Sociālā psiholoģija, 2. posms by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA II

Kursa autores: Mg. soc. zin. Aija Kalniņa, Mg. soc. zin. Ilze Jozēna

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka: 

tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;



tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;



tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;



tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;



studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: 

lasāt tekstu;



veicat uzdevumus;



atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;



uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;



izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;



lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;



veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;



lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;



ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: 

notiek vienu – divas reizes mēnesī;



palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;



ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu: 

tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;



līdzdarbojoties

klātienes

nodarbībās,

Jūs

saņemat

noteiktus

atvieglojumus ieskaites/eksāmena kārtošanā (mazāku veicamo uzdevumu skaitu); 

ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru;



ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/bibliotēka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties

klātienes

praktiskajām

nodarbībām,

iepazīstieties

papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

9. CITAS PERSONAS UZTVERE, ATRIBŪCIJA UN SOCIĀLIE SPRIEDUMI Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................21 1. Komunikācijas mērķi un konteksts ....................................................... 23 2. Uztvere ..................................................................................................24 3. Atribūcijas teorija ..................................................................................27 3.1. Kauzālās atribūcijas teorija ............................................................ 27 3.2. Atribūcijas kļūdas ..........................................................................28 3.3. Atribūcijas kļūdu pārvarēšana ....................................................... 30 Kopsavilkums ............................................................................................ 31 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................33 Uzdevumu atbildes ....................................................................................35 Ieteicamā literatūra ....................................................................................37 Tests ...........................................................................................................39

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast, kādi ir komunikācijas mērķi;  noskaidrot, kas ir uztvere un atribūcija;  uzzināt, kādi faktori ietekmē to rašanos;  uzzināt, kas ir atribūcijas kļūdas un kā tās izpaužas cilvēka uzvedībā.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

9. nodarbība



Aizspriedumi – priekšstati, kuri veido attieksmi pret kādu grupu vai tās pārstāvjiem. Atribūcija – tendence piedēvēt citu cilvēku uzvedībai tās cēloņus. Atribūciju kļūdas – secinājumi, kurus izdarām nepilnīgas, neprecīzas vai sagrozītas informācijas apstrādes rezultātā. Fundamentālā atribūcijas kļūda – tendence citu cilvēku uzvedības cēloņus meklēt viņu personības iezīmēs, raksturā, bet savas rīcības cēloņu skaidrojumu meklēt apkārtējos apstākļos. Kauzālā atribūcija – process, kura rezultātā, pamatojoties uz nepilnīgu informāciju, konkrētai cilvēka uzvedībai tiek piedēvēti noteikti cēloņi. Komunikācija – process, kurā tiek sniegta un iegūta informācija. Stereotipi – vienkāršoti uzskati par cilvēkiem un viņu īpašībām, stereotipu pamatā ir cilvēku piederība kādai grupai. Uztvere – process, kurā tiek uztverti dažādi apkārtējās vides stimuli un tiem piešķirta nozīme.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Mūsdienās kā jebkad agrāk tiek uzsvērta komunikācijas prasme. Efektīva komunikācija vairs nav svarīga tikai darbavietā vai meklējot darbu, bet tā ir svarīga arī attiecībās. Lai arī jūs esat apguvuši kursu „Saskarsmes psiholoģija”, tomēr uzskatām, ka nepieciešama šī nodaļa, lai 1) atsvaidzinātu zināšanas un 2) papildinātu esošās zināšanas ar jaunām, sociālās psiholoģijas kontekstā.

1. KOMUNIKĀCIJAS MĒRĶI UN KONTEKSTS Komunikācija tiek izmantota, lai sasniegtu vairākus mērķus:  Lai apmierinātu vajadzības. Vajadzības ir spēks, kas motivē cilvēku darboties – fizioloģiskas vajadzības, psiholoģiskas vajadzības un sociālas vajadzības.  Lai iegūtu informāciju. Daudzas savas vajadzības mēs apmierinām, jo komunikācijas rezultātā esam ieguvuši informāciju – mēs klausāmies viens otrā, skatāmies TV, uzdodam jautājumus, komunicējam ar citiem cilvēkiem.  Lai kārtotu attiecības. Mēs sākam, saglabājam un definējam attiecības ar komunikācijas palīdzību. Mēs runājam ar tiem, kas mums patīk, mēs izvairāmies no tiem, kas mums nepatīk. Mēs attīstām intimitāti un uzticēšanos, runājot viens ar otru, daloties ar informāciju, tādā veidā iepazīstot cilvēku.  Lai gūtu baudu un izklaidētos. Komunikācija pati par sevi ir labs laika pavadīšanas veids – mēs skatāmies TV pārraidi, pārrunājam ar draugiem iespaidus par jaunāko filmu vai ejam uz teātri.  Lai iegūtu pašapliecinājumu. Vai jums ir gadījies, ka jūs kādu sveicināt, bet tiekat ignorēts? Kā jūs tad jūtaties? Visticamāk – mazliet apvainojies. Mēs tad sākam domāt, vai gadījumā otrs ir uz mums dusmīgs vai arī mēs viņam nepatīkam. Jebkurā gadījuma, mēs vēlamies, lai citi apstiprinātu mūsu eksistenci un vērtību, ko arī mēs sasniedzam komunikācijas procesā.  Lai sadarbotos. Runājot mēs saskaņojam savas darbības ar citiem, tādā veidā sasniedzot mērķus.  Lai pārliecinātu citus un gūtu labumu no citiem. Mēs protam nodot ziņas citiem tā, ka gūstam no viņiem labumu. Mēs varam savam priekšniekam stāstīt, ka strādājam smagāk, tādēļ mums pienākas algas pielikums, varam pasniedzējam stāstīt par personīgām grūtībām, tādā veidā ietekmējot rakstu darba nodošanas termiņu. Lai izprastu, kā cilvēki viens otru uztver un kāda ir viņu komunikācija, svarīgi saprast komunikācijas kontekstu jeb tās kopsakarības, kuras ietekmē komunikāciju. Komunikācijas konteksts sevī ietver:  psiholoģisko kontekstu;  attiecību kontekstu;  situācijas kontekstu;  vides kontekstu;  kultūras kontekstu.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

! Vajadzības ir spēks, kas motivē cilvēku darboties.

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža



Psiholoģiskais konteksts sevī ietver to, kas mēs esam un ko mēs ienesam katrā komunikācijas situācijā. Psiholoģiskais konteksts ir tas, kas ir cilvēks pats – cilvēka pieredze, izglītība, audzināšana, iepriekšējo attiecību pieredze. Katrs mēs pasauli uztveram un redzam citādi; kā katrs to uztver, nosaka psiholoģiskais konteksts, kas sevī ietver vajadzības, vērtības, pārliecības, attieksmes, personības īpašības, rasi, etnisko un kultūras piederību, vecumu un dzimumu. Attiecību konteksts nosaka, kā mēs specifiski reaģējam uz katru personu, ar kuru veidojam komunikāciju, pamatojoties uz to, kāda ir otra persona. Pret katru cilvēku mēs izturamies mazliet citādāk, jo attiecības ar katru cilvēku ir atšķirīgas – pret darba devēju mēs izturamies vienā veidā, pret vīru vai sievu citā. Situācijas konteksts noteic, ka situācija maina cilvēku savstarpējo komunikāciju. Mūsu situācijas uztvere ietekmē to, kā mēs interpretējam un izprotam otras personas komunikāciju un kā komunikācijā iesaistāmies paši.

Piemēram: Jūs meklējat gan darbu, gan dzīvokli jaunā pilsētā. Jūs ierodaties uz dzīvokļa apskati, runājaties ar dzīvokļa saimnieku – šī saruna visticamāk būs draudzīga. Nākamajā dienā jūs ejat uz darba interviju, bet tur darba devēja pusē ir jūsu vakar satiktais dzīvokļa saimnieks. Cilvēks ir viens un tas pats, tomēr situācija, kurā notiek jūsu komunikācija, ir cita. 

Vides konteksts nosaka tos faktorus, kas ir ārpus katra individualitātes. Tie var būt tādi faktori kā atrašanās vieta, mēbeļu izvietojums, telpas izmērs, temperatūra, skaņas telpā, apgaismojums. Var būt arī citi faktori – diennakts laiks, nedēļas diena. Vidi mēs paši varam mainīt – izkārtot mēbeles telpā, kā mums šķiet visērtāk, ar mūzikas palīdzību radīt noskaņu.

Piemēram: Ja gribam pārdot māju, varam izcept cepumus, kas mājā radīs smaržu, kas radīs mājīguma noskaņu, un, iespējams, māja pircējam šķitīs pievilcīgāka. 

Kultūras konteksts nosaka kultūras normas, kuras ietekmē komunikāciju. Kultūras konteksts sevī ietver pārliecības un vērtības tajā vidē, no kuras cilvēks nāk.

2. UZTVERE

Ieklausieties kādu brīdi sev apkārt – kādus trokšņus un skaņas Jūs dzirdat? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Varbūt tikšķ pulkstenis, aiz loga rej suns, varbūt jūs dzirdat auto skaņas vai cilvēku sarunas? Cik silti vai auksti ir telpā, kurā atrodaties? Kādas smaržas sajūtat? Kas ir tas, ko jūs redzat sev priekšā – vārdus šajā grāmatas lapaspusē, savas rokas, galdu?

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Uztvere nozīmē būt pietiekami uzmanīgam pret stimuliem un piedot tiem nozīmi. Informācija nāk no dažādiem uztveres kanāliem, tomēr ne visus mēs vienlaikus sajūtam. Kā uztvere saistās ar komunikāciju? Uztvere ir pamats tam, ka mēs saprotam citus cilvēkus un viņu ziņas mums. Komunikācija nevar notikt bez uztveres, jo ar uztveri sākas viss. Atsauciet atmiņā, par kādiem stimuliem Jūs pirms brīža domājāt? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Katrs no šiem stimuliem ietver informāciju, uz kuru jūs vai nu reaģējat, vai ne. Cilvēks selektīvi jeb izlases kārtībā pievērš uzmanību vieniem apkārtējās vides stimuliem, bet ignorē citus. Tieši tādēļ var uzskatīt, ka apkārtējo vidi mēs redzam izkropļotā veidā, īpaši attiecībās ar citiem cilvēkiem, jo mēs informāciju atlasām. Tātad pirmais posms informācijas uztverē ir informācijas atlasīšana.

Piemēram: Atcerieties attiecības, kuras esat pārtraukuši. Šajā situācijā cilvēki visbiežāk atrod dažādas negatīvas iezīmes otrā, lai gan pirms kāda laika tādas nemaz nepamanīja. Te nu vietā ir vecais sakāmvārds, ka „mīlestība ir akla”. Šeit darbojas divas parādības. Pirmā ir „hallo efekts” – kamēr mums cilvēks liekas labs un atraktīvs, mēs redzam viņa labās īpašības. Mums šis cilvēks šķiet perfekts. No otras puses, kad attiecības pasliktinās tik tālu, ka mums tās traucē, darbojas „horna efekts”, kurš mums liek saredzēt tikai negatīvās īpašības otrā cilvēkā. Kad esam atlasījuši informāciju, tā jāsakārto, tātad otrais posms uztveres procesā ir informācijas sakārtošana.

Piemēram: Mūsu kolēģis ir no Ludzas. Ja mēs vēlamies paturēt prātā informāciju par šo kolēģi, mēs varam mēģināt atcerēties, ka viņš ir dzimis laukos, viņa dzimtās mājas ir lauku saimniecība, kur agrāk ir bijusi muiža. Lauku mājas atrodas ap 30 km no Ludzas centra, bet 15 km no tuvākās baznīcas. Protams, ikdienā mums visu šo informācijas gūzmu nav nepieciešams paturēt prātā tik detalizēti. Tādēļ mēs vienkāršojam šo procesu un paturam prātā, ka kolēģis nāk no Latgales. Mēs kategorizējam kolēģi kā „latgalieti”. Tātad kategorija ir kā krātuve, kur dažādas informācijas tiek saglabātas ar vienkāršotu nosaukumu. Visbūtiskākās kategorijas, ja runājam tieši par komunikāciju ar citiem cilvēkiem, ir tās, kurās mēs kategorizējam šos cilvēkus – stereotipi. SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Stereotipi ir kategorijas, kurās mēs kategorizējam cilvēkus pēc kādām viņu īpašībām vai pazīmēm. Piemēram: Atcerieties iepriekšējo piemēru par kolēģi no Latgales. Šajā gadījumā kategorija būs radusies uz tās informācijas bāzes, kas mums jau ir uzkrāta par cilvēkiem no Latgales.

Padomājiet, ko Jums nozīmē, ka cilvēks ir latgalietis? Kāda Jums ir pieredze attiecībās ar cilvēkiem no Latgales? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Atkarībā no jūsu pieredzes, stereotips ietekmēs jūsu domas par kolēģi. Lielākā daļa kategoriju ir pāros: labs – slikts, karsts – auksts, patīkams – nepatīkams, gudrs – dumjš. Tas atvieglo uztveres procesu, jo saņemot nelielu informācijas devu, mēs to kategorizējam kādā kategorijā, līdz ar to vienkāršojam dzīvi. Tomēr jāatceras, ka šis process liek mums pasauli uztvert pārāk vienkāršoti, līdz ar to mēs varam izdarīt nepatiesus secinājumus par cilvēkiem.

Interpretējot informāciju, liela nozīme ir iepriekšējai pieredzei un atmiņai.

Trešais posms uztveres procesā ir informācijas interpretācija. Interpretācija ir process, kurā mēs piedēvējam jēgu/nozīmi stimuliem jeb informācijai, kuru esam atlasījuši un kategorizējuši. Šī nozīme jeb jēga nav ietverta pašos stimulos vai informācijā, drīzāk tā ir mūsos un mēs to piedēvējam uztvertajai informācijai. Piemēram: Ja kāds cilvēks jums māj ar roku, jūs zināt, ka šis cilvēks visticamāk jūs sveicina vai arī no jums atvadās. Pašā mājienā nav tās nozīmes, kuru mēs saprotam, tas ir vienkārši vizuālais stimuls, tomēr mēs šo uztverto informāciju savienojam ar savu pieredzi, savām atmiņām par līdzīgām situācijām, kad rokas mājiens nozīmēja vai nu atvadas vai sasveicināšanos. Interpretējot informāciju, liela nozīme ir iepriekšējai pieredzei un atmiņai.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

3. ATRIBŪCIJAS TEORIJA Cilvēkiem patīk izskaidrot, kāpēc notiek dažādas lietas. Mēs uztveram citu cilvēku uzvedību un tad mēģinām izskaidrot, kāpēc tā bija tieši tāda, mēs mēģinām izskaidrot citu cilvēku uzvedības cēloņus. Šo tendenci sauc par atribūciju.

Var teikt, ka atribūcija liek cilvēkiem uzvesties kā „naivajiem psihologiem”, jo cilvēki tic, ka saprot apkārtējo cilvēku uzvedības iemeslus un cēloņus. Piemēram: Ja jūsu kolēģis smagiem soļiem ieslāj kopējā telpā, nomet ar blīkšķi savus papīrus uz galda un atkal no telpas iziet ārā. Kāda ir jūsu reakcija? Visticamāk mēs visi šajā situācijā sāktu domāt, kas ir noticis ar kolēģi un sāktu meklēt izskaidrojumu viņa uzvedībai. Mēs domātu, ka kolēģis ir saniknots, dusmīgs, ka kaut kas ir viņu sadusmojis, pirms kolēģis ienāca kopējā telpā. Tieši šis citu cilvēku rīcības skaidrojumu veidošanas process izskaidro atribūciju. Iepriekšējā piemērā minētā kolēģa uzvedības cēloņu skaidrojums ir atkarīgs no visas pieejamās informācijas par šo kolēģi (pieredzes), kura pavada nupat iegūto jaunāko informāciju (smaga ienākšana telpā, papīru nomešana). Savukārt pieejamā informācija (pieredze) sevī ietver jūsu kopējo pieredzi attiecībās ar kolēģiem vispārīgā veidā, kā arī jūsu iepriekšējo pieredzi attiecībās ar tieši šo kolēģi.

3.1. KAUZĀLĀS ATRIBŪCIJAS TEORIJA Kauzālā atribūcija ir process, kura rezultātā, pamatojoties uz nepilnīgu informāciju, konkrētai cilvēka uzvedībai tiek piedēvēti noteikti cēloņi.

Saskaņā ar kauzālās atribūcijas teoriju ir trīs potenciālie citu cilvēku uzvedības skaidrojumi:  stimuls;  apstākļi;  persona. Izskaidrot šo palīdzēs piemērs, kurš līdzīgs iepriekšējam par kolēģi. Iedomājieties, ka smagiem soļiem nodarbību telpā ienāk pasniedzējs, viņš nomet ar blīkšķi savus papīrus uz galda un atkal no telpas iziet ārā. 1. Stimuls. Pasniedzēja uzvedību var interpretēt kā specifisku uzvedību tieši pret jūsu kursu vai grupu. Šī atribūcija varētu būt pareiza, ja jūs esat novērojuši, ka ar citām grupām šis pasniedzējs saglabā savaldību. 2. Apstākļi. Iespējams, jūs pirms savas lekcijas redzējāt minēto pasniedzēju gaitenī, kur viņu bija apstājuši citas grupas studenti ar saviem jautājumiem, neļaujot iet uz jūsu lekciju. Tad pasniedzēja dusmas pret jūsu kursu varētu skaidrot ar notikumu gaitenī – apstākļiem. SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tātad, ja par pasniedzēja izturēšanās cēloni ņemam apstākļus, tad to skaidrojam ar kādu notikumu pirms pieredzētās cilvēka uzvedības, kurš ir ietekmējis tam sekojošo cilvēka uzvedību. 3. Persona. Ja mēs iepriekš esam redzējuši šo pasniedzēju aizkaitinātu un dusmīgu attiecībās ar citām studentu grupām vai citās situācijās, tad pasniedzēja uzvedību var skaidrot kā viņa personības daļu. Tātad, ja par pasniedzēja uzvedības cēloni ņemam viņa personību, tad viņa uzvedību skaidro kā viņam raksturīgu, jo viņš ir tāds pēc sava rakstura.

3.2. ATRIBŪCIJAS KĻŪDAS Katru dienu komunikācijā ar citiem veidojam citu cilvēku uzvedības skaidrojumus un katru dienu paļaujamies uz savām izvirzītājām teorijām par citu cilvēku uzvedības cēloņiem. Diemžēl mūsu izvirzītās teorijas bieži vien ir pamatotas ar pārāk vienkāršotu vai kļūdainu informāciju. Visiem raksturīgi piedzīvot atribūcijas kļūdas, jo vienai informācijai piedēvējam pārāk lielu nozīmi, savukārt citu informāciju neņemam vērā. Tas notiek, jo mūsu uztvere ir selektīva, mūs ietekmē stereotipi, vai arī iegūtās informācijas interpretēju ietekmē aizspriedumi.

Ir vairākas atribūcijas kļūdas: 1. Acīm redzamā, savstarpēji nesaistītā un negatīvā informācija

Padomājiet, ko Jūs pamanāt pirmo, kad iepazīstaties ar kādu cilvēku! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Visticamāk jūs ievērojat cilvēka dzimumu, vecumu, ādas krāsu, garumu un svaru. Kad iepazīstamies ar kādu līdz šim nepazīstamu cilvēku, mēs ievērojam tās pazīmes, kuras ir acīm redzamas un uztveramas bez piepūles. Un nereti ignorējam tādas pazīmes kā smaidu, nervozas ķermeņa kustības, klusu balss toni. Daļēji šī kļūda rodas, jo mēs nesaistītu informāciju tiecamies uztvert kā saistītu. Piemēram: Cilvēka ādas vai matu krāsa nav saistīta ar viņa intelekta līmeni. Šeit var pieminēt sabiedrībā populāru pieņēmumu, ka „blondīnes ir dumjas”.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

9. nodarbība

Mēs tiecamies pārāk vispārināt nelielu informācijas daļu. Tas nozīmē – mēs pieņemam, ka neliela daļa informācijas reprezentē visu kopēju ainu. Dzīvē tas izskatās tā – mēs varam pārāk lielu nozīmi piešķirt cilvēka rokasspiedienam, mēs varam izvairīties no kontakta ar cilvēku, jo viņš smēķē, vai arī mēs neņemam vērā cilvēka teikto, jo acu kontakts ir bijis par maz. Cilvēki bieži vien negatīvo informāciju uztver būtiskāk par pozitīvo. Nereti darba intervijā gadās, ka no desmit īpašībām deviņas ir pozitīvas, bet viena negatīva; darba devējs par pamatu savam spriedumam ņem vienu negatīvo īpašību, nevis deviņas pozitīvās. 2. Pārāk vienkāršota informācija Informācijas vienkāršošana ir viens no uztveres pamatprincipiem, ar šo ir liela iespēja, ka kāda būtiska informācija tiks ignorēta vai netiks uztverta vispār. Mēs dodam priekšroku vienkāršiem skaidrojumiem, nevis sarežģītiem.

Informācijas vienkāršošana ir viens no uztveres pamatprincipiem.

Piemēram: Kad skatāmies TV kādās garākās brīvdienās (Lieldienās vai Ziemassvētkos), tad daļa cilvēku visticamāk domā: kāpēc TV ir tik slikta programma? Vienkāršotais skaidrojums: cilvēki, kuri veido un translē TV programmas, ir muļķi. Daudz sarežģītāks skaidrojums būtu: pietrūkst naudas modernām filmām, televīzijām nav tik daudz līdzekļu, ko ieguldīt programmu attīstībā, scenāriju veidošanā, programmu testēšanā; ka TV jāapmierina plašs skatītāju loks u.tml. 3. Iestrēgšana aizspriedumos Aizspriedumi liek saredzēt cilvēkos to, ko mēs sagaidām no citiem. Piemēram: Mēs strādājam kādā uzņēmumā, kurā ir vairākas nodaļas. Uz mūsu nodaļu par nodaļas vadītāju pārnāk strādāt vadītājs no citas nodaļas. Par viņu no kolēģiem esam dzirdējuši, ka viņš īpaši neieklausās savos darbiniekos un citu viedokli neņem vērā, un ir ļoti stingrs. Ja nu vadītājs mums piezvana un lūdz padomu, mums visticamāk sāks strādāt aizspriedums, ka viņš tāpat neieklausīsies mūsu padomā, un mēs nolemjam savu padomu viņam nesniegt. Mūsu pašu uzvedība vadītajam liks reaģēt ar stingrību; tas, savukārt apstiprinās mūsu aizspriedumus.

Aizspriedumi liek saredzēt cilvēkos to, ko sagaidām no citiem.

4. Fundamentālā atribūcijas kļūda Ja skaidrojam citu cilvēku uzvedību, visbiežāk tās cēloņus meklējam iekšējos cēloņos – viņu personībā. Ja skaidrojam savu uzvedību, tad cēloņi ir ārēji – meklējami apstākļos. Kā piemēru šeit var minēt studentu vidū bieži sastopamu skaidrojumu tam, kādēļ viņi nenokārtoja eksāmenu – pasniedzējs bija izdomājis sarežģītus jautājumus (ārējie cēloņi), nevis pats students bija slikti sagatavojies (iekšējie cēloņi). SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Būtiski arī, vai mums cilvēks patīk vai nepatīk. Ja kāds ir izdarījis kaut ko labu, tad atkal ir svarīgi, vai viņš mums patīk vai ne. Ja mums cilvēks patīk, tad teiksim, ka viņa labās uzvedības/rīcības cēlonis ir viņa personībā, ja viņš mums nepatīk, tad mēs teiksim, ka viņa labās uzvedības cēlonis ir apstākļos – viņam paveicās u.tml. Piemēram: Kāds ir izdarījis kaut ko sliktu. Ja mums cilvēks patīk, tad mēs viņa uzvedību skaidrojam ar apstākļiem – viņam tā gadījās, jo nenāca transports, nebija laika u.tml. Ja mums cilvēks nepatīk, tad cēlonis ir viņa personībā – viņš ir slinks u.tml.

3.3. ATRIBŪCIJAS KĻŪDU PĀRVARĒŠANA Svarīgi ir saprast, ka mēs pieļaujam kļūdas.

Ļoti svarīgs jautājums ir – kā no atribūcijas kļūdām var izvairīties? Pirmkārt, svarīgi saprast, ka tādas kļūdas mums ir un cik svarīgi ir tās atpazīt. Otrkārt, ir svarīgi mainīt to, kas traucē uztvert informāciju tieši un precīzi. Mēs varam sekot vairākiem soļiem, kā pārvarēt atribūcijas kļūdas: 1. Jāpalūkojas uz cilvēku, mēģinot neievērot acīm redzamās un vieglāk uztveramās pazīmes. Var vairāk uzmanības pievērst komunikācijas partnera neverbālajai valodai. Ļoti svarīgi ir klausīties, ko cilvēks saka, kādu informāciju viņš sniedz. 2. Svarīgi izvirzīt dažādus cilvēka uzvedības cēloņus, meklēt dažādus iemeslus, nevis pieņemt vienkāršāko un pirmo skaidrojumu, kas nāk prātā. 3. Var sekot līdzi saviem aizspriedumiem, lai varētu tos atpazīt un mēģinātu tiem nesekot. Šeit ir runa par to, ka varam, cik vien tas iespējams, nenoliegt citādo pirms esam to iepazinuši. 4. Var izmantot veco sakāmvārdu par „iejušanos cita ādā”, kas pēc savas būtības ir otra cilvēka uzvedības cita skaidrojuma meklēšana. Tā kā uztveres procesi notiek ātri un ne vienmēr tiem var izsekot, būtiskākais, ko var darīt, lai uztvertu pilnīgu informāciju – jāklausās, ko sarunas partneris saka. Šajā gadījumā tas nozīmē arī ne tikai dzirdēt, bet arī sadzirdēt.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

9. nodarbība



Komunikācijas prasme mūsdienās ir ļoti būtiska, jo komunicējot cilvēks sasniedz savus mērķus. Liela nozīme ir kontekstam, kurā komunikācija notiek, jo komunikāciju ietekmē psiholoģiskie, attiecību, situācijas, vides un kultūras faktori. Komunikācijas pamatā ir uztvere, ar kuras palīdzību spējam uztvert, atlasīt, sakārtot un interpretēt informāciju. Cilvēkiem piemīt vēlme skaidrot citu cilvēku uzvedību un tās cēloņus, sociālajā psiholoģijā šo parādību sauc par atribūciju. Atribūcijas procesā liela nozīme ir iepriekšējai pieredzei gan vispārīgi par cilvēku uzvedības veidiem, gan par konkrēto cilvēku, kura uzvedības cēloņus skaidrojam. Kauzālā atribūcija ir process, kura rezultātā, pamatojoties uz nepilnīgu informāciju, konkrētai cilvēka uzvedībai tiek piedēvēti noteikti cēloņi. Atribūciju kļūda veidojas, jo mūsu uztvere ir selektīva – kādai informācijai pievēršam lielu nozīmi, bet kādai citai nepievēršam nemaz. Savstarpējā cilvēku komunikācijā liela nozīme būtu jāpievērš fundamentālajai atribūciju kļūdai, kas mums liek citu cilvēku uzvedības cēloņus saskatīt iekšējos cēloņos – viņu personībā, bet savas uzvedības cēloņus saskatīt ārējos apstākļos. Lai varētu no atribūcijas kļūdām izvairīties, nepieciešams saprast, ka mēs tādas pieļaujam, un lielāku uzmanību veltīt, uzklausot partneri.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

9. nodarbība



1. uzdevums ASV ir tradīcija pārdodamās mājas izrādīt cilvēkiem. Šīs mājas ir iekārtotas, tajās ir daudz sīkumu. Ieejot šādā māja, grīdas ir izklātas ar paklājiem, katrā telpā izvietotas tai atbilstošas mēbeles. Ēdamtelpā uzklāts ēdamgalds ar skaistiem traukiem, svečturiem un kristāla glāzēm. Guļamistabās uz gultām saskaņotās krāsās gultas veļa un gultas pārvalki. Bērnistaba iekārtota spilgtākās krāsās, uz grīdas spēļu kaste ar rotaļlietām, uz galda grāmatas, zīmēšanas lapas un zīmuļi. Kā Jums šķiet, kādēļ? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Nosakiet, kādas atribūcijas kļūdas ir katrā aprakstītājā situācijā! A. Kad Silvija runā ar paziņām par politiku, tad Silvija mēdz teikt, ka valdība pensijas nepalielina, jo valdība nedomā par vienkāršiem cilvēkiem un ir aizņemta, lai tautu apzagtu. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... B. Māris, iepazīstoties ar Andri, pēc rokasspiediena secina, ka Andris ir cilvēks, uz kuru nevar paļauties, jo rokasspiediens bija vājš. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... C. Kaspars Mārai liekas patīkams un jauks, bet Artūrs Mārai nepatīk. Kad Artūrs veiksmīgi paveica savus darba pienākumus projektā, Māra pie sevis nodomāja, ka Artūram paveicās, jo viņa komandā bija zinoši kolēģi un projekta uzdevums nebija nemaz tik grūts. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... D. Jānis satiek Annu, kurai ir brūnas acis. Jānis uzskata, ka Annai nevar uzticēties, jo Anna melos biežāk tādēļ, ka cilvēki ar brūnām acīm melo biežāk nekā citi. .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

9. nodarbība



33. lpp. 1. uzdevums Runa ir par vides kontekstu komunikācijā. Lai māju veiksmīgāk pārdotu, tā tiek iekārtota, jo līdzi mājas sienām tiek pārdota arī māju izjūta, mājīgums un komforts. 2. uzdevums A. Pārāk vienkāršota uztvere. B. Savstarpēji nesaistīta informācija. C. Fundamentālā atribūcijas kļūda. D. Iestrēgšana aizspriedumos.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

9. nodarbība



1. Reņģe V. Sociālā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. 2. Nisbett R. E., Gilovich T. D., Keltner D. Social Psychology. W. W. Norton, 2005. 3. Майерс Д. Социальная психология. Caнкт-Петербург, Питер, 2000.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

TESTS

9. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Komunikācija palīdz: A. attīstīt intimitāti ar citiem cilvēkiem; B. saskaņot savas darbības ar citu cilvēku darbībām; C. gūt prieku savstarpējās sarunās ar citiem; D. visas atbildes ir pareizas. 2. Cilvēki informāciju uztver: A. 100% visu; B. selektīvi; C. tā, kā katram ir izdevīgi; D. atkarībā no dzimuma. 3. Vienkāršotas pasaules uztveres rezultātā: A. tiek izraisīti konflikti; B. cilvēkiem ir vienkāršāk dzīvot; C. cilvēki veido neprecīzus priekšstatus par citiem; D. cilvēki veido precīzus priekšstatus par citiem. 4. Tendenci izskaidrot citu cilvēku uzvedības cēloņus sauc par: A. atribūciju; B. naivo psiholoģiju; C. atribūcijas kļūdu; D. interpretāciju. 5. Atribūcijas kļūdas rodas, jo: A. cilvēkiem raksturīgi kļūdīties; B. cilvēki neveic pietiekamu informācijas interpretāciju; C. cilvēki cenšas skaidrot citu cilvēku uzvedību; D. vienai informācijai cilvēks pievērš lielāku uzmanību nekā citai. 6. Pazīme, kurai cilvēki pievērš mazāk uzmanības, jo nav acīm redzama, veidojot priekšstatus par citiem, ir: A. balss intonācija; B. dzimums; C. ķermeņa svars; D. ādas krāsa. 7. Par fundamentālo atribūcijas kļūdu var runāt, ja: A. cilvēks citu uzvedības cēloņus meklē ārējos apstākļos, bet savas uzvedības cēloņus – savas personības iezīmēs, raksturā; B. cilvēks gan savus, gan citu cilvēku uzvedības cēloņus meklē citu cilvēku attieksmē pret sevi; C. cilvēks citu uzvedības cēloņus meklē viņu personības iezīmēs, raksturā, bet savas rīcības cēloņu skaidrojumu meklē apkārtējos apstākļos; D. cilvēks citu uzvedības cēloņus saista ar personības iezīmēm, raksturu. SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

8. Uztvertā informācija nepalīdz izvairīties no atribūciju kļūdām tad, ja tā ir: A. žesti; B. balss intonācija; C. cilvēka garums; D. smaids. 9. Kura atribūcijas kļūda darbojas izteikumā: „Tie ceļa strādnieki nemāk remontus taisīt, viņi tik ilgi dara tik vienkāršu darbu”? A. negatīvas informācijas uztvere; B. iestrēgšana aizspriedumos; C. savstarpēji nesaistītas informācijas uztvere; D. vienkāršota informācijas uztvere. 10. Uztvere ir: A. process, kurā tiek uztverti dažādi apkārtējās vides stimuli un tiem piešķirta nozīme; B. mirkļa sajūta, kas rodas, indivīdam kontaktējoties ar ārējo pasauli; C. process, kurā piedalās divi vai vairāk indivīdi; D. process, kurā tiek uztverti dažādi apkārtējās un iekšējās vides objekti.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS

10.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA

9. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

SOCIĀLĀ PSIHOLOĢIJA