Eappren latvia smes by GEORGE DIAMANDIS

EAPPREN STARPNIEKORGANIZACIJU SPEJUUZLABOSANA

Saturs 1.1 Prakses atbalsta definēšana 1.2. Prakses nozīme uzņēmējdarbības vajadzību nodrošināšanā 1.3. Dažādas iesaistītās puses un to lomas 1.4. Galvenie veiksmes faktori 1.5. Veiksmes stāsti 2.1. Mārketings un veicināšanas pasākumi 2.2. Vajadzību noteikšana 2.3. Kandidātu atlase 2.4. Prakses vadītāja jeb mentora sagatavošana 2.5. Galveno prakses posmu izprašana 3.1. Prakses process 3.2. Jūsu organizācija prakses laikā 3.3. Praktiskie aspekti 3.4. Biežāk sastopamās problēmas un daži piedāvātie risinājumi 4.1. Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna izstrāde 4.2. Izmaiņu pārvaldība un plāna elastība 4.3. Galīgais vērtējums 4.4. Prakses sertifikācija 5.1. Saskarsmes prasmju apmācība 5.2. Atbalsta vides nodrošināšana 5.3. Sakaru izveide 5.4. Prakses programmas uzlabošanas veidu noteikšana 6.1 Profesionālās izglītības sistēma Latvijā 6.2 Prakšu sistēma Latvijā 6.3 Saistošie likumi un normas 6.4 Finansējuma iespējas 6.5 Labās prakses piemēri

4 10 13 16 18 21 22 24 26 29 33 34 36 38 43 45 47 49 52 53 55 57 60 65 73 84 87

1.1 Prakses atbalsta definēšana Prakses jēdziens, mācīšanās darot, ir pastāvējis gadsimtiem ilgi, un šobrīd to attiecina uz profesionālās izglītības un apmācības programmām. Praktikantu var uzskatīt par cilvēku, kurš apgūst noteiktas profesijas prasmes, sākot no kvalificēta skolotāja profesijas, un attīstoties no iesācēja šajā jomā līdz profesionālam zināšanu un pieredzes līmenim. Šobrīd kontinentālajā Eiropā šis process, kurā notiek skolotāja zināšanu nodošana praktikantam, parasti ilgst vairākus gadus un tiek saistīts ar formālo izglītību. Šādā veidā students iegūst integrētu izglītību teorētiskajāstehniskajās zināšanās un praktiskās prasmes. Audzēkņiem, kuri izlemj neuzsākt studijas augstskolā, šis ir apmācības veids pirms darba uzsākšanas, ņemot vērā, ka daudziem darbiem ir nepieciešama noteikta pieredze pirms darba uzsākšanas. Arodapmācība pie speciālistiem kļūst aizvien populārāka lielākos uzņēmumos, pateicoties tās prekšrocībām. No vienas puses, ir cerība ka prakses programmu ietvaros jaunieši varēs iegūt nepieciešamās prasmes esošajā darba tirgū pieejamo darbu veikšanai, samazinot bezdarbu jauniešu vidū. Tas nodrošina kvalificētākus profesionāļus, kuri spēj attīstīt savas prasmes, nevis nemācās, ir bez darba vai nestrādā dažādu personisku iemeslu dēļ vai intereses trūkuma dēļ par parastajām studijām un darba trūkuma dēļ jauniešiem bez kvalifikācijas. No otras puses, uzņēmumi un speciālisti gūst labumu no spējas nodrošināt saviem praktikantiem zināšanas un līdzekļu izmantošanu, lai atbilstu šo uzņēmumu noteiktām vajadzībām. Tas nozīmē, ka prakses programmas ietvaros uzņēmums, kas ir atbildīgs par praktikantu izglītošanu, spēj izglītot viņus uzņēmumam atbilstošā veidā. Šī otrā priekšrocība ļauj uzņēmumiem apmācīt praktikantus gan par uzņēmumā pielietotajām ražošanas metodēm, gan par darba prasībām. Tas nozīmē arī to, ka šo studentu pāreja uz darba vidi ir veiksmīgāka, ietaupot

uzņēmuma laiku un apmācību, kādu parasti būtu jānodrošina jaunam darbiniekam. Lai gan prakse var nebūt pielāgota katram studentam vai katrai profesijai, tā var sniegt daudz priekšrocību, ja tiek pareizi īstenota. Pareizs teorijas un prakses apvienojums loģiskā veselumā nozīmē to, ka ilgtermiņā jaunieši tiek apmācīti tādā veidā, kas nodrošina labumu gan praktikantiem, gan uzņēmumiem, gan ekonomiskajam tirgum. Eiropas arodbiedrība ierosināja kvalitātes sistēmu prakses atbalstam Eiropā 2016. gadā, nosakot 20 kvalitātes standartus. Uz darbu balstītas mācības un mācības darba vietā ir veids, kādā jauniešiem var veicināt pāreju no izglītības un apmācības uz darba tirgu, uzlabojot viņu prasmes un karjeras saskaņā ar šo sistēmu. Tā tika ierosināta, iedvesmojoties no esošās labās prakses valsts un nozares līmenī. Skatīt papildu informāciju šeit: https://www.etuc.org/sites/www.etuc.org/files/publication/files/a_european_ quality_framework_for_apprenticeships_en.final_.corr_.pdf Lai atšķirtu praksi no citām uz darbu balstītām mācību programmām, aplūkosim šādus prakses atbalsta programmas nosacījumus Apvienotajā Karalistē. Prakses atbalsts ir noteikts Valsts prakses sistēmā, kas savukārt nosaka: a)

Iegūstamos mācību rezultātus un kvalifikācijas.

b) Oficiālu un likumīgu līgumu starp Praktikantu un Uzņēmumu— likumīgi saistošu darba līgumu. c) Atalgojuma līmeni—tā ir samaksa kā darba alga, lai gan tā ir minimāla salīdzinājumā ar parasto darbinieku darba algām. d)

Skaidri noteiktu darba vietu, kas nodrošina kvalifikāciju.

Iespējamu darba piedāvājumu pēc Prakses pabeigšanas.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi (2017. gada oktobrī) Eiropas Kvalitātes un efektīvas prakses atbalsta sistēmu, kas ietver divas dažādas daļas: mācību un darba apstākļu kritērijus un pamatnosacījumu kritērijus. Pirmā daļa ietver septiņus galvenos kritērijus: 1)

Rakstisku līgumu

Mācību rezultātus

Pedagoģisko atbalstu

Darba vietas elementu

Darba algu un/vai samaksu

Sociālo aizsardzību

Darba, veselības un drošības noteikumus

Pamatnosacījumu kritēriji savukārt ietver vēl septiņus kritērijus: 1)

Reglamentējošos noteikumus

Sociālo partneru iesaistīšanu

Atbalstu uzņēmumiem

Elastīgus risinājumus un mobilitāti

Karjeras orientāciju un izpratnes veidošanu

Caurskatāmību

Kvalitātes nodrošināšanu un absolventu darba gaitu izsekošanu

Sīkāku informāciju par šīs jaunās sistēmas priekšlikumu http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-17-3586_en.htm

skatīt

Turpmāk minētie piemēri ir prakses modeļi, kas sastopami dažādās Eiropas valstīs. Tie atklāj atšķirības starp dažādos reģionos īstenotajām programmām.

Vācijas apmācības sistēma praksē ir izstrādāta vienotās stratēģijas „Sākotnējās un turpmākās apmācības alianse 2015.-2018. gadam” ietvaros, kur federālā un reģionālā valdība sadarbojas ar sociālajiem partneriem, piemēram, arodbiedrībām un darba devēju organizācijām. Tās piedāvā apmācību dažādās profesijās divu mācību programmu ietvaros, kas ilgst no diviem līdz trim ar pusi gadiem. Šie studenti saņem no saviem uzņēmumiem „apmācības pabalstu”, kas ir atkarīgs no darba jomas, un viņi bieži saņem darba piedāvājumus, sekmīgi pabeidzot savu apmācību. Vācijā praktikantiem ir jāpiesakās apmācībai, tieši tāpat kā kandidējot uz parastu darba vietu. Dažreiz tiek izsludināti prakses vietu piedāvājumi, un šīs prakses vietas tiek attiecīgi rezervētas gadu pirms prakses sākuma. 2014. gadā Francijā Darba kodeksā tika veikti grozījumi, lai ieviestu jaunas iespējas praktikantu (apprentissage) apmācībā. Tā laika Francijas presidents arī izziņoja virkni pasākumu apmācības attīstīšanai prakses ietvaros. Šī programma ir izstrādāta personām vecumā no 16 līdz 26 gadiem, kuras ir ieguvušas savu obligāto izglītību, kuras vēlas turpināt izglītību, iegūstot profesionālās apmācības apliecību vai tehnoloģisko izglītību augstākā līmenī. Francijas izglītību prakses ietvaros var iekļaut gandrīz jebkurā arodapmācības programmā, sākot no namdara līdz friziera profesijai. Kursi ilgst no viena līdz trijiem gadiem atkarībā no profesijas un vēlamās kvalifikācijas. Francijas sistēmā, darba devēji maksā nelielu algu, kas palielinās līdz ar vecumu un gūto pieredzi, kā arī maksā par izglītošanu. Pastāv arī vairākas citas apmācības līguma iespējas prakses ietvaros, tostarp: adaptācijas līgumi, kvalifikācijas līgumi un orientācijas līgumi. Itālijas sistēmā, prakses atbalsts (apprendisatato) ir koncentrēts uz 16 līdz 26 gadus vecām personām. Šīs programmas ilgst no 18 mēnešiem līdz četriem gadiem daudzās dažādās nozarēs, tostarp oficianta, pavāra, santehniķa, namdara, automehāniķa, u.c. profesijās.

Itālijas darba devēji praktikantiem maksā 80% no algas, kādu saņemtu kvalificēts darbinieks, lai gan tā palielinās līdz ar gūto pieredzi un sasniegto vecumu. Turklāt, viņi arī apmaksā izglītības izdevumus, un dažreiz arī ceļa izdevumus uz un no skolas. Itālijā ir pieejamas arī citas mācību un darba apvienošanas līgumu iespējas (contratto di formazione lavorativa/CFL) studentiem vecumā no 16 līdz 23 gadiem. Spānijas prakses atbalsta sistēmu (formación profesional dual) nosaka 2012. gada Karaliskais dekrēts, un tā ir divējāda programma, kas balstās uz apmācību darbā un skolā. Tā ir paredzēta audzēkņiem vecumā no 16 līdz 30 gadiem (kur šis vecuma ierobežojums tiks samazināts līdz 25 gadiem, ja bezdarba līmenis ir zemāks par 15%) bez profesionālas pieredzes. Prakse Spānijā var ilgt no viena līdz trijiem gadiem. Apmācība prakses ietvaros ir iekļauta profesionālo kvalifikāciju katalogā un Spānijas augstākās izglītības sistēmā. Tas nozīmē, ka studenti saņems tādu pašu sertifikāciju, kāda tiktu nodrošināta citu studiju ietvaros, bet ar augstāku pieredzes līmeni. Spānijā nav paredzēti valsts noteikumi par veiktā darba samaksu. Bulgārijā, prakses programma balstās uz Profesionālās izglītības un apmācības likumu, kas paredz izglītības iegūšanu, veicot darbu. Šīs programmas mērķauditorija Bulgārijā ir bezdarbnieki ar pirmā līmeņa vidusskolas izglītību vai bez izglītības vai kvalifikācijas. Valdība nodrošina stimulu uzņēmumiem, izmaksājot minimālo algu un veicot nepieciešamo apdrošināšanu, kuru izmaksā darba devējs periodā līdz 12 mēnešiem, un papildu atlīdzību par mentora pakalpojumiem periodā līdz 24 mēnešiem. Prakses atbalsta sistēma, kas izstrādāta Kiprā, ir paredzēta personām vecumā no 14 līdz 21 gadam un vienā no divām grupām: audzēkņiem, kuri nav ieguvuši obligāto izglītību (sagatavošanas prakse) un tiem, kuri ir vai nu ieguvuši pamatizglītību, vai izgājuši sagatavošanas praksi (pamatpraksi). Dalība šajās programmās nav obligātās izglītības daļa, un tā tiek nodrošināta bez maksas. Sagatavošanas prakses fāze ilgst vienu gadu; savukārt pamatapmācības fāze – trīs gadus. Šīs pamatapmācības laikā studenti pavada 60:40 daļu apmācībās 0

uzņēmumā un skolas mācību procesā pirmo divu gadu laikā, savukārt 80:20 daļu trešajā gadā. Studenti netiek uzskatīti par darbiniekiem un katru nedēļu saņem samaksu 87€ a pmērā par visu prakses periodu. Grieķijā apmācība prakses ietvaros galvenokārt balstās uz apmācību skolā. Šī programma ir vai nu mācību procesa skolā pirmos divus gadus apvienojums ar apmācību darbā trešajā gadā, vai mācību process skolā pirmos trīs gadus, savukārt apmācība darba vietā ceturto gadu. Praktikanti Grieķijā paraksta līgumu uz visu apmācību darbā laiku un saņem atalgojumu, kurš sastāda 70% no minimālās algas. Tomēr viņi nav tiesīgi iestāties arodbiedrībā. Latvijas prakses atbalsta ekvivalents ir mācību process skolā, kas arī ietver uz darbu balstītas prakses elementus. Latvijas prakses galvenais virziens šobrīd ir veltīts amatniecības nozarei, kas ir paredzēta personai, kura iestājusies darbā amatniecības uzņēmumā vai izglītības iestādē, ar kuru noslēgts mācību līgums. Programmas parasti ilgst četrus gadus, lai gan liela studentu daļa (55% 2014./2015. mācību gadā) tās nebeidz. Praktikanti paraksta mācību līgumus, nevis darba līgumus, tādēļ netiek uzskatīti par darbiniekiem. Tas nozīmē, ka viņi nedrīkst iestāties arodbiedrībās, un, ka šo darbinieku darba samaksa netiek noteikta. Daži praktikanti saņem darba algu, savukārt citi nē. Polijā uz darbu balstītas mācības ir svarīga arodizglītības daļa. Prakse ir sistēmas daļa (līdztekus teorētiski praktiskajai apmācībai, stažēšanās iespējām, un uz darbu balstītām mācībām, kas integrētas skolas mācību programmā). Polijas prakses programmu ietvaros audzēkņi lielāko laika daļu pavada darba devēja nodrošinātajā darba vietā. Šī mācību veida ietvaros praktikants paraksta līgumu ar darba devēju un saņem atalgojumu par savu darbu. Praksei ir divi veidi, profesionālā apmācība (nauka zawodu), kas ilgst no 24 līdz 36 mēnešiem un konkrēta darba

apmācība (przyuczenie do wykonywania określonej pracy), kas ilgst no 3 līdz 6 mēnešiem. Slovēnijā Prakses likums tika pieņemts 2017. gada maijā, kas nosaka praksi kā izglītības veidu vidējā profesionālajā izglītībā un turpmākajā arodizglītībā un profesionālajā izglītībā. Prakses atbalsta izmēģinājuma īstenošana sākās 2017.2018. mācību gadā. Prakses izglītības veidā tiek ieviesti vismaz 50 procenti izglītības programmu kā praktiskā darba apmācība pie darba devēja, un vismaz 40 procenti izglītības programmu īsteno skola, no kuriem visi ir vispārizglītojošie mācību priekšmeti. Prakses līgums tiek noslēgts no brīža, kad praktikants tiek uzņemts skolā, kura vada šādu prakses programmu. Prakses līgums starp praktikantu un darba devēju tiek noslēgts pirms uzņemšanas skolā. Praktikants, kuram joprojām ir studenta statuss, saņem samaksu par savu darbu. Studentiem, kuri netiek uzņemti profesionālās izglītības un apmācības (PIA) praksē, tiek nodrošināta vismaz 24 nedēļas ilga praktiska un ar darbu saistīta apmācība vidējās profesionālās izglītības ietvaros, praktiskās stundas skolā tiek novadītas vismaz 20 nedēļas (650 stundas). Darba vidē balstītu mācību nodrošināšanai Slovēnijā ir jānoslēdz līgums, although lai gan tas nav darba līgums. Turklāt, praktikantiem ir tiesības iestāties arodbiedrībā. Darba algas uzņēmumos nosaka nozares līgumi.

1.2. Prakses nozīme uzņēmējdarbības vajadzību nodrošināšanā Lai gan daudzi cilvēki uzskata, ka prakses programmas ir galvenokārt izdevīgas studentam, tās nodrošina arī vairākas būtiskas priekšrocības pašam uzņēmumam, kurš pieņem praktikantus. Galvenā šo priekšrocību būtība ir tāda, ka prakses ietvaros ir iespējams nodrošināt uzņēmuma vajadzības tādos veidos, kādos tas nav iespējams, izmantojot citas darbinieku pieņemšanas iespējas. Veidojot uzņēmumu, šī priekšrocība ir skaidri iezīmēta. Jauniem uzņēmumiem, kuri pieņem praktikantu, jūs visticamāk būsiet viens no pirmajiem darba devējiem, pie kuriem šis students ir strādājis. Tas nozīmē, ka 0

viņi visticamāk vēlēsies izzināt, kā jūs veicat darbu salīdzinājumā ar pieredzējušiem profesionāļiem, kuriem jau ir uzkrājusies bagāta darba prakse. Tas nozīmē arī to, ka pieņemot praktikantus, uzņēmumam ir iespēja kādu īpaši apmācīt, lai iekļautu organizācijā. Savukārt tas nozīmē, ka tam visticamāk būs labākas attiecības ar citiem uzņēmuma darbiniekiem un klientiem, ņemot vērā viņu zināšanas par uzņēmumu un sistēmām, kultūru, klientiem un procesiem. Prasmju un zināšanu nodošana darbiniekiem ir arī viena no lielākajām problēmām, ar kurām saskaras daudzas profesiju nozares. Praktikanti ir parasti atvērti jaunu prasmju apguvei un tādas kompetences attīstībai, kas ir būtiska uzņēmumam, tādējādi nodrošinot iespēju jaunākajiem darbiniekiem aizstāt pieredzējušos profesionāļus, kad viņi dodas pensijā. Turklāt, daudzi praktikanti kļūst par jaunāko tehnoloģiju un tendenču pārzinātājiem saistībā ar savām profesijām, un tādējādi nodrošinot konkurētspējīgu priekšrocību uzņēmumam. Tas savukkārt nodrošina pieejamā darbaspēka pilnveidošanu, apvienojot pieredzējušu darbinieku prasmes ar vēlmi mācīties un paplašināties, pieņemot jaunus praktikantus. Apvienotajā Karalistē 82% darbinieku pieņem praktikantus, lai savā uzņēmumā pilnveidotu prasmes. Prakses ļauj uzņēmumiem arī izveidot savu darbinieku bāzi no pašiem pamatiem, attīstot organizācijā topošos līderus. Daudzi uzņēmumi ar veiksmīgām prakses programmām pieņem lielu praktikantu procentuālo daļu, jo viņi labi atbilst uzņēmuma vajadzībām. Ieguldīšana praktikantos nodrošina lojālākus darbiniekus, kuri ir uzticīgi organizācijai. Tātad, šie jaunieši ne tikai ieņem nepieciešamās darba vietas, bet ir arī ļoti lojāli pret saviem pirmajiem darba devējiem un skolotājiem, radot labu darba vidi un vairojot uzņēmuma reputāciju.

Visa pamatā, prakse ir kvalitatīvu apmācību nodrošināšanas veids topošajiem darbiniekiem, neuztraucoties par personāla mainību. Ieguldījumi, kurus uzņēmumiem ir jāveic, pieņemot jaunu darbinieku, ir lieli, un, pieņemot praktikantus, šim ieguldījumam parasti ir atdeve, tiklīdz students kļūst par pilnas slodzes darbinieku. Praktikanti arī nodrošina produktīvu darbaspēku, kā rezultātā ieguldījumuieguvumu samērs uzņēmumam ir pozitīvāks, atkarībā no perioda, kādā darbinieks uzņēmumā strādā. Vairāk par 60% (atkarībā no konkrētās valsts) darba devēju uzskata, ka persona, kura ir strādājusi uzņēmumā kā praktikants, ir produktīvāka par nolīgtu darbinieku. Tas viss noved pie izmaksu un ieguvumu analīzes, ko daudzi uzņēmumi veic, lai izlemtu, vai praktikanta pieņemšana ir izdevīga ilgtermiņā. Ja prakses programma ir sastādīta pareizi, tā var nodrošināt uzņēmumam būtiskas finansiālas priekšrocības, kā arī papildu izmaksas. Šādu finansiālu labumu nodrošina zemākās algas, kadas praktikanti nopelna, un, kuras palielinās līdz ar viņu darba ražīguma un gūto ieņēmumu palielināšanos. Un arī ja uzņēmums izlemj pieņemt praktikantu, viņiem nav jāmaksā par apmācību vai jāuzņemas kāda apmācības risks, kurš īsti neiederas komandā. Šī apmācība darbā var būt īpaši vērtīga nelielu uzņēmumu īpašniekiem, kuriem nav tik daudz līdzekļu, pieņemot darbā jaunus darbiniekus. Atkarībā no valsts vai nozares, uzņēmumiem, kuri apmāca praktikantus, var būt pieejams arī valdības finansiālais atbalsts. Šis atbalsts var tikt sniegts kā atlīdzība par mentoru apmācību, nodokļu samazinājumi, u.c.

1.3. Dažādas iesaistītās puses un to lomas Runājot par prakses jautājumu, tajā ir iesaistīti dažādi partneri, un katram partnerim šajā procesā ir svarīga loma. Bez veiksmīgas mijiedarbības starp šīm pusēm ir grūti realizēt veiksmīgu programmu. Aplūkosim četras galvenās prakses daļas: uzņēmumu, darba vietas starpniekus, izglītības iestādi, kā arī praktikantus. Turklāt, citas puses, piemēram, sabiedriskā darbaspēka sistēma vai ieviestā prakses sistēma ietekmēs programmas sekmīgumu. Tomēr, šīs divas organizācijas ir izveidotas valsts līmenī, tādēļ ir svarīgi pētīt, kā tās darbojas jūsu valstī, turpretī citas iesaistītās puses var aplūkot globālākā līmenī. Praktikanti ir personas, kuras uzņemsies uzņēmumu, starpniekorganizāciju un izglītības iestāžu ierosinātās lomas. Loma, kuru viņi ir uzņēmušies, ir svarīga, bet to nevar ieviest, kamēr pārējās trīs puses nav vienojušās par to, kāda būs prakses programma. Izglītības iestādes ir atbildīgas par mācību plānu norādījumu teorētiskajai pusei ar mērķi nodot šīs zināšanas praktikantiem. Turklāt, šīs iestādes var nodrošināt kursu pabeigšanas apliecības vai augstākās izglītības kredītu turpmākajām studijām. Starpniekorganizācijas atbalsta citas prakses programmā iesaistītās puses, un tās var veidoties no nozares apvienībām, darba un kopējām darba-vadības organizācijām, vai vietējām iedzīvotāju organizācijām. Jāapsver starpniekorganizāciju izmantošana kā līdzeklis programmas īstenošanas laikā, īpaši, ja neesat pārliecināts/a, kā nodrošināt prakses atbalstu, vai jūsu uzņēmums ir pārāk mazs, lai to nodrošinātu saviem spēkiem. Starpniekorganizācijas var bieži piedāvāt tādus pakalpojumus kā mazāku uzņēmumu grupēšanu, lai tiem nodrošinātu kopīgus apmācību plānus. Tās var arī palīdzēt mācību satura un vērtēšanas plānu izstrādē, ja nessat

pārliecināts/a, kā izveidot šos plānus. Visbeidzot, tās var palīdzēt izveidot tīklu un nodrošināt sakarus ar vērtīgiem biznesa partneriem. Galvenais uzsvars šajā nodaļā ir likts uz uzņēmumiem. Šiem uzņēmumiem ir jāveic svarīgas lomas, jo nesaņemot veiksmīgu praktisko izglītību, praktikanti vienkārši apgūst teorētisko informāciju. Tādēļ uzņēmumi sava labuma dēļ nodrošinās, lai praktikants apgūtu nepieciešamo informāciju savā profesijā. Biznesa partneri var būt atsevišķi uzņēmumi vai uzņēmumu konsorcijs. Pirmais svarīgais uzdevums, kas biznesa partnerim ir jāveic, ir to prasmju un zināšanu noteikšana, kuras praktikantam ir jāapgūst, lai gūtu panākumus apgūstamajā profesijā. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir jāsaprot, ko tas vēlas no darbinieka pirms praktikanta pieņemšanas. Otrs solis, kurš ir jāveic uzņēmumiem, ir praktikantu pieņemšana. Praktikanta atbilstoša izvēle būtiski vairo veiksmīgas programmas īstenošanas iespējas. Šo soli nedrīkst atstāt bez ievērības, īpaši ņemot vērā, ka uzņēmums iegūst visvairāk no saviem praktikantiem, tiklīdz tas var pieņemt viņus darbā pēc apmācības beigām. Lai sekmīgi pabeigtu apmācību, katram praktikantam ir nepieciešams pieredzējis mentors un apmācība darba vietā. Uzņēmumam ir svarīgi noteikt mācību programmas stratēģijas pirms praktikants uzsāk darbu uzņēmumā. Uzņēmumam ir jānodrošina arī nepieciešamā mentoru apmācība pirms darba uzsākšanas ar praktikantiem, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku darba ražību. Turklāt, biznesa partneriem ir arī iespēja radīt tīklus ar citām iestādēm. Šie tīkli var kalpot kā mācību satura izstrādes vai veiksmes stāstu izplatīšanas pamats. Tie var arī nodrošināt atbalsta tīklu praktikantiem, tiklīdz viņi ir pabeiguši apmācību un meklē darbu, ja uzņēmums nevar viņus pieņemt darbā. Uzņēmumu galīgā loma ir pārbaudīt, vai praktikants saņem godīgu atalgojumu, ko nosaka valsts tiesību akti. Tiem ir arī jāizlemj praktikanta pieņemšanas vai nepieņemšanas jautājums tiklīdz viņš vai viņa ir veiksmīgi pabeidzis/pabeigusi mācību procesu.

1.4. Galvenie veiksmes faktori Veiksmīgas prakses programmas balstās uz dažādiem faktoriem, tostarp programmās iesaistīto uzņēmumu sadarbību; mācību satura izstrādi, kurš atbilst praktikantu vajadzībām uzņēmumā un pašam uzņēmumam; pareizā praktikanta izvēli; kam ir spēcīga mentoringa sistēma; spēju risināt problēmas, u.c.. Dažādām organizācijām būs dažādas lomas, lai nodrošinātu, ka katrs no šiem faktoriem tiek palielināts veiksmei. Jūsu organizācijai šie faktori tiks sīkāk raksturoti turpmākajās daļās, bet šeit tiks sniegts īss pārskats, lai jūs gūtu priekšstatu, kas ir gaidāms. Pārliecinieties, ka jūs spējat atbalstīt uzņēmumu, veicot šos soļus, lai radītu nodrošinājumu veiksmīgai programmai. Pirmais solis, kas jāveic prakses programmas izstrādē, ir vajadzību noteikšana. Šī procesa laikā ir būtiski apsvērt visas programmas puses. Vajadzību noteikšanai būtu jāietver teorētiskās un praktiskās zināšanas, kādas praktikantam ir jāgūst, lai atbilstu uzņēmumu noteiktajām vajadzībām un izglītības prasībām, kas noteiktas apliecības iegūšanai. Vajadzību noteikšana ir būtiska veiksmīgas programmas īstenošanā, jo tas palīdzēs sasniegt noteiktu mērķi, kas ir svarīgs visām prakses procesā iesaistītajām pusēm. Pareiza vajadzību noteikšana palīdzēs arī strukturēt programmu tā, lai nākamie soļi tiktu veikti pareizi. Pareizā(o) praktikanta(u) noteikšana ir vēl viens veiksmīgas programmas izveides faktors. Tomēr šī izvēle balstās uz iepriekšējā solī noteiktajām vajadzībām. Saistība starp šiem diviem programmas aspektiem nodrošinās labvēlīgus veiksmes priekšnoteikumus. Turklāt, mentoriem jābūt apmācītiem, ņemot vērā vajadzības un galīgos mērķus, lai viņi spētu atbalstīt praktikantu(s) tādā veidā, kas ir izdevīgs gan individuālas apmācības vajadzībām, gan uzņēmuma vajadzību

nodrošināšanai. Pozitīva pieredze ar mentoru ir veiksmīgas prakses pieredzes pazīme. Vēl viens veiksmes faktors ir pareiza prakses praktisko aspektu izpratne un īstenošana, piemēram, darbs ar dokumentiem un atbalsta instrumenti, kas var palīdzēt uzņēmumiem izstrādāt spēcīgu programmu. Sistēmas izveidei, kas darbojas noteiktā praksē, ir nepieciešama unikāla plāna izstrāde, kas ietver katra procesā iesaistītā uzņēmuma noteiktās vajadzības. Svarīgi ir arī ņemt vērā programmas elastīgumu un problēmu risināšanu. Abi šie aspekti var veicināt veiksmīgas prakses programmas izveidi. Programmas elastība nozimē, ka ne katrs praktikants un mentors būs tie paši, un, ka būs jāveic izmaiņas prakses procesa laikā, lai iegūtu no tā visu iespējamo. Turklāt, tāpat kā jebkurās darba attiecībās, prakses laikā var rasties nelielas problēmas. Pārliecinoties, ka mentoriem un prakses vadītājiem ir nepieciešamās prasmes problēmu risināšanai un labia komunikācijai, tiks veicināta programma, kas spēj pārvarēt nelielas problēmas un radīt pozitīvu pieredzi visiem kopumā iesaistītajiem uzņēmumiem. Tāpat kā visam, arī prakses programmas izveidei ir nepieciešams laiks un organizācija, bet labums, kas no tā tiek guts, atalgo jebkuru iesaistīto pusi. Turklāt starpniekorganizācijas un atbalsta tīkli var palīdzēt padarīt procesu vienkāršāku un veiksmīgāku. Kopumā tas nozīmē, ka programmas izstrādē un procesā iesaistīto uzņēmumu vadībai ir jābūt augstā līmenī. Jo vairāk vadība izprot programmas jēgu, tajā izvirzītos mērķus un vēlas ieguldīt sajā procesā, jo lielāka ir veiksmes iespēja. Lai garantētu šo veiksmi, jāstrādā kopā ar citem programmā iesaistītajiem uzņēmumiem.

1.5. Veiksmes stāsti Daudzās dažādās profesijās lielu ieguvumu no dalības prakses programmā gūst gan studenti, gan darba devēji. Noteiktu prasmju dēļ, kādas studenti var apgūt praksē, šis mācību veids ir turēts godā piemēram tādā valstī kā Vācija. Šajā valstī prakses tradīcijas un iespējas ir tas, kas praksi padara par vērtīgu ekonomikas daļu. Tāpat kā Austrijā un Šveicē, Vācijā ir klasiska prakses apmācību programma. Lai gan šīs klasiskās prakses programmas var atšķirties katrā vietā, tām vienmēr ir divas mācību vietas (uzņēmums un mācības neklātienē arodskolā), un lielākā apmācību daļa notiek uzņēmumā. Turklāt, programmai ir paredzēta skaidri noteikta vadības struktūra, pārvaldot tās saturu, kā arī tajā paredzēto prasmju un spēju apguvi. Praktikanti Vācijā tiek augstu vērtēti, jo tie nodrošina uzņēmumiem piekļuvi kvalificētiem darbiniekiem un jaunu ieguldījumu. Turklāt, šie tikko apmācītie darbinieki ir izglītoti tā, lai atbilstu uzņēmuma vajadzībām, un tāpēc ir vēl vērtīgāki. Studenti Vācijā var apgūt daudzas dažādas profesijas prakses programmu ietvaros, sākot no santehniķa līdz restorānu speciālistam un biroja administratoram. 2014/2015. mācību gadā tika noslēgti 522 094 jauni prakses līgumi. Turklāt, Vācijā ir 1552 neklātienes arodskolas un vairāk nekā 430000 uzņēmumu piedalās prakses programmu īstenošanā (aptuveni 20% no visiem uzņēmumiem Vācijā). Vācijas prakses programma ir veiksmes stāsta piemērs, jo tā ieņem ievērojamu vietu Vācijas sabiedrībā. Turklāt, tās ietvaros tiek apmācīti topošie profesionāļi, un šiem studentiem tiek nodrošināts darbs. Aptuveni 60% no

veiksmīgajiem praktikantiem tiek piedāvāts pastāvīgs darbs tiklīdz viņi pabeidz praksi. No otras puses, lai gan dažādās valstīs prakses programmu īstenošanas veids atšķiras, pastāv atsevišķi arodi, kuru apmācība šādā veidā tiek veikta daudzās vietās. Viens no arodiem, kurā prakse pastāv vairākās valstīs, ir automašīnu ražošana. Prakses piemēri šajā nozarē ir ar: SEAT, Ferrari, BMW, Aston Martin, u.c. SEAT vadītā prakse Spānijā tiek nodrošināta jau vairāk nekā 50 gadus Barselonā. Lai gan programma ir pārveidota, jo Spānijas valdība ir paredzējusi jaunus noteikumus, veicinot praksi, galvenais prakses apmācības mērķis ir palicis tāds pats: izglītot jaunus cilvēkus tādā veidā, kas veicina gan teorētiskos, gan praktiskos konkrēto darbu aspektus. SEAT uzskata, ka viņu prakses programma ir veiksmīga, jo gan uzņēmums, gan studenti ir apmierināti ar rezultātiem. Apmācība šo triju gadu laikā kopumā ilgst 4625 stundas, kas sadalītas teorētiskajās un praktiskajās mācībās, un studenti saņem gan Spānijas, gan Vācijas apmācību apliecību. SEAT rūpnīca Spānijā uzņem aptuveni 60 līdz 75 jaunu praktikantu katru gadu un tai ir bijuši vairāk par 2500 praktikantiem kopš programma ir sākusies. Turklāt, 90% no studentiem, kuri pabeidz programmu, tiek piedāvāts darbs tieši uzņēmumā. Šī prakses programma Barselonā ļauj studentiem nedaudz nopelnīt, strādājot starptautiskā uzņēmumā, gūstot pieredzi līdz ar izglītību. Veiksmes stāstiem, piemēram SEAT ir iespēja izturēt laika pārbaudi uzņēmumam nodrošināto ieguvumu vērtības dēl, pareizi īstenojot prakses programmu.

2.1. Mārketings un veicināšanas pasākumi

Prakses programmas var sniegt daudzus ieguvumus uzņēmumiem, kas specializējas dažādos amatos. Šīs programmas ir vērstas uz to, lai jaunieši tiktu izglītoti tā, lai tie būtu īpaši kvalificēti, lai apmierinātu tādu uzņēmējdarbību vajadzības, kādās viņi tiek apmācīti. Pašlaik daudzās tirdzniecības nozarēs ir novērojams to jauniešu trūkums, kuri ir gatavi iesaistīties pozīcijās, kas tiek atvērtas sakarā ar pensionēšanos vai uzņēmējdarbības paplašināšanu. Šādās situācijās uzņēmumiem ir divas iespējas: pieņemt darbā personu, kurai trūkst atbilstošu prasmju, lai pabeigtu konkrēto darbu, vai apmācīt kādu konkrēti šai lomai. Šādā veidā mācekļi ir patiesa uzņēmumam vērtība, jo tie mainās no iesācējiem līdz ekspertiem jomās, kas ir vissvarīgākās darbam, ko viņi dara. Turklāt, kad prakses programma tiek sekmīgi pabeigta, šos (jau kvalificētos) darbiniekus var iekļaut uzņēmuma komandā bez papildu apmācības. Tādēļ prakses programmas var padarīt uzņēmumus efektīvākus, prasmīgākus, produktīvākus un konkurētspējīgākus, tieši attiecībā uz šiem prasmju trūkumiem. Mācekļu programmas ir īpaši izstrādātas, lai palīdzētu nekvalificētiem jauniešiem sasniegt kompetences un veiktspējas līmeni, kas uzņēmumam sniegs labumu, izpildot noteiktas sertifikācijas prasības. Pat tad, ja praktikanta pieņemšana šķiet dārgs veids, kā aizpildīt pozīciju, pētījumi rāda, ka ilgtermiņā tas var ietaupīt uzņēmuma naudu. Tas ir tādēļ, ka prakses programmas laikā studenti tiek apmācīti atbilst uzņēmuma vajadzībām. Šī procesa laikā praktikants saņem mazāk, nekā pilna laika darbinieks, apmācīts darbinieks, bet, līdzko praktikants pabeidz prakses programmu, viņš/-a ir gatavs/-a ieņemt pozīciju bez papildu apmācības. Pie tam, testi uzrāda, ka praktikanti paaugstina produktivitāti darba vietā, un, kad viņus pieņem darbā, viņi ir efektīvāki par darbiniekiem, kas pieņemti ārpus uzņēmuma. Šī produktivitāte ir intereses rezultāts, ko praktikants parāda, mācoties un augot uzņēmumā, un noteikti uzlabo sniegumu. 0

Un, kad praktikants atrodas pozīcijā, kurā viņš/-a var mācīties un augt, mēdz parādīties lojalitāte un apmierinājums. Attiecīgi šī lojalitāte un apmierinātība tiek atspoguļota zema apgrozījuma rādītājā ar praktikantiem, kas pieņemti uz pilnu slodzi. Zemais apgrozījums samazina izmaksas, jo nav jāapmāca jauni darbinieki. Līdz ar interesi valsts un starptautiskajā līmenī, aizvien vairāk resursu kļūst pieejami tiem uzņēmumiem, kas uzņem praktikantus. Tas nozīmē, ka izpratne par darbu ar dokumentiem un prakses programmas izveide, kas der Jūsu vajadzībām, pašlaik ir vienkāršāka kā jebkad. Prakses programma ciparos: Strode College partnerība norāda, ka Apvienotajā Karalistē 77% no darba devējiem uzskata, ka prakses programmas tos padara konkurētspējīgākus, un 76% teic, ka kopējā sniegtā produktivitāte paaugstinās. Turklāt 80% domā, ka prakses programma samazina personāla maiņu, un 83% no darba devējiem izmanto šīs programmas, jo tās sniedz prasmīgus darbiniekus nākotnē.

2.2. Vajadzību noteikšana. Prakses programmas ir veids, kā segt kvalificēta darbaspēka trūkumu, ko uzņēmumi meklē, pārliecinoties, ka jaunie darbinieki ir apmācīti, lai tie atbilstu uzņēmumā esošajām lomām. Tas jo īpaši attiecas uz profesijām, kur trūkst darbinieku ar prasmēm, kas vajadzīgas, lai aizpildītu pieejamās darbavietas.

Lai izmantotu prakses programmas priekšrocības, ir jāinformē par to lomu, kuru vēlaties, lai praktikants uzņemas. Tas nozīmē, ka šā procesa pirmais solis ir atspoguļojums, kas uzņēmumam ir nepieciešams, un veidi, kā potenciālais

praktikants varētu pozitīvi ietekmēt šo situāciju. Paturiet prātā, ka praktikants nedrīkst darboties atsevišķi no jūsu pašreizējā darba plāna. Nosakot uzņēmuma vajadzības, ir svarīgi izlemt, kurus profesionālos uzdevumus un darbus Jūs vēlaties, lai māceklis pildītu. Precīzi nosakot, kādas prasmes Jūs meklējat, un kādu pieredze jūs varat nodrošināt kā uzņēmums, Jūs noskaņojaties, lai varētu atrast pareizo kandidātu lomai (kandidātu atlasei skat. 3. nodaļu). Izvēloties aizpildāmo lomu, apsveriet gan pašreizējo prasmju trūkumu, gan to, ko varat paredzēt tuvākajā nākotnē. Pašreizējais prasmju trūkumus ir tas, kas jāaizpilda ātrāk, bet neļaujiet novērst uzmanību arī no tā prasmju trūkumu, kas var parādīties nākotnē. Praktikanta apmācība tagad, lai aizstātu vecāku darbinieku, kurš aizies pensijā piecu gadu laikā, vēlāk aiztaupīs problēmas. Pārliecinieties, ka uzņēmumam ir piekļuve telpai un rīkiem, kas ir nepieciešami, lai pareizi apmācītu praktikantu visām prasmēm, kuras Jūs uzskatāt par būtiskām savam darbiniekam. Turklāt jāpievērš uzmanība tam, lai izlemtu, kāds būs amata nosaukums, un visiem pienākumiem un uzdevumiem, kas tajā radīsies. Noteiktība tajā, ko Jūs vēlaties, jau no sākuma vēlāk novedīs pie skaidrākiem sagaidāmajiem rezultātiem. Pie tam, paturiet prātā darba vietas kultūru, ko Jūs uzturat. Lai arī kādu prakses programmu Jūs veidotu, tai ir jāiederas organizācijas kultūrā un jāatbilst uzņēmuma vērtībām. Pārliecinieties, ka praktikanti sadarbojas ar citiem darbiniekiem, un visiem komandas locekļiem ir iespējo izteikt savas vajadzības un bažas. Apsveriet, vai praktikantam būtu jābūt pilnas slodzes vai pusslodzes darbiniekam. Šāda veida informācija Jums palīdzēs prakses programmu savienot ar darba līgumu (kas atšķirsies atkarībā no valsts). Pie tam, pārbaudiet jau esošo darba politiku un līgumus, lai pārliecinātos, ka Jūs sekojat izveidotajiem noteikumiem. Stipra darba devēja iesaistīšanās programmas izveidē tiek uzskatīta par vienu no prakses programmas veiksmes faktoriem, tādēļ pārliecinieties, ka noteiktie 0

standarti ir tie, ko Jūsu uzņēmums meklē, pieņemot kādu, kurš jau ir apmācīts. Uzņēmumam būtu jābūt lielai daļai no mācību programmas veidošanas procesa, lai sekmētu teorētiski apmācību, kas atbilst uzņēmuma vajadzībām. Atcerieties, ka apmācības programmas mērķis ir tāds, lai Jūsu uzņēmumam būtu piekļuve darbiniekiem, kuri atbilst uzņēmuma vajadzībām. Tas nozīmē, ka inversija tiek veikta programmas sākumā, lai noteiktu, kādas vajadzības būtu jāaptver, un tiek veltīts laiks, lai saprastu, kā tās iesaistīt programmā, kas ilgtermiņā padarīs programmu izdevīgāku. Vajadzību noteikšanas procesā apsveriet sekojošus soļus: Līdzko šīs darbības ir veiktas, nākamās veicamās darbības ir šādas:

2.3. Kandidātu atlase Praktikantu atlase ir galvenais faktors, lai prakses programma būtu veiksmīga. Tāpat, kā jebkurā darbā, praktikants, kurš labi atbilst uzņēmumam un nepieciešamajām prasmēm, nozīmē starpību starp pozitīvu vai negatīvu pieredzi visiem iesaistītajiem. Tādēļ, līdzko biznesa/ akadēmiskās vajadzības un prakses programmas piedāvājums ir aptverts, var sākties atlases process. Uzņēmums var vai nu izvēlēties uzņemties pilnu atbildību par kandidātu atlasi, vai arī var atbildību dalīt ar izglītības iestādēm vai starpniekorganizācijām.

Izglītības iestāžu iejaukšanās varētu ietvert ieteikumus, kas ir balstīti uz iepriekšējiem akadēmiskajiem sasniegumiem un/ vai skolotāju ieteikumiem. Šāds vērtējums bieži vien var izrādīties subjektīvs un personisks, tādējādi tas var palīdzēt saprast, kā studenti sekmīgi attīstās savu studiju akadēmiskajā daļā, bet tam nevajadzētu būt vienīgajam prakses programmu ietekmējošajam faktoram.

Starpniekorganizācijas var palīdzēt uzņēmumiem saprast, kā atlasīt kandidātus, iespējams, balstoties uz kompetences novērtējumiem. Dažās valstīs šīs starpniekorganizācijas arī palīdz izveidot akadēmisko mācību programmu, un tādējādi tās zina, kādas kompetences meklē uzņēmumi. Citās situācijās starpniekorganizācijas var piedāvāt cita veida atbalstu, piemēram, informāciju par labu praktikantu formālajiem noteikumiem vai vispārējām iezīmēm. Starpniekorganizācijas un izglītības iestādes arī var sniegt informāciju par kandidātiem, lai palīdzētu tos atlasīt, izveidojot mazāku iespējamo praktikantu grupu. Tomēr uzņēmumam vajadzētu pacensties intervēt šos atlasītos kandidātus un iepazīt katru no tiem labāk, lai gūtu vislabākos rezultātus prakses programmas laikā. Svarīgi, ka uzņēmums ieguldīs laiku un enerģiju praktikanta apmācībai darba vidē, tādēļ tam būtu jāpieņem gala lēmums. Intervijas un darbā pieņemšanas procesa laikā apsveriet pielietot tās pašas tehnikas, kas tiek pielietotas pilna laika darbinieku intervijās. Vienīgā atšķirība ir apmācību apjoms, ko katra persona jau ir ieguvusi. Galvenais intervijas aspekts būs redzēt, cik labi kandidāts atbilst uzņēmumam. Ja intervijas plāns jau ir sastādīts, apsveriet zināšanu pamatu, kam ir jābūt jaunajam praktikantam, bet nesagaidiet, ka viņš vai viņa tūlītēji būs pilnībā kompetenti attiecībā uz visām prasmēm. Visiem citiem novērtējuma kritērijiem būtu jāpaliek tādiem pašiem, kā pieņemot pilna laika darbinieku, jo šie kritēriji visvairāk atbildīs uzņēmuma vērtībām un perspektīvai. Citas svarīgas praktikantu iezīmes ir tās, ka viņi ir atvērti mācībām un parāda problēmu risināšanas spējas. Šīs iezīmes ir svarīgas prakses programmās, jo redzot, ka studentiem nav pilna laika apmācītu darbinieku iemaņu, viņiem būs jāpēta un jāmācās, kā izpildīt uzdevumus, ko viņi nezina, kā izpildīt. Ir svarīgi atcerēties, ka visiem praktikantu kandidātiem, iespējams, būs līdzīgas kvalifikācijas (bez pieredzes vai ar nelielu pieredzi), tādēļ lielākais pārbaudījums uzņēmumam ir saprast, vai tie atbilst piedāvātajai pozīcijai un uzņēmuma kultūrai. 0

Ja praktikants labi atbilst, tam būtu jājūtas motivētam attiecībā uz potenciālu un uzņēmuma mērķu sasniegšanu. Ir vairāki rīki, ko uzņēmumi var izmantot, lai palīdzētu saprast studenta personīgās iezīmes: Pēdējā piezīme: pārliecinieties, ka viss praktikantu atlases process ir “godīgs” kandidātu vērtējums. Būtu jāizvairās no negodīgas diskriminācija, aizspriedumiem vai negatīvas ietekmes, un pret visiem kandidātiem jāizturas ar cieņu pat tad, ja viņi tiks noraidīti. Pēc katras intervijas kandidātiem būtu jāpiedāvā konstruktīva atgriezeniskā saite cienīgā veidā.

2.4. Prakses vadītāja jeb mentora sagatavošana

Pētījumi rāda, ka mentorēšana prakses programmas laikā ir ļoti svarīga vispārējiem programmas panākumiem, veicinot gan praktikanta, gan mentora izaugsmi. Mentors ir kāds, kuram ir dots uzdevums pieskatīt un vadīt praktikantu programmas laikā. Šim mentoram būtu jābūt nepieciešamajām praksēm un atbalstam visa prakses programmas procesa laikā. Mentorēšanai būtu jādarbojas no abām pusēm, darba vietā un no nosūtītājas izglītības iestādes puses. Stingras mentorēšanas programma veicinās sekmīgu prakses programmas beigšanu, pazeminot izkrišanas riskus un nodrošinot kvalitāti. Koncentrēsimies uz uzņēmuma mentoru.

Lielākajā daļā prakses programmu uzņēmuma mentoriem būtu jābūt ‘trenera’ kvalifikācijai papildu pieredzei attiecīgajā jomā. Mentori būs tiešā saite starp praktikantu un zināšanām, kā strādāt noteiktā amatā. Šī darba vidē balstīta apmācība ir balstīta uz teorētisko zināšanu pielietošanu praktiskā veidā, attīstot praktikanta prasmes. Tādēļ mentoram ir svarīgi zinātu akadēmisko vai teorētisko informāciju, ko students saņem skolā. Tas ļaut izveidot saites starp to, ko praktikants apgūst teorētiskajā un praktiskajā līmenī. Šo divu zonu apvienošana ir īpaši svarīga studentiem, kuriem parasti ir grūtības akadēmiskajā vidē, motivējot viņus praktiskā veidā. Darba devējam ir svarīgi piedāvāt mentoriem gan apmācību programmas sākumā, gan atbalstu programmas laikā. Tas ļauj mentoram formāli saprast savu lomu praktikanta apmācības procesā. Mentoringa apmācības var ietvert ceļvedi par to, kā pielietot apmācību materiālus, apgūt novērtējuma metodes un saprast, kā demonstrēt prasmes. Darba devējam ir svarīgi saprast, kā Jūs varat atbalstīt mentorus prakses programmas laikā, lai iegūtu labāko rezultātu. Mentoriem būtu jāspēj koncentrēties uz mazu skaitu praktikantu, un viņam nevajadzētu uzlikt atbildību par lielu studentu skaitu. Augsts mentora-studentu koeficients (ideāli būtu viens pret viens) ļauj nodrošināt praktikantam augstāku apmācības kvalitāti. Tas ļauj arī attīstīties stiprām profesionālajām attiecībām, kas ir vēl viens prakses programmas veiksmes faktors. Mentora-studenta attiecībām būtu jāsākas tad, kad students uzsāk prakses programmu, un tās turpinās programmas gaitā. Studentam nevajadzētu palikt bez mentora atbalsta apmācību laikā. Uzņēmuma mentoriem būtu jāpatur prātā sekojoši uzdevumi: Izvēloties mentorus, paturēt prātā, ka atlases process arī sekmē nozīmīgu praktikantu apmācības pieredzi. Tas nozīmē, ka ir jāmeklē īpašības, kas sniedzas 0

aiz tehniskās kompetences (un jāzina, ka dažreiz darbinieks ar vislabākajām tehniskajām kompetencēm var nebūt labs mentors). Dažas svarīgas mentoru īpašības ir: viņu līderības prasmes, pozitīva attieksme, spēja veidot efektīvu saziņu, spēja atvērti strādāt ar jaunākiem cilvēkiem, vēlme pielāgoties laika ierobežojumiem un spēja pārvaldīt papildu noslodzi efektīvā veidā. Pie tam, mentoriem būtu jābūt spējīgiem mācīt. Tas nozīmē, ka viņi ir ne tikai spējīgi praktikantam parādīt, kā kaut ko paveikt, bet arī spēj izskaidrot, kādēļ tas tādā veidā tiek veikts. Lai praktikanti būtu veiksmīgi, ir svarīgi, lai šie studenti spētu saprast aiz darba mācīto procesu, un viņiem būtu spēja risināt problēmas nākotnē. Mentoriem būtu jāzina, ka būs brīži, kad praktikantiem būs nepieciešams intensīvāks atbalsts, un laiks, kad studentiem būs jāpraktizējas un jāmācās no savām kļūdām. Zināšana, kad sniegt vairāk (vai mazāk) atbalsta ir gan dabiska, gan var tikt apgūta ar praksi. Ir svarīgi atcerēties, ka praktikanta mentorēšana ir ne tikai noderīga studentam, bet arī mentoram. Mentorēšana ir iespēja attīstīt cilvēkresursu vadības atbildību cilvēkiem, kam šāda atbildība iepriekš nav bijusi. Pie tam, apmēram 80% no darbiniekiem uzskata, ka viņu mentori gūst labumu no praktikanta apmācības, jo šis process atjauno un atdzīvina mentoru, paaugstinot produktivitāti un drošību, jo mentori modelē vislabākās prakses.

2.5. Galveno prakses posmu izprašana

Prakses programmu var iedalīt trijās galvenajās daļās: pirms prakses programmas, prakses programmas laikā un pēc prakses programmas. Šajā modulī mēs esam koncentrējušies uz pirmo šī procesa daļu, izceļot vajadzību noteikšanas, kandidātu atlases un sadarbības ar citām organizācijām procesa laikā svarīgumu Pirms sākas prakses programma, ir svarīgi saprast, kādas ir tiesiskās normas attiecībā uz prakses programmas uzsākšanu un pielāgot šīs normas programmai. Šīs normas atšķirsies atkarībā no valsts vai štatiem valstīt, tādēļ ir nepieciešams veikt izpēti. Svarīgi aspekti, ko tiesiskās normas veicinās programmā ietver, bet neaprobežojas ar: praktikanta pavadītais laiks darba vietā, darba pozīcija, ko praktikants var ieņemt, kā arī mācību prasības, lai iegūtu sertifikātu, utt. Pie tam, ir svarīgi zināt, kādas veselības un drošības pārbaudes ir nepieciešams veikt, kā arī apdrošināšanas prasības prakses programmas laikā. Vēl viens svarīgs aspekts, ko aptvert “pirms prakses programmas”, ir prakses programmas izstrāde un lomas, ko praktikants ieņems, definīcija. Oficiālā prakses programma būtu jāizstrādā, balstoties uz prakses programmas juridisko pamatu, un vajadzību analīzi, ko veicis uzņēmums, kas minēts 3. nodaļā. Tādā veidā programmas izstrāde ietvers teorētiskās apmācības apvienojumu ar to papildinošo praktisko apmācību. Ir svarīgi, ka gan skolotāji, gan darba devēji zina par programmas sagaidāmajiem rezultātiem un mērķiem. Skaidra šo aspektu perspektīva palīdzēs organizācijām efektīvāk realizēt programmu. Pie tam, pirms sākas prakses programma, tiek atlasīts kandidāts. Šis atlases posms ir svarīgs, lai programmai būtu veiksmīgs rezultāts, jo uzņēmums integrē jaunu darbinieku savā biznesā un, kā jau ar visiem jauniem darbiniekiem, ir svarīgi, lai praktikants iederas uzņēmuma kultūrā. Ja atlase ir piemērota, pieaug iespēja, ka prakses programmas rezultāts būs pozitīvs.

Otrā prakses programmas daļa sākas, līdzko ir atlasīts kandidāts un programma sākas. Prakses programmas laikā ir svarīgi, ka students tiek atbalstīts no visām pusēm. Prakses programmas procesa aspekti tiks apspriesti nākamajos modeļos, bet šeit mēs sniegsim īsu pārskatu, lai dotu Jums ieskatu. Pirms praktiskas sadarbības ar uzņēmumu ir nepieciešams, lai praktikants izprastu, kas no viņa tiek sagaidīts. Lai pārliecinātos, ka visi situāciju izprot vienādi, apmācības līguma un plāna izveide ir labs sākumpunkts. Šie dokumenti kalpos gan kā reģistrs par to, kas tiks aptverts prakses programmas laikā, kā arī kā pamats, lai ikvienam būtu skaidra izpratne par sagaidāmajiem rezultātiem. Ir svarīgi arī noformēt līgumu. šis līgums būs atkarīgs no valsts un tās tiesiskajām normām, bet var ietvert informāciju par algām, brīvdienām, apdrošināšanu, utt. Vairākumā valstu uz mācekli attiecas tie paši likumi, kas uz pilna laika darbinieku, bet uzņēmumam būs piekļuve dažiem atvieglojumiem, ko valstis izmanto, lai sekmētu prakses programmu izveidi. Prakses programmas ilgumu var sadalīt īsākos posmos, kas praktikantam palīdzēs iziet praksi, sākot no adaptēšanās perioda līdz programmas beigām. Nākamajā modulī par šiem dažādajiem mācību posmiem tiks runāts dziļākā mērā, bet sastāv no praktikanta izaugsmes no iesācēja līdz personai, kurai ir laba profesionālo zināšanu bāze attiecībā uz noteiktu amatu. Visa prakses programmas laikā gan mentoriem, gan praktikantiem būtu jāsaņem atbalsts, kad nepieciešams. Atbalsts var būt iekšējs, uzņēmuma ietvaros, bet tam būtu jābūt mijiedarbībā ar izglītības iestādi un jebkuru citu iesaistīto ārējo vai starpniekorganizāciju. Pēdējā prakses programmas daļa ir novērtējums. Taču ir svarīgi apsvērt, ka programmas novērtējumam nevajadzētu būt vienreizējam, kas notiek tikai prakses programmas beigās. Ja novērtējumam ir jābūt noderīgam programmas

novērtēšanā, ir svarīgi paturēt prātā novērtējuma mērķi visas prakses programmas procesa laikā. Gala novērtējums būtu jāveic tuvāk prakses programmas beigām (vai līdzko tā ir pabeigta), un būtu jāietver prakses programmā iesaistītie cilvēki. Šim visa procesa pārskatam būtu jākoncentrējas uz to, vai sākotnējie mērķi un rezultāti ir sasniegti. Pie tam, vērtējumā būru jāietver elements, apsverot nākotnes izmaiņas attiecībā uz programmu. Tas nozīmē, ka vērtējumi būtu jāveic, lai varētu noteikt, kā prakses programmas sistēma un process, lai organizētu un pārvaldītu šo pieredzi, varētu tikt uzlabots. Šis uzlabojums būtu jāapsver gan no biznesa, gan praktikanta viedokļa. Šīs pēdējās divas prakses programmas daļas tiks sadalītas un sīki izskaidrotas nākamajos moduļos, koncentrējoties uz to, kā realizēt prakses programmu, lai padarītu to par vērtīgu pieredzi ikvienam procesā iesaistītajam.

3.1. Prakses process Ir daudz dažādu veidu, kā veidot prakses programmu. Oficiālā programmas struktūra ir atkarīga no tā, kādi procesi un kompetences tiks uzsvērtas mācību plānā, kas savukārt ir balstīts uz Jūsu valstī noteiktajām tiesību normām. Tas var nozīmēt, ka praktiskie treniņi un mācības klasē var norisināties vienlaicīgi, vai tās var tikt sadalītas starp „darba” un „ārpus darba” fāzēm. Neatkarīgi no prakses programmas mācību plāna struktūras ir svarīgi saprast, kuras ir tās darba un mācīšanās fāzes, kurās programmā iesaistītajiem dalībniekiem būs jāpiedalās, lai viņi būtu sekmīgi. Pirmais solis prakses programmas izstrādē ir izveidot attiecības ar citām organizācijām, kas ir iesaistītas un veido mācību plānu. Lai spertu šo pirmo soli, ir svarīgi, lai visām organizācijām ir vienota izpratne par programmas sagaidāmajiem rezultātiem. No šiem rezultātiem visām iesaistītajām pusēm ir jābūt ieguvējām (uzņēmumiem, praktikantiem, izglītības iestādēm, utt.), jo programmas sekmes ir tiešā veidā saistītas ar šo organizāciju interesēm. Lai panāktu vienotu izpratni, ir jāņem vērā valodas nozīmīgā ietekme uz sarunām, interpretāciju un izdošanās iespēju. Ja valoda ir skaidra, mērķi un sagaidāmie programmas rezultāti būs paši par sevi saprotami. Tomēr, ja rodas pārpratumi par to, ko pārējie cenšas pateikt, sasniegt kopīgu izpratni būs grūti. Ja uzņēmumam ir skaidra ideja par to, ko tas domā par prakses programmu pirms uzsāk izstrādes procesu, tas var palīdzēt Jums labāk izpausties. Turklāt, ja Jūs procesa laikā aktīvi klausīsieties, tas palīdzēs Jums saprast, par ko citas organizācijas vēlas komunicēt. Apsveriet domu pārbaudīt šīs sadaļas beigās sniegtos resursus, lai uzlabotu savas komunikāciju prasmes un apsveriet ieviest kopīgu valodas stratēģiju, lai būtu droši, ka prakses programmas izstrādes fāze ir sekmīga. Kad mācību plāns ir radīts un ir atbilstoši piemērotas tiesību normas (normatīvie akti katrā valstī vai pat katrā reģionā ir atšķirīgi), var sākties mācību process. Šo mācību procesu parasti var iedalīt piecos posmos: 0

Turklāt, mēs varam identificēt dažādas mācīšanas metodes, kuras ir definētas prakses mācību programmās. Šī procesa pamata modelis ir sadalīts piecās mācīšanas metodēs: Šīs stratēģijas ir veids, kā skolotājs vai darbaudzinātājs (mentors) var iepazīstināt vai palīdzēt praktikantam virzīties cauri visiem pieciem iepriekš minētajiem prakses posmiem. Tomēr, ir ļoti svarīgi atcerēties, ka ikviena prakse ir atšķirīga un programmas veiksmes atslēga ir atrast tieši to, kas ir vispiemērotākais Jūsu uzņēmumam. Prakses programmas noslēguma posms ir novērtēšana. Vēlāk šajā kursā tiks piedāvātas dažādas novērtēšanas metodes, taču visa procesa laikā ir jāpatur prātā šī noslēguma novērtēšana. Šis noslēguma posms ir atkarīgs no uzstādītajiem mērķiem un rezultātiem, kas tika definēti programmas mācību plāna izstrādes posmā.

3.2. Jūsu organizācija prakses laikā Kā uzņēmums, kurš ņem praktikantu, Jūs veidosiet prakses programmas mugurkaulu. Jūsu iesaistes līmenim procesa laikā ir jābūt ļoti augstam. Tas ir tāpēc, ka Jūsu mērķis ir izmantot prakses kā ilgtermiņa pieeju darbaspēka piesaistei un nodrošināt, ka prasmes, kas ir nepieciešamas uzņēmuma darbībai, ir pieejamas. Tas nozīmē, ka prakses programmas palīdzēs nodrošināt to, ka Jūsu nākotnes vajadzības tiek apmierinātas. Tādēļ, lai sasniegtu šo konkurētspējīgo šķautni prasmīgu darbinieku piesaistē, ir nepieciešams pilnā mērā ieviest prakses nodrošinājumu uzņēmumā. Dažos gadījumos uzņēmumi pat garantē darba piedāvājumu praktikantiem, kas ir sekmīgi pabeiguši programmu. Neskatoties uz to, ka varbūt Jūsu gadījumā tas

nebūs iespējams, apdomājiet, kā Jūs varat iestrādāt šādas prakses savos tālākajos darbības plānos. Ņemot vērā šādus iespējamos rezultātus, uzņēmumam ir jāiesaistās visās prakses fāzēs un jāapzinās, ka dalība programmā atspoguļosies gala rezultātos un uzņēmuma ieguvumos. Apskatīsim dažādos posmus, kuros uzņēmumiem būtu izdevīgi piedalīties: Dažādi uzdevumi atbildīs darbiniekiem, kas strādā tajos organizācijas līmeņos, kur šie uzdevumi tiek veikti. Piemēram, mācību plāna izstrādes laikā ar izglītības iestādi, kā arī praktikanta pieņemšanas un noalgošanas laikā ir jāiesaista uzņēmuma vadība. Šī procesa vajadzībām ir jāatbilst uzņēmuma vajadzībām; tādēļ vadība ir vispiemērotākā uzņēmuma daļa, kurai būtu jāpievērš uzmanība šiem aspektiem. No otras puses, praktikanta mentors uzņemsies lielāko daļu no atbildības, runājot par praktikanta instruēšanu un atbalstīšanu programmas laikā. Taču tas nenozīmē, ka pārējie uzņēmuma darbinieki nav iesaistīti – vadībai un pārējam personālam ir jānodrošina palīdzība un atbalsts, kad nepieciešams. Visbeidzot, dažām no prakses programmām ir jānotiek dažādās uzņēmuma komandu daļās. Līdz ar to mācību plāna un novērtēšanas plāna izveide ir tās lietas, par ko būtu jāvienojas vadībai un mentoram. Kad abas puses ir vienojušās par šiem plāniem, Jūs varat būt pārliecināti, ka abas puses ir viena otru izpratušas un ka gaidas ir reālistiskas. Šie plāni būtu jāveido ap uzdevumiem, kurus būs jāveic prakses programmas laikā. Pielāgojot apmācības Jūsu uzņēmuma vajadzībām, Jūs ievirzīsiet iesaistītos cilvēkus uz sekmēm. Prakses laikā ir svarīgi saprast, ka būs brīži, kuros praktikantam varētu būt nepieciešams atbalsts. Programmai ir jābūt veidotai tā, lai būtu iespējams ieviest efektīgu atbalsta mehānismu, īpaši, kad praktikants ir ļoti jauns. Šādos gadījumos praktikanti visdrīzāk būs jāvada ļoti cieši, lai tie varētu attīstīties uzņēmuma iekšienē pēc iespējas ātrāk.

Šim atbalstam ir jābūt veidotam tā, lai praktikants uzņēmums justos ērti uzņēmumā un viņam tiktu piedāvāta skaidra izpratne par viņa/ viņas lomu komandā. Turklāt, daloties ar informāciju par pārtraukumiem darbā, apģērba stilu un drošības plāniem, Jūs varat radīt situāciju, ka praktikants jutīsies iesaistīts uzņēmuma dzīvē un vēlēsies daudz ātrāk attīstīties. Ir būtiski, lai Jūs radītu vidi, kurā praktikants var augt. Programmas ietvaros praktikantam ir jāsaņem konstruktīvas atsauksmes gan no vadības, gan no sava mentora. Šī atsauksme ir jāsniedz tādā veidā, kas ļautu praktikantam mainīties un augt pozitīvā veidā. Kad prakse ir pabeigta, praktikantam ir jāsaņem arī gala novērtējums, neskatoties uz to, vai uzņēmums viņu pieņem darbā vai nē.

3.3. Praktiskie aspekti Neskatoties uz to, ka ir daudz dažādu veidu, kā īstenot praktiskos prakses programmas aspektus (struktūras, apmācību plāni, pierakstu veidošana, utt.), šajā nodaļā tiks ietvertas pamata lietas, kuras būtu jāpatur prātā, organizējot praksi. Ja šie praktiskie aspekti tiek piemēroti atbilstoši, tie veicina labu prakses kvalitāti. Vēlreiz atgādinām, ka ir svarīgi zināt dažādās tiesiskās normas, kas pastāv Jūsu valstī. Šīs normas noteikts pamata vienošanās, kuras būs jāsastāda. Lemjot par to, kā veidot prakses programmas, vienmēr paturiet prātā īpašās Jūsu uzņēmumā esošās prasības, kuras regulē šīs tiesiskās normas. Pirmā veicamā lieta ir izvēlēties apmācību struktūru. Šai struktūrai ir jābūt izveidotai vienlaicīgi ar akadēmisko mācību plānu. Šī struktūra ietvers uzņēmuma juridiskās saistības prakses programmas ietveros un attieksies uz: prakses reģistrāciju un sertifikāciju, programmas ilgumu, īpašnieku pienākumiem, utt.

Struktūra neiedziļinās specifiskās prakses programmas detaļās, bet kalpo kā oficiāls dokuments, ko iesniegt tai valsts iestādei, kura ir atbildīga par praksi. Turklāt, šis dokuments nodrošina kvalitāti un atpazīšanu sertifikācijas procesā. Atkarībā no Jūsu valsts, var būt dažādi veidi, kā izstrādāt šo oficiālo struktūru. Tieši tādēļ šī struktūra ir jāsagatavo saskaņā ar valsts vai vietējā līmenī spēkā esošajām likuma normām. Nākamā lieta ir izveidot formālu līgumu vai vienošanos starp Jūsu uzņēmumu un praktikantu. Šis līgums ir īsa vienošanās starp darbinieku (praktikantu) un darba devēju par attiecību juridiskajiem pamata aspektiem. Apskatiet papildu avotus, lai iepazītos ar dažādiem prakses līgumu piemēriem. Diviem minētajiem dokumentiem ir jāatbilst likumu prasībām Jūsu valstī vai reģionā. Ja Jūs neesat pārliecināti par nepieciešamajiem papīriem prakses programmai, sazinieties ar tādām starpniekorganizācijām kā vietējās Rūpniecības kameras, kurām varētu būt lielāka pieredze prakses programmu izstrādē. Kad juridiskie aspekti ir aptverti, ir svarīgi izveidot spēcīgu iekšējo prakses struktūru, lai veiksmīgi īstenotu mācību un apmācību plānus. Tas nozīmē, ka praktikantam, mentoram, uzņēmumam un apmācību iestādei ir skaidri programmas mērķi un sagaidāmie rezultāti. Šī informācija var tikt strukturēta dokumentā, kam nav juridiska pamata (lai gan dažās valstīs var pieprasīt pretējo) un kas ir uzskatāms par programmas iekšējo dokumentu. Tai ir jārāda ceļš, ko gan praktikants, gan darbinieki cer īstenot prakses laikā un tajā ir jābūt iekļautiem tādiem aspektiem kā: kas tiks apgūts prakses laikā, prakses mērķi, kad tiks veiktas regulārās pārbaudes, utt. Šajā vienošanās ir jāiekļauj visu programmā iesaistīto pušu lomas un atbildības. Lai arī šāda tipa dokuments var nebūt ar likumu pieprasīts Jūsu valstī, tas var palīdzēt veicināt prakses sekmīgumu, jo ikvienam ir skaidri noteiktas gaidas un rezultāti. Tādēļ mēs iesakām iekļaut šāda veida plānu Jūsu prakses sagatavošanās. Turklāt, tas ir jāizveido vai jāpielāgo tieši tai noteiktajai amata pozīcijai, ko jūsu praksē ieņems praktikants. Šī plāna izstrādes laikā apdomājiet šādus faktorus: 0

Vispārējs šī dokumenta mērķis ir sākt veidot vidi, kur praktikants izprot programmas gaidas. Gaidu izpratne veicina pārliecību un ļauj praktikantam justies ērti savā attīstībā. Turklāt, tā nodrošina holistisku vīziju par programmas saturu jau no paša sākuma. Tajā pašā laikā šim plānam ir jābūt elastīgam un atvērtam novērtēšanai visā prakses procesā. Tādēļ novērtēšanas plāna izstrāde ir jāveic vienlaicīgi ar šo mācību plānu. Nākamajā modulī mēs sīkāk pievērsīsimies novērtēšanas plāna izstrādei; tomēr, ir būtiski norādīt, ka ir nepieciešama nepārtraukta novērtēšana, lai spētu modificēt mācību plānu saskaņā ar vajadzībām, kas parādās programmas laikā. Lai veiktu novērtēšanu, ir nepieciešams apdomāt, kādi uzdevumi ir jāpaveic pirms prakses un lieciet praktikantam veikt pierakstus programmas laikā. Šie aspekti tiks sīkāk apskatīti nākamajā modulī, taču apskatiet mācību avotus, lai gūtu nelielu ieskatu prakses pierakstu veidošanā.

3.4. Biežāk sastopamās problēmas un daži piedāvātie risinājumi Kā ikvienā situācijā, kur dažādi cilvēki sanāk kopā, arī prakses programmās var rasties konflikti. Šie konflikti ne vienmēr ir uzskatāmi par negatīviem un var tikt izmantoti, lai uzlabotu attiecības un darba situācijas. Tomēr, ja darbā konflikti netiek risināti, tie var pārvērsties nopietnās problēmās. Tādēļ mēs iesakām būt atvērtiem un apzināties iespējamos konfliktus un problēmas, kas var rasties prakses laikā. Ja šie jautājumi sākotnēji tiek risināti neformālā gaisotnē, risinājumi var būt ieguvums visām iesaistītajām juridiskajām un fiziskajām personām. Turklāt, problēmas, kas ir šādā veidā atrisinātas, maz ticams, ka var pāraugt tālāk problēmā.

Tomēr ja nav iespējams atrisināt problēmu neformāli, var būt nepieciešams pāriet pie formālām procedūrām. Formālas procedūras ietver sarunu ar augstāko uzņēmuma vadību vai sazināšanās ar organizāciju, kas ir atbildīga par prakses organizēšanu. Pārliecinieties, ka izprotat, kā risina formālus konfliktus Jūsu valstī, kad izstrādājat savu prakses struktūru. Šajā nodaļā mēs koncentrēsimies uz iespējamām problēmām un problēmu risinājumiem tiem jautājumiem, kas var tikt atrisināti neformāli. Ja tās risina korekti, tad problēmas un konflikti var tikt atrisinātas tādā veidā, kas ļauj praksi pabeigt sekmīgi. Lūdzu, atcerieties, ja Jums, kā uzņēmumam, ir problēmas ar praktikantu, pastāv iespēja, ka šim praktikantam arī ir problēmas ar organizāciju, līdz ar to risinājuma rašana, iespējams, var būt abpusēji izdevīga. Viena no biežākajām problēmām, ar kurām nākas saskarties prakses laikā ir tas, ka starp uzņēmumu un praktikantu neveidojas sadarbība. Iepriekšējās nodaļās mēs runājām par to, cik svarīga ir personāla atlase, bet ir svarīgi vēlreiz atkārtot šeit to, ka praktikanta izvēle ir gandrīz tikpat svarīga kā darbinieka izvēle. Viens no labākajiem veidiem, kā atrisināt konfliktu, ir to novērst, tāpēc veicot atlases procesu īpaši rūpīgi, Jūs varat novērst problēmas, kas var rasties vēlāk. Tomēr, pat ar vislabāko atlases procesu ne visas darba attiecības ir ideālas. Otrā problēma, kas var parādīties prakses laikā, ir kļūdas komunikācijā. Kļūdas komunikācijā var izpausties dažādi, tāpēc ir svarīgi komunicēt skaidri jau no paša sākuma. Dažas no biežākajām komunikāciju kļūdām ir: Visas šīs lietas var novest pie vājas prakses izpildes darba vietā, un konfliktiem starp studentu un mentoru. Lai novērstu šāda veida pārpratumus, ikvienam, kas ir iesaistīts programmā, ir jāapzinās dažādie pienākumi un sagaidāmie rezultāti, kas ir noteikti. Turklāt, darba devēja/ mentora iesaiste ir būtiska, lai pēc iespējas agrāk identificētu problēmas un mēģinātu tās atrisināt, pirms tām ir nopietnas sekas. Šai iesaistei ir jābūt veidotai kā ieklausīšanās praktikantā un apmācību sesiju novērošana.

Turpmākie soļi var kalpot kā potenciālas norādes mentoriem/ darba devējiem, saskaroties ar problemātiskām situācijām (lai arī tie iespējams nebūs tik efektīvi, ja situācija ir kļuvusi īpaši problemātiska): Saskaroties ar jebkura veida konfliktu risināšanu, mēģiniet likt praktikantam justies ērti, izvairoties no sajūtas, ka viņam/ viņai tiek uzbrukts. Tajā pašā laikā pārliecinieties, ka praktikants izprot – ja nekāds risinājums netiks panākts, problēma būs jārisina augstākās vadības līmenī. Ja nepieciešams, padariet tikšanos formālāku, veidojot rakstisku dokumentu, pierakstus starp iesaistītajiem cilvēkiem. Beidzamā lielākā problēma, ar ko prakses laikā ir jāsaskaras, ir praktikantu atbirums. Šī problēma izriet no vairākiem aspektiem, kas ir saistīti gan ar darbu, gan dzīvi kā tādu. Gadījumos, kad atbirums ir saistīts ar darbu, Jūsu uzņēmumam ir jāpārskata iepriekšējie ieteikumi, kur ir runāts par īpašas uzmanības pievēršanu atlases procesam un konfliktu risināšanai. Ja šis atbirums ir saistīts ar dzīvi, uzņēmumam ir mazāk iespēju kontrolēt situāciju. Apskatiet vairākus mācību avotus, lai iepazītos ar vairākām norādēm par potenciālajām atbiruma situācijām. Atcerieties, ka konfliktam nav obligāti jābūt ar negatīvu pieskaņu darbavietā, tas ir normāls un praktiski sagaidāms rezultāts, kas rodas, cilvēkiem strādājot kopā. Izpētot lielu daļu no šīm situācijām, uzlabojot attiecības un prakses kvalitāti, no konfliktiem ir iespējams gūt pat pozitīvu rezultātu. Ja problēmas atstāj bez risinājuma, tas var novest pie postošiem programmas rezultātiem.

4.1. Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna izstrāde Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna izstrādei jānotiek prakses programmas sākumā. Vērtēšanu ir jāuzskata par nepārtauktu procesu papildus galīgajam pārskatam. Šādā veidā kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāns var palīdzēt uzlabot programmas kvalitāti procesa laikā un ne tikai tad, kad tas ir pabeigts. Vērtēšanas prasībām būs jāatbilst tiesiskajām normām jūsu valstī, tādēļ, pirms izstrādes procesa uzsākšanas, izskatiet šīs tiesiskās normas. Šo prakses programmas novērtējumu ir jāveic, lai pārliecinātos, vai tiek sasniegti mērķi un iegūti vēlamie rezultāti. Tādēļ kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plānu jāizstrādā, pamatojoties uz prakses programmas teorētisko mācību plānu un praktisko sistēmu, iezīmējot to, kā būtu jānovērtē noteiktās spējas. Vērtējuma izstrādes un veikšanas laikā svarīgi ir saidri saprast, kāds ir vērtēšanas mērķis: objektīvs process, kas virzīts uz izpratni, kā tika īstenota programma un vai tika gūti paredzētie rezultāti, vai nē. Šo vērtēšanu var organizēt vairākos veidos, atkarībā no valsts tiesību aktiem: vērtēšana, kas pilnībā veikta darba vietā vai ārpus darba, vai novērtējums, kurš veikts gan darba vietā, gan ārpus darba. Atcerieties, ka vērtēšana ir process, kurš ir paredzēts visas prakses programmas laikā. Novērtējums var ietvert praktikanta veikto pašnovērtējumu un/vai praktikanta aktīvo iekļaušanu vērtēšanas procesā. Pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāna galīgo rezultātu, ir objektīvi jānosaka, vai izglītojamais ir spējis veikt noteiktos uzdevumus. Jāņem vērā gan ieguldījums (piemēram, administrācijas izmaksas), gan rezultātu faktori (piemēram, programmas pabeigšanas rādītāji), lai programma tiktu īstenota

sekmīgi. Lai nodrošinātu plāna efektivitāti, tajā ir jāizvērtē pamatprasmes, zināšanas un uzvedība, kas jāiegūst iepriekš noteiktās sistēmas ietvaros. Principā, uz prasmēm balstītas kompetences ir parasti jāpārskata, veicot novērošanu vai praktisku vērtēšanu. Zināšanu vidē balstītas kompetences var novērtēt, izmantojot dažādas metodes, kas ir gan teorētiskas (testi, uzdevumi, u.c.), gan praktiskas (problēmu risināšana, u.c.). Visbeidzot, uz uzvedību balstītas kompetences var novērtēt, veicot tiešu novērošanu un vērtību/ētisko vērtēšanu. Taču šādu vērtēšanu jāveic ar holistisku pieeju, orientējoties uz programmas laikā iegūto prasmju, zināšanu un uzvedības integrēšanu. Šo plānu ir jāizstrādā arī tā, lai tas būtu taisnīgs un pārskatāms, efektīvs un izpildāms. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) nosaka šādus principus mūsdienu prakses programmu vērtēšanai: Turpmāk mēs runāsim par sertifikāciju, bet daudzās valstīs vērtēšanas plānā būs jāiekļauj vērtēšanas process, lai rezultātā iegūtu diplomu. Izstrādājot vērtēšanas skalas, jāizveido vismaz divas grupas (ieskaitīts/neieskaitīts). Līdz ar to, skala var būt vairāk vai mazāk precīza atkarībā no tiesiskajām normām un programmas mērķiem. Kā uzņēmumam, iesaistoties izglītības iestādei un starpniekorganizācijām, jums ir jāsaskaņo: atbilstošas vērtēšanas metodes, šai vērtēšanai nepieciešamais laiks un tās ilgums, kā arī visi īpašie aspekti, kurus jāņem vērā. Kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plānam jābūt pietiekami detalizētam, lai garantētu konsekvenci, kā arī pietiekami elastīgam, lai to varētu piemērot dažādās situācijās. Mazie uzņēmumi, kuri sadarbojas ar citiem mazajiem uzņēmumiem un starpniekorganizācijām, var secināt, ka šīs organizācijas spēj palīdzēt izstrādāt vērtēšanas plānu. Daudzām starpniekorganizācijām ir darba pieredze ar šāda veida plānu, kas savukārt nodrošinās zināšanu papildināšanu un ieskatu procesā. Turklāt, uzņēmumi var meklēt ārējo ieguldījumu, veicot kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes. Starpniekorganizācijas var arī palīdzēt novērtēt programmas kopējo sekmīgumu. Ja iespējams, šīs pārbaudes ir jāveic periodiski, lai veicinātu uzlabošanos programmas laikā papildus galīgajam vērtējumam. 0

Starpniekorganizācija ir uzskatāma par uzņēmuma resursu, jo tā strādās, lai palīdzētu uzlabot sistēmu. Šīs organizācijas var atbalstīt jūsu uzņēmumu visa procesa ietvaros, palīdzot nodrošināt kvalitātes programmu, kas atbilst jūsu vajadzībām.

4.2. Izmaiņu pārvaldība un plāna elastība Uzsākot prakses programmu, ir svarīgi apzināties, ka darba vieta un tirgus pastāvīgi mainās, un uzņēmuma pienākums ir reaģēt uz šādām pārmaiņām. Tāpat arī mums ir jāņem vērā, ka jāizmanto programmas novērtējums, lai atspoguļotu iespējamās reformas un izmaiņas, ko varētu veikt, lai uzlabotu praksi. Tādēļ elastīgā veidā jāizstrādā arī kvalitātes nodrošināšanas un vērtēšanas plāns, kurā pēc nepieciešamības var veikt izmaiņas. Šo elastību ir jāatspoguļo, izstrādājot prakses programmas nodošanu un vērtējumu, nodrošinot uzņēmumiem un ārējiem vērtētājiem iespēju ņemt vērā dažādus faktorus. Tā iemesla dēļ, ka pati programma netiks īstenota tieši tādā pašā veidā katru gadu dažādu faktoru dēļ (piemēram, darba tirgus izmaiņu, dažādu programmā iesaistīto cilvēku dēļ, u.c.), šī elastība nodrošina paredzēto sistēmu un tās pastāvīgu darbību. Svarīgi, lai šī pārmaiņu pārvaldības kompetence atbilstu tādiem aspektiem kā mācīšanā izmantotajām īstenošanas metodēm, bet neietekmētu programmas konkurencei nepieciešamās prasmes, zināšanas un uzvedības prasmes. Šiem galvenajiem programmas rezultātiem nav jāmainās. Tomēr tā iemesla dēļ, ka pārmaiņu nepieciešamība tiek sagaidīta no projekta sākuma, to var attiecīgi iekļaut projektā.

Lai nodrošinātu sava plāna elastību, ņemiet vērā personu atšķirības, pievēršot uzmanību ne tikai mācību metodēm, bet arī dažādajiem mācīšanās stiliem. Visai bieži pastāv vairāk par tikai vienu tās pašas informācijas izplatīšanas veidu, un ja jūs spējat iekļaut šo elastību plānā, tas nodrošinās citu metožu pielietojamību tiem pašiem rezultātiem. Šo elastību ir jāietver spējā veikt prakses vērtējumu gan darba vietā, gan ārpus tās. Dažādās mācību situācijās praktikantiem var būt nepieciešams atstāt darba vietu, bet tam nebūtu jāietekmē šo izglītojamo patiesais vērtējums. Tas nozīmē, ka vērtēšanas plānam ir jābūt pielāgojamam neraugoties uz to, kur tas tiek īstenots. Svarīgi arī ņemt vērā, ka programmas elastībai ir jābūt saistītai un jāiet kopsolī ar pastāvīgajām izmaiņām nozarē. Īpaši tirdzniecības nozarē nereaģēšana uz šādām izmaiņām varētu kaitēt uzņēmuma komercdarbībai. Tādēļ, informētība par iespējamām nozares izmaiņām ir svarīga sekmīgas programmas īstenošanā. Turklāt, jāņem vērā turpmākās prasmju vajadzības un juridiskās izmaiņas, kas laika gaitā varētu ietekmēt praksi. Tas varētu ietvert jaunus, spēkā nākošus likumus, jaunas tehnoloģijas, kuras drīzumā tiks ieviestas, u.c. Apzinoties šīs izmaiņas, jūs varēsiet iekļaut tās savā mācību plānā. Taču, pat ja jūs nespējat iekļaut īpašas izmaiņas, jums ir jāmēģina nodrošināt sava plāna elastība, lai pielāgotos nozares attīstībai. Kā uzņēmumam, jums ir jāpārliecinās, vai izglītības organizācija, kas veic teorētisko apmācību ir arī pietiekami elastīga, kas īpaši attiecas uz grafika elastību. „Pareizās” izglītības iestādes izvēle kā jūsu partnerim varētu nodrošināt atšķirīgus jūsu praktikantu panākumus un programmas vispārīgo sekmīgumu. Skatīt īsu rakstu papildu avotos, kas nodrošināti, lai sniegtu īsu ieskatu par jūsu meklētajiem pakalpojumu veidiem, sazinoties ar partneriestādi. Ja jums ir vietējā mērogā pieejama starpniekorganizācija, tā arī var palīdzēt gūt izpratni, kā pieņemt pārmaiņas programmas laikā un piedāvāt ieteikumus neparedzētu situāciju gadījumā. Šīm organizācijām jāspēj nodrošināt jums plašāku skatījumu uz prakses programmām, kā arī zināšanas, kā tās īstenot.

Prakses programmā veiktās izmaiņas ir uzskatāmas par pozitīvu sistēmas attīstību. Katru gadu, kad tiek īstenota prakses programma, ir sagaidāmas arī izmaiņas. Pretošanās pret nozares dabisko attīstību varētu kaitēt ne tikai jūsu prakses programmai, bet arī jūsu uzņēmumam.

4.3. Galīgais vērtējums Kā minēts iepriekš, daudzās valstīs ir paredzēts galīgais vērtējums, lai varētu apstiprināt un sertificēt prakses programmu. Daudzās vietās ir iekļauts šis galīgais vērtējums, lai praktikants spētu iegūt diplomu. Izstrādājot vērtēšanas skalas, jāizveido vismaz divas grupas (ieskaitīts/neieskaitīts). Līdz ar to skala var būt vairāk vai mazāk precīza atkarībā no tiesiskajām normām un programmas mērķiem. Ar šo vērtējumu ir jāapliecina, ka praktikants ir apguvis nepieciešamās prasmes, zināšanas un uzvedības prasmes, lai strādātu profesijā, kuru viņš/viņa apgūst. Galīgā vērtējuma plānam jābūt pietiekami detalizētam, lai nodrošinātu konsekvenci, bet arī pietiekami elastīgam, lai to varētu piemērot dažādās situācijās. Tam ir jāietver gan mācību procesa teorētiskā, gan praktiskā daļa, lai gan visu vērtējumu var veikt darba vietā. Atkarībā no situācijas vērtēšanas kritērijus var izstrādāt īpaši praksei, vai tie var būt balstīti uz citiem avotiem (kamēr vērtēšana atbilst prakses vajadzībām). Šo galīgo vērtējumu ir jāapvieno ar pastāvīgajiem vērtējumiem, lai noteiktu, kuri praktikanti ir vislabāk piemēroti noteiktām darba vietām. Atsevišķos gadījumos vērtēšanas grupas var izlemt akcentēt noteiktus aspektus kā svarīgākus par citiem. Šo galīgo vērtējumu veic jūsu uzņēmums kopā ar mācību iestādi un starpniekorganizācijām, pēc nepieciešamības iesaistot arī vērtēšanas speciālistus. Galīgā vērtējuma prasības nosaka jūsu valstī paredzētās tiesiskās normas un sākotnējā sistēma, kādu ir izveidojusi šī sadarbība. Trīs galvenie aspekti, kas jāņem vērā, veicot šo galīgo vērtējumu, ir:

Šī galīgā vērtējuma veicējiem jābūt savas nozares speciālistiem, un var iesaistīt pat jūsu uzņēmuma pārstāvjus papildus izglītības iestādes, starpniekorganizācijas darbiniekiem vai citiem ārējiem vērtētājiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām šai vertēšanai ir jānodrošina taisnīgs, objektīvs un īsts mācību rezultātu vērtējums. Piemēram, Luksemburgā, parastā galīgā vērtējuma eksāmena vietā vērtēšanas process ir „integrēts projekts”. Šī vērtējuma ietvaros tiek pārbaudīta praktikanta spēja demonstrēt uzdevumu veikšanu stimulētā darba situācijā. Šim „projektam” paredzētais laiks ir ne vairāk kā 24 stundas (un 8 stundas dienā), un vērtēšanu veic grupa, kas ir veidota no: skolotāja, darba devēju pārstāvja, Darbinieku Kameras pārstāvja, un to vada Valsts Izglītības ministrijas pārstāvis. Citās situācijās mēs varam redzēt, kā šo objektīvo vērtējumu var veikt eksāmena ietvaros, kurā tiek pārbaudītas teorētiskās zināšanas un/vai veikta intervija. Katrai no šīm trijām vērtēšanas metodēm ir jāizstrādā vērtēšanas instrumenti, lai nodrošinātu: instrumenta piemērotību (lai tas noteiktu to, ko ir paredzēts noteikt) un instrumenta drošumu (lai rezultāti būtu konsekventi). Turklāt, atbilstoši prakses programmas vajadzībām, jāizstrādā vērtēšanas skala. Kā minēts iepriekš, šī skala varētu vienkārši būt „ieskaitīts/neieskaitīts”, vai tā varētu būt arī pārdomātāka sistēma. Tādās valstīs kā Apvienotā Karaliste pastāv Vērtēšanas organizācijas, kas var palīdzēt jums izprast un izstrādāt šos vērtēšanas instrumentus un galīgo vērtēšanas plānu. Šī attīstības procesa laikā un visas vērtēšanas gaitā ir svarīgi ņemt vērā, ka galīgā vērtējuma mērķis ir atšķirt tos praktikantus, kuri ir gatavi strādāt savā studiju nozarē, un tos, kuri nav tam gatavi. Tas neattiecas tikai uz noteiktu zināšanu vai prasmju apguvi, bet spēju tās pielietot konkrētās situācijās un izmantot uzvedības prasmes, lai mijiedarbotos un izdzīvotu profesijai raksturīgajā sociālajā vidē.

4.4. Prakses sertifikācija

Daudzās valstīs prakses sertifikācijas metodes ir standartizētas valsts vai reģionālā līmenī. Programmu sertifikāciju ir jāveic oficiālām instit ūcijām, lai nodrošinātu praktikantu zināšanu, prasmju un uzvedības prasmju apguvi profesionālajā jomā. Savukārt šī sertifikācija nodrošinās atbilstoši sagatavotu darbinieku kvalifikāciju. Eiropas mērogā 2008. gadā tika izveidota Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI), lai izveidotu kopēju atsauces punktu starp dažādām kvalifikācijas sistēmām. Valsts mērogā tas nozīmē, ka visām kvalifikācijas sistēmām ir jāatspoguļo šo starptautisko ietvarstruktūru. 2014. gada beigās 23 dalībvalstis jau bija attiecinājušas savas valsts kvalifikāciju ietvarstruktūras uz Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru. Šo Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra (EKI) veido astoņi uzziņas līmeņi, kas balstās uz programmas mācību rezultātiem vai izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Nodrošinot šo ietvarstruktūru, ir paredzēts saprast, ko praktikants zina, saprot un spēj izdarīt, pabeidzot mācību procesu. Lai gan šī Ietvarstruktūra tiešā veidā neparedz prakses apmācību, tā ir ietverta profesionālās izglītības un apmācības sadaļā. Tādēļ šajā Ietvarstruktūrā oficiālās prakses ir atzītas un klasificētas, un ir svarīgi ņemt šos aspektus vērā, izvēloties sertifikācijas iestādi (prakses, kas nav oficiāli ieviestas, nebūs ietvertas Ietvarstruktūrā). Sertifikācijas sistēmas mērķis ar vispārpieņemtajiem faktoriem ir nodrošināt praktikanta kvalifikāciju, kuru var izmantot ārpus jūsu uzņēmuma gadījumā, ja jūs izlemjat viņu nenolīgt. Tāpat arī tad, kad meklējat sertifikācijas organizāciju, lai

akreditētu jūsu prakses programmu, ir jāpārliecinās, vai šī organizācija ir atzīta valsts līmenī, kā arī, vai tā atbilst starptautiskā līmenī. Mēs iesakām prakses sertificēt kompetentām iestādēm, kuras pārstāv dažādi speciālisti, lai nodrošinātu izsmeļošu prasmju pārskatu. Dažās valstīs valsts līmenī ir izveidotas juridiski atzītas sertifikācijas iestādes (skatīt oficiālā Apvienotās Karalistes saraksta papildlīdzekļus). Ja tas nav jūsu valsts gadījums, veidojiet partnerattiecības ar uzņēmumu, kas nodrošinās jums atzītu sertifikātu. Izpratne par to, kā darbojas sertifikācijas process, ir būtiska prakses programmai. Piemēram Vācijā praktikanti saņem trīs sertifikātus: eksāmenu nokārtošanas apliecību, apliecību par arodskolas beigšanu un apmācības uzņēmuma atsauksmi. Taču Austrijā praktikants saņem vienu apliecību ar savas profesijas nosaukumu, sekmīgi pabeidzot prakses programmu. Zinot, kā sertifikācija darbojas jūsu valstī, jūs spēsiet atbilstoši strukturēt savu programmu. Kā uzņēmumam jums ir jāraugās uz savu starpniekorganizāciju, kas palīdz saprast, kādas ir jūsu sertifikācijas iespējas, ja jūs pilnībā neizprotat savas alternatīvas. Šīm starpniekorganizācijām būs plašāks skatījums uz dažādajām iespējām, kā arī pieredze labāko iespēju izvēlē jūsu uzņēmumam.

5.1. Saskarsmes prasmju apmācība

Kā jebkurā vidē, kur jūs komunicējat ar citiem cilvēkiem un/vai organizācijām, prakses programmas izstrādes un mācību procesa laikā saskarsme ir galvenais veiksmes faktors. 3. modulī mēs runājām par šo saskarsmes prasmju nozīmīgumu, tostarp iespēju lietot kopīgu valodu un aktīvas klausīšanās nozīmi. Šajā daļā mēs vairāk akcentēsim saskarsmes prasmju nozīmi un to attīstīšanas veidus. Saikne starp labu saskarsmi un veiksmīgām prakses programmām ir cieša; tādēļ, kā uzņēmumam jums ir jāņem vērā, ka šīs prasmes būs nepieciešamas visās programmas fāzēs. Tas ir, sākot no jūsu attiecību izveides ar izglītības iestādi un starpniekorganizāciju, līdz jūsu praktikanta darbaudzināšanai, līdz galīgajam vērtējumam, ir svarīgi, lai jūs un jūsu darbinieki spētu komunicēt efektīvi. Saskarsmes prasmes parasti ir saistītas ar verbālo un neverbālo pamatsaskarsmi; tomēr citas svarīgas prasmes ir prezentēšana, rakstīšana, klausīšanās un starppersonu saskarsmes prasmes. Faktiski, divas vissvarīgākās efektīvas saskarsmes prasmes var būt aktīva klausīšanās (kas minēta 3. modulī) un neverbālā saskarsme. Saskarsmes procesā jāievēro šādi trīs elementi: Pēc Dr. Alberta Meirabjana /Albert Mehrabian/ (1981) domām mūsu saskarsme iedalās šajos trijos elementos, kur tikai 7% nozīmes tiek piešķirts izrunātajiem vārdiem. Pārējie 93% ir balss tonis (38%) un ķermeņa valoda (55%). Tāpēc mēs varam redzēt, cik būtiska ir šī neverbālā saskarsme, mēģinot paust savas domas citiem. Situācijās, kurās jūs mēģināt izveidot labas attiecības ar partneriestādēm, laba savas neverbālās saskarsmes pārvaldība var labvēlīgi ietekmēt attiecības. Turklāt pārdomājiet, kā neverbālie indikatori var jums palīdzēt mēģināt paust savas domas. Laba saskarsme nodrošina labāku sadarbību, kā arī labus prakses rezultātus un panākumus. 0

Tādēļ raugieties, lai saskarsme starp jūsu uzņēmumu un citiem programmā iesaistītajiem uzņēmumiem būtu strukturēta, nodrošinot sapratni starp partneriem. Un ja starp uzņēmumiem ir lielas nesaskaņas, jums būtu arī jāapsver, kā saskarsmes stila maiņa varētu uzlabot šīs attiecības. Piemēram, pārbaudiet savus papildu resursus, lai gūtu ieskatu dažos veidos, kā mēs komunicējam ar ķermeni. Pirms prakses sākuma izstrādājiet saskarsmes plānu, lai nodrošinātu efektīvas saskarsmes vadlīnijas starp darbiniekiem un praktikantiem. Tas palīdzēs pārliecināties, ka visi raugās vienā virzienā un novērst pārpratumus. Turklāt pārbaudiet, vai saskarsmes kanāli starp praktikantu, mentor, darba devēju un mācībspēkiem ir atvērti. Apzināšanās, ka kaut kas nav kārtībā ir būtiska, ja jūs šo situāciju vēlaties pēc iespējas ātrāk novērst. Saskarsmes prasmes ir īpaši svarīgas mentoru programmā, kur 65% darba devēju uzskata, ka mentora iesaistīšana uzlabo praksi. Tādēļ tādu mentoru izvēle, kuri spēj efektīvi komunicēt, pozitīvi ietekmēs programmas iznākumu. Līdz ar to, šīs prasmes būtu noteikti jāiekļauj jūsu mentoru apmācības programmā, bet apsveriet to iekļaušanu arī parastajā darbinieku apmācībā. Kā mentoram, jums ir jāpārdomā šādi pasākumi savas saskarsmes uzlabošanai ar praktikantu: Šādā veidā labas saskarsmes prasmes ir veids, kā novērst pārpratumus un konfliktus starp partneruzņēmumiem un darba vietā. Tas attiecas uz visām biznesa attiecībām, bet īpaša uzmanība ir jāpievērš saskarsmes lomai, strādājot ar praktikantiem, kuri darba vidē ir pirmoreiz.

5.2. Atbalsta vides nodrošināšana

Prakses mērķis ir apmācīt jauniešus strādāt darba vidē, noteiktā profesijā, tādā veidā, kas ir izdevīgs arī darba devējam. Tas nozīmē, ka apstākļiem, kādos prakses programma tiek izstrādāta, jāveicina labā prakse un jārada atbalsta vide. Cilvēki vislabāk strādā tad, kad visa vide ir pozitīva, tādēļ pārliecinieties, vai šī atbalsta vide ir kas vairāk par mentora-praktikanta attiecībām visos programmas aspektos. No vispārīgā viedokļa raugoties, pārliecinieties, vai attiecības starp jūsu un citām programmā iesaistītajām pusēm nodrošina atbalstošu vidi. Tas nozīmē, ka saskarsmes kanāli ir atvērti, un, ka puses bieži sazinās viens ar otru. Attiecībām jābūt profesionālām, bet tām arī jābūt elastīgām un atbalstošām. Uzņēmumā jums arī jāstrādā, lai nodrošinātu pozitīvu, atbalstošu vidi. Tas nozīmē, ka prakses programmu ir jāsaskaņo un jāuzskata par izdevīgu uzņēmuma papildinājumu. Turklāt, vide, kas tiek radīta darba vietā, tiešā veidā ietekmēs prakses sekmīgumu. Jūsu esošo darbinieku atbalstīšana, tostarp papildu darbinieku apmācības nodrošināšana pēc viņu vēlēšanās nodrošinās pozitīvāku vispārīgo vidi un veiksmīgāku prakses programmu. Starpniekorganizācijām jāspēj piedāvāt jūsu uzņēmumam ieteikumus, atbalstu un sakarus, lai palīdzētu jums veidot šo pozitīvo vidi savā uzņēmumā. Tām arī jāspēj jūs atbalstīt šādos veidos: Šī atbalsta vide ir īpaši svarīga un ietekmē praktikantus. Šiem izglītojamiem visticamāk būs neliela darba pieredze, un viņi atradīsies darba vietas apstākļos pirmo reizi. Darba videi ir jābūt arī drošai vietai, kur praktikantam ir sajūta, ka viņš vai viņa spēj izmantot pilnu savu potenciālu. Šādā veidā uzņēmums ir atbildīgs par praktikantu apmācību vajadzību nodrošināšanu, kas savukārt nodrošinās sekmīgu programmu. Ja praktisks atbalsts un ieteikumi tiek sniegti pareizi, tas palīdzēs praktikantam rast savu lomu jūsu uzņēmumā. Tas arī nodrošinās ieguvumus, kādus praktikants var sniegt jūsu uzņēmumam, kā arī veicinās programmas pozitīvus rezultātus. Sniedzot praktikantiem skaidru priekšstatu par to, ko jūs no viņiem sagaidāt, kā arī attīstības iespējas, jūs palīdzēsiet radīt drošu atbalsta vidi.

Mentora nodrošināšana praktikantiem, kā arī pārliecināšanās, vai praktikanti saņem nepieciešamo palīdzību, ir vēl viens praktikantu atbalsta veids. Tas arī uzlabos saskarsmi prakses programmas ietvaros. Vēl ir svarīgi, lai šos mentorus atbalstītu uzņēmums, un, arī starpniekorganizācijas. Atbalstot mentorus un veicinot viņu personīgo attīstību, jūs varat arī pievienot vērtību šiem darbiniekiem. Nodrošiniet savam praktikantam konsultantu vai pieredzējušu darbinieku, kurš var neoficiāli palīdzēt izglītojamam risināt ikdienas jautājumus, kas viņam vai viņai var rasties. Dažādi atbalsta līmeņi ļaus praktikantam atrast savu ceļu, nodrošinot ieguvumu jūsu uzņēmumam. Uzskatiet atgriezenisko saiti par darba vietas un prakses programmas uzlabošanas veidu. Atcerieties par saskarsmes veidiem, kuri tika aplūkoti iepriekšējā daļā, lai jūs sevi paustu skaidri un aktīvi ieklausītos citos. Atgriezeniskās saites procesam vienmēr ir jābūt konstruktīvam, bet nekad negatīvam vai aizvainojošam. Kad pēc konstruktīvas atbildes reakcijas tiek noteikti prakses programmas jautājumi, svarīgi ir apsvērt situāciju un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Tādēļ pozitīvas vides nodrošināšana ir saistīta ar vērtēšanas plāna izstrādi un īstenošanu. Atbalsta vides nodrošināšanas mērķis visos prakses programmas līmeņos balstās uz to, ka tas sniegs lielāku ieguvumu visām iesaistītajām personām un uzņēmumiem. Proti, praktikanti gūs labumu no mācību pieredzes, mentori uzlabos savas prasmes, uzņēmumi iegūs pievienoto vērtību no šīm iesaistītajām pusēm, savukārt programmas vispārīgie pozitīvie rezultāti nodrošinās labumu izglītības iestādēm un starpniekorganizācijām.

5.3. Sakaru izveide Tagad komunikācija ir plašāka nekā tā mēdza būt starp dažādiem uzņēmumiem, izglītības iestādēm un starpniekorganizācijām prakses jomā, sniedzot informāciju

par šī programmas veida priekšrocībām uzņēmumiem. Taču vēl vairāk var darīt, izveidojot sakarus un izmantojot šīs attiecības, lai radītu atbalsta vidi praksei.

Vietējā mērogā sakaru izveide un veicināšana jūsu valstī un reģionā var palīdzēt uzlabot prakses programmu. Šie sakari var būt īpaši noderīgi maziem vai specializētiem uzņēmumiem, kuri nevarētu uzņemt praktikantu bez sakaru atbalsta. Lai iegūtu efektīvus sakarus, iesaistītajām pusēm ir jāīsteno vienādi mērķi, un jāspēj gūt no tiem patiess labums. Sakari var nodrošināt daudzus atbalsta veidus. Tie var papildināt zināšanas par labu praksi, radīt apmācības apvienības, lai uzņemtos viena uzņēmuma apmācības pienākumus, u.c. Šis sakaru veids ir īpaši izdevīgs, ja uzņēmums iesaistās prakses programmā pirmo reizi, vai, kā minēts iepriekš, tas nespēj iesaistīties programmā bez atbalsta. Valsts vai reģiona mērogā puses, kurām būtu jāiesaistās šajos sakaros, ir: uzņēmumi, izglītības vai apmācības iestādes un starpniekorganizācijas. Valsts/reģiona mērogā Maziem un vidējiem uzņēmumiem būs iespēja sazināties ar lielākiem uzņēmumiem un attīstīt savas prakses. Turklāt pastāvīga saziņa ar izglītības iestādēm ļauj savstarpēji izprast vajadzības. Dažādiem uzņēmumiem līdzīgās nozarēs ir jāuzskata šī sakaru veidošanas iespēja par attīstības iespēju, kā arī iespēju uzlabot savas prakses programmas un uzņēmumus. Kamēr šie uzņēmumi uzskata viens otru par konkurentiem, visu iesaistīto pušu sadarbība var būt savstarpēji izdevīga. Piemēram, var nodrošināt labāko praksi, sadalīt apmācības pienākumus, vienoties ar izglītības iestādēm, u.c. Mazākus sakaru tīklus savukārt var iekļaut lielākos tīklos, nodrošinot starpvalstu attiecības vai Eiropas mēroga sakaru tīklus. Sakari starp nosacītajām programmas ieinteresētajām pusēm tiek uzskatīti par pozitīviem, nodrošinot veiksmīgus prakses rezultātus. Piemēram Vācijā jau ir izveidojies spēcīgs prakses apmācībā iesaistīto uzņēmumu sakaru tīkls. Turklāt Vācija ir izveidojusi tīklus ar Portugāli, Itāliju, Grieķiju, Slovākiju un Latviju, lai palīdzētu stiprināt sadarbību un nodrošinātu labas prakses apmācību. 0

Valsts/reģiona mērogā šiem sakariem ir jāatbalsta arī praktikanti, piemēram, sniedzot izglītojamiem informāciju par profesionālo izglītību un orientāciju, kā tas tiek īstenots Šveicē. Pieeja šādam atbalsta veidam ļauj praktikantam augt un pilnveidoties, palielinot savu vērtību, kuru viņš vai viņa var piedāvāt prakses programmai. Šiem sakaru tīkliem ir arī jānodrošina praktikantiem iespēja attīstīt personīgos sakarus ar cilvēkiem viņu nozarē. Papildus vērtības nodrošināšanai praktikantiem, tas arī izveidos nozares sakaru tīklu reģionā. Uzņēmuma līmenī sakaru tīkliem ir jānodrošina praktikantam pieeja atbalstam pēc viņa vai viņas vajadzībām. Šos starpuzņēmumu sakaru tīklus visticamāk vadīs praktikanta mentors, un, dažos gadījumos, citi darbinieki, kuriem ir uzticēti noteikti pienākumi saistībā ar praktikantu. Praktikantiem ir jābūt arī pieejai citu praktikantu tīklam, lai veidotu savu pieredzi un uzlabotu savu mācību pieredzi. Lai izveidotu efektīvus sakarus, iesaistītajām pusēm ir jātiecas uz vienu mērķi un jāraugās uz kopīgiem rezultātiem. Kopumā galveno iesaistīto pušu tīkli spēj identificēt noteiktu prasmju nodrošinājumu un pieprasījumu; veidojot attiecības, kas uzlabo atbalsta vidi; un var uzlabot arī prakses kvalitāti un to paplašināt.

5.4. Prakses programmas uzlabošanas veidu noteikšana Ņemot vērā nepieciešamību uzlabot prakses Eiropas līmenī, šī pēdējā daļa ietver veidu, kā maksimāli izmantot prakses programmas. Valsts līmenī, piemēram, Anglijā, mēs varam redzēt, ka tiek izstrādāti jauni prakses standarti, lai paplašinātu prakses programmu pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu reģiona un ekonomiskajā mērogā. Taču prakses programmu uzlabojumiem nav jābūt visas valsts mērogā. Kā minēts iepriekš, mums ir jāapsver iespēja mainīt prakses programmu kā integrētu procesa daļu un prakses novērtējumu. Mēs runājām par to, kā

programmas struktūras elastība var nodrošināt pastāvīgus uzlabojumus visā šī procesa gaitā. Šeit mēs aplūkosim arī citus aspektus, kas jāņem vērā, mēģinot uzlabot prakses programmas. Mēs arī esam uzsvēruši, cik mentori var būt izdevīgi prakses programmām, bet pētījumi liecina, ka viņi lielā mērā uzlabo mācību procesu, ja tas tiek veikts pareizi. Ņemiet vērā, kā jūsu mentoru izmantošanas veids var uzlabot saskarsmi un zināšanu nodošanu, samazinot konfliktus un nodrošinot praktikantam papildu apmācību, vienlaikus pozitīvi veicinot praktikanta paturēšanu darbā pēc programmas beigām. Tajā pašā laikā, pārdomājiet, kā jūs varat uzlabot savu darbinieku vērtību darbaudzināšanas programmas ietvaros. Ņemiet vērā, ka jūs varat arī mainīt mentoru, ja konstatējat, ka šī maiņa varētu nodrošināt labumu. Šie maiņas veidi aktualizējas pastāvīgā vērtēšanas plāna un uzlabojumu nepieciešamības dēļ. Lai gan lielākā mērogā tie var šķist nenozīmīgi, ņemiet vērā, ka vienkāršas izmaiņas var būtiski ietekmēt programmas kopējo veiksmīgo iznākumu. No praktikanta viedokļa noslēdzošā praktikantu intervēšana, pabeidzot prakses programmas, var palīdzēt nodrošināt objektīvu priekšstatu par vairākiem prakses uzlabošanas veidiem turpmāk. Izmantojiet dažus atklāta tipa jautājumus, lai praktikanti varētu paust vairāk nekā tikai „jā” vai „nē”. Pat ja praktikantiem parasti ir mazāka darba pieredze, viņu sniegtā atgriezeniskā saite var būt svarīgs programmas veiksmes uzlabošanas faktors. Sabiedriskā līmenī prakses programmu sociālā prestiža nodrošināšana un to kopējās pievilcības uzlabošana valsts un starptautiskā līmenī palīdzēs uzlabot šādu programmu izstrādi un īstenošanu. Apsveriet pilsoņu iesaistīšanu regulāru un atklātu konferenču ietvaros, lai viņi varētu redzēt šo programmu ietekmi. Piemēram, labas prakses informācijas, kā arī informācijas izplatīšana par piemēriem no dzīves, lai nodrošinātu priekšstatu par prakses programmu priekšrocībām un pozitīvajiem aspektiem. Uzlabojot prakses programmu tēlu, šo programmu kvalitātes standarts tiks paaugstināts, nodrošinot profesionālus rezultātus.

Sabiedriskā līmenī mēs varam arī uzlabot veidus, kādos prakses programmas attiecas uz šādām trijām jomām: Dzimumu līdzsvara uzlabošana attiecas uz vienādu sieviešu un vīriešu skaitu, kuri iesaistās prakses programmās. Esošie pētījumi liecina, ka vīriešiem un sievietēm ir tendence izglītoties dažādās nozarēs. vīriešiem ir tendence iesaistīties augstāk apmaksātās nozarēs, savukārt sievietes darbojas mazāk apmaksātās nozarēs. Ņemot vērā šo faktu, darbinieku pieņemšanas stratēģija var mazināt šo atšķirību izteiktību. Etniskā daudzveidība katrā valstī atšķiras, bet mēs varam novērot, ka noteiktas etniskās grupas ir mazākumā prakses programmās. Lai palīdzētu uzlabot šo situāciju, var informēt par prakses vakancēm skolas, kurās mācās etniskās minoritātes, kā arī informēt dažādas skolas par jūsu iespējām. Vissvarīgāk ir atcerēties, ka praktikantu pieņemšanas prakse ir iekļaujoša, un tā nedrīkst aktīvi diskriminēt. Darbs ar cilvēkiem ar invaliditāti var būt sarežģīts atkarībā no profesijas, kurā jūs specializējaties, bet sadarbojoties ar starpniekorganizācijām un izglītības iestādēm, var redzēt, kā jūs iekļaujat šādus praktikantus savā praksē. Daudzās situācijās jūsu uzņēmums var saņemt papildu labumu un atbalstu pielāgojumu veikšanai un darbinieku ar invaliditāti pieņemšanai. Katram partnerim ir jāapzinās, kādu lomu viņš vai viņa ieņem prakses programmas uzlabošanā. Partneriem būtu īpaši jāizvērtē, kur viņi ir visvairāk iesaistīti procesā, un kā viņi var uzlabot šo programmas jomu. Programmas efektivitātes uzlabošanu var nodrošināt ar saskarsmes stratēģiju, kas izveidojusies starp partneriem. Principā, mēģinot uzlabot programmu, svarīgi ir atcerēties prakses vispārīgos mērķus: jauniešu apmācību un labāku karjeras iespēju nodrošināšanu jauniešiem turpmāk; lai nodrošinātu uzņēmumam labumu kvalificētu un pastāvīgu darbinieku

veidā ar augstiem morāles standartiem; un pievērsties ekonomiskās situācijas uazlabošanai mūsu valstīs.

6.1 Profesionālās izglītības sistēma Latvijā Profesionālā izglītība ir praktiska un teorētiska sagatavošanās darbam noteiktā profesijā, profesionālās kvalifikācijas ieguvei un pilnveidei. Profesionālo izglītību pēc pamatizglītības ieguves var apgūt: 1) profesionālās vidējās izglītības programmās – mācību ilgums četri gadi, iegūstot profesionālo vidējo izglītību un 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Pēc profesionālās vidējās izglītības programmas apguves jaunietis var uzsākt darba gaitas vai turpināt mācības augstākās izglītības iestādē; 2) arodizglītības programmās – mācību ilgums trīs gadi, iegūstot daļēju profesionālo vidējo izglītību un 2. profesionālās kvalifikācijas līmenim atbilstošu profesionālo kvalifikāciju. Pēc arodizglītības programmas apguves jaunietis var uzsākt darba gaitas, kā arī turpināt mācības, lai iegūtu vispārējo vidējo izglītību. Vairākas profesionālās izglītības iestādes piedāvā iegūt profesionālo kvalifikāciju vidusskolu absolventiem, mācoties atbilstoši iegūstamajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, profesionālās izglītības programmās, kuru apguves ilgums ir no viena līdz diviem gadiem. Profesionālās izglītības raksturīga iezīme ir skolu specializācija noteiktā izglītības tematiskajā jomā ar atbilstošu profesiju apguves piedāvājumu. (Izglītības un Zinātnes Ministrija, www.izm.gov.lv) 2017.gadā Latvijā ir 63 proefesionālās izglītības iestādes. Oficiālās programmas ļauj pieaugušajiem ar izglītību / darba pieredzi, iegūtu valsts atzītu profesionālo kvalifikāciju apgūstot mācību programmas no 480 līdz 1 280 mācību stundām, atkarībā no mācību jomas. Īsākas profesionālās pilnveides programmas(vismaz 160 stundas) dod iespēju apgūt profesionālās zināšanas un prasmes neatkarīgi no vecuma, izglītības un profesionālās pieredzes, bet nesniedz profesionālās izglītības kvalifikāciju.

Mācību prakses ir galvenokārt ir prakstiskās amatniecības nozarēs un ir kā daļa no mācību programmas. (CEDEFOP, http://www.cedefop.europa.eu/files/8086_en.pdf ) Lavijas ceļš uz darba vidē balstītām apmācībām: Valdībā ir apstiprināti vairāki nozīmīgi dokumenti, kuru mērķis ir veicināt ciešāku izglītības un darba vides sasaisti, sadarbojoties ar nozaru ekspertu padomēm profesionālās izglītības attīstībai un nodarbinātības veicināšanai. Izglītības un darba vides sasaiste ir nepieciešama, lai veidotu konkurētspējīgu profesionālās izglītības sistēmu, tuvinot to darba videi un attīstot jauniešiem nepieciešamās kompetences un prasmes, palielinot profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu, kuri apgūst darba vidē balstītas mācības un izmanto mācību prakses iespējas pie darba devēja. Darba vidē balstītu (DVB) mācību īstenošana ir cieši saistīta ar nozaru ekspertu padomju (NEP) darbību. Jau pieņemtie grozījumi Profesionālās izglītības likumā paredzēja nepieciešamību izstrādāt MK noteikumus, kuri precīzi noteiktu darba devēju un sociālo partneru iesaisti DVB īstenošanā un NEP pienākumus, koordinējot un veicinot komersantu sadarbību ar izglītības iestādēm un nodrošinot profesionālās izglītības atbilstību aktuālajām darba tirgus prasībām. Latvijā sekmīgi darbojas jau 12 nozaru ekspertu padomes. Izglītības iestāde sadarbībā ar uzņēmumu izstrādā un apstiprina katram izglītojamam individuālo plānu, izvērtē uzņēmuma atbilstību, nodrošina mācību līguma noslēgšanu. NEP popularizē darba vidē balstītas mācības, apzina un izvērtē darba vidē balstīto mācību īstenošanā ieinteresētos uzņēmumus, konsultē jauniešus darba vidē balstītu mācību īstenošanas jautājumos, sniedz priekšlikumus sistēmas pilnveidei. Savukārt komersantiem ir noteiktas prasības, kas saistošas par DVB prakses nodrošināšanu uzņēmumā atbildīgai personai. (IZM, http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1867-tuvinas-izglitibas-un-darba- )

Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā iestāde, kas atbildīga par profesionālās izglītības tiesisko regulējumu, pārvaldību, finansējumu un saturu. Sociālais dialogs un stratēģiskā sadarbība tiek organizēta, izmantojot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi, kas izveidota 2000.gadā. Tā sastāv no valsts un darba devēju pārstāvjiem. Padomju kompetencēs ir: • profesijas standartu saskaņošana un ekspretu pieaicināšana, kad tas ir nepieciešams • saskaņot nozares kvalifikāciju struktūras aprakstu, kuru izstrādā un aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija •

izskata likums un sniedz izvērtējumu un priekšlikumus

• citi saistītie pienākumi kompetenču ietvaros. (PINTA nolikums, http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/PINTSA_nolikums_21.04.pdf )

Ko nozīmē profesionālās kvalifikācijas līmeņi? PKL ir profesionālās kvalifikācijas līmenis. Latvijā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi (skat. detalizētu skaidrojumu zemāk). Izglītības likumā teikts, ka "Profesionālā kvalifikācija ir noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums." Tātad profesionālā kvalifikācija apliecina, ka cilvēks ar kādu konkrētu profesionālu kvalifikāciju: •

ir saņēmis attiecīgajai profesijai atbilstoša līmeņa izglītību

• viņam ir šai profesijai atbilstošas profesionālās un vispārējas iemaņas un prasmes •

un profesionālās kvalifikācijas ieguve ir apstiprināta izglītības dokumentā.

Profesionālajai kvalifikācijai atbilstošās iemaņas un prasmes un citas prasības nosaka profesijas standarts.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas izglītības sistēmā ir noteikti pieci profesionālās kvalifikācijas līmeņi: Kvalif. līmenis

AprakstsAtbilstošā izglītības pakāpe vai programmu veidi

veic vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā

patstāvīgi veic kvalificētu izpildītāja darbu; pamatizglītība

3 veic noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana vidējā izglītība 4 darbu

veic sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizē un vada citu speciālistu 1. līmeņa profesionālā augstākā izglītība

5 noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība (pamatstudijas vai augstākā līmeņa studijas) http://www.niid.lv/PKL

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ Ilze Buligina, Izglītības un zinātnes ministrijas vecākā eksperte Latvijā turpinās vērienīgi profesionālās izglītības sistēmas pilnveides procesi, lai paaugstinātu profesionālās izglītības kvalitāti, pievilcību un atbilstību darba tirgus vajadzībām, kā arī veicinātu izglītojamo interesi par profesionālo izglītību. Valstī un sabiedrībā kopumā ir būtiski celt profesionālās izglītības prestižu, un to var paveikt tikai ar pārdomātu un sistēmisku pieeju. Galvenie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) īstenotie pasākumi ietver profesionālās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, infrastruktūras modernizēšanu, pedagogu profesionālo kompetenču pilnveidi, karjeras atbalsta pasākumu īstenošanu, izglītības programmu kvalitātes

paaugstināšanu, tajā skaitā īso, uz darba tirgus pieprasījumu orientēto profesionālās izglītības programmu īstenošanu un pakāpenisku pāreju uz modulārām programmām, kā arī prakšu kvalitātes uzlabošanu un inovatīvu pieeju nodrošināšanu, piemēram, darba vidē balstītas (DVB) mācības. Īpaši jāuzsver IZM veiktie pasākumi DVB mācību īstenošanā Latvijā, kas nozīmē ciešāku teorētisko mācību un reālās darba vides sasaisti. 2013./2014. mācību gadā sešas profesionālās izglītības iestādes uzsāka DVB mācības, kurās piedalījās 140 audzēkņi un 29 uzņēmumi, bet 2014./2015. mācību gadā DVB mācībās iesaistīto izglītības iestāžu, uzņēmumu un audzēkņu skaits ievērojami palielinājās. Balstoties uz projekta rezultātu izvērtējumu, turpinās sarunas ar darba devēju organizācijām un sociālajiem partneriem par optimāla un efektīva DVB mācību procesa ieviešanu sistēmas līmenī un nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam DVB mācībās līdz 2020. gadam plānots iesaistīt vismaz 50% izglītojamo, paredzot tam ESF finansējumu. Saeimā ir apstiprināti grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredz sakārtot profesionālās izglītības iestāžu pārvaldību, nozaru ekspertu padomju juridisko statusu, Latvijas profesionālās izglītības klasifikāciju, kā arī DVB mācību normatīvo regulējumu u.c. prioritāro jautājumu risināšanu. Profesionālā izglītība ir arī svarīgs Latvijas prezidentūras ES Padomē dienaskārtības jautājums. Prezidentūras ietvaros plānoti vairāki pasākumi, kuros Eiropas valstis diskutēs un lems par profesionālās izglītības tālāku attīstību Eiropā. Latvija prezidentūras ietvaros ir izvirzījusi šādas prioritātes: konkurētspējīga, pieejama un prestiža profesionālā izglītība, īstenojot stratēģiskas partnerības nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī; izglītības un darba vides sasaiste; profesionālās izglītības atvērtība inovācijai. Prezidentūras pasākumos Latvijai būs iespēja iepazīstināt Eiropas Savienības dalībvalstis un kandidātvalstis, Eiropas Komisiju un sociālos partnerus arī ar Latvijas sasniegumiem profesionālās izglītības attīstībā. (VET to work, https://www.chamber.lv/sites/default/files/inlinefiles/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf )

6.2 Prakšu sistēma Latvijā Mācību prakse ir obligāta profesionālās izglītības sastāvdaļa, kuras norisi mūsu valstī regulē normatīvie akti. Tomēr daudzās augstskolu programmās prakse bieži vien ir iekļauta mācību programmā. Līdz ar studenta nodarbināšanu uzņēmums bieži vien gūst kādu labumu, un, lai gan tas nav noteikts ar likumu, tomēr ir tādi prakses devēji, kas par padarīto praktikantam samaksā. Prakse augstskolās: Būtiska studiju programmas daļa, kas dod iespēju iegūt praktiskas iemaņas izvēlētajā nozarē. Prakses laikā tiek iegūta pieredze, kas pēc tam noder darba tirgū. Prakse un prakses aizstāvēšana tiek pielīdzināta ieskaitei vai diferencētai ieskaitei (ar atzīmi) (Vidzemes Augstskola, http://www.va.lv/lv/studentiem-undarbiniekiem/studiju-process/kas-ir-kas ). Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība (https://likumi.lv/doc.php?id=252862 ) 1. Noteikumi nosaka: 1.1. kārtību, kādā organizējama profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo (turpmāk – praktikants) mācību prakse iestādē, pie komersanta vai biedrībā (turpmāk – prakses vieta); 1.2. profesionālās kvalifikācijas, kuras iegūstot praktikanti obligāti apdrošināmi pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, kā arī apdrošinājuma summas minimālo apmēru.

2. Šo noteikumu 8., 10., 11. un 12.punkts neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas mācās Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēs, kā arī uz praktikantiem Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas profesionālās izglītības programmās, kuras tiek īstenotas pēc komersanta pasūtījuma.

3. Mācību prakses organizēšanā piedalās profesionālās izglītības iestāde, prakses vieta un praktikants.

4. Mācību prakses organizācijai nepieciešami šādi dokumenti (turpmāk – prakses dokumenti): 4.1. prakses programma; 4.2. prakses dienasgrāmata vai pārskats; 4.3. praktikanta raksturojums; 4.4. līgums par mācību praksi starp praktikantu, profesionālās izglītības iestādi un prakses vietu; 4.5. līgums par praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu praktikants obligāti apdrošināms.

5. Profesionālās izglītības iestāde: 5.1. nodrošina praktikantu ar prakses vietu vai akceptē praktikanta izvēlētu prakses vietu; 5.2. iepazīstina praktikantu ar mācību prakses mērķiem, uzdevumiem un vērtēšanas kritērijiem, kā arī ar viņa tiesībām un pienākumiem mācību prakses laikā;

5.3. ieceļ prakses vadītāju – profesionālās izglītības iestādes darbinieku, kurš kontrolē mācību prakses norisi un sniedz atbalstu praktikantam mācību prakses laikā saskaņā ar profesionālās izglītības iestādes apstiprināto prakses programmu; 5.4. pēc mācību prakses, pamatojoties uz praktikanta iesniegtajiem prakses dokumentiem, novērtē mācību praksi; 5.5. nodrošina praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja saskaņā ar šo noteikumu 10.punktu praktikants obligāti apdrošināms.

6. Praktikants: 6.1. iepazīstas ar mācību prakses dokumentiem; 6.2. pirms mācību prakses iepazīstas ar iekšējās kārtības un darba aizsardzības prasībām prakses vietā un ievēro tās; 6.3. izpilda prakses programmā noteiktos uzdevumus un ievēro prakses vadītāju norādījumus; 6.4. noformē prakses dienasgrāmatu vai pārskatu un kopā ar praktikanta raksturojumu iesniedz profesionālās izglītības iestādē.

7. Prakses vieta: 7.1. nodrošina praktikantam prakses programmai, kā arī darba aizsardzības prasībām, ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstošu darba vietu; 7.2. norīko prakses vadītāju – atbilstošajā profesijā strādājošu prakses vietas pārstāvi, kurš uzrauga kvalifikācijas prakses norisi, apstiprina praktikanta ierakstus

prakses dienasgrāmatā raksturojumu;

vai

prakses

pārskatu

sagatavo

praktikanta

7.3. nodrošina praktikanta apmācību darba aizsardzības jautājumos, tai skaitā ievadapmācību un instruktāžu prakses vietā, kā arī veic instruktāžu ugunsdrošībā un nodrošina praktikanta uzraudzību, līdz viņš apgūst drošas darba metodes un paņēmienus.

8. Pirms mācību prakses profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi, kurā nosaka profesionālās izglītības iestādes, prakses vietas un praktikanta tiesības un pienākumus, prakses ilgumu un līguma izbeigšanas nosacījumus. Ja praktikants ir nepilngadīga persona, viņa vietā līgumu par mācību praksi noslēdz praktikanta likumiskais pārstāvis.

9. Praktikants var noslēgt ar prakses vietu divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību.

10. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina obligātu praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja praktikants iegūst kādu no šo noteikumu pielikumā minētajām profesionālajām kvalifikācijām.

11. Apdrošināšanas objekts ir praktikanta dzīvība, veselība vai fiziskais stāvoklis mācību prakses laikā.

12. Apdrošinājuma summas minimālais apmērs ir 1422,87 euro. (Grozīts ar MK 22.10.2013. noteikumiem Nr.1168)

PRAKŠU PIEEJAMĪBA UN KVALITĀTE LATVIJĀ Anita Līce, Latvijas Darba devēju (https://www.chamber.lv/sites/default/files/inlinefiles/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf )

konfederācija

Latvijas Darba devēju konfederācija no 2014. gada decembra līdz 2015. gada martam veica pētījumu par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā, aptaujājot Latvijas uzņēmumus un jauniešus, kuri reģistrējušies portālā prakse.lv. Tālāk apkopoti būtiskākie rezultāti un secinājumi. Prakšu pieejamība un uzņēmumu ieinteresētība Aptuveni puse jauniešu prakses vietu atrod ātri, ar radinieku, draugu vai paziņu palīdzību. Tie, kuri meklē paši, vidēji apzina 10 dažādus uzņēmumus vai iestādes, pirms atrod prakses vietu. 44% Latvijas uzņēmēju nekad nav nodrošinājuši prakses vietas (pārsvarā pakalpojumu nozares uzņēmumi). 42% uzņēmumu praktikanti ir bijuši pēdējo piecu gadu laikā (pārsvarā ražojošie uzņēmumi), bet 13% uzņēmumiem pieredze ir ilgāka (pārsvarā būvniecības nozarē). Vidēji viens uzņēmums no visiem aptaujātajiem pēdējo piecu gadu laikā praksi ir nodrošinājis 4,6 audzēkņiem. Visbiežāk uzņēmumā praksē vienlaicīgi ir bijis no 1līdz 3 praktikantiem. Lai gan 55% Latvijas uzņēmumu ir pieredze prakses vietu nodrošināšanā, tuvākā gada laikā tikai viena trešā daļa Latvijas uzņēmumu ir ieinteresēta nodrošināt prakses vietas. Tas ir mazāk nekā to uzņēmumu īpatsvars (42%), kas prakses vietas nodrošinājuši pēdējo 5 gadu laikā. Sarūk to uzņēmumu skaits, kas vēlas iesaistīties prakšu nodrošināšanā. Lai gan katrs desmitais no tiem uzņēmumiem, kuri prakses vietas nekad nav nodrošinājuši, būtu ieinteresēts to darīt, kopējais uzņēmumu skaits, kas nodrošina prakses, nepalielināsies, jo 40% uzņēmumu, kuri pēdējo piecu gadu laikā prakses vietas ir nodrošinājuši, vairs

nevēlas to darīt. Tādēļ prakšu nodrošināšanā iesaistīto uzņēmumu īpatsvara palielināšana ir liels izaicinājums. Uzņēmumi, kuriem ir pieredze, bet kuri nevēlas turpmāk nodrošināt prakses vietas, kā galveno iemeslu min uzņēmuma darbinieku laika trūkumu. Uzņēmumi bez pieredzes norāda, ka viņiem nav prakses vietu vai arī viņi nav šādu iespēju apsvēruši. Darba devēji uzskata, ka nepieciešams kompensēt uzņēmējiem praktikantu mācīšanā ieguldīto laiku un cilvēkresursus; maksāt jauniešiem stipendijas prakses laikā; pagarināt prakses ilgumu, izglītības programmu saturu izstrādāt sadarbībā ar uzņēmumu, uzlabot jauniešu motivāciju un izskaust formālismu prakšu norisē. Prakšu kvalitāte Pēc jauniešu pašvērtējuma vidēji 57% no kopējā prakses laika tiek veikts kvalificēts darbs, 31% – mazkvalificēts darbs, un vidēji 22% laika tiek veltīts mācībām. Katrs ceturtais praktikants par savu darbu prakses laikā, ir saņēmis vai saņem atalgojumu, tomēr vairums praksi veic bez atalgojuma. 63% jauniešu, kuri šobrīd ir praksē, vēlētos palikt strādāt uzņēmumā vai iestādē, kurā praktizējas. Salīdzinoši liels (37%) ir arī to īpatsvars, kuri nevēlētos turpināt strādāt savā prakses vietā. Kā iemeslus jaunieši norāda: izaugsmes iespēju trūkumu, intereses trūkumu par konkrēto profesiju vai darbības jomu, personisku nepatiku pret darbavietu, kā arī pārāk mazo atalgojumu. Lai gan 63% jauniešu norāda, ka vēlētos palikt strādāt savā prakses vietā, tomēr jauniešu īpatsvars, kuri paliek strādāt, ir tikai 25%. 22% uzņēmēju norāda, ka, pieņemot darbā, viņi ņem vērā, vai potenciālais darbinieks ir izgājis praksi. Savukārt 77% darba devēju vēlas darbiniekus ar iepriekšēju darba pieredzi un praksi neuzskata par alternatīvu. Svarīgāki faktori par praksi ir iegūtā izglītība (50%), atsauksmes no citiem darba devējiem (49%) un svešvalodu zināšanas (37%). Nepieciešamie uzlabojumi Latvijā ir divu veidu darba devēji – vieni, kuri izmanto prakses, lai atrastu nākamos darbiniekus, un iegulda resursus praktikantu sagatavošanā, bet otri praktikantos saskata lētu darbaspēku. Abos 0

gadījumos darba devēji rīkojas savās interesēs. Prakses tautsaimnieciski nozīmīgākais aspekts ir mācību rezultātā radītais cilvēkkapitāla pieaugums. Lai to īstenotu, pētījuma autori iesaka vairākus priekšlikumus: • Subsīdijām, ja tādas tiktu ieviestas darba devējiem, būtu jānodrošina kvalitatīvi mācību rezultāti nevis izdevīgāka situācija uzņēmumam. •

Uzņēmumiem ir jābūt līdzatbildīgiem par prakšu vietu nodrošināšanu.

• Noteikt praktikantiem minimālo atalgojumu, kas varētu būt arī mazāks par minimālo darba algu valstī. • Izvērtēt iespējas nozaru un profesiju ietvaros sertificēt prakses uzņēmumus, izstrādāt prakses programmu un organizēt eksāmenu, lai pārbaudītu, ko praktikanti prakses laikā apguvuši. Šis priekšlikums jāvirza nozares uzņēmumiem vai uzņēmumu organizācijām, pretējā gadījumā tas nebūs efektīvs. •

Dot praktikantiem vairāk iespēju pašiem izvērtēt prakses norisi.

(https://www.chamber.lv/sites/default/files/inlinefiles/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf ) Prakses sagatavošana, ieviešana un noslēgšana ir process, ko ietekmē vairāki profesionālie, personīgie un juridiskie apskekti. Jebkurā gadījumā mērķis ir viens – sasniegt kvalitatīvu rezultātu jev skolai sagatavot kvalitatīvu jauno speciālistu, uzņēmumam testēt un sagatavot kvalitatīvi potenciālo darbinieku, praktikantam apgūt kvalitatīvas prakses konkurētspējai darba tirgū. Pastāv vairākas vadlīnijas un praktiskie materiāli, kas sniedz informāciju un praktiskos rīkus prakšu organizēšanai. Īss ieskats galvnajos punktos, kas jāņem vērā visām iesaistītām pusēm prakses sagatavošanas posmā. No profesionālās izglītības iestādes viedokļa:

•

Pārliecināties, ka vajadzīgā politika, procedūras un dokumenti ir kārtībā;

•

Izvēlēties praktikantus uzņēmumiem;

•

Izprast praktikantu un uzņēmumu cerības, ko tie vēlas iegūt no prakses;

• Izskaidrot sagaidāmos mācību rezultātus, izsniedzot darba programmu (plānu) praktikantiem un uzņēmumu pārstāvjiem; • Sagatavot praktikantus praksei (labas uzvedības kodekss, vajadzība izrunāt problēmas, ja tādas ir, ar uzņēmuma darbaudzinātāju un prakšu vadītāju no profesionālās izglītības iestādes); •

Izskaidrot praktikantiem prasības Prakses ziņojumam;

• Parakstīt prakses līgumu no profesionālās izglītības iestādes puses ar praktikantiem un uzņēmumu; •

Ja nepieciešams, satikties ar praktikanta ģimenes locekļiem.

No uzņēmuma viedokļa: • Pārliecināties, ka vajadzīgā politika, procedūras un dokumenti, kas saistīti ar sagatavošanas posmu, ir kārtībā; •

Izprast prakses programmu un sagaidāmos prakses rezultātus,

efektīvi komunicējot ar profesionālās izglītības pārstāvjiem; •

Sagatavot darbavietu;

•

Nozīmēt uzņēmuma darbaudzinātāju praktikantiem;

•

Informēt uzņēmuma darbiniekus par ienākošajiem praktikantiem;

•

Sagatavot iepazīšanās komplektu praktikantiem;

•

Sagatavot praktikantiem iepazīšanās sēdi;

• Parakstīt prakses līgumu/s ar praktikantiem un profesionālās izglītības iestādēm.

(http://qualityplacements.eu/wpcontent/uploads/2014/02/QP_Vadli%CC%84nijas_LV.pdf )

6.3 Saistošie likumi un normas Izglītības un zinātnes ministrija ir galvenā iestāde, kas atbildīga par profesionālās izglītības tiesisko regulējumu, pārvaldību, finansējumu un saturu. Profesionālās izglītības likumā (1999, spēkā esošs) noteikts, ka profesionālās izglītības saturu atbilstoši tās līmenim regulē valsts profesionālās izglītības standarti (valsts arodizglītības standarts, valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standarts), profesiju standarti un profesionālās izglītības programmas (Profesionālās izglītības likums, https://likumi.lv/doc.php?id=20244) . Sociālais dialogs un stratēģiskā sadarbība tiek organizēta, izmantojot Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi, kas izveidota 2000.gadā. Tā sastāv no valsts un darba devēju pārstāvjiem. Padomju kompetencēs ir: • profesijas standartu saskaņošana un ekspretu pieaicināšana, kad tas ir nepieciešams • saskaņot nozares kvalifikāciju struktūras aprakstu, kuru izstrādā un aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija

•

izskata likums un sniedz izvērtējumu un priekšlikumus

• citi saistītie pienākumi kompetenču ietvaros. (PINTA nolikums, http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_prof/PINTSA_nolikums_21.04.pdf ) Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA) ir Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) institucionālās sistēmas sastāvdaļa, kurā darbojas valdības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvji. PINTSA sastāvā ir 15 pilnvarotas personas, kuras ar vienādu pārstāvju skaitu pārstāv valdības, darba devēju un darbinieku organizāciju (arodbiedrību) intereses. (LBAS, http://www.lbas.lv/social_dialogue/national_level/education ) Nozaru ekspertu padomes Nozaru ekspertu padomes ir nozaru konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt nozares profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu, veicinot valsts, nozares darba devēju un to organizāciju, darbinieku (arodbiedrību) organizāciju, profesionālo organizāciju un nozares speciālistu sadarbību cilvēkresursu attīstības jautājumos. Kopš 2011.gada Eiropas Sociālā fonda projektā „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”, vienošanās Nr. 2010/0274/1DP/1.2.1.1.1/10/IPIA/VIAA/001, ir izveidotas un aktīvi darbojas 12 Nozaru ekspertu padomes. NEP izveidotas šādās tautsaimniecības nozarēs: 1. Tūrisms, skaistumkopšana; 2. Ķīmiskās rūpniecības nozare un tās saskarnozares - ķīmija, farmācija, biotehnoloģija, vide; 3. Metālapstrāde, mašīnbūve un mašīnzinības; 4. Tekstilizstrādājumu, apģērbu, ādas un ādas izstrādājumu ražošana; 0

5. Kokrūpniecība (mežsaimniecība, kokapstrāde); 6. Būvniecība; 7. Enerģētika; 8. Pārtikas rūpniecība un lauksaimniecība; 9. Uzņēmējdarbība, finanses, grāmatvedība, administrēšana (vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība un komerczinības); 10. Elektronisko un optisko iekārtu ražošana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas; 11. Poligrāfija un izdevējdarbība, papīra un papīra izstrādājumu ražošana un datordizains; 12. Transports un loģistika. (http://www.nozaruekspertupadomes.lv )

Kas jāzina, uzņēmumā organizējot mācību praksi AUTORS: Andris Lazdiņš, ZAB "Ellex Kļaviņš", zvērināts advokāts, 2017. Mācību prakses ir neatņemama izglītības sistēmas sastāvdaļa, īpaši profesionālās izglītības jomā. Latvijā arvien populārāka kļūst arī skolu audzēkņu un studentu mācību prakses veikšana dažādos uzņēmumos, iestādēs un institūcijās. No mācību prakses iegūst gan praktikanti, gan iesaistītā prakses vieta. Praktikanti gūst iespēju praksē pielietot un pilnveidot savas teorētiskās zināšanas, kas

nodrošina lielākas iespējas darba tirgū nākotnē. Savukārt prakses vieta iegūst pieeju potenciālajiem darbiniekiem, kas, uzsākot darba attiecības, jau būs iepazinušies ar prakses vietas darba specifiku un kultūru. Tāpat praktikanti var palīdzēt uzņēmumiem ikdienas darbā, izpildot vienkāršākus darbus un uzdevumus. Praktizējot darba tiesību jomā, nereti saskaros ar dažādiem jautājumiem par mācību prakses organizēšanas kārtību, piemēram, par prakses juridisko noformēšanu, praktikantu statusu, tiesībām un atlīdzību darba vietā. Tāpēc aplūkošu būtiskākos ar mācību praksi uzņēmumos saistītos juridiskos aspektus. Jānorāda, ka praksi var veikt arī iestādēs un biedrībās un citās institūcijās, tomēr ērtībai rakstā izmantošu vienotu apzīmējumu – "uzņēmums". Normatīvais regulējums Kārtība, kādā organizējama profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu mācību prakse uzņēmumā, noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība" (MK noteikumi Nr.785). Mācību prakses veikšana pati par sevi nenosaka darba tiesisko attiecību nodibināšanas nepieciešamību starp uzņēmumu un praktikantu, līdz ar to mācību prakses veikšanai nav piemērojami Darba likuma (DL) noteikumi. Tomēr mācību prakses regulējumam ir noteiktas līdzības ar darba attiecībām, īpaši saistībā ar prakses vietas pienākumu nodrošināt praktikantam drošus un veselībai nekaitīgus prakses vides apstākļus un praktikanta pienākumu ievērot prakses vietas norādījumus prakses veikšanā. Svarīgi ievērot, ka Darba aizsardzības likuma (DAL) izpratnē praktikants prakses laikā ir uzskatāms par nodarbināto un attiecībā uz viņu ir ievērojamas šajā likumā noteiktās darba aizsardzības un drošības prasības. Papildus jānorāda: apstāklis, ka praktikants uzņēmumā veic mācību praksi, neizslēdz darba attiecību nodibināšanu starp uzņēmumu un praktikantu. Proti, DL 44.panta 1.daļas 8.punktā paredzēts, ka par profesionālās vai akadēmiskās 0

izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā, darba līgums var tikt noslēgts uz noteiktu laiku. Profesionālā izglītība "Profesionālā izglītība" ir plašs jēdziens. Atbilstoši Izglītības likumam ar profesionālo izglītību saprotama praktiska un teorētiska sagatavošanās noteiktai profesijai, kvalifikācijas ieguvei vai kompetences pilnveidei. Profesionālā izglītība tiek iedalīta 3 pakāpēs: profesionālā pamatizglītība, vidējā izglītība un augstākā izglītība. Arī profesionālās izglītības iestāžu loks ir ļoti plašs, sākot ar profesionālajām pamatskolām un beidzot ar augstākās izglītības iestādēm. Profesionālās izglītības iestādēm nereti ir izveidots saraksts ar sadarbības parteriem, kas nodrošina mācību prakses vietas praktikantiem. Tomēr normatīvajos aktos nekādā veidā nav ierobežota iespēja praktikantiem mācību praksi veikt arī citos uzņēmumos, ja tam piekrīt visas iesaistītās puses. Līdz ar to izglītojamajiem ir iespējams brīvi uzrunāt potenciālās prakses vietas. Ja uzņēmums atbilst izglītojamā mācību programmai un spēj nodrošināt atbilstošus prakses apstākļus, izglītības iestādei nav pamata atteikties piekrist šādas prakses veikšanai. Prakses dokumenti MK noteikumos Nr.785 paredzēti vairāki obligātie dokumenti mācību prakses organizācijai. Uzņēmumam kā prakses vietai būtiskākie dokumenti ir līgums par mācību praksi un līgums par praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem prakses laikā (ja praktikants ir obligāti apdrošināms). Tomēr pilnvērtīgas mācību prakses veikšanai ir nepieciešami arī citi dokumenti – prakses programma, prakses pārskats un praktikanta raksturojums, kuru sagatavo prakses vadītājs prakses vietā.

Līgums par mācību praksi Mācību prakses organizēšanā ir iesaistītas 3 puses: profesionālās izglītības iestāde, prakses vieta un praktikants. Katrai no iesaistītajām pusēm MK noteikumos Nr.785 paredzēti savi pienākumi un piešķirtas noteiktas tiesības. Pirms mācību prakses uzsākšanas profesionālās izglītības iestādes pārstāvis, prakses vietas pārstāvis un praktikants (vai viņa likumīgais pārstāvis, ja praktikants ir nepilngadīgs) noslēdz trīspusēju līgumu par mācību praksi. Šajā līgumā jānosaka pušu saistības, prakses ilgums un līguma izbeigšanas nosacījumi. Līgums jāparaksta vismaz 3 eksemplāros – pa vienam eksemplāram katram līdzējam. Visbiežāk profesionālās izglītības iestādēs ir sagatavotas prakses līgumu standarta formas, ko praktikanti vai izglītības iestāde iesniedz uzņēmumā. Šajās formās ir nosaukti galvenie līdzēju pienākumi un tiesības atbilstoši normatīvajam regulējamam. Tomēr pusēm nav aizliegts vienoties arī par citiem noteikumiem, kas saistīti ar prakses organizāciju, piemēram, par prakses veikšanas laikiem, pieeju informācijai un darba aprīkojumam u.c. apstākļiem. Tomēr uzņēmumiem jāievēro, ka līgumā nav atļauts vienoties par noteikumiem, kas neatbilst normatīvajos aktos paredzētajam. Mācību prakses uzsākšana pirms prakses līguma noslēgšanas nav pieļaujama. Dažreiz ir novērojamas situācijas, kad praktikants reāli uzsāk praksi uzņēmumā, apsolot prakses līgumu nogādāt prakses vietā vēlāk. Pieļaujot prakses veikšanu bez noslēgta prakses līguma, uzņēmumu var sodīt par izglītojamā nodarbināšanu bez darba līguma, piemēram, ja prakses laikā Valsts darba inspekcija veiktu uzņēmuma pārbaudi. Līgums par praktikanta apdrošināšanu MK noteikumu Nr.785 10.punktā izglītības iestādes vadītājam noteikts obligāts pienākums nodrošināt praktikanta apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem prakses laikā, ja praktikants apgūst kādu no MK noteikumu Nr.785 pielikumā minētajām profesijām. Apdrošinājuma summas minimālais apmērs ir 1422,87 EUR, un apdrošināšanas objekts saskaņā ar MK noteikumu 11.punktu ir 0

praktikanta dzīvība, veselība un fiziskais stāvoklis prakses laikā (jānorāda, ka šis punkts formulēts neviennozīmīgi, pieļaujot interpretāciju, ka var tikt apdrošināts arī tikai viens no minētajiem riskiem, tomēr šāda interpretācija neatbilst tiesību normas mērķim). Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir obligāta tikai MK noteikumu Nr.785 pielikumā minētajām profesionālajām kvalifikācijām. Tās galvenokārt ir profesijas, kurās ir paaugstināti riski un kas ir saistītas ar fizisku vai tehnisku darbu. Tomēr normatīvajos aktos nav ierobežota iespēja apdrošināt pret nelaimes gadījumiem arī citu profesiju pārstāvjus. Ja uzņēmuma specifika ir saistīta ar paaugstinātiem nelaimes gadījumu riskiem, bet attiecīgā profesija nav obligāti apdrošināmo skaitā, uzņēmumiem pat būtu ieteicams pieprasīt praktikantu apdrošināšanu. Tāpat uzņēmumi var pieprasīt arī lielākas apdrošinājuma summas pielīgšanu apdrošināšanas līgumā vai, piemēram, praktikanta civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tomēr šādos gadījumos jārēķinās ar izglītības iestādes ierobežotajiem resursiem. Iespējams, līdzēji var vienoties par dalītu apdrošināšanas prēmijas segšanu. Jebkurā gadījumā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, uzņēmumiem pirms prakses uzsākšanas nepieciešams pārliecināties, vai apdrošināšanas līgums ir noslēgts un ir spēkā. Ja praktikants nebūs apdrošināts, bet prakses laikā iestāsies nelaimes gadījums, uzņēmums kā prakses vieta var būt atbildīgs par radušos kaitējumu. Pienākumi un tiesības Galvenie praktikanta pienākumi ir iepazīšanās ar mācību prakses dokumentiem un prakses uzdevumu izpilde atbilstoši prakses un mācību programmai. Pirms prakses uzsākšanas praktikantam ir jāiepazīstas ar prakses vietas darba kārtības un darba

aizsardzības noteikumiem un tie jāievēro prakses laikā. Tāpat praktikantam ir pienākums ievērot prakses vadītāja norādījumus, veicot praksi. Nozīmīgākie izglītības iestādes pienākumi ir saistīti ar prakses vietas nodrošināšanu un kontroli atbilstoši mācību programmai. Tāpat izglītības iestādei jānodrošina praktikanta apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā, ja praktikants ir obligāti apdrošināms. Uzņēmuma pienākumi MK noteikumos Nr.785 mācību prakses vietai paredzēti vairāki pienākumi. Atbilstošas darba vietas nodrošināšana Uzņēmumam ir jānodrošina praktikanta prakses programmai, darba aizsardzības prasībām, kā arī ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstoša darba vieta. Šī nav tikai formāla prasība. Saskaņā ar DAL 1.panta 13.punktu arī personas, ko darba devējs nodarbina mācību prakses laikā, ir atzīstamas par nodarbinātajiem šī likuma izpratnē. DAL darbinieki un praktikanti netiek nošķirti darba aizsardzības un drošības prasību piemērošanā. Tādējādi likuma prasības abām šīm grupām ir piemērojamas vienlīdzīgi. Praktikanta apmācīšana un uzraudzība darba aizsardzības un drošības jautājumos Pirms prakses uzsākšanas uzņēmumam ir pienākums apmācīt praktikantu darba aizsardzības jautājumos tāpat kā jebkuru darbinieku darba vietā. Tādējādi prakses vietai ir jānodrošina ievadapmācība un instruktāža prakses vietā, kā arī instruktāža ugunsdrošībā. Līdz brīdim, kad darbinieks apguvis drošas darba metodes un paņēmienus, prakses vietai jāuzrauga praktikants un jāpārliecinās par drošības prasību ievērošanu. Uzņēmumiem ir nepieciešams dokumentēt praktikantu apmācību tāpat kā jebkura darbinieka apmācību. Ja darba vietā notiks nelaimes gadījums, kurā būs iesaistīts 0

praktikants, atbildības sadalījumā izšķiroša nozīme būs tam, vai varēs pierādīt darba aizsardzības normu prasību ievērošanu. Prakses vadītāja nodrošināšana Uzņēmumam ir pienākums norīkot praktikanta prakses vadītāju – uzņēmuma pārstāvi – prakses vietā. Prakses vadītājam jāuzrauga prakses norise, dodot praktikantam norādījumus. Tāpat prakses vadītājam jāapstiprina praktikanta ieraksti prakses pārskatā un jāsniedz praktikanta raksturojums. Prakses vadītājs prakses vietā var būt ikviens uzņēmuma darbinieks (darba vidē balstītu mācību vadītājiem ir izvirzītas augstākas prasības). Ja prakses vadītājam jāvada vairāku darbinieku prakse, kas aizņem ievērojamu darbinieka darba laiku, zināmos gadījumos ir apsverams šādu pienākumu noteikt šī darbinieka amata aprakstā vai pat vienoties par piemaksu par papildu darba veikšanu DL 65.pantā noteiktajā kārtībā. Atlīdzība praktikantiem Saskaņā ar MK noteikumu Nr.785 9.punktu praktikants ar prakses vietu var noslēgt divpusēju līgumu par savstarpējo norēķinu kārtību. Tādējādi normatīvajos aktos uzņēmumam nav noteikts pienākums praktikantam maksāt atlīdzību par prakses veikšanu. Tomēr, ja praktikants ar prakses vietu par to vienojas rakstveidā, šādu atlīdzību praktikantam var maksāt. Ar vienošanos šo samaksu var dēvēt, piemēram, par atlīdzību, stipendiju u.tml. Normatīvajā regulējumā nav aizliegts ar vienošanos noteikt arī pretējo, proti, ka praktikants veic noteiktus maksājumus prakses vietai. Šāda samaksa var būt noteikta gan par pašas prakses vietas nodrošināšanu (reti sastopams gadījums, izņemot šauru profesiju loku), gan par izlietoto prakses materiālu (piemēram,

izejmateriālu) izmaksu kompensēšanu par labu uzņēmumam. Tāpat ar vienošanos var risināt arī dažādus civiltiesiskās atbildības jautājumus. Nodokļu režīms un darba vidē balstītas mācības Praksē jautājums par to, vai praktikantam izmaksājamā atlīdzība – stipendija –ir apliekama ar nodokļiem, lielākoties nerada sarežģījumus un diskusijas. Vispārīgā gadījumā praktikantam izmaksājamā atlīdzība ir apliekama ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, turklāt no tās ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (likums par IIN) 17.panta 10.daļai uzņēmumam jāveic ieturējumi no praktikantam noteiktās atlīdzības, iemaksājot to budžetā. Tomēr no 01.01.2017. ir spēkā grozījumi likumā par IIN, saskaņā ar kuriem noteiktos gadījumos praktikanta praksē gūtā atlīdzība – stipendija – netiek ietverta praktikanta apliekamajā ienākumā. Saskaņā ar likuma par IIN 9.panta 1.daļas 8.1punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas stipendijas līdz 280 EUR mēnesī, ko prakses vieta izmaksā praktikantam, kas apgūst mācību programmu atbilstoši MK noteiktajai kārtībai, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības. Jāņem vērā, ka darba vidē balstītas mācības nav ikviena mācību prakse uzņēmumā, bet tikai tāda, kas atbilst MK noteikumu Nr.484 "Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības" prasībām. Būtiskākās prasības darba vidē balstītām mācībām ir tādas, ka prakses vietā – uzņēmumā – tiek īstenoti vismaz 25% no kopējā izglītības programmas apjoma, neieskaitot kvalifikācijas praksi. Prakses vietas iesaiste šādā mācību programmā ir ievērojami augstāka par prasībām, kas izvirzītas vispārīgajai praksei atbilstoši MK noteikumiem Nr.785. Uzņēmums izglītojamajam nodrošina gan praktisko apmācību, gan profesionālā satura teorijas apguvi. Šis mācību veids nav attiecināms uz 4. un 5.profesionālās kvalifikācijas līmeni (1. un 2.līmeņa profesionālā augstākā izglītība). Darba vidē balstītas mācības ir plānots attīstīt valstiski, īstenojot Eiropas Sociālā fonda 0

projektu un turpmāko 7 gadu laikā projektā veicot investīcijas vairāk nekā 20 milj. eiro apmērā. Prakse bez maksas Praksē nereti neizpratni rada jautājums, vai izglītojamajam kādā uzņēmumā ir atļauts veikt praksi bez atlīdzības, prakses līgumu noslēdzot tikai darba devējam ar praktikantu, neiesaistot mācību iestādi. Diemžēl jāatbild, ka bezatlīdzības prakse bez mācību iestādes iesaistes nav pieļaujama. No vienas puses, šāda risinājuma lietderīgums šķiet saprotams – students vai vecāko klašu audzēknis, piemēram, vasaras brīvlaikā vēlas "nostiprināt" teorētiskās zināšanas reālā darba vidē, saprotot, ka viņa ieguldījums pagaidām nav pietiekams atlīdzības saņemšanai. Arī uzņēmums var vēlēties izrādīt pretimnākšanu, nodrošinot praktikantam praktiska darba iemaņas. Tomēr vienlaikus šāda praktikanta apmācīšana un nodarbināšana ārpus tiešā mācību procesa mācību iestādē nav pieļaujama, jo faktiski tā nebūtu nošķirama no nelegālās nodarbinātības – faktiskām darba attiecībām, kad darbinieks veic darbu darba devēja labā. Latvijā personas nodarbināšana, pakļaujoties darba devēja noteiktai kārtībai un rīkojumiem, bez noslēgta darba līguma un noteiktas darba samaksas ir aizliegta (izņemot brīvprātīgo darbu). Šādā gadījumā, ja uzņēmums pieņems studentu vai skolēnu bezatlīdzības praksē, tam pastāvēs risks tikt administratīvi sodītam par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā un minimālās mēneša darba algas nenodrošināšanu. Turklāt saskaņā ar DL 41.panta 3.daļu, ja starp darbinieku un darba devēju nav noslēgts darba līgums, tiek prezumēts, ka darbinieks pie darba devēja ir nodarbināts 3 mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga. Pat ja noslēgtajā prakses līgumā darbiniekam ir noteikta atlīdzība, uzņēmumam pastāvēs risks tikt sodītam par darba līguma nenoslēgšanu rakstveidā, jo prakses

līgums nav atzīstams par ekvivalentu darba līgumam. Tāpat pastāvēs risks, ka praktikants jebkurā brīdī prakses laikā vai uzreiz pēc prakses beigām var prasīt no uzņēmuma kā darba devēja darba līguma noslēgšanu rakstveidā uz faktisku darba attiecību pastāvēšanas pamata. Lai gan izglītojamo nodarbināšana, pamatojoties uz divpusēju prakses līgumu, vispārīgā gadījumā nav pieļaujama, viens no iespējamiem risinājumiem, lai veicinātu izglītojamo zināšanu praktisku pilnveidošanu, ir brīvprātīgā darba veikšana Brīvprātīgā darba likumā noteiktajā kārtībā. Brīvprātīgais darbs saskaņā ar šo likumu ir uz labas gribas pamata veikts fiziskās personas fizisks vai intelektuāls bezatlīdzības darbs sabiedrības labā. Brīvprātīgo darbu var organizēt biedrības un nodibinājumi, t. sk. arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī politiskās partijas un to apvienības. Līdz ar to pie komersantiem, kuru saimnieciskās darbības mērķis ir peļņas gūšana, brīvprātīgo darbu veikt nebūs iespējams. (http://itiesibas.lv/raksti/darba-tiesibas/darba-tiesibas/kas-jazina-uznemumaorganizejot-macibu-praksi/11558 )

6.4 : Finansējuma iespējas Profesionālās izglītības finansēšanas kārtību nosaka Izglītības likums un Profesionālās izglītības likums (Saeima, 1998; 1999a). Atkarībā no piederības, izglītības iestādes tiek finansētas no valsts budžeta, pašvaldību budžeta vai privātiem līdzekļiem . Valsts budžeta dotācijas Profesionālā izglītība Latvijā profesionālās izglītības programmām tiek piešķirtas, aprēķinot izmaksas uz vienu audzēkni. Lielāko daļu profesionālās izglītības iestāžu ir valsts dibinātas un tās

pārrauga valsts, tāpēc valsts budžets ir galvenais profesionālās izglītības finansējuma avots, taču finansējumu var piešķirt arī pašvaldības un privātās institūcijas. Izglītības iestādes (gan profesionālās, gan vispārējās izglītības) var saņemt papildu finansējumu kā ziedojumus vai samaksu par pakalpojumiem, ko var izmantot mācību līdzekļu un iekārtu iegādei, audzēkņu stipendijām, kā arī (daļējai) mācību maksas segšanai. Mācību maksa ir papildu profesionālās izglītības finansēšanas avots. Valsts un pašvaldību izglītības iestāžu, kas īsteno pirmsskolas, pamatskolas un vidējo izglītību, pakalpojumi ir bezmaksas; privātskolas var noteikt audzēkņiem mācību maksu. Valsts sedz normējamās un nenormējamās izmaksas (MK, 2007b), piemēram: (a) pabalsti (stipendijas); (b) dienesta viesnīcas uzturēšana; (c) rehabilitācijas un aprūpes pakalpojumi audzēkņiem ar īpašām vajadzībām; (d) kultūrizglītība un sporta nodarbības; (e) kvalifikācijas prakse uzņēmumos; (f) nelaimes gadījumu apdrošināšana praksei uzņēmumos. Augstākajā izglītībā valsts finansē noteiktu skaitu studiju vietu, par kurām ir vienošanās, studentiem ar labām sekmēm. Studentiem ar sliktākām sekmēm vai tādiem, kuri vēlas uzsākt studijas valsts nesubsidētā studiju jomā (kurā ir pārāk daudz studentu/absolventu), var noteikt mācību maksu. (http://www.cedefop.europa.eu/files/8086_en.pdf)

ES fondu atbalsts: Uzņēmumiem: No 2017. līdz 2023. gadam LDDK īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu „Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” (Nr.8.5.1.0/16/I/001), kura ietvaros ir paredzēts atbalsts prakšu organizēšanai profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās. No projekta līdzekļiem paredzēts noteikts finanšu atbalsts uzņēmumam, kuru var izlietot, lai segtu prakses vadītāja vai mācību procesā izmantoto materiālu izmaksas. Papildus projekta ietvaros tiek segtas: jaunietim apdrošināšanas izmaksas par nelaimes gadījumiem, darba apģērba, individuālo aizsardzības līdzekļu, obligātās veselības pārbaudes izmaksas u.tml., kā arī iespējams segt transporta un dienesta viesnīcas izmaksas. (http://www.lddk.lv/projekts/sam-8-5-1-palielinat-kvalificetu-profesionalasizglitibas-iestazu-audzeknu-skaitu-pec-to-dalibas-darba-vide-balstitas-macibasvai-macibu-prakse-uznemuma-istenosanas-noteikumi/ ) ES fondu atbalsts nozarei 2014 – 2020. gadam: http://www.izm.gov.lv/lv/es-strukturfondi/2014-2020/es-fondi-profesionalajaiizglitibai?highlight=WyJwcmFrc1x1MDExMyJd Erasmus + programma: http://www.erasmusplus.lv/lat/ http://viaa.gov.lv/lat/ek_izgl_programmas_iniciativas/erasmusplus/erasmus_plus _jaunumi/ Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kamera aktīvi iesaistās darba vidē balstītu apmācību veidošanā Latvijā caur dažādiem Vācijas valdības un ES fondu projektiem. Šajā organizācijā var meklēt atbalstu satura, konsultāciju un apmācību

formātā (https://www.ahk-balt.org/lv/profesionala-izglitiba/ , www.mesmacamies.lv ).

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera iesaistās dažādos ES fondu projektos, kur uzņēmumiem ir iespējams saņemt apmācības un materiālus par dažādiem ES fondu projektiem (http://www.chamber.lv/lv/content/9 ).

6.5 Labās prakses piemēri AS Valmieras stikla šķiedra sadarbībā ar Valmieras tehnikumu īsteno pilotprojektu par darba vidē balstītu mācību īstenošanu. Jauniešiem ar vidējo izglītību 1,5 gadu laikā ir iespēja kļūt par tekstiliju ražošanas speciālistiem. Profesionālos mācību priekšmetus jaunieši apgūst Valmieras tehnikumā, bet profesionālās prasmes un iemaņas – uzņēmumā. Mācību laikā audzēkņi saņem divas stipendijas: Eiropas Sociālā fonda un AS Valmieras stikla šķiedra stipendiju. Pēc programmas apguves jaunieši saņem 3. līmeņa kvalifikācijas diplomu, kas dod iespējas strādāt AS Valmieras stikla šķiedra, citos Latvijas tekstiluzņēmumos vai arī turpināt izglītību. Darba vidē balstītas mācības nodrošina iespēju uzņēmumam īsā laikā sagatavot kvalificētus speciālistus, kuri uzreiz pēc programmas beigšanas var uzsākt darbu uzņēmumā. 2014. gadā AS Valmieras Stikla šķiedra profesionālo kvalifikāciju ieguva pirmā audzēkņu grupa, kas apguva darba vidē balstītu profesionālās izglītības programmu “Tekstiliju ražošanas tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”. Programmu un kvalifikācijas eksāmena saturu izstrādāja AS Valmieras Stikla

šķiedra sadarbībā ar Valmieras tehnikumu. Uzņēmuma piedalīšanās eksāmena satura izstrādē un norisē nodrošina audzēkņu zināšanu un prasmju objektīvu vērtējumu. Darba devējam tā ir arī iespēja izvēlēties potenciālos darbiniekus. Uzņēmums ir ieinteresēts piedalīties arī centralizēto kvalifikācijas eksāmenu satura izstrādāšanā un eksāmenu vērtēšanā.

AS Valmieras Stikla šķiedra piedalās karjeras nedēļu organizēšanā, piedāvā vasaras darbu un brīvprātīgās prakses, lai skolēnus un jauniešus iepazīstinātu ar darba vidi, profesijām un radītu interesi apgūt kādu no uzņēmumam nepieciešamajām specialitātēm. Karjeras nedēļās skolēniem ir iespēja doties uz AS Valmieras Stikla šķiedra, lai gūtu priekšstatu par dažādās profesijās veicamajiem pienākumiem. Brīvprātīgās prakses ļauj jaunietim iepazīt profesiju, saprast, vai tā viņam ir piemērota, un dod pieredzi, kādu prasa darba devējs. Vasaras darbs skolēniem un jauniešiem nodrošina iespēju nopelnīt, iegūt darba iemaņas un sociālās prasmes. Avots: https://www.chamber.lv/sites/default/files/inlinefiles/VET_to_WORK_Publikacija_LV_small_final.pdf .

Ši spr oj e kt asf i nans uoj amasr e mi antEur opos Komi s i j ai . Ši sl e i di nys[ pr ane š i mas ]at s pi ndit i kaut or i aus pož i ūr į ,t odė lKomi s i j ane gal ibūt i l ai komaat s aki ngaužbe tkokįj amepat e i ki amos i nf or mac i j osnaudoj i mą.