Sabiedriskās attiecības, 2. studiju posms by Biznesa Vadības Koledža

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

9. VALSTS KOMUNIKĀCIJA Terminu skaidrojošā vārdnīca ................................................................. 1. Valsts komunikācijas līmeņi ................................................................ 2. Valsts komunikācijas ietekmējošie aspekti ......................................... 3. Valsts komunikācijas uzdevumi .......................................................... 4. Valsts komunikācijas stratēģijas nostādnes ......................................... 5. Valsts komunikācija un mediju attiecības ........................................... 6. Valsts komunikācijas barjeras ............................................................. 7. Valsts komunikācijas speciālists ......................................................... Kopsavilkums .......................................................................................... Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................ Uzdevumu atbildes .................................................................................. Ieteicamā literatūra .................................................................................. Tests .........................................................................................................

21 23 25 27 30 32 33 35 37 39 43 45 47

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot, kas ir valsts komunikācija;  izprast valsts komunikācijas līmeņus;  izprast, kādi aspekti ietekmē valsts komunikāciju;  noskaidrot valsts komunikācijas uzdevumus;  vingrināties valsts komunikācijas vēstījumu sagatavošanā un identificēšanā.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

9. nodarbība



Misija – īsi un kodolīgi izteikts iestādes vai uzņēmuma darbības pamatbūtības formulējums; iestādes vai uzņēmuma sūtība. Publiskās attiecības (angliski public affairs) – savstarpējo attiecību veidošana starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir valsts pārvaldes iestāde. „Sargsuņa” funkcija – masu medijiem piemītoša uzraugoša funkcija, vairumā gadījumu tā vērsta uz valsts pārvaldes uzraudzīšanu, lai samazinātu korupciju, izkristalizētu sabiedrības problēmas un viedokli, kā arī ieceltu medijus par sabiedrības interešu pārstāvjiem. Valdības attiecības (angliski government relations) – specializēts korporatīvo komunikāciju veids, kas ietver attiecību veidošanu starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir uzņēmums. Valsts komunikācija – komunikācijas process, kura iniciators ir valsts pārvaldes iestāde, t.i., valsts pārvaldes iestādes īstenotā komunikācija. Iespējams nošķirt divus valsts komunikācijas veidus – valdības attiecības un publiskās attiecības.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Viena no sabiedrisko attiecību darbības sfērām ir valsts komunikācija. Valsts komunikācija attiecināma ne tikai uz valsts pārvaldes iestāžu, bet arī pašvaldību sniegto komunikāciju. Lai raksturotu valsts komunikāciju, tiek lietoti dažādi termini, kā valdības attiecības (government relations), publiskās attiecības (public affairs).

Valdības attiecības ir specializēts korporatīvo komunikāciju veids, kas ietver attiecību veidošanu starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir uzņēmums. Savukārt publiskās attiecības ir savstarpējo attiecību veidošana starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir valsts pārvaldes iestāde. Šajā nodarbībā un visā grāmatā ar valsts komunikāciju tiek saprasts tas komunikācijas process, kura iniciators ir valsts pārvaldes iestāde, t.i., valsts pārvaldes iestādes īstenotā komunikācija.

1. VALSTS KOMUNIKĀCIJAS LĪMEŅI Lielos vilcienos valsts komunikāciju var salīdzināt ar torti, kuru gan plašākā, gan šaurākā nozīmē veido dažādi slāņi un pildījumi: 

likumi un citi normatīvie akti, ar kuru palīdzību tiek noteikti galvenie pārvaldes principi, iestāžu kompetences un valstī pieņemtā kārtība dažādos jautājumos. Jāatceras, ka viena no būtiskākajām atšķirībām starp fizisku personu un valsts iestādi ir tā, ka fiziska persona var darīt visu, kas normatīvajos aktos nav aizliegts, savukārt valsts iestāde drīkst darīt tikai to, kas normatīvajos aktos ir atļauts. Līdz ar to normatīvie akti palīdz noteikt iestādes kompetences robežas, kas vienlīdz ir arī kā komunikācijas ietvars, kura robežās iestāde informē sabiedrību un citas iesaistītās puses;

Piemēram: Pilsonības likums nosaka, kam un kā iegūstama pilsonība, līdz ar to iestāde – Naturalizācijas pārvalde – veido tādu komunikāciju, ar kuras palīdzību iespējams sasniegt mērķauditoriju, veidot komunikāciju ar esošajiem klientiem un konstruēt pilsonības tēlu sabiedrībā. Var apgalvot, ka ar normatīvo aktu palīdzību iestādēm tiek noteiktas galvenās mērķauditorijas jeb klienti, kuriem paredzēti attiecīgās iestādes sniegtie pakalpojumi. 

Ar normatīvo aktu palīdzību iestādēm tiek noteiktas galvenās mērķauditorijas.

valsts augstākās amatpersonas vienlaikus ir kā valsts komunikācijas veidotāji, jo viņu teiktais tiek uztverts kā attiecīgās valsts vārdā pateiktā pozīcija. Šajā gadījumā būtiski ietekmējoši faktori ir gan amatpersonas komunikācijas stils, gan arī attiecīgās valsts protokols;

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kā spilgts piemērs kalpo vēstnieku teiktais, piemēram, iepriekšējās ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas (Catherine Todd Bailey) uzstāšanās 2007.gada 16.oktobrī Latvijas Universitātē ar runu „Kopīgo vērtību saglabāšana”, kurā veikts apskats par Latvijā notiekošo. Cits spilgts piemērs ir Valsts prezidenta un Ministru prezidenta uzrunas Jaunajā gadā, kurās notiek atskats uz paveikto un dotas vīzijas nākamajam gadam, norādot uz prioritātēm vai problēmām. 

valsts pārvaldē nodarbinātie ir tie, ar kuriem iedzīvotāji saskaras situācijās, kad nepieciešams saņemt kādu valsts sniegtu pakalpojumu. Valsts pārvaldes darbinieki reprezentē savu iestādi un tādēļ veido iestādes tēlu sabiedrības acīs. Katras iestādes īstenotā komunikācija veido kopēju valsts komunikāciju, tādēļ katra iestādes darbinieka komunikācija ar iedzīvotāju ir nozīmīga, jo veido sabiedrības priekšstatu par valsts komunikāciju;

Piemēram: Teju katrs var novērtēt Ceļu satiksmes un drošības direkcijas vai Valsts ieņēmumu dienesta komunikāciju ar klientiem. Tēlaini izsakoties, katra valsts darbinieka komunikācija ir kā mozaīkas elements attiecīgās valsts iestādes komunikācijā, savukārt katras iestādes īstenotā komunikācija veido sabiedrības izpratni par valsts komunikāciju kopumā. 

ikviens no mums arī piedalās valsts komunikācijas veidošanā.

Piemēram: Brīžos, kad kāds mūsu valsts viesis vēršas pie mums pēc palīdzības ar jautājumu, kur atrodas tā vai cita iela vai uzņēmums, gan arī tad, kad paši atrodamies ārvalstīs, mēs pārstāvam mazu daļiņu no valsts. Ir daudz atšķirību starp sabiedriskajām attiecībām privātajā un valsts sektorā. Valsts sabiedrisko attiecību iesaistītās puses ir grupas, kas sastāv no bezgala plaša un dažāda iekšējo un ārējo publiku loka ar atšķirīgām „dienas kārtībām” jeb vēlmēm. Šīs grupas veido valdības vai valsts aģentūru vadība un darbinieki izpildvaras, likumdošanas vai juridiskās nozarēs, interešu grupas, politisko partiju līderi, politiskās komitejas, valsts mēroga un pašvaldību oficiālie pārstāvji, biznesā nodarbinātie, profesionālo interešu grupu un ziņu mediju pārstāvji, kā arī visa plašā sabiedrība.

Uzrakstiet saviem vārdiem, kas veido valsts komunikāciju! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

2. VALSTS KOMUNIKĀCIJU IETEKMĒJOŠIE ASPEKTI Valsts komunikācijas stilu ietekmē vairāki aspekti. Visu valdību mērķis un sabiedrisko attiecību funkcijas ir atkarīgas no galvenās amatpersonas vadības stila, kā arī no kultūras faktora un politiskās sistēmas formālās un neformālās struktūras. Pat demokrātiskās valstīs, kur vēlētāji brīvās vēlēšanās ievēlē savus līderus, valdības sabiedrisko attiecību raksturs un prakse stipri vien atšķiras viena no otras. Valsts pārvaldes sabiedrisko attiecību speciālistiem, veicot savus uzdevumus, jākomunicē ar bezgala plašām un dažādām iekšējām un ārējām publikām. Lai sasniegtu šīs grupas, valsts sabiedrisko attiecību mērķiem, veidam un funkcijām ir jāsaskaras ar trīs galvenajiem komunikāciju ietekmējošajiem faktoriem: 1. līdera personīgais komunikācijas stils, kuriem tie kalpo; 2. kopīgā izpratne un kultūras normas, kas dominē attiecīgajā iestādē un valstī; 3. politikas procesa formālais un neformālais raksturs attiecīgajā valdībā.

Augstāk stāvošo politisko līderu personīgais komunikācijas stils lielā mērā ietekmē arī valdības komunikācijas stilu. Kā spilgts piemērs tam ir Latvijas bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un esošā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteiksmes veids. Piemēram: „Mīļie tautieši! Mēs stāvam uz jauna – 2007. – gada sliekšņa, un es novēlu visiem, lai šis nākamais gads būtu veiksmīgs, sekmīgs un nestu jums visiem to, ko sirds kāro un ir iecerējusi! Man šķiet, ka tas gads, kas beidzas ar “7”, ir īpaši laimīgs, un es novēlu visiem tiem, kam gadā, kas beidzas ar “7”, iekrīt apaļas jubilejas, lai tas būtu īpaši svētīgs un laimīgs gads. [..]” Vīķe-Freiberga V. Valsts prezidentes apsveikums Latvijas iedzīvotājiem Jaunajā gadā Latvijas Televīzijā 2006.gada 31.decembrī, www.president.lv „Labvakar, Latvija! Labvakar, mana dārgā Latvijas tauta! Līdz gadu mijai ir atlikušas pāris minūtes. Šajos mirkļos katrs no mums pārdomā, kāds tad ir bijis aizvadītais gads; kas no tā, ko pagājušajā gadā apņēmos izdarīt, ir paveikts, kas ne; kurš sapnis piepildījies un kurš ne. Tāpat šajās minūtēs katrs no mums sev un saviem tuvākajiem kaut ko apsola. Apņemas dzīvot labāk, pareizāk, draudzīgāk un atbildīgāk. [..]” Zatlers V. Valsts prezidenta Valda Zatlera runa Latvijas Televīzijā 2007.gada 31.decembrī, www.president.lv

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ne tikai uzņēmumi komunikācijā ievēro korporatīvo stilu, bet arī valsts pārvaldes iestāžu komunikācijā būtiska nozīme ir kopīgai izpratnei un kultūras normām. Kultūra var izpausties pat tādos aspektos kā vizuālā identitāte, kas skar iestādes veidlapu, vēstuļu un citu dokumentu noformējumu, durvju izkārtņu un vārda zīmīšu izskatu, telpu iekārtojuma un mājaslapas stila izvēli, iestādē atzīmējamos un kolektīva individuālos pasākumus, korporatīvās dāvanas un apsveikumus, apbalvojumus un daudz ko citu.

Kā interesants kultūras normu aspekts komunikācijā minams 2006.gada 28.-29.novembrī notikušā NATO samita Rīgā viesiem dāvātie dāvanu komplekti, kurā bija dzērvenes medū, maisiņi ar liepziedu tēju, Rīgas Melnais balzams un latviešu mūzikas ieraksti, bet īpašu uzmanību izpelnījās adītie dūraiņi. Šāda izvēle tiek skaidrota samita oficiālajā mājaslapā: „Latvijas etnogrāfiskie adītie dūraiņi ir viens no veidiem, kā parādīt Latvijas kultūras un etnogrāfisko rakstu bagātību. [..] Iespējams, daudzi no viesiem būs atbraukuši nesagatavojošies Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un būs priecīgi atrast savās somās dūraiņus. Tas taču būtu jauki, ka 4500 NATO samita viesu staigātu pa Rīgu Latvijas etnogrāfiskajos dūraiņos.” Latvijas etnogrāfisko cimdu renesanse, http://www.rigasummit.lv Savukārt politikas procesa formālais un neformālais raksturs valsts komunikācijā var izpausties tādās niansēs kā amatpersonu vai iestāžu savstarpējā komunikācijā, uzrunas formā, kādā iestāde uzrunā savus klientus. Jau iepriekš pieminētais Valsts prezidentu jaungada uzrunu piemērs parāda dažādu komunikācijas formālo raksturu: pirmajā gadījumā personīgāka un neformālāka uzruna, otrajā – svinīgāka un nedaudz distancētāka uzruna.

Uzrakstiet piemēru, kad kultūra būtiski ietekmējusi valsts komunikācijas stilu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

3. VALSTS KOMUNIKĀCIJAS UZDEVUMI Valsts pārvaldes komunikācijas prakse demokrātiskā sabiedrībā ir pamatojama ar trim galvenajām nostādnēm: 1. pirmkārt, demokrātiska pārvalde vislabāk kalpo, ja tiek izmantota ideju un precīzas divvirzienu informācijas plūsma tā, ka iedzīvotāji un to valdības var veidot uz informāciju balstītu izvēli. Šis apgalvojums lielā mērā balstās uz grāmatā „Sabiedriskās attiecības I” 1.nodrabībā teikto, ka veiksmīga komunikācija ir tikai tāda, kas apmierina abas puses, līdz ar to ir divvirzienu. Šis apgalvojums ir attiecināms arī uz informācijas apmaiņu starp valsts pārvaldi un sabiedrības pārstāvjiem, kas ietver informācijas nodošanu gan no valsts pārvaldes iedzīvotājiem, gan informācijas nodošanu no iedzīvotāju grupām attiecīgajām valsts pārvaldes iestādēm, tādējādi nodrošinot atgriezenisko saiti; 2. otrkārt, demokrātiskai valsts pārvaldei ir jāsniedz pārskata ziņojumi. Tiem ir jābūt saprotamiem sabiedrībai, kurai tā kalpo. Šis it kā vienkāršais apgalvojums sevī ietver būtisku nosacījumu – sabiedrībai ir jāsaprot, ar ko nodarbojas tā vai cita iestāde un kāds ir tās devums sabiedrībai; Piemēram: Ir situācijas, kad tiek aptaujāti Latvijas iedzīvotāji ar lūgumu sniegt savu vērtējumu par kādas iestādes sasniegumiem, bet uzrunātais cilvēks nevar pat pateikt, ar ko šī iestāde nodarbojas. 3. treškārt, iedzīvotājiem kā nodokļu maksātājiem ir tiesības uz valsts pārvaldes sniegto informāciju, tomēr ar dažiem izņēmumiem (pie izņēmumiem pieskaitāmi nacionālās drošības jautājumi, sensitīvi biznesa patentu jautājumi, kā arī personas tiesības uz privātumu un taisnīgu tiesu). Valsts pārvaldes komunikācijas speciālistiem jābalansē starp sabiedrības tiesībām uz noteiktu informāciju un likumīgu iepriekš minēto izņēmumu informācijas aizsardzību. Kā piemērs minami gadījumi, kad notiek „skaļas” tiesas prāvas, kur, no vienas puses, ir tiesvedības procesā iesaistīto personu tiesības, bet, no otras puses, ir mediju vēlme atspoguļot šādus notikumus.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Sabiedrisko attiecību jomas eksperti S.Katlips (Scot M.Cutlip), A.Senters (Allen H.Center) un G.Brūms (Glen M. Broom) savā grāmatā „Effective Public Relations” identificējuši šādus valsts komunikācijas uzdevumus: 1. informēt sabiedrību par valsts iestāžu darbu. Šis uzdevums lielā mērā sasaucas ar iepriekš minēto piemēru, kur aptaujātie iedzīvotāji nevar nosaukt, ar ko nodarbojas kāda konkrēta valsts pārvaldes iestāde. Nevar noliegt, ka viens no ērtākajiem veidiem, kā informēt iedzīvotājus par iestādes darbu, ir izvietot informāciju internetā iestādes mājaslapā. To, kādai informācijai ir jābūt iestādes mājaslapā, nosaka Ministru kabineta 2007.gada 6.marta noteikumi Nr. 171 „Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā”; 2. nodrošināt aktīvu sadarbību valsts pasākumos, piemēram, vēlēšanās vai referendumos, kā arī dažādu regulējošo programmu ievērošanā; Piemēram: Lai gan automašīnu pasažieriem obligāti jālieto drošības jostas, ko paredz arī Ceļu satiksmes noteikumi, arvien vēl ir iedzīvotāji, kas to neievēro, tādēļ Ceļu satiksmes drošības direkcija organizē informatīvās kampaņas „Redzi jostu – piesprādzējies!” un „Piesprādzē! Neriskē!”. Cits piemērs saistīts ar smēķēšanas ierobežojumiem, kur likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” noteikts aizliegums smēķēt sabiedriskā transporta pieturvietās, vienlaikus aicinot iedzīvotājus aizrādīt tiem, kuri tomēr pārkāpj šo ierobežojumu. 3. veicināt iedzīvotāju atbalstu jau ieviestajām politikām un programmām; Piemēram: Nepārtraukti tiek strādāts pie sabiedrības atbalsta Nacionālās bibliotēkas būvniecībai, nodrošinot oficiālajā mājaslapā iespēju pat tiešraidē sekot līdzi bibliotēkas būvniecībai. 4. būt kā sabiedrības advokātam valsts pārvaldes priekšā – informēt politiķus un lēmumu pieņēmējus par sabiedrisko domu, informēt par sabiedrības problēmām atbilstoši iestādes kompetencei, veicināt sabiedrības pieejamību; Kā labs piemērs minama Valsts kanceleja, kura sadarbībā ar pētniekiem veic sabiedriskās domas aptaujas par dažādiem Latvijas iedzīvotājiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, viens no pēdējiem pētījumiem ir „Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti par sociāli ekonomisko situāciju Latvijā” 2008.gada septembrī. Savukārt kā sabiedrības pieejamības veicināšanas piemērs ir ik gadu valsts pārvaldes iestādēs rīkotās „Atvērto durvju dienas”, „Ēnu dienas” un citi pasākumi, nemaz nerunājot par tādu iedzīvotāju iespēju sazināties ar iestādi telefoniski, ar pasta vai e-pasta starpniecību vai klātienē.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

5. vadīt iekšējo informāciju – sagatavot uz organizāciju fokusētus informatīvos izdevumus, elektroniskos izdevumus, intranetu darbiniekiem. Jau iepriekšējā grāmatā „Sabiedriskās attiecības I” nodarbībā par iekšējo komunikāciju tika runāts par iekšējās komunikācijas nozīmi un to, ka no visiem veicamajiem sabiedrisko attiecību pienākumiem teju 80% būtu jābūt vērstiem tieši uz iekšējo komunikāciju. Šis nosacījums vistiešākajā mērā ir attiecināms arī uz valsts pārvaldes iestādēm, jo tikai tad, kad iestādes darbinieki būs informēti par jaunumiem, izmaiņām, pakalpojumiem un citu ar iestādes darba specifiku saistīto informāciju, darbinieki spēs kvalitatīvi informēt par to arī iedzīvotājus; 6. sekmēt mediju attiecības – uzturēt ilgtspējīgas attiecības ar presi, būt iestādes kanālam visiem mediju pieprasījumiem, izglītot medijus par iestādi, tās praksi un politikām. Kā norāda dažādi komunikācijas eksperti, tieši izglītojošajam darbam ir liela nozīme, it sevišķi gadījumos, kad tēma ir jauna, ļoti saspringta vai notiek kādas izmaiņas. Tiek izmantoti dažādi veidi, kā izglītot medijus, piemēram, organizēt tikšanos ar mērķa žurnālistiem (tiem, kuri visvairāk raksta par attiecīgo jomu), uzaicināt mediju pārstāvjus uz darba semināriem vai citiem pasākumiem, aicināt līdzi uz izbraukuma semināriem, vadītāju vai ekspertu izbraukumu tikšanās pasākumiem. Šādā veidā žurnālisti tiek nodrošināti ar fona informāciju, tādējādi veidojot to izpratni par konkrēto funkciju vai jautājumu;

7. veidot sabiedrību un vienotību – izmantojot valdības atbalstītas sabiedriskās veselības kampaņas un citas sabiedriskās kārtības programmas, veicinot dažādas sociālās vai attīstības programmas. Piemēram, Labklājības ministrijas kampaņa par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Avots: adaptēts pēc Cutlip S.M., Center A.H., Broom G.M. Effective Public Relations/ 9 th ed. Uppers Saddle River, NJ: Pearson Education International, 2006, 411-424 pp.

Jau iepriekš uzskaitītos septiņus valsts komunikācijas uzdevumus iespējams papildināt vēl ar vienu ļoti būtisku valsts komunikācijas speciālistu uzdevumu, uz ko norāda bijušais ASV Civildienesta valsts komunikācijas direktors Viljams Reigans (William Ragan): izglītot valsts pārvaldes iestādes darbiniekus un ierēdņus par masu mediju lomu un to, kā strādāt ar masu mediju pārstāvjiem. Avots: Wilcox D.L., Ault P.H., Agee W.K., Cameron G.T. Essentials of public relations. New York: Longman, 2001, 273 pp. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Viljama Reigana teiktais ir nozīmīgs tāpēc, ka nereti valsts pārvaldes darbinieki, kuri nav saistīti ar sabiedrības informēšanu, uzskata, ka valsts pārvaldes iestādēm nodarboties ar komunikāciju ir nelietderīgi un tā veltīgi tiek tērēts darbinieku laiks. Tomēr jāņem vērā, ka iestādes darbinieki var nonākt arī mediju jautājumu krustugunīs un tajā gadījumā viņiem tomēr nāksies sniegt atbildes, tādēļ ieteicams jau laikus apmācīt tos darbiniekus, kuriem ir lielāka iespēja nonākt saskarē ar žurnālistiem, kā sadarboties ar masu medijiem.

Uzrakstiet saviem vārdiem, kādi ir valsts komunikācijas uzdevumi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4. VALSTS KOMUNIKĀCIJAS STRATĒĢIJAS NOSTĀDNES Lai arī dažādu valstu valdībām ir dažādas pieejas valsts komunikācijai vai informēšanai, valsts komunikācijai ir četras galvenās stratēģiskās nostādnes. Paralēli šīm nostādnēm tiek realizēts divvirzienu komunikācijas princips, kas nozīmē brīvu informācijas plūsmu turp un atpakaļ starp valdību un tās iedzīvotājiem. Bijušais Bostonas universitātes Komunikācijas koledžas dekāns, komunikācijas profesors Brents Beikers (Brent Baker) norāda uz valsts komunikācijas stratēģiskajām nostādnēm, kas fokusētas uz politiskās komunikācijas, informācijas servisu un pozitīva institūcijas tēla nodrošināšanu un publikas atgriezeniskās saites veidošanu. 1. Politiskās komunikācijas mērķis ir pārliecināt un iegūt iekšzemes un starptautisku esošās valdības darbības ierosināto budžetu, likumdošanas vai regulāciju akceptu. Tiecoties īstenot šo mērķi, politiskie līderi nereti aktīvi popularizē savas politikas un to nostādnes saviem vēlētājiem. Vienkāršoti – tā ir cīņa par sabiedriskās domas iemantošanu un publikas atbalsta iegūšanu. Ikvienā valdībā galvenie politiskie dialogi izceļas starp izpildvaru un lēmējvaru. Valsts pārvaldes komunikācijas plānotājiem nereti nākas diskutēt, vai vēstījumus nodot tieši likumdevējam vai vēlamās izmaiņas panākt ar publiku. Vairumā gadījumu tiek izmantotas abas metodes, t.i., mērķis ir ietekmēt likumdošanu gan tiešā, gan netiešā veidā.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

2. Informācijas servisa mērķis ir dažādām publikām sniegt informāciju par sabiedrībai pieejamo valdības informāciju un pakalpojumiem. Tas ietver informācijas izplatīšanu un atbilžu sniegšanu uz iedzīvotāju vai mediju uzdotajiem jautājumiem. Ņemot vērā, ka valsts komunikācija attiecināma arī uz pašvaldību īstenoto komunikāciju, kā piemērs ir minama Daugavpils pilsētas dome, kuras portālā iespējams uzzināt Daugavpilī aktuālos jautājumus un uzdot jautājumu Daugavpils pilsētas domei gan ar mājaslapas palīdzību, gan nosūtot savu jautājumu uz domes oficiālo e-pasta adresi. 3. Institūcijas pozitīva tēla izveidošanas un uzturēšanas mērķis ir informēt un ietekmēt publikas īstermiņa un ilgtermiņa atbalstu valsts iestādēm, to filiālēm, departamentiem vai aģentūrām. Šo mērķi parasti pavada strīdi, kritika un problēmas – neērta sajūta un publiskas diskusijas var tikt sagaidītas, kad valdības pārstāvji cenšas „pārdot” pozitīvo tēlu. Problēmas rodas, kad vietējā valdība, mediji, interešu grupas izsaka kritiku un norāda, ka šāda veida aktivitātes ir pašpropaganda un nodokļu maksātāju naudas nelietderīga izmantošana. Aizstāvībai parasti min sabiedrības tiesības zināt, ar ko nodarbojas attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, kā arī to, ka sabiedrisko attiecību pūliņi ir objektīvi un likumiski pamatoti, lai informētu publiku par attiecīgās valsts pārvaldes iestādes misiju un tās darbību. Uzrakstiet piemēru, kurā kāda valsts pārvaldes vai pašvaldību iestāde Latvijā aktīvi strādā pie iestādes pozitīva tēla veidošanas! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4. Valsts komunikācijas speciālistiem ir jātiecas saņemt un pat jāveicina sabiedrības informācijas plūsmas saņemšana. Iegūtā informācija būs noderīga tiem, kam ir jāpieņem uz informāciju balstīta izvēle politikas izlemšanas procesā. Šis ir viens no visvairāk pārprastajiem valdības komunikācijas speciālistu stratēģiskajiem uzdevumiem. Ārkārtīgi lielajā valsts pārvaldes birokrātijā līderi var nonāk nošķirtībā no sabiedrības, kuru visvairāk ietekmēs viņu pieņemtās politikas un lēmumi. Savukārt valsts pārvaldes komunikācijas speciālisti ir ciešā kontaktā ar plašu sabiedrības loku, piemēram, citu iestāžu darbiniekiem, mediju pārstāvjiem, dažādu organizāciju un apvienību pārstāvjiem, speciālām interešu grupām un plašas sabiedrības pārstāvjiem, tādēļ komunikācijas speciālistiem ir ieskats, kā šie sabiedrības segmenti jūtas vai var reaģēt uz konkrētu valdības politiku vai lēmumu. Tiecoties sasniegt atgriezeniskās saites veidošanas mērķi, personīgā reputācija un komunikācijas speciālista organizācijas statuss valdības birokrātijā nevar tikt novērtēts par zemu. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

5. VALSTS KOMUNIKĀCIJA UN MEDIJU ATTIECĪBAS ASV trešais prezidents Tomas Džefersons (Thomas Jefferson) attiecībā uz valsts un mediju savstarpējām attiecībām reiz esot teicis: „Ja būtu nepieciešams man izlemt, vai mums būtu valdība bez laikrakstiem vai laikraksti bez valdības, es bez šaubīšanās izvēlētos pēdējo.” Avots: Cutlip S.M., Center A.H., Broom G.M. Effective Public Relations/ 9 th ed. Uppers Saddle River, NJ: Pearson Education International, 2006, 249 pp.

Valsts komunikācijas un mediju attiecībās ir iespējams aplūkot trīs problēmjautājumus – mediju piekļuve valsts pārvaldei, valsts pārvaldes atkarība no medijiem un valsts pārvaldes attēlojums medijos –, kas vienlaikus raksturo to savstarpējo sadarbību. 1. Mediju piekļuve valsts pārvaldei – tiesības medijiem piekļūt valsts pārvaldes informācijai un sanāksmēm ir sevišķi svarīgas. Paralēli līdzpilsoņu informēšanai par valdības darbību neaizstājama ir mediju kā valdības „sargsuņa” loma, kas palīdz nodrošināt atbildību, samazināt korupciju, izkristalizēt sabiedrības problēmas un viedokli, kā arī ieceļ medijus par sabiedrības pārstāvjiem plašajā pilnvaru nodalīšanas sistēmā. Jau pēc definīcijas valsts pārvaldes un mediju attiecības ir sāncensīgas, jo atrodas nosacīti katra savā pusē. Valsts pārvalde bieži vien apgalvo, ka ikvienai lielai organizācijai, lai tā būtu efektīva, ir nepieciešama zināma noslēgtība, slepenība, lai formulētu stratēģijas. Savukārt mediji uzskata, ka lietas, kas skar sabiedrību, ir jāīsteno atklāti, lai pārliecinātos, ka visas veiktās darbības tiek īstenotas ētiski un sabiedrības interesēs. Diezgan labi šo nostāju raksturo divu politikas un sabiedriskās līdzdalības pētnieku Mērijas un Roberta Kvaitu (Mary G.Kweit, Robert W.Kweit) teiktais: „Ideālā birokrātijā nav vietas pilsoniskajai līdzdalībai. Pilsoņiem trūkst tehnisko ekspertīžu prakses, tie nav pazīstami ar birokrātijas rutīnu, ir emocionāli iesaistīti jautājumu risināšanā tā vietā, lai būtu objektīvi un racionāli. Pilsoņi ir [birokrātijas] hierarhijai nepiederoši un tādēļ grūti kontrolējami. Kā sekas šādai līdzdalībai ir nepieciešams laiks gan lēmumu sasniegšanai, gan konfliktu risināšanai.” Avots: Cutlip S.M., Center A.H., Broom G.M. Effective Public Relations/ 9 th ed. Uppers Saddle River, NJ: Pearson Education International, 2006, 418 pp.

Valsts pārvaldes atkarība no medijiem – attiecības starp žurnālistiem un valdību – vienlaikus ir nepieciešama, gan arī ir kā barjera valsts pārvaldes komunikācijā ar sabiedrību. Valsts pārvaldes komunikācijas speciālisti nereti sūdzas par mediju uzmanības trūkumu, jo tie parādoties parasti tad, kad valdības iestādes to vēlas vismazāk – krīzes un problēmu brīžos.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Savukārt tad, kad valsts pārvaldes iestādes vēlas uzmanību, mediji var nolemt, ka tas nav ziņas vērts vai arī tie ir tik aizņemti ar citām ziņām, ka neievēro valdības ziņas relīzes. Šeit gan jānorāda arī mediju pārstāvju teiktais, ka valsts pārvaldes iestāžu sagatavotā informācija bieži ir statiska, „ķeksīša pēc”, tāpēc arī tā netiekot publicēta. Kā redzam, standarti, kā tiek noteikts, kas ir ziņa medijiem un valdībai, ir atšķirīgi. Valsts pārvaldes attēlojums medijos – valsts pārvaldes iestāžu nepieciešamība pēc attēlojuma medijos ir kļuvusi tik nepieciešama kā nekad agrāk. Valdības problēmas ar atainojumu medijos ne vienmēr ir medija vai kāda žurnālista vaina. Vairāk gan atainojuma trūkums ir daudzo mediju uzdevumu rezultāts, t.i., valdības ziņām ir jākonkurē ar citām ziņām, lai tiktu publicētas. ASV bijušais prezidents Bils Klintons (Bill Clinton) kādā sarunā draugam esot atzinis: „Es neapzinājos komunikācijas nozīmi un neievēroju vakara ziņu satura nozīmi. Ja manis tur [ziņās] nav vai es neuzstājos ar ziņu, tad tur ir kāds cits, bet jau ar savu ziņu.” Avots: Baker B. Public Relations in Government / Ch.31. // The Handbook of strategic public relation & integrates communication / ed.by Clarke L.Caywood. New York: McGraw-Hill, 1997, 463 pp.

Viena no izteiktajām īpašībām valdības komunikācijas speciālistu un mediju starpā ir izteiktais cinisms un negatīvā attieksme, ko daļa reportieru izrāda attiecībā uz valsts pārvaldi, no vienas puses, un nereta ierēdniecības noraidošā vai ignorējošā attieksme pret mediju jautājumiem, no otras puses. Kolumbijas universitātes profesors Melvins Menčers (Melvin Mencher) par žurnālistu cinismu attiecībā pret valdību minējis: „Cinisms padara neiespējamu žurnālista darbu palīdzēt publikai izteikt savas prasības valsts amatpersonām.” Avots: Baker B. Public Relations in Government / Ch.31. // The Handbook of strategic public relation & integrates communication / ed.by Clarke L.Caywood. New York: McGraw-Hill, 1997, 463 pp.

Vēlamies to vai ne, bet masu mediji ir galvenais informācijas avots. Lielākoties televīzija ir galvenais ziņu avots, kaut arī arvien aktīvāk savu informētāja lomu ieņem internets. Ja valsts pārvaldes pārstāvji vēlas panākt sabiedrības atbalstu, tiem nav citas izvēles kā vien sadarboties ar medijiem. Ja sadarbība nav bijusi veiksmīga, tie atsakās no vērtīgiem komunikācijas kanāliem, tādējādi pakļaujoties kritikai.

6. VALSTS KOMUNIKĀCIJAS BARJERAS Iepriekš tika apskatītas valsts pārvaldes iestāžu un mediju attiecības, tomēr ne tikai tajās ir virkne šķēršļu. Jau pieminētie sabiedrisko attiecību eksperti S.Katlips, A.Senters un G.Brūms ir apkopojuši valsts pārvaldes un sabiedrības komunikācijas praksi un identificējuši vairākus šķēršļus, kas kavē ceļā uz savstarpējo sapratni un sadarbību. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Ir identificētas trīs valsts pārvaldes efektīvas komunikācijas barjeras: 1. apšaubāmā uzticamība – no vienas puses sabiedrība tiecas uzskatīt valsts pārvaldes sniegto informāciju par uzticamu un godīgu, tomēr vienlaikus valdības informācijas programmas nereti tiek apzīmētas ar vārdu ‘propaganda’. Liela daļa sabiedrības uzskata, ka līdzekļu tērēšana šādās programmās ir velta naudas izmešanā vējā, jo valdībai neklātos nodarboties ar pašreklāmu; 2. sabiedrības apātija – atšķirībā no biznesa valdība parasti nevar atļauties izvēlēties sadalīt plašāku sabiedrību mazākos segmentos, lai sasniegtu iecerētos rezultātus un ignorētu pārējos sabiedrības locekļus, kā to var atļauties biznesā. Valdības uzdevums ir tiekties kalpot visiem iedzīvotājiem vai vismaz to lielākajai daļai. Šis ir grūts, teju neiespējams uzdevums, jo lielākai daļai pilsoņu nav intereses. Sabiedrības apātija ir neapstrīdams sabiedriskās dzīves fakts. Arvien mazāk vēlētāju piedalās vēlēšanās. Sabiedrības apātiju veicina pilsoņu neapmierinātība un bezspēcības sajūta valdības priekšā visos tās līmeņos; 3. likumdošanas naidīgums – valsts pārvaldē kā jebkurā citā organizatoriskā struktūrā komunikācija ir pamatota menedžmenta funkcija, kas palīdz iestādēm, uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām būt atsaucīgām tām pilsoņu grupām, kurām tās ir radītas, lai kalpotu. Tomēr valdības amatpersonas saskaras ar naidīgumu un aizdomīgumu. Šāds naidīgums radies, pamatojoties uz četriem būtiskiem un seniem konfliktiem, kas iesēdušies demokrātijā: ilgstoša cīņa starp medijiem, t.i., cīņa par sabiedrības tiesībām zināt, un esošo valdību, kas uzstāj uz zināmu piesardzību sabiedrībai jutīgos jautājumos;  nerimstoša cīņa par varu starp valdības likumdevēju un izpildvaras orgāniem;  ilgstošas cīņas par varu starp galvenajām politiskajām partijām;  industriju, institūciju un citu pilnvaroto interešu pārstāvju protests, kad tos apdraud vai ierobežo izvirzītais tiesību akts vai valdības regulas. 

Avots: Cutlip S.M., Center A.H., Broom G.M. Effective Public Relations/ 9 th ed. Uppers Saddle River. NJ: Pearson Education International, 2006, 424-429 pp.

Tomēr jāpatur prātā, lai arī kādas būtu komunikācijas barjeras, valsts pārvalde, mediji un sabiedrība ir cieši saistīti vienā sistēmā, jo, no vienas puses, demokrātiskai valsts pārvaldībai ir jāinformē par savu darbību sabiedrība un, no otras puses, efektīvai valsts pārvaldes darbībai ir nepieciešama pilsoņu līdzdalība un atbalsts.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

Kā Jūs domājat, kuras valsts komunikāciju barjeras ir visizplatītākās Latvijā? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

9. nodarbība

7. VALSTS KOMUNIKĀCIJAS SPECIĀLISTS Valsts komunikācijas speciālistus latviešu valodā ierasts saukt par preses sekretāriem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, retāk sabiedrisko attiecību menedžeriem. Ja ir sabiedrisko attiecību nodaļa, tad arī par pārvaldes vecākajiem referentiem, nodaļu vadītājiem vai to vietniekiem. Savukārt, meklējot informāciju par valsts komunikāciju angļu valodas materiālos, nākas sastapties, ka valsts komunikācijas speciālistu sauc public information officer, director of public affairs, press secretary, administrative aide vai government program analyst. Avots: Wilcox D.L., Ault P.H., Agee W.K., Cameron G.T. Essentials of public relations. New York: Longman, 2001, 273 pp.

Lai arī lielā mērā valsts komunikācijas speciālista pienākumi sakrīt ar pārējiem sabiedrisko attiecību speciālista pienākumiem, var definēt šādas īpašības un prasmes, kurām jāpiemīt, lai kļūtu par teicamu valsts komunikācijas speciālistu: 

zināšanām par sabiedrisko attiecību un valsts komunikācijas lomu mērķu sasniegšanā. Sabiedrisko attiecību aktivitātes jāplāno tā, lai tās atbalstītu izvirzītos mērķus un palīdzētu tos skaidrot plašākai sabiedrībai;



prasmei izvērtēt, kuri oponenti ir ņemami nopietni, bet kuru izteikumus var atstāt neievērotus. Šī prasme kļūst arvien noderīgāka pieaugošā informācijas apjoma un tehnoloģiju iespēju dēļ, arī tādēļ, ka teju ikviens var kļūt par aktīvu komunikatoru publiskajā telpā;



spēja koordinēt visas komunikācijas funkcijas kļūst jo īpaši novērtēta krīzes situācijās, bet arī ikdienas darbā profesionālā meistarība un sasniegumi ir lielā mērā saistīti ar aktivitāšu koordinēšanas spēju;



izpratnei par to, kā kontrolēt vēstījumu;



spējai tā īsti nepiederēt ne pie viena no politiskajiem blokiem, tādējādi saglabājot iespēju sadarboties ar dažādu politisko uzskatu mediju un sabiedrības pārstāvjiem;

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža



talantam informācijas radīšanā, atlasē un apstiprināšanā. Tas nozīmē, ka valsts komunikācijas speciālistam pilnībā jāpārzina attiecīgo jomu regulējošie normatīvie akti, stratēģiskie mērķi, vadības viedoklis un nozares aktualitātes, lai spētu atbildēt uz mediju jautājumiem, jo nereti netiek dots laiks sagatavot atbildi, bet tā jāsniedz uzreiz;



interesei par jaunākajām informācijas tehnoloģijām, lai nepieciešamības gadījumā varētu izvēlēties attiecīgajā situācijā visatbilstošāko informācijas nodošanas vai saņemšanas līdzekli, kā arī spētu sekot līdzi citu teiktajam;



globālajai perspektīvai jeb zināšanām par attiecīgās jomas aktualitātēm citās valstīs;



vēlmei, prasmei un izturībai veidot ilgnoturīgas attiecības ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā medijiem. Neskatoties uz komunikācijas izteikto tehnoloģisko attīstību, īpašu vērtību iegūst tieši personīgi uzturētās attiecības.

Avots: Wilcox D.L., Cameron G.T. Public Relations: Strategies and Tactics / 9 th ed. – Boston: Pearson, 2008, 487 pp.

Kuras no iepriekš minētajām valsts komunikācijas speciālista prasmēm, Jūsuprāt, ir visnozīmīgākās? Vai ir vēl kādas prasmes, kuras šeit nav minētas, bet, Jūsuprāt, tām ir būtiska nozīme? Uzrakstiet tās! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Valsts komunikācija ir ļoti specifiska un atbildīga sabiedrisko attiecību joma, kaut arī ļoti interesanta. Tiek veikts ne mazums pētījumu un apskatu par to, kādām ir jābūt valsts pārvaldes veidotajām sabiedrisko attiecību aktivitātēm. Kā viens no jaunākajiem šādiem pētījumiem Latvijā ir Valsts kancelejas un SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” kopīgi veiktais pētījums „Valdības komunikācijas prakses analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai”, kurā tiek piedāvāti risinājumi situācijas uzlabošanai. Un vienmēr ir jāpatur prātā, ka valsts pārvalde nevar būt efektīva, ja tā nav saprotama saviem iedzīvotājiem un tie nav informēti par iespējām saņemt kādus noteiktus valsts pakalpojumus, kā arī tas, ka valsts pārvaldei ir nepieciešamas sabiedriskās attiecības, ar kuru palīdzību, no vienas puses, informācija tiek sniegta sabiedrībai, bet, no otras puses, tiek saņemta tik nepieciešamā atgriezeniskā saite.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

9. nodarbība

Valsts komunikācija ir viena no sabiedrisko attiecību darbības jomām, kas attiecināma ne tikai uz valsts pārvaldes iestāžu, bet arī uz pašvaldību sniegto komunikāciju. Valsts komunikāciju var iedalīt divos apakštipos: valdības attiecības un publiskās attiecības. Valdības attiecības ir specializēts korporatīvo komunikāciju veids, kas ietver attiecību veidošanu starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir uzņēmums. Savukārt publiskās attiecības ir savstarpējo attiecību veidošana starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir valsts pārvaldes iestāde. Valsts komunikāciju veido dažādi komponenti, piemēram, likumi un citi normatīvie akti, valsts augstākās amatpersonas, valsts pārvaldē nodarbinātie, kā arī ikviens no mums kā savas valsts pārstāvis. Valsts komunikācijā sabiedrisko attiecību speciālistam ir jāņem vērā, ka valsts komunikāciju ietekmē dažādi faktori, piemēram, līdera personīgais komunikācijas stils, attiecīgajā valstī vai iestādē dominējošās kultūras normas un politikas procesa formālais un neformālais raksturs. Kā ikvienai sabiedrisko attiecību disciplīnai, tā arī valsts komunikācijas veidotājiem ir jāatceras par valsts komunikācijas uzdevumiem. Ir vairāki valsts komunikācijas uzdevumi, bet kā nozīmīgākie ir informēt sabiedrību par valsts iestāžu darbu, nodrošināt aktīvu iedzīvotāju sadarbību valsts pasākumos un atbalstu jau ieviestajām programmām. Būtisks valsts sabiedrisko attiecību speciālista uzdevums ir izglītot valsts pārvaldes iestādē strādājošos par masu mediju lomu un to, kā strādāt ar masu mediju pārstāvjiem. Īstenojot sabiedrībai un valstij kopumā nozīmīgo valsts komunikācijas funkciju, sabiedrisko attiecību speciālistiem nepārtraukti jāsaskaras ar vairākām barjerām, kas kavē veikt šo nozīmīgo uzdevumu: neticība valsts pārvaldes iestāžu sniegtajai informācijai, sabiedrības apātija un likumdošanas naidīgums. Lai arī ar kādām grūtībām saskartos valsts komunikācijas veidotāji, jāatceras, ka demokrātiska pārvalde vislabāk kalpo, ja tiek īstenota divvirzienu informācijas plūsma tā, ka iedzīvotāji un to valdība var veidot uz informāciju balstītu izvēli. Vienlaikus valsts iestāžu pārstāvjiem jāpatur prātā, ka demokrātiskai valsts pārvaldei ir jāsniedz pārskata ziņojumi un ir jābūt saprotamai sabiedrībai, kurai tā kalpo.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

9. nodarbība



1. uzdevums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības pilnvarojums un misija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) ir izveidota, lai realizētu valsts politiku sociālās apdrošināšanas un valsts sociālo pabalstu jomā. Aģentūra administrē valsts sociālās apdrošināšanas speciālos budžetus un pamatbudžeta programmas, kuras paredzētas sociālās apdrošināšanas izdevumu un valsts sociālo pabalstu finansēšanai. Aģentūras klientu loks neaprobežojas tikai ar Latvijas iedzīvotājiem, bet aptver arī Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājus un to valstu iedzīvotājus, ar kurām Latvija noslēgusi starpvalstu līgumus sociālās drošības jomā. Aģentūra ir pilnvarota:  piešķirt un izmaksāt valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, pabalstus, atlīdzības un valsts sociālos pabalstus;  reģistrēt un uzskaitīt sociāli apdrošinātās personas un sociālās apdrošināšanas iemaksas;  administrēt valsts budžeta programmu „Sociālā apdrošināšana”, „Valsts atbalsts sociālajai apdrošināšanai” un „Valsts sociālie pabalsti” līdzekļus;  administrēt valsts fondēto pensiju shēmu;  savas kompetences ietvaros nodrošināt Eiropas Savienības sociālās drošības shēmu koordinācijas noteikumu un sociālās drošības jomā noslēgto starpvalstu līgumu izpildi. Aģentūras misija ir, īstenojot valsts sociālās aizsardzības politiku, sniegt klientiem normatīvajos aktos noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un valsts sociālos pabalstus, racionāli un atklāti pārvaldot valsts budžeta līdzekļus. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbības stratēģija 2007.-2010. gadam, www.vsaa.lv 1. Uzrakstiet VSAA galveno mērķauditoriju! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. Kāds ir šī citāta galvenais vēstījums iedzīvotājam? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. Pamatojoties uz citātā pausto informāciju, kāda ir VSAA sūtība? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. uzdevums Satversmei atbilst kārtība, kādā tiesa uzliek sodu par neierašanos uz tiesas sēdi1 Satversmes tiesa norādīja, ka Satversmes 92.pants neprasa, lai katrā gadījumā tiktu paredzētas pārsūdzības iespējas augstākas instances tiesā, ja pienācīgs tiesas process tiek nodrošināts tajā tiesu instancē, kura uzliek naudas sodu. Tiesības uz taisnīgu tiesu paredz, ka ir jānodrošina iespēja, ka persona tiek uzklausīta. Civilprocesa likums nodrošina personai iespēju tikt uzklausītai un pierādīt, ka procesuālais pārkāpums izdarīts attaisnojošu iemeslu dēļ. Proti, Civilprocesa likums paredz personai, kurai uzlikts naudas sods procesuālās sankcijas veidā, tiesības vērsties tajā tiesā, kas sodu ir uzlikusi, un lūgt atbrīvot viņu no naudas soda un samazināt tā apmēru. Tiesai ir pienākums personu atbrīvot no procesuālās sankcijas veidā uzliktā naudas soda, ja persona iesniedz pierādījumus tam, ka tā attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, neieradās tiesas sēdē, un attaisnojošu iemeslu dēļ laikus nepaziņoja par neierašanos. Satversmei atbilst kārtība, kādā tiesa uzliek sodu par neierašanos uz tiesas sēdi (05.11.2008.) Latvijas Republikas Satversmes tiesa, http://www.satv.tiesa.gov.lv/ Uzrakstiet savu variantu Satversmes tiesas gatavotajam informatīvajam materiālam! Sagatavotajai versijai ir jābūt maksimāli vienkāršai, skaidri saprotamai un īsai. Virsraksts: ........................................................................................................ Teksts: .............................................................................................................. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 1

Citāts saīsināts – aut. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

3. uzdevums Izanalizējiet Valsts prezidenta valsts svētku runu 2008.gada 18.novembrī, pasvītrojot vēstījuma galvenos atslēgas vārdus! Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts 90 gadu svinībās 2008.gada 18. novembrī Labvakar, Latvija! [..] Šodien mums ir nozīmīga jubileja! Latvijas valstij - 90! Ideja par neatkarīgu valsti ir daudz senāka - tā radās mūsu sirdīs jau ilgi pirms valsts dibināšanas. Tā radās ar mūsu valodu, ar piederību mūsu kultūrai, ar vēlmi būt saimniekiem savā zemē. Latvijas valsts dzimšana Pirmā pasaules kara beigās notika vienlaicīgi ar lielām pārmaiņām daudzās Eiropas valstīs. Sabruka vecās impērijas, un uz to drupām izveidojās daudzas jaunas valstis. Eiropā veidojās kārtība, kuras pamatā bija demokrātija, visu tautu vienlīdzība un tiesības uz pašnoteikšanos. Toreiz, pirms deviņdesmit gadiem, drosmīgi latviešu vīri noticēja brīvai Latvijai. Ticība Latvijas valstij gāja no sirds uz sirdi. Ticība izauga par varenu spēku, kas sakāva Bermontu un ar kuru latvieši uzvarēja Brīvības cīņās. Ticība ļāva mums nosargāt sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils tornī. [..] Šodien saku jums paldies, kas stāstījāt saviem bērniem par Latvijas valsti! Paldies mūsu tēviem un mātēm par to, ka viņu ticība Latvijas valstij bija dziļa kā ozola saknes Latvijas zemē. Viņi šo ticību iedēstīja arī mūsos. [..] Kopā ar latviešiem nākotni šajā zemē atrada arī daudzi citu tautību cilvēki. Paldies jums, kas referendumā balsojāt par Latvijas neatkarības atjaunošanu! Paldies jums, vecāki un skolotāji, kas saviem bērniem esat iemācījuši latviešu valodu. Jums, kas esat kļuvuši par Latvijas pilsoņiem – Latvijas patriotiem! Mēs visi esam piederīgi šai valstij. Mēs kopā esam veidojuši šodienas Latviju! Un mēs visi kopā esam atbildīgi par Latviju! [..] Modernā pasaule uzliek jaunus pārbaudījumus Latvijas tautas dzimtenes mīlestībai un pašapziņai. Katram no mums ikdienā ir jāatbild sev pašam, cik daudz un ko esam gatavi ziedot savai Latvijai. Tieši tāpēc es šodien atkal runāšu par atbildību, par katra mūsu atbildību pret nākamajām paaudzēm, pret mūsu bērniem un mazbērniem. Vēlos vēlreiz runāt arī par politiķu atbildību. Par atbildību veidot politisko dialogu, veicināt demokrātiju, nodrošināt stabilitāti valstī.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Mūsu neatkarības un valstiskuma simbols un balsts ir Satversme – Satversme, kas dod garantijas un rada iespēju nostiprināt demokrātiju. Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu. Saeimas deputāti, es jūs aicinu būt drosmīgākiem un atbildīgākiem Latvijas tautas priekšā! [..] Mūsu spēks ir jaunas idejas un jauni risinājumi. Mūsu valsts lielākā vērtība un spēks ir mūsu cilvēki, un vislielākais dārgums – mūsu jaunatne, kura veidos mūsu valsti nākamajos deviņdesmit gados. Šodien, Latvijas dzimšanas dienā, mēs sev jautājam: kāda rītdien būs Latvija? Es Latvijas nākotni redzu zināšanās un jaunradē. No senčiem mantotais darba tikums, mūsu radošā gara gēns, mums raksturīgā uzņēmība un tieksme pēc izaugsmes ierakstīs Latvijas stāstu pasaules veiksmes grāmatā. Mūsu saknes ir šajā zemē. Tās dos mums spēku! Paldies Jums visiem par Latvijas valsti! [..] Latvijas deviņdesmitās gadadienas svētkus esam radījuši mēs paši. Visi kopā! Mēs katrs ar savām izjūtām, ar savu prieku par Latviju! Paldies jums, kas ierakstījāt savu vēlējumu Lielvārdes jostā; paldies jums, kas izdejojāt visgarāko Gatves deju pasaulē; paldies jums, kas Lielajā talkā sakopāt parku, upmalu un mežu savā pilsētā un pagastā; paldies jums, kas iededzāt lukturīti Latvijas Gaismas tiltā! [..] Sveicu jūs visus Latvijas deviņdesmitajā dzimšanas dienā! Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga Latvijas tauta! Dievs svētī Latviju!

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

9. nodarbība



39.lpp. 1. uzdevums 1. VSAA galvenā mērķauditorija ir ikviena persona, kurai VSAA ir piešķīrusi un izmaksājusi valsts sociālās apdrošināšanas pensijas, pabalstus, atlīdzības un valsts sociālos pabalstus. 2. VSAA piešķirt un izmaksāt pensijas, pabalstus, atlīdzības un valsts sociālos pabalstus Latvijā. 3. VSAA sūtība ir:  sniegt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus un pabalstus;  īstenot sociālās aizsardzības politiku;  pārvaldīt valsts piešķirtos budžeta līdzekļus. 40.lpp. 2. uzdevums Iespējamā atbilde Soda uzlikšana par neierašanos uz tiesas sēdi atbilst Satversmei Civilprocesa likums paredz personai uzlikt naudas sodu, ja tā bez attaisnojoša iemesla neierodas tiesas sēdē vai par to laikus neinformē tiesu. Satversmes tiesa norāda, ka šī norma atbilst Satversmei un ka tiesai ir pienākums, pamatojoties uz personas iesniegumu, atbrīvot personu no uzliktā naudas soda, ja persona iesniedz kavējumu attaisnojošus pierādījumus. 41.lpp. 3. uzdevums Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna Latvijas valsts 90 gadu svinībās 2008.gada 18. novembrī Labvakar, Latvija! [..] Šodien mums ir nozīmīga jubileja! Latvijas valstij - 90! Ideja par neatkarīgu valsti ir daudz senāka - tā radās mūsu sirdīs jau ilgi pirms valsts dibināšanas. Tā radās ar mūsu valodu, ar piederību mūsu kultūrai, ar vēlmi būt saimniekiem savā zemē. Latvijas valsts dzimšana Pirmā pasaules kara beigās notika vienlaicīgi ar lielām pārmaiņām daudzās Eiropas valstīs. Sabruka vecās impērijas, un uz to drupām izveidojās daudzas jaunas valstis. Eiropā veidojās kārtība, kuras pamatā bija demokrātija, visu tautu vienlīdzība un tiesības uz pašnoteikšanos. Toreiz, pirms deviņdesmit gadiem, drosmīgi latviešu vīri noticēja brīvai Latvijai. Ticība Latvijas valstij gāja no sirds uz sirdi. Ticība izauga par varenu spēku, kas sakāva Bermontu un ar kuru latvieši uzvarēja Brīvības cīņās. Ticība ļāva mums nosargāt sarkanbaltsarkano karogu Rīgas pils tornī. [..] SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Šodien saku jums paldies, kas stāstījāt saviem bērniem par Latvijas valsti! Paldies mūsu tēviem un mātēm par to, ka viņu ticība Latvijas valstij bija dziļa kā ozola saknes Latvijas zemē. Viņi šo ticību iedēstīja arī mūsos. [..] Kopā ar latviešiem nākotni šajā zemē atrada arī daudzi citu tautību cilvēki. Paldies jums, kas referendumā balsojāt par Latvijas neatkarības atjaunošanu! Paldies jums, vecāki un skolotāji, kas saviem bērniem esat iemācījuši latviešu valodu. Jums, kas esat kļuvuši par Latvijas pilsoņiem – Latvijas patriotiem! Mēs visi esam piederīgi šai valstij. Mēs kopā esam veidojuši šodienas Latviju! Un mēs visi kopā esam atbildīgi par Latviju! [..] Modernā pasaule uzliek jaunus pārbaudījumus Latvijas tautas dzimtenes mīlestībai un pašapziņai. Katram no mums ikdienā ir jāatbild sev pašam, cik daudz un ko esam gatavi ziedot savai Latvijai. Tieši tāpēc es šodien atkal runāšu par atbildību, par katra mūsu atbildību pret nākamajām paaudzēm, pret mūsu bērniem un mazbērniem. Vēlos vēlreiz runāt arī par politiķu atbildību. Par atbildību veidot politisko dialogu, veicināt demokrātiju, nodrošināt stabilitāti valstī. Mūsu neatkarības un valstiskuma simbols un balsts ir Satversme – Satversme, kas dod garantijas un rada iespēju nostiprināt demokrātiju. Liela mūsu tautas daļa un arī es uzskatu, ka demokrātiju varam veicināt ar grozījumiem Satversmē, dodot tautai tiesības lemt par Saeimas atlaišanu. Gausā parlamenta reakcija pēc vasarā notikušā referenduma liecina par politisku augstprātību pret tautas izteikto gribu. Saeimas deputāti, es jūs aicinu būt drosmīgākiem un atbildīgākiem Latvijas tautas priekšā! [..] Mūsu spēks ir jaunas idejas un jauni risinājumi. Mūsu valsts lielākā vērtība un spēks ir mūsu cilvēki, un vislielākais dārgums – mūsu jaunatne, kura veidos mūsu valsti nākamajos deviņdesmit gados. Šodien, Latvijas dzimšanas dienā, mēs sev jautājam: kāda rītdien būs Latvija? Es Latvijas nākotni redzu zināšanās un jaunradē. No senčiem mantotais darba tikums, mūsu radošā gara gēns, mums raksturīgā uzņēmība un tieksme pēc izaugsmes ierakstīs Latvijas stāstu pasaules veiksmes grāmatā. Mūsu saknes ir šajā zemē. Tās dos mums spēku! Paldies Jums visiem par Latvijas valsti! [..] Latvijas deviņdesmitās gadadienas svētkus esam radījuši mēs paši. Visi kopā! Mēs katrs ar savām izjūtām, ar savu prieku par Latviju! Paldies jums, kas ierakstījāt savu vēlējumu Lielvārdes jostā; paldies jums, kas izdejojāt visgarāko Gatves deju pasaulē; paldies jums, kas Lielajā talkā sakopāt parku, upmalu un mežu savā pilsētā un pagastā; paldies jums, kas iededzāt lukturīti Latvijas Gaismas tiltā! [..] Sveicu jūs visus Latvijas deviņdesmitajā dzimšanas dienā! Lai ceļā uz mērķi mūs allaž vada ideāli – lepna un laimīga Latvijas tauta! Dievs svētī Latviju!

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

9. nodarbība



1. Dimants A. Informācijas barošanas programma. Recenzija par „Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēm” Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=102268&lang=lv 2. Grīnings P. Sabiedrības iesaistīšana. Konsultāciju metodes. Rīga: Valsts kanceleja, 2004. Pieejams: ww.mk.gov.lv/site/publikacijas/sabiedribas_iesaist.pdf 3. Par valdības komunikācijas politikas pamatnostādnēm 2008.2013.gadam: Ministru kabineta 2008.gada 13.maija rīkojums Nr.259. 4. Pētersone B. Sabiedrības iesaiste valsts politikas veidošanā: pārmaiņas un problēmas. 2000.-2003. Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=105474&lang=lv 5. Pētījums „Valdības komunikācijas prakses analīze un rekomendācijas tās pilnveidošanai”. Pieejams: http://petijumi.mk.gov.lv/ui/DocumentContent.aspx?ID=3301 6. Reids D. No konsultācijām uz līdzdalību. Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=105459&lang=lv 7. Sabiedrības informēšana un komunikācija kā stratēģisks politikas instruments. / Gijbels F., Houwen D. van der, Mihordea M.; latviešu izdevuma red. Kehre A. Rīga: Eiropas žurnālistikas centrs un MATRA, 2003. Pieejams: www.mk.gov.lv/site/publikacijas/rokasgramata.pdf 8. Valdības komunikācijas politikas pamatnostādnes. Pieejams: http://www.politika.lv/index.php?id=102169&lang=lv 9. Alger D.E. The media and politics. 2nd ed. New York: Wadsworth Pub Co, 1996. 10. Baker B. Public relations in Government. Ch.31. // The Handbook of strategic public relation & integrates. New York: McGraw-Hill, 1997. 11. Baker C.E. Media, Markets and Democracy. Cambridge: University press, 2002. 12. Cutlip S.M., Center A.H., Broom G.M. Effective Public Relations/ 9 th ed. Uppers Saddle River. NJ: Pearson Education International, 2006. 13. Maravall J.M. Accountability and Manipulation. Ch 5. // Democracy, accountability, and representation /ed. by Adam Przeworski, Susan C. Stokes, Bernard Manin. Cambridge; New York: Cambridge University Press, 1999. 14. Prejean-Motanky R.A. Public Affairs vs Public Rrelations... Pieejams: http://www.publicity.org/rapdec03.htm 15. Seitel F.P. The Practice of Public Relations/ 8 th ed. Uppers Saddle River, New Jersey: Prentice Hall, 2001. 16. Semetko A.H. The Media. Media Systems and Electing campaigns. Ch 10. Comparing democracies: elections and voting in global perspective. Lawrence LeDuc et al., editors. Thousand Oaks (CA) a.o.: SAGE Publications, 1996. 17. Wilcox D.L., Ault P.H., Agee W.K., Cameron G.T. Essentials of public relations. New York: Longman, 2001. 18. Wilcox D.L., Cameron G.T. Public Relations: Strategies and Tactics. 9th ed. Boston: Pearson, 2008. SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

Biznesa vadības koledža

TESTS

9. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Kurš no apgalvojumiem ir pareizs? A. valdības attiecības ir komunikācijas process starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir uzņēmums; B. valdības attiecības ir komunikācijas process starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir valsts iestāde; C. publiskās attiecības ir komunikācijas process starp valsts pārvaldi un uzņēmumu, kur iniciators ir uzņēmums; D. valdības attiecības ir publiskās attiecības. 2. Kurš no minētajiem gadījumiem nav valsts komunikācijas piemērs? A. Augstākās tiesas priekšsēdētāja intervija; B. ielas nosaukuma plāksnīte; C. ķirurga Valda Zatlera intervija žurnālā „Veselība”; D. Izglītības ministra uzruna 1.septembrī. 3. Galvenais valsts komunikācijas veidotājs ir: A. sabiedrisko attiecību speciālists; B. likumi un citi normatīvie akti; C. iestādes vadītājs; D. valsts vadītājs. 4. Demokrātiska pārvalde vislabāk kalpo, ja: A. tiek izmantota vienvirziena informācijas plūsma; B. tiek izmantota divvirzienu informācijas plūsma; C. sabiedrība neinteresējas par tās darbu; D. tā reizēm informē sabiedrību. 5. Valsts komunikācijas uzdevums nav: A. informēt sabiedrību par valsts iestāžu darbu; B. veicināt iedzīvotāju atbalstu jau ieviestajām valsts politikām un programmām; C. veidot politisko partiju tēlu; D. izglītot valsts pārvaldes iestādē strādājošos par masu mediju lomu. 6. Iegūt vietējo un starptautisko akceptu esošās valdības darbībai, ierosinātajam budžetam un likumdošanai ir: A. informācijas servisa mērķis; B. administratīvās komunikācijas mērķis; C. politiskās komunikācijas mērķis; D. institūcijas pozitīva tēla izveidošanas un uzturēšanas mērķis.

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Informēt publiku un iegūt tās atbalstu valsts iestādēm ir: A. informācijas servisa mērķis; B. administratīvās komunikācijas mērķis; C. politiskās komunikācijas mērķis; D. institūcijas pozitīva tēla izveidošanas un uzturēšanas mērķis. 8. Dažādām publikām sniegt informāciju par sabiedrībai pieejamiem valdības pakalpojumiem ir: A. informācijas servisa mērķis; B. administratīvās komunikācijas mērķis; C. politiskās komunikācijas mērķis; D. institūcijas pozitīva tēla izveidošanas un uzturēšanas mērķis. 9. Mediji attiecībā uz valsts pārvaldes uzraudzīšanu pilda valdības: A. „nakts sarga” funkciju; B. „vārtsarga” funkciju; C. „sargsuņa” funkciju; D. „bākas” funkciju. 10. Efektīvas valsts komunikācijas barjeras ir: A. sabiedrības apātija, apšaubāmā reputācija, naidīgums; B. sabiedrības interese, apšaubāmā reputācija, naidīgums; C. apšaubāmā uzticamība, sabiedrības interese, naidīgums; D. apšaubāmā uzticamība, sabiedrības apātija, naidīgums.

likumdošanas likumdošanas likumdošanas likumdošanas

SABIEDRISKĀS ATTIECĪBAS