Starptautiskās tiesības by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Kursa autore: Dr.iur. Renāte Fila

Biznesa vadības koledža

Saturs

8. Cilvēktiesības............................................................................................................................ 243 Terminu skaidrojošā vārdnīca ........................................................................................................ 245 1. Cilvēktiesību veidošanās vēsture un būtiskākie dokumenti ....................................................... 247 1.1. Kīra cilindrs ....................................................................................................................... 247 1.2. Lielā brīvības harta ............................................................................................................ 248 1.3. Petīcija par tiesībām........................................................................................................... 248 1.4. Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija ........................................................................ 249 1.5. ASV konstitūcija un Tiesību bils ....................................................................................... 250 1.6. Cilvēka un pilsoņu tiesību deklarācija ............................................................................... 251 1.7. Pirmā Ženēvas konvencija ................................................................................................. 251 1.8. ANO un Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ..................................................................... 252 2. Cilvēktiesību paaudzes .............................................................................................................. 253 3. Starptautiskie cilvēktiesību nodrošināšanas mehānismi ............................................................ 256 Kopsavilkums ................................................................................................................................ 259 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ...................................................................................... 261 Uzdevumu atbildes ........................................................................................................................ 263 Ieteicamā literatūra un avoti .......................................................................................................... 267 Tests ............................................................................................................................................... 269 9. Humanitārās tiesības ............................................................................................................... 273 Terminu skaidrojošā vārdnīca ........................................................................................................ 275 1. Humanitāro tiesību attīstība un būtiskākie tiesību avoti ............................................................ 277 2. Karadarbības uzsākšana ............................................................................................................. 280 3. Neitralitāte ................................................................................................................................. 281 4. Personas un to tiesiskais statuss ................................................................................................. 281 4.1. Karojošās puses ................................................................................................................. 282 4.2. Personas, kuras nav iesaistītas karadarbībā ....................................................................... 285 5. Kara vešanas veidi un ierobežojumi .......................................................................................... 287 5.1. Jūras karš ........................................................................................................................... 287 5.2. Gaisa karš .......................................................................................................................... 288 5.3. Vispārējie karadarbības ierobežojumi ............................................................................... 288 6. Teritorijas okupācija .................................................................................................................. 290 7. Karastāvokļa un karadarbības izbeigšana .................................................................................. 291 Kopsavilkums ................................................................................................................................ 293 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ...................................................................................... 295 Uzdevumu atbildes ........................................................................................................................ 299 Ieteicamā literatūra un avoti .......................................................................................................... 303 Tests ............................................................................................................................................... 307 10. Starptautiskās ekonomiskās tiesības. Starptautiskās ekoloģiskās tiesības ....................... 311 Terminu skaidrojošā vārdnīca ........................................................................................................ 313 1. Starptautiskās ekonomiskās tiesības .......................................................................................... 316 1.1. Starptautiskās tirdzniecības tiesības .................................................................................. 317 1.2. Starptautiskās finanšu tiesības ........................................................................................... 320 1.3. Starptautiskās investīciju tiesības ...................................................................................... 321 2. Starptautiskās ekoloģiskās tiesības ............................................................................................ 322 2.1. Ekoloģisko tiesību vispārējie avoti un principi.................................................................. 323 2.1. Vides piesārņojuma veidi .................................................................................................. 324 2.1.1. Jūras piesārņojums ....................................................................................................... 324 2.1.2. Gaisa piesārņojums ...................................................................................................... 325 2.1.3. Bīstamie atkritumi ........................................................................................................ 327 2.2. Vides aizsardzība ............................................................................................................... 328 Kopsavilkums ................................................................................................................................ 331 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ...................................................................................... 333 Uzdevumu atbildes ........................................................................................................................ 337 STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Saturs

Biznesa vadības koledža

Ieteicamā literatūra un avoti ........................................................................................................... 341 Tests ............................................................................................................................................... 345 11. Starptautiskā atbildība un strīdu izšķiršana ....................................................................... 349 Terminu skaidrojošā vārdnīca ........................................................................................................ 351 1. Starptautisko pārkāpumu veidi ................................................................................................... 353 2. Starptautiskās atbildības veidi .................................................................................................... 354 3. Apstākļi, kas izslēdz starptautiski tiesisko atbildību .................................................................. 358 4. Personu starptautiskā atbildība ................................................................................................... 359 5. Starptautisko nesaskaņu veidi .................................................................................................... 360 6. Starptautisko nesaskaņu izšķiršana ............................................................................................ 361 6.1. Pārrunas .............................................................................................................................. 362 6.2. Konsultācijas ...................................................................................................................... 362 6.3. Izmeklēšanas komisijas ...................................................................................................... 363 6.4. Starpniecība ........................................................................................................................ 363 6.5. Samierināšanas komisijas................................................................................................... 364 6.6. Starptautiskā arbitrāža (šķīrējtiesa) .................................................................................... 365 6.7. Tiesvedība .......................................................................................................................... 365 Kopsavilkums ................................................................................................................................. 367 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ....................................................................................... 369 Uzdevumu atbildes ......................................................................................................................... 373 Ieteicamā literatūra un avoti ........................................................................................................... 377 Tests ............................................................................................................................................... 379 12. Starptautiskās privāttiesības jeb kolīziju piesaistes tiesības .............................................. 383 1. Kolīziju normu vispārējs raksturojums ...................................................................................... 388 2. Starptautisko privāttiesību subjekti ............................................................................................ 389 2.1. Fiziskas personas................................................................................................................ 389 2.2. Juridiskas personas ............................................................................................................. 390 2.3. Valstis un starptautiskas organizācijas ............................................................................... 390 3. Kolīziju piesaistes piemērošana ................................................................................................. 391 3.1. Īpašuma tiesības ................................................................................................................. 391 3.2. Ārvalstu investīcijas ........................................................................................................... 392 3.3. Starptautiskie preču un pakalpojumu darījumi................................................................... 392 3.3.1. INCOTERMS 2015 ...................................................................................................... 393 3.3.2. Pirkuma un pārdevuma darījumi .................................................................................... 394 3.3.3. Starptautiskais finanšu līzings........................................................................................ 394 3.3.4. Citi starptautiskie darījumi............................................................................................. 395 3.4. Starptautiskie kravu un pasažieru pārvadājumi .................................................................. 395 3.5. Ģimenes tiesību jautājumi .................................................................................................. 398 3.6. Mantojuma tiesību jautājumi.............................................................................................. 400 3.7. Intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi ............................................................................. 4011 3.8. Ārvalsts tiesas lēmumu atzīšana un piemērošana ............................................................ 4022 Kopsavilkums ................................................................................................................................. 403 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ....................................................................................... 405 Uzdevumu atbildes ......................................................................................................................... 409 Ieteicamā literatūra ......................................................................................................................... 413 Tests ............................................................................................................................................... 415 Par eksāmenu ................................................................................................................................. 421

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise

Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei; 7

Studijvedis

•

Biznesa vadības koledža

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; 8

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

 ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties klātienes nodarbībās, Jūs saņemat noteiktus atvieglojumus ieskaites/eksāmena kārtošanā (mazāku veicamo uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās! 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Biznesa vadības koledža

Cienījamās studentes! Godātie studenti! Jums tiek piedāvāts kurss „Starptautiskās tiesības”, kura mērķis ir ne tikai izprast starptautisko tiesību būtību, iedalījumu un uzbūvi, bet arī praktizēties šo tiesību piemērošanā un izpratnē. Starptautiskās tiesības atrodas pastāvīgā attīstībā, ietekmējoties gan no dažādām politiskajām situācijām, tehnoloģiju attīstības, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar dažādu konfliktu noregulēšanu. Tas nozīmē, ka katrs no mums ir saistīts ar starptautisko tiesību vidi lielākā vai mazākā mērā, bet nekādā gadījumā šīs tiesības neveidojas atstatus no mums. Starptautiskās tiesības ir tiesību sistēma, ar kuru mijiedarbībā veidojas arī nacionālo tiesību sistēma, un katrs no mums ir tās sastāvdaļa. Jūsu centība, zinātkāre un ieinteresētība nodrošinās Jums iespējas iegūt papildu informāciju, izmantojot norādes uz dažāda veida tiesību avotiem un pieejamo informāciju interneta resursos. Dr.iur. Renāte Fila

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. STARPTAUTISKO TIESĪBU JĒDZIENS. STARPTAUTISKO UN NACIONĀLO TIESĪBU SISTĒMU ATTIECĪBAS Terminu skaidrojošā vārdnīca ......................................................................21 1. Starptautisko tiesību vēsturiskā attīstība...................................................23 2. Starptautisko tiesību vispārīgais raksturojums .........................................26 3. Starptautiskās privātās un starptautiskās publiskās tiesības ....................29 Kopsavilkums ...............................................................................................33 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi .....................................................35 Uzdevumu atbildes .......................................................................................37 Ieteicamā literatūra .......................................................................................39 Tests ..............................................................................................................41

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  noskaidrot, kā ir veidojušās starptautiskās tiesības;  izprast starptautisko tiesību atšķirību no nacionālajām tiesībām;  savietot jauno mācību saturu ar iepriekš iegūtajām zināšanām tiesību vēsturē un teorijā un civiltiesībās.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Duālistiskā doktrīna – doktrīna, kura norāda būtiskas atšķirības starp starptautiskajām un nacionālajām tiesībām, kā pamatkonceptu atšķirībām izvirzot dažādus regulēšanas priekšmetus. Kolīziju piesaistes – piesaiste noteikta satura tiesību normai. Monistiskā doktrīna – doktrīna, kuras pamatkoncepts ir saistīts ar to, ka nacionālās un starptautiskās tiesības ir saistītas vienotā sistēmā. Romiešu tiesības – tiesību sistēma Senajā Romā. Starptautiskās privāttiesības – tiesību nozare, kuras priekšmets ir civiltiesiskās attiecības ar ārvalsts elementu. Starptautiskās tiesības jeb Starptautiskās publiskās tiesības – līgumu un paražu tiesību, starptautisko tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un ir izstrādāts valstu sadarbības rezultātā.1 Starptautisko tiesību institūts – starptautisko tiesību normu kopums, kas skar starptautisko tiesību subjektu attiecības sakarā ar kādu noteiktu tiesiskās regulēšanas objektu vai nosaka kāda objekta starptautiski tiesisko statusu vai izmantošanas režīmu. Tautu tiesības – tiesību sistēma Senajā Romā, kas regulēja nepilsoņu un ārzemnieku tiesisko statusu un tiesības.

Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības I. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 1. lpp.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. STARPTAUTISKO TIESĪBU VĒSTURISKĀ ATTĪSTĪBA Starptautiskās tiesības kā īpaša tiesību sistēma neietilpst nevienā nacionālajā tiesību sistēmā, un tajā netiek iekļautas valsts iekšējo (nacionālo) tiesību normas.

Starptautiskās tiesības neietilpst nevienā nacionālajā tiesību sistēmā.

Starptautisko tiesību prototips ir Romiešu tiesībās noteiktās tautu tiesības – jus gentium, kuru sākotnēji saprata kā normu kopumu, kuras piemērojamas pret visiem brīvajiem iedzīvotājiem Romas impērijas teritorijā neatkarīgi no viņu dzimtas un tautības. Vēlāk jus gentium ieguva daudz plašāku nozīmi kā vispāratzītu normu komplekss Romas attiecībās ar citām valstīm („visām tautām kopīgas tiesības”). Starptautiskās tiesības regulē sabiedriskās attiecības, kuras pārsniedz kā iekšzemes kompetences ietvarus, tā arī valsts teritoriālās robežas. Starptautisko attiecību pirmsākumi starp valstīm ir meklējami senatnē,2 tomēr būtiskākā starptautisko tiesību vēstures zinātniskā izpēte ir attiecināma uz laiku, sākot ar viduslaiku periodu, īpaši pievēršot vērību likumsakarībām attiecību veidošanās, izmaiņu un attīstības procesiem starp valstīm. Jāvērš uzmanība, ka tiesību doktrīnā faktiski ir četri virzieni, kas norāda uz starptautisko tiesību izveidošanās pirmsākumiem.3 Pirmais virziens norāda, ka starptautiskās tiesības attīstījās viduslaiku periodā Eiropā starp 13. un 16. gadsimtu un noslēdzās ar Vestfālenes miera līguma noslēgšanu 1648. gadā, un vēlāk izplatījās uz citām valstīm ārpus Eiropas. Šī doktrīna noliedz starptautisko tiesību esamību senajos laikos, jo valstis tajā laikā bija ar zemu kultūras līmeni, cita pret citu naidīgāk noskaņotas un atradās nosacītā izolācijā cita no citas. Otrais virziens norāda, ka starptautiskās tiesības attīstījās senatnē, pamatojot šo attīstību ar vēstures, arheoloģijas un etnogrāfijas zinātnē veiktajiem atklājumiem 19. gadsimtā. Šajā periodā pietiekami attīstīta starptautisko attiecību sistēma raksturīga Mezopotāmijas un Ēģiptes reģioniem, kas vēsturiski ir atzīti par reģioniem ar augstu kultūras līmeni. Šajā reģionā attīstījās starptautisko tiesību paražas un tika slēgti starptautiskie līgumi.4

Bederman D. International Law in Antiquity. Cambridge, 2001. 4-6 lp. Sk. vairāk: Fogelis A. Modernās starptautiskās tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. 8-13.lp. Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības. I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 2-36.lp. 4 Nguyen Quoc Dinh, P. Dailler, A. Pellet. Droit international public // Librairie générate de Droit et de Jurisprudence. Paris, 1987. Vol. 52, no 1. P. 203-206. 3

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Trešais virziens norāda, ka starptautiskās tiesības veidojās aizvēstures periodā. Šāda pieeja ir pietiekami jauna, bet tās piekritēji uzskata, ka jau akmens laikmetā pastāvēja objektīva nepieciešamība regulēt attiecības starp ciltīm ar īpašu sociālo normu palīdzību, lai nodrošinātu starp ciltīm noteiktu līdzāspastāvēšanu un mieru. Tieši šo uzvedības normu esamību uzskata par pirmsākumiem turpmāko starptautisko attiecību veidošanai.5 Atsevišķi pastāv arī jauktā starptautisko tiesību attīstības teorija. Tā norāda, ka atsevišķas tradīcijas un nosacījumi starpvalstu attiecībās ir attiecināmi uz senajiem laikiem, savukārt pietiekamā apjomā starptautiskās tiesības noformējās kā nozare viduslaikos. Tomēr izplatītāki ir divi viedokļi: 1. starptautiskās tiesības radās sensenos laikos līdz ar pirmo valstu rašanos vai pat pirmatnējā sabiedrībā, lai regulētu ārējās politiskās un ekonomiskās attiecības starp dažādām cilvēku sabiedrības organizācijām; 2. starptautiskās tiesības ir radušās vēlīnajos viduslaikos, jo starptautiskās tiesības var izveidoties tikai starptautisko attiecību augstā attīstības pakāpē, kurā suverēnas valstis apzinās nepieciešamību nacionālo interešu vārdā pakļauties starptautiskām juridiskajām normām. Šie abi viedokļi ir zinātniski pamatoti ar konkrētajam laika posmam raksturīgiem vēsturiskiem atklājumiem, dokumentiem vai priekšrakstiem, kas attīstītākā veidā pastāv arī mūsdienās. Starptautisko tiesību vēstures periodizācija ir pamatota ar abu viedokļu esamību. 

Senajās starptautiskajās attiecībās nepastāvēja pušu vienlīdzība.

Starptautisko tiesību priekšvēsture (no senajiem laikiem līdz viduslaiku beigām) – starptautisko attiecību un valsts lomas izpratnes starptautiskajā telpā pilnveidošanas laikmets.

Jāpiebilst, ka senajās starptautiskajās attiecībās nepastāvēja pušu vienlīdzība.6 Kā pamatvērtība tiek definēti militārie mērķi7 un pušu pretstatīšana. Lielās valstis centās pakļaut mazās un vājās valstis karadarbības ceļā. Kara attaisnošanai tika izveidoti pirmie morāli ētiskie un pat filozofiskie pamatojumi. Piemēram: Romieši bija pārliecināti, ka Romas tauta nevar vest netaisnīgus karus. Viņiem šķita, ka visi viņu vestie kari ir taisnīgi, jo viss Romas tautai noderīgais ir vēlams arī dieviem.

Parkinson F. Why and How to Study the History of Public International Law // Contemporary Problems of International Law: Essays in honour of Georg Schwarzenberger on his eightieth birthday / Edited by Bin Cheng and E. Brown. London, 1988. P. 230–241., kā arī Лукашук И.И. Международное право. Общая часть / Учебник. М.: Волтерс Клувер, 2005. 65-66 lp. 6 Manu likumu 158. pants. Par ienaidnieku ir jāuzskata kaimiņš un ienaidnieka līdzgaitnieks, par draugu – ienaidnieka kaimiņš, par neitrālo – visi, atskaitot šos divus. 7 Manu likumu 103. pants. Visa pasaule baidās no tā, kas ir gatavs karam, tādēļ visas dzīvās radības ir jāpakļauj ar varu. 24

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Šim periodam raksturīgākie vēsturiskie atklājumi ir rakstveida līgumu un valstu apvienību iespējamība, ko apliecina:  ap 2100. gadu p.m.ē. noslēgtais Robežu līgums starp Mezopotāmijas pilsētvalstīm – Lagašu un Ummu;  ap 1280. gadu p.m.ē. noslēgtais Miera līgums starp seno Ēģipti un Hettu valsti;  Sūtņa neaizskaramības principa8 raksturojums senindiešu Manu likumos;  477. g.p.m.ē. noslēgtais Militārās savienības līgums par Atēnu jūras savienības izveidi. Šajā periodā ir atrodami aizsākumi starptautiskajai šķīrējtiesai – Viduslaiku Eiropā raksturīga iezīme bija pāvesta arbitrāža starpvalstu strīdos. 1493. gadā pāvests Aleksandrs VI sadalīja Jauno Pasauli starp Spāniju un Portugāli, novēršot karu starp abām valstīm un nodrošinot to, ka 1494. gadā starp tām tika parakstīts Tordesiljasas līgums. 

Klasiskās starptautiskās tiesības (no viduslaiku beigām līdz Tautu Savienības izveidei) – jauno laiku tiesību rašanās un attīstība.

Šajā periodā ir atrodams starptautisko tiesību doktrīnas aizsākums. Hugo Grocijs (1583-1645) izveido starptautisko tiesību doktrīnu, publicējot darbu „Trīs grāmatas par kara un miera tiesībām”, kurā formulēti valstu suverenitātes, sadarbības un humānisma principi, atzīstot, ka starptautiskās tiesības tiek veidotas uz starpvalstu līgumu pamata. Ar Vestfālenes miera līgumu (1648) tiek iezīmēti pirmsākumi politiskā līdzsvara un robežu stabilitātes principiem. Tiek ieviests jauns valstu starptautiskās atzīšanas institūts, atzīstot Šveices un Nīderlandes neatkarību, valstu tiesiskās vienlīdzības princips, neatkarīgi no šajās valstīs atzītās reliģijas, kā arī tiek rasti pirmsākumi starptautiski tiesiskajām garantijām. 19. gadsimtā tiek dibinātas pirmās starptautiskās organizācijas mūsdienu izpratnē – Vispasaules pasta savienība (1874), Telegrāfa savienība (1875). Tiek parakstīta daudzpusēja dzelzceļa konvencija (1890), savukārt Hāgas konferences (1899 un 1906-1907) ietvaros starp valstīm tiek panāktas vienošanās par sauszemes un jūras kara vešanas nosacījumiem. Tieši šajā laika posmā tika izstrādāti sākotnējie principi starptautiskajām humanitārajām tiesībām. 

Pāreja no klasiskajām un mūsdienu starptautiskajām tiesībām (no Tautu Savienības līdz Apvienoto Nāciju Organizācijas nodibināšanai) – pasaules valstu izprasta nepieciešamība izveidot jaunus starptautisko attiecību regulēšanas mehānismus pēc Pirmā pasaules kara.

Pēc Pirmā pasaules kara tika nodibināta pirmā universālā starptautiskā politiskā organizācija Tautu Savienība (Nāciju līga), kuras darbības mērķis bija starptautiskā miera un taisnīgas uz tiesībām pamatotas starptautisko attiecību kārtības nodrošināšana. Manu likumu 91. pants. Neklājas nogalināt to, kas ir nokļuvis zemē, ja pats esi kaujas ratos, nedz kastrātu, nedz to, kas stāv ar sakrustotām rokām, lūdzot piedošanu, nedz to, kas ar izlaistiem matiem, nedz to, kas sēž un saka: „Esmu tavs”. 8

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Nāciju līgas pastāvēšanas laikā valstis formulēja noteiktus sadarbības mērķus, tādus kā agresīva kara aizliegumu, nāciju pašnoteikšanās, valstu līdztiesību un godprātīgu līguma izpildi, uzspiesto un nelīdztiesīgo starptautisko līgumu spēka neatzīšanu. 1928. gadā piecpadsmit valstis, parakstot Briāna-Keloga paktu, iezīmēja Eiropas kolektīvās drošības sistēmas izveides pirmsākumus, deklarējot starp valstīm „mūžīgu sadarbību” un aizliegumu karam kā nacionālās politikas īstenošanas veidam. 

Mūsdienu starptautiskās tiesības (periods no Otrā pasaules kara beigām) – ANO Statūtu tiesības.

Jau Otrā pasaules kara laikā antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāji secināja, ka turpmākai starptautiskā miera un drošības uzturēšanai būs nepieciešams veidot tādu starptautiskās sadarbības mehānismu, kura lēmumiem būtu ietekme uz valstīm, kuras godprātīgi izpilda „doto vārdu, lai neuzbruktu citām, un ir tik stipras, lai pašas nebūtu uzbrukuma mērķis”.9 Šie principi tika nostiprināti Apvienoto Nāciju deklarācijā, kas tika parakstīta 1942. gada 1. janvārī, un 1945. gada aprīlī Sanfrancisko konferencē tika iekļauti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos. Mūsdienu starptautiskajās tiesībās netika iekļauti tādi klasisko starptautisko tiesību principi kā valsts tiesības uz kara vešanu, tiesības uz kontribūcijas saņemšanu no uzvarētās valsts, tiesības uz iekarojumiem u.c. To vietā nostiprināts valstu mierīgās līdzāspastāvēšanas princips, spēka lietošanas un spēka lietošanas draudu aizliegums starptautiskajās attiecībās, tautu līdztiesības un pašnoteikšanās princips, cilvēktiesību ievērošanas princips u.c.

2. STARPTAUTISKO TIESĪBU VISPĀRĪGAIS RAKSTUROJUMS Vēsturiskais apskats iepriekšējā nodaļā norāda, ka starptautiskās tiesības ir veidojušās starp valstīm vienošanās ceļā, nodrošinot katras un vairāku valstu interešu aizsardzību, mierīgu līdzāspastāvēšanu, attīstību. Būtiska loma tautu drošības un miera uzturēšanai pasaulē ir arī starptautiskajām organizācijām.

Iepriekš norādītie vēsturiskie principi ir iekļauti starptautisko tiesību definīcijā, definējot starptautiskās tiesības kā sarežģītu juridisko normu kompleksu, kuru veido valstis un starptautiskās organizācijas vienošanos ceļā, jo, attīstoties starpvalstu sadarbībai, būtiska loma tautu drošības un miera uzturēšanai pasaulē ir arī starptautiskajām organizācijām. Iepriekš norādītā definīcija iezīmē noteiktu elementu kopumu: 1. Starptautisko tiesību pamata funkcijas – drošības un miera uzturēšana. Juridiski šīs funkcijas tiek iedalītas kā:  stabilizējošā – organizējot noteiktā kārtībā starptautisko subjektu darbību;  regulējošā – starptautiskajās attiecībās nosakot noteiktu tiesību un pienākumu apjomu starptautisko tiesību subjektiem;

Chercil W. Wit and Wisdom of Winston Churchill. National Churchill Museum. STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža



1. nodarbība

aizsargājošā – nodrošinot noteiktas garantijas starptautiskajās attiecībās, kuru neievērošanas gadījumā starptautisko tiesību subjektiem rodas tiesības noteikt atbildību vai sankcijas tādā apjomā, kā to noteic starptautiskās tiesības.

2. Starptautisko tiesību regulēšanas priekšmets (objekts) – attiecības starp starptautisko tiesību subjektiem:  attiecības starp valstīm;  attiecības starp valstīm un starptautiskajām organizācijām;  attiecības starp starptautiskajām organizācijām;  attiecības starp valstīm, starptautiskajām organizācijām un tautām, kas cīnās par savu neatkarību un valstiskuma nodibināšanu;  atsevišķos gadījumos – starp fiziskām/privāto tiesību juridiskām personām.10 Starptautiskās tiesiskās attiecības neietilpst valsts ekskluzīvajā kompetencē un var iziet ārpus katras konkrētas valsts teritorijas robežām.

3. Starptautisko tiesību subjekti:  suverēnās valstis;  starptautiskās organizācijas;  tautas, kas cīnās par savu neatkarību un valstiskuma nodibināšanu. Lai kļūtu par starptautisko tiesību subjektu, nācijai ir vajadzīga pašnoteikšanās teritorija, nācijas politiskā organizācija, atzīšana starptautiskajās organizācijās;  valstīm līdzīgi veidojumi;  atsevišķos gadījumos – fiziskas/privāto tiesību juridiskas personas.11 Starptautisko tiesību normās nav normu, kuras uzskaitītu starptautisko tiesību subjektus. Tiesību subjekta jēdziens ir teorētiska kategorija. Tomēr, nošķirot starptautisko tiesību subjektus, būtiska ir tam piemītošā tiesībsubjektība – spēja nodrošināt attiecības un tiesiskās gribas izteikšana.

Piemēram: Suverenitāte nav galvenais starptautisko tiesību subjekta kritērijs, jo šis kritērijs ir piemērojams valstīm, bet ne starptautiskajām organizācijām. 4. Starptautisko tiesību objekti ir visi materiāla un nemateriāla rakstura jautājumi, darbības vai atturēšanās no darbības, sakarā ar ko starptautisko tiesību subjekti var stāties starptautiskajās tiesiskajās attiecībās.

Sk. vairāk: 12. nodarbībā. Sk. vairāk: 12. nodarbībā, kā arī Bojārs J., Starptautiskās publiskās tiesības. I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 21. lpp. 10 11

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Iepriekš norādītie elementi veido pastāvīgu starptautisko tiesību sistēmu tās šaurākajā un plašākajā nozīmē, atbilstoši – darbojoties publiski, tiesiskajās attiecībās starp starptautisko tiesību subjektiem veidojot starptautiskās publiskās attiecības, vai, raksturojot civilizācijas darbības, mijiedarbības un sadarbības daudzveidību pastāvošās tiesību sistēmas ietvaros. Starptautiskajā sistēmā nepastāv kāda supranacionāla varas institūcija, kura varētu diktēt savu gribu visām suverēnajām valstīm, izdodot tām saistošas tiesību normas.

Starptautisko tiesību norma ir starptautisko tiesību subjektu uzvedībai juridiski saistošs noteikums. Starptautisko tiesību normas veido paši starptautisko tiesību subjekti, pirmkārt, valstis. Tas notiek suverēno valstu gribas brīvas saskaņošanas ceļā un šīs saskaņotās gribas izteikuma ceļā starp šīm valstīm noslēgtajās vienošanās (konvencijās, paktos, deklarācijās u.c.), kuras tiek pieņemtas atbilstoši valstu līgumu slēgšanas vai paražu praksei. Sadarbības daudzveidība starp tiesību subjektiem norāda uz vairākām nozarēm un apakšnozarēm, kuras tiek attīstītas un/vai regulētas ar noteikta veida starptautiskajām attiecībām.

Starptautisko tiesību nozare ir starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē starptautisko tiesību subjektu attiecības kādā noteiktā starptautiskās sadarbības jomā. Katra tiesību nozare un apakšnozare balstās uz savu vispārējo tiesību principu grupu, tomēr jebkuras starptautisko tiesību nozares vai apakšnozares darbības pamats ir starptautisko tiesību pamatprincipi. Sadalījums nozarēs nodrošina tiesību piemērotājam izprast, pēc kādiem īpašiem tiesību principiem tiek veidots regulējums. Starptautiskās tiesības ir plaši pārstāvētas dažādās nozarēs, piemēram:  starptautisko tiesību subjektu tiesības;  starptautisko līgumu tiesības;  starptautisko organizāciju tiesības;  starptautiskās drošības tiesības;  starptautiskās humanitārās tiesības;  starptautiskās jūras tiesības;  starptautiskās gaisa tiesības;  starptautiskās kosmosa tiesības;  diplomātiskās un konsulārās tiesības;  starptautiskās ekonomiskās tiesības u.c. Starptautisko tiesību institūts ir viens no starptautiskās tiesību sistēmas elementiem. Tā iezīme ir noteiktu starptautisko normu kopums, kas reglamentē līdzvērtīgu vai vienveidīgu attiecību veidu.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Tiesību institūtu ir iespējams nošķirt pēc noteiktiem kvalitatīvajiem rādītājiem no kopējās tiesību sistēmas, bet tiem nav raksturīgi īpaši, atsevišķai nozarei piemītošie principi. Piemēram: Starptautiskajās jūras tiesībās ir iespējams nošķirt noteiktus institūtus – kontinentālā šelfa institūts, teritoriālās jūras institūts, ekskluzīvās ekonomiskās zonas institūts. Starptautisko tiesību institūts ir starptautisko tiesību normu kopums, kas skar starptautisko tiesību subjektu attiecības sakarā ar kādu noteiktu tiesiskās regulēšanas objektu vai nosaka kāda objekta starptautiski tiesisko statusu vai izmantošanas režīmu.

3. STARPTAUTISKĀS PRIVĀTĀS UN STARPTAUTISKĀS PUBLISKĀS TIESĪBAS Lai gan starptautiskajām tiesībām un nacionālajām tiesībām ir raksturīgas vairākas kopīgas pazīmes (valsts gribas izteikuma raksturs, juridisko normu izmantošana sabiedrisko attiecību regulēšanai, iespējamība nodrošināt tiesību normu ievērošanu piespiedu kārtā), starptautiskās tiesības būtiski atšķiras no iekšzemes, nacionālajām tiesībām un tām atzīmējamas šādas būtiskas īpatnības:  īpašs tiesiskās regulēšanas priekšmets;  īpaši starptautisko tiesību subjekti;  īpaši starptautisko tiesību objekti;  īpaša starptautisko tiesību normu veidošanas kārtība;  īpaša piespiedu pasākumu piemērošanas kārtība starptautisko normu ievērošanas nodrošināšanai;  īpaši starptautisko tiesību avoti.

Starptautisko publisko tiesību subjekti piemēro starptautiskās tiesību normas un piedalās to veidošanā.

Jāpiebilst, ka starptautisko publisko tiesību subjekti atšķiras no pārējiem tiesību subjektiem starptautiskajās attiecībās ar to, ka tie ne vien piemēro starptautiskās tiesību normas, bet arī piedalās to veidošanā. Tie ir tiesību un pienākumu nesēji starptautiskajās attiecībās, kas rodas atbilstoši starptautisko tiesību normām. Galvenie starptautisko publisko tiesību subjekti ir:  suverēnās valstis;  starptautiskās organizācijas;  tautas, kas cīnās par savu neatkarību un valstiskuma nodibināšanu;  valstīm līdzīgi veidojumi.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Fiziskai vai privāto tiesību juridiskai personai nav raksturīgs tiesībsubjektības apjoms, lai tā kļūtu par pilnvērtīgu tiesību un pienākumu nesēju starptautiskajās attiecībās, kas rodas atbilstoši starptautisko tiesību normām. Ņemot vērā noteiktas atšķirības starp tiesības piemērojošajiem subjektiem, atšķirīgie starptautisko tiesību subjekti tiek pakļauti atšķirīgam regulējumam, to darbību noteic atšķirīgi tiesību avoti, kā arī noteikts atšķirīgs aizskarto tiesību aizsardzības mehānisms. Šādu nosacījumu esamība ir pamats starptautisko tiesību sistēmā izšķirt starptautiskās publiskās un starptautiskās privātās tiesībās (skat. 1.tabulu). Starptautiskās privātās tiesības pareizāk būtu definēt kā kolīziju piesaistes (konkrētas valsts tiesību piesaistes) tiesības.12 1. tabula

Starptautisko publisko un starptautisko privāto tiesību atšķirības Starptautiskās publiskās tiesības

Starptautiskās privātās tiesības

Regulēšanas priekšmets Politiskās varas attiecības.

Civiltiesiskās attiecības ar ārvalstu elementu (starptautiskās civilattiecības – laulības, mantojums, komercdarbība u.tml.). Galvenie subjekti

Valstis un starptautiskās organizācijas.

Fiziskās un juridiskās personas no dažādām valstīm. Galvenie avoti

Starptautiskie līgumi (konvencijas, statūti, pakti u.c.) un starptautiskās paražas.

Likumi un citi tiesību akti – attiecīgo valstu nacionālās tiesības.

Pārkāpto tiesību aizsardzība Ar pašu subjektu spēkiem vai arī ar starptautisko starpvalstisko organizāciju palīdzību atbilstoši starptautisko tiesību normām un principiem.

Starptautiskajām tiesībām nav vienas absolūtas definīcijas, bet izšķir to, ka tās attiecas uz divām juridiskām disciplīnām (nozarēm) – starptautiskajām publiskajām tiesībām un starptautiskajām privāttiesībām jeb kolīziju normām. Arī šo nozaru tiesībām nav absolūtu definīciju.

Nacionālajās tiesās un šķīrējtiesās, starptautiskajās šķīrējtiesās atbilstoši nacionālo tiesību aktu normām.

Sk. vairāk: 12. nodarbībā. STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Starptautiskās publiskās tiesības ir līgumu un paražu tiesību principu un normu kopums, kas reglamentē starptautisko attiecību kārtību un izstrādāts valstu sadarbības rezultātā.13 Tomēr ir pareiza arī šāda definīcija: starptautiskās publiskās tiesības ir tiesību normu kopums, kas veido īpašu tiesību nozari un regulē publiski tiesiskās attiecības starp valstīm un citiem starptautisko tiesību subjektiem. Starptautiskās privāttiesības ir tiesību zinātnes nozare, kas nodarbojas ar konfliktu normu atrisināšanu, kas rodas no atsevišķu valstu likumu un tiesību normu pretrunām civiltiesiskajās attiecībās ar ārvalsts elementu.14 Starptautiskās tiesības izšķir no nacionālajām (valsts) tiesībām pēc šādiem kritērijiem:  pēc subjektiem. Valsts tiesību subjekti ir fiziskas un juridiskas personas. Starptautiskajās tiesībās galvenais regulējums tiek veltīts valstīm, nevis indivīdiem – fiziskām vai juridiskām personām;  pēc tiesību normu radīšanas veida. Valsts tiesību normas rodas valstī noteiktās iekšējas likumdošanas kārtībā. Starptautiskajās tiesībās nepastāv viena „likumdevēja”;  pēc varu sadalījuma. Starptautiskajās tiesībās nepastāv klasiskas varas dalīšanas principa. Paši starptautisko tiesību subjekti ir gan likumdevēji, gan tiesneši, gan izpildvaras realizētāji. Starptautiskās organizācijas var būt veidotas, ievērojot varas dalīšanas principu;  starptautiskajās tiesībās ir horizontālā tiesību sistēma – nepastāv formāli noteiktas tiesību aktu hierarhijas. Nacionālajās tiesībās ir hierarhiska (pakārtota) tiesību sistēma.

! ! !

Starptautisko un nacionālo tiesību attiecību jautājumā starptautisko tiesību zinātnē vēsturiski izveidojās divi doktrinārie pamatvirzieni – duālistiskais un monistiskais: 1. duālistiskā doktrīna balstās uz nacionālo un starptautisko tiesību norobežošanu un šādas autonomijas atzīšanu, t.i., starptautiskās tiesības regulē attiecības tikai starp starptautisko tiesību subjektiem un starptautiskās saistības valstij ir saistošas tikai starptautiskajās attiecībās; 2. monistiskā doktrīna ir izpratne par starptautisko un nacionālo tiesību apvienošanos iespējamību vienotā tiesību sistēmā, un vienīgi atkarībā no tā, kāda daļa – nacionālās vai starptautiskās tiesības – ir pārsvarā, izšķir nacionālo vai starptautisko tiesību augstāko juridisko spēku.

13 14

Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības. I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 1. lpp. Sk. vairāk 12. nodarbību.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

1. Vai Latvijas Republikas tiesību sistēmā ir monisma vai duālisma elementi? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. Kuram pamatvirzienam atbilst Latvijas Republikas Satversmes 68. pants? Kurām tiesībām (starptautiskajām vai nacionālajām) ir augstāka prioritāte? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. Kuram pamatvirzienam atbilst likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pantā noteiktais regulējums? Kurām tiesībām (starptautiskajām vai nacionālajām) ir augstāka prioritāte? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Starptautisko un nacionālo tiesību attiecību noteikšanu atsevišķos gadījumos apgrūtina:  starptautisko un nacionālo tiesību savstarpējā patstāvība;  abu tiesību sistēmu faktiskā mijiedarbība;  valsts tiesību sistēmā noteiktā hierarhija starp starptautiskajām un valsts tiesību normām.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Šajā nodarbībā tika apskatīta starptautisko tiesību veidošanās vēsture, nodalīti starptautisko tiesību regulēšanas virzieni. Tika minētas konceptuālās atšķirības starp starptautiskajām publiskajām un starptautiskajām privātajām tiesībām. Nodarbībā atspoguļotas atzītākās zinātniskās pieejas starptautisko tiesību izpratnei gan vēsturiskā skatījumā, gan izpratnē par tiesību sistēmu savietojamību. Tieši šo zinātnisko pieeju rezultātā starptautiskajām tiesībām nav vienotas absolūtas definīcijas.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Kuram pamatvirzienam atbilst likuma „Par tiesu varu” 18. pants? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Kuram pamatvirzienam atbilst likuma Civilprocesa likuma 5. pants? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 3. uzdevums Kādi ir bijuši galvenie pamatnosacījumi starptautisko tiesību vēstures un attīstības periodizācijai? Raksturojiet būtiskāko katrā starptautisko tiesību attīstības periodā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



32. lpp. 1. Latvijas Republikas tiesību sistēmā ir gan monisma, gan duālisma elementi. 2. Latvijas Republikas Satversmes 68. pants atbilst monistiskajam pamatvirzienam. Augstāka prioritāte ir nacionālajām tiesībām. 3. Likuma „Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13. pantā noteiktais regulējums atbilst duālistiskajam pamatvirzienam. Augstāka prioritāte ir starptautiskajām tiesībām.

35. lpp. 1. uzdevums Starptautisko līgumu prioritāte tiek paredzēta tikai civiltiesību normās. 2. uzdevums Izspriežot civillietas likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos, piemēro arī starptautisko tiesību normas vai citu valstu likumus. 3. uzdevums Skat. informāciju 1. nodaļā.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



1. Bojārs J. Starptautiskās publiskās tiesības I. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 2. Fogels A. Modernās starptautiskās tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 2009. 3. Brownly I. Principles of Public International Law, 7th edn. Oxford University Press, 2009. 4. Starke J.G. Introduction to International Law, Tenth Edition. London: Butterworths, 1989.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Starptautisko tiesību vēsture ir saistīta ar: A. valsts un tiesību teorijas attīstības vēsturi; B. starptautisko attiecību un civilizācijas attīstības vēsturi; C. valstu un to ekonomikas attīstības vēsturi; D. komunikācijas zinātņu attīstības vēsturi. 2. Kāda nozīme starptautiskajās tiesībās ir 1684. gadam? A. klasisko starptautisko tiesību periodizācijas sākuma gads; B. tika uzsāktas kara darbības pret Napoleonu; C. jaunu starptautisko tiesību principu nostiprināšana miera līgumā; D. šajā gadā Bermudu salas nokļuva Lielbritānijas pakļautībā. 3. Starptautisko tiesību periodizācija: A. ir stingri un konsekventi noteikta, un nepastāv diskusiju par to, kurš periods būtu uzskatāms par starptautisko attiecību pirmsākumu; B. tiek pamatota ar diviem viedokļiem par starptautisko attiecību pirmsākumiem, kā nepieciešamību definēt starptautisko tiesību nozares attīstības ilgumu; C. tiek pamatota ar nepieciešamību strukturēt starptautisko tiesību principu rašanos, lai nodrošinātu valstīm iespēju tiesvedības procesos atsaukties uz noteiktu principu pārkāpumiem konkrētā periodā; D. ir sistēma, kura raksturo noteiktu starptautisko tiesību avotu rašanos un nozīmi vēsturiskajā skatījumā. 4. Starptautisko publisko tiesību subjekts ir: A. ārlietu ministrs; B. Latvijas Republika; C. Ministru kabinets; D. Saeima. 5. Starptautisko privāto tiesību objekts ir: A. laulības starp Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas pilsoni; B. Latvijas Republikas pilsoņa nodibinātās darba tiesiskās attiecības ar SIA „Kuģis”, kas nodrošina uzņēmumā ražotās preces eksportu uz Nīderlandi; C. Valsts darba inspekcijas pārbaude SIA „Kuģis”, kura īpašnieki ir Nīderlandes un Krievijas Federācijas pilsoņi; D. Latvijas Republikas pilsoņa tiesības skatīties televīzijā translēto angļu kinokomēdiju.

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS