LILLA'

LĒNA BAUDA UN NEPAR A STS SK AISTUMS

N°

01

GUNA ZARIŅA. ĀRPUS KOREKTUMA 1

#

LILLÁ

LILLÁ

ir par šķietami pretējo un atšķirīgo saplūšanu, sarkanais un zilais, sievišķais un vīrišķais, emocionālais un racionālais, virtuālais un reālais… tas ir par mums.

L I N D A S A U L Ī T E , Ž U R N Ā L A L I L L A` I Z D E V Ē J A

M

an ir 36 gadi, divi dēli, LILLA` at-

varbūt ir līdzīga man, kura varbūt ir at­

tiecības, lieliska biznesa izglītī-

šķirīga, kura man patīk vai kuru, iespējams,

ba un viena nepārejoša kaislība –

es nesaprotu – par viņu, kura IR – bez ie-

grāmatas un žurnāli.

teikumiem un padomiem. Es gribu, lai žur-

Attiecībā uz dažādiem posmiem dzīvē mēdz

nāls iedvesmo, lai iedod neparastu skatu uz

būt divas sajūtas – vai nu tu pāršķir lapu,

pierastām lietām. Gribu, lai mūsu stāsti par

vai aizver grāmatu. Tā ir izlasīta. Protams,

cilvēkiem atbrīvo no stereotipiem, kas ie-

vienmēr ir bail uzdrīkstēties iziet ārpus –

priekš saistījušies ar šīm personībām. Mēs

ārpus zināmā un komfortablā –, tu stāvi ar

rakstīsim par cilvēkiem un notikumiem, kas

savu ideju un ticību, un tev viss ir jāsāk no

mūs iedvesmo – ne tikai caur gaišu prieku,

nulles. Un tieši tā sākās LILLA` radīšana.

bet caur dzīves pieredzi, kurā ir vieta arī

LILLA` ir apvienojusies patiesa kaislība un

skarbiem brīžiem un dažādiem pārbaudīju-

profesionāla pieredze, radot jaunu – digitā-

miem.

lu un emocionālu – mediju. Digitālu medi-

Tas būs LILLA` rokraksts – savienot šķieta-

ju bez kompromisiem attiecībā uz satura un

mi pretējo un atšķirīgo.

izskata kvalitāti.

Vai šis būs tavs žurnāls, izlemsi tu, bet es

Domājot par to, kas ir LILLA` lasītāja, es do-

aicinu piedzīvot rakstīto un ar patiesu prie-

māju par personību. Par personību,

ku radīto – žurnālu LILLA`. L

kura

SLEJA LILLÁ

H EN RI E TA V ERH O US TI NSK A L I L L Á G A LV E N Ā R E D A K T O R E

SLEJA LILLÁ

P

ieskaries, noglāsti – mūs aicina žurnāli, runājot par attiecību problēmām. Žurnāls LILLA` uz to vedina pavisam tieši: lai atklātu mūs pa īstam, tev ir jāpieskaras, jāpavelk ar pirkstu, viegli jāpiespiež... Nu, tu jau pati saprati. Citādi vari nepamanīt, ka aiz viena izcelta citāta patiesībā slēpjas vesela atziņu bagātība, aiz viena attēla – krāšņa galerija. Vai ka bilde pēkšņi atdzīvojas. Ko līdzīgu vari darīt, klikšķinot ar peli datorā – LILLA` pieļauj arī to. Esmu mazliet apreibusi no visa šī – strādājot drukātajos medijos, man tādu iespēju nebija. Ar katru LILLA` numuru noteikti atklāsim aizvien jaunas, kas sagādās, iespējams, bērnišķīgu prieku, bet radīs arī papildu ērtības – tev vairs nebūs jāmeklē veikalu adreses, iespiestas mazītiņiem burtiem žurnāla pēdējā lappusē, vai intrigas atrisinājums Google, pietiks tikai ar pieskārienu vai klikšķi.

SLEJA LILLÁ

L

ILLA` man ir kā ceļojums. Kā piedzīvo-

mode? ko domā vīrieši? Un, jā, LILLA` patrio-

jums. Ar visu no tā izrietošo – roku spal-

tisms sniedzas aiz Latvijas robežām – neviens

viņām gaisā, kņudoņu vēderā. Nekas tāds

te redakcijā nedomā, ka tās latvietes, kas dzī-

pie mums latviešu valodā vēl nav noticis. 80

vo „viņpus”, vairs nav latvietes. Pat ja tu dzīvo

procentus enerģijas raķete patērē paceļoties –

Nairobi, Stokhomā, Bristolē vai Sanpaulu – tu

mani mierināja viena no mūsu lieliskajām au-

esi mūsējā. Un mēs gribam ar tevi sarunāties.

torēm, kad biju saskumusi kārtējo tehnoloģis-

Kad nejauši ieklīstu foršā kafejnīcā, iz-

ko šķēršļu dēļ. Tomēr, lai kā bremzētu datori,

baudu neparastu garšu restorānā, ieraugu vei-

kredītkaršu lasītāji un elektrības slēdži manā

kaliņu, kas vairāk līdzinās mākslas darbam,

tuvumā pilnmēness laikā, esmu par to visu.

protams, arī piedzīvojot mākslas notikumus –

Ceru, ka spētu izdzīvot pēc pasaules gala, kad

es ķeru telefonu, lai kādu sazvanītu, vai iet-

sildīties vajadzētu ar malku, bet lasīt varētu

vītoju, „nošēroju”, aizsūtu ziņu... Tīrā priekā

vien grāmatas sveces vai petrolejas lampiņas

gribas dalīties. Nu to varēsim arī šeit, LIL-

gaismā. Varētu, bet negribu. Jo saturs, doma,

LA`, un ļoti ceram to sagaidīt arī no tevis.

„Bet galvenais – tev būs, ko lasīt, lai kur tu arī atrastos, un vairs nekad nebūs jāuztraucas, vai tavs mīļākais žurnāls ietilpst somiņā”

ideja jau nekļūt mazāk vērtīgi, ja zaudē tipo-

Mēs zinām, ka esi ļoti aizņemta, ka tev pat mē-

grāfijas smaržu, bet pārvēršas pikseļos. Bieži

teli nav laika aizpogāt, kad steidzies uz mašī-

vien gluži otrādi – papildu iespējas rada pie-

nu, lai paspētu uz bērnudārzu... teātri... ran-

vienoto vērtību, iespēju ceļot, uzzināt, apgūt.

diņu... Taču tava pirksta pieskāriens LILLA`

Mēs esam ļoti mūsējais žurnāls. Goda

– tās ir arī tavas idejas, jautājumi, atsauksmes,

vārds, nekas nav tapis tādēļ, ka „to var pār-

ko ļoti gaidām. Tu vari nosūtīt mums savus ie-

dot”. Varbūt to sajuta arī cilvēki, kas tik bieži

spaidus uzreiz, neaizverot žurnālu, veiksmīgu

medijiem vis „neatdodas”, bet bija gatavi mes-

citātu vari ar liegu pirkstu kustību ielikt savos

ties šajā piedzīvojumā. Gudras, bet dziļi per-

sociālajos tīklos. Bet galvenais – tev būs, ko la-

soniskas sarunas, neierasts skats uz visiem

sīt, lai kur tu arī atrastos, un vairs nekad nebūs

zināmām lietām, kas nav nemaz tik vienkār-

jāuztraucas, vai tavs mīļākais žurnāls ietilpst

ši izprotamas: kas ir skaisti? kam paredzēta

somiņā. L L

ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv

SLEJA LILLÁ

BRĪNUMS INESE APSE-APSĪTE

LILLÁ SLEJA

M

īļie, viņš dus kā dieva ausī. Kā mātes

pārvēršas par nejaukiem urlām, kurus ekstrē-

miesās. Šodien es to izdarīju. Lūkass

mākie prāti vēlas nožmiegt, izsviest ārā, izolēt.

Indāns, divus mēnešus vecs, glīts ma-

Reiz, pūloties atrisināt savus dzīves līk-

zulis iemiga, pateicoties telefona aplikācijai.

ločus, es pajautāju mammai: „Vai tētis tevi lu-

Ššss, ššūū, ššs, – vienmērīgi ierakstīts šuši-

tināja, bieži teica ko mīļu? Dāvināja dāvanas?”

nātājs pareizajā skaļumā un intensitātē iedar-

Un mana smukā mamma, piesarkusi kā jauna

bina mazuļa pašnomierināšanās refleksu. Un

meitene, priecīgi teica: „Jā, viņš mani ļoti mī-

viņš guļ. Katrs, kam ir bijusi darīšana ar ma-

lēja un lutināja. Kad tu piedzimi, viņš uzdāvi-

zuli, zina, ko nozīmē neticamais, acīmredza-

nāja mazītiņu krāsu televizoriņu.” Mazītiņu

mais miegs pēc varāku stundu centieniem,

krāsu televizoriņu – Jēzus Marija! Un tas neti-

mīļošanas, raudāšanas, bezpalīdzības. Atklāt,

ka teikts tādēļ, ka mani vecāki būtu materiā-

ka tehnoloģija kalpo ne vien kā stresa izraisī-

listi pārākajā pakāpē, tieši otrādi. Šī atmiņa

tājs, nemitīgi zvanot, klabot, pīkstot, bet arī

bija tik svarīga, jo mazais televizoriņš patiesi

kā miera nesējs, ir tīrais prieks. Kad tev pa-

bija brīnums. Maģija, kas nes neviltotu, skaid-

šam vairs nav balss un šūpuļdziesma nelīdz.

ru prieku par nebeidzamajām iespējām, par

Lai klusē moralizētāji par tehnoloģiju

brīnumaino pasauli. Tur varēja redzēt tuvu

slikto ietekmi uz mūsu veselību, attiecībām,

un tālu dzīvi, notikumus, cik nu vien tālaika

dvēselēm. Muļķos lai paliek tie, kuri no tie-

cenzūra ļāva. Un tētis to pasniedza mammai.

sas domā, ka tehnoloģijas ir radītas vīriešiem

kā kārtējie peņu pagarinātāji. Nekā nebija. Es

dzimšanai

ticu, ka viedais un spēlīgais Kosmoss tehno-

meklējot analoģiju piedzimšanas brīnumam.

loģijas ir radījis sievietēm – lai mēs varētu

pildīt savas tūkstoš lomas, iesaistīties, augt,

LILLA` – jauns digitāls medijs. Tieši tā es to uz-

pilnveidot šo pasauli, lai mūsu sievišķā ener-

tveru. Jo pamatu pamatos LILLA` nav stāsts par

ģija palīdzētu nākt jaunam laikmetam, kur in-

mūsu iPad, par pikseļiem un jaunajām tehnolo-

tuīcijai, dvēselei un garīgumam būs izšķirīga

ģijām. Bet par tīru, brīnumainu veidu, kā mēs

nozīme. Lai mēs varētu strādāt, auklēt, mīlēt.

varam dalīties priekā, domās, izjūtās ar citiem,

Mana veiksmes minūte ar mazo kosmo-

saklausīt to, ko vieni paši savās istabās, pat ne

nautu lika aizdomāties par mūsu abstrakta-

pārpildītos bāros vai lekciju zālēs nekad nevarē-

jiem pieņēmumiem par lietu dabu – televizors

tu. Par to, kā mēs varam justies piederīgi, skaisti.

ir slikts, datorspēles ir ļaunas, telefoni degra-

dē bērnus. Kā tas nākas, ka brīnumi un idejas,

tīro un labo gribu, iedvesmu un radošumu.

kas sākumā bijušas labu domu un cerību pilnas,

Daudz laimes dzimšanas dienā! L L

Es mīlu viņus abus. Par godu manai pietika

pasniegts

televizoriņš.

Kā

Par godu mana mazuļa piedzimšanai iznāk

Tev ir liels uzdevums, LILLA`. Glabā savu

LILL Á DECEMBRĪ

LILLÁ SARUNAS

SIEVIETE LILLÁ

JĀ! LILLÁ

Guna Zariņa. Par drosmi, meliem un ievārījumu.

LILLA` Henrieta Verhoustinska sarunā izaicina Jaunā Rīgas teātra aktrisi.

Trauslā latviete ar dzelzs lēdijas tvērienu. LILLA` intervija ar Anglo Baltic News īpašnieci un galveno redaktori Daci Gaili.

L I L L Á C I LV Ē K O S

VIŅŠ LILLÁ

VIŅPUS LILLÁ

KOŠUMS LILL Á

MĒS LILLÁ

IEKŠĀ LILLÁ

GRAND LILLÁ

Priekā... ar puspilnu glāzi Indreks Vainu.

Tehnoloģiju entuziasts, kaitsērfinga aficionado, dzīvo Tallinā un nekad neatsakās no laba burito.

Jauna diena – un es jūtos labi. Zirnīšu sarunas un apburošās latvietes. Aija Stikāne par dzīvi un darbu Bristolē.

Piezīmes par skaistumu Latvieti, kas tev ir skaists?

Lai slavēta greizsirdība!

LILLA` konsultante psihoterapeite Inga Štālhuta: „Esmu greizsirdības advokāts.”

Downshifting latviešu gaumē.

Kristīne Želve par atteikšanās lēno baudu..

Marcipānčūska un viņas ģēnijs.

Aspazija – ragana un eņģelis.

Līvija Dūmiņa neparasti par leģendu.

LILLÁ GARŠA

GARŠIGI LILLÁ

C I LV Ē K I L I L L Á

LILLÁ STILĀ

Īpaši tikai LILLA` lasītājām gatavo Mārtiņš Sirmais.

Viss vēl priekšā. Viņai ir 103 gadi, Nobela prēmija un 240 tūkstoši Facebook fanu.

Ziedi debitantes ballei

JAU 15. JANVĀRĪ LASI JAUNO ŽURNĀLA LILLA` NUMURU!

www.lilla.lv

SIEVIETE LILLÁ

H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A

SIEVIETE LILLÁ

G

lamūrs, pūderis, mežģīnes, sarkanas lūpas un aizlauztas intonācijas – tas viss nav par Gunu Zariņu. Absolūti brīva no sev pievērstiem skatieniem un kosmētikas, gaišajiem matiem plīvojot, viņa brauc ar velosipēdu, un maršruts ir nemainīgs jau gadiem: mājas – Jaunais Rīgas teātris. Stipra, šerpa un neatkarīga – tas ir par Gunu Zariņu.

Taču, sākoties sarunai, kas notiek tieši pirms pirmizrādes, Guna ir nogurusi un nobijusies, lai gan nebeidz apgalvot, ka neļaujas panikai. Viņā ir trauslums un izmisums. Gunai turklāt nepatīk intervijas, tās ir retākas kā saulaina vasara Latvijā. Tāda ļurināšana esot kosmosa piesārņošana.

Neiespējami iedomāties Gunu čalojam par drēbītēm. Un viņas īstās „attiecības” nesaudzīgi un atklāti ir apskatāmas Jaunā Rīgas teātra repertuārā – nopērc tikai biļeti. Ja vajag, Guna ir skarba un noteikta, brīžiem nešpetni ironiska – groteskas karaliene, kā viņu nodēvējuši kritiķi.

Bet ir arī maigā, valdzinošā Guna, par kuru dzied Andris Keišs dziesmā, kam vārdus sarakstījis cits aktrises kolēģis – Vilis Daudziņš. Intervijas laikā starp siltiem vistu aknu salātiem un „degvīnu ar ābolu sulu, lūdzu, bez ledus!” satieku tās abas.

Taču nē, viņas nav divas! Guna ir Guna.

SIEVIETE LILLÁ

KOPĪGAIS NOZIEGUMS Pašlaik esi mēģinājumos no rīta līdz vakaram... Vai tad jums nepastāv darba laiks – mēģinājumi no desmitiem līdz diviem, vakarā izrāde no septiņiem?

un Broku –, mēs jau nesitīsim dūri galdā un neteiksim – stop, mēģinājums beidzies!

mēs strādājam pie izrādes, un ir tāda sajūta, ka

Kas notiek ar aktieri, ka vienā brīdī viņš var būt tik ļoti talantīgs, bet jau pēc laika skaties – kaut kas viņā ir atmiris, palikusi tikai čaula, tehnika, kaut kādi paņēmieni...?

mēs visi kopā darām kādu ne ta noziegumu, ne ta

Es domāju, ka tie ir reti izņēmumi, ar kuriem tā

nedarbu... ka mēs visi kopā esam sasmērējušies,

nenotiek. Ne velti saka – pēc 25 darba gadiem

un mēs visi kopā esam atbildīgi... Kā Dostojev­

aktiera dzīvē dzīva, īsta māksla vairs nav

skim Velnos, kur visi nomušī to vienu, lai pēc

iespējama. Tie ir absolūtie veiksmes stāsti, ja

tam nevarētu pašķirties, lai visiem rokas būtu ar

tā nav. Pēdējā laikā ir daudz izrāžu, kur cilvēki

asinīm. Pašlaik man ir līdzīga sajūta. Kaut gan ir

brīnišķīgi spēlē – jo, būdami apveltīti ar labu

tādi brīnišķīgi režisori, kuri savas pieredzes dēļ

gaumi un amata izjūtu, ļoti labi prot noimitēt.

tā prot visu salikt, ka ir tas normālais režīms.

Kad tu pēdējo reizi esi redzējusi dzīvu, īstu...

Bet katram jau ir savas metodes, un mēs neesam

labi, nesaukšu vārdā. Tā ir tāda piepūle! Un

tie – mēģinājumos esam ar Daudziņu, Znotiņu

reizēm tik caurā kabatā mēs beram savu enerģi­

(Skeptiski.) Pastāv jau. Bet nepastāv. Ir mūsu starpā daži, kas ļoti labi spēj novilkt robežas starp darbu un ārpusdarbu, un ir – kas nevar. Šobrīd

SIEVIETE LILLÁ

Kad tu pēdējo reizi esi redzējusi dzīvu, īstu... labi, nesaukšu vārdā. Tā ir tāda piepūle! Un reizēm tik caurā kabatā mēs beram savu enerģiju, ka normāls izdzīvošanas instinkts aizliedz aktierim pa īstam tērēt savas sirds asinis. ju, ka normāls izdzīvošanas instinkts aizliedz

lomām, tās izskatīsies nožēlojami. Mēs teātrī

aktierim pa īstam tērēt savas sirds asinis.

izrāžu sakarā diezgan daudz skatāmies filmas.

Izrādes Pieci vakari dēļ noskatījāmies pārdesmit

Bet vai vienmēr jātērē pa īstam? Ja tu virtuozi noimitē, vai tad tas nav labs darbs?

40., 50., 60. gadu filmas. Un diezgan uzskatāmi

Ideāli būtu, ja tu nenomirsti pēc izrādes. Bet

palikuši tai savā laikā, un kuri – apbrīnojami,

Māras Ķimeles izrādes, piemēram, lielā mērā

cik 40. gadu filmā viņi joprojām ir mūsdienīgi!

var redzēt, kuri aktieri ir sava laika aktieri, kuri –

ir būvētas uz to, ka tu tomēr nomirsti. Kā

Smieklīgi ir tas – lai gan kas tur smieklīgs, tā ir

Tev piemīt aktiera misijas apziņa, turpretī tava teātra vadītājs Alvis Hermanis ik pa laikam atkārto, ka būt aktieriem vai režisoram – tas ir tikai darbs, nekas vairāk.

īstena drāma! –, ka es neprotu sevišķi labi tēlot.

Nav man nekādas misijas. Man liekas – Al­

Tāpēc man neatliek nekas cits, kā katru reizi

vis koķetē ar to visu. Bet varbūt tas ir mans

sākt no jauna un pa īstam. Vieglāk ir izteiktas

neprofesionālisms...

formas izrādēs, kur skatītājs priecājas par tavu

neprofesionālisms! Šis darbs – tā ir arī mana

ekstravaganci – kā Revidentā. Bet turpat blakus

terapija. Mēs katrs ar šo darbu kaut ko aiz­

repertuārā ir Noziegums/ sods vai Stikla zvērnī-

pildām.

Noziegums/ sods – es nupat to atkal spēlēju un izrādes laikā atkal pavisam reāli mirstu nost.

(Domā.)

Nē,

tas

nav

ca, kur katru reizi ir sajūta: apglabājiet mani zem grīdlīstes! Tāpēc es tik šausmīgi dusmo­

Kas tad ir tas, ko tu aizpildi šajā darbā?

jos ik reizi, kad redzu, kā Jevgēņijs Mironovs,

Nu atvaino... varbūt es tā pārvaru savu kaut­

piemēram, seriālā ar saltu aprēķinu bliež to Dos­

rību. Savā vārdā es nekad nevarētu uziet uz

tojevski, un katra sekunde ir izrēķināta, tur nav

skatuves vai spēles laukuma un kaut ko vēstīt.

nevienas dzīvas nejaušības... Tas ir apbrīnoja­

Šajā ziņā man liels pārbaudījums bija Latviešu

mi, tā ir augstākā matemātika! Es to nekad ne­

stāsti – kolēģi mani izgrūda uz skatuves, jo man

varētu, varbūt tāpēc arī dusmojos... Tomēr esmu

bija jāiet un jāsāk runāt ar publiku kā man pašai.

pārliecināta, ka pēc laika, skatoties uz šādām

Turklāt bez partnera – ak dievs!

SIEVIETE LILLÁ

Es tik šausmīgi dusmojos ik reizi, kad redzu, kā Jevgēņijs Mironovs, piemēram, seriālā, ar saltu aprēķinu bliež to Dostojevski, un katra sekunde ir izrēķināta, tur nav nevienas dzīvas nejaušības...

Tas ir apbrīnojami, tā ir augstākā matemātika!

SIEVIETE LILLÁ

Un tas ir darbs, kurā nav garlaicīgi. Pasaki, kā­

izceļoties laikā un telpā, kā es to varu šajā darbā

das narkotikas man varētu sniegt šādu tripu –

oficiāli, turklāt saņemot par to algu!

DROSME Uz kādām izrādēm tu labprāt ej kā skatītājs?

notiktu korekti. Nekas nevar būt ļaunāks kā

Es nekad neeju uz dullo. Es neeju uz Galan-

„vienmēr korekti”.

to vāverīti vienkārši tāpēc, ka neeju. Taču, at­

Drosmi un talantu gan vajag visās profesijās.

griežoties pie aktiermākslas pārsteigumiem,

Mums šovasar pagalmā raka grāvi vīrelis ar ie­

arī lielā fabrikas tipa teātrī, uz kuru es eju ļoti

sauku Krots – maza auguma, bet viņš ļoti labi

reti, mēdz atgadīties brīnums – kāds aktieris

raka! Nekad iepriekš nebiju redzējusi, ka to var

pusmūžā pēkšņi uzplaukst. Un nevar pateikt,

darīt tik akurāti, tik virtuozi. Skatoties, saproti,

kāpēc pēkšņi notiek šis impulss. Ko man ir inte­

ka Dievs viņam devis talantu. Kamēr lielie vīri

resanti skatīties? Piemēram, Dostojevskis paver

piekusuši, viņš tik rok – 12 stundas no vietas!

tādus izmisuma bezdibeņus, par kuriem normāls

uzskatu, ka tas ir viens no galvenajiem mākslas

Aktieru drosme nereti ir saistīta ar tabu. Ir arī filmas, kur aktieriem nākas pa īstam nodarboties ar seksu, un ne vienmēr šī drosme materializējas tik ļoti mākslinieciskā rezultātā. Un tad ir jautājums: vai bija vērts? Vai tavai drosmei ir robežas, ir tabu?

uzdevumiem – atgādināt cilvēkam, ka viņš ir

Nupat man tās robežas mainās. Ir skaidrs,

mirstīgs. Ka cilvēka eksistence saknē ir traģiska.

ka vajag ideju. Bet citādi es neredzu nekādas

mūsdienu cilvēks vispār nenojauš, ka tādi pastāv.

Kad cilvēks atsakās iet uz teātri, sakot, ka viņam jau tā grūta dzīve, kāpēc vajadzētu skatīties vēl kaut kādu černuhu, to es nesaprotu. Es savukārt

Mūsdienu cilvēks visu laiku grib būt veiksmīgs un apmierināts, un tas ir kļuvis par tādu kā fetišu.

Bet kas tas ir par zvēru – labs aktieris?

Man laukos nav nekādu mediju, izņemot radio, un nesen es tur noklausījos kādu raidījumu par ārstiem, kur tika teikts, ka ārstiem jābūt dros­ mīgiem. Saproti, pilnīgi jebkurā profesijā vajag drosmi, un es baigi novērtēju drosmīgus ak­ tierus. Cilvēcisku drosmi, ja viņš var atļauties – nemaz nerunājot par to, ka izskatīties neglīts, – iet, nezinot, uz kurieni, sekot režisoram, izdarīt asus griezienus.

Bet ir aktieri, kas visu mūžu šļūc gar maliņu, gar maliņu – lai visi būtu apmierināti, lai viss

Pasaki, kādas narkotikas man varētu sniegt šādu tripu – izceļoties laikā un telpā, kā es to varu šajā darbā oficiāli, turklāt saņemot par to algu!

SIEVIETE LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

baigās robežas. Korektuma robežās es esmu

šo daudzpunkti visādos veidos risinām.

visu izdarījusi. Man ne no kā nav bail, ja mani

Kā pirmais nāca režisora piedāvājums darīt „to”

pārliecina. Mani pašu interesē iet kaut kur – kur

pa īstam. Taču, tā kā izrādē ir 13 stāsti un katrā

vēl neesmu bijusi. Ārpus korektuma. Es daru šo

vairākas daudzpunktes, mēs izvērtējām savas

darbu, ne jau lai ļautu visam ritēt savu gaitu.

iespējas un nolēmām, ka laikam nesanāks. Bet,

Pēdējā laikā man aizvien biežāk liekas, ka tieši

runājot par tabu, lai cik tas arī būtu komiski,

ir vērts iet tur, kur ir bīstami.

joprojām strādā paradokss: ko mamma teiks?

Iestudējot Buņina jutekliskos stāstus izrādē Tumšās alejas, mums tas bija aktuāls jautājums.

Vai tiešām tevi darbs teātrī nemēdz garlaikot?

Buņins saka – tas ir netaisnīgi, ka tēlnieki un

Nē. Vienīgi tie partneri ir vieni un tie paši. Jāmīl

gleznotāji drīkst veidot un gleznot erotiskas

vai nu Andris Keišs, vai Kaspars Znotiņš. (Sme-

ainas un kailus ķermeņus, bet no viņa stāstiem

jas.) Zināma rutīna tur veidojas. Tumšajās ale-

attiecīgās vietas svītro. Viņa Tumšās alejas tika

jās mums ar Kasparu jāskūpstās, un pirms tam

cenzētas. Līdzīgi kā vecās padomju filmās, kur

mēģinājumos mums bija tā – ehh!... (Nopūšas.)

nonāk līdz skūpstam un tad kadrs mainās uz da­ bas ainavu, arī Buņinam – tiklīdz varoņi nonāk līdz „lietai”, tā daudzpunkte. Un mēs attiecīgi

Tev nekad, pošoties uz darbu, nav sajūtas — tikai ne šodien?

SIEVIETE LILLÁ

Ir tā! Ir, bez mitas. Man arī izrādes ne pārāk

skaite ir manī, nekādi aplausi, skatītāju celšanās

patīk spēlēt. Tādā ziņā, ka man nepatīk sākt.

kājās mani neapmānīs, ja zinu, ka neesmu labi

Jebkurš normāls cilvēks cenšas iekārtot savu

izdarījusi savu darbu. Un pretēji – es zinu, kad

dzīvi tā, lai viņam nekas nesāpētu, lai būtu, cik

viss ir izdevies.

iespējams, komfortabli, bet es eju uz darbu sevi mocīt. Likt sev izjust emociju, kas NAV tas, kas

Vai tādu izrāžu ir bijis daudz?

ar mani, Gunu Zariņu, patiesībā tobrīd notiek.

Pa visiem piecpadsmit gadiem tādas izrādes,

Tas vienmēr ir saistīts ar vardarbību pret sevi –

kas sniedz lielu gandarījumu, pat katarses sa­

gan psiholoģisku, gan fizisku. Nu kurš normāls

jūtu, ir bijušas kādas septiņas. Un tomēr tas ir

cilvēks gribētu to darīt?

saistīts ar skatītāju. Gadās, piemēram, bērnu

Ar gadiem vēlme, pat prasība pēc psiholoģiskā

izrādēs – tai pašā Skolotājā Jāpā un viņa klasē –

komforta, pēc miera gluži fizioloģisku iemeslu

tevi ierauj kaut kādā turbulencē un tu jūti, ka

dēļ tikai vairojas!

esi tādā enerģijas pieslēgumā, ka, nerēķinoties

Bet ja izdodas dabūt to īsto intonāciju... Tur ir

ne ar kādiem taupības režīmiem, vari dāsni ap­

tāda tīri fiziska bauda. Tam nav nekāda sakara

dāvināt visu pasauli un brīnīties par to, kas viss

ar režisora novērtējumu, bieži vien tam nav sa­

tevī ir. Jā, jautājums par gandarījumu laikam ir

kara arī ar skatītāju novērtējumu. Galvenā at­

saistīts ar enerģiju starp skatuvi un skatītāju.

NEVIS SKAISTUMS Ko ir visgrūtāk nospēlēt? Esmu dzirdējusi, ka apraudāties esot ļoti viegli, lai gan tieši to skatītājs nereti uzskata par īstuma pierādījumu.

tapties. Vai tiešām katarse šodienas teātrī nav iespējama?

konfliktus. Riktīgu konfliktu es varētu nospēlēt

Atceros, tev likās, ka skaistā pavedinātāja Nastasja Fiļipovna Idiotā nav tev piemērota loma. Vai nu esi gana pašpārliecināta, salīdzinot ar to laiku, kad pārdzīvoji diskomfortu skaistules lomā?

tikai kaut kādā žanrā – komiskā vai groteskā.

Esmu domājusi par to, kāpēc savos četrdesmit

Vai ļaunumu – kā Revidentā, kur mana varone ir

gados es spēlēju Soņu – gan Čehova, gan Dos­

tik nejauka pret savu meitu.

tojevska Soņas, kuras abas ir jaunas meitenes.

Taču mani arvien mazāk interesē rezultāts, bet

Bet tolaik, kad biju viņu vecumā, es nevarētu

aizvien vairāk – mana personiskā iešana soli

tādas lomas nospēlēt tīri objektīvi. Un tāpat ar

pa solim kādā jaunā virzienā. Darbs ar Vladu

Nastasju Fiļipovnu – tolaik [1999. gadā] es ne­

[režisoru Vladu Nastavševu pie Tumšajām ale-

varēju ieguldīt šai lomā visu savu jaudu, uz ko

jām] – tas ir mokoši, bet tas ir adrenalīns. Mani

esmu spējīga. Tobrīd es vēl biju pārāk mazs cil­

interesē viņa valoda. Es gribu, lai no JRT nes ārā

vēks, pārāk nemierā ar sevi. Ir lomas, kuras var

balsī raudošas sievietes, kas nedēļu nevar at­

uztaisīt pats, bet Nastasja Fiļipovna nav starp

Tā raudāšana ir tāda gaumes lieta. Man, teiksim, galvenā cīņa ar sevi ir nevis raudāt izrādē, bet savaldīties. Es esmu kautrīga. Nespēju izturēt

SIEVIETE LILLÁ

Pēdējā laikā man aizvien biežāk liekas, ka tieši ir vērts iet tur, kur ir bīstami.

SIEVIETE LILLÁ

tām – tur vajag ļoti lielu režisora mīlestību. Tas

nekad nebūs. Manī arī nav nekā vieglprātīga,

attiecas uz visu, ne tikai uz teātri – ja uz tevi

gaisīga.

skatīsies mīlošām acīm, tu varēsi visu. Izdarīt

Aktieris tādā ziņā ir pilnīgs bērns. Nezinu

Bet tu izskaties gan krāšņa, gan pašapzinīga, un esmu novērojusi, ka vīrieši arī to pamana. Vai tad tu neapzinies savu pievilcību?

nevienu aktieri, kuru ilgtermiņā varētu „dzīt”

Pat ja apzinos, es to nekad nelietoju. Tādā ziņā

uz priekšu ar bailēm un norakšanu. Viņam va­

esmu absolūti vīrišķīga. Varbūt tāpēc, ka bērnībā

jag, lai viņu slavē, viņam vajag šo: „Ai, cik tu

ļoti daudz laika esmu pavadījusi ar tēvu –

labi izskaties! Cik tu skaisti stāvi! Cik forši tu

mammai bija jāauklē mazie brāļi. Kopš tā lai­

to pateici!” Un ar Nastasju Fiļipovnu man tā

ka daudz augstāk par sievišķīgām izpausmēm

pietrūka. Es jutos ļoti bikla, ļoti apdraudēta.

vērtēju izteikti vīrišķīgas rakstura īpašības.

kaut ko par spīti – droši vien var, bet tas nav mans formāts.

Un otra lieta – skaistums jau nāk no iekšām.

Tā tiešām ir. Taču tajā laikā es par to tik ļoti

Kas ir vīrišķīgas īpašības?

pārliecināta nejutos. Negribu vainot [režisoru]

Godaprāts,

Viesturu Kairišu, bet man liekas, šo Nastasjas

neizdomāju, man pašai bija liels pārsteigums,

Fiļipovnas suģestējošo skaistumu vajadzēja

kad to uzzināju.

risināt kaut kā citādi. Nevis caur skaistumu –

Tas, protams, nenozīmē, ka šīs īpašības nevar

skaistumu, bet, piemēram, caur skaistumu –

piemist sievietei, taču tās nenosaka viņas sie­

ekstravaganci. Nastasjas Fiļipovnas gadījumā

višķīgo būtību. Sievietei ir citas daudz būtiskākas

jārunā arī par milzīgo pašapziņu, kas ļauj

īpašības. Un ir lietas, ko man ļoti grūti nospēlēt,

viņai griezt ap sevi to vīriešu varzu – pieļau­

ļoti grūti sevī izaicināt, lai gan varu, protams.

ju, ka tīri sievišķīgi man tādas pašapziņas

Tajās frivolajās zonās, ko es pati nelietoju.

taisnīgums,

godīgums.

To

es

MELI KĀ MĀKSLA Lietussargu revolūcijas laikā jūs kopā ar Hermani gājāt pie Saeimas. Vai tu sekotu viņam, ja viņš, piemēram, vāktu parakstus par otro valsts valodu? Cik brīvs savos uzskatos, savā pārliecībā ir aktieris, kura pienākums ir ātri noticēt un aizrauties?

dzirdes mēģināja trāpīt tajā notī, ko grib jaunais režisors. (Rāda, kā klausās vaļējām mutēm .) Mēs esam ļoti uzmanīgi, tai pašā laikā saglabājot savu kritisko domu. Jā, mēs sekojam režisoram, bet nekad – akli. Mēs sekojam līdz robežai, pie

Mēs visu laiku trenējamies ātri pāriet režisora

kuras sākam analizēt. Teātrī visiem nebūt nav

ticībā, bet mūsu teātrī mēs esam arī ļoti pat­

viena politiskā pārliecība, mums ir arī Lember­

stāvīgi. Mēs ļoti uzmanīgi klausāmies režisorā.

ga piekritējs – tādā ziņā mums ir uzskatu brīvī­

Tu smietos, ja redzētu mūs mēģinājumā pie

ba. Skaidrs, ka politikā neesmu nekāds eksperts,

Vlada, kā mēs klausījāmies, kā Triju Zvaigžņu

tāpēc pirms vēlēšanām mēdzu konsultēties ar

ordeņa kavalieris Vilis Daudziņš bez muzikālās

Kasparu Znotiņu vai Vili Daudziņu, bet arī zinu,

SIEVIETE LILLÁ

ar ko no teātra es par to nekonsultēšos. Bet tas

transportā, ko tikai tur nevar savākt! Man tāds

nekādā veidā neietekmē ne darbu, ne pat mūsu

nelāgs reflekss – ieraugi kaut ko interesantu un

personīgās attiecības.

uzreiz izmēģini. Man, piemēram, ļoti patīk vērot cilvēku sakodienu – tā patiesībā ir baigi svarīgā

Cik lielā mērā tev vajadzīga autoritāte arī ārpusteātra – kā veidojas tava attieksme pret dažādām lietām?

lieta. Tā nu es sēžu autobusā un... (Kustina žok-

Henrieta, man pret daudzām lietām vispār nav

valodā viņi runā... Kādus burtus viņi neskaidri

nekādas attieksmes! Es par tām īpaši nedomāju.

izrunā. Skaneris strādā drausmīgi ātri, nolasot

Un uzskatu, ka tās ir manas tiesības. Es skolā

informāciju. Te strādā empātija – man liekas, es

mācījos uz divniekiem, jo nekad nemācījos to,

cilvēka noskaņojumu un raksturu varu noteikt

kas mani neinteresē. Un vēl aizvien turpinu

diezgan precīzi.

li.) Pilnīgi kā papagailis! Mēģinu piefiksēt, kādā

tādā pašā garā. Kritiskā brīdī es varu pieslēg­ neko nesaprotu no kodolfizikas. Diemžēl manas

Tavs dēls Kirils nedusmojas, ka tāpēc nevar tev samelot?

smadzenes nav tā iekārtotas! Es diezgan daudz

Es jau viņam saku – tu saproti, ka nav jēgas man

lasīju par fiziku, kad iestudējām Arkādiju – bet

melot! Ir tik viegli atšifrēt jebkuru mānīšanos...

tas jau atkal profesijas dēļ! Tās dēļ esmu ar mie­

kaut gan reizēm cilvēkam ir jādod iespēja same­

ru fraktāļus studēt. Un tobrīd man bija ļoti in­

loties. Pēdējā laikā es to saprotu. Kaut kur lasī­

teresanti, pat aizrāvos – bet tāpēc, ka manai

ju: jo izmeklētāki meli, jo cilvēks ir talantīgāks.

varonei bija interesanti un es vienkārši aizgāju

Mums tā bija Teātra institūtā. Mēs nedrīkstējām

viņas ticībā.

kavēt, bet, ja tev bija pārliecinošs iemesls, tad

Ceru, ka šī mana īpašība nenovedīs līdz noziegu­

tev tika piedots. Un es kā hroniska kavētāja re­

mam, ja man būs jātēlo maniaks. Lai gan ik pa

gulāri uz to trenējos.

brīdim man rādās šausmīgi murgi! Bieži sapnis

Taču ar to detektorēšanu es sev aiztaupu arī

sākas ar to, ka man ir jāslēpj nozieguma pēdas –

patīkamus melus. Bet, ja kāds man pasaka, ka

es pat nezinu, vai esmu to izdarījusi, ceru, ka

labi izskatos, tad es priecājos par to, ka mani

tomēr ne. O, tās izmisīgās bailes!

kāds grib iepriecināt. Pat ja es zinu, ka tā nav!

ties kaut kādiem politiskiem procesiem. Bet es

Tas ir tik forši, ja cilvēki ir dāsni!

Tiešām ir tā, ka ārpus teātra tevi tikpat kā nekas neinteresē?

Vai tu arī tāda esi?

Zini, man nekur citur publiski negribas izpaus­

Man laikam ir draņķīgas asinis, lai man piedod

ties, tikai darbā. Man negribas būt nekur citur,

mani nabaga senči. Tādas drūmas asinis. Ne jau

nekādās ballītēs, pieņemšanās, smalkajās ap­

tā, ka man būtu bijusi slikta bērnība – tieši otrā­

rindās, man negribas arī šo interviju, jo tas nav

di, es jūtos ļoti akceptēta kopš mazām dienām.

man vajadzīgs. Tas lieki tērē manus spēkus.

Bet tai ziņā, ka mēdzu ātri izbeigties, man ātri izsīkst enerģija, es neesmu spējīga uz ilgstošu

Vai tu krāj personāžus, iezīmes, vaibstus, žestus?

prieku. Neprotu to dozēt. Ātri izgāžu visu un –

O, jā. Tādā ziņā ir tik vērtīgi braukt sabiedriskajā

čuš! – saploku kā balons.

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

SIEVIETE LILLÁ

PAR ĀDS Vai kādreiz esi jutusies vainīga, ka tik maz laika iznāk veltīt Kirilam?

gribētu būt sliktāka vecmamma – parāds taču

(Domā.) Nē.

tazēt par vecumdienām, cik gribu, – man ir

Nu jā, tagad es te izskatos pēc tādas Raudupie­

manas Piebalgas mājas, man ir dēls un suns. Un

tes, bet ko tas līdzētu, ja es justos vainīga?

kas to lai zina, cik ilgi man pietiks pacietības

Mani pašu audzināja vecmāmiņa, kamēr vecā­

katru otro vakaru sevi spīdzināt? Lai cik tu esi

ki strādāja, un par godu Kirilam mana mamma

pieprasīts, tomēr ar gadiem to lomu kļūst mazāk.

jāatdod! Esmu par to domājusi. Es jau varu fan­

aizgāja pensijā. Tētis gan strādā joprojām.

Vecāki abi ir fizmati [fiziķi­matemātiķi], strādā­

Kā tu uzlādē savas baterijas?

juši skaitļošanas centrā, mamma pasniegusi da­

Vispār man ir tiesības būt arī sašļukušai. Cita

tormācību.

lieta, ka vienā brīdī tas kļūst nepatīkami pašam.

Bet varbūt manī kādreiz ir bijusi tā vainas

Īstenībā mēs dzīvojam mērenā klimatā, mērenā

apziņa, bet lēnā garā atmirusi, jo tas īsti neko

politiskā sistēmā, mērenā ekonomikā – mēs

nedod. Kirils ir ļoti patstāvīgs. Un mums mūsu

dzīvojam mērenus likteņus, Viss mums ir tāds

modelis strādā. (Tobrīd Gunai piezvana Kirils, in-

mērens. Nez, kur tie vulkāni lai mūsos rodas?

teresējas, kad mamma pārnāks, un uzklausa Gunas jautājumus par to, vai ir izmācījies.)

Drīzāk man mammas priekšā ir vainas apziņa...

Kādas ir tavas pirmās bērnības atmiņas?

Tomēr tāpat kā daudziem Jaunajā Rīgas teātrī tev ir lauki, tāda sapņu zeme, kur pazust pa brīvdienām un vasarām un kur notiek tā restartēšanās.

Nestāstīšu par saviem megagigaprojektiem...

Komunālā dzīvokļa koridors Pārdaugavā, kurš

Bet man ir, kur bēgt, kad man būs daudz, daudz

bērnībā likās milzīgs, izaugot sapratu, ka tas bi­

gadu...

jis pavisam maziņš; krievu kaimiņi, mazgātas, vecmāmiņa cepa maizi – viņa ar mazu sainīti

Kad zvanīju, tev nebija laika runāt, jo vārīji brūkleņu ievārījumu. Tas šodien piestāv modernam dzīvesveidam.

pārvācās no Piebalgas uz Rīgu, lai audzinātu

Vai, tā bija tāda lēkme. Zini, kas tas bija? Tumšo

mani... Varbūt tāpēc es pārvācos uz Piebalgu,

aleju mēģinājumi bija noveduši tādā diskom­

kur dzīvojam brīvdienās, lai atdotu savu parādu

fortā, ka gribējās cept un vārīt, mazgāt un lāpīt –

viņai. Mēs dzīvojām pieci cilvēki mazā istabiņā.

kaut ko tādu, ko es skaidrā prātā nedarītu.

krāsotas grīdas smarža, vecmāmiņas smarža,

Bija diezgan jautri. Tagad man liekas, ka nekas labāks nevarēja būt.

Vai pati esi gatava tāpat uzņemties mazbērnu audzināšanu? Šai ziņā neesmu gatava lauzt tradīcijas. Ne­

Tev atliek laika šad un tad lēnai baudīšanai – t. s. downshifting? Vismaz tu brauc ar velosipēdu, kas atbilst šai dzīves pieejai...

Henriet, pirmkārt, es neesmu nekāda baudītāja, kur nu vēl lēna baudītāja. Negribu tikt uzskatī­

SIEVIETE LILLÁ

ta par kaut kādu fanātiķi vai darbaholiķi, bet

kursabiedriem, blakuskursu režisoriem tiek

baidos, ka tas man ir ģenētiski iedzimts. Kad

izspēlēta visdažādākā dramaturģija. Tas bija

nomira mans vectēvs, tētis ielika avīzē nekro­

ļoti, ļoti skaisti!

logu: „Miris grāmatvedis Kristaps Zariņš.” Ne­ vis mīļotais tēvs, vectēvs un vīrs, bet grāmatve­

Vai tev ir draugi ārpus teātra?

dis. Mūsu ģimenē darbs iet pa priekšu. Patiesībā

Ir, ir, kaut kur jau viņi ir... Bet mūsu teātrī mēs

tu esi tik, cik tu strādā.

tik daudz strādājam – un pirmajos JRT gados

Nu jā, kopš sevi atceros, es braucu ar velosipē­

jo īpaši –, ka lielākā daļa draugu, kas ir ārpus

du. Arī Kirils ātrāk sāka braukt ar riteni, nekā

teātra, pamazām atkrita. Pirmos gadus man

staigāt; cilvēki neticēja, ka tāds zīdainis ar

vēl zvanīja piektdienu vakaros: ko tu dari sest­

knupīti mutē jau močī ar velosipēdu. Citu dzī­

dien, svētdien? Bet ja mums ir viena brīvdiena –

vesstila konsekvenču man nav. Vēl es cenšos

pirmdiena –, pārējās dienās mēdz būt pa divām

neēst sūdus un nedot tos saviem tuvākajiem...

izrādēm un sestdienās ir arī mēģinājumi? Tas ir

varbūt esmu mazliet „eko”.

šausmīgi skumji. Tik ļoti gribas ķerties pie tiem veselajiem un nesaskaldītajiem cilvēkiem.

Es gan tevi atceros nebūt ne tik nopietnu no pirmā teātra kritiķu kursa, kur mācījāmies pie Silvijas Radzobes. Pēc tam studēji Pēterburgā. Vai tas bija labāk, nekā būtu bijis Rīgā?

Taču – no otras puses – nav slikta kompāni­

Jebkuram cilvēkam studiju periods ir absolūtie

skatuves satiekamies tādās situācijās! Tik ek­

zelta gadi. Tevi pieliek ar jaunu informāciju,

strēmās. Neviens no mums nav gājis uz tādiem

apdullinošu bagāžu. Krieviski es nerunāju, bet

randiņiem kā Latviešu mīlestībā!

ja tepat teātrī. Tie cilvēki jau ir kļuvuši tuvāki par radiniekiem. Mēs, iespējams, cits par citu zinām vairāk nekā ģimenes locekļi. Jo mēs uz

iekritu visā līdz ausīm. Katru dienu tādā in­

niedzēji – kuri turklāt mani mīlēja! Augošam

Tu dzīvi uztver kā izejmateriālu teātrim. Varbūt, kad tuvosies nāve, tu arī domāsi par to kā par aktiermeistarības uzdevumu?

organismam tas ir tik svarīgi. Tad vēl pa va­

Nav jau... nav jau tās robežas! Ar to varbūt biro­

kariem laušanās iekšā lielajos teātros un Mas­

ja darbinieks atšķiras no mākslinieka. Viņam ir

kavas viesizrādēs! To es vienmēr atcerēšos ar

robežas, ir darba dienas beigas. Bet mākslinieks

saldām trīsām. (Aizraujas.) Uzdzīve, bohēma,

nevienu brīdi nevar nedomāt par to, ko spēlē,

milzīgs komunālais dzīvoklis pilsētas centrā,

glezno, veido, sacer. Tas vienkārši visu laiku

kurā mūždien naktīs ieveļas kāds, kas nav

ir. Un man tas, ko spēlēju, patiesībā ir jāzina,

paspējis uz pēdējo metro, mākslinieki, modeļi,

jāpieredz. Es nešķiroju: tas ir pa īstam, tas nav

tērpu dizaineri – tur nepārtraukti ņudzēja!

pa īstam. Protams, es varu sadzīvot ar lielākām

Galds ar uzzīmētiem gardiem ēdieniem – bet

skumjām nekā normāls cilvēks. Es visu pārbau­

ēst nekā nebija, tikai alkohols plūda. Kopā ar

du uz savas ādas. Citādi nav vērts. L

tensitātē nāk iekšā jauna kultūra, zināšanās, prasmes! Viena lieta ir sistēma, skola, pas­

SIEVIETE LILLÁ

MĀRA ĶIMELE, JRT REŽISORE:

kas bija manāms jau skolas laikā. Rugeta no

Guna atšķiras no citiem aktieriem, bet ne jau

izrādes Smagais metāls (par dumpīgu pusaudzi

tādēļ, ka mācījusies Ļeņingradā. Viņa pati

padomju skolā), atļaušos minēt, ir vistuvāk viņas

atšķiras, viņas individualitāte atšķiras. Guna

būtībai. Ja būs divi ceļi, viņa aizies pa grūtāko.

ir cilvēks ar labu izglītību, labu audzināšanu

Bet viņa spēj arī ļoti garšīgi smieties. Un viņai

un kinderštūbi. Visu izšķir prasības, ko mēs

ir lieliska humora izjūta. Kā aktrisē pārsteidz

uzstādām savam darbam, apkārtējiem un

iespaidīgās darba spējas un žilbinošā pārvērtību

pirmām kārtām sev. Guna kā ļoti konsekvents un

amplitūda. Griezīga bufonāde līdzās ļoti trauslam

godprātīgs cilvēks uzstāda sev šādas prasības. Un

maigumam, kas viņas varonēs dažos mirkļos

Gunai piemīt tiešums un drosme izpaust savu

burtiski „uzaust” kā gaisma. Nevaru iedomāties

attieksmi, savas domas.

viņu rupji cūkojamies pa dzīvi. Guna brauc ar

Kā aktrisē viņā savienots milzīgs jūtīgums

riteni tā garšīgi, kļūstot par vēju un pilsētas daļu.

ar spēju izpausties pavisam ekstrēmi. Kad

Kad nebrauc, – viņai ļoti piestāv piecdesmito

Alvis iestudēja Revidentu, Guna bija viena no

gadu kleitas. Un kleitas vispār. Gribētos novēlēt

pirmajām, kas bez šaubīšanās metās šādā galējā

kādu skaistu pārsteigumu no dzīves un lai

izpausmē, neraugoties uz krievu psiholoģisko

Dieviņš ieceļ riteni „vilcienos” ar augstajiem

skolu. Un turpat blakus viņa var nospēlēt

pakāpieniem.

vissmalkāko iekšējo dzīvi. Gunai priekšstats par galējo punktu ir daudz tālāks par vidusmēra

VILIS DAUDZIŅŠ, JRT AKTIERIS

aktrisi, robeža, līdz kurai viņa iet lomā, ir ļoti

Ja par Gunu kā par cilvēku, tad pirmais, kas nāk

tālu.

prātā, ir kaut kas no dziesmas Guna, kam rakstīju

Un Guna ir ļoti vērtīgs cilvēks, vērtīga kā

vārdus. Drīzāk lirisks un maigs, nevis otrādi.

draugs. Viņa nepārdomā nekādas diplomātiskas

Veids, kā viņa mēģina komunicēt ar pasauli ārpus

stratēģijas, Guna uzreiz lec kā circenis pelnos. Es

teātra vai striktās darba attiecībās, atšķiras no

tās meitenes vairs nevaru spēlēt – tā viņa man

tā, kāda viņa ir ar savējiem. Tāpēc šī dziesma ir

pretojās Noziegumā/ sodā, bet viņa var spēlēt

veltījums Gunai, kādu viņu pazīstu ļoti daudzus

jaunavas, meitenes, bērnus. Es viņu uztveru

gadus. Viņa tāda nav, bet viņa tāda ir. Tikai

kā ļoti maigu būtni. Guna savieno sevī galējas

mēģina atstāt citādas būtnes iespaidu.

pozīcijas: jūtīgums līdz neiespējamībai, bet

Kā aktrise viņa ir spējīga uz galējām lietām,

vienlaikus baigais intelekts. Tas ir ļoti vērtīgi, ka

bet viņa tās nedarīs, iepriekš nepārdomājusi,

ir šāds kolēgis, šāds draugs.

racionāli nesaslēgusies, intuitīvi un spontāni

UNDĪNE ADAMAITE, DIENAS KULTŪRAS NODAĻAS REDAKTORE:

Guna neļausies tām nekādā gadījumā. Lai gan studējusi Sanktpēterburgā, Guna ir klasiska latviete.

Mēs tik ilgi esam bijuši kopā, ka neglābjami

Guna Zariņa ir īpaša. Nevaru iedomāties otru

ietekmējam viens otru, esam piešāvušies, jūtam,

līdzīgu cilvēku pat attāli. Neatkarīga personība,

dzirdam, redzam citu citu, atkožam viens otra

SIEVIETE LILLÁ

štampus – un tādi vieglākie ceļi uz lomu, kuros

stāsta par sevi sieviešu žurnālos. Tas ir stāsts par

varētu nepārpūlēties, ir gan Gunai, gan jebkuram

dziļākām, nopietnākām, sarežģītākām lietām.

no mums. Guna no visiem mūsu teātrī gandrīz

BAIBA BROKA, JRT AKTRISE

visniknāk cīnās gan pret saviem, gan – jo īpaši – pret citu štampiem.

Es par Gunu varu runāt vairākos līmeņos, un viens no svarīgākajiem ir draudzība. Guna ir

INESE VOIKA, GUNAS DRAUDZENE KOPŠ LITERĀRĀS NOMETNES AICINĀJUMS 80. GADU BEIGĀS

mans patiešām labākais draugs. Es pat neteiktu – draudzene, bet draugs. Varbūt es maldos, bet sieviešu draudzība nozīmē arī tādu čubināšanos­ čabināšanos. Es esmu priecīga, ka manā ceļā ir

Aicinājumā satikās tādi... baltie zvirbuļi. Ko

gadījusies Guna Zariņa kā draugs – mūsu starpā

nesaprata un nepieņēma skolā un klasē. Ko es

nav aizliegtu vai tabu tēmu. Man liekas, ka mēs

redzu Gunā – tā ir vēlme izdarīt darbu pēc iespējas

viena par otru zinām to, ko nezina neviens cits.

profesionālāk, nepalaisties standarta viduvējībā,

Otrs ir profesionālais līmenis. Arī tā man, un ne

nepakļauties spiedienam, bet sekot savai iecerei.

tikai man, bet visiem mūsu teātrī, ir liela veiksme,

Turēties pie tā, kas liekas svarīgs un augošs. Vairāki

ka mums līdzās ir tāda mēroga aktrise kā Guna

cilvēki no Aicinājuma nometnes uzsāka filoloģijas

Zariņa ar viņas profesionalitāti un nopietno

studijas, arī viņa – pie Silvijas Radzobes kritiķu

attieksmi pret darbu, kas dažiem kolēģiem

kursā. Pirmā gada laikā Guna saprata, ka viņai ir

daudzreiz ir pat mokoša. Tik kategoriska, tik

degsme pašai darīt, nevis rakstīt par citiem. Tieši

principiāla, tik visu paģēroša tā ir. Kad man vai

degsme, uguns, ko nevarēja apturēt, vēlme irt un

kādam citam kolēģim kādreiz gribas lomu „ņemt”

meklēt. Nebija tā, ka viņa ar drošu sirdi metās uz

tā vienkāršāk, ne tik dziļi un urdoši. Guna man

Sanktpēterburgu, drīzāk tā bija baiļu un robežu

tādos brīžos ir kā katalizators, kas atgādina, ka

pārvarēšana. Man liekas, ka stipri ir tie cilvēki, kas

citādi nav vērts nodarboties ar šo profesiju, ja nevar

pārvar savas bailes, nevis ne no kā nebaidās. Un

iet līdz galam – atdodot sevi visu –, kā to dara

Gunai ir svarīgi teātrī bez šaubīšanās stāstīt par

Guna. No tā visvairāk, protams, cieš viņa pati – tas

pasauli, kāda tā ir, – Gunas stāsts nav par aktrisēm,

arī ir jāpasaka. Bet kolēģi un skatītāji gan var būt

kam vispirms svarīgi ir labi izskatīties vai kas

laimīgi, ka mums ir tāda Guna Zariņa.

S t i l s: A m a n d a R o z ī t e F o t o u n v i d e o: A n d r e j s Ve r h o u s t i n s k i s , E d ij s P ā l e n s , e d i j s f o t o . l v G r i m s: L a u r a S a l c ē v i č a M a t u s a k ā r t o j u m s: I l z e T r u m p e V i d e: J R T, f r i z ē t a v a M e l n a i s K n ā b i s A p ģ ē r b s n o v e i k a l i e m : I n g r ī d a s Z ā b e r e s k o l e k c ij a s R e c y c l e d , R e s e r v e d , U n i t e d C o l o r s o f Benet ton, Acessor i ze, United Color s of Benet ton, Monton.

A p a v i n o v e i k a l i e m : Va g a b o n d , D a n i j a A k s e s u ā r i n o v e i k a l a : R e c y c l e d . l v, d i z a i n s I n g r ī d a Z ā b e r e

L

VIŅŠ LILLÁ

CHEERS… TO A GLASS HALF FULL I N D R E K VA I N U T E C H E N T H U S I A S T, K I T E S U R F I N G A F I C I O N A D O , L I V E S I N TA L L I N N . FA N O F G O O D B U R I T O S .

EN

LV

VIŅŠ LILLÁ

I

nternet is not working. Damn. I was hoping to check my email for any urgent matters that need my attention.

I hit the refresh button but it does not help. Why isn’t the Wi-Fi working? Why is it not the way I want and expect it to be? Well, there is not too much to be done except to reach for my smartphone and check it from there. How tedious. Ah, the signal is weak and my Gmail account is not refreshing. You would expect to have a fast connection here. Well, at least this what the telecom company promises in their ads, 3G coverage across the country. It is 8.17am on a Wednesday morning and I am on a train in the middle of central Estonian forests with no towns or villages in sight. I hate when my expectations are not met.

VIŅŠ LILLÁ

I

have to hand it to myself, I have got used

going to eat me”. In modern times the trigger-

to immediate gratification really fast. The

ing causes have morphed into less threatening

sense of urgency that pushes me and others

but intimidating nonetheless – is there a reces-

around me is immense – emails have to be an-

sion coming, do more accidents mean that I will

swered now, people have to be called straight

get hit by a car, is it safe to fly on a plane. The

away, problems had to be solved by yesterday.

threats are not as acute but they still trigger the

The list continues. The increasing amount of

amygdala’s response and feed its pessimistic in-

information is flooding our brains and the

clination making us think of the “good old days”

ubiquity of information and speed at which it

in the past and worrying about the world.

reaches us is nothing short of miraculous. Our

Yet, is this negative outlook entirely justi-

mesh of nerve cells in the head does its best to

fied? Well, to look at it from the short term view

adjust but cannot help it. We cannot fight it.

We cannot divert it. We are bound to absorb it.

Bomb attacks, Eurozone crisis, corporate fraud, unrest in the Middle East – whenever a news outlet grasps your attention span, it most certainly will flood you with what is wrong in the world. Rightly so, there are numerous grand problems that we are witnessing – climate change, poverty, lack of democracy. Each and

What else is there to be needed? Just go on and pursue your goals.

every one of them deserves attention. But it is not simply for love of mankind that news out-

is seems so with all the pessimistic news cir-

lets report on negative news. It is also for their

cling around. But that is all from looking at the

own self-interest. Bad news sells more. Our

world with a very narrow focus. When looking

brain is wired for scanning threats and mobiliz-

at the bigger picture, things are much different.

ing the body to react. The amygdala is a small

In the book „Abundance: The Future Is

almond-shaped part of our brain that is mostly

Better Than You Think” Steven Kotler and Pe-

responsible for processing memory and emo-

ter Diamandis, latter being the founder of the

tional reactions. It also from here that emotion-

X Prize Foundation, put forward a compelling

al responses, including fear, are originated. If

argument - technology is a resource liberating

the triggering cause resembles any experience

mechanism and it has exponentially improved

in the past related to threat, the amygdala can

the world. Let’s look at an example. Today to

trigger a reaction that hijacks the rational brain

get 1 hour of light costs about half a second of

and puts the body into a fight, flight or freeze

an average wage. To burn a kerosene lamp for

situation. This was all well in the past when the

an hour in 1880s cost 15 minutes of the average

main question to assess was “do I eat it or is it

wage. And in Babylon in 1750 B.C. it cost more

LILLÁ VIŅŠ

than 50 hours of work to burn a sesame oil lamp

at which the world has become better is not lin-

for one hour. From 50 hours to half a second for

ear but exponential. Our amygdala should give

the same amount of light. This is an amazing

us a break.

improvement. To bring another example clos-

Yet, to many this might still come as an

er from home then today the cost of a one-way

exaggeration considering the poverty and ine-

ticket from Riga to London can cost you 40 euros

quality we witness today. The gap between the

or less if booked couple of months in advance.

rich and the poor is increasing creating larger

Technology has the ability to liberate the means of production by making once uncommon things common. It frees up our time and automates processes that once took hundreds of hours.

This is a fraction of the average monthly wage

inequalities. The economic crisis is still un-

whereas the same trip hundred years ago took

solved and creates burdens for people seeking

well more than a week and cost you at least two

new jobs, as unemployment rates are not com-

months salary. The savings in time and money

ing down in light of the worries facing the euro

are immense.

zone and the increasing US debt. Not to speak of

And these are only two very specific ex-

the people living on less than a dollar a day in

amples of the myriad of improvements in all

the developing world. It is hard to see the glass

areas – declined infant mortality rates, life ex-

half full with things constantly vying for our

pectancy, crop yield etc. And we need not even

attention and reporting gloom and doom.

look at hundred years back. In the words of Dia-

It still comes down to a matter of perspec-

mandis “a Maasai warrior on a cellphone in the

tive. Technology has the ability to liberate the

middle of Kenya has better telecom capabilities

means of production by making once uncom-

than President Reagan did 25 years ago … and if

mon things common. It frees up our time and

he were to access Google he has access to more

automates processes that once took hundreds

information than the President did just 15 years

of hours. All in all it makes life easier for us.

ago”. The bottom line is this - the rate of change

Yet, it has also made the world smaller and not

LILLÁ VIŅŠ

necessarily in a good way. Information from

not before – a fashion blog from Ventspils can

across the globe from everywhere is at our fin-

attract tens of thousands of followers and pro-

gertips. What does this do? Well, among many

pel the girl from behind her high school desk

other things it gives us insight into how ath-

to a internship at Vogue in London. To draw an

letes, actors, singers, politicians, businessmen

analogy from a century ago then would it have

around the world are living – where they hang

been possible for a commoner to rise in the

out, what they spend their money on. Essential-

ranks of royalty in Europe two centuries ago?

ly the lifeblood of gossip and yellow journalism.

In fairytales perhaps. Today fast-tracks through

We realize the wealth, beauty and power of peo-

social layers do exist for those who are worthy

ple in the world and inevitably compare it to our

whereas in the past the worthy did not have the

own means. In most cases we do not measure up

opportunity.

to those portrayed in the media and that cre-

You might say that while opportunities

ates the understanding of inequality. That some

are around they do not make achieving things

people have it much better than I have. What an

easier. Everyone has that chance and when eve-

unjust world. I would be naïve to deny this. In-

ryone has a chance no one really has an advantage because having the ease of making ones

We realize the wealth, beauty and power of people in the world and inevitably compare it to our own means.

voice heard comes with the cost of having everyone shouting. Competition is high. There is too much noise and too little signal. So in a sense the world is becoming better, yet harder.

True, opportunities themselves are no guarantee of success. They are no sure-fire fast-tracks to success. But here is the important difference - they allow for the worthy to become successful. There now exists the possibility for the Davids in the world to take on the Goliaths. If you put your idea into practice and it provides value for someone then rest assured it will grow to

equality does exist and technology sure makes

become successful. No different if you produce

examples of extremity easier to access and feeds

music, launch your own clothing brand, start

our pessimism. By no means is the rate of pro-

a restaurant, support an environmental cause.

gress a silver bullet ending all hardships.

Value-adding solutions will get noticed, as cost

Nevertheless, it deserves more credit than

of information distribution is low. Century ago

it has currently been assigned. Opportunities

there were no talent show, no blogs, no App

today are more abundant as they have ever

Store, no nothing. Where you were born there

been. This is a major improvement. With a so-

you lived. Now there is the opportunity. This is

called flat world things are possible that were

important and especially for us in the Baltics.

LILLÁ VIŅŠ

We do live in a marginal place, as the Baltics are an outlier part of the world. Much of

it is the best of times. What else is there to be needed? Just go on and pursue your goals.

what happens in the world does not happen here.

But the world is inflexible, reluctant to

Power lies with the mass and at best we barely

change. What chance will I have? Well, consider

possess critical mass. I often hear how the Bal-

this. You are reading this magazine on a tablet.

tics are independent – that nothing depends on

I remember seeing the first tablet ten years ago

them. I appreciate a good laugh and it actually

in my history class and thinking it was pretty

is perfectly ok as now more than ever outliers

neat that you can write on a computer with a

possess the opportunity to make something of

pen. Neat but it did run on Windows and seemed

themselves. If you are in your 20s or 30s then

more like just a notebook to take down notes.

the time has never been better for personal de-

Well, it took a bold bet from a visionary to have

velopment and pursuing your goals. Consider-

now all phones feature a touchscreen and have

ing anything you want to achieve in your life is

tablets support many more functions than just

actually possible. Major cities are mostly an af-

taking notes. Tablets will also outsell personal

fordable flight away, all the information in the

computers in a one or two years time. The world

world is at your fingertips, marketing and pro-

is not so inflexible after all.

moting oneself has become more of a question

It is about the mindset. The fact that we

of differentiation and uniqueness than money.

expect everything to work well and instantane-

Talent is what matters. It is still hard to be suc-

ously sets the expectations tremendously high

cessful? Of course but what were you expecting?

with a fair chance of disappointment. Let’s take

That things get handed to you on a silver plate?

our expectations and need for instant gratifica-

Not going to happen. Not even with the progress

tion down a notch and focus on what’s impor-

of technology. Competition is still high and the

tant. Having a log term perspective is what al-

bar is often higher than you think but having

lows us to step back from the present and assess

the opportunity is already half the victory.

things at fair value.

For a young person today the world and op-

So I ignored the troublesome Wi-Fi and

portunities are more open than they have ever

closed my browser. Not a problem. Looking into

been. They are not perfect but they are more

the disappearing morning mist I realized that

open than they have ever been. In that regard

my email can wait for half an hour. L

LILLÁ VIŅŠ

PRIEKĀ...

AR PUSPILNU GLĀZI I N D R E K VA I N U . T E H N O L O Ģ I J U E N T U Z I A S T S , K A I T S Ē R F I N G A A F I C I O N A D O , D Z Ī V O TA L L I N Ā U N N E K A D N E AT S A K Ā S N O L A B A B U R I T O .

EN

1

LV

6

LILLÁ VIŅŠ

I

nternets nedarbojas. Sasodīts! Vēlējos pārbaudīt, vai e-pastā nav iekritušas kādas steidzamas ziņas, uz kurām būtu nekavējoties jāatbild. Noklikšķinu atjaunošanas pogu, bet nepalīdz. Kāpēc nedarbojas Wi-Fi? Kāpēc it nekas nenotiek tā, kā vajadzētu, un tā, kā es to vēlos? Nekas cits neatliek, kā ņemt talkā viedtālruni un e-pastu pārbaudīt tādā veidā. Diezgan nogurdinoši.

Signāls ir gaužām vājš, un mans Gmail konts neparko negrib atjaunoties. Biju domājis, ka savienojums šeit ir ātrs. Vismaz to sola sakaru kompānija savās reklāmās – 3G pārklājums visā valstī. Ir trešdienas rīts, pulkstenis rāda 8.17, un es atrodos vilcienā, kas joņo cauri mežiem Igaunijas centrālajā daļā, tālu prom no lielām un arī mazām pilsētām. Nevaru ciest, ja manas cerības neattaisnojas.

2

6

v

VIŅŠ LILLÁ

Grūti noticēt, cik ātri esmu pieradis pie tā, ka

ir mainījušies un vairs nav tik akūti, tomēr

visam jānotiek tūlīt un tagad. Neatliekamības

joprojām ir pietiekami biedējoši. Vai gaidāma

sajūta, kas valda pār mani un apkārtējiem, ir

recesija? Vai autoavāriju skaita palielināšanās

milzīga – uz e-pasta vēstulēm jāatbild uzreiz,

nozīmē, ka es varētu pakļūt zem automašīnas?

cilvēki jāsazvana nekavējoties, problēmas bija

Vai lidot ar lidmašīnu ir droši? Draudi nav tik

jāatrisina jau vakar. Saraksts ir bezgalīgs. Mūsu

spēcīgi, bet tik un tā izraisa smadzeņu reakciju,

prātus pārplūdina arvien lielāka informācijas

liekot mums atcerēties „vecos labos laikus” un

gūzma, un šīs informācijas visuresamība un

raizēties par pasauli, kādā dzīvojam šodien.

ātrums, kādā tā mūs sasniedz, ir gluži vai

Vai šāds pesimistisks skatījums uz dzīvi ir

apbrīnojams. Protams, nervu šūnas mūsu galvās

pamatots? Tuvredzīgi skatoties, tā varētu būt

cenšas, cik spēka, lai pielāgotos, bet tas nepalīdz.

– visapkārt taču riņķo tik daudz negatīvu ziņu.

Pret informācijas plūsmu mēs nevaram cīnīties.

Bet tas ir tikai tad, ja lūkojamies uz pasauli caur

Mēs nevaram novirzīt to kaut kur citur un esam

šauru lodziņu. Atverot acis plašāk un ieraugot

spiesti to uzņemt.

lielāku bildi, viss izskatās daudz citādāk.

Teroristu sarīkotas eksplozijas, Eiro zonas

Grāmatā Pārpilnība: Nākotne ir labāka,

krīze, korporāciju blēdības, nemieri Tuvajos

nekā tu domā („Abundance: The Future Is Better

Austrumos – kad vien ziņu lentes piesaista mūsu

Than You Think”) tās autori Stīvens Katlers

uzmanību, nevaram nedomāt par to, ka kaut

(Steven Kotler) un Pīters Demandiss (Peter

kas īsti nav kārtībā ar šo pasauli. Protams, jo

Diamandis) izvirza domu, ka tehnoloģijas ir

esam aculiecinieki virknei nopietnu problēmu –

resursus atbrīvojošs mehānisms, kas uzlabojis

klimata pārmaiņas, nabadzība, demokrātijas

pasauli. Lūk, piemērs! Viena stunda gaismas

trūkums. Uzmanība būtu jāpievērš katrai no

šodien izmaksā aptuveni pussekundi no vidējās

tām. Taču ne jau tikai aiz mīlestības pret cilvēci

algas. Petrolejas lampiņas dedzināšana vienu

ziņu aģentūras atspoguļo negatīvus notikumus.

stundu 19. gs. astoņdesmitajos gados izmaksāja

Tajā visā neapšaubāmi ir arī savtīgas intereses.

15 minūtes no vidējās algas. Bet Babilonā 1750.

Sliktas ziņas var labāk pārdot. Mūsu smadzenes

g. p. m. ē. bija jāstrādā vairāk nekā 50 stundu,

dīvainā kārtā māk atšķirt draudus un mobilizēt

lai varētu atļauties vienu stundu dedzināt

ķermeni, lai tas spētu reaģēt. Smadzenēs atrodas

sezama eļļas lampiņu. No 50 stundām līdz

neliela nervu struktūra, kas atbild par atmiņas

pussekundei par to pašu gaismas daudzumu –

apstrādi un emocionālajām reakcijām. Tieši

tas ir pārsteidzošs uzlabojums. Varu minēt vēl

šeit šīs reakcijas, ieskaitot bailes, arī rodas. Ja

vienu piemēru – vienvirziena biļete no Rīgas

reakcijas ierosinātājs līdzinās kādai iepriekšējai

līdz Londonai šodien var izmaksāt 40 eiro vai

pieredzei, kas saistīta ar apdraudējumu, minētā

pat mazāk, ja tiek laikus rezervēta. Šī summa

nervu struktūra spēj izraisīt reakciju un racionālā

ir tikai daļa no vidējās mēnešalgas, bet pirms

domāšana tiek izslēgta, bet ķermenim tiek dots

simt gadiem šāds ceļojums aizņēma vairāk nekā

signāls cīnīties, bēgt vai sastingt. Šīs reakcijas

nedēļu un izmaksāja vismaz divas mēnešalgas.

mūsos ir saglabājušās kopš senas pagātnes,

Gan naudas, gan laika ietaupījumi ir milzīgi!

kad galvenais jautājums bija: vai nu ēdu es,

Šie ir tikai divi ļoti specifiski piemēri no

vai arī apēdīs mani. Mūsdienās ierosinātāji

neskaitāmā daudzuma dažādu uzlabojumu visās

VIŅŠ LILLÁ

jomās – zīdaiņu mirstības līmeņa pazemināšanās,

kur viņi izklaidējas, kā tērē naudu. Mēs redzam

paredzamais dzīves ilgums, graudaugu ražīgums

šo cilvēku bagātību, skaistumu un varu, un agri

utt. Nav pat nepieciešams atgriezties simt gadu tālā

vai vēlu sākam to salīdzināt ar savām iespējām.

pagātnē. Demandiss raksta: „Masaju cilts kareivim

Vairumā gadījumu neviens no mums nespēj

ar mobilo telefonu kaut kur Kenijas vidienē šodien

līdzināties medijos atspoguļotajām personām,

ir pieejamas labākas telekomunikāciju iespējas

un tas rada nevienlīdzības izjūtu – dažiem, lūk,

nekā prezidentam Reiganam pirms 25 gadiem...

klājas daudz labāk nekā man. Vai nav viena

un, ja šim kareivim pēkšņi ievajadzētos kaut ko

netaisnīga pasaule? Es būtu naivs, ja to noliegtu.

atrast Google, viņam būtu pieejama daudz plašāka

Nevienlīdzība ir, un tehnoloģijas noteikti padara

informācija nekā ASV prezidentam vēl tikai pirms

šos ekstremālākos piemērus vieglāk saskatāmus,

15 gadiem.” Ir jāsaprot, ka pārmaiņu temps, kādā

tādā veidā vairojot mūsu pesimismu.

pasaule ir kļuvusi labāka, nav vis lineārs, bet gan

Progresa temps nekādā gadījumā nav

n-tajā kāpinājuma pakāpē. Smadzenēm būtu laiks

sudraba lode, kas izbeigs visas likstas. Tomēr

atpūsties.

tas ir pelnījis augstāku novērtējumu. Iespēju

Daudziem viss iepriekš sacītais joprojām

pārpilnība šodien ir daudz lielāka nekā jebkad

varētu likties pārspīlējums, ņemot vērā uzkrītošo

agrāk. Un tas ir nozīmīgs uzlabojums. Tā sauktā

nabadzību un nevienlīdzību, kas daudzviet

plakanā pasaule padara iespējamas lietas, kuras

valda. Atšķirība starp nabagajiem un bagātajiem

pirms tam likušās nesasniedzamas – Ventspilī

arvien palielinās, tāpēc nevienlīdzība kļūst

veidots modes blogs spēj piesaistīt desmitiem

tikai lielāka. Ekonomiskā krīze joprojām nav

tūkstošiem sekotāju – un parasta meitene no

atrisināta un rada papildu slogu cilvēkiem,

vidusskolas sola nokļūst praksē Vogue žurnālā

kuri cenšas atrast darbu. Uztraukumi par eiro

Londonā. Velkot

zonu un pieaugošais ASV parāds neveicina

pirms diviem gadsimtiem Eiropā vienkāršās

bezdarbnieku rindu saīsināšanos. Situācijā, kad

tautas pārstāvim būtu bijusi iespēja saņemt

mūsu uzmanību pieprasa tik daudzas un dažādas

kādu karaļnama titulu? Varbūt vienīgi pasakā.

lietas un paralēli mēs tiekam bombardēti ar

Turpretī šodien ātrā josla caur sociālajiem

drūmām ziņām, ir grūti ieraudzīt glāzi, kas ir

slāņiem patiešām eksistē un augstākie plaukti

puspilna. Tā drīzāk šķiet pustukša.

ir sasniedzami tiem, kas to ir pelnījuši. Agrāk

Taču – kā uz to skatās. Tehnoloģijas spēj padarīt reiz neparastas lietas par ierastām.

paralēles

ar

vēsturi:

vai

nebija tādu iespēju.

Kāds var iebilst,

ka iespēju esamība

Pateicoties tehnoloģijām, mēs iegūstam brīvu

nepadara mērķus vieglāk sasniedzamus. Taču

laiku, jo tiek automatizēti procesi, kas pirms

iespēja ir visiem. Un, ja iespēja ir visiem, tad

tam prasīja simtiem stundu. Visā visumā

nevienam nav īpašu priekšrocību. Lai kādu

tehnoloģijas atvieglo dzīvi. Tajā pašā laikā tās ir

balsi sadzirdētu, tai ir jāpārkliedz visas citas.

padarījušas pasauli mazāku, un tas ne vienmēr ir

Konkurence ir milzīga. Ir pārāk daudz trokšņa

labi. Informācija no jebkuras vietas visā pasaulē

un pārāk maz tīru skaņu. Savā ziņā pasaule kļūst

ir viegli pieejama. Un kas notiek? Mēs netraucēti

labāka, bet vienlaikus arī sarežģītāka. Skaidrs,

varam ieskatīties pasaulē zināmu sportistu,

ka iespējas negarantē panākumus un pašas

aktieru, dziedātāju, politiķu un uzņēmēju dzīvē –

par sevi tās nav veiksmes atslēgas, bet ir kāda

VIŅŠ LILLÁ

svarīga detaļa – iespējas ļauj kļūt veiksmīgiem

Šodien jaunam cilvēkam visa pasaule ir

tiem, kuri to ir pelnījuši. Mūsdienu Dāvidiem ir

vaļā, tāpēc arī iespēju ir daudz vairāk. Varbūt

iespēja uzveikt Goliātus. Ja savu ideju liec lietā

ne viss ir perfekti, bet noteikti ir, ko izvēlēties.

un tā kādam šķiet vērtīga, vari būt drošs, ka tā

Šajā ziņā šobrīd ir labākais laiks. Ko gan vēl

augs un būs veiksmīga. Vai tā būtu mūzika, ko

vairāk? Vienkārši ej un rīkojies!

radi, sava apģērbu līnija, restorāns vai vienkārši

Tomēr pasaule bieži vien ir neelastīga un

atbalsti kādu vides projektu, risinājumi ar

pārmaiņas pieņem nelabprāt. Kādas iespējas

pievienoto vērtību tiks pamanīti, jo informācijas

man īsti būs? Padomā! Šo žurnālu šobrīd tu

izplatīšanas izmaksas ir zemas. Pirms simt

lasi planšetdatorā. Atceros, ka pirmo reizi

gadiem nebija ne talantu fabriku, ne blogu, ne

planšetdatoru es redzēju pirms desmit gadiem

AppStore. Nebija nekā. Kur cilvēks piedzima, tur

vēstures stundā. Toreiz nodomāju – ir nu gan

viņš arī dzīvoja. Tagad ir iespēja. Īpaši svarīgi

forši, ka uz datora var rakstīt ar pildspalvu.

tas ir mums šeit, Baltijā.

Programma darbojās Windows vidē un vairāk raugoties,

līdzinājās pierakstu kladei. Un tad kāds

ir marginālas. No tā, kas notiek pasaulē,

pārdrošs sapņotājs un vizionārs nebaidījās

lielākoties nekas nenotiek šeit. Bieži dzirdu

riskēt. Rezultāts? Šodien visi jaunākie telefoni

vienu otru smejamies, cik Baltijas valstis ir

ir aprīkoti ar skārienjutīgiem ekrāniem, bet

neatkarīgas – no tām pilnīgi nekas nav atkarīgs.

planšetdatoru funkcijas neaprobežojas tikai ar

Man patīk labs humors, un patiesībā tas nav

pierakstu veikšanu. Galu galā pasaule nemaz

nekas slikts, jo tagad vairāk nekā jebkad agrāk

nav tik neelastīga!

Baltijas

valstis,

globāli

šādām it kā „nepiederošām personām” ir

Viss ir atkarīgs no uztveres. Domājot, ka

iespēja par kaut ko kļūt. Divdesmitgadniekiem

visam jāstrādā nevainojami un uzreiz, mēs paši

un trīsdesmitgadniekiem šobrīd ir īstais laiks

lolojam pārāk augstas cerības, kuras ne vienmēr

pašizaugsmei un uzstādīto mērķu sasniegšanai.

piepildās,

Pilnīgi noteikti var apsvērt jebkuru izaicinājumu.

piezemēsim šīs pārspīlētās prasības un vēlmi

Lielākās pilsētas ir ērti un ne pārāk dārgi

visu dabūt tūlīt un tagad un pievērsīsimies

sasniedzamas, visa pasaules informācija ir viegli

tam, kas patiešām ir svarīgi. Ilgtermiņa

pieejama, bet mārketings un pašreklāma ir vairāk

perspektīva ļauj mazliet atkāpties no konkrētā

unikalitātes, nevis naudas jautājums. Visu izšķir

brīža tagadnē un adekvāti novērtēt lietas un

talants. Vēl joprojām ir grūti būt veiksmīgam?

notikumus.

līdzi

nesot

vilšanos.

Nedaudz

Protams, bet kā gan citādi? Ka viss tev tiks tā

Tā nu es ignorēju radušās grūtības ar Wi-

vienkārši pasniegts uz sudraba šķīvīša? Tā nebūs.

Fi un aizveru pārlūkprogrammu. Nekas taču

Pat ne ar visu tehnoloģiju progresu. Konkurence

nenotiks! Lūkojoties gaistošajā rīta dūmakā,

joprojām ir pamatīga, un latiņa bieži vien ir

nolemju, ka manas e-pasta vēstules var

augstāk, nekā tu domāji, tomēr iespēja jau ir

pusstundu pagaidīt. L

puse no uzvaras.

L

ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv

VIŅPUS LILLÁ

JAU N A DI EN A – UN E S J ŪTOS L A B I! AIJA STIK ĀNE BRISTOLĒ

VIŅPUS LILLÁ

AIJA STIKĀNE T V3 ZIŅU ŽURNĀLIS TE NO 2006. LĪDZ 2010. G ADA M D O K U M E N TĀ LO F I L M U A S V P R E Z I D E N TA V Ē L Ē Š A N U A I Z K U L I S E S , KO K A Ī N A

K U R J E R S . P R I V E R T S U N L I E L Ā A I Z B R A U K Š A N A A U TO R E U N L Ī DZ A U TO R E .

D Z Ī V O B R I S T O L Ē , L I E L B R I TĀ N I J Ā , K O P Š 2 0 1 0 . G A D A Z I E M A S S V Ē T K I E M .

A N G L I J A S L AT V I E Š U P O R TĀ L A A N G L O B A LT I C N E W S VA D Ī TĀ J A .

2011. G . SOCIĀ LO MEDI JU AĢ ENTE VILCIENU UZŅĒMUM Ā SOUTHERN. 2 0 1 1 . G . K L I E N T U K O N S U LTA N T E L I E L B R I TĀ N I J A S F I N A N Š U R E G U L AT O R Ā F I N A N C I A L S E R V I C E S A U T H O R I T Y. NEDĒĻ A S NOGALĒS LEC AR IZPLETNI DA Ž ĀDOS L I E L B R I TĀ N I J A S L I D L A U K O S .

VIŅPUS LILLÁ

LIELĀ LOTERIJA

vēlēties savu ceļu. Tā kā konkurence ir niecīga,

Taču daudzi, pārceļoties uz dzīvi Anglijā, iedomājas, ka viss būs tieši tāpat, izņemot to, ka par darbu maksā vairāk. Nav brīnums, ka nākas briesmīgi vilties...

veiksme un panākumi ir garantēti, ja vien ir vēlē-

Te viss ir pavisam citādi – ja meklē darbu, sūti CV,

šanās.

lai pretendētu uz visneiedomājamākajiem ama-

Tas liecina par manu radikāli atšķirīgo dzīvi Latvijā un Anglijā. Redz, esmu pārliecināta, ka Latvijā cilvēks var panākt visu, ja vien ir mazliet apzinīgāks, centīgāks un mērķtiecīgāks par savu kaimiņu. Es – bērns no dziļiem laukiem un daudzbērnu ģimenes – jau sešu gadu vecumā zināju, ka gribu būt televizorā (šo melnbalto kasti mūsu lauku mājās iepazinu tikai šajā vecumā).

Divdesmit gadus vēlāk – veiksmīgas TV3 ziņu reportieres karjeras laikā – es braucu uz Strasbūru un Ameriku, intervēju prezidentus un ministrus.

Jo Latvijā tas ir iespējams – tur tu pats vari iz-

tiem, uz tādiem, par kuriem pati nemaz netici, ka Anglijā tas viss prasītu neskaitāmas reizes vairāk

gribi (vari) tādu darbu darīt. Tā ir kā

degsmes un mērķtiecības. Lai dabūtu pārdevējas

loterija – kurš no simtiem darba pieteikumu iz-

darbu, ir jāizkonkurē 200 cilvēku, kuri pretendē

turēs konkurenci. Mana pieredze ar finanšu re-

uz šo amatu. Lai kļūtu par TV reportieri, jāiz-

gulatoru ir tipisks piemērs – tas nav mans sapņu

konkurē tūkstoši, iespējams – simtiem tūkstošu.

darbs. Azarts dzina mēģināt, vai es varētu nevis

Valsti, kurā oficiāli ir 62 miljoni iedzīvotāju, ir ļoti

vienkārši izkonkurēt citus amata gribētājus, bet

grūti salīdzināt ar Latviju, tām ir maz kopīga.

izkonkurēt citus gribētājus, kuri ir briti.

VIŅPUS LILLÁ

PIEDZĪVOT DARBU pie cita dzīves aspekta. Ja dzīvo ārpus Latvijas, ir jāprot pielāgoties. Un, lai gan man ir ļoti, ļoti bail, es pielāgošos un ieguldīšu lielas pūles, un būšu (cerams) tīri labs darbinieks. Starp citu, pārmijot pāris vārdu ar britiem, kuri strādā turpat, atklājās, ka arī viņi tieši tāpat ir sastāstījuši brīnumu lietas, lai dabūtu šo darbu, un tikai vēlāk kļuvuši par finanšu jomas ekspertiem.

Tā kā nezini, kurš no darba pieteikumiem

Pēc pārspīlēta CV – ar norādi uz to, ka esmu excellent (lieliska]) pilnīgi visās jomās, kas šajā amatā ir svarīgi, pēc hiperaktivitātes grupas intervijas atlasē, visbeidzot – pēc superpašpārliecinātas galaintervijas man piedāvāja šo darbu – kļūt par

būs veiksmīgs, ir jābūt gatavam strādāt gan kafejnīcā, gan veikalā, gan birojā – galu galā te par visiem

klientu konsultantu valsts nopietnākajā finanšu

darbiem maksā stipri līdzīgi. Tāpēc cilvēki ir

organizācijā. Vai man vēl piebilst, ka visa šī supe-

relaksētāki un darbu neuztver pārāk nopietni.

raktivitāte un sevis slavināšana bija spēle, jo pati

Tas nebūtu angļu stilā – pēc darba dienas vai

nemaz nebiju pārliecināta par savām spējām šajā

brīvdienās pieminēt darbu. Tad svarīgi ir vienīgi

jomā? Bet kas par to? Esmu „iekšā”!

tas, ko tu dari ārpus darba. Tieši tas šeit veido stāstu par cilvēku.

Pēc tā visa nav brīnums, ka, dodoties nezināmā virzienā, pirmajā dienā esmu apmulsusi. Ak vai,

Latvijā amatam ir liela nozīme, un, iepazīstinot

man ir visai vājš priekšstats par sarežģīto finanšu

ar cilvēku, to min gandrīz kā otru uzvārdu, taču

pasauli, par to, ko šī konkrētā organizācija dara,

Anglijā tas ir tikai darbs. Un darbs nevienam

kāda būs mana loma tajā. Un te nu mēs nonākam

nepatīk – par to runāt ir gandrīz vai tabu.

VIŅPUS LILLÁ

ZIRNĪŠU SARUNAS Toties visās sarunās aktuāls temats ir tavs per-

ņiem, lai katrā nobaudītu pa alum vai manā Ang­

soniskais laiks un veidi, kādos to pavadi. Briti

lijas galā tik populārajam sīvajam sidram, bet gan

stundām ilgi var runāt par ēdienu, televīzijas pār-

iesim uz mūsu vietējo krodziņu klausīties, kā uz-

raidēm, drēbēm, iepirkšanos, pilsētu, filmām, mū-

stājas manas latviešu draudzenes angļu meitene.

ziku, ceļojumiem. Kārtīgam darbarūķim latvietim

Latvijā sieviešu mīlestība ir tāda kā pagrīdes lieta,

tas viss bieži vien liekas bezjēdzīgi un tukši.

šeit – cilvēki par to runā ļoti brīvi. Katrā valsts

Nu cik ilgi var apspriest – kuri saldētie zirnīši ir labākie, bet briti par to var runāt stundām.

iestādes anketā vari norādīt, ka esi in civil rela-

Pirms diviem gadiem, kad ierados Apvienotajā Karalistē, man šīs „zirnīšu sarunas” krita uz nerviem, tagad es tās klausos ar baudu un mācos sarunu uzturēšanas mākslu. Nesen viens no mūsu britu draugiem man teica, ka – izrādās – socializēšanās laikā cilvēka smadzenes ir nodarbinātas aktīvāk nekā neiroķirurgam sarežģītas operācijas laikā. Tas sāk likties ticami, vērojot, cik aktīvi viņi runā vai pusi dienas. Man reizēm gribas klusumu un nerunāt, un, salīdzinot ar viņiem, es nerunāju gandrīz nemaz (laikam negribu nopūlēties). To, ka Latvijā biju žurnāliste, iepriekšējā darbavietā – vilcienu uzņēmumā Southern – kolēģi no manis uzzināja tikai pēc daudziem kopīga darba mēnešiem, nejauši mani „ieguglējot”.

Vakarā paredzēta tikšanās ar draugiem. Šī reize būs neparasta, jo mēs nevis dosimies uz krodzi-

tionship, kas nozīmē, ka dzīvo ar sava dzimuma pārstāvi. Cilvēkiem milzīgā valstī ir vieglāk būt tādiem, kādi viņi ir, jo te uzmanība nav tik saasināta. Visas diskusijas par to, cik tas ir dabiski vai nedabiski, ir izskanējušas jau tad, kad Latvijā vēl vispār „seksa nebija”. Tāpēc te geju un lesbiešu tematu jau sen vairs neuzskata par aktuālu.

VIŅPUS LILLÁ

APBUROŠĀ S L AT VIETES Mana latviešu draudzene uz Angliju pārcēlās, jo

tām nebaidās (kas laikam būtu tāda kā dziļākā sakne

viņai te bija vieglāk būt tādai, kāda viņa ir. Un arī

augstprātībai). Protams, jāņem arī vērā nenoliedza-

mans stāsts ir ļoti personisks. Atbraucu dzīvot pie

mais fakts, ka latvieši ir ļoti mīļi un apburoši un ka

mīļotā cilvēka, kurš ir brits. Reizē ar aicinājumu

mēs patīkam britiem ar savu dabiskumu.

rakstīt par savu pieredzi saņēmu jautājumu:

„Vai latviešu sievietes, kuras ir kopā ar angļu vīriešiem, vietējā sabiedrībā netiek uzlūkotas mazliet no augšas?”

Kamēr es te tā prātuļoju, mans draugs ienāk istabā,

Par šo pieņēmumu, pirmkārt, ļoti nobrīnījos, otrkārt,

ir jāmāk dabūt latvieti. Viņš skaidro, ka puišiem šis

ilgi domāju, treškārt, izvaicāju arī savu latviešu drau-

un tas angļu sievietēs nepatīk un tāpēc viņi meklē

dzeni, kura arī dzīvo kopā ar britu draugu. Beigu bei-

meitenes no citām valstīm. Ar cerību, ka tās nebūs

gās abas secinājām, ka šādu jautājumu var uzdot tikai

tādas kā anglietes – uzpūtīgas, iedomīgas, vēsas,

Latvijā, jo ilgu gadu laikā ne es, ne viņa neko tādu

diemžēl bieži vien arī ne pārāk inteliģentas... Še tev!

nekad neesam piedzīvojušas. Mīļotā vīrieša ģimene

Un, lai gan skaidrs, ka tas atkarīgs no personālijām,

mani kopš pirmās dienas ir uzņēmusi ar absolūtu mī-

tādas vienas noteiktas attieksmes (labas vai sliktas)

lestību, viņa draugi – tieši tāpat. Varbūt kāds kautrīgi

pret latviešiem šeit nav. Ja ir lasīts par to, ka briti ne-

atzīstas, ka neko daudz par Latviju nezina, bet tāda

cieš latviešus, – es teiktu, ka tas ir krietni pārspīlēts.

īpašība kā „skatīšanās no augšas” laikam ir ļoti... lat-

Mums pašiem gribas, lai mūs visi zina un lai pret

viska. Es atļaušos riskēt un, balstoties uz sešus gadus

mums būtu kāda īpaša attieksme (ja ne mīlestība, tad

ilgu „starpvalstu” attiecību pieredzi, apgalvot, ka tas

vismaz naids). Mana ikdiena apliecina, ka par mums

šeit būtu ļoti nosodāms. Ja kāds atļautos bilst kādu

nezina neko. Un tad tikai no manis ir atkarīgs, ko

nicīgu vārdu vai paust attieksmi par manu izcelšanos,

satiktie cilvēki zinās par Latviju un kāds priekšstats

tad pret šo cilvēku nostātos visi pārējie, nolamājot

par latviešiem viņiem būs. Esmu ieguvusi brīnišķīgus

viņu par pēdējo rasistu. Galu galā koloniālā vēsture

draugus – un kā gan viņi var nemīlēt Latviju? Jau mīl,

te ir tik tāla pagātne, ka briti jau sen no citām tau-

grib braukt un apskatīt!

kurā esmu noslēpusies, lai viņš mani netraucētu svarīgajā rakstīšanas procesā. „Vai tu esi jutis, ka briti skatās uz mani no augšas, jo esmu latviete?” es viņam vaicāju. – „Kā tu to domā?” viņš ir apmulsis. – „Nu, tu esi kopā ar latvieti, nevis anglieti.” – „Tu domā... es nevarēju dabūt anglieti?” viņš pajautā un sāk garšīgi smieties no visas sirds, līdz dabū vēdera krampjus. Un, kamēr mēs tā smejamies, rodas atbilde: nav jau tā, ka viņš nevarēja dabūt anglieti, drīzāk

VIŅPUS LILLÁ

L AT VIJA MANĀ K ABATĀ Mana iepriekšējā tūre uz Latviju bija šajā vasarā.

nemainos un man svarīgās lietas tāpat.

Īstas ābolmaizes un tomātmaizes pie maniem

Kā vēl man pietrūkst, kad domāju par Latviju?

vecvecākiem Līvānos, tantes apciemojums pan-

Šovasar kopā ar draugu braucām vilcienā no Lī-

sionātā, rotaļas ar krustdēliņu Pierīgā, izmirkšana

vāniem uz Rīgu. Šajā maršrutā nav daudz ko re-

un neprātīgas dejas fantastiskajā Positivus festi-

dzēt, ja neskaita mežus, pļavas un stacijas. Taču

vālā, sarunas ar labākajām draudzenēm pasaulē

es šo braucienu nekad neaizmirsīšu. Mani apbūra

uz balkona Skanstes virsotnēs – ar skatu uz nak-

skats pa logu: bezvēja vakarā, saulrietā uz pļavas

snīgo Rīgu... Nu kā lai tā visa nepietrūkst? Pro-

maigi dusoša migla – pilnīgs klusums, miers, rā-

tams, es labprāt paņemtu draudzenes, vecvecākus

mums, Latvijas vasaras vakars, kam nav līdzīga.

un pašu Rīgu savās kabatās un vestu uz Bristoli

Es atskārtu, ka divus gadus nebiju šādu skatu re-

Anglijā, lai nekad, nekad nebūtu jāšķiras. Taču

dzējusi, jo Anglijā praktiski visu laiku ir vējš. Es

manas kabatas ir pilnas ar mīlestību arī šeit. Un

iesaucos: „Skaties!” un sagrābu draugu aiz rokas,

pat tad, ja nevaru pieskarties Latvijas lietām ik-

norādot uz miglu, manas acis bija kā pielīmētas

dienā, tās vienmēr ir divu stundu lidojuma attālu-

logam. Viņš noraudzījās un teica: „Skaisti.” Bet

mā un vienmēr – manā sirdī.

zinu, ka man šis skats nozīmēja daudz vairāk – manu bērnību, jaunību, mīlestību –, miljoniem

Tuvojoties trīsdesmitgadnieces vecumam, esmu sapratusi, ka jāprot mīlēt kopumu, arī

domu un sajūtu izskrēja cauri, atstājot tirpas uz muguras... Attiecības ar dzimto valsti aprakstīt ir neiespējami – spēcīgas ilgas var uzrasties visneiedomājamākajā brīdī, un tās var izraisīt kāda smarža, skats vai garša. Taču jau nākamajā brīdī ilgas var pazust starp jaunām lietām jaunajā valstī un dzīvē. Gluži kā vienā mirklī pazustu šī

to, ko nesagrābsi un nenoturēsi savās kabatās. Lai

migla, ja vien tajā vasaras vakarā Latvijā uzpūstu

kurā pasaules nostūrī arī atrodos – es kā cilvēks

(Anglijā tipiskais) vējš. L

L

ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv

C I LV Ē K I L I L L Á

V IS S V ĒL PRI EK Š Ā LILL Á tev pastāstīs par cilvēkiem – plaši zināmiem pasaulē, atzītiem Latvijā, pazīstamiem tikai noteiktā lokā. Cilvēkiem, kuriem kopīga viena iezīme – viņi mūs iedvesmo.

PU B LIC ITĀTE S FOTO

LINDA SAULĪTE

C I LV Ē K I L I L L Á

Viņai ir 103 gadi, Nobela prēmija par sasniegumiem medicīnā un vairāk nekā 240 000 Facebook fanu. Tā ir Rita Levi-Montalčīni (Rita Levi-Montalcini), itāliešu zinātniece, visvecākā Nobela prēmijas laureāte vēsturē, kura joprojām aktīvi darbojas pašas dibinātajā Europe Brain Research Institute.

Nobela prēmiju 1986. gadā viņa saņēma kopā ar kolēģi Stenliju Koenu (Stanley Cohen) par augšanas faktoru atklāšanu. Šie atklājumi pēdējās divās desmitgadēs ir palīdzējuši ārstēt tādas ļaundabīgas slimības kā leikēmiju un aplastisko anēmiju, kā arī plaši pielietoti kaulu smadzeņu pārstādīšanā.

22. aprīlī Rita Levi-Montalčīni, kura katru dienu turpina darboties kā dzīvības senatore Itālijā, svinēja 103. dzimšanas dienu, un viņa joprojām ir aktīva, gudra un skaista sieviete. Gadu skaits, intelekts un prāta asums, elegantais izskats rosina uzdot jautājumus par apburošās kundzes dzīves kvalitātes un ilguma noslēpumu. Pati Rita Levi-Montalčīni atzinusies, ka viņa katru dienu acīs pilina pašas atklājumu – augšanas faktoru jeb NGF, proteīnu, kas nepieciešams neironu

LILLÁ iedvesma:

„Es nebaidos no grūtiem brīžiem, jo viss labākais notiek pēc tiem” /Rita Levi-Montalčīni/

augšanai, uzturēšanai un izdzīvošanai. Vai šī substance ir Ritas brīnišķīgā izskata un neticami ilgās aktīvās darbošanās nodrošinātāja?

Pati zinātniece gan saka – visa pamatā ir tas, ka viņa piedzimusi tik lieliskā vietā kā Itālija un tieši valsts un cilvēki ir tie, kas ļauj viņai būt tādai. Varbūt jā un varbūt nē, bet mēs apbrīnojam Ritu Levi-Montalčīni kā piemēru,

Vairāk par Ritu Levi-Montalčīni vari izlasīt viņas biogrāfijā

ka intelektam, sasniegumiem, elegancei

In Praise of Imperfection: My Life

un aktīvai dzīvei nav robežu un gada skaitu

and Work, kura iznākusi 1989. gadā.

ierobežojumu.

Amazon.com

IEKŠĀ LILLÁ

DOWNSHIF TING L AT VIE ŠU G AUMĒ 1

5

FOTO: OLIVIER DE RYCKE

K IS TĪ N E Ž ELV E , 100 G K U LTŪ R A S VA DĪTĀ JA

IEKŠĀ LILLÁ

A

ngliskajam downshifting latviešu mēlē nemaz nav īsti atbilstoša un precīza jēdziena, – no tā var secināt, ka vismaz mūsu senčiem apzīmējums šādai aktivitātei nebija nepieciešams. Līdzīgi domā arī, piemēram, māksliniece Margo jeb Margita Zālīte, ar kuru abas dalījāmies pārdomās par downshifting tam veltītā festivālā Rīgā. Viņa studē operas režiju Berlīnē un attiecīgi arī dzīvo/strādā/konkurē megapoles tempos un mērogos – sak’, Latvijas iedzīvotājiem nav ko te māžoties ar dounšiftošanos, mēs tāpat te velkamies un gorāmies kā lēni, zemnieciski gliemeži (šie epiteti gan ir mani, nevis Margitas), salīdzinot ar rietumniekiem, kuri cīņā par vietu zem saules spiesti ielikt krietni lielāku jaudu un uzvarai „žurku skrējienā” uzdzīt divkāršu tempu. Mums to dzīves tempu vajag nevis samazināt, bet tieši otrādi – intensificēt.

Droši vien tas tiesa, tāpat kā tas, ka daudzas ortodoksālā downshifting izpausmes – pašiem audzēt visādus dārzeņus, ogas un garšaugus, gatavot ievārījumus un kompotus, skābēt, marinēt, konservēt, sēņot, ogot, adīt, šūt, tamborēt – Latvijā nav vis jaunā trendīgā dzīvošanas koncepta ieviestas, bet dabiskas, no paaudzes paaudzē pārmantotas tradīcijas un prasmes. Tāpat vairākas krīzes ir nevis iemācījušas, bet piespiedušas Latvijas iedzīvotājus kaut vai neapzināti apgūt vēl šo to no downshifting ābeces – atteikties no dažādām ekstrām un luksusa precēm, pārdomāt tēriņu un arvien jaunu lietu iegādes nepieciešamību, pateikt stingru un noteiktu „Nē!” sieram peļu slazdā... tas ir, kredītu ņemšanai „uz ļoti izdevīgiem noteikumiem”. Tomēr pārsvarā šīs izvēles ir mūsu valsts skarbās ekonomiskās un sociālās situācijas diktētas, nevis apzināti un mērķtiecīgi izdarītas. Man savukārt patīk domāt par downshifting nevis kā par apstākļu diktētu nepieciešamību, bet gan kā par apzinātu jaunas kārtības, attieksmes un pašapziņas ieviešanu savā dzīvošanā un domāšanā. Nē, pareizāk būtu šādā secībā – domāšanā un dzīvošanā. Un te nu arī lēnās, zaļās, pieticīgās Latvijas iedzīvotājiem paveras – kā smejies – plašs darbalauks.

IEKŠĀ LILLÁ

ATR A STS TULKOJUMĀ Angļu valodas termins „downshifting”, sākotnēji

nemest ārā, bet ziedot, atdot, pārtaisīt, gatavot

lietots kā apzīmējums tīri mehāniskai ātruma

pašiem, audzēt pašiem... Ceru – jūs sapratāt.

vai intensitātes samazināšanai, nu vērties

Minētā

par apzīmējumu aktuālam dzīvesstila tren-

sastapušies ar aktuālā jēdziena latviskošanas

dam, virzienam, konceptam, kas ap gadsim-

grūtībām, lai visu laiku nemežģītos ar an-

tu miju kļūst populārs industriāli attīstītajās

glisko dounšiftingu, piedāvāja daudzas brīvi

sabiedrībās Amerikā, Lielbritānijā, Austrālijā

adaptētas latviskās versijas, kas – lai cik dīvaini

un Jaunzēlandē – izstāties no „žurku skrējiena”,

varbūt šķistu – visas diezgan precīzi, bet katra

rast mieru no apsēstības ar materiālo pa-

savā veidā atbilst downshifting „latviskajai

sauli, pārraut apburto loku „strādāt–pelnīt–

būtībai”: dzīves tempa samazināšana; patēriņa

pirkt lietas; strādāt vairāk–pelnīt vairāk–pirkt

un izmaksu pārvērtēšana un samazināšana;

vairāk”... Galvenie baušļi, kas jāievēro godīgam

izstāšanās no spēles, no skriešanas pa dzīvi;

daunšifterim, – neizmantot kredītus un over-

sevis pilnveidošana; slinkums; dzīves garšas

draftus, nepirkt jaunas lietas, bet reciklēt (dot

sajušana... Es tam pieplusotu vēl vienu skaistu

otru/jaunu dzīvi) vecajām lietām un apģērbam,

downshifting latviskojuma versiju – atteikšanās.

festivāla

Survival

Kit

organizētāji,

ATTEIK ŠANĀ S BRĪVĪBA Tradicionālākais, lai neteiktu – stereotipiskākais,

Vārds „atteikšanās” man patīk arī otra down-

priekšstats par dzīves tempa samazināšanu

shifting baušļa – patēriņa samazināšanas –

ir pārcelšanās uz laukiem. Protams, protams,

kontekstā, jo tajā skan nevis tikai apstākļu

lauku dzīve tev atvēl citu tempu, bet viena no

vai krīzes uzspiesta neizbēgamība, bet brīvas,

Latvijas īpatnībām ir tā, ka arī mazpilsēta un

apzinātas izvēles akta lepnā un priecīgā pašcieņa.

pat mūsu Dzintarzemes megapole Rīga atļauj

Vai jums nav bijuši tādi beznaudas–maznau-

tev izvēlēties arī dzīvošanu lēnā tempā, zemo

das periodi, kad zini – kāds laiciņš jānovelk

ātrumu. Man downshifting kontekstā patīk lie-

ar tādu un tādu summu? Man ir – jā, un man

tot vārdus „izvēlēties”, „atteikties”, „dāvināt”.

tie, protams, nemaz nepatīk. Un, ja tie ieilgst,

Piemēram, es sāku izvērtēt un izvēlēties, kuros

tas ir galīgi neforši. Bet arī šajos īsajos brīžos

pasākumos man tiešām jābūt, bet no kuriem

var paspēt apjēgt tās lietas, pakalpojumus, ek-

varu atteikties; kas mani patiešām interesē un

stras, kuras tev nemaz nav vitāli nepieciešamas.

ir svarīgi; tur, kur mana klātbūtne nepieciešama

Kāpēc gan nekultivēt labprātīgas apzinātas

tikai ķeksīša pēc vai – lai aizpildītu telpu, varu

atteikšanās stratēģijas – tā teikt, no brīvas

neiet, tā vietā dāvinot laiku sev; kurš darbs,

gribas un skaidras apziņas – arī tajos brīžos, kad

darbiņš ir būtisks un bez kura tīri labi varu iz-

nauda ir atpakaļ? Atteikšanās no lielražotāju

tikt ij morāli, ij materiāli.

konglomerātu precēm, atteikšanās no zīmoliem,

IEKŠĀ LILLÁ

„Tikt vaļā no bada, kas ēd mūs.”

IEKŠĀ LILLÁ

atteikšanās no lielveikaliem, atteikšanās no

izrādīšana virtuālajai telpai, kurā atrodos, un

Ķīnā ražotiem hlamiem, atteikšanās no hlamiem

maniem sekotājiem. Un – neliegšos – arī at-

vispār, atteikšanās „maisiņu nevajag” lielveika-

tieksme pret kompānijām, kas lojalitāti saviem

los, atteikšanās no gaļas, atteikšanās no salonu

produktiem cenšas pirkt ar tik lētiem īstermiņa

manikīra...

trikiem – datora peles klikšķu skaitu. Atteik-

Atteikšanās ir kopjama un izkopjama, ar

ties piedalīties šajā klikšķu un piedrazotas

pieradināšanu radināma lieta – kā zobu tīrīšana,

informācijas plūsmā, atteikties un neierakstīt

kā skriešana no rītiem, kā lūgšanas noskaitīšana

debilu anonīmu komentāru, lai kā nagi niezētu

pirms ēšanas vai gulētiešanas. Man šobrīd,

nolikt kādu pie vietas. Atteikties. Tas ir garīgais

piemēram, pilnīgi neiespējama šķiet doma, ka

downshifting – atteikšanās spēks.

es savā izlietnē vai podā varētu gāzt kādu mis-

Piemēram, ja uzrunāsiet mākslinieku Ilmāru

teruproperu, fērī, dosju vai veļasmašīnā – ariēlu

Blumbergu intervijai, visticamāk – viņš atteiks,

vai vanišu, jo esmu sevi apzināti pieradinājusi

izņemot tās reizes, kad saruna šķitīs nozīmīga

pirkt

ekoloģiskus

un vajadzīga viņam pašam. Jautāt viņa ātro

mājsaimniecības līdzekļus. Esmu pieradinājusi

viedokli, komentāru par to un šo – bezcerīgi. Jo

sevi neņemt maisiņus katram niekam, atteikties

viņš sargā savu laiku un enerģiju. Man pat liekas,

no ūdens glāzes kafejnīcā, ja tā maksā Ls 1,50.

ka runā tik ļoti maz un skopi viņš ne jau tāpēc,

Adekvātas izvēles ir jēgpilnas, – es sev saku.

ka viņam nebūtu viedokļa vai viņš neprastu

Un, ja kādu dienu tapwater arī Rīgas kafejnīcā

to formulēt, bet gan tāpēc, ka viņš taupa savu

tev iedos par brīvu un nevīkšķīs katru šokolādes

enerģiju. Deviņos no rīta viņš izslēdz telefonu

sieriņu čaukstošā maisiņā, tas būs arī mans

un dodas uz darbnīcu. Strādāt. Arī atbildēšana

nopelns.

uz telefona zvanu ir enerģija un laiks. Tāpēc

Runa jau nav tikai par atteikšanos no lietām. Man,

viņš no tā atsakās tajā laikā, kad strādā.

piemēram, ļoti svarīga šķiet gan pašas garīgā

Atteikšanās – tas ir liels spēks.

higiēna – ko es lasu, ko runāju un domāju –,

Citi saka – tā ir sevis aplaupīšana, ierobežošana,

gan cieņas pilna attieksme pret mūsu visu

mocīšana ar diētām. „Tikt vaļā no bada, kas

koplietošanas virtuālajām telpām – feisbuku,

ēd mūs,” – tā par atteikšanos no steigas,

tviteri, komentāru telpām portālos. Es atsa-

paviršības, resursu – garīgo un materiālo –

kos šērot, laikot un retvītot jebkādas loterijas –

šķērdēšanas raksta Somijas zviedru dzejnieks

sākot ar divriteni vai jauno Škodu un beidzot

Klāss Andersons. Iespējams – par downshifting

ar bezmaksas picas šķēli, un tā ir mana cieņas

somu gaumē... L

tikai

videi

draudzīgus

L

ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv

LILLÁ KOŠUMS

„Pavaicājiet krupim, kas ir skaistums, patiesais daiļums, to kalon .

Viņš jums atbildēs, ka skaistums ir viņa krupjumāte ar lielām, apaļām acīm uz mazās galviņas, ar platu un plakanu muti, dzeltenu vēderu un brūnu muguru. Izvaicājiet Gvinejas nēģeri; viņam skaistums nozīmē melnu, eļļaini vizuļojošu ādu, dziļi iegrimušas acis un pieplacinātu degunu. Izvaicājiet velnu; viņš jums teiks, ka skaists ir nagu pāris, četras nagainas ķetnas un aste.” /Voltērs, Filosofiskā vārdnīca/

2

N

#

ez, ja Voltērs ar savu aptaujas anketu būtu

„Skaistais un neglītais vienmēr ir bijis atkarīgs

nācis pie mums – mūsdienu latviešiem,

no laika, kurā dzīvojam,” – tā man reiz, ar tādu

šejieniešiem –, ko mēs atbildētu? Krupim

žestu piebikstot pie manas (ne savas) pieres, teica

tā, tumšādainajam tā, velnam tā. Bet latvietim?

Umberto Eko, kas bija iemaldījies Tartu univer-

Tā vienkārši, sirsnīgi un patiesi – bez pretenzijas

sitātes aulā. No kultūras, vietas, politikas. Kas

uz antropoloģisku pētījumu, bez pretenzijas vis-

vakar šķitis pretīgs un nepieņemams, šodien jau

pār. Tikai tā lēnītēm, pieskaroties. Paejot garām

kļūst dievināms. Atbilstošā kontekstā pretīgais

un pajautājot – latvieti, kas tev ir skaists? Kas

un neglītais papildina un veido veselumam pie-

tev ir neglīts?

mītošu skaistumu. Skaistais un neglītais saveļas

Izrādās, tas nav viegls jautājums. Cita pēc citas

vienotā veselumā – iņ un jaņ, ja vēlaties –, tie

seko tādas vispārpasaulīgas atbildes: par skais-

viens bez otra nevar, kaut arī bieži vien mēs pat

tumu, kas nāk „no iekšām”; par Visumu; par fi-

nenojaušam vai izliekamies neredzam, ka skais-

ziska skaistuma mazsvarīgumu. Jānogaida, lai

tais balstīts uz sviedriem, asinīm. Sākot jau ar

nobirst pirmie stereotipi, lai aizšļūc šabloni. Tad

katra dzimšanu – mīlestības augļa izstumšanos

jāurķējas dziļāk – mantiskajā, ikdienas skaistu-

ārā caur asiņu un gļotu lēveņiem.

mā un neglītumā. Lai iegūtu pierādījumus, para-

Nu, pamēģināsim, aizpildīsim to skaistuma an-

doksus, pretnostatījumus. Lai izzinātu to skaisto,

ketu kladi, paņemsim talkā folkloras pētniekus,

kas ir notverams ar visiem pieciem orgāniem –

antropologus, mūziķus, puķu pārdevējus, bril-

saredzams, saožams, sataustāms, nolaizāms, sa-

jantu lietpratējus, bankas darbiniekus, latviešus,

dzirdams.

krievus.

S O LV E I G A K A R E LE

Rotu pazinēja, caur kuras rokām izgājuši briljanti un dimanti simtiem tūkstošu vērtībā Vai zināt, kā pārbauda īstas pērles? Tas gan nav

ļoti patīk šī gandrīz dzīvnieciskā rotu izjušana –

pareizākais veids, bet to piekopj tūkstošiem zi-

kad tu gandrīz pagaršo, vai pērle ir īsta, kad tu

nātāju visā pasaulē. Ņem pērļu virteni un rīvē

smaržo ametistus un briljantus, liec pie vai-

starp zobiem. Ja mutē ir smilšu sajūta, tad pēr-

ga, lai saprastu, vai akmeņi ir īsti. Latvietim tā

les ir īstas. Tā caur siekalām un starp zobiem

jušana kaut kā ir asinīs, mēs instinktīvi esam

izšķiras pērles liktenis – liksim to smalka vei-

saglabājuši tādu taustāmāku skaistuma sajūtu.

kala vitrīnā aiz deviņām atslēgām vai neliksim.

Starp citu, akmeņiem jābūt aukstiem, tad va-

Visaizraujošākais skats ir izstādēs, kur vīri un

ram runāt tālāk. Stikls ir silts un neīsts. Tātad

sievas uzvalkos rīvē pērles starp zobiem. Man

skaistums ir auksts.

MĀRTIŅŠ INDĀNS Jurists

Zini, es domāju bildēs. Iedomājies, meitene, matu

tums, ko noņem, noskuj, aizkrāso. Dabiskais, kas

ērkulis, spalvaina paduse, kāja vai pat vēl zemāk.

tev jau pieder, bet no kura tu atsakies. Skaistums

Un virsū uzrakstīts – mežs. Tā, lai nobliež no kā-

ir patiesībā. Un patiesība ir gaužām materiāla – tā

jām un atmiņā ataust tavi pirmsākumi. Skais-

ir mūsu ķermenī, ko mēs tik ļoti vēlamies noliegt.

JANĪNA KURSĪTE Literatūrzinātniece, tagad politikā

Bolti lyni, skaisti lyni,

purns vai dziesma. Attiecībā uz cilvēku un viņa

Cikom pyuru pīdarēju;

telpu skaists bija arī tāds, kas ir čakls, un lietas,

Vēļ boltōki, vēļ skaistōki,

kas ir radušās, klāt pieliekot darbu. Latviešu

Ka pyuriņu pīdarēju.

skaistuma izjūta atšķirīga no citiem vien niansēs – krāsu izjūtā, piemēram. Krieviem skais-

Ja vajag tā plašāk. Latvietim skaists ir tas, kas ir

ta māja ir zila, latvietim – krāsota dzeltenā vai

arī praktiski labi izmantojams, samērīgs, sakār-

brūnganā krāsā. Latvietim tradicionāli skaista

tots. Pēc šāda atlases principa raugoties, skaists

sēta ir sēta ar puķu dārzu, krieviem – bez tā. Jā,

varēja būt gan cilvēks, gan darbarīks, zirga

tāds praktisks skaistums.

INESE APSE–APSĪTE Matka.lv

Vienkārši saskaitīsim sinonīmus skaistajam un

Neglītais ir atbaidošs, šausmīgs, šaušalīgs, bries-

neglītajam. 27 pret 43. Kurš dos vairāk?

mīgs, baigs, baiss, baismīgs, biedējošs, biedīgs, monstrozs, drausmīgs, riebīgs, derdzīgs, nelabs,

Skaistais ir glīts, daiļš, dailīgs, izskatīgs, košs,

pretīgs, šķebīgs, nepatīkams, nepievilcīgs, nīs-

smuks, tīkams, patīkams, brīnišķīgs, burvīgs,

tams, nesmuks, nejauks, bezveidīgs, amorfs, bez-

debešķīgs, jauks, valdzinošs, apburošs, pievil-

formīgs, neizskatīgs, grotesks, ķēmīgs, ērmīgs,

cīgs, smalks, izsmalcināts, graciozs, piemīlīgs,

kropls, kroplīgs, nejēdzīgs, neveikls, lempīgs,

harmonisks, lielisks, izcils, pasakains, teiks-

smags, draņķīgs, neķītrs, nešķīsts, piedauzīgs,

mains, fantastisks, maģisks, brīnumains.

prasts, smirdīgs, nomācošs, nospiedošs, murgains.

VĒLAS BŪT ANONĪMS, JO BAIDĀ S PA Z AUDĒT KLIENTUS Frizē

Domājiet vien, ka mūsdienās modē ir dabīgi

jūta – savādāka nekā Dievam. Latvietes ar savām

skaisti mati. Protams, dažas galvas varbūt spēj

bizēm vēl mierīgi dzīvojās pieneņu pļavās, kad

saglabāt savu nevainību. Bet lielākoties tie ir

spānietes jau matus krāsoja ar govju asinīm, kam

liekulīgi, melīgi mati, kas IZLIEKAS par to, kas

piejaukti kurkuļi. Un Elizabetes I galms krāsoja

nav. Kapsulēti, pieaudzēti, piebaroti, uzvilkti

matus ar sēra un safloras lapu pulverīti, kas gan

uz ruļļiem. Dabīgi pelēkais latvietis piepumpēts

piešķīra vajadzīgo sarkano toni, gan uzdzina ne-

ar valdzinošu baklažānu sarkanumu, ūdeņraža

žēlīgas galvassāpes, asiņojošus degunus un vē-

pārskābi skandināvu krāsā, piķa melno. Bet vis-

mienu. Tādā ziņā parūkas bija neviltotākas – visi

pār jau tas nav nekas īpašs. Kaut kā par matiem

zināja, ka parūka ir parūka, pēc pāris nedēļām,

mums vienmēr pašiem bijusi sava skaistuma iz-

kad bija sametušās utis, to vienkārši izmeta ārā.

ĢIRTS AVOTS Dzied, strādā Skaistums ir divējāds. Ir īslaicīgais, pārejošais

ātri mirstošais skaistums. Simetrija, sievietes ar

un konstantais. Dzert tēju ar izstieptu pirkstu

klasiskiem sejas vaibstiem, daba ar perfektiem

(skaisti), ģērbties kļoša biksēs (superīgi) – tas ir

skatiem. Tas ir tāds nenorokamais skaistums.

DIĀNA Z A MUR A JE VA

Jau kādu laiku parīziete, kustīgā dizaina veidotāja Foie gras recepte

sām ar miltiem un pavisam neilgu brīdi sautējam

Pārbarojam zosi vai pīli, lai iegūtu pēc iespē-

sviestā, pārkaisot ar sāli un pipariem. Pasniegt

jas treknākas, lielākas, izsmalcinātākas aknas.

ieteicams ar ābola šķēlītēm, kas īsu mirkli sau-

Stūķējam iekšā vīģes un peldinām pienā, kā to

tētas Sauternes deserta vīnā, cukurā un ingverā.

mēdza darīt senie feniķieši un romieši. Vai ba-

Apsēžamies. Bon apetit! Un visu pasaules pār-

rojam, barojam, pārbarojam ar zeltainu kukurūkukurū

baroto pīļu un zosu mokas pazūd garšu baudas

zu. Tad zosi nokaujam, kā tas ir darīts jau 4000

izplatījumā. Tā latvietis aiz robežām pamazām

gadu senā un varbūt pat vēl senākā pagātnē.

atklāj, ka skaistums ir ēdams. Līdz ar visu savu

Aknas sagriežam plānās šķēlītēs, viegli apkai-

neglītumu.

LINDA ROZENBAHA Dūla Visskaistākās latvietes ir tad, kad dzemdē. Kad

un viņai nav būtiski, ka viņa šobrīd nav, pie-

nomet visas uzkrāsotās lūpas. Daudzi apgalvo,

mēram, safrizējusies. Sieviete dzemdībās ir

ka tas ir neglīti – sieviete elš, pūš, piesarkst...

ārkārtīgi sevī, šeit un tagad, ārkārtīgi. Man

Es savukārt redzu, ka sieviete ir patiesa, ļau-

patīk vērot šīs sievietes, te nokrīt visas mas-

jas instinktiem, viņā atmostas pirmatnējais,

kas.

ZĪLE DĀVIDSONE Interjeriste Ir tāds raidījums Mājokļa jautājums. Kā Mākslas

pratu, kas par lietu. Cilvēki ir vienkārši priecīgi,

akadēmijas absolventu un cilvēku, kuru sauc

ka ir uztaisīts remonts. Viņi 20–50 gadus ir dzī-

par mākslinieku, mani tas agrāk dzina pilnīgā

vojuši vienā un tajā pašā vietā ar tiem pašiem

ārprātā. Redzot situāciju „pēc”, mani pārņēma

aizkariem un dīvānu. Un nu viņi ir laimīgi par

šausmas. Bet no reizes uz reizi dzīvoklīšu iemīt-

remontu. Skaistums ir jaunajā, lai arī kāds tas

nieki bija stāvā sajūsmā. Un tas nebija tikai pie-

būtu. Tātad kopumā man liekas, ka vidusmēra

klājības pēc pret kameras aci. Līdz beidzot sa-

latvietim skaistais ir tas pats, kas JAUNS.

ANONĪMS Fetišists Jūs paskatieties, kā viņas iet. Augstpapēžu

šu. Kājās varbūt ir kurpes par pēdējo naudu –

kurpes pārvēršas par grotesku. Es pat nevaru

varbūt pat GUCCI vai šmuči. Bet tas neglābj

atrast pietiekami daudz apzīmējumu tai lat-

kāju, kurai vajadzētu harmonēt ar kurpi, ra-

viešu sieviešu gaitai. Šļūc, vazājas, klumzā,

dot gandrīz vai uzbudinošu valdzinājumu.

bakstās, ļogās, pleci sagumuši, kājas stam-

Mēs nemākam staigāt. Kājas ir par smagu

pā. Acis ieurbušās bruģī, klunkurē uz priek-

skaistumam.

VIJA BRAUNA Dzīvo

Es kā Brauna tikai citēšu citu Braunu. Jūs paši

lušies arī ienaidnieki. Svešie, otra Piena Ceļa

izdomājiet, kā šo attiecināt uz mūsdienu latvie-

saprātīgā rase [..], derdzīgie, nežēlīgie, atbaido-

ti.

šie briesmoņi[..]. Viņš bija caurcaurēm izmircis

„Viņš bija caurcaurēm izmircis un nojāvies ar

un nojāvies ar dubļiem, izbadējies, pārsalis, un

dubļiem, izbadējies, pārsalis un piecdesmit tūk-

diena bija apmākusies, zēģelēja griezīgs vējš, no

stošu gaismas gadu attālumā no mājām. Svešā

kura sāpēja acis. Bet ienaidnieki pūlējās izlauz-

saule izstaroja siltu zilganu gaismu, un smagu-

ties uz priekšu, un katrs postenis bija vitāli sva-

ma spēks, divreiz stiprāks nekā dzimtenē, katru

rīgs. Viņš nezaudēja modrību un turēja šauteni

kustību pārvērta par īstām mokām[..]. Puišiem

gatavībā.. Un tad viņš ieraudzīja lienam šurp

no aviācijas ar viņu spoži nospodrinātajiem kos-

vienu no viņējiem. Viņš notēmēja un izšāva. Ie-

mosa kuģiem un superieročiem bija ērta dzīve.

naidnieks izdvesa savādās, stindzinošās skaņas,

Kad stāvoklis kļuva nopietns, tik un tā pie lie-

kādas izdveš viņi visi, un tad palika nekustīgi

tas bija jāķeras kājniekiem, infantērijai, – tieši

guļam. Dzirdot šo kliedzienu un uzlūkojot līķi,

viņiem nācās iekarot teritoriju un to noturēt,

viņš nodrebēja. Daudziem ar laiku bija izdevies

katru zemes sprīdi laistot ar asinīm. [..] Kā, pie-

pierast pie svešo izskata, taču viņš gan nekādi

mēram, šo sasodīto planētu, kuras zvaigznes

nespēja. Kā lai pierod pie tik atbaidošiem radī-

nosaukumu viņš pat nebija dzirdējis pieminam,

jumiem, kam ir tikai divas rokas, tikai divas kā-

iekams viņu atsūtīja šurp. Un tagad šī pēkšņi

jas un šķebinoši balta āda bez zvīņām?” /Frederiks Brauns, Sargkareivis/

bija kļuvusi par svēto zemi, jo šurp bija atkū-

L

LILLÁ STIL Ā

ASOS EUR 35

ASOS EUR 20.84

ASOS EUR 25

COFF EUR 55

ASOS EUR 61

COFF EUR 55

ASOS EUR 61

ASOS EUR 78

ASOS E U R 1 7. 5 0

TOPSHOP BEAUTIQUE EUR 85

LILLÁ STIL Ā

ASOS EUR 55.56

PTOP EUR 16

ASOS EUR 16.67

TOP EU R 45

TOPSHOP EUR 10

ASOS EUR 16.67

ASOS EUR 11.11

ASOS EUR 16.67

ASOS E U R 2 7. 7 8

ASOS EUR 8.33

LILLÁ STIL Ā

TOPSHOP EUR 15

ASOS EUR 83.34

TOPSHOP E U R 1 7. 3 6

ASOS E U R 2 2 9. 1 9

ASOS EUR 16.67

ASOS EUR 48.62

ASOS EUR 195

ASOS EUR 13.89

PTOP EUR 90

UNIQU TOP EUR 375

JAU 15. JANVĀRĪ LASI JAUNO ŽURNĀLA LILLA` NUMURU!

www.lilla.lv

C I LV Ē K I L I L L Á

I N G RĪ DA B LŪ M A H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A

1

FOTO: AĢENTŪRA F64

LILL Á tev pastāstīs par cilvēkiem – plaši zināmiem pasaulē, atzītiem Latvijā, pazīstamiem tikai noteiktā lokā. Cilvēkiem, kuriem kopīga viena iezīme – viņi mūs iedvesmo. #

C I LV Ē K I L I L L Á

Sasniegusi iespējamo karjeras virsotni un

Skolotājas mentora darbs izrādījās viņas sirds-

vadījusi vienu no lielākajām bankām Latvijā,

darbs. Taču lielākais pārsteigums bija striktās

Ingrīda Blūma kādu dienu pacēla cepuri (ja vien

karjeras sievietes lēciens nezināmajā – pirms

lietotu tādu atvadu vajadzībām) un izgāja pa

pusotra gada dzimusī meitiņa. Reiz uzrunāta in-

stiklotajām durvīm uz neatgriešanos. Likās –

tervijai, Ingrīda ir aizņemta ar pamperu nomaiņu

Hansabanka ir Blūma un Blūma ir Hansabanka,

un atzīst, ka publicitāti ārpus profesionālajām

taču jau piecus gadus Ingrīda nebeidz pārsteigt.

aktivitātēm nevēlas. Taču LILLA` iedvesmo

Spīdolas balvas ekonomikā laureāte ir koučs

stāsts par sievieti, kas nebaidījās sākt pilnīgi

pašas dibinātā aģentūrā i-bloom, skolotāja,

jaunu nodaļu savā dzīvē un kļūt par mammu

profesijas prestiža veicināšanas organizācijas

nepilnos piecdesmit, tomēr paturot roku uz

Iespējamā misija patronese, pasniedzēja Rīgas

pulsa savām profesionālajām un sabiedriskajām

Biznesa skolā un Komercizglītības centrā.

aktivitātēm.

LILLÁ iedvesma:

„Man ļoti patīk ceļot, pēdējā laikā pat salīdzinoši nesteidzīgi, ko man nemaz nav bijis tik viegli iemācīties. Taču tikai apstājoties un ik pa brīdim paskatoties apkārt, mēs tā pa īstam varam pamanīt daudzas būtiskas, bet pirmajā brīdī nemanāmas detaļas.” /Ingrīda Blūma/

2

#

JĀ! LILLÁ

TRAUSLĀ LATVIETE AR „DZELZS LĒDIJAS” TVĒRIENU LILLÁ

JĀ! LILLÁ

Pēc skata trauslā kurzemniece – laikraksta un portāla Anglo Baltic News īpašniece un galvenā redaktore Dace Gaile – patiesībā ir īsta „dzelzs lēdija”. Pēc astoņiem Anglijā nodzīvotiem gadiem viņai ir savs bizness un veiksmīga karjera, bet tagad Dace raksta divas grāmatas.

Turklāt viņa ir mamma diviem lieliskiem dēliem.

JĀ! LILLÁ

Kas īsti ir Dace Gaile?

jārīkojas citādi, tādēļ uztaisīju mājaslapu, kurā

Tā īsti pat nezinu. (Domā.) Jāpadomā, kas es īsti

angļiem gribēju pastāstīt par Baltijas valstīm.

esmu. No vienas puses, jā – laikraksta un por-

Angļi tajā lapā nereģistrējās, latvieši – gan, tā-

tāla redaktore. Bet daru arī daudzus citus dar-

dēļ lapu pārveidoju, lai tajā varētu lasīt par lie-

bus. Turklāt ABN pamatā ir reklāmas aģentūra,

tām, kas viņus interesē – par pabalstiem, kom-

avīze un portāls ir tikai viena daļa no tā. Nemaz

pensācijām, par to, kur meklēt advokātu, par

neesmu aizdomājusies par to, kā sevi nosaukt.

palīdzības meklēšanu. Man krājās informācija,

(Smaida.)

līdz izdomāju, ka varētu publicēt pirmo avīzi.

Tadā gadījumā precizēsim: varbūt pareizi būtu teikt, ka esi business woman?

Kādēļ pirms astoņiem gadiem pārcēlies uz Angliju?

Daļēji noteikti esmu biznesa sieviete.

vienkārši nevarēju izdzīvot. Mana alga bija simt

Es strādāju, taču ar samaksu gan bija kā bija – es piecdesmit latu, un man bija jāuztur divi bērni.

Noteikti arī mamma saviem dēliem?

Biju tikko šķīrusies, paņēmusi dzīvokļa kredītu

Protams, tas jau pirmais! Bet tagad bērni ir lieli –

un gluži vienkārši to visu nevarēju pavilkt. Tas

cik nu kuram to mammu vairs vajag. Taču mam-

arī bija iemesls.

mas funkcijas nekur nepazūd. Otrajā vietā būtu uzņēmēja, trešajā – redaktore.

Palūkojoties uz tevi, šķiet – esi trausla latviešu blondīne.

Par trauslu sevi nepavisam neuzskatu. Paska­ ties – viena pati esmu puikas izaudzinājusi. Viss vienmēr balstījies uz mani. Ja būtu atļāvusies būt trausla... Droši vien būtu palikusi tur, kur biju. (Klusē.) Domāju, ka aiz tā blondā trausluma slēpjas tāda „dzelzs lēdija” kā Margarita Tečere.

Nu labi, varbūt tik traki nē. (Smejas.)

“Varbūt kādreiz arī uzrakstīšu par to, kā svešumā latvietis izrīkojas ar otru latvieti.”

Kur tev radās drosme uzsākt šāda veida biznesu?

Patiesību sakot, portāls sākās pilnīgi negaidīti.

Uz Angliju gan braucu divas reizes. Aizbraucot

Kad strādāju Birmingemā, advokātu birojā par

pirmo reizi, viss bija kārtībā, jo atradu darbu pie

palīdzi, ļoti daudzi cilvēki – pārsvarā latvieši,

paziņām. Taču par otro reizi varētu grāmatu

kas neprata runāt angliski – man zvanīja un

uzrakstīt, jo tas bija kā filmā! Varbūt kādreiz arī

lūdza padomus. Tad, kad mani sāka traucēt arī

uzrakstīšu par to, kā svešumā latvietis izrīkojas

sestdienās, svētdienās un vakaros, sapratu, ka

ar otru latvieti. Tas nav vārdiem aprakstāms!

“Mans uzdevums bija atrast kontaktus Deivida Bekhema sporta akadēmijai un sarunāt tikšanos.”

JĀ! LILLÁ

Sēņu lasīšanu tev nepiedāvāja?

Es tiku parakstījusi līgumu, kurā bija teikts, kur

To ne, bet darbu sendviču fabrikā gan. Tad gan

un kā drīkstu izmantot man dotās Deivida fo-

domāju – ārprāts, ja man tāds darbs jādara, tad

togrāfijas, jo presei tās nebija pieejamas. Ja kaut

labāk braucu atpakaļ uz Latviju... Tā vietā tomēr

kas nebūtu tā, kā paredzēts un Deivida PR ko-

izlēmu mācīties angļu valodu, lai varētu atrast

mandai nepatiktu tas, ko es daru, mani iesūdzē-

labāku darbu.

tu Lielbritānijas tiesā, kur soda naudas sākoties no miljona...

Anglijā esi guvusi neticamu pieredzi – piemēram, darbojoties David Beckham Academy...

...kura tev laikam nebija...

Jā, 2008. gada pavasarī no dažiem paziņām,

Nuja, un tieši tad nolēmām, ka labāk neko nefil-

kuri vēlējās attīstīt futbolu Latvijā, saņēmu

mēsim, jo man miljona tiešām nebija! (Smejas.)

piedāvājumu vadīt International Education Cen-

Pasākums Latvijā izdevās lielisks, taču diemžēl

tre (IEC). Mans uzdevums bija atrast kontaktus

vēlāk viss noklusa, jo tolaik cenas bija ļoti aug-

Deivida Bekhema sporta akadēmijai un sarunāt

stas un mazo futbolistu atvešana no Latvijas uz

tikšanos. Tas man samērā ātri izdevās – jau pēc

Londonu būtu ļoti dārgs pasākums.

nedēļas mūs aicināja uz tikšanos. Man pavei-

laik bija 17 cilvēku komanda, kurā katrs atbildē-

Izskatās, ka tev visu laiku kārojas pamēģināt kaut ko nebijušu. Kas ir trakākais, ekstrēmākais vai neparastākais, ko esi izmēģinājusi?

ja par specifisku jautājumu, un tieši šis aģents

Es joprojām teiktu, ka avīze, jo mediju jomā

pārstāvēja David Beckham Academy nodaļu, kas

man nebija nekādas pieredzes. Vienkārši es

komplektēja starptautiskas bērnu futbola gru-

redzēju to tirgu: latviešiem avīzes nebija, bet

pas akadēmijai Londonā un Losandželosā.

tajā pašā laikā lietuviešiem avīze jau bija ne-

cās sarunāt vienu no viņa aģentiem – francūzi, kura vārdu tagad esmu aizmirsusi. Deividam to-

zin cik gadu, krievu valodā arī. Neko trakāku

Izklausās tiešām fantastiski – latviete, kura strādājusi teju vai kopā ar Deividu Bekhemu...

laikam neesmu mēģinājusi, jo šī jau izklausās pēc pietiekami lielas avantūras...

Tajā vasarā nokārtoju, lai viņa aģentu un vienu

kad guvu lielāko mācību mārketingā: mums pre-

Latvijā par cilvēkiem, kas devušies strādāt uz ārzemēm, brīžiem nav pārāk glaimojošs viedoklis. Kāds ir tavs redzējums šajā jautājumā?

zentācijas materiālos bija maza neprecizitāte, tā-

(Kādu brīdi domā.) Tie cilvēki, kas atbrauc uz

dēļ viņi mums neļāva filmēt. Tāpat viņiem bez sa-

šejieni, ir ļoti dažādi: tie, kas Latvijā neko ne-

skaņošanas nebija ļauts sniegt intervijas Latvijas

darīja, arī te neko nedarīs; tie, kuri Latvijā strā-

televīzijai. Vispār viņi bija samērā izvairīgi, jo sa-

dāja, arī te strādās. Un nav tā, ka visi strādātu

karā ar to, ka visi cenšas pulēt Deivida un viņa ģi-

tikai fabrikās... Ir cilvēki, kas šeit strādā bankās,

menes tēlu, jebkurām aktivitātēm jābūt rakstiski

skolās, nu jau arī policijā ir daži latvieši, ir juris-

saskaņotām. Intervijas vai citas darbības, kas nav

ti, zobārsti... Un viņiem nevar pārmest, ka viņi

paredzētas attiecīgajā plānā, nebija iespējamas.

te meklē labāku dzīvi! Jo – ko lai tas cilvēks Lat-

futbolistu no akadēmijas atvestu uz 2008. gada Latvijas Olimpisko dienu. Taču tā bija arī vasara,

JĀ! LILLÁ

vijā dara, ja darba nav un viņš nespēj nomaksāt

savā ziņā uztur latvisko vidi, latvisko garu.

ne rēķinus, ne kredītus! Tad vienīgais variants ir

Palīdzot

braukt uz ārzemēm: te tu strādā un nopelni. No

Northemptonā, man šķita, ka tas apvieno te dzī-

otras puses paskatoties, uz Latviju caur bankām

vojošos latviešus un bērniem tomēr ir jārunā lat-

vien pagājušā gadā tika aizsūtīti 350 miljoni bri-

viski. Te dzīvojošie latvieši, vismaz lielākā daļa,

tu mārciņu!

manuprāt, nav Latvijai miruši. Protams, ne jau tie,

Uzskatu, ka šī summa ir ļoti labs atbalsts Latvi-

kuru bērni dzimuši te un runā tikai angliski. Bet ir

jas ekonomikai. Ja šie aizbraucēji būtu palikuši

daudz tādu, kas cenšas saglabāt savu latviskumu:

Latvijā, viņi nekad to naudu savai zemei nebūtu

ar domu – kādā dienā viņi atgriezīsies Latvijā.

meitenēm

atvērt

latviešu

skoliņu

nopelnījuši. Un cik daudz vēl tika aizvests čepatiesībā palīdz Latvijas ekonomikai, maksājot

Tavas aktivitātes plešas plašumā – nu jau esi tikusi arī pie savas radiostacijas...

nodokļus un kredītus. Vai, paliekot Latvijā, viņi

Jā, Anglo Baltic News trīs gadu jubilejā kopā ar

to varētu izdarīt? Manuprāt, nevienu nevar par

UK latviešu grupu Albert Road uzsākām ABN

to nosodīt. Pazīstu ļoti daudzus, kuri gribētu

Radio podcast raidījumus un ceram nākotnē tos

būt Latvijā, kuri skumst un raud, bet saka – es

veidot arvien biežāk. Raidījums paredzēts Liel-

nevaru Latvijā savu ģimeni uzturēt, tādēļ man

britānijas latviešiem, lai viņus īsumā informē-

jādzīvo un jāstrādā šeit, lai vismaz kaut kā varē-

tu par svarīgāko Lielbritānijā un arī Latvijā, kā

tu palīdzēt. Nav tā, ka te ir baigie laimes lāči un

arī atbalstītu latviešu underground mūziķus, ku-

ka visi ar lāpstām rok lielo naudu! Te ir jāstrādā,

riem nav iespēju atskaņot savus darbus Latvijā.

modānos un ar pārsūtījumu firmām... Tie cilvēki

un šeit tu par savu darbu arī attiecīgi saņem.

Anglo Baltic News ne tikai sniedz praktiskus padomus, bet ir arī tāda kā latviskuma saliņa... Kāpēc tev tas ir svarīgi?

Tu arī pati domā par atgriešanos Latvijā?

Es gribētu atgriezties, bet man nav – kur. Kad pagājušā gada decembrī slimoja mana mam-

Es piedalos arī citos projektos un latviešu akti-

ma, šo domu apsvēru. Rakstīju visiem paziņām,

vitātēs. To daru tādēļ, ka man tas patīk, turklāt

meklējot darbu, izsūtīju aptuveni simt CV. Un...

es esmu latviete un, atbraucot uz šejieni, neesmu

nevarēju Latvijā dabūt nevienu normāli atalgo-

mainījusies, es vienmēr palikšu latviete.

tu darbu, lai gan esmu šeit pabeigusi augstskolu,

Man patīk, piemēram, ka Mensfīldā, kur vienmēr

ieguvusi bakalauru biznesā, esmu ieguvusi pie-

aktīvi notiek Dziesma manai paaudzei, katru rei-

6 redzi, strādājot starptautiskās firmās. Izklausās

zi viss ir tik jauki, turklāt paskatoties šķiet – visi

mazliet absurdi, vai ne?

cilvēki, kas tiešām smagi strādā, šajā pasāku-

Tiešām nezinu, ko es varētu darīt Latvijā, kur

mā sanāk kopā. Te lieliski var redzēt, cik viņiem

neesmu bijusi četrus gadus. Nu, droši vien jau

tas ir svarīgi, cik būtiska ir latviskā vide! (Klusē.)

kaut ko varētu... (Nopūšas.)

Esmu apceļojusi Lielbritāniju, un lielākā daļa sa-

Man gan ir padomā vairāki projekti, un viens no

tikto cilvēku saka – viņi gribētu dzīvot Latvijā, ja

tiem saistībā ar Latviju. Taču mani baida tas, kā

vien varētu to atļauties. Tāpēc visi šie pasākumi

Latvijā ir ar nodokļiem un visu pārējo...

JĀ! LILLÁ

Ko vari pateikt par savu svarīgāko „lomu” – par sevi kā mammu diviem puikām?

Tad būs jāsāk gaidīt mazbērnus...

Patiesībā man nemaz negribas par saviem pui-

bērnus tik ātri nevajag. (Smejas.) Tā ka man būs

kām runāt, jo liekas, ka viņi jāpasargā. (Smaida.)

jāpagaida... Viņi uzskata, ka vispirms jāsameklē

Pavisam īsi. Man ir divi brīnišķīgi dēli: Krista-

darbs, tad – jāielej pamati, jāuzbūvē māja, un

pam ir divdesmit gadu, Artūram – septiņ-

tikai tad jāņem sieva. Viņi saka: kāda jēga ap-

padsmit. Kristaps šobrīd ir devies laimes mek-

precēties tik agri, ja pēc tam tik un tā izšķir-

lējumos uz Latviju. Nezinu gan, cik ilgi viņš

sies? Labāk sagaidīt īsto un tad dzīvot mūžam

tur izturēs, jo šeit viņš ir dzīvojis sešus gadus,

laimīgi... Dzīvē gan tā nenotiek, bet lai jau nu

ir pieradis pie citiem apstākļiem un citas nau-

tā domā.

Zini, viņi man ir tādi modernie un uzskata, ka

das. Viņam bija iespēja pastrādāt Latvijā, un nu Kristaps uzskata, ka darbs par tādu naudu

Kādas tavā skatījumā ir anglietes?

ir vergošana, nevis strādāšana... Teicu viņam,

Ir tās ikdienišķās, kas dzīvo no pabalstiem un

ka tas ir jāpieņem. Redzēsim, kas tur sanāks.

staigā treniņtērpos, ēd tos pašus fish & chips

Domāju, ka viņš ātri vien būs atpakaļ pie mam-

un kuras nekas cits neinteresē. Un ir arī tās for-

mītes. (Smejas.)

šās, uz kurām ir vērts paskatīties, – tādu Latvijā

Dzīvoju kopā ar savu jaunāko dēlu Artūru, kurš

nav! Tur ir tādas dāmas, ka tev tiešām liekas –

mācās koledžā A līmenī, un viņam ir sapnis nā-

ak mūžs... Anglijā ir pieņemts, ka ikdienā viņas

kamgad iestāties Varvikas universitātē. Univer-

ģērbjas ļoti vienkārši: džinsos, T–kreklos... Kad

sitāte ir samērā tuvu mūsu mājām, tā ka viņam

izej no mājas piektdienu un sestdienu vakaros,

būtu viegli izbraukāt. Ko viņš studēs, vēl grūti

rodas jautājums – no kurienes viss šis dāmu ie-

pateikt, bet pašreiz Artūrs apgūst ekonomiku,

brukums?! Jo tad viņas uzpucējas, kā vien var,

politiku un biznesu – tātad nopietnas lietas.

un izskatās ļoti, ļoti skaistas un koptas. Tādēļ man te ļoti patīk tā brīvības sajūta, kuras nebija

Tev atliek laika kā mammai vakarā apsēsties un vienkārši ar puikām izrunāties?

Latvijā, kad man šķita – ja neesmu uzkrāsoju-

Neesmu bargā mamma, un, jā, mēs runājam. Jo

no mājas un arī uz veikalu ne. Te es jūtos ļoti

abi puikas ir divi mani vistuvākie cilvēki un vēl

brīvi: uzvelku džinsus un T–kreklu, sasienu ma-

mana mamma. Tad, kad vecākais dēls aizgāja no

tus astītē un aizskrienu uz veikalu. Un neviens

mājām... es nevaru aprakstīt tās sajūtas! Pirmos

neuzskatīs, ka tas ir briesmīgi vai nepiedienīgi.

sies un sapucējusies, tad nemaz nevaru iet ārā

divus mēnešus, kad viņa te nebija, likās, ka man

Latvijā dzīvo pie manas mammas un ka nav

Vai tava ikdiena atšķiras no tās, kas bija Latvijā? Ko tu šeit baudi pusdienās, ko lasi, kā iepērcies – kā rit tava ikdienas dzīve?

viens pats, un tas ir mierinājums. Nu jau sāku

Dienu sāku, izdzerot glāzi ūdens ar citronu, –

pierast, bet māc bažas, kā būs tad, kad aizies arī

to daru katru dienu. Un, ja runājam par ēšanu –

Artūrs un palikšu viena pati. Šausmas!

neesmu angļu ēdienkartes piekritēja, tādēļ mā-

gabals ir nokritis, ka kaut kā pietrūkst... Un tad viņš vēl nepiezvana katru dienu. Zinu, ka viņš

JĀ! LILLÁ

jās diezgan daudz gatavojam latviešu ēdienus.

Latvijai laika neatliek?

Turklāt esam iesākuši ēst ķīniešu un indiešu

Noteikti arī tur ir daudz neredzētu vietu, lai gan

ēdienus: mums ļoti garšo karijs, crispy duck...

liekas – tur esmu uzaugusi un tur visu zinu. Man

Un tas ir veselīgi – grauzdēti rīsi, daudz dārze-

gribas iepazīt citas kultūras. Tomēr pieļauju, ka

ņu... Tā ka apgalvojums, ka angļi ēd tikai fish &

pa šiem četriem gadiem daudz kas ir mainījies un

chips, nav gluži pareizs.

ka būtu ļoti interesanti aizbraukt un apskatīties...

Brīvajos brīžos es lasu grāmatas – diemžēl anmāni, bet gan stāsti par veiksmīgiem cilvēkiem.

Tu sacīji, ka diez vai vairs iejustos Latvijas vidē. Bet vai ir latviskās lietas, kuru tev, dzīvojot Anglijā, pietrūkst?

Pašreiz lasu par uzņēmēju Ričardu Brensonu.

Laikam tas ir kefīrs, un tas ir vienīgais, ko eju

Tikko iegādājos jaunas grāmatas – par Stīvu

pirkt lietuviešu vai latviešu veikaliņos. Bet vis-

Džobsu un Donaldu Trampu. Man patīk lasīt par

pār Anglijā produktu klāsts ir tāds, ka ēdamlie-

cilvēkiem, kas ir ļoti, ļoti veiksmīgi, no viņiem

tu trūkumu īpaši neizjūtu.

var daudz ko mācīties.

Jā, un vēl man pietrūkst vārdadienā daudzo zie-

Vasarā iesāku skriet. Sestdienas vakarā man pa-

du no kolēģiem... (Smejas.) Atceros, kad strādāju

tīk iedzert glāzi vīna – man ir dažas draudzenes,

Latvijā, ofiss bija ziedu pilns, tagad visi atsūta

ar kurām šad tad pasēžam meiteņu kompānijā.

virtuālos apsveikumus un nav vairs tādas sajūtas!

Uz SPA gan neeju, jo tas maksā naudu...

Šeit angļu kolēģi arī dzimšanas dienās ziedus ne-

Un šopingam arī šad tad ļaujos, jo man šķiet, ka

pasniedz. Tā noteikti ir krasa atšķirība, kas piemīt

bez tā jau nevar iztikt neviena sieviete! (Smejas.)

mūsu tautai – ziedu pasniegšana visos svētkos.

gliski, nevis latviski. Turklāt tie nav dāmu ro-

Tas ir ļo­o­oti relaksējoši! Citreiz man vienkārši ties esmu bijusi veikalā un redzējusi, ko gribu.

Tu raksti grāmatu par veiksmes formulu. Kas, tavuprāt, ir veiksme?

Man ir tā, ka nemaz uzreiz nepērku, jo ir jāpa-

Ir jātic, ka viss notiek kāda iemesla dēļ. Vieni to

domā, vai man vispār to vajag.

sauc par veiksmi, citi – par sagadīšanos, vēl citi

Bet viena no manām lielākajām vājībām ir ceļo-

saka – Dievs tā vēlas. Man liekas, ka ir tā: ja tev

šana. Šo gadu laikā esmu bijusi ļoti daudz kur –

ir iespēja, izmanto to, ja tas maina tavu dzīvi –

Parīzē, kādas trīs reizes Spānijā, Maiami, Tuni-

ļaujies tam. Neviens nesaka – būs viegli. Bet tas

sijā, nesen biju Čikāgā...

būs tā vērts! L

patīk izstaigāties pa veikalu, neko nepērkot, to-

L

ZOOM LILLÁ

I LE DE N O I RMO UTI ER: N O M A LDĪ J US I E S ATL A NTI JA S OKEĀNĀ I V E TA Š N E PA

ZOOM LILLÁ

Es

stūrēju mazliet vecmodīgu velosipēdu, manos matos rotaļājas ar jūras aromātu iesmaržojies vējš. Ciematus, kuros cita pie citas cieši saspiedušās žilbinoši baltas vienstāva mājas, kas, pievērušas savus spilgti zilos vai pelēkzaļos logu slēģus, snauduļo septembra saulē, nomaina līdzeni lauki, kuriem redzu pāri līdz pat horizontam. Dārzos sakuplojuši oleandri, un vietumis lepni izslējušās palmas. Ja būtu šeit nokļuvusi aizsietām acīm, es minētu, ka atrodos kādā Grieķijas salā Vidusjūrā.

ZOOM LILLÁ

E l e g a n tVe a , l voCiceeļtlšēi ņjuāuz skItloielpādē eji ae Nitsuorgi ēram trauomtuutsai eNl erutpaear vm i seul otmjsēai pil ēra di8ki 0sāt. ku mē .r t ī b ā m .

P

atiesībā es braucu ar velosipēdu pa Nu-

Kopš 1971. gada Ile de Noirmoutier var sa­

armutjē (Noirmoutier) salu, kas atrodas

sniegt, šķērsojot tiltu, kas uzbūvēts vietā, kur

Atlantijas okeāna Francijas rietumu pie-

attālums no salas līdz kontinentam ir tikai 700

krastē. Mans vīrs, kas ir aizrautīgs ceļotājs, es

metru. Kamēr tilta nebija, ceļotāji salā nokļuva

pat teiktu – ceļošanas gardēdis, šo franču deli-

vai nu ar laivu, vai izmantojot 4,5 km garo Pas-

katesi uzgāja pavisam nejauši, šķirstot kādu no

sage du Gois – pasaulē vienīgo bruģēto ceļu, kas

ārzemēm atvestu žurnālu.

uzbērts uz okeāna pamatnes un ir pieejams tikai

Mūsu ceļojums uz Nuarmutjē salu sākas Pa-

bēguma laikā – divas reizes diennaktī. Šo ceļu

rīzē, kur noīrējam Renault. Nekad neesmu biju-

kā ātrāko nokļūšanai salā izvēlas arī mūsu na-

si franču automobiļu cienītāja, un šis brauciens

vigācijas ierīce, tomēr tai nav informācijas par

manas domas nav mainījis, taču šoreiz, esot

bēguma laikiem un, iebraucot Beauvoir-sur-Mer,

Francijā, liekas pašsaprotami, ka jāizvēlas un jā-

mūsu acīm paveras sirreāls skats – ceļš mums

izmēģina vietējā prece. Un galu galā, iekļūstot

priekšā vienkārši pazūd okeānā.

sastrēgumos, uz priekšu ātrāk neripo ne Renault,

Braukt pa to paisuma laikā būtu pilnīgs

ne Audi vai BMW, jo piektdienas vakarā Parīze ir

neprāts – ūdens līmenis sasniedz 1,7 metru at-

viens liels korķis un mums vajadzīga vairāk nekā

zīmi. Nekas cits neatliek, kā meklēt tiltu, bet

stunda, lai no tās izbrauktu. Ceļā līdz Francijas

pie Passage du Gois atgriežamies dažas dienas

rietumu piekrastei pavadām piecas stundas.

vēlāk bēguma laikā. No visapkārt izvietotajām

Ceļotāju drošībai informācija par bēguma laikiem pirms Passage du Gois.

Eleganta, vietējā stilā ieturēta tualete velosipēdistu ērtībām.

4

#

ZOOM LILLÁ

„Vislabākais veids, kā apskatīt Nuarmutjē salu, ir braukt ar velosipēdu, ko izvēlamies arī mēs, – salu var apskatīt vienā dienā!”

brīdinājuma zīmēm uzzinām, ka bēgums paras-

lielas terases, uz kurām var apsēsties un gai-

ti ilgst trīs stundas, un droši dodamies izpētīt

dīt ierodamies glābēju laivā vai arī dirnēt līdz

šo unikālo vietu.

nākamajam bēgumam, visticamāk lamājot sevi

Passage du Gois, burtiski tulkojot, nozīmē

par tik muļķīgu pārgalvību.

„brienamais ceļš” un saista gan vietējos iedzī-

Vislabākais veids, kā apskatīt Nuarmutjē

votājus, kas bēguma laikā šeit ierodas vākt da-

salu, ir braukt ar velosipēdu, ko izvēlamies arī

žādus vēžveidīgos un ēdamos gliemežus savam

mēs, – salu var apskat vienā dienā! Iegarenās

vakariņu galdam, gan tūristus, kas, pastaigājas

salas kopējā platība ir 29 kvadrātkilometri. Vir-

pa 16. gadsimtā būvēto ceļu, bet, tuvojoties pai-

zienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustru-

sumam, kā kaijas satupst uz mola un izbauda

miem tās garums ir nepilni 18 km, bet platums

dabas varenību, kad okeāns neticamā ātrumā

svārstās no aptuveni 1,5 km dienvidu daļā līdz 6

atgriežas un tajā nogrimst gan ceļš, gan viss,

km ziemeļos. Riteņbraukšanas celiņi savieno vi-

kas uz tā atrodas.

sus – aptuveni pusduci – ciematus, kas izkaisīti

Katru gadu vairāki pārdrošnieki, mēģi-

pa salu.

nādami izaicināt Atlantijas okeānu, šādā veidā

Lai gan tulkojumā no franču valodas ‘noir-

pazaudē savas automašīnas, bet viņiem pašiem

moutier’ nozīmē „melnais klosteris” un nosau-

glābiņu nākas meklēt, rāpjoties vairākus met-

kumu sala ieguvusi, pateicoties tumšās drēbēs

rus augstos stabos, kas kopš sendienām izvieto-

ģērbtajiem mūkiem, kas to apdzīvoja 7. gadsim-

ti gar Passage du Gois un paredzēti lēnīgākiem

tā, Ile de Noirmoutier dižojas ar saulainām baltu

ceļotājiem, kurus pēkšņi pārsteidzis paisums.

smilšu pludmalēm, sulīgi zaļu zāli un koši ziedo-

Dažu stabu galos kā tādas stārķu ligzdas ir ne-

šiem kokiem un krūmiem. Kā milzīgi saulessar-

ZOOM LILLÁ

Tipisks austeru bārs. Ļoti garšīgi!

gi kāpās slejas gigantiskas priedes, kādas nekad

sāli ar piparu piedevu. Tikai vēlāk uzzinu, ka

dzīvē iepriekš neesmu redzējusi, bet, lai nokļū-

pēc Nuarmutjē salas sāls tīko labākie šefpavāri

tu līdz vienai no salas daudzajām pludmalēm,

visā pasaulē, un tas piešķir manam pirkumam

jāiet cauri gluži vai pasaku mežam ar spocīgus

papildu vērtību.

veidolus ieguvušiem gadsimtus veciem ozoliem un mimozām.

Manu attieksmi pret franču auto šis ceļojums nemainīja, bet pret austerēm – gan. Šos

Mūsu ceļš ved gar laukiem, kuros izvei-

glumos radījumus, pārvarot nepatiku, pāris rei-

doti sekli baseini, kas sadalīti vienāda izmēra

žu biju nomēģinājusi Rīgas restorānos, tā arī ne-

kvadrātos un atgādina rūtiņu burtnīcas lapas.

izprotot vīra sajūsmu par tiem... ne tur skata, ne

Sākumā nodomājam, ka šādi tiek audzētas aus-

garšas! Tomēr Nuarmutjē salā atkal nostrādāja

teres, jo tās ir Nuarmutjē salas zelts. Taču vēlāk

„izbaudi vietējo kolorītu” sindroms – austeru

saprotam, ka baseinos, iztvaikojot okeāna ūde-

audzēšanas iemaņas un tradīcijas salas iedzī-

nim, tiek iegūta vēl viena salas vērtība – jūras

votāji izkopuši jau vairāk nekā 200 gadu garu-

sāls. To, glīti sapakotu dažādu izmēru paciņās

mā. Piestājam pie vienas no mūsu ceļā esošajām

un papildinātu ar garšvielām, var iegādāties

austeru fermām. Šī atšķirībā no citām pievilina

turpat pie sāls ieguves laukiem izvietotos vei-

ar omulīgo kafejnīcu. Mūs sagaida laipna saim-

kaliņos. Sāls nav gluži balta, tā drīzāk ir pelē-

niece un, kad esam iekārtojušies pie galdiņa

cīga. Es, sākotnēji mazliet šaubīdamās, izvēlos

uz terases, piedāvā ēdienkarti franču valodā.

Restorāni šeit ir ļoti māj īgi un omulīgi, piedāvājot vietējos labumus.

Līdzīgas ainavas attēlotas uz Nuarmutjē kioskos nopērkamām pastkartēm.

G rSi āe lķsi jiae?g uNvēe, sF lra un kc si j. a !

Angliski šeit gandrīz nerunā, bet ar mana vīra

zvejotas zivis, dažādas jūras veltes, augļus un

minimālajām franču valodas zināšanām, manu

dārzeņus. Nezinot franču valodu, es bieži vien

angļu filologa izglītību un dažiem žestiem

ēdienu izvēlos, tikai aptuveni nojaušot, kas tas

mums pilnīgi pietiek, lai saprastos. Izvēlamies

ir, bet citreiz vienkārši parādu oficiantam no-

langusta zupu un divas plates: austeres – vīram

saukumu ēdienkartē un gaidu pārsteigumu.

un jūras velšu izlasi ar dažām austerēm – skep-

Tāds ir, piemēram, rīsu pudiņš ar lavandu. Gar-

tiskajai man. Ar dažiem citrona sulas un šalotes

šo pēc ziepēm.

sīpolu etiķa pilieniem Nuarmutjē salas austeres garšo fantastiski! Varbūt savu darījis arī svai-

Dzīve Nuarmutjē ir mierīga un nesteidzīga. Kā

gais okeāna gaiss un atspirdzinošais baltvīns,

smejas vietējie – te ir daudz, ko darīt un ko ne-

bet dažas austeres no vīra šķīvja labprātīgi tiek

darīt. Taču ikviens, kas uz šejieni atbrauc, ie-

iemainītas pret garnelēm no manējā.

rodas, lai baudītu. Ko nu kurš – viens mieru,

Protams, brīvdienas Francijā nav iedomā-

cits aktīvu atpūtu, bet visi kopā – vīnu un labus

jamas bez vakariņām restorānos. Atrodoties Ile

ēdienus, bezgalīgās debesis un košās krāsas, kas

de Noirmoutier, noteikti jāapmeklē kāds no dau-

šķiet vēl spilgtākas uz balto ēku fona, sauli, sāļo

dzajiem nelielajiem restorāniem. Tie parasti ir

ūdeni un veselīgo okeāna gaisu. Šī ir sala, kas it

ģimenes uzņēmumi, kuros darbojas radoši pa-

kā ir un it kā nav Francija. Un iztēlē es uzburu

vāri, piedāvājot vietējos produktus – tikko no-

leģendu par kādu Vidusjūras skaistuli. L

G l āEbl ei ņgša,njtaa ,š ķv ēi er ts ēo j āo ts tPial ās siaegt eu rdēut aG toui sa ,l ecteeļ ovteāl joussi ppēādr isstteui dēzr tpī abiāsmu m. s .

E l e g a n t a , v i e t ē jPāa s taikl āu ime et už rs ēAt at l at un at il jeatse ovkeel oā sniāp. ē d i s t u ē r t ī b ā m .

L

LILLÁ GARŠĪGI

S K AT Ī T V I D E O

LI LL Á MĀRTIŅŠ SIRMAIS 3 P AVĀ R U R E S T O R Ā N S

2

#

3

#

GRAND LILLÁ

A SPA Z I JA .

M A RC I PĀ NČ ŪSK A U N V I Ņ A S Ģ ĒN I JS LĪVIJA DŪMIŅA

1

13

LILLÁ GRAND

ČETRPADSMIT LUGAS, VIENPADSMIT DZEJOĻU KRĀJUMI, ČETRI PROZAS DARBI, TULKOJUMI – TĀDS IR ASPAZIJAS RADOŠAIS MŪŽS. VARAM TIKAI MINĒT, KĀ BŪTU, JA ASPAZIJA NESATIKTU JĀNI PLIEKŠĀNU. ASPAZIJAS LIKTENIS BIJA BALSTAM BŪT, KOKAM, AP KURU, PRETIM SAULEI TIECOTIES, VIJĀS LIĀNA – RAIŅA ĢĒNIJS.

2

13

GRAND LILLÁ

MARCIPĀNČŪSK A UN VIŅA S ĢĒNIJS Marcipānčūska. Tā Aspaziju – jau slavenu dzej-

ievērojamās sievietes. Tepat Latvijā veiktajā ap-

nieci un dramaturģi – nodēvē Rūdolfs Blauma-

taujā 2004. gadā par visu laiku ievērojamāka-

nis. Trāpīgi, jo saldi un biedējoši. „Aspazija ir

jām personībām viņa ierindota 20. vietā. Nav

noslēpumainākā persona latviešu literatūrā.

iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Paradokss?

Sieviete ar intriģējošu dzīvi,” saka literatūrzi-

Visa viņas dzīve ir likteņa ironijas un joprojām

nātnieks Arno Jundze. „Mistifikācijas viņu pa-

mīklu pilna, kaut arī ir iznākuši fundamentāli

vada visu mūžu, sākot ar piedzimšanas brīdi –

pētījumi par Aspazijas un Raiņa dzīvi. Ir sagla-

jo pēc dokumentiem iznāk, ka viņa vispār nav

bājušies abu vēstuļu tūkstoši, kas iekļauti UNE-

dzimusi, – līdz mūža beigām, kad pēdējā naktī

SCO programmā Pasaules atmiņa un atkailina

pirms bērēm baznīcā kāds priedes koka zārku

abus līdz dziļākajām dvēseles akām un kaislē

apmaina pret ozolkoka šķirstu.”

gandrīz nokosta krūts galiņa intīmajam tiešu-

Tas, ko par Aspaziju zina katrs skolā gājis

mam.

latvietis, – Raiņa sieva. Dzejniece. Dramaturģe.

Atklājot noslēpumus, atcerēsimies, ka patiesību

Cīnītāja par sievietes tiesībām. Vēl – savas dzī-

atzīt visgrūtāk ir pašam sev un dzīves jaunrade

ves laikā Aspazija – kā vienīgā Latvijas pārstā-

bieži pavisam dabiski pārtop mākslinieka daiļ-

ve – iekļauta Prāgā izdotajā krājumā Mūsu laiku

radē.

MĪLE, ZETE VAI EL Z A Pēc oficiālajiem dokumentiem Elzas Rozenber-

dās vēl citas Aspazijas vārdu versijas – Johanna

gas nemaz nav. 1865. gadā Zaļenieku Daukšās ir

Emīlija Elīze un Elizabete Davova Valtere. Arno

dzimusi Emīlija Johanna Lizete. Tas, ka Aspazi-

Jundze zina stāstīt par mazliet mistisku versiju,

ja ir Raiņa vienaudze, nevis trīs gadus jaunāka,

kas apšauba arī 1865. gadu kā Aspazijas dzim-

kā viņas dzīves laikā (un vēl daudzus gadus pēc

šanas īsto – tolaik bērnu mirstība bija liela, ne

tam) ne bez pašas ziņas tika uzskatīts, noskaid-

nu visus spēja baznīcas grāmatā ierakstīt. Ja nu

rojās tikai pēc simtās jubilejas svinībām, kad

nākamā dzejniece iegrāmatota kāda cita bērna

īstā jubileja bija pagājusi. Dokumentos parā-

vietā, kas jau mina aizsaules ceļus?

GRAND LILLÁ

RAGANA UN EŅĢELIS Pusaudzes gados Elzas nevaldāmais tempera-

mītošais mūžīgais students ar dzejnieka dvēseli

ments spraucas pa visām daiļās miesas vīlēm.

Kārlis Emīls Jansons, savas skolnieces erotiskā

Tikpat trāpīgs kā Blaumanis ir arī Zigmunds

pievilcīguma apmulsināts, nosauc viņu par As-

Skujiņš, stāstu par Aspazijas un viņas pirmā

paziju. Noskaidrojusi, kas tā tāda ir, Elza izglī-

vīra dzīves peripetijām nosaucot Sātana eņģelis.

totās Milētas hetēras vārdu pieņem par savu

Jau četrpadsmit gados seksapīlajai tīnei apkārt spieto pielūdzēji. Baumas viņai velkas līdzi kā gara šlepe – vaļīga izturēšanās gan pret vienaudžiem, gan skolotājiem, it kā derībās kaila skrējusi pāri ielai... Tamlīdzīga uzvedība 19. gadsimta beigās jaunkundzei ir nepieļaujama.

„Jūs, sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem, jo tas vīrs ir tās sievas galva.”

Tik zemu kritušas var būt tikai ielasmeitas.

Aspazija pati atzinusi savu ugunīgo tempera-

pseidonīmu, jo tas viņai tāpat jau pielipis. Tur-

mentu (15–16 gadu vecumā aiz dekadences un

klāt topošajai dzejniecei Grieķijas zelta laik-

garlaicības pat domājusi par indēšanos!). Kā

meta radītāju un jaunas ticības meklētāju ie-

nekā viņa vēlāk kļūst par Raiņa Spīdolas pro-

dvesmotāja šķiet radniecīga dvēsele. Tas, ka

totipu. Viņas sievišķības spēks, valdzinājums ir

hetēras antīkajā sabiedrībā bija ne vien gud-

milzīgs, un viņa to labi apzinās. Psihoterapeits

ras un izglītotas, bet arī par naudu uzturamas

Viesturs Rudzītis rakstā Nācijas pirmā sieviete

brīvas uzvedības sievietes – garlaicīgo māj-

šo spēku apzīmē ar jēdzienu „histērija”, Aspa-

saimnieču pretstats – jaunavai liekas gluži vai

zijas pievilcību izskaidrojot ar dabiskiem pro-

kompliments.

cesiem: „Histērija ir no sievietes bioloģiskās

Māte, par meitas samaitātību sabijusies,

vairošanās sistēmas (vienkāršoti – dzemdes,

izņem viņu no skolas un liek mācīties šūšanu.

grieķiski – hystera) veidojusies psihisko izpaus-

(Šī prasme viņai vēlāk dzīvē noderēs.) Deviņ-

mju dominēšana ar mērķi apaugļot sevi (ievilkt

padsmit gadu vecumā Jelgavas Latviešu teātra

sevī) ar vislabāko vīrišķo sēklu.”

izredzēto diletantu pulkā Elza spēlē Džesiku

Mēs, emancipētās, izglītotās, pašas sevi

Venēcijas tirgotājā, ko iestudējis Roberts Jan-

uzturētspējīgās 21. gadsimta sievietes, esam

sons, viņas apburtā skolotāja brālis. Un drīz vien

sevī vīrišķo daļu attīstījušas tiktāl, ka histērijas

kopā ar Robertu meitene bēg no mājām, bet po-

simptomi ir daudz mazāk pamanāmi. Elza neko

licija aizdomīgos bēgļus noķer. Elzas reputāci-

nevar noslēpt. Vīrieši Rozenbergas jaunkun-

ja provinciālajā sabiedrībā ir vēl vairāk cietusi.

dzes dēļ jūk prātā, sievietes neieredz, Elza atro-

Ģimene redz vienu izeju – grēciniece ātrāk jā-

das skandālu virpulī. Daukšu kaimiņos vasarās

izdod pie vīra! Otrs, jau patstāvīgais, bēgšanas

GRAND LILLÁ

mēģinājums ir sekmīgāks, viņa tiek līdz Rīgai,

slēptā seksuālā interese liek pazudušajai meitai

lai pretendētu uz vietu Rīgas Latviešu teātrī,

atgriezties mājās. Bet tur jau nobriedis precību

tiesa, direktora Hermaņa Rodes-Ēbelinga ne-

plāns, ir ņēmējs – Maksis Vilhelms Valters.

BLĒDIS VAI UPURIS apveidā,

parādus, un notiek tas ne jau piespiedu kārtā.

saplūdinātais šķīstums un izaicinošā dedzība,

Elza visu ir smalki aprēķinājusi – jūs pērkat

piemīlības svaigums, kaislais negantums” –

mani par māju cenu. Tikai pēc tam Valteram

tādu Elzu iepazīšanās vakarā redz Valters (Zig-

jāpērk arī sekss ar sievu. Līdz viņa sarīko kopīgu

munda Skujiņa stāstā, kam viegli noticēt). Kāzu

aizbraukšanu, bet ceļā aizbēg. Plāns izdodas:

naktī Valtera mēģinājumi tuvoties sievai tiek

nauda ir, vīrs prom. Jaunais saimnieks Rozen-

atsisti burtiski, ar celi pa vīrieša vājāko vietu,

bergu ģimeni izliek no Daukšām, un kopš tā

pēc tam gultā, jo Elza ar pulksteņķēdi saslēgusi

laika Aspazijas ģimenes mājas ir Jelgavā. Elza

sev kājas. Aspazija vēlāk stāsta, ka pirmais vīrs

kļūst par mājskolotāju. Tad pie apvāršņa parādās

bijis dzērājs un blēdis, piespiedis parakstīt do-

dedzīgais krievu virsnieks Kucevalovs. Tobrīd

kumentus, tādējādi ieķīlājot un pārdodot viņas

Elzai liekas – īstais, vienīgais. Mīla beidzas, kad

mājas. Pirms paša bēgšanas uz Ameriku vēl cen-

pieķer mīļoto ar prostitūtu. Likteņa ironija, bet

ties izspiest pēdējo labumu no šīm laulībām –

šis scenārijs viņas dzīvē atkārtosies. Vīrs gultā

pārdot sievu, nolemjot tai seksa verdzenes

ar citu.

„Kārdinošā sievišķība

meitenīgajā

nākotni. Aspazijai patīk fantazēt. Valters mājas pārdod, nomaksājot paputējušās saimniecības

BĀL S UN NERVOZI R AUSTĀ S Izraušanās literatūrā notiek ar Vaideloti (pirmā

brīdī no šī darba atteicās, Elza glāba situāciju

augstvērtīgā latviešu romantiskā drāma), kas

un kļuva par Aspaziju, kas saraudināja sirmos

ir Aspazijas otrā un arī populārākā luga. Rīgas

jaunlatviešus un guva citu ievērojamu cilvēku

Latviešu biedrības 25 gadu jubilejai Elza divās

atzinību. Jurists Kārlis Ozoliņš nopērk gandrīz

dienās uzraksta nacionālo pašapziņu spēcino-

visus Prologa eksemplārus. Pēc lugas Zaudētās

šu Prologu. Rakstnieks Zeiboltu Jēkabs pēdējā

tiesības – sieviešu beztiesības atmaskotājas –

GRAND LILLÁ

pirmizrādes viņš sūta Elzai samta etviju, kurā

si! Viņa, kura Mirdzas tēlā ierakstījusi sevi (rei-

guļ gredzens ar dzirkstošu aci. Bet Elzai to ne-

zē eņģelis, velns un cilvēks)!

vajag.

Bāls, nervozi raustās, un zilās acis kā bezdibeņi –

Vaidelotes pirmizrādes priekšvakarā viņa

tāds ir Elzas pirmais iespaids par nākamo vīru,

ir iepazinusies ar Dienas Lapas redaktoru un

kuru reizē biedēja un valdzināja kaislās autores

latviešu modernās kustības – Jaunās strāva

pretenziju viesulis. Vaidelotes pirmizrāde 1894.

flagmani Jāni Pliekšānu. Kā fūrija aiznesusies

gada 19. janvārī ir Aspazijas pirmais triumfs.

uz redakciju, lai pateiktu, ka Dienas Lapā pub-

Pirmā mīlestības vēstule datēta ar 1894. gada

licētajā Friča Garā atsauksmē nav saprasta. Visi

18. maiju, un tā ceļo pie Elzas. Abiem ir teju

jūsmo par lugu, bet nesaprot, kāpēc to rakstīju-

trīsdesmit gadu.

ATZĪŠANĀ S Viņi ir pretstati. Raiņa šaubas pret Elzas pār-

Pēc daudziem gadiem dzejas krājumā Izplestie

liecību par savu taisnību. Raiņa žēlabas par

spārni Aspazija atklāj savu mīlestības izpratni –

paša slinkumu, vājumu un talanta trūkumu –

nevaldāms spēks, pār kuru prātam nav varas,

pret Elzas pašapziņu. Raiņa kautrība pret El-

divi mīloši cilvēki nevar kļūt viens, lai kā cen-

zas nepieciešamību būt sabiedrības uzmanības

šas, jo nevar atteikties katrs no savas personī-

epicentrā. Sākumā Aspazijai ir šaubas: „Vai ir

bas.

patiesi mīlestība, vai nav tikai fiziska kaislība?

Arī Raiņa draugs, ietekmīgais literatūrkri-

Kamdēļ Tu mani mīli un ne citu?” Un tad nāk

tiķis Janis Jansons-Brauns atzīstas mīlestībā El-

atzīšanās: „Manu dvēseli – vai Tu arī zini, ko

zai un pieprasa, lai viņa pamet Pliekšānu. Viņš

Tu ar to prasi? Man nemaz līdz šim viņas nav

ir neatlaidīgs: Elzai pielūdzējs jāizdzen no mā-

bijis, jutekļi, fiziska kaislība, koķetērija, dze-

jas. Atraidītais atriebjas. Pirmais solis – Raini

nulis pēc romantikas ir manas būtnes sastāvs,

atlaiž no Dienas Lapas. Jansons-Brauns metas

mīlestību, pēc kuras līdz šim ilgojos, par kuru

pie Raiņa māsas Doras kājām, bet viņa apprec

rakstu, – to es pate līdz šim neesmu sajutuse...”

citu Raiņa draugu – Pēteri Stučku.

Sākumā Aspazijai ir šaubas: „Vai ir patiesi mīlestī ba, vai nav tikai fiziska kaisl ī ba?

Kamdēļ Tu mani mī li un ne citu? ”

GRAND LILLÁ

MĀ SA UN MĪĻOTĀ Dora un Elza nesaprotas no iepazīšanās brīža,

advokāta vietu Liepājā un Panevēžā, viņi dodas

un Rainis atrodas kā starp diviem dzirnakme-

uz Lietuvu. Nosacīta miera periods ar draisku-

ņiem. Viņa attiecības ar Doru ir īpašas, mai-

līgām paslēpēm rudzu laukā – un Raiņa greiz-

gas brāļa mīlestības caurstrāvotas (viņu tuvī-

sirdības lēkmēm – abu kopdzīvē bija īss. 1897.

ba dažos pētniekos pat raisījusi aizdomas par

gads. Kratīšana. Nofotografēts profilā un pret-

incestu, kas gan nav apstiprinājušās). Taču

skatā kā noziedznieks, Rainis pratināts par so-

viņš ir arī vīrietis. Dora bija atradusi brālim

ciāldemokrātisku ideju propagandu latviešu ie-

labāku līgavu ārzemēs, māte – tepat laukos,

dzīvotāju un strādnieku vidū.

ar 40 govīm pūrā. Lai cik liela būtu Elzas paš-

Raini apsūdz par pretvalstisku darbību

apziņa, doma par izglītoto ienaidnieci nedod

Dienas Lapā un sakariem ar aprindām, kas pul-

mieru. Ar Raiņa svētību viņa dodas uz Cīrihi

cējās ap avīzi un organizēja sadarbību ar Rīgas

studēt medicīnu. Tāpat kā Dora. Un pēc pā-

un Liepājas strādnieku pulciņiem. Apcietinā-

ris nedēļām atgriežas mājās. Vivisekcija nav

ti arī Jansons-Brauns, Stučka. Bijušais draugs

domāta Aspazijai. Viņa ir dzejniece. Aspazi-

Jansons-Brauns turpina atriebību, ar savām lie-

ja palīdz tapt Rainim – dzejniekam, kurš vēl

cībām tīši Raini apsūdzot. Katru dienu Elza ar

šaubās par savu ceļu. Dora Raiņa dzeju kri-

groziņu, kurā starp pusdienu traukiem ieslēp-

tizēja un vēlēja brālim politiķa karjeru. Elza

tas vēstules, dodas uz cietumu. Kad Raini pār-

mīļotā šaubas mēģina kliedēt, atdodot viņam

ved uz Liepājas cietumu, Elza, ieraugot viņa no-

Gētes Fausta atdzejošanu – darbu, kas pie-

žēlojamo izskatu un baidoties par drīzu mīļotā

dāvāts populārajai Aspazijai. Kad Rainis būs

nāvi, cenšas panākt cietumniekam cilvēcīgākus

cietumā, kur tulkošana nav iespējama, darbu

apstākļus – amatpersonas ar šarmu apburt, pie-

veiks Aspazija. Nebijis Aspazijas, viņas spēka,

runāt, ar asarām iežēlināt, piekukuļot.

iedvesmas, ziedošanās, pacietības, gudrības,

Šajā – 1897. – gadā iznāk viņas pirmais dzejo-

kas cēla Raini augšup, iedrošināja, ļāva noti-

ļu krājums Sarkanās puķes, kas gūst atzinību

cēt sev un savam talantam, kas zina, kurā brī-

un atbalsi sabiedrībā. Rainis ir uzslavās skops:

dī viņš būtu sevi savās šaubās un mokās sade-

„Dzejoļi atstāj labu iespaidu, ir jauns sakārto-

dzinājis.

jums, ja kāds to sapratīs, saskatīs filozofiju, bet

Dažus mēnešus abi padzīvo Berlīnē, ko

tomēr ar skumjām skatos uz iespiestiem dzejo-

Rainis atceras kā gandrīz pašu labāko laiku viņa

ļiem, jo vienīgā jēga taču ir darbībā, nevis re-

dzīvē. Tie ir daži miera, pašpaļāvības un har-

zultātā...” Savu grāmatu iespiešanai un lugu ie-

monijas mēneši. Līdz Berlīnē uzrodas Dora un

studējumiem gan viņš nepretojas, gluži otrādi.

Stučka, bet dzimtenē mirst Raiņa vecākā māsa

Rezultāts pēkšņi kļuvis svarīgs, ja runa ir par

Līze, kas Rainim bija kā otra māte. Rainis dabū

paša panākumiem...

GRAND LILLÁ

R a i n i s u n A s p a z i j a To r ņ a k a l n ā , p i e D ī ķ u i e l a s d z ī v o k ļ a a p 19 2 5 . g a d u .

SĒDOŠAIS LĪGAVAINIS Elza gribēja precēties jau tad, kad beidzot bija

Nekāda laulāšana cietumā, kā padomju laikā

šķirta pirmā laulība. Viņa bildina Raini, jo sie-

izjusti situāciju tēloja literatūras skolotājas ne

vas statusā aprūpēt mīļoto cietumā ir vienkār-

vienai vien skolēnu paaudzei, nenotika. Viņus

šāk. Rainis staro: „Tavs priekšlikums par laulī-

laulāja cietuma mācītājs 21. decembrī dzīvoklī,

bām mani no sirds iepriecināja.”

un līgavainis bija tik vārgs, ka gredzenu Aspa-

Par pēdējo Rozenbergu naudu, ko iedod

zijai pirkstā vilka sēdus. Pēc daudziem gadiem

māte, Rainis tiek brīvībā. Viņiem dotas divas

Aspazija publiski pateiksies mācītājam, ka tas

dienas, lai salaulātos, un tad jādodas izsūtīju-

izlaidis pantu: „Jūs, sievas, esiet paklausīgas

mā uz Pleskavu. Skats ir bēdīgs: 32 gadu vecu-

saviem vīriem, jo tas vīrs ir tās sievas galva.”

mā Rainis ir nosirmojis, tik vājš, ka pēc dažiem

Kāzas ļauj Aspazijai triumfēt arī privātajā dzī-

soļiem zaudē samaņu – tiktāl viņš sevi sagrau-

vē – tikumības sargiem nu mutes ir ciet, Dora

zis, cīnoties ar paša dēmoniem un nodevējiem.

un Jāņa māte ir samierinājušās.

GRAND LILLÁ

R a i ņ a Pmēācs aA nDtoornaa SBt iurčkkear t(aa pd o1 m 8 9ā5m. g, a d u) .

A spazija savā kāzu tērpā ( 1897 ).

Janis Jansons-Brauns.

A t k l ā t n e n o A s p a z i j a s f o t o a l b u m a (a p 19 0 0 . g a d u) .

GRAND LILLÁ

MEDUSMĒNESIS IZSŪTĪJUMĀ Viņu medusmēnesis ir pusotru gadu ilgs pagaidu

ir vajadzīga kā gaiss, iespēju uzpucēties, burzīties

nometinājums Pleskavā. Tur ir smagi. Ar jaunra-

Rīgas kultūras dzīvē – jā, dzīves gaišā puse, kam

di nesokas, trūkums neatstājas kā uzmācīgs pie-

pretī tumšā Slobodska. Toties Rainis sāk ticēt sa-

lūdzējs. Tomēr Aspazija vēstulē aktrisēm Olgai

viem spēkiem – un Aspazija cenšas šo liesmu viņā

un Marijai Ezerlaukām liek ticēt: „Ja es šo dzīvi

pūst arvien lielāku. Taču noticēšana sev izpaužas

salīdzinu ar manu agrāko spožo dzīvi Rīgā, tad,

arī aizvien pieaugošā sievas „zāģēšanā” – tulkoju-

par spīti visam, ko tik šausmīgi esmu izcietusi ar

mus vajadzēja publicēt ar viņa vārdu (jau aizmir-

visiem lielajiem un mazajiem pagurumiem, slimī-

sis par Aspazijas darbu, kamēr sēdēja cietumā). Un

bām un daudzajām asarām, es tomēr to nemainītu

Aspazijas dzeja, lūk, esot rakstīta viņa stilā... Kas

ar agrāko.”

Aspazija būtu bez viņa?! Raiņa veselības stāvok-

Fausta tulkojums tiek sabiedrībā augstu vēr-

lis ir bēdīgs. Sabeigta nervu sistēma, reimatisms,

tēts, taču Raini plosa slimīgs nemiers. Ir aizskarts

kuņģa lēkmes. Nervozs, aizdomīgs, kaprīzs, uzma-

pašlepnums. „Tulkojuši Aspazija un Rainis.” Ģe-

nību paģērošs.

niālā dzejniece un jaunais dzejnieks. Neviens taču

Rainis gatavs pieņemt Aspazijas upuri – viņa

netic, ka tas nav tikai un vienīgi Aspazijas darbs!...

mācīsies par feldšerieni, lai varētu labāk rūpēties

Raiņa klusā vēlme piepildījās padomju periodā: par

par vīru. Zālīte Rainim pasaka, ko domā – „kādēļ

buržuāzisko nacionālisti lamātās Aspazijas vārds,

šo stalto ērgli Elzu, kas grib lidot pa skaidrajām

kurai pat nepienākas kapos gulēt blakus Rainim,

debesīm, novilkt pie zemes dubļiem! [..] Ak, vīri,

pazuda no Fausta tulkojuma. Taču vēl abu dzīves

vīri, kādi varmākas Jūs taču esat!”. Aspazija paliek

laikā Aspazija šī grandiozā darba, kas ļāva spert

Rīgā, Dienas Lapā, iepazīstina sabiedrību ar Rai-

platu soli uz priekšu latviešu literārās valodas at-

ņa darbiem, kamēr viņš Slobodskā „cīnījās ar prāta

tīstībā, tulkotāja laurus atdeva Rainim.

apsvērumiem, tikšanās ilgām un greizsirdību uz

„Jaunajam dzejniekam” Rainim depresija.

Naudas nav. Aspazijai piedāvā darbu Rīgā. Atjau-

visu, kas aizkavēja Iniņas (tā Rainis bija iesaucis Aspaziju) atgriešanos”.

notajā Dienas Lapā Aspazija kļūst par kultūras da-

Nākamreiz no Slobodskas uz mājām viņa

ļas vadītāju. Viņa Rīgā pelna iztiku, Rainis cieš,

dodas ģimenes dēļ – Jelgavā māte netiek galā ar

Aspazija viņu mierina.

Aspazijas brāļiem un māsu. Elza allaž par tiem

Tad Rainim jādodas izsūtījumā uz Vjatkas

rūpējusies, samierinoties ar veselo un visnotaļ

guberņu, kur jāpavada pieci gadi. Aspazija paklau-

strādātspējīgo dvīņu Dorotejas un Zamuēla bez-

sa Dienas Lapas īpašnieka sievas Hermīnes Zālītes

atbildību un vieglprātību. Brālis Kristaps cieta no

saprāta balsij un paliek Rīgā, lai strādātu un pel-

nervu slimības, turklāt zaudēja redzi. Bet Dore

nītu iztiku. No tā Rainim lielāks labums. Pusgads

bez sirdsapziņas pārmetumiem dzīvo uz Aspazijas

Rīgā, pusgads Slobodskā, astoņas dienas ceļā –

un Raiņa rēķina līdz pat savai nāvei no smadzeņu

tāda ir Aspazijas dzīve šajā laikā.

triekas 1925. gadā.

Aspazijas žurnālistes laiks Rīgā nozīmē darbu ar

Taču Rainim Aspazijas prombūtne nav izturama,

stabilu atalgojumu un sabiedrību, kas Aspazijai

jau pēc mēneša viņš paziņo – darot žurnālistes

GRAND LILLÁ

darbu, iet bojā māksliniece. Tikmēr viņa bauda

pirmo prefektu, juristu Jāni Dambekalnu, Biruta

atzinību, Luīze Skujeniece recenzijā dzejnieci

nosauks par Raini.

ierindo Eiropas modernās literatūras Olimpā. Tā

„...ja Tu nebūtu par vēlu dzimuse, ...tad Tu

Aspazijai un Rainim rodas jauni draugi, Luīzes

būtu Raiņa dzīvesbiedrene tikusi, un viņš tad ne-

Skujenieces meitu Birutu Skujenieci iemīl gan

būtu tos maldu ceļus aizgājis, kas viņu noveda pos-

Rainis, gan Aspazija. Nākamajai aktrisei (vēlāk

tā un nāvē. [..] Un to es Tev varu sacīt, ka varbūt

arī Jāņa Sudrabkalna mūzai), kura ievērību gūst

Tevi vienīgo R. īsti mīlējis, tas allaž no viņa runas

Aspazijas un Raiņa lugu iestudējumos, piemīt

izskanēja,” raksta viņai Aspazija 1930. gadā, kad

gandrīz tikpat versmains temperaments kā As-

līdz Birutai liktenīgajai dzelzceļa avārijai atlicis

pazijai. Savu dēlu, kurš dzimis laulībā ar Rīgas

gads.

PIRMĀ ATGRIEŠANĀ S UN OTR Ā TRIMDA Amnestija ļauj pārim atgriezties dzimtenē gadu

jums kļūst par svarīgu akmeni latviešu garīgās

pirms noliktā soda termiņa. Vēstuļu māmiņa un

un nacionālās atmodas pamatos, tas atkal uznes

viņas puisītis (tā viens otru uzrunā vīrs un sie-

dzejnieci slavas virsotnē. Viņa ir laimīga. Aspa-

va gandrīz 40 gadu vecumā!) palika Slobodskā.

ziju un Raini dēvē par dzejas karaļpāri. Jaunajā

Raiņa pašapziņa briest. Beidzot iznāk viņa pir-

vasarnīcā Mellužos viņi pavada divas laimīgas

mais dzejoļu krājums Tālas noskaņas zilā vaka-

vasaras.

rā. Viņi būvē māju Jūrmalā! Aspazija Slobods-

Taču gada nogalē bailēs no revolūcijai se-

kā gandrīz pabeigusi lugu Sidraba šķidrauts par

kojošajām represijām pāris atkal dodas trimdā.

raganiskās tautas atmodas sludinātāju Gunu,

Šoreiz uz Šveici, kur dzīvo 14 ilgus, grūtus, vai-

kura mīlas dēļ gandrīz iestieg miegainā miet-

rākiem zaudējumiem iezīmētus gadus.

pilsonībā. Ir 1905. – revolūcijas – gads. Iestudē-

LIEL Ā MĀTE Trīs gadu laikā Aspazija uz mūžu šķiras no abiem

vēl viens bērns. Viņa no jurista Jāņa Pliekšāna

brāļiem un mātes. Tas būtu pamatīgs trieciens

izaudzināja ģēniju Raini. Uz jautājumu, kāpēc

jebkuram, bet Aspazijai – īpaši. Viņas attieksme

Aspazijai un Rainim nebija bērnu, skaidras at-

pret jaunākajiem brāļiem un māsu bija aizbild-

bildes nav. Taču var pieņemt, ka Aspazija bija

nieciska, un arī vecākus viņa izjutusi kā savus

neauglīga un iemesls – agrā jaunībā izdarītā

bērnus, secina psihoterapeits V. Rudzītis. Tā bija

muļķība. Mēnešreižu laikā iebridusi dīķī aukstā

viņas īstā ģimene, un attiecības ar abiem vīriem

ūdenī, pamatīgi apaukstējusies, dabūjusi iekai-

bija pakļautas šai mātes atbildībai. Rainis bija

sumu, no kura knapi izķepurojusies.

GRAND LILLÁ

P ē t e r i s S t u č k a , M a s k a v ā , a p 19 2 0 . g a d u .

R a i n i s M e l l u ž u m e ž ā ( 19 0 5 ) .

GRAND LILLÁ

IDEĀLI UN IKDIENA Kopdzīvi Šveices Kastaņolā atkal grauž nau-

augstajam ideālam pakļāvusies, kaut arī tas

das trūkums. Aspazija slimo (sliktajai redzei,

bija pretrunā ar viņas būtību.

dzirdei un reimatismam klāt nācis zarnu

Rainis pats savu ideālu, tātad arī Aspaziju,

trakta katars). Rainis iemācās gatavot ēst

nodeva ar mēnessmeitiņu – dzīvokļa kaimiņieni

un kopj sievu, kad tas nepieciešams, taču

studenti Olgu Kliģeri, kuras vienīgais ierocis bija jaunība. Rainis ņēma to, ko viņam pie-

„Diviem jāsadzīvojas tik cieši kopā, ka tiem nav vienam no otra ko slēpt.”

nesa uz paplātes un ko novecojusī Aspazija vairs servēt nespēja. Tas gan notika vēlāk – dzimtenē. Olga savu tvirto miesu demonstrē, kaila parādoties Raiņa istabā. Aspazija pēc tam atzīstas: dzirdējusi, kas aiz sienas notiek, ka viņi satiekas, bet naivi domājusi – attiecības ir

smalkjūtība, kurā Raini auklēja Elza, viņam

platoniskas...

nepiemīt. Viņš pukst, kad sievas aprūpēšanai

„Viņa jutās apvainota ne tikai kā dzejniece

jāatraujas no darba. Taču šķiršanās iespēja

un sieviete, bet kā uzticams biedrs, kam melo-

Raini biedēja. „Viņš parasti nerunāja par

jis tuvākais cilvēks, kurš no viņas visu mūžu

mīlestību, bet par dzīvības spēku. Aspazija arī

prasījis patiesību un atklātību. Cilvēks, kurš

nejautāja: vai tu mani mīli? Gudras sievietes

mācījis, ka nedrīkst būt nevienas slēptas domas

neuzdod jautājumus, kas atbildētājam uzliek

un neviena soļa, ko nezinātu otrs. Nu viņš, kuru

pienākumu. Viņa tikai apliecināja: „Es tevi

dzejniece bija uzskatījusi par paraugu citiem,

mīlu.”” Strīdos viņa atskārta – atšķirīga ir abu

bija pārkāpis pats savus principus.”

attieksme pret tuvākā dvēseli un „robežu, kuru

Rainim tad bija 60 gadu. Viņam gan allaž

pat dziļākās atklātības un intimitātes brīžos

patikušas jaunas meitenes. „Puse mūža bija

nedrīkst pārkāpt: Viņš uzstādīja kopdzīves

pavadīta skarbā askēzē un ideju cīņā par Nākotnes

ideālu – diviem jāsadzīvojas tik cieši kopā,

cilvēku. Nu neizdzīvotais un neizbaudītais

ka tiem nav vienam no otra ko slēpt: nekādu

sacēlās pret mūža lielo pienākumu,” S. Viese

pārsteigumu, nekādu uzminējumu, pat kad tie

iejūtīgi cenšas saprast lielā dzejnieka nodevību.

nāktu no vislielākās mīlestības... Visu vajag

„Mīlestība bija aizgājusi. Izrādās, ka nevar mīlēt

zināt, visam vajag būt gaišam. Un, kad ar otru

aiz pateicības. Cieņa palikusi. Pateicība pali-

pušu plēstu, nav ļauns nolūks bijis, bet vienīgi

kusi, mīlestība – ne. Varbūt izpaudās arī Raiņa

gribējis zināt,” raksta Aspazijas pētniece

spītīgās brīvības alkas,” tiešāks ir Roalds Do-

Saulcerīte Viese. Aspazija Raiņa uzstādītajam

brovenskis savā grāmatā Rainis un viņa brāļi.

GRAND LILLÁ

OTR Ā ATGRIEŠANĀ S UN FINĀL S Aspazija cieta un pacieta. Viņa bija putniņš

zija tribīnē jutās kā zivs ūdenī. Viņa kvēli cīnījās

Raiņa būrī. Kastaņolā dramaturģe Aspazija ir

par pedagogu algu palielināšanu un nodrošinā-

mirusi, atgriezusies dzimtenē – augšāmceļas.

šanu no valsts līdzekļiem, jo pašvaldības mak-

Sidraba šķidrautu un nākamo lugu šķir 20 gadu.

sāja, kā sanāca. Aspazijas 35 gadu darba jubilejā

Velkot paralēles starp grieķu Zelta laikmetu un

Latvijas skolotāji viņai uzliek galvā sudrabā kaltu

Latviju, Aspazija sacer lugu Aspazija, kas stip-

lauru vainagu. Pēc Raiņa bērēm 1929. gadā As-

rina ticību Latvijas zelta laikiem un autores ti-

pazija saslimst – sirds un nervi, skan īsā diagno-

cību savām spējām, ļauj atrauties no sadzīves

ze. Nežēlīgs bijis liktenis pret dzejnieci. Gandrīz

problēmām, jo Latvijā saimnieciskās klapatas

visu mantojumu viņai likumīgi atņem Raiņa otrās

atkal diezgan smagi gulstas uz Aspazijas ple-

vai trešās pakāpes māsīca Alma Birģele-Paegle,

ciem. Raini un Aspaziju ievēl Satversmes sapul-

kura pēkšņi uzrodas kā maitu lija. Toties Aspazija

cē. Kamēr Rainis laizīja brūci (netika ievēlēts par

mantojusi parādus, par kuriem Rainis, lāga dvē-

Satversmes sapulces prezidentu), deputāte Aspa-

sele, sagalvojis. Mūža nogalē atkal atsākas cīņa ar

GRAND LILLÁ

trūkumu. Rīgas mājas Baznīcas ielā pirkums bija

sības uz Raiņa honorāriem. Bet bija labi cilvēki,

noformēts uz Aspazijas vārda, tāpēc to dzejnie-

draugi, kas viņu neaizmirsa un palīdzēja, kā va-

ce saglāba, taču, vienalga ar parādiem kaudamās,

rēdami. 75 gadu jubilejā Aspazija atvainojas cie-

pārdeva, pēc tam nopērkot vasarnīcu Dubultos.

miņiem par nogurumu un uzkāpj savā istabā, kur

Tur mita bieži „sakonjakojusies” kundze, kas oda

lūdz draudzeni Annu Stundu skaitīt sadāvināto

pēc kaķu mīzaliem – tādu viņu atceras laikabiedri

naudu. Viņa priecīgi runā, kā par šo naudu uzcels

dzīves beidzamajos gados. Miegazāles un alkohols

„Tur mita bieži „sakonjakojusies” kundze, kas oda pēc kaķu mīzaliem” – tādu viņu atceras laikabiedri.

bija viņas līdzekļi naktij un nomodam. Vēl līdzēja kino. Pārvērtība bija dramatiska. Viņa Jūrmalas ielās dažkārt klīda kā rēgs, kurā bija grūti atpazīt sievieti, kas reiz mirdzēja koši sarkanā blūzē, uzkurinot vīriešu iekāri. Skaistie, kuplie mati, kuru tumši zeltaino mirdzumu reiz apjūsmoja pielūdzēji, savākti „peļastē”. Kā rauga mīklu uzrūgušo miesu piesedza reibuma vienaldzībā saģērbtas drēbes, bet skaisto acu dziļais skatiens pārvilkās ar miglu, kurā pazuda pašas realitāte.

Vadonis Kārlis Ulmanis palīdzēja dzejniecei – un viņa to cildināja, kā mācēja. 1939. gadā pie-

gaismas pili jaunajiem māksliniekiem. Vēl nesen

šķirtā Tēvzemes balva ļāva viņas makā ieripot

kalpone Anniņa lasīja žagarus, jo nebija malkas.

astoņiem tūkstošiem latu. Nāca padomju vara,

Aspazija nomira slimnīcā. Viņu neapraka oku-

un atkal dzejniece zaudēja visu. Latvijas pirmās

pantu piešķirtajā priedes koka zārkā. Pirms bē-

padomju valdības galva Augusts Kirhenšteins kā

rēm jau Doma baznīcā zārku nomainīja, guldot

treknu krupi norija dzejnieces skaļi paustās il-

dzejas karalieni ozolkoka mūža mājā. Par to pa-

gas pēc Vadoņa atgriešanās un pārmetumus par

rūpējās draudzene Anna Stunda, kura kopā ar

to, kas atņemts: padomju valdības piešķirto aug-

savu māsu Alīsi – Aspazijas brāļameitu Virēnu –

stāko pensiju neatrāva, pamatojoties uz cara va-

tonakt bija baznīcā. Raiņa partijas biedra, sociāl-

ras vajātā Raiņa sievas un bijušās revolucionāres

demokrāta Feliksa Cielēna māsa Milda iedeva pa-

lauriem. Taču nacistiem Otrā pasaules kara laikā

lagu, bet zārku sagādāja Aspazijai svešs cilvēks –

atkal bija jāpierāda, kas viņa ir un kādas viņai tie-

Vilis Miezītis. L

Av o t i: V i e s e S . M ū ž ī g i e s p ā r n i . R ī g a : J a u n ā D a u g a v a , 2 0 0 5 .

D o b r o v e n s k i s R . R a i n i s u n v i ņ a b r ā ļ i . R ī g a : K a r o g s, 19 9 9.

Z i g m u n d a S k u j i ņ a s e c i n ā j u m i p a r p i e d z ī v o t o u n 3 3 A s p a z ij a s d ē k a s s t ā s t ā S ā t a n a e ņ ģ e l i s. R ī g a : L i k t e ņ s t ā s t i, 19 9 7.

L a t v i e š u l i t e r a t ū r a s v ē s t u r e . 2 . s ē j . R ī g a : Z v a i g z n e A B C , 19 9 9.

A s p a z ij a s u n R a i ņ a v ē s t u l e s u n d a r b i

L

ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv

LILL Á APLIK ĀCIJA S

DIEVS SMEJAS PAR PLĀNIEM, BET NE PAR PLĀNOŠANAS APLIKĀCIJĀM LILLÁ

N

avigācijas, megabaiti, operatīvās atmiņas, izšķirtspējas un aplikācijas – vārdi kā dzeja un brīnišķīgas iespējas. Jaunākie sasniegumi tehnoloģijās un mūsdienu komunikācijās ir dzirdami un redzami visur. Taču ko tie man kā gudrai, dinamiskai sievietei nozīmē ikdienā? LILLA` tu varēsi lasīt arī par mobilajām tehnoloģijām, aplikācijām un automašīnām – lietām, kas agrāk bija vīriešu žurnālu uzmanības lokā. Bet ar LILLA` skatījumu – par to, kā tehnoloģijas palīdz sievietes dzīvei kļūt ērtākai un tieši tādai, kādu to vēlamies. Šoreiz gribam pastāstīt par interesantām un noderīgām mobilajām aplikācijām, kas noderēs sievietei, kura mīl ceļot, sievietei, kuras ģimenē alfabēta mācība ir vai būs aktuāla, sievietei, kura mīl kino, un sievietei, kurai ērtums, pārskatāmība un sasniedzamība ir svarīgas lietas.

KINO DIENA

ĀBECE

KAM: Visiem, kas interesējas par filmām, kino

KAM: Ģimenei, kurai šķiet būtiski un interesanti

jaunumiem un filmu atsauksmēm, kā arī iespēju

alfabētu apgūt kopā ar bērnu aizraujošā veidā.

izvēlēties savu īsto filmu kino apmeklējumam.

LINDA SAULĪTE: Nākamo aplikāciju varu ieteikt LINDA SAULĪTE: Visām kinomīlēm, kuras līdz šim

jebkurai ģimenei, kur aug bērns, kura ceļš uz al-

informāciju par filmām un to jaunumiem lasīja

fabēta un burtu izzināšanu vēl tikai sākas. Lat-

un ieguva no lieliskās lapas www.imdb.com,

vijā radītā aplikācija ĀBECE ir lielisks rīks, ar

Latvijā radītā aplikācija KinoDiena ir īsts atra-

kuru uzskatāmā veidā bērnam parādīt un iemā-

dums, jo nu arī latviešu valodā varam lasīt par

cīt burtus, iepazīstinot ar tiem caur skaņām un

jaunākajām filmām un, kas svarīgi, ne tikai to

piemēriem. Vienlaikus aplikācija ir vienkārša,

anotācijas, bet arī latviešu kritiķu atsauksmes

interesanta un uzskatāma. Kā saka paši aplikā-

un lasītāju vērtējumus. Aplikācija ērti ļauj se-

cijas izstrādātāji, ĀBECE iepazīstina ar burtiem,

kot visam, kas notiek Latvijas kinoteātros, veikt

attīsta to atpazīšanas prasmi, rosina izprast sa-

savu izlasi, plānot seansu apmeklējumus, jo vari

karību starp burtu un vārdu, trenē atmiņu, vei-

ne tikai izlasīt par filmu un tās novērtējumu, bet

cina uzmanības noturību un vērīgumu.

arī uzzināt, kur un kad tā tiek izrādīta. Ir patiess prieks, ka šāds saturiski un tehniski kvalitatīvs

ĀBECE ir lielisks Latvijā radīts produkts, teh-

produkts ir pieejams bezmaksas.

noloģija, kas sniedz foršu iespēju mācīties spēlējoties un padara mācību procesu ma-

Lieliska aplikācija kinomīļiem un ne tikai.

zajam cilvēkam interesantu un aizraujošu.

EVERNOTE KAM: Jebkurai sievietei, lai padarītu ikdienas

jaunā māmiņa, skolotāja vai studente – Everno-

pierakstus, piezīmes ērtākas un pārskatāmākas.

te atvieglo tavu dzīvi, ļaujot veikt jebkāda veida piezīmes ātri un ērti – vai tie būtu grāmatu

LINDA SAULĪTE: New York Times šo aplikāciju ir

nosaukumi, pirkumu saraksti, plānotie budže-

nosaucis par vienu no 10 aplikācijām, kurai no-

ti, satikšanās, prezentācijas un ceļojumu dati.

teikti ir jābūt tavā telefonā vai planšetierīcē. Tā

Evernote ir pieejama bezmaksas versija ar visām

ir aplikācija Evernote. Tas ir piezīmju bloks vai

pamatfunkcijām, kā arī maksas versija. Mak-

organizators, kurā veicamas dažāda veida piezī-

sas versija papildus ļauj lietot piezīmes arī bez

mes – audio, foto, rakstiskas, turklāt ļaujot tās

interneta pieslēguma, kā arī ļauj jūsu piezīmju

pārvaldīt un sasinhronizēt uz visām ierīcēm,

blokā piezīmes veikt arī citiem, tādējādi padarot

kuras aktīvi lietojam. Evernote lieliski noder kā

šo aplikāciju ērti lietojamu, strādājot pie kopī-

pierakstu klade un darba instruments, ja ir ne-

giem projektiem. Maksas versija piešķir arī PIN

pieciešamība pēc kopīgas vietas, kur apkopot

kodu jūsu aplikācijai, nodrošinot privātumu un

darāmo darbu sarakstu, pierakstīt un/vai sagla-

konfidencialitāti.

bāt kādu nepieciešamu grāmatu, prezentācijas slaidu, vēlāk to visu sasniedzot no jebkuras ie-

Evernote lieliski nodrošina ikdienas darbu, pie-

rīces, kuru lieto, – telefona, planšetdatora, da-

rakstu un notikumu pārvaldību, padarot to ēr-

tora. Vai esi sieviete biznesā vai māksliniece,

tāku un neatkarīgāku no vietas, kur atrodamies.

SKYSCANNER.NET KAM: Sievietei, ceļotājai, kurai patīk pašai plānot

lidmašīnu reisus, savienojumus un izmaksas

savus ceļojumus un kurai ir svarīgi uzzināt vi-

lidojumam no Latvijas uz jebkuru Taizemes

sas savas iespējas.

lidostu. Šī aplikācija ir piemērota ceļotājiem, kuriem patīk pašiem pārzināt visas iespējas,

LINDA SAULĪTE: Cik ļoti gribas kaut kur aizbraukt,

nevis paļauties uz tūrisma aģentūru pa-

tikai kur un kā? Tās ir diezgan populāras

kalpojumiem. Jāņem vērā, ka Skyscanner.net

izjūtas. Ja tavā dzīvē ceļošanai ir svarīga

iekļauj visu vadošo aviolīniju maršrutus, lēto

nozīme, un nav arī mazsvarīgas lidojumu

aviolīniju jeb budžeta aviolīniju lidojumus un

izmaksas, tad aplikācija Skyscanner.net būs

pat čarterlidojumus no Eiropas valstīm (Condor,

tieši domāta tev. Šī aplikācija gan neizplānos

TuiFly u. c.). Aplikācija parādīs informāciju,

ceļojumu un neieteiks galamērķi, bet dažu

bet reālai aviobiļešu rezervācijai novadīs jūs

sekunžu

uz konkrētās aviolīnijas rezervācijas lapu.

laikā

parādīs

visus

iespējamos

savienojumus un cenas, lai nokļūtu turp, kur vēlies. Piemēram, ja zini, ka kaut kad janvārī

Skyscanner.net ir lielisks rīks, lai plānotu lidoju-

vēlies doties uz Taizemi, tad Skyscanner.

mus un atvieglotu ceļotāja aviobiļešu meklēšanas

net, kā galamērķi ievadot kaut vai tikai val-

procesu. Un vienmēr ļauj atrast labāko lidojuma

sti, iespējams ieraudzīt visus iespējamos

cenu.

ENDOMONDO KAM: Sportiskām sievietēm un viņu sportiska-

tiek saglabāti, un vēlāk var salīdzināt rezultātus,

jiem vīriešiem.

un sekot savam progresam (vai dažos gadījumos tieši otrādi). Pateicoties GPS, pēc treniņa var

IVETA ŠNEPA: Palīdz apvienot lietderīgo ar

apskatīt arī treniņa laikā veikto maršrutu kartē.

patīkamo.

Bet pats interesantākais – Endomondo ir ne tikai advancēts hronometrs, bet arī sociālais tīkls. Šeit

Šī ir mana vismīļākā un visvairāk izmantotā

ir iespējams sekot draugu un paziņu sportiskajām

aplikācija. Tai vienkārši jābūt visu aktīvā un

aktivitātēm, atstāt savus komentārus un – kas

sportiskā dzīvesveida piekritēju telefonos! Skrie­

man liekas ievērības cienīgs – nosūtīt un saņemt

not krosu, braucot ar riteni, nūjojot, spēlējot golfu,

draugu uzmundrinājumus reālā laikā! Tas no-

pat dejojot vai sērfojot, ar tās palīdzību var sekot

tiek tā: sadaļā PepTalk uzraksti uzmundrinājumu

līdzi gan treniņa ilgumam, gan veiktajai distan-

draugam (tas jādara angliski), kas tajā brīdī

cei un sadedzinātajām kalorijām. Man patīk, ka

sporto, un viņam pēc pāris sekundēm šis

Endomondo māk runāt – pēc katra kilometra es

uzmundrinājums, pārvērsts audio formātā, tiks

austiņās dzirdu informāciju gan par distances

atskaņots. No pieredzes varu teikt, ka ir ļoti

garumu, gan laiku, kādā tā veikta. Treniņu dati

patīkami, ja kādā paguruma brīdī pēkšņi mūzika

INSTAGR AM KAM: Fotofanēm, kurām patīk bildēt ne tikai

SHAZAM KAM: Zinātkārām sievietēm.

pašām, bet arī aplūkot citu uzņemtos attēlus.

IVETA ŠNEPA: IVETA ŠNEPA: Ātrs veids, kā savas bildes ne ti-

Mūzikas klausīšanos apvieno ar

lietderīgas informācijas apguvi.

kai izdaiļot, bet darīt pieejamas savos sociālajos tīklos.

Šo aplikāciju lietoju, ja, klausoties radio, skan kāda laba dziesma, kuras izpildītāju nezinu.

Vēl viens sociālais tīkls šoreiz fotografēšanas en-

Shazam noklausās dziesmu un identificē to. Pa-

tuziastiem. Līdzīgi kā Twitter arī Instagram lieto-

pildus var arī noskatīties dziesmu videoklipus,

tāji var cits citam sekot, atzīmēt ar sirsniņu bildes,

iegādāties mūziku no iTunes, klausoties dzies-

kuras viņiem patīk, un pierakstīt tām komentā-

mu, sekot līdzi vārdiem, kā arī noskaidrot visu

rus. Instagram ir iespējams „salinkot” ar citiem

par gaidāmajām un esošajām iemīļoto izpildītā-

sociālajiem tīkliem, un tad savas Instagram bildes

ju koncerttūrēm.

varēsi vienlaikus publicēt arī Facebook, Twitter, Tumblr, Flickr un vēl citur. Ja lieto Foursquare, ir iespējams atzīmēties kādā vietā, pievienojot Instagram attēlu. Man patīk, ka uzņemtos attēlus šeit var noformēt un padarīt interesantākus un neparastākus ar dažādiem filtriem un rāmjiem.

EASYVOICERECORDER KAM: žurnālistēm, aizmāršām un atmiņu krā-

– wav faili – viegli lasāms jebkurā pleijerī, gan

jējām.

ērta failu nosūtīšanas un konvertēšanas sistēma.

Tiesa, lekciju ierakstam šī aplikācija piemērota

HENRIETA VERHOUSTINSKA: Profesionālais kretī-

tikai auditorijā ar labu akustiku un lektoru, kam

nisms dažkārt izpaužas kā mājās aizmirsts dik-

labi nostādīta balss, taču – lai ierakstītu interviju

tofons vai visnepiemērotākajā brīdī nosēdušās

klusākā vietā (kopīgais ieraksta laiks līdz 32 stun-

ierakstāmās ierīces baterijas. Vecajā Nokia mani

dām!) vai telefona sarunu – ideāli. Noderēs arī vī-

glāba skaņas ierakstīšanas funkcija. Kad iegādājos

rietim, kuram pirkumu saraksts tiek „izsniegts”

viedtālruni ar Android operētājsistēmu, aši lejup-

pa telefonu: kā citādi lai to visu atceras?!

lādēju vairākas aplikācijas, kas varētu kalpot kā diktofons. Vislabākā no tām, kas ir par brīvu, iz-

Ierakstīt skaņu ir vienkāršāk nekā pierakstīt,

rādījās šī – gan tādēļ, ka tajā ir samērā labas kva-

turklāt skaņas ieraksts var kalpot atmiņu albu-

litātes skaņa (tiesa – mono), gan ieraksta formāts

mam tāpat kā momentuzņēmums.

QR READER KAM: Iepirkšanās fanēm.

MYCYCLES KAM: jebkurai sievietei reproduktīvajā vecumā.

Ielūrot savas sievietes aplikācijā, arī vīrietis var

HENRIETA VERHOUSTINSKA: Atklājusi, ka Lielvār-

uzzināt „drošās dienas”.

des jostas fragmentam līdzīgais ornaments pie kādas reklāmas vai paziņojuma patiesībā ir QR

HENRIETA VERHOUSTINSKA: Ja kādreiz esi samin-

kods – tāda kā burvu atslēga ieejai kādā citā

stinājusies, mēģinot atbildēt uz ginekologa jau-

pasaulē, instalēju savā Android telefonā QR Re-

tājumu – kad bija jūsu pēdējās mēnešreizes? –,

ader un, atzīstos, ar mazliet bērnišķīgu prieku

šī aplikācija ir tavējā. Ievadot tajā atbildes uz da-

izbaudu šo aplikāciju. Esmu izmēģinājusi vairā-

žiem jautājumiem, kā arī pirmajās mēnešreizēs

kus QR kodu lasītājus, bet šis Android lietotā-

atzīmējot katras dienas īpatnības, MC kļūs par

jiem ir visparocīgākais. Darbojas kā fotokamera

kalendāru, kas brīdina, cik dienas palikušas līdz

– uzspied, atvērto skatu pavērs pret kodu un,

kārtējai menstruācijai; kad iestājas tava ovulā-

hops, jau esi attiecīgajā mājaslapā. Šajā aplikā-

cija, kā arī piedāvā (angliski) dažādus padomus

cijā iespējams saglabāt atrastās vietnes un pat

veselības uzlabošanai. Ērta lietošanai.

veidot savu favorītu listi. Cerams, ka tavā telefonā šādā sarakstā iekļūs arī LILLA` ar savu QR

Lielisks palīgs sievišķās veselības neuzkrītošai

kodu.

uzraudzībai.

Atvieglo dažādu produktu izpēti, saīsinot ceļu līdz to mājaslapai.

LILLÁ STIL S

Ziedi debitantes ballei

es putnu esmu balta no galvas un tīra, izmetu, ...bet ja tu nāktu un pieskartos, lai un lepnums būtu mans vissirsalts manāunpozā, tīrs... tu būtu sniega vīrs.

FOTO: TOMS NORDE

S T I L S : L Ī VA H A U S M A N E , K R I S T I A N A K A L N I Ņ A

G R I M S , M AT I : I N G A S P R I D Z Ā N E , L I N D A Š T E I N E R T E

LILLÁ STIL S

Jau es Es putnu esmu krāsoju divreiz balta no zilas galvas esmu un acis, tīra, mīlējusi, izmetu, ...bet ja tu nāktu un pieskartos, lai es un lepnums pietiks būtu mans viss lūpas man irsalts manā šīrozā, labuma, unpozā, tīrs...ja?! tu krāsoju būtu sniega vīrs.

LILLÁ STIL S

Es es putnu esmu krāsoju balta no zilas galvas un acis, tīra, izmetu, ...bet ja tu nāktu un pieskartos, lai un es lepnums būtu mans viss lūpas irsalts manā rozā, unpozā, tīrs... tu krāsoju būtu sniega vīrs.

LILLÁ STIL S

es putnu no galvas izmetu, ...bet ja tu nāktu un pieskartos, eslai esmu balta un tīra, būtu mans viss salts tīrs... tu būtu sniegaunvīrs.

un lepnums ir manā pozā,

es putnu no galvas izmetu, lai būtu viss salts un tīrs...

MO DELE S: PATRĪC I JA (G INT S B U DE MO DEL M A N AG EM ENT ), DI Ā N A ( VAC ATI O), K RIS TĪ N E

LILLÁ STIL S

LILLÁ STIL S

Ziedi debitantes ballei

Jau es Es putnu esmu krāsoju divreiz balta no zilas galvas esmu un acis, tīra, mīlējusi, izmetu, ...bet ja tu nāktu un pieskartos, laikrāsoju es un lepnums pietiks būtu mans viss lūpas man irsalts manā šīrozā, labuma, unpozā, tīrs...ja?! tu būtu sniega vīrs.

FOTO – TOMS NORDE DZE JA – ING A G AILE

JAU 15. JANVĀRĪ LASI JAUNO ŽURNĀLA LILLA` NUMURU!

www.lilla.lv

MĒS LILLÁ

L A I SL AVĒ TA G REIZ SIRDĪ BA! H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A L I L L A` K O N S U LT Ē J A P S I H O L O Ģ E U N K O U Č S I N G A Š TĀ L H U TA

MĒS LILLÁ

Tā vien šķiet, ka ir divas greizsirdības. Viena,

pārkāpusi pāri visiem aizspriedumiem un sa-

kuras pavadoņi ir lēts alkohols, zems izglītības

biedrības normām, nakts aizsegā slepšus aizbē-

līmenis un nesakopta mitekļa aromāts, kulminē

got ar Otello no tēva mājām) –, uz visiem laikiem

banālos ziņu līdos: „Rīgā, greizsirdības vadīts

kļuvis par greizsirdības simbolu. Šosezon slave-

vīrs, sadūris sievu. Vīrietis savu vainu noliedz

no stāstu var noskatīties divās interpretācijās –

un apgalvo, ka sieva uzkritusi uz dēļa, kurā ie-

Jaunajā Rīgas teātrī un Latvijas Nacionālās ope-

dzīta nagla.” Vai: „Zolitūdē turks greizsirdības

ras baleta izrādē. Šekspīra luga šo trako dvēse-

dēļ sadur sievu un kādu vīrieti.”

les stāvokli pacēlusi līdz traģēdijas līmenim, ap-

Taču ir arī greizsirdība, ko iemūžina māksla un

poetizējusi, nosaucot to par zaļacaino nezvēru

literatūra. Slavenais moris, kurš nožņaudza liego

(pielīdzinot plosošās jūtas kaķim, kas spēlējas

dūju – paklausīgo, mīlošo, ar Otello teju apsēs-

ar greizsirdības apmāto kā ar peli).

to Dezdemonu (citādi taču biklā meitene nebūtu

ZAĻACAINĀ NEZVĒRA DZIMŠANA Greizsirdība ir daudzsejains (daudzgalvains)

apspiest savas negatīvās emocijas. Tādā veidā

pūķis ar vienu cēloņa asti. Cēlonis visos gadī-

tiek izdarīts lāča pakalpojums sev, jo, lai sapras-

jumos ir viens un tas pats. Tās ir bailes. Bailes

tu, kas ar mums īsti notiek, nav precīzāka navi-

zaudēt. Bailes neiegūt. Tas sāp. Fiziski – saules

gācijas mehānisma kā emocionālā reakcija.

pinumā. Psiholoģe Inga Štālhuta: „Greizsirdī-

Atļaut emociju izjust. Saprast, par ko tā liecina

bu un bailes izjūt ar to pašu vietu ķermenī, ar

un uz kādām pārmaiņām aicina.

kuru sajūt iemīlēšanos, mīlestību. Greizsirdības izraisītas sāpes ir ļoti nepatīkamas, dažkārt grūti izturamas. Turklāt, ja emocija ir ļoti spēcīga, saprāta kontrole samazinās (atsevišķos gadījumos – zūd) un cilvēks rīkojas afektīvi. Rezultāts dzīvē defektīvs. Mākslā – efek-

Vajadzība veidot saites ir vienmēr, lai cik

tīgs.”

pašpārliecināts vai drošs

Greizsirdībai līdzi nāk negatīva nozīme un noso-

cilvēks arī būtu.

dījums. Taču nebūtu īsti precīzi uzskatīt greizsirdību tikai un vienīgi par negatīvu, apkaunojošu, nekam nederīgu problēmu. Lai par kādu

Greizsirdība ir viena no senākajām un bazāla-

emociju vai emocionālu stāvokli būtu runa, tam

jām emocijām. Jau Bībelē mūsu priekšteču Āda-

ir jāizrāda pienācīga uzmanība un savā ziņā cie-

ma un Ievas bērni Kains un Ābels saskārās ar

ņa. Bieži vien tieksmē pēc pozitīvas pilnveides

greizsirdību un skaudību. Greizsirdība un skau-

cilvēki apzināti vai neapzināti sāk ignorēt vai

dība ir ļoti radniecīgas savā saknē un izpausmē.

MĒS LILLÁ

Abos gadījumos tās ir bailes zaudēt vai neiegūt

nekad neaizmirst savu nevarību.

vēlamo.

Mēs viegli satveram, bet nelabprāt atlaižam. Un

Vajadzība iegūt, kontrolēt un izmantot ir viena

greizsirdības brīdī vispār iestājas tāda kā kon-

no dzīves vitālākajām nepieciešamībām, kas no-

vulsija, krampji – pašam metaforiski vai tiešā

drošina dzīvības procesu. Ne velti bērniņam, kas

nozīmē rokas sāp, bet atlaist ir ļoti grūti, gandrīz

tikko dzimis, pārbauda satveršanas refleksu. Ja

neiespējami.

satvers pirkstu un satvers mammas krūti, – būs

Vajadzība veidot saites ir vienmēr un ikvienam:

dzīvotājs.

lai cik pašpārliecināts un drošs, pašpietiekams

Satvert un noturēt. Jau pavisam mazs bērns, ne-

vai vientuļnieks pēc pārliecības cilvēks arī būtu,

saņemot pienācīgā daudzumā uzmanību un ci-

kaut kādām saitēm jābūt. Un šī greizsirdīgā uz-

tus resursus, jūt greizsirdību un uzsāk cīņu par

manīšana pastāvēs vienmēr, jo mēs uzmanām

uzmanību – maza bērna dzīvībai obligāti nepie-

savu resursu.

ciešamo resursu. Jo izdzīvošanas instinkts saka

Greizsirdība un skaudība ir reakcija uz to, ka pa-

– gribi izdzīvot, tev ir jāiegūst mammas uzmanī-

rādās draudi zaudēt to, kas tev dod labumu. Te

ba, jo tas ir „garants” tam, ka tev tiks doti resursi

nu jāpiebilst: izteikta greizsirdība var būt sekas

un atbalsts dzīvošanai. Mūs nevar salīdzināt pat

gan zemam pašvērtējumam gan – gluži otrādi

ar jūras bruņrupucēniem, kuri, tikko izšķīlušies,

– ārkārtīgi pašpārliecināta cilvēka vēlmei kon-

vēl slapji metas šķēršļu pilnā ceļā pa sakarsētām

trolēt. Greizsirdība, lai cik paradoksāli tas būtu,

smiltīm līdz ūdenim, ja vien kāds putns tos ne-

visspilgtāk izpaužas šajās galējās pašvērtējuma

apēd. Taču – ja viņi tiek līdz jūrai, tad spēj sevi

situācijās. Abos gadījumos pamata mehānisms ir

nodrošināt. Cilvēciska būtne to nevar, un tā arī

bailes.

DOTS PRET DOTU Ikdienā greizsirdība kļūst par kņudošu moku avo-

nās sievietes izjūtas īpaši saasinājušās, kopš viņa

tu greizsirdim un apnicīgu kā remonta skaņas

dzīvo mājās – cilvēku loks, ar kuru satiekas ikdie-

kaimiņu dzīvoklī troksni otram – greizsirdības

nā, sarucis līdz bērnam un vīram –, savukārt vīrs

objektam. Piemēram, Ivaram, patiešām izskatī-

neko daudz savā dienas kārtībā pēc bērna dzim-

gam vīrietim mazliet virs trīsdesmit, kas strādā

šanas nav mainījis – turpina iet uz darbu, trenē-

labi atalgotu advokāta darbu un uztur sievu, ar

ties hokejā – un dusmojas, kad pēc ieilgušās spē-

kuru reiz strādāja vienā juridiskajā birojā, un abu

les, treniņa vai pasēdēšanas ar draugiem telefonā

mazuli, kuram ir tikai divi gadi. Rita ir glīta sie­

ierauga garu neatbildētu zvanu sarakstu no sievas

viete, mazliet jaunāka par vīru, kurai karjera ne-

un vairākas izmisuma pilnas īsziņas. Tomēr Ivars

kad nav bijusi dzīves mērķis – drīzāk aksesuārs,

pie Ritas greizsirdības ir pieradis un, kad viņam,

ar ko padižoties draudzeņu pulkā. Tieši draudze-

aprunājoties ar simpātisku pretējā dzimuma pār-

nes iededza viņā pirmās greizsirdības dzirksteles

stāvi, nākas uzlūkot laulātās draudzenes saskābu-

– slavējot un flirtējot ar viņas vīru. Tomēr jau-

šo vai pat dažkārt saniknoto sejas izteiksmi, par

MĒS LILLÁ

SK AT S N O B A LE TA OTELLO, LN O. FOTO: A N DRIS TO N E

Kāds Tomass Raimers ( Thomas Rymer), ar klasisku gaumi apveltīts karaliskais vēsturnieks, nepilnus simt gadus pēc Šekspīra nāves par lugu Otello ironizēja: „Šīs leģendas morāle ir patiesi pamācoša. Pirmkārt, tā var kalpot kā brīdinājums jaunavai no kārtīgas ģimenes, lai tā nemūk prom kopā ar nēģeri bez vecāku piekrišanas. Otrkārt, stāsts var brīdināt uzticīgas sievas, lai tās labāk uzmana savu veļu (tolaik lakats, ko Jago nozaga Dezdemonai, lai izmantotu kā pierādījumu viņas neuzticībai, bija sieviešu veļas sastāvdaļa – H. V.).

Treškārt, tas var kalpot par pamācīšanu vīriem, lai tie, pirms kļūt greizsirdīgiem un nonākt pie traģiskām sekām, parūpējas par neuzticības matemātiskiem pierādījumiem.”

4

10

MĒS LILLÁ

atbildi tikai pasmaida, bet jebkuru izskaidrošanos

Attiecībās arī ļoti svarīgs ir paritātes princips –

apcērt jau pašā sākumā.

ja es izdaru kaut ko tavā labā, es kaut ko labu

Inga Štālhuta uzskata, ka Ivars, iespējams, šajā

sagaidu no tevis. Ja vīrietis ir pielāgojies savas

situācijā ir adaptējies un pielāgojies sievas uz-

otrās puses greizsirdības izpausmēm, tad apzi-

vedības un attieksmes izpausmēm. „Kaut gan,

nāti vai neapzināti gaida līdzvērtīgu ieguldīju-

ja pārbaudītu viņu ar melu detektoru, mēs, ie-

mu attiecībās no sievas. Ja viņš ir spējis pielā-

spējams, ieraudzītu, ka zināma disharmonija

goties sievas izpausmēm un uzvedībai, vai sieva

pastāv. Ar greizsirdīgu cilvēku nav viegli – šīm

vēlas un ir spējīga pielāgoties vīra uzvedībai un

attiecībām ir brīvību ierobežojoša, paģēroša at-

izpausmēm? Ja ne, – vai vīrs ir ar mieru, ka sieva

tieksme. Visbiežāk par iemeslu šādai pēkšņi sa-

„izlaiž savu pielāgošanās gājienu”, un turpmāk

asinātai greizsirdībai ir uzmanības samazināša-

pielāgo attiecības tikai no sava resursa?

na. Kad cilvēki ir tikko iemīlējušies, abas puses

Kad attiecībās ienāk bērns, sievietes eksisten-

uzmanību saņem bezgalīgi dāsni. Uzmanības

ciālo baiļu deva strauji palielinās – to zina jeb-

došana un saņemšana ir brīvprātīga, viegla un

kura jaunā māmiņa. Vajadzība noturēt un kon-

gandrīz neierobežota no abām pusēm. Laikam

trolēt krasi pieaug. Iespēja samilst greizsirdībai

ritot, kad akūtās saskarsmes vajadzības ir ap-

dubultojas. Sieviete, pirmkārt, kļuvusi atkarīgā-

mierinātas un tēviņš jūt, ka būtne ir nomedīta,

ka, jo nestrādā, otrkārt, baidās par resursu arī

kontrolēta un drošā vietā, viņš sāk uzmanību

savam bērnam. Ko darīt vīrietim? Saskaņā ar

novirzīt arī uz kaut ko citu. Un tieši šī uzmanī-

sistēmiskās kārtības likumu ģimenes noteicējs ir

bas devas samazināšana arī izraisa greizsirdības

vīrietis, kurš vēsturiski ir bijis vienīgais resursu

pirmās izpausmes. „Vai viņam ar mani ir mazāk

sagādnieks. Viņš nosaka, kāda mājās ir kārtība,

interesanti? Kāpēc viņš mani vairs tā neiekāro?

kas ir un kas nav „pie mums pieņemts”. Kad un

Vai esmu kļuvusi mazāk pievilcīga? Ko viņš dara

cik daudz mēs dodam uzmanību viens otram,

tajā laikā, ko kādreiz veltīja man?” Šādi formu-

kad un cik daudz – bērniem, darbiem, draugiem?

lēti jautājumi izraisa bailes, dusmas un protes-

Vai ir pieļaujams, ka tu man zvani darba laikā,

tu. Un vēl lielāku plaisu attiecībās.

vai mēs tomēr pārrunājam visu pēc darba? Vai ir

Ja partneri ir gatavi komunikācijai, tad „uzmanī-

pieņemams, ka, man mazliet kavējoties, tu zvani

ba” ir tēma, par kuru var sarunāties. Tu iedod ot-

vienā laidā? Ja es neatbildu, tam, iespējams, ir

ram savu uzmanību, tu gribi saprast, kas viņam

divi iemesli – vai nu es nevaru, vai negribu. Abos

ir svarīgi, kas prasa un paņem viņa uzmanību, tu

gadījumos tev, mana dārgā, iespēja ir viena –

cieni viņa nodarbes, tu saproti, atbalsti, atļauj.

pacietīgi gaidīt.”

Ja tu sāc saņemt mazākas uzmanības porcijas,

Laika gaitā resursu sagādes un pārdales principi

tam var būt vismaz divi iemesli. Viens ir saistīts

ir būtiski mainījušies. Līdz ar to ir mainījušies arī

ar tevi – tu vienkārši esi kļuvis mazāk pievil-

attiecību kārtības principi. Jautājums, kas jāno-

cīgs/­a. Otrs – KAUT KAS cits ir svarīgāks šo-

skaidro attiecībās: kādai īsti ir jābūt saskarsmes

brīd, un tas ne vienmēr ir KĀDS cits. Bieži vien

un mijiedarbības kārtībai mūsu attiecībās? Atbil-

cilvēki nemaz neaizdomājas, netiek līdz šai iz-

de: tādai, lai mēs justos labi.

pratnei, uzreiz ieslēdzoties reaktīvajā atbildes

Psiholoģes secinājums:

režīmā.

Kad zūd ierastā lietu un saskarsmes kārtība, ir

Inga Štālhuta: „Ar greizsirdību nav jācīnās – tā ir indikators, zīme, kas signalizē – apstājies, apskaties, kas notiek. Kāds ņem no rokām laukā tavus labumus? Vai pārstāj pieņemt no tevis – priekšlikumus, uzmanību, pieskārienus? Nepieciešams apstāties, pārskatīt savu ieguldījumu attiecībās, izdarīt secinājumus un reizē drosmīgi sajust, vai nav nokavēts piedāvājuma un devuma korekcijas laiks.”

SK AT S N O B A LE TA OTELLO, LN O. FOTO: A N DRIS TO N E

MĒS LILLÁ

MĒS LILLÁ

vajadzīga brīvprātīga, dziļa, nevis pirts plikuma,

skarsmes punkti? Vai ir kādi mīļuma saskars-

bet no garīgā viedokļa dziļa saruna, kad partne-

mes punkti? Bez mantiskām un pienākuma sais-

ri atgriežas pie pamata cēloņa, kura dēļ viņi reiz

tībām. Bieži vien pietiek ar vienu tādu gaismas

sagāja kopā. Kādēļ un kā dēļ viņi apvienojās? Ko

punktiņu, nemaz nevajag, lai saskartos pilnībā

deva, ko saņēma viens no otra? Ko dod un saņem

abas virsmas un 24 stundas diennaktī. Tas nav

viens no otra tagad?

vēlams un nav arī iespējams, jo sistēma tobrīd

Kādēļ apvienojās tad un kādēļ apvainojas un

jau ir nogurusi.

atvienojas tagad? Vai viņiem vēl ir garīgās sa­

AIZ ŽALŪZIJĀM Gadās, protams, arī dzīvē literatūras cienīgi

jas upuri kļūst sieviete, bet par uzbrucēju – vī-

stāsti. Šovasar ziņu portālos varējām lasīt stās-

rietis.

tu par kādu nepilnus 30 gadus vecu, izskatīgu,

Inga Štālhuta: „Atceramies, ka greizsirdībai ir

blondu latvieti, kas tika nogalināta Milānas

sakars ar iegūšanu, kontroli, īpašumtiesībām –

centrā, 45 gadus veca itāliešu notāra dzīvoklī,

bet vīriešiem vairumā gadījumā ir izteiktāka va-

kuru viņš īrējis jaunajai sievietei. Pēc mīļākās

jadzība „iegūt”, „apgūt teritorijas”, iekarot, no-

slepkavības vīrietis izdarījis pašnāvību. Pirms

turēt, kontrolēt. Kontrole nozīmē varu, pārval-

pašnāvības atstājis zīmīti, kurā lūdz piedoša-

dīšanu. Kāpēc lai sieviete būtu izņēmums, īpaši

nu sievai un nepilngadīgajai meitai. Policija

tā, ko vīrietis ir apprecējis, padarījis par sava

par slepkavības iemeslu uzskatīja vīrieša greiz-

nama daļu? Skaidrs, ka viņš sievieti kontrolēs!”

sirdību, bet uz pašnāvību vedinājušas ne tikai

Starp citu, tieši no priekšmeta „žalūzijas” – aiz

bailes no soda, bet arī vainas apziņa ģimenes

tām greizsirdīgie vīri Austrumos slēpuši savas

priekšā. Lai aina būtu vēl „šekspīriskāka”, visā

sievietes – radies franču vārds ‘ jalousie’ – greiz-

bija iesaistīta arī itālieša māte, ar kuru, kā tas

sirdība. Nākamais faktors: mēs, sievietes, tomēr

šai nācijai pieņemts, vīrietis katru rītu sazva-

varam būt drošas, ka tie bērni, kuriem esam de-

nījies. Sieviete, nevarot sazināties ar dēlu, zi-

vušas dzīvību, ir mūsu, bet vīrietī ir arhaiskas

ņojusi glābējiem, kas caur balkonu iekļuva pāra

bailes, ka sieviete var iznēsāt bērnu, kas nav no

dzīvoklī, atrodot viņus abus mirušus līdzās

viņa. Vīriešu greizsirdība, runājot statistikas

asiņu peļķē. Izsmalcināta interjera un skaistas

bezkaislīgajā valodā, biežāk nekā sievietēm iz-

sievietes, kā arī materiāli nodrošināta, izglīto-

paužas atklātā, uz otru cilvēku vērstā agresijā.

ta un ietekmīga vīrieša klātbūtne stāstu dara

Psiholoģes secinājums:

skaistāku, taču lietas būtība ir tieši tāda pati

Greizsirdība ir spriedze, lielas intensitātes sprie-

kā tad, ja savu neuzticīgo (vai šķietami neuz-

dze smadzenēs, apziņā, fiziskajā ķermenī. Ir jā-

ticīgu) sievieti nogalinātu kāds delīrija mocīts

notiek kaut kam, kas šo spriedzi atbrīvo. Vismaz

alkoholiķis kādā „pritonā” bez ērtībām. Un vēl

fiziski pēc agresīvas izlādēšanās greizsirdis jū-

– deviņdesmit procentos gadījumu par agresi-

tas atvieglots.

MĒS LILLÁ

GREIZSIRDĪBAS MĀCĪBSTUNDA Dainis ir veiksmīgs uzņēmējs, kas strādā nenor-

tu pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju. Tas

mētu darba laiku, pievilcīgs mačo tipa vīrietis,

viņam ir organiski, un lielākā daļa no viņiem uz

kam laulības nebija šķērslis, lai atturētos no jau-

to arī tiecas. Taču sievietei ir jāatrod viens, bet vi-

nu, glītu sieviešu medīšanas – gadījuma rakstura

sīstākais, vislabākais, visspēcīgākais, pie kura var

seksu, flirtu, divdomīgu izrunāšanos un citas tes-

palikt un justies drošībā. Varbūt racionāla iemes-

tosterona izpausmes sieviešu virzienā viņa gudrā

la Daiņa greizsirdībai nav, bet ir kaut kāds emo-

laulātā draudzene Antra bija iemācījusies ignorēt.

cionāls faktors, kura iemesls daudz vairāk slēpjas

No sērijas „ko es nezinu, par to man galva nesāp”.

nevis greizsirdības objektā, bet pašā greizsirdī. Ja

Taču viņa arī iemācījās kompensēt citādi visnotaļ

viņš ir jutis iekāri vai reāli veicis sānsoļus, tad

veiksmīgās laulības trūkumus, ar sirdi un dvēseli

pieļauj tādu iespēju arī no partneres puses. Un to

nododoties savam hobijam – tenisam, īsā laikā sa-

pieļaut nevar.”

sniedzot amatierei pat ļoti atzīstamu līmeni. Arī

Psiholoģes secinājums:

– pateicoties izskatīgajam trenerim Sergejam, ar

Partneri tuvinās un apvienojas mīlestībā (ide-

kuru sieviete sadraudzējās un kura rīkotos pasā-

ālajā gadījumā). Turpretī greizsirdībā mīlestības

kumus bieži apmeklēja tenisa klubā. Romāna starp

nav. Itin nemaz. Ir tikai bailes un vajadzība par

viņiem nav – Sergejs ir netradicionālas orientā-

katru cenu noturēt savu „īpašumu”. Greizsirža

cijas –, taču tas netraucē Dainim ar apskaužamu

galvenais fokuss ir vērsts uz partneri – ir vai nav

regularitāti rīkot Antrai greizsirdības scēnas vai

viņam mīlestība uz mani? Kur palika? Kā drīkstē-

pat meklēt Sergeju, lai „sadotu par purnu”. Vīrs

ja mazināt devas?

pasācis urķēties Antras telefonā, meklējot zīmī-

Apturēt greizsirdības postošo spēku nozīmē pa-

gas īsziņas, kontrolēt sievas lidojumu grafiku

mainīt fokusu un uzdot jautājumu par mīlestību

(darba dēļ viņa bieži dodas komandējumos). Šīs

sev pašam – ir vai nav manī mīlestība uz šo cil-

lēkmes dīvainā kārtā sinhronizējas ar paša sān-

vēku? Kā viņš to mīlestību saprot un vēlas? Kāds

soļiem. Tiesa, pēdējā laikā Dainis ir uzsācis „ģi-

labums un prieks viņam ir no manis? Ir vai nav

menes glābšanas kūri”, cenšoties biežāk vakaros

manī mīlestība uz sevi? Šajā kontekstā ar mī-

būt mājās kopā ar sievu un bērniem un piedalo-

lestību saprotama drosme, bezbailīga būšana ar

ties kopīgos izbraucienos. Tomēr Antra savu ho-

sevi, ar jauno situāciju.

biju nav atmetusi un katru reizi, kad vakaros nav

Jāpiebilst, ka mīlestības attiecībās atšķirībā no

mājās, saņem dienišķo pārmetumu porciju. Tādēļ

draudzības, domubiedru būšanas, kolēģu attiecī-

viņa sākusi slēpt treniņu apmeklējumus no vīra,

bām utt. ir visvairāk saišu punktu, ieskaitot sek-

tas savukārt neizslēdz iespēju tikt „pieķertai”.

suālo, kas ir fiziskā līmeņa vissmalkākā intimitā-

Psiholoģe arī šajā situācijā saskata tradicionālās

te. Ja notiek kaut kāds pārpratums, satricinājums

dzimumu atšķirības. „Dieviņš, jokdaris būdams,

skar ļoti daudzus saskares punktus, tāpēc rodas

radot vīrieti un sievieti, tēviņu un mātīti, ir radījis

tik liela jezga ap to visu.

ļoti pretējus modeļus. Tēviņš ir radīts, lai aptver-

MĒS LILLÁ

ATTIECĪBU TIRGUS „Dzīve ir tā kā vielmaiņa: mēs saņemam, dodam,

litātes radītājiem. Veselīgās devās greizsirdība ir

apmainām vērtības,” saka Inga. Ar to nav jāsa-

kā brīdinošs signāls, ka kaut kas nav īsti kārtībā

prot tikai materiālie, bet arī emocionālie resursi.

ar attiecībām. Diskomforts ir pārmaiņu vēstne-

„Ja zūd došanas–saņemšanas līdzsvars, ja labu-

sis. Greizsirdība „homeopātiskās devās” ir vese-

ma devējs, kurš vienmēr ir devis tev resursus, sāk

līga. Ja tās nebūtu, cilvēki neuzturētu attiecības

samazināt devumu vai paklusām dod to citam,

tonusā, neuzmanītu emocionālās temperatūras

tad greizsirdība sūta brīdinošu signālu: apturēt,

svārstības, nedomātu par izaugsmi, neveiktu po-

apzināt un saprast. Saprast sevi un to otru. No

zitīvas pārmaiņas.

jautājuma – kas notiek ar partneri kā devēju? –

Jūties greizsirdīgs vai greizsirdīga? Tas ir modi-

ir jāprot pārslēgties uz jautājumu – kas notiek ar

nātājzvans: laiks pārbaudīt savas jūtas un savu

mani kā ieguldītāju, devēju? Pirms kādu nosaukt

konkurētspēju! Vai vienkāršoti – pats sevī, ar

par nodevēju, drosmīgi vajag pārskatīt savu de-

sevi noskaidro, cik labs un derīgs patiesībā esi.

vumu.”

Palīdzība sev sākas ar apzināšanos: kas īsti notiek

Bieži vien pirmā greizsirdīgā reakcija ir: es tagad

ar mani. Ko es jūtu? Ko tās izjūtas dara ar mani?

kontrolēšu, neļaušu, nelaidīšu, mēģināšu iebie-

Kā tas stāvoklis maina manu izskatu, uzvedību,

dēt vai iežēlināt – atkarībā no greizsirdīgās pu-

runu, rīcību? Kā tas viss ietekmē manu partneri,

ses temperamenta un psiholoģiskā tipa. Mēģi-

apkārtējos? Kādu rezultātu no tā var sagaidīt?

nājums vēl ciešāk noturēt un kontroles metodes

Sāpju, baiļu, dusmu un greizsirdības stāvoklī aina

mēdz būt visai pazemojošas pirmām kārtām jau

pārsvarā ir visai nepievilcīga no konkurētspē-

tam, kas tās īsteno. „Ļoti cienījami, visādā ziņā

jas viedokļa. Un tādu – nepievilcīgu – tevi redz

savaldīgi cilvēki sāk izmantot metodes, par ku-

partneris, cilvēks, kuru tu baidies zaudēt. Tāpēc,

rām viņi paši kaunas. Okšķerēšana, izsekošana,

pirms izdari soli, bāžot roku sava tuvā cilvēka ka-

nemaz nerunājot par mazohistisku izprašņāšanu

batā, lai pārbaudītu viņa telefonu vai aviobiļešu

– kā tad tev ar to otru partneri bija, ko tu juti un

kuponiņus, pirms sāc kaut ko pārmest... apstā-

ko nejuti? –, tādā veidā bezcerīgi mēģinot iegūt

jies, padomā, atgādini sev vēlamo iznākumu un

pierādījumus tam, ka „tas tur” nebija tik labs kā

izvēlies atbilstīgu rīcību un anturāžu.”

es. Tādā deformētā veidā cilvēks gaida, ka viņa

Ielaistas, neveselīgas greizsirdības periodā cil-

mīļota persona atgriezīsies, izrakstīs vekseli, ka

vēks pārstāj pilnvērtīgi funkcionēt, kustēties ie-

viņi atkal būs kopā līdz mūža galam. Tā nemēdz

rastajā virzienā, ierastajā kvalitātē. Samazinās

būt. Šīs metodes nestrādā, vēl vairāk – tās noved

cilvēka sniegums darbā un pārējās aktivitātēs.

pie ačgārna, nevienam no partneriem nevēlama

Cilvēka redzesloks sašaurinās līdz fokusam tikai

rezultāta.”

uz partneri un konkurentu, ja tāds ir zināms.

„Es esmu „iņ­jaņ” jeb pretpolu apvienošanas teori-

„Un jo vairāk uzmanības velti tai situācijai, jo

jas piekritēja”, turpina Inga. „Kāpēc ir jānošķir ne-

mazāk to spēj izturēt otrs situācijas dalībnieks un

gatīvas emocijas – patiesībā šķietami negatīvas –

jo vairāk cenšas no šīs situācijas aizbēgt. Tāpēc,

no pozitīvām? Viss ir saistīts, viss ir daļa no vese-

ka nevar izturēt to prasību un pārmetumu spie­

lā. Visas un ikviena emocija ir rādītāji, kas, pras-

dienu. Pirmā ātrā palīdzība ir mazināt šo spiedie-

mīgi izmantoti, var kļūt par jaunas uzlabotas rea-

nu, novēršot skatienu no konkrētās situācijas,

MĒS LILLÁ

atgriezties pie sevis un pavērot, kas notiek ar tevi pašu. Kāpēc tev ar sevi ir tik grūti un neintere-

GREIZSIRDĪBAS MENU

santi, ka tu nepārtraukti vēro otru cilvēku? Un

Viljams Šekspīrs. Otello.

te mums ir jāuzdod jautājums greizsirdīgajiem ar zemo pašvērtējumu: tu tātad pats savās acīs neesi

JRT izrāde Otello, ko ar melnu kā ogle Andri

tā vērts, lai pavadītu laiku ar sevi un pats spētu

Keišu titullomā un biedējoši skaidru Kasparu

sevi nomierināt, ieinteresēt, iekustināt, tev vien-

Znotiņu kā Jago iestudējusi Māra Ķimele. Iz-

mēr vajadzīgs kompanjons? Tu nejūties vērtīgs,

rādē arī Jago motīvs ir ne tikai skaudība, bet

tomēr gribi sevi „iepārdot” otram?”

arī greizsirdība – viņš slepeni mīl Dezdemonu:

Greizsirdība ir baiļu pārdzīvojums, kas var izpausties kā dusmas, agresija vai kā pasīva sevis

Allas Sigalovas balets jaunā kvalitātē rāda

vainošana. Baiļu brīdī jebkura dzīva būtne sa-

mūsu baleta solistus, bet Jago intrigu izraisa

springst, pārstāj saprātīgi domāt, asinis atplūst

cita veida greizsirdība – viņš (lielisks šai lomā

no galvas. Pieplūst rokām un kājām, tāpēc baiļu

Andris Pudāns) mīl Otello...

iespaidā cilvēks gatavs skriet, sist... „Un atkal – pati sarežģītākā lieta ir pārslēgt uzmanību. Kad sāp, kad ir grūti, nav viegli atteikties no paģē-

Režisora Maika Nikolsa visu laiku jēdzīgākā,

rošas attieksmes: viņš man nedod uzmanību,

diviem Oskariem nominētā (Klaivs Ouvens un

atzinību, drošības sajūtu, bet man to vajag! Bet

Natālija Portmane) filma Tuvāk (Closer, 2004),

dziļāka transformācija notiek tikai brīdī, kad tu

pēc Patrika Mārbera lugas (iestudēta arī Dai-

neprasi, ko tev var dot, bet – ko tu vari dot. Šajā

lē), stāsta par diviem pāriem, viņu savstarpē-

ziņā piekrītu Džona Ficdžeralda Kenedija slave-

jām mīlas dēkām. Tieši vīrieši šai stāstā ir

najam teicienam. Izklausās frāžaini, bet tajā ir

slimīgi greizsirdīgi – viņi ne tikai pārdzīvo

dziļa patiesība.”

savu sieviešu pagātni, bet arī sāpina sevi un

Psiholoģes secinājums:

viņas, nemitīgi iztaujājot par ārlaulības saka-

Ātrā palīdzība ir – atjaunot kustību. Kā teikusi

ru intīmajiem sīkumiem.

krievu politiķe Irina Hakamada: „Neveicas mīlestībā – ej politikā. Neveicas politikā – ej bizne-

Plosošas greizsirdības jūtas paustas vairākos

sā. Neveicas biznesā – ej puišos.” Svarīgi ir ie-

Fjodora Dostojevska romānos, bet visspilgtāk

raudzīt telpu, kurā tu vari kustēties, un tad kaut

tās izpaudušās romānā Idiots, kur neprātīgais

vai mehāniski kustināt kājas. To var izdarīt tikai

Rogožins, savā ziņā kļuvis par krievu plašās,

tad, kad mazini pretestību un atļauj tam notikt.

atvērtās, bet tomēr tumšās krievu dvēseles un

Atļaut nevienam tā īsti nepatīk. Nav pierasts.

nevaldāmā temperamenta simbolu, nogalina

Dzimšanas pieredze, zīdaiņa, maza bērna, skol-

savu femme fatale Nastasju Fiļipovnu, jo viņa

nieka, jaunieša, pieauguša cilvēka pieredze – it

mīlēja „idiotu” kņazu Miškinu. Greizsirdīga ir

visos dzīves posmos fizisku, emocionālu un citu

arī pati Nastasja Fiļipovna un viņas sāncense

ierobežojumu ir vairāk nekā brīvības. Tāpēc vien

ceļā uz Miškina sirdi Aglaja.

praktizēt ļaušanu ir veselīga pieredze. Ļauj upei mierīgi plūst. L L

EJ UZ LILLÁ KONCERTI

G A R A NČ A S U N Š IŠ O N A C EĻOJ U MS 28. UN 30. DECEMBRĪ LNO UN LIEL A JĀ ĢILDĒ LILLÁ

1

EJ UZ LILLÁ KONCERTI

M

ūzika kā saviļņojošs, piedzīvojumu pilns ceļojums cauri skaistākajām operām – tāds ir latviešu pasaulē slavenākās operdīvas Elīnas Garančas un viņas

Prinča – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenā di-

riģenta Karela Marka Šišona piedāvājums Jaunā gada priekšvakarā. 28. decembrī opernamā, bet 30. Decembrī – Lielajā Ģildē Elīnas dziļajā mecosoprānā skanēs Mocarta, Rosīnī, Doniceti, Masnē, Sen-Sansa operu ārijas, bet simfoniskais orķestris tām pievienos arī Čaikovska Gulbju ezera valša skaņas. Lieliska dāvana!

EJ UZ LILLÁ KONCERTI

V ISL A BĀ K I E ATK A L RĪG Ā!

13 . D E C E M B R Ī A R Ē N Ā R Ī G A

LILLÁ

3

EJ UZ LILLÁ KONCERTI

J

au trešo reizi kopš 2007. gada Latvijā koncertu sniegs par vienu no labākajām „dzīvajām” grupām pasaulē dēvētā britu rokgrupa Muse. Un ne bez pamata – labākās

koncertgrupas statusu apliecina iespaidīgs mūzikas industrijas balvu saraksts, tostarp Grammy, Brit Awards, vairāki MTV un citi apbalvojumi. Muse uzstāšanos vienmēr raksturo enerģija un krāšņums.

Savu vislabākās grupas statusu atzīst arī paši mūziķi – bundzinieks Dons Hovards ir tiešs: „Kādam taču ir jābūt vislabākajam pasaulē, un kāpēc gan lai tie nebūtu mēs?” Nevaram un nemaz nevēlamies iebilst!

Oktobrī klajā tika laists jaunākais Muse veikums – sestais studijas albums 2nd Law, kurš, kā norāda paši mūziķi, ir grupas līdz šim atšķirīgākais, eklektiskākais un eksperimentālākais albums. Savukārt ietekmīgie mūzikas industrijas izdevumi Kerrang un NME atzīmē, ka šis ir viens no inovatīvākajiem grupas albumiem, ar kuru Muse atklāj jaunas muzikālās teritorijas.

Jaunu teritoriju atklāšana mums patīk! Vēl jo vairāk – ja mūs pavada vislabākie.

EJ UZ LILLÁ KONCERTI

PAV IS A M ĪS TI V Ī N E S VA L Š I 14. DEC EM B RĪ KONG RE SU N A M Ā

LILLÁ

5

EJ UZ LILLÁ KONCERTI

N

emaz nezināju, ka slavenā operešu karaļa Johana Štrausa laikā valdīja tradīcija diriģentam uzstājoties spēlēt arī vijoli. Tai seko Štrausa festivāla Vīnes or-

ķestra maestro Pēters Guts (Peter Guth) – viņš arī diriģē ar

vijoli rokās. Šis kolektīvs ir unikāls, jo klasiskajai populārajai mūzikai tiek pievienots kolorīts Austrijas humors. Šis nav stīvs orķestris, bet gan patiesi dzīvs kolektīvs, kas viegli iesaistās interaktīvajā komunikācijā ar skatītājiem, uzdejojot vai, turpinot spēlēt, kāpjot skatītāju rindās, lai dotos ar viņiem riņķa dejā. Rīgas koncertā piedalās arī Vīnes operas un operetes zvaigzne Monika Mosere (Monika Mosser). Programmā gan populāri klasiskie skaņdarbi, gan arī mazāk zināmas skaistas melodijas un pārsteigumu pilni muzikāli joki.

E J U Z L I L L Á T E ĀT R I S

T UMŠĀ S ALE JA S I E S A K A H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A J A U N A J Ā R Ī G A S T E ĀT R Ī ( T E ĀT R A M U Z E J Ā TA L S U I E L Ā ) 22., 23. DECEMBRĪ

Šo izrādi droši var rādīt pusaudžiem kā mācībstundu, kas liek pārdomāt, ar ko īsti sekss atšķiras no mīlestības, liek izjust dzīves juteklisko, tumšo un neizbēgamo pusi. Tik reti latviešu teātrī jutekliskums, erotika notiek tā, ka nav kauns skatīties. Jaunais režisors Vladislavs Nastavševs Latvijas labākajos teātros iebrāzies kā svaiga gaisa pūsma tieši ar šiem jautājumiem. JRT zīmolsejas Daudziņš, Zariņa, Broka, Znotiņš Tumšajās alejās – Ivana Buņina stāstu mikslī – ir drosmīgi, maigi, smieklīgi, neparasti... Bravo visiem, bet jo īpaši LILLA` pirmā numura varonei Gunai Zariņai!

E J U Z L I L L Á T E ĀT R I S

GO GO L M O GO L S I E S A K A H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A L I E PĀ J A S T E ĀT R Ī 13 . D E C E M B R Ī , 1 4 . J A N VĀ R Ī

Kādreiz par provokatīvu dēvētā režisora Regnāra Vaivara izrāde Liepājas teātrī varbūt nav tik izaicinoša kā Stavangera, ar ko liepājnieki atklāja sezonu, tomēr gana dzēlīga gan. Pamatā ir krievu klasiķa Nikolaja Gogoļa šausmu stāsts par diviem naiviem studentiem, kas ieklīst aizdomīgā ciemā, kur viņiem liek apstāvēt – t. i., divas naktis dežurēt pie mirušas jaunas meitenes, kas esot bijusi ragana. Taču Regnārs jau nebūtu Regnārs, ja viss šis mistisku šausmu apvītais story neizraisītu arī homēriskus smieklus un neizvērstos vienā pamatīgā, krāšņā absurdā: mūsdienu franču studentus slazdā ievilina Liepājas puses latvieši labāko teātra spēku izpildījumā (Kučinska, Dombrovskis, Pujāts, Kvāla, virkne jauno un skaisto aktieru), lai... labāk nespoilerēšu, vien piebildīšu, ka Regnārs acīmredzot nešpetnā, teju vampīriskā manierē ar Gogolmogolu komentējis gan latviešu demogrāfisko situāciju, gan izslavētās latviskās „vērtības” un „dzīvesziņu”.

E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E

MARIMEKKO. DIZAINS. SOMIJA I E S A K A H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A D E K O R AT Ī VĀ S M Ā K S L A S U N D I Z A I N A M U Z E J Ā L Ī D Z 6 . J A N VĀ R I M

E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E

Marimekko bija somu seja jau ilgi pirms Nokia. Šo tekstilmākslas zīmolu radīja māksliniece Armi Ratia, kas kara dēļ ar Padomju Savienību bija spiesta likvidēt savu aušanas uzņēmumu Karēlijā, Vīpuri pilsētā. Marimekko koncepcija bija minimālisms, lakonisms un ieturēts stils, ko inspirēja japāņu mākslas elegance. Šādu pieeju zināmā mērā noteica arī pēckara smagā ekonomiskā situācija un materiālu trūkums, bet šīs īpašības kļuva raksturīgas visam somu dizainam. Izstāde ir tiešām krāšņa (60 audumu paraugi, 53 apģērbu modeļi, kā arī dažādi ar zīmolu saistīti izstrādājumi, arhīva foto un videomateriāli) un noder par testu – vai tu spēj atminēt, kura kleitiņa vai auduma apdruka tapusi 20. gadsimta sešdesmitajos gados, bet kura – mūsdienās? http://www.lnmm.lv/lv/dmdm/info/explore/exhibition/2012/marimekko-design-finland/

E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E

PR ER AFAELĪ T I – V IK TO R I JA S L AIK M E TA AVAN G AR DS I E S A K A H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A

TAT E B R I TA I N L Ī D Z 13 . J A N VĀ R I M

E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E

Liekas neticami, ka krāšņos, estetizētos, varētu pat teikt – izteikti

dekoratīvos

prerafaelītu

darbus

–

jūgenda

priekšvēstnešus – mākslinieku laikabiedri 19. gs. 2. pusē uztvēra kā provokatīvus, bet Čārlzs Dikenss pat nosauca par atbaidoši neglītiem (lai nu kurš būtu runājis – paša romāni pilni ar groteskiem ķēmiem!). Par laimi, ilgi šāds periods nevilkās, un britu gleznotāji, kas sevi dēvēja par prerafaelītiem, jo bija iedvesmojušies no pirmsrenesanses laika gleznām, kļuva bagāti un slaveni. Londonas mākslas citadelē – slavenajā Teita Britu muzejā (Tate Britain, nejaukt ar Tate Modern) – vienkopus apskatāmas Džona Milē, Gabriēla Roseti, Viljama Hanta un citu prerafaelītu gleznas, kuru tīrās, košās krāsas pretstatā britu ierastajam brūnganajam kolorītam laikam arī bija par iemeslu tam, kādēļ tika uztvertas kā avangards.

Ja savukārt esi Londonā 13. decembrī, nepalaid garām šīs izstādes organizēto sarunu par prerafaelītu ietekmi uz modi, kurā centrālā persona ir ļoti populārā britu modes māksliniece Roksanda Ilinčika (Roksanda Ilincic) – viņas tērpi ne reizi vien manīti mugurā arī hercogienei Katrīnai jeb Keitai Midltonei.

EJ UZ LILLÁ KINO

SEŠAS ĀDAS I E S A K A K I N O K R I T I Ķ E I E VA V I E S E

EJ UZ LILLÁ KINO

Pienākot

decembrim,

ilgojamies

pēc

pelēcīgo

ainavu

apņemošas sniega kārtas, pēc visuresošas adventes vainaga smaržas, Ziemassvētku gaidām. Piepildi šo mēnesi ar filmām, kuru noskaņa vedina uz līdzīgu siltumu! Iesaku divas romānu ekranizācijas.

Filmas

Matrikss

veidotāji

Vačovski

(brālis

un

māsa)

apvienojuši spēkus ar Tomu Tikveru (Lolas skrējiens, Parfīms) grandiozā projektā – fantastikas romāna Mākoņu atlants (latviski izdots apgādā Zvaigzne ABC) ekranizācijā. Romāna autors Deivids Mičels šo neparasti strukturēto darbu dēvē par matrjošku – katrs stāsts parādās kā apvalks, kas pietuvina centrālajam kodolam. Sešas vides – no vēsturiskām līdz utopiskām –, dažādi spēles noteikumi un stāsta atklāšanas paņēmieni. Spoži aktieri (Toms Henks, Halle Berija, Hjū Grants un citi), kas katrs iemieso daudzveidīgus tēlus un to īpatnos meklējumus, kuri atkārtojas, pārklājas vai kontrastē no gadsimta uz gadsimtu. Fragmentārais un nepasacītais mudina skatītāju iejusties savdabīgā detektīva lomā un ar

EJ UZ LILLÁ KINO

CEĻOJUMS AR TĪĢERI I E S A K A K I N O K R I T I Ķ E I E VA V I E S E

EJ UZ LILLÁ KINO

Jana Martela romāns Pī dzīve (latviski izdots apgādā Atēna) 2002. gadā autoram atnesa Bukera prēmiju. Jutekliskā teksta ekrāna versijas autors ir smalki daudzveidīgais Angs Lī – režisors tādām šķietami atšķirīgām filmām kā Prāts un jūtīgums, Kuprainais Kalns, Ieņemot Vudstoku. Stāsts vēsta par zēnu, kurš pēc kuģa katastrofas attopas peldam nekurienē vienā glābšanas laivā ar... bengālijas tīģeri. Atkailinātā cilvēka bezspēcība sarežģītu apstākļu priekšā ļauj vērot, kādu lomu spēlē instinkts, drosme, ticība un paļaušanās.

Piedzīvojumiem bagātā filma veidota 3D formātā, kas filmas estētiku papildina ar vizuālu dziļumu, tomēr nenomāc ar kairinošiem specefektiem.

L I L L Á G R Ā M ATA S

CILVĒKS UZ GAISMAS VIĻŅA (AGNESE BĒRZIŅA, ENRIKO PLIVČS) I E S A K A I V E TA Š N E PA

L I L L Á G R Ā M ATA S

Šo grāmatu man ieteica draudzene, kuras mīļoto vīrieti pēdējā laikā sākušas vajāt dažnedažādas ķibeles – te veselība sašķobās tā, ka mēnešiem jādzer antibiotikas, kas savukārt novājina organisma imunitāti, te par mata tiesu izdodas paglābties no traģēdijas, kad kādā Rīgas tirdzniecības centrā no griestiem burtiski degungalā nogāžas stikla konstrukcija. Abi nosprieduši, ka šie visi notikumi ir zīme, pat brīdinājums, ka dzīvē kaut kas jāmaina. Un tas „kaut kas” pirmām kārtām ir attieksme pašam pret sevi. Līdzīgu atziņu vēlāk atrodu arī grāmatā: „Līdzko tu maini sevi, tu esi iespaidojis pasauli vairāk nekā jebkad. Ja mēģināsi mainīt pasauli, dabūsi sitienu kā no bumeranga.” Taču – lai zinātu, kā pret sevi izturēties un kā mainīties, ir sevi jāpazīst. Paradoksāli, bet brīžiem mēs paši sev esam lielāki svešinieki nekā pretimnācējs uz ielas. Turpretī saskaņā ar grāmatas autores un arī galvenās varones reiz sacīto – vērtība ir tikai tam, ko cilvēks zina par sevi. Jo vairāk sevi pazīst, jo labāk spēj operēt ar savu dzīvi. „Šie ir pēdējā laikā labāk ieguldītie desmit lati,” piebilst mana draudzene, un es pēc tikšanās ar viņu taisnā ceļā dodos uz grāmatnīcu.

Grāmata būtībā ir saruna ar Agnesi Bērziņu jeb Ragaciema Agnesi – neparastu jaunu sievieti ar ļoti atšķirīgu un interesantu skatījumu uz apkārt notiekošo. Viņas lekcijās klausītāju ierodoties ka biezs, bet – lai tiktu uz individuālu pieņemšanu, esot jāgaida mēnešiem ilgi. Agnese sevi neuzskata ne par gaišreģi, ne ekstrasensi, ne dziednieci. „Esmu vienkāršs cilvēks,” – viņa saka, un tiešām apbrīnojami vienkārši runā par sarežģītām un grūti izprotamām lietām. Dzīves jēga, mīlestība, domu spēks, attiecības ar citiem cilvēkiem, zemapziņa, nāve – lasu un brīžiem pārņem izjūta, ka man tiek atgādināts tas, ko es patiesībā jau zinu, bet ikdienas steigā un nebeidzamo darbu un pienākumu mutulī esmu piemirsusi.

Daudz vērtīgu atziņu. Mani iedvesmoja šī: „Jūs atnācāt uz šo planētu ar savu unikālo kodu, tad esiet tik atbildīgi, mīliet un izpaudiet to!”

L I L L Á G R Ā M ATA S

JŪ NESBĒ SNIEGAVĪRS IESAK A LINDA SAULĪTE

L I L L Á G R Ā M ATA S

Šis ir jaunākais latviski tulkotais autora Jū Nesbē romāns.

Visvairāk šajā Jū Nesbē romānā uzrunā skandināviskais stils, līdzīgi kā Stīga Lārsona triloģijā Meitene ar pūķa tetovējumu.

Tajā nav salkanības, banalitāšu un šablonisku romānu tēlu aprakstu. Nesbē romānu galvenais varonis, policijas inspektors Harijs Hols, ir visai labi atpazīstams vīriešu tips – ar ārkārtīgi lielu kaislību pret darbu un tikpat lielām vājībām.

Viņa dzīvesstilu raksturo moto, kas šodien ļoti aktuāls: less noise, more signal – ko varētu tulkot kā – mazāk runā, vairāk dari. Lakonisms, intriga, mīlestība un noziegums – tas viss ir šajā grāmatā, kas patiks kriminālromānu un skandināviskās literatūras piekritējiem.

IESAK A LILLÁ

RĒZIJAS KALNIŅAS DZIESMA NIEKI. NEKAS TOPOŠAJAM ALBUMAM ZIEDONIS. LĀCIS. SIEVIETES IESAK A LINDA SAULĪTE

IESAK A LILLÁ

Imants Ziedonis, Kārlis Lācis un Rēzija Kalniņa ir spēcīgas personības katra savā jomā, tādi kā zīmoli. Viņi visi trīs ir vērtības manā kultūras kanonā. Un kopā viņi rada tiešām pilnību. Turklāt dziesma ļoti piestāv tieši Rēzijai un tieši šinī brīdī. Skatoties dziesmas video un klausoties to, nav ne mazāko šaubu, ka visi tajā iesaistītie no sirds dara to, kas viņiem patīk – Lācis, Rēzija, mūziķi. Šajā dziesmā ir izteikts jutekliskums. Ar nepacietību gaidīšu albumu, kurā dziesmas iedzied arī Ilze Ķuzule, Dita Lūriņa, Ieva Segliņa, Inese Kučinska, Amber, Aiša un citas spilgtas mākslinieces, un arī koncertuzvedumu, kurš, kā runā, notikšot maijā – Ziedoņa dzimšanas dienas mēnesī.

2

#

C I LV Ē K I L I L L Á

K AO VIETS N G UJ ENS H E N R I E TA V E R H O U S T I N S K A

1

FOTO: AĢENTŪRA F64

LILL Á tev pastāstīs par cilvēkiem – plaši zināmiem pasaulē, atzītiem Latvijā, pazīstamiem tikai noteiktā lokā. Cilvēkiem, kuriem kopīga viena iezīme – viņi mūs iedvesmo. #

C I LV Ē K I L I L L Á =

Laikā, kad politiķi periodiski diskutē par pat-

Ngujena diplomdarbs Jaņa Rozentāla mākslas

riotisma mācībstundu nepieciešamību, knapi

vidusskolā, kurš tika novērtēts ar „izcili”. Pa-

25 gadus jauns vjetnamiešu puisis laiž klajā

teicoties Pumpura eposam, Kao iemācījās lat-

jau otro mākslinieciski izzīmēto komiksu par

viešu valodu, kad pirms gandrīz desmit gadiem

Lāčplēsi: pirms pāris gadiem izdotajai Lāčplēša

kopā ar tēvu, divām pusmāsām un diviem pus-

dzimšanai nu seko Lāčplēša hronika, kurā Kao

brāļiem ieradās Latvijā. Pašlaik viņš pārtraucis

turpina stāstīt par zēna, ko uzaudzinājuši lāči, –

studijas Mākslas akadēmijā, ir apņēmies studēt

jaunā Lāčplēša bērnības gaitām. Vjetnamiešu

komiksu mākslu Amerikā (Latvijā diemžēl šādu

mākslinieka versija par Andreja Pumpura eposu –

izglītību nevar iegūt) un ilustrēt arī pārējo epo-

komikss par Lāčplēša dzimšanu – bija Kao Vieta

su Lāčplēsis.

LILLA` iedvesma: „Akadēmija neiemācīja man [komiksu] tehniku, bet iemācīja domāt pareizi. Un domāt – tas ir pats galvenais!” /Kao Vieta Ngujens/

J A U TĀ L I L L Á

JA MĪ LE S TĪ BA IR AKLA, K ĀPĒC TA D IR NEPIECI E Š A M A IZ SM A LCIN ĀTA VEĻ A?

J A U TĀ L I L L Á

Edgars Šneps, pieredzējis ne tikai sportā:

Lauris Subatnieks, dzīvo un strādā teātrī:

Nu, cilvēkiem ir septiņas maņas... Pat ja tu neredzi, tu vari atšķirt kvalitatīvu veļu no brezenta biksēm.

Vai šis ir jautājums no joku lapas? Kāds tam sakars ar mīlestību?

Sandis Saulītis, jurists, uzņēmējs, mīl riskēt:

Andrejs Verhoustinskis, filmē:

Varbūt, ja gadījumā acis pēkšņi atveras, lai būtu kas skaists, ar ko piesegties.

Labi, ja ābols garšo (tas par mīlestību), bet forši arī, ja tas labi izskatās (tas par veļu).

I E VA D S L I L L Á

Ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā.

(Nodzēs uguni, citādi nebūs miera!)

Ar naktstauriņiem ieskrien?

Tā ir vēl tikai nojausma, pati mīlestība ir neaizsniedzama.

Tālu Lielupes dzelmē šonakt guļ zivis.

Otrā krastā viļņi skrien uz otru pusi.

Tālu mēs esam viens no otra.

Kā bērza dienvidu un ziemeļu zari. Kādam vējam jānāk, lai mūs sanestu kopā?

Mēs esam kā pretējās šķūņa durvis. Un šķūnī staigā caurvējš.

Neaizsniedzama guļ mīlestība zem tava nama.

Lai to aizsniegtu, jānoārda viss nams. Vai tu ļausi noārdīt tavu namu, vai tu noārdīsi to pati?

It kā vienkārši likās: ar naktstauriņiem ieskrien mīlestība logā. It kā vienkārši un tuvu. It kā mēs būtu putni un dziedātu galotnē.

Bet mīlestība ir saknēs un tur, kur dziļi guļ zivis.

Kā nojausma skrien ziedlapiņa.

LILLÁ KOMANDA

KOMANDA

LINDA SAULĪTE LILLA` izdevēja un vadītāja

HENRIETA VERHOUSTINSKA LILLA` galvenā redaktore

INDREK S VAINU

LĪGA VEKMANE

LILLA` autors

stils

IEVA VIESE

BAIBA RETIGA

LILLA` autore, kinokritiķe

literārā redaktore

IVETA ŠNEPA www.lilla.lv redaktore un LILLA` autore

AIJA STIKĀNE LILLA` autore

INESE APSE-APSĪTE LILLA` autore

LILLÁ PIRMĀ NUMURA AUTORI

ANDREJS VERHOUSTINSKIS

EDIJS PĀLENS

K R I S TĪ N E Ž ELV E

foto

LILLA` autore

video un foto

LĪVIJA DŪMIŅA

GUNTIS KRIVMS

TOMS NORDE

LILLA` autore

video un animācija

foto

INGA ŠTĀLHUTA LILLA` konsultante, psiholoģe un koučs

LILL Á LIELISK Ā ATBAL STA KOMANDA

RAMONA TREILONA

MIĶELIS BAŠTIKS

UN MATK A

UN ASKETIC

LILLÁ ĪPAŠS PALDIES

par izturību

AUSTRIM URTĀNAM

par atbalstu un uzdrīkstēšanos

SANDIM SAULĪTIM

JAU 15. JANVĀRĪ LASI JAUNO ŽURNĀLA LILLA` NUMURU!

www.lilla.lv