu lasītājus. Viens no galvenajiem Bizantijas literatūras žanriem no VII līdz IX gs. bija t.s. hagiogrāfija – svēto dzīves apraksti, galvenokārt leģendas, ko izmantoja arī liturģijās. Laikā no XI līdz XII gs. iezīmējās vēsturiskās prozas attīstība. Populāri kļuva sacerējumi, kas tēloja tā laika konkrētās norises – karus, t.s. paulikāņu sacelšanos, nozīmīgākās uzvaras u. tml. No tautā sacerētām episkām dziesmām par bizantiešu bruņinieku varoņdarbiem un uzvarām ap X un XI gadsimtu izveidojās bizantiešu eposs par Digenisu Akritu.
Hagiogrāfija jeb svēto dzīves apraksti ir viens no galvenajiem viduslaiku (VII–IX gs.) Bizantijas literatūras žanriem.
!
Galma aprindās popularitāti ieguva dzejā un prozā sarakstītie romāni, kas galvenokārt smēla iedvesmu no antīkās mitoloģijas. Labākie Bizantijas literatūras darbi ir ietekmējuši senkrievu, bulgāru, serbu, gruzīnu un armēņu literatūras attīstību. PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
27
9. nodarbība
Viduslaiku Bizantija – nozīmīgs zinātnes centrs.
1453. gadā turki nopostīja Konstantinopoli. Ar to beidzās Bizantijas kultūras periods.
Biznesa vadības koledža
Bizantijas literatūras pamats ir meklējams divās galvenajās tradīcijās. Kuras tās ir? Atzīmējiet pareizās atbildes! kristīgā literatūra; folkloras mantojums; dzīves realitātes tēlojums; antīkā tradīcija; dokumentālā proza. Līdz ar visu kultūras dzīves rosību Bizantija kļuva arī par nozīmīgu zinātnes centru. Sevišķi jāatzīmē, ka Konstantinopolē IX gs. tika atvērta augstākā mācību iestāde, t. s. Magnauras augstskola, kur bez teoloģijas pasniedza arī laicīgās zinātnes. 1045. gadā tika nodibināta Konstantinopoles universitāte, kurā darbojās filosofijas un jurisprudences fakultātes. Pilsētā pastāvēja arī augstākā medicīnas skola. Līdz ar to Bizantijas zinātne attīstījās sekmīgi, lai gan vara piederēja baznīcai. Sevišķi jāizceļ sasniegumi matemātikā, fizikā, ģeogrāfijā, vēsturē, medicīnā, astronomijā. Acīmredzot zinātnes attīstību stimulēja praktiskā dzīves nepieciešamība. Ka izglītība ir bagātības ķīla, to cilvēki saprata un pēc tās arī tiecās. Diemžēl 1453. gadā turki ieņēma un nopostīja Konstantinopoli. Šis gads arī tiek uzskatīts par Bizantijas kultūras beigu posmu. Tomēr Bizantijas kultūrai bija ļoti svarīga nozīme, jo, dibinādama neskaitāmus sakarus un pakļaudama jaunas zemes, šī valsts izplatīja savu kultūras pieredzi un zināšanas ārpus savas teritorijas. Atzīmējiet pareizo atbildi! 1. Bizantijas reliģisko dzīvi pārvaldīja: a) katoļu jeb ortodoksālā baznīca; b) ortodoksālā jeb pareizticīgo baznīca; c) luterāņu baznīca; d) neviena no piedāvātajām atbildēm nav pareiza. 2. Viduslaiku Bizantijas celtne, kurā ir apvienoti abi arhitektūras konstrukciju tipi – bazilikālais plānojums un kupola pārsegums – , ir: a) Sv. Vitālija baznīca Ravennā; b) Sv. Sofijas katedrāle Konstantinopolē; c) Sv. Vitālija katedrāle Konstantinopolē; d) neviena no piedāvātajām atbildēm nav pareiza. 3. Spilgts mozaīku glezniecības piemērs viduslaiku Bizantijā ir: a) Sv. Vitālija katedrāle Konstantinopolē; b) Sv. Sofijas katedrāle Konstantinopolē; c) Sv. Vitālija baznīca Ravennā; d) neviena no piedāvātajām atbildēm nav pareiza. 4. Ikona ir: a) gleznojums uz svaiga kaļķu apmetuma; b) literatūras žanrs viduslaiku Bizantijā; c) nelielas gleznas, kas izpildītas uz audekla un ietvertas greznos rāmjos; d) neviena no piedāvātajām atbildēm nav pareiza.
28
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
4. VIDUSLAIKU KULTŪRA RIETUMEIROPĀ Par viduslaikiem Rietumeiropas kultūras vēsturē sauc periodu starp antīko un renesanses kultūru, kas aptver laiku aptuveni no V līdz XV gs. Agrie viduslaiki (aptuveni no V līdz X gs.) nereti tiek dēvēti par “tumšajiem laikiem”. Jūs jautājat – kāpēc? Agro viduslaiku sākumā bijušās Romas impērijas teritorijā ienāca no ziemeļiem tautas, kas tika dēvētas par barbariem jeb iekarotājiem. Tās bija dažādas ģermāņu ciltis: goti, franki, vandaļi, burgundi, langobardi, alemaņi u.c. Nelielā laika periodā daudzas no pieminētajām tautām pārvarēja tūkstošiem kilometru. Šī pārvietošanās bija dramatiska, prasīja daudzu cilvēku dzīvības. Šis process ieguvis tēlainu nosaukumu “lielā tautu staigāšana”.
Viduslaiki Rietumeiropā aptver laika posmu no V līdz XV gs.
Pāris gadsimtos izmainījās Eiropas politiskā karte. Rietumromas impērija bija sagrauta. Itālijā un Rietumromas bijušajās provincēs ģermāņu ciltis izveidoja daudzas jaunas barbaru valstis, piemēram, Ostgotu (pēc tam Langobardu) karalisti Apenīnu pussalā, Vestgotu karalisti Pireneju pussalā, Angļu-sakšu karalisti Britu salās, Franku valsti ap Reinas reģionu, ar laiku paplašinot savu teritoriju. Barbari militārā ziņā bija spēcīgi, taču viņi nepazina ne greznību un ceremonijas, ne zinātni un mākslu. Padomājiet, kā tas varēja ietekmēt skaisto un attīstīto Romas kultūru? Kādas varēja būt sekas?
?
Tomēr šie barbari veica lielu, vēsturiski svarīgu procesu – tie atjaunoja un atdzīvināja Rietumeiropas pasauli, nomainīja Senās Romas civilizāciju, kas tomēr bija “izsmēlusi sevi”. Šī vergturu sabiedrība bija sociālu pretrunu pilna. Barbari noslaucīja no Eiropas vēstures skatuves vergturību un radīja pilnīgi jaunas sociālās attiecības, kuru pamatā bija zemnieku darbs. Līdz ar to izzuda antīkā verdzība, kā arī uzskats, ka darbs ir tikai vergam raksturīga parādība. Parādījās franku zemnieks ar jaunu dzīves uztveri. Tādējādi barbari bija ne tikai Senās Romas kultūras grāvēji, bet arī jaunās kultūras pamatu licēji. Vai apgalvojums ir patiess? Barbari, būdami spēcīgāki par romiešiem, pakļāva tos un piespieda pieņemt savu kultūru, līdz ar to uz visiem iznīcinot laikiem Romas kultūru.
Barbari bija ne tikai Senās Romas kultūras grāvēji, bet arī jaunās kultūras pamatu licēji.
Jā/ Nē PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
29
9. nodarbība
!
Biznesa vadības koledža
Barbari, kā jau iepriekš tika sacīts, militārā ziņā bija pārāki, taču Romas impērijas kultūra, it īpaši kristīgā reliģija, nepalika nepamanīta. Tieši otrādi: franki sava ļoti enerģiskā valdnieka Hlodviga vadībā 496. gadā pārgāja Romas katoļu kristīgajā ticībā, tādējādi palīdzot kristietībai pievērst arī gotus un citus barbarus. Kristietība pamazām izskauda elkdievību. Tomēr oficiālās kristīgās reliģijas un tautas folkloras, kā arī zinātniskās domas un tautas tradīciju savstarpējo attiecību un ietekmju problēma viduslaikos bija un palika viena no visbūtiskākajām šo laikmetu raksturojošām parādībām. Ne velti šī parādība tiek ļoti intensīvi pētīta arī mūsdienās. Zinātnieku pētījumu galvenais secinājums ir tāds, ka viduslaiku kultūra savās augstākajās, “cēlākajās” izpausmēs ilgajā viduslaiku posmā pārdzīvoja dažādas pārmaiņas. Tajā pat laikā “zemākais”, dziļākais kultūras slānis, respektīvi, “tautas slānis”, mainījās nesalīdzināmi lēnāk, parādot sirsnīgu pieķeršanos atsevišķām tautā iemīļotām formām, psiholoģiskiem principiem un tradīcijām.
?
Vai tas ir labi, ka “tautas slānis” savā attīstībā mainījās daudz lēnāk? Kāpēc?
Tradīcijas izrādījās visai ilglaicīgas un veidoja pamataugsni, kur varēja izaugt cēlie, dižie un augstie viduslaiku kultūras sasniegumi. Kristietības un tautas tradīciju dzīvs savdabīgs savijums vērojams arī tēlotājā un lietišķajā mākslā. Jau agrajos viduslaikos – posmā, kad franku karavadonis un valdnieks Hlodvigs pārgāja kristīgajā ticībā un nodibināja pirmo franku valdnieku dinastiju, t.i., Merovingu dinastiju, var novērot, cik ļoti šī posma mākslā dzīva un būtiska ir tieši šī tautas tradīcija. Merovingu dinastijas laika mākslinieki atzina sarežģītas formas, raksturīgs bija t.s. “zvēru stils”.
!
Viņiem bija savi prasmīgi metālkalēji, kokgriezēji, ādas apstrādātāji. Šie meistari atzina sarežģītas kompozīcijas ar kopā savītu puķu, putnu, zvēru, zivju atveidiem. Tādējādi bija izveidojies t.s. “zvēru stils”, tas ir, zvēru formu attēlošana, veidojot ornamentālas, fantastiskas kompozīcijas, piemēram, valdnieku kroņos, aprocēs, saktās, zobenu rokturos, kausos, dažādās zirgu lietās, kuģu dekoros u. tml. (sk. 9.6. attēlu). Kad VIII gs. otrajā pusē Merovingu karaļi zaudēja varu, viņu vietā izvirzījās slavenā Karolingu dinastija, kas bija ļoti agresīva un iekarotkāra. Tās priekšgalā nostājās valdnieks Kārlis Lielais (742–814). Viņa vadībā tika iekarotas milzīgas teritorijas: no Biskaja līdz pat Adrijai. 800. gada Ziemassvētkos šis karalis bija guvis tādu cieņu, ka pats Romas pāvests viņu kronēja par imperatoru. Šis žests nozīmēja, ka Kārlis Lielais ir kļuvis par kādreizējās Rietumromas mantojuma valdnieku. “Kārlis kā Patricus Romanum savā valdnieka pozīcijā savienoja divas atšķirīgas pozīcijas – antīko un kristīgo, ko papildināja vēl franku vara. Antīkā pasaule vēl bija dzīva arī pēc tam, kad bija pagājis pustūkstotis gadu pēc tās norieta, un baznīca to svētīja.” Merovingu posma kultūrā mēs konstatējām divu galveno sateču – kristietības un tautiskās, folkloristiskās sākotnes – visai dzīvu un oriģinālu vienošanos.
30
Rubenis A. Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā 2 sēj./ 2. sēj – Rīga: Zvaigzne, 1993., 73. lpp.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Karolingu posms šo divu tradīciju kopā vēl iekļāva arī antīkā mantojuma nozīmi. Šie dažādie elementi māca par atšķirīgām jomām (saskarsme ar Romu, kristietība, tautas tradīcijas, reģionu atšķirības utt.) kultūrā, un visrūpīgāk tie tika apgūti un kultivēti klosteros. Mēs pieminējām vārdu “klosteri”. Kādēļ? Kas gan bija šie klosteri un kāda bija to nozīme viduslaiku kultūrā? Kad Romas impēriju kā kristīgu valsti satricināja lielā tautu staigāšana, daudzi pārliecināti kriestieši kļuva par mūkiem. Mūki un mūķenes bija cilvēki, kas bija nolēmuši atteikties no mājām, no ģimenes, no pasaulīgās dzīves un nodoties tikai reliģijai. Šie cilvēki sāka veidot no pasaulīgās dzīves izolētas vietas – klosterus. Kāda, pēc Jūsu domām, bija klosteru loma, nozīme viduslaikos?
Strauja klosteru veidošanās sākās jau VI gs. Par Rietumeiropas klosteru tēvu uzskata Nursijas Benediktu. Viņš izveidoja vairākus klosterus, kā arī klosteru dzīves noteikumus jeb statūtus. Vēlāk šie noteikumi tika ieviesti daudzos Rietumeiropas klosteros. Mūkus, kas dzīvoja saskaņā ar Benedikta statūtiem, sauca par benediktiešiem.
?
!
Mūku dzīvē būtiska vieta bija askēzei (lūgšanas, gavēšana, atturība); bija jālūdz Dievs gan par sevi, gan par citiem cilvēkiem. Klosteriem bija ļoti liela nozīme izglītības darbā un zinātņu saglabāšanā. Viduslaiku sākumposmā skolas atradās tieši klosteros. Klosteru skolēni vēlāk papildināja garīdznieku rindas. Daudzi no viņiem kļuva par rakstvežiem, jo klosteros bija apguvuši grāmatu pārrakstīšanas tehniku, ilustrēšanas jeb miniatūru gleznošanas mākslu. Tieši klosteru bibliotēkās glabājās vērtīgas grāmatu un rakstu kolekcijas; tur uzkrājās galvenā zināšanu pieredze. Klostera priekšnieku sauca par abatu. Pamazām līdzās benediktiešu mūku ordenim parādījās arī cisterciešu, dominikāņu, franciskāņu u.c. ordeņi. Kas ir kas? Savienojiet ar bultiņām! Hlodvigs
bija viduslaikos pāvesta kronēts imperators.
Nursijas Benedikts
palīdzēja pievērst kristietībai gotus un pārējās ciltis. izveidoja klosteru noteikumus jeb statūtus.
Kārlis Lielais
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Klosteriem bija ļoti liela nozīme izglītības darbā un zinātņu saglabāšanā. Viduslaiku sākumposmā skolas atradās tieši klosteros.
31
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
4.1. ROMĀNIKAS POSMA KULTŪRA (X–XII GS. PIRMĀ PUSE) Drīz pēc Kārļa Lielā nāves (814. gadā) viņa dēls Ludvigs mantoja tēva spēcīgo impēriju un centās to saglabāt. Sākotnēji viņš guva panākumus, taču tie nebija ilglaicīgi. 840. gadā pēc Ludviga nāves viņa trīs dēli impēriju sadalīja, taču strīdi starp brāļiem turpinājās. Šo nemierīgo situāciju pastiprināja vikingu iebrukumi.
!
Karaļi vairs nespēja aizstāvēt savas teritorijas un pavalstniekus, tāpēc iedzīvotāji vērsās pie vietējiem valdniekiem. Rietumeiropā sākās vietējo valdnieku laikmets, kad karaļiem vairs nebija politiskās varas visā valstī.
!
Spēcīgas centralizētās varas sabrukums radīja jaunu sabiedrisko kārtību, kuru sauc par feodālismu. Kaut arī valdīja šī feodālā sadrumstalotība, tomēr visu šo daudzo feodālo valstiņu mākslu vienoja kopīga mākslinieciska koncepcija – t.s. romāņu stils. Tāpēc romāņu stils ir vesela laikmeta (X–XII gs.) būtiska izpausme.
Romāņu stils vienoja daudzo feodālo valstiņu mākslu.
Romāņu stils vislabāk sevi apliecina akmens mūra baznīcu un klosteru arhitektūrā.
Šis stils, sākot ar X gs., parādījās visā Rietumeiropā, un tā veicinātāji ir feodālo attiecību un baznīcas varas nostiprināšanās, kā arī mūku ordeņu un klosteru darbības aktivizēšanās. Katra feoda valdnieks tiecās savā teritorijā uzcelt pēc iespējas skaistāku mūra baznīcu, kā arī klostera ēkas. Šis sacensību gars arī stimulēja romānikas stila popularitāti un ieviešanu. Termins “romānika” ir nosacīts. Tas radās tikai XIX gs., lai apzīmētu šo X–XII gs. mākslas stilu. Kāpēc tad to nosauca par romāņu stilu? Acīmredzot tādēļ, ka stils vislabāk atklājās akmens arhitektūrā. Akmens mūra celtnēm tika izmantots pusloka arku un velvju pārsegums, kādu savulaik lietoja senie romieši (tātad – celts pēc romiešu paņēmiena). Karošana un nepārtrauktā feodu pašaizsardzība caurauž visu šo viduslaiku romāņu stilu: tas ir skarbums, smagnējība, pamatīgums. Stila paraugiem piemīt liels iekšējs spēks.
!
Romāņu stila interjera pamattēlu veido velvju pārsegums.
32
Baznīcu arhitektūrā kā galvenais nostiprinājās baziliku tips. Salīdzinot ar visagrīnākajām kristietības bazilikām, romānikas stilā celtās ir kļuvušas iespaidīgākas un plašākas. Romānisko baznīcu sienas izceļas ar biezumu, logu un durvju ailas ir šauras. Dominē horizontālo akcentu (ar zemes plakni saistīto) pārsvars pār vertikālēm. Sevišķi raksturīgas ir puscirkulārās velves un arkas. Šādas arkas tiek izmantotas gan logos, gan durvīs un arkādēs; velves sedz ejas, jomus u.c. telpas. Visas tikko pieminētās īpašības piešķir celtnes kopējam tēlam smagnējību, stingrumu, pamatīgumu, diženumu un, atkarībā no dekoratīvo elementu daudzuma, lielāku vai mazāku greznumu. Līdzīgu iespaidu rada arī romāņu stila interjers – pamattēlu veido velvju pārsegums. PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Baznīcās centrālo jomu no sānu jomiem atdala smagnējas arkādes, kas balstās uz masīviem stabiem vai pamatīgām kolonnām, jo tikai tā var noturēt varenās velves (sk. 9.7. attēlu). Kopumā romānisko celtņu izskats veido lielu arhitektonisku noteiktības, skaidrības iespaidu. Ļoti daudz baznīcu mūsdienu Vācijas, Francijas, Itālijas teritorijās ir saglabājušās kā izcili romānikas laika paraugi, piemēram, Vormsā, Āhenē, Hildshaimā, Parīzē u.c. Ieejot šajās romāņu katedrālēs, atklājas vesela pasaule ar saviļņojošiem skulpturāliem tēliem. Var teikt, ka mūsu priekšā tiek atšķirtas veselas “akmens grāmatu” lapaspuses, kurās mēs varam ieraudzīt visu viduslaiku dvēseli.
Atzīmējiet pareizo atbildi! Romānikas stilu raksturo: koka arhitektūra; vertikālo līniju dominante; vieglums; plānas sienas; mūra arhitektūra;
smagnējība; masivitāte; horizontālo līniju dominante; puscirkulāras arkas; šauras logu ailas.
Ieskatoties, piemēram, romānisko baznīcu cilvēku tēlu skulpturālajā traktējumā, nevaram nepamanīt uzsvērti zemnieciskās formas. Tādas ir gan romānisko baznīcu apustuļu figūras, gan svēto un evanģēlistu tēli. Piemēram, Ķelnes katedrāles Kristus (X gs.) attēlots kā parasts, vienkāršs, robusts cilvēks, kas zina visu pasaules raupjā darba būtību. Romāņu māksla no pirmā acu uzmetiena var izlikties vienīgi kā pirmatnības pilna stihija, taču tā ir zemnieciski tieša. Savas evolūcijas gaitā romāņu stils, nezaudējot spēku, sasniedza arī lielu diženumu.
Viduslaiku Rietumeiropas mākslinieki un amatnieki centās savos darbos atveidot tās idejas, ko pauda kristīgā ticība. Romāņu māksla ir zemnieciski tieša.
4.2. GOTIKAS PASAULE (XII GS. VIDUS – XV GS.) Daudz jauna Rietumeiropā ienesa XII gs. otrā puse, XIII un XIV gs. Šajā posmā ļoti izplatīts kļuva teiciens “pilsētas gaiss padara brīvu”. Šis mūsdienu cilvēkam grūti izprotamais teiciens tomēr pauda svarīgu pieredzi: ja no feodāļa bēgošs zemnieks – dzimtcilvēks – pamanījās nodzīvot pilsētā 1 gadu un 1 dienu, viņš vairs nebija dzimtcilvēks. Līdz ar to pilsēta viņu padarīja brīvu. Šajā teicienā slēpjas arī vēl cita, daudz dziļāka, jēga: tas liecina, ka pilsēta bija stipra, zināmā mērā neatkarīga struktūra feodālajā pasaulē. Pilsētās intensīvi veidojās tirdzniecības un amatniecības centri. To intereses atšķīrās no pārējās feodālās pasaules. Lai kārtotu pārvaldes lietas, tirgus darījumus, naudas operācijas, arvien vairāk radās vajadzība pēc izglītotiem, zinošiem cilvēkiem. Šī vajadzība panāca to, ka pilsētās radās jauna tipa laicīgās skolas. Bija arī baznīcu skolas, taču izglītības laukā mazinājās klosteru monopols. XII un XIII gs. darbību sāka t.s. domskolas, pamazām aptverot visu Rietumeiropu. Tās gatavoja savus audzēkņus nevis noslēgtai klostera dzīvei, bet plašākai sabiedriskai darbībai. Domskolas piedāvāja septiņu t.s. “cēlo zinātņu” pilnu kursu.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
! 33
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Humanitārais trivijs: 1) gramatika; 2) retorika; 3) dialektika.
Vaganti jeb “klejojošie skolnieki” palīdzēja latīņu valodai iesakņoties Eiropas kultūrā.
Matemātiskais kvadrīvijs: 1) aritmētika; 2) ģeometrija; 3) astronomija; 4) mūzika.
Dažas domskolas bija slavenas ar to, ka tajās īpaši labi mācīja vienu vai otru priekšmetu. Skolniekiem, kas gribēja teicami apgūt šīs zinības, vajadzēja pāriet no vienas skolas uz otru. Šie “klejojošie skolnieki”, t.s. vaganti, kļuva par XII, XIII gs. eiropeiskās kultūras raksturīgu parādību. Viņi bija tie, kas palīdzēja latīņu valodai iesakņoties Eiropas kultūrā. Šī valoda kļuva par administrācijas, tieslietu, baznīcas, darījumu, papīru sarakstes utt. valodu. Ierēdņi, skolnieki, garīdznieki, ārsti u.c. sarunājās latīniski. Tā plauka jaunā pilsētu inteliģence.
Interese par izglītības iegūšanu veicināja to, ka tika dibinātas pirmās augstskolas.
Aktualitātes izglītības laukā veicināja to, ka Rietumeiropā tika dibinātas pirmās universitātes. Visvecākās ir Salerno universitāte (dibināta XI gs. beigās), Boloņas universitāte (1119.g.), Parīzes universitāte (1150.g.), Kembridžas universitāte (1209.g.), Neapoles universitāte (1224.g.), Oksfordas universitāte (XII gs. beigās), u.c. Universitātes radās uz skolu bāzes, baznīcas tās organizēja pie pilsētu katedrālēm. Universitātes bija elitāras. Par studentu himnu kopš tā laika ir kļuvusi slavenā studentu dziesma “Gaudeamus”.
?
Vai zināt to? Par ko tā ir?
!
Līdztekus izglītībai savu vietu apliecināja kristīgā filosofija, kas viduslaikos bija t.s. patristika un sholastika. Šai laikā parādījās vesela virkne enciklopēdisku filosofisku traktātu, kuru vidū jāizceļ viduslaiku slavenākā filosofa mūka Akvīnas Toma (1225 vai 1226 – 1274) sholastikas mācība “Summa Teologica”. Vairumam Rietumeiropas valstu tieši XII, XIII gs. bija laiks, kad progresīvo spēku rosībā plauka jaunā kultūra – ne tikai skolas un universitātes, bet arī filosofija. Viduslaikos aktīvi attīstījās arī mutvārdu poēzija, sevišķi varoņeposs. Speciālisti uzskata, ka visā Rietumeiropas literatūrā šai laikā nav nekas satura un formas ziņā salīdzināšanas cienīgāks par Skandināvijas eposu “Senākā Eda” un “Eda” – seno norvēģu un seno islandiešu varoņstāstu un mitoloģisko dziesmu krājums. Tas vēsta par viņu dieviem un varoņiem. Šis eposs pierakstīts XII gs., bet radies daudz agrāk. Izcilu vietu skandināvu tautu literatūrā ieņem islandiešu sāgas. To vidū ar lielu varoņgaru izceļas “Sāga par Ēriku Sarkanmati”. Lielākais anglosakšu varoņeposs ir poēma “Beovulfs”.
Viduslaikos strauji attīstās bruņinieku literatūra.
34
Viduslaikos rodas un strauji attīstās arī t.s. bruņinieku literatūra. Viens no ievērojamākajiem tāda veida sacerējumiem ir “Rolanda dziesma”. Tajā apdziedāts varonīgā grāfa Rolanda liktenis karagājienā uz Spāniju. Angļu XIII gs. literatūras nemirstīgs piemineklis ir balādes par Robinu Hudu – tēlu, kas ir populārs visā pasaulē. PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
Lielu atzinību izpelnījies arī vācu autora Strasburgas Gotfrīda (miris 1220. g.) romāns “Tristans un Izolde”, kura sižetu izmantojuši arī vēlāko gadsimtu rakstnieki. Ģermāņu varoņeposu veidošanā it īpaši liela ietekme bijusi mitoloģijai un vēsturei. Tā tapusi Hildesbranda dziesma, bet jo sevišķi – Nībelungu gredzens. Ap 1200. gadu šie darbi rakstīti bruņinieku poēzijas garā un ap šo laiku arī pierakstīti. Bruņinieku literatūras galvenā tēma ir mīlestība un varonība kā personības izpausmes nozīmīgas tēmas. Romāni runā par indivīda (bruņinieka) rakstura cēlumu, skaistumu, kurš, veicot varoņdarbu, parasti apliecina uzticību senjoram un “kalpošanu” sievietei, t.s. “sirdsdāmai”. Viduslaikos uzplauka dažādas muzicēšanas tradīcijas. Laicīgo mūziku pārstāvēja t.s. bardi, skaldi, kas augstmaņu namos izpildīja episkās dziesmas. Bruņniecības vidē attīstījās īpašas muzicēšanas kopas: trubadūri – Dienvidfrancijā; truvēri – Ziemeļfrancijā; minnezengeri – Vācijā.
Viduslaikos uzplauka arī dažādas muzicēšanas tradīcijas: izpildīja gan laicīgo, gan kristīgo mūziku.
Viņi bija gan dziesmu vārdu un melodiju sacerētāji, gan izpildītāji. Tautas mākslu pārstāvēja dažādi žonglieri, spēlmaņi, klejojoši aktieri, akrobāti, zvēru dresētāji un tml. Kristīgās baznīcas mūzikā turpretī attīstījās izsmalcinātība un reliģiskajos kanonos iekļaujama noskaņa. Jau VII gs. tika paveikta visu baznīcas dziesmu kodifikācija, izveidojot t.s. gregoriskās dziedāšanas tradīcijas. No gregoriskā korāļa attīstījās baznīcas mūzikas galvenā forma – mesa (ap XI, XII gs.). Jaunajās viduslaiku pilsētās XII, XIII gs. formējās un uzplauka arī jaunas mākslas formas. Tā bija gotiskā māksla. Termins “gotisks” ir ļoti nosacīts. Tas radās renesanses laikā kā sinonīms vārdam “barbarisks”, lai izteiktu zināmu nopēlumu gotiem un arī stilam. Tas, protams, bija ļoti subjektīvi. Patiesībā gotiskais stils uzrunā ar īpašu skaistumu un cēlumu un pieder mākslas dižākajiem atradumiem, sasniegumiem. Straujais pilsētu uzplaukums arhitektiem izvirzīja jaunus uzdevumus. Dzīve pieprasīja jaunu funkciju ēkas: biržu, tirgu, tiesu, slimnīcu, rātsnamu utt. Svarīgs kļuva pilsētas centrālais laukums, kur noteikti vajadzēja būt pilsētas katedrālei un rātsnamam. Līdz ar to gotiskā stila īpatnības visspilgtāk izpaudās arhitektūrā.
Termins “gotisks” radās renesanses laikā kā sinonīms vārdam “barbarisks”.
!
Gotikas celtniecību raksturo celtņu lielie izmēri, milzīgie logi, formu dinamika, augšuptiece, smaili torņi, ažūrētas arkas, detaļu bagātība, skulpturālo tēlu daudzveidība. Romānikas arhitektūrā plaši lietotās cilindrisko jeb puscirkulāro velvju vietā tagad radās t.s. ribu velves (sk.9.8. attēlu). Kādas velves bija raksturīgas romānikas posma arhitektūrā?
?
Agrāk smago puscirkulāro velvju sānspiedienu uztvēra sienas, tagad to ar īpašu arkbutānupalīdzību novadīja uz baznīcas ārsienās izveidotiem balstiem. Līdz ar to arkas varēja veidot smailas, augstas, pat galvu reibinošas, bet velves spēja sniegties pāri lielākai metrāžai nekā romānikas celtnēs, telpas zaudēja savas smaguma nesējas funkcijas.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
35
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Sienās varēja ierīkot lielus, plašus, ar vitrāžām bagātinātus logus. Vitrāžas darināja no vairākiem simtiem krāsainu stiklu gabaliņiem, kurus savienoja svina stiegrojumi. Stikli bija biezi, nelīdzeni, grubuļaini. Gaismas stari tika lauzti vitrāžas nelīdzenajā virsmā, tādējādi tie gaismas staru iedarbē daudzveidīgi vizuļoja, pielejot katedrāļu telpas ar visu varavīksnes krāsu bagātību.
!
!
Agrīnās gotikas skaistumu lieliski pauž Parīzes Dievmātes katedrāle. Tās celtniecība sākta 1163. gadā un pabeigta ar plaši pazīstamo fasādi 1245. gadā (sk. 9.9. attēlu). Lieliski gotiskās arhitektūras šedevri ir Reimsas, Šartras, Amjēnas katedrāles Francijā, Ķelnes, Strasburgas, Naumburgas u.c. katedrāles Vācijā, Linkolnas, Vestminsteras abatijas katedrāle, kā arī Karaliskās koledžas kapela Kembridžā (Anglijā), Stefana katedrāle Vīnē. Protams, gotikas stils ar savu krāšņumu un cēlumu valdzināja visu Eiropas valstu arhitektus un laikā no XIII–XV. gs. kļuva populārs visās Eiropas zemēs – Itālijā, Čehijā, Austrijā, Polijā, Ungārijā, Skandināvijas zemēs, kā arī Baltijā. Rīgā izcils gotikas celtnes paraugs ir Doma katedrāle, arī Sv. Jēkaba un Sv. Jāņa Kristītāja baznīca. Ievērojamākās no Latvijas provincē uzceltajām gotikas baznīcām ir Sv. Sīmaņa baznīca Valmierā, Sv. Jāņa Kristītāja baznīca Cēsīs u.c. No visiem tēlotājas mākslas veidiem gotikas posmā vislielākā nozīme ir tēlniecībai. Tā attīstījās ciešā saistībā ar arhitektūru, it īpaši ar baznīcu arhitektūru. Tā saglabāja reliģisko tematiku, taču mākslas tēlu raksturs mainījās. Līdz ar dzīves aktivitātēm un orientāciju uz laicīgumu, uz pasaulīgās realitātes daudzveidīgumu arī skulptūrās tika iekļautas ar īstenību saistītas cilvēciskas izjūtas, lielāks dabiskums. Zuda romānikas skulptūru nosacītība, smagnējība. Figūrām arvien vairāk piešķīra dabiskas pozas un žestus. Tas spēja brīvāk paust tēlu emocionālo un dvēselisko pārdzīvojumu.
Gotikas laikā populāra bija apaļskulptūra.
Arvien populārāka kļuva t.s. apaļskulptūra – tēlniecības darbs, kas risināts trijās dimensijās. Statujas vairs netika cieši saistītas ar sienu, kolonnu vai stabu virsmām un plaknēm. Tās brīvi iekļāvās telpā. Sevišķi izteiksmīgas šajā ziņā ir Šartras, Amjēnas, Reimsas un Parīzes Dievmātes katedrāles fasādes Francijā. Katru no šīm katedrālēm rotā aptuveni 2000 skulptūras. Skulptūrās, atbilstot gotikas arhitektūras formu vispārējai augšuptiecei, par raksturīgām kļuva slaidas, nedaudz pagarinātas proporcijas. Graciozi izcēlās vertikāli vijīgo līniju akcenti, piemēram, attēloto drēbju kroku ritmos. Tas piešķīra skulptūrām zināmu vieglumu un gotisku cēlumu. Figūras bieži vien tika nostatītas uz vienas kājas, kas tām piešķīra nedaudz izliektu (burta “S” veidā) ķermeņa plūdumu, uzsverot lielāku lokanumu, tādējādi vēl vairāk akcentējot slaidumu un grāciju.
?
Lūdzu, miniet dažus epitetus, kā Jūs raksturotu gotikas skulptūru formas īpatnības!
!
Gotiskajā stilā ļoti veiksmīgi tika īstenots arhitektūras un skulptūras formu sintēzes un saskaņotības princips.
36
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
Plašajā gotikas skulptūru klāstā kā viens no izcilākajiem šedevriem jāmin Reimsas katedrāles rietumu fasādes skulptūru grupa “Sv. Marijas un Sv. Elizabetes tikšanās” (XIII gs.). Abu skulptūru raksturojumā izceltas nozīmīgas garīgas kvalitātes: Marija – domīgi maiga, saviļņota; Elizabete – gudrām dzīves atziņām bagāta, taču abas vieno kopējs pārdzīvojums, apgarotība (sk. 9. 10. attēlu). Unikāls gotikas tēlniecības “muzejs” ir Šartras katedrāle Francijā. Neparasti meistarīgi ir veidots katedrāles dienvidu portāls (XIII gs.), kura triju ieejas durvju velvētās priekštelpas skulptūras uztveramas kā Kristus mācības sumināšana. Kopumā šeit apvienotas 783 figūras. Pašā centrā izcelta stāvoša Kristus figūra (sk. 9.11. attēlu). Viņš tēlots nevis kā bargs soģis, bet kā domīgs, nedaudz skumjš cilvēces Pestītājs. Tālāk, portāla sāndaļās, atveidoti kristietības apustuļi, Kristus mācekļi, svētie. Tādējādi redzams, ka gotiskā māksla kopumā ir pildījusi nozīmīgu uzdevumu viduslaiku cilvēka tīrāko jūtu kopšanā, sevis un savu garīgo spēku apzināšanā un pilnveidošanā. Jūs tagad esat iepazinis gan Bizantijas kultūru, gan romāniku, gan gotiku. Tā visa ir viduslaiku kultūra! Atgriezieties 22. lpp. uzdevumā un izlasiet savas uzrakstītās pārdomas par viduslaiku kultūru! Cik precīzi Jums izdevās to noraksturot?
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
?
37
9. nodarbība
38
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
KOPSAVILKUMS
9. nodarbība
Šajā nodarbībā mēs noskaidrojām, cik nozīmīgs ir viduslaiku posms Eiropas kultūrā. Tas ir laiks, kad notiek visai radoša pāreja no antīkās pasaules izpratnes uz pilnīgi citu, jaunu cilvēka apzināšanos. Liela nozīme jauno vērtību izveidē ir kristietības un ar to saistīto tradīciju izplatībai, tāpat arī dažādo tautu folkloras un kristietības sadurei, to savstarpējam bagātināšanās procesam. Līdz ar kristīgās ticības sašķelšanos pareizticībā un kristietībā nošķiras Bizantijas un Rietumeiropas kultūras. Katrs no šiem reģioniem izveido savu viduslaiku kultūras strāvojumu. Izveidotās tradīcijas neaprobežojas tikai ar viduslaiku posmu, bet ietekmē kultūru arī turpmākajos gadsimtos. Bizantija ietekmē slāvu tautu (serbu, bulgāru, krievu u.c.) arhitektūras, literatūras, glezniecības, mūzikas attīstību. Rietumeiropā, sākoties viduslaiku feodālajai sadrumstalotībai, katrs feoda valdnieks tiecas sacensties ar citiem un tādējādi rodas pamats arhitektūras, īpaši sakrālās, uzplaukumam, kas izpaužas divu fundamentālu stilu – romānikas un gotikas – spilgtā apliecinājumā. Šo stilu īpatnības izpaudās arī tēlotājmākslā, vispārliecinošāk – tēlniecībā.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
39
9. nodarbība
40
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
9. nodarbība
Arkbutāns [it. arco] – celtnes ārējā pusarka, kas uztver celtnes velvju sānspiedienu un pārnes to uz balstiem ēkas ārpusē. Feodālisms – jauna sabiedrības iekārta aiz verdzības iekārtas. Hagiogrāfija [gr. hogios ‘svēts’+ grafija ‘raksts’] – baznīcas literatūras veids, kanonizēto garīgo un laicīgo personu dzīves apraksti. Ikonas ir nelielas gleznas, kas izpildītas uz koka dēlīšiem un ierāmētas, izmantojot greznus bronzas, sudraba vai zelta apkalumus. Parasti tajās attēloja Dievmāti, Kristu, apustuļus vai svētos mocekļus. Inkarnācija [lat. incarnatio ‘iemiesošanās’] – iemiesošanās, gara materializācija ķermenī. Joms – telpa starp divām kolonnu vai stabu rindām bazilikā. Katoliskā reliģija [gr.] – kristīgā reliģija, kas radusies, kristīgajai baznīcai sašķeļoties austrumu pareizticīgo un rietumu katoļu baznīcās. Kodifikācija [lat. codificatio] – likumu sistematizēšana un apvienošana vienotā saskaņotā sistēmā. Kvadrīvijs – domskolās apgūstamo zināšanu kopa, kur ietilpa četri priekšmeti: matemātika, ģeometrija, astronomija un mūzika (viduslaikos notis bieži apzīmēja ar cipariem). Liturģija [lat. liturgia < gr. leitourgia ‘publiska lūgšana’] – kristīgās baznīcas dievkalpojums vai tā daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra un kurā lasa lūgšanas, evanģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi. Mozaīka [it. mosaico] – monumentāli dekoratīvās glezniecības tehnika, kurā kompozīcijas veidošanai izmanto dažādus krāsainus materiālus (akmentiņus, stikliņus), kurus piestiprina pie virsmas. Ortodoksāls [gr. ortodoxos] – tāds, kas nelokāmi turas pie kāda noteikta uzskata, mācības. Patristika – tās uzmanības centrā bija Svētie Raksti, un filosofu uzdevums bija izveidot mācību sistēmu, ņemot par pamatu ticību. Sakrāls [lat. sacer (sacri) ‘svēts’] – ar reliģisku kultu un rituālu saistīts. Sholastikas (burtiski: skolas mācība) pārstāvjiem šī teoloģisko principu sistēma jau bija dota, un tāpēc viņu uzdevums bija sakārtot to saprotamā veidā un padarīt pieejamu mazizglītoto prātu dabiskai domāšanai. Sholastikas uzdevums bija arī pieņemt un pārstrādāt antīko filosofisko mantojumu, apvienot baznīcas mācību ar Aristoteļa atstāto filosofisko domu.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
41
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Trivijs – domskolās apgūstamo zināšanu kopa, kur ietilpa trīs priekšmeti: gramatika, retorika, dialektika. Vitrāža [fr. vitrage] – monumentālās glezniecības veids. Kompozīcija veidota no krāsainiem stikliem. Vitrāža parasti tiek ievietota logos; arī apgleznoti logu stikli. Vizuāls [lat. viz] – redzams, ar redzi saskatāms, uztverams.
42
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI
9. nodarbība
Šie vingrinājumi papildinās Jūsu zināšanas par kultūru un it īpaši par viduslaiku nozīmi vispārējā kultūras kopainā. Tie palīdzēs izprast, kā šīs zināšanas var noderēt uzņēmējdarbībā un mūsdienu saskarsmē. 1. uzdevums Pavadot laiku jautrā inteliģentu sabiedrībā, pēkšņi atskan frāze: “Ak, kā es nemīlu šos tumšos viduslaikus!” Jūs vēlaties oponēt. Kā Jūs varētu cildināt viduslaiku “gaismu”? Miniet vismaz piecus piemērus!
2. uzdevums Jūs esat tūrisma biroja menedžeris. Kāds apmeklētājs tikai aptuveni zina savas vēlmes. Viņš saka: “Es gribētu doties uz tādu zemi, kurā labi saglabājies antīkās kultūras pamats, ir ieplūdušas Austrumu kultūras vēsmas un kur savas zīmes atstājusi kristietība.” Kuras valstis Jūs ieteiktu apmeklēt?
3. uzdevums Jūs esat ekskursijā, piemēram, Bulgārijā, un vērojat tās pilsētu senos centrus. Tajos izceļas pareizticīgo baznīcas, kas celtas viduslaikos. Pēc kādām pazīmēm Jūs spriežat, ka tās ir viduslaiku pareizticīgo baznīcas? Nosauciet vismaz 5 pazīmes!
4. uzdevums Jūs ceļojat pa Franciju. Maršrutā ir iekļauta tās izcilāko katedrāļu apskate, piemēram, Parīzes, Šartras, Reimsas, Amjēnas katedrāles. Ko Jūs par šiem dievnamiem varētu pastāstīt?
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
43
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
5. uzdevums – pašpārbaudes jautājumi. Tests “Par Jūsu kultūru vēstīs…”: 1. Izstāžu zālē eksponētas senas viduslaiku ikonas. Jūs savam ceļabiedram sakāt, ka tās ir viduslaiku: a) svētgleznas; b) eļļas gleznas; c) altārgleznas. 2. Kāds Jūsu ģimenes skolēns, gatavojoties kultūras vēstures stundai, pēkšņi Jums jautā: “Kā gan sauc vienu no galvenajiem viduslaiku Bizantijas literatūras žanriem? Skolotājs stāstīja, bet es nepierakstīju…” Kāda būs Jūsu atbilde? a) leģendas, kuras stāstīja par dievkalpojumiem; b) hagiogrāfija – svēto dzīves apraksti, kurus izmantoja arī liturģijās; c) romāni par bruņiniekiem. 3. Kā sauc virzienu kristietībā, kas viduslaikos izplatījās Rietumeiropā? a) pareizticība; b) luterānisms; c) katolicisms. 4. Jūs dodaties ekskursijā pa Franciju, visai bieži nonākot viduslaiku centros, kuros vērojamas klosteru celtnes. Ekskursanti diskutē par to, kāda šiem klosteriem ir bijusi loma agrajos viduslaikos. Kuram viedoklim piekrītat Jūs? Klosteri bija: a) bruņinieku pulcēšanās centri; b) agro viduslaiku galvenie kultūras centri; c) agro viduslaiku grāmatu iespiešanas centri. 5. Jums kāds jautā: “Kā sauc pirmo akmens arhitektūras stilu viduslaiku Rietumeiropā?” Jūs atbildat, ka tas bija: a) klasicisma stils; b) gotikas stils; c) romānikas stils. 6. Kad radās pirmās universitātes Rietumeiropā? a) ap VIII, IX gs.; b) XI, XII gs.; c) XII, XIII gs.
44
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
UZDEVUMU ATBILDES 22. lpp.
Romas imperators Konstantīns Lielais 313. gadā pasludina kristietību par atļautu valts reliģiju. 476. gadā līdz ar Rietumromas krišanu saira verdzības iekārta. Viduslaikos bija izveidojusies jauna sabiedriskā iekārta – feodālisms. 22. lpp. b) 24. lpp. 1. Nepareizi, jo to pārvaldīja Romas pāvests, bet patriarhi bija pareizticīgo baznīcās. 2. Pareizi. 3. Nepareizi, jo katoliskā ir universālā un ortodoksālā ir pareizā mācība. 25. lpp. Bizantijas viduslaiku mākslas būtībai atbilst šādas kvalitātes: vizuāls, garīgs, simbolisks, sakrāls. 28. lpp. Bizantijas literatūras pamats ir meklējams divās galvenajās tradīcijās: kristīgajā literatūrā un antīkajā tradīcijā. 28. lpp. 1. b) 2. b) 3. c) 4. d) 29. lpp. Nē. 31. lpp. Hlodvigs
bija viduslaikos pāvesta kronēts imperators.
Nursijas Benedikts
palīdzēja pievērst kristietībai gotus un pārējās ciltis. izveidoja klosteru noteikumus jeb statūtus.
Kārlis Lielais 33. lpp.
Romānikas stilu raksturo: mūra arhitektūra, smagnējība, masivitāte, horizontālo līniju dominante, puscirkulāras arkas, šauras logu ailas.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
45
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
43. lpp. 1. uzdevums Pirmkārt, izzuda antīkā verdzība, nozīmīgs kļuva zemnieka darbs; otrkārt, tika radīti divi pasaules kultūras vēsturē nozīmīgi stili – romānika un gotika, no kuriem pēc tam idejas smēlās vēlāko laiku kultūras darbinieki; treškārt, tieši viduslaikos tika dibinātas pirmās universitātes Rietumeiropā; ceturtkārt, līdz pat mūsdienām savu popularitāti ir saglabājuši viduslaikos rakstītie literatūras sacerējumi, no kuriem vēlāk iedvesmu smēlās daudzi rakstnieki un mūziķi: balādes par Robinu Hudu, “Tristans un Izolde”, “Nībelungu gredzens” u.c.; piektkārt, ja nebūtu viduslaiku, tad šodien mēs nevarētu sajūsmināties par Parīzes Dievmātes katedrāli Francijā, Sv. Sofijas katedrāli Stambulā, Sv. Vitālija baznīcu Ravennā utt. 2. uzdevums Tās noteikti būtu vietas, kas viduslaikos atradās Bizantijas impērijas teritorijā, piemēram, Stambulu. 3. uzdevums Pirmkārt, krusta kupols; otrkārt, kvadrāta forma; treškārt, baznīcu sienas klāj mozaīkas ar svēto tēliem viduslaiku glezniecībai raksturīgā tehnikā; ceturtkārt, ikonu klātbūtne; piektkārt, tās ir ļoti gigantiskas un greznas. 4. uzdevums Šie dievnami ir celti gotikas laikā. Tiem raksturīgi ir lieli izmēri, milzīgi, ar vitrāžām rotāti logi, augšuptiece, detaļu bagātība. Iekštelpas raksturo t.s. ribu velves. Daudz apaļskulptūru.
5. uzdevums Testa apstrāde: 1. 2. 3. 4. 5. 6.
a – 3; a – 1; a – 0; a – 0; a – 0; a – 0;
b – 0; b – 3; b – 0; b – 3; b – 0; b – 3;
c – 2; c – 0; c – 3; c – 1; c – 3; c – 1.
Testa rezultātu interpretācija. Saskaitiet iegūtos punktus! 15–18 punkti Lieliski! Jūs esat teicami apguvis vienu no vissvarīgākajiem posmiem kultūras vēsturē! Jūs labi orientējaties un spējat spriest par svarīgākajām kultūras un mākslas izpausmēm šajā laikā. Tā tikai turpiniet! 12–14 punkti Jūs labprāt maināt uzskatus! Varbūt pārāk bieži uzklausāt citu viedokļus? Jums vajadzētu būt vērīgākam! 46
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
9. nodarbība
7–11 punkti Lai gan Jūs šo nodarbību esat izlasījis, tomēr ļoti pavirši esat apguvis nepieciešamās zināšanas. Jums vēl ir jāmācās! Viduslaiku posms ir ļoti svarīgs kultūras vēsturē.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
47
9. nodarbība
48
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
IETEICAMĀ LITERATŪRA
9. nodarbība
1. Cielava S. Vispārīgā mākslas vēsture. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999., 8.–118. lpp. 2. Kačalova T. Mākslas vēstures pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1995., 52.–88. lpp. 3. Klīve V. Ticības ceļos. – Rīga: Zvaigzne ABC 4. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998., 207. lpp. 5. Rubenis A. Viduslaiku kultūra Eiropā. – Rīga: Zvaigzne, 1995. 6. Аверинцев С. Поэтика ранневизантийской литературы. – Москва, 1977.
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
49
9. nodarbība
50
Biznesa vadības koledža
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
Biznesa vadības koledža
TESTS
9. nodarbība
Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes! Katram jautājumam ir iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Izcils Bizantijas katedrāles paraugs ir: A. Antīmija katedrāle; B. Sofijas katedrāle; C. Isidora katedrāle; D. Maksimiliāna katedrāle; E. Sv. Teodoras katedrāle. 2. Kā sauca glezniecības tehniku un gleznas, kas plaši klāja viduslaiku Bizantijas baznīcu sienas? A. akvarelis; B. ikona; C. inkrustācija; D. mozaīka; E. grafika. 3. Kurus no šiem gadsimtiem aptver viduslaiki Rietumeiropā? A. I–X gs.; B. X–XV gs.; C. VIII–XVIII gs.; D. V–XV gs.; E. I–XV gs. 4. Kā sauc Rietumeiropas galveno mākslas stilu X–XII gs.? A. manierisms; B. klasicisms; C. baroks; D. gotika; E. romānika. 5. Kā sauca Rietumeiropas klosteru “tēvu”? A. Asīzes Francisks; B. Akvīnas Toms; C. Nursijas Benedikts; D. Dominiks Lielais; E. Cistercietis. 6. Kā sauca Rietumeiropas galveno baznīcu arhitektūras tipu viduslaikos? A. bazilika; B. kupola centriskais; C. megarons; D. akropole; E. dipters. 7. Kā sauca skolas, kas ap XII, XIII gs. izplatījās Rietumeiropas pilsētās? A. laicīgās skolas; B. baznīcas skolas; C. pagasta skolas; D. pilsētas skolas; E. domskolas. PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE
51
9. nodarbība
Biznesa vadības koledža
8. Izcils viduslaiku filosofs, sholastikas mācības pārstāvis: A. Aristotelis; B. Einhards; C. Strasburgas Gotfrīds; D. Akvīnas Toms; E. Nursijas Benedikts. 9. Ģermāņu varoņeposs, kas ap 1200. gadu tika izmantots bruņinieku literatūrā: A. Ēriks Sarkanmatis; B. Beovulfs; C. Rolanda dziesma; D. Robins Huds; E. Nībelungu gredzens. 10. Kāds viduslaiku stils uzplauka līdz ar pilsētu attīstību? A. Klasicisms; B. gotika; C. romānika; D. manierisms; E. baroks.
52
PASAULES KULTŪRAS VĒSTURE