Ieva shirina bakalaura darbs

LATVIJAS MĀKSLAS AKADĒMIJA LATGALES FILIĀLE

AKADĒMISKĀS BAKALAURA PROGRAMMAS MĀKSLA VIZUĀLĀ MĀKSLA TEKSTILMĀKSLAS APAKAŠNOZARE

Ieva Širiņa BAKALAURA DARBS

SIEVIŠĶAIS TRAUSLUMS Teorētiskā daļa

(270x50cm, stikla šķiedras tapete, sietspiede, 5 darbi)

Bakalaura darba Vadītāja mag. art.Gundega Strautmane

____________________ paraksts

LMA Latgales filiāles vadītāja mag. paed. Ilma Šteinberga

____________________ paraksts

Diplomande Ieva Širiņa studenta apliecības Nr. 120439

_____________________ paraksts

Rīga 2016

ANOTĀCIJA Darba autore: Ieva Širiņa „Sievišķais trauslums” Bakalaura darbs Darba vadītāja: mag, art. Gundega Strautmane Darba apjoms: 27 lapas, 6 attēlu pielikumi,9 literatūras avoti Atslēgvārdi: mati, sievišķība, mežģīnes, sietspiede, siluets, sieviete, trauslums Darba mērķis ir radīt objektu, kurš atklāj sievietes sievišķīgo pusi, kā no iekšējām sajūtām, tā no ārējā veidola. Gala darbs veidots kā mūsdienīga tekstīlija interjera papildināšanai.

Darbs izpildīts sietspiedes tehnikā uz stikla šķiedras tapetes. Tas ir telpisks tekstilobjekts un sastāv no piecām daļām, kuru izmērs ir 270x50cm. Diplomdarba smalkā, tīklveida struktūra simbolizē sievišķīgās īpašības – smalkumu, trauslumu, maigumu, vijīgumu un liegumu.

Darbam autore izvēlējās balto krāsu.

Rezultāta vērtējums: diplomdarbs izpildīts atbilstoši iecerei un apjomam.

ANNOTATION Ieva Širiņa „” Bachelorwork Supervisingtutor: mag. art. Gundega Strautmane Workcapacity: Keywords: hair, womanlike, silkprint, laces

SATURS Ievads ......................................................................................................................... 5 1. Teorētiskais pamatojums ....................................................................................... 6 1.1. Sievietes sievišķība mūsdienās ........................................................................... 8 2. Darba ideja ............................................................................................................. 9 2.1. Sievietes matu nolēpumi ................................................................................. 10 3. Darba realizācijas gaita ........................................................................................ 11 3.1. Papīrgriešanas tehnikas ................................................................................... 12 3.2. Senās mežģīnes pasaulē .................................................................................. 13 Rezultāti ................................................................................................................... 14 Secinājumi ................................................................................................................ 15 Izmantotāsliteratūra un avoti .................................................................................. 16 Pielikums 1. Diplomdarba skice 2. Darba realizācijas gaita 3. Papīra griešanas mākslas piemēri 4. Iedvesmas avoti reālajā dzīvē 5. Iedvesmas avoti papīra/silueta mežģīņu mākslā 6. Gala darbs 7. Cv Dokumentācija

IEVADS Meklēt atbildes uz jautājumiem, kas īsti ir sievišķība un kā tā izpaužas gan iekšēji, gan ārēji, autore sāka tad, kad vairākkārt saņēma kritiku, ka nav sievišķīga un tas lika aizdomāties. Sākot analizēt savu dzīvi, tapa skaidrs, ka viss sākas ģimenē jeb vidē, kurā autore izauga. Augot brīnišķīgā sieviešu kompānijā, kura gadu gaita maz mainījusies (mamma, vecmamma, un divas vecākas māsas) ir sanācis piedzīvot bezgala daudz. Sadzīve bija ritējusi divējādi, no vienas puses bija daudz situāciju, kad ģimenes galvai (mammai) vajadzēja būt bezgala stiprai un pat vīrišķīgai, lai tiktu galvā ar saimniecību un trīs meitām, no otras puses – maigas rūpes, trauslums un lietu mācīšana, bez kurām sieviete nevar iztikt – adīšana, šūšana, vainagu pīšana, pucēšanās utt. Tā arī radās iecere veidot darbu, kas atbilst autores nostājai pret to, kādai ir jābūt sievišķīgai sievietei, pirmkārt, kāda autore pati vēlas būt, vairāk vadoties pēc emocionālā/ iekšējā dvēseles stāvokļa un sajūtām.

Tekstila objekts sastāv no 5 daļām, formātā 270cm x 50cm, kur katra daļa simbolizē kādu no ģimenes sievietēm, autori ieskaitot. Stilizētais sievietes tēls veidots kā pretstats Artemīdai, trausls un sievišķīgs. Autore tehniskajam izpildījumam iedvesmu smēlās senajās mežģīnēs un līdzīgi kā Rišeljē tehnikā, uzmanīgi un pacietīgi ar papīra nazi izgraizīja siluetus stikla šķiedras tapetē.

Darba mērķis ir radīt objektu, kurš atklāj sievietes sievišķīgo pusi, kā no iekšējām sajūtām, tā no ārējā veidola. Gala darbs veidots kā dekoratīva un mūsdienīga tekstīlija interjera papildināšanai.

1.Tēmas teorētiskais pamatojums Idejas iedīglis, kas uzvedināja autori uz konkrēto diplomdarba ieceri, sākās meklējot tēmu ikonogrāfijā uzdotajai esejai, kurā bija jāsasaista mitoloģiskie tēli ar kādu mūsdienu problēmu. Autori piesaistīja Artemīda, kā sava veida pretstats Venērai. Tā kā autorei bija aktuāla sievišķības tēma un tas, kas ar to saistīts, viņa sāka meklēt paralēles mūsdienu sievietē un Artemīdas tēlā. Šis tēls autori ieinteresēja arī tādēļ, ka neviļus tika atrastas līdzības, kas vēlreiz apliecināja to, ka sievišķība mijas ar bērnībā iegūto pieredzi, ka sievietei jābūt visu varošai Ar sievietes patieso būtību saistās maigums, mīļums, rūpes, skaistums, jutekliskums un trauslums, kā arī siltas rūpes par mājām, ģimeni, bērniem, atbalstu un iedvesmu mīļotajam vīrietim. Bet vai šī loma realizējas dzīvē? Mūsdienu pasaules diktētie noteikumi un iedomātā kārtība bieži vien apzināti vai neapzināti ir uzlikuši papildus slodzi sievietei, mainot tās būtību.

Lasot par medību un mēness dievieti Artemīdu ,autore nāca pie atziņas, ka daļa mūsdienu sieviešu atbilst vai arī ļoti cenšas, lai atbilstu šim konkrētajam tēlam, reizēm pat neapzinoties to.

Problēmas rodas tajā mirklī, kad tiek izjaukti pretpolu, sievišķās un vīrišķās enerģijas mijiedarbības/esamības principi, jeb, mūsdienās sieviete var paveikt visu viena pati, bez vīrieša, nerunājot par ģimenes dzīvi. Jau no tīņu vecuma, attiecīgi žurnāli un masu mediji pamazām sāk iepotēt to, ka sievietei jābūt patstāvīgai, stiprai, jāpaļaujas tikai uz sevi un jāveido veiksmīga karjera, savukārt par ģimenes dzīvi, sievieti kā vērtību, kā pavarda sargātāju gan netiek runāts. Šai sakarā autore velk paralēles ar mēness un medību dievieti Artemīdu un tās pirmtēlu mūsdienu sievietē.

Artemīda tiek personificēta kā sievišķa gara neatkarība, kā pirmtēls tas ļauj sievietei tiekties uz pašas izvēlētiem mērķiem un darboties pašas izvēlētās jomās. Dievietes pirmtēls izpaužas pašpietiekamības un neaizskaramības izjūtas. Tās pauž nostāju: es pati varu par sevi parūpēties un ļauj sievietei rīkoties patstāvīgi, neatkarīgi un pārliecinoši. Sieviete jūt savu pilnvērtību un viņai nav nepieciešams vīrietis – aizstāvis. Viņa dzīvo atbilstoši savām interesēm, pati izvēlas jomu, kurā darboties un viņai nav vajadzīgs vīrieša atbalsts un labvēlība. Sievietes pašvērtējums un savas vērtības apziņa drīzāk balstās tajā, ko viņa pati zina, ko dara un kas viņai ir un nav būtiski. Šādas sievietes, nebaidoties izvēlas savu mērķi, un nav nozīmes, cik tuvu vai tālu tas atrodas un cik viegli vai smagi būs to sasniegt. Dodoties ceļā, viņas zina, ka viņu bultas nekļūdīgi trāpīs izvēlētajā mērķī. Pietam, sacensību gars tikai pastiprina mednieces instinktus.

Artemīdas pirmtēls sievietei dod spējas pilnība koncentrēties uz svarīgāko, jo viņa nepievērš uzmanību apkārtējiem un to vēlmēm, kā arī dod iespēju patstāvīgi, bez apkārtējo palīdzības sasniegt izvelēto mērķi. Koncentrēšanās un noteikta tiekšanās uz mērķi palīdz gūt sekmes.

Pēc autores domām, sieviete var paveikt tikpat daudz, ja ne vēl vairāk par Artemīdas pirmtēla sievieti, ja tā nevēršas pret visuma noteikto kārtību un apzinās savu vērtību, kā arī ir pārpilna ar sievišķo, maigo un vienlaicīgi spēcīgo enerģētiku, kuru neapspiež. Šāda sieviete necenšas sevi pierādīt kā visu varoša būtne, bet gan ļaujas būt vāja un aizsargājama . Visu to, kas ietilpst pirmtēlā, sieviete var realizēt ar daudz maigākiem paņēmieniem, nepazaudējot savu sievišķīgo Es. Viņa var pati par sevi parūpēties, bet ļaus, lai kāds arī par viņu parūpējas, un nesavtīgi nodos rūpes tālāk bērniem, ģimenei vai jebkuram līdzcilvēkam. Sieviete pieņems lēmumus aprunājoties ar vīrieti, nevis iecirtīgi darīs visu pa savam. Blakus īstam vīrietim, sieviete jutīsies pārliecināta un neatkarību paudīs kaut vai savos uzskatos, paturot savas intereses un hobijus. Īstai sievietei, viens no mērķiem varētu būt laimīga, harmoniska ģimenes dzīve, nevis iešana pāri līķiem dēļ karjeras.

Sieviete ir tā, kura glabā sevī veselības, miera un harmonijas atslēgu. Laime, veiksme un harmonija iet roku rokā ar dzīvi, kas atbilst sievietes īstenajai būtībai. Sievietei jāiemācās saprast, ka tieši caur maigumu un mīlestību viņas var būt vēl stiprākas, jo dzīvo saskaņā ar sievišķo būtību un ļauj vīrietim dzīvot ar savu vīrišķo būtību. Ja sieviete būs sievišķīga, viņai blakus vīrietis kļūs arvien vīrišķīgāks.

Ir ļoti svarīgi, lai pati sieviete apzinās, pēc kāda dzīves modeļa viņa grib dzīvot atkarībā no savas pārliecības un sajūtām un censties to arī realizēt. Nav tik būtiski, vai sieviete ir kā ziediņš vai Artemīda, galvenais, lai nepakļaujas sabiedrības spiedienam, modes diktētajiem noteikumiem, un nepazaudē savu sievišķo pusi, harmoniju un ir laimīga.

Arī ārējais izskats nav tik būtisks. Svarīgi, lai sieviete pieņem sevi un ja vēlas, lai izceļ to skaistāko, ko daba devusi, vai vismaz apzinās to, vienalga, vai tie ir biezi, vijīgi mati, izteiksmīgas acis, skaistas lūpas vai bedrīte zodā. Skanēs banāli, bet rādīsim ārēji to, kādas esam iekšēji un leposimies ar sevi.

1.1. Mūsdienu sievietes sievišķība To, kādas sievietes ir mūsdienās, spēcīgi ietekmējusi vēsture, īpaši karš un no tā izrietošās sekas. Arī iepriekš minētais Artemīdas pirmtēls daļēji ir veidojies tā dēļ. „Laiks pēc Pirmā pasaules kara krasi izmainīja ne tikai daiļā dzimuma izskatu un uzvedību, bet arī pasaules uztveri. Ko vieni tolaik slavēja, bet citi – skarbi kritizēja. Tiekšanās pēc vienlīdzības radās jau 19.gs. beigās, tomēr, beidzoties karam, kurā gāja bojā miljoniem vīriešu, sievietes nolēma ņemt dalību un teikšanu savās rokās, kļūstot vairāk pašapzinīgas un aktīvas.”1 Sievietes pēckara gados pamazām ieguva vienādas politiskās un juridiskās tiesības ar vīriešiem, sāka apgūt jaunus arodus, plaši attīstīja sevi profesionālajā jomā, dibināja organizācijas, aktīvi darbojās sabiedrības labā un iesaistījās politiskajās norisēs. Šīs aktivitātes vedināja pārskatīt priekšstatus par to, kas ir sievišķīgs un kas vīrišķīgs, bieži vien pilnībā mainot gadu desmitiem valdījušos uzskatus. Mainījās arī mode, matu griezumi – puiciski, apģērbi - auguma aprises neizceļoši, taisna piegriezuma.

Pēc autores domām, mūsdienās sievietes vairāk vai mazāk vēlas un cenšas kļūt sievišķīgākas, un pēc sievišķības izpausmēm viņas varētu iedalīt vairākās grupās. Viena daļa sieviešu tiecas būt sievišķīgas pārspīlējot vizuālo tēlu, iespējams, tādējādi slēpjot vai kompensējot sievišķības trūkumu. To apliecina plastisko operāciju milzīgais pieprasījums, kur pirmajā vietā pārliecinoši atrodas krūšu palielināšanas operācijas, tām seko kosmētiskā manipulācija - lūpu palielināšana. Pēc statistikas datiem, ik gadu palielinās pieprasījums pēc profesionālajiem matu kopšanas līdzekļiem, šis bizness ik gadu īpašniekiem nes miljonus.

Turpinot tēmu par matiem, ļoti populāra ir matu pieaudzēšana, tātad gari mati arī saistās ar sievišķību un pievilcību.

Savukārt otra daļa sieviešu meklē savu patieso būtību un līdzsvaru sevi pilnveidojot, izglītojot, apmeklējot saistošus kursus un nodarbības ( joga, reiki, cigun utt.)

Vēl cita sieviešu daļa vienkārši dzīvo un daudz nedomā par savu būtību kā tādu.

Monika Savša. Par izstādi jaunā sievišķība. - [04.04.16]. Pieejams:

1

http://www.studija.lv/?parent=7042

2. Idejas apraksts Autore pie diplomdarba idejas nonāca, meklējot atbildes uz jautājumu, kas ir sievišķība. Pētot materiālus par sievišķības izpausmēm, tika apskatīti gan pazīstamu autoru izteikumi par sievietēm, gan klasiķu darbi. Protams, daļa no ieceres nāca pārdomājot, un, analizējot savu dzīvi, un ģimeni, kurā izaugts.

Domājot par sievišķības izpausmēm ārējā veidolā, atausa atmiņā pamatskolas gadi, kad vēstures skolotāja Valentīna Beitāne bieži atkārtoja „Mīļās meitenes! Esiet gudras, negrieziet nost savus matus, tā taču ir sievietes skaistākā rota! ” Skolotājai nevarēja neticēt, jo viņas galvu rotāja sidrabaina, vienmēr akurāta sasuka, kas viņai ļoti piestāvēja. Atskatoties vēsturē, top skaidrs, ka daudzu gadsimtu garumā sievišķība saistījās tieši ar skaistu matu rotu, iepazīstoties ar to nozīmi dažādu tautu vēsturē un ņemot vērā savu personīgo attieksmi pret matiem, autore nolēma, ka tieši matu atveids kalpos kā viens no simboliem, kas atklās tēmu.

Kā vienu no iedvesmas avotiem, kas palīdzēja nonākt pie konkrētās idejas izpildījuma, bija autores vecākā māsa, kura vienmēr ir varējusi lepoties un izcelties citu vidū ar savu garo matu rotu. (Skat. Pielikumu Nr.4.)

Domājot par to, kā „sievišķīgi” realizēt diplomdarbu un likt tam vizuāli atklāt ideju, autore iedvesmu smēlās senajās mežģīnēs, parādot tās savādākā veidolā. Arī darba procesa realizēšana prasa sievišķīgas īpašības – pacietību, uzmanību, koncentrēšanos jo līdzīgi kā Rišeljē tehnikā, izveidotās mežģīnes smalki jāizgraiza.

Darbs sastāv no 5 daļām. Katrā slejā ir attēlota stilizēta sievietes galva ar garu matu rotu. Katra daļa simbolizēs kādu no ģimenes sievietēm, autori ieskaitot.

Tā kā cilvēka

dvēselei un arī sievišķībai nav vecuma, tikai to ietvertā būtība, autore nolēma, ka visas sievietes būs vienādas (atšķirsies tikai ar smalkām niansēm) jo nāk no vienas dzimtas, viena otra māca, papildina un ir kā viens veselums.

Runājot par sievietes patieso būtību un sievišķīgumu, prātā nāk kāds salīdzinājums ar sniega kupenām klātu zemi, kur dziļi zem sniega segas zemē snauž vai lēnām mostas kāds asniņš, bet mēs dzīvojam, un par to vēl nenojaušam. Un tai pašā laikā, vienmēr ir dobes, kas atkusušas saulē pirmās, un, iespējams, jau zied pilnā sparā, un ir arī vietas, kur asniņi guļ ziemas miegā un nemaz nenojauš, ka pavasaris ir jau klāt. Ar sievišķību ir tāpat, mēs, sievietes, esam ļoti dažādas. Vienas mostas, citas zied, bet vēl kāda snauž zem kupenas sloga.

Dažas no mums ir ir ilgi gulējušas ziemas miegā, un nemaz nav nojautušas savu patieso skaistumu, trauslumu, sievišķību un vienlaikus arī savu spēku. Šīs dažādās sievietes, arī dažādās „stadijas” kurās atrodamies, arī attēlo dažādie figūru silueti. Vieni saraujas/ieraujas sevī, citi plaukst, vēl kādas figūras viegli virpuļo pa dzīvi, apjaušot savu sievišķo būtību.

2.1. Sievietes matu noslēpumi Sievietes matus izsenis dažādās pasaules kultūrās uzskatīja gan par sievišķības simbolu, gan piedēvēja tiem daudz dažādu īpašību, arī maģiju spēku. Lielu nozīmi matiem piešķīra arī mūsu senči, to atklāj daudzajās tautasdziesmās, kurās daudzina meitas ar garām bizēm. Skaista matu rota bija kā garants iepriecēties turīgā ģimenē.

Izsenis uzskatīja, ka sievietes mati tiešā veidā atspoguļo viņas dzīvības enerģiju.

Tieši tādēļ sievas izvēlējās ar garām, spēcīgām bizēm, jo tikai tādas spēja dot veselīgus pēcnācējus.

Bizes trīs šķipsnas simbolizēja Sauli, Pasauli un Aizsauli un kā otrs mugurkauls stiepās pār muguru, stiprinot sievietes ķermeni, veli un garu, aizsargājot viņu no ļauniem gariem, sniedzot īpašu spēju, kas ļāva kļūt par laimīgu sievu un māti. Ja sievietei ir gari un veselīgi mati, viņas enerģētika ir spēcīga, vienmērīga un tīra. Sievietes matos glabājās labklājība un mājas pavarda miers. Vīrietis gādā par fizisko labklājību, savukārt sieviete par garīgo.

Ja sievietei ir kārtībā galva, tad arī uz galvas visam jābūt kārtībā un otrādi. Tādēļ senatnē ļoti rūpējās, lai matu sakārtojums būtu kārtīgs un piere būtu atsegta. Uzskatīja, ka ja uz pieres krīt mati, tad tiek aizmiglots dzīves ceļš un viegli apmaldīties – „noiet no ceļa”.

Termins „izlaidīgs” sākotnēji apzīmēja tieši matu sakārtojumu, kuru attiecināja arī uz dzīvesveidu.

Sieviete drīkstēja izlaist matus tikai sava izredzētā vai vīra priekšā, jo uzskatīja, ka šādi viņa atbrīvo enerģiju, kas ne visiem varēja nest labvēlīgu efektu, bet vīram, savukārt, tikai labvēlīgu. Un, otrkārt, izlaistos sievietes matos viegli ieķeras viss negatīvais – skaudība, nenovīdība, sliktā vēlējumi un ļaunā acs, tāpēc tas varēja slikti iespaidot ģimeni.

Lai mati būtu spēcīgi, elastīgi un izturīgi, vajadzēja tos pārmaiņus ķemmēt un glāstīt ar roku, lai labvēlīgā enerģija no pirkstiem nonāktu matos. Vīrs varēja saņemt sievas enerģētisko atbalstu, sukājot tās matus.

To kādi mēs esam, var noteikt arī pēc matiem. „Smalki mati liecina par smalku enerģētiskās pasaules uztveri un jūtīgumu, bet rupji – par vienkāršotu dzīves uztveri. Cilvēkus ar smalkiem matiem ir vieglāk samulsināt. Taisni mati liecina par emocionālu stabilitāti, bet sprogaini par spēcīgu emocionalitāti.”2 Lai matu enerģētiska iedarbība būtu jūtama, tiem jāsniedzas zem krūšu kaula viduspunkta un jo zemāk, jo labāk.

Māris Pelēkais. Matu maģija,2014 – [20.03.2016]. Pieejams: http://reiki.ucoz.lv/publ/dziednieciba/seno_baltu_un_latvju_zimes/matu_magija/51-10-1343 2

3. Darba realizācijas gaita Kad darba ideja bija skaidra, autore nolēma, ka realizēs to sietspiedē. Tika izvēlēta tieši šī tehnika, jo tā ļauj daudzkārt atkārtot vajadzīgos motīvus un sietspiedes krāsa kopā ar izvelēto materiālu veido saspēli starp caurspīdīgajām un matētajām darba detaļām. Kā drukas formas tika izmantoti pieci sietspiedes rāmji, vidēji 120 un 80 cm plati. (Skat. Pielikumu Nr.2.)

Sietspiede ir viens no trafaretu drukas paveidiem, kurā kā formas materiālu autore izmantoja sintētiskā auduma sietu ar 60 diegiem uz cm2, kas tika uzstiepti uz speciāliem koka rāmjiem. Tad uz sieta tika izgaismoti no papīra izgriezti trafareti. Trafaretus autore neskatoties uz darba apjomu, un zīmējuma smalkumu, pacietīgi izgrieza ar papīra nazi.

Kad sieti bija gatavi, diplomdarbs tika drukāts uz Tassoglass stikla šķiedras tapetes jeb auduma armatūras. Šāds materiāls tika izvēlēts, jo ir smalks un trausls kā pati sieviete.

Sietspiedes krāsu pakāpeniski klāja sieta augšējā malā, un tad to ar koka lāpstiņu virzīja uz sieta otru malu un spieda cauri sietam tieši uz materiāla. Krāsa izkļuva cauri sietam tikai tajās vietās, kur nebija trafareta, tādā veidā veidojās zīmējums. Sietspiedē apdrukājamā stikla šķiedras tapetes virsma tika pārklāta ar biezu baltās krāsas slāni. Tā kā vienai slejai bija nepieciešami trīs dažādu sietu nospiedumi, krāsa tika drukāta secīgi viena pēc otras un katra iepriekšējā darba daļa, pirms nākamās drukāšanas tika nožāvēta.

Kad pirmā gala darba sleja bija gatava un krāsa nožuvusi, ažūrā efekta radīšanai laukumi tika izgriezti ar papīra nazi.

3.1. Papīra griešanas māksla Papīrgriešana jeb papīra griešana ir izgriezta papīra dizaina māksla. Šis mākslas veids ir unikāli attīstījies visā pasaulē, pielāgojoties dažādu kultūru stiliem.

Papīra griešanas māksla radās Ķīnā 6. gs. Tolaik tā bija bagāto aizraušanās. Šis tradicionālais griešanas izpildījums ieguva nosaukumu jianzhi. (Skat. Pielikumu Nr.3.1.) Ķīnā parasti šie darbi bija sarkanā krāsā. Izgriezumus izmantoja reliģiskajos rituālos kā arī mājokļu rotāšanai. Nereti papīrā atveidoja zivis, jo tās simbolizēja bagātību. Kopš tās aizsākumiem sestajā gadsimtā tika pilnveidoti materiāli, tehnikas, darbus radīja arī krāsainus un uz īpašiem audumiem. Kaut pagājuši vairāki gadsimti, kopš papīra griešanas māksla kļuva pazīstama arī citās valstīs, tikai jianzhi iekļāva UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Papīra griešanas māksla kirie Japānā ir attīstījusies un izkopta kā atsevišķs mākslas žanrs. Izmantojot šķēres, no papīra izgriež attēlus, kuru precizitāte un izsmalcinātība neatpaliek no tradicionālo mežģīņu darināšanas mākslas. (Skat, Pielikumu Nr.3.2.)

Meksikāņu papel picado zīdpapīrā izgriež sarežģītus ornamentus ar šķērēm vai maziem, asiem kaltiem. Šis papīra griešanas veids atšķiras no citu reģionu darinājumiem ar to, ka tie nav tik smalki un pilda konkrētas funkcijas, kā, piemēram, ielu noformējums svētkos un dekoratīvas reklāmu izkārtnes. (Skat. Pielikumu Nr.3.3.)

Austrumeiropas - Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Lietuvas papīra griešanas pamatā ir vytynanka (Вытынанка).

Savas papīra griešanas mākslas tradīcijas pastāv arī ebrejiem( mizrah), filipīniešiem, indonēziešiem, zviedriem un somiem.

Rietumeiropā papīra griešanas mākslu sauc par siluetu mākslu, kuras nosaukums cēlies no franču finanšu ministra Etjēna de Silueta, kurš aizrāvās ar draugu un radinieku ēnu kontūru zīmēšanu. Siluetus paprasti izgrieza no melna papīra.

Papīra griešanas māksla ir ļoti sena. Tā gandrīz vienlaicīgi, attīstījās daudzās zemēs.

Katrs reģions izkopa sev raksturīgu, īpatnēju un atpazīstamu papīra griešanas stilu. Mūsdienās papīra griešana parasti tiek izpildīta kādā no iepriekšminētajiem stiliem, bet ir mākslinieki, kuri ienes jaunas vēsmas šajā mākslas veidā, paplašinot papīra griešanas stilus, dizainu un motīvus.

Starp pasaulē pazīstamākajiem papīra griešanas mākslas pārstāvjiem var minēt Džoannu Kortenu (1650 -1715), Adeli Šopenhaueri (1797-1849), Hansu Kristianu Andersenu (1805 – 1875), Loti Reinegeri(1889 – 1981) un no mūsdienu autoriem – Kuvinu Ovenu, Peteru Kalsenu, Karu Volkeru un Nahako Kojmu. (Skat. Pielikumu Nr.5.)

3.2. Senās mežģīnes pasaulē Lietišķā māksla ir mainījusies līdzi visu laikmetu mākslas stiliem. Tāpat mainījušās arī mežģīnes, kas rotā apģērbu un tekstilijas. Mežģīnes ir to nedaudzo tekstīliju vidū, kas ir sena Eiropas kultūras sastāvdaļa. Mūsdienās ir grūti pierādīt, kur meklējami mežģīņu darināšanas pirmsākumi. Jau 13. gadsimtā Itālijā valsts izdevīgais ģeogrāfiskais un ekonomiskais stāvoklis ļāva izkopt augstu tekstilmākslas kultūru. Tekstīliju un tērpu vēstures materiāli liecina, ka seno mežģīņu rokdarbu prasmes sasniedza uzplaukumu renesanses laika Itālijā un Beļģijā un izplatījās tālu pār šo valstu robežām. Mežģīnes darināja Holandē, Spānijā un vēlāk arī citās Rietumeiropas valstīs. Visvairāk mežģīņu skolu izveidojās 19. gadsimtā.

Visos laikos un visās valstīs, meklējot jaunas mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus un radot pilnībā avangardiskus darbus, mežģīņu meistares centušās saglabāt savai tautai raksturīgākās amata tradīcijas. Mežģīnes kā patstāvīga tekstīlijas nozare veidojās sarežģīti un sazarojās daudzveidīgās grupās. Mežģīnes ir tekstila izstrādājuma brīnums.

Mežģīņu kompozīcija balstās uz kontrastu principu – gaišais pret tumšo, ažūrais pret blīvo. Caurspīdīgums fona rakstā, raksta blīvajās daļās, caurumiņi, kas veidojās savienojuma vietās, rada īpašu, tikai mežģīnēm raksturīgu viegluma iespaidu. Mežģīnēm ir rotājoša funkcija. Formu un rakstu skaistums grezno ne tikai vidi un materiālu, bet arī piesaista uzmanību.

Mežģīņu struktūru veido un to formu ietekmē vairāku faktoru kopums. Struktūra atkarīga no izmantotā materiāla, darināšanas tehnikas un ornamenta (raksta), bet mežģīņu formu galvenokārt nosaka to lietojums un tendences. Tomēr jebkura rakstu kompozīcija balstās uz precīzu ģeometrisku līniju vai formu pamata. Ornaments ir cieši saistīts ar virsmu, kuru tas rotā, tāpēc raksta vai ornamenta formu izceļ arī izstrādājuma faktūra.

Arī Latvijā ir sena mežģīņu vēsture. Arheoloģiskajos izrakumos atrasti vēla dzelzs laikmeta audumi ar mežģīņu rotājumiem, kuros ar smalkām bronzas spirālītēm nostiprināti pavedienu pinuma elementi, kuri dažus gadsimtus vēlāk lietoti knipelētu mežģīņu darināšanā.

16. -18. gs Latvijā pieprasījums pēc mežģīnēm noteica tā laika mode un patērētāji Rīgas bagātie tirgotāji, vācu muižniecība, kā arī garīdzniecība, kas neatpalika no Eiropas modes tendencēm. Visi senie mežģīņu veidi, kuri nāca no Itālijas un Francijas, pēc kāda laika nonāca Latvijā.

Seno mežģīņu darināšanu mūsdienās augstu vērtē, tā ir īpaša māksla, to pārvalda tikai tur, kur vēl ir dzīvas šīs sensenās amata prasmes.

Rezultāti Diplomdarba izstrādes rezultātā ir tapusi darbu sērija „Nosaukums”, 5 darbi, izmērā 250x50cm, kas realizēta sietspiedes tehnikā, sagatavojot un novelkot vairākus sietus un iegūto nospiedumu izgraizot ar papīra nazi. Darba gaitā autore guva padziļinātas zināšanas par sietspiedes tehniku un praktiskas iemaņas tehnisku paņēmienu izpildījumā.

Atbilstoši izvēlētajai tēmai tika veikta pētniecība par sievietes sievišķības izpausmēm mūsdienās un faktoriem, kas tos ietekmējuši nesenā pagātnē. Autore dalījās arī savās subjektīvajās domās par to, kas ir sievišķība. Kā arī, tika apskatīta dažādu kultūru attieksmes pret matiem kā sievišķības simbolu.

Tāpat kā sieviete ar savu klātbūtni izdaiļo jebkuru telpu un kompāniju, tāpat arī autore vēlējās radīt mūsdienīgu tekstīliju, kas var papildināt telpu un interjeru. Veicot eksperimentu, izkarinot darbu dažādās telpās, tika secināts, ka darbs kā hameleons pieskaņojas dažādiem interjeriem un to krāsām. Tas izceļas gan uz masīvajām ARPC „Zeimuļs” betona sienām, gan un spilgti sarkanajām Latgales vēstniecības „Gors” sienām.

Secinājumi Diplomdarba realizācijas gaitā tika izstrādātas skices, darināti trafareti, veikti eksperimentāli nospiedumi sietspiedes tehnikā un meklēti risinājumi precīzākai tēmas atklāsmei. Tika atrasti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi, kas pēc autores domām vislabāk atbilst izvirzītajai idejai.

Mūsdienās netrūkst diskusiju un jautājumu par to, kas tad ir „sievišķība” un nav arī vienotu priekšrakstu par to, kādai jābūt sievietei. Atbilde uz šo jautājumu nekad nebūs viena un tā pati. Lai gan priekšstatos par sievišķību pirmo vietu ieņem sievietes vizuālais tēls, ir skaidrs, ka arī iekšējā būtība spēlē lielu lomu.

Ikvienai sievietei lielākā vai mazākā mērā ir svarīgs savs ārējais izskats. Mati ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē mūsu izskatu, līdz ar to citos cilvēkos veidojas pirmais priekšstats par mums.

Ja autorei būtu iespēja sākt no jauna diplomdarbu, tad izvēlētos nedaudz biezāku stikla šķiedras tapeti, lai gala darbs nav tik trausls.

Kā priekšrocība sietspiedes tehnikas pielietošanai iecerēto rezultātu sasniegšanai, var minēt reljefa efektu, kas izveidojās, pateicoties uzklātajam biezajam krāsas slānim.

Autore iecerējusi iesākto darbu turpināt, Diplomdarbs paveikts atbilstoši iecerei un apjomam.

Izmantotā literatūra un avoti 1. Prīberga D. Senās mežģīnes Latvijā. – Rīga: Zelta grauds, 2007.

2. Revere McFadden D.., Scanlan J., Steifle Edwards J. Radical Lace & Subversive Knitting. - New York: ACC Editions, 2008.

3. Dievietes katrā sievietē: 4. daļa (1.nod.) ARTEMĪDA: medību un Mēness Dieviete, pretiniece, sabiedrotā un māsa. - [skat.01.03.2016]. Pieejams:http://alare.lv/dievieteskatra-sieviete-4-dala-1-nod-artemida-medibu-un-meness-dieviete-pretiniecesabiedrota-un-masa/ 4. Inese Prisjolkova, Sievietes sievišķība un spēks. - [skat. 20.02. 2016.]. Pieejams: http://www.sievietespasaule.lv/attiecibas/briva/sieviskibas_speks_harmonija/ 5. Kirie - filigrānā japāņu māksla. – [skat. 02.03.2016]. Pieejams: http://www.lsm.lv/lv/raksts/maksla/kultura/kirie--filigrana-japanju-maksla.a65649/

6. Mati un galvas rota. – [skat. 20.03.2016].

Pieejams:http://www.dainuskapis.lv/katalogs/2.4.2.3.-Mati-un-galvas-rota

7. Māris Pelēkais, 2014. -[skat. 20.03.2016]. Pieejams: http://reiki.ucoz.lv/publ/dziednieciba/seno_baltu_un_latvju_zimes/matu_magija/51-10-1343 8. Monika Savša, Par izstādi jaunā sievišķība.(05.05.2014.). - [skat. 04.04.2016].

Pieejams: http://www.studija.lv/?parent=7042 9. Papercutting. – [03.04.2016]. Pieejams: https://en.wikipedia.org/wiki/Papercutting

Pielikums Pielikums Nr.1.

Diplomdarba skice

1.1.att. diplomdarba skice

Pielikums Nr.2.

Darba gaita

2.1.att. Bilde ar vienu no septiņiem papīra trafaretiem/moduļiem uz gaismas galda

2.2.att. Fotoķīmijas uzklāšana uz sietspiedes rāmja

2.Pielikuma turpinājums

2.3.att. Sieta izgaismošana

2.4. att. Izgaismotā trafareta skalošana

2.Pielikuma turpinājums

2.5.att. Zīmējuma novilkšana

2.6. att. Silueta mežģīņu izgriešana

Pielikums Nr.3 Papīra griešanas mākslas darbu piemēri

3.1.att. Japāņu papīra griešanas mākslas jiandzi piemērs, autors nezināms

3.2. att. Ķīniešu papīra griešanas mākslas kirie piemērs, autors nezināms

3.pielikuma turpinājums

3.3.att. Spāņu papīra griešanas mākslas papel picada svētku rotājumu virtenes

3.4.att. Hansa Kristiāna Andersena papīra griezums ar pasaku tēliem

3.5. att.17. gs mākslinieces Džoannas Kortneres darbs papīra griezumā

Pielikums Nr.4.

Iedvesmas avoti reālajā dzīvē

4.1. att. Autores māsas Agitas skaistā matu rota, 2015. gads

4.2. att. Autores māsa Agita lasot Jāņu zāles 2014. gada vasarā

Pielikums Nr.5.

Iedvesmas avoti siluetu/ mežģīņu mākslā

5.1. att. Nahoko - Kojima „Mākoņu leopards”

5.2. att. Kara Valkere „Grub For Sharks: A Concession to the Negro Populace”

Pielikums Nr.6.

Gala rezultÄ ts

Pielikums Nr. 7.

CV Personas dati Vārds, uzvārds: Ieva Širiņa Tautība: latviete Personas kods – 170393-11422 Adrese: Līvānu iela 4, Jaunviļāni, Viļānu novads Kontakttālrunis: +371 25921671 E-pasts: ieva.sirina@inbox.lv Izglītība 2012 – 2016Latvijas Mākslas akadēmija Latgales filiāle – Tekstilmākslas apakšnozare 2009–2012Profesionālās pilnveides izglītība „LUMA mācību centrs” –uzņēmējdarbības pamati 2006–2011Viļānu mūzikas un mākslas skola 2000–2012Viļānu vidusskola Kursi un semināri 2011–2012Dalība profesionālās pilnveides izglītības programmā „Panākumu Universitāte” Radošā darbība 2015Dalība izstādē „Rudens 2015”, Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzekne 2014Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles studenturadošo darbu izstāde „Ūdens”, LMA LF telpās 2014Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles studentu un absolventu izstāde "Atvērts" Latgales mākslas un amatniecības centrs, Līvāni 2014Dalība Baltkrievijas Starptautiskajā augstskolu studentu darbu izstādē „Art SESSIO”, Vitebska 2014Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiāles studentu darbu izstāde ”Nāc un redzi!”, Latgales Kultūrvēstures muzejs, Rēzekne 2014Vadīta radošā batikas darbnīca „Jautrie tomātiņi” Rēzeknes mākslas dienās 2013Dalība freskas veidošanā uz Rugāju vidusskolas ārsienas Valodu prasmes Latviešu – dzimtā Krievu – runāju un rakstu brīvi Angļu – sarunvalodas līmenī Citas prasmes Pārvaldu programmas: Word, Excel, PowerPoint, CorelDraw, Adobe * Ilustrator CS3

Dokumentārā lapa

.................................................darbs.............................................................................. bakalaura /maģistra

nosaukums

......................................................................................................................................... izstrādāts un veikts patstāvīgi, darbā izmantoti tikai tajā norādītie informācijas avoti.

Darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.

Esmu informēts(-a), ka autortiesību un citu līdzīgu pārkāpumu gadījumā, kas ir pieļauti ............................... darbā , varu tikt nepielaists (-a) pie darba aizstāvēšanas bakalaura /maģistra

vai var tikt anulēts piešķirtais grāds.

Darba autors:................................................................................................................... vārds, uzvārds,

paraksts

Piekrītu sava darba publicēšanai Latvijas Mākslas akadēmijas drukātajos un elektroniskajosizdevumos un Latvijas Mākslas akadēmijas interneta vietnē.

Darba autors.................................................................................................................... vārds, uzvārds,

paraksts

..............................................darbs................................................................................... bakalaura /maģistra

nosaukums

.......................................................................................................................................... iesniegts 20..... gada ............................................................. datums

.............................................................................. atbildīgās personas paraksts, ka darbs ir iesniegts

................................. darbs aizstāvēts LMA Akadēmiskās / zinātniskās atestācijaskomisijas s sēdē bakalaura /maģistra

20..... gada "......" ..............................., protokols Nr........................................................

Darba vērtējums ...............................................................