Valsts un tiesību teorija by Biznesa Vadības Koledža

Tālmācības studiju kurss

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA I

Kursa autors: Mg. iur. Nikolajs Ozoliņš

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

INFORMĀCIJA UN IETEIKUMI TĀLMĀCĪBAS STUDENTIEM

Vispārīga informācija Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Biznesa vadības koledžā (BVK) tiek īstenotas, izmantojot tālmācības metodi. Tālmācība ir atzīta par lietderīgāko izglītības ieguves formu strādājošajiem tāpēc, ka:  tā dod iespēju mācīties Jums vēlamajā vietā un laikā;  tā ir Jūsu iespēja apvienot mācības arī ar tādu darbu, kas saistīts ar biežiem komandējumiem, ar darbu maiņās, ar darbu, kurā ir nenormēts darba laiks;  tā ir iespēja kārtot eksāmenu vai ieskaiti jebkurā Jums piemērotā dienā un laikā;  tā ir iespēja saņemt konsultācijas, izmantojot elektronisko pastu;  studējošais katrā priekšmetā saņem īpaši veidotu izsmeļošu mācību grāmatu, kurā iekļauts viss studiju kursa saturs.

Studiju norise Tālmācības studiju būtiska sastāvdaļa ir patstāvīgās studijas jeb darbs ar tālmācības materiāliem (grāmatām), kurus BVK speciālisti ir sagatavojuši tieši Jūsu vajadzībām. Ikvienā grāmatā Jūs varat atrast: •

būtiskāko Jums nepieciešamo informāciju, kas strukturēta nodarbībās (tās atrodamas uz baltas krāsas lapām);

•

nodarbības kopsavilkumu, lai nostiprinātu iegūtās zināšanas;

•

terminu skaidrojošo vārdnīcu;

•

vingrinājumus un pašpārbaudes jautājumus;

•

uzdevumu un vingrinājumu atbildes;

•

papildliteratūras sarakstu padziļinātai kursa apguvei;

•

pašpārbaudes testus un kontroluzdevumus, kas palīdz kursa apguvē. 7

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Pievērsiet uzmanību apzīmējumiem (ideogrammām) kursa sākumā! Tie palīdzēs Jums apgūt kursa saturu. Studiju materiālā atradīsiet arī to kompetenču uzskaitījumu, ko Jūs iegūsiet vai attīstīsiet kursa apguves laikā. Strādājot ar tālmācības grāmatu, Jūs:  lasāt tekstu;  veicat uzdevumus;  atbildat uz jautājumiem, kas atrodami šajā tekstā;  uz lapas malām atzīmējat sev būtiskāko informāciju, dažādas piezīmes, radušos jautājumus u.tml.;  izmantojot kopsavilkumu katras nodarbības beigās, apkopojat svarīgāko informāciju;  lietojot terminu vārdnīcu, atkārtojat un aktualizējat būtiskākos terminus;  veicat vingrinājumus, atbildat uz pašpārbaudes jautājumiem (to pareizās atbildes varat atrast nodarbības beigās), lai pārliecinātos par to, ka esat pilnībā izpratis/-usi un apguvis/-usi nodarbības saturu;  lasāt piedāvāto papildliteratūru, ja vēlaties kursa saturu apgūt vēl dziļāk;  ja vēlaties, veicat pašpārbaudes testu (pareizās atbildes dotas lapas otrā pusē) vai izpildāt kontroluzdevumu, kas palīdz Jums nodarbībā iegūtās teorētiskās zināšanas pielietot praktiski. 1. Katra studiju kursa ietvaros paredzētas arī praktiskās nodarbības klātienē. Tās:  notiek vienu – divas reizes mēnesī;  palīdz izprast teorētisko jautājumu atbilstību Jūsu individuālajai pieredzei, rosinot uz diskusijām, domu apmaiņu, kā arī dodot iespēju samērot savas zināšanas un prasmes ar citu grupas dalībnieku zināšanām un prasmēm;  ļauj Jums apzināties sevi jaunā sociālā vidē, kas rosina domāt, pilnveidoties profesionāli un personīgi.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

2. Kursa apguves laikā Jūs kārtojat ieskaiti vai eksāmenu:  tas notiek klātienē: katras klātienes nodarbības noslēgumā kopā ar grupu Jūs kārtojat ieskaiti/ eksāmenu;  līdzdarbojoties atvieglojumus

klātienes

nodarbībās,

ieskaites/eksāmena

Jūs

saņemat

noteiktus

(mazāku

veicamo

kārtošanā

uzdevumu skaitu);  ieskaiti/ eksāmenu varat kārtot arī individuāli Jūsu izvēlētajā laikā, iepriekš vienojoties ar Studiju atbalsta centru; 

ieskaites/ eksāmena rezultātus Jums paziņo BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (pa tālruni, ar vēstules vai e-pasta starpniecību).

3. Vienu reizi semestrī Jums ir iespēja saņemt arī attiecīgā kursa docētāja individuālas konsultācijas. Konsultāciju laiki ir atspoguļoti Jūsu studiju grafikā. Ja vēlaties saņemt individuālu konsultāciju, aicinām iepriekš pieteikties Studiju atbalsta centrā.

Studiju atbalsta sistēma Studiju atbalsts ir mērķtiecīgi radīta sistēma, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt Jums adaptēties tālmācības studiju vidē, sasniegt iecerētos rezultātus, iegūt kvalitatīvu augstāko izglītību. Pirms studiju uzsākšanas un studiju laikā Jums palīdz BVK Studiju atbalsta centra darbinieki (konsultanti), kuri kvalitatīvi sniedz atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar: •

tālmācības grāmatām (kur, kad un kādā veidā tās saņemt, kā ar tām pareizi strādāt, cik daudz laika jāpatērē optimāla rezultāta sasniegšanai);

•

kārtību, kādā notiek klātienes nodarbības un konsultācijas;

•

ieskaišu/ eksāmenu kārtošanu, vērtēšanas sistēmu un kārtību u.tml.

Studiju kursa saturu Jums palīdz apgūt koledžas mācību spēki. Nekautrējieties izmantot viņu palīdzību klātienes nodarbībās un konsultācijās!

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Studiju laikā Jūsu rīcībā ir BVK bibliotēka, kurā varat atrast literatūru vai noskatīties mācību videofilmas, kas nepieciešamas kursa dziļākai apguvei. BVK studējošā apliecība ļauj Jums izmantot arī citu bibliotēku pakalpojumus (skat. www.bvk.lv/biblioteka).

Kā vislabāk mācīties? Iesakām vienas nodarbības apgūšanai veltīt 90 minūtes dienā. Studijas vēlams organizēt šādi: •

izlasiet materiālu, uzrakstiet atbildes uz jautājumiem tekstā (uzdevumiem, kas apzīmēti ar , pareizās atbildes dotas nodarbības beigās);

•

lappušu malās atzīmējiet sev būtiskāko informāciju (izmantojiet šīs piezīmes praktiskajās nodarbībās klātienē vai individuālo konsultāciju laikā);

•

pievērsiet uzmanību konstatējumiem, kas izvietoti uz lapas malām, jo tajos vēlreiz akcentēta svarīgākā doma. Tos ērti izmantot, atkārtojot apgūto vai gatavojoties eksāmenam;

•

vēlreiz pārlasiet nodarbības saturu, pievērsiet uzmanību kopsavilkumam un terminu skaidrojumam;

•

atsauciet atmiņā iepriekš apgūto, atbildiet uz pašpārbaudes jautājumiem, salīdziniet savas atbildes ar kursa autora piedāvātajām atbildēm, kas atrodamas nodarbības beigās;

•

uzrakstiet pašpārbaudes testa vai kontroluzdevumu atbildes / risinājumus;

•

gatavojoties klātienes praktiskajām nodarbībām, iepazīstieties ar papildliteratūru, sistematizējiet savas zināšanas, sagatavojiet jautājumus diskusijām klātienes nodarbībās.

Biznesa vadības koledža

Studijvedis

Kā sagatavot pārbaudes darbu atbildes? Pašpārbaudes uzdevumi Nodarbību noslēgumā ir jautājumi un uzdevumi, kas domāti sevis pārbaudei. Iesakām atbildēt uz paškontroles jautājumiem un veikt paredzētos uzdevumus. Šie uzdevumi paredzēti tikai Jūsu prasmju pašvērtējumam. Par savas atbildes precizitāti varat pārliecināties katras nodarbības beigās, papildu informāciju varat gūt konsultācijās vai praktiskajās nodarbībās, uzdodot konkrētus jautājumus un pārrunājot radušos problēmu.

Pašpārbaudes testi Rūpīgi izlasiet testa jautājumus! Nesteidzieties! Izmantojiet šos jautājumus kā mācību plānu, kas palīdz pievērst uzmanību galvenajam nodarbībā! Vēlreiz pārlasiet studiju materiālu un pārliecinieties, vai visiem jautājumiem esat veltījis / -usi pietiekami daudz uzmanības. Mēģiniet formulēt savu atbildi! Pēc tam salīdziniet savu atbildi ar piedāvātajiem variantiem un atbilžu lapā atzīmējiet to, kurš visprecīzāk atspoguļo Jūsu domas! Salīdziniet savas atbildes ar pareizajām, kas dotas pēc testa!

Kontroluzdevumi Iesakām veikt arī kontroluzdevumus. Tie paredzēti, lai Jūs pievērstu uzmanību svarīgākajai informācijai tekstā un apgūtās teorijas praktiskam pielietojumam.

Studijvedis

Biznesa vadības koledža

Ieskaites un eksāmeni Ieskaites un eksāmeni BVK tiek kārtoti klātienē. Studiju kursos, kuru apjoms ir 2 kredītpunkti, ir viens pārbaudījums – diferencētā ieskaite. Studiju kursos, kuru apjoms ir 4 kredītpunkti, ir divi pārbaudījumi: diferencētā ieskaite un eksāmens. Informāciju par to, kā tiek organizēta ieskaite vai eksāmens, Jūs varat atrast grāmatas pēdējā lappusē. Ieskaites/ eksāmeni tiek kārtoti klātienes nodarbības laikā. Tos Jūs kārtojat kopā ar savu grupu, saņemot atvieglojumus (mazāku uzdevumu skaitu). Ir pieļaujama arī individuāla ieskaišu/ eksāmenu kārtošana, kas iepriekš jāsaskaņo ar konsultantiem (BVK Studiju atbalsta centra tālrunis ir 67803261).

Atcerieties, ka ieskaite/eksāmens jānokārto tajā semestrī, kad apgūts attiecīgais studiju kurss!

Vēlam sekmes studijās!

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

APZĪMĒJUMI

svarīgi iegaumēt

vērts padomāt



uzdevumi, uz kuriem atbildes atradīsiet nodaļā “Uzdevumu atbildes”

nodarbības kopsavilkums



terminu skaidrojošā vārdnīca



vingrinājumi, uzdevumi un pašpārbaudes jautājumi



uzdevumu atbildes



ieteicamā literatūra



tests

Apzīmējumi

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. VALSTS ANALĪZE NO SOCIĀLĀ, FILOZOFISKĀ, EKONOMISKĀ U.C. ASPEKTIEM. VALSTS PAZĪMES UN BŪTĪBA Terminu skaidrojošā vārdnīca ...................................................................21 1. Vispārējā valsts teorija – zinātne par valsti ...........................................25 2. Valsts pētīšanas metodes .......................................................................26 3. Valsts kā indivīdu kopdzīves regulācijas veids .....................................29 4. Valsts jēdziens un tā elementi ...............................................................30 5. Valsts būtība un pazīmes .......................................................................32 6. Valsts no starptautisko tiesību un valsts tiesību aspektiem Latvijā .......34 7. Valsts izpratne dažādās valsts un tiesību teorijās ..................................37 7.1. Ekonomiskā teorija ........................................................................37 7.2. Vardarbības teorija .........................................................................38 7.3. Sabiedriskā līguma teorija .............................................................39 Kopsavilkums ............................................................................................41 Vingrinājumi un pašpārbaudes jautājumi ..................................................43 Uzdevumu atbildes ....................................................................................45 Ieteicamā literatūra ....................................................................................47 Tests ...........................................................................................................49

Šajā nodarbībā Jūs iegūsiet zināšanas, kas palīdzēs:  izprast valsts pētīšanas metodes;  apzināt valsti kā indivīdu kopdzīves regulācijas veidu;  noskaidrot valsts jēdzienu un tās elementus;  orientēties dažādās valsts izveidošanas teorijās.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

TERMINU SKAIDROJOŠĀ VĀRDNĪCA

1. nodarbība



Aneksija – vardarbīga teritorijas pievienošana citai valstij. Anektēt – okupēt kādas valsts teritoriju un vardarbīgi pievienot citai valstij. Birokrātija – 1. Ierēdņu vara; 2. Dažādu valsts un sabiedrisko organizāciju uzbūves forma, kur izpildorgāni praktiski ir neatkarīgi no sabiedrības vai arī no organizācijas locekļu vairākuma; 3. Profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums. Demokrātija – tautvaldība, politikas īstenošanas veids (politisks režīms), kuram pastāvot tauta tiek uzskatīta par valsts varas avotu, valsts varu kontrolē pilsoniskā sabiedrība, iedzīvotāju vairākums veido valsts varas institūtus. Despotija – 1. Valdīšanas forma, ko raksturo varas neierobežota patvaļa un iedzīvotāju tiesiska neaizsargātība; 2. Pārn. noz. Patvaldība, varas patvaļa pret padotajiem, brīvības nežēlīga apspiešana. Diktatūra – neierobežota, uz vardarbību balstīta vara. Doktrīna – mācība; zinātnisko, filozofisko vai politisko uzskatu sistēma, noteicošais princips teorijā vai politikā. Konsenss – 1. Vienprātība; 2. Lēmumu pieņemšana bez balsošanas procedūras, pamatojoties vienīgi uz to, ka formāli nav izteikti iebildumi (izplatīts starptautiskajās attiecībās, uzņēmēju sarunās utt.). Konstitutīvie elementi – valsti veidojošie elementi: tauta, teritorija un publiskā vara. Leģitimitāte – politiskās varas taisnīguma un līdz ar to likumīga atzīšana kādu iedzīvotāju grupu vai atsevišķu cilvēku apziņā. Likumdošanas vara – 1. Valsts varas augstāko institūtu tiesības un pienākums īpašā procedūrā un formā izdot visai sabiedrībai saistošus normatīvos aktus; 2. Valsts varas apakšsistēma blakus un pretstatā izpildvarai un tiesu varai, kuru rīcība, rīkojumi un normatīvie akti pakārtoti likumdevēju izdotajiem likumiem; 3. Ar likumdošanas tiesībām apveltīto valsts varas institūtu apkopojošs nosaukums. Saskaņā ar varas dalīšanas koncepciju likumdošanas varai ir jābūt organizatoriski nodalītai un neatkarīgai no izpildvaru un tiesu varas. VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Likumība – politiskās sistēmas princips, pēc kura sabiedriskās izturēšanās augstākā norma ir likums, kas visiem vienlīdz obligāts. Likumības nodrošināšana ir būtisks valsts varas uzdevums. Likums – valsts varas augstākā institūta īpašā procedūrā un formā izdota sabiedriskās uzvedības norma, kurai ir augstāks juridisks spēks pār visiem citu valsts varas institūtu izdotajiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem. Oligarhija – nedaudzu vara, mazākuma kundzība, elites vara. Pilsoniskā sabiedrība – pilsoņu sabiedriskās pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus valsts varas institūtiem, kaut arī ne vienmēr no tiem neatkarīgi. Precedents – tiesas lēmums, kura pamatojums tiek pieņemts par paraugu līdzīgu lietu izšķiršanai un ir saistošs citām tiesām valstīs, kur šāda precedentu tiesību sistēma pastāv, piemēram, Lielbritānijā, ASV. Prerogatīva – izņēmuma tiesības, kas ir kādam varas orgānam vai amatpersonai (piemēram, apžēlošanas tiesības LR prezidentam) un nav nevienam citam. Privātpersona – fiziska persona un privāto tiesību juridiska persona, kā arī personu apvienība, kuru vieno noturīga saite. Sociālisms – sabiedrības iekārta, kas tirgus saimniecības spontanitātes izraisīto pretrunu postošo raksturu novērš ar kopsabiedriskās nozīmes procesu kopsabiedrisku pārvaldīšanu. Suverenitāte – augstākā vara, varas augstākais rangs, tās neatkarība. Tiesiskā kārtība – tiesību normu ievērošanas pakāpe valstī vai kādā tās daļā. Tiesisko kārtību veicina stabila sabiedriskās atražošanās efektivitāte un uz to balstīts sociālais miers; izkopta skaidru un savstarpēji nepretrunīgu tiesību normu sistēma, kas saskan ar sabiedrībā izplatīto tikumisko normu sistēmu. Valsts – institūciju kopums, kas, pamatojoties uz tiesisku varu, nosaka likumus un citas normas tautas vai vairāku tautu (etnisku grupu) apdzīvotā noteiktā teritorijā. Valstij jābūt trīs pamatpazīmēm – teritorijai, iedzīvotājiem un suverēnai varai. Valsts tauta – fizisko personu kopums, kuras juridiski caur pilsonības vai līdzīgu tiesisko institūtu saikni ir saistītas ar attiecīgo valsti. Pilsonība ir juridiska kategorija, kuru nosaka attiecīgās valsts likumi. Valsts teritorija – sauszemes daļa (kā arī pie tās piederīgā gaisa telpa, zemes dzīles un teritoriālie ūdeņi), kuras robežās valsts īsteno savu valsts varu. Valsts vara – valsts varas nesēja suverēnas (brīvas) gribas realizācija valsts teritorijā. 22

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Vispārējā valsts teorija – tiesību zinātne, kas apskata teorētiski valstiskos aspektus, kas raksturīgi visām valstiski organizētām sabiedrībām.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

1. VISPĀRĒJĀ VALSTS TEORIJA – ZINĀTNE PAR VALSTI Zinātņu sistēmā izšķir dabas un sociālās zinātnes. Juridiskā zinātne pieder pie sociālajām zinātnēm. Jebkuras zinātnes uzdevums ir sava priekšmeta objektīvo zināšanu uzkrāšana, kas ir panākams, sadarbojoties ar citām zinātnēm un izmantojot to zināšanas. Pašlaik vispārējā valsts teorija visbiežāk netiek skatīta atrauti no vispārējās tiesību teorijas, jo šie kaut arī atsevišķie sociālie institūti, tomēr atrodas nesaraujamā saiknē un nav iespējams vienprātīgi apgalvot, ka tiesības ir tikai valsts rašanās un funkcionēšanas sekas. Tomēr vispārējā valsts teorija apskata teorētiski valstiskos aspektus, kas raksturīgi visām valstiski organizētām sabiedrībām. Zināšanas par valstiski teorētiskām parādībām un procesiem tiek ņemtas no citu juridisko zinātņu empīriskām un teorētiskām zināšanām.

Vispārējā valsts teorija apskata teorētiski valstiskos aspektus.

Piemēram: Valsts cilvēkiem asociējas ar tās institūcijām, ierēdņiem, valsts simboliem, bet katru šo valsts izpausmi regulē atsevišķa tiesību nozare un atsevišķi likumi. Valsts simbolus regulē konstitucionālās tiesības, Satversme. Ierēdņu darbu – administratīvās tiesības, Valsts civildienesta likums. Vispārējā valsts teorija ir saistīta ne tikai ar juridiskajām zinātnēm, bet arī ar humanitārajām zinātnēm. Pirmām kārtām ar vēsturi, kura pētī cilvēces attīstības likumsakarības, tās pagātni. Tieši vēsture sniedz vispārējai valsts teorijai zināšanas par cilvēku pirmajiem apvienošanās mēģinājumiem, valsts rašanās sociāli ekonomiskajiem apstākļiem. Piemēram: Nozīmīgs materiāls ir par dažādiem nemieriem, revolūcijām, kas kopumā atspoguļo cilvēku reakciju uz to vai citu politisko režīmu. Šeit vērojama arī atgriezeniskā saite, jo vēstures zinātne izmanto attiecīgās vispārējās valsts teorijas un vispārējās tiesību teorijas izstrādātos jēdzienus, kategorijas. Cieša saikne vispārējai valsts teorijai ir vērojama arī ar filozofiju – zinātni par vispārējiem dabas, sabiedrības un domāšanas attīstības likumiem. Vispārējā valsts teorija saistīta arī ar ekonomisko zinātni, kas pēta ražošanas attiecības un ekonomiskos likumus, kuri regulē valsts sociāli ekonomisko attīstību. Vispārējā valsts teorija valstiski tiesiskās parādības skata saistībā ar cilvēku ekonomiskiem dzīves apstākļiem, kā arī uzsver ekonomikas atkarību no valsts.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Vispārējā valsts teorija valstiski tiesiskās parādības skata saistībā ar cilvēku ekonomiskiem dzīves apstākļiem.

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Piemēram: Valsts nosaka nodokļus, sociālās garantijas un prioritātes. Lieli nodokļi vēl nenozīmēs lielus ienākumus valsts budžetā, jo cilvēki izvairīsies tos maksāt. Ja nodokļus samazinās, to nepietiks „budžeta iestādēm” – skolām, slimnīcām, policijai. Pastāv viedoklis, ka valsts politika ir koncentrēta ekonomika. Īpašs sakars ir starp vispārējo valsts teoriju un politoloģiju, kura pētī mūsdienu pasaules politisko sistēmu un attiecības. Politoloģijas atziņas ir pamats tam, ka vispārējā valsts teorija izzina valsts lomu politiskajā sistēmā. Saistība ar citām sociālām zinātnēm ir pamats vispārējās valsts teorijas satura paplašinājumam, papildinājumiem, materiāla vispusīgumam, tas ļauj vispārējai valsts teorijai kļūt par mainīgu, realitātei atbilstošu zināšanu sistēmu.

Kādas zinātnes Jūs zināt? Miniet vismaz trīs! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Kāda nozīme ir vispārējai valsts teorijai citu tiesību zinātņu vidū? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

2. VALSTS PĒTĪŠANAS METODES Katrai zinātnei ir savs priekšmeta pētīšanai izmantojamo metožu kopums, kas ir nosacīts ar pētāmo procesu, parādību būtību. Visas pētīšanas metodes tiek iedalītas vispārējās un atsevišķās.

Pieņemts visas pētīšanas metodes dalīt vispārējās (piemērojamās visām zinātnēm) un atsevišķās (izmanto atsevišķās zinātnēs): 1. vispārējās:  vēsturiskā materiālisma metode;  sintēze;  analīze. 2. atsevišķās:  sistēmiskā metode;  funkcionālā metode;  statistiskā metode;  modelēšanas metode;  socioloģisko pētījumu metode;  salīdzinošā metode.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

Valsts izpētē, kā arī tiesību izpētē galveno lomu ieņem vēsturiskā materiālisma metode, ar kuru valsts tiesiskās parādības tiek skatītas kopā ar sabiedrisko dzīvi un to savstarpējā atkarībā – kāda ir sabiedrība konkrētajā vēsturiskās attīstības posmā, tāda arī ir valsts un tiesības.

1. nodarbība

Piemēram: 14. gadsimtā Eiropas valstīs pastāvēja feodālā iekārta, līdz ar to arī valsts tiek apskatīta atbilstoši šai iekārtai, un par demokrātiju vai cilvēktiesībām šādā iekārtā vēl par agru runāt. Valsts pilda vispārcilvēciskās funkcijas (piemēram, izveidojot obligātās izglītības sistēmu), tā ir sabiedrībā pastāvošu pretrunu samazināšanas, novēršanas līdzeklis, sociālā kompromisa instruments, kā arī tai piemīt šķiriskuma pazīme, kaut arī daudzi mūsdienu zinātnieki piedāvā atteikties no šādas izpratnes. Kā vispārējās valsts pētīšanas metodes tiek izmantotas arī sintēze un analīze, kas izpaužas domās vai faktiski sadalot veselo daļās un atjaunojot veselo no daļām. Piemēram: Sintēzes metode – valstī ir dažādas iestādes, kas pilda valsts funkcijas, bet visas kopā tās īsteno valsts politiku un tiek finansētas no valsts budžeta. Veselā sadalīšana ļauj izpētīt objekta struktūru, uzbūvi. Analīzes forma var izpausties priekšmetu un parādību klasifikācijā, piemēram, valsts funkcijas, valsts institūcijas. Sintezējot notiek pazīmju, īpašību apvienošana. No atsevišķām metodēm var minēt sistēmisko metodi, kurā jebkurš objekts tiek skatīts kā atsevišķu savstarpēji saistīto elementu sistēma – te var minēt valsts aparāta struktūru ar tā saistītiem elementiem. Piemēram: Ministru kabinetā ietilpst ministri, un kopējā Ministru kabineta darbība ir atkarīga no katra ministra atsevišķi, bet tie visi kopā veido sistēmu. Ar funkcionālās metodes palīdzību valsts sistēmā tiek nošķirtas struktūrdaļas atkarībā no to sociālās nozīmes, lomas un funkcijām. Piemēram: Lai nepārklātos vienas iestādes metodes ar otru, iestāžu nolikumos ir strikti noteiktas to funkcijas – Uzņēmumu reģistrs reģistrē komersantus, bet nekontrolē, vai tie maksā nodokļus, – tā ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetence. Statistiskā metode ir viena no efektīvākajām metodēm, kura balstās uz kvantitatīviem zināšanu iegūšanas veidiem; tā objektīvi atspoguļo valsts tiesisko parādību dinamiku, attīstības tendences.

Statistiskā metode objektīvi atspoguļo valsts tiesisko parādību attīstības tendences.

Piemēram: Tiek pētīti gada pārskati, atskaites, lai paredzētu tālāko attīstību. Izglītības jomā ir svarīgi, kāds ir bērnu īpatsvars no valsts iedzīvotājiem, jo no tā ir atkarīgs skolu un skolotāju skaits, valsts budžeta līdzekļu sadalījums. VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Modelēšanas metode balstās uz valsts tiesisko parādību, institūtu izpēti ar modeļu, paraugu palīdzību – tas ir ideālais domāšanas process. Piemēram: Pirms izveidot jaunu iestādi, tiek prognozēts, kā jauna iestāde sadarbosies ar citām iestādēm, ieņems vietu valsts sistēmā. Kādu jaunu kārtību vai noteikumus izmēģina vienā iestādē un ja tie darbojas, tad mēģina ieviest visā valstī. E-pārvalde tika ieviesta pakāpeniski, sākumā tikai dažās pašvaldībās. Socioloģisko pētījumu metode izpaužas nepieciešamās informācijas analīzē, apstrādē un atlasē par valsts institūtu funkcionēšanu un attīstību. Piemēram: Sagatavotās informācijas (jaunie kārtības noteikumi) pārbaude mērķa grupās, kā iedzīvotāji reaģēs uz jauniem noteikumiem. Speciālistu vai mērķa grupu aptaujas. Arodbiedrību viedokļu ņemšana vērā, izstrādājot grozījumus darba tiesību likumos un noteikumos. Liela nozīme ir salīdzinošajai metodei, kad tiek salīdzināti dažādu valstu institūti, politiskās un tiesiskās sistēmas – tās paveids ir vēsturiski salīdzinošā metode, kur galvenais salīdzināšanas kritērijs ir dažādi vēsturiskās attīstības posmi. Piemēram: Dažādās valstīs ir parlamenti, kuri izdod likumus, bet likumu pieņemšanas kārtība ir dažāda, tāpēc tiek rīkotas starpparlamentu tikšanās, lai apmainītos pieredzē, līdzīgu jautājumu risināšanā un likumu izdošanā. Latvijā Administratīvā procesa likums tika veidots, izmantojot Vācijas pieredzi, Civillikums – romiešu civiltiesību pamatprincipus.

Kāda, pēc Jūsu domām, ir visefektīvākā pētīšanas metode? Pamatojiet savu viedokli ar trim argumentiem! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Iedomājaties, ka Jūs esat jaunievēlēts Valsts prezidents un Jums ir jānoskaidro, vai valstī vajag palielināt karaspēka lielumu vai ne! Kādas darbības Jūs veiktu un kādas metodes izmantotu? Uzrakstiet trīs darbības un tām paredzētās metodes! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

3. VALSTS KĀ INDIVĪDU KOPDZĪVES REGULĀCIJAS VEIDS Vispārējā valsts teorijā cilvēces valstiskā organizēšanā tiek skatīti divi savstarpēji saistīti vēsturiski procesi:  valsts rašanās process (attiecīgi arī sociālās nepieciešamības iemesli);  valsts pastāvēšanas, funkcionēšanas un attīstības process.

20. gadsimtā marksistiskās doktrīnas ietekmē valsts tika izprasta kā mehānisms, līdzeklis vienas šķiras pakļaušanai, vardarbībai pār otru. Piemēram: Muižnieki ir pakļāvuši savai varai zemniekus, vergturi pakļāvuši un izmantojuši vergus. Šādas izpratnes sekas labi redzamas praksē – vardarbīgo līdzekļu izmantošana, piespiešana, lai likvidētu sabiedrisko iekārtu, mainītu cilvēku attieksmi. Piemēram: Vienas iekārtas maiņa uz citu – augstāku pēc attīstības līmeņa, iespējama tikai revolūcijas ceļā (1905. gada revolūcija Latvijā) vai pilsoņu kara ceļā (Krievijā pēc 1917. gada). Šī izpratne aizstāja visas pārējās, jo īpaši tās, kas attiecas uz valsts vispārsociālo saturu – izpaužas sabiedrības valstiskā organizācijā, stabilitātes un kārtības nodrošināšanā. Cilvēki pēc savas dabas ir sociālas būtnes, kurām ir nepieciešama organizācija no ārienes, norādījumu došana, tieši šāda loma ir valstij, kura palīdz regulēt cilvēku kopdzīvi, pārvarēt domstarpības, pretrunas, risināt strīdus, sakārtot savstarpējās attiecības, panākt stabilitāti, mieru. Valsts ir visaptverošs dzīves regulators. Uzrakstiet jomu cilvēka dzīvē, kurā valsts neiejaucas un kuru neregulē! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

Jau pašā cilvēces attīstības sākumā cilvēkiem bija objektīvi nepieciešams uzticēt, atvēlēt daļu no savām funkcijām vai varas kādam atsevišķam pārstāvim vai to grupai – sākumā tie bija vadoņi, kopienu vecākie, to padome. Piemēram: Par savu drošību no ārējiem ienaidniekiem bija izdevīgāk rūpēties kopā un noteikt atbildīgo – vadoni, virsaiti – par drošības nodrošināšanu. VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Valsts rašanās saistīta ar privātīpašuma institūta izveidošanos.

Biznesa vadības koledža

Primārā loma starp kritērijiem, pēc kuriem tika izvēlēts kāds pārstāvis, bija personiskās īpašības, bet ar laiku, kad veicamās funkcijas kļuva sarežģītākas, tika prasīta noteikta pieredze, sociālās zināšanās. Valsts rašanās lielā mērā ir saistīta ar privātīpašuma institūta izveidošanos un attiecīgi ar tā pārvaldīšanu saistīto jautājumu noregulēšanas nepieciešamību. Piemēram: Ja personai ir savs īpašums, tikai viņai piederošas lietas, tātad ir ko zaudēt! Persona sāk domāt, kā šo īpašumu saglabāt un palielināt. Valsti izprot kā organizāciju, mehānismu, līdzekļu kopumu, ar ko tiek panākta visaptveroša ietekme uz tās teritorijā dzīvojošiem iedzīvotājiem.

Valsts vara ir suverēna, hierarhiski organizēta, kurai ir tiesības izmantot piespiešanas mehānisma līdzekļus. Piemēram: Valsts iestādes un tiesas var piemērot sodus – naudas sodu, arestu, mantas konfiskāciju.

Kaut arī daži uzsver, ka valsts iejaukšanās cilvēku dzīvē ir samērā neliela, tomēr to nevar atzīt, jo tā galvenokārt panāk savas regulatīvās funkcijas īstenojumu, izdodot valdonīgus priekšrakstus, ko dēvē par likumdošanas sistēmu. Tiesību normās izteiktie norādījumi ir obligāti ievērojami, jo pretējā gadījumā tiek izmantoti represīvā mehānisma līdzekļi – tas tiek nostiprināts sankciju veidā. Valsts regulatīvā loma izpaužas, piemēram, izglītības, labklājības, sakaru sistēmas, noziedzības apkarošanas sistēmas organizēšanā. Tas panākams ar daudzveidīgiem valsts mehānisma struktūrelementiem.

4. VALSTS JĒDZIENS UN TĀ ELEMENTI Terminu ‘valsts’ mūsdienu izpratnē ieviesa N. Makjavelli.

Termins ‘valsts’ ir radies daudz vēlāk nekā organizācijas veids, kuru tas apzīmē. Terminu ‘valsts’ mūsdienu izpratnē ieviesis N. Makjavelli, tas kļuva par pamatu 16. gs. terminiem citās valodās. Šo terminu lieto dažādās nozīmēs, lai izceltu tā dažādos aspektus. Valstij kā reālam fenomenam ir dažādas dimensijas. Svarīgākās ir politoloģiskā, socioloģiskā, vēsturiskā un juridiskā dimensija. Šīs dimensijas apraksta un pēta attiecīgās zinātnes disciplīnas – politoloģija, socioloģija, vēsture, tiesību zinātne, arī ekonomikas zinātne, ģeogrāfija un citas. Tomēr šīs dimensijas nav stingri nodalāmas viena no otras. Tādēļ, pētot un aprakstot fenomena “valsts” attiecīgo dimensiju, automātiski ir jāņem vērā arī citas dimensijas (starpdisciplināra pieeja).

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Piemēram: Latvijas Republika ir salīdzinoši jauna valsts, dibināta tikai 1918. gadā (politiska un vēsturiska dimensija). Pirms tam šajā teritorijā bija citi valstiski veidojumi: Livonija, Kurzemes hercogiste, Krievijas impērijas guberņa (vēsturiskā dimensija). Rīga 1285. gadā kļuva par Hanzas savienības locekli (ekonomiskais aspekts, politiskā dimensija). 13. gadsimta laikā vācu krustneši pakāpeniski iekaroja mūsdienu Latvijas teritoriju, uzspiežot kristietību un sākot iekasēt nodokļus un valdīt pār zemi (politiska un juridiska dimensija). Šajā nodaļā tiks mēģināts īsi iezīmēt valsts juridisko dimensiju, koncentrējoties uz tās juridisko struktūru. Tas ir tiesību zinātnes – valststiesību – uzdevums. Lai gan valsts jēdziens būtībā ir ar daudznozīmīgu saturu un atkarīgs no tās vai citas izpratnes, jebkuru valsti kā sociālo institūtu raksturo noteikti elementi, bez kuriem kādu veidojumu nevar atzīt par valsti. Valsti veido konstitutīvie elementi. Teorijā nošķir šādus konstitutīvos elementus:  tauta;  teritorija;  īpaša publiskā vara.

Attiecībā uz tautu mūsdienās pastāv vairākas domstarpības, jo nav vienota viedokļa par to, kas īstenībā ir valsts elements – tauta vai nācija. Vēsturiskās attīstības gaitā tika izvirzītas vairākās teorijas – piemēram, franču revolūcijas laikos par tautu sāka uzskatīt valsts pilsoņu kopumu neatkarīgi no etniskās izcelsmes, dzimtas un cilšu saiknēm. Vācu domai raksturīgs neatšķirt tautu no nācijas, jo “das Volk” apzīmē gan tautu, gan nāciju, tomēr tiek uzsvērts valodas, etniskās izcelsmes un vēsturisko likteņu kopība. Anglo-amarikāņu domas izšķirošā nozīme ir nevis radniecībai un valodas kopībai, bet tikai pilsoņa statusam. Nācijas terminu var izprast divējādi: kā politisko nāciju – tas ir pilsoņu kopums; kā etniskās nācijas, kuras vieno cilme, dzimtā valoda, kultūras īpatnības (viena nācija var atrasties vairāku valstu teritorijās). Tādējādi valsts konstitutīvais elements ir tauta vai politiskā nācija. Teritorija (lat. territorium) ir noteikti materiālā veidā aprobežota, citu valstu atzīta telpa, uz kuras izplatās šīs valsts jurisdikcija (kaut arī var būt izņēmumi, piemēram, Krimināllikuma spēks ārpus LR teritorijas, ja LR pilsonis izdarījis noziedzīgu nodarījumu citā valstī).

Teritoriju veido sauszeme, ūdens teritorija, gaisa telpa, zemes dzīles, objekti, kas pielīdzināti noteiktās valsts teritorijai.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Publiskā vara ir sabiedriskās varas paveids, kas izpaužas apstāklī, ka valsts pilnvarotās institūcijas ir spējīgas pakļaut atsevišķu indivīdu rīcību visas sabiedrības vai tās daļas gribai. Piemēram: Cilvēkam pieder māja pilsētas vēsturiskajā centrā. Viņš vēlas šo māju nokrāsot rozā krāsā un tā arī izdara. Pilsētas dome uzskata to par pārkāpumu, jo krāsa nav saskaņota ar citu māju krāsām, un tas rada disharmoniju. Dome uzliek personai sodu un liek pārkrāsot saskaņotā krāsā. Jebkurai varai piemīt neatņemama pazīme – piespiešanas iespēja. Vara ir sociālā kopuma funkcionēšanas līdzeklis. Valstij pieder publiskā vara, t.i., tai ir visaptverošs, vairākuma interesēm pakļauts raksturs.

Ar kādiem līdzekļiem valsts var uzspiest savu gribu? .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

5. VALSTS BŪTĪBA UN PAZĪMES

Jēdzienu ‘valsts būtība’ sāka izmantot 20. gs. vidū, ar to izprotot valsts šķirisko dabu, valsts izmantošanu, lai valdošā šķira spētu nostiprināt savu varu. Valsts tika izprasta kā vardarbības līdzeklis, mašīna. Šāda būtības izpratne tika ņemta par pamatu vēlākajām represijām, sabiedrības pārkārtojumiem. Piemēram: Tika uzskatīs, ka valsts ir liels mehānisms un cilvēki tajā ir tikai mazas „skrūvītes”, kuras var viegli aizvietot. Salīdzinot to ar pulksteni, ja tas nestrādā un ir sabojājusies kāda detaļa, bojāto apmaina pret jaunu.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

Kā Jūs domājat, vai valsts kā mehānisma izpratne un „cilvēki-skrūvītes” ir saglabājusies arī mūsdienās? Pamatojiet savu atbildi! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

1. nodarbība

Tādējādi netika ņemti vērā citi svarīgi valsts raksturojumi:  vispārsociālais saturs;  sabiedrības valstiskā organizācija;  kārtības un stabilitātes sociālā vērtība. Mūsdienu teorijā valsts būtība tiek skatīta no vairākiem aspektiem:  sociālā nozīmīguma;  teritoriālā nozīmīguma;  strukturālā nozīmīguma u.c. Valsts ir politisks institūts – tas izpaužas īpašā politiskās varas organizācijā, līdz ar ko tiek panākta ietekme uz cilvēku darbības virzienu, tiek sakārtotas to attiecības, nodrošināta kārtība un stabilitāte. Politiskajai varai piemīt koncentrēts spēks, kas izpaužas valsts institūtu darbībā. Valsts ir strukturālais aparāts – ietver iestādes, amatpersonas, kurām ir valdonīgas pilnvaras savas kompetences ietvaros.

Specifiskā valstiskās organizācijas iezīme ir iedzīvotāju apvienošana noteiktās teritorijas ietvaros, uz kuru izplatās valsts jurisdikcija (uz attiecīgo teritoriju un iedzīvotājiem). Valsts būtības saturisko aspektu veido tās šķiriskums un vispārcilvēciskums (valsts vara rūpējas par visiem cilvēkiem). Turklāt šo elementu samērs nav vienāds visos laikos, jo tie atspoguļo sociāli ekonomiskās un politiskās reālijas, prioritātes.

Valsts būtības saturisko aspektu veido tās šķiriskums un vispārcilvēciskums.

Piemēram: Tirgus ekonomikas apstākļos elementi (šķiriskums un vispārcilvēciskums) būs uzņēmēji (darba devēji) un darbinieki, pastāvēs partijas, kuras pārstāvēs vienu vai otru grupu intereses, feodālajā iekārtā – muižkungi un zemnieki, ja arī pastāvēja politiskās partijas, tad tās tikai pārstāvēja muižniekus, jo zemniekiem nebija balsošanas tiesību. Mūsdienu apstākļos primārā loma tiek novirzīta uz vispārcilvēciskām vērtībām. Vispārcilvēciskās vērtības ir cilvēka cildenums – zinātniskums (patiesība), estētiskums (skaistums) un ētiskums (morāle, labestība). Valsts atšķiras no citām organizācijām, kuras ieiet sabiedrības politiskajā sistēmā.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Valstij ir savas pazīmes:  savā teritoriālajā robežā valsts ir vienīgais oficiālais visas sabiedrības pārstāvis;  valsts ir suverēnā organizācija, t.i., tai piemīt neatkarība iekšējās un ārējās attiecībās, kaut arī mūsdienās ārējā suverenitāte ir stipri nosacīta, jo iestāšanās starptautiskajās institūcijās prasa suverenitātes ierobežošanu;  valsts ir tiesīga izdot likumus un citus normatīvus aktus, kuriem ir vispārobligāts raksturs;  valsts ir sabiedrības, daudzpusīgo sociālo sfēru un procesu pārvaldes sarežģīts mehānisms;  valsts ir vienīgā organizācija politiskajā sistēmā, kurai ir tiesību aizsardzības institūcijas;  valsts ir bruņoti spēki un drošības institūcijas, kas nodrošina aizsardzību, suverenitāti, teritoriālo vienotību;  valstij ir ciešs sakars ar tiesībām.

6. VALSTS NO STARPTAUTISKO TIESĪBU UN VALSTS TIESĪBU ASPEKTIEM LATVIJĀ

Starptautiskajās tiesībās ar “valsti” apzīmē sabiedrības veidojumu, kurā ir trīs elementi:  teritorija;  iedzīvotāji;  valsts vara.1 Starptautiskās tiesības apskata valsti “no ārpuses”, attiecībās ar citām valstīm.

Valsts tiesības turpretim apskata valsti “no iekšpuses”, regulējot tās dažādās struktūras un to attiecības. Valsts tiesībās valsts jēdziens tiek lietots plašākā un šaurākā nozīmē. Pirmkārt, valsts tiesībās ar valsti apzīmē dažādu juridisku veidojumu kopumu, kuri apveltīti ar publisku varu. Tas ir valsts jēdziens plašākajā nozīmē. Piemēram: Ar publisko varu ir apveltītas ministrijas, pārvaldes, dienesti, pašvaldības, šo iestāžu kopums ir valsts jēdziena plašākā izpratne. Otrkārt, ar publisko varu apveltītās iestādes tiek ieskaitītas dažādu publisko tiesību juridisko personu sastāvā, no kurām tikai viena – sākotnējā – tiek apzīmēta kā valsts. Tas ir valsts jēdziens šaurākajā nozīmē. Piemēram: Latvijas Republika ir sākotnējā publisko tiesību juridiskā persona (Valsts pārvaldes iekārtas likums). 1

Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un formas. [b.i.], 1997., 63.lpp. VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

Jāuzsver, ka runa ir tikai par valsts juridisko izpratni. Savukārt citām zinātnes nozarēm, it sevišķi politoloģijai un socioloģijai, ir savas valsts izpratnes kategorijas. Starptautiskajās tiesībās valsts ir galvenais tiesību subjekts, t.i., tiesību un pienākumu “nesējs”. Citi starptautisko tiesību subjekti, blakus valstij, ir starptautiskās organizācijas, valstij līdzīgi veidojumi (piemēram, Svētais Krēsls), bet ierobežotā mērā arī nācijas, privātpersonas u.c.

Starptautiskajās tiesībās galvenais tiesību subjekts ir valsts.

Starptautisko tiesību kontekstā valsts kā tiesību un pienākumu nesēja kopš moderno starptautisko tiesību pirmsākumiem 16. gadsimtā ir atzīta par juridisku personu. Klasiskās starptautiskās tiesības nosaka trīs elementus (“Triju elementu mācība” sk. 4. nodaļu „Valsts jēdziens un tā elementi”), kas nepieciešami, lai kādu veidojumu uzskatītu par valsti (un līdz ar to starptautisko tiesību juridisku personu, kam ir starptautiskajās tiesībās noteiktas tiesības un pienākumi). Šie trīs elementi ir valsts teritorija, valsts tauta (iedzīvotāji) un (reāla) valsts vara. Valsts teritorija ir sauszemes daļa (kā arī pie tās piederīgā gaisa telpa, zemes dzīles un teritoriālie ūdeņi), kuras robežās valsts īsteno savu valsts varu. Kopš 20. gadsimta sākuma visa zemeslodes teritorija, izņemot Antarktiku, ir sadalīta starp valstīm.

Piemēram: Latvijas valsts teritoriju nosaka Satversmes 3. pants: “Latvijas valsts teritoriju starptautiskajos līgumos noteiktās robežās veido Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale”. Šie līgumi ir attiecīgie līgumi ar kaimiņvalstīm – Igauniju, Krieviju, Lietuvu –, un līdz 1940. gadam – arī Poliju. Valsts tauta ir fizisko personu kopums, kuras juridiski, caur pilsonības vai līdzīgu tiesisko institūtu saikni, ir saistītas ar attiecīgo valsti. Pilsonība ir juridiska kategorija, kuru nosaka attiecīgās valsts likumi.

Piemēram: Satversmes 2. pantā tiek runāts par Latvijas tautu, kas juridiskajā izpratnē ir valsts tauta – pilsoņu kopums. Pilsonība Latvijā (toreiz apzīmēta kā “pavalstniecība”) vispirms bija noteikta ar 1919. gada 23. augusta Pavalstniecības likumu, kas noteica sākotnējo Latvijas pilsoņu loku un tās iegūšanas nosacījumus. Regulārais Latvijas pilsonības iegūšanas veids ir tās automātiska iegūšana ar piedzimšanu, ja vecāki ir Latvijas pilsoņi (jus sanguinis princips). 1919. gada 23. augusta Pavalstniecības likuma nosacījumi atbilstoši Latvijas valsts kontinuitātes doktrīnai tiesiski nepārtraukti turpināja darboties arī okupācijas periodā. To atzina atjaunotās Latvijas Augstākās Padomes 1991. gada 15. oktobra un 27. novembra lēmumi. Tādējādi Latvijas pilsonība (pavalstniecība) turpināja pastāvēt (un izplatīties) arī okupācijas periodā. 1919. gada 23. augustā Pavalstniecības likumu nomainīja pašreiz spēkā esošais 1994. gada 22. jūlija Pilsonības likums. Lēmums “Par Latvijas Republikas pilsoņa tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, Nr. 43, 1991) VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Demokrātiskās valstīs suverēnās valsts varas nesējs ir tauta.

Biznesa vadības koledža

Valsts vara ir reāla kategorija, kas nozīmē valsts varas nesēja suverēnas (brīvas) gribas realizāciju valsts teritorijā. Demokrātiskās valstīs suverēnās valsts varas nesējs ir tauta (sal. ar Satversmes 2. p.), kura to parasti realizē ar demokrātiski leģitimētu valsts orgānu – parlamenta, valdības, valsts galvas – starpniecību; autoritārās valstīs tā var būt cilvēku grupa (partija, hunta u.tml.) vai pat tikai viena persona (absolūtais monarhs, diktators). Valsts suverēnā vara ir sākotnēja, tā tiek konstatēta kā socioloģiska realitāte. Tai nav nepieciešams būt atvasinātai no citas varas vai citādi leģitimētai vai pamatotai. Ar savu „sākotnējumu” valsts vara (oriģinālā valsts vara) – un līdz ar to pati valsts kā juridiska persona – atšķiras no pārējiem valsts veidojumiem (citām publisko tiesību juridiskām personām, to orgāniem un iestādēm, pilnvarotām privātpersonām u.c.), kuru vara ir atvasināta no sākotnējās suverēnās valsts varas (derivatīvā valsts vara). Lai arī valsts vara pamatā tiek konstatēta kā socioloģiska kategorija (t.i., tiek konstatēts, vai valsts orgānu paustā griba faktiski tiek realizēta dzīvē, respektīvi, vai attiecīgās teritorijas iedzīvotāji tai paklausa), tomēr starptautiskās tiesības šai faktiskajai kategorijai pievieno arī zināmu normatīvu elementu. Tādēļ starptautiskās tiesības paredz, ka valsts automātiski nezaudē savu iegūto valsts kvalitāti tad, ja valsts vara zināmos apstākļos netiek realizēta, piemēram, ja daļa vai visa valsts teritorija atrodas sacelšanās dalībnieku – konkurējošu varas pretendentu – rokās, ja tā tiek okupēta vai prettiesiski anektēta. Šī iemesla dēļ 2. pasaules kara laikā Vācijas okupētās un prettiesiski anektētās valstis, piemēram, Austrija 1938. gadā, Čehoslovākija 1938. gadā, Polija 1939. gadā un PSRS 1940. gadā okupētās un prettiesiski anektētās Igaunija, Latvija un Lietuva no starptautisko tiesību viedokļa nezaudēja savu valsts statusu, kaut gan okupācijas un aneksijas laikā šo valstu suverēnā valsts vara nevarēja tikt realizēta.2 Latvijā suverēnā valsts vara juridiski tika atjaunota 1990. gada 4. maijā ar Augstākās padomes deklarāciju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Sekoja divvaldības periods, kura laikā nedz atjaunotā Latvijas valsts vara, nedz padomju okupācijas vara nespēja pilnībā kontrolēt Latvijas teritoriju. Pēc neveiksmīgā puča mēģinājuma PSRS okupācijas varas iestādes kopš 1991. gada 21. augustā pārtrauca pretendēt un censties realizēt savu suverēno varu Latvijas teritorijā. Līdz ar to atjaunotās Latvijas valsts vara kļuva par vienīgo suverēnās varas nesēju Latvijā. Šo jauno situāciju juridiski dokumentē Latvijas Augstākās Padomes 1991. gada 21. augustā pieņemtais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu. Tūlīt sekoja arī Latvijas valsts varas (t.i., valdības) starptautiska atzīšana. Skat. plašāk: Lerhis A., Ziemele I. Latvijas neatkarības atjaunošana un atgriešanās starptautiskajā sabiedrībā (1991-1998). Grām.: Dokumenti par Latvijas valsts starptautisko atzīšanu, neatkarības atjaunošanu un diplomātiskajiem sakariem. 1918-1998. Sastādītājs Alberts Sarkanis. Rīga, 1999, 187. un turpm. lpp. 2

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

Valsts kā starptautisko tiesību subjekta – juridiskas personas – tiesības un pienākumus nosaka starptautisko tiesību normas. Tās pastāv paražu tiesību, vispārējo tiesību principu un starptautisko līgumu formā. Svarīgākā starptautisko tiesību forma mūsdienās ir starptautiskie līgumi (gan multilaterāli jeb daudzpusēji, gan bilaterāli jeb divpusēji līgumi).

1. nodarbība

Mūsdienās svarīgākā starptautisko tiesību forma ir starptautiskie līgumi.

Valsts kā starptautisko tiesību subjekts – juridiska persona – tiek izprasta kā vienots veidojums. Valsts šādā izpratnē aptver visas tās institūcijas, atvasinātās publisko tiesību juridiskās personas, kā arī pilnvarotās (t.i., ar publisko varu apveltītās) privātpersonas. Starptautiskajās tiesībās noteiktu tiesību un pienākumu subjekts ir valsts, respektīvi, kā savu iekšējo veidojumu un struktūru kopums, kuru reprezentē tās augstākie varas orgāni (it sevišķi valdība). Tādēļ arī jebkuras valsts institūcijas, iestādes, amatpersonas, kas ir apveltīts ar publisko varu, rīcība tiek „pierēķināta” valstij kā vienotam starptautisko tiesību subjektam – juridiskai personai.

Līdz ar to kļūst skaidrs, kādēļ valsts nevar izvairīties no atbildības, norādot, ka attiecīgo rīcību ir veicis (iespējams, prettiesiski) kāds tās iekšējs veidojums – publisko tiesību juridiska persona (piemēram, pašvaldība), iestāde, amatpersona vai pilnvarota privātpersona.

7. VALSTS IZPRATNE DAŽĀDĀS VALSTS UN TIESĪBU TEORIJĀS 7.1. EKONOMISKĀ TEORIJA Par ekonomiskās teorijas autoru parasti atzīst Sengrieķu filozofu Platonu (428./427.-347. g.p.m.ē.). Platons par sabiedrības un valsts iekārtas pamatu atzina darba dalīšanu jeb ekonomisko principu.

Savu viedokli Platons ir pamatojis ar to, ka sabiedrības locekļu vajadzības ir daudzveidīgas, bet katra atsevišķa cilvēka spējas apmierināt šīs vajadzības ir ierobežotas. Tāpēc rodas nepieciešamība pēc kopdzīves vai pilsētas, kurā „katrs cilvēks piesaista te vienu, te citu kādas vajadzības apmierināšanai”. „Izjūtot daudzveidīgu trūkumu daudzi cilvēki pulcējās vienkopus, lai kopā dzīvotu un palīdzētu cits citam; tāda kopējā apmetne gūst valsts nosaukumu.”3 Platons par valsts izcelšanās cēloni atzina sabiedrisko darba dalīšanu.

Platons par valsts izcelšanās cēloni atzina sabiedrisko darba dalīšanu.

Платон. Сочинения в трёх томах. Т. 3.1.ч., М., 1971.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

Uzrakstiet trīs labumus, ko cilvēks iegūst, dzīvojot sabiedrībā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... Uzrakstiet, kādi draudi pastāv, dzīvojot sabiedrībā! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

7.2. VARDARBĪBAS TEORIJA

Vācu filozofs, ekonomists un tiesību zinātnieks Einžeins Dirings (1833-1921) uzskatīja, ka valsts nevar izveidoties bez vairākuma valdīšanas pār mazākumu. Pēc viņa domām, īpašums, šķiras un valsts rodas vienas sabiedrības daļas vardarbības rezultātā pār citu. Vardarbības teorijas loģiskie priekšnosacījumi:  cilvēku intereses ir dažādas, un ja katrs realizē šīs intereses, tad šī rīcība noved viņus pie savstarpējās cīņas;  savstarpējā cīņa savukārt var novest sabiedrību pie pašiznīcināšanas;  lai tā nenotiktu, ir vajadzīgs kāds trešais spēks, un tā ir valsts. Aizstāvot sabiedrības intereses, valsts piemēro vardarbību pret to sociālo grupu, kas negrib pakļauties vairākumam. Antropologi vardarbību lielā mērā saista ar cilvēku agresivitāti, kura ir neizbēgama, jo cilvēki līdz šim nav pierādījuši, ka var pārvaldīt sevi, pamatojoties tikai uz prāta atziņām.

Kādi ir juridiskie līdzekļi konfliktu risināšanā Latvijā? Nosauciet vismaz trīs! .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

1. nodarbība

7.3. SABIEDRISKĀ LĪGUMA TEORIJA Sabiedriskā līguma teorijas veidošanas process bija ilgstošs (pēc dažu autoru domām, sākot ar Seno Grieķiju un Romu), un tajā bija iesaistīti daudzi slaveni filozofi un domātāji. Šī teorija klasisku noformējumu iegūst 17.-18. gs. Tāpēc šīs teorijas raksturojumam parasti izmanto Hugo Grocija (1583–1645), Džona Loka (1632-1704), Žana Žaka Ruso (1712-1778) u.c. darbus. Novērtējot šīs teorijas nozīmi, gandrīz visi atzīst, ka tai bija liela loma buržuāzijas cīņā ar feodālismu. Pastāv viedoklis, ka konstitūcijas, kuras pieņēma jaunajos un jaunākajos laikos, būtībā ir iedzīvotāju un publiskās varas sabiedrisks līgums.4 Šī teorija ir aktuāla arī mūsdienās.

Angļu filozofs Tomass Hobss (1588-1679) savā darbā „Leviafāns” rakstīja, ka „valsts ir vienota persona, kas padarīja sevi atbildīgu par savām darbībām lielā cilvēku daudzuma savstarpējā līguma ceļā, lai šī persona varētu izmantot visu spēku un līdzekļus tā, kā uzskatīs par nepieciešamu mieram un kopējai aizsardzībai”.5 Konstitūcija ir kā sākotnējais līgums starp iedzīvotājiem, starp pilsoņiem, līgums starp tautu un valdību. Līguma teorijas pārstāvis ir Ž.Ž. Ruso. Šī teorija mūsdienās balstās uz dabisko tiesību teoriju.

Līguma teorijas pārstāvju loģika – cilvēks piedzimst ar likumu, pienākumu, tiesībām, bet dzīves laikā pārliecinās, ka visas šīs tiesības viņš nevar realizēt un vēršas pēc palīdzības. Rezultātā cilvēki noslēdz savstarpēju līgumu, uz kura pamata izveido valsti. Tās galvenā funkcija – palīdzēt realizēt cilvēka tiesības, ar kurām viņš netiek galā. Lai nosargātu savas dabiskās tiesības uz dzīvību, veselību, ģimeni, laimi, brīvību un īpašumu, cilvēki ir noslēguši sabiedrības līgumu, kas iemiesojās valstī, kura ir tautas kopīgas gribas izpausme. Sabiedrības līgums ir nerakstīta vienošanās, kā dzīvot kopā. Tauta it kā noslēdz līgumu ar galvenajiem, dodot tiem zināmu varu, lai šo valsti un tās iedzīvotājus sargātu. Katrs līgumslēdzējs pakļaujas kopējai gribai (valstij), bet tajā pašā laikā kļūst par vienu no šīs gribas dalībniekiem. Suverenitāte pieder tautai kopumā, bet valdītāji ir tautas pilnvarotie, kam jāatskaitās tautas priekšā un kas ir nomaināmi pēc tautas gribas.

Кашанина Т.В. Происхождение государства и права. М., 2000. Jakubaņecs V. Valsts jēdziens un formas. Rīga: P&Ko 2005. // Гоббс. Т. Избранные произведения в двух томах. Т. 2. М., 1964. 4 5

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

KOPSAVILKUMS

1. nodarbība



Vispārējā valsts teorija pieder pie sociālām teorijām. Tā pēta valsti kā sabiedrisku veidojumu. Valsts tiek skatīta kā sociālās dzīves attīstības rezultāts, kā sociālais faktors, kas ietekmē sociālās dzīves attīstību. Valsts teorija formulē un analizē vispārējos, noteicošos valsts izcelšanās, uzturēšanas un attīstības principus. Valsts teorija saistīta ar tiesību izpratni un tiesību teoriju, jo valsts darbībā un funkcionēšanā tiesībām ir noteicošā loma, sākot ar valsts izveidošanu un iekšējo uzbūvi, beidzot ar valsts regulatīvo darbību. Vispārēja valsts teorija saistīta ar:  vēsturi;  politoloģiju (pēta un analizē valsti politiskā aspektā);  tiesību teoriju;  valsts pārvaldes teoriju, kura pēta valsts funkcionālo mehānismu. Valsts pārvaldes teorija balstās uz valsts teorijas principiem. Valsts teorija raksturo vispārējos un optimālos valsts institūciju modeļus. Valsts tiek pētīta no dažādiem aspektiem:  valsti var pētīt tās vēsturiskajos attīstības posmos;  valsti var analizēt socioloģiski, kur priekšmets būs valsts attīstības sociālie principi un ievirzes;  valsti var pētīt no politikas viedokļa, kur valsts tiek analizēta kā politiskās darbības faktors un rezultāts;  valsti var analizēt no juridiskā viedokļa. Valsts teorijas priekšmets ir valsts veidošanās, funkcionēšanas un attīstības principi saistībā ar tiesību izpratni un tiesību sistēmu. Valsts teorija ir cieši saistīta ar tādām sabiedriskām zinātnēm kā filozofija, socioloģija, politika, ekonomika, politoloģija, etnogrāfija. Šī saikne galvenokārt izpaužas šo zinātņu metodoloģiskajā sfērā. Tāpēc socioloģisko, salīdzinošo, formāli loģisko metožu izmantošana būtiski bagātina valsts teorijas metodoloģiju. Proti, valsts teorija savos pētījumos pamatojas uz zinātniskiem principiem un noteikumiem, kas obligāti visām sabiedriskām zinātnēm. Valsts teorijai ir cieša saikne arī ar vēstures zinātni, īpaši ar valsts vēsturi. Valsts teorija savus secinājumus pamato uz valsts vēstures savākto materiālu analīzi un vispārinājumiem. Valsts vēstures patiesi zinātniskais raksturs, tās periodizācija, katra perioda raksturojums, cēloņu noskaidrošana, kas rada izmaiņas attiecīgajā valstī, dod vēl lielākas iespējas izprast valsts būtību, tās attīstības vispārīgās likumsakarības.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

VINGRINĀJUMI UN PAŠPĀRBAUDES JAUTĀJUMI

1. nodarbība



1. uzdevums Pie pareizā skaidrojuma ierakstiet attiecīgā termina burtu! A. Likumība B. Pilsoniskā sabiedrība C. Oligarhija D. Likums E. Precedents F. Prerogatīva

1. (

) nedaudzu vara, mazākuma kundzība, elites vara.

2. ( ) valsts varas augstākā institūta īpašā procedūrā un formā izdota sabiedriskās uzvedības norma. 3. ( ) politiskās sistēmas princips, pēc kuras sabiedriskās izturēšanās augstākā norma ir likums, kas visiem vienlīdz obligāts. 4. (

) izņēmuma tiesības, kas ir kādam varas orgānam vai amatpersonai.

5. ( ) pašorganizēšanās sistēma, kas rodas un funkcionē ārpus valsts varas institūtiem, kaut arī ne vienmēr no tiem neatkarīgi. 6. ( ) tiesas lēmums, kura pamatojums tiek pieņemts par paraugu līdzīgu lietu izšķiršanai. 2. uzdevums Kādas pētīšanas metodes tika izmantotas šajos pētījuma virzienos? A. Lai izveidotu jaunu iestādi – Meža ministriju – tika aptaujāti nozarē strādājošo uzņēmumu vadītāji. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... B. Ministru kabinets ir izveidojis darba grupu no dažādiem speciālistiem ministrijas nolikuma projekta izstrādei. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... C. Valsts meža dienests rīkojis konkursu studentiem par ministrijas struktūras plāniem. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... D. Saeimas deputātu grupa devās uz Jaunzēlandi iepazīties ar šīs valsts pieredzi. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

3. uzdevums Izlasiet situāciju! Kādas kļūdas ir pieļāvuši deputāti? Atrodiet trīs kļūdas! Pilsētas N domes deputāti ir pieņēmuši lēmumu, ka pilsēta N kļūst par neatkarīgu un demokrātisku valsti. Policijas darbinieki tagad ir Republikas N bruņotie spēki, kas pasargās jauno valsti no uzbrucējiem. Pilsētas N dome ir Republikas N parlaments, kuram ir tiesības pieņemt likumus un piemērot tos, kā arī sodīt pārkāpējus. Republikas N valsts pilsoņi ir visi cilvēki, kas uz lēmuma pieņemšanas brīdi atrodas pilsētā. Jaunas valsts teritorija ir visu pilsētā dzīvojošo iedzīvotāju nekustamie īpašumi. .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... .......................................................................................................................... ..........................................................................................................................

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

UZDEVUMU ATBILDES

1. nodarbība



43. lpp. 1. uzdevums A. 3. B. 4. C. 1. D. 6. E. 2. F. 5. 2. uzdevums A. socioloģiskā metode; B. funkcionāla un sistēmiskā metode; C. modelēšanas metode; D. salīdzināšanas metode. 44. lpp. 3. uzdevums 1. Parlaments nevar gan izdot likumus, gan tos piemērot, gan sodīt pārkāpējus. 2. Visi cilvēki nevar būt par pilsoņiem, jo tie var būt citu valstu pilsoņi un to nevēlas. 3. Iedzīvotājiem nekustamie īpašumi var būt arī ārpus pilsētas.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

IETEICAMĀ LITERATŪRA 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13. 14. 15. 16. 17. 18. 19. 20. 21. 22. 23. 24. 25. 26. 27. 28. 29. 30. 31. 32.

1. nodarbība



Ārente H. Totalitārisma izcelsme. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. Bāra D., Ozoliņa Ž. Hrestomātija politoloģijā. Rīga: LU, 1991. Bojārs J. Starptautiskās tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. Rīga: AGB, 1998. Demokrātija un tirgus ekonomika. Demokrātijas attīstības centrs. [b.i.], 1993. Demokrātijas pamati. Rīga: Zvaigzne ABC, 1993. Dišlers K. Autoritatīvas valsts iekārtas pamatprincipi. Rīga: Valters un Rapa, 1937. Dišlers K. Demokrātiskas valsts iekārtas pamati. Rīga: A. Gulbis, 1931. Dišlers K. Ievads Latvijas valsts tiesību zinātnē. Rīga: A. Gulbis, 1930. Gidens S. Ievads. Sabiedrības veidošanās. Rīga: AGB, 1999. Ievads politikā, Ž. Ozoliņas red. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. Ikstens J. Politoloģija. Rīga: Zvaigzne ABC, 2002. Jakubaņecs V. Valsts jēdziens, struktūra, funkcijas un formas. [b.i.], 1997. Kjellins R. Valsts kā dzīves forma. [b.i.], 1986. Krūmiņa M., Semanis E. Birokrātija un birokrātisms. Rīga: LU, 1990. Laķis P. Latvijas sabiedrības sociālā stratifikācija 1990. gadu sākumā. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, Nr. 4, 1994. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. Lapiņš A. Politiskie režīmi. Rīga: LU, 1993. Meņšikovs V. Socioloģija kā mācība par sabiedrību. Daugavpils, 1991. Platons. Valsts. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. Šeršņēvics G. Sabiedrība un valsts. Rīga, 1924. Valsts un tiesību vēsture: jēdzienos un terminos. Rīga: Divergens, 2001. Vēbers M. Politika kā profesija un aicinājums. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas. Zinātniski metodiskie raksti. Rīga: LU, 1997. Arndt W. Theories of Personality. NY: Macmillan, 1974. Barry Norman. An Introduction to Modern Political Theory, London: Maxmillan, 1989. Champion I., Kurth B., Hastings W., Harris K. Sociology. NY, 1984. Coser L. The Functions of Social Conflict (Book: Introducing sociology). NY, 1987. Dunleavy P., O’Leary B. Theories of the State: The Politics of Liberal demokraty. London: Maxmillan, 1987. Recht und Staat. J.C.B. Mohr, Tubingen, 1992. История политических и правовых учений. Москва: Инфра-М. 1996. Хенке В., W. Алексеев Н. Теория государства. Париж, 1931.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

Biznesa vadības koledža

TESTS

1. nodarbība



Atbilžu tabulā testa beigās ar aplīti apvelciet pareizās atbildes. Katram jautājumam iespējama VIENA pareiza atbilde. 1. Kam pieder vara Latvijā? A. Latvijas Republikai; B. politiskām partijām; C. tautai; D. iedzīvotājiem. 2. Kas ir valsts teritorija? A. sauszemes daļa, piederīgā gaisa telpa, zemes dzīles un teritoriālie ūdeņi, kuri apņem šo valsti; B. sauszemes daļa un teritoriālie ūdeņi, kuras robežās valsts īsteno savu valsts varu; C. sauszemes daļa, kuras robežās valsts īsteno savu valsts varu; D. sauszemes daļa, piederīgā gaisa telpa, zemes dzīles un teritoriālie ūdeņi, kuras robežās valsts īsteno savu valsts varu. 3. Valsts izveidošanas ekonomiskās teorijas viens no pamatlicējiem ir: A. Cicerons; B. Platons; C. Pontoleons; D. Aristotels; 4. Valsts zinātne saistīta ar citām tiesību zinātnēm, jo ir: A. tiesību zinātnes metodoloģiskais pamats; B. tiesību tālākas veidošanas pamatelementu kopums; C. vispārējā obligātā nostādne citām zinātnēm; D. valsts stabilitātes pamats. 5. Valsts zinātnē izmantojamās metodes ir: A. sistēmiskā, statistikas, analīzes, sintēzes, modelēšanas; B. arhitektoniskā, sistēmiskā, analīzes, sintēzes, statistikas, modelēšanas; C. provizoriskā, sistēmiskā, analīzes, sintēzes, funkcionālā, modelēšanas; D. funkcionālā, arhitektoniskā, sistēmiskā, analīzes. 6. Valsts konstitutīvās pazīmes ir: A. valsts vara, iedzīvotāji, valsts valoda; B. valsts vara, iedzīvotāji, teritorija, valsts valoda; C. teritorija, iedzīvotāji, valsts valoda; D. valsts vara, iedzīvotāji, teritorija.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA

1. nodarbība

Biznesa vadības koledža

7. Viena no valsts pazīmēm nav: A. valsts vara; B. valsts valoda; C. teritorija; D. iedzīvotāji. 8. Valsts izveidošanas teorijas ir: A. līguma, vardarbības, ekonomiskā; B. vardarbības, sabiedrības, ticības, piespiešanas; C. likuma, vardarbības, ekonomiskā; D. tikuma, ētiskā, līguma. 9. Valsts izveidošanas vardarbības teorijas būtība: A. fiziski stiprākie sabiedrības locekļi pakļauj vājākos; B. savstarpējā cīņa starp cilvēkiem par laimi ir neizbēgama un vardarbīga; C. sabiedrībā ir dažādas ekonomiskās intereses; D. sabiedrības vairākums pakļauj un valda pār mazākumu. 10. Valsts izveidošanas sabiedriskā līguma teorijas būtība: A. cilvēki, lai izdzīvotu, savā starpā un ar valsti slēdz dažāda rakstura izlīgumus; B. lai nerastos konflikti un kari, tiek panākts konsenss sabiedrībā un tiek izveidota valsts; C. cilvēki, lai nosargātu savas dabiskās tiesības, ir panākuši kopējo vienošanos un gribas izpausmi; D. jebkura veiksmīga darījuma pamatā ir līgums, cilvēki noslēdz līgumus savā starpā.

VALSTS UN TIESĪBU TEORIJA