Tālmācības studiju kurss
POLITOLOĢIJA
Kursa autors: Dr. pol., asoc. prof. Alvars Baldiņš
Tālmācības studiju kurss „Politoloģija” Teksta autors Dr. pol., asoc. prof. Alvars Baldiņš Papildināts 2017. gadā: Dr. paed. Liesma Ose
Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Redaktors Lauris Ziediņš © SIA “Biznesa vadības koledža”, 2017. Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1010, tālr. 67803261, fakss 67135516; e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv
ISBN 978-9984-838-39-7
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM
1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: • tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā; • tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks; • tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā; • tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu; • studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.
2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •
būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;
•
nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;
•
terminu skaidrojošo vārdnīcu;
•
vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;
•
uzdevumu un vingrinājumu atbildes;
•
papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;
•
pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: • lasāt tekstu; • veicat uzdevumus; • atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā; • uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.; • izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju; • lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus; • veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu; • lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk; • ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās: • palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; • ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.
8
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
• vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās: • dod
iespēju
teorētiskās
zināšanas
pielietot
praksē,
analizējot
reālas
problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus; • rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: • tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā; • ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā; • ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.
3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •
tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);
•
kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;
•
eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.
Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! 9
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.
4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •
izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);
•
lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);
•
pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;
•
vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;
•
atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;
•
uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;
•
gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.
10
Studijvedis
Biznesa vadības koledža
Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.
Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!
Vēlam sekmes studijās!
11
Apzīmējumi
Biznesa vadības koledža
APZĪMĒJUMI
!
svarīgi iegaumēt
?
vērts padomāt
Σ
uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”
NODARBĪBAS KOPSAVILKUMS
terminu skaidrojošā vārdnīca
vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi
☺
uzdevumu atbildes
ieteicamā literatūra
tests
13
Uzruna
Biznesa vadības koledža
Cienījamās studentes, godātie studenti! Droši vien, ka esat uzdevuši sev jautājumu – kāpēc gan man jāstudē politoloģija, ja negrasos kļūt par politiķi vai politologu. Jā, jautājums ir loģisks, jo visas zināšanas, ko uzkrājusi cilvēce, nav iespējams apgūt. Taču ir lietas, kas jāzina katram inteliģentam, proti, augstskolu beigušam cilvēkam. Politoloģija ir viena no tām zinātnēm, kas dod iespēju saskatīt un izprast konkrētā sabiedrībā un valstī notiekošo politisko, sociālo un ekonomisko procesu būtību un likumsakarības. Politoloģijas kursā ir aptverti politiskās teorijas un prakses būtiskākie jautājumi. Apgūstot piedāvātās tēmas, jūs apgūsiet: • politisko ideoloģiju būtiskākās iezīmes; • valsts politiskās sistēmas funkcionēšanas likumsakarības; • Latvijas valsts politisko attīstību. Politoloģijas kursa apguve būs veiksmīga, ja pēc katras tēmas izpildīsiet paškontroles uzdevumus. Lai šos uzdevumus izpildītu, ir nepieciešams apgūt lekciju materiālu, kā arī izstudēt norādītos avotus – gan grāmatas un mācību materiālus, gan arī masu saziņas līdzekļus un interneta resursus. Atvērtas acis, dzirdīgas ausis un ass prāts – lai šīs trīs lietas Jums palīdz sasniegt kursa apguves mērķi un uzdevumus! Dr.pol., doc. Alvars Baldiņš, kursa autors
POLITOLOĢIJA
17
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1. POLITOLOĢIJA UN POLITIKA Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................21 1. Politoloģijas kā zinātnes rašanās...........................................................23 2. Politoloģijas pētāmās problēmas un funkcijas ......................................25 Kopsavilkums ............................................................................................29 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................31 Uzdevumu atbildes ....................................................................................33 Ieteicamā literatūra ....................................................................................35 Kontroluzdevums ......................................................................................37
Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs: • noskaidrot politoloģijas kā zinātnes rašanās iemeslus; • orientēties politoloģijas funkcijās.
POLITOLOĢIJA
19
1. nodarb카ba
20
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
Biznesa vadības koledža
TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA
1. nodarbība
Klerikālisms – politisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē. Leģitimēt – atzīt par likumīgu, apstiprināt (piemēram, kādas tiesības). Pilsētvalsts – sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju – polisa (Senajā Grieķijā, Romā). Politika – sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp šķirām, sociālām grupām, tautām, valstīm. Politiskā filozofija – viena no filozofijas nozarēm, kas veltīta fundamentālu politikas problēmu pētīšanai. Politoloģija – zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politikas zinātne. Sekulārā vara – politiskā valsts vara, kurā baznīca ir konstitucionāli atdalīta no valsts un nepiedalās politikas veidošanā.
POLITOLOĢIJA
21
1. nodarb카ba
22
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
1. POLITOLOĢIJAS ZINĀTNES RAŠANĀS Politoloģija kā zinātne ir viena no jaunākajām pasaules zinātņu saimē. Politoloģijas zinātne ir radusies 19. gadsimta nogalē, taču tā reāli sāka attīstīties 20. gadsimta piecdesmitajos gados ASV, turpinot savu veidošanos sešdesmitajos gados Eiropā un pārējās pasaules valstīs. Tās rašanās ir saistīta ar 20. gadsimta pasaules lielajām krīzēm – diviem pasaules kariem. Protams, tas nenozīmē, ka politikas problēmas iepriekš nenodarbināja zinātnieku prātus. Jau antīkajā pasaulē politikas jautājumus analizēja un mēģināja ar teorētiskiem atzinumiem skaidrot valsts, sabiedrības un indivīdu attiecību veidošanās raksturu. Ar politikas problemātiku nodarbojās filozofija, šīs zinātnes apakšnozare – politiskā filozofija – centās sniegt skaidrojumus par politiskajām norisēm, kā arī izstrādāt stratēģijas, kā harmonizēt attiecības starp valsti, sabiedrību un indivīdu. 20. gadsimta lielās kataklizmas parādīja, ka ar filozofiskiem konceptiem nav iespējams nodrošināt stabilitāti globālajā politiskajā telpā, līdz ar to bija nepieciešams radīt jaunu zinātni – politoloģiju –, kas ar savām piedāvātajām tehnoloģijām nosargātu pasauli no jaunām globālajām katastrofām. Nereti nākas dzirdēt viedokli, ka politika ir kaut kas netīrs un peļams, neinteresants, par ko nav vērts interesēties. Ir jāpiekrīt, ka dažkārt ar politiskiem instrumentiem tiek kārtotas atsevišķu politisko grupējumu vai indivīdu savstarpējās subjektīvās attiecības, taču kopumā politikā esam iesaistīti (gribam to vai ne) katrs ikdienā. Kāpēc, Jūsuprāt, lielākajai daļai sabiedrības ir negatīva attieksme pret politiku? Kas to nosaka? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................
?
Ja palūkojas apkārt Latvijas valsts un sabiedrības dzīvē, tad skaidri var saredzēt visdažādākās risināmās problēmas, kas skar ikkatru no mums, piemēram, • neadekvāts sociālais nodrošinājums pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, viena vecāka mājsaimniecībām; • ap 12% jauniešu neiegūst pamatizglītību; • Latvijā ir svārstīgs inflācijas līmenis ar tendenci pieaugt pēdējā pusgada laikā • aizvien vairāk jaunu cilvēku emigrē no Latvijas labāku dzīves un darba apstākļu meklējumos; • tradicionālās Latvijas tautsaimniecības nozares, piemēram, cukura ražošana un zvejniecība, tiek likvidētas vai sašaurinātas Eiropas Savienības direktīvu izpildes dēļ; POLITOLOĢIJA
23
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
•
•
teātru, koncertu un citu brīvā laika pavadīšanas veidu iespējas visiem nav pieejamas augsto cenu dēļ; Lata aizstāšana ar eiro 2014.g. izraisīja īslaicīgu cenu kāpumu.
Jā, mēs katrs esam šajās problēmās vairāk vai mazāk iedziļinājušies. Tās ir reālās politikas problēmas un izpausmes, savukārt to risinājumu cenšas sniegt politika un attiecīgi politoloģija ar savām apakšnozarēm (skat. 1. tabulu). 1. tabula Politikas un attiecīgi politoloģijas apakšnozares un to pētāmās problēmas Minētā problēma 1. Neadekvāts sociālais nodrošinājums pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, viena vecāka mājsaimniecībām. 2. 12% jauniešu neiegūst pamatizglītību
Politoloģijas apakšnozare Sociālā politika Izglītības politika
3. Latvijā ir svārstīgs inflācijas līmenis ar tendenci pieaugt pēdējā pusgada laikā
Ekonomiskā politika
4. Aizvien vairāk jaunu cilvēku emigrē no Latvijas labāku dzīves un darba apstākļu meklējumos 5. Tradicionālās Latvijas tautsaimniecības nozares, piemēram, cukura ražošana un zvejniecība, tiek likvidētas vai sašaurinātas Eiropas Savienības direktīvu izpildes dēļ 6. Teātru, koncertu un citu brīvā laika pavadīšanas veidu iespējas visiem nav pieejamas augsto cenu dēļ;
Jaunatnes politika
7. Lata aizstāšana ar eiro 2014.g. izraisīja īslaicīgu cenu kāpumu.
Monetārā politika
Ārpolitika
Kultūras politika
Protams, ir jāturpina uzskaitījums – nodarbinātības politika, drošības politika, agrārā politika utt.
?
Uzrakstiet, kādas vēl ir politikas un to pētāmās problēmas! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Kā var secināt, katrs sabiedrības loceklis ir cieši saistīts ar politiku, tādēļ arī rodas nepieciešamība zināt, kādas likumsakarības eksistē politikā un ko var un ko nevar ietekmēt indivīds un sabiedrība kopumā konkrētu politisko norišu aspektā.
24
POLITOLOĢIJA
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
2. POLITOLOĢIJAS PĒTĀMĀS PROBLĒMAS UN FUNKCIJAS Mūsdienu pasaules globalizācijas kontekstā ir jāsaprot, ka atsevišķas valsts, arī Latvijas, iekšpolitika ir neatraujami saistīta ar ārpolitiskajiem procesiem. Piemēram: Ja pasaules naftas cenas ir paaugstinājušās par 80%, tad nav sagaidāms, ka Latvijā degviela tiks pārdota par zemu cenu. Ja Latvijas valsts ir pievienojusies cīņai pret radikālo islāmistu noziegumiem, tad jārēķinās, ka terorisms Latvijā ir vairāk iespējamas, nekā tad, ja Latvija būtu palikusi neitrālā pozīcijā. Bet, esot NATO sastāvā neitralitātes iespēja izpalika. Mūsdienu politikas zinātnes galvenais mērķis ir radīt tādas politiskās rīcības koncepcijas, kuru īstenošana ļautu nodrošināt katrā valstī un sabiedrībā sociālo mieru un stabilitāti. Šī mērķa saknes jeb politikas zinātnes risināmās pamatproblēmas saskatāmas jau agrīnajos vēstures periodos. Lūk, galvenie mūsdienu politikas zinātnes pētāmo problēmu pamatakmeņi (skat. 1. attēlu).
Aristotelis
Sv. Augustīns
Makjavelli
Politoloģika
Eshatoloģija
Demonoloģija
Valsts varas un indivīdu interešu saskaņošana
Valsts varas veidošanās nosacījumi
Valsts likumu bāzes tiesības uz indivīdu rīcības ierobežošanu
!
1. attēls. Politikas zinātnes pētāmo problēmu pamati
Senās Grieķijas domātājs Aristotelis savā mācībā „Polito-loģika” mēģināja rast risinājumu, kā saskaņot valsts varas un indivīdu intereses, lai nodrošinātu ne tikai mieru valstī, bet arī pilsoņu bezierunu pakļaušanos valsts varai.
!
Vēstures liecības parāda, ka Senās Grieķijas ikdiena bija saistīta ar karadarbībām, tāpēc pilsētvalstu (polišu) valdniekiem bija nepieciešams, lai iedzīvotāji labprāt iesaistītos valdnieku iecerētajās militārajās akcijās, kuru galvenais mērķis bija paplašināt teritorijas un iegūt vergu darbaspēku. Aristotelis redzēja, ka šo patieso mērķu sludināšana nevar būt motīvs pilsoņu mobilizācijai karam, tāpēc bija nepieciešami citi argumenti, ar kuriem valdniekiem vērsties pie pilsoņiem, lai tie dotos cīņās. POLITOLOĢIJA
25
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
Aristotelis uzskatīja, ka valsts varai ir jāaktualizē tās vērtības, kas katram indivīdam ir vitāli svarīgas, tādējādi motivējot iesaistīties šo vērtību aizsardzībā.
?
Kā Jums šķiet, vai Aristoteļa uzskats ir aktuāls arī mūsdienās? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ja valsts vara saka, ka pretinieks grasās iekarot valsti un laupīt valsts un katra indivīda brīvību, tad pilsoņi ir gatavi cīnīties savas un valsts brīvības dēļ. Brīvība ir tā vērtība, kas apvieno valsti un indivīdu. Tādējādi, saskaņojot valsts un indivīda vērtības, valsts vara spēj nodrošināt valsts pilsoņu lojalitātes veidošanos pret valsti. Mūsdienu politikā arī paliek svarīgs uzdevums – valsts varas un indivīdu interešu harmonizācija, kas nodrošina politiskās varas ilgtspējīgu darbību un mieru sabiedrībā. Šī uzdevuma risināšanai politologi velta lielu uzmanību.
!
Sv. Augustīns ir viduslaiku domātājs, klerikālais filozofs, kurš savā mācībā uzsver, ka cilvēkus Dievs radījis divās kārtās – nolādētajos un izredzētajos. Nolādēto cilvēku dzīves uzdevums ir kalpot izredzētajiem, lai arī kādi tie būtu. Nolādētie nekad nevar kļūt par izredzētajiem, tādēļ viņiem bez ierunām jāpakļaujas izredzēto prasībām. Savukārt izredzētie ir Dieva iecelti valdnieki pār nolādētajiem, kuri drīkst darīt visu, kas vien nav pret Dieva sludinātajiem likumiem. Tādējādi Sv. Augustīns leģitimēja monarhijas absolūtismu un centās pierādīt tās mūžīgumu.
Lai arī Sv. Augustīna mācība nešķiet aktuāla, šodienas politikas zinātne arvien nodarbojas ar viņa izvirzīto problēmu – politiskās varas veidošanos. Lai arī demokrātiskās sabiedrības ir atteikušās no sekulārās varas klātbūtnes politikā, taču vienmēr ir nozīmīgi sekot politiskās varas veidošanās un tās darbības principiem. 26
POLITOLOĢIJA
Biznesa vadības koledža
Makjavelli ir Renesanses laikmeta domātājs, kura „Demonoloģijas” mācība balstās uz tajā laikā visai populāras atziņas, ka cilvēks ir ļauns pēc savas dabas. Katrā cilvēkā, viņaprāt, mājo ļaunie dēmoni, kuri izaicina cilvēku uz ļaunām darbībām. Līdz ar to ir nepieciešams kaut kāds mehānisms, kas neļautu šiem dēmoniem atklāti izpausties un garantētu katram indivīdam iespējas dzīvot drošu dzīvi. Ja nav šādu mehānismu, tad cilvēks pret otru cilvēku vērstos ar vardarbību vai viltu, lai panāktu savus mērķus – uzurpēt otra cilvēka brīvību. Makiavelli izvirza tā laika varai un, protams, arī mūsdienu politikas veidotājiem uzdevumu – radīt tādu valsts pārvaldi un likumu bāzi, kas nodrošinātu katra indivīda drošību eksistējošajā sabiedrībā.
1. nodarbība
!
Tātad mūsdienu politikas ekspertiem un politologiem ir svarīgi analizēt valstī esošās likumu normas, kas reglamentē pilsoņu tiesības un pienākumus, definē viņu brīvības, lai novērstu iespēju, ka kādas pilsoņu grupas nepamatoti aizspriedumainie uzskati ierobežotu pārējo sabiedrības locekļu brīvību. Politoloģijas pamatuzdevumi mūsdienās ir: • pētīt un rast risinājumus valsts varas un indivīdu interešu harmonizācijai (Aristotelis); • analizēt un pilnveidot politiskās varas veidošanās procesus (Sv. Augustīns); • rosināt tādas valsts pārvaldes un likumu bāzes veidošanos, kas nodrošinātu katra indivīda drošību eksistējošajā sabiedrībā (Makjavelli).
!
Kā redzams, politoloģijas zinātnes mērķi un uzdevumi ir ļoti plaši un vispārīgi, to rašanās sākotnēji nav saistīta ar kādām konkrētām politiskajām ideoloģijām. Taču mūsdienās šo mērķu un uzdevumu īstenošana politiskajā praksē saistāma ar konkrētu politisko ideoloģiju ietvaros ietvertajām idejām. Tādēļ politoloģijas kursa apguve sākama ar politisko ideju un ideoloģiju iepazīšanu.
POLITOLOĢIJA
27
1. nodarb카ba
28
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
Biznesa vadības koledža
KOPSAVILKUMS
1. nodarbība
Politoloģija kā zinātne ir viena no jaunākajām pasaules zinātņu saimē. Politoloģijas zinātne sāka attīstīties 20. gs. 50. gados ASV, turpinot savu veidošanos 60. gados Eiropā un pārējās pasaules valstīs. Politoloģijas rašanās saistīta ar pasaules lielajām krīzēm, proti, diviem pasaules kariem. Mūsdienu politikas zinātnes galvenais mērķis ir radīt tādas politiskās rīcības koncepcijas, kuru īstenošana ļautu nodrošināt katrā valstī un sabiedrībā sociālo mieru un stabilitāti. Senās Grieķijas domātājs Aristotelis savā mācībā „Politoloģika” mēģināja rast risinājumu, kā saskaņot valsts varas un indivīdu intereses, lai nodrošinātu ne tikai mieru valstī, bet arī pilsoņu bezierunu pakļaušanos valsts varai. Viduslaiku domātājs, klerikālais filozofs Sv. Augustīns leģitimēja monarhijas absolūtismu un centās pierādīt tās mūžīgumu. Renesanses laikmeta domātājs Makjavelli izvirza uzdevumu radīt tādu valsts pārvaldi un likumu bāzi, kas nodrošinātu katra indivīda drošību eksistējošā sabiedrībā. Mūsdienu politikas ekspertiem un politologiem ir svarīgi analizēt valstī esošās likumu normas, kas reglamentē pilsoņu tiesības un pienākumus, definē viņu brīvības, lai novērstu iespēju, ka kādas pilsoņu grupas stereotipiskie uzskati ierobežotu pārējo sabiedrības locekļu brīvību. Politoloģijas zinātnes pamatuzdevumi: • pētīt un rast risinājumu valsts varas un indivīdu interešu harmonizācijai; • analizēt un pilnveidot politiskās varas veidošanās procesus; • rosināt tādas valsts pārvaldes un likumu bāzes veidošanos, kas nodrošinātu katra indivīda drošību eksistējošajā sabiedrībā.
POLITOLOĢIJA
29
1. nodarb카ba
30
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI 1. uzdevums Atzīmējiet pareizās atbildes! 1. Kura politoloģijas apakšnozare cenšas risināt jautājumus, kas skar inflāciju? A. ārpolitika; B. sociālā politika; C. ekonomiskā politika. 2. Sv. Augustīna izvirzītais politoloģijas pamatuzdevums ir: A. valsts varas veidošanās nosacījumi; B. valsts varas un indivīdu interešu harmonizācija; C. radīt valsts pārvaldi, kas nodrošinātu indivīdu drošību sabiedrībā.
2. uzdevums Savienojiet frāzes ar atbilstošo politoloģijas apakšnozari! Atbildes ierakstiet tabulā! 1. Latvijas karavīru piedalīšanās miera misijā Afganistānā 2. Augkopība, lopkopība 3. Iedzīvotāju nodrošināšana ar iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā 4. Ilgtspējīgas un līdzsvarotas ekonomiskās attīstības nodrošināšana 5. Pensijas, bērna kopšanas pabalsti
1.
POLITOLOĢIJA
2.
3.
A. Sociālā politika B. Starptautiskā politika C. Lauksaimniecības politika D. Izglītības politika E. Ekonomiskā politika
4.
5.
31
1. nodarb카ba
32
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
1. nodarbība
Biznesa vadības koledža
☺
UZDEVUMU ATBILDES 31. lpp. 1. uzdevums 1. C.; 2. A.
2. uzdevums 1. B.
POLITOLOĢIJA
2. C.
3. D.
4. E.
5. A.
33
1. nodarb카ba
34
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
Biznesa vadības koledža
IETEICAMĀ LITERATŪRA
1. nodarbība
1. Ievads politikā. Mācību līdzeklis. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 2. Tauriņš G. Politika (Intelekts, kultūra, atbildība) trijās daļās. I daļa „Politoloģijas pamati”. Rīga: 2001. 3. Tauriņš G. Politika (Intelekts, kultūra, atbildība) trijās daļās. III daļa „Politiskās domas vēsture”. Rīga: 2002. 4. Vēbers M. Politika kā profesija. Zinātne kā profesija. Rīga: izdevniecība AGB, 2002.
POLITOLOĢIJA
35
1. nodarb카ba
36
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA
Biznesa vadības koledža
1. nodarbība
KONTROLUZDEVUMS Izlasiet politoloģijas jēdziena interpretāciju, ko sniedz interneta resurss https://lv.wikipedia.org/wiki/Politologija
„Politoloģija, kā jau liecina nosaukums, ir zinātne par politiku. Tajā iekļaujas pētījumi par struktūru un procesiem valdībā vai jebkurā citā ekvivalentā sistēmā, kas nodrošina drošību, likumību un citas sabiedrības eksistencei nepieciešamās lietas. Tādējādi politoloģijā tiek iekļautas tirdzniecības savienības, korporācijas, reliģiskās sistēmas un citas kolektīvās intelekta izpausmes jomas, kas strukturāli līdzinās valsts pārvaldes sistēmai. Politologi pievērš uzmanību varas nodošanai un dalīšanai sabiedrībā, kas bieži ir saistīta ar savstarpēji konfliktējošām interesēm. Kopš 2. pasaules kara beigām starptautisko attiecību pētniecība, kas ir arī tiesībzinātņu, ekonomikas un socioloģijas sastāvdaļa, kļuva par svarīgu lauku politoloģijā. Politoloģijas izpēte ir jo sarežģīta tāpēc, ka arī paši politologi ir neizbēgami iesaistīti politiskajos procesos, jo viņu secinājumi aktīvi tiek izmantoti politiskajā dzīvē.” Kā Jūs raksturotu jēdzienu ‘politoloģija’? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... POLITOLOĢIJA
37
1. nodarb카ba
38
Biznesa vad카bas koled탑a
POLITOLO칙IJA