Tiesību analīze un juridisko tekstu rakstīšana by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Kursa autore: Mg. iur., Mg. soc. Signe Hušeka

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

1. Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

2. Studiju norise 2.1. Darbs ar tālmācības materiāliem Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām.

Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās;

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes; 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu.

Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā.

Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem, lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto literatūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

2.2. Darbs klātienē Atkarībā no studentu skaita grupā, studiju kursa ietvaros paredzētas arī lekcijas un praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm; 8

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

 ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.  vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā. 2.3. Darbs Moodle vidē 2.3.1. Kursa apguves laikā Jums tiek noteikta obligāta dalība MOODLE vides diskusijās. Tās:  dod

iespēju

teorētiskās

zināšanas

pielietot

praksē,

analizējot

reālas

problēmsituācijas un piedāvājot to risinājumus;  rosina domāt, pētīt, pilnveidot savas individuālās teorētiskās un praktiskās zināšanas, kā arī veicina sadarbību ar citiem studentiem. 2.3.2. Pēc kursa apguves, saskaņā ar studiju plānu un grafiku, Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek attālināti mācību vidē Moodle pēc sekmīgi novērtētas dalības diskusijā;  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī klātienē, iepriekš vienojoties par norises laiku ar savu koordinatoru Studiju atbalsta centrā;  ieskaites/ eksāmena rezultātus paziņo BVK mājaslapas profilā sadaļā “Atzīmes”.

3. Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra koordinatori, kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai); 9

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācībspēki. Izmantojiet viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studenta apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus.

4. Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes lekcijām un praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pašpārbaudes jautājumi un uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus nodarbības tekstā. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

1. TIESĪBU JĒDZIENS UN RAKSTUROJUMS Terminu skaidrojošā vārdnīca ................................................................. 1. Tiesību rašanās un to jēdziens ............................................................. 2. Tiesību pazīmes ................................................................................... 3. Tiesību principi .................................................................................... 4. Tiesību funkcijas ................................................................................. 5. Tiesību sistēma .................................................................................... 5.1. Publiskās tiesības un privāttiesības ......................................... 5.2. Nacionālās tiesības un starptautiskās tiesības ......................... Kopsavilkums .......................................................................................... Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ................................................ Uzdevumu atbildes .................................................................................. Ieteicamā literatūra .................................................................................. Tests .........................................................................................................

21 23 25 30 33 37 39 41 43 45 47 49 51

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast tiesību jēdzienu, to rašanos un ar tām saistītos pienākumus;  uzzināt tiesību raksturojošos elementus – pazīmes, principus un funkcijas;  orientēties tiesību iedalījumā un jautājumos, kurus katrs no tiesību veidiem regulē.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža



TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA Juridiskā tehnika – juridisko tekstu izstrādāšanas paņēmienu un līdzekļu kopums. Normatīvie akti – rakstveida dokumenti jeb juridiskie akti, kurus izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas. Privātās tiesības – tiesības, kurās persona (fiziska vai juridiska) figurē kā tiesību subjekts. Privāttiesības aptver visas tās tiesību normas, kuras attiecas uz personu privātās dzīves tiesisko regulāciju (ģimenes, mantojuma, lietu tiesības, komerctiesības, darba tiesības u.c.). Publiskās tiesības – tiesības, kur persona figurē kā sociālā organisma sastāvdaļa. Publisko tiesību normas regulē personas kā valsts ierobežota indivīda uzvedību. Pie publiskajām tiesībām pieder krimināltiesības, administratīvās un konstitucionālās tiesības. Ratificēt – apstiprināt starptautisko līgumu parlamentā. Sankcionēt – atļaut, atzīt par likumīgu. Tiesības – valsts noteiktu uzvedības normu kopums. Tiesību apakšnozare – liela apjoma tiesību institūts, kas pēc sava satura un loģiskās uzbūves ir nozīmīga un patstāvīga daļa no tiesību nozares. Tiesību funkcijas pamatvirzieni.

–

sabiedrisko

attiecību

tiesiskās

regulēšanas

Tiesību institūts – tiesību normu kopums, kas regulē vienas nozares ietvaros savstarpēji saistītas, vienveidīgas sabiedriskās attiecības. Tiesību norma – valsts izdots un aizsargāts vispārobligāts vispārēja rakstura noteikums, kas ir paraugs likumpaklausīgam uzvedības modelim. Norma ir tiesību sistēmas pamatelements, kas apvienots noteiktos lielākos struktūrelementos (tiesību institūts, apakšnozare un nozare) un veido visu tiesību sistēmu. Tiesību nozare – tiesību normu kopums, kas izveido patstāvīgu tiesību sistēmas daļu un regulē vienveidīgu sabiedrisko attiecību jomu – civiltiesības, administratīvās tiesības, cilvēktiesības, krimināltiesības u.c. Tiesību principi – tiesību pamatnostādnes, kas funkcionē tiesiskā valstī un ir vispārpieņemtas kādā konkrētā tiesību nozarē, tiesību sistēmā vai tiesību lokā.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tiesību sistēma – objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienotu tiesību iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas. Valsts vara – valsts iestāžu sistēmas spēja pakļaut sev, rīkoties un pārvaldīt visus tās jurisdikcijai padotos pilsoņus, iestādes un organizācijas, spēja izdot visiem obligātus likumus un citus normatīvos aktus un nodrošināt to izpildi.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. TIESĪBU RAŠANĀS UN TO JĒDZIENS Jau pirmatnējā sabiedrībā pastāvēja zināmas uzvedības noteikumi, kuri nodrošināja tās dalībnieku eksistēšanu tā laika klimata, vides un sociālajos apstākļos. Šie uzvedības noteikumi no paaudzes paaudzē tika nodoti kā paražas, kurām jāseko, kas jāievēro un jāpilda gan tāpēc, ka tā bija pieņemts, gan tāpēc, ka par to nepildīšanu draudēja sods, no kuriem visbargākais bija dzīvības atņemšana. Piemēram: Visiem ģints locekļiem vasarā bija jāvāc pārtika. Ja pārtikas nepietika, pirmie no bada mira mazuļi un pavisam vecie, nespējīgie ģints locekļi, jo pārtika tika izdalīta tā, lai izdzīvotu stiprākie – mednieki, kuri faktiski arī bija visas pārtikas apgādes galvenais atbalsts. Daudzas no šīm nežēlīgajām senatnes paražām (nerakstītās tiesības) laika gaitā ir transformējušās, attīstījušās, pārveidojušās un nostiprinājušās arī kā rakstiskās tiesības – ietvertas likumos, piemēram, aizliegums dibināt laulību ar asinsradinieku; pēc aizgājēja nāves īpašums, kas viņam piederējis dzīves laikā, tiek nodots viņa tuvākajiem radiniekiem (mantiniekiem); strīdu risināšanas kārtība starp kopienas locekļiem, vēsturiski īstenota pieaicinot kopienas vecākos, mūsdienās – vai nu savstarpēju sarunu ceļā, vai, ja nevar vienoties, jautājums tiek skatīts tiesā vai šķīrējtiesā. Kā Jums šķiet, kāpēc paražas laika gaitā neizzuda, bet nostiprinājās dažādu valstu likumos?

Jau kopš senatnes cilvēki, lai varētu sekmīgi savas kopienas ietvaros pastāvēt, izdzīvot un attīstīties, paši radīja uzvedības noteikumus, kas regulēja cilvēku savstarpējās attiecības dažādās dzīves jomās (ģimenes lietās, darījumu kārtošanā, tirdzniecībā, mantojuma lietās u.c.).

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Attīstoties sabiedrībai, pakāpeniski pilnveidojās arī uzvedības noteikumi. Sākotnēji tie veidojās kā paražas, kas balstījās uz pieredzi, izpratni par morāli un taisnīgumu, tāpat reliģioziem priekšstatiem, vēlāk uzvedības noteikumi nostiprinājās jau kā uzvedības normas – sabiedrības pieprasīts nerakstīts likums, kas paredz noteiktu uzvedības modeli (rīcību) kādā konkrētā gadījumā. Ja uzvedības normas tiek pārkāptas, personai nedraud sods, ko paredz valsts par likumu pārkāpšanu; tā vietā iestājas sabiedrības nosodījums, novēršanās no personas, kauninājums, aizrādījums u.c. līdzekļi, kas tiek izmantoti, lai personai, kura pārkāpj uzvedības normas, norādītu par tās sabiedrībai nepieņemamo (amorālo) rīcību. Uzvedības normas pieprasa sabiedrības locekļiem rīkoties un uzvesties tā, lai viņu uzvedība saskanētu (nebūtu pretrunā) ar sabiedrības izpratni par morāli un tās normām. Sabiedrība, pieprasot ikvienam tās loceklim ievērot uzvedības normas, īsteno kontroli un uzraudzību, nodrošinot zināmu kārtību un spēju visiem indivīdiem dzīvot konkrētās sabiedrības ietvaros. Uzvedības normas pastāvēja jau pirmsvalsts sabiedrībā (dzimtā, ģintī, ciltī, zemē), tomēr līdz ar valsts kā sabiedrības organizācijas formas izveidošanos situācija mainījās. Papildu uzvedības normām, kuras sabiedrība veidoja un pieprasīja ievērot kā sociālās normas, pastāvēja valsts ar tai piemītošo valsts varu.

! Tikai valsts var izdot visiem obligātus rakstiskus uzvedības noteikumus.

Valsts vara – valsts iestāžu sistēmas spēja pakļaut sev, rīkoties un pārvaldīt visus tās jurisdikcijai padotos pilsoņus, iestādes un organizācijas, spēja izdot visiem obligātus likumus un citus normatīvos aktus un nodrošināt to izpildi.1 Tātad tikai valstij ir spēja izdot visiem obligātus rakstiskus uzvedības noteikumus – likumus un citus uzvedības normas saturošus aktus (Ministru kabineta noteikumus, pašvaldību saistošos noteikumus, lēmumus, rīkojumus u.c.), kuru izpildi pati arī nodrošina ar dažādu līdzekļu un paņēmienu kopumu – negatīvajām sekām, kuras iestājas tad, ja konkrētais indivīds ir pārkāpis kādu no šiem rakstīto tiesību aktiem. Sākotnēji šīs uzvedības normas jeb valsts priekšraksti tika izdoti katram konkrētam gadījumam, kad vajadzēja regulēt noteiktas sabiedriskās attiecības, piemēram, lai atrisinātu strīdu starp diviem īpašniekiem par viena īpašumā esošā kazlēna nodarītajiem postījumiem otra īpašumā esošajam sakņu dārzam utt. Tomēr vēlāk, kad valsts kā organizācija sāka attīstīties, visus valsts priekšrakstus apvienojot vienkopus, tika radīta vienota sistēma, un tā tika izveidotas tiesības.

Tiesības ir valsts noteiktu uzvedības normu kopums. Tā kā tiesības ir pieprasītais uzvedības normu kopums visiem, tās viena cilvēka patvaļu saskaņo ar otra cilvēka patvaļu uz vispārīgā brīvprātīguma pamata, lai sabiedrība kopumā gūtu zināmu labumu.

Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998, 290. lpp. TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

Kā Jūs izprotat apgalvojumu, ka sabiedrības labad indivīdam zināmā mērā ir jāierobežo savas tiesības? Kāpēc tas ir/nav vajadzīgs?

1. nodarbība

.................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................

2. TIESĪBU PAZĪMES Saskaņā ar juridiskajā literatūrā izteikto viedokli, tiesības kā sabiedrisko attiecību regulators no citiem sabiedrisko attiecību regulatoriem atšķiras ar noteikta veida tikai tiesībām piemītošām pazīmēm. Tiesībām piemīt šādas pazīmes: tās ir noteikta normu sistēma, šo normu sistēmu ir noteikusi un sankcionējusi valsts, tiesības izsaka valsts gribu, tām ir vispārobligāts raksturs, tās ir fiksētā formā, tām piemīt zināma noteiktība, kā arī tiesības vienmēr sargā un to izpildi nodrošina valsts. Apskatīsim katru tiesību pazīmi sīkāk! Pirmkārt, tiesības ir normu kopums jeb noteikta normu sistēma. Apzināti izveidota uzvedības (tiesību) normu sistēma, kas nosaka konkrētus uzvedības noteikumus visiem valsts iedzīvotājiem. Kā ikviena cita sistēma tiesības veido savstarpēji saistīti un mijiedarbībā esoši elementi – tiesību normas jeb rakstītie uzvedības noteikumi. Sistēma ir vienota un tās elementu starpā nedrīkst būt pretrunas (kolīzijas), ja šādas pretrunas pastāv, tās pēc iespējas ātrāk ir jānovērš (kļūdainā norma ir jāizslēdz).

Piemēram: Ja valstī A likums „Par satiksmi” paredz, ka braukt ar motociklu atļauts personām, kas ir sasniegušas 21 gada vecumu un nokārtojušas tiesības, bet šajā likumā ir pants, kurš paredz, ka var arī braukt ar motociklu no 21 gadu vecuma bez tiesībām, rodas pretruna. Tādā gadījumā attiecīgi kļūdainais pants ir jāizslēdz. Tiesībām kā tiesību normu sistēmai ir jābūt virzītām uz stingri noteiktu, regulatīvu un citu funkciju izpildi, kā arī uz pārējo ar konkrētām normām izvirzīto mērķu sasniegšanu. Piemēram: Ja valstī B pastāv obligātais militārais dienests, tad valsts izdod likumu „Par obligāto militāro dienestu”, kurā konkrēti noteic, ka visiem valsts B pilsoņiem – vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem – ir jāpilda obligātais militārais dienests, kura ilgums ir 12 mēneši. Tādējādi šis likums ne tikai noteic, ka dienests ir obligāts visiem konkrēta vecuma vīriešiem, bet arī regulē, cik ilgi dienests notiek un kādi tieši pienākumi būs jāpilda.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

! Tiesību normas piemēro patstāvīgi līdz brīdim, kad tās tiek atceltas.

Biznesa vadības koledža

Piemērā norādītais likums attiecas uz konkrētu personu loku (vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadiem) jeb tiesību subjektiem. Katrs konkrēts likums nosaka to tiesību subjektu loku – personu veidu, kuru darbību tas regulē. Visas personas, kuras strādā privātās kompānijās, slēdz darba līgumu saskaņā ar Darba likumu. Ja kāda no šīm personām mācās, uz viņu attiecas Augstskolu likums, kā arī citi normatīvie akti, kas regulē konkrētās izglītības iestādes darbību un tajā noteiktās prasības studentiem. Tiesības regulē noteikta veida personu – tiesību subjektu – darbību daudzkārtēji, proti, tiesību normas piemēro pastāvīgi līdz brīdim, kad tās tiek atceltas. Piemēram: Visi ceļu satiksmes dalībnieki ievēro Ceļu satiksmes noteikumus visu laiku, kad atrodas satiksmē, neatkarīgi no tā, ka vakar un aizvakar tie jau tika ievēroti.



Liene ir studente, mācās Biznesa vadības koledžā un strādā uzņēmumā „Veldre”, viņas darbs atrodas Rīgas centrā, tāpēc uz mācībām viņa brauc ar personisko vieglo automobili – Citroen. Kādi, Jūsuprāt, likumi attiecas uz Lieni? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Otrkārt, tiesības ir ne tikai normu sistēma, bet tādu normu sistēma, kuras noteikusi un sankcionējusi (piekritusi un atbalstījusi) valsts. Pasaulē eksistē daudzu sociālo normu veidi, kuras veido un attīsta nevalstiskie sabiedrības formējumi – ģimene, sabiedriskās organizācijas, partijas, dažādas apvienības u.c. Valsts pati rada tikai tiesību normu sistēmu. Visas valsts institūcijas savas kompetences ietvaros izdod normatīvos jeb tiesību aktus. Normatīvie akti ir rakstveida dokumenti jeb juridiskie akti, kurus izdod kompetentas valsts iestādes un kas satur tiesību normas. Piemēram, konstitūcijas, likumi, noteikumi, lēmumi, instrukcijas u.c. Normatīvie akti visi kopā ir tiesību avoti jeb tiesību normu ārējā forma (veids). Piemēram: Latvijā tiesību normas, kas regulē īpašuma jautājumus (lietu pirkšanu, pārdošanu, maiņu), ir apkopotas atsevišķā tiesību nozarē – civiltiesībās, kuras ietvertas Civillikuma īpašā sadaļā „Lietu tiesības”.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Tiesību normu radīšanā jeb jaunradē valsts darbojas tiešā un pastarpinātā veidā:  tiešā veidā – ar valsts pilnvaroto institūciju starpniecību. Piemēram: Latvijas Republikas Satversme paredz, ka likumus mūsu valstī pieņem Saeima, savukārt uz likumiem balstītus (likumpakārtotus) noteikumus pieņem Ministru kabinets.  pastarpinātā veidā – deleģējot (nododot citiem) savas pilnvaras sagatavot kādu konkrētu normatīvo aktu nevalstiskajām organizācijām vai institūcijām. Piemēram: Valsts C parlaments pieņēmis konceptuālu lēmumu, ka nepieciešams uzlabot izglītības sistēmu un izstrādāt jaunu Izglītības likumu pieaugušajiem. Izglītības likuma izstrāde ir Izglītības ministrijas kā izglītības nozares vadošās valsts pārvaldes iestādes kompetence, tomēr, ņemot vērā specifiku, ka likumam būs jāregulē izglītība pieaugušajiem, Izglītības ministrija noslēdz sadarbības līgumu ar nevalstisko organizāciju „Valsts C pieaugušie pa labu izglītību katrā vecumā”, lai izveidotu kopīgu darba grupu šī likuma izstrādei. Norādītajā piemērā valsts ir sankcionējusi – devusi piekrišanu – nevalstiskajai organizācijai veikt tiesību jaunrades funkciju noteiktā apjomā. Treškārt, tiesības vienmēr izsaka valsts gribu, kura savukārt ietver valdošās grupas, tautas, sabiedrības un nācijas gribu. Valsts gribu realizē tā valsts pārvaldes institūcija, kurai konkrētajā valstī pieder valsts vara. Valsts vara demokrātiskā republikā, pie kuras pieder arī Latvija, pieder valsts tautai. Latvijā tautas pārstāvības institūts ir Latvijas Republikas Saeima, kuru uz četriem gadiem Latvijas pilsoņi ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.

Protams, katras valsts vēsture ir mācība par to, kā atsevišķi valdošie grupējumi (piemēram, dižciltīgie, feodāļi, vēlāk politiskās partijas, oligarhi) ir diktējuši tādu tiesību rašanos, kuras pārstāv tikai šo konkrēto grupējumu intereses. Piemēram: Ja valstī pieņem likumu, ka nodokļu atlaides pienākas tikai tādiem komersantiem, kuri savu komercdarbību veic noteiktu gadu skaitu (10 gadi), tas nozīmē, ka šāds likums ir izdevīgs tikai 10 gadus ilgiem komersantiem, bet attiecībā pret pārējiem tas nedarbojas.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Vai esat saskārušies ar kādu likumu vai citu tiesību aktu, kura nosacījumi, Jūsuprāt, ir diskriminējoši? Uzrakstiet tos! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Ceturtkārt, tiesības vienmēr aptver tādu uzvedības noteikumu (tiesību normu) sistēmu, kuriem piemīt vispārobligāts raksturs. Vispārobligātums nozīmē to, ka visi sabiedrības locekļi noteikti izpilda tiesību normās paredzētās prasības. Tiesību normu vispārobligātums rodas līdz ar tās spēkā stāšanos un izbeidzas līdz ar brīdi, kad tiesību norma zaudē spēku. Piemēram: Valsts D likuma „Par laulībām” 4. pants paredz, ka laulības aizliegtas personām, kuras jaunākas par 16 gadiem. Tas nozīmē, ka valsts paredz tiesības visiem stāties laulībā no 16 gadu vecuma. Paiet laiks un šī likuma 4. pantā tiek izdarīti grozījumi, kas nosaka jau citu minimālo vecumu – 15 gadi. Tādējādi vecā likuma norma zaudē spēku un tās vietā stājas jaunā tiesību norma. Tiesību normas vispārobligātais raksturs ietver tiesību imperatīvo dabu. Tiesību imperatīvā daba izpaužas faktā, ka tiesību vispārobligātums nav atkarīgs no personu piekrišanas pakļauties konkrēto tiesību normu prasībām.

Tiesību normu vispārobligātums rada pamatu formālai juridiskai vienlīdzībai starp tiesību subjektiem.

Turklāt tiesību normām sociālo normu sistēmā ir hierarhiski visaugstākais spēks. Ja būs pretrunas starp morāli, reliģijas priekšstatiem, paražām un tiesību normām, tiks piemērotas tiesību normas. Tiesību normu vispārobligātums rada pamatu formālai juridiskai vienlīdzībai tiesību subjektu starpā (visi vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā). Šādas tiesību normas pazīmes ietvaros sabiedrībā ir ienesti tādi vispārējie tiesību principi kā taisnīgums, vienotība, vienlīdzība, principiāla vienādība u.c. Piektkārt, tiesībām piemīt fiksēta forma. Tiesību normas tiek dokumentāli fiksētas dažādos tiesību avotos saskaņā ar valstī noteikto kārtību. Oficiāli tiesību normas tiek fiksētas likumos, lēmumos, rīkojumus, Ministru kabineta noteikumos, paziņojumos un citu juridisku dokumentu veidos (formās), kam visiem ir noteikti obligāti satura elementi – rekvizīti (nosaukums, numerācija, izdošanas datums, paraksts, pilnvarotās personas u.c.).

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

Tiesību normas kā valsts izdoti uzvedības priekšraksti vienmēr ir fiksētas kādā noteiktā dokumentā. Turklāt, lai tiesību norma būtu spēkā, tai pēc satura un formas jāatbilst noteiktām prasībām, kā arī normai jābūt pieņemtai saskaņā ar valstī noteikto procedūru. Tā, piemēram, likumus pieņem Saeima, un tikai Saeimai ir šāda likumdošanas tiesība. Neviens likums nevar tikt apstiprināts Saeimā pirms tas nav nodots un izskatīts Saeimas komisijās saskaņā ar kārtību, kas noteikta likumā „Saeimas kārtības rullis” un publicēts oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Process, kas apvieno tiesību ietveršanu noteiktā rakstiskā formā un tiesību normatīvā akta pieņemšanu saskaņā ar noteikta veida kārtību, tiek apzīmēts kā tiesību jaunrade. Tiesību jaunrades procesuālajam aspektam – kārtībai, kādā tiesību akts vai jebkurš cits juridiskais dokuments tiek pieņemts – tiek pievērsta milzīga nozīme. Nepublicēts likums nevar tikt piemērots, tas ir, tiesību normas, kuras nav nonākušas līdz adresātam – sabiedrībai – nerada tiesiskas sekas. Tādējādi tiesības raksturojas kā visiem pieejami, zināmā kārtībā un noteikta dokumenta formā publicēti uzvedības noteikumi, kas visām valsts fiziskām un juridiskām personām obligāti jāievēro. „Nezināšana neatbrīvo no atbildības.” Kā Jūs izprotat šo apgalvojumu? .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................

Sestkārt, tiesībām piemīt zināma noteiktība. Tiesību normas atšķiras no citām sociālajām normām ar īpašu juridisko valodu, specifisku juridisko tehniku. Precizitāte, skaidrība, viennozīmīgums normas satura izklāstā ir tikai daļa no juridiskās tehnikas prasībām attiecībā uz ikvienu tiesību akta projektu, lai to virzītu apstiprināšanai. Tiesībām ļoti precīzi ir jāfiksē prasības, kas tiek izvirzītas indivīdu uzvedībai, norādot konkrētas situācijas un apstākļus, kuri kvalificē indivīda darbību vai bezdarbību kā aizliegtu un attiecīgi sodāmu.

1. nodarbība

Tiesību normas kā valsts izdoti uzvedības priekšstati vienmēr ir fiksētas kādā noteiktā dokumentā.

Piemēram: Krimināllikuma 153. pants paredz, ka personas nolaupīšana ir personas sagrābšana, lietojot vardarbību vai draudus, vai aizvešana ar viltu (personas nolaupīšana) atriebības, mantkārīgā vai šantāžas nolūkā, par kuru tiek paredzēta kriminālatbildība un sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Norādītais piemērs atgādina arī par vēl vienu tiesībām izvirzīto prasību – juridiskajai valodai jābūt saprotamai ikvienam, kas lasa tiesību normu. Atbilstība juridiskās tehnikas prasībām nodrošina tiesību normu unifikāciju jeb tiesību normas vienveidīgu izpratni un attiecīgi piemērošanu.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Juridiskajai valodai jābūt saprotamai ikvienam, kas lasa tiesību normu.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Septītkārt, tiesības vienmēr sargā un to izpildi nodrošina valsts, bet to pārkāpšanas gadījumā tiek piemēroti valsts piespiedu mehānismi. Valsts nevar bezpersoniski attiekties pret tiesību normām, kuras tā pati ir radījusi vai sankcionējusi. Tā velta daudz pūļu, lai nodrošinātu, ka ikviens tiesības ievēro, ja pārkāpj, attiecīgi saņemtu noteiktu sodu. Valsts ir radījusi tiesību aizsardzības sistēmu, kuras darbību regulē konkrētas tiesību normas, nosakot tiesību aizsardzības iestādes un to kompetenci (tiesības un pienākumus). Šī tiesību pazīme nosaka to, ka valsts garantē aizsardzību tikai tiesību normām, visas pārējās sociālās normas (morālās, reliģijas, politiskās, ekonomiskās, korporatīvās jeb grupu normas, kultūras normas u.c.) netiek kontrolētas no valsts puses ar sankciju – negatīvo seku palīdzību. Nepieciešamības gadījumā tiesiskā kārtība (likumu ievērošana) tiek panākta ar valsts piespiedu līdzekļiem – sodiem un sankcijām, kas paredzētas, lai „motivētu” pakļauties un sodītu, ja pārkāptas tiesību normas. Piemēram: Par viltotu preču piedāvāšanu un pārdošanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība gan fiziskajām personām – līdz trīssimt piecdesmit euro, gan juridiskām personām – līdz tūkstoš četrsimt euro, konfiscējot šīs preces (166.14 pants.). Nosakot atbildību par tiesību normu pārkāpšanu, valsts kontrolē tādu sabiedrisko attiecību ievērošanu, kuras juridiski tiek sauktas par tiesiskajām attiecībām, paredzot, ka personas (fiziskas un juridiskas) tiks sauktas pie noteikta veida juridiskās atbildības, ja tās pārkāps tiesību normas. Vissmagākais juridiskās atbildības veids ir kriminālatbildība, mazāk smagi – administratīvā atbildība, civiltiesiskā un disciplinārā atbildība.

Kāpēc, Jūsuprāt, juridiskās atbildības noteikšana par tiesību normu pārkāpšanu nodrošina tiesību normu ievērošanu? Pamatojiet savu atbildi! ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................

3. TIESĪBU PRINCIPI

Tiesību principi ir tiesību pamatnostādnes, kas funkcionē tiesiskā valstī un ir vispārpieņemtas kādā konkrētā tiesību nozarē, tiesību sistēmā vai tiesību lokā.2

Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio Iuris, 2005, 21. lpp. 2

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Tiesību principi pēc sava saistošā spēka ir tiesību normas – tāda definīcija dota, piemēram, Administratīvā procesa likuma 1. panta ceturtajā daļā, kas paredz, ka “Tiesību norma ir normatīvs akts (tā daļa) un vispārējie tiesību principi.” Tas nozīmē, ka tie ir vispārsaistoši: to piemērošanu nodrošina valsts vara un tie attiecas uz neierobežotu personu loku un neierobežotu gadījumu skaitu.3 Tiesību kā tiesiskā regulējuma ietekme uz sabiedriskajām attiecībām balstās tieši uz tiesību principiem, kuri ir kā sasaiste starp sabiedriskajām attiecībām un tiesisko regulējumu (tiesību normās ietvertajām prasībām, kuras jāievēro ikvienam indivīdam, kas atrodas konkrētajās sabiedriskajās attiecībās). Atkarībā no funkcionālā uzdevuma un adresāta, uz ko tiesību principi iedarbojas, tie iedalās divās pamata grupās:  vispārējie tiesību principi;  speciālie tiesību principi. Vispārējie tiesību principi atspoguļo konkrētajai sabiedrībai piemītošu vērtību sistēmu, kas nodrošina vispārcilvēcisku vērtību dominēšanu pār visām pārējām sabiedrības interesēm, piešķirot cilvēku tiesībām un brīvībai augstāko vērtību sabiedrībā, kā arī nodrošina tiesisko attiecību dalībnieku kopīgo un specifisko (atsevišķo) interešu saskaņotību un vienotību. Vispārējie tiesību principi raksturo sabiedrības vispārīgu attieksmi pret tiesībām un likumu: likums izsaka sabiedrības gribu; likums jāievēro visiem; brīvība nodrošināma, tikai ievērojot likumus; tas, kurš ievēro savas tiesības, neaizskar neviena cita intereses; nav pieļaujama tiesību ļaunprātīga izmantošana; likumam nav atpakaļēja spēka u.c.

! Vispārējie tiesību principi raksturo sabiedrības vispārīgu attieksmi pret tiesībām un likumu.

Vispārējie tiesību principi piemīt visām tiesību nozarēm – krimināltiesībām, civiltiesībām, administratīvajām tiesībām, cilvēktiesībām u.c. un atspoguļo tiesību dabu kopumā. Vispārējie tiesību principi ir viens no tiesību avotiem. Pie vispārējo tiesību principiem minams:  humānisms – cieņa pret cilvēku, indivīdu, viņa personību, atzīstot, ka augstākā vērtība ir cilvēks;  vienlīdzīguma princips – visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā neatkarīgi no viņu rases, reliģijas, uzskatiem, ādas krāsas, dzimuma utt.;  demokrātiskuma princips – tiesībās atspoguļojas kopīgā sabiedrības locekļu griba, kura tiek pausta ar sabiedrības pārstāvības institūcijas starpniecību. Piemēram, Saeima pārstāv visu Latvijas tautu un realizē tautai piederošo valsts varu Latvijā;  likumības princips – valsts darbības īstenošana saskaņā ar tiesību normās rakstīto;  taisnīguma princips – stingri tiek ievērots samērīgums starp tiesību normas pārkāpumu un par to paredzēto juridisko atbildību.

Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu aksioloģiskā un funkcionālā nozīme Latvijas tiesiskās sistēmas transformācijā. Promocijas darbs tiesību teorijā un vēsturē. Rīga, 2003, 27. lpp. 3

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Uzrakstiet gadījumu, kad kāds no šiem principiem būtu pārkāpts! Aprakstiet vismaz vienu piemēru! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Speciālie tiesību principi savukārt tiek iedalīti atkarībā no iedarbības jomas:  starpnozaru;  nozaru;  nozares iekšienē pastāvošie tiesību principi. Tie raksturo attieksmi pret cilvēku kā pret augstāko vērtību sabiedrībā, ko tiesības aizsargā:  katram cilvēkam ir tiesības uz personisko neaizskaramību;  nevainīguma prezumpcija;  atbildība par vainu.

Starpnozaru principi ir tādi principi, kas piemīt vairākām tiesību nozarēm.

Starpnozaru principi ir tādi principi, kas piemīt vairākām tiesību nozarēm. Šādi principi ir: (tiesu spriež) tikai tiesa, neviens nevar būt par tiesnesi savā lietā; neviens nevar atrunāties, ka nav zinājis konkrēto likumu; tiesnesis nevar apturēt lietas izskatīšanu, aizbildinoties ar likumu nepilnību, neskaidrību vai pretrunu; ja nav likuma, kurā paredzēts sods par konkrēto darbību, personu nedrīkst sodīt; katrā strīdā jāuzklausa visas iesaistītās puses; jebkura šaubīšanās ir par labu apsūdzētam. Nozaru principi pastāv tikai konkrētās tiesību nozares – konstitucionālo, administratīvo, krimināltiesību u.c. – ietvaros un norāda uz konkrētās tiesību nozares specifiku. Piemēram: Darba tiesībās pastāv vienlīdzīgu tiesību princips, proti, ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī uz taisnīgu darba samaksu (Darba likuma 7.pants). Krimināltiesībās soda noteikšanas vispārīgie principi noteic, ka tiesa piespriež sodu tādā apmērā, kādu nosaka Krimināllikuma Sevišķās daļas pants, kas paredz atbildību par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un ievērojot Krimināllikuma likuma vispārīgās daļas noteikumus (46. panta pirmā daļa). Tādējādi gan vispārējie, gan nozaru tiesību principi ir tiesību sastāvdaļa, kas regulē sabiedriskās norises, un atkarībā no to veida vai nu aizsargā visus indivīdus kopumā (piemēram, visi vienlīdzīgi likuma priekšā), vai arī katru atsevišķi konkrētās tiesiskās attiecībās.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Ja ir notikusi autoavārija, par to atbildīgajai personai iestājas administratīvā atbildība, kā arī pienākums vai nu ar apdrošināšanas sabiedrības starpniecību, vai arī ar saviem personiskajiem līdzekļiem (ja apdrošināšanas sabiedrības izmaksātā summa pilnībā nenosedz nodarīto kaitējumu) atlīdzināt otrai personai nodarīto mantisko kaitējumu. Raksturojiet, kā Jūs izprotat piemērā norādīto speciālo tiesību principu – aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas!



Darba likuma 9.pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas (1) Aizliegts sodīt darbinieku vai citādi tieši vai netieši radīt viņam nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka darbinieks darba tiesisko attiecību ietvaros pieļaujamā veidā izmanto savas tiesības, kā arī tad, ja viņš informē kompetentās iestādes vai amatpersonas par aizdomām par noziedzīga nodarījuma vai administratīva pārkāpuma izdarīšanu darbavietā. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................. ..................................................................................................................................................

4. TIESĪBU FUNKCIJAS Tiesību funkcijas – sabiedrisko attiecību tiesiskās regulēšanas pamatvirzieni. Tiesību funkcijas ir juridiskās iedarbības galvenais virziens, kas norāda uz tiesību būtību un sociālo lomu sabiedrisko attiecību regulēšanā. Praksē tiesību funkcijas ir cieši savstarpēji saistītas, jo tās visas darbojas noteiktas tiesību funkciju sistēmas ietvaros, arī regulējamās sabiedriskās attiecības un to jomas ir savstarpēji saistītas, jo kopīgi veido visu sabiedrību un tās attiecības vienotā veselumā. Tiesību galvenais mērķis ir kārtības un stabilitātes nodrošināšana sabiedrisko attiecību dalībnieku starpā. Tāpēc tiesības vienmēr tiek pretnostatītas patvaļai un sociālajam haosam. Tiesību normas nostiprina jau esošos sabiedrisko attiecību modeļus, vienlaikus radot arī jaunus, lai tādējādi nodrošinātu konkrētās valsts sabiedrībā valdošo sociālo vērtību pastāvēšanu, vienlaikus paredzot arī juridiskus līdzekļus konfliktu, strīdu un pretrunu atrisināšanai.

Tiesību galvenais mērķis ir kārtības un stabilitātes nodrošināšana starp sabiedrisko attiecību dalībniekiem.

Tiesības nosaka tiesiski pamatotas, likumīgas, pieprasītas, kā arī aizliegtas uzvedības modeli. Tiesību normas izpaužas kā oficiāli izvirzīti valsts kritēriji indivīda uzvedībai, identificējot, kāda darbība vai bezdarbība (atturēšanās no darbības veikšanas) tiek uzskatīta par tiesisku (tiesību normām atbilstošu) un kāda darbība vai bezdarbība tiek uzskatīta par prettiesisku (pretēju tiesībām) – tādu, kas noteikta tiesību normās kā pārkāpums.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Kā bezdarbība identificējams pārkāpums, ja kuģa vai cita peldoša līdzekļa kapteinis nepilda spēkā esošajos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus – reģistrēt kuģa vai cita peldoša līdzekļa dokumentos norādītās operācijas (darbības) ar cilvēka veselībai vai bioloģiskajiem jūras resursiem kaitīgām vielām vai tādiem maisījumiem, kuri satur šādas vielas virs noteiktajām normām (Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 61.pants). Šajā gadījumā likumdevējs (Saeima) ir paredzējis, ka kuģa kapteinim un pārējām atbildīgajām amatpersonām ir jānorāda kuģa dokumentos informācija par kaitīgu vielu un maisījumu atrašanos uz kuģa klāja. Ja šāda darbība netiek izpildīta, ir paredzēta administratīvā atbildība, kas norādīta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 61.pantā. Tāpat kā bezdarbība, ir identificēta arī personas atstāšana bez palīdzības. Tomēr šajā gadījumā valsts konkrēto bezdarbību ir noteikusi kā krimināli sodāmu.



Krimināllikuma 141. pantā tiek norādīts pārkāpums, par kuru draud kriminālatbildība. Lūdzu, nosakiet, vai likumdevējs šo pārkāpumu identificējis kā darbību vai bezdarbību! Pamatojiet savu atbildi! Krimināllikuma 141. pants. Atstāšana bez palīdzības (1)Par nepieciešamas un acīm redzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas. ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. ................................................................................................................................................. .................................................................................................................................................

Piemērā un uzdevumā tiek atspoguļota tiesību regulatīvā loma, proti, ikvienam indivīdam, salīdzinot savu darbību vai bezdarbību ar tiesību normās rakstīto, ir iespēja identificēt, vai viņa rīcība ir vai nav likumīga. Tiesības padara sabiedrības eksistēšanu vienkāršāku – visiem tās locekļiem tiek noteiktas uzvedības normas, paredzētas tiesības un arī pienākumi, kas obligāti pildāmi, aizliegumi, kā arī atbildība, ja šie aizliegumi tiek pārkāpti.

! 34

Tāpēc tiesību funkciju iedalījums ir diezgan vienkāršs, tās nosacīti varētu iedalīt divās pamatgrupās: 1. regulatīvo funkciju galvenā būtība – noteikt konkrētu uzvedības modeli visiem un katram, īstenojot noteikta veida sabiedriskās jeb tiesiskās attiecības.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Ja pērkam nekustamo īpašumu, Civillikuma (CL) tiesību normas, kas ietvertas sadaļā „Saistību tiesības”, paredz, ka obligāti nepieciešams rakstiskas formas līgums (1483. panta trešā daļa). Tādējādi CL tiesību normas regulē, ka darījumi ar nekustamajiem īpašumiem (pirkums un pārdevums, dāvinājums u.c.) noslēdzami rakstiski. Regulatīvās funkcijas var iedalīt:  regulatīvi dinamiskā funkcija nosaka, kādai ir jābūt indivīda uzvedībai, izmantojot savas tiesību normās paredzētās (subjektīvās) tiesības, kā arī pildot ar tiesību normām uzliktos pienākumus (piemēram, maksāt nodokļus, iegūt obligāto pamata izglītību, liecinot, runāt tikai patiesību u.tml.). Šīs funkcijas ietvaros tiesības nosaka, kādai jābūt cilvēku uzvedībai, pildot noteikta veida darbības;  regulatīvi statiskā funkcija, kas izpaužas tiesisko attiecību stabilizēšanā un nostiprināšanā. Tā izpaužas brīvprātīgi, proti, indivīdi pēc savas iniciatīvas stājas savstarpējās tiesiskajās attiecībās. 2. aizsargājošās funkcijas vērstas uz cīņu ar indivīda bīstamiem un kaitīgiem uzvedības veidiem, aizsardzību pret tiesībās paredzēto indivīdu tiesību (subjektīvo tiesību) aizskārumu, likumības nodrošināšanu valsts teritorijā – preventīvu pasākumu veidā, kā arī izmeklējot jau notikušus tiesību pārkāpumus, par kuriem attiecīgi saucot fiziskas un juridiskas personas pie juridiskās atbildības un tām piemērojot samērīgu sodu.

Kā aizsargājošās funkcijas atvasinātu funkciju varētu minēt sociālās drošības funkciju, kas izpaužas likumdevēja rūpēs par sabiedrības sociālo nodrošināšanu, izdodot šo sfēru regulējošos tiesību aktus. Piemēram: Latvijā likums „Par valsts pensijām”, „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Valsts fondēto pensiju likums, likums „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” u.c. Papildu abām pamatfunkcijām var nošķirt:  audzinošo funkciju – tiesību normu iedarbība uz indivīda gribu un apziņu, lai ieaudzinātu ikvienā cieņu pret likumu, likumpaklausību, uz sabiedrībā esošajām vērtībām orientētu uzvedību. Audzinošās funkcijas ietvaros likumdevējs ir pieņēmis vairākus tiesību aktus, kas popularizē kultūru, ētiskas vērtības, taisnību, demokrātiju, indivīda tiesību un pamatbrīvību prioritāti likuma priekšā. Pie šādiem audzinoša rakstura normatīvajiem aktiem varētu minēt Rīgas domes 2008.gada 11.marta lēmumu Nr.3428 „Par Svētku noformējuma realizēšanas koncepcijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu”, Saeimas 2012.gada likumu „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā“, kā arī Ministru kabineta 2012.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr.200 „Par Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu“ u.c. Tiesību audzinošā funkcija vienlaikus ir vērsta arī uz cilvēku izglītošanu tiesību normu paredzētajos priekšrakstos. TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Šīs funkcijas ietvaros katras valsts likumdevējs pats izvēlas, kā informēt sabiedrību par tās locekļiem piemītošajām tiesībām un pastāvošajiem pienākumiem. Latvijā, piemēram, sabiedrība ar televīzijas kanālu starpniecību tiek informēta par prasībām vienmēr ikvienam braucējam piesprādzēties, atrodoties automašīnā. Kaut arī šī prasība ir noteikta Ministru kabineta 2004. gada 29. jūnija noteikumu Nr. 571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 32., 38. un 200.punktā, izglītojoši informatīvs raidījums, lai vēlreiz atgādinātu par braukšanas drošību, papildus vērš auditorijas uzmanību uz šo nosacījumu.  sadarbības funkcija – tiesības šo funkciju īsteno, radot pamatu sadarbībai starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī nevalstiskajām organizācijām, sabiedrībām un citiem veidojumiem, lai kopīgi efektīvāk īstenotu kādus konkrētus mērķus. Piemēram: Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz tiesības sabiedrībai līdzdarboties valsts pārvaldē. Šādas tiesības tiek īstenotas valsts pārvaldes iestādei (piemēram, ministrijai) savā darbībā iesaistot sabiedrības pārstāvjus (sabiedrisko organizāciju un citu organizētu grupu pārstāvjus, atsevišķas kompetentas personas). Sadarbība tiek nodrošināta, iekļaujot viņus darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai lūdzot sniegt atzinumus.

Uzrakstiet piemēru, kā nevalstiskās organizācijas ir piedalījušās darba grupās, konsultatīvajās padomēs vai sniegušas atzinumu par kādu valsts pārvaldes kompetencē esošu jautājumu! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................  sabiedrības integrācijas funkcija – izpaužas sabiedrības kā vienota veseluma veidošanā un tās pastāvēšanas nodrošināšanā. Integrācijas funkciju tiesības var īstenot tikai ciešā saistībā ar konkrētās valsts sabiedrību, jo tiesības rada priekšnoteikumu sabiedrības integrācijai, ņemot vērā tās dažādās sociālās grupas (piemēram, vadoties pēc tautības, vecuma, sociālo problēmu, īpašajām vajadzībām u.c.). Šīs funkcijas galvenais uzdevums ir radīt iespēju ikvienam indivīdam justies vajadzīgam savai sabiedrība un valstij, jo pastāv tiesību normas, kas regulē tieši viņam nepieciešamās vajadzības. Tādā veidā integrācija var tikt īstenota, balstoties uz cilvēku apzinātu sadarbību un attiecīgās valsts pilsoņu solidaritāti, uz kopības un identitātes sajūtu.4 4

Valters P. Tiesību teorija: mācību līdzeklis. Rīga, 2002, 99. lpp. TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

5. TIESĪBU SISTĒMA Tiesību sistēma – objektīvi pastāvoša tiesību uzbūve (struktūra), kas izpaužas vienotu tiesību iedalīšanā atsevišķās daļās (nozarēs, institūtos), kas ir savstarpēji saistītas.5

Tiesību sistēma ir hierarhiski organizēta tiesību struktūra, kas, uzskaitot augošā secībā, sastāv no šādiem elementiem:  tiesību norma;  tiesību institūti;  tiesību apakšnozare;  tiesību nozare. Tiesību norma – valsts izdots un aizsargāts vispārobligāts vispārēja rakstura noteikums, kas ir paraugs likumpaklausīgam uzvedības modelim. Norma ir tiesību sistēmas pamatelements jeb „ķieģelītis”, kas apvienots noteiktos lielākos struktūrelementos, veido visu tiesību sistēmu.

Tiesību institūts – tiesību normu kopums, kas regulē vienas nozares ietvaros savstarpēji saistītas, vienveidīgas sabiedriskās attiecības. Piemēram, pirkums un pārdevums, mantojums, pilsonība.

Kriminālatbildība, medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana ir tiesību institūti, kas apvienoti tiesību nozarē – krimināltiesībās. Reizēm tiesību institūti tiek iedalīti vēl sīkāk – apakšinstitūtos. Apakšinstitūtos tiek iedalīti tādi tiesību institūti, kuru tiesību normas pēc to regulējamo jautājumu loka var iedalīt sīkāk. Piemēram, tiesību institūts – valsts pārvalde, kas ietilpst tiesību nozarē – Administratīvās tiesībās. Savukārt valsts pārvalde sevī apvieno vairākus tiesību apakšinstitūtus, tādus kā valsts pārvaldes darbinieka tiesiskais statuss, valsts amatpersonas atbildība, valsts pārvaldes iestādes darbības principi u.c.

Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordik, 1998, 269. lpp.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība



Biznesa vadības koledža

Tiesību apakšnozare – liela apjoma tiesību institūts, kas pēc sava satura un loģiskās uzbūves ir nozīmīga un patstāvīga daļa no tiesību nozares. Tā, piemēram, visas tiesību normas, kas regulē ģimenes jautājumus – saderināšanos, laulības nodibināšanu, izbeigšanu, laulāto mantiskās tiesības, vecāku un bērnu tiesības, adopciju utt. – ir apvienotas vienotā blokā – Ģimenes tiesībās, kas kā patstāvīga tiesību daļa ietilpst tiesību nozarē – Civiltiesības. Civiltiesības kopumā sastāv no četriem patstāvīgiem tiesību blokiem jeb tiesību apakšnozarēm – ģimenes tiesībām, lietu tiesībām, mantojuma tiesībām un saistību tiesībām. Kā Jūs domājat, kāpēc tiesību nozares tiek iedalītas apakšnozarēs? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Tiesību nozare – tiesību normu kopums, kas izveido patstāvīgu tiesību sistēmas daļu un regulē vienveidīgu sabiedrisko attiecību jomu – civiltiesības, administratīvās tiesības, cilvēktiesības, krimināltiesības u.c. Tiesību nozares nosacīti tiek iedalītas vispārīgajā un speciālajā daļā. Vispārīgajā daļā tiek norādītas definīcijas, tiesību nozares principi, galvenie tiesību nozares regulēšanas priekšmeti, savukārt speciālajā – konkrētie tiesību institūti, piemēram, krimināltiesībās (skatīt Krimināllikumu) to speciālajā daļā ir norādīti visi noziedzīgu nodarījumu veidi, par kuriem iestājas kriminālatbildība – noziedzīgi nodarījumi pret valsti, personas dzīvību vai īpašumu. Tiesību nozare ir centrālais tiesību sistēmas elements, kas nosaka spēkā esošās normatīvās sistēmas attīstību, jo tradicionāli tiesību nozares sevī apvieno tās tiesību normas (sagrupētas tiesību institūtos un apakšnozarēs), kurām ir vienāds priekšmets un tiesību nozares metode – kārtība, kādā vienādo sabiedrisko attiecību kopums tiek regulēts. Tā kā pastāv ļoti dažādas sabiedriskās attiecības (ģimene, komercdarbība, pilsonība, valsts pārvalde, tiesību aizsardzība, vide, ekoloģija, veselība), tās regulē specifiskas tiesību normas, kas pēc sabiedrisko attiecību veida tiek apvienotas tiesību nozarēs, apakšnozarēs un tiesību institūtos. Piemēram, visi jautājumi par darbā iekārtošanos, darba līguma slēgšanu, izbeigšanu, darba strīdu risināšanu, mācību un ikgadējiem atvaļinājumiem tiek apvienoti vienā tiesību nozarē – darba tiesībās. Darba tiesību priekšmets ir darba tiesiskās attiecības, savukārt darba tiesību metode – veids un kārtība, kādā šīs darba tiesiskās attiecības tiek regulētas.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

Papildu tiesību nozares priekšmetam un metodei pastāv arī tāda parādība kā tiesību kodifikācija jeb visu tiesību normu apvienošana vienā tiesību aktā. Šāda tiesību nozares normu apvienošana redzama arī Latvijas tiesību sistēmā, kur, piemēram, visas komercdarbību regulējošās tiesību normas ir ietvertas Komerclikumā, pilsonības jautājumi – Pilsonības likumā, Saeimas vēlēšanu norise un deputātu ievēlēšanas kārtība – Saeimas vēlēšanu likumā u.c. Ne visās tiesību nozarēs pastāv kodifikācija. Tās nozares, kurās kodifikācijas nav, tiesību normas ir ietvertas dažādos likumos un citos tiesību aktos, piemēram, informāciju tehnoloģiju tiesības, kosmosa tiesības, dzīvnieku aizsardzības tiesības u.c.

1. nodarbība

Tiesību kodifikācija ir visu tiesību normu apvienošana vienā tiesību aktā.

Kā starptautisks piemērs kalpo Eiropas Savienības (ES) Konstitūcijas projekts, kurš nekļuva par ES tiesību aktu, jo daļa no ES dalībvalstīm Konstitūcijas projektu neatbalstīja. Idejiski tieši ES Konstitūcijas projekts vienkopus apvienoja visu ES pārvaldes institūciju uzbūvi, kompetenci un darbības regulējumu (patlaban tie visi ir „izkaisīti” dažādos ES tiesību aktos). Kā Jūs domājat, kāpēc Eiropas Savienības Konstitūcijas projekts citās Eiropas Savienības valstīs netika atbalstīts?

Visas tiesību sistēmas nozares var iedalīt divās lielās grupās – publiskās tiesībās un privāttiesībās.

5.1. PUBLISKĀS TIESĪBAS UN PRIVĀTTIESĪBAS Visu tiesību iedalījums publiskajās tiesībās un privāttiesībās eksistēja jau Senās Romas laikā, kur ar publiskajām tiesībām tika apzīmētas visas tās tiesību nozares, kas attiecās uz valsti, bet ar privāttiesībām – tās tiesību nozares, kuras regulēja privātpersonu (indivīdu) savstarpējās attiecības. Tiesību nozaru dalījums publiskajās un privāttiesībās joprojām tiek īstenots. Tā kā tiesību sistēmā pastāv tiesību normas, kas nodrošina sabiedrībai un valstij nozīmīgas publiskās intereses (noziegumam seko sods, visiem ir tiesības uz taisnīgu tiesu, valsts aizsargā savus pilsoņus u.tml.), tās norāda uz valsts tiešu iedarbību uz šādu attiecību regulāciju jeb šīs sabiedriskās attiecības notiek tieši ar valsts pārvaldes iestāžu starpniecību. Piemēram: Ja persona ir apzagta, viņa vēršas policijā (valsts iestādē), jo saskaņā ar likumu „Par policiju” tieši policija aizsargā indivīdu, kā arī nodrošina vainīgās personas meklēšanu, lietas izmeklēšanu, kā arī kopīgi ar prokuratūru un tiesu – saukšanu pie kriminālatbildības.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Publiskām tiesībām piemīt vispārobligāts raksturs.

Biznesa vadības koledža

Tādējādi visa tā tiesību sistēmas daļa, kurā no vienas puses vienmēr figurē valsts un valsts attiecīgi ierobežo indivīdu (nosakot konkrēti atļautās un neatļautās darbības), ir publiskās tiesības. Galvenā iezīme precīzi noteikti darbības ietvari, piemēram, visiem tiem, kas piedalās satiksmē, ir precīzi jāievēro Ceļu satiksmes noteikumi neatkarīgi no personas gribas un vēlmēm. Publiskām tiesībām piemīt imperatīvs jeb vispārobligāts raksturs. Savukārt, ja sabiedriskās attiecības rodas tikai pēc personas privātas iniciatīvas, piemēram, es vēlos pirkt konkrētu transporta līdzekli (auto, motociklu, kuteri), tās regulē tādas tiesību normas, kas nosaka šo jautājumu loku, bet tikai tad, ja persona labprātīgi izvēlas veikt noteikta veida darbības. Tiesību normas, kas regulē personu labprātīgi veidot tās (ne obligātās sabiedriskās attiecības), ir privātās tiesības jeb privāttiesības.

Privāttiesībās tiesību subjekti savas tiesiskās attiecības veido uz līdztiesības principa pamata.

Privāttiesībās to dalībnieki jeb tiesību subjekti savas tiesiskās attiecības veido uz līdztiesības principa pamata (savstarpēji labprātīgi vienojoties par to, kādas tiesības un pienākumi būs abām pusēm). Piemēram: SIA „Zelta diedziņš” noslēdz pirkuma līgumu ar SIA „Paklāju pasaule”, kurā abas puses vienojas, ka SIA „Paklāju pasaule” pārdos SIA „Zelta diedziņš” divus paklājus, kuri tiks piegādāti 2 dienu laikā, skaitot no tās dienas, kad SIA „Zelta diedziņš” būs samaksājis pilnu pirkuma (paklāju) cenu. Puses varēja vienoties arī citādi – maksāt pa daļām, maksāt tikai pēc tam, kad paklāji jau piegādāti u.c.; pirkuma līguma noteikumi nav ierobežoti – līguma puses pašas vienojas par abām labāko variantu.

Privāttiesības ir vērstas uz atsevišķu personu interešu aizsardzību.

Pie publisko tiesību nozarēm pieskaitāmas krimināltiesības, administratīvās tiesības, nodokļu tiesības, administratīvi procesuālās tiesības, kriminālprocesuālās tiesības, civilprocesuālās tiesības, vides tiesības, cilvēktiesības, konstitucionālās tiesības. Privāttiesību nozares ir civiltiesības – ģimenes tiesības, mantojuma tiesības, lietu tiesības, saistību tiesības, apdrošināšanas tiesības, komerctiesības, banku tiesības, darba tiesības. Privāttiesības ir vērstas uz atsevišķu personu (fizisku un juridisku) interešu aizsardzību. Piemēram: Saistību tiesības regulē kārtību, kādā tiek atlīdzināts nodarītais mantiskais zaudējums, kā tiek aprēķināti soda procenti, līgumsods par līguma nepienācīgu pildīšanu vai nepildīšanu vispār. Otra atšķirība starp privāttiesībām un publiskajām tiesībām ir tā, ka tiesību subjektiem ir dažāds atļauto darbību definējums, proti, privāto tiesību subjekti var darīt visu, ko likums tiem neaizliedz, bet publisko tiesību subjekti tikai to, ko likums tiem konkrēti ir atļāvis. Atšķirība izpaužas tajā aspektā, ka publisko tiesību subjektiem ir stingri noteiktas robežas to darbībai, ir precīzi definētas pilnvaras, kur un kā darboties.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Tiesnesis, izskatot lietu par personas mantas zādzību, var lemt tikai saskaņā ar speciālajos likumos noteikto kārtību un uzlikt sodu tikai atbilstoši Krimināllikumā paredzētajām sankcijām par konkrēto noziedzīgo nodarījumu. Tiesnesis, izskatot krimināllietu par velosipēda zādzību, nevar pieņemt lēmumu piemērot zaglim tādu sodu, kas noteikts par miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam (cits noziedzīga nodarījuma veids). Piemēram, apstādinot autobraucēju, kas ir pārsniedzis pieļauto ātrumu – pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus, ceļu policists piemēro sodu saskaņā ar kārtību un pilnvarām, kas noteiktas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja persona vēlas pārsūdzēt policista uzlikto administratīvo sodu, apelācijas kārtība precīzi norādīta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Uzrakstiet, kāda norma (publiskā vai privāttiesību) ir norādīta!



Simona ir valsts pārvaldes ierēdne un tāpēc viņai katru gadu obligāti Valsts ieņēmu dienestam ir jānosūta deklarācija. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

5.2. NACIONĀLĀS TIESĪBAS UN STARPTAUTISKĀS TIESĪBAS Ņemot vērā to, ka katrā valstī pastāv sava tiesību sistēma, bet valstis neeksistē izolēti, tās veido ārējās attiecības ar citām valstīm, papildu valstu iekšējām tiesībām jeb nacionālajām tiesībām pastāv arī starptautiskās tiesības, kas regulē valstu savstarpējās attiecības dažādās jomās un līmeņos. Starptautiskās tiesības pastāv ārpus ikvienas nacionālās tiesību sistēmas, un to priekšmets ir ārkārtīgi dažāda sadarbība starptautiskajā arēnā – ekonomiskā un politiskā sadarbība, cīņa ar terorismu, humanitārā palīdzība, vides aizsardzības, miera nodrošināšanas operācijas. Starptautisko organizāciju darbība, kosmosa tiesības u.c. starptautisko tiesību normas pastāv tajās valstīs, kuras šīs starptautisko tiesību normas ir atzinušas par sev saistošām. Valstis starptautisko tiesību normas labprātīgi uzņemas ievērot, piemēram, pievienojoties noteiktām starptautiskajām konvencijām, nolīgumiem vai iestājoties starptautiskā organizācijā, kura noslēdz līgumus ar citām valstīm (trešajām valstīm). Starptautiskajā arēnā soda sankciju piemērošana ir stipri ierobežota; valstis pašas nosaka, kāda ir atbildība, ja netiek pildīti starptautiskie līgumi.

Piemēram: Ja izceļas konflikts starp divām valstīm, tās var viena pret otru piemērot dažādas negatīvas sekas, piemēram, līgumattiecību pārtraukšana preču eksporta un importa jomā, kas savukārt izraisa ekonomiska rakstura konsekvences. TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Uzrakstiet vismaz vienu gadījumu, kad pēdējo 2-3 gadu laikā ir izcēlušās domstarpības starp divām vai vairāk valstīm. Kā Jūs domājat, kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Jāpiebilst, ka starptautisko tiesību normas tiek ieviestas arī nacionālajā līmenī, proti, ja valsts ratificē (pieņem ar likumu) starptautisko līgumu, tad šis starptautiskais līgums kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tāpat jāatceras, ja nacionālajā tiesību sistēmā ir citādi nosacījumi paredzēti kā starptautiskajos līgumos, kuru dalībniece ir valsts, būs jāpiemēro starptautisko līgumu nosacījumi, kā to paredz princips, ka starptautiskās tiesības ir ar juridiski augstāku spēku nekā nacionālās tiesības.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība

Tiesību izveidošanos sekmējusi sabiedrības vēlme regulēt tās locekļu līdzāspastāvēšanu, radot visiem obligāti pildāmus uzvedības noteikumus. Sabiedrībai attīstoties, tika izveidota galvenā sabiedrības organizācijas forma – valsts, kurai piemīt vara piespiest indivīdu rīkoties saskaņā ar valsts izdotajiem uzvedības noteikumiem – tiesību normām. Tiesību normas, kuras sākotnēji kā uzvedības noteikumi tika izdotas katram individuālam gadījumam, vēlāk apvienojoties noteikta veida kārtībā, izveidoja mūsdienu izpratnē saprotamās tiesības. Tiesību galvenās funkcijas ir regulēt sabiedriskās attiecības, nosakot, kādai ir jābūt ikviena indivīda uzvedībai, izmantojot savas tiesību normās paredzētās tiesības un pildot uzliktos pienākumus, kā arī aizsargāt ikviena indivīda un sabiedrības intereses, ja kāda persona – fiziska vai juridiska – ir pārkāpusi tiesību normās paredzēto. Papildu regulējošai un aizsargājošai funkcijai tiesībām piemīt audzinošā funkcija, kas izpaužas kā tādu vērtību noteikšana ar tiesību normu palīdzību, kas pastāv konkrētajā valstī (piemēram, cieņa pret likumu, ētikas un morāles normu ievērošana u.tml.). Tiesībām piemīt arī sadarbības funkcija – veicinot valsts pārvaldes iestāžu savstarpēju kooperāciju veiksmīgākai valsts pārvaldes īstenošanai kopumā, kā arī sabiedrības integrācijas funkcija, kas nodrošina, ka sabiedrībā esošās dažādās sociālās grupas tiek apzinātas, un nodrošinot šo grupu vajadzības, tiek panākta sabiedrības kā vienota veseluma veiksmīga eksistēšana. Tiesības to vieglākai īstenošanai sistēmiski ir iedalāmas sākotnēji divās pamatgrupās – publiskajās tiesībās un privāttiesībās. Galvenā atšķirība starp publiskajām un privāttiesībām ir valsts loma konkrētajās sabiedriskajās attiecībās, proti, publiskajās tiesībās valsts precīzi nosaka, kas sabiedrisko attiecību dalībniekiem obligāti jādara neatkarīgi no personas gribas un vēlmēm. Savukārt privāttiesībās personai ir brīvprātīguma princips – persona, ja vēlas veikt darbības, šīs darbības veic saskaņā ar tiesību normās paredzēto kārtību. Tiesību pamatelementi tiek apvienoti noteiktos tiesību institūtos (līdzīga veida jautājumu regulējumā), kas pēc savas piederības pie konkrēta sabiedrisko attiecību loka tiek iedalīti tiesību apakšnozarēs un nozarēs. Tiesību nozares palīdz indivīdam orientēties kārtībā, kādu valsts ir noteikusi līdzīga veida sabiedrisko attiecību regulēšanai, kas, ja tiek regulētas ar noteikta veida tiesību normām, kļūst par tiesiskajām attiecībām (saskaņā ar tiesību normās noteikto). Tā kā tiesības pastāv gan valsts līmenī, gan ārpus tās, visas tiesības kopumā var iedalīt nacionālajās jeb vienas valsts ietvaros pastāvošajās tiesībās un starptautiskajās tiesībās. Vienas valsts ietvaros pastāvošās tiesības regulē indivīdu un sabiedrības uzvedību konkrētas valsts teritorijā, taču tā kā valstis neeksistē izolēti, bet veido attiecības ar citām valstīm, to savstarpējās attiecības dažādās jomās un līmeņos regulē starptautiskās tiesības. Arī starptautiskās tiesības ir gan starptautiskās publiskās, gan starptautiskās privāttiesības atkarībā no tā, kāda veida tiesiskās attiecības tiek regulētas.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Tiesību sistēma sastāv no dažādiem elementiem. Lūdzu, apskatiet doto piemēru (tiesību normu) un norādiet, kuram tiesību institūtam un tiesību nozarei tā ir piederīga! Administratīvā procesa likuma 2.nodaļa Administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja 19.pants. Tiesībspēja un rīcībspēja (1) Administratīvi procesuālā tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar administratīvi procesuālajām tiesībām un pienākumiem. (2) Administratīvi procesuālā rīcībspēja ir spēja īstenot administratīvi procesuālās tiesības un izpildīt administratīvi procesuālos pienākumus. Tiesību institūts ............................................................................................... Tiesību nozare ..................................................................................................

2.uzdevums Kāda veida diskriminējošu normu Jūs saskatāt piemērā? Uzrakstiet to! Par piena uzskaites dokumentu neuzrādīšanu vai nepatiesu ziņu norādīšanu piena uzskaites dokumentos, izņemot gadījumu, kad tādas nepatiesas ziņas ir sniegusi persona, kas iepriekš ir kārtīgi maksājusi nodokļus vai kurai nav iepriekšējas sodāmības, uzliekt naudas sodu līdz 50 euro. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3. uzdevums Ja Latvijas likumi paredz lielāku akcīzes nodokli alkoholam nekā Starptautiskā nodokļu konvencija, kuras dalībniece ir kļuvusi Latvija, cik lielu akcīzes nodokli alkoholam būtu jāpiemēro pēc pievienošanās šai Starptautiskajai nodokļu konvencijai? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



26. lpp. Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (pārkāpumi par CSN neievērošanu, var arī būt Krimināllikums (ja CSN dalībnieka vainas pēc kāda persona zaudē dzīvību avārijā), tāpat uz Lieni attiecas Darba likums, jo viņa strādā noteiktā uzņēmumā, tātad ir darba tiesiskās attiecībās ar šo uzņēmumu, kā arī viņa ir studente, tātad uz viņu attiecas arī Augstskolu likums. 33. lpp. Princips ietver darbinieka tiesības izmantot savas likumos noteiktās tiesības, kā arī aizliedz pret darbinieku vērsties (radīt nelabvēlīgas sekas), ja viņš savas tiesības izmanto, kā arī tad, ja viņš paziņo, ka viņam ir aizdomas par darbavietā izdarīto noziedzīgo nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu. 34. lpp. Bezdarbība – nav sniegta palīdzība, proti, nav veiktas noteikta veida darbības, kā rezultātā ir iestājusies personas nāve vai citas smagas sekas, piemēram, invaliditāte. 38. lpp. Tas palīdz ikvienam orientēties tiesību normu saturā, jo tās apvienotas līdzīgu jautājumu regulējošos blokos, kas veido tiesību kā sistēmas loģisku uzbūvi. 41. lpp. Prasība ierēdnim iesniegt deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestā ir ietverta publisko tiesību normā.

45. lpp. 1.uzdevums Tiesību institūts – Administratīvi procesuālā tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesību nozare – Administratīvā procesa tiesības. 2.uzdevums Visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā, arī atbildot par pārkāpumiem, bet konkrētajā piemērā tiek norādīti izņēmumi (privilēģijas) personām, kuras kārtīgi maksā nodokļus, un tās, kuras iepriekš nav sodītas.

3.uzdevums Starptautiskās konvencijas noteikumi ir ar augstāku juridisko spēku nekā valsts nacionālie likumi, tāpēc būs jāpiemēro šīs konvencijas noteikumi.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA

1. nodarbība



1. Juridisko terminu vārdnīca. Rīga: Nordic, 1998, 302 lpp. 2. Marmor A. Objective Law and Positive Values. Oxford, 2001. 3. Paulson S. Introduction to Kelsen's Introduction to the Problems of Legal Theory. Clarendon, 2002. 4. Комаров C. A., Маслько А. В. Теория государства и права. Мockвa: Норма, 2001, 440 с. 5. Общая теория права и государства. Мockвa: Юрист, 2007, 575 с.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Uzvedības norma ir: A. sabiedrības pieprasīts nerakstīts likums, kas paredz noteiktu rīcību kādā konkrētā gadījumā; B. nosacījums, kā uzvesties; C. sabiedrības pieprasīta uzvedība, kas jāievēro tikai tad, kad persona ir pieaugusi; D. jāievēro tikai līdz noteiktam vecumam; E. uzvedības priekšnoteikums, kuru ievērošana nav nepieciešama. 2. Tiesības ir: A. vienmēr pastāvējušas uzvedības normas; B. nesen izveidotas tiesību normas; C. spēkā esošie likumi; D. valsts noteiktu uzvedības normu kopums; E. spēkā esošie likumi un Ministru kabineta noteikumi. 3. Tiesību subjekts ir: A. tikai fiziskas personas; B. tikai juridiskas personas; C. fiziskas un juridiskas personas, kuru darbību regulē tiesību normas; D. visas fiziskas personas, bet tikai atsevišķas juridiskas personas; E. visas juridiskas personas, bet tikai atsevišķas fizisko personu grupas. 4. Likumība ir: A. vispārējais tiesību princips; B. speciālais tiesību princips; C. nozaru tiesību princips; D. starpnozaru tiesību princips; E. tiesību institūta princips. 5. Regulatīvo funkciju var iedalīt: A. regulatīvi sociālajā un regulatīvi dinamiskajā; B. regulatīvi audzinošajā un regulatīvi sociālajā; C. regulatīvi dinamiskajā un regulatīvi audzinošajā; D. regulatīvi sociālajā un regulatīvi statistiskajā; E. regulatīvi statistiskajā un regulatīvi dinamiskajā. 6. Tiesību sistēmā nav šāds elements: A. tiesību norma; B. tiesību apakšinstitūts; C. tiesību institūts; D. tiesību fakti; E. tiesību nozare. TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Tiesību norma ir: A. sabiedrības diktēts uzvedības noteikums; B. ģimenes pieprasīts uzvedības modelis; C. valsts izdots un aizsargāts vispārobligāts vispārējā rakstura uzvedības noteikums; D. valsts izdots, bet sabiedrības aizsargāts vispārobligāts uzvedības noteikums; E. starptautiskas sadarbības pamats starpvalstu attiecībās. 8. Sociālās drošības funkcija izpaužas kā: A. likumdevēja rūpes par sabiedrības sociālo nodrošināšanu; B. sabiedrības rūpes par sociāli mazāk nodrošinātiem; C. valdības rūpes par sociāli mazāk nodrošinātiem; D. sabiedrības sadarbība ar valdību sociālo jautājumu risināšanā; E. sabiedrības sadarbība ar likumdevēju sociālo jautājumu risināšanā. 9. Privāttiesību subjekts var darīt: A. visu, ko vēlas; B. visu, ko likums neaizliedz; C. tikai to, ko likums ir atļāvis; D. tikai to, ko likums ir atļāvis personai, kas sasniegusi pilngadību; E. visu, ko vēlas, bet līdz brīdim, kad iestājusies pilngadība. 10. Atrodiet pareizo apgalvojumu! A. nacionālās tiesību normas ir līdzvērtīgas starptautisko tiesību normām; B. starptautisko tiesību normas reizēm ir augstākas par nacionālo tiesību normām; C. nacionālās tiesību normas vienmēr ir augstākas par starptautiskajām tiesību normām; D. starptautiskās tiesību normas ir augstākas par nacionālajām tiesību normām; E. starptautiskās tiesību normas vienmēr tiek saskaņotas ar nacionālajām tiesību normām.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTS 1.

10.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

TIESĪBU ANALĪZE UN JURIDISKO TEKSTU RAKSTĪŠANA