Tūrisma biznesa pamati by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Kursa autore:

MBA Iveta Balode

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs: 

lasāt tekstu;



veicat uzdevumus;



atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;



uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;



izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;



lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;



veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;



lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;



ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski.

1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās: 

notiek vienu – divas reizes mēnesī;



palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;



ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru;  ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību). 3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. TŪRISMA BIZNESA PAMATJĒDZIENI UN DEFINĪCIJAS Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................23 1. Ceļojumi un ceļotājs ..............................................................................25 2. Ceļojumu vēsture ...................................................................................25 3. Ceļojumu noteicošie faktori 19. gadsimtā .............................................28 4. Dzelzceļa un tvaikoņu laikmets .............................................................30 5. Tūrisms 20. gadsimtā .............................................................................34 6. Tūrisma definīcijas ................................................................................37 Kopsavilkums ............................................................................................39 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................41 Uzdevumu atbildes ....................................................................................43 Ieteicamā literatūra ....................................................................................45 Tests ...........................................................................................................47

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast atšķirības starp ceļojumu un tūrismu, definēt, ko nozīmē ceļotājs un ko tūrists;  paskaidrot tūrisma industrijas izaugsmi ietekmējošās vēsturiskās pārmaiņas un attīstību;  izprast, kāpēc agrīnie tūristi izvēlējās tos vai citus ceļošanas veidus un galamērķus;  noteikt atšķirību starp tūrisma pieprasījuma veicināšanu, nosacījumiem un motivējošiem faktoriem;  pārzināt masu tūrisma kustību;  noteikt komplekso ceļojumu izcelsmi un attīstību;  definēt tūrisma terminu.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Ceļojumu čeks – bankas, lielas ceļojumu aģentūras vai līdzīgas organizācijas izsniegts naudas ekvivalents, ko tūrists iegādājas pirms došanās ceļojumā, lai izvairītos no lielu skaidras naudas summu pārvadāšanas. Galamērķī šos čekus iespējams atkal apmainīt pret vietējo valūtu. Ceļotājs – jebkura fiziska persona, kas ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas. Atšķirībā no tūrista uz šo personu nav attiecināmi tie laika un darbības ierobežojumi, kas definē tūristu. Čarters – lidmašīnas, kuģa, vilciena vai autobusa pilnīga vai daļēja īre uz līguma pamata. Komplekss tūrisma pakalpojums jeb ceļojumu pakete – iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu. Naktsmītne – uzņēmums, kas piedāvā saviem viesiem apmešanās iespējas ar ēdināšanu un citiem pakalpojumiem vai bez tiem. Piezīme: Latvijas likumdošanā ir teikts, ka Tūristu mītne ir ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu. Tirgus segmentācija – to pircēju grupu noteikšana, kurām piedāvāt attiecīgas preces vai pakalpojumus. Tranzītceļotājs – tūrists, kas savā ceļā uz galamērķi šķērso citu valstu teritorijas, apstājoties tajās tikai uz brīdi vai neapstājoties nemaz. Tūrisma aģentūra – komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem. Tūrisma galamērķis – ģeogrāfiska teritorija, kurai ir savas kultūras, dabas vai citas īpatnības un kura spēj piedāvāt kādu tūrisma produktu. Tūrisma industrija – nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana. Šajā industrijā ietilpst gan uzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar tūrismu (tūrisma operatori, tūrisma aģentūras, viesnīcas u.c.) un netieši saistīti ar tūrismu (transporta, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi u.c.). Tūrisma operators – komersants, kas izstrādā un pārdod kompleksus tūrisma pakalpojumus. Tūrisma pakalpojums – mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Tūrisma resursi – dabas un cilvēka veidoto faktoru un norišu kopums, kuri piesaista tūrista emocionālās, garīgās, fiziskās vai dziednieciskās intereses. Tūrisms – personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk kā vienu gadu. Tūrists – fiziskā persona, kura ceļo ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas ne ilgāk kā vienu gadu, uzturas sabiedriskā vai privātā mājvietā ne mazāk kā vienu nakti un apmeklētajā vietā neveic algotu darbu. Tūristus ģenerējošās valstis (reģioni) – valstis vai reģioni, kuru pastāvīgie iedzīvotāji bieži dodas tūrisma ceļojumos. Vienas dienas ceļotājs – viesis, kas sava ceļojuma galamērķī nepaliek pa nakti. Viesnīcu ķēde (tīkls) – viesnīcu uzņēmumu apvienība, kas pakļaujas vienotai vadības sistēmai, kopīgai mārketinga koncepcijai un strādā zem viena zīmola. Vietējais tūrisms – kādas valsts iedzīvotāju tūrisms savas valsts teritorijā. Vietējais tūrists – tūrists, kas ceļojot neatstāj savas valsts teritoriju.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. CEĻOJUMI UN CEĻOTĀJS Tūrisms un ceļojumi ir divi savstarpēji saistīti jēdzieni, kas nosaka noteikta veida cilvēka darbības. Tā ir gan pasīvā, gan aktīvā atpūta, sports, darījumi, apkārtējās pasaules iepazīšana un daudz kas cits. Tomēr ceļojumu no citas līdzīgas cilvēku darbības, piemēram, migrācijas, raksturo ar pagaidu pārvietošanos uz citu apvidu vai valsti un atgriešanos savā pastāvīgajā dzīvesvietā. Daudzām tautām ceļošana ir dzīvesveids, kuru ir noteikuši klimatiskie vai kādi citi apstākļi. Piemēram, tās var būt klejojošās ciltis – beduīni, čigāni. Piebildīsim, ka čigāns, kurš nopircis ceļazīmi tūrisma aģentūrā un atpūšas kūrortā, protams, ir tūrists. Bieži vien kara apstākļi vai tautu savstarpējā neiecietība rada bēgļu plūsmu, kas uz laiku dodas prom no ierastās dzīvesvietas. Vēl viena cilvēku kategorija ir sezonas laukstrādnieki, kuri pārvietojas no vienas vietas uz citu, piemēram, ASV no dienvidiem uz ziemeļiem, vācot ienākušos ražu. Turklāt daudzi strādnieki ierodas no blakus esošās Meksikas. Kruīzu kuģu vai lidmašīnu ekipāžām, kas pat mēnešiem ilgi ir prom no mājām, ceļošana ir dzīvesveids un nodarbošanās.

Daudzām tautām ceļošana ir dzīvesveids.

Jebkurš cilvēks, kas ceļo, neatkarīgi no ceļojuma mērķa, pārvietošanās līdzekļa, pavadītā laika pārbraucienos (pārgājienā, ekspedīcijā, komandējumā) ir ceļotājs (angl. – traveller). Ierodoties galamērķī viņš ir apmeklētājs (viesis, ārzemnieks u.tml. angl. – visitor). Atkarībā no ceļošanas īpatnībām, ceļotāju var dēvēt par kājāmgājēju, jūras braucēju, mednieku utt. Lai gan formāli gan bēgli, gan viesstrādnieku, gan biznesmeni, gan klejojošo cilšu ļaudis var dēvēt par ceļotājiem, tomēr padomājiet, vai ar mūsu dzīves uztveri tas ir ētiski? Pamatojiet savu viedokli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. CEĻOJUMU VĒSTURE Vēlme iekarot svešas zemes, piekļūt to resursiem un tirgoties ir mudinājusi cilvēci izpētīt citas teritorijas, valstis un kontinentus. Par senākajiem ceļotājiem tiek uzskatīti tirgotāji un svētceļotāji. Izklaides tūrisma iezīmes var atklāt jau Babilonijas un Ēģiptes impērijas laikos, kad 6. gs. p.m.ē. Babilonijā skatītājiem tika atvērts vēsturisku senlietu muzejs. Ēģiptieši rīkoja reliģiskos svētkus, kas piesaistīja ne tikai ticīgos, bet arī citus, kas ieradās apskatīt pilsētas slavenās ēkas un mākslas darbus. Lai svētku laikā apkalpotu visus šos pūļus, radās visādu veidu kalpotāji: ēdienu un dzērienu tirgotāji, gidi, pavadoņi, staigājošie suvenīru pārdevēji, spekulanti un prostitūtas.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Senākie ceļotāji ir tirgotāji un svētceļotāji.

1. nodarbība

Iebraucamās vietas bija telpas bez logiem, apkures un tualetes, tikai ar lāvu gulēšanai.

Biznesa vadības koledža

Arī grieķiem patika reliģiskie svētki, kas ar laiku arvien vairāk tika vērsti uz izklaidi, it sevišķi sportu. Jau 5. gs. p. m. ē. Atēnas kļuva par nozīmīgu galamērķi tiem tūristiem, kas apmeklēja galvenās ievērojamās vietas, tādas kā Panteons. Ceļotāju vajadzību apmierināšanai lielākajās pilsētās un ostās tika celtas iebraucamās vietas, kas bieži vien bija tempļu piebūves. Tajā laikā iebraucamo vietu saimnieku viesmīlība aprobežojās ar pašu nepieciešamāko ērtību piedāvāšanu: lāvu gulēšanai, bet telpas bija bez apkures, logiem un tualetes. Kā galvenais izklaides veids tika piedāvātas kurtizānes, kas bija apmācītas mūzikas, dejas, sarunas un mīlas mākslās. Pievērsiet uzmanību, ka jau no pašiem ceļošanas pirmsākumiem tika piedāvāts tas pats, ko prasa šodien – naktsmītne, ēdiens, pavadoņi, suvenīri! Padomājiet, kas tiek prasīts no šodienas uzņēmējiem, lai tie varētu apmierināt mūsdienu tūristu vajadzības! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Daudzas mūsu zināšanas par ceļošanu šai agrīnajā periodā nāk no Hērodota rakstiem. Hērodots dzīvoja no 484. līdz 424. g. p. m. ē. un bija slavens vēsturnieks un viens no pirmajiem ceļotājiem, kuru pamatoti sauc par pasaules pirmo ievērojamo ceļojumu rakstnieku. Viņš ir pierakstījis tos garos stāstus, ko viņam atstāstījuši tā laika ceļojumu pavadoņi. Šajā laikā pavadoņi tika iedalīti divās grupās:  pavadoņi, kuru uzdevums bija vadāt tūristus pa ievērojamākajām vietām;  pavadoņi, kuru uzdevums bija par samaksu sniegt informāciju.

! Romas impērija nodrošināja ārzemju ceļojumu iespējamību.

Tomēr tikai Romas impērijas laikā pirmo reizi nozīmi ieguva ārzemju ceļojumi. Izveidojās apstākļi, kas veicināja ceļošanu: robežu trūkums starp Angliju un Sīriju, kā arī no pirātiem brīvas jūras, ko nodrošināja romiešu patruļkuģi. Romiešu monētas pieņēma visur, un latīņu valoda bija tā laika kopējā valoda. Romieši ceļoja uz Sicīliju, Grieķiju, Rodas salu, Troju, Ēģipti. Romieši ieviesa arī savus ceļvežus, kuros uzskaitīja viesnīcas, lietojot simbolus, lai apzīmētu viesnīcu kvalitāti. Interesants ir arī ceļošanas birokrātijas pieaugums šajā laikā. Daudzas ostas pieprasīja izbraukšanas atļaujas, un par saviem pakalpojumiem tās prasīja samaksu. Ārzemēs iegādāti suvenīri tika aplikti ar ievedmuitu, un bija jāaizpilda muitas deklarācija. Romas impērijas centrālajā daļā uzplauka arī iekšzemes tūrisms. Bagātnieki būvēja savas otrās mājas viegli sasniedzamā attālumā no Romas, kurās dzīvoja galvenokārt pavasarī – publiskās sezonas laikā. Vissmalkākās brīvdienu vietas atradās gar Neapoles līča malām, un ir pierādījumi, ka starp šīm vietām jau pastāvēja tirgus segmentācija. Neapole piesaistīja vientuļus cilvēkus un intelektuāļus. TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Kumae kļuva par ļoti modernu brīvdienu vietu, Puteoli piesaistīja daudz nosvērtākus tūristus, bet Baiae, kas vienlaikus bija gan kūrvieta, gan piejūras brīvdienu vieta, vilināja vienkāršāko tūristu daļu, kas kļuva slaveni ar savu kauslīgumu, dzeršanas kāri un dziedāšanu pa naktīm. Kurš apgalvojums par Romas impērijas laiku šeit ir lieks? Izsvītrojiet to! 1. Kopējā latīņu valoda veicināja ceļojumus. 2. Romiešu patruļkuģi nodrošināja no pirātiem brīvas jūras. 3. Pārbraucienos starp Angliju un Sīriju tika izmantots dzelzceļš. 4. Romieši izklaides ceļojumos devās uz Neapoles līci. Savu administratoru un karavīru izvietošana romiešu iekarotajās teritorijās, noveda pie tā, ka romieši ceļoja uz ārzemēm, lai apciemotu savus draugus un radiniekus, radot precedentu draugu un radinieku apciemošanas kustībai mūsdienās. Straujie satiksmes uzlabojumi, kas sakrita ar romiešu iekarojumiem, pastiprināja ceļojumu pieaugumu; pirmklasīgie ceļi savienojumā ar zirgu stacijām, kas ir mūsdienu moteļu priekšgājējas, noveda pie salīdzinoši drošas, ātras un ērtas ceļošanas. Pēc Romas impērijas sabrukuma ceļošana kļuva daudz nepievilcīgāka, bīstamāka un grūtāka. Vairums izklaides ceļojumu tika veikti tuvu mājām, tomēr nevar teikt, ka starptautiskie ceļojumi nebūtu pazīstami. Piedzīvojumu meklētāji ceļojumos meklēja slavu un bagātību, tirgotāji daudz ceļoja, lai sameklētu jaunas tirdzniecības iespējas, klejojošie aktieri ceļojot pelnīja iztiku ar uzstāšanos. Tomēr visas šīs ceļošanas formas varētu nosaukt vai nu par darījuma ceļojumiem, vai arī par pienākuma ceļojumiem. Lai cilvēki ceļotu prieka pēc, ir jābūt to veicinošiem noteikumiem. Ja nu vienīgi svētceļojumi, kas reliģiskos nolūkos tika veikti uz pielūgsmes vietām. Līdz 17. gadsimtam ceļot gribētājiem bija trīs iespējas, kā to veikt:  viņi varēja iet kājām (daudziem, kas bija pārāk nabadzīgi, lai atļautos jebkuru citu ceļojuma formu, tā arī bija jādara, neskatoties uz veicamo attālumu);  viņi varēja jāt ar zirgu;  viņi varēja ceļot nestuvēs (ko nesa kalpotāji un ko varēja atļauties tikai aristokrāti) vai arī ceļot pajūgā.



Strauji satiksmes uzlabojumi pastiprināja ceļojumu pieaugumu.

Pēc Romas impērijas sabrukuma ceļošana kļuva bīstamāka un grūtāka.

Šie zirgu vilktie rati bija lēni un ļoti neērti, jo tiem nebija atsperu. Tā laika ceļi bija nelīdzeni, vienās grambās un ar dziļām riteņu dangām, kas sakūla ceļus dubļu jūrā, padarot ceļojumu par izturības pārbaudi. Ceļojums bija arī nedrošs: uz galvenajiem ceļiem netrūka lielceļu laupītāju, nepārtraukti apdraudot ceļiniekus. Tikai karaliskās personas un garīdzniekus vienmēr rūpīgi apsargāja. Tātad tikai saujiņa bagātnieku ceļoja prieka pēc. Kopš 17. gadsimta sākuma attīstījās jauns tūrisma veids. Elizabetes I valdīšanas laikā jauni vīrieši, kas meklēja vietu galmā, tika iedrošināti doties uz Eiropu, lai pabeigtu savu izglītību. TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Drīz vien augstākās sabiedrības slāņi pārņēma šo praksi, un galu galā parasti džentlmeņu izglītošanās beidzās ar „Lielo ceļojumu” (The Grand Tour, pirmo reizi šo terminu lietoja 1670. gadā) pa Eiropas galvenajiem kultūras centriem, kas notika kāda skolotāja pavadībā, pats ceļojums parasti ilga trīs gadus vai pat vairāk. Būdami šķietami izglītojoši, ceļojumi drīz ieguva citu nozīmi. Baudu alkstošie jaunie cilvēki izklaides pēc ceļoja galvenokārt uz Franciju un Itāliju, lai baudītu tādu pilsētu kā Parīzes, Venēcijas vai Florences konkurējošās kultūras un saviesīgo dzīvi.

Uzskaitiet līdzības un atšķirības starp mūsdienu tūrismu un seno grieķu un romiešu ceļojumiem! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3. CEĻOJUMU NOTEICOŠIE FAKTORI 19. GADSIMTĀ

Ceļojumu vēsturē, kas aptver laika posmu no agrākajiem laikiem līdz 19. gadsimtam, mēs noskaidrojām vairākus faktorus, kas veicināja ceļošanas attīstību. Tos varam iedalīt divās grupās: 1) faktori, kas darīja ceļošanu iespējamu – veicinošie faktori; 2) faktori, kas pārliecināja cilvēkus ceļot – motivējošie faktori. Lai ceļošana vispār būtu iespējama, cilvēkiem jābūt atbilstošiem laika un naudas resursiem. Tātad pastāvēja arī ceļošanu kavējošie faktori. Lielākoties vēstures attīstībā līdz pat nesenam laikam tikai dažiem sabiedrības locekļiem bija tādas priekšrocības. Plašākām masām atpūtas laiks bija ļoti ierobežots; strādnieki bija nodarbināti no rīta līdz vakaram sešas dienas nedēļā, un svētdienas (un neretās svēto dienas) tiem ļāva izmantot atpūtai un lūgšanai. Algas tikko pietika, lai uzturētu ģimeni un samaksātu par dzīvei nepieciešamo. Atvaļinājuma ideja netika pat apspriesta līdz 20. gadsimtam.

Ceļojumu un transporta attīstība ir savstarpēji saistīta.

Vienlīdz svarīgs nosacījums ir tas, ka atpūtas braucienu attīstība ir atkarīga no piemērotu ceļojuma iespēju nodrošināšanas. Ceļojumu un transporta attīstība ir savstarpēji saistīta; ceļotāji pieprasa transportu, kas ir atbilstošs viņu rīcībā esošiem līdzekļiem un kas ir ātrs, drošs un ērts. Neviens no šiem kritērijiem nebija apmierinošs līdz 19. gadsimtam, kad strauji tehnoloģijas uzlabojumi noveda pie tāda transporta, kas bija gan pietiekami ātrs, gan pieejams par samērīgām cenām.

Viduslaikos tradicionālās apmešanās vietas bija klosteri.

Transporta attīstību 19. gadsimtā vēl aplūkosim sīkāk. Bet līdztekus labam transportam nepieciešama arī atbilstoša izmitināšana ceļotāju galamērķos. Viduslaiku tradicionālās apmešanās vietas bija klosteri, bet karaļa

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Henrija VIII laikā tie tika likvidēti, un tas biedēja ikvienu, izņemot tos, kas bija iecerējuši palikt pie draugiem vai radiniekiem. Pakāpeniska naktsmītņu uzlabošanās, kas papildināja pasta kariešu izmantošanu, daļēji novērsa šo nepilnību. Taču pastāvēja pārvietošanās un apmešanās iespēju trūkums tālāk no galvenajiem apdzīvotajiem centriem. Tos, kas bija gatavi neievērot šos ceļošanas kavēkļus, sagaidīja citi ierobežojumi. Pilsētās veselības standarti bija zemi, un ceļotāji riskēja saslimt – tas ir risks, kas papildināja ārzemju ceļojumu. Ceļošana ārpus savas valsts robežām vienmēr ir bijusi saistīta ar ierobežojumiem. Te jau parādās politiskie faktori. Monarhi baidījās no intrigām un aliansēm ar svešām valstīm un šādu ceļošanu rūpīgi pārbaudīja, izdodot galma locekļiem pilnvaru vēstuli, it kā lai atvieglotu ceļošanu, bet vienlaikus arī pārzinātu savu pavalstnieku pārvietošanos. Bija nepieciešami sava veida ceļojuma dokumenti, un reizēm tos nebija viegli iegūt; politiskais aizdomīgums nozīmēja ilgas kavēšanās, lai iegūtu ceļošanas atļauju. Pases aizsākumi ir viduslaiku testimoniāls – baznīcas galvas vēstule, ko deva svētceļotājam, lai tas varētu izvairīties no iespējamā aresta par klaidonību. Vēlāk pilnvaras dokumentu ceļošanai parasti izdeva valsts, it īpaši Eiropas valstu karu periodos. Valūtas maiņas iespējas ārzemju ceļojumos bija nedrošas, maiņas kursi bija nepastāvīgi, un tūristi bija pakļauti krāpšanai, tādēļ viņi ņēma līdzi lielas naudas summas, tādējādi padarot sevi par lielceļu laupītāju upuriem. Ārzemju valūtas bija haotiskas.

! !

Piemēram: Zinātnieks Fins Morisons, kas bieži ceļoja uz Eiropu, 1589. gadā rakstīja par to, ka Vācijā bija vairāk nekā divdesmit dažādu naudas sistēmu, piecas Nīderlandē un astoņas Šveicē. Naudas mijēji krāpa apmeklētājus. Mums vajadzētu pienācīgi novērtēt vienotas valūtas nozīmi, kā arī grūtības un izdevumus, kurus piedzīvojam, mainot naudu, ceļodami uz ārzemēm. Šobrīd, kad Eiropas Savienība ievieš vienoto valūtu eiro savienības dalībvalstīs, kādas, Jūsuprāt, priekšrocības tiek dotas tūristiem un kā tas veicinās tūrisma attīstību? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Tomēr ceļošanas īstajai motivācijai jābūt iekšējai, tas ir, jābūt vēlmei ceļot sevis paša dēļ, izrauties no ikdienības un iepazīties ar citām vietām, kultūrām un cilvēkiem. TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

19. gs. ceļošanu stimulēja iedzīvotāju urbanizācija.

Biznesa vadības koledža

Straujā iedzīvotāju urbanizācija stimulēja ceļošanu 19. gadsimtā. Rūpnieciskā revolūcija lielvalstīs izraisīja masveida iedzīvotāju migrāciju prom no ciemiem un laukiem uz industriālajām pilsētām, kur bija darba pārpilnība un labāka samaksa. Šai migrācijai bija divi nozīmīgi blakusefekti. Pirmkārt, strādnieki pirmo reizi apzinājās savas agrākās lauku apkaimes skaistumu un pievilcību. Pilsētas bija tumšas, piesārņotas un bez kokiem. Pirms tam strādnieki maz novērtēja savu apkārtni, dzīvojot lauku vides dabiskajā skaistumā, viņi to pieņēma kā pašsaprotamu. Tagad īsajā brīvajā laikā, kas tiem bija, viņi ilgojās izrauties no pilsētām. Tā ir parādība, kas vēl aizvien novērojama 21. gadsimta pilsētnieku vidū. Otrkārt, darbs pilsētās bija gan fiziski grūts, gan psiholoģiska stresa pilns. Salīdzinoši mierīgo lauku dzīves stilu nomainīja monotonais darbs rūpnīcā, pēc kura bija nepieciešamas jebkuras rutīnas un tempa pārmaiņas. Ekonomikas attīstība, ko izraisīja industriālās revolūcijas veicinātais ražīguma pieaugums, palielināja katra strādnieka reālo pirktspēju. Pieaugušā labklājība veicināja arī iedzīvotāju skaita strauju pieaugumu, kas ir vēl viens ceļošanas skaita pieauguma faktors.

Vai piekrītat tam, ka arī mūsdienās ceļošanu ietekmē politiskie un ekonomiskie faktori? Kādi tie ir? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4. DZELZCEĻA UN TVAIKOŅU LAIKMETS Divi 19. gadsimta sākuma tehnoloģiskie ievedumi nozīmīgi ietekmēja transporta un tūrisma attīstību kopumā. Pirmais no tiem bija dzelzceļš.

! Dzelzceļa kompānijas piedāvāja savienot komerciālos centrus ar brīvdienu vietām.

Pirmais dzelzceļš tika uzbūvēts Anglijā 1825. gadā (starp Stoktonu un Dārlingtonu). Tas aizsāka dzelzceļa būvniecības galveno programmu visā pasaulē un svarīgas pārmaiņas ceļošanas iespējās. Nākamajos desmit gados pēc pirmās dzelzceļa līnijas atklāšanas veidojās dzelzceļa maģistrāles starp galvenajiem apdzīvoto vietu un rūpniecības centriem Eiropā un visā pasaulē. Lai gan sākotnēji dzelzceļš kalpoja komerciālām vajadzībām, radās jauni piedāvājumi, kas savienoja komerciālos centrus ar populārajām piekrastes brīvdienu vietām, tādējādi ļaujot izklaides ceļotāju masām pirmo reizi tās sasniegt. Kopumā tomēr jāatzīst, ka dzelzceļa kompānijas tikai lēnām atklāja izklaides braucienu iespējas, koncentrējoties galvenokārt uz darījuma ceļotāju vajadzību nodrošināšanu. Sākotnēji sacensība starp dzelzceļa kompānijām balstījās uz pakalpojumu, nevis tā cenu. Uzņēmīgi cilvēki sāka veicināt dzelzceļa ceļojumus, organizējot ekskursijas par speciālu braukšanas maksu.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Galvenokārt tas notika regulārajos dzelzceļa maršrutos, bet reizēm tika pasūtīti speciāli vilcieni, lai nogādātu pasažierus viņu galamērķos; tas bija gaisa čartera pakalpojumu precedenta aizmetnis, kas gadsimtu vēlāk kļuva par ceļojumu organizēšanas būtisku iespēju. Pretēji pieņemtajam uzskatam patiesībā Tomass Kuks nebija pirmais uzņēmējs, kas noorganizēja sabiedriskos ceļojumus. Reizēm šo jaunievedumu piedēvē seram Roulendam Hillam, kas kļuva par Braitonas dzelzceļa kompānijas priekšsēdētāju (citi uzskata, ka pirmo komplekso braucienu var attiecināt uz tūristu grupu, kas ceļoja no Veibridžas uz Budminu, lai noskatītos publisko pakāršanu!). Tomēr Kukam bija daudz lielāka ietekme uz organizēto ceļojumu industriju. 1841. gadā, būdams Midlendas Atturībnieku asociācijas sekretārs, viņš par vienu šiliņu lielu braukšanas maksu asociācijas biedriem noorganizēja ekskursiju no Lesteras uz Lafboro. Pasākuma izdošanās iedrošināja viņu noorganizēt līdzīgas ekskursijas, izmantojot čartera vilcienus un kopš 1845. gada viņš organizēja šādus tīri komerciālus ceļojumus.

Galvenā ietekme uz organizēto ceļojumu industriju bija Tomasam Kukam.

Šo un līdzīgu pasākumu ietekmē, kurus veica citi uzņēmēji, bija vērojama būtiska izpriecu braucienu ceļotāju kustība uz pludmali. Iegūstot lielāku sabiedrisko varas iestāžu atbalstu izpriecu ceļojumiem, dzelzceļa kompānijas aktīvi sekmēja šādas ekskursijas, sākot ar 19. gadsimta 50. gadiem. No 1855. gada Kuks paplašināja savu darbības lauku līdz kontinentālajai Eiropai, noorganizējot pirmo „komplekso ceļojumu” uz tā gada Parīzes izstādi. Kukam bija cieši kontakti ar viesnīcām, kuģu kompānijām un dzelzceļiem visā pasaulē, viņš saņēma vislabākos iespējamos pakalpojumus, vienlaikus piedāvājot savus pakalpojumus par zemākām cenām. Viņš arī atviegloja ceļojumu apmaksu, 1867. gadā ieviešot viesnīcu maksājumu kvītis, kas ļāva tūristiem iepriekš apmaksāt naktsmītni viesnīcā, tādējādi ļaujot viesnīcniekiem pārliecināties, ka tas ir izdarīts. 1873. gadā viņš ieviesa „cirkulāro banknoti”. „Cirkulārā banknote” ir šodienas ceļojumu čeku priekšgājēja, kas palīdzēja pārvarēt tās problēmas, ko radīja dažādās Eiropas naudas sistēmas. Tā gan nebija gluži jauna parādība, bet tas bija Kuks, kas popularizēja šīs idejas. Tomass Kuks nomira 1892. gadā, bet darbu turpināja dēli. Šodien kompānijai „Tomass Kuks” pieder 12000 aģentūru visās pasaules valstīs. Izlasiet apgalvojumus par Tomasa Kuka darbību ceļojumu organizēšanā un izvērtējiet apgalvojuma pareizību!



1. Midlendas Atturībnieku asociācijas biedriem T. Kuks noorganizēja braucienu no Veibridžas uz Budminu. Jā Nē 2. Ar komerciālu ceļojumu organizēšanu T. Kuks nodarbojās kopš 1845. gada. Jā Nē 3. Pirmo „komplekso ceļojumu” uz Eiropu noorganizēja T. Kuka konkurents R. Hills. Jā Nē TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

4. T.Kuks ieviesa viesnīcu maksājumu kvītis. Jā Nē 5. T.Kuks ieviesa ceļojumu čekus. Jā Nē 6. T.Kukam piederēja viena no lielākajām tā laika kuģu kompānijām. Jā Nē

? Fotogrāfijas izgudrošana stimulēja ārzemju ceļojumus prestiža dēļ.

Pievērsiet uzmanību 19. gadsimta nozīmei tūrisma industrijas attīstībā! Tas bija īpašs pārmaiņu periods! Nejaušā fotogrāfijas izgudrošana 19. gadsimta vidū vēlāk stimulēja ārzemju ceļojumus prestiža dēļ. Pirmo reizi ceļotājiem ārzemēs tika sniegta iespēja nofotografēties uz Eiropas vēsturisko vietu fona. Dzelzceļa paplašināšanos pavadīja pasta ratu satiksmes noriets. Daži pastāvēja, piedāvājot aizvest līdz tuvākajai dzelzceļa stacijai, bet kopumā ceļu satiksmes intensitāte samazinājās un vienlaikus arī pieprasījums pēc krodziņiem, kur apmainīt zirgus un pārnakšņot. Brīvdienu vietas centās ātrāk piemēroties dzelzceļa ceļotāju vajadzībām, taču naktsmītņu piedāvājums dzelzceļa apkalpotajos centros bija pilnīgi neatbilstošs plaukstošā tirgus jaunajām prasībām. Sākās viesnīcu celšanas laiks, kurā vadību uzņēmās pašas dzelzceļa kompānijas, nodibinot lielas dzelzceļa staciju viesnīcas, kas ieņēma nozīmīgu lomu viesnīcu industrijā nākamajos simt gados. Lielās kapitāla investīcijas, kas bija nepieciešamas tādai attīstībai, izraisīja pirmo viesnīcu ķēžu un korporāciju veidošanos. Visas šī gadsimta sabiedriskās pārmaiņas veicināja ceļošanu. Jaunatklātā interese par peldēšanos jūrā nozīmēja to, ka plašais dzelzceļa tīkls paātrināja brīvdienu vietu attīstību. Vienlaikus Viktorijas laika sabiedrība lielu uzmanību pievērsa ģimenes lomai, radot ģimenes brīvdienu jēdzienu, kurā pludmale ļoti labi iederējās. Drīz vien tika ieviesti tradicionālie pludmales izklaides elementi – orķestris, „grimēti nēģeru dziesmu izpildītāji”, leļļu teātra izrādes, leijerkaste, izbraucieni ar ēzeli, pludmales estakāde – tas viss kļuva par pludmales brīvdienu neatņemamu daļu. Brīvdienu vietas sāka veidot dažādus sociālos tēlus, kurus daļēji noteica ģeogrāfiskā atrašanās vieta: piemēram, tās, kas bija tuvāk lielpilsētām vai citām galvenajām apdzīvotajām vietām, veidoja vienas dienas ceļotāju tirgu, savukārt citas apzināti izvēlējās daudz ekskluzīvāku klientūru. Tādas brīvdienu vietas parasti atradās tālāk no centriem, tomēr dažos gadījumos to ekskluzivitāte bija saistīta ar prominento iemītnieku vēlēšanos pretoties dzelzceļa iebrukumam, cik vien ilgi tas bija iespējams. Dažas vietas, kas agrāk bija iecerētas kā daudzsološas atpūtas kūrvietas, tika ātri sagrautas rūpniecības pieauguma ietekmē.

Labvēlīgs klimats sekmēja kūrvietu attīstību.

Izvēloties brīvdienu galamērķus, iespējai uzlabot veselību joprojām bija nozīmīga loma, tomēr pakāpeniski tika izvirzītas jūras gaisa priekšrocības, nevis peldēšanās jūrā. Klimats sekmēja kūrvietu attīstību. TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

Dažas ārzemju brīvdienu vietas uzplauka, reaģējot uz vidējā slāņa morāli, piemēram, Montekarlo ar tā spēļu kazino. Vēlme izrauties no ikdienas vides bija 19. gadsimta dzīves simptoms, un tas atkārtojās 20. gadsimtā. Protams, šīs kontinentālās Eiropas tūrisma vietas piesaistīja tikai turīgos cilvēkus, un dzelzceļš piedāvāja pakalpojumus tūristiem, kas bija gatavi tērēties; tādi vilcieni kā „Zilais vilciens”, kas sāka maršrutu no Parīzes līdz Cote d'Azur Provansā un Romu 1883. gadā, un „Austrumu ekspresis” tajā pašā gadā, kas veda no Parīzes uz Melno jūru, sniedza nepārspējamu greznību dzelzceļa pasažieriem, kas ceļoja pa Eiropu. Liela attāluma dzelzceļa pakalpojumi kļuva iespējami, ieviešot guļamvagonus, ASV tos ieviesa Džordžs Pulmans 1864. gadā, bet Eiropā – franču kompānija Wagon-Lits 1869. gadā. Citas brīvdienu formas, kuras piedāvāja dzelzceļa ienākšana Eiropā, radīja romantisma kustība. Reina un franču Rivjēra ieguva no jaunatklātā romantisma aicinājuma, savukārt Šveices kalnu spēcinošais gaiss, apvienots ar labākas veselības solījumiem un rosīgu āra aktivitāšu iespējām, piesaistīja tūristus un kalnos kāpšana un slēpošana kļuva par izplatītu vaļasprieku. Līdzīgi kā 19. gadsimta sākumā tehnoloģiskā attīstība veicināja dzelzceļa izveidi uz sauszemes, tāpat tvaika dzinējus izmantoja jūrā, lai radītu jaunas paaudzes kuģus. Paplašinoties pasaules tirdzniecībai, īpaši ar Ziemeļameriku, Eiropai bija nepieciešama ātrāka un uzticamāka satiksme. Prāmju satiksme Anglijā darbojās jau kopš 1761. gada, tomēr pirmā regulārā komerciālā tvaikoņu satiksme pāri Lamanšam tika atklāta 1821. gadā, maršrutā Duvra-Kalē.

1. nodarbība

! Rūpes par veselību veicināja kalnos kāpšanas un slēpošanas aktivitāšu izplatību.

Dzelzceļa kompānijas ātri uztvēra sadarbības nozīmi ar prāmju satiksmes organizētājiem pāri Lamanšam, un kopš 1862. gada tās ieguva tiesības iegadāties un darboties ar tvaikoņiem pašas. Drīz vien kontrole pār prāmju kompānijām bija dzelzceļa rokās. Paplašinājās tirdzniecība ar Amerikas kontinentu. Vēlāk pasažieru tirgu palielināja emigrantu plūsma no Eiropas un nelielais, bet nozīmīgais amerikāņu ceļotāju skaits uz Eiropu. 1869. gadā tika atklāts Suecas kanāls, kas veicināja sakaru attīstību austrumu virzienā. Globālā kuģniecības attīstība gadsimta beigās noveda pie tā, ka izveidojās kuģniecības konferences, kurās pieņēma vienošanos līdzīgi kā karteļos par braukšanas maksu un apstākļiem, kādos jāveic pārvadājumi. Šādas vienošanās tika pieņemtas, ne tikai lai nodrošinātu pastāvīgus ienākumus nestabilā sezonas tirgū, bet arī lai apspiestu sacensību cenu ziņā, un tas pakāpeniski izraisīja peļņas pieaugumu, kas priecēja kuģniecības kompānijas līdz pat tam brīdim, kad 20. gadsimta vidū radās aviolīniju konkurenti. 1872. gadā Kuks noorganizēja pirmo ceļojumu apkārt pasaulei, tajā piedalījās divpadsmit klienti, par 220 dienu ceļojumu samaksājot 200 mārciņas, kas bija vairāk nekā tā laika vidusmēra gada alga. Tā kā Viktorijas ēra tuvojās beigām, savu vietu ieņēma citas sociālās pārmaiņas. Entuziasmam par veselīgo dzīvi brīvā dabā atbilda velosipēda izgudrošana, un velosipēdistu brīvdienas, ko veicināja 1878. gadā nodibinātais Velosipēdistu klubs. TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Suecas kanāla atklāšana veicināja sakaru attīstību austrumu virzienā.

! Velosipēda izgudrošana veicināja kustīgas, nevis pasīvas brīvdienas.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Šī kustība ne tikai bruģēja ceļu vēlākai interesei par iespējām brīvdienas pavadīt brīvā dabā, bet tikpat labi varēja veicināt uzskatu par iedegumu kā veselības un bagātības simbolu, kas ir pilnīgi pretēji tam, ka Viktorijas laikā uztvēra gaišu sejas krāsu par izsmalcinātības un labas audzināšanas pazīmi. Velosipēds pirmo reizi piedāvāja kustīgas, nevis pasīvas brīvdienas un deva impulsu motorizēto brīvdienu popularitātei nākamā gadsimta sākumā.

Kādas, Jūsuprāt, brīvdienu pavadīšanas formas mūsdienās gūst popularitāti? Kāpēc? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

5. TŪRISMS 20. GADSIMTĀ 20. gadsimta sākumā ceļošana turpināja attīstīties, jo pieauga cilvēku labklājība, ziņkārība un komunikabilitāte, kā arī nepārtraukti uzlabojās transporta līdzekļi. Ceļotāji bija kļuvuši pasargātāki pret slimībām un citādām fiziskām nelaimēm, Eiropas kontinents kļuvis politiski stabilāks un ceļošanai nepieciešamie dokumenti – vienkāršāki. 20. gs. 20. g. pieaug pieprasījums pēc ceļojumiem pāri Atlantijai.

Lai arī cik postošs bija Pirmais pasaules karš, tas izrādījās tikai īss pārtraukums tūrisma attīstībā. Labklājība, kas 20. gadsimta 20. gados drīz atgriezās Eiropā, un plaša mēroga migrācija nozīmēja to, ka pieauga pieprasījums pēc ceļojumiem pāri Atlantijai, kā arī pa Eiropu. Karotāji ar savu pieredzi par svešām zemēm radīja ziņkāri par ārzemju ceļojumiem tieši mazāk pārtikušajos sabiedrības slāņos. Turklāt šīs sabiedrības aprindas ietekmēja arī pēc kara radušās jaunās masu saziņas formas: kino, radio un, visbeidzot, televīzija, kas izglītoja un radīja cilvēkos interesi apskatīt pasauli. Arī ceļošanas veidi pēckara periodā sāka radikāli mainīties. Dodot vietu automašīnām, pamazām nozīmi zaudēja dzelzceļš. Motorizēts sabiedriskais transports un uzlabotie ceļi noveda pie tā, ka armijas kravas automašīnas tika pielāgotas un apgādātas ar sēdvietām. 20. gados šie transporta līdzekļi ieguva milzīgu popularitāti izbraukumos uz jūrmalu, taču to nedrošība drīz vien noveda pie ceļu transportu licencējošu noteikumu ieviešanas. Tiem, kas varēja atļauties braukt ar labāku sabiedrisko transportu, tika radīti izsmalcinātāki autobusi.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: „Motorways” kompānija piedāvāja autobusus, kas vidēji piecpadsmit pasažieriem varēja nodrošināt ērtas sēdvietas, bufetveida bāru un labierīcības. Šie autobusi veica reisus pa Eiropu un Ziemeļameriku, tie tika izmantoti safari braucienos pa Austrumāfriku un Centrālāfriku, ceļā pavadot vairākas izklaides pilnas dienas. Tomēr tieši brīvība, ko sniedza neatkarīgs ceļojums ar personisko automobili, bija tā, kas visvairāk samazināja dzelzceļa kā brīvdienu transporta līdzekļa monopolu. Plašas automobiļu izmantošanas pirmsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs, kur 1908. gadā Henrijs Fords radīja savu populāro modeli T, kas cenas ziņā bija pieejams plašiem sabiedrības slāņiem. Divdesmitajos gados braukšana ar personisko automobili kļuva par populāru sabiedrības vidējā slāņa laika kavēkli, un bija skaidrs, ka vietējā dzelzceļa pakalpojumi tiek apdraudēti, lai arī Eiropas dzelzceļa sabiedrības izdzīvoja un turpināja plaukt līdz pat brīdim, kad parādījās aviolīnijas. Gaisa satiksmes industrijas rašanās iezīmēja ne tikai tālsatiksmes dzelzceļa pakalpojumu uzplaukuma beigas, bet arī beigas lielajām tvaikoņu kompānijām. Jau 1919. gadā parādījās pirmie komerclidojumi pa Eiropu, tomēr jaunizveidotā gaisa satiksme bija dārga (ceļš no Londonas uz Parīzi maksāja gandrīz 16 mārciņas, kas līdzinājās vairāku nedēļu darba samaksai) un nedroša (pasažieri tika brīdināti par iespējamo piespiedu nolaišanos un aizkavēšanos). Tāpēc pagāja vairāki gadi līdz gaisa satiksme iemantoja uzticamību un kļuva salīdzinoši lēta, lai spētu konkurēt ar pasaules kuģošanas maršrutiem. 30. gados Pan American aviokompānija ieviesa transatlantisko gaisa satiksmi (sākotnēji izmantojot gaisa kuģus), taču ceļojums izrādījās dārgs, lidmašīna – nedroša un pēc mūsdienu standartiem neērta, un šajos tālajos pārlidojumos bija nepieciešams bieži apstāties. Sākotnēji komercaviācija izrādījās daudz nozīmīgāka pasta, nevis pasažieru pārvadāšanā. Tikai līdz ar lieliem tehnoloģiskiem sasniegumiem Otrā pasaules kara laikā un pēckara gados gaisa satiksme pierādīja, ka starpkontinentālajos maršrutos tā ir dzīvotspējīga alternatīva kuģošanai. Ar Boeing 707 reaktīvās lidmašīnas ienākšanu tirgū 1958. gadā sākās masveida avioceļojumu ēra. Jaunās reaktīvās lidmašīnas bija īpaši nozīmīgs faktors biznesa ceļojumos.

Personiskais auto samazināja dzelzceļa kā brīvdienu transporta līdzekļa monopolu.

Pan American aviokompānija ieviesa transatlantisko gaisa satiksmi.

Transporta attīstības rezultātā lielās aviokompānijas, pērkot jaunas reaktīvās lidmašīnas, atstāja labas lietotas propellera lidmašīnas, ko par lētu naudu iegādājās mazās kompānijas un izmantoja tās čarterreisiem. Čarterreisi drīz vien pierādīja, ka spēj būt ļoti ienesīgi un tā pārvadātājiem un ceļojuma biznesa uzņēmējiem sadarbojoties, radās komplekso ceļojumu bizness. Masu patēriņa tūrisma attīstības ietekmē radās tūrisma galamērķi, kas bija kopumā pārsteidzoši līdzīgi cits citam. Piemēram: Konferenču centrs ar sanāksmju, lekciju un izstāžu telpām, kas var tikt izmantots arī citiem mērķiem, mūsdienīgiem vienvietīgiem vai divvietīgiem viesnīcu numuriem, restorāniem ar banketa zālēm, iespējām nodarboties ar sportu gan telpās, gan brīvā dabā un ar labiem regulārās satiksmes sakariem. TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Tika piedāvāti “uz lietotāju vērsti” pakalpojumi.

60. gados dienvidu valstis piedāvāja lēti radīt tūrisma industriju.

Biznesa vadības koledža

Protams, ne visi galamērķi ir vienādi. Var būt zemāku ienākumu piesaistes vietas, kas piedāvā lētu tūrismu lielākam cilvēku skaitam, radot popularitātes iespaidu. Citas vietas rada augstākas klases tēlu, piedāvājot it kā augstākas kvalitātes un līdz ar to arī dārgākus pakalpojumus mazākam cilvēku skaitam. Tādējādi masu tūrisms pieprasīja un tam arī tika piedāvāti speciāli tā vajadzībām radīti pakalpojumi, kurus uzrādīja tirgus izpētes process. Tika piedāvāti “uz lietotāju vērsti” pakalpojumi kā pretstatījums tādiem, kas “vērsti uz resursiem” (tas ir, balstīti uz tiem resursiem, kas ir pieejami galamērķos). 60. gados kļuva skaidrs, ka masveida brīvā laika ceļojumu nākotne būs virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem – no vēsākā uz saulaino un silto klimatu. Turklāt dienvidu valstis galvenokārt bija mazāk attīstītas ekonomikas ziņā un piedāvāja iespējas lēti radīt tūrisma industriju. 70. gados, kad cēlās cenas, tūrisma operatori centās tās noturēt, piedāvājot lētākus ceļojumus, kas bieži vien saistījās ar zemāku kvalitāti, nekā paredzēts, un 80. gados pieaugošo sūdzību skaits nenovēršami lika kompānijām apsvērt naudas un kvalitātes vērtību. Jāņem vērā, ka brīvdienu pavadīšanas modeļi mainās ļoti strauji, un šai nozarei ir jāņem vērā kultūras, sociālās un tehnoloģijas pārmaiņas, kā arī iedzīvotāju skaitliskais pieaugums. Pakāpeniski nozīmīgas ir kļuvušas aktīvās brīvdienas, it īpaši tiem strādājošiem, kuriem ir sēdošs darbs. Īpaši gados jauni cilvēki no savām brīvdienām gaida lielākus pārdzīvojumus un biežāk atpūtu saista ar aktīvo tūrismu. Savukārt, kad par sešdesmit gadiem vecāku cilvēku pieaugošais tirgus tērēja arvien vairāk līdzekļu starptautiskajiem ceļojumiem, tūrisma industrija beidzot atzina vecākās paaudzes cilvēku pieprasījuma nozīmi.

Cits nozīmīgs faktors, kas radās 90. gadu vidū, ir tendence piedāvāt visu ietverošas brīvdienas. Kā norāda pats termins, šīs brīvdienas ietver visu: ēdināšanu, alkoholiskos dzērienus, sporta nodarbības un citas izklaides viesnīcās. Šāda tūrisma veida pievilcība ir acīm redzama – tūristi jau iepriekš var samaksāt par brīvdienām, zinot, ka viss būs kārtībā, un neraizēties par izmaiņām ārzemju valūtas kursā vai par lielāku naudas summas ņemšanu līdzi ceļojumā. Tomēr tas atstāj ietekmi uz vietējo ekonomiku, jo bāru un veikalu īpašnieki un citi apkalpojošās sfēras darbinieki vairs negūst peļņu no tūristu pieplūduma. Šāds tūrisma veids radās Karību jūras valstīs, bet tagad šī koncepcija ir attīstījusies ļoti daudzās lielākajās Eiropas brīvdienu vietās. Pārmaiņu gaita tūrismā visu laiku paātrinās, un, tāpat kā tūristus ģenerējošās valstis ir iemācījušās pielāgoties straujajām ekonomiskajām pārmaiņām, arī uzņēmējiem, kam jārūpējas par šīm pārmaiņām, ir jāiemācās tās atpazīt, kad tās rodas, un ātri reaģēt, arvien pieaugošas konkurences apstākļos nodrošinot klientiem to, ko viņi meklē. Tomēr vienlaikus viņiem ir jānodrošina, lai katra jauna iniciatīva ir saskaņā ar nepieciešamību pēc videi nekaitīgas attīstības.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

Izklāstiet Jūsu uzskatus par tūrisma galamērķiem, kas attīstīsies nākamajos pāris gados! Izpētiet tendences un apkopojiet tās! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

1. nodarbība

6. TŪRISMA DEFINĪCIJAS Pēc vēstures apskata tūrisma pamatu kursam veltītu mācību līdzekli ir prātīgi turpināt ar tūrisma definīciju. Vispārējā izpratnē tūrismu saprot kā moderno industriālo sabiedrību saistīto nemitīgi augošo lielāku iedzīvotāju grupu galvenokārt brīvā laika pavadīšanu ceļojumos, ko it īpaši ir veicinājis satiksmes līdzekļu tehniskais progress, iespējamu padarījusi brīvā laika, izglītības un patēriņa paplašināšanās, kā arī atvieglojis organizētu ceļojumu piedāvājums. Tūrisms ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem, kas parasti, bet ne vienmēr ir saistīts ar dalībnieka izdevumiem. Pievērsiet uzmanību, ka tūrisms ir tikai viens no atpūtas paveidiem līdzās daudziem vaļaspriekiem, izklaidei, sportošanai un citām nodarbēm brīvajā laikā. Runājot par nelieliem izdevumiem, kā piemēru varam minēt cilvēkus, kas brīvdienās ceļo ar velosipēdiem vai dodas pārgājienā pa lauku apvidu ar teltīm un paši nes sev līdzi pārtiku, nebūt neveicinot šī reģiona ekonomiku. Uzrakstiet citus piemērus, kad tūrisma izdevumi ir minimāli! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Tūrisms ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Visbiežāk mēs tūrismu saistām ar cilvēku pārvietošanos un līdz ar to tūrismu varētu definēt kā cilvēku pārvietošanos prom no to parastās dzīvesvietas. Bet cik tālu cilvēkiem jāceļo, lai tos varētu uzskatīt par tūristiem? Un kas ir noteicošais faktors: mērķis vai attālums?

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Vieni no pirmajiem definēt tūrismu mēģināja profesori Huncikers un Krapfs no Bernes universitātes 1942. gadā. Viņi uzskatīja, ka tūrisms jādefinē kā “parādību un attiecību kopums, kas rodas no iebraucēju ceļojuma un uzturēšanās tiktāl, cik tas nenoved pie pastāvīgas dzīvošanas un nav saistīts ar jebkādu peļņu nesošu darbību”. Šī definīcija pieļauj, ka tūrismam ir svarīga gan ceļošana, gan uzturēšanās, tādējādi neieskaitot vienas dienas ceļojumus. Var teikt, ka arī darījumu braucienus šī definīcija neiekļauj, jo tie ir saistīti ar peļņas gūšanu, pat ja šie ienākumi nav gūti galamērķa zemē. Vēlāk Apvienoto Nāciju konferencē 1963. gadā, apspriežot ieteikumus, tika panākta vienošanās lietot terminu ‘viesis’, lai apzīmētu “jebkuru personu, kas apmeklē valsti, kura nav viņa parastā mītnes zeme, jebkuru iemeslu dēļ, izņemot darba darījumus, par ko saņemtu atlīdzību valstī, kuru apmeklē”. Šai definīcijai bija jāaptver divas ceļotāju klases:  tūristi, kas tika klasificēti kā pagaidu viesi, kuri uzturas vismaz 24 stundas un kuru mērķis ir brīvā laika pavadīšana (atpūta, veselība, sports, brīvdienas, mācības vai reliģija), darījumi, ģimene, komandējums vai sanāksme;  ekskursanti, kas tika klasificēti kā pagaidu viesi, kuri uzturas mazāk nekā 24 stundas, tajā skaitā arī kruīza pasažieri, izņemot ceļotājus, kas brauc tranzītā.

Tikai šajā definīcijā netiek minēti iekšzemes tūristi! Turpmākajos gados, mēģinot ieviest skaidrību, definīcijas tika pielabotas un 1993. gadā apstiprināja Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) izstrādāto definīciju: “Tūrisms aptver to personu aktivitātes, kas ceļo un uzturas ārpus savas ierastās dzīvesvietas ne ilgāk par vienu sekojošo gadu, ko velta atpūtai, darījumiem vai citiem mērķiem.” Kritiski to izlasot, var teikt, ka šī definīcija mums nepiedāvā ne veikto aktivitāšu sarakstu, ne arī veiktā ceļojuma attālumu. Jāsaka, ka konceptuāli precīzi definēt tūrismu nemaz nav iespējams. Mazāk sarežģīti ir uzrakstīt tehnisku definīciju statistikas vajadzībām, kur nepieciešami dati līdzīgu lietu salīdzināšanai. Šos un citus jautājumus mēs turpināsim apskatīt nākamajā nodarbībā. Uzrakstiet, lūdzu, Jūsu tūrisma definīciju! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Ceļojums tiek raksturots ar pagaidu pārvietošanos uz citu apvidu vai valsti un atgriešanos savā pastāvīgajā dzīvesvietā. Tūrisma biznesam jau krietni pirms mūsu ēras piemita tādas pašas īpašības kā tagad. Tas bija pieprasījums pēc naktsmītnes, ēdiena, pavadoņiem, suvenīriem. Par senākajiem ceļotājiem tiek uzskatīti tirgotāji un svētceļotāji. Ēģiptiešu rīkotie reliģiskie svētki piesaistīja ne tikai ticīgos, bet arī tos, kas ieradās apskatīt pilsētas slavenās ēkas un mākslas darbus. 5. gs. p. m. ē. Atēnas bija galamērķis tūristiem, kuri ieradās izklaidēties un sportot. Romas impērijas laikā attīstījās gan ārzemju ceļojumi, gan iekšzemes tūrisms. Romiešu iekarojumi veicināja satiksmes uzlabošanos – labu ceļu izbūve un zirgu staciju parādīšanās. Pēc Romas impērijas sabrukuma ceļošana tika apgrūtināta. Ceļoja vienīgi piedzīvojumu meklētāji, aktieri un svētceļnieki. Visu gadsimtu garumā ceļošanas attīstības faktorus iespējams iedalīt divās grupās: veicinošie faktori, kas dara ceļojumu iespējamu, un motivējošie faktori, kas pārliecina cilvēkus ceļot. 19. gs. sākuma tādi jaunievedumi kā dzelzceļš un tvaikoņi ietekmēja transporta un tūrisma attīstību kopumā. Tūrisma attīstību veicināja arī fotogrāfijas izgudrošana. Dzelzceļa staciju viesnīcas apmierināja ceļotāju vajadzības pēc ērtas nakstmīnes. Tika veicināta brīvdienu vietu attīstība, kurā iederējās gan pludmale ar veselīgo jūras gaisu, gan kalni. Šajā laikā liela ietekme uz ceļojumu industriju bija Tomasam Kukam, kurš nodarbojās ar komerciālu ceļojumu organizāciju. 20. gadsimta sakumā ceļošana turpināja attīstīties. Mainījās ceļošanas veids – no dzelzceļa uz automašīnām. Reaktīvo lidmašīnu ienākšana tirgū 20. gs 50. gados bija īpaši nozīmīgs faktors biznesa ceļojumos. Savukārt propellera lidmašīnas izmantoja čarterreisiem. Attīstījās masu patēriņa tūrisms. 60. gados dienvidu valstis galvenokārt piedāvāja lēti radīt tūrisma industriju. 70. gados, ceļoties cenām, tika piedāvāti lētāki ceļojumi, kuriem bija zemāka kvalitāte. 80. gados tas lika kompānijām izsvērt naudas un kvalitātes vērtību. 90. gadu vidū radās tendence piedāvāt visu ietverošas brīvdienas ar izmitināšanu, ēdieniem un dzērieniem, sporta nodarbībām u.c. izklaidēm atpūtas kompleksos. Ieskats tūrisma vēsturē Jums deva iespēju novērtēt tūrisma industrijas izaugsmi, pārmaiņas un attīstību. To atspoguļo Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādātā definīcija: “Tūrisms aptver to personu aktivitātes, kas ceļo un uzturas ārpus savas ierastās dzīvesvietas ne ilgāk par vienu sekojošo gadu, ko velta atpūtai, darījumiem vai citiem mērķiem.” TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Uzrakstiet ceļošanu veicinošos un motivējošos faktorus! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... 2. uzdevums Uzrakstiet vismaz piecus svarīgākos ceļošanu kavējošos faktorus 19. gadsimtā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

3. uzdevums Uzrakstiet vismaz desmit svarīgākos faktorus, kas ietekmēja tūrisma attīstību 19. gs.! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

4. uzdevums Saceriet īsu rakstu Jūsu vietējai avīzei par tūrisma attīstības vēsturi 20. gadsimtā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

.......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



25. lpp. 3. 29. lpp. 1. Nē; 2. Jā; 3. Nē; 4. Jā; 5. Nē; 6. Nē. 39. lpp. 1. uzdevums Veicinošie faktori – faktori, kas darīja ceļošanu iespējamu (labvēlīga politiskā situācija, nauda un laiks). Motivējošie faktori – faktori, kas pārliecināja cilvēkus ceļot (atbilstošs transports nokļūšanai galamērķī, atbilstoša ceļotāju izmitināšana, pateicīgāki valūtas maiņas kursi vai vēl labāk – vienota valūta, vieglāka iebraukšana bez politiskām barjerām, draudzīgi vietējie iedzīvotāji, kas runā tūrista valodā u.tml.). 2. uzdevums 1. Laiks un nauda. Maz cilvēku, kam to pietiek. Sešu dienu darba nedēļa. Strādniekiem nav atvaļinājuma. 2. Pārvietošanās un apmešanās iespēju trūkums tālāk no galvenajiem apdzīvotajiem centriem. 3. Risks saslimt. 4. Apgrūtinošā naudas maiņa. 5. Ceļojuma dokumentu nepieciešamība. 3. uzdevums 1. Dzelzceļa un tvaikoņu būvniecība. 2. Fotogrāfijas izgudrošana. 3. Pasta ratu satiksmes noriets. 4. Viesnīcu celšanas laiks un lielu dzelzceļa staciju viesnīcu rašanās, kas izraisīja pirmo viesnīcu ķēžu un korporāciju veidošanos. 5. Pievēršanās ģimenes brīvdienām. 6. Pludmales izklaides elementu ieviešana – orķestris, izrādes, leijerkaste, izbraucieni ar ēzeli, pludmales estakāde u.c. 7. Kā priekšrocības kūrortos tiek izvirzīts jūras gaiss. 8. Greznību piedāvājums dzelzceļa pasažieriem – „Zilais vilciens” maršrutā no Parīzes līdz Cote d'Azur Provansā un Romai 1883. gadā; „Austrumu ekspresis” tajā pašā gadā, kas veda no Parīzes uz Melno jūru. 9. Guļamvagonu ieviešana. 10. Slēpošana kalnos.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6.

1. nodarbība



Holovejs Dž. Kristofers. Tūrisma bizness / tulk. no angļu val. (I – III nod.) Rīga: J. Rozes apgāds, 1999. 367 lpp. Pētersons Ronalds, Plinta Enārs. Angļu-latviešu tūrisma terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Daugava, 2002. 300 lpp. Burkart A. J. Tourism: Past, Present and Future. ButterworthHeinemann; 3rd edition, 1992. 375 p. Clare Gunn. Tourism Planning: Basic, Concepts, Cases. Routledge; 5 edition, 2007. 448 p. Биржаков М. Б. Введение в туризм. М.-СПб.: Издат. дом Герда, 2006. 512 с. Воронкова Л. П. История туризма и гостеприимства. М.: Фаирпресс, 2004. 304 с.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Tūrisms ir: A. cilvēku pagaidu pārvietošanās uz citu apvidu vai valsti un atgriešanās savā pastāvīgajā dzīvesvietā; B. tas pats, kas migrācija; C. pastāvīgās dzīvesvietas maiņa; D. cilvēku pārvietošanās prom no pastāvīgās dzīvesvietas 100 km rādiusā. 2. Par senākajiem ceļotājiem tiek uzskatīti: A. tirgotāji un karavīri; B. tirgotāji un svētceļotāji; C. svētceļotāji un karavīri; D. svētceļotāji un kurtizānes. 3. Ceļošanu veicinošais faktors Romas impērijas laikā ir: A. robežu trūkums; B. vienota naudas vienība – Romiešu monētas; C. vienota valoda – latīņu valoda; D. visas minētās atbildes ir pareizas. 4. 19. gadsimtā ceļošanu veicināja: A. ceļošanas dokumentu ieviešana; B. strādnieku reālās pirktspējas palielināšanās; C. tehnoloģijas uzlabojumi aviācijā; D. visas minētās atbildes ir pareizas. 5. Pie būtiskākajiem tūrisma industrijas attīstības notikumiem 19. gadsimtā var minēt: A. ceļojumu pavadoņu parādīšanos, kas vadāja tūristus pa ievērojamākajām vietām; B. vienotas Eiropas naudas sistēmas ieviešanu; C. dzelzceļa un tvaikoņu satiksmes attīstību; D. pasta ratu satiksmes uzplaukumu. 6. 20. gadsimtā tūrisma industrijā kā jauninājums tika piedāvāts: A. norēķiniem izmantot ceļojumu čekus; B. fotografēties pie ievērojamām vietām; C. izmantot pakalpojumu kompleksu “visu ietverošas brīvdienas”; D. kūrvietu apmeklējums.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Ko nozīmē termins ‘čarters’? A. lidmašīnas, kuģa, vilciena vai autobusa pilnīga vai daļēja īre uz līguma pamata; B. lidmašīnas pilnīga īre uz līguma pamata; C. nodrošināta vieta tūristam lidmašīnā, kuģī, vilcienā vai autobusā; D. lidmašīnas vai kuģa pilnīga vai daļēja īre uz līguma pamata. 8. Termins ‘tūrisma industrija’ apzīmē: A. nozari, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana. Šajā industrijā ietilpst uzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar tūrismu (tūrisma operatori, tūrisma aģentūras, viesnīcas u.c.); B. nozari, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana. Šajā industrijā ietilpst gan uzņēmumi, kas ir tieši saistīti ar tūrismu (tūrisma operatori, tūrisma aģentūras, viesnīcas u.c.) un netieši saistīti ar tūrismu (transporta, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi u.c.); C. nozari, kuras uzdevums ir sagatavot tūrisma pakalpojumus; D. nozari, kuras uzdevums ir tieši vai netieši sniegt tūrisma pakalpojumus. 9. Tūrisma pakalpojums ir: A. uzņēmējdarbība, kas tieši vai netieši ir saistīta ar tūrismu; B. divu vai vairāku pakalpojumu apvienojums; C. tūrisma galamērķa apmeklējums; D. mērķtiecīga darbība tūristu interešu un vajadzību apmierināšanai. 10. Par vienas dienas ceļotāju pieņemts uzskatīt: A. tranzītceļotāju; B. tūristu, kas ceļojot neatstāj savas valsts teritoriju; C. viesi, kas sava ceļojuma galamērķī nepaliek pa nakti; D. jebkuru fizisku personu, kas ceļo ārpus savas dzīvesvietas.

pastāvīgās

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

TESTS

10.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

TESTA ATBILDES

10.

TŪRISMA BIZNESA PAMATI