KALNCIEMA VIDUSSKOLAS SKOLĒNU AVĪZE
KVIEKLIS NOVEMBRIS 2018 Latvijai-100! Šis mēnesis mums visiem bija ļoti saspringts, jo daudzi konkursi, pasākumi un labie darbi bija veltīti šai mūsu valsts nozīmīgajai jubilejai. Avīzes redkolēģija: redaktore un korektore Dzintra Ķezbere, korespondenti Reinis Ulps, Rainers Neuss-Lucs, Gunārs Bērziņš, Annija Runce, Selīna Votinova, Liāna Amēlija Sokolova, Alīna Ivanova, Kārlis Ozoliņš, Helēna Oļševska. _________________________________________________________________________
Pie Jāņa Čakstes pieminekļa goda sardzē Latvijas simtgadē
18. novembris bija īpaša diena mūsu skolas jaunsargiem un VAM 10.klasei, jo viņiem bija gods šajā Latvijas īpašajā jubilejā stāvēt pie Valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa Jelgavā svinīgajā pasākumā. Lūk, ko viņi stāsta par piedzīvotajām emocijām: “No sākuma biju ļoti sabijusies, nezināju, ko sagaidīt. Pieejot pie J.Čakstes pieminekļa, jutos lepna, ka šeit atrodos. Jutu tauriņus vēderā un lielu lepnumu par sevi.”-Annija. “Stāvot goda sardzē, es sajutos ļoti īpašs, kad visi skatījās uz mani un fotografēja. Bija ļoti patriotiskas noskaņas un galvā skanēja latviešu dziesmas.”-Didzis. “Es jutos nervozs, bet arī lepns, ka bija dota šāda iespēja.”-Miks. “Manas sajūtas bija labas, lai gan bija auksti, mēs zinājām, ka ir jāiztur, ka mēs esam stipri. Es jutos kā patriote, kas pastāv par savu valsti.”-Diāna Aleksa. 18. novembris bija īpašs, stāvēju pie Jāņa Čakstes pieminekļa goda sardzē, bija neliels stress, jo apkārt bija ļoti daudz cilvēku. Sajūtas bija fantastiskas.”-Kārlis V. “Man ļoti patika stāvēt pie pieminekļa, jo katru gadu mēs to nedarām. Bija interesanti skatīties, kā cilvēki noliek ziedus. Kopā dziedājām valsts himnu un klausījāmies Jelgavas mēra runu.”Elizabete B. “Vienīgais, ko jutu, bija liels uztraukums, jo bija jāsaka runa.”-Signija. “Man bija ļoti liels satraukums un auksti.”-Marks.
„Skaistākie vārdi Latvijai” Katru gadu par godu Latvijas gadadienai Skolēnu pašpārvalde sadarbībā ar latviešu valodas skolotājiem rīko radošo darbu konkursu ar devīzi „Skaistākie vārdi Latvijai”, ko apvienojam ar Eiropas Valodu dienā Latviešu valodas aģentūra izsludināto tradicionālo skolēnu radošo darbu konkursu, kura šī gada tēma bija „Mans bērnības stāsts”. Konkursā kā labākie tika atzīti Diānas Maļavko, Kristīnes Švalbes, Rainera Neusa- Luca, Elīzas Foršū un Kristofera Petrovska darbi. Publicējam iesniegtos darbus un to fragmentus. ______________________________________________________________________________ Diāna Maļavko, 10.klase. „Tas bija agrs pavasaris, Kad mani uz rokām paņēmi tu, Asaras no sejas noslaucīji Un uz nobrāztā elkoņa uzpūti, Teici, lai neraudu par sīkumiem, Jo dzīvē dažādi ies. Teicu, ka kritīšu un celšos, Lai savus sapņus piepildītu. Nu jau, Kad dzīvē dažādi iespaidi gūti, Es sveicu tevi un saku paldies Par to, ka iemācīji mani Par labu un stipru cilvēku kļūt. Un es ceru un ticu Par tikpat lielisku mammu kā tu Pati nākotnē būt.”
Elīza Foršū, 5. klase. „Bērnībā bieži darīju blēņas, ko vecāki atceras vēl tagad un stāsta man. Sevišķi interesanti man likās divi stāsti, ko man pastāstīja mamma un tētis. Pirmajā stāstā man bija četri gadi. Ciemos atnāca kaimiņiene, un mēs laidām pūķi. Es skrēju, cik vien ātri varēju, un ieskrēju batuta rāmī. Es skaļi kliedzu un raudāju, iznāca mamma, ienesa mani istabā un pielika man pie acs ledus gabaliņus. Mamma mācīja mani, ka jāskatās, kur tu ej un ko tu dari. Otrajā stāstā man bija trīs gadi. Tētis pagalmā pļāva zāli, bet man sagribējās spēlēt paslēpes. Es ielīdu suņubūdā un klusi gaidīju, līdz mani atradīs. Tētis beidza darbu un meklēja, kur es esmu pazudusi. Izmeklējies malu malās, viņš domāja, ka esmu apmaldījusies un netieku mājās. Viņš jau gribēja zvanīt policijai un teikt, ka pazudis bērns, bet tad atcerējās, ka es dažreiz slēpos suņubūdā. Un viņš laimīgi mani tur ieraudzīja. Tētis mani bāra un mācīja, ka jāklausa vecāki un nedrīkst tīšām satraukt viņus. Šīs divas vecāku pamācības cenšos ievērot arī vēl tagad, kad mācos jau 5. klasē.”
Rainers Neuss-Lucs, 11.klase. Fragments: „Svētku lielkoncerta „Deja kāpj debesīs” dienā, saģērbušies tautas tērpos, devāmies uz Daugavas stadionu. Pilnās skatītāju rindas radīja satraukumu un prieku. Es zināju, ka kaut kur sēž arī mani vecāki, brālis un māsa, un biju lepns, ka esmu viens no 13 tūkstošu dejotāju pulka. Koncerta uzvedums bija veidots kā simbolisks dzīvības koks ar saknēm pagātnē visos Latvijas novados un dejotprieku visās paaudzēs, kas šūpojas stumbrā, zaros un galotnē. Kad atrados uz deju laukuma, viss ņirbēja un zibēja, saplūstot vienotā deju solī. Viss izdevās godam, un mēs bijām laimīgi un starojoši. Kad koncerta finālā atrados visu svētku dalībnieku vidū, jutos kā mazs zāles stiebriņš milzīgā līgojošā dejotāju pļavā, bet bez šiem stiebriņiem nebūtu arī pašas pļavas.” Kristīne Švalbe, 11.klase. Fragments: „Man bija parasta latviešu lauku meitenes bērnība, bet es nesaku, ka man tā nepatika. Esmu priecīga, ka man nebija ne datora, ne telefona, ka esmu tā paaudze, kas izbradāja visas peļķes, caurām dienām skraidelēja ārā un pat ziemā mājās nāca tikai tad, kad cimdi bija izmirkuši līdz pēdējai dzītiņai. Esmu pateicīga, ka mani vecāki jau bērnībā mācīja man būt patstāvīgai, godīgai, pieklājīgai un centīgai un ka no mazotnes es ieguldīju darbu savai izaugsmei nākotnē. Esmu laimīga, ka varēju Latvijā piedzīvot tik dažādu, piedzīvojumu pilnu un bezrūpīgu bērnību, reizē mācoties arī pārvarēt grūtības, tāpēc arī saviem bērniem es novēlētu uzzināt, kā tas ir – augt kā īstam latviešu bērnam Latvijā.” _____________________________________________________________________________ Mārcis Lasenbergs, 8. klase. “Tie bija skaisti Ziemassvētki, ārā sniga sniegs. Mēs ar brāli braucām pakaļ eglītei, staigājām pa kupenām, lai atrastu skaistāko eglīti, visas bija tik skaistas, ka grūti bija izvēlēties īsto. Mēs strīdējāmies, līdz brālis man kā jaunākajam ģimenē deva iespēju izvēlēties. Mājās brālis rotāja vienu egles pusi, es – otru. Eglītes galā mēs uzlikām cepuri, lai eglītei ir siltāk.”
Kristofers Petrovskis, 5.klase. „Mana mamma, tētis mans Mācīja man valodu, Grūta mūsu valodiņa, Bet tā skaista, bagāta. Latvija - tu esi mana Zeme, kurā dzīvoju, Latvija – tu esi mana Zeme, kuru mīļoju.”
Elizabete Paula Klova, 9.klase. “Es dzīvoju Latvijā, man tā ir mīļa vieta, bet mana tēva vecāki dzīvo klusā ciematiņā – kalnainā vietā, pie Lietuvas robežas. Katru vasaru, turp aizbraucot, es savu laiku pavadu pie dabas: pastaigājos, braucu ar velosipēdu vai arī vienkārši sēžu un guļu lauka malā, baudu vientulību, klusumu un mieru, jo tā ir labākā vieta, kur atpūsties no ikdienas stresa un aizsapņoties par nākotni.”
Ziemiņš Raivo, 8.klase. “Ziemassvētku vakarā mēs sēžamies istabā pie eglītes un pavadām laiku kopā: spēlējot spēles, stāstot stāstus, ēdot tradicionālos Ziemas Saulgriežu ēdienus: pīrādziņus, pelēkos zirņus ar speķi.”
Svinīgais koncerts skolā „Mēs esam Latvija”
16.novembrī skolēni pulcējās skolas zālē uz svinīgo koncertu, kas bija veltīts Latvijas simtgadei „Mēs esam Latvija”. Koncertā piedalījās skolas zēnu koris, meiteņu ansamblis, folkloras kopa „Sudrabiņš”, pirmsskolas deju kolektīvs. Stāsta koncerta režisore Inga Feldmane: „Kalnciema vidusskolas skolēni katru mācību gadu, tuvojoties valsts svētkiem, dāvina savai skolai kādu labu darbu. Šajā mācību gadā Labo darbu nedēļā katra klase veidoja kādu stāstu, veidoja video materiālu vai prezentāciju Valsts svētku koncertam. Tāpēc koncerts bija daļēji arī skolēnu veidots. Tēmu izvēlējās katra klase: 1.klase – dzimtene,2.klase-darbs, čaklums, 3.klase-mūsu mammas, tēti,4.klase – mežs tautasdziesmās, 5.klase-tautas dejas,6.klase –sports, sporta halle, volejbols, 7.klase – 100 svecīšu iedegšana, 8.klase – skola, mēs – skolas sastāvdaļa, 9.klase – latvju rakstu zīmes skolā un ap skolu,10.klase – ģimenes tradīcijas, 11.klase – sports, sporta halle, 12.klase - tautas mūzikas instrumenti – etnokokle. Kopā veidojās stāsts - "Mēs esam Latvija!"- par mūsu darbiem, domām, sasniegumiem, panākumiem, lietām un ļaudīm, ar ko lepojamies, par ģimenes un visas tautas vērtībām.”
Koncertu vadīja 10.klases skolēni Annija Runce un Kārlis Vārans. Jāsaka, šāda pieredze viņiem bija pirmoreiz dzīvē. Abi sākumā bija ļoti satraukti ,”iekšā vārījās tūkstošiem burbulīšu”, Bet, kā stāsta Annija: „” Pēc koncerta mēs abi bijām ļoti laimīgi par paveikto. Es vēlētos šo prieka satraukumu un neaprakstāmās izjūtas piedzīvot vēlreiz.” Direktore pasākuma laikā sveica radošo konkursu uzvarētājus un sportistu sasniegumus sacensībās. Patīkams pārsteigums skatītājiem bija1.klases skolēnu dzejas kompozīcija koncerta ieskaņā un koncerta noslēguma dziesmas, ko skolotāji izpildīja kopā ar skolēniem.
Novembris -transporta mēnesis Novembris Ekoskolas programmā bija Transporta mēnesis. Katra klase kopā ar klases audzinātākiem izpētīja kāda augļa ceļu līdz Latvijai un atspoguļoja to pasaules kartē.
Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”
„Saule brauca debesīs” 20. decembrī 1.- 6.klases skolēniem „Latvijas skolas soma” uzdāvināja iespēju noskatīties simtgades filmu – Rozes Stiebras animācijas filmu „Saule brauca debesīs”. Eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga, „Saules dainu” izdevēja un saules simbolikas pētniece latvju dainās, vērtējot šo filmu, atzīst, ka viņai pašai doma par sauli, kas vienmēr spīd debesīs arī aiz miglas un mākoņiem, šķiet ļoti mierinoša: “Bez saules nebūtu zemes un dzīvības. Tas ir zemes enerģijas avots. Mūsu senči intuitīvi juta, ka enerģija, kas kustina pasauli, nāk no saules.”
Arī mums ir savs vērtējums –kas patika un nepatika šajā filmā, kādus mēs ieraudzījām tās tēlus un notikumus. Karīna-‘’Man ne visai patika, ka Saule “Multfilma bija piedzīvojumu pilna, bet atlaida mazo Saules meitu gulēt ārā bez animācijas bija jocīgas.”- Kristofers pieskatīšanas. Man nepatika, ka Selēna nozaga Saules meitu.’’ Kate-‘’Man patika, ka cilvēki palīdzēja atgūt Saules meitu. Ne pārāk patika nejaukais vilks.’’ Linda-‘’Man nepatika multfilmas sākums, jo tas bija garlaicīgs. Man vēl nepatika māsa, jo viņa negribēja meklēt Saules bērnu, bet gribēja palikt debesīs.’’ Karīnas Bogdanovas zīmējums. Ernests-‘’Man īsti nepatika vilks, jo viņš “Man ļoti nepatika sākums, bet filmas vidus runāja sliktus vārdus.’’ un beigas bija aizraujošas.”- Armīns Daniels-‘’Man filmā nepatika uzzīmētie “Man patika filmas tēli un stāsts, bet man koku zari, akmeņi un zāle.’’ nepatika, ka visi notikumi bija ļoti lēni.”Annija-‘’Man nepatika, ka Selēna nolaupīja Justīne Saules bērnu un turēja viņu pagrabā. Man patika, kā cilvēki atrada Saules bērnu un aizveda viņu pie saules un mēness.’’ „Man multfilma likās pārāk bērnišķīga, bet kopumā man filma patika.”- Kitija S. “Šī multfilma man patika, jo tā bija interesanta un pamācoša.”- Liāna S, 6. Klase Man patika košās animācijas, bet nepatika, Diānas Oļiševskas zīmējums ka tik daudz dziesmu!”- Patrīcija
Spēlfilma “Tēvs Nakts”
Mūsu atsauksmes par šo filmu:
21. novembrī 8.-12. klases skolēni noskatījās režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmu „Tēvs Nakts”, kas ir divpadsmitā filma programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”. Tas ir stāsts par rīdzinieka Žaņa Lipkes ( īstajā vārdā Jāņa Lipkes) cilvēcību Otrā pasaules kara laikā, glābjot ebrejus. Galvenās lomas atveidotājs – aktieris Artūrs Skrastiņš. Filma ir iniciatīvas „Latvijas skolas soma” dāvana mūsu skolēniem. „Jānim Lipkem bija ļoti liela mīlestība pret citiem cilvēkiem, viņš katru dienu riskēja ar savu dzīvību, lai glābtu ebrejus.” (Gunārs) „Šī filma bija par cilvēku, kas nebaidījās palīdzēt nāvē nolemtajiem, un tas, ka cilvēki bija no citas tautas, tas nenozīmēja neko.” (Egija) „Jānis Lipke bija drosmīgs un īsts dzīvības glābējs.” (Kārlis) „Mēs visi esam cilvēki, mēs visi pieļaujam kļūdas, bet tomēr mēs visi esam vienlīdzīgi un saprotam pieļautās kļūdas un piedodam.” (Annija) „Jānis Lipke glāba ebrejus, riskējot pats ar savu dzīvību. Viņš nebija ne par fašistiem, ne komunistiem, bet par cilvēcību. Viņš izglāba 55 cilvēkus no fašistu rokām.” (Toms Jansons) Jānis Lipke neskatījās uz cilvēkiem pēc tautības, pat ja zināja, ka tie cilvēki ir nolemti nāvei.” (Diāna Aleksa)
„Augsti novērtēju Žaņa Lipkes rīcību, uzdrīkstēšanos glābt cilvēku dzīvību, riskējot ar savu dzīvību un savas ģimenes dzīvību. Filma bija drūma un skumja, izraisīja pārdomas.” - Rainers „Kad Žanis Lipke glāba ebrejus, patika arī tā shēma, kā viņi glāba.” - Rūta „Jānis Lipke bija labs cilvēks, kurš domāja par citiem vairāk nekā par sevi. Par to, ka viņš izglāba +/- 50 ebrejus, viņš bija nopelnījis Trīszvaigžņu ordeni.” – Toms Jankovskis. „Es nesapratu Žaņa Lipkes rīcību, sākumā viņš ebrejus noniecināja, bet beigās viņus centās izglābt no nāves. Kopumā man filma ļoti patika, bet man bija žēl ebreju, attieksme pret viņiem bija drausmīga.”- Amanda Strautiņa. „Artūrs Skrastiņš izcili attēloja Žani Lipki, arī filmas kadru kvalitāte bija laba. Filma labi parādīja tos riskus un apstākļus, ko pieņēma Žaņa Lipkes ģimene, glābjot ebrejus.” Reinis. „Es uzskatu, ka šī filma bija smaga un ar dziļu domu. Es varēju aizdomāties par dzīves jēgu, ko tu ņem un dod citiem.Jānis Lipke bija tas, kas saglabāja cilvēkiem dzīvības.”(Raivo) „Filma stāsta par šķietami vienkāršu vīru, kas pat vissarežģītākajos apstākļos spēja saglabāt cilvēcību, tādējādi turpmākajā dzīvē iemantojot varoņa nosaukumu. Visticamāk, ka es filmu neizprotu tik labi, jo neesmu to piedzīvojis un saskāries ar tādu spriedzi un bailēm, kas valdīja tajā laikā.”(Miks Fiļimonovs) „Pēc filmas noskatīšanās es sapratu, ka kara laikā pret cilvēkiem izturējās negodīgi un nežēlīgi. Manuprāt, Žanis Lipke bija ziedojis savas mājas citiem, riskēdams pazaudēt ģimeni, draugus un savu dzīvību. Ir jāciena cilvēki, neskatoties, kāda tiem ir tautība.” ( Marta Nikola)
”Romeo un Džuljieta” angļu valodā 2018.gada 8.novembrī divdesmit Kalnciema vidusskolas 8.-11.klases skolēni devās uz Maskavas namu Rīgā, lai noskatītos slavenā angļu dzejnieka un dramaturga Viljama Šekspīra pazīstamāko lugu “Romeo un Džuljeta”. Šoreiz Latvijā viesmākslinieki bija American Drama Group Europe un luga tika spēlēta angļu valodā. Mums bija iespēja baudīt mākslu un papildināt savas angļu valodas zināšanas. Aktieri spēlēja savas lomas ar visu dvēseli, un tas palīdzēja stāstam noticēt vēl vairāk. Kopumā teātris bija ļoti labs. Mums patika. Helēna Oļševska, 8.klases skolniece. ______________________________________________________________________
Mārtiņdiena skolā Mārtiņdienas tirdziņu ieskandināja folkloras kopa „Sudrabiņš”, 5. klases un pirmsskolas deju kolektīvi, un tad –tirgošnās pilnā sparā.
__________________________________________________________________ Diena Ložmetējkalnā Par piedzīvoto pasākumā stāsta 12.klases skolnieks Kārlis Ozoliņš un 5.klases skolniece Alīna Ivanova. Kārlis:” Mēs, 5.un 12.klases skolēni, 26.novembrī piedalījāmies pasākumā, kas bija veltīts kaujām Ložmetējkalnā. Vispirms ISKC „Avoti” bija priekšnesums, kas mums radīja priekšstatu par strēlniekiem: rādīja, kā kara laikā darbojās māsiņas un pulkvedis mācīja stāvēt ierindā. Tad mēs braucām uz Ložmetējkalnu, pie informācijas dēļa mums pastāstīja, kas mūsu skolas apkārtnē notika pirms vairāk nekā simts gadiem. Ieturējuši mazu ēdampauzi, mēs devāmies augšā tornī, kādas 5 min paskatījāmies skaisto skatu uz Kalnciema mežiem, tad devāmies lejā un gājām mazā pastaigā pa mežu, kur mums rādīja vecā aizsargvaļņa atrašanās vietu, mūsu gids parādīja arī baļķus, kuri bija saglabājušies no kauju laikiem. Pēc tam mēs braucām uz kapiem, kur mums stāstīja par notikumiem I Pasaules kara laikā, gājām pa ierakumiem un dzērām speciālo dzērienu, kuram mēs uzkodām maizīti. Pasākums noslēdzās ar lāpu gājienu un savstarpēju cīņu, kurā neviens neuzvarēja.” Alīna: „Man vislabāk patika stāsts, kā ārstēja strēlniekus, kādas zāles viņiem deva. Mums deva šīs zāles pagaršot,- tās nebija gardas! Tad uzzinājām, ka tās bija gatavotas no cūku urīna. Ekskursija man un maniem klasesbiedriem ļoti patika.”
Mēs lepojamies! Fotokonkursa “Mana zeme skaistā” uzvarētāji: Vieta 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. Skolas simpātijbalva
1.vieta.Samanta Šuktere
Skolēna vārds, uzvārds Samanta Šuktere Karīna Bogdanova Rolands Bergmanis Kristofers Petrovskis Daniels Puķe Ritvars Sluga Elīna Strazdiņa Karīna Perfilijeva Daniels Edgars Grīnbergs Enija Eila Štūlberga Beāte Elizabete Kokmane
Klase 4. 5. 7. 5. 1. 6. 7. 4. 6. 5. 9.
Elizabete Paula Klova Ksenija Dolgova Viktorija Jegorova Kristiāns Jankovskis Rainers Neuss Lucs
9. 9. 9. 10. 11.
3.vieta.Rolands Bergmanis
2.vieta.Karīna Bogdanova
Simpātijbalvas: Beāte Elizabete Kokmane, Rainers Neuss-Lucs, Ksenija Dolgova.
Mēs lepojamies! Stāstnieku panākumi Zemgales konkursa „Teci, teci, valodiņa 2018” pusfinālā un finālā Rīgā 2.novembrī Ozolnieku Tautas namā pulcējās Zemgales novada bērnu folkloras kopu stāstnieki uz konkursa „Teci, teci, valodiņa 2018”pusfinālu. Katram dalībniekam bija jāstāsta tautas pasaka, interesants atgadījums no dzīves un anekdote. Mūsu skolas folkloras kopu „Sudrabiņš” pārstāvēja 5 dalībnieki, kuri ieguva visdažādākos titulus: o Jurģis Markots ( 3. klase)- visgudrākais stāstnieks, o Patrīcija Bērziņa ( 6.klase) – visaizrautīgākā stāstniece, o Diāna Pomorceva( 6. klase) –vissirsnīgākā stāstniece, o Liāna Amēlija Sokolova ( 6. klase)– vispatiesākā stāstniece. Visaugstāko novērtējumu – Lielā stāstniece ar tiesībām doties uz konkursa finālu Rīgā – saņēma Alīna Ivanova ( 5. klase). 1. decembrī RTU telpas pildīja Stāstnieku konkursa „Teci, teci, valodiņa 2018” fināla dalībnieki no visiem Latvijas novadiem. Arī folkloras kopa „Sudrabiņš” pārstāvēja Zemgales novadu ar 2 dalībniecēm: Alīna Ivanova ( 5.klase) un Kristīne Švalbe ( 11.klase) konkusa finālā piedalās ne pirmo reizi. Šogad Alīna ieguva Lielās stāstnieces diplomu (II pakāpe) un Kristīne – Dižās stāstnieces diplomu ( I pakāpe).
Mēs lepojamies!
Ar 3.vietu florbolā "C" gr. Komandā: Markuss Kārkliņš, Rolands Bergmanis, Kristaps Zīle, Markuss Ziemiņš, Mārtiņš Putenis, Daniels Jansons un Ritvars Sluga. — kopā ar Rolands Bergmanis.
"C" gr. zēni basketbolā izcīnīja 3.vietu. Komandā: Markuss Ziemiņš, Ritvars Sluga, Mārtiņš Putenis, Mariss Vectirāns, Roberts Sūna, Daniels Jansons un Linards Vilavs.
Godalgotās vietas krosā: D gr. - 2. vieta A, B, C un E gr. - 3 vieta. Futbolā B gr. - 1.vieta.