Lilla 09 by Žurnāls LILLÁ

GL ADIATORS BA SKETBOL A LAUKUMĀ JĀNIS BLŪMS

N°

ELĪNA EGLE: MANS ĪSTAIS C I LV Ē K S M A I N Ī JA V I S U 1

S K AT Ī T V I D E O

KOŠUMS LILL Á Marija Naumova. Čigānu nakts

LILLÁ SARUNAS

SIEVIETE LILLÁ Elīna Egle. “Es zinu, kad pienāk īstais brīdis, mūs apstādina. Kad esam savu padarījuši, mūs gluži vienkārši apstādina. Ja paši nesajūtam, ka beidzam progresēt, seko pārbaudījumi, un visbiežāk pārbauda tieši ar sāpēm.”

L I L L Á C I LV Ē K O S

VIŅPUS LILLÁ

DUETS LILLÁ

JĀ! LILLÁ

GRAND LILLÁ

MĒS LILLÁ

RUNĀ LILLÁ

Aija

Binnija

Latvijas

Uldis Pūcītis

Tēva dienā.

Lilla`

Stikāne par

Ārberga

vīriešu

bija no tiem

Stāsts par

lasītāju

divkārtējo

un Juris

basketbola

aktieriem,

mīlestību,

vēstules

Anglijas

Šleiers par

izlases

kas uz

kas nekad

boksa

tikumiem,

kapteinis

skatuves

nebeidzas.

čempioni,

intuīciju un

Jānis Blūms

sevi nežēlīgi

latvieti Jutu

sarkanajiem

dedzināja,

Steel

sarakstiem

nežēlojot ne spēku, ne emocijas, ne veselību.

LILLÁ STILĀ

KOŠUMS LILL Á

LILLÁ STILĀ

ZOOM LILL Á

IEKŠĀ LILLÁ

Marijas

Skaistum

Ja šomēnes

Pusotras dienas

Austrumu

Naumovas

kopšana un

varētu

Stambulā –

ekspresis

čigānu nakts

Mēness

atļauties tikai

nepietiekami,

sajūtām.

vienu lietu...

lai iepazītu,

Pietura Alberta

bet pilnīgi

ielā.

pietiekami, lai iemīlētu.

REĀLI MAKSĀJUMI REĀLI LABIEM AUTO! NISSAN JUKE - 118 Ls mēnesī.

LĪZINGA PROCENTU LIKME

DĀVANĀ:

NISSAN QASHQAI - 135 Ls mēnesī.

• • • •

Signalizācija Reģistrācija Salona paklājiņu komplekts KASKO

PIESAKIETIES IZMĒĢINĀJUMA BRAUCIENAM JAU ŠODIEN!

SIA NORDE

Skanstes iela 31a, Rīga Tālr.: +371 67 388 433 www.norde.lv * Līzinga kopējā mainīgā procentu likme sastāv no 3 mēnešu EURIBOR + 0%. Finansējumu nodrošina SIA «NORDE» sadarbībā ar SIA «Nordea Finance Latvia» un SIA «SEB Līzings». Aizņemieties atbildīgi, izvērtējot savas kredīta atmaksāšanas iespējas! Cenas ikmēneša maksājumam aprēķinātas Nissan Juke 1.6 L VISIA 5 M/T un Nissan Qashqai 1.6 L VISIA 5 M/T modeļiem. 5 gadu operatīvais līzings, atpakaļpirkuma vērtība: 25%, nobraukuma ierobežojums: 100 000 km. KASKO apdrošināšanu uz 6 mēnešiem nodrošina «Nissan apdrošināšana». Piedāvājums spēkā līdz 30.09.2013. Attēliem ir ilustrējoša nozīme. Piedāvājums nav savienojams ar citām akcijām vai piedāvājumiem. Nissan Juke vidējais degvielas patēriņš no 4.2 – 7.4 l/100 km, CO2 izmešu apjoms no 109 – 169 g/km. Nissan Qashqai vidējais degvielas patēriņš no 4.5 – 8.1 l/100 km, CO2 izmešu apjoms no 119 – 187 g/km.

SLEJA LILLÁ

M I RK ĻU KO LEKC I O N Ā RI I V E TA Š N E PA ,

FOTO:SHUTTERSTOCK

L I L L Á G A LV E N Ā R E D A K T O R E

SLEJA LILLÁ

ādā brīvākā brīd ī augusta vidū staigāju pa vienu no R īgas lielajiem tirdzniecī bas centriem. Veikalu skatlogos manekeni jau ietuntulēti rudenīgos apģērbos, mazliet disonējot gan ar kalendārā rakstīto, gan manām sajūtām. Es vēl baudu vasaru, lai arī varbūt pēdējos tās mirkļus, bet mēteļi un šalles nepavisam nav ne prātā, ne pirkumu sarakstā.

SLEJA LILLÁ

mirkļi, kurus vēlamies apstādināt vai pail-

šaubu un pārliecības, par izmisuma un prieka

dzināt. Iekonservēt kā vasaras ogas, lai vē-

mirkļiem – tik bagātīga ir mūsu šī mēneša stās-

lāk kādā tumšākā un vēsākā ziemas vaka-

tu varoņu mirkļu kolekcija.

rā no atmiņu plauktiem varētu nocelt burciņu ar

Septembra LILLÁ ir spēka un skaistuma pilns.

smaržīgu un garšīgu pildījumu. Nesen lasīju kāda

Par saviem spēka avotiem mums stāsta bijusī

anonīma rakstītāja filozofiskas pārdomas, ka pa-

Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja,

tiesībā ir tikai viena diena, kurai ir nozīme. Die-

bet tagad Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu

na, kad var kaut ko darīt, mainīt un sasniegt. Tā

foruma dibinātāja Elīna Egle, Latvijas basketbo-

ir šodiena. Kas noticis vai pateikts vakar, to mai-

la valstsvienības kapteinis Jānis Blūms un div-

nīt vairs nav iespējams. Kas būs rīt, to nezinām.

kārtējā Anglijas boksa čempione, latviete Juta

Es saku – jā un nē. Šodiena sastāv no mirkļiem,

Steel. Par tikumiem, vīrieša un sievietes intuī-

kuros nokļūstam un rīkojamies, kurus paši vei-

ciju un sarkanajiem sarakstiem diskutē Binnija

dojam, lai tad, kad šodiena kļūs par vakardienu,

Ārberga un Juris Šleiers. Valdzinoša un koša či-

nevarētu teikt, ka tai nebija nozīmes. Un katrs

gānu nakti LILLÁ lappusēs izdzīvo un izdzied

šodien izdzīvotais mirklis ved mūs uz priekšu,

Marija Naumova.

pārvēršoties rītdienā.

Izdzīvo un izbaudi arī Tu mirkļus kopā ar LILLÁ

Dzīve patiesībā ir unikāla mirkļu kolekcija. Par

un atgriezies tajos, kad vien vēlies!

to pārliecinos, arī lasot šī mēneša LILLÁ. Par

Bet es, nepievēršot uzmanību rudens sezonas

mirkļiem, kas pieliek punktu, vienlaikus aizsā-

kolekcijām veikalu plauktos, nopērku vieglu va-

kot jaunu lappusi, par mirkļiem, kas maina re-

saras kleitiņu. Ne tāpēc, ka tā ir izpārdošanā,

dzējumu, par mirkļiem, kas paver jaunus apvār-

bet tādēļ, ka ir šis mirklis, kas nu pievienots

šņus, par uzvaru un zaudējumu mirkļiem, par

manai kolekcijai. L

R AKSTI LILLÁ

L A S ĪTĀ J U V Ē S TU LE S

R AKSTI LILLÁ

Lūk, jau iznācis digitālā žurnāla LILLÁ septembra numurs. Mēs, LILLÁ veidotāji, allaž esam uzsvēruši, ka šis ir žurnāls par šķietami pretējo saplūšanu, par sievišķo un vīrišķo, emocionālo un racionālo, virtuālo un reālo. Tas ir par to, kas mūs iedvesmo, ko mēs mīlam un kas mēs esam. LILLÁ ir par mums. Tāpēc Tavs viedoklis mums ir ļoti svarīgs. Ja kāda no žurnālā skartajām tēmām rosinājusi pārdomas vai iedvesmojusi Tevi, mēs labprāt par to uzzinātu! Priecāsimies, ja savos vērojumos dalīsies ar mums un citiem LILLÁ lasītājiem.

R AKSTI LILLÁ

MĒNEŠA VĒSTULE Sveiciens! Lai gan nepiederu pie Jūsu veidotā izdevuma LILLÁ tieši paredzētās auditorijas (vīrietis u.t.t.), tomēr ar interesi lasu šo žurnālu! Vēlos paust sirsnīgu pateicību par Jūsu izdevuma ideju, formu un saturu, tas ir brīnišķīgs atklājums! Vēlot Jums daudz radošu veiksmju, cieņā, Zigurds

@EBindere

Iveta Dilba

Paldies par jauko dāvanu,

Esmu sajūsmā par Jūsu žurnālu! Liels paldies par saturu,

@Lillamagazine :) Inte-

kvalitāti un iedvesmu!

resanta lasāmviela tagad ilgam laikam nodrošināta.

Ievva Rozentāle

Man jau patīk!

Beidzot pieķēros arī lasīšanai! Un ir interesanti...

@maarinja

Zane Bratuškina

Labākais @Lillamagazine

Noabonēju LILLA iPhone versiju 3 mēnešiem. Ļoti smuka un

ir tas, ka lasot to, kamēr

ērta aplikācija, prieks apčamdīt.

tiek midzināts bērns, lapu šķirstīšana Ipad’ā nečab un netraucē trauslajā miega fāzē :) Ļoti liels paldies - pēc nogurdinošas dienas šovakar «grem@MirdzaG

dējos « Jūsu dāvātajos žurnālos! To rakstus izmantoju kā

Esmu sajūsmā par @Lilla-

uzmundrinošu un gaišu domu pildītu zāļu devu gan sirdij,

magazine žurnālu. Tajā ir

gan prātam! Lai Jums visiem netrūkst ideju un izaicināju-

tik daudz elegances. Tā ir

mu! Austra Silmale

pavisam cita pasaule.

@dainaarbaiku Jaunais

Pasta adrese:

@Lillamagazine tik SS labs, MediaRoom, Žurnāls LILLÁ, Cēsu iela 31, korpuss 3, LV-1012 ka gribas izdrukāt. 3

@muyperfecto

ŽURNĀLA TAPŠANAS AIZKULISES, JAUNUMI UN ĪPAŠU CILVĒKU VIEDOKĻI KATRU DIENU!

www.lilla.lv

SIEVIETE LILLÁ

ZIEMEĻNIECE S SPĒK S TEKSTS: ILZE POLE FOTO: TOMS NORDE STILS: LĪGA VEKMANE

SIEVIETE LILLÁ

Kā nepārtraukti rast spēku darbam, būt procesu priekšgalā un pieņemt arvien jaunus izaicinājumus? Kā rīkoties, ja dzīve ierauj virpulī, piedāvā aizvien jaunas izvēles un necerētas pārmaiņas? Pārbaudījumi, kurus nes līdzi pārmaiņas, ļauj saredzēt iespējas un apjaust patiesās vērtības, un Elīna Egle zina, ka tā ir. Fotogrāfiju zādzība un izplatīšana bija tikai cīņa, un negodīgas metodes parasti izvēlas, darbojoties pret stipriem cilvēkiem. Darbs ir būtiska tēma sarunā ar Elīnu, bet viņa ir atvērta arī citām tēmām – īpaši sarunai par viņas meitu.

SIEVIETE LILLÁ

Man vienmēr šķitis ļoti būtiski, kas ir tā vieta, no kurienes cilvēks ieradies šajā pasaulē. No kādas apkaimes. Kura ir jūsējā? Es esmu no Pārdaugavas, patiesībā jau ceturtajā paaudzē no Ķīpsalas. Tur dzīvoja jau mana vecvecmāmiņa Egle, kas esot ļoti interesējusies par politiku, savukārt manas vecāsmātes lielā kaislība bija avīze Sports. Es pati izaugu Zolitūdē un tiku vizināta uz Imantu, Ķīpsalu. Toreiz Zolitūde vēl bija zaļa, lielām, skaistām pļavām, tur bija kā laukos, nepārredzami klajumi, govis un vecā karaspēka daļa. Pavisam citāda Zolitūde nekā tagad. Diemžēl vairs nav to īpašu sajūtu, braucot cauri šai vietai. Nekāda sentimenta. Tagad tur ir daudzstāvu apbūve, skaļi un putekļaini. Man ir vecāks brālis, un es atceros – teju visu bērnību man vajadzēja iet kaut kur brālim līdzi. Makšķerēt, futbolu spēlēt un visādi citādi kopā pavadīt laiku, lai gan man ļoti patika pabūt vienai pašai. Brālim patika daudz runāties, es labprāt klausījos, un tā mēs labi sapratāmies. Man šķiet, ka no šī laika manī palikusi savāda brīvības sajūta. Mēs nedzīvojām uz pilsētas akmeņiem četrās sienās, netikām ierobežoti, varējām iet, kur gribam un bezgalīgi tālu. Mums bija kaķi un suņi – ja atradām vēl kādu, varējām nest mājās, un tur arī dzīvnieciņš palika. Pavasarī ar alumīnija vannu šļūcām pa pļavu, tas bija mūsu kuģis. Man bija plašs horizonts, un tas man ir bijis svarīgs visu dzīvi. Redzēt horizontu man ir svarīgi arī pašlaik.

Latvijas Darba devēju konfederāciju Elīna Egle (būdama tās ģenerāldirektore) septiņos gados izveidoja par ietekmīgāko biznesa organizāciju valstī, pēc tam bija Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības padomniece un ANO Starptautiskās darba organizācijas vecākā eksperte darba devējiem Austrumeiropā un Centrālāzijā. Tagad viņa attīsta investīciju projektus uzņēmumā Baltic Id. Kopā ar domubiedriem nodibinājusi Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu forumu, kas 16. novembrī organizē Mazā biznesa dienu Latvijā. Septembrī tiks atvērta mājaslapa www.mazabiznesadiena.lv, kur mazie uzņēmumi varēs bezmaksas iegūt mārketinga instrumentus un patērētājiem sniegt informāciju par sevi. Tā patērētāji uzzinās par mazo biznesu, kas apkārtnē piedalās šajā pasākumā, atklājot, ka, iespējams, pavisam netālu var iegādāties, piemēram, labu jēra gaļu vai tepat, tuvumā, strādā labs kurpnieks vai grāmatvedis. Mazā biznesa diena ļaus katram investēt mūsu cilvēkos un tautsaimniecībā, sniegt to, kas mazajam biznesam nepieciešams visvairāk, – klientus. Savu klientu mudināta, Elīna uzņēmusies vēl vienu sabiedrisku darbu – dibinājusi un vada Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju, lai arvien vairāk Latvijas uzņēmumu sniegtu savus produktus un pakalpojumus pašmāju un starptautiskajai drošībai.

Arī Ķīpsala ir mainījusies, tā ir daudz sapucētāka un glancētāka. Tagad Ķīpsala daudziem ir rindu mājas un fabrikas dzīvokļi, bet es Ķīpsalu atceros noplukušu, saburzītu un nenopucētu, un patiesībā man toreiz

mājas paliek arvien glancētākas, mašīnas – glaunā-

tur patika daudz labāk. Tur bija līdzīga gaisotne kā

kas. Salas mīlīgums lēnām izplēn. No Ķīpsalas aiziet

laukos, kur cilvēki viens otru pazina un zināja, kur

arī tās iedzīvotāji, jo daudziem tur dzīvot kļuvis par

dzīvo Vilku tante.

dārgu, kāds pārdod savus īpašumus. Tagad Ķīpsalā

Privatizācijas laikā daudzas mājas to saimnieki ie-

ir mans birojs, un ērtāku vietu būtu grūti iedomāties.

guva par sertifikātiem, tādēļ eiroremonts pār Ķīpsa-

Tur ir gan restorāni, kur rīkot tikšanās, gan ērti var

lu nenāca tik ātri. Tagad daudzi ābeļdārzi izcirsti,

nokļūt lidostā.

SIEVIETE LILLÁ

Ja kādu var nobiedēt ar to, ka sievietei ir krūtis, -

ROTA S: H& M APĢĒRBS: SANDRO FERRONE, MONTON, LIST

lai tā būtu.

SIEVIETE LILLÁ

Kuras jums tolaik bija svarīgākās attiecības?

Un kādu jūs sevi tolaik atceraties?

Mūsu ģimenē nebija raksturīga pārspīlēta mīlināša-

Es noteikti nebiju teicamniece, lai gan nebija goda

nās. Drīzāk bijām diezgan neatkarīgi viens no otra.

lieta nākt mājās no skolas ar trijnieku. Drīzāk es biju

Taču es zināju un ļoti labi sajutu, ka man uzticas un

klases neformālā līdere, kas vienmēr organizē pasā-

par mani rūpējas. Viens no būtiskākajiem cilvēkiem

kumus vai tajos piedalās. Skolotāji man uzticējās,

tolaik man bija opīts. Mums visiem patiesībā. Mēs

es biju disciplinēta. Turklāt vecāki bija pacentušies,

visi gribējām viņam līdzināties un bijām gatavi viņa

lai man nebūtu pārāk daudz brīvā laika. Es zināju,

dēļ līst no ādas laukā. Vectēvs bija ļoti stingrs, taču

ka mājas darbi ir jāizpilda – kaut kur starp tenisa

ļoti labsirdīgs, viņa dzīvesstāsts arī ir skarbs. Viņš

nodarbībām, tautas dejām un klavierstundām. Jā, es

uzauga Dikļos, lielā ģimenē, kas bija vācu bēgļi no

biju ļoti disciplinēta, uz mani paļāvās, un es negribē-

Ukrainas. Muzikālajos Dikļos pašmācības ceļā apgu-

ju nevienu pievilt, es nevarēju palikt pēdējā. Labās

va vijoles un akordeona spēli. 18 gados vectēvs pār-

atzīmes sāku pelnīt pēdējās klasēs, kad sapratu, ka

cēlās uz Rīgu un sāka strādāt par taksometra šoferi,

vēlāk var noderēt. (Smejas.)

lai gan viņam nebija tiesību. Pēc tam strādāja rūpnīcā Vairogs, pats uzbūvēja savu automašīnu! Kara laikā

Protestējāt?

aizgāja leģionā. Pēc Sibīrijas viņš visu sāka no jau-

Īsti nebija pret ko. Abi ar brāli bijām labi audzi-

na, kaut bija gados, – uzcēla māju, izveidoja ģimeni.

nāti bērni šī vārda vislabākajā nozīmē. Mums

Paradokss, bet līdz pat 83 gadu vecumam viņš no-

bija ierasts visiem kopā iet uz izstādēm, kino

strādāja padomju armijas karaspēka daļā, pārvadājot

un teātriem. Nedēļas nogalēs ēdām ārpus mā-

degvielu pa Baltijas karaspēka daļām. Viņš ļoti rū-

jas, kādā restorānā. Vecāki mūs ņēma līdzi uz

pējās par mums visiem. Nekad nepaaugstināja balsi.

savām ballītēm, un mēs arī uzvedāmies atbil-

Omīte slimības dēļ nestrādāja un dzīvoja tikai mājās,

stoši tam, kur atradāmies. Tīņa gados sākām

mēs redzējām, cik ļoti opīts viņu mīlēja, kā par viņu

braukāt uz rokkoncertiem, jo arī tas mums bija

rūpējās. Man pat ir grūti par to runāt, viņš bija mans

atļauts. Patiesībā mums nekas netika aizliegts,

vīrieša ideāls. Atceros, ja es ar brāli biju ko sastrādā-

mums vienmēr ir bijušas izvēles iespējas, tādēļ

jusi, opītim atlika tikai pakratīt siksnu, lai tas mums

arī manī nav bijis tādas dumpinieces gara.

būtu īsts pasaules gals un mēs kļūtu rātni. Viņš aizgāja tikai pirms pieciem gadiem, par laimi,

Jo nebija rāmja, no kura jāizlaužas.

nepiedzīvojot krīzi un tādējādi arī dziļu vilšanos.

Nebija. Mūs arī nespieda kļūt par ārstiem vai

Mēs toreiz daudz strīdējāmies par ekonomisko si-

juristiem. Nebija jācīnās pret vecāku izdarītu

tuāciju valstī, vectēvam pat 98 gados bija ass prāts,

izvēli. Drīzāk viņi īstajā brīdī izdarīja mazus,

un viņš, no malas raugoties, labi saprata, kas notiek.

nemanāmus gājienus, lai palīdzētu atraisīt tos

Manī savukārt bija vēlme viņu pārliecināt, ka tik

talantus, kas mums ar brāli piemita. Mani ve-

slikti nemaz nav un politiķi nav tik tuvredzīgi un

cāki savulaik ir bijuši tik dzīvesgudri, un tagad

savtīgi, kā viņam šķiet, viņi tik cenšas, kā nu kurš

es to ļoti novērtēju. Domāju, ka es ļoti pareizi

prot, un vēl labu. Toreiz ceļoju ar draugiem pa Bra-

esmu izvēlējusies savus vecākus. Zinot sevi...

zīliju, līdz uzzināju, ka viņam ir ļoti slikti, un es lū-

Mani noteikti nevarētu ielikt rāmjos. Esmu gan

dzu Dievu, lai paspētu atgriezties un atvadīties, lai

stūrgalvīga, gan mērķtiecīga, un ne vienu vien

pateiktu, cik ļoti es viņu mīlu. Paspēju.

savu darbinieku esmu novedusi līdz izmisu-

SIEVIETE LILLÁ

mam, prasot konkrēto lietu izdarīt tieši tā un ne

es justos, es daru. Strādājot tāpat sāpes ātrāk

citādi – perfekti. Ja tādam stūrgalvīgam tipam

pāriet.

kāds mēģinātu norādīt, kas ir darāms, nekas nesanāktu. Ar mani var tikai sarunāt.

Darbaspējas. Un vēl? Es sliecos domāt, ka mana dzīves uztvere vispār.

Kur jūs studējāt?

Es nedaru darbu tādēļ, lai kaut ko par to iegūtu.

Sākumā iestājos sociologos, pēc tam saņēmu sti-

Mana pārliecība ir, ka tas nestrādā. Man ir sva-

pendiju no Zviedrijas, aizbraucu tur studēt mārke-

rīgi redzēt darba rezultātu – peļņas rādītājus,

tingu un atgriezusies sāku strādāt Aldarī kā prezi-

konkrētas, padarītas, sakārtotas, pārmainītas

denta sekretāre, pabeidzu kā sabiedrisko attiecību

lietas. Man būtu grūti strādāt bez tā. Man ir jā-

vadītāja. No pamatiem līdz vadībai. Zviedru valo-

redz, kas ir jāsasniedz, un tad es varu mesties

das zināšanas man sniedza priekšrocību attīstīt

procesā. Izbaudīt to. Darīt un domāt, kā izdarīt

sadarbību ar akcionāriem - ziemeļniekiem. Es biju

pēc iespējas labāk.

viena no 40 pretendentēm, kas toreiz pieteicās uz sekretāra pozīciju. Mans vecums, izglītība, piere-

Kurā brīdī daudz ir par daudz?

dze neatbilda prasībām. Bet man bija valoda un

Vēl strādājot konfederācijā, reiz nodomāju: ka-

attieksme. Un tad tikai uz priekšu! Darīt! Daudzas

mēr man vien būs laba veselība, nekas mani ne-

lietas toreiz darījām pirmo reizi Aldarī un arī pir-

spēs apstādināt. Zinu, ka daudziem kolēģiem ne-

mo reizi Latvijā, sākot ar dažādiem mārketinga

klājās viegli, jo ne visiem bija tādas darbaspējas

pasākumiem, beidzot ar sponsorēšanu un mece-

kā man. Bija jātur līdzi. Tie, kas turēja, tie turēja,

nātismu. Man bija arī ļoti daudz kolēģu, no kuriem

kas neturēja, tie... neturēja. Es zinu, kad pienāk

mācīties. Darbs lielā uzņēmumā – daudziem vis-

īstais brīdis, mūs apstādina. Kad esam savu pa-

pirms prātā nāk glīts kabinets, dienesta mašīnas

darījuši, mūs gluži vienkārši apstādina. Ja paši

un tamlīdzīgas lietas, tomēr tā gluži nav. Ir hie-

nesajūtam, ka beidzam progresēt, seko pārbau-

rarhija, ir pienākumu un atbildības sadale, sekas

dījumi, un visbiežāk pārbauda tieši ar sāpēm.

kļūdai ir nesalīdzināmi lielākas nekā mazā uzņē-

Gan konfederācijā, gan pēc tam strādājot Pre-

mumā, turklāt ir skaidri redzams, kā tā ietekmē

zidenta kancelejā, es ļoti pārdzīvoju par to, ko

pārējos. Kad sāku strādāt, pārgāju uz neklātienes

daru, ja cilvēki pie sarunu galda nestāsta patie-

studijām politoloģijā, jo sapratu, ka man gribas ne

sību, izliekas, netur solījumus. Par to nevarēju

tikai saprast, kā notiek sabiedriskie procesi, bet

nepārdzīvot! Ja es neredzu horizontu, nejūtos

arī uzzināt, kā tos pārvalda. Līdz pat krīzei turpi-

vajadzīga, ja no rītiem mašīnā jāraud, tad strā-

nāju doktorantūras studijas, Parex pārņemšanas

dāt ir ļoti grūti, es tā neprotu. Un tad zeme zem

laikā vēl liku valsts eksāmenus. Promocijas darbs

kājām sāk ļodzīties un arī veselība. Redz, kā vēl

tik palicis neaizstāvēts.

tolaik padomāju. Vēl esot konfederācijā, darba piedāvājumu no

Viens amats pēc otra – jūs to saucat par karjeru?

Ženēvas strādāt ANO reģionālajā birojā Maskavā

Nē, es domāju, ka man ļoti paveicies ar cilvē-

uztvēru kā nopietnu zīmi un sena sapņa piepildī-

kiem, kas manī saredz potenciālu. Otrkārt, man

jumu. Pagāja teju pusgads, izpildot testus, noti-

ir ļoti lielas darbaspējas. Lai vai kā būtu, lai kā

ka visdažādākie pārbaudījumi, četras intervijas;

SIEVIETE LILLÁ

šo atlasi es izturēju, pārvācos uz dzīvi Maskavā

Kā jutāties tajā laikā, kad gaidījāt meitu?

un sāku strādāt. Tomēr tagad esmu tepat.

Ļoti laimīga, mīlēta un ļoti radoša, man bija ļoti daudz enerģijas. Šķita, ka esmu pieslēgta kādam

Par ģimeni toreiz domājāt?

īpašam kontaktam tur – augšā. Viss, kas pašlaik

Ģimene man bija otrajā plānā, gan dodoties uz

ir uzlikts uz sliedēm, ir sastrādāts tajā īsajā pe-

Maskavu, gan atgriežoties. Domāju, ja Valsts

riodā, kas man bija dots, gaidot meitu. Vakarā

prezidents aicina atgriezties, tad kā samurajam

pirms dzemdībām ar kolēģi vēl skaipā strādā-

– ir jāatgriežas. Ja patriotisms mani sauks – es

jām, un viņa man saka – zini, ko... Brauc taču

atkal iešu, tik tagad gan novērtēšu vadoņus. To-

uz slimnīcu. Uz ko es atbildēju – labi, ja nepatu-

reiz nedomāju ne par personālijām, ne ģimeni,

rēs, uz kino aiziesim. Es biju radoša pilnīgi visās

kas daudzām citām sievietēm sakārto prioritā-

frontēs! (Smejas.) Mana ģimene gan saka – esmu

tes. Es devos misijā. Man bija sajūta – tas, kas

bijusi pavisam netipiska grūtniece, man nebija

būs mans, būs mans, savu cilvēku es satikšu,

slikti, nekaprizējos, nevienu nenovedu līdz bal-

ja nesatikšu – nebūs bijis lemts. Turklāt attie-

tajām pelītēm, nesūdzējos, cik esmu palikusi res-

cības man neveidojās Latvijā, bet ārzemēs, bija

na. Varbūt tādēļ, ka biju sevi noskaņojusi uz ļoti

arī posms manā dzīvē, kad dzīvoju ar izšķir-

pozitīvas nots, gribēju būt ierindā, cik vien ilgi

šanos aizbraukt vai palikt. Un tad nāca īstais,

iespējams, un visādām kaprīzēm man nebija lai-

mans cilvēks. Šķīros no mīļotā ārpus Latvijas.

ka. Es jutos ļoti skaista, un es ļoti viņu gaidīju.

Kas zina – varbūt tagad es staigātu ar mapītēm pa Kazahstānas vai Azerbaidžānas valdības na-

Cik jums bija gadu, kad piedzima meita?

miem un man nebūtu visa tā, kas patiesībā ir

Man bija 36. Varbūt vecuma dēļ nejutos ļoti dro-

vērtīgs. Mans īstais cilvēks mainīja visu. Tagad

ši, bet mana ģimene bija mans lielākais atbalsts.

mēs audzinām meitiņu.

Reizēm domāju par tām sievietēm, kas vienas audzina bērniņu. Katra no viņām ir apbrīnas

Jums veiksmīgi izdevās pasargāt savas meitas piedzimšanu no dzeltenās preses.

vērta un pelnījusi medaļu par varonību. Es ne-

Jā, izdevās gan. (Smejas.)

audzinātu bērnu viena. Turklāt tā neaizsargātī-

kad tik stipra neesmu jutusies, lai sagaidītu un bas sajūta. Pat tikai fiziskajā plānā, saprotot, ka

Un arī jūs pati neesat no cilvēkiem, kas bieži ir intervēti.

var notikt gan labs, gan slikts, un viss var atstāt

Man vienmēr paticis runāt par lietu – par skait-

sajutusi un sapratusi, cik ļoti esmu tā augstākā

ļiem un procentiem. Tāpat kā man nekad nav

varā, un es nezinu neko, kā būs... Domājot par

paticis organizēt konferences, kurās visi sanāk

to, esi ļoti viegli ievainojama un neaizsargāta.

kopā, parunā un aiziet. Man patīk citādi – visi

Starp citu, par vecumu – zini, es klusībā arī par

sanāk kopā, pārrunā, par kaut ko vienojas, un ir

to kādreiz biju domājusi: būtu labi, ja bērniņš

rezultāts. Līgums vai memorands, vai rezolūcija

man piedzimtu līdz 36 gadu vecumam. Kaut kā

– vienalga, bet lai ir rezultāts. Turklāt vēlēša-

piedomāju. Kad vēl biju maza, man ļoti patika tas

nas man nekad nebija aktuālas, un privāts PR

vecums – 36. Šķita, mamma ir tik skaista šajā ve-

man nebija vajadzīgs.

cumā. Es biju pārliecināta, ka tas ir pats skaistā-

iespaidu uz veselību. Es nekad pirms tam nebiju

SIEVIETE LILLÁ

kais un mammai vienmēr ir tieši 36. To es visiem

jusi veiksmīga. Ja ne, pārslēdzos klusēšanas re-

turpināju stāstīt, lai gan sen vairs tā nebija.

žīmā, ievēroju distanci, un mēs vairs ilgi neesam kopā. Katram tiek dots savs uzticības kredīts.

Kas, jūsuprāt, ir labākais veids, kā panākt kompromisu ar vīrieti?

Ko visaugstāk vērtējat sievietēs?

Es domāju – ieklausīties. Darbā ir bijušas si-

Man nāk prātā manas draudzenes. Gudrās,

tuācijas, kad esmu ieņēmusi galvā, ka tieši šis

skaistās, veiksmīgās un apbrīnojamās. Tā nav

ir vispareizākais, vislabākais un piemērotākais

viena lieta, bet drīzāk lietu kopums. Pateikt:

risinājums, taču arī tad ir svarīgi – ieklausīties

sievišķība – tas būtu daudz par maz, un tas ir

pretējā viedoklī. Reizēm to pat nevēlamies, un

tik grūti izstāstāms. Mirdzums acīs, kā viņas

tad ir jāpadomā, kas tās ir par barjerām, kādēļ?

spēj iedvesmot – vīriešus, bērnus, citas sievie-

Vai tādēļ, ka kādreiz esam vīlušās šajā cilvēkā,

tes, spēj sekot saviem sapņiem, gudrība un spēja

vai kāds ir teicis, ka viņš patiesībā no šīs jomas

izveidot ģimeni. Lai gan tagad savus instinktus

neko nesaprot un tāpēc viņu nedzirdam?! Šādu

un sirdsbalsi pēc iespējas ilgāk mēģinām apklu-

barjeru var būt daudz, tas nav viegli, bet ir sva-

sināt. Pieķeramies darbiem, un šķiet, tas ir tik

rīgi tās saprast. Tajos kolektīvos, kurus esmu

svarīgi – nevar neatbildēt uz telefona zvanu,

vadījusi, par laimi, intrigu nav bijis, nav bijis ie-

obligāti jābūt tajā tikšanās reizē vai konferncē,

mesla norakt labas idejas. Man pašai drīzāk no-

un noteikti jālido uz turieni. Taču, ja blakus ir

strādā personīgā vilšanās. Tad es vairs nedzirdu.

gudri cilvēki un pašas ļaujam sev mainīties, pamazām saprotam, ka viss ir tikai... putekļi... Bet

Un privāti?

mēs kuļam tos putekļus un kuļam, un viss ir tik

Laikam neesmu piedzīvojusi tādas situācijas,

svarīgi, tik svarīgi, un tad tie nosēžas, un atro-

kurās būtu jāpanāk lieli kompromisi. Lai gan...

dam sevi iztukšotas.

Ko saprotam ar kompromisiem? Ja katram no

Nekas gan nevar notikt uzreiz, visam jārit da-

partneriem ir sava nostāja, tad jājautā, vai esi

biski, līdz pašas nonākam pie šīm atklāsmēm.

gatava otru cilvēku ierobežot, lai viņš rīkotos

Katram posmam dzīvē ir sava nozīme, un katrs

tā, kā tu uzskati par pareizu. Man tā nav bijis. Ja

ir jāizdzīvo. Viss nāk tad, kad tam tavā dzīvē ir

cilvēks uzskata to par pareizu, lai viņš tā rīko-

jānāk; tad, kad esi tam gatava.

jās. Nu lai. Mani arī nevarētu piespiest ko darīt,

Karjeras sākumā arī nevar muļķoties – tagad to

ja es pretēji uzskatu.

un pēc tam šo, tad arī citi uz mums nepaļausies,

Mums ar meitiņas tēvu bija katram sava ideja,

un šī dzīves sadaļa nebūs veiksmīgi piepildīta.

kādu vārdu meitai dot, un manējais vārds bija

Ja vēlies būt profesionālis un sasniegt arī kaut

teju bērnības sapnis. Rīkojām konkursu draugu

ko šajā ziņā, tam ir jāpievēršas nopietni, tomēr

vidū. Bet uzvarēja tēvs, jo es paļāvos, ka arī viņš

vienlaikus saprotot, ka tas nav dzīvē vienīgais,

jūt, kas meitai vislabāk der.

ka ir vēl cita pasaule, kas var dāvāt prieku un gandarījumu. Un tās nerunā viena otrai pretim.

Tad jūs zināt, kā to darīt?

Visa atslēga ir līdzsvarā. To tagad cenšos da-

Jā, es domāju, ka jā. Tā patiesībā ir mana veik-

rīt. Redzēsim, kā izdosies. Reizēm kļūst skumji,

sme, un arī mana paļaušanās uz cilvēkiem ir bi-

jo gribas izdarīt vēl to un to, bet nevari, – tad

SIEVIETE LILLÁ

Viss, kas pašlaik ir uzlikts uz sliedēm, ir sastrādāts tajā īsajā periodā, kas man bija dots, gaidot meitu.

SIEVIETE LILLÁ

pārkāpju sev un palūdzu, lai kāds cits to izdara

ar mani! Jo stāsts patiesībā nebija tikai par mani.

manā vietā.

Tad kļuva vieglāk. Čērčils reiz teica – ja tev nav ienaidnieku, tas nozīmē, ka tu savā dzīvē ne par ko

Elīna, jūs esat gatava runāt par bildēm?

neesi iestājies. Tāpēc labāk, ka esmu kādam trau-

Jā! Par ko tieši?

cējusi, nekā klusi sēdējusi kabinetā; tas nozīmē, ka man bija spēks, ka man bija ietekme, stiprie kļūst

Kā jūs domājat, vai cilvēks, kurš šīs fotogrāfijas nopludināja, guva savu gandarījumu?

tikai stiprāki, nekas nepazūd. Jo tikai pret stiprā-

Nenoliedzami! (Smejas.) Par to, kas un kāpēc no-

Valsts prezidenta padomniekam izokšķerē e-pas-

tika, pašlaik gan man ir tādi pieņēmumi, kādu

tu, un Valsts policija neko nespēj vai nevēlas darīt,

man nebija pirms gada, un man ir arvien lielāka

lai zagli sodītu, – tad cik droši var justies pārējie?!

pārliecība, ka tā nebija privāta... atriebība. Tas

Var jau kādu laiku nelabvēļi papriecāties, tomēr

bija profesionāls uzbrukums, jo mani vajadzēja

galvenais, ka pēc šī notikuma izvirzījās jautājums

noņemt no trases, un tas izdevās. Toreiz bangoja

par kiberdrošību un cik vispār mūsu iedzīvotāji ir

banku, enerģētikas sektors – liela nauda, lielas

aizsargāti. Informācijas karš ir nākotnes karš, un

intereses, iepirkumi, pārņemšanas. Neatkarīgs

mums jābūt tam gataviem – gan individuālā līme-

un informēts viedoklis nebija vēlams. Tādēļ tas

nī, gan valstiski. Kad pats esi bijis tajā iesaistīts, ir

nebija gandarījums vienam cilvēkam, drīzāk pa-

pavisam citādi uz to raudzīties.

sūtījums, kas tika izpildīts. Taču, kā beigās izrā-

Šodien ikviens apspriež Snoudenu, bet vajadzētu

dās, tas man nāca tikai par labu un atvēra acis.

padomāt, cik droša ir manis pašas saziņa, dati, fi-

Teiciens par to, ka viss, kas notiek, notiek uz

nanses.

labu, ir patiess. Lai arī cik sāpīgi tajā brīdī būtu,

Kur sākas un beidzas brīvība, kad vari būt pār-

tu kļūsti daudz apzinīgāka* un vēl stiprāka.

liecināta par savu un savu bērnu fizisko drošī-

ku partneri izvēlas negodīgus cīņas paņēmienus.

bu, gatavību ārkārtas situācijām? Kiberdrošī-

Kā sevi pēc tam salikt atpakaļ?

ba ir tikai viens no jautājumiem, kas pašlaik ir

Kā man reiz teica ASV Starptautiskās biznesa pa-

Latvijas Drošības un aizsardzības industriju fe-

domes prezidents – nevajag uztvert sevi pārāk no-

derācijas dienaskārtībā. Veidojam uzņēmumu

pietni, jo tādi cilvēki kā tu pasaulē ir ļoti vajadzīgi.

un zinātnisko institūciju sadarbību ar citu val-

Tādēļ, pirmkārt, ar labu devu humora. Ja kādu var

stu federācijām, Eiropas Aizsardzības aģentūru,

nobiedēt ar to, ka sievietei ir krūtis, – lai tā būtu.

NATO un ANO, lai attīstītu Latvijā inovatīvus

Mīļotie, esot tālu viens no otra, mēdz būt kaislīgi,

un starptautiski konkurētspējīgus produktus.

neuzmanīgi un nosūta viens otram bildes – arī tā

Attīstot šīs industrijas, Latvijas bizness var kļūt

gadās. Paši vainīgi. Otrs, manu draugu un ģimenes

arvien augstvērtīgāks, veidot gan kvalitatīvākas

atbalsts. Ja viņi mani saprot un atbalsta, pārējo

darba vietas, gan drošāku pasauli. Mums piemīt

domas ir... sīkumi. Kad pēc laika paraudzījos uz šo

ziemeļnieku spēks un sīkstums, mēs sevi un ci-

notikumu plašākā kontekstā, ne tikai – es, un kā-

tus pārsteidzam visskarbākajās dzīves situācijās,

pēc tas tā ar mani?, tad arī kļuva skaidrs, ka – tāpat

spējam izdzīvot un radīt atkal no jauna. L

*(No krievu valodas – осознанность.)

MĒS LILLÁ

B E Z G A R A NTI JĀ M V ELTĪ J UM S TĒ TI M I V E TA Š N E P A

L I L L Á I E VA D S

Mūžam saule debesīs, ne mūžam tēvs, māmiņa... Ja jau saules mūžīgumu zinātnieki apšauba, tad par cilvēka šīs zemes dzīves neizbēgamajām beigām diskusiju nav. Tomēr dainās ieausto dzīves patiesību apjaušam un apgūstam tikai ar savu personisko pieredzi. Septembra otrā svētdiena Latvijā ir Tēva diena. Kamēr pasaulē šīs dienas svinēšanas tradīcijām ir simt un vairāk gadu, Latvijā Tēva diena oficiāli atzīmējamo dienu kalendārā iekļauta tikai kopš 2009. gada, bet kopš 2011. gada es savu tēti šajā dienā apsveikt vairs nevaru. Šis ir stāsts par rītdienu, kuras nebija. Stāsts par mīlestību, kas nekad nebeidzas.

MĒS LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

Bob Carlisle Butterfly Kisses

ans tētis nomira pēkšņi. Vakarā aiz-

jaunāko Bakker dārzkopju katalogu un ņēmās

gāja gulēt un no rīta nepamodās. Ie-

man stāstīt un rādīt, ko pēc brauciena uz

priekšējā dienā mēs visi satikāmies

Zviedriju iecerējis iestādīt dārzā – gan milzī-

– es, māsa, mamma un paps. Lai cik netaisnī-

gas zemenes mazbērniem, gan neredzētus ko-

gi, nepareizi un nesaprotami man vēl jopro-

kus ar krāšņiem divkrāsu ziediem. Dārzs bija

jām šķiet tas, ka tēta šodien vairs nav, par šo

viņa sirdslieta.

pēdējo tikšanos vienmēr būšu pateicīga Die-

Tās pāris stundas kopā ar papu ir manas pē-

vam kā par vienu no lielākajām un vērtīgā-

dējās atmiņas par viņu. Kā viņš runāja par

kajām balvām. Visi četri sēdējām Spices Lido,

saviem kokiem un puķēm, kā bija mazliet sa-

ēdām pusdienas un kalām tuvākus un tālākus

traukts par gaidāmo ceļojumu, kā viņš turē-

plānus. Mēģināju atcerēties, kad pēdējo reizi

ja cepuri, kā šķiroties viņš skatījās man acīs

bijām tā, četratā, kaut kur tikušies vai pasē-

mazliet ilgāk nekā parasti. Šķita, ka gribēja

dējuši. Nevarēju. Tētim nākamajā dienā vaja-

kaut ko teikt, bet nepateica...

dzēja doties līdzi manam vecākajam dēlam uz

Mūsu leksikā un vispār dzīvē ir pārāk daudz

paukošanas sacensībām Zviedrijā. Viņš nebija

„kādreiz” un „kādu dienu”. Pārāk bieži tau-

bijis Stokholmā, un ceļojums kopā ar mazdē-

pām gan vārdus, gan lietas kādam mistiskam

lu tika gaidīts. Kamēr mamma ar māsu pļāpā-

īpašam mirklim. Bet īpašais mirklis ir šodien

ja, šķiet, par bērniem, paps izvilka no somas

– katra diena, ko dzīvojam! Man mājās nav

MĒS LILLÁ

Tēva dienas svinēšanas tradīcija aizsākās ASV, un to jaunatnes organizācijas YMCA paspārnē 1910. gadā iedibināja kāda Sonora Smārta Doda, godinot savu tēvu Viljamu Džeksonu Smārtu, kurš viens pats audzināja sešus bērnus. Kopš tā laika Tēva dienu svin daudzviet pasaulē, lai akcentētu arī tēva lomu ģimenē un bērnu audzināšanā. Latvijā Tēva diena vēl ir kaut kas jauns un neierasts – oficiāli to šogad, septembra otrajā svētdienā, svinēs tikai piekto gadu. Datumi, kad kurā pasaules valstī svin Tēva dienu, atšķiras. • „Latvijā Tēva dienas svinībām vēl nav stipru un ilglaicīgi pārbaudītu tradīciju, tomēr tas nebūt neliecina par to, ka tēva lomai ģimenē un bērnu audzināšanā nav nozīmes. Tēva mājas, tēva drošais plecs un tēva padoms ir vērtības, kas mūsu valstij bijušas nozīmīgas laiku laikos, jo mēs varam būt vien tik stipri, cik stipras ir mūsu ģimenes. Māte un tēvs audzina nākamās paaudzes un ir šīs valsts pamats. Tādēļ esmu pateicīgs visiem, kas ierosināja un nodibināja šo tradīciju – Tēva dienu! Novēlu, lai tā ieņem savu vietu Latvijas svinamo dienu

sarakstā un kļūst par atgādinājumu tam, ka tikai ģimenes vērtības un bērna izglītošanas pamatos ieliktais ir indivīda attīstības ceļš un mūsu tautas nākotne!” – Valsts prezidents Andris Bērziņš. • Valsts, piedzimstot bērnam, sniedz atbalstu arī tēviem. Lai jaunais tēvs varētu iesaistīties sava jaundzimušā bērna aprūpē, viņam ir iespēja līdz bērniņa divu mēnešu vecumam izmantot desmit dienu ilgu paternitātes atvaļinājumu. Būtiska nianse: pabalstu var pieprasīt sociāli apdrošināts tēvs divu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas. Tas nozīmē, ka tam jāsākas vismaz vienu dienu, pirms bērns sasniedzis divu mēnešu vecumu (vēlams 3–5 dienas), taču beigties tas var arī pēc bērna divu mēnešu dzimšanas dienas. Tēvi, kuri šo atvaļinājumu izmanto, saņem paternitātes pabalstu, kas ir 80% apjomā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, paternitātes pabalsta maksimālais apjoms dienā ir 23,02 lati un 50% no summas, kas pārsniedz 23,02 latus dienā.

trauku īpašiem gadījumiem vai glāžu tikai cie-

dzirdēt vai redzēt, tas jāredz un jādzird tagad,

miņiem. Es krāsoju skropstas ne tikai uz svēt-

neatliekot neko uz kaut kad vēlāk. Kaut kad

kiem un iesmaržojos, ne tikai ejot uz teātri

vēlāk ir bez garantijām.

vai ciemos. Es velku savus labos zābakus, ejot

Es nezinu, ko mans paps būtu teicis vai darī-

uz veikalu, un jaunās kurpes, vedot pastaigā

jis, ja zinātu, ka rītdienas, kuru mēs visi mal-

suni. Ja šīm lietām ir vajadzīgs īpašs gadījums

dīgi uzskatām par pašsaprotamu, vairs nebūs.

– te tas ir! Tā ir šī diena, kuru dzīvoju.

Viņš noteikti būtu pateicis, cik ļoti mīl mūs

Vairāk lasīt un izzināt, mazāk uztraukties par

ar māsu. Noteikti būtu piezvanījis saviem la-

noputējušu plauktu, priecāties par dārzā iz-

bākajiem draugiem. Noteikti būtu aizbraucis

plaukušu ziedu un nekreņķēties par kādu ie-

apraudzīt savu dārzu un aizvedis izpeldēties

tiepīgu nezāli, vairāk laika pavadīt ar bērniem,

manu suni. Varbūt vakarā būtu uzcepis kar-

bet mazāk – sapulcēs. Ja ir kaut kas, ko ir vērts

tupeļus ar sīpoliņiem un krējumu. Varu tikai

MĒS LILLÁ

minēt. Un es? Ja es būtu zinājusi, ka tēti vairs

mana mīlestība. Viss, ko tētis atstāja man,

neredzēšu? Es būtu mainījusi visus savus tās

ir viņa mīlestība. Un kad pirms vairākiem

dienas plānus, lai varētu palikt ar viņu, es

gadiem mans tobrīd piecgadnieks jaunākais

būtu paņēmusi savus bērnus un mēs visi būtu

dēls vienu vakaru asarām acīs sacīja: „Mam-

kopīgi aizbraukuši tur, kur paps būtu gribējis.

mīt, es negribu, ka tu nomirsti!”, es viņam

Un vakarā mēs būtu uzcepuši kartupeļus ar sī-

atbildēju, ka cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr vien

poliņiem un krējumu...

kāds viņu mīl. Bet mīlestība taču nekad ne-

Viss, ko spēju iedot tētim līdzi, debesīs, ir

beidzas. L

DUETS LILLÁ

DI E VA N OS K Ū P S TĪTI C I LV ĒK I ILZE ANNA VĪTOLA FOTO UN VIDEO: ANDREJS STROKINS

DUETS LILLÁ

arunai sākoties, aiz loga bija negaiss, viena no tām augusta novakarēm, kad lietus pāris minūtēs izmērcē līdz pēdējai vīlītei. Bija viņa gādāts labs vīns un viņas sarūpētas sveces. Bija brīži, kad abi aizmirsa par ieslēgto diktafonu, un brīži, kad ļoti, ļoti atcerējās. Ja ļoti vajag, tad – jā, droši lieciet „šiltes un birkas”: viņš ir bijušais žurnāla Klubs galvenais redaktors, viņa ir uzņēmēja, televīzijas šova Precamies! vadītāja. Šajā sarunā viņi bija divi, tikko iepazinušies cilvēki. Binnija Ārberga. Juris Šleiers. Sieviete. Un vīrietis.

DUETS LILLÁ

WHAT DO YOU MAKE FOR LIVING? Binnija – Es vēlos komplimentēt Jurim: tik

trešdaļa auditorijas ir sievietes, kas skatās vī-

daudzus gadus vadīt tādu žurnālu kā Klubs ir

riešu žurnālus, tā ka tu esi tajā labākajā treš-

jābūt ļoti īpašam cilvēkam, un nenoliedzami

daļā.

Klubs ir noteicis vīriešu gaumi un sajūtas, un

B. – Bet tā tam ir jābūt, jo, lai mēs izprastu sa-

tavs lielais nopelns ir, ka vīrieši Latvijā ir kļu-

vus partnerus, mums ir par viņiem...

vuši tādi, kādi viņi ir

J. – Cik labi, ka tev šķiet, ka, palasot žurnālu,

Juris – Zini, viss ir daudz vienkāršāk...

var izprast partneri!

B. – Pagaidi, es pateikšu līdz galam. Man vien-

B. – Nu, ja viņš lasa Klubu, tātad man arī kaut

mēr ir tā, ka, atverot vīriešu žurnālu, rodas sa-

kas no tā tomēr ir jāzina.

jūta, ka esmu iegājusi svešā dzīvoklī, es ar lielu

J. – Zini, ko Klubā lasa visvairāk? Anekdotes!

interesi šķirstu un skatos, par ko vīrieši domā,

Klubs bija deviņi forši gadi manā dzīvē, un es

par ko interesējas.

novēlu jebkuram profesionālim, kas grib sevi

J. – Par svešo dzīvokli un vīriešu žurnālu (tas

realizēt, pastrādāt tādā amatā. Tā ir pieredze,

fenomens ir visā pasaulē) – zelta griezums vī-

kontakti, piekļuve dažādām tēmām un cilvē-

riešu žurnāliem: apmēram trešdaļa žurnāla

kiem, un man nav nekādu problēmu ar to, ka

auditorijas ir sievietes! Un, nav svarīgi, vai tu

tagad jau es esmu bijušais galvenais redaktors.

ar viņām komunicē, uzrunā vai neuzrunā, es

Es veidoju attieksmi pret notikumu, un šo fak-

nezinu – kosmoss vai kas par to atbildīgs, bet

tu es nevaru mainīt, varu tikai izveidot pozi-

S K AT Ī T V I D E O

DUETS LILLÁ

tīvu attieksmi pret to, kas ierakstīts manā CV.

piedāvājums. Augšējais Režisors jau visu sakārto.

B. – Jā, bijušais galvenais redaktors nenozīmē to,

Pamatlieta, ar ko nodarbojos visus šos gadus, ir

ka tu būtu ar kaunu padzīts. Tu to darīji lie-lis-

uzņēmējdarbība, bet cilvēki mēdz jautāt: „Ar ko

ki, bet laiks iet, un ir pilnīgi skaidrs, ka tev būs

tu nodarbojies?”, un, kad es atbildu, ka man ir

cita, vēl interesantāka un radošāka iespēja sevi

skaistumkopšanas salons, seko jautājums: „Nu

izpaust. Un kādreiz jau ir jāapstājas, jāatpūšas

jā, bet ar ko tu pa īstam nodarbojies?”

un jābūt mierā.

J. – Baigi jocīgi, jo amerikāņi, piemēram, saka –

J. – Man šķiet, japāņi teikuši, ka ik pēc septiņiem

what do you make for living?, kas ir gan – ar ko tu

gadiem viss pilnībā jāmaina. Ik pēc trijiem ga-

nodarbojies, gan – kā tu pelni naudu?

diem ir kvalitatīvi jāmaina viss tajā pašā sfērā,

B. – Diemžēl Latvijā joprojām ir tā, ka skaistum-

un ik pēc septiņiem gadiem viss pilnīgi jāmaina

kopšana asociējas ar pieaudzētiem matiem, fal-

dzīvē. Es gan nezinu, vai tas attiecas uz gluži vi-

šām skropstām un pārmākslotību.

sām profesijām, nedomāju, ka būtu ļoti patīka-

J. – Tu zini... es tik ilgi meklēju savu frizieri...

mi iet pie zobārsta, kurš nolēmis, ka tas būs viņa

un tad reiz aizgāju uz salonu turpat, pie mājām,

jaunais izaicinājums, bet pirms tam bijis kurp-

un sapratu, ka man beidzot patīk, kā viss notiek,

nieks. Uz visu viennozīmīgi to nevar attiecināt.

ka nav nekas jāstāsta, jāskaidro, jāuztur mākslī-

B. – Es kā uzņēmēja darbojos septiņus gadus, bet

ga saruna. Un, kad ar bārdas nazi vēl pielīdzina,

man ik pa laikam šķiet, ka ir par šauru un gri-

es jūtu, cik tas ir tuvu kādai filmai, kur ar bārdas

bas kaut ko, un es nezinu – ko. Un tad nāk kāds

nazi...

LAIKS BEZ DARBA UN DZĪVES SKOLA J. – Es šo posmu labi atceros, bet tas nebija ne-

nis, un vienmēr esmu centusies atrast darbu, lai

kas traģisks. Pēc universitātes biju frīlanceris –

nebūtu jāprasa mammai nauda: esmu strādājusi

sēdēju mājās un rakstīju, bet nezinu, vai tā bija

Stradiņa slimnīcā vēžinieku nodaļā par sanitāri

kaut kāda traumatiska pieredze. Droši vien, jo

un mazgājusi podus, mazgājusi grīdas Lido, un

tev vairāk gadu, jo gribas lielāku stabilitāti – ir

lepojos ar to, tāpēc ka arī šeit (skaistumkopšanas

pienākumi, ir bērni, daudz vairāk rēķinu, un arī

salonā „BBBinnija” – aut.), ja kaut kas izlīst, es

vecāki jāatbalsta, bet mazajos divdesmit gados

ņemu lupatu un saslauku, bet zinu, ka citās vie-

būt bez algota darba ir veselīga pieredze, jo tas

tās direktors teiktu: „Sekretārīt, vajag saslau-

mobilizē: mobilizē sajūtas un mobilizē domāt,

cīt!” Es esmu izaugusi no nulles un izgājusi cau-

būt aktīvam un meklēt risinājumus situācijai.

ri visiem posmiem, un tagad es nevienam neko

B. – Man šķiet ļoti līdzīgi. Kā jebkurā padomju

nepavēlu, tikai ar lūgumu: „Es būtu priecīga, ja

ģimenē, arī mums nebija tā, ka viss bija, tika iz-

tu to izdarītu.”

dzīvoti dažādi posmi, un 90. gados, kad visiem

J. – Faktiski, tā ir laba kvalitāte cilvēkam, ja nav

bija jocīga situācija, arī mēs dažkārt ēdām ceptus

jāsaka, kas ir jādara, ja redz pats. Ja pēc subor-

kartupeļus vairākas dienas pēc kārtas. Es biju tī-

dinācijas vai konteksta darbinieks saprot, ka tas

DUETS LILLÁ

viņam ir jāizdara, un jebkurā komandā tādu cil-

jā vagonā, bet – būs nākamais vilciens, kur būs

vēku uzreiz pamana un sāk viņu novērtēt vairāk.

brīvāk, tu varēsi apsēsties, atvērt logu un būt

B. – Es domāju, arī posmā, kad sēdēji mājās, tu

priecīgāks, nevis muļļāties ar kaut kādiem sve-

jau strādāji ar sevi, rakstīji, nevis vienkārši ska-

šiem cilvēkiem.

tījies seriālus.

J. – Lai gan tas arī tāds koks ar diviem galiem:

J. – Es par šo posmu nespēju tā ļoti reflektēt,

nu, no vienas puses, tāds padsmitnieks, kas ta-

jo neesmu to pārdomājis; daži mēneši no dzīves,

gad ir vidusskolas pēdējās klasēs, teiks: „Nē, nu

nekas tāds īpašs.

zini, es labāk tā pagaidīšu savu īsto vilcienu.”

B. – Svarīgi ir būt īstajā vietā, ar īstajiem cilvē-

B. – Es runāju par tevi! Padsmitniekiem ir jāmā-

kiem. Ļoti daudzi saka – vajag iekāpt kaut pēdē-

cās... dzīvot.

LIKTEŅA LABVĒLĪBA B. – Es to izjūtu uz katra soļa, jā! Protams, ir bi-

Tas ir tik spēcīgi un tik forši!

juši periodi, kad esmu ļoti rūgti raudājusi, ir bijis

B. – Tas nāk ar vecumu, tā zemes sajūta. Protams,

sabiedrības spiediens, kas sagaida, ka man jāprie-

cilvēki, kas to spēj novērtēt agrāk, bet tas nāk ar

cājas, bet mājās es esmu rāpojusi pa sienām. Likte-

vecumu. Nē, nevis ar vecumu, nē! Tas nāk ar vie-

nis, Dievs, augstākie spēki – mēs varam saukt, kā

dumu! Tu saproti, ka ir vienkāršas, cilvēciskas lie-

gribam, ļoti ļoti palīdz, un es negribu viņiem darīt

tas.

pāri, jo, ja es darīšu pāri, viņiem apniks vienā brīdī

J. – Es teiktu: fundamentālas. Nevis vienkāršas,

man palīdzēt. Tādēļ es cenšos neizaicināt likteni.

bet fundamentālas.

J. – Man liekas, mēs nonākam pretrunās – tu un

B. – Jā, nu tā arī es biju domājusi.

neizaicini likteni!? Bet Dieva noskūpstītajiem cilvē-

J. – Es piesienos vārdiem.

kiem, kā teicis Roberts Ķīlis, ir svarīgi references

B. – Tas ir ļoti labi, es arī šajā sarunā daudz no

punkti – pret ko mēs sevi nomērām: ja pret Ugan-

tevis vēlos iemācīties... Nu jā, bet par atskaites

du, tad mēs kā Dieva ausī dzīvojam, ja salīdzina ar

punktiem, ja iedomājos nabadzīgu ģimeni Latgalē

Monako... Šo vasaru pavadīju mazā pilsētiņā, bez

un turīgu Londonas centrā... Man jāsaka – es ne-

televizora un interneta, un es sapratu, ka pats dzī-

salīdzinu sevi ne ar vienu, es jūtos ļoti laimīga, un

ves sāls ir... zeme. Tas, kas izaug no zemes, ir īsts,

laime jau ir tādos sīkumos, ne Bently vai mājā jūras

nevis kaut kāds žurnāls, kaut kādas konsultācijas...

krastā.

NAUDAS SPĒLES J. – Esmu runājis ar daudziem bagātiem cilvē-

ir laimīgi, jo viņiem ir vairāk, nekā vajag, bet

kiem, intervējis, un daudzi no viņiem stāsta, ka

tajā pašā laikā viņi zina savas anturāžas cilvē-

DUETS LILLÁ

kus, kuriem ir vēl vairāk nekā viņiem, bet kuri

mes brīnišķīgu sarunu ar kādu angļu multimil-

nav laimīgi, jo viņiem nepietiek.

jonāru, kurš piecdesmit gados aizgāja pensijā,

Naudai ir ļoti liela nozīme, ļoti liela. Varam vi-

bet līdz tam vecumam ļoti apzināti bija pelnījis

sādus filozofiskus aspektus izdomāt, ka naudai

naudu, zinot, līdzīgi kā kazino, ka, sasniedzot

nav nozīmes un tā tālāk, bet tai ir ļoti liela no-

kādu noteiktu apjomu, kā saka, call it a day un

zīme. Starp citu, tagad lasu Remarka Trīs drau-

ies pensijā.

gus, sen nebiju lasījis, un viņš ir teicis, ka „nau-

B. – Nav labs salīdzinājums ar kazino, par to, ka

dā nav laimes, bet tā ļoti nomierina”. Mierīgs

apstājas – rūdītie spēlamņi nekad neapstājas!

cilvēks var izdarīt daudz vairāk nekā nemierīgs,

Sasniedz un domā, ka būs vēl, un tad notriec

un vīrietim ir jābūt ļoti ģeniālam vai ļoti talan-

visu.

tīgam, lai naudai nebūtu nozīmes viņa dzīvē.

J. – Neapstājas, ja? Ļoti iespējams, ja es būtu fi-

Man kā parastam, normālam vīrietim naudai ir

nansists, nevis žurnālists, arī vēl kādus desmit

nozīme – labi, ja man tā ir, un ļoti labi, ka ir tik

gadus pelnītu, pelnītu, pelnītu un tad liktu to

daudz, ka tā ir tā nomierinājusi, ka vari gan (tu-

lietā, bet nu – esmu žurnālists, un man ir citāds

vākos) cilvēkus sev apkārt darīt mierīgus, gan

plūdums un citādāki ienākumi.

vēl nākamo loku ap viņiem darīt mierīgus. Ne-

B. – Nauda ir enerģija. Man ir jādarbojas, lai tā

vajag liekuļot – ir ļoti labi, ja nauda ir, bet ne-

būtu, un tad es varu sagādāt prieku gan sev, gan

vajag iekrist otrā grāvī, kur divdesmit stundas

citiem. Jo man, redzi, ir tāda, es nezinu – priekš-

no divdesmit četrām tiek pelnīta nauda. Lai gan

rocība vai dzīves uzlikts pārbaudījums, bet nekad

– nekad nevar zināt... Nesen lasīju Financial Ti-

dzīvē nav bijis tā, ka kāds nodrošinātu manu dzīvi

DUETS LILLÁ

finanisiāli. Vienmēr esmu pati pelnījusi un sevi

viņa var būt dažāda, bet vai vajag? Tāda sieviete

apgādājusi – ar to nav jālielās, par to man ir... nu

nav sievišķīga, viņa kļūst robusta un nespēj radīt

ne kauns, bet es pasaku to skaļi, ar tādu zināmu

maigumu un visu pārējo, ko jūs gaidāt.

apziņu, ka... nu... par to ir mazliet jākaunas. Ne-

J. – Latvija ir tāda tranzīta valsts, kas no vienas

kad neesmu prasījusi no vīrieša kaut drusciņ, tā-

iekārtas nokļuvusi otrā, – mums ir baigās galē-

pēc es ar ļoti lielu prieku klausos, ko tu saki, ka

jības: sievietes, kas ne dienu nav strādājušas, un

tev ir jāapgādā sava ģimene un apkārtējie cilvēki.

tādas, kas strādā, galvu nepaceļot, bet gribētos,

Brīnišķīgi!

protams, lai viss ir nor-mā-li vārda labajā nozīmē.

J. – Tas ir ideālajā variantā! No tādas vecās pa-

B. – [..] Vienu reizi mūžā es esmu nonākusi tādā

saules klasiskajiem stereotipiem es gribētu at-

kompānijā, kur bija strikti norādītas vietas vīrie-

bilst tam, ka varu to izdarīt, tāpēc saku, ka nau-

šiem un sievietēm, un, apsēžoties sieviešu pulci-

dai vīrieša dzīvē ir un būs nozīme. Pasaulē nekas

ņā, kad man pajautāja, vai „tev krūtis ir dabis-

nemainīsies šajā jautājumā, mainīsies tikai kaut

kas?”, es sapratu, ka skriešus ir jāskrien prom! Nu

kādas modes lietas: „Sieviete ir stipra, viņa var

tur bija tie ļoti, ļoti bagāti vīrieši un viņu... au-

pati par sevi parūpēties!”, bet, ja pajautātu vīrie-

dzēknes.

tim, vai tiešām tu gribi, lai tava sieviete ir „stipra

J. – (Smiekli.) Audzēknes! Ļoti labs! Bet, ko es

un sevi nodrošina”, viņš noteikti pateiktu: „Jā, es

gribēju pateikt par tikumiem starp vīriešiem un

gribu, lai viņa ir stipra, bet tā, ka es viņai visu

sievietēm – manuprāt, vislielākais tikums ir

dodu.”

sirsnība. Štrunts par to, cik tu esi garš vai īss,

B. – Tur jau tā lieta, tāpēc es, Juri, teicu, ka ar to

cik daudz tev ir naudas, galvenais ir sirsnība! Un,

nelepojos, un, nonākot līdz šim dzīves posmam,

tiklīdz cilvēks ir sirsnīgs, tā viņam ir durvis vaļā,

saprotu, ka vīrietim ir jābūt ģimenes galvai, ģi-

un tas, ko tu sauc par Lielo Režisoru, atver tieši

menes apgādātājam, vienalga – finansiāli, emo-

tās durvis, kas ir vajadzīgas! Bet, ja viņš ir dirsā,

cionāli, fiziski, dažādi. Tas, ko tu teici, ka sieviete

atvainojiet, tad var nopelnīt simts miljonus, un

var būt finansiāli nodrošināta un stipra, – varēt

būs par maz.

SIEVIEŠU INTUĪCIJA. UN VĪRIEŠU? J. – Es tiešām nezinu, tas ir brīnums – brīžiem

cilvēkā stundām ilgi un atcereties viņa teikto.

izdari kaut ko un izdari pareizi, bet konsekven-

Visu, visu var uztrenēt.

ci šajā jomā savā dzīvē es neieraugu. Sievietēm,

J. – Tev taisnība. Nesen lasīju Ficdžeralda Ir

man liekas, intuīcija ir izteiktāka.

maiga nakts, un tur bija frāze, ka „klusēšana ir

B. – Nepiekritīšu, jo es domāju, intuīciju, tāpat

uzmanības lieliskākais treniņš”. Un tiešām, kad

kā muskuļus, var uztrenēt. Ļoti daudz var uz-

tu klusē un klausies, tu saskati lietas, jo klausī-

trenēt, un viena no brīnišķīgākajām lietām, ko

ties arī jāprot.

es esmu ieguvusi raidījumā Precamies!, – esmu

B. – Laikam Tolstojs, tu labāk zināsi, ir teicis, ka

uztrenējusi uzmanību. Spēju klausīties otrā

vienmēr pārņem šausmas, kad cilvēki runā par

DUETS LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

to, ko nepārzina. Tad labāk ir sēdēt, klusēt un

B. – Sievietes tikai iedomājas, ka ir apveltītas ar

klausīties...

septīto vai divdesmit piekto prātu.

J. – Un ieklausīšanās ļoti sasaucas ar intuīciju.

ŠABLONI, ŠOVS UN KINO KLASIKA B. – Vienīgais, ko es saprotu, vadot šovu – jo

dzinājusi, ka man nevajag teikt, – nedari tā, ko

vairāk es iedziļinos, jo vairāk es neko nesaprotu.

kaimiņiene padomās, uz mani tas absolūti ne-

Es nezinu, kāpēc cilvēki dzīvo pēc kaut kādiem

strādā! Man gribas dzīvot tā, kā patīk man, bet

iedomātiem šabloniem. „Ja viņa man tā, nu tad

daudzi cilvēki dzīvo pēc sociāli noteiktām „kār-

es šitā pretim”, un tu ļoti precīzi teici, ka nav

biņām”, un nevar, pat gribēdami, atļauties dzīvot

tās sirsnības, nav.

tā, kā vēlas, jo baidās, „ko par mani padomās”.

Ja sastrīdos ar savu mīļoto cilvēku, pēc mirkļa uz

J. – Bet baigais haoss sāktos, ja visi dzīvotu tā,

viņu paskatos, un man gribas pieglausties un sa-

kā gribētu dzīvot.

mīļoties, nevis turēt aizvainojumu vairāku gadu

B. – Protams, saglabājot kaut kādas normas, es

garumā un tad kā žulti izspļaut ārā un šķirties.

nerunāju par slepkavnieciskām tieksmēm... Bet,

Vajag vairāk cilvēcības un nedzīvot pēc kaimiņu

atgriežoties pie šova, es kā raidījuma vadītāja

likumiem! Man ir ļoti brīnišķīgas attiecības ar

redzu, pasē vai nepasē, zini – pēc kā? Vai (pāris)

mammu, ar vecmāmiņu, jo es viņas esmu izau-

vizuāli izskatās labi kopā!

DUETS LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

J. – Tas ir būtiski!

J. – Super, mani katru reizi uzrunā cita epizode,

B. – Jā, un deviņdesmit procentos gadījumu tie,

pēdējoreiz ļoti patika tā, kur Goša bija apvaino-

kas vizuāli saskanēja kopā, saskanēja arī savos

jies, dzēra vairākas dienas, un man tā patika, ka

uzskatos, interesēs, visā pārējā. Ādas jakā ģēr-

tas čalis, kas viņu atrada, atnāca, nerunājot ap-

bies puisis nevar ieinteresēt meiteni lina kleiti-

sēdās, ielēja... Tur bija kaut kas, ko es kā vīrietis

ņā. Pirmais, ko redzam, ir fiziskās, emocionālās

tik perfekti sapratu, kā ar muguras smadzenēm

un garīgās īpašības, – viss, ko dzīves laikā esam

sajutu šo situāciju un jutos tā, ka es arī tur sē-

ieguvuši, ir tikai pēc tam. Un attiecību māks-

dētu, un arī, ja es būtu tā ienācis, neko neprasī-

la – tā ir jāaudzina un jāveido visu laiku, katru

tu, kamēr nebūtu izdzēris... Nu, ģeniāla epizode!

dienu, tā, kā visos jūsu žurnālos rakstīts, bet ne-

Iepriekšējā reizē man palika atmiņā tas, ka viņš

viens jau neieklausās tajā!

redzēja, kā viņa skatās uz viņa zābakiem.

J. – Zini, kas man šķiet brīnišķīga attiecību ro-

B. – Jā, es arī nevaru ciest netīrus apavus! Tur ir

kasgrāmata? Maskava asarām netic!

tik daudz...

B. – O, jā! Kak dolga ja tebja ždala...

J. – Tur ir viss!

VĪRIETIS. SIEVIETE. TIKAI DRAUGI B. – Nav vienas konkrētas atbildes, man jau

prātā kaut maza, maza dzirkstelīte

šķiet, ka ātrāk vai vēlāk vienam vai otram ienāk

J. – Tu ļoti labi pateici - agri vai vēlu, viens vai

DUETS LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

otrs, un tas, kas tālāk, ko ar šo dzirksteli dara –

stāsts, no cita punkta. Un, lai gan man ir bijušas

tas jau ir individuāli.

dzirkstelītes, nekad neesmu uzkūrusi ugunsku-

B. – Ja to pieļauj, tad tā draudzība, kas bijusi līdz

ru, jo es ļoti, ļoti gribu ar šiem cilvēkiem aplikt

tam, kā kāršu namiņš apgāžas un sākas jauns

īstos, patiesos draugos. Bet dzirksteles izkūpēs.

VEC ĀK A PARTNERE. JAUNĀKS PARTNERIS. SARKANIE VIRSRAKSTI. B. – Es domāju, ka man otra cilvēka vecums būtu

vecumam nav bijis nekādas nozīmes.

svarīgs tikai tad, ja es viņu gatavotos apēst.

B. – Mani tuvākie cilvēki par šo vecuma star-

J. – Brīnišķīga atbilde!

pību nekad nav ne jautājuši, ne pārmetuši vai

B. – Jo redzi, ja es viņu vāru, viņš daudz ātrāk

likuši skaidrot, jo visiem tas šķitis pats par sevi

izvārīsies nekā vecāka miesa, tikai tādā gadīju-

saprotams: ja es kaut ko sev esmu pielaidusi

mā mani interesē viņa vecums.

klāt, tas nozīmē, ka tas ir kaut kas ļoti īpašs. Un

J. – Tad, kad mēs satikāmies, nevienam nebija

mīlestībai vecuma ierobežojuma nav! Tas ir gan

krekliņa ar uzrakstu – man ir tik un tev ir tik,

Precamies! sauklis, gan vispārpieņemta patiesī-

un attiecībām vai mīlestībai nav vecuma! Rozā

ba. Šis atkal ir sociāli iedzītais kaut kāds sarka-

brilles vai kādos epitetos mēs to visu ietērptu –

nais virsraksts: ja vīrietis ir vecāks un viņš atrod

DUETS LILLÁ

sev trīsdesmit gadus jaunāku draudzeni, tad, jā

nums! Tas ir Augšējā Scenārista pirksts! Pirms

– tas ir normāli, bet, ja sieviete ir kopā ar jaunā-

šī vakara mēs nebijām pazīstami, un tu nezināji,

ku vīrieti, – tad tas ir furors.

ka man ir runas defekts. Tāpēc es runāju lēni,

J. – Man nav ko piebilst, man ļoti patika tevis

citreiz vārdi aizķeras, un man ir grūtības. Cil-

teiktais par vārīšanu, tas tev ļoti labi izdevās! Jo

vēks, zinot, ka ir šī problēma, uzaicina mani par

zini, daudz vieglāk ir, ja tev ir ironiska attiek-

raidījuma vadītāju, kas vispār ir neiespējami un

sme pret dzīvi, un, ja kaut ko nopietnu jautā, –

nesaprotami, kā tas var būt! Tad, kad es sati-

reaģēt ar humoru! Tā atbilde bija ģeniāla!

ku TO cilvēku, kas man bija no Augšas nolemts,

B. – Mēs vienkārši esam satikušies, un tas ir brī-

kļuva skaidrs, kāpēc esmu tur nonākusi.

NĀKOTNES PROJEKCIJA J. – Starp citu, tas ir labs psiholoģisks triks: mēs

J. – Bet ir jāaiziet pēc vēl viena vīna!

runājam, runājam, un tad uzdod jautājumu –

B. – Arī. [..]pirms desmit gadiem skatoties uz

it kā vienkāršu, bet kurā ir iekodēta nākotnes

kaut kādu auto modeli, man likās, ak Dievs, cik

projekcija, un, ja cilvēks kaut cik domā, tad ne-

ļoti, ļoti es gribētu, lai šāds auto ir mans īpa-

maz nav tik viegli atbildēt uz šo jautājumu. Mēs

šums, un „man tik ļoti gribētos tādu mašīnu, un

vienreiz to izstrādājām ar Šleseru. Šlesers ir su-

pilnīgi skaidrs, ka man nekad tāda nebūs”, bet

per alfa tēviņš, un, kāds viņš ir, tāds viņš ir, un

paiet pieci gadi, un – es nopērku tādu auto! Un

zināmā mērā – diezgan liels retums Latvijā. Es

man tas nav nekas. Es braucu ar vienkārši labu,

viņam intervijā pajautāju: „Šlesera kungs, kur

skaistu, kvalitatīvu mašīnu, un man tas šķiet

jūs redzat sevi pēc desmit gadiem?”, viņš aizdo-

pats par sevi saprotams. Tajā mašīnā sēžot, es

mājās, un tas bija diezgan smieklīgi... Man šie

jau gribu kaut ko citu, un atkal man šķiet – nu

pēdējie desmit gadi ir bijis tāds rollercoaster, ka

kur tad man, bet pēc kāda laika es to kāroto varu

es baidos iedomāties, kādi būs nākamie desmit,

iegūt savā īpašumā. Dzīvē ir ļoti līdzīgi: ja kaut

bet, kā teica Boriss Teterevs: „Draugi, dzīve iet

ko ļoti vēlamies, ir neiespējami nesasniegt to,

tikai uz augšu, tikai uz augšu!”

ko gribam, jo mēs uz to tiecamies.

B. – Man vispār Jura klātbūtnē bail to teikt,

J. – Tas ir tas, ko es saku – dzīve iet tikai uz

bet...

augšu! L

KOŠUMS LILLÁ

Čigānu nakts D Z I E D M A R I J A N A U M O VA

Č I G Ā N U TA U TA S D Z I E S M A P A Š O PA Ň O R I N O M . N A U M O VA S K O N C E R T I Z R Ā D E S R O M A N I R AT FOTO: KRISTĪNE KRAUZE SLUCK A

S T I L S , G R I M S , M AT U S A K Ā R T O J U M S : L Ī G A V E K M A N E V I D E : W E L LT O N T E R R A C E D E S I G N H O T E L

ROTA S: DDSLG IRL S, DE S SERT A P Ģ Ē R B S : N O L O ’, A M O R A L E

KOŠUMS LILLÁ

JĀ! LILLÁ

G L A DI ATO R S BA SK E TB O L A A R ĒN Ā A S N ĀT E VA S I Ļ J E VA FOTO: LBS UN NO JĀŅA BLŪMA PERSONĪGA JIEM ARHĪVIEM

JĀ! LILLÁ

Sapņu komanda 1935, Latvijas jauniešu U-18 izlases izcīnītā ceturtā un U-20 izlases otrā vieta Eiropā izskanējusi kā teicama uvertīra Eiropas čempionātam basketbolā, kas septembrī iesvels nemieru Slovēnijas pilsētās. Līdzjutēji noskaņojas plašajam emociju spektram, tāpēc īstais brīdis sarunai ar valsts izlases kapteini JĀNI BLŪMU.

JĀ! LILLÁ

ad kanādiešu izcelsmes amerikānis

kas savu dzīvi pakārto profesionālajam bas-

Džeimss Neismits (James Naismith), at-

ketbolam?

cerēdamies bērnu dienu rotaļu Pīle uz

Jā, neklātienē pabeidzu Juridisko fakultāti Balti-

akmens (Duck on a Rock), 1891. gadā izgudro-

jas Krievu institūtā. Viegli nebija, bet ar sievas,

ja pabumbošanās spēli, lai Jauniešu kristīgās

dekānes un citu cilvēku atbalstu kaut kā tomēr

savienības puiši varētu izkustēties aukstajās

pamanījos nokārtot eksāmenus. Savukārt Liene

Springfīldas ziemās, viņa iztēle nekādi ne-

ir absolvējusi Banku augstskolu un Latvijas Uni-

varēja aiztiekties līdz tam, ka pirmā Eiropas

versitātē ieguvusi maģistra grādu tiesību zināt-

čempione basketbolā būs Latvijas valsts izlase,

nēs. Neilgu laiku strādāja zvērinātu advokātu

vai tam, ka pirmā ārvalstniece viņa vārdā no-

birojā Loze & partneri, bet tad palika stāvoklī,

sauktajā slavas zālē būs Latvijas basketboliste

un es sāku braukāt pa dažādām valstīm... Tā nu

Uļjana Semjonova.

pagaidām viņa upurē savu karjeru manas karje-

Leģendu laiks turpinās – Jānis Blūms ir dzimis

ras un bērnu dēļ.

gadā, kad Valdis Valters ieguva pasaules čempiona titulu. Spānijas ACB līgas vicečempions,

Jūs abi esat kopā jau divpadsmit gadus. Kādā

četrus gadus bijis viens no vīriem melnā (los

intervijā vaicāta, vai neizjūt greizsirdību uz

hombres de negro), kā dēvē Bilbao Basket spēlē-

basketbolu, Liene atbild, ka tieši pretēji –

tājus, divkārtējs Latvijas čempions un Baltijas

par daudzām lietām viņa basketbolam pat

čempions ULEB kausā. Divus gadus vecās meiti-

varot pateikties. Vai tu riskētu tās nosaukt?

ņas Amandas un septiņgadīgā dēla Roberta tē-

Nezinu... (Aizdomājas.) Mēs esam daudz redzē-

tis. Šad un tad iPad ekrānā noskatās savu iemī-

juši. Esmu spēlējis Spānijā, Itālija, Lietuvā, Po-

ļotāko filmu – piecām Oskara balvām godalgoto

lijā... Daudz sanācis arī ceļot. Vēl – bērna izglī-

kinodarbu Gladiators. Ar ko viņš pats sevī cīnās

tība. Dēls piecus gadus mācījās amerikāņu skolā

– neatklāj, bet cīnoties daudz.

– četrus gadus Spānijā un vienu Lietuvā. Viņš pārvalda trīs valodas – latviešu, angļu, spāņu

Siltā un saulainā vasaras rītā tiekamies āra

– , ir iepazinis citas kultūras. Domāju, septiņos

kafejnīcā pie kapučīno tases...

gados tas jau ir daudz. Un, protams, basketbola

Dzīvoklis mums ir tepat, Rīgas klusajā centrā,

sabiedrība ir citādāka nekā visa pārējā...

bet māja ir Langstiņos, tā ka vasarās parasti dzīvojam pie ezera. Šorīt pamodāmies un – oi,

Ar ko tā atšķiras?

cik labi arī centrā! Uzreiz aizbraucām nopirkt

Kā lai to tā pasaka... man patīk tā basketbola sa-

kruasānus franču kafejnīcā.

biedrība, tie cilvēki, kas ap basketbolu. Mums ir daudz paziņu, draugu, visu laiku ir interesanti,

Var teikt, ka jūs ar Lieni esat juristu pāris,

kaut kas jauns un neiepazīts.

JĀ! LILLÁ

Man vairāk laika gribētos pavadīt kopā ar ģimeni. Es gribētu būt tēvs katru dienu...

JĀ! LILLÁ

LABO SAJŪTU MEKLĒJOT Stāstot par jūsu piecu gadu kāzu jubilejas ce-

universitāte, kur viņa vienu gadu mācījās un

ļojumu uz ASV, tu saki, ka „Ņujorka ir mana

ieguva diplomu padziļinātajos spāņu valodas

un manas sievas pilsēta”. Paspilgtinājās kaut

kursos.

kādi jau esoši sentimenti vai tā jūs savaldzināja tad, kad tur nonācāt?

Pilnasinīgi iedzīvojāties Basku zemes lielā-

Tad, kad tur nonācām. Taimskvērā brokasto-

kajā pilsētā?

jām, garām gāja cilvēki no malu malām, un mūs

Jā, iepazinām visu to kultūru ar slavenajām uz-

pārņēma sajūta, ka atrodamies pasaules centrā.

kodām – tapām, vīniņiem un aliem. Bilbao vis-

Vienkārši tāda laba sajūta. Nesen, par godu jau

pār ēdiens ir ļoti garšīgs. Tur ir tāda īpaša ieli-

astotajai kāzu jubilejai, divatā bijām Londonā.

ņa, uz kuru brauc cilvēki no visas Spānijas, lai

Arī ļoti iepatikās. Atcerējāmies Ņujorku, teicām

izbaudītu vietējo gaisotni. Vakaros tā ir ļaužu

– o, Londona ir kā Ņujorka!

pilna. Dažu kafejnīciņu īpašnieki man bija labi draugi – aicināja uz futbolu, es viņus uz bas-

Ņujorku un Bilbao, kur pavadīji 4 gadus, vie-

ketbolu. Tādā ziņā es tur biju baigi iedzīvojies,

no tas, ka abās ir Gugenheima fonda muzejs...

pazinu visu pilsētu... Bija grūti no tās šķirties.

Jā! Ņujorkā tam braucu garām ar tūristu busiņu, tāpēc redzēju – tas starp mājām kaut kā neiz-

Bilbao līdzjutēji, kā pats esi izteicies, ir tra-

ceļas, bet Bilbao – katru rītu, kad pamodāmies,

kie baski. Kā viņu trakums izpaužas?

– atver žalūzijas, un tev ir liels Gūgenheims

Tie dienvidnieki ir tādi karstasinīgi. Ja atbalsta

priekšā!

savu komandu, tad atbalsta vienmēr – zaudē vai vinnē. Arī Itālijā tas pats – vienmēr centīsies

Vai vizuāli iespaidi tev vispār ir svarīgi lab-

tevi uzmundrināt. Nav tā, kā Latvijā – ja kaut

sajūtai?

kā neiet, tad noliek no galvas līdz kājām.

Protams, jā! Spānijā dzīvoju Bilbao centrā ar skatu uz Gugenheima muzeju, Itālijā atradu

Tu kādreiz palasi internetā komentārus par

māju Neapolē, pašā Tirēnu jūras krastā, ar

sevi, biedriem, komandu?

skatu uz Kapri salu. Es cenšos izvēlēties vai

Šad tad esmu lasījis. Kad vēl nebiju tik pieredzē-

sameklēt labāko variantu – ja braucu uz ārze-

jis, pat kaut ko paņēmu galvā, bet tagad man ir

mēm ar sievu un bērniem, viņiem daudz lai-

pilnīgi vienalga, ko tur raksta.

ka ir jāpavada mājās, tāpēc gribu, lai viņiem ir labas mājas, lai viss ir augstā līmenī. Man

Paņēmi galvā... Bēdājies vai gribēji nožmiegt

arī svarīgi, lai varu ērti aizbraukt uz treni-

tos skricelētājus?

ņu, lai mazajiem tuvumā būtu kāds parks vai

Varbūt bišķi bēdājos, varbūt dusmīgs kļuvu. Pro-

pastaigu vieta. Bilbao mums viss bija ideāli –

tams, nav patīkami lasīt, kad par tevi ko sliktu

dēlam skola kalnā virs Biskajas līča, apmēram

raksta. Bet tāds ir sports, un ar to jāsamierinās

tāda, kā Harijā Poterā, Lienei turpat blakus

– ne jau visiem tu būsi labs.

JĀ! LILLÁ

Komandas galvenais treneris Bilbao bija

Jā, jā! Latviešu basketbols vairāk ir tāds ātrs, uz

grieķis Fotios Katsikaris. Tur spēlējot, tu

trīspunktu metieniem balstīts. Grieķu ir tāds

teici: „Mēs vienmēr tādi uz kašķi, agresīvi.

lēnais, ar daudzām piezīmēm, agresīvs. Katrā

Grieķu basketbols ir tāds netīrs.” Vai tiešām

valstī spēlē mazliet citādi.

spēles rokraksti Eiropā būtiski atšķiras?

PAR VĒRTĪBĀM UN IDEĀLIEM Uļjanai Semjonovai basketbols sākumā bija

Latvijas basketbola leģenda Valdis Valters

likusies tāda kā vieglprātība, līdz tam pa-

skaidro, ka viņa šopavasar iznākusī grāmata

kārtojās visa viņas dzīve. Kā tu sāki spēlēt?

Dumpinieks ar ideāliem ir rokasgrāmata vecā-

Mans brālis sētā spēlēja basketbolu – gribēju

kiem, kurā izklāstīts, kas nepieciešams un ar

būt tāds kā viņš. Sāku spēlēt un baigi iepati-

kādām grūtībām nāksies saskarties, ja vēlas,

kās. Istabā liku pie sienas divus groziņus – vie-

lai bērns kļūtu par zvaigzni. Ar kādām grūtī-

nu vienā pusē, otru otrā. Mētāju mazo bumbiņu

bām saskārās tavi vecāki?

visu dienu. Tam sekoja treniņi skolā – tur uzreiz

Es vēl biju Lietuvā, kad iznāca šī grāmata. Speciāli

izrādījos labākais savā vecuma grupā. Kaut kā

aizsūtīju savu sievastēvu uz grāmatas prezentāci-

sanāca tā –soli pa solītim... Spēlēju Jaunatnes

ju – nopirkt un iedot Valdim, lai viņš tajā atstā-

basketbola līgā, braucām apkārt pa visu Latvi-

tu man savu autogrāfu. Es domāju, ka basketbolā

ju... tiku pie divus gadus vecākiem puišiem U-19

Valdis man ir devis visvairāk. Tieši viņš mani no

pasaules čempionātā. Tas bija tāds atspēriena

Saldus uzaicināja uz Rīgu. Es vienmēr Valdi esmu

punkts, jo tad, kad mani uzaicināja un es at-

vērtējis ļoti augstu.

braucu no Saldus, atceros – ienāku tāds maziņš

Vecāki mani īpaši nebīdīja. Vairāk pats saviem spē-

tajā pirmajā valsts izlases treniņā... un redzu,

kiem virzījos, brālis palīdzēja... bet vecāki vienkār-

ka par mani smejas. Man bija, šķiet, sešpadsmit,

ši atbalstīja. Ja patīk – patīk, dari! Vienmēr iedeva

pārējiem – astoņpadsmit. Daudzi par mani smē-

naudiņu ceļam līdzi. Bija priecīgi, ka es ar kaut ko

jās tajā laikā. Tas gan sāpēja. Bet dzīve jau ar

nodarbojos – nesēžu mājās, nespēlēju datorspēles.

laiku atspēlējas. Viņi ielika tevī tās vērtības, ar kurām tu dzīvo? Tad jau tu nemaz nepaguvi gribēt dzīvē būt

Protams. Mamma ar tēti vienmēr rūpējās par

kas cits...

mums. Iemācīja, ka ģimene ir svarīgākais, tā jā-

Jā, es mācībās nebiju nekāds baigais gudrītis

sargā. Audzināja savstarpēju mīlestību, saticību.

un... tad, kad sapratu, ka arī basketbolā nekas

Uzsvēra izglītības nozīmi. Un mums, visiem tri-

neesmu, daudz trenējos, vienmēr biju ļoti apzi-

jiem bērniem, tagad ir augstākā izglītība, savas

nīgs. Vienmēr biju treniņos, vienmēr paliku il-

ģimenes, bērni. Es gribu, lai arī maniem bērniem

gāk... protams, arī veiksme palīdzēja.

tā būtu.

JĀ! LILLÁ

Viss tiek pakārtots basketbolam. Visu laiku jāparedz solis uz priekšu... Ja esi ticis augstākajā līmenī, vairs nevari atļauties nekādas paviršības.

JĀ! LILLÁ

Saistībā ar basketbola filozofiju bieži citē-

aizbraucam. Parasti mums ir viens ceļojums

tais Pīters Kerils (Peter J. Carril) uzskata, ka

kopā ar mazajiem, otrs ceļojums – tikai divatā.

sports un dzīve ir ciešā saķerē: sports rak-

Mēs arī diezgan bieži ejam uz kino un šovasar

sturu neveido, tikai atsedz to. Cik lielā mērā

draugu lokā rīkojam Ideālās vakariņas. Četras

tam piekrīti?

ģimenes – četras vakariņas. Spāņu, meksikāņu,

Sāpīgi zaudējumi tomēr nenormāli rūda rak-

amerikāņu un krievu stilā. Pie mums Langsti-

sturu. Ja vienreiz esi sāpīgi zaudējis, darīsi

ņos bija spāņu stilā – pamatīgi gatavojāmies.

visu, lai nākamreiz nezaudētu. Pēc zaudēju-

Vēl vienas atlikušas, pēc tām vērsim vaļā bal-

miem bieži ir tā – atnāc mājās un nedrīksti

sojuma aploksnes un noskaidrosies, kurš uzva-

taču to savu sāpi izrādīt, izlikt uz bērniem vai

rējis.

sievu. Visu nakti neguli, otrajā dienā tāds nekāds piecelies, bet mazie nāk gultā... Sportā jā-

Tev ik pa laikam nākas sevi kaut kā moti-

būt stipram raksturam. Ja es nebūtu cēlies se-

vēt sportā vai vienkārši ir skaidrs, ka esi uz

šos no rīta, lai ietu trenēties, iespējams, neko

trases – ja atslābināsies, tad kritīsi?

nebūtu sasniedzis basketbolā. Tad būtu jādomā

Jā, tāpēc jau man arī nesanāk tagad, starp-

kaut kas cits.

sezonā, atpūsties – kā beidzas sezona, tā uzreiz sāku gatavoties nākamajai. Man riebjas,

Re, kā... izrādās, profesionāli sportisti no-

ja kāds trenējas vairāk par mani. Un tā nu es

pietni pārdzīvo spēli.

nekad neatpūšos. Ja atvaļinājumā man kāds

Protams. Tajā līmenī, kurā es spēlēju. Varbūt

piezvana un uzzinu, ka viņš jau trenējas, tad

kaut kādā vietējā līgā es tā nepārdzīvotu, bet,

man ir ciet – vienkārši jāiet un kaut kas jāda-

ja tu spēlē, teiksim, Spānijas finālā pret Bar-

ra. Skrienu mežā krosu, peldu, eju uz pilatēm

selonu, ko skatās vairāki miljoni līdzjutēju, un

vai sāku trenēties pie sava fiziskā trenera Rīgā.

tev kaut kas nesanāk – protams, aizej mājās

Kaut piepumpējos no rīta, lai vismaz būtu ap-

un... (Spēji apklust.)

ziņa, ka esi kaut ko darījis. Man ir tāds aktīvais atvaļinājums. Varbūt vajadzētu mazliet vairāk

Kā tu atpūties?

atpūsties, bet pagaidām vēl to nevaru. Tas ir

Pēc sezonas vienmēr uz kādu nedēļu kaut kur

tāpat kā ar brokastīm – ja nepaēd, jūties slikti.

SARG ĀT SE VI , E JOT DZIĻ ĀK Par Rūdolfu Jurciņu, 30. gadu basketbola zvaig-

ris Mateo Boničolli (Matteo Boniciolli) līdzīgus

zni, valstsvienības kapteini 1935. gada čem-

vārdus saka par tevi: „Viņš ir atnācis, lai ar

pionātā, tā laika presē rakstīja, ka viņam esot

savu talantu palīdzētu mūsu komandai. Viņš

apbrīnojama spēles izpratne – visi tvērieni un

ir pieredzējis spēlētājs ar augstu spēles izprat-

metieni izskatoties kā iestudēti. Nu Kazahstā-

ni.” Kas ir tā īpaši izceļamā spēles izpratne, kas

nas čempionvienības Astana galvenais trene-

kuram katram profesionālim vis nepiemīt?

JĀ! LILLÁ

Ar gadiem jau paliec gudrāks. Spēle ir visu laiku

Viss tiek pakārtots basketbolam. Visu laiku jā-

jākontrolē, lai zinātu, kādu nākamo kombināci-

paredz solis uz priekšu... jāskatās, kur tu uzkāp-

ju izspēlēt, vai pateiktu saspēles vadītājam, ja

si vai ko un cik daudz tu iedzersi... tas vienmēr

kādam spēle iet, lai spēlē uz viņu, vai pieņem-

atsaucas sportā. Ja esi ticis augstākajā līmenī,

tu pareizos lēmumus izšķirošajos brīžos. Tagad

vairs nevari atļauties nekādas paviršības. Tas

man kā izlases kapteinim jābūt vidutājam starp

basketbols tomēr nav mūžīgs – cik tu pats sevi

treneri un spēlētājiem – uztaisām to, uztaisām

sargāsi, tik Dievs tevi sargās.

to... Man patīk nemitīgi kaut ko koriģēt: ja vajag

Un man patīk kārtība. Man ir sava sistēma, ko

– sakašķējies, ja vajag – iedod kādam iekšās.

un kā daru pirms spēlēm, ko mājās. Es esmu tāds sistēmu cilvēks – piemēram, ja dzeru kafi-

Tātad var būt arī spēlētājs, kurš...

ju, tad ne vēlāk par četriem, citādi naktī nevarē-

...Jā, atnāk, mierīgi notrenējas un iet mājās. Man

šu aizmigt, bet nākamajā dienā ir jātrenējas. Es

patīk iet dziļāk. Latvijā mums varbūt pietrūkst

arī parasti, saskaņojot ar Lieni, esmu izplānojis

uzvarētāju psiholoģijas, tāpēc bieži izšķirošos

brīvo laiku – nu, tā, lai visu paspējam.

mačus nevaram vinnēt. Tā uzvarētāju psiholoģija jātrenē, par uzvaru jācīnās katrā treniņā un

Sportisks azarts apvienojumā ar psiholo-

arī draudzības spēles – jāiet un jāuzvar.

ģisko noturību – to vairāk nosaka gēni vai darbs pašam ar sevi?

Atšķirībā no vairuma citu profesiju tavā ne-

Darbs ar sevi – noteikti! Un arī tas, kāds esi pie-

pastāv nekādu attaisnojošu iemeslu paviršī-

dzimis... Bet profesionālajā sportā ļoti daudz jā-

bai. Visa tava dzīve rit pastāvīga uzmanīgu-

strādā ar sevi: jācīnās līdz pēdējai sekundei, ne-

ma, disciplīnas un ātras reakcijas režīmā vai

drīksti uzsprāgt, nedrīksti par ātru priecāties,

tomēr tajā, kas neskar basketbolu, ir citādāk?

par ātru padoties.

SPORTĀ K Ā SK ATUVES MĀK SL Ā Līdzjutēji uztver spēļu skatīšanos kā ko tādu,

Kaut kādā mērā sportu var salīdzināt ar te-

kas pietiekami nozīmīgā veidā attiecas uz

ātri. Viens no lielākajiem aktieriem Latvijā

viņu dzīvi, lai tam veltītu savu laiku, domas,

ir izteicies, ka cilvēki dodas uz izrādēm, lai

enerģiju. Uz ko viņi iet? Kāpēc tas, tavuprāt,

izbaudītu kolektīvo transu, kam ir liela vēr-

vispār vajadzīgs?

tība. Tu arī to tā izjūti?

Uz basketbolu iet gūt pozitīvas emocijas, atbal-

Nu, jā... Mums daudzi aktieri ir pazīstami, In-

stīt savu komandu, izlasi, valsti. Sports jau cil-

tars Rešetins pat bija mūsu kāzu vadītājs. Pirms

vēkam dod iedvesmu, spēku dzīvot. Es domāju,

atgriešanās Latvijā parasti lūdzam sievasmāti,

ka daudziem tas vienkārši dod kaut kādu jēgu

lai mums nopērk biļetes uz Dailes teātri, uz Na-

dzīvot tālāk.

cionālo teātri un uz sezonas noslēgumu Operā. Sieva man vairāk tā kā māksliniece – viņai

JĀ! LILLÁ

Spāņu vakars.

patīk. Un man arī patīk. Tas atslābina. Kad es

bild: „Nekas nenotiks. (..) Šai paaudzei

kā skatītājs aizeju uz teātri, tas noteikti ir sa-

pietrūkst zvaigžņotā redzējuma.” Tu tieši

līdzināms ar to, kā skatītāji iet uz basketbolu.

pretēji – kā visnotaļ reālu mērķi esi izvir-

Es gūstu pozitīvas emocijas, kaut kā attīros dvē-

zījis pat cīnīšanos par ceļazīmi uz pasau-

selē... Tas arī palīdz saņemties un dzīvot tālāk.

les čempionātu...

Domāju, gan sports, gan teātris dod cilvēkam

Varbūt, ka viņš to teica, vairāk domājot par

spēku, labas idejas. Skaties to izrādi, un visādas

manu un viņa dēla Kristapa paaudzi... Mums

domas galvā šaudās – man vēl tas būtu jāizdara

bija liels potenciāls, bet daudziem nebija tās at-

un tas, tas...

tieksmes, bija tās blakus lietas... Mēs ar Kristapu Janičenoku, Armandu Šķēli esam vienaudži,

Šopavasar intervijā Sestdienai Valdis Val-

un nu, spēlējot kopā ar piecus sešus gadus jau-

ters skeptiski sacīja, ka basketbols Lat-

nākiem, redzu, ka šai paaudzei ir tā pareizā at-

vijā kā bija krīzē, tā būs, un talantu ziņā

tieksme, kā mums trūka, kaut arī talanta varbūt

tas lēnām iet uz leju. Vaicāts, kas notiks

bija mazliet vairāk... Domāju, ka visiem kopā

septembrī Eiropas čempionātā, viņš at-

kaut kas labs var sanākt.

JĀ! LILLÁ

Gugenheima fonda muzejs Bilbao.

Bilbao ar sievu Lieni.

JĀ! LILLÁ

Filmā Sapņu komanda 1935 treneris Baumanis

tam pāri. Varbūt vēl tagad tā īsti nemaz neesmu

saka: „Ženēvā nekādi brīnumi nebūs, būs ti-

ticis...

kai tas, ko esam pelnījuši.” Bet ik pa laikam taču brīnumi laukumā tomēr gadās, ne? Jā, esmu piedzīvojis daudzus brīnumus basketbolā. Nekad nebūtu iedomājies, ka jelkad dzīvē spēlēšu Spānijas finālā pret Barselonu... teiksim, sākšu starta piecniekā un segšu vienu no pasaules labākajiem basketbolistiem. Ja man pirms piecpadsmit gadiem kāds to pateiktu, es atbildētu – ko jūs jokojaties? Bizkaia Bilbao Basket gada, divu gadu laikā izvirzījās kā Eiropas top komanda. Šis man būs piektais Eiropas čempionāts, atkal būšu komandas kapteinis. Tā ka brīnumi basketbolā notiek. Un tā filma nāca tieši laikā, jo skandālu dēļ daudzi bija no basketbola novērsušies, daudzi nolika, kaut arī lielākajai daļai basketbolistu jau ar attieksmi viss bija kārtībā. Es domāju, ka Sap-

Profesionālajā sportā ļoti daudz jāstrādā ar sevi: jācīnās līdz pēdējai sekundei, nedrīksti uzsprāgt, nedrīksti par ātru priecāties, par ātru padoties.

ņu komanda ne vienam vien palīdzēs saprast īstās vērtības dzīvē. Un lai arī tie talanti, kā Valdis

Kāpēc, tavuprāt, tāds sirsnīgs saslēgums vis-

saka, nav, bet tie parādīsies.

pār izveidojās? Kad es aizbraucu uz Spāniju, sapratu, ka varē-

Šveices izlases trenera mutē ielikti vārdi:

šu izsisties vienīgi tad, ja būšu labs aizsargs, un

„Tieši tā arī turpinām. Un bez žēlastības – lai

es centos aizsardzībā nežēlīgi spēlēt. Visiem lī-

viņi jūt, ja! Un neaizmirstiet uzsmaidīt skatī-

dzekļiem. Līdzjutējiem patika, ja biju agresīvs –

tājiem.” Vai basketbolā pastāv tāds jēdziens

iemetu kādu trīnīti, tad pagriezos un parādīju vi-

kā „spēle uz publiku”?

ņiem kādu īpašu žestu (nodemonstrē uzsišanu sev

Protams! Tas ir kā Ridlija Skota filmā Gladiators...

pa pieri) – tas tik bija vajadzīgs. Un tā es ar savu spēles stilu viņus iekaroju.

Win the crowd!

Bet ārpus laukuma mēs bijām vienkārši – nekad

Jā, jā... Un tieši tas man izdevās Bilbao – „ieka-

neatteicām, ja kāds lūdza interviju vai gribē-

rot pūli”. Bet ar mani un horvātu Marko Baniču

ja kopā nofotografēties, daudz cilvēku nāca klāt

(Marko Banić) grieķu treneris vairs līgumu nepa-

aprunāties, kad gājām ar bērniem pa ielu, papļā-

garināja. Varbūt viņam nepatika tas, ka publika

pājām ar vietējo krodziņu īpašniekiem... Tikām

vairāk mīlēja mūs nekā viņu. Komandas pēdējās

uztverti kā savējie. Pirmajā gadā vēl ne, bet ot-

vakariņās kādi 120 cilvēki raudāja par to, ka ejam

rajā gadā jau spriedu: ja es spēlēšu tā, kā spēlēju,

prom. Uz katru spēli vidēji ierodas kādi desmit

tad noteikti pavadīšu tur vēl ilgus gadus. Sanāca

tūkstoši – reāli puse pilsētas skuma un pārdzī-

četri – vienā Spānijas klubā tā gadās reti. Var jau

voja. Arī tāpēc man bija smagi. Grūti bija tikt

būt, ka aizgāju laikā...

JĀ! LILLÁ

AR SAKARIEM TUR, AUGŠĀ 2012. gada nogalē Krievijas hokeja koman-

Man ir, jā, man ir savs rituāls. Es to negribu teikt,

du Atlant, kuras kapteinis tolaik bija Sandis

bet man ir sava sistēma, ko es jau gadiem daru...

Ozoliņš, pastāvīgi vajāja neveiksmes. Nekas nelīdzēja, tāpēc kluba vadība nolēma uzaici-

Kādas ir tavas attiecības ar reliģiju?

nāt palīgā Sibīrijas raganu Jeļenu Golunovu

Es esmu luterānis – nokristījos pēc traumas.

un viņas dēlu, melno magu, Vladu Kadoni.

Tas bija pašā izlases sākumā, kad nospēlēju vie-

Tika „apstrādāta” gan Atlant, gan pretinieku

nu gadu ar lauztu pēdu. Ar nenormālām sāpēm,

komanda. Ragana Sandim teica: „Ja būsiet

bet nospēlēju. Dievs mani sargāja. Tad man uz-

noskaņots uz uzvaru, tad komanda uzva-

taisīja operāciju un es kaut kā vairāk sāku iet

rēs!” Uzvarēja. Redz, Ozoliņš izmanto astro-

baznīcā, nokristījos... Mana sieva jau bija kris-

loģiju, numeroloģiju... un runā par to kā pa-

tīta. Arī bērnus nokristījām Garkalnes baznīcā,

pildu informāciju, kas noder vienmēr. Ko tu

kur apprecējāmies.

zini par neparastu spēku piesaistīšanu? Mūsdienu sportā katrs kaut ko meklē, ja neiet. Es

Vai kopš Amandas piedzimšanas meitenes

zinu, ka tagad daudzi sportisti izmanto numero-

vairāk turas savā komandā, puiši savā?

loģiju vai ko citu... Man kaut kā bail – varbūt, ka

Jā, tā sanāk... Ja mēs ar Lieni abi pievērsīsimies

labāk nezināt, ko pateiks numerologs, vienkārši

Amandai, tad dēls varbūt sāks kaut kādas dumī-

iet savu ceļu. Pēc sliktām spēlēm vai tad, ja iestā-

bas darīt. Ejam uz kino, spēlējamies ar mantām,

jies kaut kāds neveiksmju periods, es esmu aizgājis

uzspēlējam basīti. Manam brālim ir trīs meitas,

uz baznīcu nolikt svecītes vai kāds no radiniekiem

māsai divas meitas – tā kā Robim daudz māsīcu,

Latvijā aizgājis tās par mani nolikt. Bet psihologs

bieži daudz ko darām kopā.

gan komandai ir vajadzīgs. Simtprocentīgi. Uz Latvijas izlases nometni Slovēnijā bija uzaicināts tāds

Vai tu kaut kādā mērā tagad pārraksti savu

Mārtiņš Martinsons, kas strādā ar biznesmeņiem

bērnību, caur dēlu izdzīvojot to, kā pašam

– galvas viņiem attīra. Ar katru no mums bija se-

kādreiz trūcis?

anss pa stundiņai. (Plašākai sabiedrībai Mārtiņa

Grūti uz to atbildēt. Viss, ko vajag, viņam tagad

Martinsona vārds kļuva zināms 2012. gada maijā pēc

ir, un viņš to novērtē. Man tā nebija. Ar desmit

Literatūras un grāmatniecības nozares pārstāvju tik-

latiem bija jāizdzīvo nedēļu Rīgā – mamma neva-

šanās ar kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi,

rēja vairāk iedot. Viņam varbūt vairāk vajadzētu

kad viņš tika pieteikts kā koučs, kura vadībā vaja-

apzināties arī skarbo pusi. Es gribētu, lai viņš sa-

dzētu pilnībā pārstrādāt darba grupas sagatavoto

prastu, ka jāmācās... gribētu, lai viņš ir atklāts un

nozares stratēģiju. Klātesošie vētraini apliecināja

labs, nav skops, prot dalīties. Dēlam vairāk Lienes

savu neizpratni par šo ministres iniciatīvu. – Red.)

galva – tāda gudra. Un vispār tāds drošs.

Tev ir kāds pirmsspēles rituāls, lūgšana,

Vai ir kas tāds, kam tevis nepietiek, kaut ļoti

veiksmes amulets?

gribētos, lai pietiktu?

JĀ! LILLÁ

Man noteikti vairāk laika gribētos pavadīt kopā ar ģimeni. Es gribētu būt tēvs katru dienu... Tikko jau biju aizbraucis prom uz divām nedēļām, pēc čempionāta viens pats braukšu uz Astanu, kur jāspēlē līdz aprīlim. Futūriskais Nazarbajeva auklējums ir teju aukstākā galvaspilsēta pasaulē... Es zinu, zinu. Smuka tā ir, vienīgi auksta, bet manā vecumā no laba piedāvājuma bija grūti atteikties. Spānijā, Itālijā un Turcijā pašlaik basketbolam nav tie labākie gadi – tāda kā krīze, tāpēc šis man bija labs variants. Tas noteikti būs jauns piedzīvojums, atkal iepazīšu citādu kultūru. Ja reiz tur jāspēlē, acīmredzot augšā man ar to kaut kāds sakars ir bijis... tā ka es pieņemu šo interesanto izai-

A r L B S p r e z i d e n t u Va l d i Vo i n u .

cinājumu.

teikti nē. Tas ir nenormāli grūts darbs, kas atAttiecībā uz nākotnes vīzijām – vai tu ap-

ņem milzum daudz enerģijas. It kā jau būtu

domā pievēršanos trenera darbam? Valdis

jādomā par nākotni, jo nav vairs daudz gadu pa-

Valters neesot gribējis trenēt profesionālu

likuši, ko spēlēt, bet nu... Pieļauju, ka strādāšu

komandu tāpēc, ka „treneris nekad neuzvar,

kādā basketbola struktūrā kā menedžeris – man

tikai zaudē. Izcili sportisti nekad nekļūst par

patīk komunikācija, es labi un ātri varu kaut ko

treneriem, jo trūkst motivācijas”.

sarunāt, pazīstu daudzus cilvēkus Eiropā. Bet

Pilnīgi piekrītu. Es nevarētu būt treneris. No-

varbūt dzīve piespēlēs kaut ko pavisam citu. L

KOŠUMS LILLÁ

KO P T S E V I S A SK A Ņ Ā A R M ĒN E S I

FOTO:SHUTTERSTOCK

DACE BR ANTE

L I L L Á I E VA D S

Apaļo nakts spīdekli debesīs zinātnieki dēvē par vienu no astoņām Saules sistēmas planētām Visumā, kas riņķo ap Zemi. Dzejnieki to nosaukuši par baltsvārcīti, čigāniņu. Romantiķi raugās mēnesī un cenšas tajā saskatīt meitenes siluetu, bet suņi, raugoties uz to, gaudo. Taču kārtīga saimniece zina, ka dārzs ir jāravē vecā mēnesī, jo tad mazāk augs nezāles. Un vēl ir stāsti par mēnessērdzīgajiem. Bet pāri tam visam skan skaistā Mēnesnīcas sonāte. Vienaldzīgo pret šo planētu nav. Ikvienam ir savas attiecības ar to, arī man. Esmu pārbaudījusi atslodzes dienas pēc Mēness kalendāra, un, manuprāt, tā ir vienīgā metode, kas sniedz lieliskus rezultātus, nekaitējot organismam. Tāpat, veicot ikdienā skaistumkopšanas procedūras, ievēroju, ka ir dienas, kad procedūras tiešām sniedz labus rezultātus, un ir tādas, kurās nav tik spīdošu rezultātu. Nu jau divus gadus ikdienas darbā pievēršu uzmanību mēness fāzēm, un esmu pilnībā pārliecināta, ka ar to debesu spīdekli mums ir jārēķinās. Bet nu visu pēc kārtas.

KOŠUMS LILLÁ

MĒNESS ASTRONOMISKIE PARAMETRI Mēness patiesībā ir ļoti tumša planēta, kuras

daļējā līdzība ar Zemi, kā arī tas, ka Mēness

virsmu klāj dažus centimetrus biezs tumšu pu-

atrodas Zemei tuvu un riņķo ap to, radījusi

tekļu slānis, un tas pats neizstaro ne mazāko

teoriju par to, ka Mēness ir daļiņa no Zemes,

gaismas stariņu. Tas, ka mums ierasts to redzēt

kas atšķēlusies, Zemei saduroties ar kādu lielu

debesīs kā spožu spīdekli, ir, pateicoties Saulei,

debess ķermeni.

kas izgaismo Mēness virsmu. Lai arī šķiet, ka

Lai kā arī būtu, Mēness ir Zemei tuvākā planē-

spoži mirdz visa Mēness virsma, tiek izgaismo-

ta, turklāt pilda Zemes dabiskā pavadoņa lomu,

ti tikai septiņi procenti no tās.

jo uzticīgi griežas ap mūsu planētu. Divdesmit

Kā noskaidrojuši zinātnieki, Mēness grunts

septiņās dienās un astoņās stundās tas veic

paraugus veido tie paši ķīmiskie elementi, kas

pilnu riņķi ap Zemi. Turklāt tas griežas arī ap

veido Zemi, tomēr dzīvība uz Mēness nav ie-

savu asi un to dara lēni, tāpēc diena uz Mēness

spējama. Tur nav ūdens tvaika, gaisa, vēja,

ilgst divas nedēļas, bet nakts – otras divas ne-

nokrišņu, kā arī Mēnesim nav atmosfēras, kas

dēļas. Mēness ir četras reizes mazāks par Zemi

to pasargātu no Saules staru kaitīgās ietek-

un apmēram astoņdesmit reižu vieglāks par to.

mes un Kosmosā klīstošajiem meteorītiem.

Salīdzinoši nelielā izmēra Mēness pievilkšanas

Lai gan Mēness sildās Saules staros tāpat kā

spēks spēj izraisīt uz Zemes paisumus un bē-

mūsu Zeme, tas nespēj uzkrāt Saules siltumu

gumus, dažviet pasaulē paceļot ūdens līmeni

un vienmērīgi to atdot. Tā rezultātā dienā uz

līdz pat astoņpadsmit centimetriem.

Mēness ir ļoti karsts, līdz plus simt trīsdesmit

Attālumu no Zemes pavadonim ir grūti kon-

grādiem, bet naktī – gluži pretēji, ļoti auksts,

statēt, jo Mēness kustas pa eliptisku orbītu.

līdz mīnus simt septiņdesmit grādiem. Taču

Brīžiem tas ir tuvāk Zemei, brīžiem attālinās.

DE JA TRIJATĀ Sensenos laikos cilvēks ticēja, ka Mēness ir dzī-

riņķo arī ap Zemi, un pilnu apli ap to arī veic

va radība, kas katru mēnesi uzrodas, aug, līdz

divdesmit septiņās dienās, tāpēc pret Zemi Mē-

pārvēršas apaļā bumbā. Tad nāk ļaunais gars,

ness vienmēr ir pavērsis vienu un to pašu pusi.

kas drupina pa gabalam nost, un no šīm drupa-

Tā riņķojot, Zeme un Mēness kopā trīs simti

čām rodas zvaigznes. Taču nu jau ir zināms, ka

sešdesmit piecās dienās apdejo ap Sauli. Tas ir

Mēness savu dažādo seju rāda, pateicoties sav-

viens gads.

dabīgajai dejai starp Zemi, Mēnesi un Sauli. Gan

Kā jau iepriekš minēts, pilnu apriņķojumu ap-

Zeme, gan Mēness griežas ap savu asi. Zeme to

kārt Zemei Mēness veic divdesmit septiņās die-

izdara divdesmit četrās stundās, bet Mēness

nās. Taču ir vēl mēnesis, kas ilgst divdesmit de-

– divdesmit septiņās dienās. Turklāt Mēness

viņas ar pusi dienas. Tas ir Mēness cikls, kurā

KOŠUMS LILLÁ

tas atgriežas sākotnējās pozīcijās attiecībā

fāze iestājas debesīs kā Saules apspīdēts

pret Sauli. Šajā laikā uz Zemes redzamas četras

pusmēness ar vēderu uz labo pusi. Tad iestājas

dažādas Mēness sejas jeb fāzes. Jauna Mēness

pilnmēness, kad Mēness, ap Zemi griežoties, ir

fāzē to debesīs neredz spīdot, jo tas ir nostājies

nostājies tā, ka Saule to var pilnībā izgaismot.

uz vienas līnijas starp Sauli un Zemi. Tieši šajā

Un visbeidzot sākas ceturtā fāze – dilstošs

laikā, kad Mēness un Saules pievilkšanas spēks

mēness, kam redzama kreisā puse. Katra no

attiecībā pret Zemi ir dubults, novērojami

fāzēm ilgst vidēji septiņas dienas (precīzi – 7,4

lielākie paisumi un bēgumi. Augoša mēness

dienas).

C I LV Ē K S U N M Ē N E S S Dabā Mēness cikli ietekmē gan paisumus un

cionalitāte, jūtīgums, radošais potenciāls, bet

bēgumus, gan dzīvo radību dzīves ciklu. Tā kā

nākamajās četrpadsmit dienās, kad mēnesis sa-

cilvēkā 75% ir ūdens, tad zināmi paisumi un bē-

rūk, arī mūsu fiziskā un garīgā enerģija mazi-

gumi novērojami arī mūsu organismā – gan fi-

nās, organisma procesi palēninās.

ziski, gan emocionāli.

Vienmēr atradīsies skeptiķi, kas teiks, ka tās vi-

Astroloģijā Mēness fāzes salīdzina ar gadalai-

sas ir iedomas un nekādas saistības starp mēne-

kiem. Jau 13. gadsimtā cilvēks ievēroja, ka Mē-

si un norisēm cilvēka organismā nav, medicīnā

ness četras fāzes ir analogas ar četriem gadalai-

ir tāda disciplīna kā hronomedicīna, kas pēta

kiem. Ziema ir jauna mēness fāze, kad cilvēkam

mēness ritmisko ietekmi uz cilvēku. Un tā nav

ir spēka un enerģijas izsīkums. Pavasaris ie-

nekas vairāk kā tikai ar mūsdienu tehnoloģiju

stājas augošā mēnesī, kad pieplūst enerģija un

iespējām zinātniski pamatots turpinājums tam,

spēki. Pilnmēness ir pielīdzināms vasarai, kad

ko cilvēce jau pētījusi gadsimtiem ilgi. Tā rezul-

spēks un enerģija sasniedz augstāko punktu,

tātā izpētīts, kā mēness ietekmē dažādus mūsu

savukārt dilstošs mēnesis ir rudens, kad spēks

orgānus, un tiek dotas zinātniski pamatotas

un enerģija samazinās un organismā notiek re-

rekomendācijas, kad labāk veikt medicīniskas

zervju uzkrāšana. Kopumā var teikt, ka pirma-

manipulācijas. Turpinājumā – kā tad katrā no

jās divās fāzēs, kas ilgst četrpadsmit dienas un

mēness fāzēm uzvedas mūsu organisms un ko

mēness sirpis pie debesīm aug, norit visu proce-

katrā fāzē labāk darīt sava skaistuma un veselī-

su aktivizēšanās organismā, paaugstinās emo-

bas labā.

JAUNS MĒNESS Tas ir laiks aptuveni septiņu – astoņu dienu

redz, bet tad tas parādās sirpjveida formā, līdz

garumā, kad sākotnēji uz Zemes mēnesi ne-

izaug par pusmēnesi, kas jau ir nākamās – au-

KOŠUMS LILLÁ

Vienmēr atradīsies skeptiķi, kas teiks, ka tās visas ir iedomas un nekādas saistības starp mēnesi un norisēm cilvēka organismā nav.

KOŠUMS LILLÁ

gošas mēness fāzes – sākums. Kalendārā jaunu

Pēc trijām dienām debesīs sāk parādīties mazs

mēnesi redz iezīmētu kā melnu aplīti. Pirmās

Mēness sirpītis, kas nozīmē, ka jaunais mēness

trīs dienas jaunajā mēnesī ir laiks, kad mēness

sāk augt, taču tas vēl skaitās jauns mēness. Šis

uz Zemes nav redzams. Šajās dienās iestājas

laiks var saasināt hroniskas kaites vai arī radīt

pilnīgs enerģijas un spēku izsīkums, pavāji-

tās tādās ķermeņa daļās kā kakls, vidusauss,

nās imunitāte, un tāpēc viegli var saslimt. Šajā

kakla daļas skriemeļi, barības vads.

laikā labāk nepakļaut sevi lielām fiziskām ak-

Nākamās divas – trīs dienas, kas ir jaunā mē-

tivitātēm, arī skaistumkopšanas procedūrām.

ness fāzes pēdējā trešdaļa, jāsargā pleci, nervu

Šis laiks ir labs, lai sāktu organisma attīrīšanu.

sistēma un plaušas.

Lai atslodzes dienas rezultāti tiešām sniegtu

Kā jau zini, jutīgās zonas cilvēka organismā pa

labus rezultātus, der paskatīties kalendārā, un

fāzes trešdaļām seko virzienā no augšas uz leju.

tur var atrast laiku, cikos precīzi iestājas jauns

Kāpēc tā? Atbilde meklējama gravitācijā. Šajā

mēness. Tad no šī laika jāatrēķina 12 stundas

laikā Mēness un Saules gravitācijas spēks uz

atpakaļ un pēc tam atkal – 12 stundas uz priek-

šķidrumu organismā samazinās, turpretim Ze-

šu. Veidojas 24 stundu garš laika periods, kas ir

mes gravitācijas spēks pieaug. Tad arī šķidrums

ļoti labvēlīgs organisma attīrīšanai. Šajā laikā

tiecas organismā no augšas uz leju.

no organisma labi izvadās uzkrājušies toksīni.

Ja jauna mēness fāzes pirmajā trešdaļā, kad

Tāpēc vēlams dzert daudz šķidruma un ievērot

mēness debesīs nav redzams, ķermenis ir kā

vieglu maltīti vai neēst nemaz (jāvēro sava paš-

iztukšots, tad, sākot no jauna mēness otrās

sajūta). Noteikti jāizvairās no sālītu ēdienu un

trešdaļas līdz pat augošam mēnesim (mēness

saldumu lietošanas, jo tie šajā laikā organismā

4. – 7. diena), pieaug organisma aktivitāte.

pārstrādājas īpaši slikti.

Šajā laikā paaugstinās medikamentu iedarbība, labāk uzsūcas vitamīni un minerālvielas,

Tā kā Mēness katrā no četrām tā fāzēm nestāv

īpaši magnijs, kalcijs un dzelzs. Šajā laikā ir

uz vietas un katrai fāzei atvēlēto septiņu – as-

labi veikt ūdens procedūras, iet pirtī. Labus

toņu dienu garumā pārvietojas, arī vienas fāzes

rezultātus sniegs acu, kakla, plaušu, nervu

ietvaros mainās Mēness gravitācijas lauki un

sistēmas ārstēšana.

ietekme. Tā, piemēram, jauna mēness pirmajā

Jaunā mēnesī vāktiem ārstniecības augiem pie-

trešdaļā (kad mēness nav debesīs redzams), īpa-

mīt īpaši spēcīgas dziedināšanas spējas, jo sum-

ši jutīga ir galva, seja, acis.

mējas Mēness un Zemes gravitācijas spēki.

AUGOŠS MĒNESS Kad pienāk jaunā mēness otrā fāze, mazais

kad iestājās pilnmēness. Mēness augoša mē-

sirpītis debesīs ir izaudzis līdz pusaplim.

ness fāzes sākumā attiecībā pret Sauli atro-

Augošs mēness sākas aptuveni devītajā mē-

das 90 grādu leņķi. Tiek izgaismota Mēness

ness dienā un ilgst līdz 15. mēness dienai,

labā puse. Mēness un Saules gravitācijas spē-

KOŠUMS LILLÁ

ki viens otru neitralizē, savukārt Zemes gra-

veikt ādu mitrinošas, barojošas, atjaunojošas

vitācija šajā laikā ir īpaši stipra. Organisms

procedūras. Labus rezultātus sniedz šajā Mē-

pārdzīvo maksimālu aktivitāti. Šajā laikā ie-

ness fāzē veiktās liftinga procedūras. Šis ir

spējama organisma sistēmu pēkšņa disfunk-

piemērots mirklis skropstu, uzacu, matu krā-

cija. Īpaša uzmanība jāpievērš gremošanas

sošanai. Augošā mēnesī griezti mati aug īpaši

sistēmai.

labi. Taču šajā laikā nevajadzētu veikt operā-

Pirmajā šīs fāzes trešdaļā (aptuveni no 9. līdz

cijas, jo iespējama pastiprināta asiņošana.

11. Mēness dienai) ir iespējamas problēmas

Arī augošā mēnesī var veikt mazo organisma

ar vēderu, krūtīm, locītavām. Otrajā trešdaļā

atslodzi. Paskaties kalendārā, cikos precīzi

īpaša uzmanība jāpievērš sirds, mugurkaula,

iestājas augošs mēness (aplītim aizkrāsota

krūšu daļai, bet trešajā trešdaļā – kuņģim,

labā puse), un no šī laika atskaiti 6 stundas

aizkuņģa dziedzerim, aknām, žultspūslim,

atpakaļ un 6 stundas – uz priekšu. Veidojas

zarnām.

12 stundu labvēlīgais atslodzes laiks, kad var

Tā kā organisma šūnu aktivitāte augošā mē-

neēst nemaz vai baudīt vieglu maltīti un gal-

nesī ir īpaši aktīva, tad šajā laikā ir ļoti labi

venais – dzert daudz šķidruma.

PILNMĒNESS Tas ir laiks, kad Mēness parāda sevi visā savā

piemēram, alkohols uzsūcas pilnībā. Tāpēc arī

krāšņumā. Saule izgaismo pilnībā pret Zemi

negatīvās blaknes ir izteiktākas. Šajā laikā no

pagriezto Mēness virsmu. Šajā laikā Mēness

alkohola lietošanas vēlams atteikties vispār.

atrodas 180 grādu leņķī attiecībā pret Sau-

Šis laiks jāizmanto bioloģiski aktīvu vielu uz-

li. Abas planētas vienmērīgi ietekmē cilvēka

ņemšanai.

organismu, atrodoties Zemei pretējās pusēs.

Šajā laikā var rasties problēmas vai arī

Tās it kā atrodas konfrontācijā, kā rezultātā

saasināties hroniskas kaites tādos orgānos kā

pārdzīvojam īpaši kritisku brīdi. Šajā laikā or-

nieres, virsnieres, olnīcas, prostata, urīnpūslis,

ganismā ir maksimāls šķidruma daudzums,

aklā zarna, taisnā zarna, dzimumorgāni.

tāpēc tūskas ir īpaši izteiktas – īpaši kājās.

Jutīga ir arī endokrīnā sistēma.

Vielmaiņa ir palēnināta. Šajā laikā ir augsta

Pilnmēness laikā, tāpat kā jaunā mēnesī, var

iespējamība saslimt ar baktēriju izraisītām

veikt lielo attīrīšanās kūri. Skaiti atkal 12

infekcijas slimībām. Brūču dzīšanas procesi

stundas atpakaļ no pilnmēness iestāšanās brī-

ir īpaši sarežģīti. Tāpat kā augošā mēnesī, arī

ža un 12 stundas uz priekšu. Tas būs laiks, kad

pilnmēnesī nav vēlamas operācijas un citas

iespējams veiksmīgi attīrīt organismu. Šajā

invazīvas manipulācijas, jo ir paaugstināta

laikā nevajadzētu sevi fiziski noslogot. Tāpat

asiņošanas iespēja. Taču šis laiks ir labs asins

nevajadzētu veikt aktīvas tonizējošas un sti-

nodošanai.

mulējošas procedūras un masāžas. Labs laiks,

Pilnmēnesī uzņemtie medikamenti, kā arī,

lai nodarbotos ar jogu un meditāciju.

KOŠUMS LILLÁ

DILSTOŠS MĒNESS Pēc pilnmēness Mēness atrodas 90 grādu leņ-

zācijas procedūras labāk veikt dilstošā mēnesī,

ķī attiecībā pret Sauli un atkal lēnām tai tu-

kad organisms limfā un asinsritē neaiztur tik

vojas. Debesīs Mēness pamazām „zaudē” savu

daudz šķidruma, tāpēc ir mazāk zilumu, pie-

labo pusi. Zemes gravitācijas spēki sarūk, bet

tūkumu.

pieaug Saules un Mēness gravitācija. Enerģija

Dilstošs mēness ir arī ideāls laiks ādas attīrī-

un šķidrums atkal tiecas uz augšu un uz or-

šanas procedūrām. Āda ļoti labi padosies šīm

ganisma iekšieni, un ķermeņa masa sarūk. Un

procedūrām. Tāpat antioksidatīvās procedūras

jo vairāk sarūk Mēness sirpis, jo vairāk cilvēkā

sniegs labus rezultātus. Šis ir īstais brīdis visa

sarūk enerģija, un mēs atgriežamies pie sākot-

veida pīlingu veikšanai. Dilstošā mēnesī labi

nējā punkta – enerģētiskās un fiziskās ziemas,

padosies pretcelulīta, pretstriju procedūras ar

ar kuru atkal viss sākas no gala. Mēs it kā no

vakuuma metodi, ietīšanu. Ieteicama vaksāci-

ieelpas stāvokļa atgriežamies izelpā.

ja. Mati ilgāk neataugs, un pēc vaksācijas āt-

Šīs fāzes pirmajā trešdaļā var būt problēmas

rāk noies apsārtums.

ar kauliem, ceļgaliem. Otrajā trešdaļā jābūt

Arī dienā, kad sākas dilstošs mēnesis (kalen-

uzmanīgiem ar acīm. Trešā trešdaļa ietekmē

dārā attēlots kā aizkrāsota kreisā puse no aplī-

gurnu rajonu, pēdas, zarnu traktu. Vispār

ša), ir ieteicams ievērot mazo 12 stundu atslo-

visa dilstošā mēness periodā zarnu trakts

dzi. Vispār dilstošā mēnesī uzņemtā pārtika

ir ļoti jutīgs. Var vairāk pūsties vēders, būt

sliktāk pārstrādājas un organisms uzņem ne

neregulāra vēdera izeja.

tik daudz kaloriju, tāpēc šajā laikā var drošāk

Dilstošā mēnesī ir labi veikt operācijas un ci-

vienu otru reizi pagrēkot, jo sekas nebūs tik

tas invazīvas procedūras. Mazāk asiņo. Piemē-

ļoti manāmas. Turpretim augošā mēnesī būtu

ram, personiskā pieredze rāda, ka biorevitali-

vairāk jāseko līdzi tam, ko ēd. L

STILĀ LILLÁ

JA Š O M ĒN E S VA R Ē TU ATĻ AUTI E S TI K A I V I EN U LI E TU... ATPA K A Ļ UZ SKO LU A R JAU N U S O MU

ASOS EUR 58.56

ASOS E U R 9 7. 6 0

ASOS EUR 32.52

ASOS EUR 58.56

ASOS EUR 65.07

TOPSHOP EUR 58.12

TOPSHOP EUR 110.43

TOPSHOP E U R 8 7. 1 8

TOPSHOP EUR 23.25

VIŅPUSE LILLÁ

L AT V I E ŠU FER A RRI LO N D O N Ā – J UTA S TEEL TEKSTS: AIJA STIK ĀNE F O T O : N O J U TA S V Ē J I Ņ A S P E R S O N I S K Ā A R H Ī VA

VIŅPUSE LILLÁ

Juta ir augumā neliela, blonda meitene ar zilām acīm, uz interviju atnākusi sportiskos melnos šortiņos un baltā krekliņā, bez kosmētikas. Mums satiekoties Londonā, viņa runā neticami ātri, jaucot kopā angļu un latviešu valodu, arī pa ielu pārvietojamies it kā lielā steigā. Maza, sportiska, ātra, veselīga, spēcīga – īsts Ferrari, gan ārēji, gan iekšēji. Divkārtējā Anglijas boksa čempione, brazīliešu džiu-džitsu cīņu Anglijas čempione sev devusi vēl piecus gadus, lai sasniegtu virsotni – profesionālu sportistes karjeru un popularitāti arī ārpus Lielbritānijas. Pēc tam, iespējams, viņa pievērsīsies ģimenes izveidei.

VIŅPUSE LILLÁ

gadus vecā Juta ir dzimusi un augusi

glijas boksa čempiones titulu divas reizes. Neat-

Latvijā, uzņēmēja Ilmāra Vējiņa ģi-

laidīgajai latvietei tas nozīmēja tikai vienu – ir

menē. Jau skolas gados Cēsu Drau-

jāizvirza vēl augstāks mērķis. Tagad amatieru

dzīgā Aicinājuma ģimnāzijā viņai radās interese

boksu viņa nomainījusi pret profesionālas spor-

par cīņas sporta veidiem, un viņa sāka trenē-

tistes karjeru Londonā. Treniņi kļuvuši par vi-

ties tolaik populārajā karatē un vēlāk kikbok-

ņas atkarību, bet cīņa ringā vai būrī – par viņas

sā. Pirms četriem gadiem viņa ieradās Anglijas

galveno darbu, kas sniedz augstākajai baudai

dienvidos tikai ar vienu mērķi – uzsākt nopiet-

līdzvērtīgas izjūtas. „Vai daudz ir tādu cilvēku,

nākus treniņus un uzkrāt pieredzi valstī ar lie-

kuri var pateikt, ka viņiem patīk viņu ikdiena un

lāku konkurenci – nu jau boksā. Trenējoties no

darbs? Es esmu atradusi savu vietu un nespēju

darba brīvajā laikā, jaunā sieviete rezultātus sa-

iedomāties, ka kaut kā gribētu mainīt savu dzī-

sniedza neticami ātri, trijos gados iegūstot An-

vi,” teic Juta.

SIEVIETES BŪRĪ Lai gan angliski šādu cīnīšanos sauc par cage

nesaudzīgie treniņi, jo viņa ir pārliecināta, ka

fighting (krātiņu cīņas), tas, ar ko nodarbojas

citas meitenes netrenējas tik daudz, tādējādi

Juta, nav tas, kas man pirmais ienāk prātā –

sniedzot viņai lielākas iespējas uzvarēt. Ideja

nežēlīga kaušanās īstā krātiņā – tā, kā redzēts

par profesionālu karjeru cīņas mākslā Jutai ra-

dažās filmās. Viņas cīņas notiek būrī, tās ir

dās tad, kad viņa bija sasniegusi maksimumu

neilgas, trīs raundi, katrs – piecas minūtes, to

amatieru sportā.

laikā abas pretinieces izrāda visu, ko apguvu-

Pēc triju gadu dzīves Anglijas dienvidu pilsētā

šas mēnešiem ilgu treniņu rezultātā. Cīņas nav

Bornmutā un diviem Anglijas boksa čempiones

līdz asinīm un savainotām sejām, taču tās mēdz

tituliem viņa nolēma pievērsties sportam vēl

būt arī visai nežēlīgas. Juta ir spēcīga un ātra,

nopietnāk un sāka meklēt Anglijas labāko cī-

šķietami bezbailīga, pieveicot augumā krietni

ņas sporta klubu. „Mans tētis vienmēr ir teicis

lielākas meitenes. Latviete jau vairākkārt sa-

– ja gribi būt labākā, trenējies ar labākajiem.

skārusies ar situāciju, kad pretinieces nobīs-

Netērē laiku.” Izrādījās, ka labākais Anglijas

tas un atceļ cīņu. Par nesenāku gadījumu Juta

cīņas sporta klubs ir London Shootfighters.

stāsta: „Godīgi sakot, domāju, ka labi vien bija,

Juta pameta darbu un dzīvi nu jau labi iepazī-

ka viņa atcēla cīņu, jo man nebija jēgas ar viņu

tajā Bornmutas pilsētā un ar savu auto devās

sacensties. Redzēju vienu no viņas iepriekšē-

uz Londonu. Pirmajā dienā viņa ieradās spor-

jām cīņām – neko daudz nebūtu ieguvusi.” Uz

ta klubā un nopirka abonementu uz gadu. Tad

manu pārsteigumu – vai tad tas nenāktu Jutai

atlika vien atrast dzīvesvietu un tādu sīkumu

par labu, viņa mierīgi atbild: „Es labprātāk cī-

kā darbs, ar ko nomaksāt rēķinus par treni-

nos ar līdzvērtīgu pretinieci, tad uzvara rada

ņiem. Jaunajā klubā Juta pievērsās jauniem cī-

lielāku gandarījumu.” Rezultātus Jutai sniedz

ņas sporta veidiem – brazīliešu džiu-džitsu, arī

VIŅPUSE LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

brīvajai cīņai un Tai boksam. Pēc nepilna gada

par labāko pasaulē. Ar viņas neatlaidību un

šopavasar viņa kļuva par Anglijas čempioni

līdzšinējiem panākumiem tas šķiet iespējams.

savā kategorijā – brazīliešu džiu- džitsu cīņās.

Cītīgo latvieti ātri ievēroja jaunā sporta klu-

Tagad neatlaidīgā sieviete trenējas jaunā un vēl

ba galvenie treneri, jo atšķirībā no citiem,

sarežģītākā – jauktajā cīņā (MMA, saīsinājums

kuri klubā parādās, bet drīz zaudē intere-

no Mixed Martial Arts). Tas ietver elementus

si, Juta izrādījās citāda. Viņa atgriežas sporta

gan no boksa, gan brazīliešu džiu-džitsu, gan

zālē divas, trīs reizes dienā. Piederība sporta

citus cīņas elementus. Svarīgākais turnīrs pro-

klubam nozīmējusi arī pilnīgu maiņu ikdienas

fesionāļiem šajā sporta veidā – Ultimate Figh-

ēdienkartē un dzīvesveidā. Alkohols, saldumi,

ting Challenge – lielākoties notiek ASV, un to

neveselīga pārtika ir pagātne. Laikā, kamēr

tiešraidē translē televīzijas gandrīz visā pasau-

Jutas nav sporta zālē, viņa trenējas ārpus tās.

lē. London Shootfighters sporta kluba biedri līdz

Katru padomu no treneriem viņa uztver kā jau-

šim tajā guvuši lieliskus panākumus. Šis ir pir-

nu likumu un cītīgi ievēro to. Trenerus Jutas

mais gads, kad šādā līmenī cīnīsies arī sievie-

neatlaidība ir pārsteigusi, jo īpaši, kad pēc ie-

tes, pagaidām gan tikai vienā svara kategorijā.

vainojuma (treniņā sadragātas rokas) jau nāka-

Jutas acis mirdz, kad viņa runā par šo turnīru,

majā dienā pēc operācijas viņa atgriezās sporta

viņas mērķis ir uzvarēt un tuvākajos gados kļūt

zālē.

VIŅPUSE LILLÁ

NO VĒJIŅAS PAR TĒRAUDU Jutas ringa vārdu Steel (Tērauds) izdomāja

jau ir arī darbs! Juta strādā naktīs, pārsva-

kluba galvenie treneri. Jaunā sportiste veido

rā brīvdienās, gādājot par drošību Londonas

starptautisku karjeru, bet viņas latvisko uz-

smalkākajos nakts klubos. „Ar šo darbu es

vārdu angliski lasa tik aplami, ka to pat neva-

nelepojos, bet no tā arī nekaunos. Galvenais,

rētu atpazīt. Tādējādi no vairākiem varian-

ka ar saņemto algu es varu nomaksāt rēķi-

tiem tika izvēlēta Juta Steel, kas ne tikai labi

nus.”

skan, bet arī precīzi raksturo meiteni. „Jau

Šajos gados Juta treniņu procesā ieguldījusi

šajā posmā manā dzīvē ir jādomā – ja viss no-

daudz līdzekļu un laika un cer, ka jau drīzu-

tiks, kā to vēlos, mans vārds varētu kļūt par

mā šīs investīcijas sāks atmaksāties un cīņas

starptautisku zīmolu, un tam ir jābūt parei-

ienesīs naudu. Ar cīņu sporta veidiem var ļoti

zi izvēlētam un labskanīgam. Man, protams,

labi nopelnīt – miljonāru sarakstos ASV at-

ir ļoti žēl, ka nevaru starptautiskajās arēnās

rodami ne tikai vīriešu kārtas cīkstoņi, bet

startēt ar tēva uzvārdu, bet, no otras puses,

arī vairākas daiļā dzimuma pārstāves.

varbūt nemaz nav slikti nošķirt privāto dzīvi

Juta atzīst, ka ir svarīgi ne tikai daudz trenē-

no profesionālās.”

ties, būt fiziski un garīgi spēcīgai, bet daudz

Jutas ikdiena ir pilnībā pakārtota treniņiem

palīdz arī izskats: „Uz cīņām es nekrāsojos,

un sportisko mērķu sasniegšanai. Pēc rīta

tomēr rūpējos, lai izskats būtu nevainojams.”

skrējiena viņa dodas uz sporta zāli, kur vada

Ja cīkstone labi izskatās, tas palīdz ar spon-

privātos treniņus saviem klientiem. Dienas

soru piesaisti, kas savukārt palīdz sasniegt

pirmais treniņš pašai sporta klubā sākas

vēl labākus rezultātus: „Piemēram, pašlaik es

pulksten 14.00 un ilgst četras stundas, tad ir

nevaru atļauties masāžas, bet, ja man būtu

divu stundu pauze, kurai seko vakara treniņš

sponsori, tas noteikti palīdzētu un arī attie-

līdz desmitiem vai vienpadsmitiem. Un vēl

cīgi vēl vairāk uzlabotu rezultātus.”

BEZ NAIDA, AR PĀRLIECĪBU Cīņu sporta veidos sievietēm konkurence nav tik

gatava viņu nogalināt... Bet man tas vienkārši

spēcīga kā vīriešiem, tajā pašā laikā tās meite-

palīdz koncentrēties un, iespējams, mazliet arī

nes, kuras tur ir, ir ļoti spēcīgas. Kad vaicāju, ko

viest bijību pretiniecē. Man vienmēr ir plāns, es

Juta izjūt ringā, stāvot aci pret aci ar savu pre-

zinu, ko darīšu, un šī pārliecība man ļoti palīdz.

tinieci, viņa atklāj, ka noteikti neizjūt dusmas,

Neizjūtu personisku naidu pret pretiniecēm, ne-

lai gan no malas tas varētu izskatīties tieši tā.

esmu no tiem, kuri pirms cīņām sociālajā tīklā

„Es vienmēr skatos pretiniecei acīs, un nopiet-

Facebook nomelno savu sāncensi.”

nās sejas izteiksmes dēļ varbūt šķiet, ka esmu

Jutas mamma un tētis, kā arī abas māsas

VIŅPUSE LILLÁ

Es esmu atradusi savu vietu un nespēju iedomāties, ka kaut kā gribētu mainīt savu dzīvi.

VIŅPUSE LILLÁ

Latvijā pārdzīvo par viņas veiksmēm un ne-

redzu kā izaicinājumu. Principā sports ir kā

veiksmēm, taču vienmēr atbalsta. Var tikai

narkotikas, jo rodas atkarība no šīm sajū-

nojaust, ka mammai ir ļoti grūti, tomēr viņa

tām, no adrenalīna. Treniņos tiek pavadītas

drosmīgi turas un meitu no izvēlētā ceļa

stundas, nedēļas un mēneši, brīžiem uzmā-

nemēģina atturēt. Pilnīgu izpratni par šā-

cas šaubas, tad atkal pārliecības uzplūdi, bet

das karjeras izvēli sagaidīt ir teju neiespēja-

nemitīgi sevi ir jāpārvar. Ja cīņā uzvarēts,

mi, un ir skaidrs, ka dedzīgākie atbalstītāji

viss eksplodē kā milzu enerģijas lādiņš – tā

ir tie, kuri iet līdzīgu ceļu. „Neviens cilvēks

ir neaprakstāma ekstāze – ne tikai garīgi,

no ārpuses to nekad nesapratīs. Cīnoties sā-

bet arī fiziski. Jo lielāks uztraukums, jo labā-

pes nejūt un nemaz nav tik briesmīgi. Es to

ka sajūta pēc cīņas.”

ĶERMENIS KĀ FERRARI Lielākā daļa mūsu Londonas intervijas notiek

tībai, man patīk to salīdzināt ar Ferrari. Lai šī

bioloģiskās pārtikas veikaliņā / kafejnīcā, kur

vērtīgā automašīna darbotos un ilgi kalpotu,

ir mierīgi un klusi, izņemot mūs, tajā prak-

tajā nedrīkst liet sliktu degvielu un nekvali-

tiski nav apmeklētāju. Šo tikšanās vietu ie-

tatīvu eļļu. Tāpat ir ar ķermeni – tas jābaro

teica Juta, jo, kā izrādās, bioloģiskai pārtikai

ar labas kvalitātes ogļhidrātiem, jāatjauno ar

un veselīgai ēdienkartei kopumā viņas dzīvē

olbaltumvielām un jāieeļļo ar labām taukvie-

ir izšķiroša nozīme. Pārsteidzoši, cik Anglijā

lām. Es baroju savu Ferrari ar labu degvielu

cilvēki maz zina par uzturu un pareizu ēša-

jeb enerģiju, kas ir saliktie ogļhidrāti – brūnie

nu. Burtiski viss, ko var atrast lielveikalos, ir

rīsi, brūnie makaroni, saldie kartupeļi, rupj-

neveselīgs, bet lielākajai daļai cilvēku tas ir

maize. Šie produkti mani nodrošina nevis ar

vienaldzīgi. Tā kā pilsēta ir tik multikulturā-

īslaicīgu enerģiju, bet gan ar ilgstošu spēku,

la, ir daudz mazu veikaliņu, kuros var atrast

kas palīdz sasniegt augstākus rezultātus. Lai

veselīgu pārtiku, atliek vien pašam to paga-

muskuļi pēc treniņiem atjaunotos, izvēlos ti-

tavot. Pati Juta pēdējā gada laikā ir zaudēju-

kai olbaltumvielām bagātus produktus – vis-

si sešus kilogramus, taču uz diētas nesēž, jo

tas fileju, tītaru, lasi, tunci. Ferarri motoram

praksē pārliecinājusies, ka badošanās nepa-

vajadzīga laba eļļa, ja nē, tas pārstās darboties.

līdz un ķermeņa svars agrāk vai vēlāk, bet at-

Mana izvēle ir zivju eļļa, avokado un olīveļļa.

griežas, un ar uzviju. Tā vietā Juta pievērš uz-

Ja vien visi cilvēki apzinātos, ka ēst veselīgi

manību produktu sastāvam un arī tam, no kā

patiesībā ir tik viegli! Es ceru, ka mēs tomēr

galu galā sastāvam mēs paši. „Mūsu ķermenis

kādreiz sāksim rūpēties par savu veselību un

ir mūsu vērtīgākais īpašums. Lai gan zinu, ka

ķermeni tikpat ļoti, kā rūpējamies par savām

tas nav pielīdzināms nekādai mantiskai vēr-

automašīnām.”

VIŅPUSE LILLÁ

Ja es kļūšu slavena, es brīvprātīgi padarīšu vienu no Latvijas maizes uzņēmumiem par pasaules mēroga biznesu.

VIŅPUSE LILLÁ

SPĒK S NO L AT VIJA S RUDZU MAIZES Taču par galveno savas ēdienkartes sastāvdaļu Juta

Latviešiem ir milzu potenciāls, ir pārliecinā-

uzskata Latvijas rudzu maizi – no tās nākot sporta

ta Juta, taču viņi paši stāv savas veiksmes ceļā.

gaitās nepieciešamais spēks. Londonā tieši blakus

„Latviešu tauta vienmēr ir bijusi strādnieku

Jutas dzīvesvietai atrodas Latvijas preču veikaliņš,

tauta. Mēs zinām: lai kaut ko sasniegtu, ir sma-

un spēka krājumus var papildināt regulāri.

gi jāstrādā. Bet ir viens liels mīnuss – zemā paš-

VIŅPUSE LILLÁ

apziņa, kas ārkārtīgi traucē, it īpaši runājot par

sistē, valodas barjeras neeksistē, finansiālais

individuālajiem sporta veidiem. Tie, kuri ir kaut

neeksistē. Ja tu tiešām kaut ko gribi, sāc no ma-

ko sasnieguši individuālajā sportā, bieži nemaz

zumiņa un nekad nepadodies. Es nezināju, ka 26

nav tipiski latvieši – viņi ir padzīvojuši ārzemēs,

gadu vecumā dzīvošu Anglijā un pārstāvēšu šīs

redzējuši pasauli.”

valsts labāko cīņu sporta klubu. Tas izveidojās

Jutas draugu vidū ir cilvēki, kuri ieguldījuši

pakāpeniski, jo turpināju darīt to, kas man pa-

milzīgu darbu treniņos, taču nespēj sasniegt

tika. Es gribētu, lai cilvēki seko saviem sapņiem

rezultātus. Un ne tāpēc, ka viņi zaudē cīņas lai-

un savām idejām un dzīvi neuztver kā darba

kā, bet tāpēc, ka padodas jau pirms cīņas, vien

dienu no deviņiem rītā līdz pieciem vakarā”.

uzzinot, ka viņi stāsies pretī vācietim, britam

Par savu nākotni Juta pagaidām daudz nezina

vai amerikānim. „Diemžēl daudzos ir šī absur-

teikt, vien atzīst, ka nespēj iedomāties, kas vi-

dā pārliecība, ka tikai tāpēc, ka pretinieks ir

ņas dzīvē varētu aizvietot šo adrenalīna sajūtu

no citurienes, viņš ir labāks. Ja latvieši ticētu

un atkarību no sporta. Ja nu vienīgi bērni. Arī

sev vairāk, man šķiet, mēs ļoti daudz ko sa-

pēc cīņu sportistes karjeras beigām Juta vēlas

sniegtu ne tikai individuālajos sporta veidos,

savu nākotni saistīt ar sportu, kļūt par uztura

bet arī jebkurā citā sfērā. Tas pats attiecas uz

konsultanti vai treneri.

mūsu preču eksportu. Viena no neizmantota-

Un kā ar personīgo dzīvi? Simpātiskā meitene

jām milzu iespējām ir Latvijas rudzu maize. Ja

pašlaik ir brīva, taču otro pusīti aktīvi nemek-

es kļūšu slavena, es brīvprātīgi padarīšu vienu

lē. „Te taču ir Londona – paskaties visapkārt, ja

no Latvijas maizes uzņēmumiem par pasaules

ļoti vajag, puisi var atrast uz katra stūra,” viņa

mēroga biznesu. Fitnesa industrijai tas ir ideāls

nosmej. Taču tam vienam vienīgajam būs jābūt

produkts, taču neviens to nav spējis izvirzīt pa-

ļoti īpašam, neatkarīgam un spēcīgam. Tādam,

saules mērogā.

kura rokās pat tērauda Juta varētu atkal justies

Ja cilvēks vēlas kaut ko sasniegt, robežas neek-

kā Vējiņa. L

IEKŠĀ LILLÁ

ELEG A NTĀ UN DA B ISK Ā PA ŠPI E TI EK A M Ī BA DACE ZIPK A

IEKŠĀ LILLÁ

Šī ir lapa no manas dienasgrāmatas par to, kā iemācīties pavadīt laiku, labi pavadīt laiku kopā ar sevi. Tev tas izdodas? Man vēl ne, es mācos pašpietiekamību. Kāpēc mācos? Esmu 32 gadus jauna sieviete, kam ir simtiem cilvēku līdzās, kam ir ģimene, bet kādā brīdī sapratu, ka gandrīz vienīgais, kā trūkst, ir pašpietiekamība. Pazīmes: savu laiku pamanos saplānot tā, ka vienmēr ir kas tāds, kāpēc esmu atkarīga no citu plāniem. No vienas puses, it kā neesmu nelaimīga, bet brīžiem tas izraisa dusmas un aizvainojumu, neapmierinātību.

IEKŠĀ LILLÁ

olēmu uztrenēt sevī pašpietiekamību.

jams realizēt, un vispār paskatīties, vai šī pašpie-

Sāku ar maza plāna izveidi, protams, ne

tiekamība man ir vajadzīga, vai tā man liks justies

bez mīļo, pašpietiekamo draudzeņu ietei-

labāk. Nav pat runa par egoismu vai brīvību, vien-

kumiem. Galvenā misija, reāls mērķis, ko iespē-

kārši savā dzīvē ieviest kaut ko veltītu sev.

UZ KO PARAKSTĪJOS Draudzenes bija saudzīgas, teica, lai dodos mē-

lai pavadu laiku ar galvu augšā vismaz stundu,

renā, estētiskā ekskursijā pa dievināto Alberta

līdz man jādodas uz rezervēto hamāma proce-

ielu, ieskatos tās ēku stāstos, cenšos saprast,

dūru dienas SPA studijā dabaSpa turpat – Anto-

nojaust un fantazēt, kāpēc jūgendstils. Teica,

nijas ielā.

IEKŠĀ LILLÁ

TAI DIENĀ Tai dienā bija ideāls laiks: ne karsts, ne auksts,

nam norunātajam rituālam dabaSpa hamāmā,

visai stabili +24 grādi, mazliet vējains. Uzvilku

kā mazliet vēlāk uzzināju – ļauties austrumu

šosezon aktuālo garo, melnbalti strīpaino klei-

saulainajai un pirts enerģijai.

tu un galvā uzliku ķiršsarkanu platmali. Kā bija

Draudzenes esot man izvēlējušās šo, jo gribēju-

teikts: patīc sev, jūties ērti un mazliet svinīgi.

šas samērā viegli nogādāt Austrumos: ceļojums,

Alberta ielā ar paceltu galvu iepriekšējo reizi

tradīcijas, ekskursija, smaržas, gara un ķerme-

biju tikai skolas laikā. Jāatzīst, tagad jutos pa-

ņa mijiedarbība, un tas viss tikai pusotrā stun-

tīkami pārsteigta, ka tā kļuvusi apbrīnojami

dā – nav jākārto čemodāni, jāstumdās pa lidos-

krāšņāka un tiešām ir ko redzēt, – jūgendstils

tu, jāīrē viesnīca un nav nekādu citu rūpju, tikai

pat mūsdienās mēmi skandina, ka viss ir jauns,

Austrumi. Tieši tas, kas vajadzīgs. Pastaiga savā

neparasts un bauda.

kompānijā pa Alberta ielu bija bauda, bet šis bija

Atgādinājums mobilajā, ka pienācis laiks ma-

kaut kas vairāk manai pašpietiekamībai.

IEKŠĀ LILLÁ

S K AT Ī T V I D E O

EK SPRESIS SA JŪTĀM

Mani gaidīja un tūdaļ ieveda citā pasaulē, pa-

sēta galda, pēc brīža kā džins no pudeles iera-

skaidroja, ka tradicionālais hamāms mums, eiro-

dās hamāma SPA meistars jeb, citiem vārdiem,

piešiem, labāk zināms kā austrumu tvaika pirts.

pirtnieks Munirs. Sekoja nepieredzēts pīlings

Tas jau neaptverami sen ir daļa no austrumu

ar melnajām ziepēm un neaprakstāmu sajūtu

pilsētas kultūras un sociālās dzīves. dabaSpa ri-

buķete ziepju masāžas laikā. Sajutos, ka šajā

tuālu hamāmā man veiks atbilstoši visām ma-

procedūrā kaut vai gluži simboliski atvados no

rokāņu tradīcijām.

tā, ko no sevis vēlos izskaust, liekā. Vecās ādas

Šeit bija patiešām mierīgi un mājīgi, ka patiesībā

noņemšana un jaunas iegūšana: procedūra dzi-

šai brīdī gribēju atrasties tikai šeit un pati ar

ļi attīra ādu, uzlabo asinsriti. Jā, un vēl manu

sevi (vai tā būtu tā pašpietiekamība?), piedzīvot

nogurušo muskuļu uzmundrināšana – stīvums

marokāņu rituālu. Miers un neliels satraukums

pašpietiekamai sievietei nepiestāv.

vienlaikus.

Pēc rituāla jutos kā mākonī, tāds atslābums, un

Rituāls notika nelielā telpā, ko piepildīja ar siltu

es pati ar sevi tīri laimīga.

tvaiku, maģiski. Man bija jāatlaižas uz uzkar-

Vārdu sakot, kad ierados hamāmā, aizvēru dur-

IEKŠĀ LILLÁ

vis uz pasauli un savu satraukumu par paš-

Sibīrijas SPA Pīlādžu lietu, jo zinu, ka tad no da-

pietiekamību, vienkārši tāda biju – pašpie-

bas man gribēsies siltus glāstus un spilgtumu.

tiekama. Un, tā kā senos laikos pēc hamāma sultāni bez steigas ģērbtuvēs atpūtās, baudot

Kur pēc tam devos? Parasti būtu devusies mājās.

garīgo atjaunošanos, arī es, baudot tēju atpūtas

Nē, es vēl nesteidzīgi paklīdu pa Rīgu, notēmēju

telpā, zināju, ka nevienam un nekad nebūs

uz jaunām kafejnīcām un izstādēm, ko vajadzē-

atļauts apšaubīt manu pašpietiekamību, it īpaši

tu sev uzdāvināt, tad devos mājās, kur mani sa-

man pašai. Es biju savas dvēseles visdrošākais

gaidīja vakariņas. Vakariņas! Vieglas vakariņas

templis. Jāsaka paldies, dabaSpa!

manā gaumē: biešu karpačo ar kazas sieru un svaigiem lapu salātiem un klāt Domäne Wachau

Pilnīgā labsajūtas eiforijā rezervēju sev vēl divus

Grüner Veltliner Smaragd. Un nepiespiestas, for-

kārdinošus piedzīvojumus: pēc divām nedēļām

šas sarunas par piedzīvoto. Tik interesanti pa-

dabaSpa baudīt dabas taku, lai ziemā nepietrūk-

dalīties ar kaut ko savu un tāpēc vēl interesan-

tu pļavas svaiguma un dzīvīguma, un oktobrī –

tāk uzzināt, ko sadarījuši tavinieki. L

GR AND LILLÁ

L A I I R TĀ , K Ā I R A K TIERI S U LDI S PŪC ĪTI S TEKSTS ILZE POLE FOTO: NO RĪGAS KINO MUZEJA KRĀ JUMIEM (FOTOGRĀFS ĒRIKS FRIDRIHSONS) UN N O M A I J A S E G L Ī T E S P E R S O N Ī G Ā A R H Ī VA

GR AND LILLÁ

Tā tiešām bija sagadīšanās. Es biju britu salās, kad BBC dienu no dienas translēja Vimbldonas tenisa turnīru. Man bija jāpārskata šis raksts, kad vēroju Centrālajā kortā ienākam Ernestu Gulbi. O, britu komentētāju izsmalcinātie komentāri un elegantā humora izjūta! Visu viņam pieminēja, kamēr neviens cits no tenisistiem neizpelnījās pat neko līdzīgu. Varbūt Gulbim taisnība – viņi visi ir diezgan garlaicīgi. Iedomājos, būtu zinājuši par vectēvu, aktieri Uldi Pūcīti... Ha! Kurš te kuram savas vieglās dienas noliek. Es lasu un skatos spēli, un domāju, viņi ir līdzīgi – Gulbis un viņa vectēvs. Lai gan kādā raidījumā, kura ierakstu videokasetē noskatījos, Gulbis aptuveni piecu gadu vecumā stāsta, ka izaugs liels un būs aktieris. Savā ziņā arī ir. Viņa spēle un preses konferences ir īstas performances.

GR AND LILLÁ

oreiz, sākot savus meklējumus par Uldi

man teica, talants un alkohols – tā ir disertāci-

Pūcīti, dabūju pa galvu no kādas cienīja-

jas vērta tēma. Disertācija tā nebūs – hipotēzes

mas žurnālistes, kura reiz pazinusi Pū-

ir jāpierāda. Te es to nevaru. Notikumi ir kļuvuši

cīti – pirms nebūšu izlasījusi viņas rakstus par

par leģendām, turklāt cilvēkam piemīt tā vājība

šo tēmu bibliotēkās, viņa ar mani nerunās. Nē,

salikt savus akcentus – pēc tēmas svarīguma,

vispār nerunās. Ko jūs! Viss taču ir uzrakstīts!

pēc aizvainojuma pakāpes, pēc tā, kas vispār ir

Viss taču ir redzēts! Acīmredzot viņa nespēj ie-

un nav pieņemams. Arī Pūcītis pats intervijās

domāties, ka ir paaudze, pat ļoti apzinīgā vecu-

atzinies, ka vairs neatceras, kas bija kā. Īpaši

mā, kas nav redzējusi nevienu Jaunatnes teāt-

par Purva bridēju.

ra izrādi. Ne tāpēc, ka mēs neko nesajēgtu no

Edgars Leonīda Leimaņa Purva bridējā (1966)

kultūras, vai, ka mums „vispār nekas neintere-

bija viņa pirmā lielā kinoloma. Visi, kas Pūcīti

sē”, bet gluži vienkārši tāpēc, ka šis teātris tika

pazina, apgalvo, ka viņš nevienu brīdi tajā nav

slēgts, kad mums bija aptuveni desmit gadu. Un,

spēlējis. Viņš tāds bija. Vija Artmane jau bija

ja šis raksts veselai rindai viņa cienītāju un kri-

populāra, Džuljetu spēlējusi, Pūcītis – tikko ie-

tiķu liksies zaimošana, pieņemiet manu atvai-

nācis Dailes teātrī. Filmēšanas laikā viņš tāpat

nošanos jau sākumā.

dzēra – netālu no filmēšanas laukuma dzīvo-

Tā nu es gāju uz bibliotēku meklēt To grāma-

ja Pūcīša radi, pie kuriem viņš brauca un dzē-

tu par Uldi Pūcīti, meklēju TV ierakstus, runāju

ra. Uzlādējās. Vija Artmane baidījusies, vai nā-

ar viņa paziņām. Grāmata ir pilna visnotaļ se-

kamajā dienā viņš vispār ieradīsies filmēšanas

nilu un politkorektu atmiņu, kur viens no reta-

laukumā, turklāt apkārt spietoja iemīlējušās

jiem, kas nesauc dzeršanu, ak, par To nelaimi,

pielūdzējas: „Visa vides intensitāte bija tik dziļa,

ir Oļģerts Kroders. Izrāžu ierakstos un filmās

ka izraisīja manī tādas izjūtas, tādu reakciju...”

Pūcītis savas lomas spēlē necilvēcīgi labi. Pro-

Artmane stāsta. „Viņš nekoncentrējās uz to, kas

tams, bija arī sliktas izrādes un slikti iestudētas

jādara, nelūkojās uz mani – viņš skatījās tur.”*

lomas, bet, kad viņš spēlē – patiesībā viņš pat

„Latviešu vīrietis ir skaists, viņā ir ir kaut kas

nespēlē, viņš ir. Uz skatuves nepsiho, lai pēc ie-

mežonīgs un kaut kas žulicīgs. Zem tāda tēla es

spējas pārliecinošāk tēlotu, viņa balss ir zema

parakstos,”* Pūcītis saka par šo lomu.

un skaidra, kurstības mērķtiecīgas. Un tajās sa-

Vēlāk par Artmanes un Pūcīša saspēli šajā fil-

runās ar Pūcīša paziņām es nedzirdu nevienu

mā aktieris Imants Skrastiņš teiks: „Mani Purva

teatrālu gaušanos par zudušu talantu ar viegli

bridējs neaizkustināja, un esmu domājis, kādēļ,

slēptu atvieglojumu – „labi, ka man savas die-

lai gan tā bija ļoti atbilstoša viņa personībai,

nas nenācās beigt Āgenskalna tirgū”. Viņi jop-

viņu līdzīgi kā Edgaru neviens nevarēja ietek-

rojām runā par Pūcīti ar lielu cieņu.

mēt. Manuprāt, Vija Artmane viņam nebija īstā

Šis nebūs stāsts par to, kā nodzert talantu. Viņa

partnere. Skaista sieviete, izcila aktrise, bet

talants bija tik liels, ka to gluži vienkārši neva-

nebija Ulda tips. No viņa nestaroja tas.. tas, ko

rēja izdarīt. Viņš dzēra, viņš nežēlīgi smēķēja,

vārdos nevar aprakstīt.. Es viņa acīs neredzēju

bija raupjš un rupjš, viņam bija daudz sieviešu,

to iekāri, to mīlestību.. Nejutu.”

bet patiesībā viņš mīlēja tikai vienu cilvēku –

Kritiķi par šo Blaumaņa lugas interpretāciju bija

savu meitu. Viņš bija aktieris. Kā toreiz Kroders

nostrīdējušies traki, taču filmai bija milzīgi pa-

GR AND LILLÁ

nākumi arī ārpus Latvijas, un kino žurnālu re-

Ulda dramatizētie Sūnu ciema zēni – bija absolū-

dakcijas tika nobērtas vēstulēm ar lūgumu pa-

ti hiti. Uz Rozā ziloni publika plēsās kā traka, lai

stāstīt kaut ko vairāk par Uldi Pūcīti, un viņiem

gan patiesībā tas bija visnotaļ lēts gabals, taču

bija vienalga, vai tas ir, vai nav precīzi Blauma-

starpbrīdī teātra foajē tika noorganizēta minia-

nis. „Visu mūžu būšu pateicīgs Leonīdam Lei-

tūra balle, otru – izrādi bērniem – Sūnu ciema

manim, jo ar Edgara lomu iekļuvu lielajā kino

zēnus viņš uztaisīja vecā Jaunatnes teātra sētā.

apritē,” Pūcītis saka. „Visas padomju savienības

Turklāt mēs to spēlējām tikai ziemā. Bērniem

čigāniem patiku, jo es tak biju zirgā. Gandrīz

bija sataisītas speciālas tribīnes, līdzīgi kā sta-

vai goda čigāns, jo, kad aizgāju kādā krogā, kur

dionā, un viņi tur sēdēja arī lielā salā. Ir reži-

čigāni – oi, oi, oi ,tik turies!”*

sori, kas uzskata, ka aktieris ir kā māls, no kura

Un ne jau tikai čigāni bija sajūsmā.

režisors var izveidot jebko, un ir režisori, kuri domā, ka tā ir kopēja radoša sadarbība, kurā re-

Ar Imantu Skrastiņu Pūcītis spēlēja kopā Jau-

žisors tikai pamet idejas, un aktierim rodas ie-

natnes teātrī septiņdesmito gadu beigās, astoņ-

spaids, ka viņš pats ir atradis veidu, kā uzbūvēt

desmito sākumā. Vēl pirms tam – konservatori-

savu tēlu, tādēļ radošais gandarījums ir milzīgs.

jas volejbola komandā.

Uldis piederēja otrajiem, tādēļ pie viņa strādāt

„Mēs nebijām draugi, mēs pat bijām atsevišķās

bija ļoti viegli. Turklāt Uldis nekad neiestudēja

kompānijās,” Skrastiņš stāsta. „Mēs bijām pa-

jau gatavu lugu, tā pamatā bija literārs darbs,

ziņas, un mēs ļoti labi sapratāmies. Varbūt tas

kuru viņš pats dramatizēja. Tad viņš naktīm

bija alkohola dēļ. Viņam, līdzīgi kā man, reizēm

rakstīja un zvanīja draugiem.

ar motoru nebija viss kārtībā, un es zināju, kā viņš jūtas, nonākot no skatuves, nospēlējis kārtējo smago lomu. Turklāt šonakt redzēju sapni: Pūcītis tikko nonācis no skatuves, nospēlējis Ostrovska Mežā, es viņam jautāju, vai motors vēl velk, uz ko Uldis atbild, ka viss normāli, tad ieejam grimētavā un es saku, ka man rīt intervijā par tevi jāstāsta. Ko tu gribētu, lai es saku? Viņš skatās uz mani, it kā gribētu atbildēt, taču šajā brīdī grimētavā ietraucas Edgars Liepiņš un stāsta, ka vajadzētu atkal jaunu programmu kopā taisīt. Tad es pamodos, pulkstenis rādīja

Viņš ļoti ātri sajuta melus, to viņš nepiedeva, nepieļāva un lika pārfilmēt neskaitāmas reizes.

6:27. Vēlāk domāju, ka Uldis būtu gribējis, lai es stāstu, kā bija. Lai ir tā, kā ir. Viņš necieta pato-

Uldis sāka darbu ar milzīgu atbildības sajūtu –

su un skaļas frāzes.

gan pret lomām, gan pret saviem režisora pienā-

Viņš bija dabas dots talants, kuram bija vēlme

kumiem, un gatavojoties viņš sevi ļoti dedzināja,

izpausties ne tikai kā aktierim, bet arī kā reži-

plosīja, un, kad tuvojās pirmizrāde, uzkāpa uz kara

soram. Tās divas izrādes, ko viņš izveidoja Jau-

takas, un viss sagāja dēli. Dzert – tas skan pietie-

natnes teātrī – Miervalža Birzes Rozā zilonis un

kami nenopietni. Tas bija īsts karš, varbūt pašam

GR AND LILLÁ

ar sevi. Taču Uldis varēja izturēt ļoti daudz.

ska Mežā, Sčastļivceva lomā, kur viņa partne-

Lai arī nācis no laukiem, es viņu atceros kā ab-

ris Ņesčastļivcevs bija Edgars Liepiņš, pēc Pēra

solūti nepraktisku – no tehnikas viņš nesaprata

Ginta – pēc tādām lomām nav iespējams vien-

neko. Tā ir kā anekdote, kad dabūjis nosaukumu

kārši tikt no tām vaļā – no emocijām, no pār-

un līdz ar to arī iespēju nopirkt žiguli, Pūcītis

dzīvojuma. Lai arī Uldis bija tik ļoti enerģisks,

kādā benzīntankā benzīnu mēģināja ieliet tur,

tik vitāls, viņam nebija spēka šīs alkohola radī-

kur lej motoreļļu. Turklāt skaidrā. Taču, kad viņš

tās eiforijas priekšā apstāties: stop, es nevaru.

iedzēra, tā sēdās pie stūres un brauca pie mau-

Redzi, šī atbildības sajūta... Es arī dzēru sešus

kām. Piedodiet par izteicienu. Tā viņš arī teica.

gadus. Dienu dienā. Pēdējos trīs mēnešus – pa

Es domāju, gan alkohols, gan sievietes – tā savā

trim pudelēm šņabja dienā. Līdz pēc vienas iz-

ziņā bija iespēja tikt ar sevi galā. Uldis bija no

rādes kolēģi mani aizveda uz Lordu palātu pie

tiem aktieriem, kas uz skatuves sevi nežēlīgi

daktera Strazdiņa. Bija tāda vieta Aptiekas ielā,

dedzināja, nežēlojot ne spēku, ne emocijas, ne

kur uzturējās ārsti, kuģu kapteiņi, aktieri un

veselību. Un pēc tādām smagām izrādēm kā Če-

komponisti. Es biju nogrādējis, cik daudz pirms

hova Ivanovs, vienkārši spožs viņš bija Ostrov-

katras izrādes drīkstu. Kad sirds vairs nevarēja

GR AND LILLÁ

izturēt, noliku pudeli aiz kulisēm un atkal ie-

jums, pareizā loma un režisors, dikcija, balss –

dzēru 50 gramus, izelpoju un varēju spēlēt. Mēs

tie ir kontrolējami procesi, bet ne talants. To var

viens otram bieži vaicājām: kā ar motoru? Tu vēl

tikai saņemt tikai no Dieva, kādā brīdī, kad viņš

vari?”

bijis labvēlīgs.”

Maija Eglīte, bijusī Jaunatnes teātra aktrise:

Skrastiņš: „Mums bija svarīgs process: kopā ie-

„Kad viņš dzēra, tad dzēra vai nu viens, vai ār-

dzert, savā starpā izrunāties, izlādēties, izklās-

pus teātra ar cilvēkiem, kurus mēs pat nepazi-

tīt visus savus ģeniālos plānus, un otrā rītā uz-

nām. Ne visi prot stresu noņemt citā veidā. Par

lāpīties un turpināt prātot. Un Uldim visu laiku

īsu. Uldis tāds nebija viens, pat šodien ir tādi ak-

līdzi bija piena pudele, skābe dedzināja kuņģi.

tieri. Vienīgi viņa talants to ļoti spēcīgi izgais-

Viņš smēķēja. Mums abiem teātrī bija atļauts uz

moja. Ir tie spēcīgie, tie baigie veči, kas.. Nu,

skatuves smēķēt, jo mēs nebijām spējīgi mēģi-

ko, vai viņš meditēs? Nē. Uldis reizēm smagos

nāt bez cigaretes.”

lauku darbos varēja atiet no visa un atpūsties. Turklāt paģirās var nospēlēt gandrīz ģeniāli, un

Man jāpiemin arī kāda saruna ar Oļģertu Krode-

reizēm to dara pat apzināti. Psihoterapeiti saka,

ru, kad gatavoju šo rakstu. Toreiz, kad Kroders

šajā brīdī cilvēks ir ļoti atslābinājies, arī fiziski

vēl bija. Es iedomājos viņu sēžam kaut kur tajā

nav daudz spēka, tādēļ katrai darbībai pielie-

Valmieras teātra istabiņā, kurā viņš dzīvo. Bija

to tieši tik daudz spēka, cik vajag. Neko nedara

jau gandrīz 11, lietus dragāja pa palodzēm, mēs

par daudz, drīzāk par maz. Aktierim tieši tas ir

runājām par Pūcīti, un es steigā pierakstīju uz

vajadzīgs. Turklāt ir tāds fenomens, ka paģirās

rūtiņu lapām.

galva ļoti labi strādā – pēc dzeršanas ir iestājies

„Es domāju, dzert viņš sāka tādēļ, ka viņam bija

atslābums un ir sajūta, it kā migla būtu izklīdu-

garlaicīgi. Jau studējot aktieros. Viņam tur kļu-

si. Tikai žēl, ka tas ir alkohols. Iespējams, tas

va neinteresanti. Gan sistēma, gan kompānija.

viņu atbrīvoja, dodot labāku rezultātu. Bet, kā

Uldis maz nāca uz nodarbībām, maz mācījās,

es teicu.. viņš tāds nav un nebija vienīgais.

un esmu svēti pārliecināts, ka tieši tāpēc viņš

Tā Uldis smagās paģirās reiz ģeniāli nospēlēja

sevi saglabāja, jo visi pedagogi aktieri mēģina

vienu Pēra Ginta izrādi. Pirmo daļu spēlējām no

iztaisīt pēc sava ģīmja un līdzības. Viņa spēks

rīta, otru vakarā. No rīta teātrī visi uzvilkušies,

bija viņa tiešumā un pārliecībā par sevi. Smalki

jo Uldis jau dzēris. Jāpieskata, lai līdz vakaram

izsakoties, viņš tēlus neradīja un radošās mokās

nekļūst vēl sliktāk. Taču vakarā viņš nospēlēja

arī nedzīvoja. Kā viņš saprata, tā spēlēja, un tas

tādu izrādi, kādu es vairs neatceros redzējusi.

bija ļoti tieši un konkrēti. Viņš nevarēja ciest vi-

Tas bija kaut kas neiedomājami skaists.. Ne tikai

sas tās abstraktās spēlēšanas, kas ļoti modē lat-

viņš, mēs visi bijām lidojumā līdz ar viņu.

viešu teātrī. Viņš vienmēr meklēja konkrētu pa-

Tādēļ dzer. Tādēļ lieto narkotikas. Tās eiforijas

matu – kāpēc es to daru, ko es tur daru... Kino

dēļ. Kad tā beidzas, tad ar dubultu spēku, ar varu

Pūcītis tik labi iederējās to pašu iemeslu dēļ,

tu vēlies to dabūt atpakaļ, un vēl un vēl, bet to

viņā nebija tās teatrālās uzspēles. Un pārliecība

nevar izdarīt. Protams, ne jau alkohols viņu pa-

par sevi – tieši tādēļ, ka viņš bija tik pārliecināts

darīja par tādu aktieri, kāds viņš bija. Tas bija

par sevi, jebkura sieviete bija gatava iet viņam

viņa satriecošais talants. Veiksmīgs iestudē-

līdzi, ja vien Uldis aicināja. Bet draugi? Viņam

GR AND LILLÁ

nebija daudz draugu. Talantīgam cilvēkam dzi-

uz skatuves nenāca, jo nahuj nevajag viņam ne-

ļākā būtībā netalantīgi cilvēki krīt uz nerviem.

kādus apsveikumus.”

Viņiem savstarpēji ir... neinteresanti. Visa viņa

Uzrakstīts, šis vārds skan rupji. Kad dzēra, Pū-

draudzība bija ar meitu Milēnu.

cītis arī bija rupjš. Lai gan no aktieriem patie-

Uldis dzēra. Harijs Liepiņš dzēra. Un viņi abi,

sībā visrupjākie bijuši Kārlis Sebris un Edgars

pārkāpjot to smalko, sarkano līniju, kad ir gana,

Liepiņš, kuram turklāt piemitusi vājība krāt vi-

kļuva nepanesami dumji. Liepiņš burvīgi varē-

sus iespējamos avīžu izgriezumus par sevi. Bei-

ja stāstīt savus idiotiskos piedzīvojumus teātrī,

gās tomēr pierunāts iziet uz skatuves, kur pir-

bet, līdz ko iedzēra vairāk nekā vajag, visa viņa

mā sveikt nāca Kultūras ministrijas pārstāve, ar

humora izjūta pagaisa, un viņš kļuva agresīvs.

goda rakstiem un baltām kallām: „Godājamais

Turklāt Uldis nesajuta to robežu, kad vispār va-

jubilār!” „Jobtvaim..” Uldis pēkšņi aizgriezies no

jadzēja beigt. Jo pēc tās nekas labs vairs nevar

viņas par 180 grādiem, un ministrijas pārstāve

būt gaidāms. Tomēr es domāju... ar dzeršanu ir

skatījusies viņam mugurā. „Tāda bija dzīve –

interesanti... Tikko atmet, tā paliec štruntīgs.

tāds viņš bija. Viņam tas nepatika, un viņš to

4.simfonijas mums vairs nebūs, jo Kalniņš vairs

pateica,” Skrastiņš saka.

nedzer.”

Es jautāju, kāpēc viņam piedeva. „Lai gan bija

Tad Skrastiņš izstāstīja kādu epizodi, kas arī ir

stingrie rājieni, bija brīdinājumi, ir talanti, ku-

satriecoša savā tiešumā. Stāsts ir par Pūcīša 50.

riem jāpiedod,” Skrastiņš saka. „Bija viena ne-

jubilejas vakaru. Kas gan ir jāstāsta kontekstā

veiksmīga izrāde, bet pēc tam desmit citas, iz-

ar viņa uzskatiem par, kā to tagad dēvē, publi-

cilas, no kurām cilvēki gāja prom gandarījuma

citāti. Ir aktieri, kuriem tā ļoti patīk, un ir tādi,

pilni.”

kuriem tas viss riebjas. Arī Pūcītis pret to ir bijis

Maija Eglīte: „Ja man kaut kā šobrīd ļoti pie-

dziļi vienaldzīgs. Aktierim bieži vien vislielākā

trūkst, tad tās ir sarunas ar Uldi. Kad sāku strā-

pateicība ir klusums zālē, daudz spēcinošāks

dāt Jaunatnes teātrī, man tolaik bija atvērtais

nekā aplausu vētra pēc izrādes. Taču publikai

dzīvoklis, kā es to saucu, pavisam netālu no te-

ir tiesības pieprasīt savu iecienīto mākslinieku

ātra. Viens tāds bija man, otrs – Igoram Siliņam

sveikt un godāt, un toreiz godāja ne tikai ska-

Miera ielā. Uldis dzīvoja Brīvības ielā, un, caur

tītāji, bet arī partija un ministri. Ādolfs Šapi-

pagalmiem ejot, nokļūt pie Igora bija nāvīgi

ro, Jaunatnes teātra galvenais režisors, jubileju

ērti. Uldis ļoti labprāt kontaktējās ar jaunajiem

Pūcītim sarīkoja. „Šajā laikā spoži gāja Mežs,”

aktieriem. Mēs bezgalīgi daudz sarunājāmies,

Skrastiņš stāsta. „Uz jubilejas izrādi bija atbrau-

un šādā veidā Uldis mums parādīja, kas ir īstā

kusi televīzija ar PTS, cilvēki ar ziediem, pulks-

bohēma, ievedot šajā pasaulē no pareizās puses.

tenis 7:15, līdz izrādei vēl 15 minūtes, Ulda nav,

Viņā bija ļoti interesanti klausīties, viņš daudz

un visiem skaidrs, ka viņš ir uzkāpis uz kara ta-

runāja, viņš bija kompānijas dvēsele, bet tas,

kas. Viņu atveda 45 minūtes vēlāk. Tikai Uldis

par ko viņš runāja, skāra tikai teātri un mākslu.

bija tādā stāvoklī, ka nespēja pat parunāt. Ed-

Viņam vajadzēja izteikties, viņam vajadzēja ru-

gars Liepiņš norunāja lielāko daļu viņa tekstu.

nāt, ja mēģinājām iebilst, viņš pat neklausījās,

Pēc izrādes, padomju laika tradīcijās vajadzētu

viņš runāja monologu pats sev, bet tas, ko mēs

sekot oficiālajai apsveikšanai, taču Uldis vairs

dzirdējām, tas bija ļoti noderīgi.

GR AND LILLÁ

Talantīgam cilvēkam dziļākā būtībā netalantīgi cilvēki krīt uz nerviem.

GR AND LILLÁ

No Ulda virmoja ļoti spēcīga seksuālā enerģija.

sarunāties ar bezpajumtnieku, ar tirgus sievām

To nevarēja nejust, taču iestudējumu laikā vai

un dzērājiem nekā ar diletantiem. Viņa labākā

filmējoties, viņam apkārt varēja notikt jebkas,

loma? Es domāju, šīs trīs – Ivanovs Čehova Iva-

viņš vienkārši tam nepievērstu uzmanību. Tajā

novā, Sčastļivcevs Mežā un Pērs Gints.”

brīdī bija tikai loma, tikai viņa darbs. Viņš bija

1998.gadā tika uzņemta Izpostītā ligzda. Tas bija

profesijas kvintesence. Ne slava, ne goda nosau-

Pūcīša pēdējais darbs kā režisoram, scenāriju

kumi vai citas lietas – tās noteikti nebija pirma-

viņš veidoja pēc Raimonda Trasūna stāsta mo-

jā vietā. Pats galvenais viņam bija process.

tīviem.

Bet ziniet, viņš bija tik īsts aktieris... Ir aktieri,

Daina Dumpe, šīs televīzijas filmas producen-

kuriem ir pietiekami daudz vienas nakts saka-

te, stāsta, ka Uldis iedevis viņai izlasīt šo stās-

ru, aizraušanos, kaislību, bet es nezinu nevie-

tu. „Man tā likās ļoti vāja literatūra, taču Uldis

nu, kuram būtu ilgstoši romāni ar sievietēm,

mani pārliecināja. Viņš ļoti daudz pie tā strādā-

kas nav viņu sievas. Jo aktieri… Viņi nodarbo-

ja.”

jas paši ar sevi. Viņi nenodarbojas ar sievietēm.

Kopā ar Pūcīti uzņemšanas laukumā strādāja

Viņi neaplido sievietes. Ar savu pirmo sievu Ul-

arī televīzijas režisors Armands Zvirbulis. Pir-

dis izšķīrās pēc tam, kad teātris jau bija slēgts.

mo reizi viņi satikās jau kādu brīdi pirms tam –

Jo tad.. tad vairs nebija nekādu bremžu, nekādu

Virdžīnijas Lejiņas iestudējumā Tūkstoš dienas

rāmju, un acīmredzot, tas bija brīdis, kad viņa

Annas Boleinas dzīvē. „Režisore gribēja kadrā

vairs nespēja ar to tikt galā.

redzēt čūsku, un mēs ar Uldi gājām to meklēt,

Kad Uldis ieslīga depresijā, viņš dienu varēja no-

Uldis to arī noķēra. Patiesībā jebkurā situācijā

gulēt dīvānā, skatoties sienā. Tas bija ļoti smags

viņš bija gatavs darīt. Ja vajag kadram, ja vajag

laiks pēc Jaunatnes teātra slēgšanas. Viņš īpaši

mizanscēnai, ja vajag.

nemeklēja iespējas strādāt ne Dailē, ne Nacionā-

Kā režisors viņš bija ļoti godīgs pret darbu un

lajā teātrī. Kad teātri slēdza, viņš vairs nevarēja

pret to, ko viņš gribēja panākt. Viņš bieži šau-

atrast savu vietu. Viņā bija par maz godkārības.

bījās, viņš gribēja izdarīt darbu maksimāli labi

Pamats bija izsists no kājām. Āgenskalnā viņš

– cik to ļauj apstākļi, finanses un visas citas lie-

ļoti dzēra. Es tur negāju bieži. Tas bija smagi

tas, kas saistītas ar filmēšanu, un bieži tas var

gan man, gan viņam.”

būt arī ļoti sāpīgi, īpaši tik radošam un spēcī-

Skrastiņš: „Šis laiks Uldim uz skatuves būtu ļoti

gam cilvēkam, kāds bija Pūcītis.

grūts. Viņš nevarētu spēlēt, jo izrādes tiek vei-

Pats būdams lielisks aktieris, viņš ļoti ātri saju-

dotas ne vairs pēc būtības, bet kā paradoksi, kā

ta melus, tos viņš nepiedeva, nepieļāva un lika

versijas par tēmu, un tādas raudzes aktieri kā

pārfilmēt neskaitāmas reizes. Tas bija ļoti godīgs

Pūcītis, Pāvuls – viņi gluži vienkārši to nespē-

darbs, viņš neļāva nevienam izgāzt savu lomu.

tu. Šī situācija viņa dzīves pēdējos gados, kad

Izpostītajā ligzdā filmējās arī Eduards Pāvuls,

viņš strādāja Āgenskalnā, tā par kaut ko liecina.

viņa ranga aktieris, ar kuru Pūcītis sapratās no

Ne par cilvēku, bet par to, kāda bija tā laika gai-

pusvārda. Visi pārējie bija vismaz paaudzi jau-

sotne. Par teātri, kur valda diletantisms. Viņa

nāki, un visiem aktieriem tā bija milzīga piere-

būtībai tas nebūtu pieņemami. Viņš bija ļoti or-

dze, lai arī reizēm tas bija neciešami. Nevienam

ganisks aktieris, tādēļ viņam daudz vieglāk būtu

nebija atlaides, viņš bija ļoti brīvs, godīgs savos

GR AND LILLÁ

Ī S A I S K U R S S L AT V I E Š U T E ĀT R A V Ē S T U R E – U L D I S P Ū C Ī T I S . Joprojām, kad uz teātru skatuvēm kāpj arvien jauns Blaumaņa Edgars, nākas atzīt, ka Pūcīša radītais tēls ir nepārspēts etalons. Par to pārliecinājos vēl gluži nesen, Liepājas teātra Ugunī – starpbrīdī sieviešu tualetē, kur ar s a l d i n o s t a l ģ i s k u n o p ū t u t i k a p i e m i n ē t s P ū c ī t i s – E d g a r s , k ā d a v a i r s n a v. Pūcītis piedzima neilgi pirms Otrā pasaules kara sākuma, vienā desmitgadē ar Gunāru Cilinski un Šonu Koneriju, Klint u Ī s t v u d u u n D ž e i m s u D ī n u . S a v u p i r m o l o m u v i ņ š n o s p ē l ē j a , v ē l J .V ī t o l a Va l s t s k o n s e r v a t o r i j a s Te ā t r a f a k u l t ā t i e s s t u d e n t s b ū d a m s . Ta s b i j a 19 5 9. g a d s , k a d H a r i j s L i e p i ņ š u n E d u a r d s P ā v u l s s p ē l ē j a H a m l e t u . V i ņ a l o m a s a v u k ā r t b i j a vieglprāt īgais un izlutinātais Vitauts Krauls Pētera Pētersona iestudētajā Gunāra Priedes komēdijā Pozit īvais tēls. Pēc studiju beigšanas Pūcītis nonāca Liepājas teātrī, vēlāk viņš spēlēja gan Dailes, gan Jaunatnes teātrī. 19 6 4 . g a d ā D a i l e s t e ā t r ī S m i ļ ģ i s i e s t u d ē j a H e n r i k a I b s e n a P ē r u G i n t u u n P ū c ī t i s l ū d z a ļ a u t v i ņ a m d u b l ē t P ē r a l o m u a r E d u a r d u P ā v u l u . Tā b i j a v i ņ a s a p ņ u l o m a . V i s u m ū ž u . P ē t e r s o n a u n S m i ļ ģ a a k t i e r o s s a š ķ ē l u š ā s D a i l e s t e ā t r a trupas noskaņojumu demonstrē kāda Mākslas padomes sēde, kurā pret Pūcīti iebilda tobrīd vēl teātra vadītājs S m i ļ ģ i s u n v i ņ a s k o l a s a k t r i s e V i j a A r t m a n e . V i ņ a s a r g u m e n t s – P ū c ī t i s i r t a l a n t ī g s , b e t s t i p r i d z e r. Va i v a j a g v i ņ u piesaistīt kolektīvam, kur tāpat ar disciplīnu tikt galā grūti? Pūcītis lomu nedabūja un atteikumu, protams, aizmirst n e v a r ē j a . Tā p ē c , k a d P ē t e r s o n s v ē l ā k a i c i n ā j a P ū c ī t i u z J a u n a t n e s t e ā t r i , k u r v i ņ u p ē c a i z i e š a n a s n o D a i l e s p i e ņ ē m a t ā g a l v e n a i s r e ž i s o r s Ā d o l f s Š a p i r o , a k t i e r i s v i ņ a m s e k o j a . Vē l D a i l e s t e ā t r ī P ē t e r s o n s i e s t u d ē j a R a i ņ a U g u n i u n n a k t i ( 19 6 5 ) , k u r L ā č p l ē š a l o m ā d u b l ē j ā s P ū c ī t i s a r P ā v u l u . K a d P ē t e r s o n s u z v e d a Z i e d o ņ a M o t o c i k l u ( 19 6 7 ) , k a s l i k a pamatu viņa dzejas teātra izrāžu triloģijai, romantiskā varoņa, zvejnieka dēla Piča lomā Pūcītis dublējās ar Hariju Liepiņu. Aculiecinieki stāsta, Pūcītis bijis daudz dabiskāks un personiskāks. Jaunatnes teātrī Pūcīša sadarbībā ar Ādolfu Šapiro tapa vairākas lomas. Piemēram, cēlais traģiķis Nesčastļivcevs A . O s t r o v s k a M e ž ā ( 19 8 4 ) . B e t d i v a s l o m a s Š a p i r o r e ž i j ā k ļ ū s t p a r P ū c ī š a u z c e l t a j ā m v i r s o t n ē m – t a s i r I v a n o v s A . Č e h o v a I v a n o v ā ( 19 7 5 ) u n P ē r s G i n t s I b s e n a P ē r ā G i n t ā ( 19 7 9 ) . Kad sākas pēdājais, sarežģītais Jaunatnes teātra pastāvēšanas posms, Pūcītis atgriezās Dailes teātrī, vēlreiz iejūtoties Dzejnieka lomā - Atmodas priekšvakarā Kārlis Auškāps veidoja Aleksandra Čaka strēlnieku epa Mūžības

s k a r t i e i n s c e n ē j u m u . L ī d z 19 9 6 . g a d a m P ū c ī t i s D a i l e s t e ā t r ī n o s p ē l ē j a v a i r ā k a s , l i e l ā k a s u n m a z ā k a s l o m a s . U n t a d t a s b e i z ā s . Te ā t r i s b e i d z ā s .

vērtējumos, un tie varēja būt ļoti skarbi. Bet to

filmējās arī viņa meita Milēna un mazdēls Er-

visu viņam ļoti ātri piedeva.

nests, un uz laukuma viņš pret meitu izturējās

Protams, darba procesā, kas ilga aptuveni gadu,

gluži tāpat, ja ne vēl striktāk, kā pret pārējiem

notika visādi. Ir jāfilmē, bet Uldis pazudis, un

aktieriem. Es neatceros reizi, kad Uldis būtu

pazudis kopā ar jaunāko scenārija versiju. Taču

dzēris, filmējot epizodes ar Milēnu un Ernestu.

ar visu to viņš manās acīs joprojām ir saglabājis

Un varbūt, šodien kopā strādājot, es būtu daudz

lielu cieņu. Viņa personības spēks, viņa enerģi-

iecietīgāks un daudz vairāk viņu saprastu, bet

ja un profesionalitāte stāvēja tam pāri. Mūsos

bija, kā bija, un ir, kā ir.

bija skaidra apziņa, ka šis darbs ir jāizdara un

Pēc tam Uldim bija iecere filmēt gan Stabura-

jāizdara atbilstoši tam līmenim, kādu Uldis bija

ga bērnus, gan Jāņa Sārta stāsta dramatizējumu

uzstādījis. Un tas bija augsts. Izpostītajā ligzdā

par Gaujas plostniekiem. Strādājot pie Izpostītās

GR AND LILLÁ

ligzdas, Uldis bija absolūti koncentrējies, pilnībā

gāja vairākās dienās. Tagad nekas.”

pārņemts ar procesu. Likās, viņš atkal ir atradis

„28.decembris.

jēgu pats sev. Taču diemžēl neko vairāk savas

Vakar visu dienu iekš TV. Noskatījos visu, ko

dzīves laikā Uldis nenofilmēja.”

bijām sastrādājuši aukstajās dienās. Ir kļūmes. Bet labojamas. Manas „prombūtnes” dienā šie

Ieraksti dienasgrāmatā par Izpostīto ligzdu

kaut ko uzņēmuši, bet... Jāpiefilmē būs klāt.

„22.maijs.

Nevaru samontēt pavasari.

Uzņēmām visu. Lisners ūdenī iegāzās reti stul-

Nākamgad 3.janvārī ar to nopūlēsimies.”*

bi. Suns nosmilkstējās dikti labi. Atpakaļbrau-

Izpostītā ligzda saņēma Lielo Kristapu kā labākā

cot svinējām, un sasvinējos diezgan stipri. Aiz-

spēlfilma. L

G ADŽE TI LILL Á

P O RTATĪ V I E DATO RI H I B RĪ DI

Turpinājums

FOTO:SHUTTERSTOCK

MIKUS KARLSONS

G ADŽE TI LILL Á

asara tuvojas beigām, un daudziem no mums nākas atgriezties savās ikdienas orbītās. Kam ar prieku, skolēniem, iespējams, mazāk priecīgi, taču darbi ir un paliek darbi. Un tie jādara kārtīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Mūsdienās par daudzu cilvēku labāko draugu un palīgu darbā kļuvis dators. Bieži vien portatīvais dators. Vai arī planšetdators. Katrs ir noderīgs, katrs – paredzēts savai situācijai. Bet reizēm nepieciešams dators, kas var noderēt gan darbam, gan izklaidei. Tāpēc šoreiz stāsts būs tieši par klēpjdatoriem, kas vienlaikus var būt gan pilnvērtīgi datori ar klaviatūru un arī planšetdatori.

Turpinājums

G ADŽE TI LILL Á

HP ENVY X2 – ALUMĪNIJS, STILS UN ILGSPĒLĒ JOŠS AKUMUL ATORS Labi zināmais HP piedāvā savu versiju par transformējama klēpjdatora tēmu. Tas ir mazais, ar 11,6 collu diagonāli un izšķirtspēju – 1366 x 768 skārienjūtīgo ekrānu aprīkotais dators HP Envy X2. Dators, kas veikli un ērti ierindojas Intel izveidotajā Ultrabook klēpjdatoru klasē. Tie ir nelieli, ērti pārnēsājami, plāni un pietiekami jaudīgi klēpjdatori. Turklāt arī to apetīte pēc elektrības ir ļoti mērena. Taču interesantākais ir tas, ka Envy X2 ir ļoti ērti sadalāms divās daļās. Ekrāns un klaviatūra ir atvienojami, un jūs varat datoru izmantot gan kā pilnvērtīgu klēpjdatoru, gan arī vienkārši kā planšetdatoru. Tas taču ir ērti – uzrakstīt tekstu vai raksta daļu, un, ja jūsu kolēģi blakus vēlas to apskatīt, 3

tad vienkārši noņemt ekrānu, pasniegt, lai viņi izlasa jūsu rakstīto. Pēc tam atkal pielikt klaviatūru un turpināt rakstīt. Šāds dators sver nieka 1,4 kilogramus. Kā papildu plusi šādam datoram noteikti jāmin lieliskā skaņa, par kuru rūpējas Beats Audio tehnoloģija. Un nav mazsvarīgi arī tas, ka ar vienu uzlādes reizi dators var strādāt līdz pat 12 stundām. Dators ir ietērpts elegantā frēzēta alumīnija korpusā, kas sniedz papildu drošību. Šādu datoru sev droši var izvēlēties tie, kuri vēlas, lai vienā flakonā būtu pietiekama veiktspēja, augsti kvalitātes materiāli un ilgs darba laiks. Latvijā dators nopērkams, sākot ar 40 latiem, taču cena var mainīties atkarībā no komplektācijas. 5

G ADŽE TI LILL Á

ASUS TRANSFORMER BOOK – KAD KOMPROMISI NETIEK PIEĻAUTI Kā jau katra portatīvā ierīce, arī klēpjdators kaut kādā ziņā ir kompromiss. Vai nu atmiņas par maz, vai video karte par vāju, vai pieslēgvietu pietrūkst utt. Tāpēc vai kādu citu iemeslu vadīti, Asus nolēmuši iet nedaudz citu ceļu un pierādīt, ka var būt klēpjdators, kam nekā netrūkst. Asus Transformer Book apvieno planšetdatoru ar pilnvērtīgu iespēju klāstu un dokstaciju ar klaviatūru, un papildu cieto disku. Lietotājs iegūst lielu planšeti, kas pēc saviem jaudas parametriem ir līdzvērtīga klēpjdatoram. Bet vienlaikus arī papildus 500 GB cietos disku, vēl vienu akumulatoru, klaviatūru un daudzas nepieciešamās pieslēgvietas, kurās atrodas dokstacija. Līdzi nēsāšanai šis dators, iespējams, nebūs pats ērtākais. Taču kā mājās vai birojā iz4

mantojams darba un izklaides risinājums tas ir lielisks. Piemēram, jūs strādājat birojā, un jums jādodas uz sapulci, kurā nākas prezentēt kādu dokumentu vai risinājumu. Tā vietā, lai nestu līdzi datoru, jūs vienkārši paņemat, atvienojat ekrānu un ar planšeti rokās dodaties uz sapulci. Vai arī mājās esat veicis savus rakstu darbus un vēlaties skatīties filmas vai palūkoties, kas jauns notiek sociālajos tīklos. Turklāt planšetei ir Full HD izšķirtspējas ekrāns. Pats par sevi saprotams, ka būs arī alumīnija korpuss, jaudīgs Intel Core i5 vai i7 procesors, u.c. labumi. Vienīgais mīnuss ir cena. Taču par šo summu jūs iegūstat būtībā divus datorus vienā. Ērts izmantošanai kā birojā, tā mājās, un tiešo konkurentu gandrīz vai nav. 5

G ADŽE TI LILL Á

LENOVO IDEAPAD YOGA – DARBA ZIRGS AR AKROBĀTA LUNK ANUMU Klēpjdatoru pirmsākumā standartus šai tehnikas klasei uzstādīja un noturēja atbilstošā līmenī IBM ar saviem ThinkPad klēpjdatoriem. Kad IBM pārdeva savu klēpjdatoru biznesa sadaļu, to iegādājās Lenovo. Un vienlaikus ar biznesa iegādi apņēmās ievērot un arī ievēro līdz pat šai dienai datoru kvalitātes un ilgmūžīguma standartus. Tieši tāpēc daudzi nopietni lietotāji strādā ar Lenovo ThinkPad datoriem un nespēj iedomāties kaut ko citu. Arī jaunais Lenovo IdeaPad Yoga paredzēts intensīvam darbam. Turklāt ne tikai intensīvam, bet vienlaikus arī mobilam. Datoram ir 13,3 collu diagonāles IPS tehnoloģijas ekrāns ar izšķirtspēju –1600 x 900. Tas ļaus pilnībā izbaudīt kā filmas un spē5

les, tā arī izmantot Windows 8 skārienjutīgo saskarni un veikt ikdienas darbus. Datora ekrāns ir salokāms 30 grādu leņķī, kas ļauj ātri vien no klēpjdatora iegūt planšeti. Turklāt dators ir viegls, tikai 1,5 kilogrami, un aprīkots ar jaudīgu procesoru, kā arī ātrdarbīgo SSD atmiņas disku. Rezultātā IdeaPad Yoga lietotājs var būt drošs par sevi, ka visi darbi tiks paveikti laikus un gandrīz vai ikvienā vietā, vai arī varēs sev kavēt laiku, garu pārbraucienu vai pārlidojumu laikā skatoties filmas, klejojot interneta plašumos u.c. Lieliska izvēle nopietnam biznesmenim un arī studentam vai skolēnam, kurš vēlas, lai ikdienas darbi un izklaides ir kopā ar viņu. L

J A U TĀ L I L L Á

FOTO: SHUTTERSTOCK

JA UZ R A K S TA G R Ā M ATU PA R N E V E I K SM I U N N E V I ENS TO N EPĒR K , VA I TĀ I R V E I K SM E?

FOTO: TOMS NORDE

AIVARS PA STALNIEK S žurnāla Klubs galvenais redaktors

Gribējās jau teikt – jā, es arī nepirktu! Tomēr, nelasot grāmatu, šis jautājums nav atbildams. Ja tu spēj mācīties no citu kļūdām, grāmatas ignorēšanu nevar uzskatīt par veiksmi. Ja turpini pieļaut kļūdas, kuras, iespējams, būtu novērsis, izlasot grāmatu, tā, šķiet, jau varētu būt dubultneveiksme. Savukārt to, ka šī lasāmviela nav nekam derīga, arī var konstatēt, tikai tajā ieskatoties.

DĀV IS S TA LT S komponists

Sabiedrībai tā noteikti ir veiksme, autoram arī – jo, rakstot grāmatu, viņš noteikti būs guvis arī kādu mācību un turpmāk nebūs vairs tik neveiksmīgs.

JĀNIS KRŪMIŅŠ bezdarbnieks un mākslinieks

Veiksme esot labi sagatavota nejaušība... Nu tāda maza aušība...

EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

V I EN A G A DA VA S A R A G . T O V S T O N O G O VA L I E L Ā D R A M AT I S K Ā T E ĀT R A ( S A N K T P Ē T E R B U R G A ) V I E S I Z R Ā D E S R Ī G Ā , D A I L E S T E ĀT R Ī , 24 . U N 2 5 . S E P T E M B R Ī

eorgija Tovstonogova vārdā nosauktais Lielais drāmas teātris piedāvā Rīgas teātra mīļiem pirmizrādi Viena gada vasara. Šī izjustā skatuves fantāzija ta-

pusi pēc Ernesta Tompsona lugas Pie Zelta ezera, kuras spēks slēpjas nevis darbībā, bet gan galveno varoņu raksturos. Savukārt iestudējuma Viena gada vasara spēks ir tā aktieri: galvenajās lomās ir ļoti labi pazīstamie un ne tikai Krievijā iemīļotie Alise Freindliha un Oļegs Basilašvili. Mīlošs pāris – Normens un Etele Teijeri – kā parasti ierodas savā savrupmājā Zelta ezera piekrastē, lai tur pavadītu vasaru. Viņu četrdesmitgadīgā meita Čelsija, kurai savu bērnu nav un ar kuru attiecības ir visai sarežģītas, apciemo savus vecākus, lai iepazīstinātu viņus ar zobārstu Bilu, jauno vīrieti savā dzīvē, un viņa 12 gadus veco dēlu. Gari dialogi, amerikāņu humors un sentiments ir garantēti.

EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

KLAIDOŅA LŪ G Š A N A VA L M I E R A S D R Ā M A S T E ĀT R A V I E S I Z R Ā D E S R Ī G Ā , D A I L E S T E ĀT R Ī , 2 5 . A U G U S TĀ

ēc G. Janovska romāna motīviem Alvis Lapiņš sarakstīja Klaidoņa lūgšanu, ko iestudējis režisors Varis Brasla, turpinot sev tuvo tēmu par latviešu karalaika paaudzes

dramatisko likteni – leģionāriem, atgriešanos un izmisumu. Pērn februārī Neatkarīgajā Rīta Avīzē publicētajā recenzi-

jā Līvija Dūmiņa šo izrādi salīdzināja ar vīnu, kas ar laiku kļūst tikai labāks un ko ir vērts garšot: „Alvja Lapiņa un Vara Braslas Klaidoņa lūgšana Valmieras teātrī apstādina laiku. Šodien tas steidzas, liekot skriet līdzi. Atcerieties par šo izrādi, meklējot pieturas, kas ļauj izkāpt no ikdienas; kultūras saliņas, kurās esot, aizmirstas augošās apkures cenas, eiro ieviešanas batālijas un citas valdības izdarības.” Galvenajās lomās – Mārtiņš Meiers un Elīna Vāne.

EJ UZ LILLÁ IZR ĀDES

J Ū LI JA S JAU N K U N DZ E VA L M I E R A S D R Ā M A S T E ĀT R A V I E S I Z R Ā D E S R Ī G Ā , Z I R G U P A S TĀ , 6 . , 7. U N 8 . S E P T E M B R Ī

ūtas vai iekāre saista trīs cilvēkus ar dažādu sociālo stāvokli – muižas īpašnieci Jūlijas jaunkundzi, sulaini Žanu un kalponi Kristīni. „Neviens nav spējīgs tikt

galā ar saviem seksuālajiem aizspriedumiem – un tieši tāpēc Strindberga luga ir mūsdienīga un būs tāda vienmēr. Jūlijas jaunkundzi un Žanu pazudina viņu ambīcijas. Kristīnes brī-

vība ir viņas pazemībā un pieticībā,” apgalvo izrādes režisors Vladislavs Nastavševs – viens no spilgtākajiem Latvijas jaunās režijas pārstāvjiem. Inese Pudža par Jūlijas jaunkundzes lomu saņēmusi 2011./2012.gada teātra sezonas Latvijas teātru gada balvu kā Gada jaunā skatuves māksliniece. Citās lomās: Mārtiņš Meiers un Anta Aizupe. Izrāde nav ieteicama bērniem līdz 14 gadu vecumam!

S K AT Ī T V I D E O

EJ UZ LILLÁ SPORTISKI

EU RO BA SK E T ’ 2013: A I Z R AUJ OŠ A S SPĒLE S SK A IS TA JĀ Z EM Ē SLOVĒNI JĀ NO 4. LĪDZ 22. SEPTEMB RIM I E S A K A G U N T I S K E I S E L S , W W W . B A S K E T. LV R E D A K T O R S

drijas jūras piekrastes šarms un Alpu kalnu kolorīts būs ideāls fons Eiropas basketbola zvaigžņu parādei, kas no 4. līdz 22. septembrim risināsies Slovēnijas pilsētās – Jeseņicē, Celjē, Koperā un

Ļubļanā. 24 valstu komandas cīnīsies par Eiropas čempionu titulu, trim medaļu komplektiem un sešām ceļazīmēm uz 2014. gada pasaules čempionātu. Latvijas vīriešu valstsvienībai čempionāts sāksies Jeseņicē – netālu no teiksmainā Bledas ezera. Grupas turnīrā būs jāspēlē ar četru eksDienvidslāvijas valstu komandām – Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes, Serbijas un Maķedonijas izlasēm, kā arī kaimiņiem lietuviešiem. Trīs labākās komandas no šī sešnieka iegūs tiesības piedalīties otrajā posmā. Četras vasaras rūdīts un saspēlēts komandas kodols, kam šogad pievienojušies pieredzējušie Kristaps Janičenoks, Jānis Blūms un Armands Šķēle, kā arī NBA draftā iekļuvušais Jānis Timma – Latvijai ir pietiekams potenciāls, lai nevienam negrieztu ceļu. Turot īkšķus par savējiem, neizlaidīsim no acīm arī citus. Francijas izlase ar Toniju Pārkeru, Spānija ar Rikiju Rubio, Itālija ar Marco Belinelli – mūs sagaida 90 aizraujošas spēles un labākais EuroBasket šo turnīru 78 gadus ilgajā vēsturē, kas aizsākās ar Latvijas valstsvienības uzvaru 1935. gadā Ženēvā.

E J U Z L I L L Á I Z S TĀ D E S

C EĻOTĀ J I L A I K Ā H E L Ē N A S E R T E S F O T O I Z S TĀ D E L I D O S TĀ S P I LV E L Ī D Z 2 9. S E P T E M B R I M .

rtes fotogrāfijās iemūžināti Latvijā populāri cilvēki senu mākslas darbu un laikmetu fotogrāfiju retrospekcijās. Kinoaktrises Marlēnas Dītrihas, Napoleona,

gangstera Ala Kapones, gleznotājas Frīdas Kalo un citu vēsturisku personību tēlos iejutusies dziedātāja Olga Rajecka, sportiste Jeļena Prokopčuka, Prāta vētras četrinieks, māksliniece Elita Patmalniece, Māris Olte, žurnāliste Ilze Jaunalksne un daudzi citi. „Tās ir senu fotogrāfiju replikas, bet pārsvarā – gleznu kopijas vai drīzāk – brīva fantāzija par oriģināla tēmu. Brīžiem pat ļoti brīva, jo vai nu nebija iespējams dabūt atbilstošos tērpus un aksesuārus, vai arī bija vēlme padraiskoties, un tad modelim nācās iejusties pilnīgi sev neatbilstošā tēlā,” stāsta māksliniece Helēna Erte. Lidostas Spilve ēka apmeklētājiem atvērta katru dienu no plkst. 12:00 līdz 18:00, izņemot pirmdienas.

EJ UZ LILLÁ BRĪVDABĀ

SEN O U G U NSK U RU NAKTS B A LT I J A S J Ū R A S P I E K R A S T Ē , 3 1 . A U G U S TĀ

“

Pirms pieciem gadu tūkstošiem mēs nonācām tās krastos, atvērām zaļo meža priekškaru un ieaugām šai vietā. Te nu mēs tagad esam, un visi nesam sevī jūras zīmi.” Lenarts Meri, Sudrabbaltais (Hõbevalge)

Mūsu senči Baltijas jūras krastos ir dzīvojuši jau vairākus gadu tūkstošus, un visai bieži viņi kūra ugunskurus, lai dotu kādu ziņu saviem kaimiņiem un jūras braucējiem. Lai atminētos senās ugunis, arī šogad, 31. augustā, visās valstīs ap Baltijas jūru notiks Seno ugunskuru nakts, kad saulrieta laikā plkst. 21.30 jūras krastā tiks aizdegti ugunskuri, sveces un lāpas, lai svinētu Senās uguns nakti, parādītu piejūras tautu vienotību un atgādinātu par mūsu vēsturi un kultūras mantojumu. Pie ugunskuriem cilvēki aicināti izteikt solījumus jūrai, lasīt dzeju, dziedāt, iet rotaļās vai vienkārši vērot ugunskuru un jūru. Lai katrs ugunskurs būtu redzams starp citām Latvijas piejūras pašvaldībām un Baltijas jūras valstīm, ikviens savu ugunskura vietu var atzīmēt virtuālajā kartē www.ancientlights.eu. Seno ugunskuru nakts tradīcija atdzima 1992. gadā Somijas pilsētā Turku, kas drīz vien guva lielu atsaucību arī citās Baltijas jūras valstīs. Latvijā tā jau vairāk nekā desmit gadu notiek Rojā un Pāvilostā.

E J U Z L I L L Á F E S T I VĀ L I

S U RV I VA L K IT 5 S TA R P TA U T I S K A I S L A I K M E T Ī G Ā S M Ā K S L A S F E S T I VĀ L S , N O 5 . L Ī D Z 15 . S E P T E M B R I M

Turpinājums

5. līdz 15. septembrim Laikmetīgās mākslas centrs rīko jau piekto starptautisko festivālu Survival Kit, kurā piedalīsies vairāk nekā 50

mākslinieku no četrpadsmit Eiropas valstīm, kā arī ASV un Kanādas. Vērienīgo izstādi, kas šogad būs apskatāma vienā no Rīgas aktīvākajām apkaimēm – Avotos, Lāčplēša ielā 60, papildinās koncerti, performances, mākslinieku prezentācijas un divu dienu simpozijs ar starptautiskajiem ekspertiem “Ad marginem. Māksla un kultūra institucionālajās un teritoriālajās perifērijās.” Ik gadu festivāla laikā mākslinieki ir aicināti savos darbos reflektēt par kādu sabiedrībai nozīmīgu tēmu, radot alternatīvus scenārijus izdzīvošanai. Festivāls Survival Kit 5 pievēršas lēnajai revolūcijai.

E J U Z L I L L Á F E S T I VĀ L I

AT V ER DU RV IS! BA LTĀ N A K T S M Ū S D I E N U K U LT Ū R A S F O R U M S 7. S E P T E M B R Ī

Turpinājums

altā nakts ir daļa no starptautiska projekta Eiropas Baltās naktis, ko aizsākušas piecas Eiropas galvaspilsētas – Brisele, Madride, Parīze, Rīga un Roma. Mūsu gal-

vaspilsētā šī tradīcija turpinās jau astoto gadu. Projektā katra pilsēta savā Baltās nakts programmā cenšas iekļaut citu pilsētu mākslinieku darbus. Forumā aktīvi līdzdarbojas arī pilsētas kafejnīcas, galerijas, grāmatnīcas, klubi un citi uzņēmumi. Baltā nakts ir viens no demokrātiskākajiem un visplašāk apmeklētajiem kultūras pasākumiem Rīgā, un šogad tā notiks naktī no 7. uz 8. septembri ar devīzi Atver durvis! Visos Baltās nakts pasākumos ieeja ir bez maksas.

E J U Z L I L L Á F E S T I VĀ L I

DZ E JA S DI EN A S 2013 5 .-15 . S E P T E M B R I S

Turpinājums

gadu septembra sākumā dzeja top par visas Latvijas galveno izteiksmes formu. Festivāla Dzejas dienas 2013 oficiālajā programmā, kas noritēs no 5. līdz

15. septembrim, iekļauti vairāk nekā 30 pasākumi. To vidū – dažādi pašmāju un citu valstu dzejnieku lasījumi, koncerti, performances, multimediālas dzejas instalācijas un poētiska izstāde. Tā būs iespēja tikties aci pret aci ar iemīļotākajiem latviešu autoriem, iepazīt jaunos, ieskatīties citu tautu literatūras procesos (festivālā piedalīsies dzejnieki no ASV, Vācijas, Gruzijas, Katalānijas, Serbijas, Melnkalnes, Izraēlas un Japānas) un smelties iedvesmu. Šogad klajā nāk arī kārtējais dzejas kompaktdisks, kurā savu dzeju lasa aktuālākie šī brīža Latvijas dzejnieki. Tam šoreiz dots nosaukums ROBEŽSTŪMĒJS. Dzejas dienas 2013 turpinās lolot jau tradicionālās vērtības, taču aizvien vairāk tieksies iziet no rāmjiem un pētīt dzejas/teksta robežas un iespējas, piedāvājot auditorijai interesantus eksperimentus. Plašāk ar festivāla oficiālo programmu, kā arī Latvijas reģionos notiekošo Dzejas dienās var iepazīties

E J U Z L I L L Á F E S T I VĀ L I

H O MO N OV US S TA R P TA U T I S K A I S J A U N Ā T E ĀT R A F E S T I VĀ L S RĪG Ā , NO 2. LĪDZ 8. SEPTEMB RIM

esmitais Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus piedāvā festivāla desmitgadei veltītu latviešu mākslinieku jaundarbu kolekciju, aktuālu Eiropas režisoru viesizrādes un mākslas darbus, kas atspoguļo pilsētas un dabas attiecības gan fiziskajā

telpā, gan ikvienā no mums. Festivāls aptvers plašu pilsētas teritoriju, aicinot uz izrādēm mežā, dzīvoklī, mazdārziņos, dzīvās un aizmirstās vietās pilsētas centrā un nomalēs. Īpaši iesakām itāļu mākslinieka Romeo Kasteluči vizuāli, tehniski un konceptuāli satricinošo un dziļi aizkustinošo izrādi Par Dieva dēla sejas koncepciju, kurā režisors risina dēla un viņa nevarīgā tēva pretrunīgo attiecību stāstu milzīga, klusi smaidoša Kristus portreta priekšā. Sa-

vukārt oriģinālais franču teātra naivists Filips Kens dodas prom no realitātes un savās izrādēs – Serža efekts un Purva klubs – uzbur brīnumainu pasauli, kas glabā bērnišķīgu prieku un trauslu ticību cilvēka radošajam spēkam. Vācu un latviešu komandas kopdarbs Zudušie dārzi ir veltījums mazdārziņu kultūras fenomenam, un tajā ar saviem stāstiem un prasmēm piedalīsies arī entuziastiskākie Rīgas dārznieki. Festivāla centrālais notikums Pēdējā humānā telpa ir latviešu mākslinieku jaundarbu kolekcija, kas būs skatāma brīnišķīgā, ikdienā publikai slēgtā Rīgas centra savrupnamā. Šeit Pēteris Krilovs, Valters Sīlis, Vladislavs Nastavševs, Monika Pormale, Reinis Suhanovs, Izolde Cēsniece, Viesturs Meikšāns, Andrejs Jarovojs, apvienības Nomadi un umka.lv un modes mākslinieki mareunrol’s piedāvās savu versiju britu zinātnieka Alana Rīda tēzei par „teātri kā pēdējo humāno telpu”.

S K AT Ī T V I D E O

EJ UZ LILLÁ KINO

KOS MO N AUT S N O 3 0 . 0 8 . 2 0 13 . – F O R U M C I N E M A S I E S A K A I E VA V I E S E

ikolā Alkalas Kosmonauts ir veiksmīgs piemērs tautas jeb pūļa finansējumam – darba ievadā ir norāde, ka filmai nebūtu vajadzējis pastāvēt. No iecerētās īsfilmas tā pār-

tapusi pilnmetrāžas kinodarbā, veidota vēsturiskā laikmeta dekorācijās. Sarežģītā procesa gaitā projektam atradušies uzticīgi atbalstītāji visā pasaulē, kas ar sociālo tīklu starpniecību nodrošinājuši ziedojumus. Viena no trim valstīm, kur uzņemts spāņu režisora Kosmonauts, ir Latvija, un filmā parādās latviešu aktieri

Leonarda Ķestere-Kļaviņa, Gints Andžāns, Ivars Auziņš un citi. Rezultāts ir stundu un 36 minūtes garš vēstījums par kādu padomju kosmonautu Andreju, kuru sešdesmito gadu Visuma izpētes gaitā nosūta misijā uz Mēnesi. Andreju, viņa kolēģi Stasu un noslēpumaino sievieti Jūliju vieno neparastas attiecības, kuru pamatā ir pakts, kas noslēgts ar plaukstām ledus traukā. Tieši Stass, kurš pats savulaik kārojis pēc kosmonauta slavas, izvēlējies Andreju par kandidātu misijai – par spīti Jūlijas iebildumiem. Kad Andreja kosmosa kuģis atgriežas uz zemes, tas ir tukšs. Rācija tajā pašā laikā atskaņo Andreja komentārus, ka viņš nolaidies. Andrejs meklē kādu cilvēku, taču attopas spocīgā un pamestā pasaulē. Kas noticis? Viņš turpina runāt sakaru ierīcē, lai nesajuktu prātā, taču atbildi saņemt nespēj. Palikušie savukārt spēj uztvert Andreja ziņas, bet nevar atbildēt. Atmiņas, ilgas, sapņi un vientulības daudzveidīgie vaibsti padara šo par ekspedīciju uz cilvēka psihes neparastākajiem nostūriem. Tomēr filma saglabā līdzību ar ievadā rādītajiem kosmonautiem, kas prāto, vai ir jēga būt otrajiem uz Mēness pēc amerikāņiem. Andreja Tarkovska estētikas izmantojums, atsvešinātā rotaļāšanās ar padomju sešdesmito gadu ideju telpu ir lielākoties ceļojums pārbaudīti spēcīgās noskaņās, nevis jaunas telpas atklāšana. Filmu iespējams skatīties arī internetā.

EJ UZ LILLÁ KINO

DI EN U PUTA S P I R M I Z R Ā D E L AT V I J Ā 3 0 . 0 8 . 2 0 13 I E S A K A I E VA V I E S E

20.

gs. vidus franču pētnieka un multimākslinieka Borisa Viana pasaulslavenais romāns Dienu putas kopš iznākšanas 1947. gadā vairākkārt

ekranizēts un iestudēts uz operas un teātra skatuvēm (Lat-

vijā tapis 2007. gadā kā sadarbība starp Valmieras teātri un festivālu Homo Novus). Šoreiz pie smeldzīgā fantāzijas stāsta interpretācijas kino ķēries režisors Mišels Gondrijs, kas plašāk pazīstams ar filmām – Gaišo atmiņu mūžīgais starojums un Sapņu zinātne. Arī Gondrijs ir autors ar plašu vērienu un daudzējādām interesēm; viņa darbība ekrāna mākslā ietver gan pilnmetrāžas spēlfilmas un dokumentālo kino, mūzikas video (Bjorkas, The White stripes, Radiohead u.c. zināmu izpildītāju kompozīcijām), reklāmas un animācijas īsfilmas. Dienu putu darbība risinās neparastā fantāzijas pasaulē un vēsta par turīgu jaunekli Kolēnu (Romēns Dirī), kurš izgudrojis pianokteili – klavieres, kas sagatavo atskaņotajai melodijai piemērotu kokteili. Vairāk par visu Kolēns vēlas iemīlēties, un, kad viņš iepazīstas ar jauko Kloē (Odrija Tatū), abu romantiskās attiecības risinās galvu reibinošā ātrumā. Tomēr arī sapņainākie un maigākie stāsti nespēj izvairīties no skarbām pretrunām; drīz pēc Kolēna un Kloē kāzām jaunajai sievietei atklāj neparastu slimību – viņas plaušās iemitinājusies ūdensroze, un aizkavēt slimības straujo progresu var tikai atrašanās starp svaigiem ziediem. Sarežģījumi piemeklē arī Kolēna draugu pāri Šiku (Geds Elmalehs) un Alisi (Aissa Maiga). Šiks ir tik ļoti aizrāvies ar eksistenciālista Žana Pola Sartra filosofiju, ka, aizrautīgi tiekdamies pēc viņa tekstiem, atsvešinās pats no savas dzīves. Šīs ir pārdomas par skaistumu un iznīcību, eksistenci un patiesības meklējumiem, kam Gondrijs piešķir krāšņu vizuālo formu.

EJ UZ LILLÁ KINO

Z I L A IS JA SM Ī NS* N O 13 . 0 9. 2 0 13 F O R U M C I N E M A S I E S A K A I E VA V I E S E

ilma, kuru vairāki kritiķi dēvē par jaunu un ievērības cienīgu pavērsienu septiņdesmit septiņus gadus vecā režisora Vudija Allena daiļradē. Zilais jasmīns skar-

bi portretē attiecības starp cilvēkiem, kas pieder dažādiem sociālajiem slāņiem, atklājot traģēdiju, šo statusu zaudējot. Jo stāsts, ko varētu dēvēt par laikmetīgu interpretāciju Ilgu tramvaja sižetam, vēsta par attiecībām starp divām audžumāsām Jasmīni (Keita Blanšeta) un Džindžeru (Sallija Hokinsa). Abas satiekas pēc ilgu gadu atsvešinātības, kad Jasmīne ierodas Sanfrancisko pie māsas bez graša kabatā. Viņas vīrs ir izrādījies krāpnieks, pati zaudējusi visu savu turību bankai, un pēdējais lidojums pirmajā klasē ieskicē viņas ceļu pretim neizbēgamajām pārmaiņām. Filma nežēlīgi atklāj gan gaumes trūkumu un domu bezsaturību starp strādnieku šķiras pārstāvjiem, gan liekulību un melus, ar ko savu dzīvi aizpilda turīgākie un veiksmīgākie. Lai gan kinodarbam piedēvē cietsirdību pret tēliem, titullomas atveidotāja Blanšeta stāsta, ka centusies izvairīties no pārlieka smaguma, Jasmīnes vaibstos ļaujot pazibēt absurda notij. Traģiski, bet uzjautrinoši un iemīļojami – tādi ir Vudija Allena filmas varoņi, kuru starpā ir ne vien Blanšetas un Hokinsas lieliski nesaderīgās māsas, bet arī Aleka Bolvina pievilcīgais krāpnieks, Luija C.K. seksa atkarīgais dīvainis un citi. *Blue Jasmine - angļu val. Filmas oficiālais nosaukums latviešu valodā apskata tapšanas laikā vēl nebija zināms.

EJ UZ LILLÁ MŪZIK A

DŽ A S TI NS TI M B ER LE I K S T H E 2 0/ 2 0 E X P E R I E N C E : 2 O F 2 IZNĀK 30. SEPTEMBRĪ, RC A RECORDS

he 20/20 Experience: 2 of 2 ir Džastina Timberleika ceturtais studijas albums, kas ir turpinājums šogad aizsāktajam divu albumu projektam. The 20/20 Expe-

rience pirmais albums iznāca šī gada martā. Patiesībā The

20/20 Experience albumiem veikalu plauktos bija jānonāk jau pērn, taču to izlaišanas datums tika pārcelts Dž.Timberleika kāzu ar aktrisi Džesiku Bīlu dēļ. Albums tapis neo soul stilā ar senākiem soulmūzikas elementiem, bet dziesmu teksti, kā jau ierasts, klausoties Dž.Timberleika (un ne tikai) mūziku, centrējas ap mīlestību un seksu. Lai Dž.Timberleika talanta cienītāju prieks būtu pilnīgs, 31. oktobrī Monreālā sāksies 20/20 Experience pasaules tūre, kas ir šī neapšaubāmi talantīgā amerikāņu mūziķa otrā lielā pasaules koncerttūre. Pagaidām gan izziņoti tikai Amerikas koncertu datumi, tomēr ar nepacietību gaidām turpinājumu arī Eiropas pilsētās. Justin Timberlake - Take Back The Night

ZOOM LILLÁ

S TA M B U L A TRI EC I ENTEM PĀ I V E TA Š N E PA

ZOOM LILLÁ

aikā, kad rakstu šīs rindas, Stambulas ielas un laukumi ir pārvērtušies – tie kļuvuši par cīņas arēnu, skatuvi, uz kuras notiek brutāla spēka izrādes. Gaiss vibrē – ne saules, bet spriedzes sakarsēts. Varu tikai iedomāties, ko Stambulas ielas pieredz šobrīd – notikumus, par kuriem vēlāk atcerēsies nelabprāt. Toties to, ko es pieredzēju, staigājot pa Stambulas ielām aptuveni pirms gada, atceros labprāt un ar prieku.

ZOOM LILLÁ

as, ka Turcijas galvaspilsēta šogad iegu-

pilsēta ir viendabīga savā daudzveidībā – šeit

vusi prestižo 2013. gada labākā Eiropas

Austrumi satiekas ar Rietumiem, minareti un

tūrisma galamērķa titulu, 20 pretenden-

mošejas mijas ar greznām pilīm un modernām

tu konkurencē atstājot aiz sevis tādas vecā kon-

augstceltnēm. Stambula ir steidzīgi relaksēta,

tinenta skaistākās pilsētas kā Lisabonu, Vīni,

dunoši klusa un ārkārtīgi viesmīlīga – ideāli

Barselonu, Amsterdamu, Nicu, Valetu, Milā-

piemērota aizraujošai brīvdienai pilsētā.

nu un Stokholmu, nav nekāds pārsteigums, jo,

Stambulā pavadīju nepilnas divas dienas, piestā-

kaut vai no reklāmu upura viedokļa raugoties, šī

jot pa ceļam uz kūrortu Belekā. Ar pusotru die-

beidzot ir tā vieta, kur patiešām darbojas slave-

nu noteikti nepietiek, lai izpētītu pilsētu un ap-

nais „divi vienā” faktors.

skatītu visas tās ievērojamākās vietas, bet, tieši

Stambula ir vienīgā pilsēta pasaulē, kura izvie-

pateicoties šim laika ierobežojumam un koncen-

tojusies uz diviem kontinentiem – šeit pāri Bos-

trējoties uz iepriekš saplānotām galvenajām lie-

fora zilajiem ūdeņiem draudzīgi rokās sadevušās

tām, man izdevās izbaudīt un sajust Stambulas

Eiropa un Āzija. Tūkstoš un vienas nakts pasaku

esenci.

ZOOM LILLÁ

IELAS Pirmais, ko pamanu, – ļoti daudz cilvēku. Sa-

katedrāli, saklausu patiesību – Stambulā dzīvo

jūta, ka skrien virsū un nav, kur adatai nokrist.

vairāk nekā 20 miljoni... Man, pie nepilna miljo-

Tāda drūzmēšanās kā Rīgā, dodoties, piemēram

na pieradušai, daudz tīkamākas liekas klusākās

uz Prāta vētras koncertu Skonto stadionā – no

pilsētas sānieliņas, kur cieši līdzās cita citai sa-

visām pusēm plūst cilvēku straumes. Patiesībā

spiedušās dažādas bodītes, kurās var iegādāties

savā naivumā sākotnēji tā arī nodomāju – lai-

gan paklājus un spilvendrānas, gan rotaslietas,

kam kāds festivāls vai svētki... Un tikai vēlāk,

turku kafijas vārāmos „ķobīšus” un dažnedažā-

kad ar pavērtu muti klīstu pa slaveno Sofijas

dus suvenīrus.

ZOOM LILLÁ

BOSFORA ŠAURUMS Laika trūkuma dēļ nevaru izbaudīt kruīzu pa

tiem, piestājot pieturās, lai izlaistu un uzņemtu

Bosfora šaurumu – tas aizņem teju pusi dienas.

pasažierus. Pa ceļam var apskatīt gan prezidenta

Tomēr galīgi ignorēt šo pasākumu arī negribas,

pili (turklāt no prāmja to var redzēt daudz labāk

tāpēc piemērots risinājums tādiem steidzīgiem

nekā no pilsētas, kur to apjož vairākus metrus

tūristiem kā man ir satiksmes prāmis, kas kursē

augsta mūra siena), gan citas greznas celtnes un

gluži kā tramvajs starp abiem Bosfora līča kras-

parkus.

KEBABS UN KEFĪRS Jēra gaļas kebabs ir ēdiens, kas noteikti jāizbau-

ces ziņā tikai attāli līdzinās mūsu kefīram. Tur-

da, atrodoties Turcijā. Ēdu murrādama, cik labs!

ku variācija par tēmu ir šķidrāka un skābāka.

Oficianti, sapratuši, ka te ir viens tūrists, kas

Nē, kaut kā pliekani garšo. Izdzeru ar mokām,

gatavs iepazīt turku nacionālo virtuvi, piedāvā

lai neapvainotu viesmīlīgos un draudzīgos ofi-

pagaršot dažādas interesantas pastas, kas smē-

ciantus, kas mēģina man ieskapēt vēl vienu ke-

rējamas uz maizes (jāsaka – vispār tīri tā neko),

fīra glāzi – šoreiz ar kaut kādiem zaļumiem un

un turku kefīru, kas gan garšas, gan konsisten-

garšvielām. Turos pretī un pieklājīgi atsaku.

ZOOM LILLÁ

POPKORNA VIETĀ K A STAŅI Kastaņu kebabu jeb, vienkāršāk izsakoties,

tā tie visu laiku ir gājēju ceļā un tos neno-

ceptus kastaņus lielāka vai mazāka izmēra

pirkt vienkārši nav iespējams. Ļoti laba pār-

papīra turziņās var nopirkt uz katra stūra.

došanas stratēģija. Kastaņiem ir saldena un

Ar īpašām cepamajām ierīcēm aprīkoti ratiņi

maiga garša, tomēr vairāk par pusduci apēst

tiek pārvietoti tur, kur lielāka ļaužu plūsma,

nevaru.

SVAIGI SPIESTA GR ANĀTĀBOLU SUL A Īsts gardums! Svaigo sulu spiežamie ratiņi gan

rindas. Arī es esmu gatava gaidīt, lai tiktu pie

nav tik bieža parādība kā kastaņu kebaba rati-

šā spirdzinošā, spēcinošā un vitamīniem bagātā

ņi. Tāpēc loģiski, ka pie tiem drūzmējas lielākas

dzēriena.

ZOOM LILLÁ

AYA S OF YA Svētās Sofijas katedrāle, manuprāt, ir Stambu-

biļetēm muzejā, ir iespēja nokļūt katedrālē bez

las simbols. To 6. gadsimtā uzbūvēja impera-

rindas un uzreiz. Mūsu gids ir kāds ļoti aizrau-

tors Justiniāns, un sākotnēji tā bija pareizticīgo

tīgs vēstures skolotājs. Var redzēt, ka šis papil-

baznīca, bet vēlāk pārtapa par mošeju. Iekļūt

du darbs ir viņa sirdslieta – tiekam izvadāti pa

šajā muzejā nemaz nav tik vienkārši: gribētāju

visiem pakšiem, aptaustām marmora kolonnas,

ir tūkstošiem un rindas – milzīgas. Tomēr arī

izpētām dažus noslēpumainus rakstus uz sie-

šeit ir risinājums. Izmantojot personīgā gida

nām un klausāmies aizraujošus stāstus par ka-

pakalpojumus, kas ir nedaudz dārgāki par ieejas

tedrāles vēsturi.

BAZILIKAS CISTERNA Pārsimt metru attālumā no Svētās Sofijas kated-

sensenos laikos uzkrāja ūdeni, nu ir romantiski

rāles kāds pavisam necils nams slēpj negaidīti

izgaismota, to pilda klusināta mūzika, un 336

iespaidīgu pazemes valstību, ļaujot ielūkoties

varenu kolonnu pakājē lēzenos baseinos laiski

komplicētajā pilsētas ūdensapgādes sistēmā, kas

peld zivis.

tika uzbūvēta 6. gadsimtā un toreiz nodrošināja

Pusotras dienas Stambulā – nepietiekami, lai

ūdens piegādi apkārtējām pilīm. Cisterna, kurā

iepazītu, bet pilnīgi pietiekami, lai iemīlētu. L

GARŠĪGI LILLÁ

Č E T R A S S E ZO N A S P I E DĀVĀ

S A R K A N O K Ā P OS TU, B U M B I ERU U N Ā B O LU S A L ĀTI

FOTO: ARMANDS MEIRĀNS

S I G N E M E I R Ā N E , W W W. C E T R A S S E Z O N A S . LV

ie kāpostu salāti, pēc garšas pikanti saldeni, lieliski saderēsies ar ceptu pīles vai vistas gaļu. Izmanto mūsu pašu vietējos kāpostus, ābolus un bumbierus, bet svarīgi, lai āboli un bumbieri būtu saldi.

SASTĀVDAĻAS: 400 g sarkanā kāposta, 150 g iztīrīti, bet vēl ar mizām, saldi āboli, 100 g žāvētu dzērveņu, 60 g pekanriekstu, 1 liels iztīrīts bumbieris, 2 ēd.k. ābolu etiķa, 2 tējk. citrona sulas, 2 tējk. cukura, 6 ēd.k. riekstu eļļas (valriekstu vai lazdu riekstu), daži pilieni Vusteras (Worcester) mērces, daži pilieni Tabasko mērces, jūras sāls un svaigi malti melnie pipari pēc garšas

PAGATAVOŠANA: Pannā apgrauzdē pekanriekstus. Mazākā bļodiņā ar putojamo slotiņu sajauc etiķi, citrona sulu, cukuru, sāli un piparus. Lēnām lejot klāt eļļu, turpini kulšanu. Pievieno Tabasko un Vusteras mērci. Samaisi. Ļoti plānās šķēlēs sagriez kāpostus. Arī ābolus un bumbierus sagriez plānās šķēlēs. Tos kopā ar apgrauzdētajiem riekstiem un dzērvenēm liec bļodā. Pielej mērci un visu samaisi. Labu apetīti! Va i r ā k r e c e p t e s m e k l ē w w w. c e t r a s s e z o n a s . l v

I E VA D S L I L L Á

ANDRIS BULIS

N A K T S TAU RI ŅŠ

FOTO N O PER S O N ĪG Ā A RH ĪVA

LASA AUTORS

I E VA D S L I L L Á

naktstauriņš man iedeva spārnus lai lidot varu pārāk daudz šeit svešu elpu spārni trausli gribu atrast tavu plaukstu tukšums kluss un svēts tas brīdis ilgas nožņaudz to kas bijis lietus augšāmcels reiz to kurš kritis tauriņš logā būs jau mi... tikai mirklis ceru, ceri... nē – labāk tici aukstu sirdi neappreci dzīve garām skrien ar joni sapņi izdziest netulkoti tikai domas ir kā gani meklē brīvi – tik skaisti rīti re, jau soliņš rasā tīts veros logā – tauriņš brīvs

No k rājuma P iet uras, Zvaig z ne A BC To m a J u h ņ e v i č a m ū z i k a

Tavas Ādas Skaistumam MANDEĻU PĪLINGS, 60 min. – Ls 25,00 piemērots jebkuram ādas tipam (arī sausai un jūtīgai ādai); sniedz patīkamas sajūtas; lieliski mitrina un mīkstina ādu; ātri atjauno ādas elastību un mirdzumu - sejas āda kļūst svaiga, sakopta, bez apsārtumiem; ĪPAŠI MANDEĻU PĪLINGS IETEICAMS: •

ja ir vērojama agrīna ādas novecošanās un ādas elastības samazināšanās.

•

ja ir pinnes; ja ir palikuši plankumi pēc pinnēm (postakne);

•

taukainas un kombinētas ādas kopšanai (poru sašaurināšanai, taukainības regulēšanai);

•

ādas mitrināšanas uzlabošanai.

Procedūra tiek veikta ar kompleksu profesionālo preparātu, kura sastāvā ir mandeļskābe, ābolskābe, pienskābe, fitīnskābe un glikonolaktons. Mandeļu pīlings ir viens no nedaudzajiem pīlingiem, kuru drīkst veikt arī vasarā, jo tam nepiemīt fotosensibilizējoša iedarbība un tas neveicina pēcpīlinga hiperpigmentācijas veidošanos. Mandeļu pīlinga procedūrai piemīt spēcīga antioksidanta un reģeneratora iedarbība. Tiek stimulēta elastīna un kolagēna pašizstrāde; Mandeļskābe ir spēcīgs keratolītiķis ar baktericīdu iedarbību, kas ietekmē aknes patoģenēzi, tāpēc to veiksmīgi pielieto arī aknes, iekaisušas ādas, kā arī ādas ar pigmenta plankumiem, gadījumos. Pēc 3-4 dienām īpaši jutīgai ādai var parādīties lobīšanās, bet tā ātri pāriet. Tomēr, pīlings nav ieteicams, ja ir: - individuālā nepanesība; ādas virskārtas bojājumi; herpes aktīvā fāzē; nepieciešamība ilgstoši uzturēties atklātā saulē.

Iesakām Mandeļu pīlingu veikt regulāri - reizi 3-4 nedēļās vai kursa veidā – 3-8 procedūras, reizi 7-10 dienās.

Un Tava āda būs nevainojami gluda!

LILLÁ KOMANDA

LINDA SAULĪTE

IVETA ŠNEPA

LILLA` izdevēja un vadītāja

LILLA` autore LILLA` galvenā redaktore

linda.saulite@lilla.lv

un www.lilla.lv redaktore iveta@lilla.lv

LĪGA VEKMANE stils

IEVA VIESE

LILLA` autore, kinokritiķe

ŠO LILLÁ NUMURU VEIDOJA

ILZE POLE LILLA` autore

DACE BRANTE LILLA` autore

ILZE ANNA VĪTOLA

AIJA STIKĀNE

A SNĀTE VA SIĻ JEVA

MIKUS KARLSONS

KRISTĪNE KR AUZE-SLUCK A

ANDREJS STROKINS

LILLA` autore

foto

LILLA` autore

LILLA` autors

foto un video