Socioloģija by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

SOCIOLOĢIJA

Kursa autors: Dr. soc. Gunārs Ozolzīle

Tālmācības studiju kurss „Socioloģija” Teksta autors Dr. soc. Gunārs Ozolzīle Papildināts 2017. gadā: Dr. paed. Liesma Ose

Ilustrāciju autors Romans Vitkovskis Redaktors Lauris Ziediņš © SIA “Biznesa vadības koledža” Biznesa vadības koledža, Alberta iela 13, Rīga LV-1010, tālr. 67803261 e-pasts: bvk@bvk.lv, www.bvk.lv

ISBN 978-9984-838-20-5

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Uzruna

Biznesa vadības koledža

Cienījamās studentes un godātie studenti! Mūsu dzīve paiet daudzos un dažādos kontekstos. Piemēram, mēs dzīvojam ģimenē, mācāmies, strādājam, izklaidējamies, sportojam, ejam uz baznīcu, piedalāmies vēlēšanās un protesta akcijās, dažkārt dodamies pie ārsta vai kāršu licējas utt. Lai neapmaldītos šajos sociālās realitātes džungļos, mums ir jāspēj tajos orientēties – izprast kopsakarības. Lai izprastu kopsakarības, cilvēkiem nepietiek tikai ar mediju piegādāto informāciju, kuras plūdos ir viegli „noslīkt”. Tāpat mums nepietiek tikai ar „veselo” saprātu, kam ne vienmēr mūsdienās var uzticēties. Ir vajadzīgs „īpašs” prāts, lai kompetenti izmantotu mūsu rīcībā esošo informāciju un saprastu, kas notiek ar mums šai pasaulē, šai sabiedrībā, šai valstī. Amerikāņu sociologs Čārlzs Raits Milss (Charles Wright Mills) šo „īpašo” prātu sauc par socioloģisko iztēli. Socioloģiskā iztēle, viņaprāt, palīdz cilvēkam saprast to, kas notiek ar pasauli un viņu pašu tai punktā, kur krustojas atsevišķa cilvēka biogrāfija, sabiedrība un vēsture. Socioloģiskā iztēle dod iespēju vienu no otras nošķirt divas lietas: manas personiskās problēmas, kas saistītas, piemēram, ar paša slinkumu vai slikto raksturu, un sabiedrības problēmas, kas iziet ārpus indivīda „personiskās” dzīves robežām, jo tās nosaka sociālā struktūra. Piemēram, ja pilsētā ar dažiem tūkstošiem iedzīvotāju tikai vienam cilvēkam nav darba, tā visdrīzāk ir viņa personīgā problēma, kas jārisina viņam pašam. Taču, ja bezdarbnieku skaits pilsētā mērāms vairākos simtos, un līdzīgi tas ir arī valstī kopumā, tad tā jau vairs nav attiecīgā cilvēka problēma, bet gan visas sabiedrības jeb sociāla problēma. Bezdarbniekam vienam pašam šo problēmu atrisināt nav iespējams, jo ir izjaukta darba iespēju struktūra. Lai problēmu pareizi formulētu un atrastu iespējamos risinājumus, ir jāanalizē sabiedrības ekonomiskie un politiskie institūti, nevis jārunā tikai par cilvēka rakstura īpašībām. Tātad daudz kas no tā, ar ko mēs sastopamies savā personiskajā dzīvē, ir saistīts ar strukturālām izmaiņām sabiedrībā. Lai saprastu, kas notiek mūsu personiskajā dzīvē, ir nepieciešams iziet ārpus „mājas sienām”. Tas jādara arī tāpēc, ka strukturālo izmaiņu skaits un dažādība pieaug, jo sociālie institūti, kuru iekšienē mēs dzīvojam, sāk arvien vairāk ietekmēt mūsu dzīvi. Tātad, lai saprastu kopsakarības, par kurām runājām iepriekš, ir nepieciešama socioloģiskā iztēle. Ļoti gribētos cerēt, ka šī priekšmeta apgūšana palīdzēs Jums spert soli pretī šai iztēlei.

Dr. soc. Gunārs Ozolzīle, kursa autors

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. KAS IR SOCIOLOĢIJA? Terminu skaidrojošā vārdnīca ................................................................. l. Socioloģijas priekšmets ....................................................................... 2. Socioloģijas kā patstāvīgas zinātnes rašanās ....................................... Kopsavilkums .......................................................................................... Jautājumi pārdomām un patstāvīgai analīzei ........................................... Uzdevumu atbildes .................................................................................. Izmantotā un ieteicamā literatūra ............................................................ Tests .........................................................................................................

21 23 27 33 35 37 39 41

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot, ko pēta socioloģija;  noskaidrot socioloģijas kā patstāvīgas zinātnes rašanos;  izprast jēdzienus ‘sociālā rīcība’, ‘sociālā mijiedarbība’, ‘sociālās attiecības’.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SOCIOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Funkcionālisms – viena no t.s. makroteorijām, kas sabiedrību aplūko kā sociālu sistēmu, kura sastāv no sociālām struktūrām – sociālām lomām un institūtiem. Institūti un lomas saglabājas, bet atsevišķi indivīdi nāk un iet. Indivīdu uzvedību atbilstoši sociālajām lomām regulē normas un aiz tām stāvošā visa pamatā esošā vērtību sistēma. Konfliktu teorija – alternatīva funkcionālismam, kas koncentrējas uz stabilitāti un līdzsvaru. Varas sadale sabiedrībā ir diferencēta, un tas neizbēgami rada konfliktus. Simboliskais interakcionisms – viena no t.s. mikroteorijām, kas sociālo rīcību un mijiedarbību skaidro ar jēgu, ko cilvēki piešķir lietām un rīcības aktiem. Sociālā loma – gaidāmā indivīda uzvedība atbilstoši ieņemamai sociālai pozīcijai. Sociālā mijiedarbība (interakcija) – dinamisku, savstarpēji orientētu, visu laiku izmaiņām pakļautu (atkarībā no tā, ko dara vai runā otrs) rīcību kopums. Sociālā pozīcija – indivīda vieta sabiedrībā, kas dod tam noteiktas tiesības un uzliek arī noteiktus pienākumus. Sociālā rīcība – rīcība, kas vērsta uz citiem cilvēkiem. Sociālās attiecības – normatīvi regulēta reakcija, ko viens no otra sagaida partneri, kas ieņem noteiktas sociālās pozīcijas un pilda attiecīgās lomas. Sociālās izmaiņas – laika gaitā notiekošās pārvērtības sabiedrības struktūrā, cilvēku domāšanā un rīcībā. Sociālie fakti – kolektīvu priekšstatu kopums, kas izstrādājas, indivīdiem savā starpā mijiedarbojoties. Pēc E. Dirkheima domām, socioloģija pēta tieši šos kolektīvos priekšstatus jeb sociālos faktus. Sociālie procesi – kāda objekta jebkura virzība, stāvokļa maiņa. Socioloģija – zinātne, kas pēta sociālo realitāti. Teorija – apgalvojumi par to, kā un kāpēc savā starpā saistīti fakti.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SOCIOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. SOCIOLOĢIJAS PRIEKŠMETS Līdzīgi kā daudzās citās zinātnēs, arī socioloģijā ir grūtības precizēt, ko tad īsti šī zinātne pēta. Pati pazīstamākā, reizē arī vienkāršākā un īsākā definīcija skan šādi – socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrību. Šī definīcija ir jēdziena ‘socioloģija’ burtisks tulkojums latviešu valodā. Vārds ‘socioloģija’ ir saliktenis un nāk no latīņu (societas – ‘sabiedrība’) un grieķu (logos – ‘mācība, zinātne’) valodas. Tātad socioloģija ir zinātne par sabiedrību jeb sabiedrības mācība. Tomēr šāda definīcija ir pārāk plaša, jo sabiedrību pēta arī citas sociālās zinātnes, piemēram, politoloģija un ekonomikas zinātne. Tāpēc mēģināsim uz jautājumu, ko pēta socioloģija vai kas ir šīs zinātnes izpētes priekšmets, atbildēt mazliet plašāk. Ko, Jūsuprāt, sabiedrībai spēj dot socioloģijas zinātne? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Pirmkārt, socioloģija pēta cilvēku sociālo rīcību, sociālo mijiedarbību un sociālās attiecības. Poļu sociologs Pjotrs Štompka (Piotr Sztompka) šādi mēģina precizēt iepriekš minētos trīs jēdzienus. Par sociālu viņš sauc tādu rīcību, kas ir vērsta uz citiem cilvēkiem. Sociālā mijiedarbība, viņaprāt, ir dinamisku, visu laiku izmaiņām pakļautu, savstarpēji orientētu rīcību kopums. Savukārt sociālās attiecības ir normatīvi regulēta reakcija, ko viens no otra sagaida partneri, kas ieņem noteiktas sociālās pozīcijas un pilda attiecīgās lomas.

Iepriekšējā rindkopā septiņas reizes tika lietots jēdziens ‘sociāls’. Tik biežai šī vārda lietošanai ir objektīvs iemesls, jo tas ir viens no centrālajiem socioloģijas jēdzieniem. Ko tad sociologi saprot ar šo jēdzienu? Socioloģijā par sociālu mēdz uzskatīt tādu rīcību, mijiedarbību, attiecības, ko nav iespējams saprast un izskaidrot, neņemot vērā cilvēku savstarpējo kontaktēšanos. Vācu sociologs Peters Bergers (Peter Berger), lai skaidrotu jēdziena ‘sociāls’ saturu, izmanto šādu piemēru. Viņš lūdz lasītājam iejusties viesa lomā, kurš (vienalga ar kādu mērķi) ir ieradies paciemoties mājā, kur ģimene gatavojas ēst pusdienas. Namamāte, ir pārliecināts Bergers, noteikti lūgs arī ciemiņu sēsties pie galda. SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Savukārt ciemiņš teiks, ka viņš jau ir paēdis. Droši vien ciemiņu pie galda aicinās vēlreiz, un viņš atkal atbildēs to pašu – nē, nē paldies, es tiešām esmu paēdis. Jau pēc brīža ciemiņš teikto nožēlos un domās – ja aicinās vēlreiz, sēdīšos pie galda, jo nav taču ēstas pat brokastis un vēders „uzvedas” arvien skaļāk. Taču namamāte klusē, un ciemiņš turpina sēdēt uz dīvāna blakus istabā un rīt siekalas. Bergers uzskata, ka tieši sociālais bija nostājies starp viesi un namamāti un izspēlēja šo ļauno joku, atstājot izsalkušu cilvēku bez pusdienām. Te svarīgi atcerēties, ka sociālais rodas, cilvēkiem kontaktējoties vienam ar otru. Ceturtajā nodarbībā mēs runāsim par cilvēkiem, kas ilgstoši dzīvojuši izolēti no citiem cilvēkiem. Šie cilvēki nepazīst pieklājības un citas normas, kas veido sociālo, un droši vien būtu rīkojušies ne tā, kā iepriekš aprakstītajā piemērā to darīja viesis. Šo jēdzienu turpināsim pētīt arī nākamajā nodarbībā.

Otrkārt, socioloģija pēta tos sociālos „veidojumus”, kuru „iekšienē” norisinās šīs attiecības – tās ir grupas, organizācijas, sociālie institūti, sabiedrības. Piemēram, atrodoties koledžā, jūs esat kopā ar citiem studentiem, tātad grupā. Vienlaikus jūs esat iesaistīts arī organizācijā, ko sauc par Biznesa vadības koledžu. Savukārt studenti un koledža atrodas zem „jumta”, ko sauc par izglītības sistēmu jeb izglītības institūtu. Visbeidzot šis jumts, zem kura dzīvo studenti, atrodas Latvijā, nevis kādā citā pasaules valstī, un tā konstrukcija atšķiras no citu valstu līdzīgām konstrukcijām. Par dažiem no iepriekš minētajiem sociālajiem „veidojumiem” vairāk runāsim trešajā nodarbībā. Socioloģija mūsdienās ir sadalījusies vairākās apakšnozarēs jeb tā sauktajās „speciālajās socioloģijās”. Ir ļoti daudz „speciālo socioloģiju”, kas pēta iepriekš minētos „veidojumus”. Piemēram, organizāciju, ģimenes, politikas, tiesību, reliģijas, sporta, izglītības un vēl daudzas, daudzas citas „speciālās socioloģijas”.

Kādas „speciālās socioloģijas” Jūs vēl varat uzrakstīt? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Treškārt, socioloģija pēta sabiedrībā (un citos sociālajos veidojumos) notiekošos procesus un izmaiņas. Sabiedrību nevar izprast, to pētot statiski – kā šajā brīdī pastāvošu, ārpus pārmaiņām esošu realitāti. Tāpēc socioloģijas uzmanības lokā ir tādi jēdzieni kā ‘sociālās izmaiņas’, ‘sociālie procesi’, ‘attīstība’, ‘progress’, ‘regress’. Visi iepriekš minētie un vēl citi jēdzieni palīdz pētniekiem analizēt sociālo realitāti dinamiski – kā nepārtrauktām izmaiņām pakļautu. Sociālās izmaiņas pētīsim astotajā nodarbībā.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Filozofija

Teoloģija

Etnoloģija

Antropoloģija

Demogrāfija Filoloģija

Psiholoģija Psihiatrija

Mākslas zinātne

Socioloģija

Kriminoloģija

Ģeogrāfija

Tiesību zinātnes Vēsture Politoloģija

Ekonomika

1.attēls. Socioloģijas ietekme uz citām zinātnēm

Ceturtkārt, socioloģija ir zinātne par idejām, kas skaidro sociālo rīcību un sociālās attiecības, kā arī sabiedrībā notiekošos procesus un izmaiņas. Tas nozīmē, ka sociologi ir radījuši daudz dažādu teoriju, kas savā starpā reizē gan konkurē, gan papildina viena otru.

Angļu sociologs Entonijs Gidenss (Anthony Giddens) redz vairākas, viņa vārdiem runājot, teorētiskas dilemmas. Pirmā dilemma saistīta ar indivīda rīcību un sociālo struktūru. Būtība šāda: cik lielā mērā mēs esam „aktīvais sākums” un varam ietekmēt savu dzīvi. Varbūt mūsu rīcība ir tādu sociālo spēku rezultāts, kas ir ārpus mums, ārpus mūsu ietekmes un kontroles. Attieksme pret šo jautājumu visu laiku ir un arī pašreiz turpina šķelt sociologu saimi. Simboliskā interakcionisma piekritēji uzsver indivīda aktīvo, radošo spēju ietekmēt savu rīcību. Funkcionālisma pārstāvji akcentē ārējo sociālo spēku – dažādu sociālo struktūru un institūtu ietekmi, t.i., spēju piespiest mūs noteiktā veidā rīkoties. Etnoloģija

Filozofija Antropoloģija

Statistika

Psiholoģija

Ģeogrāfija Socioloģija

Tiesību zinātnes Vēsture Bioloģija Ekonomika

Politoloģija

2.attēls. Citu zinātņu ietekme uz socioloģiju

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Otrā dilemma ir saistīta ar konsensu un konfliktu sabiedrībā. Funkcionālisma teorētiķi pirmajā vietā liek kārtību un harmoniju sabiedrībā. Konfliktu teorijas pārstāvji īpašu uzmanību pievērš izmaiņām un ar šīm izmaiņām saistītajiem konfliktiem sabiedrībā. Šīs teorijas piekritēji uzskata, ka sabiedrības dzīvei raksturīga interešu dažādība, spriedze un cīņa. Pat ja nav atklātas konfrontācijas, tas nenozīmē, ka sabiedrībā nav konfliktu, kas strukturizē sociālās attiecības. Trešā teorētiskā dilemma, kā uzskata Gidenss, līdz šim nav atspoguļota ortodoksālajā socioloģiskajā tradīcijā, bet to ignorēt nav iespējams. Tā ir saistīta ar problēmu, kā iekļaut socioloģiskajā analīzē sociālo dzimumu jeb dzimti. Visi pazīstamākie sociologi līdz šim ir bijuši vīrieši, un savos darbos viņi nav pievērsuši tikpat kā nekādu uzmanību faktam, ka pasaulē dzīvo arī sievietes. Sociologu darbos cilvēki līdz šim apskatīti kā „neitrālas” būtnes, nevis vīrieši un sievietes. Iespējams, ka šī dilemma mūsdienās ir visasākā no visām šeit pieminētajām, jo mums ir ļoti maz materiālu, lai sasaistītu kopā sociālo dzimumu un socioloģisko teoriju. Viena no lielākajām problēmām – vai ir nepieciešams sociālo dzimumu iekļaut socioloģiskajā teorijā kā vispārēju kategoriju. Vai arī tieši pretēji – ar cilvēka dzimumu saistītās problēmas ir jāpēta, sadalot tās atsevišķos jautājumos. Citiem vārdiem, vai eksistē kādas īpašas cilvēka dzimumam raksturīgas pazīmes, kas, izejot no viņu personības un sociālās rīcības, sadala cilvēkus vīriešos un sievietēs visās kultūrās. Vai arī jārīkojas citādi – dzimumatšķirības vienmēr jāskaidro, izejot pārsvarā no citām atšķirībām, kas sadala sabiedrības, piemēram, šķiriskā piederība. Šos jautājumus sestajā nodarbībā pētīsim arī mēs. Ceturtā dilemma ir saistīta ar mūsdienu pasaulē notiekošajiem sociālajiem procesiem un izmaiņām. Kādi faktori ietekmē moderno sabiedrību rašanos, to struktūru? Atbildes uz šo jautājumu atspoguļo atšķirības starp marksistisko un nemarksistisko pieeju. Dilemma ir šāda: vai mūsdienu pasaule ir veidojusies galvenokārt ekonomisko faktoru, konkrētāk – kapitālistiskās ražošanas mehānismu ietekmē, vai arī tieši pretēji – sociālās izmaiņas ir ietekmējuši galvenokārt sociālie, politiskie un kultūras faktori. Par šo dilemmu vairāk astotajā nodarbībā. Bet tagad vēlreiz atgriezīsimies pie mēģinājuma precizēt, kāda tad ir socioloģijas zinātnes sūtība mūsdienu pasaulē. Tātad socioloģija pēta cilvēku sociālo rīcību, viņam dzīvojot kopā ar citiem cilvēkiem grupās un sabiedrībās. Socioloģijas uzdevums ir pētīt cilvēku sabiedrībā un sabiedrību caur cilvēku. Socioloģija mūsdienu sabiedrībā pilda vairākas nozīmīgas funkcijas:



informatīvo funkciju. Ne tikai politologus, bet arī sociologus bieži intervē mediju pārstāvji. Viņos ieklausās sabiedrība. Sociologiem ir jāspēj izskaidrot sabiedrībā notiekošie procesi, izmantojot teorētiskās zināšanas, kas ir viņu rīcībā. Jo sarežģītāki un komplicētāki kļūst sabiedrībā notiekošie procesi un izmaiņas, jo sociālo zinātņu pārstāvjiem, arī sociologiem vairāk darba;

SOCIOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

stabilizējošo funkciju. Neviena sabiedrība nav pasargāta no konfliktiem, piemēram, etniskiem, reliģiskiem, šķiriskiem. Sociologi pēta šos konfliktus un mēģina sniegt tiem, kas pieņem lēmumus, piemēram, politiķiem, ieteikumus, kā šos konfliktus risināt. Sociologi nevar konfliktus novērst, taču viņi var palīdzēt izvairīties no tiem un tos efektīvāk risināt;  kritisko funkciju. Socioloģijas uzdevums ir kritiski izturēties pret sabiedrībā notiekošo. Kā uzskata Bergers, sociologiem ir jāprot atsevišķajā saskatīt vispārējo. Sociologiem ir jārada teorijas, kas palīdzētu izprast mūsdienu sabiedrībās notiekošos procesus. Šīm teorijām, piemēram, pēc Gidensa domām, vajadzētu cilvēkiem palīdzēt iejaukties notiekošajā, lai pasauli pārveidotu pozitīvā virzienā. 

2. SOCIOLOĢIJAS KĀ PATSTĀVĪGAS ZINĀTNES RAŠANĀS Socioloģija ir jauna zinātne. Tā ir radusies pavisam nesen – 19.gs. pirmajā pusē. Te gan jāpiebilst, ka sabiedrību ir pētījuši jau Platons, Aristotelis un vēl daudzi citi filozofi pirms un arī pēc viņiem. Tāpēc ir svarīgi uzsvērt vārdus ‘patstāvīga zinātne’. Tātad „jaunību” socioloģijai var piedēvēt galvenokārt tāpēc, ka, sākot ar 19.gs. pirmo pusi un vēl ilgi pēc tam – līdz 20.gs. sākumam, tēlaini runājot, tā cīnījās par savu neatkarību, lai kļūtu patstāvīga citu zinātņu saimē. Socioloģijas zinātnes pamatlicējs ir franču filozofs Ogists Konts (Auguste Comte, 1798–1857). Viņš uzskatīja, ka nepieciešama jauna zinātne, kas pētītu sabiedrību un līdzīgi, piemēram, fizikai, spētu atklāt likumus, pēc kuriem tā attīstās. Konts ir ne tikai šīs zinātnes „tēvs”, bet ir devis arī savam „bērnam” vārdu. Interesanta ir vārda došanas vēsture, kur būtisku lomu nospēlējusi nejaušība. Sākotnēji Konts jauno zinātni gribēja saukt par sociālo fiziku. Taču 1835.gadā Konts tika nostādīts fakta priekšā – viņa terminu ‘sociālā fizika’ bija izmantojis pazīstamais beļģu statistiķis Ādolfs Ketle (Adolphe Quetelet), publicējot grāmatu par sociālo statistiku. Jēdziens ‘sociālā fizika’ bija iekļauts jau šīs grāmatas nosaukumā. Kontam nekas cits neatlika, kā vien meklēt jaunajai zinātnei citu vārdu. Šo vārdu mēs jau zinām.

Kā Jūs domājat, vai nosaukums sociālā fizika tomēr nebūtu piemērotāks zinātnei, kas pēta sabiedrību? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Kontam socioloģijas izpētes priekšmets ir cilvēku sabiedrība, visu cilvēci ieskaitot. Kā pētniecības metodes jaunajai zinātnei vajadzēja izmantot novērojumu, eksperimentu, salīdzināšanu un vēsturisko metodi. Ļoti augstu Konts vērtēja pēdējo – vēsturisko metodi. Izmantojot vēsturisko metodi, būtu iespējams salīdzināt pagājušos un tiem sekojošos sabiedrības „stāvokļus” un pēc tam atvasināt likumus. Konts uzskatīja, ka galvenais socioloģijas uzdevums ir spriedzes un konfliktu novēršana. Lai to izdarītu, socioloģijai vajadzēja savienot divus pretpolus sabiedrībā – kārtību un progresu. Progress bez kārtības ir anarhija, bet kārtība bez progresa – reakcionāra. Progresa un kārtības konflikta pamatā ir dažādu interešu grupu esamība sabiedrībā. Konts domāja, ka jaunajai zinātnei izdosies iepriekš minētās pretrunas likvidēt. Kontam bija abstrakti teorētiska pieeja sabiedrības izpētē, jo viņš distancējās no reālajām sabiedrības problēmām. Kontu par socioloģijas pamatlicēju jāuzskata ne tikai tāpēc, ka viņš pirmais ieviesa šo terminu un sāka nodarboties ar sabiedrības un tur notiekošo procesu izpēti, bet arī (un varbūt galvenokārt) tāpēc, ka viņš mēģināja ierādīt socioloģijai vietu pārējo zinātņu vidū, tādējādi radot priekšnoteikumus socioloģijas kā patstāvīgas zinātnes attīstībai. Pie socioloģijas šūpuļa, protams, ir stāvējuši arī citi sociologi. Starp viņiem īpašu vietu ieņem franču sociologs Emīls Dirkheims (Emile Durkheim, 1858–1917) un vācu sociologs Makss Vēbers (Max Weber, 1864–1920). Abu sociologu atstātais zinātniskais mantojums ir aktuāls arī mūsdienās. Par to jūs varēsiet pārliecināties arī paši, iepazīstoties ar nākamajās nodarbībās izklāstīto mācību vielu.

Sabiedrība ir kolektīvu priekšstatu kopums, kas izstrādājas, indivīdiem savā starpā mijiedarbojoties.

Sabiedrību Dirkheims uzskatīja par īpašu realitāti. Tā atšķiras gan no fizikālās, ķīmiskās un bioloģiskās, gan arī no psiholoģiskās realitātes. Sabiedrība ir kolektīvu priekšstatu kopums, kas izstrādājas, indivīdiem savā starpā mijiedarbojoties. Socioloģija pēta tieši šos kolektīvos priekšstatus jeb sociālos faktus. Sociālos faktus nevar izskaidrot nedz bioloģija, nedz arī individuālā psiholoģija, jo kolektīvie priekšstati ir kaut kas vairāk, kaut kas pavisam cits nekā individuālie priekšstati. Kolektīvais kvalitatīvi atšķiras no individuālā, lai gan ārpus tā neeksistē. Tātad Dirkheims uzskatīja, ka socioloģija pēta sociālos faktus, kurus raksturo tas, ka, pirmkārt, tie eksistē „ārpus”, neatkarīgi no indivīda un, otrkārt, tie spiež indivīdu noteiktā veidā rīkoties.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Sociālos faktus Dirkheims iedalīja vairākās grupās, piemēram, vispārīgās idejas un jūtas, kas izpaužas tautas leģendās, reliģiskajos uzskatos un politiskajā pārliecībā, tikumiskās normas jeb morāle, kas jau precīzāk norāda, kā indivīdam rīkoties, ko viņš drīkst un nedrīkst darīt, juridiskās normas, kas ietvertas likumos un „ieliek” cilvēku rīcību vēl stingrākos rāmjos. Dirkheims savas dzīves laikā galvenokārt ir pētījis dažādus sabiedrības institūtus: reliģiju, morāli, tiesības. Piemēram, viņš ir iegājis socioloģijas un arī kriminoloģijas vēsturē ar savu anomijas teoriju. Par šo teoriju vairāk runāsim ceturtajā nodarbībā. Milzīga loma socioloģijas zinātnes tapšanā ir arī Maksam Vēberam. Atšķirībā no Dirkheima Vēbers uzskatīja, ka socioloģijai jāpēta nevis sabiedrības struktūras, bet gan jācenšas izprast sociālo rīcību. Ar rīcību viņš saprot izturēšanos, „ja un ciktāl indivīds vai indivīdi ar to saista subjektīvu jēgu”.1 Savukārt par sociālu Vēbers sauc tādu rīcību, kas „pēc rīkojošās [personas] vai rīkojošos [personu] piedāvātās jēgas satiecas ar citu [cilvēku] izturēšanos un orientējas uz to”.2 Tātad subjektīvā jēga, bez kuras vispār nevar runāt par rīcību, un orientācija uz citiem, bez kuras rīcību nedrīkst uzskatīt par sociālu, ir divas obligātas sociālās rīcības pazīmes. Sociāla rīcība ir tāda rīcība, kas ir orientēta nevis uz dabas parādībām, tehniku utt., bet gan uz citu cilvēku izturēšanos, cerot uz noteiktu viņu reakciju. Piemēram, ja pēkšņi sāk līt un cilvēki uz ielas atver lietussargus, tad viņi to dara ne jau tāpēc, ka orientējas cits uz citu, bet gan tāpēc, ka grib pasargāt sevi no lietus. Šādu rīcību nevar uzskatīt par sociālu. Psiholoģija Iekšējā pasaule

Sociālā psiholoģija Ārējā pasaule

Socioloģija

Tuvākā "apkārtne"

Tālākā "apkārtne"

Psiholoģija pēta indivīdu un viņa iekšējo pasauli. Sociālā psiholoģija pēta mazās sociālās grupas (piemēram, studentu grupu, sporta komandu). Socioloģija pēta lielas sociālas grupas (piemēram, studentus, strādnieku šķiru, sievietes un vīriešus).

3.attēls. Zinātnes, kas pēta cilvēku rīcību un uzvedību Avots: Добреньков В.И., Кравченко А.И. Социология: Учебник. М.: ИНФРА– М, 2005., c. 17. Vēbers N. Socioloģijas pamatjēdzieni. Grām.: Vēbers M. Reliģijas socioloģija. Rīga: AGB, 2004., 237.lpp. 2 Turpat, 237.lpp. 1

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Vēbera interese par sociālo rīcību parādījās arī viņa pētījumos par Rietumu sabiedrību savdabību salīdzinājumā ar citām sabiedrībām un kultūrām. Viņš ir daudz pētījis Ķīnas, Indijas un Tuvo Austrumu reliģijas, atstājot paliekošu vietu reliģijas socioloģijā. Salīdzinot Ķīnas un Indijas reliģijas ar tikpat ietekmīgām reliģijām Rietumos, viņš secināja, ka kristietība ir būtiski ietekmējusi kapitālisma rašanos. Kapitālisms radās ne tikai notiekot izmaiņām ekonomikā, kā domāja Kārlis Markss (Karl Marx), bet arī pateicoties protestantisma novirziena – kalvinisma – sludinātajām vērtībām un normām. Tātad kultūras (konkrētajā gadījumā – reliģijas) vērtības un normas regulē atsevišķu cilvēku rīcību un tādējādi ietekmē sabiedrībā notiekošās izmaiņas. Šo viņa sociālo izmaiņu koncepciju mēdz uzskatīt par alternatīvu marksismam. Vēberu pamatoti uzskata arī par vienu no politikas socioloģijas pamatlicējiem.

Vai makšķerēšanu no socioloģijas viedokļa var uzskatīt par sociālu rīcību? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Pie socioloģijas zinātnes tapšanas savu plecu ir pielikuši arī daudzi citi sociologi: Herberts Spensers (Spencer, 1820–1903), Kārlis Markss (Marx, 1818–1883), Georgs Zimmels (Simmel, 1858–1918), Ferdinands Tēniss (Tönnies, 1855–1936) u.c. Lai gan intelektuālās saknes socioloģijai ir meklējamas Eiropā, par akadēmisku zinātni sākotnēji tā kļūst Amerikā. Socioloģija pirmoreiz augstskolā ienāk 1892. gadā, kad Čikāgas universitātē tiek nodibināta Socioloģijas fakultāte. Neilgi pēc tam ASV sāk izdot pirmo profesionālo žurnālu socioloģijā (American Journal of Sociology), kas joprojām turpina iznākt. Jau pēc pavisam neilga laika – 1909. gadā – tiek nodibināta arī Amerikas sociologu asociācija, kas mūsdienās ir lielākā profesionālā sociologu organizācija pasaulē. Eiropā pirmā Socioloģijas katedra tiek nodibināta Francijā Bordo universitātē 1895. gadā, un to vada Emīls Dirkheims. Vācijā pirmā Socioloģijas katedra tiek nodibināta krietni vēlāk – tikai 1919. gadā. Šo katedru Minhenes universitātē vada Makss Vēbers. Jau 1909. gadā Vēbers kopā ar Tēnisu un Zimmelu dibina pirmo profesionālo vācu sociologu organizāciju – Vācu sociologu apvienību. Anglijā viss notiek vēl vēlāk. Tikai pēc Otrā pasaules kara socioloģija tiek atzīta un iegūst zinātnes statusu šīs valsts galvenajās universitātēs. Oksfordā un Kembridžā socioloģija iesākumā pat tiek pasniegta ar citu izkārtni – kā sociālā antropoloģija vai arī kā sociālā un politiskā filozofija.

SOCIOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Arī Latvijā socioloģijas zinātne sāk spert arvien platākus soļus. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Latvijas Universitātē sāka gatavot profesionālus sociologus un tika nodibināta Latvijas Sociologu asociācija. Pašreiz bakalaura grādu socioloģijā var iegūt ne tikai Latvijas Universitātē, bet arī Latvijas Lauksaimniecības universitātē (Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija), Daugavpils Universitātē (Sociālo zinātņu bakalaurs socioloģijā) un Liepājas universitātē (Lietišķā socioloģija).

SOCIOLOĢIJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SOCIOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Socioloģija ir zinātne, kas pēta sabiedrību. Izzināt sabiedrību nozīmē pētīt, pirmkārt, cilvēku sociālo rīcību, mijiedarbību un attiecības; otrkārt, tos sociālos „veidojumus”, kuru iekšienē norisinās šīs attiecības: grupas, organizācijas, sociālos institūtus, sabiedrības; treškārt, sabiedrībā (un citos sociālajos veidojumos) notiekošos procesus un izmaiņas; ceturtkārt, idejas, kas skaidro sociālo rīcību un sociālās attiecības, kā arī sabiedrībā notiekošos procesus un izmaiņas. Socioloģija mūsdienu sabiedrībā pilda vairākas nozīmīgas funkcijas: informatīvo, stabilizējošo un kritisko. Piemēram, sociologiem ir jāspēj izskaidrot sabiedrībā notiekošie procesi, izmantojot teorētiskās zināšanas, kas ir viņu rīcībā. Jo sarežģītāki un komplicētāki kļūst sabiedrībā notiekošie procesi un izmaiņas, jo sociālo zinātņu pārstāvjiem, arī sociologiem vairāk darba. Socioloģija ir jauna zinātne. Tā ir radusies pavisam nesen – 19.gs. pirmajā pusē. Par socioloģijas zinātnes pamatlicēju uzskata franču filozofu Ogistu Kontu. Kontu par socioloģijas pamatlicēju jāuzskata ne tikai tāpēc, ka viņš pirmais ieviesa šo terminu un pirmais sāka nodarboties ar sabiedrības un tur notiekošo procesu izpēti, bet arī tāpēc, ka viņš mēģināja ierādīt socioloģijai vietu pārējo zinātņu vidū, tādējādi radot priekšnoteikumus socioloģijas kā patstāvīgas zinātnes attīstībai. Pie socioloģijas šūpuļa ir stāvējis arī franču sociologs Emīls Dirkheims un vācu sociologs Makss Vēbers. Abu sociologu atstātais zinātniskais mantojums ir aktuāls arī mūsdienās. Sabiedrību Dirkheims uzskata par īpašu realitāti. Sabiedrība ir kolektīvu priekšstatu kopums, kas izstrādājas, indivīdiem savā starpā mijiedarbojoties. Socioloģija pēta tieši šos kolektīvos priekšstatus jeb sociālos faktus. Sociālos faktus raksturo tas, ka, pirmkārt, tie eksistē „ārpus”, neatkarīgi no indivīda un, otrkārt, tie spiež indivīdu noteiktā veidā rīkoties. Atšķirībā no Dirkheima Vēbers uzskatīja, ka socioloģijai jāpēta nevis sabiedrības struktūras, bet gan jācenšas izprast sociālo rīcību. Ir divas obligātas sociālās rīcības pazīmes: subjektīvā jēga, bez kuras vispār nevar runāt par rīcību, un orientācija uz citiem, bez kuras rīcību nedrīkst uzskatīt par sociālu. Lai gan intelektuālās saknes socioloģijai ir meklējamas Eiropā, par akadēmisku zinātni sākotnēji tā kļūst Amerikā. Socioloģija pirmoreiz augstskolā ienāk 1892. gadā, kad Čikāgas universitātē tiek nodibināta Socioloģijas fakultāte. Eiropā pirmā Socioloģijas katedra tiek nodibināta Francijā Bordo universitātē 1895.gadā, bet Vācijā un Anglijā šie procesi notiek vēl vēlāk. Socioloģija Latvijā tika iedibināta un atzīta 20.gs. 60. gados, bet 70. gados tika izvērsta pētniecība. 80. gados zinātne nostiprinājās kā pētījumu, tā akadēmiskās izglītības laukā, attīstot pētījumu laboratorijas SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

un katedras dažādās augstskolās kā Rīgā, tā arī ārpus tās – Jelgavā, toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (tagad LLU). 90. gados, mainoties sabiedriskajai iekārtai, izmaiņas skāra arī socioloģijas nozari. Līdztekus darbam akadēmiskās iestādēs, sociologi dibināja firmas, kas veica pasūtījuma pētījumus. Šajā desmitgadē socioloģija atkal kļuva vairāk empīriska un kvantitatīva. Socioloģija kā zinātne kļuva plašāk pazīstama sabiedrībā, jo pamazām tika nodibinātas labas attiecības ar pasūtītājiem no tirgus, publiskās pārvaldes sfēras, medijiem, NVO, jo tika publiskoti un skaidroti pētījumu rezultāti un formulēti ieteikumi. Latvijā tiek sagatavoti speciālisti socioloģijā, kuri kā jauna paaudze sāka sevi pieteikt 21. gs. sākumā.

SOCIOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

JAUTĀJUMI PĀRDOMĀM UN PATSTĀVĪGAI ANALĪZEI

1. nodarbība



1. jautājums Uzrakstiet vismaz trīs sociologu uzvārdus, kas stāvējuši pie socioloģijas zinātnes šūpuļa! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. jautājums Kādā universitātē un kādā valstī tika nodibināta pirmā Socioloģijas fakultāte? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. jautājums Kādās Latvijas augstākajās mācību iestādēs var iegūt bakalaura grādu socioloģijā? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 4. jautājums Kā Jūs saprotat vārdu salikumu „socioloģija ir sociāla zinātne”? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

5. jautājums Ar ko, Jūsuprāt, socioloģija atšķiras no citām sociālajām zinātnēm? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

SOCIOLOĢIJA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



35. lpp. 1. jautājums Ogists Konts, Emīls Dirkheims, Makss Vēbers, Herberts Spensers, Kārlis Markss, Georgs Zimmels, Ferdinands Tēniss. 2. jautājums Čikāgas universitātē, ASV. 3. jautājums Latvijas Universitātē, Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Daugavpils Universitātē, Liepājas universitātē.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SOCIOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

IZMANTOTĀ UN IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7.

8. 9. 10. 11. 12. 13.

1. nodarbība



Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. Rīga: LU Socioloģijas katedra, 1996., 5.–15.lpp. Laķis P. Socioloģija. Ievads socioloģijā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002., 5.–16.lpp. Mūrnieks E.Vispārējā socioloģija. l.daļa. Rīga: RTU, 1993., 6.–17.lpp. Pasaules sociologi: vārdnīca. Sast. A. Vilks. Rīga: SIA „Drukātava”, 2007. Paula, L., Korpa, V. Socioloģija. Mācību līdzeklis. Jelgava: LLU SZF Socioloģijas katedra, SIA Jelgavas tipogrāfija, 2010. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: LU Socioloģijas katedra, 1997. Tisenkopfs T. (2008) Priekšvārds. Profesionālisms un godaprāts Latvijas socioloģijā: socioloģijas veidošanās un attīstība kopš 20.gs. 60. gadiem.// Socioloģija. Socioloģijai Latvijā – 40. Latvijas Universitātes raksti, 736 sēj. Rīga: LU, 6.- 14.lpp. Vēbers M. Socioloģijas pamatjēdzieni. Grām.: Vēbers M. Reliģijas socioloģija. Rīga: AGB, 2004., 237.–286.lpp. Volkovs V. Socioloģijas teorijas: XIX gadsimts–XX gadsimta sākums. Lekciju kurss. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2007. Гидденс Э. Социология. М.: Едиториал УРСС, 2005., c.17– 32. Дюркгейм Э. Метод социологии. Grām.: Дюркгейм Э. Социология. М.: Kaнон, 1995., с. 5–164. Масионис Дж. Социология. СПб.: Питер, 2004., с.24–53. Штомпка П. Социология. Анализ современного общества. М.: Логос, 2005., c. 11–38.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

SOCIOLO칙IJA

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Socioloģija ir zinātne, kas pēta: A. ražošanas, sadales, maiņas un patēriņa likumsakarības; B. cilvēka izcelšanos un evolūciju, rasu veidošanos, cilvēka morfoloģiju; C. cilvēku sociālo rīcību, mijiedarbību un attiecības; D. dabas, sabiedrības un domāšanas vispārīgos likumus; E. cilvēku psihi un psihiskās parādības, to rašanos un attīstību. 2. Kura no minētajām zinātnēm nav sociālā zinātne? A. socioloģija; B. politikas zinātne; C. filozofija; D. ekonomika; E. tiesību zinātne. 3. Kas raksturo jēdzienu ‘sociālie fakti’, kuru radījis viens no socioloģijas pamatlicējiem? A. tie ietekmē sabiedrības locekļus, spiež tos attiecīgi rīkoties; B. tiem nav nekādas ietekmes uz cilvēkiem; C. tie ir tikai apziņas produkti, kas mūs būtiski neietekmē. 4. Socioloģija interesējas par atsevišķu cilvēku kā par: A. indivīdu, kam ir vārds un uzvārds; B. individualitāti; C. bioloģisku organismu; D. kā par sociālās rīcības un sabiedrisko attiecību subjektu; E. kā par pilsoni, kas piedalās politiskajā dzīvē. 5. Sociālās attiecības ir attiecības starp: A. atsevišķiem cilvēkiem; B. grupām; C. sociālām pozīcijām; D. sociālām organizācijām; E. sociāliem institūtiem. 6. Kuru no minētajiem zinātniekiem nevar uzskatīt par socioloģijas pamatlicēju? A. Kārli Marksu; B. Maksu Vēberu; C. Ogistu Kontu; D. Herbertu Spenseru; E. Imanuelu Kantu. SOCIOLOĢIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Jēdzienu ‘sociālais fakts’ socioloģijā ieviesis: A. Makss Vēbers; B. Ferdinands Tēniss; C. Georgs Zimmels; D. Emīls Dirkheims; E. Gaetano Moska. 8. Angļu sociologs E. Gidenss nošķir četras teorētiskās dilemmas. Kura no šīm dilemmām, viņaprāt, līdz šim socioloģijā nav atspoguļota? A. dilemma, kas saistīta ar indivīda rīcību un sociālo struktūru; B. dilemma, kas saistīta ar konsensu un konfliktu sabiedrībā; C. dilemma, saistīta ar problēmu, kā iekļaut socioloģiskajā analīzē sociālo dzimumu jeb dzimti; D. dilemma, saistīta ar mūsdienu pasaulē notiekošajiem sociālajiem procesiem un izmaiņām.

SOCIOLOĢIJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

TESTS

SOCIOLO칙IJA

1. nodarb카ba

Biznesa vad카bas koled탑a

TESTA ATBILDES

SOCIOLO칙IJA